APSTIPRINTS 2019. gada 14.februrBSA Senta protokols Nr.137

Baltijas Starptautisk akadmija

Studiju virziens

Vadba, administrana un nekustamo paumu prvaldba

Panovrtjuma ziojums

2017./2018. mc.g.

Rga, 2019

Saturs

5I. Informcija par BSA

5II. Studiju virziena raksturojums

5K1. Studiju virziena k vienota veseluma un tam atbilstoo studiju programmu aktualitte, mri un uzdevumi, to skaidrba, sasniedzamba, saskaotba ar augstskolas/ koledas kopjo stratisko attstbu

21K2. Studiju virziena vadba

25K3. Iekjs kvalittes nodroinanas sistmas efektivitte

30K4. Studiju virziena resursi un nodroinjums

50K5. Zintnisk ptniecba

60K6. Sadarbba un internacionalizcija

64K7. Studjoo paprvaldes darbba

65III. Studiju programmas raksturojums

65Studiju programma Maz un vidj biznesa vadba

65K9. Studiju programmas nosaukuma, iegstam grda, profesionls kvalifikcijas vai grda un profesionls kvalifikcijas, mru un uzdevumu, uzemanas nosacjumu savstarpj atbilstba

65Studiju programma Uzmjdarbba

65K9. Studiju programmas nosaukuma, iegstam grda, profesionls kvalifikcijas vai grda un profesionls kvalifikcijas, mru un uzdevumu, uzemanas nosacjumu savstarpj atbilstba

66Studiju programma Uzmjdarbbas vadba un administrana

66K9. Studiju programmas nosaukuma, iegstam grda, profesionls kvalifikcijas vai grda un profesionls kvalifikcijas, mru un uzdevumu, uzemanas nosacjumu savstarpj atbilstba

66Studiju programmas Cilvku resursu vadana

66K9. Studiju programmas nosaukuma, iegstam grda, profesionls kvalifikcijas vai grda un profesionls kvalifikcijas, mru un uzdevumu, uzemanas nosacjumu savstarpj atbilstba

67IV. Studiju virziena panovrtjuma pielikumi

68Pielikums 1 Studiju virziena programmu mijiedarbbas shma

70Pielikums 2 Studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba attstbas plns

75Pielikums 3 Studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba prvaldbas procesu struktra

77Pielikums 4 Studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba kvalittes shma

79Pielikums 5 Studiju virziena atbilstba Standartu un vadlniju kvalittes nodroinanai Eiropas augstks izgltbas telp (ESG) 1. daai

88Pielikums 6 Studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba stenoan iesaistt akadmisk personla uzskaitjums

99Pielikums 7 Studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba stenoan mcbspku mobilitte

101Pielikums 8 Studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba stenoan iesaistt akadmisk personla galveno zintnisko publikciju un sagatavots mcbu literatras saraksts

108Pielikums 9 Studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba prakses lgumi

114Pielikums 10 BSA starptautisks sadarbbas lgumi

132Pielikums 11 Studiju programmas diploma pielikuma paraugs

137Pielikums 12 Sadarbbas lgumu paraugi

140Pielikums 13 Lguma par praksi paraugs

I. Informcija par BSA

Baltijas Starptautisk akadmija (turpmk BSA) ir Latvijas augstks izgltbas telp funkcionjoa augstks izgltbas iestde, kas balstoties uz augstskolas prestiu Latvijas sabiedrb, augsti kvalifictu personlu, modernm tehnoloijm un attstto materili-tehnisko bzi, nodroina radoi domjou cilvku ilgtspjgu izgltoanu. BSA ir msdienga mcbu iestde, kas saistb ar ptjumiem humanitrajs un socilajs zintns sniedz dada veida un lmea augstks izgltbas iespjas k Latvijas, t ar citu valstu iedzvotjiem.

BSA dibinta 1992.gada k Baltijas Krievu institts. 2006.gad t prdvta par Baltijas Starptautisk akadmiju (turpmk tekst - BSA), kas nodroina uz zinanm balsttas Latvijas sabiedrbas un ekonomikas attstbu. 2006.gad Latvijas Republikas Ministru kabinet apstiprinta Baltijas Starptautisk akadmija Satversme.

BSA nodroina augstko izgltbu, realizjot:

pirm lmea studiju programmas;

bakalaura studiju programmas;

maistra studiju programmas;

doktora studiju programmas.

BSA realiz studijas Rg, k ar akadmijas filils, kuras atrodas dados Latvijas novados (Daugavpils, Liepja, Rzekne, Jkabpils, Ventspils, Smiltene, Jelgava).

BSA apvieno daudzveidgu studiju, zintniski-ptniecisku un inovatvu darbbu, lai sniegtu Latvijas sabiedrbai starptautiski atztu augstko izgltbu, attsttu zintni, stiprintu dadu kultru sakaru tradcijas. BSA sekmga darbba ir iekauta Latvijas augstks izgltbas un zintnes sistm, visas sabiedrbas ilgtspjg attstb, uz zinanm balsttas ekonomikas un socils sfras veidoan, Latvijas k pilntiesga partnera attstb ES vienot telp.

Iekaujoties ES, Latvija izvlas uz zinanm balsttas sabiedrbas modeli, kur augstk izgltba un ptniecba ir neatemams sabiedrbas elements un starptautiski atzta, nozmga valsts tla sastvdaa.

II. Studiju virziena raksturojums K1. Studiju virziena k vienota veseluma un tam atbilstoo studiju programmu aktualitte, mri un uzdevumi, to skaidrba, sasniedzamba, saskaotba ar augstskolas/ koledas kopjo stratisko attstbu

Sabiedrbas ar ierobeotu atbildbu Baltijas Starptautisks akadmijas (BSA) studiju virziena Vadba, adminstrana un nekustamo paumu prvaldba darbba ir vrsta uz kvalitatvas uzmjdarbbas izgltbas kopumu, kas nodroina augstko profesionlo izgltbu, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izgltbas likumu, Augstskolu likumu, likumu Par zintnisko darbbu, citiem LR normatvajiem aktiem un BSA Satversmi, kur noteikti akadmijas darbbas mri, uzdevumi un pamatprincipi, k ar kompetences un darbbas formas.

Balstoties uz pasaules un Eiropas pieredzi profesionls augstks izgltbas jom, tai skait vadbas jom, tiek sekmta cilvkkapitla attstba gan ekonomisk aspekt, gan individul un sabiedrbas lmen.

Studiju virziens tika akreditts uz 6 (seiem) gadiem ldz 2019.gada 11.jnijam (Studiju akreditcijas komisijas sdes 2013.gada 12.jnija lmums Nr.141), un saska ar 2018. gada 21. jnija likumu ,,Grozjumi Augstskolu likum, kas stsies spk ar 2019. gada 1. janvri virziena akreditcija tika pagarinta ldz brdim, kad tiek pieemts lmums par studiju virziena akreditciju, bet ne ilgk k ldz2020.gada 31.decembrim.

Studiju virziena un taj iekauto studiju programmu izveides pamatojums, novrtjums studiju programmu sasaistei sav starp, k ar studiju programmu nozme (unikalitte) saldzinjum ar citm ldzgm studiju programmm Latvij un rvalsts analze

Studiju virziena ietvaros tiek realizjamas das programmas:

EKI lmei

Programmas nosaukus, kods, stenoanas vieta

5.lmenis

Pirm lmea profesionls augstks izgltbas studiju programma Maz un vidj biznesa vadba

kods: 41345

stenoas vieta: Rga, Daugavpils

6.lmenis

Otr lmea profesionls augstks izgltbas programma Uzmjdarbba

kods: 42345

stenoas vieta: Rga, Daugavpils, Rzekne, Ventspils, Jkabpils, Smiltene, Liepja, Jelgava

7.lmenis

Otr lmea profesionl maistra studiju programma Uzmjdarbbas vadba un administrana

kods: 47345

stenoas vieta: Rga, Daugavpils, Liepja

7. lmenis

Otr lmea profesionl maistra studiju programma Cilvku resursu vadana

kods: 47345

stenoas vieta: Rga, Daugavpils

Studiju virziena un taj iekauto studiju programmu izveide bazjas uz darba tirgus pieprasjumu pc kvalifictiem dada lmea uzmjdarbbas specilistiem, un ievrojot BSA saistbas un BSA attstbas stratij nordto pctecbas principu viss BSA realizjamajs studiju joms, darba tirg tika piedvts dada EKI lmea studiju programmu spektrs, skot no pirm lmea profesionls augstks izgltbas studiju programma Maz un vidj biznesa vadba , prjot pie otr lmea profesionls augstks izgltbas studiju programmas Uzmjdarbba un beidzot ar otr lmea profesionl maistra studiju programmm Uzmjdarbbas vadba un administrana un Cilvku resursu vadana.

Virziena studiju programmu unikalitte izpauas tdjdi, ka ts ir saskaotas sav starp, dodot iespju o programmu absolventiem turpint izgltbu un profesionlo pilnveidi. Turklt o maistra programmu beidzjiem ir iespjas uzskt profesionlo darbbu vai ar turpint studijas doktora lmea studiju programm. BSA ir pieredze nodroint gan pilna laika studijas, gan ar nepilna laika studijas, dodot iespju studijas apvienot ar profesionlo darbbu. Studiju virziena programmas vrstas ar uz rvalstu studentu piesaisti, kas pc ekspertu atzinuma ir oti nozmgs pienesums Latvijas ekonomikai. Dati liecina, ka pdjo trs gadu laik rvalstu studentu skaits Latvij audzis par 80%, rzemnieki stud gan Rgas, gan ar Latvijas reionu augstskols, turklt viu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gad. Eksperti uzsver, ka rvalstu studentu pienesums valsts budetam vartu bt krietni lielks, ja viiem btu iespja strdt vairk, nek obrd atauts 20 stundas ned.

Vienota BSA virziena izveide dod iespju nodroint:

nkotnes kvalittes prasbm atbilstoas studijas un zintnisko ptniecbu;

BSA struktrvienbu efektvu starpnozaru sadarbbu;

akadmisk personla un ptniecbas iekrtu pilnvrtgu izmantoanu;

studiju un ptniecbas telpu racionlu apsaimniekoanu.

Studiju virziena mri un to atbilstba augstskolas/koledas darbbas jomai, stratisks attstbas virzieniem, sabiedrbas un tautsaimniecbas attstbas vajadzbm un attstbas tendencm

Studiju virziena stratiskais mris ir nodroint studjoajiem teortisko zinanu un ptniecbas iemau apguvi, sasniedzot studiju programms noteiktos studiju rezulttus, kas atbilst Latvijas izgltbas klasifikcij noteiktajm Eiropas kvalifikcijas ietvarstruktras 5.-7. lmeu zinanm, prasmm un kompetencm.

Studiju virziena stratiskais mris atbilst Baltijas Starptautisks akadmijas darbbas un attstbas ilgtermia stratijai 2016. 2020.gadam (http://bsa.edu.lv/lang/lat/o_bri.htm ), kuras izstrd ievroti Latvijas Republikas likumi un citi normatvie akti, Baltijas Starptautisks akadmijas Satversme, Reionls politikas pamatnostdnes 2013.-2019.gadam, k ar Latvijas Nacionlais attstbas plns 2014. - 2020.gadam, Latvijas ilgtspjgas attstbas stratijas ldz 2030.gadam un Lisabonas stratija, nozmgkie Boloas pamatprincipi.

BSA virsmris un mri 2020. gadam

Virsmris ir sekmt BSA, k starptautiski atzta ES lmea augstks izgltbas un zintnes centra attstbu ce uz Eirop integrtas universittes statusu.

Universittes pazmes ir visu trs lmeu (bakalaura, maistra, doktora) studijs vismaz 5 virzienos, studijs integrta ptniecba, ko raksturo regulrs personla kvalifikcijas pieaugums, aizstvot promocijas darbus un sasniedzot vismaz 65% akadmisk personla ar doktora grdu, augsts ptniecbas finansjuma un projektu patsvars budet, savu zintnes rakstu krjuma izveidoana.

Saska ar Augstskolu likumu Latvij ir trs augstskolu tipi - universittes, akadmijas un prjs augstskolas, tomr to nodaljums nav skaidri izteikts. Katr no iem augstskolu tipiem var tikt stenotas gan akadmisks, gan profesionls studiju programmas, var tikt stenotas doktora studiju programmas un augstskolai var bt promocijas tiesbas, k ar var tikt attstta zintne un ptniecba. Raksturgs piemrs da, faktiski jaukta tipa augstskolai ir BSA, kas skum tika izveidota k reionl augstskola ar mri nodroint reiona vajadzbas pc augstks kvalifikcijas specilistiem, bet turpmkaj sav attstb t ir aizgjusi tlu aiz reiona robem, piedvjot pietiekami konkurtspjgu akadmisko izgltbu un attstot zintni un ptniecbu.

