renesanse | arch hist. iv
Post on 25-Jul-2016
292 Views
Preview:
DESCRIPTION
TRANSCRIPT
ARHITEKTŪRAS VĒSTURE III kurss I semestris
JANUARY 25, 2016 RTU ARHITEKTŪRAS UN PILSĒTPLĀNOŠANAS FAKULTĀTE
Lekt. DACE KALVĀNE | Stud. MATIJS BABRIS
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 1 no 74
1 SATURS
2 Ievads ........................................................................................................................................................... 4
3 Agrīnā renesanse ..................................................................................................................................... 4
3.1 Florence ............................................................................................................................................. 5
3.1.1 Filippo Brunelleschi ............................................................................................................ 6
3.1.2 Leons Batista Alberti ........................................................................................................ 12
3.1.3 Citi arhitekti ......................................................................................................................... 14
3.2 Venēcija ........................................................................................................................................... 16
3.3 Milāna ............................................................................................................................................... 20
3.3.1 Donato Bramante ............................................................................................................... 20
4 Attīstītā renesanse ................................................................................................................................ 22
4.1 Roma ................................................................................................................................................. 22
4.2 Vatikāns ........................................................................................................................................... 24
4.2.1 Rafaēls Santi ......................................................................................................................... 25
4.2.2 Baltazars Perucci ............................................................................................................... 27
4.2.3 Antonio Da Sangallo .......................................................................................................... 28
4.2.4 Mikelandželo ....................................................................................................................... 29
5 Vēlīnā renesanse - Manierisms........................................................................................................ 32
5.1.1 Viņjola ..................................................................................................................................... 32
5.1.2 Džordžo Vazarri.................................................................................................................. 36
5.1.3 Bortolomeo Amanati ........................................................................................................ 37
5.1.4 Džulio Romano .................................................................................................................... 38
5.1.5 Jakopo San Sovino ............................................................................................................. 39
5.1.6 Mikele sanmikele ............................................................................................................... 39
5.1.7 Antonio da ponte................................................................................................................ 40
5.1.8 Vinčenco Skamocci ............................................................................................................ 40
5.1.9 Palladio .................................................................................................................................. 40
6 Renesanse Francijā ............................................................................................................................... 46
6.1.1 Bluā pils ................................................................................................................................. 46
6.1.2 Chateau de bury ................................................................................................................. 47
6.1.3 Šamboras pils. ..................................................................................................................... 47
6.1.4 Šenonso pils ......................................................................................................................... 48
6.1.5 Fontenblo pils ...................................................................................................................... 48
6.1.6 Ūdens pils .............................................................................................................................. 49
6.1.7 Anē pils ................................................................................................................................... 49
6.1.8 Tillerī pils .............................................................................................................................. 50
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 2 no 74
6.1.9 Luvras pils............................................................................................................................. 50
6.1.10 Vogēzu laukums ................................................................................................................. 50
6.1.11 Luksemburgas pils ............................................................................................................ 51
7 Renesanse Vācijā ................................................................................................................................... 51
7.1.1 A. Dīrera pilsēta karalim ................................................................................................. 51
7.1.2 Muehlheim ............................................................................................................................ 51
7.1.3 Fuggerai ciemats Augsburgā ......................................................................................... 52
7.1.4 Hildesheima ģilde .............................................................................................................. 53
7.1.5 Leipcigas Rātsnams ........................................................................................................... 53
7.1.6 Rotenburgas rātsnams .................................................................................................... 54
7.1.7 Ķelnes Rātsnams ................................................................................................................ 54
7.1.8 Schutting haus ..................................................................................................................... 55
7.1.9 Brēmenes rātsnams .......................................................................................................... 55
7.1.10 Eslingenas vecais rātsnams 1589.gads. .................................................................... 56
7.1.11 Padebornas Rātsnams ..................................................................................................... 56
7.1.12 Pellerhouse ........................................................................................................................... 56
7.1.13 Svētā Mihaela baznīca Minhenē ................................................................................... 57
7.1.14 Minhenes rezidence .......................................................................................................... 57
7.1.15 Augsburgas Rātsnams 1618 .......................................................................................... 58
7.1.16 Perlaha tornis ...................................................................................................................... 59
7.1.17 Štutgartes vecā pils ........................................................................................................... 59
7.1.18 Heidelberga pils .................................................................................................................. 59
7.1.19 Ašafenburgas pils 1605 – 1614 .................................................................................... 59
8 Renesanses arhitektūras izplatība Nīderlandē ......................................................................... 60
8.1.1 Briseles rātsnams 15. gs. pirmā puse ........................................................................ 61
8.1.2 Luvēnas rātsnams. ............................................................................................................. 61
8.1.3 Rātsnams Audinarde ........................................................................................................ 61
8.1.4 Leidenas rātsnams ............................................................................................................ 62
8.1.5 Gente ....................................................................................................................................... 62
8.1.6 Miesnieku nams Hārlemā ............................................................................................... 63
8.1.7 Antverpenes rātsnams ..................................................................................................... 63
8.1.8 Emdenas rātsnams ............................................................................................................ 64
8.1.9 Leidenas rātsnams ............................................................................................................ 64
9 Renesanse Skandināvijā ..................................................................................................................... 64
9.1.1 Glimminghus ........................................................................................................................ 64
9.1.2 Malmoehus ........................................................................................................................... 65
9.1.3 Malmes rātsnams. .............................................................................................................. 65
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 3 no 74
9.1.4 Kronborgas pils .................................................................................................................. 65
9.1.5 Koldinghus ............................................................................................................................ 66
9.1.6 Arsenāls ................................................................................................................................. 66
9.1.7 Alus Brūzis Kopenhāgenā ............................................................................................... 67
9.1.8 Frederiksborgas pils ......................................................................................................... 67
9.1.9 Roskildes doms ................................................................................................................... 68
9.1.10 Birža Kopenhāgenā ........................................................................................................... 68
9.2 Pilsētplānošana ............................................................................................................................ 69
9.2.1 Kristiānija .............................................................................................................................. 69
10 Renesanse Spānijā ........................................................................................................................... 69
10.1.1 Salamankas universitāte ................................................................................................. 69
10.1.2 Kārļa V pils Granadā ......................................................................................................... 70
10.1.3 Tavera slimnīca .................................................................................................................. 70
10.1.4 Alkazars Toledo pilsētā ................................................................................................... 71
10.1.5 Grenādas katedrāle. .......................................................................................................... 71
10.1.6 Eskoriāls ................................................................................................................................ 71
10.1.7 Valladolid katedrāle .......................................................................................................... 72
11 Dažādi ................................................................................................................................................... 73
11.1 Pirmā testa rezultāti ................................................................................................................... 73
11.2 Otrā testa rezultāti ...................................................................................................................... 74
11.2.1 Vinjola un Vazari ................................................................................................................ 74
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 4 no 74
2 IEVADS
Jauno laiku arhitektūras vēsture. Stils
veidojies viduslaikā. Renesanse.
Renesnanse
Baroks
Klasicisms
I semestris – galvenokārt renesanse.
Dace Kalvāne
t. 29480702
Dace.Kalvane@arcconsult.lv
Skices – par izskatāmajām tēmām.
Galvenie arhitekti, objekti. Brīvā skiču
formātā, optimāli uz a4 lapām. Vēlams iešūt mapē vai parakstīt katru lapu. Uz
skicēm noteikti jānorāda nepieciešamā
informācija.
Objekts
Arhitekts
Valsts
Laiks
Izvairāmies no nevajadzīgiem
komentāriem uz skicēm. Papildus
skicēm būs objekta arhitektoniskā
analīze. Mēģinām izprast principus ar
kādiem arhitekts ir projektējis. Varam
izvēlēties objektu, kurā paši esam bijuši.
Terminoloģija – Nepieciešama, lai
varētu izteikties pietiekami profesionāli.
Testi – iespēja sekot līdzi informācijas
apguves līmenim. Salīdzināt objektus,
raksturojumi, daiļrade. Svarīgi
iemācīties raksturot būvi.
Eksāmens – divi jautājumi – teorija un
skice no galvas.
3 AGRĪNĀ RENESANSE
Jaunā stilistiskā sistēma ienāk kā
uzslāņojums ne kā jauns stilistisks
elements. Proporcija un cilvēka mērogs
renesansē kļūst par vienu no
pamatelementiem. Pētot Vitrūvija un
citu klasiķu darbus, lielu nozīmi atkal
iegūst proporcija, fakts, ka cilvēks stāvot
uz abām kājām ierakstās taisnstūrī un
riņķī, sekojoši arī ēkām, kurās cilvēki
uzturas jāizriet no cilvēkam atbilstošām
pamatformām.
Vērojamas daudzas izmaiņas visās
dzīves jomās. Renescita – Vasari –
atdzimšana. Parādās pavisam citas
vērtības. Viduslaikos cilvēks nebija visu
lietu mērs. Mazs un salīdzinoši pasīvs.
Renesanses laikā cilvēks kļūst par
arhitektūras, mākslas, literatūras un visu
lietu centrālo mēru. Renesanses laika
periodā parādās pavisam citas metodes
un principi it visās mākslas jomās.
Svētais vakarēdiens – Santa Maria de
La Gracia – Viens no ļoti būtiskiem
polihromiem gleznojumiem ar
neizmērojamu kultūras mantojumu
nākamajām paaudzēm. Tajā parādās
jaunas iezīmes. Perspektīve ir
renesanses atklājums, arhitekta
Bruneleski darbībā.
Ilustrācija 3-1 “Svētais vakarēdiens”
Gotikas laika gleznās mērogs cilvēkiem
tika mainīts tieši ar cilvēku izmēriem, bet
nebija matemātiski precīza perspektīva.
Dāma ar Sermuli. Leonardo Da Vinči
glezna – Pasūtījuma darbs. Prototips
turpmākai portretu glezniecībai.
Datējams ar 15. gs. beigām. Arī tēlniecībā
bija jūtamas lielas izmaiņas.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 5 no 74
Ilustrācija 3-2 “Dāma ar Sermuli”
Dāvids – Mikelandželo. Atšķirīgi no
iepriekšējiem laikmetiem skulptūrā
vērojams pārmērogs. Fiziskā pievilcība,
auguma proporcija.
Renesanses laikā parādās interese par
to, kas norisās aiz individuālā redzes
loka. Kristofera Kolumba brauciens
pāri Atlantijas okeānam. Braucieni bija
vairākkārt. Pamazām tika atklāta jaunā
pasaule.
Vasko de Gamma – jauns tirdzniecības
ceļš uz Indiju. Galvenais mērķis De
Gammas ceļojumam tiešie kontakti ar
Indiju, iegūt nosacīti lētākas garšvielas
Eiropā. Apceļoja apkārt Āfrikai.
Nikolajs Koperniks – heliocentrisma
teorija. Saule ir visuma centrā un ap to
rotē planētas. Rotācijas līnijas tomēr
nebija aplis, bet pati ideja, ka eksistē kaut
kas vairāk par mūsu ideju bija novitāte,
kas parādījās renesanses laikā.
Galileo Galilejs arī heliocentrisma
idejas piekritējs.
Leons Batista Alberti – Renesanses
laika periodā cilvēki bija Ģēniji vairākās jomās, kuru izpaudās ar savu novitāti.
Renesanses laikā personība varēja
izpausties. Viduslaikos cilvēkam bija
niecīgāka vērtība. Cilvēks tolaik nebija
visa centrā.
Renesanses laikā humānisms caurvij
visas dzīves jomas. Cilvēks ir visa centrā.
Ar Renesansi Eiropā sākās pilnīgi jauns
periods gan atklājumos, gan arhitektūrā.
Džordžio Vazari – art de segnum –
secina, ka augstākais uzplaukums
arhitektūrā ir bijis antīkās mākslas
periods. Pēc Vazari domām pēdējās
iezīmes, kas parādījušās 13. gadsimta
beigās sākušās ar Džotto, kas novērsās
no Bizantijas stila.
1. 1250 – 1400 – protorenesance
– sava veida jaunā dzīves atmoda
2. 1420-1500 – agrīnā renesanse,
jeb Quatrtorcento – tieksme pēc
reālisma, un matemātiskas
precizitātes.
3. 1500 – 1525 – dižrenesanse
“Cinquecento”
4. 1525 – 1570/1600 – Vēlīnā
renesanse, manierisms (attīstās
paralēli renesansei)
3.1 FLORENCE 1406. gadā iekarojot Pizu, Florence
ieguva jūras ostu. Jutās tik stipra, ka
varēja izaicināt Milānu un Luku karā. Šeit
koncentrējas galvenokārt mākslinieki.
Francijas karalis ieņem Florenci, gāž
republiku.
16. gs. sākumā Mediči tiek gāzti, tad atkal
atjaunoti, garš laika periods, kad
Florencē mainās vadošās aristokrātu
ģimenes. Būtiski, ka 16. gadsimtā tika
ierobežota politiskā brīvība.
Mediči – izveido Džovanni di Mediči –
veiksmīga savos komerciālajos
darījumos. Attīstījās visā Rietumeiropā.
Bija ne tikai galvenie pasūtītāji, bet arī
noteica gaumi visā Florences pilsētā un
Itālijas ziemeļu daļā.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 6 no 74
Florence ir pilsēta, ko pazīstam jau no
viduslaikiem. Plānojuma struktūra
skaidri parāda galvenās attīstības
stadijas. Pilsēta veidojas pēc antīkās
Romas plānojuma principiem –
taisnstūris ar centrālo laukumu. Ielas
veidotas taisnā leņķī, veidojot
taisnstūrveida kvartālus. Plānojumā
iekļaujas katedrāle, kas izvietojas
pilsētas vienā stūrī.
Baptistērijs un kampanile – saglabājas
Florences centrā, vecajā romiešu pilsētas
daļā, viens no pirmajiem
arhitektoniskajiem ansambļiem.
Santa kroče klosteris - viens no
būtiskākajiem centriem, kas izveidojas
pilsētas paplašināšanas teritorijā,
izvietots vairāk uz ziemeļiem –
arhitektoniska pilsētvide ar laukumu un
baznīcu, atradeņu patversmi.
Ilustrācija 3-3 "Santa Kroče Klosteris"
Santa Maria Novella – saturā gotiska
baznīca.
Ilustrācija 3-4 "Santa Maria Novella"
Pilsēta tiek paplašināta, kļūst samērā
blīva savā apbūvē. Jaunie objekti
izvietojas ap vēsturisko centru.
Pallacco Vecchio – Aristokrāti pa ēku
augšējiem stāviem varēja pārvietoties,
nenoejot līdz ielas plaknei. Nokļūt varēja
samērā tālu. Florence izteikti attīstījās
15. gadsimtā. Šie klosteru un baznīcu
kompleksi, kas izvietojas apkārt
baznīcas centrālajai daļai ir būtiskākie,
kas veidoti 15. gadsimta laikā.
Ilustrācija 3-5 "Pallacco Vecchio"
3.1.1 Filippo Brunelleschi
Santa Maria del Fiore – sāka celt 13.
gadsimta beigās ar vērienu, ko ar tā laika
konstruktīvajiem risinājumiem nevarēja
atrisināt. Pēdējā izstrādes posmā
Frančesko Talenti, paplašina jomu
krustojuma punktus. Baznīca saskaras ar
būtisku konstruktīvu problēmu – kā būvi
pārsegt. Jomu krustpunkti parasti bija
samērā koncentrēti. Visā Itālijas
teritorijā valdīja nosacīta sacensība.
Ilustrācija 3-6 "Santa Maria del Fiore konstruktīvais risinājums"
Jomu krustpunktā astoņstūra celtne.
Baznīca, kas tiek būvēta ir tik plaša, ka ar
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 7 no 74
koka elementiem jomu krustpunktu
vairs nav iespējams pārsegt. 1404. gadā
pilsēta pirmo reizi saskārās ar problēmu.
Florencei draudēja iespēja zaudēt savu
tēlu, kļūstot par apsmieklu apkārtējo
pilsētvalstu lokā. Paaugstinot cilindrisko
daļu, sienas kupola bāzē ir tik plānas, ka
neviens nespēj piedāvāt ticamu
konstruktīvu risinājumu šai problēmai.
Ilustrācija 3-7 "Santa Maria del Fiore"
Brunneleski pēc antīkās arhitektūras
mantojuma studijām Romā, apguvis
orderu sistēmu sāk darboties pie Doma
kupola problēmas. Kaut arī Brunneleski
nebija reālas pieredzes būvniecības
darbā. Kupols beigās tiek realizēts ar
divām čaulām. Brunneleski pats arī ne
tikai sniedza arhitektonisko risinājumu,
bet viņam tika piešķirta pilnvara
izvēlēties marmoru ar kuru veidot
galvenās ribas. Brunneleski darbības
laikā ~17 gados dzima arī vairākas
novitātes, piemēram, kā uzlabot
materiālu padevi, izmantojot apvēršamu
zobratu. Brunneleski iedvesmojās arī no
gotikas arhitektūras kā organizēta
proporcija katrai velvei, lai varētu sadalīt
slodzi uz punktveida balstiem.
Brunneleski bija ļoti bagāts savā
radošajā darbībā. Viens no zināmākajiem
darbiem – atradeņu patversme. Pilnībā
realizēta tikai pēc arhitekta nāves.
Ospedale Degli Innocenti
Ilustrācija 3-8 "Brunneleski atradeņu patversme"
Ēkas fasāde, kas orientēta pret laukuma
pusi rada iespaidu par sabiedriskas ēkas
tēlu. Lodžija – segta ārtelpa, kas
ierobežota no vairākām pusēm. Atverās
pret laukumu, pasvītrojot ēkas
sabiedrisko raksturu.
Ilustrācija 3-9 "Atradeņu patversme – plāns b/m"
Komplekss sarežģīts pēc savas uzbūves
shēmas. Telpas galvenokārt kārtojas ap
iekšējo pagalmu, pieslēdzas iekšējam
pagalmam radot papildus iespēju
kvalitatīvākam telpu izgaismojumam.
Telpas labāk bija veidot ar galeriju, jo
temperatūra Florencē bija augsta.
Apartamenti kārtoti ap iekšējo pagalmu.
Galvenā ieeja ved tieši uz pagalma
centru, no kurienes plūsmas sadalās uz
vairākām telpu grupām. Šeit arhitekts
izmantojis senu konstruktīvu
paņēmienu – buru veida velvi.
Ilustrācija 3-10 "Atradeņu patversme - griezums"
Ēkas griezumā, iekšējā pagalmā veidojas
pavisam cita proporcija. Šeit telpas tiek
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 8 no 74
dažādotas. Reprezentācijas telpas
parasti izvietotas pie ielas ar ievērojami
augstāku telpu augstumu. Lodžija
savukārt ir nedaudz pacelta virs
laukuma līmeņa. Fasādei nav noteikta
centra, bet ir skaidri nolasāmi divi
līmeņi, kuri tiek atdalīti ar dekoratīvu
antablementu 1 . Pilastri ar taisnstūra
šķērsgriezuma, parasti veidoti pēc
kolonnu shēmas.
Ilustrācija 3-11 "Atradeņu patversme - fasādes dalījums"
Logu ailu dekoratīvā apdare - Frontoni
un sandriki. Brunneleski, strādājot pie
fasādes proporcijas bija ļoti labi izpētījis
seno orderi. Pilastri ir ievērojami lielāki
kā kolonnas. Brīvstāvošās kolonnas savā
mērogā atšķiras no pilastra, kas kalpo kā
pirmā stāva mēroga elements.
Bareljefu tematika ir skaidri nolasāma –
atradeņi, jeb bērni, kuri tika uzņemti šajā
ēkā. Ēka varēja uzņemt līdz pat 1000
atradeņiem.
Kopumā ar ordera proporcijām strādāja
vairāki renesanses laika arhitekti.
Iekšējie pagalmi kļuva par neatņemamu
sastāvdaļu, lai varētu regulēt
temperatūru ēkas iekšienē.
Pazzi chapel – Praktiski brīvstāvoša ēka
klostera Santa kroče pagalmā. Pretī ēkas
ieejai redzam atvērtu pirmā stāva līmeni
un centrā akcentētu arku, kas ir daudz
1 Antablements – orderi vaiņagojošā daļa, sastāv no Arhitrāva, frīzas joslas un dzegas – vaiņagojošās joslas, kas sienu pasargā no
augstāka un ierakstās attikas līmenī.
Sienas daļa virs vaiņagojošās dzegas –
paredzēta bareljefiem vai uzrakstiem.
Ilustrācija 3-12 "Paci kapella"
Attika ir kā starplika virs antablementa,
dekorēta ar plastisku fasādes
profilējumu. Humānisms, kas attītās
renesanses laika arhitektūrā. Par
proporcijas galveno centru ņem cilvēku.
Cilvēki meklē proporcijas centrāli
simetriskai ēkai. Telpa veidojas ap
cilvēku. Latīņu krusta baznīcas kļuva
vecmodīgas. Kapela noslēdzas ar nelielu
altāra daļu.
Ilustrācija 3-13 "Paci kapella - plānojums & arhitektoniskā uzbūve"
Apmeklētāju plūsma no klostera
pagalma. Apmeklētājs nonāk klostera
pagalmā. Altāris ir nedaudz pacelts virs
kapelas, kas pasvītro skatu perspektīves
likumus. Baznīca savās proporcijās ir ļoti
matemātiski precīzi izrēķināta. Jāteic, ka
arī pārsegumā Brunneleski ir piemērojis
samērā precīzu pussfērisku kupolu. Ja
mēs analizējam kupolu no gotikas skatu
nokrišņiem un klasiskajā orderī kalpo kā vaiņagojošā daļa.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 9 no 74
punkta, vērojam, ka tur manāmas
nesošās ribas. Šeit parādās sienu posmi
ar logiem, kas izgaismo zemkupola telpu.
Ilustrācija 3-14 "Paci kapella - fasāde"
Fasādē mēģināts savietot ordera
elementus, it sevišķi attikas posmā, kur
galvenajās balstu nesošajās vietās
parādās pilastri, kas tiek grupēti pa
diviem un Lizēnas 2 , kas tik izvietotas
starp šiem pa pāriem veidotajiem
pilastriem. Fasāde tiek ģeometriski
dalīta un kļūst vizuāli atraktīva. Orderis
tiek perfekti proporcionēts īstajā vietā.
Ilustrācija 3-15 "Paci kapella - interjers"
2 Lizēna – plakans izvirzījums sienā, šauras, vertikālas joslas formā.
Kapellai piekļaujas atvērta ārtelpa. Virs
ieejas ass izvietojas kupols, kas ir
ievērojami zemāks kā telpas kupols un
pasvītro dinamiku, kas veidojas
pārvietojoties no pagalma uz kapelas
centru.
Brunneleski interjeros ļoti raksturīgs ir
kolorīts – pērļu gaišais tonis, kas mijas ar
vieglu violeti pelēku toni, kas savukārt
akcentēja ordera elementus. Logu ailas
profilējums tika veidots askētisks,
pārdomāts un skaidri definēts. Kapela
netika pabeigta arhitekta dzīves laikā,
bet sākotnējā iecere tika realizētas
samērā tiešā veidā, bez ievērojamām
izmaiņām.
San Lorenco bazilika Florenē. Veidots
ar bazilikālu griezumu, ar transeptu.
Viduslaikos transepts bija domāts
augšdzimušajām ģimenēm. Jaunajā
koncepcijā galvenokārt aristokrātija
veido kapelu ap transeptu. Veco
sakristēju projektēja Bruneleski. Ar
turīgo florenciešu kapelām interjerā
vienotība tiek sadrumstalota.
Ilustrācija 3-16"San Lorenco Bazilika interjers"
Bruneleski pēc antīkās romas piemēru
parauga izstrādāja tīrāku un racionālāku
iekštelpu plānojumu, sākot baziliku
plānot kā kvadrātu, kā moduļu sistēmas
pamatelementu. Baznīcas sākotnēji tika
paplašinātas ar kapelām sānu jomos. 1419. G tiek izstrādāts oriģināls baznīcas
plāns. Sānu kapelas pievieno 1440 gadā.
Pievienojot sānu kapelas, kuras ir puse
no sānu joma, veidojas matemātiska
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 10 no 74
proporcija. Matemātiskā proporcija bija
Bruneleski paraksts. Baznīca diemžēl
netika īstenota līdz Bruneleski nāvei. Pēc
viņa nāves darbu turpināja Antonio
Manetī. Visa baznīca praktiski kļūst par
Medeči dzimtes baznīcu, jo visas kapelas
veltītas Mediči dzimtes locekļiem.
Ilustrācija 3-17 "San Lorenco bazilika - plānojums"
Fasāde netika nobeigta. Fasādes
dalījumam jātspoguļo bazilikālo
griezumu, tomēr visi iecerētie risinājumi
netika realizēti. Pārsegumā ir veidots
kesonu veida pārsegums. Jomu
krustpunktā paceļas kupols, tam ir
sfēriska forma, praktiski puslode.
Bruneleski bija iecienījis ģeometriskos
pamatelementus.
Perfekti proporcionēta skatu
perspektīve, veroties uz kādu no sānu travejām.
Pārsegumā izmantots kesons3, akcentēts
veidots ar profilētām maliņām. Griestu
kompozīcijas ir nākušas mantojumā no
viduslaiku mantojuma. Veidota arī
neliela starplika starp kolonas kapiteli
un arkas pēdu – imposts, kas ir
arhitektoniski konstruktīva detaļa, kas
sadala ailas vai starplika starp sienu vai
balstu un arkas pēdu. Izmantots
klasiskais orderis. Iecienīts bija
askētiskais rokraksts ar pērļu baltām
sienām. Kupols tika izveidots vēlāk, to
3 Kesons - ģeometriskas formas iedziļinājums griestu vai velvju apakšējā virsmā
pabeidza viņa skolnieks. Kupolā ir vēlākā
laika gleznojums, vainagojošā daļā ir
laterna, gleznojumus izveidoja baroka
laikā.
San Spirito bazilika 1436 - Nedaudz
atšķirīgs dizains, atrodas pretējā Arno
upes krastā. 3 jomu baznīca.
Pēc Bruneleski nāves viņa darbus
pārņem viņa skolnieks Monetī, 16.-17. Gs
mijās noris vēlākas pārbūves.
Transeptam šeit arī ir 3 jomi. Visi sānu
jomi ir apjozti ar kapelām, kas ir
veidotas puslokā, tās tiek izvietotas starp
balstiem. Pusapaļai sienai jomu malās ir
vairāki ieguvumi. Pirmkārt, sienas varēja
būt ļoti plānas, otrkārt, veido perfektu
perspektīvas proporciju.
Ilustrācija 3-18 "San Spirito bazilika - plānojums"
Brunelleski sākotnēji veidoja fasādes
dalījumu, kur sānu joms ir puse no
vidusjoma. Sānu kapela ir nedaudz
zemāka par sānu jomu. No pretējā joma
puses var redzēt perfekti projektētu
perspektīvi. Fasādei sākotnēji bija
domāta cilindra veida velve, bet īstenoja
kesona tipa pārsegumu.
Jomu krustpunktā atrodas kupols, kuru
risināja nedaudz līdzīgi kā Paci kapelā.
Kupola nesošā konstrukcijā dominē
akcentētās ribas, starp kurām izvietotas
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 11 no 74
logu rindas. Vēlāk kupolu palielināja tīri
optiski, lai veidotu baznīcas akcentu.
Apvienot ārējo kapelas vienā sienā,
nebija Bruneleski ideja, viņš gribēja
izcelt katru atsevišķu kapelu. Līdzīgi kā
san Lorenco, arī šeit ir pielietots imposta
princips. Vainagojošam kupolam ir
akcentētas nesošās sijas. Interjerā
parādās sandriķi – elementi virs logiem,
trīsstūra vai pusloka formā ar profilētu
apmali. Katra konstruktīvā elementa
pielietošana, tiek akcentēta ar tumšāku
krāsu. 16.gs. jomu krustpunktā tiek
novietots altāris. Tas praktiski izjauc
Bruneleski sākotnējo kompozīciju ar
perfektām proporcijām. Sienu dalījums
ir akcentēts ar ordera elementiem.
Masaccio, Sv Trīsvienība, Santa Maria
Novella baznīcā – freska, atspoguļo
cilindriskas velves perspektīvu telpas
dziļumā. Mitrā svaigā apmetumā
uzgleznota glezna.
