renesanse | arch hist. iv

ARHITEKTŪRAS VĒSTURE III kurss I semestris

JANUARY 25, 2016 RTU ARHITEKTŪRAS UN PILSĒTPLĀNOŠANAS FAKULTĀTE

Lekt. DACE KALVĀNE | Stud. MATIJS BABRIS

M.Babris Arhitektūras vēsture 2016

Lapa 1 no 74

1 SATURS

2 Ievads ........................................................................................................................................................... 4

3 Agrīnā renesanse ..................................................................................................................................... 4

3.1 Florence ............................................................................................................................................. 5

3.1.1 Filippo Brunelleschi ............................................................................................................ 6

3.1.2 Leons Batista Alberti ........................................................................................................ 12

3.1.3 Citi arhitekti ......................................................................................................................... 14

3.2 Venēcija ........................................................................................................................................... 16

3.3 Milāna ............................................................................................................................................... 20

3.3.1 Donato Bramante ............................................................................................................... 20

4 Attīstītā renesanse ................................................................................................................................ 22

4.1 Roma ................................................................................................................................................. 22

4.2 Vatikāns ........................................................................................................................................... 24

4.2.1 Rafaēls Santi ......................................................................................................................... 25

4.2.2 Baltazars Perucci ............................................................................................................... 27

4.2.3 Antonio Da Sangallo .......................................................................................................... 28

4.2.4 Mikelandželo ....................................................................................................................... 29

5 Vēlīnā renesanse - Manierisms........................................................................................................ 32

5.1.1 Viņjola ..................................................................................................................................... 32

5.1.2 Džordžo Vazarri.................................................................................................................. 36

5.1.3 Bortolomeo Amanati ........................................................................................................ 37

5.1.4 Džulio Romano .................................................................................................................... 38

5.1.5 Jakopo San Sovino ............................................................................................................. 39

5.1.6 Mikele sanmikele ............................................................................................................... 39

5.1.7 Antonio da ponte................................................................................................................ 40

5.1.8 Vinčenco Skamocci ............................................................................................................ 40

5.1.9 Palladio .................................................................................................................................. 40

6 Renesanse Francijā ............................................................................................................................... 46

6.1.1 Bluā pils ................................................................................................................................. 46

6.1.2 Chateau de bury ................................................................................................................. 47

6.1.3 Šamboras pils. ..................................................................................................................... 47

6.1.4 Šenonso pils ......................................................................................................................... 48

6.1.5 Fontenblo pils ...................................................................................................................... 48

6.1.6 Ūdens pils .............................................................................................................................. 49

6.1.7 Anē pils ................................................................................................................................... 49

6.1.8 Tillerī pils .............................................................................................................................. 50


Lapa 2 no 74

6.1.9 Luvras pils............................................................................................................................. 50

6.1.10 Vogēzu laukums ................................................................................................................. 50

6.1.11 Luksemburgas pils ............................................................................................................ 51

7 Renesanse Vācijā ................................................................................................................................... 51

7.1.1 A. Dīrera pilsēta karalim ................................................................................................. 51

7.1.2 Muehlheim ............................................................................................................................ 51

7.1.3 Fuggerai ciemats Augsburgā ......................................................................................... 52

7.1.4 Hildesheima ģilde .............................................................................................................. 53

7.1.5 Leipcigas Rātsnams ........................................................................................................... 53

7.1.6 Rotenburgas rātsnams .................................................................................................... 54

7.1.7 Ķelnes Rātsnams ................................................................................................................ 54

7.1.8 Schutting haus ..................................................................................................................... 55

7.1.9 Brēmenes rātsnams .......................................................................................................... 55

7.1.10 Eslingenas vecais rātsnams 1589.gads. .................................................................... 56

7.1.11 Padebornas Rātsnams ..................................................................................................... 56

7.1.12 Pellerhouse ........................................................................................................................... 56

7.1.13 Svētā Mihaela baznīca Minhenē ................................................................................... 57

7.1.14 Minhenes rezidence .......................................................................................................... 57

7.1.15 Augsburgas Rātsnams 1618 .......................................................................................... 58

7.1.16 Perlaha tornis ...................................................................................................................... 59

7.1.17 Štutgartes vecā pils ........................................................................................................... 59

7.1.18 Heidelberga pils .................................................................................................................. 59

7.1.19 Ašafenburgas pils 1605 – 1614 .................................................................................... 59

8 Renesanses arhitektūras izplatība Nīderlandē ......................................................................... 60

8.1.1 Briseles rātsnams 15. gs. pirmā puse ........................................................................ 61

8.1.2 Luvēnas rātsnams. ............................................................................................................. 61

8.1.3 Rātsnams Audinarde ........................................................................................................ 61

8.1.4 Leidenas rātsnams ............................................................................................................ 62

8.1.5 Gente ....................................................................................................................................... 62

8.1.6 Miesnieku nams Hārlemā ............................................................................................... 63

8.1.7 Antverpenes rātsnams ..................................................................................................... 63

8.1.8 Emdenas rātsnams ............................................................................................................ 64

8.1.9 Leidenas rātsnams ............................................................................................................ 64

9 Renesanse Skandināvijā ..................................................................................................................... 64

9.1.1 Glimminghus ........................................................................................................................ 64

9.1.2 Malmoehus ........................................................................................................................... 65

9.1.3 Malmes rātsnams. .............................................................................................................. 65


Lapa 3 no 74

9.1.4 Kronborgas pils .................................................................................................................. 65

9.1.5 Koldinghus ............................................................................................................................ 66

9.1.6 Arsenāls ................................................................................................................................. 66

9.1.7 Alus Brūzis Kopenhāgenā ............................................................................................... 67

9.1.8 Frederiksborgas pils ......................................................................................................... 67

9.1.9 Roskildes doms ................................................................................................................... 68

9.1.10 Birža Kopenhāgenā ........................................................................................................... 68

9.2 Pilsētplānošana ............................................................................................................................ 69

9.2.1 Kristiānija .............................................................................................................................. 69

10 Renesanse Spānijā ........................................................................................................................... 69

10.1.1 Salamankas universitāte ................................................................................................. 69

10.1.2 Kārļa V pils Granadā ......................................................................................................... 70

10.1.3 Tavera slimnīca .................................................................................................................. 70

10.1.4 Alkazars Toledo pilsētā ................................................................................................... 71

10.1.5 Grenādas katedrāle. .......................................................................................................... 71

10.1.6 Eskoriāls ................................................................................................................................ 71

10.1.7 Valladolid katedrāle .......................................................................................................... 72

11 Dažādi ................................................................................................................................................... 73

11.1 Pirmā testa rezultāti ................................................................................................................... 73

11.2 Otrā testa rezultāti ...................................................................................................................... 74

11.2.1 Vinjola un Vazari ................................................................................................................ 74


Lapa 4 no 74

2 IEVADS

Jauno laiku arhitektūras vēsture. Stils

veidojies viduslaikā. Renesanse.

Renesnanse

Baroks

Klasicisms

I semestris – galvenokārt renesanse.

Dace Kalvāne

t. 29480702

[email protected]

Skices – par izskatāmajām tēmām.

Galvenie arhitekti, objekti. Brīvā skiču

formātā, optimāli uz a4 lapām. Vēlams iešūt mapē vai parakstīt katru lapu. Uz

skicēm noteikti jānorāda nepieciešamā

informācija.

Objekts

Arhitekts

Valsts

Laiks

Izvairāmies no nevajadzīgiem

komentāriem uz skicēm. Papildus

skicēm būs objekta arhitektoniskā

analīze. Mēģinām izprast principus ar

kādiem arhitekts ir projektējis. Varam

izvēlēties objektu, kurā paši esam bijuši.

Terminoloģija – Nepieciešama, lai

varētu izteikties pietiekami profesionāli.

Testi – iespēja sekot līdzi informācijas

apguves līmenim. Salīdzināt objektus,

raksturojumi, daiļrade. Svarīgi

iemācīties raksturot būvi.

Eksāmens – divi jautājumi – teorija un

skice no galvas.

3 AGRĪNĀ RENESANSE

Jaunā stilistiskā sistēma ienāk kā

uzslāņojums ne kā jauns stilistisks

elements. Proporcija un cilvēka mērogs

renesansē kļūst par vienu no

pamatelementiem. Pētot Vitrūvija un

citu klasiķu darbus, lielu nozīmi atkal

iegūst proporcija, fakts, ka cilvēks stāvot

uz abām kājām ierakstās taisnstūrī un

riņķī, sekojoši arī ēkām, kurās cilvēki

uzturas jāizriet no cilvēkam atbilstošām

pamatformām.

Vērojamas daudzas izmaiņas visās

dzīves jomās. Renescita – Vasari –

atdzimšana. Parādās pavisam citas

vērtības. Viduslaikos cilvēks nebija visu

lietu mērs. Mazs un salīdzinoši pasīvs.

Renesanses laikā cilvēks kļūst par

arhitektūras, mākslas, literatūras un visu

lietu centrālo mēru. Renesanses laika

periodā parādās pavisam citas metodes

un principi it visās mākslas jomās.

Svētais vakarēdiens – Santa Maria de

La Gracia – Viens no ļoti būtiskiem

polihromiem gleznojumiem ar

neizmērojamu kultūras mantojumu

nākamajām paaudzēm. Tajā parādās

jaunas iezīmes. Perspektīve ir

renesanses atklājums, arhitekta

Bruneleski darbībā.