Ldz 2020.gadam BSA paredzts veikt sagatavoans darbus, lai atbilstu universittes statusam ar Latvijas tiesbu aktu izpratn.

BSA Stratiskie

mri un uzdevumi

Studiju virziena Vadba, adminstrana un nekustamo paumu prvaldba atbilstba BSA stratijai

1. mris: Konkurtspjgu studiju virzienu attstba, paplainot studiju programmu klstu, dadojot piedvjumu un paaugstinot kvalitti atbilstoi Latvijas valsts, reiona un pilstas vajadzbm un darba tirgus prognozm.

Studiju virzienu un programmu pilnveide, jaunu studiju virzienu un programmu izveide, emot vr darba tirgus pieprasjumu un t tendences.

Kopgo studiju programmu t.sk. divu diplomu programmu izveide un attstba sadarbb ar Latvijas un rzemju augstskolm.

Jaunu un elastgu studiju formu ievieana studiju proces (t.sk. starpdisciplinru, nepilna laika studiju programmu, modua principu, tlmcbu, e-studiju attstba).

Studiju procesa praktisks komponentes stiprinana, t.sk. uzmju un specilistu iesaiste studiju kursu realizcij, atbilstou prakses vietu nodroinana, atbalsts biznesa prasmju attstb.

Izgltbas kvalittes nodroinanas sistmas pilnveide (atgriezenisk saite, studjoo aptaujas, antiplaita sistmas attstba).

Sadarbba ar koledm, piedvjot studiju turpinjumu.

BSA filiu attstba Latvijas reionos.

Akadmisk personla attstba, kvalifictu mcbspku piesaiste, kvalifikcijas paaugstinana.

Atgriezenisks saites stiprinana ar BSA absolventiem.

Studiju materils bzes un infrastruktras attstba.

rvalstu studjoo piesaiste.

Btisks BSA darba virziens ir studjoo piesaiste, pai ieskaitot studjoos no rvalstm. im nolkam ir vajadzgs vesels paskumu komplekss un vismaz viena papildu kvalificta mrketinga specilista amata vieta ar pieredzi starptautisko studjoo piesaist.

Juzsver ar arvien pieaugo tie mrketinga loma - aizvien nozmgka ir studjoo apmierintba ar studijm, tpc nenogurstoi juzlabo studiju kvalitte un atgriezenisk saite.

emot vr BSA jau sasniegto zintnes un ptniecbas attstb, moderno infrastruktru, un msdiengo zintnes un studiju aprkojumu, tas liel mr vartu piesaistt nkoo studtgribtju interesi un tdjdi motivt vius izvlties studijas BSA.

Attstt starptautisko virzienu, studiju programmu internacionalizciju rvalstu studjoo un doctju piesaiste, piedvjot studiju programmas kursus angu/latvieu valod.

Sadarboties ar absolventiem t ir vl viena prioritte, kas obrd netiek pilnvrtgi izmantota.

2. mris: Zintnes un

ptniecbas integrcija visos studiju virzienos un zintnes izcilbas un starptautisks konkurtspjas nodroinana prioritrajs ptniecbas joms: iesaistans starptautiskos projektos,

augstks izgltbas projektu konsorcijos, studjoo un pasniedzju mobilittes, zintnisks darbbas veicinanai, doktorantras

tlka attstba dados virzienos.

Reorganizto zintnisko instittu darbbas nodroinana.

Regulru starptautisku zintnisko konferenu un seminru organizana BSA ptniecbas virzienos.

Sadarbbas veidoana ar citm Latvijas zintniskajm institcijm, Baltijas jras reiona valstu, Eiropas un pasaules zintnes centriem.

BSA dalba Eiropas Savienbas un cits starptautisks programms un projektos.

BSA dalba Latvijas projektos un valsts ptjumu programms.

Akadmisk personla motivana zintnisko publikciju sagatavoan un iesniegan sevii izdevumiem, kas iekauti starptautiski atzts datu bzs (Thomson Reuters Web of Science, Scopus, u.c.).

Starptautisks zintnes padomes izveide, kam paredztas konsultatvs un padomdevja funkcijas.

Studjoo iesaiste ptjumu veikan un publikciju sagatavoan, nodroinot pctecbas principu viss BSA realizjamajs studiju joms.

Jaunu un moderniztu studiju kursu ievieana visos studiju virzienos, pilnb izmantojot moderns laboratorijas piedvts iespjas.

Doktorantu piesaiste studiju kursu stenoanai.

Ikgadjs jauno zintnieku zintnisks konferences organizana.

Ar BSA zintni saturiski saisttu izgltojou paskumu organizana plakai sabiedrbai.

Praktiski orienttu uzdevumu iekauana studiju kursu satur, nodroinot studjoo iesaisti uzmjdarbbas sektoram nozmgos ptjumos un projektos, k ar apzinot iespjams studjoo prakses vietas.

Sadarbbas veidoana ar uzmjiem tautsaimniecbas attstbai nozmgs nozars un prioritrs zintu joms un kopgu publikciju sagatavoana.

Zinanu prneses attstba, veidojot tam nepiecieamo atbalsta infrastruktru.

Efektvas sadarbbas nodroinana ar industrijas nozaru klasteriem, kompetences centriem un asocicijm.

3. mris: Mizgltbas

nozmes izgltb

nostiprinana un piedvjuma nodroinana atbilstoi valsts un reiona iedzvotju vajadzbm, regulrs darba tirgus

pieprasjuma monitorings, izgltbas iestu sadarbba mizgltbas programmu piedvjum.

Neformls izgltbas, intereu izgltbas, brvs izvles un profesionls pilnveides studiju kursu, seminru un vasaras skolu organizana u.c. pilstas, novada un valsts iedzvotjiem personbas un profesionlajai pilnveidei atbilstoi uzmumu un privtpersonu pieprasjumam.

Studiju kursa klaustja reistranas sistmas izstrde, kredtpunktu uzskaite un kursu pieldzinana augstks izgltbas programmm ma garum.

Iepriek iegts izgltbas un pieredzes, prasmju un iemau atzana, atbilstoi vietjiem un Eiropas Savienbas tiesbu aktiem.

Starptautisko valodas u.c. sertifiktu piedvjums un BSA svevalodu apguves ECL sertifikcijas centra, kur ietilpst Eiropas modernu valodu prasmju lmeu sertifikcijas konsorcij (ECL Consortium for the certificate of attainment in modern languages) attstba.

Esoo projektu stenoana un uzlaboana, k ar sadarbbas paplainana pavaldbas, valsts un starptautisk lmen.

Kursu piedvjuma dadoana, piesaistot starptautiska lmea vieslektorus, kursu nodroinanai augstk un vidj lmea vadtjiem un specilistiem.

Sadarbba ar pavaldbu un vietjiem uzmumiem studentu un absolventu karjeras attstbas jom.

BSA uzdevums informt sabiedrbu par iespjm celt savu kvalifikciju visa ma garum, gan mcoties atbilstoi izveidotos neformls vai tlkizgltbas kursos, gan ar klaustja status apgstot savam darbam vai individulajam studiju plnam nepiecieamos priekmetus, atkrtoti noklausoties darb apgts zinms lietas, td veid realizjot elastgus studiju ceus.

Izveidot Mizgltbas centru, kur piedvs vairkus kursus gan valodu apmcb, gan ar visprj personbas pilnveid atbilstoi individulajam vlmm.

4. mris: Sadarbba ar ieinterestajm pusm,

nacionla un reionla lmea sadarbbas stiprinana,

sadarbba ar uzmjiem k absolventu nkamajiem darba devjiem, sadarbbas nodroinana ar citm

Latvijas augstskolm,

zintnes centriem.

Uzmju ldzdalba studiju procesa uzlaboan un nodroinan, iekaujot to prstvjus eksmenu un darbu aizstvanas komisijs un noslguma darbu tmu izstrd.

Studiju programmu stenoana svevalods.

Sadarbbas ar rzemju augstskolm pilnveide, t.s. kopgu

studiju programmu izveide ar rvalstu augstskolm.

Dalba starptautiskajs izgltbas izstds un mrketings

rvalsts rzemju studjoo piesaistei.

BSA akadmisk personla iesaiste starptautiskaj aprit.

Starptautisku studentu vasaras skolu organizana.

5. mris: BSA starptautisks darbbas dimensijas

stabilizana un paplainana viss darbbas joms:

atbilstou piedvjumu veidoana rvalstu studjoo piesaistei, viesprofesoru un viesptnieku piesaiste, iesaiste starptautiskajs organizcijs, sadarbba ar rvalstu augstskolm, zintniskajiem instittiem, uzmumiem Baltij, Eirop un zij,

iesaiste starptautisku projektu realizan.

BSA k uz neprtrauktu attstbu orientta augstskola apzins globaliztas pasaules konkurences prasbas un nezaudjot savu spcgi attstto nacionlo paapziu, intensifics darbu starptautiskaj dimensij, gan izmantojot esos iestrdnes tulkoan, biznes, gan paplainot darbbas virzienus un veidus.

Studjoo apmaias intensificana ERASMUS+ u.c. mobilittes programmu ietvaros, kas dod iespjas studjoajiem uzkrts zinanas pielietoanu praks gan Latvijas, gan rvalstu, gan starptautiskos uzmumos eit Latvij un rvalsts, tdjdi ieguvji bs gan studjoie, gan augstskola, gan uzmumi.

BSA nkotnes vzijas realizanai, lai nodrointu konkurtspju starptautisk lmen, rkrtgi nozmgs uzdevums ir stiprint un attstt BSA starptautisko dimensiju. Ar starptautisko dimensiju s stratijas izpratn BSA saprot gan sadarbbu ar rvalstu augstskolm, zintniskajiem instittiem, gan dalbu starptautisks organizcijs, gan kopgu zintnes projektu realizciju, gan starptautisko studentu piesaisti. BSA atpazstamba Baltijas, Eiropas un pasaules lmen ir atkarga no BSA starptautisks sadarbbas. BSA aktvi nodarbojas ar rzemju studjoo piesaisti. rvalstu studjoo skaits uz 01.01.2017 BSA 13% no kopj studjoo skaita. Tiks plnots ldz 2020.gadam palielint to skaitu ldz 20%.

6. mris: Cilvkresursu attstba BSA, lai nodrointu akadmisk un administratv personla kvalittes celana, palielinot personla ar doktora grdu skaitu, veicinot pieredzes nodoanu jaunajiem zintniekiem, attstot

doktorantru.

Akadmisk un zintnisk personla skaita ar doktora grdu patsvara palielinana.

Doktorantu un jauno zintnieku piesaiste BSA realizjamajos zintniskajos ptjumos.

rzemju viesdoctju piesaiste studiju programmu realizcij.

Akadmisk un administratv personla kvalifikcijas paaugstinana.

7. mris: BSA kapacittes palielinana un finansils efektivittes nodroinana: pilnveidojot resursu vadbu, ievieot rezulttu prvaldanu, elektronisko lietvedbu, pilnas uzskaites grmatvedbu,

attstot BSA infrastruktru.

Resursu vadbas sistmas ievieana.

Lietvedbas sistmas elektronizana.

BSA budeta ienkumu avotu paplainana.

Institucionls infrastruktras attstba.

Rezulttu uzskaites sistmas pilnveidoana.

Studiju virzien iekauto programmu saturs, to organizcija un realizcijas gaita, nodroinjums ar akadmisko personlu un materili tehnisk bze aus stenot studiju programmu izvirztos mrus, izpildt uzdevumus un realizt izstrdto stratiju.

Stratisko mru stenoana un uzdevumu izpilde Studiju virzien Vadba, adminstrana un nekustamo paumu prvaldba notiek saska ar BSA attstbas plnu, kur ietver sekojoas sadaas:

Studiju virziena Vadba, adminstrana un nekustamo paumu prvaldba studiju programmu pilnveidoana atbilstoi darba tirgus prasbm;

Akadmisk personla attstba, nodroinot akadmisks zinanas, starptautisko un praktisko pieredzi;

Akadmisk personla un studentu zintniski ptniecisks kapacitts attstba;

Sadarbba ar sadarbbas partneriem;

Sadarbba ar darba devjiem;

Studiju vides pilnveidoana un attstba.

BSA prvaldes darba un vadbas pamatu veido koleialittes princips stratisku lmumu pieeman un individulas atbildbas princips par darbbu. Visu lmeu lmumu pieeman BSA iesaista socilos partnerus un studjoos.

BSA studiju virziena Vadba, adminstrana un nekustamo paumu prvaldba attstbas virzieni:

studiju un ptniecbas darba pilnveide un attstba;

iekjs kvalittes vadbas pilnveide;

akadmisk personla atlases un profesionls meistarbas pilnveide;

valsts vajadzbm atbilstou izgltotu, prasmgu un radou specilistu sagatavoanas pilnveide tiesbu zintu jom; starptautisks sadarbbas sekmana un mobilittes veicinana;

finansjuma un infrastruktras nodroinjums.