Ilustrācija 3-19 "Mazačo - Svētā trīsvienība - gleznas uztveres telpiskā shēma"
1425-1427/28. Freska attēlo vairākus
līmeņus. Virs sarkofāga ir teksts – Es biju
kas tu esi, un es būšu kas tu esi. Daudzi
mākslinieki atzīmē, ka pūles apgūt telpu
ir salīdzināmas ar mūsdienām, tomēr
mūsdienās vairāk tiek meklēti materiāli.
San Maria Degli Angeli 1427 – 1436. Ap
1434 gadu Bruneleski sāka darbu pie
centrāli simetriskas būves plāna.
Ilustrācija 3-20 "San Maria Degli Angeli plāns"
Pasūtītājs, mūks Traversāri nāca no
Ravennas turīgas ģimenes. Traversāri
vērsās pie Bruneleski ar lūgumu izveidot
būvi ar pilnīgi simetrisku plānojumu.
Radītais baznīcas plānojums veidots uz 8 stūra bāzes, kur pie katra stūra
piekļaujas kapela un katrai kapelai ir
pusloka apsīda.
Pa ārējo perimetru šadi tiek iegūts 16 -
stūris. Uz centrālā 8 stūra tiek novietots
kupols, kas ir humānisma idejas pamats,
ienākot telpā, cilvēks ir visa centrā. 1439.
Gadā mūks pēkšņi mira, tāpēc centru tā
arī neīstenoja, un baznīca aizgāja bojā.
Ilustrācija 3-21 "Santissima Annunciata plāns"
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 12 no 74
Santissima Annunciata - Baznīcas
austrumu kapela 1444. Kora daļa tiek
risināta centriski. Tā ir veidota ar 8
pusapaļām kapelām. Renesanses laika
arhitekti nemitīgi studēja antīkās Romas
arhitektūru. Simetriskām celtnēm
cilvēku ar telpiskiem līdzekļiem virzīt uz
altāra daļu nav iespējams, tādā veidā tiek
akcentētas humānisma idejas, nevis
viduslaiku domāšana.
3.1.2 Leons Batista Alberti
1404-1472 Nācis no Florences ģimenes,
bērnību pavadījis prom no Florences.
Izceļas ar savu vispusīgo izglītību.
Populārākais viņa darbs ir „10 grāmatas
par arhitektūru”. Savās 10 grāmatās
pievērsās Vitrūvija atziņu un tēžu
analīzei. Alberti ir mēģinājis vērst
uzmanību Vitrūvija proporciju teorijai.
Alberti projektētās ēkas ļoti pamatojas
uz proporciju teorijas. Viens no
populārākiem arhitektiem diletantiem.
Viņa saikne ar arhitektūru bija teorijā.
Ilustrācija 3-22 "Palacco Ručelai fasādes fragments"
Palacco Ručelai 1446-1451 – Šeit
arhitekts nepievērsa uzmanību kvartāla
izveidei, bet galvenā uzmanība ir vērsta
tieši fasādes proporcijai. Vērojams gan
horizontālais, gan vertikālais dalījums.
Horizontāli būvapjoms sadalīts 3 līmeņos, pie ordera pilastriem izmantoti dažādi orderi. Pirmajā – dorisko, otrajā – jonisko, trešajā stāvā – korintisko. Orderi tiek lietoti, lai izceltu stāvus. Starpdzegas
pasvītro ēkas horizontālo dalījumu. Logu ailām ir pusloka pārsegumi, tiek dalītas ar nelielu antablamentu. Logi veidoti līdzīgi kā biforija logi.
Ilustrācija 3-23 "Palacco Ručelai kvartāla plāns"
Palazzo ir veidota tā, ka telpas
organizētas ap iekšējo pagalmu, jo
klimats ir pietiekami saulains un karsts.
Fasāde ir veidota ar akmens rustiem.
Princips ir tāds, ka rusti paliek smalkāki
virzienā uz augšu. Visu daļu harmonija
tiek sasniegta tad, kad nevar neko
noņemt vai pielikt.
San Francesco 1446 .g. Saukts par
Malatestiano templi. Transepts šeit ir
neattīstītā formā. Atšķirīgi risināti sānu
jomi kā kapelas, kuras atveras uz
vidusjomu. Garenjoms tiek noslēgts ar
kora daļu, kuram ir pusloka apsīda.
Veidojas cita rakstura iekštelpa. Ārējā
sānu sienā ir izvietotas nišas, kurās
ievieto sarkofāgus, kuri bija domāti
humānistu Malatestes mācekļu
apglabājumiem. Proporcija un telpiskais
risinājums nedaudz atgādina romiešu
triumfa arku.
Ilustrācija 3-24 "San Francesco"
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 13 no 74
Santa Maria Novella – 1456 -1470 -
Dominikāņu baznīca, sākta īstenot kopā
ar klosteri. Netālu no laukuma, ar ieceri
tajā rīkot festivālus. Alberti risina
baznīcai jaunu fasādi. Baznīca kļūst par
smalki pārdomātu grafisku zīmējumu.
Fasādē paredzētas 6 nišas sarkofāgiem.
Alberti ir atradis moduli, tas ir kvadrāts,
kas atrodas zem centrālā rozes loga, pēc
tā tiek projektēta visa fasāde. Alberti
ievieš dekoratīvo volūtu, kas plastiski
apvieno divus baznīcu stāvus, tā kļūst
par ļoti būtisku baroka laika arhitektūras
elementu.
Ilustrācija 3-25 "Santa Maria Novella fasāde"
Daudzkrāsaina marmora inkrustācija.
Gaišais tonis ar tumšo piešķir fasādei
citu kolorītu, nekā tikai grafiskais
izpildījums. Viduslaiku baznīca no 13. Gs
kalpo kā čaula.
San Andrea – 1427 – 18.g. Īstenota jau
pēc Alberti nāves. To īsteno vairākos
etapos, jomu krustpunktu izveido
pirmajā etapā, baznīcu nobeidz 18. Gs ar
kupola izveidošanu. Paplašināts
transepts, garenjomu abās pusēs
izvietotas kapelas. Veidojas telpiskas
kabatas uz abām vidusjoma pusēm.
Tādā veidā tiek paplašināts galvenais
joms. Galveno jomu pārsedz ar cilindra
veida velvi ar kesona veida dekoratīvo
apdari.
Ilustrācija 3-26 "San Andrea"
Veidojot plānojumu, Alberti ir izveidojis
lielākus sānu altārus, kas atveras ar
dekoratīvu pusloka arku. Skaidri
nolasāma sistēma. Līdzīga shēma ir jomu
krustpunktā. Simetriski risināta joma
krustpunkta daļa. Pamat kompozīcijā ir
veidota pēc Romas triumfa arkas motīva.
Alberti ir pirmais, kurš aizsāka lielā
kārtojuma ordera lietojumu, kas apvieno
2 vai vairākus stāvus, kas kļūst par
galveno mēroga elementu.
Ilustrācija 3-27 "S. Sebastian Mantujā"
S.Sebastian Mantujā 1460-1470 Alberti
šeit mēģinājis proporcionēt ne tikai
fasādi, bet arī ēkas plānu. Kvadrāts tiek
sintezēts ar grieķu krusta plānojumu. 3
zari tiek nobeigti ar apsīdām. Ieejas daļā
veidots nartekss. Pēc Alberti nāves būve
nav nobeigta. Dekoratīvās dzegas piešķir
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 14 no 74
pārdomātu arhitektonisku risinājumu.
Fasāde risināta ar ģeometriskiem
līdzekļiem.
3.1.3 Citi arhitekti
Palazzo Riccardi 1444 – 1460 Arhitekts
– Mikelandželo Florence. Praktiski
pirmais palacco, kuru īsteno Florencē.
Ēka kļūst par prototipu palacco izveidei.
3 ēkas stāvi.
Ilustrācija 3-28 "Palacco Ricardi Florencē"
Visos palazzo galvenais akcents bija
iekšējais pagalms. Ieeja tiek organizēta
no ielas puses, nonākot iekšējā pagalmā,
kur izklīst pa vertikālām komunikācijām.
1. Stāvā bija pieņemšanas telpas,
tirdzniecības platības, saimnieka
kabinets. 1. Stāva telpas bija vispārējai
lietošanai, viesu uzņemšanai, bieži ar
staļļiem vai dārza telpām.
Ilustrācija 3-29 "Palacco Riccardi plāns"
2. Stāvā reprezentatīvās telpas un
guļamistabas. 3. Stāvā izvietotas
guļamtelpas un kalpotāju telpas vai tikai
kalpotāju telpas. Reprezentācijas zāle
novietota uz ielas pusi.
Fasādes dekoratīva apdare tiek veidota
ar akmens rustiem, kuri pirmajā stāvā ir
robusti, 2. Stāvā bloki ir slīpēti, 3. Līmenī
apdare ir praktiski vienā plaknē ar
minimālu šuvju daudzumu.
1659 gadā ēku pārdeva Riccardi ģimenei
1680 gadā ēku paplašināja, pievienojot
esošai rezidencei. Pievieno papildus 7
logu asis, kura tiek nodēvēta Palazzo
Medici Riccardi. Liela nozīme ir
vainagojošai dzegai. Šajā gadījumā tā ir
1/8 fasādes augstuma – 2.5m.
Ilustrācija 3-30 "Palacco Strozzi fasādes notinums"
Palacco Strozzi 1489 – 1505 Arh.
Bendetto da Majano. Nobeidza arh.
Kronaka. Princips ir stipri līdzīgs, 3 stāvi
atdalīti ar starpdzegām. Viena no
retajām palacco, kura ir risināta kā
brīvstāvoša ēka.
Ilustrācija 3-31 "Palacco Strozzi plan"
Telpas izvieto ap iekšējo pagalmu.
Telpas tiek izgaismotas ar pakārtoto
saules gaismu. Simetriskā veidā tiek
izvietotas kāpnes. Fasādē izveido attikas
stāvu, kurš ļoti veiksmīgi kalpo
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 15 no 74
utilitārām vajadzībām. Attikas stāvs
paslēpts aiz greznās vainagojošās
dzegas. Dominē fasādes rustveida
apdare. Dzegas pārkare ir 2.1m, 1/13
daļa no fasādes augstuma.
Palacco Gondi Florencē 1490. Arhitekts
Džuliano da Sangallo, 17. Gs beigās arh.
Antonio Maria Ferri. Mēģinājis spēlēties
ar fasādes apdares elementiem. Daudz
akcentētāki ir pusloka logu pārsedzes
izveide fasādē. Izteiktas ir arhivoltas ap
lokiem un durvju ailām.
Ilustrācija 3-32 "Palacco Gondi fasāde"
Madonna delle carceri 1485-1491 Arh.
Džuliano da Sangalo. Praktiski baznīca ir
grieķu krusta plānojuma baznīca ar
vienādiem zariem, jomu krustpunktā
risināts kupols ar sfērisku pārsegumu un
nesošām ribām. Viena no pirmajām, kas
plāna un fasādēm atspoguļo perfekti
simetrisku celtni.
Ilustrācija 3-33 "Madonna della carceri"
Santa Maria della consolazione Todi
pilsētā. 1508 – 1607 Arhitekti Antonio Da
Sangallo jaunākais un Cola da
Caprarolam Nucgeke Sabnucheli. Ar savu
masīvo būvapjomu ir īstenots meistara
sapnis par centrālo plānojumu. Plānā
grieķu krusts. Piekļaujas pie plāna
centrāla kvadrāta. Interjerā atgādina
Konstantinopoles piemēru. Fasādē un
interjerā parādās iezīmes, kuras
akcentēja Bruneleski.
Ilustrācija 3-34 "Santa Maria della consolazione Todi"
Svētais vakarēdiens Santa Maria Della
Grazie ēdamzālē. 1495-1498. Leonardo
da Vinci. Agrā bērnībā tiek nodots
studijām. Ātri parāda ģēnija dotības.
Interese par visām dzīves sfērām parāda
viņa ģenialitāti. Kompozīcijā dominē
perspektīvā kompozīcija. 1452-1519
dzīvošanas gadi. Dzīves laikā izstrādātas
ļoti daudz skices jebkurā sfērā. Rakstījis
spoguļrakstā, lai izlasītu vajadzēja
spoguli.
Leonardo meklēja iespējas kā vienā
pilsētā savienot divas transporta
plūsmas, viena no idejām bija plūsmas
izvietot vienu virs otras.
Ļoti liela interese bija anatomija studijas.
Secējot cilvēkus iepazina cilvēku
anatomiju. 15. Gs iepazina visus cilvēka
orgānus, tai skaitā arī sirds darbību.
Kustības izpēte deva impulsu viņa
izgudrojumiem tehnikas jomā. Izdomājis
mašīnas ritošās ass prototipu, tanka
prototipu, dubultā korpusa prototips.
Upes kuģa prototips. Lidmašīnu
prototipi.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 16 no 74
3.2 VENĒCIJA Atšķiras no Florences dzīves stila un
arhitektūras. Venēcijā pazīstam vairākus
objektus. Uz 15. gadsimta vidu dominē
gotika un Bizantijas arhitektūras
iezīmes. Bizantijas agrā renesanse. Arī
šajā periodā arhitektūrā soli pa solim
ienāk jaunās iezīmes.
Venēcija jau samērā ilgu laiku bija viens
no nozīmīgākajiem centriem
tirdzniecības jomā. Lielākā daļa
tirdzniecības ceļu gāja caur ūdeni.
Kontakti attīstījās 11. un 14. gadsimtā,
kad paralēli politiskajai fāzei bija
vērojama intensīva kulta celtņu
celtniecība.
Bazilikas centrālsimetriskas un
daudzkupolu. Plašs kulta celtņu spektrs.
Venēcijā daudz apgrozījās amatnieki,
tirgotāji un jūrnieki. Šis plašais
diapazons ietekmē arī arhietktūras
izveidi. Atšķirībā no Florences daudz
atvērtāka arhitektūra.
Venēcijas arhitektūru galvenokārt
nosaka klimatiskie apstākļi. Venēcija ir
būvēta uz Salām vai seklā Lagūnā.
Venēcijas pilsētas centrālā daļa atrodas
nošķirti no jūras, kas nosaka arī
arhitektūras izveidi. Zemes gabali ir blīvi
un neregulāri, izvietoti gar mazajiem un
lielajiem kanāliem. Tādējādi veidojas
divi kanālu tīkli. Ūdens klātbūtne arī
nosaka arhitektūras raksturu.
Arhitektūra ir daudz atvērtāka, jo
Venēcija atrodas uz ūdens. Logu
proporcijas ir ievērojami lielākas kā tās
bija Florencē. Venēcija ir arī viens no
centriem, kur norit karnevāli, sekojoši
arhitektūrai ir svinīgāks raksturs ar
arhitektoniski bagātāk rotātām fasādēm.
Ēkas būvēja uz pāļiem, tām vajadzēja būt
vieglākām. Netiek būvētas no masīva
akmens, būvē no ķieģeļa un apšuj ar
dekoratīvām flīzēm. Sakarā ar to, ka
Venēcijā apgrozījās dažādu jomu ļaudis,
Venēcijā samērā ātri parādās cita tipa
ēkas. Šīs ēkas tika būvētas sākot ar 12.
gadsimtu, realizētas par republikas un
labdarbības biedrību līdzekļiem.
Darbojās arī lobijs.
Pirmajā stāvā ēkās izvietojās noliktavas
un virtuves. Otrā un trešajā stāvā –
dzīvojamās telpas un guļamistabas.
Pilsēta ir ārkārtīgi blīvi veidota. Kvartāli
ir dalīti pēc ģeogrāfiskās situācijas. Starp
kanāliem ir neregulāras formas. Ēkas
realizētas pēc samērā vienkāršiem
principiem. Korpusu ēkas ar 4
korpusiem vai piekto korpusu pāri
pagalmam.
Ja raugāmies uz nedaudz greznākām
būvēm, pirmā ko vērts aplūkto ir Palaco
Ca’d’Oro
Ilustrācija 3-35 "Palacco Ca'd'Oro fasāde"
Palaco Ca’d’Oro 15. gadsimta I puse –
gotikā dominējošās smailloka arku
formas. Liesmojošās gotikas iezīmes.
Iezīmēta ailas vaiņagojošā daļa.
Ieskatoties sīkāk tomēr redzam, ka
fasādes apdarē vērojamas arī atsevišķas
romānikas arhitektūras iezīmes.
Smailloka arkas aizvieto pusloka arkas.
Arhitekts – akmeņkalis – Bortolomeo.
Veido pirmo stāvu un interjeru. Otro un
trešo stāvu veidojis meistars Matejo.
Fasāde ir asimetriska. Neraugoties uz to,
ka plānojums bija samērā simetrisks,
pārbūvējot vecāku rezidenci, izdala
asimetriski noslēgtāko fasādes daļu.
Otrajā stāvā reprezentācijas –
guļamtelpas. III stāvs vaiņago būves
masīvu.
Ar šo ēku ienāk dekoratīvā formu valoda.
Fasādē izmantots Veronas sārtais
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 17 no 74
marmors. Ēkas pasūtītājs – San Marko
prokurors, viens no noteicošajiem
politiskajiem cilvēkiem. Pats vadīja
būvniecības darbus. Fasādē daudz
izmantots marmors un zeltījums.
Fasādes ažūrā daļa, kur vērojama piecu
asu sistēma. Pateicoties uzirdinātai
fasādei lieliski darbojas gaismēna.
Ilustrācija 3-36 "Palacco Vendramin Calergi fasāde"
Palacco Vendramin Kalerdži 1481 –
1509.g. Pirmās izteiktas renesanses
iezīmes. Fasādes proporcijā sānu jomi
veidoti mazliet nošķirti. Salīdzinājumā –
Palaco Ručelai arī šajā piemērā katrs
stāvs ir akcentēts ar ordera pilastriem,
šajā gadījumā pilastri tiek izvirzīti vēl
vairāk. Fasāde kļūst aktīvāka un
dinamiskāka.
Venēcijas piemēros parādās tendence
maksimāli atvērt ēku pret pilsētu un
apkārtējo vidi. Arī šeit redzam, ka logi
tiek organizēti tā, lai tiktu atvērti līdz
lejai – franču tipa balkoni. Dod iespēju
piekļūt ārtelpai.
Balkonu izveide ievieš jaunus
konstruktīvus elementus – konsoles.
Pasvītro fasādes dalījumu. Balkoni tiek
izvietoti uz dekoratīvām konsolēm.
Balkonu margas balsta nelielas kolonnas.
Ja raugāmies uz fasādes dekoratīvo
apdari, arī šeit fasādē ir savietoti divi
dažādi mērogi. Pa vidu logiem – imposts
– Biforais logu dalījums. Starpdzegās
dekoratīvi marmora elementi.
Lai pārliecinātos par fasādes plastiku,
ordera elementu dalījuma princips –
fasādes dalījums pa vertikāli. Stāvu
dalījums tiek pasvītrots ar starpdzegām.
Šis ir viens no pirmajiem
renesanses
piemēriem, kur ir
jūtama izteikta
dekorativitāte.
Pilsētas vide izcēlās kā fons dažādām
aktivitātēm. Tā rezultātā fasādes ir
daudz dekoratīvākas kā Florencē.
Palacco ieskicēja pamatelementus ar
kuriem tiek realizētas vairākas fasādes.
Saglabājas pamatsistēma – dalīt stāvos.
Sānu fasādes apjomi.
Pirmie stāvi, kas tiek organizēti kā ieejas
ēkās tiek atvērti uz kanāla pusi, lagūnu.
Ūdens līmenim ceļoties, pirmais stāvs
praktiski mēdz būt zem ūdens. Fasādē
parādās vertikālie koka elementi. Pirmie
stāvi ļoti bieži ir pakļauti ūdens līmeņa
svārstībām.
Ilustrācija 3-37 "San Michele M.Kodučči"
San Michele – 1469. g. Isola sala. Baznīca
ir iepriekšējā laika perioda. Maoro
Kadučči. Fasādē arhitekts ievieš jaunu
kompozīciju, kur fasādes apvieno liektie
elementi, kas izriet no pusloka motīva.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 18 no 74
Šajā fasādes motīvā parādās
vaiņagojošais elements, kas noslēdz
vertikālo loku fasādē.
Fasādē saglabājas vertikālais rozes loga
motīvs. Ieejas portālā arhitekts nebaidās
izmantot arhitektonisku profilējumu
ailas portāla apdarē. Virs fasādes tiek
likts vertikāls trīsstūra elements. Mauro
Kaduči ar šiem stila elementiem turpina
strādāt arī pie savas nākamās baznīcas.
Ilustrācija 3-38 "San Zaccaria M.Kadučči, A. Gambelli”
San Zaccaria – 1448. gads - Antonio
Gambbelli – 1483. gads - fasādes dekoru
izveide – Mauro Kaduči. Plānojumu
nebija iespējas mainīt, bet bija brīvība
darboties ar dekoratīvo fasādes apdari.
Pirmajā līmenī galvenokārt ir strādājis
pirmais arhitekts. Mauro pievienojies
tieši pie augstākajiem līmeņiem. Fasādes
vaiņagojošajā daļā parādās tas pats
motīvs tikai ar daudz izteiktāku plastiku
un dekoratīvo apdari. Jomi fasādē tiek
akcentēti ar fasādē izvirzītiem
pilastriem, kas ieskicē jomu platumus.
Fasādē parādījies horizontālais jomu
platums. Jau otrajā līmenī redzam ka šie
paši izvirzītie balsti ir samērā dekoratīvi
rotāti. Orderu pilastri iezīmē arī logu
ailas.
III līmenis noslēdzas ar dekoratīvo
dzegu. Noslēdzošais motīvs – pusloka
arka – arkveida timpanons.
Fasādes pirmajā līmenī ir izteikta
koloristika līdz pat melnam marmoram.
Dekoratīvā apdare parasti bija
dekoratīvā apšūšana.
Ilustrācija 3-39 "Dodžu pils fasāde uz Rio di Palacco pusi M. Kodučči"
Dodžu pils fasāde uz Rio di Palacco. Pēc
1484. gada, arhitekts – M.Kodučči Pils
daļa, kas paveras pret austrumiem
atveras pret kanālu un noslēdz pagalma
perimetrālo apbūvi. Pagalms ir veidots
noslēdzot teritoriju gar kanālu. Fasādē
sintezēti vairāku arhitektu rokraksti.
Fasādes dalījums raksturīgs M. Kodučči.
II līmenī loki ar arkveida pārsedzi. Augšā
kvadrārveida fasādes atveres.
Ilustrācija 3-40 "Tornis ar astronomisko pulksteni San Marko laukumā"
Tornis ar astronomisko pulksteni San
Marko laukumā. 1496 – 1499.g.
Prototips citiem astronomiskajiem
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 19 no 74
pulksteņiem Eiropā. Centrālā daļa no
Lazurīta, uz tā spēcīgi izceļas figūras ar
apzeltīto virsmu. Vaiņagojošā daļā –
pulksteņu spēle. Interesanti atzīmēt, ka
laikabiedrs P.Lombordo pēcāk piebūvējis
klāt ēkas fasādi līdz dzegas līmenim. 18.
gs. Džordžio Vasari vēl pievieno papildus
stāvu.
Ilustrācija 3-41"Scuola Grande di San Marco P.Lombardo & M.Kodučči"
Scuola Grande di San Marco Sant
Džovanni E’Paolo laukumā 1488.-
1490.g. arhitekts Pjetro Lombardo, Līdz
1495.g.arhitekts Mauro Kodučči.
Celta par labdarības līdzekļiem – ēka, kur
organizēt dažādas mācības, novietot
slimnīcu. Pirmajā stāvā – zāles telpas
nodarbībām. Lielākās sabiedriskās
telpas novietotas sānu masīvā. Zemākā
daļa galvenokārt paredzēta dienesta
telpu prasībām.
Kaut arī ēka konstruēta no
asimetriskiem apjomiem, tā tomēr
veidota kā vienots komplekss.
Dekoratīvā apdare gan vertikālā, gan
horizontālā virzienā. Fasādē ordera
pilastri. Ēka vaiņagojas ar pusloki aploci.
Vaiņagojošie timpanoni rada specifisku
siluetu. Ēkas fasāde sastāv no divām
asimetriskām daļām – Trīsasu fasāde ar pakāpienveida timpanoniem.
Ieejas portāli orientēti uz galveno
mācību telpu – zāļu zona akcentēta ar
pusloka arku. Otrā stāva līmenī novietota
dekoratīva arhivolta. Nišas pirmajā stāvā
rada perspektīvu sajūtu. Blakus
portālam ir piezemētāka sajūta.
Santa Maria Dei Mirakolli baznīca
1481.-1489.g. arh. Pjetro Lombardo un
dēli Pirmā “īstā” Renesanses celtne
Venēcijā. Altāra daļa ir pārsegta ar
burveida kupolu, baznīcas joms, kura
sienas veidotas ar marmora inkrustāciju,
pārsegts ar piekārtiem koka cilindrveida
griestiem.
Interjera un eksterjera apdare veidota
ļoti saskaņoti. Kesonveida griestu
zeltījums un tumšais krāsojums rada
smagnēju efektu, kas kontrastē ar plašo,
gaišo telpu.
Altāra daļa – kvadrātveida telpa, ko sedz
kupols. Paceļas virs ēkas apjoma – ēkas
arhitektoniskais akcents.
Pirmajā stāvā korintiskais orderis
Ilustrācija 3-42 "Dodžu pils fasāde”
Dodžu pils 15.gs. Antonio Riccu – viens
no vadošajiem arhitektiem Venēcijā.
Tēlnieks un izcils jūras inženieris.
Uzticēja realizēt dažādas aizsardzības
būves, lai aizsargātu pilsētu no ūdens.
Dodžu pils pārbūve galvenokārt skar
daļu, kas atrodas aiz galvenās fasādes.
Korpuss, kas paverās gar palacco daļu.
Uz gigantu kāpnēm tika izvietotas
skulptūras. 54 x 25 metri – zāles lielums.
Bartalome Bon 15. gadsimtā izveidoja eju
starp san marko katedrāli un Dodžu pili,
akcentējot un balansējot arhitektonisko
veidolu starp divām būvēm. Izveidots
pulksteņu motīvs.
Dodžu pils, ko atceramies no fasādes un
viduslaikiem, iekšējā pagalmā ir pavisam
atšķirīga savā formu valodā. Gigantu
kāpnes ar divām skulptūrām noslēdz
kāpņu laidu ar skatu uz austrumu
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 20 no 74
korpusu. Dodžu pils tiek pārbūvēta arī
vēlākos periodos.
Venēcijas arhitektūrā ir ļoti plašs un
virtuozs dekoratīvo elementu lietojums.
Ēkas integrē apkārtējā vidē. Smalka
arhitektoniskā formu valoda. Tika
ņemtas vērā arī gleznieciskās īpašības,
piemēram ēku atspulgs ūdenī u.tml.
3.3 MILĀNA Ļoti konservatīva pilsēta. Milānā līdzīgi
kā Venēcijā bija samērā attīstīta
ekonomika, ko īpaši var attiecināt uz zīda
rūpniecību. Milānā dominēja tirgotāju
ģimenes. Šeit jāpiemin tie objekti, kas
attiecas uz renesansi.
Atšķirībā no venēcijas attīstīta ražošana,
kas organizēta uz individuālu
meistarību, ceha princips. Ierobežota
ekonomiskā un politiskā attīstība.
Ēkas, kas vēlāk pārbūvētas – stipri vien
neinteresantākas.
Ilustrācija 3-43 "Ospedale Maggiore"
Ospedale Majore sabiedriska ēka ar
interesantu plānojuma funkcionālo un
arhitektonisko izveidi. Centrālais lielais
pagalms un četri iekšējie pagalmi. Telpas
izvietotas pa ārējo perimetru veidojot
pārejas iekšējā pagalmā un to struktūru.
Ēka paredzēta kā slimnīca – ārstniecības
iestāde. Daudz aizgūts no agrīnās
renesanses, piemēram atradeņu
patversmes ar Brunneleski ieviesto
pusloka arkādi.