Ilustrācija 3-1 “Svētais vakarēdiens”

Gotikas laika gleznās mērogs cilvēkiem

tika mainīts tieši ar cilvēku izmēriem, bet

nebija matemātiski precīza perspektīva.

Dāma ar Sermuli. Leonardo Da Vinči

glezna – Pasūtījuma darbs. Prototips

turpmākai portretu glezniecībai.

Datējams ar 15. gs. beigām. Arī tēlniecībā

bija jūtamas lielas izmaiņas.

mailto:[email protected]


Lapa 5 no 74

Ilustrācija 3-2 “Dāma ar Sermuli”

Dāvids – Mikelandželo. Atšķirīgi no

iepriekšējiem laikmetiem skulptūrā

vērojams pārmērogs. Fiziskā pievilcība,

auguma proporcija.

Renesanses laikā parādās interese par

to, kas norisās aiz individuālā redzes

loka. Kristofera Kolumba brauciens

pāri Atlantijas okeānam. Braucieni bija

vairākkārt. Pamazām tika atklāta jaunā

pasaule.

Vasko de Gamma – jauns tirdzniecības

ceļš uz Indiju. Galvenais mērķis De

Gammas ceļojumam tiešie kontakti ar

Indiju, iegūt nosacīti lētākas garšvielas

Eiropā. Apceļoja apkārt Āfrikai.

Nikolajs Koperniks – heliocentrisma

teorija. Saule ir visuma centrā un ap to

rotē planētas. Rotācijas līnijas tomēr

nebija aplis, bet pati ideja, ka eksistē kaut

kas vairāk par mūsu ideju bija novitāte,

kas parādījās renesanses laikā.

Galileo Galilejs arī heliocentrisma

idejas piekritējs.

Leons Batista Alberti – Renesanses

laika periodā cilvēki bija Ģēniji vairākās jomās, kuru izpaudās ar savu novitāti.

Renesanses laikā personība varēja

izpausties. Viduslaikos cilvēkam bija

niecīgāka vērtība. Cilvēks tolaik nebija

visa centrā.

Renesanses laikā humānisms caurvij

visas dzīves jomas. Cilvēks ir visa centrā.

Ar Renesansi Eiropā sākās pilnīgi jauns

periods gan atklājumos, gan arhitektūrā.

Džordžio Vazari – art de segnum –

secina, ka augstākais uzplaukums

arhitektūrā ir bijis antīkās mākslas

periods. Pēc Vazari domām pēdējās

iezīmes, kas parādījušās 13. gadsimta

beigās sākušās ar Džotto, kas novērsās

no Bizantijas stila.

1. 1250 – 1400 – protorenesance

– sava veida jaunā dzīves atmoda

2. 1420-1500 – agrīnā renesanse,

jeb Quatrtorcento – tieksme pēc

reālisma, un matemātiskas

precizitātes.

3. 1500 – 1525 – dižrenesanse

“Cinquecento”

4. 1525 – 1570/1600 – Vēlīnā

renesanse, manierisms (attīstās

paralēli renesansei)

3.1 FLORENCE 1406. gadā iekarojot Pizu, Florence

ieguva jūras ostu. Jutās tik stipra, ka

varēja izaicināt Milānu un Luku karā. Šeit

koncentrējas galvenokārt mākslinieki.

Francijas karalis ieņem Florenci, gāž

republiku.

16. gs. sākumā Mediči tiek gāzti, tad atkal

atjaunoti, garš laika periods, kad

Florencē mainās vadošās aristokrātu

ģimenes. Būtiski, ka 16. gadsimtā tika

ierobežota politiskā brīvība.

Mediči – izveido Džovanni di Mediči –

veiksmīga savos komerciālajos

darījumos. Attīstījās visā Rietumeiropā.

Bija ne tikai galvenie pasūtītāji, bet arī

noteica gaumi visā Florences pilsētā un

Itālijas ziemeļu daļā.


Lapa 6 no 74

Florence ir pilsēta, ko pazīstam jau no

viduslaikiem. Plānojuma struktūra

skaidri parāda galvenās attīstības

stadijas. Pilsēta veidojas pēc antīkās

Romas plānojuma principiem –

taisnstūris ar centrālo laukumu. Ielas

veidotas taisnā leņķī, veidojot

taisnstūrveida kvartālus. Plānojumā

iekļaujas katedrāle, kas izvietojas

pilsētas vienā stūrī.

Baptistērijs un kampanile – saglabājas

Florences centrā, vecajā romiešu pilsētas

daļā, viens no pirmajiem

arhitektoniskajiem ansambļiem.

Santa kroče klosteris - viens no

būtiskākajiem centriem, kas izveidojas

pilsētas paplašināšanas teritorijā,

izvietots vairāk uz ziemeļiem –

arhitektoniska pilsētvide ar laukumu un

baznīcu, atradeņu patversmi.

Ilustrācija 3-3 "Santa Kroče Klosteris"

Santa Maria Novella – saturā gotiska

baznīca.

Ilustrācija 3-4 "Santa Maria Novella"

Pilsēta tiek paplašināta, kļūst samērā

blīva savā apbūvē. Jaunie objekti

izvietojas ap vēsturisko centru.

Pallacco Vecchio – Aristokrāti pa ēku

augšējiem stāviem varēja pārvietoties,

nenoejot līdz ielas plaknei. Nokļūt varēja

samērā tālu. Florence izteikti attīstījās

15. gadsimtā. Šie klosteru un baznīcu

kompleksi, kas izvietojas apkārt

baznīcas centrālajai daļai ir būtiskākie,

kas veidoti 15. gadsimta laikā.

Ilustrācija 3-5 "Pallacco Vecchio"

3.1.1 Filippo Brunelleschi

Santa Maria del Fiore – sāka celt 13.

gadsimta beigās ar vērienu, ko ar tā laika

konstruktīvajiem risinājumiem nevarēja

atrisināt. Pēdējā izstrādes posmā

Frančesko Talenti, paplašina jomu

krustojuma punktus. Baznīca saskaras ar

būtisku konstruktīvu problēmu – kā būvi

pārsegt. Jomu krustpunkti parasti bija

samērā koncentrēti. Visā Itālijas

teritorijā valdīja nosacīta sacensība.

Ilustrācija 3-6 "Santa Maria del Fiore konstruktīvais risinājums"

Jomu krustpunktā astoņstūra celtne.

Baznīca, kas tiek būvēta ir tik plaša, ka ar


Lapa 7 no 74

koka elementiem jomu krustpunktu

vairs nav iespējams pārsegt. 1404. gadā

pilsēta pirmo reizi saskārās ar problēmu.

Florencei draudēja iespēja zaudēt savu

tēlu, kļūstot par apsmieklu apkārtējo

pilsētvalstu lokā. Paaugstinot cilindrisko

daļu, sienas kupola bāzē ir tik plānas, ka

neviens nespēj piedāvāt ticamu

konstruktīvu risinājumu šai problēmai.

Ilustrācija 3-7 "Santa Maria del Fiore"

Brunneleski pēc antīkās arhitektūras

mantojuma studijām Romā, apguvis

orderu sistēmu sāk darboties pie Doma

kupola problēmas. Kaut arī Brunneleski

nebija reālas pieredzes būvniecības

darbā. Kupols beigās tiek realizēts ar

divām čaulām. Brunneleski pats arī ne

tikai sniedza arhitektonisko risinājumu,

bet viņam tika piešķirta pilnvara

izvēlēties marmoru ar kuru veidot

galvenās ribas. Brunneleski darbības

laikā ~17 gados dzima arī vairākas

novitātes, piemēram, kā uzlabot

materiālu padevi, izmantojot apvēršamu

zobratu. Brunneleski iedvesmojās arī no

gotikas arhitektūras kā organizēta

proporcija katrai velvei, lai varētu sadalīt

slodzi uz punktveida balstiem.

Brunneleski bija ļoti bagāts savā

radošajā darbībā. Viens no zināmākajiem

darbiem – atradeņu patversme. Pilnībā

realizēta tikai pēc arhitekta nāves.

Ospedale Degli Innocenti

Ilustrācija 3-8 "Brunneleski atradeņu patversme"

Ēkas fasāde, kas orientēta pret laukuma

pusi rada iespaidu par sabiedriskas ēkas

tēlu. Lodžija – segta ārtelpa, kas

ierobežota no vairākām pusēm. Atverās

pret laukumu, pasvītrojot ēkas

sabiedrisko raksturu.

Ilustrācija 3-9 "Atradeņu patversme – plāns b/m"

Komplekss sarežģīts pēc savas uzbūves

shēmas. Telpas galvenokārt kārtojas ap

iekšējo pagalmu, pieslēdzas iekšējam

pagalmam radot papildus iespēju

kvalitatīvākam telpu izgaismojumam.

Telpas labāk bija veidot ar galeriju, jo

temperatūra Florencē bija augsta.

Apartamenti kārtoti ap iekšējo pagalmu.

Galvenā ieeja ved tieši uz pagalma

centru, no kurienes plūsmas sadalās uz

vairākām telpu grupām. Šeit arhitekts

izmantojis senu konstruktīvu

paņēmienu – buru veida velvi.