Lai sasniegtu izvirzto, ir nepiecieams:

attstt un motivt jaunu doctju ar doktora grdu iesaistanos studiju proces, pieredzes premanas procesu; aktvku sadarbbu ar citm izgltbas iestdm, zintniskajm institcijm, starptautiskm organizcijm;

aktvku akadmisk personla iesaistanos zintniski ptniecisk darb;

aktvku studjoo iesaistanos zintniski ptniecisk darb.

attstt un uzlabot:

zintnisks darbbas atpazstambu, izmantojot rezulttu publiskoanu zintniskajos izdevumos, dalbu nozaru un starpnozaru valsts un starptautiskas nozmes zintniskajs konferencs u.c.

programm nodarbinto doctju regulru kvalifikcijas

celanu un paaudu nomaias nodroinanu;

reli funkcionjou akadmisk personla aprites un

akadmisk personla atjaunoanas un profesionls

pilnveides sistmu, kas veicina kvalifictko akadmisk personla prstvju piesaisti, stimuljot gados jaunu

specilistu ievlanu akadmiskajos amatos, turpint veikt akadmisk personla darba panovrtanu, btisku nozmi pieirot studjoo aptaujas rezulttiem;

studiju saturu un pilnveidot pasnieganas metodes, izmantojot inovatvs tehnoloijas;

akadmisk personla un studjoo apmaias ar rvalstu augstskolm intensifikcija;

zintnisk potencila stabilizana un iespju palielinana piesaistt Latvijas un rzemju jaunos zintniekus konkursos uz brvajm akadmisk personla amata vietm, k ar

ldzdalbai zintnisko projektu un lgumdarbu izpild.

Virziena stratiskajam mrim atbilst ar taj esoo programmu mri:

( Pirm profesionla lmea studiju programmas Maz un vidj biznesa vadba mris ir sagatavot msdiengi izgltotus specilistus profesionlai darbbai uzmjdarbbas sfr, dibinot savu mazo uzmumu, k r nemot vr padziinto studiju virzienu turisma biznesa vadb, nodroint tdu zinanu, prasmju un iemau apganas lmeni, lai studiju programmas absolvents btu spjgs veiksmgi trisma aentr, nodibint un vadt savu trisma aentru, k ar cits trisma nozares un ts apaknozaru firms (viesncu, TIC, dinanas industrijas, transporta u.tml.).

( Otr lmea profesionls augstks izgltbas studiju programm Uzmjdarbba - sagatavot specilistus, kuri sptu vadt uzmjdarbbu atbilstoi msdienu Latvijas un Eiropas Savienbas tirgus prasbm, sav darb izmantojot jaunkos informatvo tehnoloiju sasniegumus, kuri var veiksmgi izmantot sav profesionl darbb uzmuma resursu plnoanas sistmas (ERP-sistmas) un kuri prot izmantot zintnisks metodes sav profesionlaj un socilaj darb, przina humanitro un sociliekonomisko zintu pamat teorijas un spj analizt socilas problmas un procesus.

( Profesionl maistra studiju programm Uzmjdarbbas vadba un administrana - sagatavot augsti kvalifictus vadbas specilistus praktiskai darbbai uzmumos atbilstoi msdienu Latvijas un Eiropas Savienbas prasbm.

( Profesionl maistra studiju programm Cilvku resursu vadana - veidot sistmisku redzjumu un izpratni par saretiem socilekonomiskiem objektiem, par cilvku resursu vietu un lomu tajos, k ar prasmi pieemt lmumus un rkoties nenoteiktbas apstkos, lai apmierintu Latvijas un ES darbaspka tirgus pieprasjumu pc universliem specilistiem ar stratisko domanu, kuri spj strdt dads struktrs, k ar veidot savas komercils struktras.

Studiju virziena programmu mijiedarbbas shma ir atspoguota 1.zmjum.

Latvijas Nacionlais attstbas plns 2014.-2020. gadam par galveno prioritti izvirza tautas saimniecbas izaugsmi, tai skait augstragu un eksportspjgu raoanu un starptautiski konkurtspjgus pakalpojumus, izcilu uzmjdarbbas vidi, attsttu ptniecbu, inovcijas un augstko izgltbu, cilvku droumspju un ts vadbu.

Veidojot cieku saikni ar darba devjiem, studiju virziena Vadba, administrana un nekustamo paumu prvaldba studiju programmu stenoan aktvi piedals gan nozares specilisti, gan potencilie darba devji, k ar nozaru asociciju prstvji. das sadarbbas modeli paredz ar Izgltbas attstbas pamatnostdnes 2014. 2020. gadam un Latvijas ilgtspjgas attstbas stratija Latvija 2030. Studiju virziens Vadba, administrana un nekustamo paumu prvaldba piedv ar profesionls bakalaura un maistra studiju programmas, kuru studjoajiem paredztas prakses attiecgajs nozars.

Studiju virzien tiek ievrotas vairku nacionlo un starptautisko dokumentu priorittes:

1. Nacionlais attstbas plns 2020 (turpmk - NAP):

( Latvij ir starptautiski konkurtspjgas augstskolas, kurs strd starptautiski novrtts un kvalificts akadmiskais personls. Latvijas augstskolu absolventi ir konkurtspjgi gan vietj darba tirg, gan rvalsts. Studiju virziens un taj ietilpstos studiju programmas tiek realiztas multilingvli, tau pau uzmanbu pievrot valsts valodu un angu valodas apguvei, k ar ES un starptautisks normatvs bzes komercdarbbas jom izptei, kas aus absolventiem bt konkurtspjgiem gan Latvija, gan starptautiskaj tirg.

( Studiju virziens darbojas par pamatu emot NAP 2020 rcbas virziena Attstta ptniecba, inovcija un augstk izgltba mrus:

a) paaugstint zintnieku skaitu, kas nodarbinti privtaj sektor. Augstskola, kur tiek realizts studiju virziens, ir privts uzmums, ldz ar to, doctju aktva iesaiste zintniskaj proces, mudinjums un atbalsts, gan sagatavojot zintnisks publikcijas, gan rakstot un aizstvot promocijas darbus ir ties ieguldjums mra realizcij.

b) vairot grdu vai kvalifikciju ieguvuo studentu skaitu augstskols un koleds, palielint iedzvotju skaitu vecum no 30 ldz 34 gadiem, kam ir augstk izgltba. Dotajam kritrijam atbilst 32% studjoo studiju virzien, kas obrd vai pc programmas absolvanas iekausies aj vecuma grup.

( NAP 2020 mris nodroint augstks izgltbas pieejambu, ir veiksmgi realizts virzien, jo studentiem, kam ir grti sasniegt augstskolas telpas (neatkargi no iemesla tla atraanas vieta vai kustbas traucjumi), ir iespja iegt vlamo izgltbu attlinti, e-vid. Studijas e-vid ir draudzgas personm ar kustbu un redzes traucjumiem.

2. Latvijas ilgtspjgas attstbas stratija ldz 2030. gadam (Latvija 2030):

( Kvalitatva un pieejama izgltba ma garum. Mints priorittes mris izveidot vienu no labkajm izgltbas sistmm ES un kt par vienu no lderm pieauguo izgltbas pieejambas un izmantoanas zi. Pateicoties augstskolas nodrointjiem materiltehniskajiem un cilvkresursiem, studiju virzien studjoiem ir iespja iegt kvalitatvu un pieejamu izgltbu no jebkuras vietas pasaul un jebkur, tiem rt laik. obrd studiju virzien stud studenti ne tikai no Latvijas, bet ar no Krievijas, Uzbekistana, Azerbaidana, Kazahstana, Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas.

( Latvijas izgltbas politika joprojm ir nepietiekami iekaujoa attiecb pret breiem un cilvkiem ar funkcionliem traucjumiem. Izmantojot tlmcbu iespjas, BSA studjoajiem ir iespja iegt kvalitatvu augstko izgltbu, neapmekljot augstskolu.

( Inovatva ekonomika pieprasa arvien jaunas iemaas un kompetences. Arvien lielku nozmi iegst tehnoloisk kompetence, spja integrt dadu jomu prasmes un kompetences, radoas iemaas, cilvku un risku vadbas prasmes, k ar atvrtba starptautiskai un starpkultru sadarbbai. Papildus jau mintajm tlmcbas priorittm, augstskol mcs dadu tautbu un kultru studenti, tiek rkoti kopgi paskumi, lai veidotu starpkultru sadarbbu.

( Latvijas konkurtspja arvien vairk bs atkarga no izgltbas sistmas saiknes ar darba tirgus izmaim un spjas sagatavot cilvku darbam maingos apstkos visa ma garum. Reajot uz izaicinjumiem, studiju virzien eso programma piedv dadas iespjas iegt izgltbu visa ma garum. Izgltbu var iegt strdjoas personas, izvloties studijas sestdiens vai e-vid. Izgltbu var iegt gan vidusskolu, gan koledu absolventi, paaugstinot izgltbas lmeni un attstot kompetences, gan personas ar augstko izgltbu var iegt otro augstko izgltbu.

3. Izgltbas attstbas pamatnostdnes 2014.-2020.gadam:

( Digitlie mcbu ldzeki un resursi elektronisks izdevums un resursi, kuros ir iekauts izgltbas programmas stenoanai nepiecieamais saturs. Studiju virziena jau obrd veiksmgi tiek realizts punkts par digitliem mcbu ldzekiem un resursiem. T k studiju virziena realizcija notiek gan kltien, gan attlinti (e-vid), lai nodrointu studentus ar mcbu materiliem, katr studiju kurs tikai sagatavoti lekciju konspekti.

( Augstks izgltbas internacionalizcija un starptautisk konkurtspja. Augstks izgltbas atvrtbas starptautiskai sadarbbai un informcijas apmaiai veicinana, k ar eksportspjas kpinana ir viens no prioritrajiem augstks izgltbas attstbas rcbas virzieniem. Latvijas ilgtspjgas attstbas stratij ldz 2030.gadam ir defints mris palielint rvalstu studentu patsvaru augstskols Latvij ldz vismaz 10% no kopj studjoo skaita. Augstskol aktvi notiek internacionalizcijas procesi un rvalstu studentu piesaiste. Studiju virzien stud daudz rvalstu studentu.

4. Latvijas augstks izgltbas un augstskolu attstbas koncepcija 2013.-2020.gadam:

( Nepiecieamba uzlabot augstks izgltbas kvalitti un atbilstbu, lai studiju programmas atbilstu indivdu, darba tirgus un nkotnes profesiju vajadzbm, k ar stimult un apbalvot par izcilbu studijs un ptniecb.

( Nepiecieamba sniegt vairk iespju, lai studenti iegtu papildu prasmes studiju laik rvalsts, un veicint prrobeu sadarbbu, lai uzlabotu augstko izgltbu. Studiju virziens aktvi izmanto Erasmus+ programmas iespjas gan mcbspku apmaiai, gan vieslektoru piesaistei, gan studjoiem piedvjot studiju un prakses iespjas Eirop.

Studiju virziena stipro un vjo puu izvrtjumsStudiju virziena stipro un vjo puu, iespju un draudu analze tika atspoguota 1.2. tabul:

Baltijas Starptautisks akadmijas studiju virziena SVID analze

Stiprs puses

Vjs puses

pasniedzju augstais profesionlais sagatavotbas lmenis;

programmu studiju disciplnu sabalanstba pc moduliem, kas nodroina jaunajiem specilistiem nepiecieamo zinanu un iemau ieganu;

labs programmu mcbu metodiskais nodroinjums;

aktva akadmisk personla ldzdalba metodiskaj un zintniskaj darb;

pasniedzju sastva papildinana ar jauniem zintu doktoriem

dinamiska izmaiu ievieana studiju programms saska ar msdienu uzmjdarbbas sfras prasbm;

uz attstbu vrsta starptautisk sadarbba;

aktva programmu sadarbba ar Eiropas Biznesa skolu grupu;

labas lietis savstarpjs attiecbas starp pasniedzjiem un studentiem;

regulra jauno datortehnoloiju izmantoana mcbu proces;

regulri lietiie kontakti ar darba devjiem, kas auj nodroint apmram 70% absolventus ar darbu;

iespja realizt mcbu disciplnas multilingvali;

iespja studentiem paiem izvlties k mcbu valodu, t ar padziinto studiju virzienu;

dalba Erasmus+ apmaias programm;

neprtraukta iekjs kvalittes nodroinanas sistmas darbba;

labi attstts rpus studiju darbs ar studentiem notiek studentu konferences, vieslekcijas, rados darbncas u.tml.

nepietiekams mcbu procesa nodroinjums ar jaunkajiem tehniskajiem apmcbas ldzekiem;

neliela patstvba programmas budeta plnoan, kas neauj realizt vadbas motivcijas funkciju;

daas studentu pasva attieksme pret zintniski ptniecisku darbu;

nepietiekama aktivitte ldzeku piesaistan no rpuses;

Bibliotkas grmatu skaits svevalods ir nepietiekams;

Nav valsts dotciju mcbm.