Pret iekšējo pagalmu atvērta. Telpas ir
apēnotas. Arhitektoniskā formu valoda
askētiska un līdzsvarota savā izpausmē
un vienkāršībā. Autors ieskicējis liela
mēroga sabiedrisko ēku izveidi.
3.3.1 Donato Bramante
Dzimis Urbino pilsētā. Iepazinies ar
vienu no tā laika tirāniem – Ludoviko
Sforcu, kas kļūst par viņa galveno
pasūtītāju. Vairāk kā 20 gadu garumā
Bramante strādā Milānā pie vairākiem
sabiedriskajiem objektiem.
Divi daiļrades periodi. Milāna –
sākotnējais periods. Roma –
dižrenesanse, atstāj lielu ietekmi uz
Itāliju un visu Eiropu. Bramantes darba un radošo ideju augstākais sasniegums.
Ilustrācija 3-44 "S. Maria Presco san Satiro Bramante"
Santa Maria Presco san Satiro Viens no
pirmajiem arh. objektiem. Atspoguļo
renesanses laika arhitektu meklējumus
pēc centrālsimetriskas būves ar ideālu
plānojumu. Plānojums, kas iezīmē
centrālsimetriskas ēkas būtību.
Ilustrācija 3-45 "Santa Maria Presco san Satiro"
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 21 no 74
Kopumā pavisam neliela piebūve. Pati
baznīca ir būvēta agrāk bez Bramantes.
Plānā kvadrātveida telpa, kas sintezēta
ar grieķu krusta plānojumu. Plāna
kompozīcija atspoguļojas arī būvapjomā.
Pirmā stāva līmenī tiek veidota
visaptveroša fasāde.
Otrā stāva līmenī atspoguļots krusta
formas plānojums. Otro līmeni noslēdz
poligonāla laterna. Apjoms, ja to skatītu
atrauti no kopējā kompleksa izceļas ar
ļoti pārdomātu shēmu.
Ilustrācija 3-46 "Santa Maria presco San Satiro plāns - Bramante"
Kapellas izvietotas pa diagonāli.
Bramante studējot centrālsimetriskas
telpas proporcijas turpinājis attīstīt šo
principu, strādājot pie Svētā Pētera
katedrāles Romā.
Plānā grieķu krusta formas ir segtas ar
cilindra formas velvēm. Vaiņagojošā
laterna ir poligonālas formas.
Pusloka apsīdas tiek izvietotas zem
logiem un ierakstās vienā apjomā pirmā
stāva līmenī. Tādējādi ir ļoti sabalancētas
konstruktīvās un arhitektoniskās
būvmasas.
Kora daļā Bramante arī pielicis savu
roku. Izveidota 90 centimetru dzila niša
ar perspektīves principiem veidota bilde,
radot iespaidu par telpas dziļumu, kas ir
ievērojami dziļāks par dabā esošajiem 90
centimetriem.
Sant Ambrogio klostera krusta eja.
Sākotnēji realizēta ar diviem pilnīgi
dažādiem stāviem. Izmantotas divas logu
ailas ar atsevišķu logu valodu. Sauc par
Bramantes arkādēm.
Ilustrācija 3-47 “Santa Maria de la Grazie - Bramante”
Santa Maria de la Gracia – svarīgākais
darbs Milānā. Bramante nonāk
viduslaiku baznīcas vidē. Gotisks
plānojums un telpiskā struktūra.
Bramante ir izveidojis zemkupola telpu
un kora daļu. Niansēta ir arī fasādes
dekoratīvā apdare. Kora daļā Bramante
ļoti veiksmīgi ir proporcionējis jomu
krustpunktu. Kvadrāta viena mala sakrīt
ar baznīcas trīs jomiem.
Vietā, kur tradicionāli būtu jomu
krustpunkts ir izveidots kvadrāts ar uz
šķērsass izvietotām divām pusloka
apsīdām. Ja pavērojam daļu, ko
izprojektējis Bramante, varam iztēloties
centrālsimetrisku apjomu. Rodas sajūta
par plašu, centrālsimetrisku telpu ar
izvērstu kupolu.
Ilustrācija 3-48 "Santa Maria de la Grazie plāns & griezums”
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 22 no 74
Bramante ir ne tikai veiksmīgi
proporcionējis kupola un jomu daļu, bet
arī atradis savdabīgu izteiksmes valodu.
Pamatā plānā ir kvadrāts, kas atbilst
vidējiem trīs jomiem, kas tiek akcentēts
fasādē ar transepta pusloka apsīdām un
fasādē tā ir sava veida tektoniskā
artikulācija kā fasāde ir uzirdināta.
Vainagojošajā daļā virs kvadrāta paceļas
uz cilindriskas bāzes sfērisks kupols, kas
veidots pēc principa ar iespēju apiet
apkārt pa augšējo jomu. Tas ieskicēja
jaunu tendenci. Vecais princips jaunā
izpildījumā.
Eksterjerā baznīca pārsteidz ar savu
harmonisko veidolu. Ēka veidota
viduslaikos. Veiksmīgi sasaucas sarkanā
ķieģeļa detaļas ar baltakmens apjomiem,
kas veido atšķirīgu stilistiku un
veiksmīgi harmonē viena ar otru.
Galvenās būvapjoma aprises un
artikulācija būvapjomā. Fasādes
augšējos līmeņos. Skatā no kora daļas,
veidojot ķieģelī fasādi ar profilētiem
ķieģeļiem un lazētiem elementiem
iespējams radīt ļoti smalku fasādi.
Fasādē parādās arī apaļie logi, kas
interjerā traktēti pavisam citā
dekoratīvā sistēmā. Jomu krustpunktā
atbalsta arkas veidotas kā dubultās
arkas, kas iet pa visu perimetru iezīmējot
galveno jomu krustpunkta vietu.
Līdzīgi kā iepriekš fasādē, arī šeit
vērojams apliecinājums faktam, cik
veiksmīgi apvienota dekorativitāte
interjerā un eksterjerā ar savstarpēji
harmoniskām detaļām.
4 ATTĪSTĪTĀ RENESANSE
4.1 ROMA Roma 15. gs. beigās ir ļoti savdabīga
pilsēta. 15. gadsimtā Romas iedzīvotāju
skaits bija sarucis līdz 500 tūkstošiem
iedzīvotāju. Bija saglabājušās tikai dažas
ēkas no agrākiem gadsimtiem. Panteons,
Adriāna mauzolejs u.c.
Atsevišķās vietās pilsēta bija
piedzīvojusi uzslāņojuma kārtu vairāku
metru augstumā. Roma savulaik bija
viena no plaukstošajām pilsētām ar
zaļumiem un ūdeni.
15. gadsimtā pilsēta ir pilnīgi nolaista.
Liela daļa pētnieku ir ieinteresēti antīko
pieminekļu studijās. Antīkās būves
pārvērtās par akmens lauztuvēm.
Skulptūras un dekoratīvos elementus
dedzināja, lai iegūtu kaļķi.
15. gadsimtā parādās pirmās pozitīvās
vēsmas. 20-tajos gados atjaunoja Romas
maģistrātu, kas rūpējās par tiltiem un
ielām. Pāvests Jovgeņijs IV. Pateicoties
tam tika pasargāts kolizejs un Panteons.
Pirmie rekonstrukcijas mēģinājumi
datējami pirms 15. gadsimta. Paredzēja
rekonstruēt 40 nozīmīgākās baznīcas.
Svētā Pāvila bazilikas pārbūve.
Pāvests Siksts IV – talantīgs organizators
– pilsētas atjaunotājs – pateicoties viņam
uzbūvēta arī Siksta kapela. Maģistrāta
komisijā ieveda celtniekus un juristus.
Attīrīja pilsētu no nejaušās apbūves. Uz
15/16. gadsimta miju Roma bija
nelabiekārtota teritorja. Antīkās drupas
mijās ar nelabiekārtotām teritorijām.
1503. gads Pāvesta Jūlija valdīšanas
laiks. Vatikānā un citur iesaistīti ārkārtīgi
daudz arhitekti, kas no Milānas un
Florences pārcēlās uz Romu. Tur sāka
attīstīties dižerenesanse. Visattīstītākais
laika periods Itālijā.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 23 no 74
Ilustrācija 4-1 "Palacco Kančelarija"
Palacco Kančelarija – viena no pimajām
renesanses ēkām. Nosaukumu ieguva
pēc bīskapa kancelejas. Jaunā gadsimta
meistardarbs. Apkopo labāko no
iepriekšējiem gadu desmitiem. Ēka ir
ārkārtēji liela pēc savas konfigurācijas.
Ar diviem iekšējiem pagalmiem. Ēka
iekļauj sevī nelielu daļu no vecākajām
Romas baznīcām. Telpas grupējās ap
diviem iekšējiem pagalmiem ar fasādes
orientāciju pret pilsētu.
Ilustrācija 4-2 "Palacco Kančelarija ātrijs"
Palaco tiek veidota uz divām paralēlām
asīm. Veidota ar diviem portāliem, kas
atveras pret apkārtējo pilsētas vidi.
Vērojot fasādes nākam pie atziņas, ka
fasādes risinājumos atkal ir aizgūtas
idejas no Florences un Alberti darbības.
Apspēlēts ordera mērogs fasādes
izveidē.
Stāva augstums iezīmēts ar ordera
augstumu. Fasāde vairs nav apdarināta
ar raupjiem akmens rustiem. Smalkāks
šūnakmens profilējums. Fasādes
4 Rizalīts – izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā.
dalījums trīs līmeņos. Ordera pilastri
apvieno līmeņus vienā kompozīcijā.
Pakārtoti atikas līmeņi. Galvenā fasāde,
kas pavērsta pret divām ielām tiek
akcentēta ar ieejas portāliem un stūrus
akcentējušiem rizalītiem 4 . Katrs
arhitekts ieviesis savu rokrakstu. Pie
būves strādājuši vairāki (5) arhitekti.
Tempjetto Maria della Pače klosterī
1502.g. arh. Bramante (1444. – 1514.)
Bramantes projektēta – izteikta
renesanes laika būve. Leģenda vēsta, ka
būvēta Svētā Pētera kapa vietā. Izteikti
tīrs renesanses centrālsimetrijas
paraugs.
Ilustrācija 4-3 "Tempjetto" Bramante
Zem pirmā stāva telpas atrodas kapa
vieta – kripta. Pirmais stāvs tiek noslēgts
ar ārējo kolonnu rindu virs kā izvietojas
balkons ar balustrādi pa visu perimetru.
Nelieli kolonnu tipa elementi, kas apjož
visu perimetru. Otrais stāvs veidots ar
nelielu atkāpi no perimetra. Kupolu
cilindra daļa, kas izgaismo zemkupola
cilindra daļu. Vaiņagojošā daļa – laterna,
veidota baroka laikā.
Pavērojot plānojuma izteikti skaidro
risinājumu, ļoti skaidri nolasāmas abas
asis. Logu ailas tiek risinātas pa
diagonāli. Nišas veidotas ar sfērisku
noslēgumu. Pirmajā un otrajā stāvā.
Veiksmīgi uzirdina fasādi.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 24 no 74
Galvenā kompozīcija veidota no asu
krustpunkta radiālā veidā.
Viens no retajiem piemēriem, kur ordera
elementi ir sakārtoti tik perfektā
sistēmā. Bramantes sākotnējā ideja bija
veidot kapellu, kas ierakstās radiālā
pagalmā.
Svētā Pētera katedrāle – Mūsdienās
redzamais variants ir rezultāts vairākām
pārbūvēm. Bramante bija pirmais
būvmeisters, kas ķērās pie Svētās pētera
katedrāles projekta. Tika nozīmēts par
galveno arhitektu Romā. Viens no
dominējošajiem spēcīgajiem
arhitektiem.
Ilustrācija 4-4 "Svētā Pētera katedrāle - plāns - Bramante"
Atsaucoties uz Humānistu renesanse
laika idejām, jomu krustpunktus ar
vaiņagojošo kupolu un pilnīgi vienādiem
zariem. Pa diagonāli izvietotas kapelas.
Kupols tika plānots ar nelielu cilindrisko
bāzi, biezu čaulu un vaiņagojošo laternu.
Nelieli balstu šķērsgriezumi uz lieliem
plāniem. Mikelandželo tālākā etapā
krietni sabiezināja balstus un Svētā
Pētera Katedrāle izmainījās savā
kompozīcijā.
Bramante katedrāli veidoja centrāli
simetrisku.
4.2 VATIKĀNS Belvedēra pagalmi. Būtiskāki
celtniecības darbi veidoti pāvesta Jūlija
laikā. Paredzēts pagalms skulptūrām.
Pāvests savāca daudzas antīkās
skulptūras. Būtībā antīkās skulptūras uz
16. gs. laiku bija sava laika lielākā
kolekcija visā Eiropā.
Pāvests piesaista Bramanti pie vatikāna
paplašināšanas. Veiksmīgi tiek savienoti
esošie būvapjomi ar vatikāna dārziem.
Ilustrācija 4-5 "Vatikāna paplašināšana”
Bramantes sākotnējā ideja – realizēt trīs
dažādus līmeņus. Iespējams
iedvesmojies no Leonardo da Vinči.
Mēģināja risināt pilsētbūvnieciskus
risinājumus ar kanālu tīklu zem ielas.
Perfekts fons. Galvenās kāpnes ved uz
vidējo līmeni. Oriģināli Bramante bija
plānojis akcentēt galveno asi. Lielās pils
un parka kompozīcijas viedo pilsētu ap
sevi balsties uz pamata kompozīcijas.
Abās pusēs tiek izveidotas kāpnes ar
lēzeniem pakāpieniem, kas noved
augstākajā līmenī, kur ass tiek noslēgta
ar ieapaļu nišu – eksedru. Pusloka arkas
forma ar pusloka pārsegumu. Noslēdz
iekšējo pagalmu kompozcijas asi.
Bramante izcēlies ar pilsētbūvniecisko
vērienu un plašumu. Veido harmonisku
ansambli. Skicēs redzam korpusu, kas
izvietojas pagalma sānos. Fasādes
arhitektoniskā dalījuma struktūra.
Bramante mēģinā piemērot savu fasādes
dalījuma ritmu, kam parādās nedaudz
atšķirīga shēma kā iepriekšējos palacco
piemēros.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 25 no 74
Apvienoti divi fasādes līmeņi. Attālumi
pa pāriem grupētajiem pilastriem ir
ievērojami mazāki kā starp nākamo pāri.
Kalpo kā dekoratīvais elements.
Dekoratīvā dzega iet cauri kā
apvienojošais elements. Apjož pagalmu
pa visu iekšējo perimetru.
Kompozīcija izjaukta ar
šķērspagalmiem. Citādi kā Bramante
sākotnēji to bija iecerējis. Vatikāns
šodien ir viens no lielākajiem
kompleksiem ar daudziem mākslas
darbiem un skulptūrām, tādējādi
uzlabojums ar šķērskorpusiem ir
vērtējams kā samērā racionāls. Vatikāna
paplašināšanā piedalījies arī Džuljano
Sangalo. Būvniecība gāja ilgi. Antonio Da
Sangalo un Džuljano da Sangalo savā
starpā bija radi
4.2.1 Rafaēls Santi
Vatikānā paplašināšanā piedalījies arī
Rafaēls Santi- viens no sava laika
talantīgākajiem ģēnijiem, runājot par
freskām.
Ilustrācija 4-6 "Atēnu skola - Rafaēls Santi"
Rafaēla gleznas – atēnu skola, ietver
visus populārākos un zināmākos tēlus.
Freskās Rafaēls īsteno kompozīciju. Attēlo arhitektonisko pilsētvidi ar ļoti
precīzu detalizāciju. Tiek saskaņoti
mērogi starp dažādiem atspoguļotajiem
tēliem. Visa Atēnu skola atspoguļo
cilvēku grupas arhitektoniskā vidē.
5 Sandriks – neliela konsole ar loga ailas pārsegu.
Arhitektoniskā vide tiek ļoti precīzi
izzīmēta.
Ieskatoties sīkāk kopējā attēlā,
atsevišķas izpausmes ir grūti nodalāmas.
Sīkāk izkadrējot atsevišķus tēlus, skaidri
redzams, ka Rafaēls meistarīgi izdalījis
cilvēku raksturu. Katram cilvēkam
raksturs pausts caur kustībām.
Skaidrs, ka Rafaēls bijis ļoti talantīgs
fresku meistars, jo mācējis salīdzinoši
nelielajā sienas apjomā radīt iluzoro
telpas dziļumu, veidojot izcilas telpu
grupas dažādās kustībās. Rafaēls paralēli
gleznotāja karjerai bija arī veiksmīgs
mākslinieks. Jauni dekoratīvie
paņēmieni.
Ilustrācija 4-7 "Palazo Caffarelli fasāde - Rafaēls Santi"
Palaco Vidoni Kaffarelli - atšķirīgs
fasādes ritms, kompozīcija un plastika.
Pirmajā stāvā saglabāts raupjais fasādes
apdares veids – horizontāli akcentētas
joslas – rusta imitācija, veiksmīgi
integrētas portālos, kur šīs joslas pāriet
slēgakmens kontūrās.
Logu ailas ar dekoratīviem sandrikiem5.
Otrajā stāvā parādās cita tipa
kompozīcija. Starp logu ailām izvietoti
divi ordera pilastri, grupēti pa pāriem.
Starp tām atrodas logu ailas ar lineālu
pārsedzi.
Starp otrā stāva un trešā stāva logiem
parādās atikas logi, kas šajā gadījumā ļoti
veiksmīgi ieslēgti otrā stāva ordera
kārtojumā, kopumā tos ietverot vienā
fasādes apjomā.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 26 no 74
Plastiskos pilastrus aizstāj lineārie.
Trešā stāva līmenis ir ievērojami
zemāks. Kopējo kompozīciju noslēdz
grezna vaiņagojošā arka.
Ilustrācija 4-8 "Villa Madama - Rafaēls Santi"
Villa Madāma – liela ietekme uz
nākamajiem arhitektiem. Villa Madama.
Būtībā šī villa ir interesanta ar to, ka ēka
risināta kā taisnstūrveida būve ar
akcentētu ieejas fasādi caur atraktīvu
pusloka ailu pāri. Ēka labi risina dažādos
līmeņus ar dārza piekļaušanos ēkai.
Ēka ir gluži kā slūžas starp dažādiem
līmeņiem. Arī šeit Rafaēls ir realizējis
samērā atraktīvu arhitektonisko
risinājumu.
Interesanta ir tieši fasādes dekoratīvā
artikulācija. Dinamiski liektā fasādes
forma parāda pavisam citu raksturu.
Izvietota starp ordera pilastriem,
dekoratīvo dzegas fragmentu, jeb
sandriku.
Proporciju spēle ar ordera elementiem ir
harmoniski risināta. Rafaēls šajā ēkā ir
īstenojis visbrīnišķīgākos sienu un
plafonu gleznojumus.
Jauna formu valoda. Griestu velves
polihromajā gleznojumā, akcentēta
krusta velves uzbūve, kur īpaši uzsvērta
konstruktīvā daļa ornamentālā sistēmā.
Ilustrācija 4-9 "Palazzo Giovanni Batista del Akvila fasāde - Rafaēls Santi"
Palacco Džovanni Batista del Akvila -
veidojot priekšlaukumu gājusi bojā ēka.
Skaidri nolasāmas galvenās ieejas asis,
kas izvietojas starp pusloka arku
motīviem, kas grafiski sadala fasādi ailās.
Starp pusloka arkām izvietojas ordera
pilastri. Starpdzegas ritms dominē visā
ēkā piešķirot vairākus līmeņus.
Vertikālās asis skaidri nolasāmas.
Fasāde ir saglabājusi logu asis. Starp logu
ailām izvietojas nišas, kas papildus
uzirdina sienas plakni un ļauj izvietot
skulpturālus elementus. Stāva
ierobežojošais elements – starpdzega iet
cauri un seko katram fasādes
izvirzījumam. Virs pilastra izvirzīti
Sandriki. Sandriki sajūgti ar loga ailu, kas
kā dekoratīva lenta apvieno logus un
sandrikus vienā sistēmā.
Salīdzinoši neliela mēroga logi. Atikas
stāva sienas plakne kalpo kā vieta, kur
izvietot dekoratīvos bareljefus kā
galvenos akcentus. Vaiņagojošais stāvs
augstuma ziņā ievērojami zemāks kā
vidējais stāvs. Dekoratīvi paneļi starp
logu ailām. Fasādi noslēdz vaiņagojošā
dzega. Caur šo ieskanās vairākas
dekoratīvās nianses.
Dekorativitāte ir ļoti iecienīta un bieži
vien lietota. Runājot par Romu noteikti
jāpiemin Baltazars Perucci
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 27 no 74
Ilustrācija 4-10 "Villa Farnezīna plāns – B.Perruci"
4.2.2 Baltazars Perucci
Villa Farnezina. Paralēles ar Alberti
darbiem. Parādās tenndence ēkām
piešķirt daudz dekoratīvāku ārējo fasādi.
Lielāka uzmanība tiek veltīta
interjeriem.
Lielā kārtojuma orderis. Divstāvu ēka,
kurā savietojas vairāki stāvi. Interjerā
jūtamas tendences no citu autoru
darbiem. Apgleznotas ēkas galvenās
konstruktīvās daļas. Atsevišķas sižeta
līnijas – stāstījums par konkrētu tēmu.
Ilustrācija 4-11 "Villa Farnezina - B.Perucci"
Iluzorās ailas. No ieejas portāla paveras
skata perspektīva, kas it kā beigtos
laukos ar skaistiem zaļumiem. Siena ir
plakana, bet perspektīva dod ilūziju par
papildus telpas plašumu, kas varētu
attīstīties telpas dziļumā.
Dekorativitāte, būtiska ir attieksme pret
fasādes galveno dalījumu – orderu
pilastri un vienkāršas logu ailas, kas labi
iesēžas kopējā kompozīcijā. Liela
uzmanība veltīta arī grīdas inkrustācijai
ar dažādu krāsu marmoriem, kas
bagātina visu kopējo dekoratīvo apdari.
Ilustrācija 4-12 "Palazzo Massimo - B.Perruci"
Palacco Massimi, Perruci savā darbībā
mēģinājis meklēt jaunus paņēmienus. Objekts ko redzam attēlā saukts par
palacco masini. Īpatnējā gruntsgabala
forma sniegusi arhitektam iedvesmu
veidot fasādi liektā formā. Centrā
atrodas lodžija, kas plānota tam, lai
centrā trūcīgi ļaudis varētu patverties no
dabas untumiem. Ja ieskatāmies fasādes
dekoratīvajā apdarē.
Arhitekts mēģinājis sekot
priekšrakstiem par fasādes dekoratīvo
apdari. Dominē tendence likt pilastrus
pa pāriem. Sienas veidotas ar rustveida
dalījumu.
Ilustrācija 4-13 "Palacco Massimo fasāde - B.Perruci"
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 28 no 74
Raugoties augšējos stāvos dekorativitāte
pazūd virzienā uz augšējo stāvu. III un IV
līmenī logu ailas samazinās un noslēdzas
ar dekoratīvo dzegu. Ēka izvieotota
savādas formas grunts gabalā. Ēkas
fasāde seko ielas līkumam samērā plašā
mērogā. Ēkas komplekss aizņem samērā
lielu teritoriju.
Ja skatāmies uz plānojuma kompozīciju,
redzam, ka saglabājušies iekšējie
pagalmi ap ko funkcionāli grupējas
telpas. Pret ielas pusi pavērsti pagalmi ar
funkcionālajām un reprezentācijas
telpām. Praktiski visas saimniecības
vajadzības akcentējas pagalma vidū.
Telpu grupas ar augstvērtīgāku
interjeru. Veroties uz dekoratīvo telpu
apdari, redzam, ka pirmais lodžijas
piemērs smalki rotāts ar dekoratīviem
elementiem, centrā akcentējot ieeju uz
iekšējo pagalmu. Ieejas portāls rotāts ar
savu dekoratīvo apdari, izceltām
volūtām.
Turpinot interjera apskati, redzam, ka
lielākā daļa telpu dekorētas ar kesona
griestiem. Sienu plaknēs izvietojas gan
logu, gan durvju ailas. Otŗā stāva lielais
pagalms. Piano Mobile. Peruci veidojis
arī meklējumus par lineāra rakstura
apbūvi, bet tām ne vienmēr ir augsti
arhitektoniska kvalitāte.
Ilustrācija 4-14 "Palacco Farnese fasāde"
4.2.3 Antonio Da Sangallo
Palacco Farnēze – pierakstīta
jaunākajam. Šeit piesaistīts arī
Mikelandželo. Palaco Farnēze ir ēka, kas
šajā gadījumā veidota kā būve, kas
ieskauj iekšējo pagalmu un ierakstās ar
fasādēm. Iekšējais pagalms veidots pret
iekšējo asi.
Vertikālās komunikācijas risinātas
atsevišķi, ietvertas ēkas būvapjomā.
Augšējā stāvā manām telpas, kas
virknējas ap iekšējo pagalmu. Apēnotas
ar galerijām, kas apjož pagalmu.
Ilustrācija 4-15 "Palacco Farnese plāns"
Augšējos stāvos pagalma sienas kalpo kā
telpu ārsienas ar logiem. Fasādē
pamatkompozīcijā sintezētas renesanses
tradīcijas ar rustveida elementiem, kas
piešķir smagnējību un nopietnību.
Virzienā uz augšu katrā stāvā savā
proporcijā samazinās laukums logu
ailām. To formu spēle ir harmoniski
sabalansēta, katrā stāvā veidojot
atsevišķu logu kompozīciju. Fasāde ir
nedaudz papildināta ar Mikelandželo
balkonu virs galvenās ieejas, uzsverot
galveno fasādes centru, kas labi
eksponējas pilsētvidē.
Raugoties uz fasādes kompozīciju,
pirmais stāvs ir salīdzinoši vienkāršs.
Tiek dubultots pilastrs – mikelandželo
ideja. Baroka arhitektūras aizsākums.
Attiecinot uz Palacco, pie palacco
būvniecības bija ķēries arī Mikelandželo.
Iekšējā pagalma dekoratīvajā apdarē katram pilastram veikta dubultošana un
vairākkāršošana. Fasādes dekoratīvie
elementi logu ailas veido kā dekoratīvas
un akcentētas formas ailas. Apakšā
akcents, izmantojot konsolveida
elementus, kas izvietoti uz konsolēm.
Vairāki atzīmē, ka šajā ēkā akmeņi ņemti
no vecajām Romas ēkām.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 29 no 74
4.2.4 Mikelandželo
Viens no renesanses laika
interesantākajiem meistariem.
Mikelandželo ir dzimis 1475. gadā
Toskānā. Ģimene ātri pārceļas uz
Florenci. Dzīvojis līdz 1564.
Ilustrācija 4-16 "Mediči dzimtas kapella - Mikelandželo"
Mediči dzimtas kapella – spēja
iekļauties agrīnās renesanses formu
ietvaros, veidojot interjera plastisko
apdari, kas ļoti labi iederās baznīcas
kopējā arhitektoniskajā struktūrā.
Ilustrācija 4-17 "Laurenciāna bibliotēka Florencē - Mikelandželo"
Laurenciāna bibliotēka. Florence.
Atraktīva ar savu arhitektonisko
risinājumu. Telpa izvietota vienā līmenī,
klostera dziļumā. Interesanti, ka ieejas
mezgls ir izvietots telpas galā. Dubultā
augstumā kā pati lasītavas zāle.
Mikelandželo izveido lasītavu ar ērtu
piekļuvi. Plāna konfigurācija ir savdabīga
ar sistemātisku sienas irdinājumu caur
ordera pilastriem un plastisku sienas
6 Konvekss – izliekts, Konkāvs – ieliekts
apdari. Mainīgā gaismēna padara telpu
pietiekami atraktīvu apmeklētājam.
Ieejas mezgla telpa ar mainītu augstumu
piešķir pavisam citu vidi. Mikelandželo
ļoti meistarīgi prata atrisināt kāpņu
bloku. Talanta iezīmes visspēcīgāk
nolasās skulpturālajā jomā. Kāpnes
veidotas ar trijiem laidiem. Sānu laidi
veidoti lineāri, savukārt vidējais kāpņu
laids veidots ar viegli izliektiem,
konveksiem pakāpieniem, kas ir sava
veida stilistikas raksturojums.