Ilustrācija 3-10 "Atradeņu patversme - griezums"

Ēkas griezumā, iekšējā pagalmā veidojas

pavisam cita proporcija. Šeit telpas tiek


Lapa 8 no 74

dažādotas. Reprezentācijas telpas

parasti izvietotas pie ielas ar ievērojami

augstāku telpu augstumu. Lodžija

savukārt ir nedaudz pacelta virs

laukuma līmeņa. Fasādei nav noteikta

centra, bet ir skaidri nolasāmi divi

līmeņi, kuri tiek atdalīti ar dekoratīvu

antablementu 1 . Pilastri ar taisnstūra

šķērsgriezuma, parasti veidoti pēc

kolonnu shēmas.

Ilustrācija 3-11 "Atradeņu patversme - fasādes dalījums"

Logu ailu dekoratīvā apdare - Frontoni

un sandriki. Brunneleski, strādājot pie

fasādes proporcijas bija ļoti labi izpētījis

seno orderi. Pilastri ir ievērojami lielāki

kā kolonnas. Brīvstāvošās kolonnas savā

mērogā atšķiras no pilastra, kas kalpo kā

pirmā stāva mēroga elements.

Bareljefu tematika ir skaidri nolasāma –

atradeņi, jeb bērni, kuri tika uzņemti šajā

ēkā. Ēka varēja uzņemt līdz pat 1000

atradeņiem.

Kopumā ar ordera proporcijām strādāja

vairāki renesanses laika arhitekti.

Iekšējie pagalmi kļuva par neatņemamu

sastāvdaļu, lai varētu regulēt

temperatūru ēkas iekšienē.

Pazzi chapel – Praktiski brīvstāvoša ēka

klostera Santa kroče pagalmā. Pretī ēkas

ieejai redzam atvērtu pirmā stāva līmeni

un centrā akcentētu arku, kas ir daudz

1 Antablements – orderi vaiņagojošā daļa, sastāv no Arhitrāva, frīzas joslas un dzegas – vaiņagojošās joslas, kas sienu pasargā no

augstāka un ierakstās attikas līmenī.

Sienas daļa virs vaiņagojošās dzegas –

paredzēta bareljefiem vai uzrakstiem.

Ilustrācija 3-12 "Paci kapella"

Attika ir kā starplika virs antablementa,

dekorēta ar plastisku fasādes

profilējumu. Humānisms, kas attītās

renesanses laika arhitektūrā. Par

proporcijas galveno centru ņem cilvēku.

Cilvēki meklē proporcijas centrāli

simetriskai ēkai. Telpa veidojas ap

cilvēku. Latīņu krusta baznīcas kļuva

vecmodīgas. Kapela noslēdzas ar nelielu

altāra daļu.

Ilustrācija 3-13 "Paci kapella - plānojums & arhitektoniskā uzbūve"

Apmeklētāju plūsma no klostera

pagalma. Apmeklētājs nonāk klostera

pagalmā. Altāris ir nedaudz pacelts virs

kapelas, kas pasvītro skatu perspektīves

likumus. Baznīca savās proporcijās ir ļoti

matemātiski precīzi izrēķināta. Jāteic, ka

arī pārsegumā Brunneleski ir piemērojis

samērā precīzu pussfērisku kupolu. Ja

mēs analizējam kupolu no gotikas skatu

nokrišņiem un klasiskajā orderī kalpo kā vaiņagojošā daļa.


Lapa 9 no 74

punkta, vērojam, ka tur manāmas

nesošās ribas. Šeit parādās sienu posmi

ar logiem, kas izgaismo zemkupola telpu.

Ilustrācija 3-14 "Paci kapella - fasāde"

Fasādē mēģināts savietot ordera

elementus, it sevišķi attikas posmā, kur

galvenajās balstu nesošajās vietās

parādās pilastri, kas tiek grupēti pa

diviem un Lizēnas 2 , kas tik izvietotas

starp šiem pa pāriem veidotajiem

pilastriem. Fasāde tiek ģeometriski

dalīta un kļūst vizuāli atraktīva. Orderis

tiek perfekti proporcionēts īstajā vietā.

Ilustrācija 3-15 "Paci kapella - interjers"

2 Lizēna – plakans izvirzījums sienā, šauras, vertikālas joslas formā.

Kapellai piekļaujas atvērta ārtelpa. Virs

ieejas ass izvietojas kupols, kas ir

ievērojami zemāks kā telpas kupols un

pasvītro dinamiku, kas veidojas

pārvietojoties no pagalma uz kapelas

centru.

Brunneleski interjeros ļoti raksturīgs ir

kolorīts – pērļu gaišais tonis, kas mijas ar

vieglu violeti pelēku toni, kas savukārt

akcentēja ordera elementus. Logu ailas

profilējums tika veidots askētisks,

pārdomāts un skaidri definēts. Kapela

netika pabeigta arhitekta dzīves laikā,

bet sākotnējā iecere tika realizētas

samērā tiešā veidā, bez ievērojamām

izmaiņām.

San Lorenco bazilika Florenē. Veidots

ar bazilikālu griezumu, ar transeptu.

Viduslaikos transepts bija domāts

augšdzimušajām ģimenēm. Jaunajā

koncepcijā galvenokārt aristokrātija

veido kapelu ap transeptu. Veco

sakristēju projektēja Bruneleski. Ar

turīgo florenciešu kapelām interjerā

vienotība tiek sadrumstalota.

Ilustrācija 3-16"San Lorenco Bazilika interjers"

Bruneleski pēc antīkās romas piemēru

parauga izstrādāja tīrāku un racionālāku

iekštelpu plānojumu, sākot baziliku

plānot kā kvadrātu, kā moduļu sistēmas

pamatelementu. Baznīcas sākotnēji tika

paplašinātas ar kapelām sānu jomos. 1419. G tiek izstrādāts oriģināls baznīcas

plāns. Sānu kapelas pievieno 1440 gadā.

Pievienojot sānu kapelas, kuras ir puse

no sānu joma, veidojas matemātiska


Lapa 10 no 74

proporcija. Matemātiskā proporcija bija

Bruneleski paraksts. Baznīca diemžēl

netika īstenota līdz Bruneleski nāvei. Pēc

viņa nāves darbu turpināja Antonio

Manetī. Visa baznīca praktiski kļūst par

Medeči dzimtes baznīcu, jo visas kapelas

veltītas Mediči dzimtes locekļiem.

Ilustrācija 3-17 "San Lorenco bazilika - plānojums"

Fasāde netika nobeigta. Fasādes

dalījumam jātspoguļo bazilikālo

griezumu, tomēr visi iecerētie risinājumi

netika realizēti. Pārsegumā ir veidots

kesonu veida pārsegums. Jomu

krustpunktā paceļas kupols, tam ir

sfēriska forma, praktiski puslode.

Bruneleski bija iecienījis ģeometriskos

pamatelementus.

Perfekti proporcionēta skatu

perspektīve, veroties uz kādu no sānu travejām.

Pārsegumā izmantots kesons3, akcentēts

veidots ar profilētām maliņām. Griestu

kompozīcijas ir nākušas mantojumā no

viduslaiku mantojuma. Veidota arī

neliela starplika starp kolonas kapiteli

un arkas pēdu – imposts, kas ir

arhitektoniski konstruktīva detaļa, kas

sadala ailas vai starplika starp sienu vai

balstu un arkas pēdu. Izmantots

klasiskais orderis. Iecienīts bija

askētiskais rokraksts ar pērļu baltām

sienām. Kupols tika izveidots vēlāk, to

3 Kesons - ģeometriskas formas iedziļinājums griestu vai velvju apakšējā virsmā

pabeidza viņa skolnieks. Kupolā ir vēlākā

laika gleznojums, vainagojošā daļā ir

laterna, gleznojumus izveidoja baroka

laikā.

San Spirito bazilika 1436 - Nedaudz

atšķirīgs dizains, atrodas pretējā Arno

upes krastā. 3 jomu baznīca.

Pēc Bruneleski nāves viņa darbus

pārņem viņa skolnieks Monetī, 16.-17. Gs

mijās noris vēlākas pārbūves.

Transeptam šeit arī ir 3 jomi. Visi sānu

jomi ir apjozti ar kapelām, kas ir

veidotas puslokā, tās tiek izvietotas starp

balstiem. Pusapaļai sienai jomu malās ir

vairāki ieguvumi. Pirmkārt, sienas varēja

būt ļoti plānas, otrkārt, veido perfektu

perspektīvas proporciju.

Ilustrācija 3-18 "San Spirito bazilika - plānojums"

Brunelleski sākotnēji veidoja fasādes

dalījumu, kur sānu joms ir puse no

vidusjoma. Sānu kapela ir nedaudz

zemāka par sānu jomu. No pretējā joma

puses var redzēt perfekti projektētu

perspektīvi. Fasādei sākotnēji bija

domāta cilindra veida velve, bet īstenoja

kesona tipa pārsegumu.

Jomu krustpunktā atrodas kupols, kuru

risināja nedaudz līdzīgi kā Paci kapelā.

Kupola nesošā konstrukcijā dominē

akcentētās ribas, starp kurām izvietotas


Lapa 11 no 74

logu rindas. Vēlāk kupolu palielināja tīri

optiski, lai veidotu baznīcas akcentu.