Iespjas

Draudi

iespja realizt mcbu disciplnas Eiropas valstu valods;

izmantot pasniedzju zintnisk kolektva potencils iespjas veikt zintniskos ptjumus pc pastjuma;

doctju motivana sagatavot zintniskos rakstus publikcijm starptautiski citjamos krjumos;

rvalstu vieslektoru un doctju piesaiste studiju proces;

bilingvls un polilingvls apmcbas lomas paaugstinana;

ES finansjuma piesaistana;

uzlabojas tehniskais nodroinjums, kas aus izmantot studiju proces msdiengas metodes;

sadarbbas partneru tkla paplainana;

atseviu programmu un kursu piedvjums rvalstu studentiem angu valod;

E-studiju turpmk attstba;

bibliotkas krjumu ar nozares literatru svevalods papildinana.

iespjama studentu skaita samazinans, sakar ar demogrfisko situciju un emigrciju no valsts;

vidusskolu beidzju vlme studt rvalstu augstskols

pieprasjuma samazinans pc privts augstks izgltbas sakar ar zemo iedzvotju ienkumu lmei;

konkurences saasinans studiju programmu spektr;

nepietiekos finansjums materili tehnisks bzes pilnveidei un uzlaboanai, lai sasniegtu ES augstskolu lmeni;

izmaias normatvajos aktos, kas regul augstks izgltbas jomu.

2.2. Studiju virziena un studiju programmu perspektvais novrtjums no Latvijas Republikas intereu viedoka.

Augstks izgltbas iestdes ir oti svargas partneres Eiropas Savienbas stratijas stenoan, lai virztu un saglabtu izaugsmi - stratij Eiropa2020 gudrai, ilgtspjgai un integrjoai izaugsmei noteikts mris pankt, lai ldz 2020.gadam 40% ES iedzvotju vecum no 30ldz 34gadiem btu augstks izgltbas kvalifikcija. Izgltbas un mcbu sistmu darbbas rezulttu uzlaboana visos lmeos, k ar dalbas terciraj izgltb palielinana ar ir viena no integrtajm ekonomikas un nodarbintbas pamatnostdnm, kuru prskatja k dau no stratijas Eiropa2020. Atjauninto stratisko sistmu Eiropas sadarbbai izgltbas un apmcbas jom (zinma k ET2020Padome piema 2009.gada maij. Taj noteikti etri stratiskie mri izgltbai un apmcbai ES:

mizgltbu un mobilitti padart par realitti;

uzlabot izgltbas un apmcbas kvalitti un efektivitti;

veicint vienldzbu, socilo kohziju un pilsonisko aktivitti;

visos izgltbas un apmcbas lmeos sekmt novatorismu un jaunradi, tostarp uzmjdarbbas garu.

Stratij noteikti vairki kritriji, kas jizpilda ldz 2020.gadam, tostarp iepriek mintais mris pankt, lai dalba terciraj izgltb 3034gadus veco iedzvotju vid btu vismaz 40%. Padome 2011.gada novembr piema divus papildu kritrijus par mcbu mobilitti. Pirmais no tiem nosaka mri 2020.gadam, proti, vidji vismaz 20% augstks izgltbas iestu absolventu ES28dalbvalsts, kuri gst izgltbu vai apmcbu (tostarp mcbu praksi) saistb ar augstks izgltbas ieguvi, btu bijis jpavada rvalsts noteikts laikposms, kas atbilst vismaz 15Eiropas kredtpunktu prneses un uzkranas sistmas (ECTS) (angu valoda) kredtpunktiem vai ilgst vismaz trs mneus. Otrais kritrijs par nodarbintbu tika pievienots 2012.gada maij, proti - ldz 2020.gadam ES28dalbvalsts tdu nodarbinto absolventu vecum no 20 ldz 34gadiem patsvaram, kuri absolvjui izgltbas un mcbu iestdi ne senk k trs gadus pirms atsauces gada, jbt vismaz 82%.

Tercir izgltba, ko piedv universittes un citas augstks izgltbas iestdes gan Latvij, gan Eiropas Savienbas valsts, ir izgltbas lmenis pc vidjs izgltbas lmea. ES tiek uzskatts, ka im izgltbas lmenim ir oti btiska nozme sabiedrb, jo tas veicina inovciju, sekm ekonomikas attstbu un izaugsmi, k ar kopum uzlabo iedzvotju labkljbu. Daudzi analtii prognoz, ka turpmkajos gados arvien pieaugs pieprasjums pc augsti kvalifictiem darbiniekiem, un das ES dalbvalsts patiem jau ir vrojams prasmju deficts. Saistb ar digitlajm tehnoloijm darba pienkumi kst elastgki un saretki. Td arvien vairk darba devju mekl darbiniekus, kuriem piemt nepiecieams spjas prvaldt saretu informciju, domt patstvgi, bt radoiem, prdomti un efektvi izmantot resursus, k ar efektvi komunict ar citiem. Patiesi, Eiropas labkljba nkotn vismaz zinm mr ir atkarga no spjas sagatavot dinamiskus un centgus darbiniekus, kas var izstrdt inovatvus produktus un procesus.

Statistika par terciro izgltbu (ISCED 5.8.lmenis) Eiropas Savienb (30-34 gadus vecas personas, kuras ieguvuas izgltbu) liecina, ka Latvijai (42.8%) ir labi procentulie rdtji, tomr ms atpaliekam no Lietuvas (58.7%) un Igaunijas (45.4%).

Tercirs izgltbas absolventu skaits studiju joms (tkstoi).

Informcijas avots:Eurostat(educ_uoe_grad02)

Nav atrodamas zias, ka vadbas un uzmdarbbas studijas vartu zaudt aktualitti ar cits valsts. Saldzinot dads programmas dads valsts, ir jem vr uzmdarbbas un vadbas zintnes izgltbas vsturisk attstba un konkrts valsts pieredze uzmjdarbbas attstb. Saldzinjum ar citm Latvijas un rvalstu augstskolu vadbas virziena studiju programmm BSA studiju programmas ir konkurtspjgas ar darba tirgum nepiecieamm zinanm, prasmm, k ar ar iespjm meklt sadarbbas partnerus starpvalstu studiju programmas attstbai.

Sakara ar to, ka virziens ir orientts uz maza un vidja biznesa dadu uzmjdarbbas nozaru vadtju sagatavoanu, var droi apgalvot, ka tas atbilst Latvijas republikas interesm. Turklt maza un vidja biznesa uzmumi sastda gandrz 99% no kopja reistrto uzmumu skaita. Tdi uzmumi ir ieinteresti pieemt darba jaunus un perspektvus darbiniekus.

Studiju virziena programmu realizcija aus stenot Latvijas reionls attstbas un izgltoanas misiju, kas nodroins konkurtspjgas, starptautiski atzs daudzveidgas studijas, attsts inovatvu ptniecbu, garants sabiedrbas ilgtspjgu attstbu un izgltoanu dados lmeos.

Msdiengu studiju nodroinana, kvalitti realizjot augstks akadmisks un profesionls izgltbas programmas, aus stenots multilingvl procesu, izmantojot zintniskus sasniegumus un msdienu tehnoloiju iespjas, kas veicina nacionls un reionls akadmijas statusu Eiropas izgltbas telp, nodroina konkurtspjgas, starptautiski atztas daudzveidgas studijas, attsta inovatvu ptniecbu, garant sabiedrbas ilgtspjgu attstbu, zinanas ekonomikas veidoanas procesos Latvij un starptautiskajos darba tirgos.

Studiju virziena programmu realizcija aus:

Nodroint iespju iegt akadmisko un profesionlo augstko izgltbu, veikt ptjumus Baltijas Starptautisk akadmija atbilstoajs zintu nozars.

Iesaistt socilos partnerus studiju programmu kvalittes nodroinanai.

Rpties par jauno specilistu sagatavoanu darba tirgus prasbm, nodroinot kvalitatvu un pieejamu studiju vidi, k ar nodroint izgltbas programmu apganas iespjas ar personm ar funkcionliem traucjumiem.

Rpties par jauno zintnieku sagatavoanu, nodroinot viiem iespju iekauties Latvijas, Eiropas un pasaules akadmiskajos un ptnieciskajos procesos.

Attstt studentu un mcbspku mobilitti dados lmeos, integrjoties Eiropas izgltbas telp; sadarboties ar citm Latvijas, ES un pasaules augstskolm.

Atbalstt studentu, studentu paprvaldes, biedrbu un citu sabiedrisko organizciju iniciatvu pilnveidot studiju, ptniecbas, socilo un kultrvidi.

Izmantot kultras un sporta potencilu Baltijas Starptautisk akadmija studentu un darbinieku personbas izaugsmei.

Informt un izgltot sabiedrbu par jaunkajiem sasniegumiem ptniecb, studiju proces, notikumiem ekonomik, politik Latvij un pasaul.

Darboties, lai nodrointu Latvijas tautas zinanu prmantoanu nkamajs paaudzs, saglabjot nacionlo valodu, kultru, tradcijas.

2.3. Studiju virziena attstbas plns.

Studiju virziena attstbas plni ir izstrdts no 2016. ldz 2021. gadam ( Pielikums 2.) Pln ir izskatti mcbu procesa uzlabojumi, metodiska nodroinjuma jautjumi, materili-tehniskas bzes nodroinana, zintnisks darbbas aktivizanas iespjas un pasniedzju kvalifikcijas paaugstinanas iespjas.

Secinjumi:

Apkopjot iepriekminto, var secint, ka, studiju virziena realizcija pilnb atbilst valsts un Eiropas pamatnostdnm augstks izgltbas jom. Studiju virzien ir daudz priekrocbu, kuru nav citm augstskolm. Piem., e-studiju attstbas iespjas ir praktiski neierobeotas. Nav teritorilu robeu, nav klaustju skaitlisk ierobeojuma, nav vajadzga telpa, kas samazina virziena realizcijas izmaksas. Iegstot bakalaura grdu, studentiem ir iespja turpint studijas maistra grda ieganai. Studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba programms tiek iekauti visi valstij nozmgie stratiskie jautjumi, studjoo ptnieciskajos darbos tiek risinti gan konkrtiem uzmumiem, gan valsts attstbai un kopum btiski jautjumi, studjoajiem ir pieejamas kvalitatvas prakses vietas. Saska ar EM izstrdto dokumentu Informatvais ziojums par darba tirgus vidja un ilgtermia prognozm, profesijas vadtjs pieprasjuma palielinjums pret 2015.gadu ir plnots par 9,7% 2022.gad un par 17,5 % 2030.gad, td studiju virziena programmas ir vrtjamas k perspektvas. Studiju virziena programmu ietvaros tiek veikts nozmgs zintniski ptnieciskais darbs, notiek mrtiecga starptautisk sadarbba, programmas tiek realiztas ar e- studiju form, Moodle vide tiek izmantota viss programms, regulri tiek veicinta doctju profesionl pilnveide (staans, studijas doktorantr, zintniskie ptjumi utt.), kas apliecina, ka studiju virziens pilnb iekaujas augstskolas kopj Stratij.

K2. Studiju virziena vadba

Studiju virziena vadbas (prvaldbas) struktras, taj skait studiju virziena vadtja un studiju programmu vadtju lomas, atbildbas un sadarbbas ar citiem studiju programmu vadtjiem novrtjums

Studiju virziens Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba ir BSA Ekonomikas, finanu un vadbas fakulttes sastvdaa un to darbu koordin Fakulttes Padome, kas veido virziena attstbas stratiju, misiju, vziju, mrus un uzdevumus, kontrol to izpildi, plno studiju un metodisko darbu. Fakulttes Padomes sastvu ievl BSA Sents uz trim gadiem. Fakulttes Padomes skaitliskais sastvs ir atkargs no fakulttes studiju programmu skaita. Padomes sastv ietilpst studiju virziena vai programmu direktori, vadoais akadmiskais personls, studjoo prstvji un darba devju vai profesionlo asociciju prstvji. Fakulttes Padomes darb var iesaistt ekspertus, taj skait atbilstos zintnes nozares Promocijas padomes locekus, praktisks darbbas jomas specilistus u.c. Fakulttes Padome ir koleila vadbas institcija, kas prrauga virziena un programmu stenoanu un kuras darbbas mris ir sekmt studiju programmu realizanu, formulto mrus un uzdevumus k ar sekot to izpildei, k ar veicint virziena studiju programmu darbbas kvalittes paaugstinanu.