Salīdzinoši neliels pārvietošanās
laukums no ieejas zālē. Trīs laidi, kas
uzved uz lasītavas telpu.
Ilustrācija 4-18 "Laurencija bibliotēka Florencē - kāpņu telpa - Mikelandželo"
Mikelandželo tiek uzskatīts par baroka
arhitektūras tēvu. Izliekti pakāpieni
renesansē nebija vēroti. Izliekts un
ieliekts kļūst par Baroka
pamatelementiem. Konveksas un
konkāvas formas6.
Mākslinieks ļoti efektīvi ir spējis risināt
arī pakāpienu augstumu, kas veiksmīgi
ierakstās vestibilā, kura augstums ir liels,
samērojot to ar lasītāju zāli. Veiksmīgi
artikulētas arī paša vestibila sienas.
Siena veidota ar logu ailām. Arī šajā
vestibilā Mikelandželo ir apspēlējis
situāciju, kad telpā ieplūst gaisma, bet ne
visa sienas plakne ir apdarināta ar
aklajām logu ailām.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 30 no 74
Bibliotēkas telpā dabīgo logu
apgaismojums. Kur dabīgie logi nav
iespējumi veidotas ailas kā aklie, slēgtie
logi.
Ņemot vērā, ka šis ir vestibils, telpa ir
divreiz augstāka kā plata. Atkal parādās
iecienītā metode, dekoratīvos elementus
dubultot. Nišā tiek izvietoti ordera
pilastri, kas tikai ar savu plakni pieskaras
nišas dziļākajai sienai, uzirdinot sienas
plakni ar papildus gaismēnas akcentu.
Kāpņu laidam augstumu maiņas vietā
izvietota dekoratīvā volūta.
Zemākais līmenis apvienots ar augstāko.
Vidējais laids risināts ar kāpņu margu tā
sākuma un beigu posmā, papildus
uzsverot sākumu un vai kustības maiņu.
Sānu laidi ir ar lineāriem pakāpieniem.
Mainīgi apdares elementi ar apvienotu
atbalsta sienu, kas apvieno pakāpienus
vienā apjomā.
Ilustrācija 4-19 "Kapitolija laukums - Mikelandželo"
Kapitolija laukums - Mikelandželo bija
vairāk mākslinieks, gleznotājs un
tēlnieks, bet Romā tiek piesaistīts pie
kapitolija kompleksa pārbūves.
Kapitolija laukuma izveide un ēku
kompleksa renovācija.
Pie šī kompleksa Mikelandželo saskarās
ar divām vecajām ēkām. Palacco un
konservatoru pils, kas izvietotas savādā
leņķī. Mikelandželo nonāk pie
secinājuma kā ēkas veidot vienotā
7 Ēkas izvirzījums pilnā tās augstumā.
kompleksā, paredzot pretēju ēku ar
trapecveida laukumu.
Bramante un Mikelandželo savā starpā
nebija draudzīgās attiecībās.
Neraugoties uz visu, atsevišķas idejas
kolēģu starpā tiek transformētas.
Kapitolija laukuma atvērtajās kāpnēs.
Tiek izveidotas kā divlaidu kāpnes
pirmajā līmenī, kas sakrīt ar fasādes
galveno asi. Virs tās paceļas fasādes
zvanu tornis. Mikelandželo izveido tikai
fasādes daļu, pievienojot divus rizalītus7.
Lielā kārtojuma orderis apvieno otro un
trešo līmeni. Veidojot kapitolija muzeja
apjomu, nedaudz tiek mainīts ritms
nesošajiem balstiem. Fasādes risinājums
bez centra, bet vienlaidus ar nesošajiem
balstiem un vienlaidus kolonnām.
Eleganta konstrukcija, kur pilastri kā
galvenais elements un starpdzega ar
brīvstāvošām kolonnām. Otrajā stāvā
pilastrs ar dubulto ēnu. Raksturīgs
elements Mikelandželo un baroka
arhitektūrai.
Fasādes apjoms, kuram Mikelandželo
piešķir septiņas asis, tiek segts ar
dekoratīvo dzegu, ko akcentē
brīvstāvošas skulptūras galveno balstu
vietās. Mikelandželo pamata koncepcija
laukumam ir simetriska kompozīcija kā
galvenā simetrijas ass – Palacco. Marka
Aurēlija skulptūra pārvietota uz
laukuma optisko centru. Laukumam
savdabīgs un brīvas formas plānojums.
Laukuma kompozīciju noslēdz
dekoratīva balustrāde, ko varētu
uzskatīt par sava veida pandusu jeb
rampu. Vēl interesanti, ka Mikelandželo
veidojot šo ēku bijis vienalga kas šajā ēkā
atradies, galvenais, lai pilsētas vide ir
savā starpā saskaņota.
Sarežģītais laukuma zīmējums realizēts
vēlāk. Ovāls laukums un ovāls elements
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 31 no 74
kā plāna dekoratīvais elements parādās
tieši baroka laikā.
Pandusa motīvs ved uz kapitolija
laukumu ar vaiņagojošo torni uz
simetrijas ass un balustrāde ar
skulptūrām abās pusēs.
Ilustrācija 4-20 "Siksta kapelas griestu gleznojums - Mikelandželo"
Siksta Kapella – Dominē kompleksā pēc
Vatikāna paplašināšanas. Arī mūsdienās, mainoties pāvestiem, tur noris kardinālu
sēdes.
Siksta kapella ir viens no piemēriem, kur
Mikelandželo tiek degradēts savā
kvalifikācijā. Uzdevums ir kā pasūtījums
no Pāvesta Jūlija II. Tā vietā, lai strādātu
pie katedrāles jaunbūves, Mikelandželo
tiek norīkots gleznot griestu fresku.
Sākoties renesansei Roma bija netīra un
piesārņota pilsēta. Skulptūras dedzināja,
lai iegūtu kaļķi.
Aktivitātes, kas sākās ar 16. gadsimtu
atdeva Romai tās sākotnējo raksturu.
Bramante un Mikelandželo bija vieni no
lielākajiem pretiniekiem. Bramante
ņēmis akmeņus arī no antīkajiem
pieminekļiem. Mikelandželo no sākuma
marmorā ieraudzījis skulptūru. Diemžēl
dažādu politisku iemeslu dēļ daudzas
viņa skulptūras gājušas bojā.
Mikelandželo esot ļoti vīlies, kad viņam
lūdza izstrādāt dekoratīvo apdari, jo
kapela bija izbūvēta jau sen.
Būvsubstance bija ļoti slikta un griesti
bija plaisām klāti.
Četru ar pus gadu laikā īstenoja savu
slaveno griestu gleznojumu. Sākotnējais uzdevums bija griestu plafonā attēlot 12
apustuļus. Strādājot pie meta,
Mikelandžello izstrādāja piedāvājumu ar
vairākiem simtiem figūru, kur tika
atspoguļota visa attīstība ar
reliģiskajiem tēliem un daudzpusīgu
tematiku. Gaisma, tumsa, noāsa šķirsts,
cilvēka tiekšanās uz paradīzi, vesela
vēsturiski reliģiska satura tēlojumu
kopa.
Griestu gleznojumi pārsteidza visus laika
biedrus. Mākslinieks mēģināja griestu
velvi, kas veidota kā renesanses laika
velve ar vieglām ielocēm, strukturēt
ģeometriskās formās, lielākos un
mazākos laukumos. Tematika seko arī
viņa paša izaugsmei kā stājgleznotājam.
Receptes, kas derēja Florencē, nederēja
Romā. Ūdens ņemts no piesārņotās upes,
mitrais apmetums neturas pie griestiem.
Pagāja samērā ilgs laiks, līdz radās šāda
iespēja. Jebkura skulpturālā grupa tika
veidota kā mets mērogā 1:1. un ar ogles
palīdzību pārnesta uz virsmas.
Grietus meistaram nācās praktiski visus
gleznot pašam ļoti neērtā pozā. Kad tika
noņemtas sastatnes, visi vērotāji bija
pārsteigti par ārkārtīgi daudzveidīgo
sižetu un tēlu atspoguļojumu. Griestu
gleznojums uzskatāms par autora lielāko
ieguldījumu kultūras vēsturē.
Mikelandželo tika iesaistīts arī pie Svētā
Pētera katedrāles pēc Bramantes nāves.
Centrālsimetrisks plānojums, nišas un
kepelu izvietojums. Pēc Bramantes
nāves ielikti pamati un sākta sienu
apjoma būvniecība. Iztrūka darbu
vadītāja. Strādāja gan Rafaēls, gan San
gallo, Rafaēls piedāvāja risinājumu ar
garenu jomu.
Mikelandželo uzticēja veidot
centrālsimetrisku ēku. Beigās tomēr
pārdomāja un izveidoja kolonnu portiku.
Bramantes risinājums tiek vienkāršots
un ieejas daļā tiek pievienots kolonnu
portiks. Mikelandželo dzīves laikā Pētera
katedrāle tiek izbūvēta līdz kupola
cilindram. Nesošie balsti tiek padarīti
masīvāki, kā Bramantes risinājumā. Arī
plānojuma struktūra ir vienkāršota bez
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 32 no 74
daudzajām nišām un kapelām, atstājot
tikai transpetu un galveno jomu. Apsīdas
ar papildus kapellām. Galveno jomu
krustpunktā paceļas kupols.
Sākotnēji iecerēts divu čaulu kupols, ko
papildinātu dekoratīvais kupols.
Sākotnēji sfēriskais kupols tika pacelts
uz augšu, palielinot baznīcas
izteiksmīgumu un padarot to par vienu
no Romas vizuālajām dominantēm.
Jomu pārsegumi ir cilindra veida velves
ar kesona veida virsmu un samērā
perfekti kārtotiem ordera elementiem,
kas spēcīgi pasvītro nesošos balstus.
Mikelandželo iecere veidot kupolu ar
pārotām kolonnu rindām, kas sadala
kupolu sektoros. Vaiņagojošais elements
laterna gluži kā autora projektā.
Cilindra velve un balsti rotāti.
Mikelandželo piešķīra proporciju un
mērogu Svētā Pētera katedrālei. Latīņu
krusta plānojums sekoja vēlāk.
5 VĒLĪNĀ RENESANSE -
MANIERISMS
5.1.1 Viņjola
Viņjola ļoti detalizēti analizējis senos
Orderus. Autors grāmatai Pieci orderi
arhitektūrā. Darbs pirmo reizi publicēts
Romā, 1526. gadā. Viens no
ievērojamākajiem Vinjolas
teorētiskajiem darbiem.
Ilgu laiku pavadīja Francijā Fonteblo pilī.
Tur strādāja arī Itāļu izcelsmes arhitekti un mākslinieki. Tika izkopta jauna
dekoratīvā apdares sistēma.
Vinjola pie praktiskās arhitekta darbības
sāka strādāt jau Mikelandželo vadībā.
Ilustrācija 5-1 "Il Jezu Romā - Vinjola"
Il Jezu Roma - 1568. gadā Kardināls
darbus uzticēja arhitektam Vinjolam.
Viņš ilgu laiku bija Farnēzi dzimtas
arhitekts. Būve atšķiras no Svētā Pētera
katedrāles, kas renesanses laikā kļūst
par vienu no lielākajām renesanses
baznīcām Itālijā. Arī Svētā Pētera
katedrāle nepaliek centrāli simetriska kā
plānota un tiek paplašināta. Top par
baznīcu ar Latīņu krusta plānojumu.
Sānu jomi (jau Alberti dabībā tika veidots
plānojums ar aprēķinu, ka sānu jomus
aizstāj ar kapelām.) Sānu jomi šeit ir
rudimentāri, aizvietoti ar kapelām. Virs
jomu krustpunkta paceļas kupols. Jomu
krustpunkts liecina par renesanses
humānisma idejām. Jomu krustpunkts
organizēts ļoti simetriski, vaiņagojoties
ar kupolu. Kupolu īsteno vēlāk pēc
Vinjolas nāves, kad pie baznīcas darbiem
pieslēdzas Džakomo.
Baznīcu iesvēta 1584. gadā. Alberti bija
pirmais, kurš mēģināja bazilikālajām
būvēm fasādē atrast jaunu
arhitektonisko veidolu. Alberti ideja
apvienot fasādes jomus ar
dekoratīvajām volūtām, tiek izpildīta ne
tikai ar dekoratīvu inkrustāciju, bet arī
plastiskām, stāvu apvienojošām
volūtām.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 33 no 74
Vidus joms ir paaugstināts ar sānos
izvietotiem logiem. Attēlā redzams, ka
nedaudz mainīta ir interjera apdare no
plastikas viedokļa.
Ilustrācija 5-2 "Il Gesu Rome - Vignola"
Skaidri nolasāmas funkcionālās zonas.
Sānu kapelas izvietotas gar galveno jomu
un kora daļu. Būtiska ir arhitektoniskā
fasādes realizācija.
Fasādes divus līmeņus apvieno
plastiskas volūtas. Baznīca kļūst par
prototipu vairākām baznīcām Rietumu
pasaulē. Fasādes kompozīcija kļūst par
iecienītu prototipu, kas iecienīts katoļu
baznīcām. Pēc Vinjola nāves pie baznīcas
piesaistīts tika arhitekts Džakomo de la
porta.
Baznīcas pirmajā līmenī līdz starpdzegai
tiek izvietoti pilastru pāri, kas ieskicē
baznīcas galveno konstruktīvo sistēmu.
Pilsatri tiek kārtoti pa pāriem. Augšējā
baznīcas līmenī ir četri šādi pāri. Fasādes
centrālajā daļā parādās nedaudz
atšķirīga kompozīcija. Akcents uz
galveno ieejas portālu, kas balstīts uz
baznīcas galvenās ass. Virs portāla
izvietots arhitektonisks timpanons.
(portāla vidējā plakne, ieskauta ar
profilētu dzegu.)
Galvenā ieeja ievērojami lielāka par sānu
ejām. Pilastri izvietoti pa pāriem ar
domu, ka katrs no tiem balsta savu
dekoratīvo elementu.
Veroties virs starpdzegas, redzam, kā
trīsstūra forma ierakstās puslokā. Un
tiek balstīti ar diviem pilastru veidiem,
akcentējot fasādes centrālo daļu.
Dominē ordera pilastri un plastiskās,
stāvus, jeb līmeņus apvienojošās volūtas.
Džakomo de la porta pārņēma idejas par
orderu dubultošanu, piešķir Il Jezu
baznīcai greznības efektu.
Interjera polihromais efekts radīts
baroka laikā. Cits arhitekts. Gouli.
Ilustrācija 5-3 "Villa Guilia Rome"
Jūlija III villa Romā Pie šī objekta
strādājis arī Mikelandželo un Vazari.
Interesanti, ka šī villa kļūst par vienu no
jaunās arhitektoniski dekoratīvās formu
valodas piemēriem Itālijā. Ieskicē jaunas
iezīmes interjera un fasādes
dekoratīvajā apdarē.
Kopējā teritorijā ēkas kontūra veidota kā
iekšējo pagalmu ieskaujošs būvapjoms
pret pilsētu ar vienkāršu un lineāru
fasādi.
Peruzzi ieskicē fasādes dalījumu
līmeņos, kas dekorēti ar starpdzegu un
vaiņagojošo dzegu. Dominē fasādes divi
līmeņi. Gan ielas, gan iekšējā fasādē.
Sasaiste ar Villa madame un Villa
Farnezina. Fasādes dalījums ar
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 34 no 74
pilastriem. Vinjola nāk ar citu attieksmi.
Fasādē pret ielas pusi vērojama
askētiska fasāde ar ieejas portālu.
Detaļās ap loga ailu parādās ordera
pilastrs, veidots ar uzbiezinājumiem
akmens krusta formā.
Ilustrācija 5-4 "Jūlija III villa Romā"
Ieejas durvju ailas tika akcentētas ar
masīviem akmeņiem, vai sandrikiem.
Šeit abi elementi ir sajūgti kopā un
sintezējas vienā elementā, veidojot jaunu
dekoratīvo sistēmu.
Ieejas portālā pilastriem ir apdare ar
masīvi uzbiezinātiem blokiem. Ēka ir
veidota kā pils rezidence kopā ar parku.
Kopējā kompozīcija ir lineāri izstiepta.
Pagalma iekšējā daļa ir risināta pusloka
veidā.
Ilustrācija 5-5 "Jūlija III villa griezums"
Ieejas portāls akcentēts ar nedaudz
modificētiem ordera pilastriem. Alberti
aizsāka kombinēt lielā kārtojuma
orderus, kas akcentē galveno asi ar
ordera elementiem, apvienojot abus
ēkas līmeņus. Līdzīgs princips izmantots
šķērsasī, sniedzot iespēju kustībai
šķērsvirzienā.
Pirmā līmeņa atvērtā galerija ir risināta
pavisam citā mērogā.
Ēka veidota kopā ar dārziem. Interjerā
parādās ļoti izsmalcinātas freskas un to
dekoratīvā apdare.
Izteikts manierisma laika piemērs.
Manierisms –
stilistisks novirziens
laika periodā no
dižrenesanses līdz
barokam – pāreja.
Attīstās renesanses
ietvaros
Manierisms nāk no itāļu vārda maniere
– māksla, izpausme. Pirmo reizi lietoja
1792. gadā Luidži Manci. Ar manierismu
saprotot izpausmes formu visās mākslās,
kas ir mazliet uzpūsta, ar patosu. Noliedz
klasisko renesanses humānisma ideju ar
tā pārspīlējumu un māksliniecisku
akcentu.
Tiek akcentētas atsevišķas formas ar
dekoratīviem elementiem. Piemēram
pilastrs ar rusta veida sabiezinājumu.
Pastāv 1520 – 1610 g. Vācijā līdz pat 17.
gs. vidum. Formas, kas galvenokārt
sastopamas itālijā manierisma laikā
Loga dekoratīvā apdare pārspīlēta, akcentēta ar
pilastriem. Kapitelis aizstāts ar
dekoratīvo elementu.
Dancigas piemērs – apdarināts zelmenis.
Forma sintezēta ar citu ģeometrisku
formu. Jauc ierasto kārtību un rada kaut ko pilnīgi pretēju.
Bieži vien tradicionālu balustrādi veido
apgāzti balustri. Konsolēs tiek izmantoti
figurāli tēli un volūtas. Itālijas
manierisma izpausme.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 35 no 74
Fontemplo skola. Rolverks – metāla
lentas pinums, kas īstenots stucca vai
kokgriezumā. Rolverku parasti
izmantoja kā dekoratīvo ietvaru
medaljonam vai gleznai. Atsevišķi
dārgakmens motīvi. Dimanta slīpējuma
forma. Apgleznoti akmeņi.
Papildus plastikai parādās krāsa. Vācijā
manierismā parādās auss skrimstalas
motīvs.
No Itālijas manierisms izplatījās un
uzplauka citās valstīs tālu aiz Itālijas
robežām.
Manierīgā attieksme fasādes formā
ieskicēja jaunus vizuālās izpausmes
veidus. Rafaēls strādāja arī interjerā ar
līdzīgu paņēmienu aizpildot griestu un
sienu plaknes ar polihromo metodi. G.k.
grotesku – augu valsts motīvu, dzīvnieku
un cilvēku formās. Grafiskā apdare bija
piesātināta un atraktīva.
Ilustrācija 5-6 "Villa Caprarolla - Vinjola"
Villa Kaprarolla pie Viterbo Viens no
zināmākajiem objektiem. Piederēja
Farnēzi ģimenei. Ēka veidota, ņemot
vērā apkārtējo vidi. Asociējas ar
nocietinātas ēkas formu un raksturu. Ēka
veidota piecstūra formā, akcentējot
stūrus ar uzbiezinājumiem, jeb
rudimentāriem stūra torņiem. Ēka
atrodas uz augšējās terases. Dārza
kompozīcija tiek risināta ar vairāku
līmeņu terasēm.
Vatikānā sākotnējā piemērā bija
iecerētas kāpnes, kas risinātas pēc
līdzīgas shēmas. Šī kompozīcija veidota
vairākos piedāvājumos. Zemākajā līmenī
izvietotas divas pusloka kāpnes, kas
vairāk atgādina pandusus ar lēzenu
pakāpiena izveidi.
Ilustrācija 5-7 "Villa Caprarola novietnes shēma - Vinjola"
Nonākot uz starpplatformas, plūsma
sadalās divos laidos. Šī ēka pēc sava
plānojuma atstāj iespaidu, ka fasādes pa
perimetru būtu plānotas simetriski.
Pirmais stāvs – piano mobile ir ar
zemākām logu ailām. Lielāks mērogs.
Rizalīti ar dekoratīvu rustveida
elementu, lai akcentētu izvirzītos stūrus.
Pagalma kompozīcija noved ēkas iekšējā
paglamā. Pagalms risināts atraktīvā
manierē. Pirmajā stāvā visa plūsma
sadalās no galvenā pagalma uz visām
pusēm. Galvenā komunikāciju daļa ir
izvietota kādā no piecstūriem. Virsotnēs
pārējais.
Telpas ir izvietotas apkārt iekšējam
pagalmam divos līmeņos ar atvērtu
galeriju pa visu perimetru. Virs otrā
stāva līmeņa aiz dekoratīvās fasādes
veidoti saimnieciskie stāvi ar apkopes un
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 36 no 74
saimnieciskajiem stāviem. Manierīga
attieksme fasādes uzirdināšanai.
Pirmajā stāvā dominē rustveida
elementi. Otrajā stāvā tiek pārņemti
nesošie ordera pilastri, starp kuriem
uzirdināta, jeb atvērta siena ar lielāku
arkveida pārsegumu un šaurākām
arkveida ailām. Šādi veidota ļoti
plastiska gaismēna un iekšējā pagalma
fasāde.
Vienā no piecstūriem ir izvietotas
galvenās kāpnes. Arī kāpnēs izmantots
līdzīgs ritms ar dubultkolonnām.
5.1.2 Džordžo Vazarri
Viens no interesantākajiem manierisma
jeb renesanses pārstāvjiem. Liels ieguldījums grāmatā ievērojamu
mākslinieku un tēlnieku dzīves apraksti.
Apraksti ļoti sīkumaini, nepieturējās pie
vēsturiskiem datiem.
Daudz strādāja ar freskām. Savu darbību
uzsāka kā gleznotājs. Kļūst populārs ne
tikai šo aspektu dēļ. Pirmais, kurš vārdu
renesanse izmantoja, lai izmantotu laika
periodu. Pirms viņa ar vārdu renascita
nesaprata laika apzīmējumu. Vazari šim
laika periodam attiecināja antīko formu
atdzimšanu.
Arhitekts augstu novērtēja renesanses agrīnos autorus. Brunneleski un
Mikelandželo ieguldījumu mākslā. Ļoti
cienīja antīkās arhitektūras formu
valodu, orderi un proporcijas. Ieskicēja
klasiskāku arhitektrūras stilu kā pārējie
meistari.
Savā darbībā krietni aizrāvās ar
manierismu, mēģināja ar to stilizēt
klasisko formu.
1563. gadā Vazari bija viens no Florences
mākslas akadēmijas dibinātājiem.
Galvenokārt nodarbināja Mediči ģimene.
Ilustrācija 5-8 "Ufici iela plāns"
Ufici Iela & ēka Kazimo Mediči galvenā
darbības ēka. Atgādina ietvaru
laukumam, atvērtai pilsētvidei. Ēka
veido U formas apjomu. Ietver ielu no
trīs pusēm. Atveras pret palazzo della
signore. Ielas garums ir 142 metri. Ēka ir
veidota trijos stāvos, virzoties uz Arno
upes krastmalu ar savienojošo korpusu
trijos līmeņos.
Realizēta Leonardo da Vinči ideja par
kustību dažādos līmeņos.
Tādējādi aristokrāti varēja pārvietoties
virs vienkāršo iedzīvotāju galvām.
Veidota kā administratīvā ēka ar atvērtu
lodžiju pirmajā stāvā. Trešajā stāvā
atvērtā lodžija vēlāk tika iestiklota.
Tagad kļuvusi par Ufici galeriju. Apkopo
izcilas gleznu kolekcijas.
Ilustrācija 5-9 "Uffici iela - Vazari"
Atraktīva ir savienojošā fasāde pret Arno
upi. Interesants logu dalījums Itālijas
renesansei. Venēcijas logs, Palladio logs.
Ufici iela atveras pret Arno upes
krastmalu. Trīs asis ieskicē ielas
platumu. Galerijas pirmā stāva līmenī
pieiet upes krastmalai.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 37 no 74
Pārsegums ir cilindra formas velve. Lai
tur ieplūstu gaisma, līmeni augstāk ir
atvērumi, kas izgaismo pirmā stāva
galeriju. Papildus stiprībai ir ieviestas
savilces, kas ārējo sienu tur kopā ar ēku.
Vērojot monotono fasādi, iespaidīgi kā
mainīts ritms, mainot kolonnas balstus
ar lineāru šķērsgriezumu pret apaļām
kolonnām, tādējādi radot ritma sistēmu,
sekciju sistēmu ēka ar noslēdzošās daļas
akcentu, kas paveras pret Arno upi.
Dominē horizontālais stāvu dalījums ar
artikulētu fasādes plakni un izteikti
horizontālām starpdzegām.
Atgriežoties pie manierisma idejām, arī
uffici galerija ir gleznota ar grotesko
paņēmienu.
5.1.3 Bortolomeo Amanati
Radošs arhitekts, inženieris.
Ilustrācija 5-10 "Palacco Piti - B.Amanatti"
Palacco Piti - Ēka savienota ar Bobolī
dārziem. Veidota ar fasādi, kas atvērta
pret pilsētas vidi kā U formas būvapjoms.
Pagalma pusē iekšējais apjoms ir trīs
stāvu augstumā.
Palacco Piti pret ielu vērstā fasāde ir
tradicionāla savā izpildījumā – rustveida
apdara – trīs stāvi u.tml. Raksturīgs ir
būvapjoms ar U veida formu un
reprezentācijas laukumu pils priekšā. Uz
dārza pusi vērstā ēka ar trīs stāviem.
Pirmā stāva līmenī, kas no dārza puses
vērsts kā padziļinājums. Apjozts ar
galeriju. Augšējie divi stāvi līdzīgi kā
tradicionālajos Palacco iezīmēti ar
dekoratīvajām dzegām.
Ordera elementi ir mēģināti sintezēt ar
rustveida fasādes apdares elementiem.
Pilastru elementu uzbiezinājumi.
Regulāri veidoti rustveida bloki. Akmeņi
kā dekoratīvās joslas. Interesanti, kā
Amanati risinājis joslu dalījumu ar logu
ailu apdari, kam arī izmantota rusta
apdare kā galvenais elements. Fasāde ir
36m. augsta un 31. m. gara. Līdzinās
klasiskajiem Florences Palacco. Fasāde ir
unikāla ar rustveida akcentu. Pie palacco
Piti ir strādājuši ļoti daudzi Amanati
laika biedri, lai interjerus padarītu
izteikti greznus.
Ilustrācija 5-11 "Palacco Piti plāns"
Interjeri laika gaitā ir mainīti. Sākotnējo
veidolu saglabājušas atsevišķas telpas.
Ēka veidota kā hercoga rezidence.
Interesanti, ka Bobolī dārzi ir izvietoti
ļoti plašā teritorijā. Otrā stāva līmenī
veidots pagalms kā amfiteātris.
Visa apstādījumu zona ir pakava formā.
Dārzi plešās arī uz sāniem. Renesanses
laikā nebija vēl izkristalizējusies ainavu
arhitektūras shēma. Šeit parādās
atsevišķas nianses, kas vēlāk parādās arī
baroka laikā, kad dārzu arhitektūra
kļuva daudz striktāka.
Ilustrācija 5-12 "Palacco Piti griezums"
Jūtam izteiktāku itāļu gaisotni. Gan ar
zaļo dobju stādījumiem, gan atsevišķās teritorijas daļās sastopamās
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 38 no 74
skulpturālās grupas. Skulptūra, kur tukls
zēns sēž uz bruņurupuča. Manierīga
apkārtējā vide, kurā skulptūras tiek
ietērptas.
Alejas ir viena no iezīmēm, kas
raksturīgas baroka laika franču tipa
dārziem.