Apvienot ārējo kapelas vienā sienā,

nebija Bruneleski ideja, viņš gribēja

izcelt katru atsevišķu kapelu. Līdzīgi kā

san Lorenco, arī šeit ir pielietots imposta

princips. Vainagojošam kupolam ir

akcentētas nesošās sijas. Interjerā

parādās sandriķi – elementi virs logiem,

trīsstūra vai pusloka formā ar profilētu

apmali. Katra konstruktīvā elementa

pielietošana, tiek akcentēta ar tumšāku

krāsu. 16.gs. jomu krustpunktā tiek

novietots altāris. Tas praktiski izjauc

Bruneleski sākotnējo kompozīciju ar

perfektām proporcijām. Sienu dalījums

ir akcentēts ar ordera elementiem.

Masaccio, Sv Trīsvienība, Santa Maria

Novella baznīcā – freska, atspoguļo

cilindriskas velves perspektīvu telpas

dziļumā. Mitrā svaigā apmetumā

uzgleznota glezna.

Ilustrācija 3-19 "Mazačo - Svētā trīsvienība - gleznas uztveres telpiskā shēma"

1425-1427/28. Freska attēlo vairākus

līmeņus. Virs sarkofāga ir teksts – Es biju

kas tu esi, un es būšu kas tu esi. Daudzi

mākslinieki atzīmē, ka pūles apgūt telpu

ir salīdzināmas ar mūsdienām, tomēr

mūsdienās vairāk tiek meklēti materiāli.

San Maria Degli Angeli 1427 – 1436. Ap

1434 gadu Bruneleski sāka darbu pie

centrāli simetriskas būves plāna.

Ilustrācija 3-20 "San Maria Degli Angeli plāns"

Pasūtītājs, mūks Traversāri nāca no

Ravennas turīgas ģimenes. Traversāri

vērsās pie Bruneleski ar lūgumu izveidot

būvi ar pilnīgi simetrisku plānojumu.

Radītais baznīcas plānojums veidots uz 8 stūra bāzes, kur pie katra stūra

piekļaujas kapela un katrai kapelai ir

pusloka apsīda.

Pa ārējo perimetru šadi tiek iegūts 16 -

stūris. Uz centrālā 8 stūra tiek novietots

kupols, kas ir humānisma idejas pamats,

ienākot telpā, cilvēks ir visa centrā. 1439.

Gadā mūks pēkšņi mira, tāpēc centru tā

arī neīstenoja, un baznīca aizgāja bojā.

Ilustrācija 3-21 "Santissima Annunciata plāns"


Lapa 12 no 74

Santissima Annunciata - Baznīcas

austrumu kapela 1444. Kora daļa tiek

risināta centriski. Tā ir veidota ar 8

pusapaļām kapelām. Renesanses laika

arhitekti nemitīgi studēja antīkās Romas

arhitektūru. Simetriskām celtnēm

cilvēku ar telpiskiem līdzekļiem virzīt uz

altāra daļu nav iespējams, tādā veidā tiek

akcentētas humānisma idejas, nevis

viduslaiku domāšana.

3.1.2 Leons Batista Alberti

1404-1472 Nācis no Florences ģimenes,

bērnību pavadījis prom no Florences.

Izceļas ar savu vispusīgo izglītību.

Populārākais viņa darbs ir „10 grāmatas

par arhitektūru”. Savās 10 grāmatās

pievērsās Vitrūvija atziņu un tēžu

analīzei. Alberti ir mēģinājis vērst

uzmanību Vitrūvija proporciju teorijai.

Alberti projektētās ēkas ļoti pamatojas

uz proporciju teorijas. Viens no

populārākiem arhitektiem diletantiem.

Viņa saikne ar arhitektūru bija teorijā.

Ilustrācija 3-22 "Palacco Ručelai fasādes fragments"

Palacco Ručelai 1446-1451 – Šeit

arhitekts nepievērsa uzmanību kvartāla

izveidei, bet galvenā uzmanība ir vērsta

tieši fasādes proporcijai. Vērojams gan

horizontālais, gan vertikālais dalījums.

Horizontāli būvapjoms sadalīts 3 līmeņos, pie ordera pilastriem izmantoti dažādi orderi. Pirmajā – dorisko, otrajā – jonisko, trešajā stāvā – korintisko. Orderi tiek lietoti, lai izceltu stāvus. Starpdzegas

pasvītro ēkas horizontālo dalījumu. Logu ailām ir pusloka pārsegumi, tiek dalītas ar nelielu antablamentu. Logi veidoti līdzīgi kā biforija logi.

Ilustrācija 3-23 "Palacco Ručelai kvartāla plāns"

Palazzo ir veidota tā, ka telpas

organizētas ap iekšējo pagalmu, jo

klimats ir pietiekami saulains un karsts.

Fasāde ir veidota ar akmens rustiem.

Princips ir tāds, ka rusti paliek smalkāki

virzienā uz augšu. Visu daļu harmonija

tiek sasniegta tad, kad nevar neko

noņemt vai pielikt.

San Francesco 1446 .g. Saukts par

Malatestiano templi. Transepts šeit ir

neattīstītā formā. Atšķirīgi risināti sānu

jomi kā kapelas, kuras atveras uz

vidusjomu. Garenjoms tiek noslēgts ar

kora daļu, kuram ir pusloka apsīda.

Veidojas cita rakstura iekštelpa. Ārējā

sānu sienā ir izvietotas nišas, kurās

ievieto sarkofāgus, kuri bija domāti

humānistu Malatestes mācekļu

apglabājumiem. Proporcija un telpiskais

risinājums nedaudz atgādina romiešu

triumfa arku.

Ilustrācija 3-24 "San Francesco"


Lapa 13 no 74

Santa Maria Novella – 1456 -1470 -

Dominikāņu baznīca, sākta īstenot kopā

ar klosteri. Netālu no laukuma, ar ieceri

tajā rīkot festivālus. Alberti risina

baznīcai jaunu fasādi. Baznīca kļūst par

smalki pārdomātu grafisku zīmējumu.

Fasādē paredzētas 6 nišas sarkofāgiem.

Alberti ir atradis moduli, tas ir kvadrāts,

kas atrodas zem centrālā rozes loga, pēc

tā tiek projektēta visa fasāde. Alberti

ievieš dekoratīvo volūtu, kas plastiski

apvieno divus baznīcu stāvus, tā kļūst

par ļoti būtisku baroka laika arhitektūras

elementu.

Ilustrācija 3-25 "Santa Maria Novella fasāde"

Daudzkrāsaina marmora inkrustācija.

Gaišais tonis ar tumšo piešķir fasādei

citu kolorītu, nekā tikai grafiskais

izpildījums. Viduslaiku baznīca no 13. Gs

kalpo kā čaula.

San Andrea – 1427 – 18.g. Īstenota jau

pēc Alberti nāves. To īsteno vairākos

etapos, jomu krustpunktu izveido

pirmajā etapā, baznīcu nobeidz 18. Gs ar

kupola izveidošanu. Paplašināts

transepts, garenjomu abās pusēs

izvietotas kapelas. Veidojas telpiskas

kabatas uz abām vidusjoma pusēm.

Tādā veidā tiek paplašināts galvenais

joms. Galveno jomu pārsedz ar cilindra

veida velvi ar kesona veida dekoratīvo

apdari.

Ilustrācija 3-26 "San Andrea"

Veidojot plānojumu, Alberti ir izveidojis

lielākus sānu altārus, kas atveras ar

dekoratīvu pusloka arku. Skaidri

nolasāma sistēma. Līdzīga shēma ir jomu

krustpunktā. Simetriski risināta joma

krustpunkta daļa. Pamat kompozīcijā ir

veidota pēc Romas triumfa arkas motīva.

Alberti ir pirmais, kurš aizsāka lielā

kārtojuma ordera lietojumu, kas apvieno

2 vai vairākus stāvus, kas kļūst par

galveno mēroga elementu.

Ilustrācija 3-27 "S. Sebastian Mantujā"

S.Sebastian Mantujā 1460-1470 Alberti

šeit mēģinājis proporcionēt ne tikai

fasādi, bet arī ēkas plānu. Kvadrāts tiek

sintezēts ar grieķu krusta plānojumu. 3

zari tiek nobeigti ar apsīdām. Ieejas daļā

veidots nartekss. Pēc Alberti nāves būve

nav nobeigta. Dekoratīvās dzegas piešķir


Lapa 14 no 74

pārdomātu arhitektonisku risinājumu.

Fasāde risināta ar ģeometriskiem

līdzekļiem.

3.1.3 Citi arhitekti

Palazzo Riccardi 1444 – 1460 Arhitekts

– Mikelandželo Florence. Praktiski

pirmais palacco, kuru īsteno Florencē.

Ēka kļūst par prototipu palacco izveidei.

3 ēkas stāvi.

Ilustrācija 3-28 "Palacco Ricardi Florencē"

Visos palazzo galvenais akcents bija

iekšējais pagalms. Ieeja tiek organizēta

no ielas puses, nonākot iekšējā pagalmā,

kur izklīst pa vertikālām komunikācijām.

1. Stāvā bija pieņemšanas telpas,

tirdzniecības platības, saimnieka

kabinets. 1. Stāva telpas bija vispārējai

lietošanai, viesu uzņemšanai, bieži ar

staļļiem vai dārza telpām.