Studiju programmu vada programmas direktors. Studiju programmas direktors katru gadu sagatavo panovrtjuma ziojumu, kur tiek atspoguoti galvenie iepriekj studiju gada rezultti un dots to novrtjums, nordtas galvens problmas un trkumi. Tpat ikgadj panovrtjuma ziojuma uzdevums ir pardt izmaias, kas notikuas studiju programmas satur, realizcijas veid un akadmiskaj personl.

Fakulttes Padome pc akadmisk personla prstvju ieteikuma izvrt izmaias studiju programm un, ja ts tiek akcepttas, iesniedz apstiprinanai augstskolas Sent. Programmas direktors un Fakulttes Padome lemj par nepiecieambu prbaudt akadmisk personla prstvju darba kvalitti, k ar par studiju organizcijas jautjumiem. Programmas direktors kontrol programmas akadmisk personla darba kvalitti (darba disciplnu, nodarbbu saturu, pieejambu studejoajiem).

Starpprogrammu lmen pc Fakulttes Padomes lmuma var noteikt studiju programmas auditu, kur iesaists gan auditjamas programmas, gan citu programmu akadmiskais personls. Studiju programmas iekj audit tiek novrtti:

1. studiju programmas vadbas sistmas efektivitte: panovrtjuma ziojuma informcija, k ar analizti iebildumi un prieklikumi, kas saemti un nordts, cik no tiem stenoti vai, ja nav stenoti, analizti cloi;

2. atgriezenisks saites analze: kda ir studiju programmas vadbas un akadmisk personla pieejamba (pieemanas laiki, to atbilstba apmekltju skaitam, risinmo jautjumu loks, ieteikumi efektivittes uzlaboanai, piemram, par kompetenu sfru sadali starp augstskolas administrciju).

3. ar programmas stenoanu saistts dokumentcijas un faktu prbaude: vai prskata gada laik arhvam nodota normatvajiem aktiem atbilsto studiju programmas dokumentcija (tiek saemts arhva apstiprinjums), k ar prbaudts, k un cik ilgi tiek uzglabti programm studjoo zintniskie darbi.

Ja panovrtjuma ziojumu analz vai BSA darbb konstattas btiskas ar izgltbas kvalittes jautjumiem saisttas problmas, dibintji un Sents izveido darba grupu o problmu izptei. Darba grupas sastvu un ts darbbas laiku nosaka atbilstoi risinmajai problmai. Darba grupas iegtie rezultti tiek ievroti noteiktu BSA vadbas lmumu pieeman.

Akadmijas lmen kvalittes jautjumi tiek risinti ar Studiju metodisks padomes paldzbu, kas darbojas saska ar Senta apstiprinto Studiju metodisks padomes nolikumu. Studiju metodisks padomes mris ir uzlabot akadmij iegts izgltbas kvalitti, piedaloties akadmijas stratijas izstrd, k ar studiju un ar tm saistto organizatorisko jautjumu risinan. Padomes uzdevumi ir:

1) izstrdt un uzlabot studiju organizciju;

2) risint studiju metodoloiskos un metodiskos jautjumus;

3) sniegt padomus akadmijas vadbai racionlai un mrtiecgai intelektulo un materilo resursu izlietoanai;

4) pieemt lmumus ar studijm saisttos jautjumos, kuri nav Akadmijas prstvbas, vadbas un lmjinstitciju kompetenc.

Padomes sastvu veido BSA studiju prorektors, studiju programmu direktori un filiu prstvji. Ex officio Padomes darb var piedalties BSA rektors un BSA dibintji. Ar studiju programmu stenoanu saisttu btisku jautjumu izleman tiek uzaicinti piedalties ar studjoo prstvji.

Studiju programmu pankumi ir atkargi no dadu akadmijas struktru cieas sadarbbas.

Informcija par studiju programmas stenoan iesaisttajm struktrvienbm un nepiecieamo palgpersonlu

Nr.p.k.

Amats

Uzdevumi

1.

Studiju daas vadtjs

Doctju plnots un faktisks slodzes uzskaite. Dokumentu apstrde, apkopoana un uzskaite atbilstoi BSA iekjs krtbas un lietvedbas prasbm.

2.

Studiju metodiis (Rg)

Studiju procesa plnoana, koordinana, izbraukumu saskaoana.

3.

Sekretrs

Studentu dokumentcijas un studiju rezulttu uzskaitjums.

4.

Studiju programmas direktora palgs

Informatvo dokumentu sagatavoana, komunikcijas ar grupu veckajiem, programmas dokumentcijas organizana.

5.

Bibliotekrs

Darbs ar bibliotkas fonda resursiem (grmatas, periodika, datu bzes) un to pieejambu studentiem.

6.

IT specilists

Datorlietotju atbalsts.

Katra struktra ir oti svarga kvalitatvai programmu stenoanai. Palgpersonlu studiju programmas stenoan var iedalt trs grups:

1. grupa - struktras, kas nodroina mcbu procesu. Ts ir tdas struktras k: uzemanas komisija, kas nodroina studentu uzemanu, dokumentu noformanu, sadarbbu ar skolm, atvrto durvju dienu organizanu; mcbu daa, kas nodroina mcbu procesu stenoanu; grmatvedba, kas ir atbildga par finanu jautjumiem; bibliotka, kur studenti tiek nodrointi ar mcbu un periodisko literatru un pieeju datu bzm; izdevniecba, kas atbild par mcbu literatras un konferenu krjumu izdoanu; analtisk nodaa - nodroina datu bzes uzturanu un pilnveidoanu, k ar apstrd ptjumu rezulttus; IT nodaa, kas nodroina mjaslapas un datoru sistmu uzturanu; grmatu kioska darbinieki nodroina studentus ar iespju iegdties mcbu literatru un kancelejas piederumus.

2. grupa struktras, kas nodroina mijiedarbbu starp studentiem un pasniedzjiem, veicina starptautisko sakaru attstbu, nodroina studentiem papildu iespjas studijm rpus studiju programmas. Tas ir Studentu parlaments, Erasmus programmas nodaa un svevalodu centri.

3. grupa saistta ar virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba studiju programmu stenoanu. grupa iekauj: programmu direktora paldzi; Fakultates Padomi, kas iekauj pasniedzjus; darba devjus; studentus un maistrantus.

Studiju procesu, studentu un pasniedzju zintnisks darbbas, operatvs vadbas un kontroles funkciju veic programmas vadtjs. Programmas vadtjs sastda semestra darba plnus, koordin darbu ar citm struktrvienbm: BSA fililm, grmatvedbu, studiju dau, informcijas, tehnoloisko un analtisko vienbu, BSA rektoru un prorektoriem, sagatavo krtjos un gada prskatus. Programmas vadtju kontrol BSA rektors un prorektori.

Programmas direktora palgs: sagatavo dokumentciju, kontrol studiju saraksta sastdanu un t izpildi, noform arhva materilus, nodroina informcijas apriti starp BSA struktrvienbm, nodod studentiem informciju personiski, caur e-pastu vai grupas kopjo e-pastu, ka arsaziai izmanto mjas lapu un Facebook.

Programmas direktora pieemanas laiku un programmas direktora darba laiku nosaka ar rektora rkojumu. Studiju programmas palga darbbu kontrol programmas direktors. Studentu ldzdalbu programmas prvald nodroina dalba Fakulttes Padom, studiju kursa vecko sapulcs, Studentu Parlament, BSA lmjinstitcijs Satversm, Sent, kas nodroina efektvu studiju virziena un studiju programmu mru sasnieganu, ievrojot demokrtijas un savstarpjas uzticans principus. Studentu ieteikumi un rekomendcijas, lai uzlabotu studiju procesu, tiek iegti anketanas veid (2 reizes gad). Anketanas rezulttus izsniedz analtisk nodaa, tie tiek apspriesti Fakulttes Padom un BSA Sent.

Studiju kvalitti kontrol ar atvrtajm lekcijm, studentu anketanas paldzbu, reitinga sastdanu un pasniedzju ievlanu amat konkursa krtb.

Studentu zinanu kontrole: 2 reizes gad tiek veikti analtiskie prskati par eksmenu, ieskaiu, kursa darbu aizstvanu un prakses atskaiu rezulttiem.

Metodisko darbu kontrol un kori BSA Studiju metodisk Padome. Darba rezulttus (panovrtjumu) apsprie Fakulttes padome un apstiprina BSA Sents.

Studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba prvaldbas procesu struktr kopum tika definti procesi, kas ir nepiecieami kvalittes prvaldbas sistmas izmantoanai. Shm (Pielikums 3.) ir attlota procesu un atbilstoo izpildtju savstarpj saistba.

Studiju programmas prvaldbas sistmas procesi iedals trs grups:

1) Visprjs vadbas procesi (V1 ldz V7):

Prvaldbas prskats (V1),

Attstbas plnoana (V2),

Iekjie kvalittes auditi (V3),

Korijos un preventvs darbbas (V4),

Studiju virziena padomes un studiju programmu padomju darbba (V5),

Studiju programmas panovrtjums (V6),

Sadarbba ar nozari, EM, FM un IZM (V7).

2) Studiju procesi (no S1 ldz S7),

Studjoo, absolventu, darba devju prasbu un apmierintbas izpte (S1);

Studiju programmu un to metodisko kompleksu izstrde un aktualizcija (S2);

Studjoo uzemana un reistrcija (S3);

Studiju procesa un slodzes plnoana (S4);

Studiju nodroinjums studiju kursos (S5);

Studiju programmas realizcija un kontrole (S6);

Studjoo absolvana (S7).

3) Cilvku, materilo un informatvo resursu vadanas procesi (R1 ldz R7):

Personla vadana (R1),

Mcbu ldzeku izstrde (R2),

Mcbu un metodisks literatras fonda vadana (R3),

Infrastruktras vadana (R4),

Dokumentcijas prvaldba (R6),

Pierakstu un IT resursu vadana (R7).

Studjoo uzemanas prasbu novrtjums

Katru mcbu gadu BSA izdod un apstiprina BSA Sent prasbas studjoso uzemanai BSA. Uzemanas noteikumi un imatrikulcijas krtba Baltijas Starptautiskaj akadmij 2017./2018. studiju gad tika apstiprinti BSA Senta sd (Protokols Nr. 128), kas bija izdoti saska ar LR Augstskolu likuma 45., 46., 47., 83., 84., 85. nodau, 2006. gada 10. oktobra LR Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 846 Noteikumi par prasbm, kritrijiem un krtbu uzemanai studiju programms, 2004. gada 16. novembra LR Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 932 Studiju uzskanas krtba vlkos studiju posmos, 2003. gada 11. marta LR MK noteikumiem

Nr.112 "Krtba, kd izgltojamie atbrvojami no noteiktajiem valsts prbaudjumiem", 2012. gada 10. janvra LR Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 36 Iepriekj izgltb vai profesionlaj pieredz sasniegtu studiju rezulttu atzanas noteikumi.

Studjoo sasniegumu un studiju rezulttu vrtanas sistmas raksturojums un novrtjums, taj skait novrtanas metou un procedru apraksts un novrtjums

Vrtanas sistma (izgltbas kritriji un vrtanas metodes studiju rezulttu sasnieganai un novrtanai, prbaudes formas un krtba)

Kvalifictu specilistu sagatavoanas process vadbas jom nav iespjams bez izvrstas un stingras studentu iegto zinanu un iemau kontroles. Kontroles objekts ir ne tikai bloku disciplns iegts zinanas. Tiek vrtta ar prasme un iemaas loiski pamatot savus uzskatus, publiski uzstjoties, spjas patstvgi atrast nepiecieamo informciju un to analizt.

Kontroles procesa gait tiek vrtta prasme strdt ar bibliotkas katalogiem, atrast nepiecieamo informciju Internet.

Studentu iegto zinanu kontroles galvenie elementi ir ieskaites un eksmeni. Eksmeni un ieskaites tiks krtoti mutvrdu un rakstveida form, iespjama ar o formu kombincija. Studiju darbus un maistra darbu, k ar projektu darbu rezulttus novrts komisija.

Visos kontroles veidos par pamatu emta 10 bau sistma atbilstoi MK 13.05.2014. noteikumiem Nr. 240.

Savdabga topoo specilistu prasmes prbaudes forma ir prakse. Prakses atskaites tiks rpgi analiztas un novrttas.

Svargs studentu prbaudes elements ir nobeiguma darba priekaizstvana.Studenti, kuri priekaizstvan netiks virzti nobeiguma darba aizstvanai,turpins t izstrdi.