Ilustrācija 5-13 "Pitti pils ar dārzu"
Plānojuma ziņā dārzs ir ļoti daudzveidīgs
bez konkrētas sistēmas. Dārzs ir ļoti
plaša zaļa teritorija vairākos līmeņos.
Parks terasveidā tiek organizēts līdz
pašai rezidencei.
Santa Trinita tilts Florencē
Bartolomeo Amanati bija ļoti labs
inženieris. Tilts, kas redzams attēlā –
Santa tereneta.
Ilustrācija 5-14 "Santa Trinita tilts Florencē"
Funkcionāli ļoti svarīgs tilts. Kontruktīvi
intersantas ir zemās un ovālās arkas, kas
balstās ar masīviem balstiem. Daudzi šī
laika tilti ir gājuši bojā, bet šis ir
saglabājies gan savā arhitektoniskajā,
gan konkstruktīvajā formā.
5.1.4 Džulio Romano
Gleznotājs, būvnieks un arhitekts. Džulio
Romano savā daiļradē labi mācēja
pārņemt jaunākās idejas citu
mākslinieku darbībā un interpretēja tās
savā personīgajā formu valodā.
Strādāja kopā ar Rafaēlu, lai pabeigtu
Vatikāna freskas.
Ilustrācija 5-15 "Palaco del Te"
Palacco del Te Brīvstāvoša rezidence
izvietota skaistā un ainaviskā vidē. Ar šo
ēku mēģināta veidot pretreakcija pret
agrīno renesansi, kur katra ordera forma
ir savā vietā un izmērā.
Mēģināts jaukt renesanses likumus,
iedvesmojoties no Alberti principiem.
Ēka ir brīvstāvoša ar iekšēju pagalmu.
Laba sasaiste ar dārzu un interjeru.
Griestu velvēs izteikti vērojama
harmoniska arhitektoniskā plastika un
polihroms griestu gleznojums. Izmanto
četru kolonnu risinājumus, lai panāktu
gaismēnu ziņā niansētāku risinājumu.
Savijas atsevišķas idejas no manierisma
un Alberti idejām. Savdabīgs proporciju
meklējums. Gludās apdares līdzsvars ar
robusto un reljefo. Lai akcentētu logu
ailas, tiek izmantots slēgakmens, izvirzot
to uz āru un graujot sākotnējos
renesanses sakārtos pamatprincipus.
Ilustrācija 5-16 "Palaco del Tei fasādes notinums"
Viena no populārākajām renesanses
laika freskām. Rakurss fokusēts vienā
virzienā. Iluzors kupols, kam zūd
robežas. Freska iziet ārpus robežām.
Alegorija renesanses/manierisma
pārejai uz baroku – mākslas vēlme iziet
ārpus robežām!
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 39 no 74
5.1.5 Jakopo San Sovino
Tipisks Bramantes skolnieks. Viens no
vadošajiem arhitektiem Venēcijā. 16. gs.
30.-40.-tajos gados. Lielākais nopelns ir
centrālā laukuma izveide.
No viduslaikiem ir San Marko katedrāle.
Pie dodžu pils torņa izveidota fasāde,
terase un bibliotēka.
Ilustrācija 5-17 "San Marko laukums"
San Marko Laukums Jakopo atvēra San
marko laukumu pret ūdeni, izveidoja
vārtus. Arhitektoniski akcentēja pilsētas
atvērto telpu. Pret lagūnu atveras
bibliotēkas trīs asis.
Ilustrācija 5-18 "San Marko bibliotēka"
San Marko bibliotēka Paredzēta
grāmatu un rokrakstu glabāšanai, kas
bija kardināla dāvana. Top kā
sabiedriskā ēka 80m. garumā. Kopējā
plānā novietota tieši pretī dodžu pilij.
Pirmajā stāvā San Marko bibliotēkai ir
atvērtā galerija gar visu ārējo perimetru.
No galerijas izvietoti mazi veikaliņi kas
tiek sadalīti parcelēs un izvietoti pret
lodžiju. Lielā zāle ir trešā daļa no korpusa
trešā stāva. Salīdzinoši plakani griesti,
kas iejož visu perimetru.
Mikelandželo kapitolija laukumā
izvietotas ēkas, kas bija praktiski
lineāras bez kāda īpaša akcenta. Visa
plānojuma struktūra veidota izteikti
lineāra, dalot fasādi vienādās daļās gar
ārējo perimetru.
Nelielas atšķirības līmeņu traktējumā.
Lodžija pacelta pāris pakāpienus no
laukuma. Pamatdoma – veikaliņi
izvietoti augstāk. Interesanti, ka atraktīvi
risināta balstu struktūra, veidojot to
kopā ar arhitektonisko apdari.
Logu aila veidota kā padziļināta aila,
kurai sānos izvietoti pa pāriem kārtoti
pilastri. Tādējādi radot optimālu
perspektīvo efektu logailas dziļumā.
Ordera elementi tiek vairāk kārtoti.
Pilastrs ar ēnu. Pilastri izvietoti pa
plāniem ar stūra elementiem.
Ēka veidota bez īpaša centra. Pa
perimetru ārējā fasāde risināta pēc viena
principa. Ārējā daļā izvietota balustrāde.
Stūri iezīmēti ar dekoratīviem
obeliskiem. Aiz bibliotēkas ir monētu
laukums jeb dzeka. Ļoti stingra,
askētiska un monumentāla savā formu
valodā. Kontrastā no bibliotēkas
tumšāks, pelēkāks marmors.
5.1.6 Mikele sanmikele
Strādāja Venēcijā, galvenokārt kā
fortifikāciju speciālists. Tika arī pie
dažiem arhitektūras pasūtījumiem.
Strādāja ar milzīgu pietāti.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 40 no 74
Ilustrācija 5-19 "Palacco Grimani fasāde"
Palacco Grimani - Fasāde ir tuva
kvadrātam. 29.5m. augsta. Atšķirībā no
iepriekš redzētajām Venēcijas pilīm tā
izvietojas gruntsgabalā, kas ir neregulārs
pēc savas būtības. Atspoguļojas kā
neinteresanta gara būve. Galvenajā
fasādē vērojamas iezīmes, kas vērotas
arī iepriekš.
Pilastru sapārošana
Pirmajā stāvā lineārs
šķērsgriezums pilastriem
II un III stāvā palacco struktūra ar nodalītām sānu logu asīm.
Fasādē lietots lielā kārtojuma orderis, apvienoti stāvi. Katrs
stāvs fasādes līmenī samazinās,
tai pašā laikā, saglabājot Palacco
tradicionālo kompozīciju
Otrajā stāvā visā fasādes garumā
izvietota balustrāde. Kvalitatīvi sintezēta
gaismēna.
Pirmajā stāvā ir ieeja halle un vertikālās
komunikācijas uz augšējiem stāviem.
Otrajā stāvā piano mobile –
reprezentācijas zāle.
No iekšējās halles vertikālās
komunikācijas uz augšējiem stāviem
5.1.7 Antonio da ponte
Ilustrācija 5-20 "Rialto tilts Venēcijā - Antonio da Ponte"
Rialto tilts Venēcijā - Romantiskākais
tilts, daudz atspoguļots mākslā. Atšķirībā
no Santa Trinita. Daudz plastiskāks un
arhitektoniski piesātinātāks. Labi
ierakstās dekoratīvajā Venēcijas
pilsētvidē.
5.1.8 Vinčenco Skamocci
Ilustrācija 5-21"Jaunās prokurācijas ēka Venēcijā"
Jaunās prokurācijas ēka Venēcijā
Laukums, jaunās prokurācijas ēka
noslēdz San Marko laukumu. Arhitektūra
ir stipri vien dekoratīva, bet tai pašā laikā
darbojas kā fona arhitektūra. Fasāžu
risinājumi risināti līdzīgi kā bibliotēka. Augšējie stāvi veidoti ar samērā spēcīgu
horizontālo akcentu. Atgādina
bibliotēkas fasādes risinājumu.
Atvērta galerija, kas parktiski noved
mazākos veikaliņos.
5.1.9 Palladio
Vinčence kā jaunā arhitekta mentors.
Fascinēts ar Virtrūvija darbiem.
Ieinteresēja arī Palladio pētīt Virtrūviju.
Viens no Palladio vārda devējiem.
Sniedza iespēju Palladio studēt Romā.
Trisino deva Palladio vārdu – Grieķu
gudrības dieviete. Palladio nozīmē –
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 41 no 74
gudrais, viedais. Savu izglītību papildus
Trisino birojam, Palladio daudz strādāja
kā mūrnieks un akmeņkalis. Pēc savām
studijām Romā, Palladio iepazinās ar
antīko Romas arhitektūru.
Ievērojamākais darbs – Četras
grāmatas par Venēciju. Četras Palladio
atziņas par arhitektūru.
Otrajā grāmatā apkopojis projektus.
Trešajā grāmatā atspoguļojis projektus
baznīcām, bazilikām un tiltiem.
Apkopojums par klasisko arhitektūru.
Samērā daudz nākas pieminēt Romas
arhitektūru. Palladio parādās kā
Romiešu seno formu erudīts. Konkrēti
veic slēdzienus. Viņa rakstu krājumi ir
guvuši lielu atzinību.
Palladio profānajā arhitektūrā ieveda
lielā ordera kārtojumu. Alberti kulta
celtnes. Alberti to lieto dzīvojamās ēkās
Palladio rada klasisku risinājumu atikas
stāva izveidei. Paļaujoties uz stingras
arhitektūras proporciju likumību, plašāk
izpētīja renesanses arhitektūras formu
iespējas.
Radikālākie meistari bija Mikelandželo.
Paladio darīja to pašu ar
arhitektoniskiem līdzekļiem.
Mikelandželo tiek uzskatīts kā tēvs
nākamajam stilistiskajam periodam.
Palladio kā pamatlicējs klasiskajai
arhitektūrai. Ieguva ārkārtīgi lielu
atzinību Lielbritānijā.
Palladio bija ļoti radošs arī savās arhitektoniskajās izpausmēs.
Ilustrācija 5-22 "San Giorgio Maggiore - Palladio"
San Džordžo Madžore Atrodas uz salas
ar fasādi pret San Marko laukumu.
Veidota kā trīs jomu baznīca ar izstieptu
garenjomu. Izstieptā garenjoma daļa
veidota divās pakāpēs ar izstieptu
pusloka apsīdu. Baznīcai veidots arī
šķērsjoms ar divām pusloka apsīdām.
Jau antīkās Romas piemēros vērojami
risinājumi, kur jomu krustpunktā
novietots kupols. Tā arī šajā gadījumā.
Veroties uz griezumu, tur parādās logi,
kas ierakstās pusloka arkā. Tā veidota
trīs segmentos.
Ar laiku trejdalījuma logs iegūst
nosaukumu Palladio logs. Fasādē ir
akcentēts ieejas portāls. Akcentēts
fasādes kompozīcijā. Palladio atzina, ka
ordera lietojums un triumfa arkas
lietojums piemērojams kulta celtņu
arhitektūrai.
Vidējā fasādes daļa apvienota ar vienu
timpanonu. Sānu jomu slīpumi paslēpjas
zem zemākajiem apjomiem. Orderu
mērogu sabalansētība. Orderu mērogs ir
tik labi saskaņots, ka fasāde ir ļoti
harmoniska un līdzsvarota.
Ilustrācija 5-23 "Il Redentore"
Il Redentore baznīca Venēcija.
Iepriekšminētā baznīca pēc sava vizuālā
veidola nedaudz izskatās līdzīga, bet ir
ievērojami atšķirīga. Pati baznīca ir
pacelta uz augstāka cokola.
Sānu kapellas atveras pret vidus jomu.
Veroties uz izgaismojumu, šeit līdzīgi
piemēroti Palladio iecienītie logi. Šī
baznīca atrodas uz Džudeka salas, arī
atveras ar savu fasādi pret ūdens kanālu.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 42 no 74
Atšķirībā no iepriekšējās baznīcas tā
atrodas dzīvojamā apbūvē. Baznīcai nav
liela priekšlaukuma un plašākas telpas
pie ieejas. Baznīca labāk uztverama no
kanāla puses.
Ilustrācija 5-24 "Il Redentore”
Kupols tik pat kā nav manāms.
Renesansē bija ļoti raksturīga
centrālsimetriskas ēkas kompozīcija.
Līdz ar to nebija izstiepts garenjoms.
Veidojot Svētā Pētera katedrāli, cilvēks
esot pie fasādes redzēja daļu no kupola.
Ar laiku garenjoms tika pagarināts un šī
ideja pazuda.
Kupola uztveramība no pilsētvides labi
risināta. kupols kā dominante gan
pilsētvidē, gan pašā baznīcā.
Ilustrācija 5-25 "Il Redentore"
Šeit kupols tuvināts centrālsimetriskai
baznīcas kompozīcijai. Garenjoms ir pazemināts atšķirībā no jomu
krustpunkta. Garenjoms ir ievērojami
platāks. Runājot par šo baznīcu, jāatzīmē
arī tas, ka baznīca savā ārējā veidolā
samērā skaidri atspoguļo arī galvenos
būvapjomus. Akcentētas transepta
pusloka apsīdas. Abos sānos piekļauti
zvanu torņi.
Ilustrācija 5-26 "Bazilika Vičenze"
Bazilika Vičence - Čaula ietver
viduslaiku pārsegumu, kas paceļas aiz
divu līmeņu fasāžu sienām. Grūti izšķirt,
kur beidzas viduslaiku halle un sākas
renseanses risinājums.
Palladio veiksmīgi traktējis mēroga
elementus. Palladio nelielu akcentu
veidojis ēkas stūros, kas atspoguļojas kā
rizalīts. Galvenais akcents ir veidots uz
stūriem, kur dubultoti ordera elementi.
Akcentu redzam tikai fasādēs. Pārējā
ēkas daļa ir masīvie balsti starp ko
ierakstās ordera arkas. Tiko kā
paskatamies uz risinājumu trijās
dimensijās, redzam, ka pusloka arka ir
balstīta uz pa pāriem izvietotām ordera
kolonnām.
Piešķir uzirdinātāku arhitektonisko struktūru un izteiktāku gaismēnu.
Atsevišķās sienas vietās tiek izveidoti
apaļi caurumi. Sienai ir tikai aizpildošs
efekts. Arkas uzņem slodzi.
Ilustrācija 5-27 "Basilica Vicenza"
Apaļie izgriezumi kalpo dekoratīvi,
padarot interesantāku gaismēnas
situāciju ēkas dažādās diennaksts
stundās. Dienas laikā fasādei ir gaišais
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 43 no 74
materiāls uz apēnoto viduslaiku čaulu.
Otrā stāva vaiņagojošo dzegu Palladio
rotājis ar balustrādi, kur virs
galvenajiem nesošajiem balstiem
izvietotas skulptūras. Tās piešķīrušas
ritmu, siluetu, radot daudz smalkāku
arhitektonisko formu valodu. Līdzinās
san Marko katedrālei Venēcijā.
Bazilika ir daudz vieglāka, jo pārsteidz ar
savu izteikto tektoniku, bet pretēji
bibliotēkai fasādē nav tik daudz
dekoratīvo elementu. Der atzīmēt, ka
ordera elementi ir ne tikai aplikatīvi, bet
tie iet ēkas dziļumā.
Detaļas vienkāršas, bet plasktiskas un
lakoniskas. Ar baziliku Palladio ieguva
savu popularitāti. Nodrošināts ar daudz
pasūtījumiem.
Jāsaka, ka Palladio tika iesaistīts arī
atsevišķās būvēs pilsētā. Mēģināja
nedaudz variēt tradicionālās Palacco
formas. Atšķirīgā manierē kā mēs to
esam redzējuši līdz šim.
Ilustrācija 5-28 "Palacco Tjene - Palladio"
Palacco Tjenē Ēka veidota ap iekšējo
pagalmu. Arkāde divu stāvu līmenī.
Arī šeit parādās skulptūras iekšējā
pagalmā. Vērojot ēku no ārpuses,
redzam, ka Palladio mēģinājis meklēt
jaunus izteiksmes līdzekļus.
Jāsaka, ka Palladio darbība ir laiks, kad
jau pazīstams strāvojums Manierisms.
Ieskatoties Palacco Tjenē fasādē
vērojamas vairākas ieviestas novitātes.
Pirmais stāvs veidots ar masīvākiem
akmens blokiem.
Otrajā stāvā siena veidota ar masīvākiem
akmens ķieģeļiem, lai akcentētu ķieģeļu
sienas. Mūrējums ar samērā uzsvērtām
šuvju vietām, kas akcentētas ar kārtīgi
apstrādātiem akmeņiem. Nākamais
manierisma akcents ir ordera kolonnas
logu apdarē, kas tiek veidotas ar
masīviem logu uzbiezinājumiem.
Sandriks tiek sintezēts kopā ar loga ailu
slēgakmeni. Otrā stāva fasāde risināta
interesantā formā. Fasāde neatspoguļo
trešo līmeni. Tur izvietojās kalpotāju
telpas ar zemākiem griestiem. Fasādē
atikas līmeņa daļa nav nolasāma.
Mērogs tiek variēts starp logu ailu apdari
un otrā līmeņa akcentu fasādē. Rustveida
elementu sintēze ar sandriku.
Ilustrācija 5-29 "Palacco Kjerikjatti"
Palacco Kerikjatti Palladio mēģina
meklēt atšķirīgas arhitektoniskās
formas. Vēl viena rezidence – Palacco
Kerikjatti. Ēkas fasāde ir taisnstūris, kurā
tikai otrā stāva līmenī fasādē ir redzama
logu kompozīcija, jeb sienas aizpildījums – piano mobile. Pirmā stāva līmenī
atvērta telpu kā lodžija. Ēka ierakstās
pilsētas vidē. Īpašs akcents uz fasādes
centrālo daļu.
Saikne starp atvērto un segto daļu ir
iezīmēta kā Rizalīts. Centrālā daļa
akcentēta ar pa pāriem liktām kolonnām.
Katra kolonnas, jeb balsta ass, akcentēta
ar skupltūru, jeb ģeometriskas formas
objektiem. Interesanti, ka Palladio ir
ķēries arī pie ļoti impozanta risinājuma
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 44 no 74
logu ailu apdarē. Otrā stāva logu ailu
līmenī Sandriki risināti pēc trīsstūrveida
shēmas. Katrs sandriks ir papildus
akcentēts ar skulpturāliem elementiem.
Rada nedaudz laisku sajūtu.
Ilustrācija 5-30 "Palacco Kjerikjatti"
Jāmin, ka ēka ir atvērta pret pilsētu, tai
pašā laikā savā platumā turpinās greznā
un skaistā dārzā. Pilsētas rezidence.
Lodžija Kapitano Asociācija ar Romas
triumfa arku. Fasādes sienu plaknes
klātas ar ļoti grezniem bareljefiem. Skulptūras atspoguļo trofejas, kas tika
paņemtas no turkiem.
Ilustrācija 5-31 "Lodžija Kapitano"
Ārpilsētas rezidences Palladio lielākais
ieguldījums ir ārpilsētas rezidences.
Kompozīcijas veidojās vairāku pagalmu,
teritorijas, jeb gruntsgabala dziļumā.
Kompaktas ēkas ietvēra sevī visu.
Palladio ar savu radošo garu veiksmīgi
spēja šīs funkcijas ietvert labi
proporcionētās telpās un būvapjomos.
Lietoja lielā kārtojuma orderi, atšķirībā
no iepriekšējiem laika biedriem.
Būtiskākais ieguldījums pie ārpilsētas
rezidencēm. Katra villa ietver dzīvojamo
kodolu un telpas, kas akcentētas ar
kolonnu portikiem un pakārtotām
telpām.
Pārkares virs kolonnām un stabiem.
Ēnainas lodžijas. Jāsaka, ka būtisks ir
ainaviskais izvietojums. Palladio ļoti
veiksmīgi ierakstīja ēkas apkārtējā vidē.
Atsevišķās īpatnības. Strauts un ūdens
padeve. Lielāko tiesu ārpilsētas villas
kārtojās frontāli pret ceļu vai ūdens
apjomiem.
Visas villas ļoti simetriskas. Ieeja
akcentēta caur galveno portiku vai
kāpnēm. Variācijas dažādas, bet principi
līdzīgi.
Ilustrācija 5-32"Villa Rotonda - Palladio"
Villa Rotonda Vienīgā, kas uzsākta un
pabeigta viņa dzīves laikā. Ēka
simetriska uz visām pusēm.
Pamat plāna apjoms ir kvadrāts. Katrai
fasādei piekļaujas kolonnu portiks.
Pirmā dzīvojamā ēka, kas pārsegta ar
kupolu.
Kupols pārsedz telpu divu stāvu
augstumā. Augšā novietota laterna. Pie
centrālā kupola piekļaujas vertikālās
komunikācijas.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 45 no 74
Palladio ļoti precīzi plānoja gan telpas,
gan arīdzan proporcijas telpai augstumā
un garumā.
Ēkas proporcijās vērojams zelta
griezums. Interjera apdare – polihroms
sienu gleznojums. Iluzors gleznojums.
Atspoguļo arhitektoniskās formas,
proporcijas, rada telpā dziļuma sajūtu.
Skulpturālās grupas. Atsevišķi piemēri,
kur jūtama sintēze skulpturālajam un
polihromajam risinājumam.
Palladio tiek uzskatīts par klasicisma
pamatlicēju jeb tēvu. Spēja sintezēt
mākslas jomas uzplauka barokā. Vēlīnās
renesanses laikā izteikti parādījās
mākslu sintēze.
Ilustrācija 5-33 "Olimpiko teātris - Palladio"
Teātris Olimpiko. Viens no sabiedrisku
ēku piemēriem, kur Palladio ir pirmo reizi atgriezis klasiskā teātra funkcijas
un ideju.
Nepieciešamība pēc teātra ēkām
parādījās 15. – 16. gs. laikā. Tika uzvestas
jaunas lugas. Lielākās ēkas, kas agrāk
tika celtas no koka, bija jau nodegušas.
Radās nepieciešamība pēc jaunas teātra
būves.
Palladio atgriežas pie antīkā teātra
izveides. Bāzējoties uz savām atziņām no
klasiskās arhitektūras studijām, viņš
piedāvā izveidot teātri kā amfiteātri.
Skatītāju vietas tiek organizētas puslokā
ar skatu uz skatuves pusi, kas vienlaikus
rada stacionāro pilsētas vidi. Skatītājiem
paredzētas 1000 vietas. Teātris apjozts
ar kolonādi. Norobežojošā daļa foajē
vienlaikus kalpo arī kā vertikālā
komunikācija. Skatuvei ir lineāra forma,
kur parādās arī arhitektoniski elementi.
Ilustrācija 5-34 "Olimpiko teātris, interjers - Palladio"
Renesansē atklāja perspektīvas likumu,
kas radīja iespēju veidot stacionāro
scenogrāfiju, kur sekojoši varēja risināt
dažādus uzvedumus. Sienas attīstījās
dziļumā. Skatītājiem atveras ielas un
pilsētvide ar iluzoro perspektīvu.
Veids kādā tiek rotātas ielas rada kopējo
harmonisku veselumu.
Vistīrākā veidā zonējums. Skatītāju telpa
– tumši zilā daļa, iekļauj perspektīvās
ielas. Veroties no arhitektoniskā aspekta, Palladio organizējis ļoti harmonisku
pilsētas vidi.
Akcents uz galveno asi, ko akcentē ar
pusloka arku. Sānu ielas aiziet
perspektīvē, atduroties pret skatuvi ar
taisnstūra atvērumu. Fasāde, kas iekļauj
skatuvi veidota kā ļoti grezna pilsētas
ainava.
Skatuves griesti risināti kā dekoratīvi
kesonētie griesti. Interesanti, ka Palladio
ļoti pieturējies pie antīkā teātra.
Atteicies no skatuves.
Ēka netika pabeigta Paladioo dzīves
laikā. Atklāja piecus gadus pēc autora
nāves. Idejas tiek īstenotas pilnībā.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 46 no 74
Ilustrācija 5-35 "Villa Emo Treviso"
Villa Emo Treviso Līdzīga rotondai.
Mazāk turīgi klienti, koka pārsegums,
polihroma interjera apdare.
Ilustrācija 5-36 "Villa Foscari - Palladio"
Villa Foscari Izvietota upes līkumā,
divlaidu kāpnes atvērtas pret upi.
Interjerā polihroms gleznojums,
akcentētas arī skulptūras.
6 RENESANSE FRANCIJĀ
Kulta celtnes nebūvē. Rezidenču
arhitektūra ir galvenais tipoloģijas veids.
Renesanse daudz izpaužas arī interjerā.
Raksturīga iezīme ir ēku stūru akcents ar
apaļiem torņiem.
Ilgi saglabājas gotiskās iezīmes. Augsti
un stāvi jumti. Tie tiek rotāti ar
lukarnām 8 un dekoratīviem
skursteņiem. Atšķirībā no Itālijas,
Francijas rezidencēs dalījums ir samērā
grafisks. Pilastri un lizēnas. Fasādes ir
salīdzinoši askētiskas. Parādās
taisnstūrveida logi. Būvniecības
8 Lukarnas - nelielas jumta logu izbūves, kas iegūst dažādus dekoratīvās apdares risinājumus
metodes, ko pielietoja gotikā, ļāva ar
akmens materiāliem veidot logus ar
krustveida dalījumu. Francijā iecienīti
kesonēti griesti ar polihromu apdari.
Francijas renesansē autentiska formu
valoda. Volūtu izveide. Parādās
kartušas 9 . Ļoti iecienītas ir dažādas
emblēmas, medaljoni un arabeskas.
Runājot par atsevišķiem objektiem,
Francijā ir ļoti izplatīta rezidenču
celtniecība. Rezidences ir veidotas pēc
diviem pamatprincipiem. Regulāri
plānotas un neregulāri plānotas
rezidences.
Ilustrācija 6-1 "Blois Castle France"
6.1.1 Bluā pils
Daudz vērojami uzslāņojumi.
Neregulāras pils veidi. Praktiski viena no
pilīm, kas izvietojas pie Luāras upes.
Luāras upes ielejā izvietojas vairākas no
rezidencēm, tai skaitā Luāras pils.
Viens no profesionālā tūrisma gala
mērķiem. Pils ir praktiski uzsākta 1498.
gadā.
Pils kapela realizēta 16. gs. sākumā.
Rezidenci pabeidza baroka laika sākumā.
1635/1638. gads. Renesanses laika
periodā pie fasādes atvērta kāpņu telpa. Plānojuma struktūrā vērojama nedaudz
atvērta kāpņu telpa. ¾ izvietojas fasādē.
Raksturīgas Francijai.
Kāpņu telpa. Kaut arī fasāde ir askētiska
saglabā iezīmes no gotikas laika. Uz
nesošajiem balstiem parādās konsoles,
9 Kartuša - dekoratīva kompozīcija vairoga vai tīstokļa veidā ar bagātu ornamentālo ierāmējumu. Rada telpiska risinājuma iespaidu.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 47 no 74
uz kurām paredzētas brīvstāvošas
skulptūras. Kāpņu konfigurācija izteikti
dinamiska.
Ilustrācija 6-2 "Bluā pils plāns"
Viss veidots no akmens. Redzami arī pils
pārējie korpusi. Pils veiksmīgi ierakstās
ainavā, integrējoties pilsētas ainavā.
Pavērsta pret Luāras upes pusi. Ažūra
fasāde, dziļākas logu ailas.
Renesanses laikā šajā pilī ir īstenotas
atsevišķas telpas renesanses stilistikā.
Francijā šī stilistika atspoguļojās sienu
un griestu apdarē.
Ņemot vērā, ka pils ir attīstījusies garākā
laika periodā, šajā rezidencē ir vērojami
vairāki uzslāņojumi.
Ilustrācija 6-3 "Chateau de Bury"
6.1.2 Chateau de bury
Regulāri plānota rezidence Luija XIV
galminiekam. Organizēta ap
kvadrātveida iekšējo pagalmu. Ieejas
vārti akcentēti ar apaļiem torņiem kā
agrākajās nocietinājuma sistēmās.
Paraugs 16. gs. pilīm. Galvenais apjoms –
corps de Logis
Ilustrācija 6-4 "Šamboras pils - Chambord"
6.1.3 Šamboras pils.