Ilustrācija 3-29 "Palacco Riccardi plāns"

2. Stāvā reprezentatīvās telpas un

guļamistabas. 3. Stāvā izvietotas

guļamtelpas un kalpotāju telpas vai tikai

kalpotāju telpas. Reprezentācijas zāle

novietota uz ielas pusi.

Fasādes dekoratīva apdare tiek veidota

ar akmens rustiem, kuri pirmajā stāvā ir

robusti, 2. Stāvā bloki ir slīpēti, 3. Līmenī

apdare ir praktiski vienā plaknē ar

minimālu šuvju daudzumu.

1659 gadā ēku pārdeva Riccardi ģimenei

1680 gadā ēku paplašināja, pievienojot

esošai rezidencei. Pievieno papildus 7

logu asis, kura tiek nodēvēta Palazzo

Medici Riccardi. Liela nozīme ir

vainagojošai dzegai. Šajā gadījumā tā ir

1/8 fasādes augstuma – 2.5m.

Ilustrācija 3-30 "Palacco Strozzi fasādes notinums"

Palacco Strozzi 1489 – 1505 Arh.

Bendetto da Majano. Nobeidza arh.

Kronaka. Princips ir stipri līdzīgs, 3 stāvi

atdalīti ar starpdzegām. Viena no

retajām palacco, kura ir risināta kā

brīvstāvoša ēka.

Ilustrācija 3-31 "Palacco Strozzi plan"

Telpas izvieto ap iekšējo pagalmu.

Telpas tiek izgaismotas ar pakārtoto

saules gaismu. Simetriskā veidā tiek

izvietotas kāpnes. Fasādē izveido attikas

stāvu, kurš ļoti veiksmīgi kalpo


Lapa 15 no 74

utilitārām vajadzībām. Attikas stāvs

paslēpts aiz greznās vainagojošās

dzegas. Dominē fasādes rustveida

apdare. Dzegas pārkare ir 2.1m, 1/13

daļa no fasādes augstuma.

Palacco Gondi Florencē 1490. Arhitekts

Džuliano da Sangallo, 17. Gs beigās arh.

Antonio Maria Ferri. Mēģinājis spēlēties

ar fasādes apdares elementiem. Daudz

akcentētāki ir pusloka logu pārsedzes

izveide fasādē. Izteiktas ir arhivoltas ap

lokiem un durvju ailām.

Ilustrācija 3-32 "Palacco Gondi fasāde"

Madonna delle carceri 1485-1491 Arh.

Džuliano da Sangalo. Praktiski baznīca ir

grieķu krusta plānojuma baznīca ar

vienādiem zariem, jomu krustpunktā

risināts kupols ar sfērisku pārsegumu un

nesošām ribām. Viena no pirmajām, kas

plāna un fasādēm atspoguļo perfekti

simetrisku celtni.

Ilustrācija 3-33 "Madonna della carceri"

Santa Maria della consolazione Todi

pilsētā. 1508 – 1607 Arhitekti Antonio Da

Sangallo jaunākais un Cola da

Caprarolam Nucgeke Sabnucheli. Ar savu

masīvo būvapjomu ir īstenots meistara

sapnis par centrālo plānojumu. Plānā

grieķu krusts. Piekļaujas pie plāna

centrāla kvadrāta. Interjerā atgādina

Konstantinopoles piemēru. Fasādē un

interjerā parādās iezīmes, kuras

akcentēja Bruneleski.

Ilustrācija 3-34 "Santa Maria della consolazione Todi"

Svētais vakarēdiens Santa Maria Della

Grazie ēdamzālē. 1495-1498. Leonardo

da Vinci. Agrā bērnībā tiek nodots

studijām. Ātri parāda ģēnija dotības.

Interese par visām dzīves sfērām parāda

viņa ģenialitāti. Kompozīcijā dominē

perspektīvā kompozīcija. 1452-1519

dzīvošanas gadi. Dzīves laikā izstrādātas

ļoti daudz skices jebkurā sfērā. Rakstījis

spoguļrakstā, lai izlasītu vajadzēja

spoguli.

Leonardo meklēja iespējas kā vienā

pilsētā savienot divas transporta

plūsmas, viena no idejām bija plūsmas

izvietot vienu virs otras.

Ļoti liela interese bija anatomija studijas.

Secējot cilvēkus iepazina cilvēku

anatomiju. 15. Gs iepazina visus cilvēka

orgānus, tai skaitā arī sirds darbību.

Kustības izpēte deva impulsu viņa

izgudrojumiem tehnikas jomā. Izdomājis

mašīnas ritošās ass prototipu, tanka

prototipu, dubultā korpusa prototips.

Upes kuģa prototips. Lidmašīnu

prototipi.


Lapa 16 no 74

3.2 VENĒCIJA Atšķiras no Florences dzīves stila un

arhitektūras. Venēcijā pazīstam vairākus

objektus. Uz 15. gadsimta vidu dominē

gotika un Bizantijas arhitektūras

iezīmes. Bizantijas agrā renesanse. Arī

šajā periodā arhitektūrā soli pa solim

ienāk jaunās iezīmes.

Venēcija jau samērā ilgu laiku bija viens

no nozīmīgākajiem centriem

tirdzniecības jomā. Lielākā daļa

tirdzniecības ceļu gāja caur ūdeni.

Kontakti attīstījās 11. un 14. gadsimtā,

kad paralēli politiskajai fāzei bija

vērojama intensīva kulta celtņu

celtniecība.

Bazilikas centrālsimetriskas un

daudzkupolu. Plašs kulta celtņu spektrs.

Venēcijā daudz apgrozījās amatnieki,

tirgotāji un jūrnieki. Šis plašais

diapazons ietekmē arī arhietktūras

izveidi. Atšķirībā no Florences daudz

atvērtāka arhitektūra.

Venēcijas arhitektūru galvenokārt

nosaka klimatiskie apstākļi. Venēcija ir

būvēta uz Salām vai seklā Lagūnā.

Venēcijas pilsētas centrālā daļa atrodas

nošķirti no jūras, kas nosaka arī

arhitektūras izveidi. Zemes gabali ir blīvi

un neregulāri, izvietoti gar mazajiem un

lielajiem kanāliem. Tādējādi veidojas

divi kanālu tīkli. Ūdens klātbūtne arī

nosaka arhitektūras raksturu.

Arhitektūra ir daudz atvērtāka, jo

Venēcija atrodas uz ūdens. Logu

proporcijas ir ievērojami lielākas kā tās

bija Florencē. Venēcija ir arī viens no

centriem, kur norit karnevāli, sekojoši

arhitektūrai ir svinīgāks raksturs ar

arhitektoniski bagātāk rotātām fasādēm.

Ēkas būvēja uz pāļiem, tām vajadzēja būt

vieglākām. Netiek būvētas no masīva

akmens, būvē no ķieģeļa un apšuj ar

dekoratīvām flīzēm. Sakarā ar to, ka

Venēcijā apgrozījās dažādu jomu ļaudis,

Venēcijā samērā ātri parādās cita tipa

ēkas. Šīs ēkas tika būvētas sākot ar 12.

gadsimtu, realizētas par republikas un

labdarbības biedrību līdzekļiem.

Darbojās arī lobijs.

Pirmajā stāvā ēkās izvietojās noliktavas

un virtuves. Otrā un trešajā stāvā –

dzīvojamās telpas un guļamistabas.

Pilsēta ir ārkārtīgi blīvi veidota. Kvartāli

ir dalīti pēc ģeogrāfiskās situācijas. Starp

kanāliem ir neregulāras formas. Ēkas

realizētas pēc samērā vienkāršiem

principiem. Korpusu ēkas ar 4

korpusiem vai piekto korpusu pāri

pagalmam.

Ja raugāmies uz nedaudz greznākām

būvēm, pirmā ko vērts aplūkto ir Palaco

Ca’d’Oro

Ilustrācija 3-35 "Palacco Ca'd'Oro fasāde"

Palaco Ca’d’Oro 15. gadsimta I puse –

gotikā dominējošās smailloka arku

formas. Liesmojošās gotikas iezīmes.

Iezīmēta ailas vaiņagojošā daļa.

Ieskatoties sīkāk tomēr redzam, ka

fasādes apdarē vērojamas arī atsevišķas

romānikas arhitektūras iezīmes.

Smailloka arkas aizvieto pusloka arkas.

Arhitekts – akmeņkalis – Bortolomeo.

Veido pirmo stāvu un interjeru. Otro un

trešo stāvu veidojis meistars Matejo.

Fasāde ir asimetriska. Neraugoties uz to,

ka plānojums bija samērā simetrisks,

pārbūvējot vecāku rezidenci, izdala

asimetriski noslēgtāko fasādes daļu.

Otrajā stāvā reprezentācijas –

guļamtelpas. III stāvs vaiņago būves

masīvu.

Ar šo ēku ienāk dekoratīvā formu valoda.

Fasādē izmantots Veronas sārtais


Lapa 17 no 74

marmors. Ēkas pasūtītājs – San Marko

prokurors, viens no noteicošajiem

politiskajiem cilvēkiem. Pats vadīja

būvniecības darbus. Fasādē daudz

izmantots marmors un zeltījums.

Fasādes ažūrā daļa, kur vērojama piecu

asu sistēma. Pateicoties uzirdinātai

fasādei lieliski darbojas gaismēna.