K papildu prasba studentu nobeiguma darbiem ir obligta avotu izmantoana svevalod, kuras zinana ir nepiecieams nosacjums konkurentspjga specilista sagatavoan.

emot vr augstk minto, jsecina, ka BSA darbojs studiju programmu realizcijas stingra kontrole. Pielietojam kontroles sistma auj nodroint kvalifictu specilistu sagatavoanu vadbas jom. Studenti ne tikai iegs tiesbu zintn nepiecieams zinanas, bet ar iemcs patstvgi paplaint savas zinanas.

K3. Iekjs kvalittes nodroinanas sistmas efektivitte

Iekjs kvalittes nodroinanas sistmas efektivittes novrtjums studiju virziena ietvaros un indikatori studiju virziena mru sasnieganai un uzdevumu stenoanai

Boloas procesa deklarcij par vienu no galvenajm priorittm atzst efektvas akadmijas iekjs kvalittes nodroinanas sistmas izveidi, lai nodrointu augstks izgltbas kvalitti. Baltijas Starptautiskaj akadmij, saska ar Nolikumu par augstks izgltbas kvalittes nodroinanu, darbojas iekj kvalittes nodroinanas sistma. Darba tirgus un neprtraukti pieaugoajs klientu prasbas pc visaugstk lmea kvalittes, ir vitli nepiecieami procesi ikvienas augstks izgltbas iestdes turpmkai izaugsmei jebkur darbbas nozar Latvij, Eiropas Savienb un pasaul. BSA sav darbb ievro visus Latvijas Republik izdotos augstko izgltbu reguljoos normatvos aktus, nodroina atbilstbu Latvijas Kvalifikciju ietvarstruktrai (LKI), ka ar em vr starptautisks prasbas un vadlnijas: Eiropas Kvalifikciju ietvarstruktru, Lisabonas diplomatzanas konvenciju, Eiropas kredtu prneses un uzkranas sistmas ECTS rokasgrmatu, Eiropas vadlnijas ikdienas un neformls izgltbas vrtanai, Eiropas augstks izgltbas modernizcijas dokumentu EACA u.c. BSA nosaka vienotas prasbas specilistu sagatavoanas kvalittes nodroinanas un kontroles sistm. Kvalittes nodroinanas un kontroles vadba izstrdta saistb ar Lisabonas Konvenciju, Boloas konferences principiem par kvalifikcijas atzanu un atbilst Augstskolu likumam un citiem Latvijas Republikas normatviem aktiem, kas reglament visu izgltbas kvalittes procedru kontroli un vrtjumu. Baltijas Starptautisk Akadmija tiecas pc neprtrauktas vadbas sistmas uzlaboanas, - kvalittes vadbas sistmas, mrtiecgi plnojot procesus, kas balsts uz ENQA (Eiropas asocicija kvalittes nodroinanai augstkaj izgltb) standartiem un vadlnijm, lai nodrointu atbilstou kvalitti Eiropas augstks izgltbas telp.

Specilistu sagatavoanas kvalittes svargko indikatoru monitorings

Monitoringa objekti un izpildtji:

Nr.

Monitoringa objekti

Izpildtji

1.

Akadmijas stratisk attstba, mru un uzdevumu izvirzana kvalittes jom

Dibintji, Valde

2.

Stratijas un politikas projicana kvalittes jom struktrvienbu visos vadbas lmeos

Valde, Rektors

3.

Studiju procesu svargko rdtju un raksturojumu mrjumu sistmas pilnveidoana

Rektors,Prorektori

4.

Augstks izgltbas pakalpojumu tirgus un darba tirgus vajadzbu analze

Studiju virzienu vadtji, Studiju programmu un filiu vadtji

5.

Akadmisk personla kvalittes un studiju procesa apmierintbas lmea studentu anonms vrtjums (katru semestri)

Analtisk nodaa

6.

Studiju virzienu, programmu un filiu darba panovrtjums

Studiju virzienu, programmu, filiu vadtji

7.

Kvalittes nodroinanas un kontroles sistmas organizatorisks struktras pilnveidoana un personla apmcba

Valde, personla daa

8.

Kvalittes nodroinanas sistmas pilnveides paskumu izstrde

Valde, Analtisk nodaa

Nepiecieamo darbu plnoana katram akadmiskajam gadam sev iekauj:

1. Sanksmju un sapulu kalendro plnu;

2. Lekciju grafiku;

3. Svargko darbu plnu katrai nedai.

BSA Valde realiz svargko administratvi organizatorisko darbu plnoanu katram studiju gadam. Bez nordtajiem plniem, lai paaugstintu intelektulo, laika un materilo izdevumu organizcijas un optimizcijas kvalitti, tiek uzskatts par nepiecieamu katru gadu izstrdt sekojous plnus:

Administratv un akadmisk personla vlanu (prvlanu) plns

Personla daa

Akadmisk personla kvalifikcijas paaugstinanas plns

Personla daa

Panovrtjumu un akreditcijas sagatavoanas un realizcijas plns

Studiju darba prorektors

Zintnisku konferenu un seminru sagatavoanas un realizcijas plns

Zintnisk darba prorektors

BSA zintnisko un metodisko izdevumu plns

Zintnisk darba prorektors, Valde

Programmas Erasmus darba plns

Erasmus centrs

BSA nodroina augstks izgltbas kvalitti studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba, kuras stenot kvalittes vadba notiek vairkos lmeos:

programmas direktors, Fakulttes Padome un programmas akadmiskais personls,

starpprogrammu audits,

BSA Studiju metodisk padome un vadba.

Galvens kvalittes vrtanas formas ir:

1. Arj novrtana licencana, akreditcija un neatkargo ekspertu vrtjums. To nodroina Izgltbas un zintnes ministrija un Augstks izgltbas centrs (turpmk - AIC) sadarbb ar BSA;

2. Panovrtjums iekj kvalittes nodroinanas sistma.

rjs novrtanas formas

licencanas;

akreditcijas novrtjums;

ekspertu ieteikumi

Iekjs novrtanas formas

akadmijas ikgadjais panovrtjums;

akadmijas attstbas un stratijas plnoana;

iekjie kvalittes auditi (procedru un dokumentcijas);

studiju virziena attstbas un stratijas plnoana;

studiju virziena ikgadjais panovrtjums;

studiju programmu ikgadjais panovrtjums;

studjoo anketana un analze;

pasniedzju un darbinieku snieguma novrtana;

absolventu un darba devju atsauksmes.

rjs kvalittes nodroinanas lmeni:

Akadmijas lmenis

Institucionl akreditcija

Studiju virziena (programmas) lmenis

studiju virziena akreditcija

studiju programmu licencana;

rjs kvalittes nodroinanas formas:

Akadmijas lmenis

akadmijas attstbas un stratijas plnoana;

akadmijas ikgadjais panovrtjums;

ekspertu ieteikumi

izgltbas kvalittes rjais (socilais) audits

Studiju virziena (programmas) lmenis

iekjie kvalittes auditi (procedru un dokumentcijas);

studiju virziena attstbas un stratijas plnoana;

studiju virziena ikgadjais panovrtjums;

studiju programmu ikgadjais panovrtjums;

studjoo anketana un analze;

pasniedzju un darbinieku snieguma novrtana;

absolventu un darba devju atsauksmes.

Studiju virziena ieksj kvalittes sistmas nodroinjum iekauti sekojoi kritriji:

studiju virziena atbilstba darba tirgus prasbm

studiju programmu kontrole

studiju procesa kvalittes kontrole

doctju kontrole

studentu zinanu kontrole

metodisk un materili tehnisk nodroinjuma kontrole

Iekjs kvalittes nodroinanas sistmas stenoana studiju virziena ietvaros atbilstoi Standartiem un vadlnijm kvalittes nodroinanai Eiropas augstks izgltbas telp (ESG)

Profesionls augstks izgltbas iekjas kvalittes nodroinanas sistma BSA ir veidota un studiju proces tiek pilnveidota atbilstoi Standartiem un vadlnijm kvalittes nodroinanai kopj Eiropas augstks izgltbas telp (ESG 2015). Svargkie faktori, kas nodroina ts kvalitti, ir:

- izgltbas standartu kvalitte;

- abiturientu kvalitte;

- studiju programmu un plnu kvalitte;

- akadmisk personla kvalitte;

- studiju procesa informatvi metodisk nodroinjuma kvalitte;

- studiju procesa materili tehnisks bzes kvalitte;

- specilistu sagatavoanas vadbas procesa kvalitte.

Studiju virziena atbilstba Standartu un vadlniju kvalittes nodroinanai Eiropas augstks izgltbas telp (ESG) 1. daai (Pielikums 5.)

Kvalittes nodroinanas un kontroles metodes un procedras:

Ekspertu vrtjums

Ekspertze notiek, izmantojot BSA (iekjie eksperti) vai citu organizciju (rjie eksperti) specilistus. Ekspertzes metodes tiek pielietotas, lai nodrointu kvalittes kontroli:

1. Studiju, metodiskaj un zintniskaj darb;

2. BSA Sents veic akadmisk personla vlanu (prvlanu) procedru amatos;

3. Studjoo valsts prbaudjums - bakalaura, maistrantras un doktora programms diplomdarbu priekaizstvanas un aizstvanas laik;

Zintnisko un metodisko publikciju sagatavoan un izdoan tiek piesaistti gan iekji, gan rji recenzenti;

Profesionlu programmu un studiju kursu sagatavoan atbilstoi studiju virzienam tiek vrtta to atbilstba profesionlu un izgltbas standartu prasbm.

Aptaujas metode

Tiek izmantota lai iegtu informciju sekojoo parametru novrtanai:

1. Mrketinga kampau kvalitte;

2. Uzemanas komisiju darba efektivitte;

3. Visu studiju virzienu, programmu vadtju priekstata atbilstbas lmeni darba tirgus relajm vajadzbm. Metode tiek izmantota darb ar abiturientiem, viu veckiem, skolniem un skolotjiem, ar akadmisko un administratvo personlu un darba devjiem.

Reistrcijas metode

Konkrtu notikumu, objektu, izdevumu u.c. aprins. Tiek izmantota sekojoo parametru novrtanai:

Plnoto studiju darba nodarbbu kvalitte;

1. Lekciju un nodarbbu prcelanas daudzuma noteikanai;

2. Nodarbbu apmekljumam;

3. Studjoo finanu disciplnas noteikanai.

Aprina metode

Konkrtu parametru closakarbu un emprisku atkarbu noteikanas un izmantoanas metode. Tiek izmantota kvalittes nodroinanai un kontrolei:

1. Plnojot studiju procesu;

2. Kontroljot studjoo apmekltbas lmeni;

3. Prbaudot darbinieku darba disciplnu;

4. Aprinot pasniedzju un darbinieku darba algas.

BSA augstks izgltbas kvalittes rjais (socilais) audits tiek veikts valsts un sabiedrisko vrtjumu veid. Valsts audits t ir studiju virzienu licencana un studiju virzienu, akadmijas ciklisk akreditcija. Ciklisk rj novrtana notiek reizi seos gados atbilstoi normatvo aktu prasbm. Sabiedriskais vrtjums dadu valsts struktru un masu informcijas ldzeku reitingu veid.

Iekj izgltbas kvalittes prvaldbas sistma studiju programmas ietvaros pardta shm:

Iekj izgltbas kvalittes prvaldbas sistma

Atgriezenisk saikne ar studentiem. Studjoo viedoklis ir svargs izgltbas kvalittes nodroinan. Informcija par kvalitti un studjoo vrtjums tiek iegts:

1. tie kontakt ar studjoajiem nodarbbs un rpus nodarbbu saskarsm;

2. katru semestri notiekoajs studjoo aptaujs, pc kurm tiek noteikti doctju reitingi un kurs studjoajiem ir iespja brvi izteikt savu viedokli par akadmiju kopum, studiju programmu, studiju infrastruktru un katru doctju, kas strdjis ar viiem konkrtaj semestr;

3. no studjoo prstvjiem akadmijas lmjinstitcijs;

4. ar Studentu paprvaldes starpniecbu.

BSA aktvi sadarbojas ar vairkiem uzmumiem, paa nozme ir regulrai sadarbbai dados lmeos ar darba devjiem:

( jaunas programmas izveidoan, darba tirgus prasbu noskaidroan un pieprasjuma izvrtan;

dalba studiju virzienu un studiju programmu pilnveid;

( praku vietu nodroinana;

( dalba pastto projektu un kopjo projektu stenoan, ptniecbas aktivitts un citos paskumos;

( vieslekciju un radoo darbncu organizana;

( ldzdalba kvalifikcijas darbu, bakalaura un maistra darbu aizstvanas komisijs.

BSA iepriekj pieredz ar prakses vietm tiek nodrointa rela atgriezenisk saite, kas sniedz informciju par trkumiem praktikanta teortiskaj sagatavotb, ja tdi pastv, k ar auj kontrolt programmas doctju praktisko kompetenu lmeni un docjamo priekmetu saturu, nepiecieambas gadjum tos korijot, lai tajos tiktu iekauti praksei svargi jautjumi.