Datējama ar 1509. gadu. Vairāki
būvniecības periodi. Arī šī ir lineāra ar
iekšējo pagalmu. Piekļuve iepretī
galvenajam korpusam.
Vienstāva apjoms uz trijām pusēm.
Ziemeļu korpuss tiek izveidots nedaudz
vēlāk, savienojot pils centrālo daļu ar
sānu flangiem.
Ilustrācija 6-5 "Šamboras pils plāns"
Rada iespaidu, ka pils ir nocietināta ar
masīvajiem apaļajiem torņiem.
Aizsardzības funkcija savu primāro
raksturu ir zaudējusi.
Interesanti, ka pils ir veidota ar ļoti
atraktīvu galveno korpusu. Galvenais
korpuss organizēts kvadrāta formas
veidā. Grieķu krusts, kur krustojuma
vidū ir vertikālās komunikācijas –
kāpnes. Kāpņu izbūvi virs jumta akcentē
laterna.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 48 no 74
Gan pēc silueta, gan arīdzan atsevišķiem
grafiskiem motīviem, rezidence
akcentēta ar spēcīgiem jumta
skursteņiem.
Kontrasts tumšajam pret gaišo piešķir
nepieciešamo dekorativitāti. Ēkas centrā
izvietota kāpņu telpa. Kāpņu telpa iet
cauri visam korpusam no apakšas līdz
augšai. Šī kāpņu telpa ir veidota kā
dubultā spirāle. Iekšējais cilindrs, ap
kuru vijās kāpnes var viens otru nesatikt.
Šad un tad caur ailu izvietojumu iekšējā
cilindrā saskatāms cilvēks, kas kāpj pretī.
Sauc par Leonardo da vinči kāpnēm.
Unikāls elements Šamboras pils
būvapjomā.
Ziemeļu apjomi trīsstāvu. Raksturīga
iezīme ir stāvie jumti ar lukarnām un
skursteņiem. Kompozīcija ir ļoti
raksturīga ar savu grezno skursteni.
Ilustrācija 6-6 "Šenonso pils – Filibērs de Lorms & Žans Buljans"
6.1.4 Šenonso pils
Pie šēras upes. Filibērs de Lorms izbūvē
tiltu ar pirmā līmeņa telpām Diānai
Puatjē. Galerija otrā stāva līmenī
realizējis arhitekts Žans Buljans. Otrā
stāva galerija ir citā formu valodā.
Itālijas renesanses ietekme. Piekļuves
ceļš noved pie laukuma ar tiltu, kas
savieno platformu ar galveno korpusu.
Centrālā ēka pāriet galerijā, jeb telpās,
kas izvietojas virs tilta.
Papildus vēlākos periodos ir īstenoti
dekoratīvie dārzu stādījumi.
Galvenās telpas. Pirmajā stāvā ēkas
kvadrāt veida apjomā izvietojas kapella
un bibliotēka, arī kabinets. Pārējās telpas
domātas Diānai Puatjē. Piekļuve ēkai ne
tikai no sauszemes, bet arī no ūdensno
laivu piestātnes
Ilustrācija 6-7 "Chateau chenonceau plāns”
Aklā galerija. Visa kopējā ēkas struktūra
ar atsevišķu donžonu un paceļamu tiltu.
Ēka veidota uz masīviem balstiem starp
ko ir eja no upes puses bez vertikālās
uzejas. Lukarnas un tornīši, kas noslēdz
cilindrveida izbūves.
Kapela ieturēta cilindriskās formās.
Galerija dažādos līmeņos 6 metrus plata.
Sienas salīdzinoši biezas. Zemākajā
līmenī galerija veidota ar harmoniskām
nišām un logiem. Rada patīkamu
gaismēnas situāciju pirmā stāva līmenī.
Augstāk logi veidoti mazliet pēc Itāļu
manieres. Francijas renesanses laika
pilīs svarīgi bija kamīni, kas izveidojas kā
neatņemams interjera dekoratīvais
elements. Arvien attīstoties interjera
dekoratīvajai apdarei, kamīna augšējā
daļa kļūst arvien smalkāka.
Sienu apdarē arvien vairāk ienāk tekstils
un koks. Koks kombinācijā ar tekstilu
veido interjera dekoratīvo apdari.
Augstāko attīstību sasniedz baroka laikā.
Tekstilu nomaina pret zīda tapetēm.
Griestos profilēts koka kesons.
Dekoratīvas koka sijas.
Ilustrācija 6-8 "Fontainebleau pils"
6.1.5 Fontenblo pils
Polihromie sienu gleznojumi un
skulpturālie elementi. Neiztrūkstoša
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 49 no 74
daļa ir arī dekoratīvās augu un ziedu
vītnes. Zeltījums rada smagnēju sajūtu.
Jāpiemin arī kāpņu telpas, kur
atrodamas Velna galvas un citi neķītri
rotājumi.
Ilustrācija 6-9 "Fontenblo pils plāns"
Fontenblo skolas galvenie raksturīgie
dekoratīvie elementi – kesonveida
griesti. Elegantas, plūstošas līnijas. Kartušas un metāla rolverks. Formu
valoda ir pārsteidzoši piesātināta.
Eksterjerā no tā nekas nav manāms.
Galvenais akcents fokusēts uz interjeru.
Vērojama tieša manierisma ietekme no
Itālijas.
Ilustrācija 6-10 "Chateau D'Azay Le-Rideau"
6.1.6 Ūdens pils
Atrodas uz saliņas. Atšķirībā no iepriekš
redzētajām šī ir daudz askētiskāka. Bluā
pilī fasādē eksponētā kāpņu telpa.
Atvērta, bet nav izvirzīta kā Bluā
piemērā. Pils veidota L burta formā, kur
piekļuve uz iekšējo platformu, jeb ieejas
pagalmu izvietota uz ūdens pusi.
Korpusa stūri ir akcentēti ar apaļiem
tornīšiem. Virs dzegas paceļas apaļās
lukarnas.
Fasādē vērojama kāpņu telpa, kas
praktiski atvērta. Kesonēti griesti.
Atsevišķi portreti, kuru ierāmējums ir
akmenī kaltie kesona fromas griesti.
Plānā raksturīgs vienkāršs L veida
plānojums. Pārsegumos izmantoti koka
siju griesti. Salīdzināma ar Fontenblo
pili.
Ilustrācija 6-11 "Anet pils – Filibērs de Lorms"
6.1.7 Anē pils
Sākotnēji ieplānota kā regulāras formas
pils. Plānota diānai Puatjē. Arhitekts
Filibērs de Lorms. Viena no pirmajām
renesanses celtnēm Francijā, kas centās
atteikties no Itāļu renesanses iezīmēm.
Dekoratīvajā fasāžu apdarē ir jauni
elementi, kas pazīstami Itāļu renesansei.
Saglabājušies tikai atsevišķi apjomi.
Ieejas vārtu motīvs saglabājies
autentiskā formā līdz pat mūsdienām.
Atgādina triumfa arkas motīvu. Triumfa
arkas kompozīcija piemērota pilij. Līdz
ar to jau dekoratīvajā vārtu apdarē
ieskanās medību tēma.
Katrā apaļajā stundā ar pakavu tiek sists
pulkstenis. Orderis tiek nedaudz
modificēts, piemērojot vietējai
amatniecības prasmei.
Skulpturālā apdare piešķir simbolisku
nozīmi vārtiem un visai pilij kopā.
Rolverka motīvi parādās dekoratīvajā
ietvarā.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 50 no 74
Ilustrācija 6-12 "Tuileries palace France"
6.1.8 Tillerī pils
Parīzē uz Luvras ass Luvras pils
saglabājusies. Francijai raksturīga jumta
logu izbūve. Dekoratīva starplika starp
lukarnām, kas rada dekoratīvu apdari
gan skulpturālā veidā, gan ar
atsevišķiem ordera elementiem.
Ilustrācija 6-13 "Tillerī pils plāns"
Parādās jauna arhitektonisko formu
valoda, kas ietekmējusi arī akmens
darbus Luvras pilī. Luvras pils arī
attīstījusies ļoti plašā laika amplitūdā.
Jauna fasādes stilistika.
Ilustrācija 6-14 "Luvras pils"
6.1.9 Luvras pils
Novitāte Francijas renesansē. Rizalīti
vaiņagoti ar dekoratīvo apdari jumta
daļā. Jumti vairs nav izteikti stāvi. Starp
atsevišķām lukarnām tiek veidota
dekoratīvā siena. Pirmā stāva līmenī
parādās pusloka ailas. Logu ailas
patiesībā tiek veidotas no divām
sistēmām. Fasādē akcentētā pusloka
arka. Loga ailas ar plakanu arkveida
pārsegumu.
Ļoti savādā kompozīcija logu ailas
izveidē – rizalītos parādās pazīstamā
metode – dubultot ordera elementus
vietās, kur fasādē ir akcents jeb
izvirzījums.
Ilustrācija 6-15 "Vogēzu laukums - Klods Šatiljons"
6.1.10 Vogēzu laukums
– 17. gs. sākuma piemērs. 1612. gads.
Arhitekts Klods Šatiljons. Veidots kā
perimetrālā apbūve tikai apvērstā formā.
Rindu veida ēkas, kas virknējas viena
otrai blakus. Ap laukumu bloķējas 36
ēkas, kas savienotas ar atvērtu galeriju.
Paviljoni paaugstināti uz apkārtējo ēku
fona. Katrai ēkai tiek veidots savs jumta
apjoms. Ēkas, kas bloķējas viena otrai
blakus, ir ar savu jumta apjomu. Neliela
telpiska sabiezinājuma josla ieskicē ēkas
robežas. Ēkas veidotas pēc viena
plānojuma principa. Fasādē arī saglabāts
šis prototips.
Uz fasādēm ķieģeļu mūrējums tika
vienkārši uzkrāsots. Karalienes un
karaļa paviljoni izvietoti uz vienas ass.
Apkārtējā apbūve piekļaujas pa ārējo
perimetru. 1850. gadā laukumu pārdēvēja.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 51 no 74
Ilustrācija 6-16 "Luksemburgas pils – Solomons de Brosse”
6.1.11 Luksemburgas pils
Ēka ar pilsētbūvnieciskām kvalitātēm.
Ieskicē jaunus paņēmienus kompleksa
attīstībā. Rustveida dekoratīvā apdare. Uzbiezināta. Izriet no manierisma laika
arhitektūras izplatības rezidenču
arhitektūrā.
Ilustrācija 6-17 "Luksemburgas pils plāns"
Līdzīgs motīvs kā Luvras pilī. Atikas stāvs virs vaiņagojošās daļas. Rizalīta
vaiņagojošā daļa ļoti līdzīga fasādes
dekoratīvajai apdarei.
Salamons de Brosse – arhitekts.
Dekoratīvā apdare aizgūta no Pitti
Florencē.
7 RENESANSE VĀCIJĀ
Ilustrācija 7-1 "A.Dīrera pilsēta karalim"
7.1.1 A. Dīrera pilsēta karalim
1527. gadā meti jaunas pilsētas izveidei.
Aristokrātija nodalīta no parastajiem
iedzīvotājiem. Svarīgi pilsētā ieviest normālus higiēnas apstākļus. Saistīta ar
humānisma ideju izplatību Eiropā.
Atbilstošas profesijas pārstāvji savos
kvartālos, jeb rajonos. Trūcīgākie
iedzīvotāji zināmā mērā tika plānoti
ārpus nocietinātās sienas.
Pilsētplānošanas jomā ļoti daudz
attīstījās arī idejas, kurus atsauci rada
ideālas pilsētas plāna struktūrā. Pie
ideālas pilsētas plāna ir strādājuši
daudzi domātāji, to skaitā Leonard oda
Vinči.
7.1.2 Muehlheim
Pilsēta atrodas upes krastā ar
nocietinātu sienu no vienas puses.
Pilsētas plānojuma struktūra ir veidota
no vienas puses. Laukumi pilsētas vidū,
kur parasti izvietojas kāds no. No Romas
impērijas laika, pilsētai bija tendence
izdalīt konkrētus zemes gabalus,
orientētus pret attiecīgām pilsētas
pusēm.
Valdnieka pils, uz kuru orientēta ielu
tīkla struktūra. Ielu tīkls ir lineārs, pati
pilsēta un pils ir apjozta ar
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 52 no 74
nocietinājumu sistēmu. Fragmentāri
saglabājusies rezidences kontūra.
Ilustrācija 7-2 "Fuggerei ciemats Augsburgā"
7.1.3 Fuggerai ciemats Augsburgā
1519. – 1525. gads. Arhitekts – Tomass
Krebs. Vienas mājas izvilkums. Pirmajā
stāvā vērojams ļoti vienkāršs plānojums.
Otrajā stāvā vērojamas pavisam nelielas
telpas, labierīcības. Lai tiktu ciematā
dzīvot, bija jāizpilda trīs prasības
Katolis
Augsburgas iedzīvotājs 12 gadus
Bez parādiem
Sākotnēji šis rajons tika izveidots ar 53
dzīvojamām vienībām, dzīvokļi ap 60m2
Ļoti bieži ielu tīkla plānojumā,
krustojumos izvietoja akas vai
strūklakas. Fuggerai ciemats naktī tika
slēgts.
Autentiska vide, kas pasargāta no
ārpasaules. Pilsētas vide nav mainījusies
līdz mūsdienām.
16. gadsimta pilsētvide ar pamatmērķi –
sociālais mājoklis un amatnieku un
trūcīgo iedzīvotāju vajadzību
apmierināšana.
Vācijā ļoti populāra ir Fahverka ēku
būvniecība. Koka karkass, kas pildīts ar
ķieģeļu atlūzām un maisīts ar kaļķu javu.
Jebkurā gadījumā, pildrežģa ēkas deva
iespēju tās realizēt daudz plastiskāk un atraktīvāk.
Koks kā ļoti pateicīgs materiāls, balkoni,
logu apdares un fasādes. No pirmā stāva
redzama konsole ar koka konstrukcijas
izvirzījumu fasādē. Runājot par
dekoratīviem elementiem, Fahverka
konstrukcijā ļoti zināms dekoratīvais
elements. Plastiski kokgriezumi, kas tika
arī polihromi izgleznoti, radot bagātīgu
ornamentu.
Ilustrācija 7-3 "Dzīvojamā vienība Fuggerai ciematā"
Līdz mūsdienām fahverka ēkas savā
autentiskajā izpildījumā nav daudz
saglabājušās. Uz iepriekšējā perioda
bāzes tiek veiktas dažādas lielākas un
mazākas pārbūves.
Pateicoties sakariem no vidusjūras, tieši
tirdzniecības sakaru rezultātā,
arhitektoniski dekoratīvās formas tiek
iepludinātas arī ziemeļrietumeropā un
tas atspoguļojas tieši fasāžu dekoratīvajā
apdarē. Zelmeņi tiek apkalti ar
dekoratīvām metāla lentēm.
Gan piramīdas, gan konusi un lodes.
Vērojot holandes un Nīderlandes
piemērus, redzams, ka šādi risinājumi
vērojami samērā lielā skaitā.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 53 no 74
Vācijā ienāk cita dekoratīvā forma, kam
ir liela nozīme ēku arhitektoniskajā
veidolā.
Ilustrācija 7-4 "Hildesheimas ģilde"
7.1.4 Hildesheima ģilde
Viens no piemēriem, kas izcili demonstrē
pilsētbūvniecisko vidi, minama
Hildesheima Ģilde. Pirmais stāvs
ierakstās pilsētas apbūvē. Jumta daļa
savukārt galvenokārt kalpoja kā
noliktava. Jumtā vajadzēja racionāli
izmantot platību. Kopumā 26 m. augsta
ēka. Pēc Rīgas normatīviem viena stāva
augstums ir 3,5m.
Ēkas fasādē ir variēts stāvu augstums,
tādējādi paplašinot telpas uz relatīvi
dārgās zemes rēķina. Pirmajā un otrajā
līmenī atradās veikala telpas, pavērstas
uz pilsētas laukumu. Iekšējā halle
veidota divu stāvu līmenī. Ēka ir cietusi
dažādos negadījumos un ugunsgrēkos.
Par šo vizuālo dekoru autentiskumu
grūti spriest. Katrs līmenis nedaudz
vairāk izvirzīts par apakšējo stāvu.
Izmantota arī pacelšanas iekārta. Varēja
uzcelt uz jebkuru stāvu. Jūtams, ka ēkas
koka konstrukcija vērojama ne tikai
ārpusē, bet arī iekšpusē. Ļoti skaidri
vērojami koka nesošie elementi un
konstrukcijas.
Ilustrācija 7-5 "Leipcigas rātsnams"
7.1.5 Leipcigas Rātsnams
Sākot jaunu ēku tipoloģiju, renesanse
Vācijā turpina šo gotikas ēku tradīciju.
Pirmais aplūkojamais rātsnams ir
Leipcigas rātsnams. Šeit interesanti, ka
ēka ir veidota, balstoties uz iekšējo
tirdzniecības telpu struktūru, kura bija
līdzīga biržai. Tur notika dažādas
tirdzniecības aktivitātes. Tirgotājs no
ielas varēja ienākt atsevišķā vienībā ar
atvērumu uz ielas pusi.
Ēkai izveidots zvanu tornis, tai skaitā
balkona līmenī ir vieta, kur varēja teiktu
uzrunu tautai, kas pulcējās laukumā.
Ēkas arhitektoniskā forma mainījās.
Arhitekts daudz lietojis elementus, kas
raksturīgi pilsētas apbūvei. Piemēram
zelmeni, kas akcentēts pa horizontāli.
Zelmenis, kuram ir vertikālais dalījums,
rotāts ar horizontālām apdares joslām.
Pārejas posms no zemākā līmeņa uz
augstāko ir ar dekoratīvu volūtu.
Fasāde, kas orientēta uz laukuma pusi,
rotāta ar līdzīga rakstura lukarnām, kur
katrai lukarnai ir piešķirta tā pati
lukarna miniatūrā izmārā. Šeit vērojama
arī šķērseja, iespēja šķērsot ēku,
akcentēta ar torni. Asimetriska fasādes
kompozīcija. Fasāde ir ļoti optimāli
proporcionēta pret laukuma pusi.
Piešķir viduslaiku ēkai jaunu tēlu, jeb
vīziju.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 54 no 74
Renesanses laikā, attīstoties visām
zinātnēm, liela nozīme tika piešķirta arī
astronomiskajiem pulskteņiem.
Arkāde, jeb galerija, kas izvietota
rātsnama pirmajā stāvā piešķir pavisam
cita rakstura proporcijas. Arkas ar
pusloka rakstura formu. Virs balkona
malas parādās akcenti konstruktīvajiem
mezgliem un stereometriskie ķermeņi.
Balkons tiek lietots kā dekoratīvais
akcents.
Ilustrācija 7-6 "Rotenburgas rātsnams"
7.1.6 Rotenburgas rātsnams
Rotenburga – labs piemērs tēmai par
viduslaiku dzīvojamām ēkām un
pilsētplānošanu. Kopējā tēla ziņā,
Rotenburga izvietojusies ainaviskā vietā,
pakalnā. Ļoti eleganti tiek risināta
apbūve un ieliņas pilsētas teritorijā ar
dekoratīvu torni, kas laika gaitā
pārbūvēti un ieguvuši citādu raksturu.
Šajā vidē jau viduslaikos veidots
rātsnams, kas vistīrākā veidā ir gotikas
laika būve. Gotisks ēkas fragments ar
paplašinājumu laukuma virzienā.
Pilsēta atrodas reljefainā vidē. Arī
laukumā pie rātsnama pilsētas reljefa
starpība ir jūtama samērā spēcīgi.
Ilustrācija 7-7 "Ķelnes Rātsnams – Viljams Helnuhems & Kornellus Flores"
7.1.7 Ķelnes Rātsnams
Veidojot rātsnama rensesanses čaulu
augšā novietots balkons tautas uzrunai.
Fasādes centru akcentē kāpņu telpa ar
atvērtām logu ailām.
Blakus gotiskajai ēkai vērojam jauno
renesanses laika risinājumu. Būtībā
fasādē tiek sintezēti elementi no gotikas
un arī no renesanses. Kā papildus
akcents tiek izmantots erkeris, kas
vaiņagojošo daļu ieguvis vēlāka laika
pārbūvē. Pirmā stāva galerijā ieskatoties
tuvāk, redzam ideju, kas ieviesta palacco
piti. Ar manierisma iezīmēm, tiek veidots
apvienojošais elements, kā akcents
katram balstam. Eventuālais slēgakmens
tiek veidots ar dekoratīvu ģērboni, kas
akcentē šo galerijas rindu.
Galerija pirmajā stāvā ir nedaudz
aizguvusi tendences no Igaunijas
renesanses. Tornis aizguvis idejas no
Francijas renesanses iezīmēm. Kārtējais
aplikatīvais risinājums. Ieejas halle
ķelnes rātsnamā.
Raksturīga pilsētvides situācija.
Renesanses laika piebūve, akcentē ieeju
rātsnamā Ķelnē. Autors ir Viljams Helnuhems. Kornellus Flores savā
radošajā darbībā izstrādāja jaunumus
fasāžu radošajā apdarē. Kolonnas un trīs
dimensionāli objekti, kombinēti ar
dažādiem dekoratīvajiem bareljefa
elementiem.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 55 no 74
Tendence aizgūta no Korneliusa.
Arhitekts mēģinājis pieskaņoties pilsētas
videi. Praktiski šajā rātsnama ieejas hallē
jūtama vēlme būvi sintezēt pilsētas vidē.
Veroties uz kopējo apjomu, varam
redzēt, ka pirmajā stāvā īstenotas
pusloka arkas.
Smailloka arkas pārsegumā īstenotas arī
krusta velves. Veroties tālāk, par
dekoratīvo apdari gan pilastram, gan
cokola daļā parādās dekoratīvā apdare,
kas ir daudz filigrānāka un smalkāka.
Kolonnu un pilastru postamenti.
Pamatbūve pie kuras šis vestibils ir
pieslēgts, ir vienkārša viduslaiku
divstāvu ēka, pie kuras izvietota ieejas
halle.
Ilustrācija 7-8 "Schutting haus"
7.1.8 Schutting haus
Ēka cietusi no daudz pārbūvēm, kara
laikā izpostīta, bet principā rekonstruēta
autentiskajā izskatā. Ārējais apjoms –
vienkārša rakstura, lineāra būve.
Horizontālas dekoratīvās joslas.
Pakāpienveida zelmenis tiek veidots ar
volūtām un vienkāršām skulptūrām.
Ieejas portāls atspoguļo tirgotāja
varenību, rotāts ar ļoti smalkiem akmens
kalumiem.
Brēmenē strādāja augsta kalibra
akmenskaļi. Vizuālais akcents -Maska,
jeb maskarons, kas iekļaujas dekoratīvā
ietvarā.
Ilustrācija 7-9 "Brēmenes rātsnams"
7.1.9 Brēmenes rātsnams
Ēka nav vairs gluži autentiska, bet
atspoguļo vēlīnās renesanses iezīmes.
Šur tur Brēmenē var manīt renesanses
laika iezīmes. Būtiskākā ēka ir Brēmenes
rātsnams. Kārtējā gotikas laika ēkas
pārbūve.
Par pilsētbūvniecisko situāciju;
Rātsnams izvietojas pie salīdzinoši liela
laukuma. Pret tirgus laukumu orientēta
galvenā fasāde. Lineāra rakstura būve.
Arhitekts pārveidojis galveno fasādi,
izveidojot pirmajā stāvā atvērtu galeriju,
kas rotāta ar atvērtām pusloka arkām un
rizalītu, kas akcentē ēkas centrālo daļu.
Interesanti, ka šī ēka pašos pamatos
veidota ar sarkano ķieģeli un
dekoratīvām josliņām. Piebūve turpina
šo elementu tikai citā traktējumā.
Arhitekts tomēr nav spējis pilnīgi
atturēties no gotiskās fasādes
rotājumiem. Ailas tiek rotātas ar
sandrikiem. Esošā gotiskā fasāde tiek
burtiski uzirdināta ar dekoratīviem
elementiem.
Pilastrs, kas sadalīja logu ailas. Smalka
dekoratīvā apdare. Pakāpienveida zelmenis ar dekoratīvi veidotu pāreju,
ģeometriskiem ķermeņiem un
skulptūrām.
Nupat aplūkotajā Leipcigas rātsnamā,
virs vaiņagojošās dzegas vērojams
izbīdījums. Autori ir respektējuši gotisko
vidi, pāreju pārsedzot ar ribveida
velvēm. Daudz lietots ķieģelis ar
baltakmeni, kas dekoratīvi rotā
skulpturālo dekoru.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 56 no 74
Ilustrācija 7-10 "Eslingena - vecais rātsnams"
7.1.10 Eslingenas vecais rātsnams
1589.gads.
Pulkstenis kā neatņemama sastāvdaļa
biržas namos un rātsnamos. Konvertēta
pildrežģa būve, neeksponēta.
Ilustrācija 7-11"Padebornas Rātsnams"
7.1.11 Padebornas Rātsnams
Pirmajā stāvā atkal veidota atvērta telpa
ar pusloka arkām, daļēji sintezējoties uz
pilsētas vidu. Otrajā stāvā parādās
Vācijai mazraksturīgs elements –
lentveida logi. Rada smagnēju efektu,
atšķirīgu formu valodu.
Pakāpienu veida zelmenim ir ļoti skaidra
struktūra. Uz meža fona neko labu nevar
redzēt, bet var manīt, ka parādās formas,
kuras pēc savas loģistikas ir apgrieztas
otrādi.
Ilustrācija 7-12 "Pellerhouse"
7.1.12 Pellerhouse
Gruntsgabals ir šaurs un izstiepts, kas
nosaka arī arhitektonisko risinājumu.
Iekšējā pagalmā veidotas iekšējās
galerijas. Galerija ir vairāk risināta kā
butaforiskā galerija. Eleganta arkāde I stāva līmenī.
Pēc plāna iekšējam pagalmam nav
funkcionālā piepildījuma. Ēkas izvietotas
tikai pagalma vienā daļā. Butaforiskā
arkāde iet cauri burtiski visam
būvapjomam. Ēkas centrālajā daļā
izveidots korpuss ar ļoti atraktīvi
veidotu erkeri. Fasāde galvenokārt
apdarināta ar rustiem. Otrā un trešā
stāva līmenī rusti apdarināti pilastru
formā. Logu ailu apdarē pirmais stāvs ir
samērā tradicionāli risināts pēc
Florences palacco piemēriem. Augšējie
stāvi ir risināti atšķirīgi.
Dažādi manierisma laika elementi,
brīvstāvoši ģeometriski ķermeņi un
figūras. Savdabīga kompozīcija. No
fasādes viedokļa skaidri nolaasāms
risinājums. Tiek īstenota tikai daļa, kas
parādīta ar gaišo materiālu. Iecere
parādīta to, ka Vācijā renesansi vēlējās
ieviest arī viņu dzīvojamās ēkās.
Atsevišķos gadījumos šo varēja ieviest
atsevišķās ēkas daļās.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 57 no 74
Atraktīvi iecerēta dzīvojamā ēka ar
iekšējo pagalmu un atsevišķām niansēm
no Itālijas renesanses iezīmēm Florencē.
Itālijā cieņā bija ne tikai rezidences, bet
arī sabiedriskās ēkas un kulta celtnes.
Itālijā galvenokārt skatījāmies palacco.
Vācijā savukārt ir gandrīz no katras
tipoloģijas pa piemēram.
Ilustrācija 7-13 "Svētā Mihaela baznīca Minhenē"
7.1.13 Svētā Mihaela baznīca
Minhenē
Fasādes kompozīcija aizgūta no Il jezu.
Vidējā daļā ir paaugstināts zelmenis.
Baznīca ienāk ar virkni jauniem un
dekoratīviem elementiem. Ēka praktiski
veidota kā viena joma celtne. Segtā telpa
risināta ar cilindra veida velvi. Kesona
veida plakne. Vidējais joms ir salīdzinoši
plats. Sānu jomi ir daudz seklāki un
atverās pret vidusjomu, bet, ja
ieskatāmies grafiskajā tēlā, redzam, ka
virs kapellām izvietoti sānu logi, kas
izgaismo vidus jomu. Kopējais apjoms ir
ierakstāms taisnstūrī.