Ilustrācija 3-36 "Palacco Vendramin Calergi fasāde"

Palacco Vendramin Kalerdži 1481 –

1509.g. Pirmās izteiktas renesanses

iezīmes. Fasādes proporcijā sānu jomi

veidoti mazliet nošķirti. Salīdzinājumā –

Palaco Ručelai arī šajā piemērā katrs

stāvs ir akcentēts ar ordera pilastriem,

šajā gadījumā pilastri tiek izvirzīti vēl

vairāk. Fasāde kļūst aktīvāka un

dinamiskāka.

Venēcijas piemēros parādās tendence

maksimāli atvērt ēku pret pilsētu un

apkārtējo vidi. Arī šeit redzam, ka logi

tiek organizēti tā, lai tiktu atvērti līdz

lejai – franču tipa balkoni. Dod iespēju

piekļūt ārtelpai.

Balkonu izveide ievieš jaunus

konstruktīvus elementus – konsoles.

Pasvītro fasādes dalījumu. Balkoni tiek

izvietoti uz dekoratīvām konsolēm.

Balkonu margas balsta nelielas kolonnas.

Ja raugāmies uz fasādes dekoratīvo

apdari, arī šeit fasādē ir savietoti divi

dažādi mērogi. Pa vidu logiem – imposts

– Biforais logu dalījums. Starpdzegās

dekoratīvi marmora elementi.

Lai pārliecinātos par fasādes plastiku,

ordera elementu dalījuma princips –

fasādes dalījums pa vertikāli. Stāvu

dalījums tiek pasvītrots ar starpdzegām.

Šis ir viens no pirmajiem

renesanses

piemēriem, kur ir

jūtama izteikta

dekorativitāte.

Pilsētas vide izcēlās kā fons dažādām

aktivitātēm. Tā rezultātā fasādes ir

daudz dekoratīvākas kā Florencē.

Palacco ieskicēja pamatelementus ar

kuriem tiek realizētas vairākas fasādes.

Saglabājas pamatsistēma – dalīt stāvos.

Sānu fasādes apjomi.

Pirmie stāvi, kas tiek organizēti kā ieejas

ēkās tiek atvērti uz kanāla pusi, lagūnu.

Ūdens līmenim ceļoties, pirmais stāvs

praktiski mēdz būt zem ūdens. Fasādē

parādās vertikālie koka elementi. Pirmie

stāvi ļoti bieži ir pakļauti ūdens līmeņa

svārstībām.

Ilustrācija 3-37 "San Michele M.Kodučči"

San Michele – 1469. g. Isola sala. Baznīca

ir iepriekšējā laika perioda. Maoro

Kadučči. Fasādē arhitekts ievieš jaunu

kompozīciju, kur fasādes apvieno liektie

elementi, kas izriet no pusloka motīva.


Lapa 18 no 74

Šajā fasādes motīvā parādās

vaiņagojošais elements, kas noslēdz

vertikālo loku fasādē.

Fasādē saglabājas vertikālais rozes loga

motīvs. Ieejas portālā arhitekts nebaidās

izmantot arhitektonisku profilējumu

ailas portāla apdarē. Virs fasādes tiek

likts vertikāls trīsstūra elements. Mauro

Kaduči ar šiem stila elementiem turpina

strādāt arī pie savas nākamās baznīcas.

Ilustrācija 3-38 "San Zaccaria M.Kadučči, A. Gambelli”

San Zaccaria – 1448. gads - Antonio

Gambbelli – 1483. gads - fasādes dekoru

izveide – Mauro Kaduči. Plānojumu

nebija iespējas mainīt, bet bija brīvība

darboties ar dekoratīvo fasādes apdari.

Pirmajā līmenī galvenokārt ir strādājis

pirmais arhitekts. Mauro pievienojies

tieši pie augstākajiem līmeņiem. Fasādes

vaiņagojošajā daļā parādās tas pats

motīvs tikai ar daudz izteiktāku plastiku

un dekoratīvo apdari. Jomi fasādē tiek

akcentēti ar fasādē izvirzītiem

pilastriem, kas ieskicē jomu platumus.

Fasādē parādījies horizontālais jomu

platums. Jau otrajā līmenī redzam ka šie

paši izvirzītie balsti ir samērā dekoratīvi

rotāti. Orderu pilastri iezīmē arī logu

ailas.

III līmenis noslēdzas ar dekoratīvo

dzegu. Noslēdzošais motīvs – pusloka

arka – arkveida timpanons.

Fasādes pirmajā līmenī ir izteikta

koloristika līdz pat melnam marmoram.

Dekoratīvā apdare parasti bija

dekoratīvā apšūšana.

Ilustrācija 3-39 "Dodžu pils fasāde uz Rio di Palacco pusi M. Kodučči"

Dodžu pils fasāde uz Rio di Palacco. Pēc

1484. gada, arhitekts – M.Kodučči Pils

daļa, kas paveras pret austrumiem

atveras pret kanālu un noslēdz pagalma

perimetrālo apbūvi. Pagalms ir veidots

noslēdzot teritoriju gar kanālu. Fasādē

sintezēti vairāku arhitektu rokraksti.

Fasādes dalījums raksturīgs M. Kodučči.

II līmenī loki ar arkveida pārsedzi. Augšā

kvadrārveida fasādes atveres.

Ilustrācija 3-40 "Tornis ar astronomisko pulksteni San Marko laukumā"

Tornis ar astronomisko pulksteni San

Marko laukumā. 1496 – 1499.g.

Prototips citiem astronomiskajiem


Lapa 19 no 74

pulksteņiem Eiropā. Centrālā daļa no

Lazurīta, uz tā spēcīgi izceļas figūras ar

apzeltīto virsmu. Vaiņagojošā daļā –

pulksteņu spēle. Interesanti atzīmēt, ka

laikabiedrs P.Lombordo pēcāk piebūvējis

klāt ēkas fasādi līdz dzegas līmenim. 18.

gs. Džordžio Vasari vēl pievieno papildus

stāvu.

Ilustrācija 3-41"Scuola Grande di San Marco P.Lombardo & M.Kodučči"

Scuola Grande di San Marco Sant

Džovanni E’Paolo laukumā 1488.-

1490.g. arhitekts Pjetro Lombardo, Līdz

1495.g.arhitekts Mauro Kodučči.

Celta par labdarības līdzekļiem – ēka, kur

organizēt dažādas mācības, novietot

slimnīcu. Pirmajā stāvā – zāles telpas

nodarbībām. Lielākās sabiedriskās

telpas novietotas sānu masīvā. Zemākā

daļa galvenokārt paredzēta dienesta

telpu prasībām.

Kaut arī ēka konstruēta no

asimetriskiem apjomiem, tā tomēr

veidota kā vienots komplekss.

Dekoratīvā apdare gan vertikālā, gan

horizontālā virzienā. Fasādē ordera

pilastri. Ēka vaiņagojas ar pusloki aploci.

Vaiņagojošie timpanoni rada specifisku

siluetu. Ēkas fasāde sastāv no divām

asimetriskām daļām – Trīsasu fasāde ar pakāpienveida timpanoniem.

Ieejas portāli orientēti uz galveno

mācību telpu – zāļu zona akcentēta ar

pusloka arku. Otrā stāva līmenī novietota

dekoratīva arhivolta. Nišas pirmajā stāvā

rada perspektīvu sajūtu. Blakus

portālam ir piezemētāka sajūta.

Santa Maria Dei Mirakolli baznīca

1481.-1489.g. arh. Pjetro Lombardo un

dēli Pirmā “īstā” Renesanses celtne

Venēcijā. Altāra daļa ir pārsegta ar

burveida kupolu, baznīcas joms, kura

sienas veidotas ar marmora inkrustāciju,

pārsegts ar piekārtiem koka cilindrveida

griestiem.

Interjera un eksterjera apdare veidota

ļoti saskaņoti. Kesonveida griestu

zeltījums un tumšais krāsojums rada

smagnēju efektu, kas kontrastē ar plašo,

gaišo telpu.

Altāra daļa – kvadrātveida telpa, ko sedz

kupols. Paceļas virs ēkas apjoma – ēkas

arhitektoniskais akcents.

Pirmajā stāvā korintiskais orderis

Ilustrācija 3-42 "Dodžu pils fasāde”

Dodžu pils 15.gs. Antonio Riccu – viens

no vadošajiem arhitektiem Venēcijā.

Tēlnieks un izcils jūras inženieris.

Uzticēja realizēt dažādas aizsardzības

būves, lai aizsargātu pilsētu no ūdens.

Dodžu pils pārbūve galvenokārt skar

daļu, kas atrodas aiz galvenās fasādes.

Korpuss, kas paverās gar palacco daļu.

Uz gigantu kāpnēm tika izvietotas

skulptūras. 54 x 25 metri – zāles lielums.

Bartalome Bon 15. gadsimtā izveidoja eju

starp san marko katedrāli un Dodžu pili,

akcentējot un balansējot arhitektonisko

veidolu starp divām būvēm. Izveidots

pulksteņu motīvs.

Dodžu pils, ko atceramies no fasādes un

viduslaikiem, iekšējā pagalmā ir pavisam

atšķirīga savā formu valodā. Gigantu

kāpnes ar divām skulptūrām noslēdz

kāpņu laidu ar skatu uz austrumu


Lapa 20 no 74

korpusu. Dodžu pils tiek pārbūvēta arī

vēlākos periodos.