Iziro nozme studiju programmas kvalittes nodroinan ir fakulttes padomei, kas izvrt iepriekj studiju gada pieredzi, plno darbu nkoajam studiju gadam, seko studiju procesa un ptniecisk darba integrcijai, k ar veic stratisko studiju procesa plnoanu.

K4. Studiju virziena resursi un nodroinjums

Finanu nodroinjums

Sabiedrba ar ierobezotu atbildbu Baltijas Starptautisk Akadmija studiju nodroinanai izmanto tikai privtos ldzekus. Ar katru studentu tiek noslgts studiju lgums ldz studiju uzskanai, kur ir spk visu studiju laiku. Studjoso studiju maksu nosaka BSA valde un apstiprina to Sent.

BSA finansilais stvoklis ir izteikti stabils. Katrs finanu gads, skot no akadmijas dibinanas, ir nosldzies ar peu. Tam iemesls ir gan akadmijas veiksmg saimniecisk darbba, gan ar prdomta un mrtiecga darbba augstks izgltbas jom.

Budeta sadaljums un izlietojums 2017./2018. St. gad

I. Augstskolas/koledas iemumi

Rindas kods

Iemumu veids

Iemumu apmrs, EUR

9000

Iestdes iemumi (9100.+9200.+9300.rinda)

3395 918

9100

Iemumi studijm (9110.+9120.+9130.+9140.rinda)

2768 753

9110

Dotcijas no valsts budeta

9111

taj skait iemumi no ES struktrfondiem

9120

Pau iemumi no studiju maksas

2726 563

9130

Iemumi no rvalstu finanu paldzbas

9140

Prjie iemumi

42 190

9200

Iemumi zintniskajai darbbai (9210.+9220.+9230.+9240.rinda)

26 275

9210

Iemumi no valsts budeta

(9211.+9212.+9213.+9214.+9215.+9216.rinda)

19 366

9211

taj skait iemumi no ES struktrfondiem

19 366

9212

Iemumi no LZP grantiem un programmm

9213

Zintnes bzes finansjums

9214

Valsts ptjumu programmu finansjums

9215

Zintnisks darbbas attstbas finansjums

9216

Prjie iemumi no valsts budeta

9220

Iemumi no rvalstu finanu paldzbas

9221

Taj skait iemumi no lgumdarbiem ar

rvalstu juridiskajm personm

9230

Iemumi no lgumdarbiem ar Latvijas Republikas

juridiskajm personm

6909

9240

Prjie iemumi zintniskajai darbbai (nordt

btiskkos)

9241

9300

Prjie iemumi (nordt btiskkos)

600 890

Iemumi no grmatu mazumtirdzniecbas

21 415

Iemumi no telpu res

74 161

Granti

505 314

II. Augstskolas/koledas izdevumi

Rindas kods

Izdevumu veids

Izdevumu apmrs, EUR

A

B

1

10000

Iestdes izdevumi (10010.+10020.+10030.+10040.+10050.+10060.+10070.rinda)

3104 714

10010

Darba samaksa

1536 975

10011

akadmiskajam personlam

918 326

10012

administratvajam personlam

330 911

10013

visprjam personlam

287 738

10020

Darba devja valsts socils apdroinanas obligts iemaksas, socila rakstura pabalsti un kompenscijas

331 984

10030

Preces un pakalpojumi

503 036

10031

Komandjumi un dienesta braucieni

18 019

10032

Pakalpojumi

369 475

10033

no tiem komunlie pakalpojumi

139 325

10034

Krjumi, materili, energoresursi, preces, biroja

preces un inventrs, kurus neuzskaita 5000.kod

107 567

10035

Izdevumi periodikas iegdei

7975

10036

Budeta iestu nodoku maksjumi

10040

Subsdijas un dotcijas

10050

Pamatkapitla veidoana

208 618

1051

pamatldzeki

208 618

10060

Socilie pabalsti

10061

taj skait stipendijas

10062

transporta izdevumu kompenscijas

10070

Prjie izdevumi (nordiet btiskkos)

524 101

Prdoto preu paizmaksa

18 787

Granti

505 314

Studiju virziena Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba finansjums

2017.gads Rudens sem.

2018.gads Pavasara sem.

Kop 2017./18.mc.gad

Maz unvidj biznesa vadba

10730

8110

18840

Uzmdarbba

134501.81

126425.84

260927.65

Uzmdarbbas vadba un administrana

77980

72523.5

150503.5

Cilvku resursu vadba

12750

8875

21635

Kop virziens Vadba, administrana un nekustam pauma prvaldba:

235961.81

215934.34

451896.15

Prskata period ir pozitva augoa finansila tendence, ka ar materili tehniskais nodroinjums ir msdiengs un pielgots studijm. BSA finanu ldzeku izmantoana: Akadmisk personl algas fonds; Akadmisk personla ptniecbas darbbas nodroinjums; Pieaicinto mcbspku algas fonds; Visprg personl algu fonds; Nodoku nomaksa; Studentu paprvaldei; Materili tehnisks bzes attstba; Bibliotkas fonda paplainana; ku komunlie maksjumi; Apsaimniekoana; Reklma; Citi izdevumi.

Infrastruktras un materiltehniskais nodroinjums

Studiju virziena un tam atbilstoo studiju programmu stenoanai paredzts infrastruktras, ts pieejambas studjoajiem un mcbspkiem novrtjums

BSA ik gadu turpina attstt studijm nepiecieamo materili tehnisko nodroinjumu.

BSA ir sekmgi realizjusi ES fondu (LED, ESF, ERAF, Tempus, Erasmus u.c.) projektus, kas ir veidojis fondu apganas pieredzi, k ar prasmes konsultt apmcmos un sniegt informciju plakai sabiedrbai. BSA ir aktvie iesaistjusies Eiropas Savienbas un citu fondu apguv, - iepriekjo pieredzi var apskatt BSA mjaslap. Izveidots ar Eiropas informcijas centrs.

Baltijas Starptautisks akadmijas telpu nodroinjums:

Adrese

Pamatojums

Kopj platba BSA filils (m2)

Rga

Daugavpils

Liepja

Ventspils

Jelgava

Rzekne

Jkabpils

Smiltene

Studiju un zintnisk darba telpu platba kop

7135

2146

1110

250

2625

450

300

400

Lomonosova iela 4, Rga

Pirkuma lgums (01/10/02)

3408

Lomonosova iela 1/4, Rga

Pirkuma lgums (06/05/03)

3727

Dzelzceu iela 3, Daugavpils

Pirkuma lgums (07/08/00)

2146

Liedaga iela 3, Liepja

Pirkuma lgums (26/02/02)

1110

Trgales iela 5, Ventspils

Nomas lgums (01/07/05)

250

Skolas iela 46, Ozolnieki, Jelgavas rajons

Pirkuma lgums (28/05/02)

2625

Drzu iela 17, Rzekne

Nomas lgums (01/05/04)

450

Jauna iela 44, Jkabpils

Nomas lgums* (02/02/15)

144

Drza iela 17, Smiltene

Nomas lgums (01/09/03)

400

t.sk. sporta un atptas telpu platba

665

106

60

Dienesta viesncu platba

70.4

196

57.1

61.1

65

62.7

*144 m2 ir pastvgi nomts telpas. Prjs pc nepiecieambas atkarb no nodarbbu saraksta.

Saska ar 02.02.2015. telpu nomas lgumu Nr. 2-17.1/15/12 patstvgi tiek izrtas telpas Jkabpils 2.vidusskol 144m2 platb (36m2 bibliotka, 72m2 administrcija, 36m2 TV tilta lekcijm). Telpas, kas nepiecieamas papildus lekciju nodroinanai, tiek rtas pc pieprasjuma atkarb no nodarbbu grafika blvuma.

Adrese

Pamatojums

Kopj platba BSA filils (m2)

Rga

Daugavpils

Liepja

Ventspils

Jelgava

Rzekne

Jkabpils

Smiltene

Lomonosova iela 14-82, Rga

Pirkuma lgums (29/05/00)

70.4

Tetra iela 24-3, Daugavpils

Pirkuma lgums (26/11/99)

65

Tetra iela 24-1, Daugavpils

Pirkuma lgums (19/03/01)

58

Tetra iela 24-6, Daugavpils

Pirkuma lgums (13/06/03)

73

Liel iela 12-50, Liepja

Pirkuma lgums (09/11/99)

57.1

Celtnieku iela 18-46, Ventspils

Pirkuma lgums (19/07/00)

61.1

Skolas iela 46, Ozolnieki, Jelgavas rajons

Pirkuma lgums (28/05/02)

65

Drzu iela 65-92, Rzekne

Pirkuma lgums (03/07/03)

62.7

Studiju virziena un tam atbilstoo studiju programmu stenoanai paredzt materiltehnisk, taj skait telpu aprkojuma un laboratoriju, nodroinjuma un t pieejambas studjoajiem un mcbspkiem novrtjums

Studiju virziena materils bzes attstb tika izdalti sekojoi pamatvirzieni:

1. mcbu un zintnisks literatras un periodisko izdevumu iegde;

2. datortehnikas iegde un modernizcija, jaunas datorklases izveide;

3. studjoo iespju izmantot Internet paplainana;

4. mcbu telpu remonts un aprkoana.

Jaunas iekrtas un aparatra programmas vajadzbm tiek iegdta BSA tehnisks attstbas plna ietvaros. Uz doto brdi studiju process programms tiek nodroints labiekrtots un tehniski nodroints auditorijs. Studiju process pietiekam daudzum ir nodroints ar:

a. kserokopanas tehniku;

b. vizuls prezentcijas tehniku (multimediju videoprojektori; DVD/VHS tehnika);

c. datortehniku;

d. TV aprkojumu, kas nodroina telekonferences.

Studjoiem un BSA akadmiskajam personlam ir pastvga iespja strdt Interneta tkl, izmantot elektronisko pastu.

Metodiskais un informatvais nodroinjums

Internet BSA mjas lap un studentu informatvaj sistm MOODLE tiek publiskota studjoiem nepiecieam informcija. BSA turpins metodisk nodroinjuma pilnveides darbs, kas ietver studjoo akadmisks dzves reglamentciju un studiju procesa metodisko nodroinjumu.

Informcija studentiem ir izvietota BSA mjaslapas sadas:

Reflektantiem

Studentiem

Normatvie dokumenti

Bibliotka

Ar studiju programmu saistt informcija tiks izvietota sada Programmas un ietvers visu programmm nepiecieamo metodisko informciju, proti, kursa aprakstus, programmas, studiju darbu un noslguma darba noformanas prasbas, atbilstoas veidlapas.

Studjoajiem bs iespja komunict ar doctjiem gan kltien, izmantojot paredzts konsultcijas, gan skyp konsultcijs, gan e-vid.

Studjoajiem tiek nodrointas doctju konsultcijas. Studjoais ar sev interesjoajiem jautjumiem par studiju procesu var vrsties gan Studiju informcijas centr, gan mcbu da, ganpie studiju programmas direktoravai par starptautisks mobilittes jautjumiem ERASMUS noda.

Informatvo resursu (bibliotka un pieejams datubzes) novrtjums

Baltijas Starptautiskajai akadmijai ir laba materil bze, msdienga bibliotka, kur ir pieejama literatra, periodika, elektronisks datu bzes, ka ar citi resursi, kas nepiecieami studjoajiem un akadmiskajam personlam. BSA ir augusi ldzi straujiem informciju tehnoloiju attstbas tempiem modernizjot datorklases (Rg 6, filils 8), bibliotkas, auditorijas, k ar izveidojusi TV tiltu sistmu starp Rgu un 7 BSA fililm.

BSA bibliotkas resursi

Visprja informcija

BSA bibliotkai ir pieirts akreditcijas statuss;

BSA bibliotka ir LATABA un Juridisko bibliotku Konsorcija locekle;

BSA bibliotka ir organizta un strd saska ar LR likumdoanu par zintnisko bibliotku darbbu.

BSA vism programmm ir kopga bibliotka, bet ts fonda komplektan tiek ievrotas programmu ptniecisks un profesionls intereses.

BSA zintnisk bibliotka, kas apkalpo visus lietotjus koncentr informcijas resursu, kas nepiecieami studiju procesam un mcbspku darbam, nodroina to pieejambu, sadarbojas ar fakultu vadbu un nozaru specilistiem informcijas nodroinjuma un pakalpojumu snieganas jautjumos, k ar piedals lietotju apmcb.

Bibliotka atvrta 49 stundas ned, ar sestdiens.

Lietotjiem ir iespja sazinties ar bibliotku telefoniski un pa e-pastu, pastt grmatas uz fililiem.

Bibliotk ir 106 (59)* lastju vietas.