Skaidri nolasāms arī šķērsjoms. Baznīca
ar šķērsjomu nav rotāta ar kupolu.
Atgriežoties pie ārējā veidola, samērā
savdabīgi risināta ieeja. Galvenā ass
skaidri nolasāma plānā.
Ieeja sadalīta abās pusēs centrālajai asij.
Skulpturālais veidojums attēlo Mihaela
cīņu ar Sātanu. Galvenā ass ieeja veidota
abās pusēs centrālajai nišai. Augšējie divi
līmeņi ir atdalīti ar horizontālajām
dzegām. Baznīca ir traktēta drīzāk līdzīgi
rātsnama arhitektūrai, mazāk baznīcai.
Proporcionalitāti iezīmē ordera pilastri.
Orderu kompozīcija skaidri iezīmē stāvu
augstumu. Galvenās fasādes divos
līmeņos. Divi pilastri ar ļoti akcentēto
konusveida kompozīciju ar lodi galā.
Individuāla dekoratīvā apdare.
Vaiņagojošajai apdarei divslīpu jumts
rotāts ar dekoratīvo zelmeni.
Jumts seko zelmeņa formai. Interjerā, jeb
telpā parādās cilindra veida velve.
Grezns interjers, monohroms. Sienas
risinātas baltā krāsā. Dekoratīvās daļas
risinātas būtībā ar apmetumu, kas
krāsots baltā krāsā. Izceļas altāris un
kancele. Polihroma un zeltīta apdare.
Baznīca ir bez kupola. Galvenais akcents
ir altāris ar sānu apgaismojumu. Telpa ir
pārsteidzoša ar savu plašumu un
gaišumu. Telpas kvalitāte ir spēcīga kā
tāda. Atjaunota sākotnējā izskatā.
Ilustrācija 7-14 "Munich residenz – F.Sustris"
7.1.14 Minhenes rezidence
Vēlīnais Florences Palacco, izvietots ar
priekšlaukumu un U veida spārniem.
Augstāks trešais stāvs, augstāks, kā
pirmie divi stāvi.
Labi eksponējas pilsētas vidē, bet ir
neveiklas sadures vietas. Atsevišķas
rezidences daļas – strūklaku pagalms,
antikvārijs, grotu pagalms un
imperatoru pagalms. No visas minhenes
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 58 no 74
rezidences. Darbojas arhitekts sustris.
Vēlme integrēt Eiropā labāko un
skaistāko
Ilustrācija 7-15 "Munich rezidenz plan"
Strūklaku pagalms garš pēc proporcijas.
Pagalma garās sienas izmērs ir ap 69
metriem. Gali veidoti poligonālā formā.
Iekšējo pagalmu arhitektūra veidota kā
fasādes akcents. Līdzīga rakstura fasādes
kompozīcija kā vienkāršai ēkai pilsētas
vidē. Paaugstināta izbūve ar jumta
logiem un dekoratīvo zelmeni virs tiem.
Jumta savienojumi dabā – augstākā
pilotāža kāda vien iespējama. Blakus
paglamam ir antikvārijs – 69 metru gara
telpa antīko grāmatu kolekcijai.
Velves bagātīgi polihromi izgleznotas.
Ārkārtīgi atraktīvais ritms kā telpa ir
organizēta. Labi eksponētas antīkās
skulptūras. Turpat netālu ir tā sauktais
grotu pagalms.
Papildus ienāk novitāte fasādē izvietot
nišas ar skulptūrām. Palacco spada.
Ja telpās logi nav nepieciešami, tos
polihromi uzglezno. Jauna metode.
Imperatoru pagalms ir kvadrāt veida ar četrām ejām, kas ieskicē pamat asis.
Ilustrācija 7-16 "Augsburgas rātsnams"
7.1.15 Augsburgas Rātsnams 1618
Runājot par Vācijas dienvidiem nav
iespējams nepieminēt Augsburgu.
Trešā stāva līmenī izvietota lielā zāle,
kura savā telpiskajā apjomā iet cauri
trijiem stāviem un apgaismota no divām
fasādes pusēm. Vēl no telpiskās
kompozīcijas minama kāda svarīga lieta
– kompozīcija. Starp poligonālajiem
tornīšiem izvirzās galvenās ēkas
būvapjoms, kas iezīmē centrālo zāli.
Ieskanas elementi, kuri ir pazīstami jau
no palacco un dzīvojamo ēku
arhitektūras. Logu ailu apdarē neliela
vairācija ar sandrikiem. Galvenais
būvapjoms noslēdzas ar balustrāsdi, kas
kā akcenti izvietoti ēkas stūros. Rizalīta
noslēgums veidots ar zelmeņa
noslēgumu. Atkārto Il Jezu fasādes
noslēdzošo daļu. Vairāk gan asociāciju
līmenī, ne kompozīcija viens pret viens.
Blakus ir vēl viens Elias hola darbs.
svarīga arī koloristika. Fasāde veidota
divos toņos ar nedaudz kontrastējošu
tonālo saderību. Apgaismota no divām
galvenajām fasādēm. Augšējais zāles
līmenis jau ir izvietots un paceļas virs
būvapjoma. Šeit parādās iespēja ar
dienas gaismas logiem izgaismot telpu
pa visu perimetru. Telpa savā interjera
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 59 no 74
risinājumā ir 14,22 metri augsta.
Parametri ir 32,45 x 17,32 metri.
Vertikālās komunikācijas. Sienas
veidotas ar polihromu apdari. Logu
sandriki un nišas ir ar polihromu apdari.
Visgleznākie ir telpas griesti ar ļoti
bagātu kokgriezumu motīvu, kas ieskauj
atsevišķās gleznojumu grupas.
Telpā ir dažāda mēroga un formas logi.
Viena no aktīvajām renesanses ēkām
visā dziļumā. Tornīši segti ar sīpola
formas kupolu.
Ilustrācija 7-17 "Perlaha tornis"
7.1.16 Perlaha tornis
Blakus rātsnamam. Torņa noslēguma
daļā mainās izbūves šķērsgriezums.
Tornis principā ir kvadrātveida, to
nomaina vaiņagojošā daļa, virs tā ir poligonāls noslēgums ar zvaniem. Kā
neliela sastāvdaļa fasādē parādās arī
pulkstenis.
Tornim tiek ievērota ļoti aktīva
koloristika. Arhitektonisko elementu
akcents silti pelēcīgā krāsu gammā.
Ilustrācija 7-18 "Štutgartes vecā pils"
7.1.17 Štutgartes vecā pils
Vairāk ieskatam renesanses izplatība
Vācijā. Štutgartes vecā pils. Sākta 1553.
gadā. Pārbūvēta 16. gadsimtā.
Renesanses laikā realizēta iekšējā
pagalma galerija, lodžija. Fasādē ažūrā
apeja, jeb eja gar ēkas fasādi.
Interesanti, ka proporcijas galerijai vairs
nav izteikti pusloka arku. Saplacināta
pusloka arka. Idejas, kas aizgūtas arī no
Itālijas.
Ilustrācija 7-19 "Heidelbergas pils"
7.1.18 Heidelberga pils
Būvapjoms no vairākiem elementiem.
Integrēta viduslaiku struktūrā. Šeit ļoti
stingri jūtama kolannas arhitektūras
ietekme.
Ilustrācija 7-20 "Ašafenburgas pils"
7.1.19 Ašafenburgas pils 1605 –
1614
Dominē smaga un statiska arhitektūra,
kas veidota pēc nocietinātas pils
principa. Skandināvu ietekme.
Skandināvijas piemēros pils, kas veidota
ap iekšējo pagalmu, bija kā pamat
tipoloģija. Visi stūra elementi ir akcentēti
ar torņa elementiem. Labi nolasāmas
plānojumā torņa veida izbūves. Jumta
izbūve virs vaiņagojošās daļas veidota
pēc zelmeņu parauga.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 60 no 74
Balustrāde iet ap torņiem kā salīdzinoši
ažūra josla. Pils atšķiras no iepriekš
redzētās Heidelbergas pils. Atsevišķos
elementos ir jūtama arī Franču ietekme.
8 RENESANSES
ARHITEKTŪRAS IZPLATĪBA
NĪDERLANDĒ
Aplūkosim Nīderlandes teritoriju.
Mūsdienu Holande un Beļģija.
Runājot par Nīderlandi, jāsaka, ka
Nīderlandes teritorija bija visattīstītākā
ziemeļrietumeiropā. Šeit koncentrējās
Eiropas ziemeļu ekonomiskā aktivitāte.
Antverpenes osta.
Kas attiecas uz Nīderlandes teritoriju,
radikālu apvērsumu radīja 1444. gads,
kad Nīderlandi iekļāva Burgundijas
pilsētvalstī. Attīstījās turīgie pilsētas
iedzīvotāji – Birģeri. Varēja izveidot
amatnieku darbnīcas, ģildes un
rātsnamus.
Jaunu attīstības fāzi noteica hābsburgu impērijas saradošanās ar Mariju no
Burgundijas. Līdz ar to Nīderlande sāka
maksāt nodokļus karalim Kārlim
piektajam.
Ienākumi no Nīderlandes piecas reizes
lielāki kā no visas Spānijas. Laika
periodā, kad valdīja Filips otrais,
manāmas lielas nesaskaņas. Filips II bija
fanātisks aplaupītājs. Reliģiskā
nesaderība bija būtisks faktors, lai
domstarpību galējības sasniegtu
augstāku pakāpi.
Galvenā atšķirība Nīderlandei no Itālijas
renesanses laika periodā ir ilgā gotikas
laika arhitektūras dominance. Gotikas
arhitektūrā pamazām ienāk jauns
domāšanas veids, kas izmaina
kompozīciju, bet ne dekoratīvos
elementus.
Nīderlandē nepazina jauno formu
valodu. Šeit atšķirībā no Itālijas nebija
antīkās arhitektūras mantojuma. 15.
gadsimtā ekonomisko apsvērumu dēļ
birģeri noteica tālāko arhitektūras
attīstību.
Gotiskās tradīcijas ļoti ilgi palika kā viens
no dominējošiem stilistikas veidiem.
Intensīvo tirdzniecības sakaru dēļ
Nīderlandē ieplūda arī renesasnses
idejas, itāļu arhitekti un interese par
arhitektūras teoriju. Tika tulkoti
Vitrūvija darbi.
Nīderlandē ienāk rensesanses iezīmes.
Iezīmes manāmas rātsnamos un birģeru
dzīvojamajos namos. Nīderlandes
pilsētām 15.- 16. gadsimtā saglabājās
pilsētu veidols ar galveno tirgus
laukumu, rātsnamu un ģildes mājām.
Apbūve ir galvenokārt ap tirgus
laukumu. Parasti perimetrālā apbūve ar
šauriem, bet dziļiem apbūves gabaliem,
birģeru ēkām.
Šīs pilsētu apbūves ir ļoti blīvi grupētas
gar tirgus laukumu. Svarīgi, ka katrai
ēkai ir dekoratīvais zelmenis, kas
noslēdz bagāto ēku siluetu. Nīderlandei
raksturīgi, ka logu ailu laukums pret
fasādes sienu laukumu ir ievērojami
lielāks. Lai varētu izgaismot telpas ēkas
dziļumā, logu lielumam ir liela nozīme.
Ēku zelmeņos atradās transportējamā
ierīce – trīsis, jo durvis atradās pirmajā
stāvā un bija šauras. Mēbeles
transportēja ar trīsi.
Pirmās renesasnes iezīmes ap 1515.
gadu no Itālijas. Formu valoda ienāca ļoti
lēnu. Rakstu avoti vēl nebija izplatījušies.
Caur tirdzniecības ceļiem sākumā ienāca
mazās arhitektūras formas. Minimāla
ietekme bija no Spānijas un Francijas.
Renesanses arhitektūru galvenokārt
ietekmēja vietējie amatnieki un to
prasme strādāt ar materiālu. Akmeni un
koku. Nīderlandē dekoratīvie elementi
parasti veidoti salīdzinoši mazās
kompozīcijās. Kas attiecas uz
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 61 no 74
kompozicionālām metodēm,
kompozīcija ir pilnīgi atšķirīga kā
jebkurā no mūsu redzētajām valstīm.
Izauga Gotikas un viduslaiku
arhitektūras ietekmē.
Lielākā arhitektoniskā izaugsme bija
pašos rātsnamos.
Ilustrācija 8-1 "Briseles rātsnams – Jēkabs van Tinens & Jans van Veisbuhs"
8.1.1 Briseles rātsnams 15. gs.
pirmā puse
Sākot ar 14. gs. beigām, 15. gs. sākumā,
Nīderlandē tika intensīvi būvēti
rātsnami. Primāri tie tika paredzēti
pilsētas valdes sanāksmē. Tipiska liela,
grezna, bagāti rotāta sēžu zāle otrajā
stāvā. Rātsnamos tika izvietotas arī
telpas municipālai kancelejai, arhīvs un
tiesa.
Briseles rātsnams ir vecā tipa rātsnamu
protips, arhitekts ir Jēkabs van Tinens un
Jans van Veisbuhs. Ēka akcentēta ar lielu
zvanu torni. Kopējais augstums – 96 m.
Rātsnama proporcija ietekmēja
augstumu ap birģeru namiem.
Ilustrācija 8-2 "Luvenas rātsnams"
8.1.2 Luvēnas rātsnams.
Šī ēka ir konservatīvāk risināta, veidota
pilsētvidē no trīs pusēm.
Ar savu vaiņagojošo torņa risinājumu,
kopsummā ļoti dominējoša ēka virs
apkārtējās pilsētvides. Ēka ir ļoti gotiska,
interjerā raisa asociācijas ar kulta celtni.
Gotiskā formu valoda paliek kā karkass.
Ilustrācija 8-3 "Rātsnams Audinarde"
8.1.3 Rātsnams Audinarde
Ēkai kvadrātveida plānojums. Fasādē
idejas, kas Vācijā uzskatāmi projicējās
renesanses laikā. Uzskatāmi
pamainījusies struktūra. Atvērta galerija
ar balkonu virs tās. Akcentējot fasādes
centrālajā daļā, kur izvietojas pulkstenis.
Renesanses formu valodā un domāšanā
tiek integrēta gotiskā ārējā čaula. Arī
pirmā stāva galerija ir ievērojami
saplacināta. Zem torņa veidojas pusloka
arkas forma.
Neraugoties uz gotiskajām formām,
vertikalitāte nav tik dominējoša. Jāsaka,
ka arvien vairāk un vairāk Nīderlandē
parādās renesanses laika ietekme.
Antverpene bija viena no ekonomiski
attīstītajām pilsētām, kur radās daudz
mākslinieku darbnīcas. Viens no
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 62 no 74
būtiskākajiem meklējumiem ir jauno
formu meklējumi grāmatu izdošanā.
Kornēliuss Floriss izdeva grāmatu
jaunievdumi, kur tika aprakstīts
rolverks, stereometriskie ķermeņi un
atslēgu apdares mehānismi. Pēc šīs
grāmatas tika definēta ziemeļnieciskā
stilistika.
Lielāku izplatību grāmatām noteica Hans
Vrēdemans de Frīzs. Publicēja grāmatas
par Antverpenes rātsnamu. Izdeva
literatūru par ko interesējās tā laika
arhitekti un pielietoja savā praksē.
Absolūti izteikti elementi, kas ienāca ar
Florisa un de Frīza darbību. Interjeros
baznīcu solu gali veidoti skulpturāli ļoti
bagāti un pārsteidz ar savu plastiku.
Redzams, ka akmens materiālā parādās
elementi, kas transformē klasisko orderi.
Interjeros liela uzmanība tiek veltīta
detaļām. Ēku fasādēs liela uzmanība ir
ieejas portālam un ēku fasādēm.
Ilustrācija 8-4 "Leidenas rātsnams – de Frīzs"
8.1.4 Leidenas rātsnams
Viens no izcilākajiem realizācijas
piemēriem. Šī arhitektoniskā vienkāršā
forma, rotāta ar dekoratīvo apdari, ir ļoti
sarežģīta.
Lai pilnīgāk radītu priekšstatu kā de
Frīzs mēģinājis sistematizēt orderus, arī
šeit redzam piemēru dažādiem kolonnu
risinājumiem, kas nav klasisko orderu
stilā. Trofejas no kara darbības un
rolverks ir plaši izplatīti dekoratīvajā
apdarē.
Vries pats arī darbojās pie projektiem.
Viens no centriem izveidojās
Antverpene.
Ilustrācija 8-5 "Gente pilsētas plāns 1697"
8.1.5 Gente
Pāreja uz renesanses laika arhitektūras
lietojumu. Šeit redzams Gentes plāns un
tā attīstība. Pilsēta, kurā redzam daudz
kanālu, veidota ar ielu un kanālu tīklu.
No kanāliem un zaļās krastmalas
izvietojas ļoti interesants objekts – Brīvo
jūrnieku nams. 16. gs. piemērs.
Arhitekts Van der Berge. Konstruktīvais
risinājums neatšķirās no gotikas.
Fasādes vertikālā dalījuma struktūra.
Horizontāls fasādes dalījums, kas
iezīmējas arī zelmenī. Iezīmējot
atsevišķas stāvu daļas. Sarkanbrūnā
ķieģeļu fasāde ar smilšakmens motīviem.
Zelmeņu dekoratīvajā apdarē ieskanas
amatniecības prasmes, par ko runājām
amatniecības kontekstā Nīderlandē.
Ilustrācija 8-6 "Miesnieku nams, Hārlema – de Kejs"
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 63 no 74
8.1.6 Miesnieku nams Hārlemā
1602. gads praktiski šī miesnieku nama
autors ir arhitekts de Kejs. Namam ir
sava funkcija un savs saimnieks.
Dekoratīvajā masā, jeb kartušā parādās
miesnieka simbols un ruļveida vijumi.
Prasme kā vienā dekoratīvā fasādes
vijumā apvienot dažādas formas un
tēlnieciskos risinājumus.
Pirmā stāva piebūve ir vēlāks
uzslāņojums. Fasādes dalījums
horizontālās joslās. Zelmeņa apdare
lukarnas10.
Arī rātsnamā Leipcigā šādi arhitektūrā
tika sintezētas formas. Lielāka apjoma
bagātināts ar jumta lukarnām un spēcīgi rotātu fasādi. Pamatmateriāls –
sarkanais ķieģelis un smilšakmens.
Ilustrācija 8-7 "Rātsnams Antverpenē – Kornellis Floris"
8.1.7 Antverpenes rātsnams
Veidojusies kā Ziemeļrietumeiropas
cnetrs. Rātsnams Antverpenē izvietots
tuvu pie pilsētas centra, kas novietots pie
upes, kas noved līdz jūrai.
Līdzīga sistēma kā Rīgā ar vecpilsētu, kas
piekļaujas upei. Pilsētas iedzīvotāju, jeb
birģeru ēkas veidotas pēc līdzīgas
sistēmas kā Briselē. Princips ir līdzīgs
turīgo iedzīvotāju namiem visā Briselē,
tomēr nams veidots pēc pavisam citas
sistēmas kā gotiskie nami Briselē.
16. gadsimta vidus. Autors ir Kornellis
Floris. Rātsnamā ir ļoti veiksmīgi
interpretēta galerija, kas tradicionāli bija
pirmajā stāvā. Šeit galerija kā telpa, kas
10 Jumta izbūves
pieejama no laukuma puses ar durvīm
katrai telpai. Garā fasāde atvērta pret
galveno laukumu.
Rātsnama centrā paceļas rizalīts ar
zvanu un pulksteņa torni. Centrālais
rizalīts bagāti rotāts ar dekoratīviem
elementiem. Pilsētai svarīgi parādīt sevi
tirdzniecības partneriem.
Parādās jauns princips rotāt torņa izbūvi
ar citu būvplastiku. Dekoratīvā dzega
tornī pēc kuras samazinās apjoms.
Dominē torņa silueta forma, kas spēcīgi
nolasās apkārtējā vidē.
Floris ir izveidojis ārkārtīgi plašu spektru
ar dekoratīvajiem elementiem. Lai labāk
saprastu dekoratīvo formu valodu,
vēlams aplūkot pāris autora dekoratīvi
skulpturālās idejas.
Korneliuss Floriss veidotajā kapu
piemineklī līdzīgi kā kulta celtnēs
manāms cik brīvi tiek dominēts ar
formām. Kariatīde kā kolonnas
aizvietotājs.
Interjera artikulācija gan krāsās, gan
materiālos. Eleganti tiek strādāts gan ar
ģeometrisku formu, gan cilni. Kamīna
dekoratīvais noformējums. Grezns
bareljefs kamīna vaiņagojošā daļā.
Runājot par rātsnamiem, Antverpenes
prototips tika pārņemts vairākās citās
pilsētās.
Ceturtajā stāvā atvērtā galerija veiksmīgi
nojauc mērogu un ar gaismēnu
kontrastu akcentē ēkas pirmos stāvus.
Antverpenes rātsnama kompozīcijas tiek
izmantota vairākkārt.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 64 no 74
Ilustrācija 8-8 "Emdenas rātsnams"
8.1.8 Emdenas rātsnams
Kompozīcija kā Amsterdamā, bet ar
asimetriski veidotu ieeju. Ēkas
būvapjoms sadalīts divās nesimetriskās
daļās. Emdenas rātsnamā pirmajos
stāvos salīdzinoši nelieli logi. Laurenca
van Stēvinkela dēls vēlāk strādā Dānijā.
Ilustrācija 8-9 "Leidenas rātsnams"
8.1.9 Leidenas rātsnams
Ietekmējās no Antverpenes rātsnama.
Meklēta jauna pieskaņa dekoratīvajai
apdarei Holandes stilā ar smalkiem
dekora elementiem. Šādi top rātsnama
būve, kas atrodas šaurā ielā un akcents
veidots uz ieeju ar divlaidu kāpnēm.
Skaidri nolasāms, ka ieejas portāls
akcentēts ar ordera elementiem un
nišām. Zelmenis ir artikulēts ar
renesansei, pat manierismam
raksturīgām iezīmēm. Arī pilastri fasādē
ir variēti, modificēti ar horizontālām joslām un proporcionālu samazinājumu
virzienā uz bāzi.
Līdzīgi ir ar zelmenī izvietotajiem
pilastriem. Arī siluetā brīvstāvošie
elementi piešķir greznu fasādes
struktūru. Praktiski fasādē nolasās ieejas
fragments ar dubultām kāpnēm un
zvanu torni, kas atrodas otrajā plānā,
ēkas centrā virs būves.
9 RENESANSE SKANDINĀVIJĀ
Robežojas ar mūsdienu Dāniju un
Zviedriju. Zviedrijas Karalisti vadīja
Gustavs Vasa. Ja runājam par Norvēģiju
un Somiju. Norvēģija līdz 19. gs. bija Dānijas īpašumā. Renesanses laika
posmā runājam galvenokārt par Dānijas
un Zviedrijas teritorijām.
16. gs. bija augsts attīstības līmenis abās
karalistēs, bet tās nespēja vienoties par
savu emblēmu. Abas vēlējās trīs kroņu
emblēmu, kas noveda pie kara darbības.
Ilustrācija 9-1 "Glimmingehus"
9.1.1 Glimminghus
Apbūves tipoloģijas ziņā Skandināvijā ir
daudz aizsardzības būvju. Karaliene
Margarita aristokrātijai aizliedza būvēt
nocietinātas būves.
Pirmajos līmeņos griezumā un plānos
katrā stāvā ir nedaudz atšķirīgs sienu
biezums. Sienu mūri bija plānoti masīvi,
lai aizsargātu ēku no uzbrukumiem.
Sienās tika izvietoti kanāli siltā gaisa
cirkulācijai caur ēku. 1536. gadā
izveidota otra ēka, kas atradās
nocietinātajā sienā. Pēc konstrukcijas,
pirmajos stāvos galvenokārt ir telpas ar
šauriem logiem. Trešajā stāvā karaliskie
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 65 no 74
apartamenti ar plašākām logu ailām. Šis
ir viens no tipiskajiem risinājumiem, kur
uz āru pavērstā fasāde ir vismaz trīs
reizes biezāka kā iekšpusē esošā.
Dānijā Krombergas pilī arī iekšējās
sienas ir plānākas, kā ārējās, jo tām nav
jāaizsargā pret iebrukumu. Atrodas pretī
tuvākajai Zviedrijas daļai. Krombergas
pils regulāri plānota ap iekšējo pagalmu.
Regulārās komunikācijas tika veidotas
no iekšējā pagalma. Uz iekšējā pagalma
pusi tiek veidots izgaismojums iekšējām
telpām. Pirmajos divos līmeņos atrodas
baznīca. Komunikācija uz balles zāli
veidota pa ārējo kāpņu telpu. Ieeja no
iekšējā pagalma. Gleminghūsa pēc savas
arhitektoniskās formas veidota ar koka
pārsegumiem. Ja lielāki laidumi, koka
pārsegumi bija masīvāki savā
šķērsgriezumā. Logu ailās ir atvērumi
siltumkanāliem, kas nodrošināja telpās
silto gaisu.
9.1.2 Malmoehus
1536. gads. Aizsardzības un vietējo
vajadzību nolūkam. Ēkai izstiepts
plānojums. Trešajā stāvā karaliskie
apartamenti. Ēkas galos pakāpienveida
zelmeņi. Dubultbieza siena, akcentēta ar
būvapjomu virs pilsētas kopējās
nocietinātās sienas.
Ilustrācija 9-2 "Malmes rātsnams – Helgo Zettervall"
9.1.3 Malmes rātsnams.
Atgādina Holandes rensesaneses
paņēmienus. Turpinājums nīderlandes
formu ieviešanai. Helgo Zettervall
fasādes pārveidoja Holandes renesanses
formās.
Ilustrācija 9-3 "Kronbergas pils Helsinorā – Hans van Steevinkels"
9.1.4 Kronborgas pils
Hamleta pils, atrodas Helsinorā. Šaurākā
jūras vieta starp Zviedriju un Dāniju.
Sākta būvēt ap 1420 gadu. Vairākos
būvniecības etapos pārbūvēta un gala
etapos galvenie darbi noris Frederika
lielā laikā. Modernizēts pirmais
būvniecības etaps. 17.gs. pirmā puse.
Pa vidu ēka ir nedaudz papostīta. Kapela
labiekārtota ar ļoti greznām mēbelēm.
Koka inkrustācijas un griezumi. Diemžēl
oriģinālais interjers aizgāja bojā
ugunsgrēkā. Daļēji atjaunots pēc
arhitekta Obergena metiem. Kromborgas
pils ir ļoti interesanta ar savu kopējo
veidolu. Pils atrodas samērā tuvu
Zviedrijai. Primārā funkcija ir
aizsardzība. Šai pilij ir vairākas kārtas.
Pret jūras pusi pavērtā pils daļa ir
veidota ar nocietināto sienu. Pēc tam nāk
ūdens grāvis, bāzes nocietinātie stūri un
pati pils.
Raugoties no jūras puses, pakāpienveida sistēma ir organizēta tā, lai pils ārējais
mūris netiktu izpostīts.
Izvirzītā pussala atrodas pretī Zviedrijai.
Pussala atraktīva abu valstu kara
darbībām. Sekojoši, protams, tikai
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 66 no 74
dabīgi, ka ēka galvenokārt pakārtota
kara darbības pamat prasībām.
Lai aptuveni saprastu, kādā veidā nonākt
pils iekšējā pagalmā, jāšķērso grāvis un
jāapiet apkārt rezidencei. Iekšējā
pagalmā atrodas vertikālās
komunikācijas un kapela, kas šodien
skatāma atjaunota pēc Obergena
metiem. Arī soli ar kokgriezuma
elementiem un zeltījumu. Pārsteidzoša
ar savu interjeru un arhitektonisko un
celtniecības meistarības sniegumu. Lielā
zāle ir 11. metrus gara.
Tas ko redzam mūsdienās atgādina
vienkāršu telpu. Sākotnēji telpas sienas
klāja gobelēni, griesti veidoti ar viena
laiduma koka sijām. 11 metri kopsummā
ir grūti sedzams laidums.
Sijas – masīvi vienā laidā griezts koks.
Sākotnēji šajā zālē tika izvietoti gobelēni.