Venēcijas arhitektūrā ir ļoti plašs un

virtuozs dekoratīvo elementu lietojums.

Ēkas integrē apkārtējā vidē. Smalka

arhitektoniskā formu valoda. Tika

ņemtas vērā arī gleznieciskās īpašības,

piemēram ēku atspulgs ūdenī u.tml.

3.3 MILĀNA Ļoti konservatīva pilsēta. Milānā līdzīgi

kā Venēcijā bija samērā attīstīta

ekonomika, ko īpaši var attiecināt uz zīda

rūpniecību. Milānā dominēja tirgotāju

ģimenes. Šeit jāpiemin tie objekti, kas

attiecas uz renesansi.

Atšķirībā no venēcijas attīstīta ražošana,

kas organizēta uz individuālu

meistarību, ceha princips. Ierobežota

ekonomiskā un politiskā attīstība.

Ēkas, kas vēlāk pārbūvētas – stipri vien

neinteresantākas.

Ilustrācija 3-43 "Ospedale Maggiore"

Ospedale Majore sabiedriska ēka ar

interesantu plānojuma funkcionālo un

arhitektonisko izveidi. Centrālais lielais

pagalms un četri iekšējie pagalmi. Telpas

izvietotas pa ārējo perimetru veidojot

pārejas iekšējā pagalmā un to struktūru.

Ēka paredzēta kā slimnīca – ārstniecības

iestāde. Daudz aizgūts no agrīnās

renesanses, piemēram atradeņu

patversmes ar Brunneleski ieviesto

pusloka arkādi.

Pret iekšējo pagalmu atvērta. Telpas ir

apēnotas. Arhitektoniskā formu valoda

askētiska un līdzsvarota savā izpausmē

un vienkāršībā. Autors ieskicējis liela

mēroga sabiedrisko ēku izveidi.

3.3.1 Donato Bramante

Dzimis Urbino pilsētā. Iepazinies ar

vienu no tā laika tirāniem – Ludoviko

Sforcu, kas kļūst par viņa galveno

pasūtītāju. Vairāk kā 20 gadu garumā

Bramante strādā Milānā pie vairākiem

sabiedriskajiem objektiem.

Divi daiļrades periodi. Milāna –

sākotnējais periods. Roma –

dižrenesanse, atstāj lielu ietekmi uz

Itāliju un visu Eiropu. Bramantes darba un radošo ideju augstākais sasniegums.

Ilustrācija 3-44 "S. Maria Presco san Satiro Bramante"

Santa Maria Presco san Satiro Viens no

pirmajiem arh. objektiem. Atspoguļo

renesanses laika arhitektu meklējumus

pēc centrālsimetriskas būves ar ideālu

plānojumu. Plānojums, kas iezīmē

centrālsimetriskas ēkas būtību.

Ilustrācija 3-45 "Santa Maria Presco san Satiro"


Lapa 21 no 74

Kopumā pavisam neliela piebūve. Pati

baznīca ir būvēta agrāk bez Bramantes.

Plānā kvadrātveida telpa, kas sintezēta

ar grieķu krusta plānojumu. Plāna

kompozīcija atspoguļojas arī būvapjomā.

Pirmā stāva līmenī tiek veidota

visaptveroša fasāde.

Otrā stāva līmenī atspoguļots krusta

formas plānojums. Otro līmeni noslēdz

poligonāla laterna. Apjoms, ja to skatītu

atrauti no kopējā kompleksa izceļas ar

ļoti pārdomātu shēmu.

Ilustrācija 3-46 "Santa Maria presco San Satiro plāns - Bramante"

Kapellas izvietotas pa diagonāli.

Bramante studējot centrālsimetriskas

telpas proporcijas turpinājis attīstīt šo

principu, strādājot pie Svētā Pētera

katedrāles Romā.

Plānā grieķu krusta formas ir segtas ar

cilindra formas velvēm. Vaiņagojošā

laterna ir poligonālas formas.

Pusloka apsīdas tiek izvietotas zem

logiem un ierakstās vienā apjomā pirmā

stāva līmenī. Tādējādi ir ļoti sabalancētas

konstruktīvās un arhitektoniskās

būvmasas.

Kora daļā Bramante arī pielicis savu

roku. Izveidota 90 centimetru dzila niša

ar perspektīves principiem veidota bilde,

radot iespaidu par telpas dziļumu, kas ir

ievērojami dziļāks par dabā esošajiem 90

centimetriem.

Sant Ambrogio klostera krusta eja.

Sākotnēji realizēta ar diviem pilnīgi

dažādiem stāviem. Izmantotas divas logu

ailas ar atsevišķu logu valodu. Sauc par

Bramantes arkādēm.

Ilustrācija 3-47 “Santa Maria de la Grazie - Bramante”

Santa Maria de la Gracia – svarīgākais

darbs Milānā. Bramante nonāk

viduslaiku baznīcas vidē. Gotisks

plānojums un telpiskā struktūra.

Bramante ir izveidojis zemkupola telpu

un kora daļu. Niansēta ir arī fasādes

dekoratīvā apdare. Kora daļā Bramante

ļoti veiksmīgi ir proporcionējis jomu

krustpunktu. Kvadrāta viena mala sakrīt

ar baznīcas trīs jomiem.

Vietā, kur tradicionāli būtu jomu

krustpunkts ir izveidots kvadrāts ar uz

šķērsass izvietotām divām pusloka

apsīdām. Ja pavērojam daļu, ko

izprojektējis Bramante, varam iztēloties

centrālsimetrisku apjomu. Rodas sajūta

par plašu, centrālsimetrisku telpu ar

izvērstu kupolu.

Ilustrācija 3-48 "Santa Maria de la Grazie plāns & griezums”


Lapa 22 no 74

Bramante ir ne tikai veiksmīgi

proporcionējis kupola un jomu daļu, bet

arī atradis savdabīgu izteiksmes valodu.

Pamatā plānā ir kvadrāts, kas atbilst

vidējiem trīs jomiem, kas tiek akcentēts

fasādē ar transepta pusloka apsīdām un

fasādē tā ir sava veida tektoniskā

artikulācija kā fasāde ir uzirdināta.

Vainagojošajā daļā virs kvadrāta paceļas

uz cilindriskas bāzes sfērisks kupols, kas

veidots pēc principa ar iespēju apiet

apkārt pa augšējo jomu. Tas ieskicēja

jaunu tendenci. Vecais princips jaunā

izpildījumā.

Eksterjerā baznīca pārsteidz ar savu

harmonisko veidolu. Ēka veidota

viduslaikos. Veiksmīgi sasaucas sarkanā

ķieģeļa detaļas ar baltakmens apjomiem,

kas veido atšķirīgu stilistiku un

veiksmīgi harmonē viena ar otru.

Galvenās būvapjoma aprises un

artikulācija būvapjomā. Fasādes

augšējos līmeņos. Skatā no kora daļas,

veidojot ķieģelī fasādi ar profilētiem

ķieģeļiem un lazētiem elementiem

iespējams radīt ļoti smalku fasādi.

Fasādē parādās arī apaļie logi, kas

interjerā traktēti pavisam citā

dekoratīvā sistēmā. Jomu krustpunktā

atbalsta arkas veidotas kā dubultās

arkas, kas iet pa visu perimetru iezīmējot

galveno jomu krustpunkta vietu.

Līdzīgi kā iepriekš fasādē, arī šeit

vērojams apliecinājums faktam, cik

veiksmīgi apvienota dekorativitāte

interjerā un eksterjerā ar savstarpēji

harmoniskām detaļām.

4 ATTĪSTĪTĀ RENESANSE

4.1 ROMA Roma 15. gs. beigās ir ļoti savdabīga

pilsēta. 15. gadsimtā Romas iedzīvotāju

skaits bija sarucis līdz 500 tūkstošiem

iedzīvotāju. Bija saglabājušās tikai dažas

ēkas no agrākiem gadsimtiem. Panteons,

Adriāna mauzolejs u.c.

Atsevišķās vietās pilsēta bija

piedzīvojusi uzslāņojuma kārtu vairāku

metru augstumā. Roma savulaik bija

viena no plaukstošajām pilsētām ar

zaļumiem un ūdeni.

15. gadsimtā pilsēta ir pilnīgi nolaista.

Liela daļa pētnieku ir ieinteresēti antīko

pieminekļu studijās. Antīkās būves

pārvērtās par akmens lauztuvēm.

Skulptūras un dekoratīvos elementus

dedzināja, lai iegūtu kaļķi.

15. gadsimtā parādās pirmās pozitīvās

vēsmas. 20-tajos gados atjaunoja Romas

maģistrātu, kas rūpējās par tiltiem un

ielām. Pāvests Jovgeņijs IV. Pateicoties

tam tika pasargāts kolizejs un Panteons.

Pirmie rekonstrukcijas mēģinājumi

datējami pirms 15. gadsimta. Paredzēja

rekonstruēt 40 nozīmīgākās baznīcas.

Svētā Pāvila bazilikas pārbūve.

Pāvests Siksts IV – talantīgs organizators

– pilsētas atjaunotājs – pateicoties viņam

uzbūvēta arī Siksta kapela. Maģistrāta

komisijā ieveda celtniekus un juristus.