Lietotjiem pieejami 25 (23)* datori ar interneta pieslegumu ar iespju ierakstt informciju USB informcijas nesjos vai izprintt.

2018. gada I. pusgada beigas bibliotku bija apmekljui ap 1 800 aktvie lietotji (Rg).

Bibliotkas telps studentiem pieejams bezmaksas bezvadu internets.

Bibliotk ir 1 kopanas ierces, 5 drukas ierces un 5 skeneri. (Rga)

Lietotjiem internet pieejams elektroniskais kopkatalogs, kur iespjams sameklt informcijas resursus un tos pastt.

Viss BSA bibliotkas krjums ir iekauts elektroniskaj katalog.

Bibliotk lietotjiem iespjams iepazties ar iepriekjo gadu studentu bakalaura, maistra un promocijas darbiem, k ar ar pasniedzju publikcijm.

Bibliotkai ir sava mjas lapa, kur regulri tiek ievietota informcija par bibliotkas jaunieguvumiem.

grmatu saraksts angu valodas: Eiropas Savienba: politika, tiesbu zintne, ekonomika; psiholoija; tiesbu zintne; ekonomika; interjers, dizains (sk. mjas lapa ).

Katra mcbu gada skum 1. kursa studenti tiek iepazstinti ar bibliotku, taj pieejamajiem informcijas resursiem un to izmantoanu.

Bibliotk ir iespja pc pieprasjuma sagatavot literatru atbilstoi kursa, bakalaura vai maistra darba tmai

Grmatu fonds (Rga + filili)

Kopjais grmatu, broru un urnlu skaits (datts 30.12.2017.g)

Eksemplru skaits

Valoda

30605

latvieu valod

4142

angu valod

88670

krievu valod

Kop: 123 417

Grmatu fonda sadaljums Rg

BSA /eks./

Latvieu val.

Angu val.

Krievu val.

45 797

6877

2591

35842

urnlu un laikrakstu abonana

1. Bilance

2.

3.

4.

5.

6.

Grmatu fonda organizcija sastvs un struktra: Grmatu fonds tiek sistematizts pc UDK sistmas.

008 Kultras vsture. Latvijas kultra. 1685 eks.

10 Filozofijas btba un nozme. 3052 eks.

10 Filozofijas pamati 80 nosauk.

15 Psiholoija. 4207 eks.

16 Loika. Izzias teorija. Zinatnes metodoloija un loika. 150 eks.

167 Ptniecisk darba metodes 47 nosauk.

32 Politka. Socioloija. PR. 5015 eks.

33 Ekonomika. Tautsaimniecba. Ekonomiks zintnes. 20827 eks.

33(09) Ekonomiskas zintu vsture 61 nosauk.

33(09)K Ekonomiskas zintu vsture Krievij 18 nosauk.

330 Ekonomikas zintne 150 nosauk.

330(L) Loistika 36 nosauk.

330(S) Saimniecbas ekonomika 10 nosauk.

330.0 Nozartirgus ekonomika 9 nosauk.

330.1 Makroekonomika. Mikroekonomika 91 nosauk.

330.3 Ekonomisks attistbas faktori 17 nosauk.

330+51 Ekonomiks matemtik analze 59 nosauk.

330+51(M) Matemtisks metodes ekonomik 25 nosauk.

311 Statistikas teorija. Statistikas metodes 50 nosauk.

331 Darbvedba 29 nosauk.

331.87 Darba organizcija 155 nosauk.

331.88 Personala vadba psiholoija 26 nosauk.

334 Saimniecisks darbbas uzemumu un apvienbas 11 nosauk.

336 Finansu teorija. Finansu zinbas 117 nosauk.

336(M) Finansu menedments 54 nosauk.

336(L) Lzings 14 nosauk.

336.1 Finansana un investcijas 67 nosauk.

336.2 Nodoki 62 nosauk.

336.6 Saimniecisko organizciju finanses. 133 nosauk.

336.60 Vadbas grmatvedba 36 nosauk.

336.6(A) Audts 39 nosauk.

336.7 Nauda. Naudas sistmas 62 nosauk.

336.71 Bankas. Bankas sistmas. Biras 66 nosauk.

336.76 Fondu biras 17 nosauk.

336.761 Vrtspapru tirgi 38 nosauk.

338.2 Ekonomisk politika 196 nosauk.

338.2(F) Franaizings 6 nosauk.

338.2(K) Antikrizisa menedments 16 nosauk.

338.2(M) Menedments. Mcbu grmatas 48 nosauk.

338.2(P) Menedmenta psiholoija 17 nosauk.

338.2(R) Menedmenta riski 27 nosauk.

338.2(S) Stratiskais menedments 40 nosauk.

338.21 Organizcijas vadana 85 nosauk.

338.22 Biznesa vadana 72 nosauk.

338.23 Uzmjdarbba 51 nosauk.

338.24 Biznesa plnoana 42 nosauk.

338.25 Projektu vadana 47 nosauk.

338.3 Raoanas spki un ldzeki 48 nosauk.

338.3(K) Produkcijas kvalitte 35 nosauk.

338.48 Trisma ekonomika 170 nosauk.

338.5 Cenu veidoana 15 nosauk.

339.1 Tirdzniecba. Mrketings 236 nosauk

339.1(B) Branding. 28 nosauk

339.2 Pakalpojumu mrketings 21 nosauk

339.5 rja tirzniecba. Muitas. Eksports 22 nosauk

339.7 Starptautisks finanses 36 nosauk

339.9 Pasaules saimniecba 141 nosauk.

338.91 Reionl ekonomika 25 nosauk.

368 Apdroinana 34 nosauk.

651 Lietvedba 34 nosauk.

681 Skaitoanas tehnika 82 nosauk.

681.1(M) Informcijas tehnoloija 47 nosauk.

681.3 Skaitotj grafika 62 nosauk.

34 Tiesbas. Juridisks zintnes. 16096 eks.

340 Valsts un tiesbu teorija. Tiesbu pamati202 nosauk.

347 Civiltiesbas200 nosauk.

347.4 Lgumsaistbu tiesbas38 nosauk.

347.7(F) Finansu tiesbas64 nosauk.

349.2 Darba tiesbas89 nosauk.

659.1 Reklma.170 nosauk.

80 Valodniecba.1553 eks.

BSA elektronisks datu bzes

Datu bze

Apraksts

Finansanas avots

EBSCO http://search.ebscohost.com

daudznozaru datu bze, vairkm pilntekstu un apskatu datu bzm humanitrs, socilajs un eksaktajs zintns

BSA finansjums

LNB Digitl bibliotka http://gramatas.lndb.lv/

digitlaj bibliotk atrodamas digitaliztu laikrakstu, karu, grmatu, nou un skau ierakstu kolekcijas.

Sadarbbas lgums

HeinOnline + FILR http://www.heinonline.org

plas urnlu resursu tkls tiesbu zintn.

BSA finansjums

Financial Times

www.ft.com

elektronisk versija Avzes Financial Times elektronisk versija (ar arhvu).

Dvinjums

SCOPUS http://www.scopus.com

daudznozaru zintnisko publikciju bibliogrfisks un citanas informcijas datu bze, kas satur gandrz 20000 urnlu no aptuveni 5000 izdevjiem un 4,6 miljonus konferenu materilus.

ERAF projekta

Vienota nacionlas

nozmes Latvijas

akadmisk pamattkla

izveide zintnisks

darbbas nodroinanai finansjums

ScienceDirect www.sciencedirect.com

izdevniecbas Elsevierdatu bze dabas un tehniskajs zintns, medicn, humanitrajs un socilajs zintns.

ERAF projekta Vienota

nacionlas nozmes

Latvijas akadmisk

pamattkla izveide

zintnisks darbbas nodroinanai

finansjums

Latvijas Vstnesis http://www.lv.lv

LR oficil laikraksta Latvijas Vstnesis elektronisk versija (arhvs no 1993. gada.)

BSA finansjums

Letonika

www.letonika.lv

serviss un enciklopdiskie resursi par Latviju. Vienuviet apkopoti nozmgkie uzziu dati latvieu valod.

BSA finansjums

LURSOFT

www.lursoft.lv

apjomgs Latvijas laikrakstu publikciju un ziu aentras BNS krjums Internet

BSA finansjums

NAIS

normatvie akti pa tematiem noNAIS datu bzes.

BSA finansjums

RUBRICON http://www.rubricon.com

universla uzziu izdevumu pilntekstu datu bze, kur veiksmgi apvienota meklana vairk nek 60 nozmgkajs Krievijas enciklopdijs, vrdncs, rokasgrmats un saisttajos Interneta resursos (krievu valod)

Dvinjums

http://uisrussia.msu.ru

datu bze ptjumiem humanitro zintu jom (krievu valod)

Dvinjums

http://www.integrum.ru

Krievijas invormatvi-analtisk aentra.

Dvinjums

Bibliotkas fondu veido atbilstoi akadmij esoajm studiju programmm. Sekmgu studiju procesa gaitu veicina plaa zintnisk bibliotka, kura regulri tiek papildinta jaunko literatru. Ievrojami tika papildints grmatu skaits angu valod, pai socil darba, projektu vadb, socioloij un socilaj psiholoij, Eiropas Savienbas politik, menedment un mrketing.

Bibliotkas metodisko vadbu steno:

Latvijas Nacionl bibliotka (sistematizcija un fondu kataloga sadalana pc Latvijas UDK sistmas);

LU Akadmisk bibliotka;

LU Zintnisk bibliotka;

Eiropas Savienbas informcijas aentras bibliotka (ESIA).

Bibliotkas informcijas darbs:

Grmatu fonda tematiskais katalogs;

Elektroniskais tematiskais katalogs;

Katalogs E-biblio 170 nosaukumi;

Katalogs CD-biblio 97 nosaukumi;

Grmatu saraksts angu valod: Eiropas Savienba /politika, tiesbu zintne, ekonomika/ 38 nos.; psiholoija 183 nos.;PR, masu komunikcijas socioloija 15 nos.; tiesbu zintne 32 nos.; ekonomika 169 nos.;

Eiropas Savienbas informcijas centrs (sk. mjas lapa www.bsa.edu.lv);

Krievu centrs (sk. mjas lapa www.bsa.edu.lv);

Vcu informcijas centrs (sk. mjas lapa www.bsa.edu.lv);

Maistra darbu katalogs (sk. mjas lapa www.bsa.edu.lv);

Elektroniskais katalogs Internet www.bsa.edu.lv/biblio/;

Periodisko izdevumu katalogs;

Jaunie grmatu fonda bibliogrfiskie saraksti viss zintnes nozars

(sk. mjas lapa www.bsa.edu.lv);

Diferencts informatvais darbs ar rektoru, studiju programmas direktoru un doctjiem;

Mediatka;

Mjas lapa BSA Internet: www.bsa.edu.lv ; (LV; ENG; RUS)

Datu bzes.

Bibliotkas lastju apkalpoanas organizcija:

BSA grmatu fonds atrodas lastavas Lomonosova iel 1/4, Rga un Fililbibliotkas, kuras atrodas atbilstoi fililes adresiem.

Visas ibliotkas darba laiks ir piemrots gan pilna, gan nepilna laika studentiem;

Virziena materils bzes attstb tika izdalti sekojoi pamatvirzieni:

5. Mcbu un zintnisks literatras un periodisko izdevumu iegde.

6. Datortehnikas iegde un modernizcija, jaunas datorklases izveide.

7. Studjoo iespju izmantot Internet paplainana.

8. Mcbu telpu remonts un aprkoana.

BSA datorsistmas apraksts. uz 01.09.2017 g.

Nosaukums

Kop

Rga

Daugavpils

Jkabpils

Jelgava

Liepja

Rzekne

Smiltene

Ventspils

Datori (kop)

501

254

64

29

24

43

39

30

18

- studentu

376

172

55

25*

17

36

32

24

15**

- administrcija

155

112

9

4

7

7

7

6

3

Printeri, kopanas aparti, faksi

104

63

12

3

4

6

9

5

2

Skeneri

13

4

1

1

6

1

0

0

Tkla iekrtas

69

43

10

1

3

5

4

2

1

Multimediju projektori, televizori

69

44

6

2

2

6

5

3

1

Citas iekrtas

167

128

13

4

5

5

5

7

0

*Tiek izmantota iznomtja Jkabpils 2.vidusskolas datorklase

** Tiek izmantota iznomtja - Ventspils 3.vidusskolas datorklase

Studiju virziena dadu programmu ietvaros aktvi tiek izmantota Baltijas Starptautiskaj akadmijs TV tilts sistma. Media Tilts ir papildus aprkota ar multimediju tehniskiem ldzekiem (projektori, videokameras u. c. ) un ir liela apjoma auditorijas Rg (200 vietas). Dota sistma auj lasms lekcijas Rg translt rel laika rem uz BSA fililm: Daugavpil,