Hans Knīpers. Uz vietas austi.
Ilustrācija 9-4 "Koldinghus"
9.1.5 Koldinghus
1577. gadā ārkārtīgi liels notikums
karaliskajā galmā. Prinča Kristiana
nākšana pasaulē.
Princis jau no bērnības tiek audzināts kā
pārāks par pārējiem. 11. gadu vecumā
tronis tiek atstāts nepilngadīgajam
dēlam. Jauno puisi pie pilngadības kronē,
svinības turpinās trīs nedēļas.
Kristians ceturtais ievērojami pārbūvē.
20. gs. pils lēnā garā drupa.
Jāatzīmē, ka galvenais būvniecības laiks
ap 1600. gadu veikts herkulesa vadībā.
Holdingas pils ir viena no neregulāra
rakstura būvēm. Līdzīgi kā Helsinoras
pilī arī šeit pa ārējo perimetru izvietojas
komunikācijas. Ēka ietver kapelu divos
līmeņos.
Telpas izvietotas pa ārējo perimetru.
Telpu anfilāde ar durvīm uz vienas ass.
Pils 20. gs. vidū izskatījās kā vienas
vienīgas drupas. 70-tajos gados
konkursa rezultātā pili restaurēja ar
pietāti pret oriģinālo sienu materiālu.
No restaurācijas viedokļa, arhitekti
mēģinājuši sasniegt jaunu funkciju –
muzejs, konferenču centrs. Mūsdienīga
funkcija, bet senie mūri saglabāti. Zāle, ar
iekārtu balkonu, katra konstruktīvā
funkcija veidota uz metāla elementiem,
punktveida stiprinājuma vietas ir
oriģinālas katrā mezglā kā arī vienmēr
telpiski nodalītas restaurācijas vietas
starp jauno un veco risinājumu.
Kopumā izteikti atraktīvs interjera
risinājums dāņu kapelas rezidencēs. Trīs
jomi. Vidusjoms iet cauri ar apeju ap
perimetru. Vidus jomā griestu velve
veidota kā zvaigžņu velve. Griestu velves
dalījums ar gaismas ķermeni lustras
formā.
9.1.6 Arsenāls
Kristiāns ceturtais ir unikāls stratēģis
kara darbībā. Viņa darbības rezultātā rodas jauni ēku tipi. Piemēram arsenāls.
1598 – 1604. gadam tiek veidota
arsenāla zāle 157m. gara 17m. plata ar
divām krusta velvēm. Ēka ir masīva ar
salīdzinoši maziem lodziņiem. Arsenāla
apjomi izvietoti tuvu kopenhāgenas
rezidencei.
Virkne ēku izvietojas ieskautas ar
kanāliem, kas kalpoja arī kā transporta
līdzeklis.
Pirmajā stāvā apjoms dalīts ar kolonnu
rindu un krusta velvju arkādēm. Ārējās
sienas 3,45 metri biezas.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 67 no 74
Ilustrācija 9-5 "Christian IV's Brewhouse Copenhagen"
9.1.7 Alus Brūzis Kopenhāgenā
Pie arsenāla tika izveidots iekšējais doks,
Tas bija pietiekami optimāls, lai veiktu
transportēšanu. Doks savā laikā izvietots
trīs metru dziļumā.
Paralēli šai ēkai izveidota noliktavas ēka.
Vēlāk doks tika aizbērts un tur tika
izvietota universitātes bibliotēka.
Būvapjoms ir jauns ēkas tips – alus
brūzis. Veidots kā ražošanas un
noliktavas ēka zem viena jumta. Alus
darītavai ir stipri īpatnējas fasādes. Tās
kļuva par prototipu rūpniecības ēkām
Ķieģelis un salīdzinoši nelielas logailas.
Pirmie stāvi ir ražotnes. 5 stāvi no 7
kalpoja kā noliktavas.
Ņo arhitektoniskās dekorativitātes šeit
maz kas redzams. Vērojama paceļamā
ierīce kanāla malā, kas nodrošināja
optimālu produkcijas transportu abos
virzienos.
Ilustrācija 9-6 "Frederiksborgas pils"
9.1.8 Frederiksborgas pils
Kristiāns IV. Rezidence purvainā un
mežiem apaugušā rajonā. Ārpilsētas
rezidence, kur vienmēr varēja uzkavēties
medību laikā. 28. gadu laikā īstenota liela
daļa objektu.
Tālākā apbūve turpinās Kristiāna ceturtā
laikā. Nobeidz visu kompleksu. Kristiāns
ceturtais ir pēdējais. Rezidence bija labi
uzsākta, bet nebija nobeigta. Kristians
savā izglītības laikā bija samērā daudz
ceļojis pa visu rietumeiropu un
iedvesmojās no Francijas rezidencēm.
Vēlējās objektam piešķirt zināmu
spožumu, piešķirot sev rezidenci.
No Frederika II laika saglabājušies staļļi
un noliktavas. Būtībā visa
pamatkompleksa ēka ir rezidence ap
iekšējo pagalmu.
Forma arsenāla kompleksam un
Frederiksborgas pilij ir līdzīga. Centrs ir
veidots uz salas un komplekss uz salu
sērijas. Nokļuve uz pili ir pāri trijiem
tiltiem, kur pēdējais tilts ir paceļams.
Pils veidota noslēgtas formas ar iekšējo
pagalmu, kas slēpts apkārtējo acīm.
Savienojošais posms kā tilts ar sauszemi,
kas tika izbūvēts Frederika otrā laikā.
Svarīgākais šeit ir apbūve ap iekšējo
pagalmu. Vecākā daļa ir tā, kas atrodas
pie ieejas portāla līdz 1633. gadam.
Pēcāk piebūvēta daļa, kurā atrodas
kapela. Šī no arhitektoniskā viedokļa ir
viskrāšņākā telpa.
Vidējā sala ir ar ļoti lakoniskām
administratīvajām ēkām, akcentē ceļu uz
pašu pili. Strūklaka redzama arī skatu
perspektīvā.
Pils risināta kvadrāta formas plānojumā
un ieskauj arī galveno portālu. Ieeja
organizēta no kāpņu telpas iekšējā
pagalma. Brīdī, kad tika īstenoti abi divi
korpusi, savienojums izvietots zāles
vienā galā, manāma līmeņu starpība ar
pakāpieniem, kur viens korpuss
savienots ar otru.
Visgreznākais interjera apdares
risinājums Dānijā. Jāsaka, ka greznākā ir
kapella. Deju zāles gabarīti ir 47 metri
garumā. Griestu augstums ir seši metri.
Sākotnējā izpildījumā uz zāli varēja
nonākt tikai pa kāpnēm zem balkona. Uz
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 68 no 74
balkona atradās muzikanti. Kad beidzās
pārbūve, tika izveidots savienojums
starp abiem korpusiem.
Balkons muzikantiem veidots no ebonīta
koka. Otrā ieeja izbūvēta 17. gs.
Telpa rotāta ar gobelēniem, kas attēloja
Kristiāna IV kronēšanas ceremoniju un
svinības.
Telpas galā ir kamīns. Sākotnēji
kamīnam bija ļoti grezna sudraba
apdare, kas vēlāk tika pārkalta naudā.
Kapella tika veidotas kā halles tipa trīs
jomu baznīca. Karaļa loža noslēdzošā
telpas daļā. Apeja otrā stāva līmenī
veidota pa visu perimetru.
Kompozīcija karaļa ložai otrajā stāvā
atgādināja no romānikas laika veidoto
Vestverku. Kas attiecas uz dekorativitāti
- tā bija ļoti grezna.
Pa ārējo perimetru izvietotas emblēmas.
Neraugoties uz apstākli, ka Dānijā
gotiskā arhitektūra nebija izkopta, tomēr
zvaigžņu velvju rotājumi ir tuvi gotikai.
Atšķirībā no Kronborgas, pils griesti
risināti kesona veidā ar greznu
kokgriezuma motīvu.
Ilustrācija 9-7 "Roskildes doms"
9.1.9 Roskildes doms
Kristiāns ceturtais īstenoja Doma izbūvi.
Kancele un karaliskā galerija. Nobeigti
torņi un skulptūra tēvam, kā arī
personīgā kapella.
Roskilda ir karaļa ģimenes apbedījuma
vieta. Sākotnēji viduslaiku baznīca, kas
lēnā garā pārbūvēta ar visdažādākajām
papildus kapellām un interjera
elementiem. Viens no viņa risinājumiem
ir karaliskā kancele. Tēva skulptūra
redzama apakšējā daļā.
Ārējā apjomā sarkanā ķieģeļa materiālā
realizēta būve. Sienu motīvi veidoti
polihromi, atspoguļojot Nīderlandes
manierisma galvenās iezīmes. Viens no
tiem, kas daudz uzmanības veltīja
jauniem ēku tipiem.
Ilustrācija 9-8 "Birža Kopenhāgenā – Laurens van Steevinkels & viņa dēls Hans"
9.1.10 Birža Kopenhāgenā
Jūras tuvums un optimālie tirdzniecības
ceļi ieveda jaunas preces Kopenhāgenā.
Kristiāns bija pārliecināts, ka
tirdzniecības sakari ar Baltiju, Ķīnu un
Indiju tikai stiprināsies.
Laurencs van Stervingels nozīmēts kā
galvenais arhitekts. Darbus pārņēma
dēls Hans. Galvenie būvniecības darbi
tika realizēti līdz 20-tajam gadam.
Dekoratīvākā daļa tiek īstenota vēlāk,
1625. gadā pēc Ludviga Haidenrightera
projekta.
Galvenā funkcija ir apgrozīt līdzekļus.
Telpas, kas atvērtas uz ārējo pilsētas vidi,
katra veidota ar savu individuālu pieeju.
Fasādē, kas atveras pret pilsētu, ēkai
veidotas vairākas lukarnas ar dekoratīvo
apdari. Fasādes centrā ir rizalīts, aiz kā
paceļas tornis. Katra otrā ieejas aila
risināta ar tipveida elementiem. Katrai
otrajai ailai tiek piešķirta individuāla
dekoratīvā apdare.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 69 no 74
Apdarē vērojamas arī skulpturālas
formas un Kristiāna IV simbolika C ar
kronīti.
Torņa smaile tiek veidota ar četriem
drakoniem, kuru astes savijoties kopā
veido torņa smaili. Drakons ir simbols
uguņošanai un Dāņu svinībām.
Materiālu lietojumā jūtama holandes
arhitektu ietekme
9.2 PILSĒTPLĀNOŠANA Kristiāna valdīšanas laikā realizētas
vairāk kā 10 pilsētas.
Ilustrācija 9-9 "Christianshawn - Kopenhāgena"
9.2.1 Kristiānija
Veidota kā atsevišķa sala Kopenhāgenā.
Tuvu vecpilsētai.
Paredzēta mājokļiem tuvu pilsētas
centram ar nocietinājuma struktūru. Ielu
plānojums pakārtots cauri ejošajam
kanālam. Regulāra apbūve. Sākotnēji
ielas paredzēja veidot staru veidā ap
centrālo laukumu.
Gar vienu no laukuma malām iet kanāls,
kuģi varēja piekļūt pilsētas centram no
abām pusēm. Līdz 1634. gadam bija teju
pilnīgi pabeigta.
Savulaik populāra ar dāņu velo ražotni.
1634. gadā Kristians nolēma paplašināt
Kopenhāgenu arī uz ziemeļiem.
Paplašinot pilsētu uz ziemeļiem radās
nepieciešamība pēc utilitārās apbūves,
kas bija paredzēta galvenokārt armijai
un amatniecībai. Tika izveidoti ap 20
kvartāliem no 1634. – 1639. gadam.
Forma saglabāta līdz pat mūsu dienām.
10 RENESANSE SPĀNIJĀ
Spānijā renesanses arhitektūra attīstījās
vietējo tradīciju līmenī. Spānijas
renesanse – dekoratīvā apdare gan
interjeros, gan fasādēs, kas līdzinājās
amatniecības prasmei darbā ar dārgmetālu.
Plateresque - Nosaukums ir nācis no
sudrabkaļa. Virziens ir nosaukts par
plataresque. Datējams no 1485. gada.
Līdz 1550 gadam,
Desornamentado - Itālijas
dižrenesanses formu uztvere un
asimilācija. Arhitektoniskās formas bija
askētiskas un ar tipizācijas
paņēmieniem. Stila nosaukums ir
dezonamentado Sakrīt ar karaļa Filipa II
valdīšanas laiku.
Ilustrācija 10-1 "Salamankas universitāte"
10.1.1 Salamankas universitāte
Ir gotikas elementi. Spānijā spēcīga
ietekme no arābu un mauru
arhitektūras. Ienākot jaunajām
stilistiskajām iezīmēm. Tās tiek
sintezētas Spānijā pastāvošajā vidē.
Salamankas ieejas portāls ir ārkārtīgi
izsmalcināts.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 70 no 74
Niderlande saradojās ar Spāņiem,
maksāja nodokļus Spānijas karalim.
Tirdzniecības sakari. Tika pārvadātas
mazās arhitektoniskās formas. Jaunā
stilistiskā sistēmatika izplatīta ārpus
Nīderlandes robežām.
Ilustrācija 10-2 "Kārļa V pils Granadā"
10.1.2 Kārļa V pils Granadā
Viens no Spānijas karaļiem. Pils veidota
kā kvadrāts. Pagalma risinājums
ierakstās kvadrātā, kuram ir 63x63
metru izmērs. Iekšējā pagalma
veidojums centrālsimetrisks. Spāņu
tradīcijās šādu analogu nav. Raksturīgi
atvērtie tiesas procesi un turnīri. Arēna
ir asociatīvi pārveidota renesanses laika
pilī.
Ilustrācija 10-3 "Kārļa V pils Granadā plāns"
Fasādē jūtams sajaukums Itālijas
renesanses paņēmienam, veidojot fasādi
ar rustveida apdari un ordera
elementiem. Rustveida elementi
izmantoti ieejas portāla akcentēšanai. Trešajā un ceturtajā stāvā parādās lielā
kārtojuma orderis. Atsevišķi elementi,
aizgūti no Itālijas. Saistība ar Itāļu
arhitektiem.
Saiknes ar Itāliju - Imperatora pils ir
ierakstāma kvadrātā. Iekšējais pagalms
ar 30 metru diametru. Joniskais un
doriskais orderis. Neliela novirze no
normas ir viena kvadrāta stūrī izvietotā
poligonālā katedra rezidences ziemeļu
austrumu stūrī.
Fasādes artikulācija atšķirībā no
Francijas un Itālijas ir daudz
izteiksmīgāka. Ieejas portāla akcents.
Triumfa arka ieejas priekšā. Pazīstams
paņēmiens ir kārtot pilastrus pa pāriem.
Dekoratīvā apdare parādās vairākos
fasādes elementos. Simboli atspoguļojas
virs ieejas portāla. Logu dekoratīvā
apdare - sandriki, kurus nomaina lineāra
logailas apdare ar nelielu skulpturālo
elementu rotājumu. Apaļie logi, kas
eleganti uzirdina fasādes monumentālo
un smago veidolu.
Ilustrācija 10-4 "Taveras slimnīca Toledo"
10.1.3 Tavera slimnīca
Slimnīca Toledo pilsētā. Sauc arī par
Afueras slimnīcu.
16. gs. vidus un otrā puse. Plānā redzama
skaidra un lineāla kompozīcija ap
iekšējiem pagalmiem. Tie veidoti ap
iekšējo pagalmu. Arhitektoniskā apdare.
Fasāde risināta salīdzinoši vienkārši. Un
ir daudz askētiskāka.
Galvenais akcents ir ieejas portāls. Logu
ailas niansētas ar rusta elementiem.
Pagalma arhitektoniskais veidojums –
gaišs un caurspīdīgs. Ar šo galeriju
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 71 no 74
palīdzību apēnotas telpas, kas izvietojas
iekšējiem pagalmiem pa perimetru.
Pusloka arka šeit tiek saplacināta. Arkas
proporcijas maiņa īpaši jūtama otrajā
stāvā. Bruneleski daiļradi atgādina starp
arhivoltām izvietotie apaļie medaljoni ar
atradeņu bareljefiem. Sienas brīvajā daļā
parādās dekoratīvi elementi.
Ilustrācija 10-5 "Alkazars Toledo"
10.1.4 Alkazars Toledo pilsētā
Jūtams iepriekšējās arhitektūras
mantojums. Mauru un gotikas
arhitektūra. Ēka veidota ap iekšējo
pagalmu. Ēkas fasādes veidotas līdzīgi
villai kaprarola. Piecstūris akcentēts ar
torņveida izbūvēm. Vinjolam katra
fasāde bija izteikti akcentēta. Parādās arī
tendence apvienot divus stāvus ar
ordera pilastru. Lielā kārtojuma orderis.
Ne visas ēkas fasādes tika rotātas
līdzvērtīgi. Skaidri ieturēta ritmiskā logu
ailu izvietošana. Dekoratīvā logu ailu
apdare netika izmantota visām fasādēm.
Alkazarā rotāti ieejas portāli.
Tuvumā izteikti redzama amatnieciskā
profesionalitāte, kas atspoguļojas ēkas
dekoatīvajā risinājumā.
Ilustrācija 10-6 "Grenādas katedrāle"
10.1.5 Grenādas katedrāle.
Lielākā renesanses laikā radītā baznīca,
kur altāra daļa ir veidota puslokā ar
radiāli izvietotām kapelām.
Baznīca ir grandioza halles tipa būve ar
pieciem jomiem vienā augstumā. Uz
gotiskās arhitektūras bāzes attīstīta jaunā formu valoda. Atšķirīgs kolonnu
un formu risinājums. Ribveida
risinājums pārseguma velvēs.
Ievērības cienīga ir Grenādas katedrāles
ieejas fasāde, kurā, atšķirībā no mums
pazīstamajām baznīcām, parādās
kompozīcija ar pusloka ieejas portālu.
Fasādes vaiņagojošajā daļā atspoguļojas
trīs pusloka ailu kompozīciju. Dekoratīva
gaismēnas kompozīcija. Kora daļā
izveidota kupola formas pārseguma
struktūra, kas atšķir gotiku no
renesanses.
Ilustrācija 10-7 "Escorial – Huan de batista Toledo"
10.1.6 Eskoriāls
Netālu no Madrides. Īstenots
apbrīnojami īsā laikā. Savos gabarītos
ļoti liels komplekss. Ierakstās taisnstūrī.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 72 no 74
Huans batista de Toledo. Ieskatoties
sīkāk plāna konfigurācijā, redzam, ka tā
veidota ap vairākiem iekšējiem
pagalmiem. Kompleksam ir viena
galvenā ass, kurā no ieejas puses
ierakstās baznīcas centrālā daļa. No
galvenā pagalma izvietojas koledža un
klosteris ar četriem galvenajiem
pagalmiem.
Pagalmi no kuriem viena daļa pieder, tik
veidota ar rezidences telpām. Otrā pusē
tā sauktais evanģelistu pagalms.
Baznīca izceļas uz apkārtējā fona.
Neraugoties uz visu ārkārtīgi spāniska
baznīca. Viss komplekss ir realizēts
akmenī, kuram ir viegli dzeltenīga
nokrāsa. Būvniecība varēja noritēt tik īsā
laikā vairāku sekojošu apsvērumu dēļ.
Šeit tiek piemēroti tipveida logi un
durvis. 1200 durvis un 2600 logi.
Tendence veidot tipveida elementus
paātrināja celtniecības procesu.
Eskoriāla būvniecība tādējādi varēja
noritēt 20 gados.
Baznīca gan siluetā, gan plānā ir
galvenais apjoms. Fasādes konfigurācijā
stūri akcentēti ar torņiem. Fonā ir
baznīcas vaiņagojošais kupols. Sānā
baznīca veidota ļoti askātiski. Viena no
lielākajām dekoratīvajām detaļām ir
ieejas portāls. Dekoratīva Il jezu baznīcas
forma. Pirmie trīs stāvi apvienoti ar
ordera pilastriem. Otrajā līmenī ir
fasādes paaugstinājums, kas atgādina Il
Jezu fasādes kompozīciju.
Sānu ieejas tiek akcentētas daudz mazāk.
No galvenās ieejas cilvēks nonāk iekšējā
pagalmā, kas atveras pret baznīcas
vidusjomu. Baznīca, kam ir divu torņu
fasādes kompozīcija, tiek integrēta
apkārtējā apjomā. Fasāde, kura atveras
skatu perspektīvei veidota ar lakonisku
kompozīciju, pirmajā līmenī atverot
piecas pusloka arkas, kas noved baznīcas
ātrijā, savieno ar klosteri un koledžu.
Baznīca ir ierakstāma taisnstūrī.
Baznīcas halle risināta kā grieķu krusta
plānojums ar pavsisam nelielu akcentu
uz galvenās ass – paaugstinātu altāri.
Baznīcas centrā paceļas kupolveida
izbūve ar augšējiem logiem. Gan
eksterjerā, gan interjerā parādās
lakonisks akmens materiāls ar minimālu
dekoratīvo apdari. Pati baznīca risināta
akmenī. Mūrējums ir augstvērtīgs.
Askētiska forma un tīrība. Jomu
krustpunktā kupola balsta daļa paceļas
ar cilindra laternu. Kupolā ir skaidri
akcentētas lizēnas. Monohroma interjera
struktūra.
Velvēs cilindra veida pārsegumā. Velvēs
Serlio iecienīts motīvs. Atšķirībā no
Svētā Pētera katedrāles nav dekoratīvo
iezīmju. Apzināta ēras izpausme.
Askētiska arhitektoniskā formu valodā.
Akcents ir tikai atsevišķās vietās, baznīcā
altāra daļa, rezidencē ir polihromi
gleznotas velves. Ļoti atraktīva ir
kapene, kas izvietota eskoriāla
kompleksā, rezidences daļā. Vērojami
dažādu marmora toņkārtu lietojumi
kombinācijā ar zeltu, izvietojas vairākos
līmeņos.
Ilustrācija 10-8 "Valladolid katedrāle – Juan de Herrera"
10.1.7 Valladolid katedrāle
Taisnstūra plānojums ar stūra torņiem.
Pārbūvēta vairākkārt, arī 18. gs. pirmajā
pusē. Baznīca bija iecerēta
taisnstūrveida ar kupolu. Arī šajā
baznīcā līdzvērtīgi dominē gaišais
materiāls.
Čiriguera. Askētiskas forma ar gaišu
akemeni atstāj lielu ietekmi arī ārpus
spānijas.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 73 no 74
11 DAŽĀDI
11.1 PIRMĀ TESTA REZULTĀTI Lodžija - no vienas vai vairākām pusēm
vaļēja, pārsegta telpa.
Pilastrs – taisnstūra šķērsgriezuma.
Parasti veidots pēc ordera kolonnas
formas. Vertikāls izbīdījums.
Bazilika – bazilikālais griezums. Vairāku
jomu celtne ar paaugstinātu vidējo jomu.
Kuram ir papildus izgaismojums no
augšas. Ja runājam par bazilikālu
griezumu. AVidusjoma sienās ir sānu
logi, kas paredzēti telpas
izgaismojumam.
Transepts – jomu krustpunkts. Viens vai
vairāki šķērsvirziena jomi, kas šķērsojot
vidus un sānu jomus, rada krustveida
plānu.
Kesons – Ģeometriskas formas
iedziļinājums griestu vai velvju apakšējā
virsmā. Parasti ar profilētām malām.
Imposts – Arhitektoniski konstruktīvs
elements starp kolonnu un arku.
Antablements – ordera vaiņagojošā
horizontālā daļa. Sastāv no dzegas, frīzas
un arhitrāva.
Dzega – sienu vaiņagojošā josla, kas
pasargā sienu no nokrišņiem.
Dzega var atrasties arī starp stāviem.
Horizontāla josla, kas sadala sienas
plakni – starpdzega.
Frīza - dekoratīva horizontāla josla,
paredzēta ornamentiem.
Arhitrāvs – ordera apakšējā daļa.
Brunneleski un alberti Kopīgs, abi ir
renesanses laika arhitekti Itālijā,
Florencē. Humānisma ideju paudēji. Abu
arhitektu daiļradēs ir izteikta vēlme
eksperimentēt.
Eksperimentē ar ordera proporcijām.
Kur nekas netrūkst. Neko pielikt, ne
atņemt.
Abi divi arhitekti lietoja klasiskos
orderus. Kulta celtņu arhitektūrā
izstrādāja novitātes. Kesonētie griesti,
imposti. Alberti savukārt
centrālsimetrija. Abi meklēja novitātes
kulta celtņu attīstības stadijā.
Atšķirīgais- brunneleski vairāk
matemātiķis, fiziķis. Precīzāki aprēķini,
konstruktīvie risinājumi.
Brunneleski strādāja pie sabiedriska
rakstura celtnēm (atradeņu patversme)
lika lietā izpratni, kas iegūta no gotikas
laika arhitektūras. Alberti ieviesa lielā
ordera kārtojumu.
Colossal order. Būtībā Alberti ievieš lielā
ordera kārtojumu. Apvieno vienu vai
divus stāvus ar ordera elementus.
Alberti pielāgo kulta celtnēm triumfa
arkas motīvu. Ievieš volūtu kā baznīcas
stāva apvienojošu elementu.
Alberti ir arhitekts bez īpašas izglītības.
Literāts, studē Vitrūviju, ekonomists. 10
grāmatas par arhitektūru. Alberti savus
darbus bāzē uz antīkās romas piemēru
studiju.
Florences palacco arhitektūra- Telpas
un vertikālās komunikācijas ir gurpētas
ap iekšējo pagalmu. Pirmajā stāvā
noliktavas un veikaliņi. Otrajā stāvā
saimnieku guļamistabas, lielā zāle.
Trešajā stāvā kalpotāji, var arī ceturtajā,
atikas stāvā, kas fasādē netika
atspoguļots. Taisnstūrveida iekšējais
pagalms. Iejož galerijas. Fasādē trīsstāvu
fasādes kompozīcija, akcentēta ar
starpdzegu.
Nav perimetrāla kvartālu apbūve 100%
Fasādē rustveida apdare. Pirmajā stāvā
apdare ir raupjāka, vidējā stāvā
līdzenāka. Trešajā stāvā praktiski gluda
siena. Masīva vaiņagojošā dzega.
M.Babris Arhitektūras vēsture 2016
Lapa 74 no 74
Aizsedza atikas stāvu, kas atspoguļots
tikai iekšējā pagalmā.
Fasādē būtiski atzīmēt, ka florences
palacco veidoti ar pusloka logailām un
ieejas portāliem. Parasti jeb lielāko tiesu
izmantotas profilētas arhivoltas. Profils,
kas ieskāva logailas un durvju ailas.
Būtībā pusloka arkas logi un portāli
ieskauti ar profilētām arhivoltām.
Florences palacco fasādē parādās
salīdzinoši nelielas logailas.
Nejaucam pilastrus ar lizēnām. Pilastrs
taisnstūrveida izvirzījums sienā pēc
ordera uzbūves shēmas. Lizēna ir daudz
askētiskāks vienkāršs izbīdījums šauras,
vertikālas joslas veidā.
11.2 OTRĀ TESTA REZULTĀTI Vācijā galvenokārt akmens un pildrežģis.
Francijā ilgi saglabājās gotikas
arhitektūras iezīmes un renesanse
veidojās gotiskajā arhitektūrā. Francijai
raksturīgi arī izteikti dekoratīvie torņi
un skursteņi. Logi ļoti lineāri.
Itālija ir kopīgā ietekme abām. Vācijā ir
izteiktas pusloka arkas motīvi. Vācijai
atšķirībā no Francijas vērojama lielāka
interese par pilsētbūvniecību.
Francijā galvenokārt zelmiņi. Arī vācijā ir
lukarnas, bet vairāk tomēr ir zelmeņi.
Jumtu izbūves atgādināja dzīvojamo ēku
fasādes ar divslīpu galiem. No kopīgajām
lietām abās valstīs vērojama Itālijas
ietekme. Ietekmēja Franciju ne tikai
rezidenču arhitektūrā. Kesona veida
griesti.
11.2.1 Vinjola un Vazari
Abi ir manierisma laika arhitekti. Vinjola
apkkopoja orderus. Vazari rakstīja par
saviem laika biedriem.
top related