Attīrīja pilsētu no nejaušās apbūves. Uz

15/16. gadsimta miju Roma bija

nelabiekārtota teritorja. Antīkās drupas

mijās ar nelabiekārtotām teritorijām.

1503. gads Pāvesta Jūlija valdīšanas

laiks. Vatikānā un citur iesaistīti ārkārtīgi

daudz arhitekti, kas no Milānas un

Florences pārcēlās uz Romu. Tur sāka

attīstīties dižerenesanse. Visattīstītākais

laika periods Itālijā.


Lapa 23 no 74

Ilustrācija 4-1 "Palacco Kančelarija"

Palacco Kančelarija – viena no pimajām

renesanses ēkām. Nosaukumu ieguva

pēc bīskapa kancelejas. Jaunā gadsimta

meistardarbs. Apkopo labāko no

iepriekšējiem gadu desmitiem. Ēka ir

ārkārtēji liela pēc savas konfigurācijas.

Ar diviem iekšējiem pagalmiem. Ēka

iekļauj sevī nelielu daļu no vecākajām

Romas baznīcām. Telpas grupējās ap

diviem iekšējiem pagalmiem ar fasādes

orientāciju pret pilsētu.

Ilustrācija 4-2 "Palacco Kančelarija ātrijs"

Palaco tiek veidota uz divām paralēlām

asīm. Veidota ar diviem portāliem, kas

atveras pret apkārtējo pilsētas vidi.

Vērojot fasādes nākam pie atziņas, ka

fasādes risinājumos atkal ir aizgūtas

idejas no Florences un Alberti darbības.

Apspēlēts ordera mērogs fasādes

izveidē.

Stāva augstums iezīmēts ar ordera

augstumu. Fasāde vairs nav apdarināta

ar raupjiem akmens rustiem. Smalkāks

šūnakmens profilējums. Fasādes

4 Rizalīts – izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā.

dalījums trīs līmeņos. Ordera pilastri

apvieno līmeņus vienā kompozīcijā.

Pakārtoti atikas līmeņi. Galvenā fasāde,

kas pavērsta pret divām ielām tiek

akcentēta ar ieejas portāliem un stūrus

akcentējušiem rizalītiem 4 . Katrs

arhitekts ieviesis savu rokrakstu. Pie

būves strādājuši vairāki (5) arhitekti.

Tempjetto Maria della Pače klosterī

1502.g. arh. Bramante (1444. – 1514.)

Bramantes projektēta – izteikta

renesanes laika būve. Leģenda vēsta, ka

būvēta Svētā Pētera kapa vietā. Izteikti

tīrs renesanses centrālsimetrijas

paraugs.

Ilustrācija 4-3 "Tempjetto" Bramante

Zem pirmā stāva telpas atrodas kapa

vieta – kripta. Pirmais stāvs tiek noslēgts

ar ārējo kolonnu rindu virs kā izvietojas

balkons ar balustrādi pa visu perimetru.

Nelieli kolonnu tipa elementi, kas apjož

visu perimetru. Otrais stāvs veidots ar

nelielu atkāpi no perimetra. Kupolu

cilindra daļa, kas izgaismo zemkupola

cilindra daļu. Vaiņagojošā daļa – laterna,

veidota baroka laikā.

Pavērojot plānojuma izteikti skaidro

risinājumu, ļoti skaidri nolasāmas abas

asis. Logu ailas tiek risinātas pa

diagonāli. Nišas veidotas ar sfērisku

noslēgumu. Pirmajā un otrajā stāvā.

Veiksmīgi uzirdina fasādi.


Lapa 24 no 74

Galvenā kompozīcija veidota no asu

krustpunkta radiālā veidā.

Viens no retajiem piemēriem, kur ordera

elementi ir sakārtoti tik perfektā

sistēmā. Bramantes sākotnējā ideja bija

veidot kapellu, kas ierakstās radiālā

pagalmā.

Svētā Pētera katedrāle – Mūsdienās

redzamais variants ir rezultāts vairākām

pārbūvēm. Bramante bija pirmais

būvmeisters, kas ķērās pie Svētās pētera

katedrāles projekta. Tika nozīmēts par

galveno arhitektu Romā. Viens no

dominējošajiem spēcīgajiem

arhitektiem.

Ilustrācija 4-4 "Svētā Pētera katedrāle - plāns - Bramante"

Atsaucoties uz Humānistu renesanse

laika idejām, jomu krustpunktus ar

vaiņagojošo kupolu un pilnīgi vienādiem

zariem. Pa diagonāli izvietotas kapelas.

Kupols tika plānots ar nelielu cilindrisko

bāzi, biezu čaulu un vaiņagojošo laternu.

Nelieli balstu šķērsgriezumi uz lieliem

plāniem. Mikelandželo tālākā etapā

krietni sabiezināja balstus un Svētā

Pētera Katedrāle izmainījās savā

kompozīcijā.

Bramante katedrāli veidoja centrāli

simetrisku.

4.2 VATIKĀNS Belvedēra pagalmi. Būtiskāki

celtniecības darbi veidoti pāvesta Jūlija

laikā. Paredzēts pagalms skulptūrām.

Pāvests savāca daudzas antīkās

skulptūras. Būtībā antīkās skulptūras uz

16. gs. laiku bija sava laika lielākā

kolekcija visā Eiropā.

Pāvests piesaista Bramanti pie vatikāna

paplašināšanas. Veiksmīgi tiek savienoti

esošie būvapjomi ar vatikāna dārziem.

Ilustrācija 4-5 "Vatikāna paplašināšana”

Bramantes sākotnējā ideja – realizēt trīs

dažādus līmeņus. Iespējams

iedvesmojies no Leonardo da Vinči.

Mēģināja risināt pilsētbūvnieciskus

risinājumus ar kanālu tīklu zem ielas.

Perfekts fons. Galvenās kāpnes ved uz

vidējo līmeni. Oriģināli Bramante bija

plānojis akcentēt galveno asi. Lielās pils

un parka kompozīcijas viedo pilsētu ap

sevi balsties uz pamata kompozīcijas.

Abās pusēs tiek izveidotas kāpnes ar

lēzeniem pakāpieniem, kas noved

augstākajā līmenī, kur ass tiek noslēgta

ar ieapaļu nišu – eksedru. Pusloka arkas

forma ar pusloka pārsegumu. Noslēdz

iekšējo pagalmu kompozcijas asi.

Bramante izcēlies ar pilsētbūvniecisko

vērienu un plašumu. Veido harmonisku

ansambli. Skicēs redzam korpusu, kas

izvietojas pagalma sānos. Fasādes

arhitektoniskā dalījuma struktūra.

Bramante mēģinā piemērot savu fasādes

dalījuma ritmu, kam parādās nedaudz

atšķirīga shēma kā iepriekšējos palacco

piemēros.


Lapa 25 no 74

Apvienoti divi fasādes līmeņi. Attālumi

pa pāriem grupētajiem pilastriem ir

ievērojami mazāki kā starp nākamo pāri.

Kalpo kā dekoratīvais elements.

Dekoratīvā dzega iet cauri kā

apvienojošais elements. Apjož pagalmu

pa visu iekšējo perimetru.

Kompozīcija izjaukta ar

šķērspagalmiem. Citādi kā Bramante

sākotnēji to bija iecerējis. Vatikāns

šodien ir viens no lielākajiem

kompleksiem ar daudziem mākslas

darbiem un skulptūrām, tādējādi

uzlabojums ar šķērskorpusiem ir

vērtējams kā samērā racionāls. Vatikāna

paplašināšanā piedalījies arī Džuljano

Sangalo. Būvniecība gāja ilgi. Antonio Da

Sangalo un Džuljano da Sangalo savā

starpā bija radi

4.2.1 Rafaēls Santi

Vatikānā paplašināšanā piedalījies arī

Rafaēls Santi- viens no sava laika

talantīgākajiem ģēnijiem, runājot par

freskām.

Ilustrācija 4-6 "Atēnu skola - Rafaēls Santi"

Rafaēla gleznas – atēnu skola, ietver

visus populārākos un zināmākos tēlus.

Freskās Rafaēls īsteno kompozīciju. Attēlo arhitektonisko pilsētvidi ar ļoti

precīzu detalizāciju. Tiek saskaņoti

mērogi starp dažādiem atspoguļotajiem

tēliem. Visa Atēnu skola atspoguļo

cilvēku grupas arhitektoniskā vidē.

5 Sandriks – neliela konsole ar loga ailas pārsegu.

Arhitektoniskā vide tiek ļoti precīzi

izzīmēta.

Ieskatoties sīkāk kopējā attēlā,

atsevišķas izpausmes ir grūti nodalāmas.

Sīkāk izkadrējot atsevišķus tēlus, skaidri

redzams, ka Rafaēls meistarīgi izdalījis

cilvēku raksturu. Katram cilvēkam

raksturs pausts caur kustībām.

Skaidrs, ka Rafaēls bijis ļoti talantīgs

fresku meistars, jo mācējis salīdzinoši

nelielajā sienas apjomā radīt iluzoro

telpas dziļumu, veidojot izcilas telpu

grupas dažādās kustībās. Rafaēls paralēli

gleznotāja karjerai bija arī veiksmīgs

mākslinieks. Jauni dekoratīvie

paņēmieni.

Ilustrācija 4-7 "Palazo Caffarelli fasāde - Rafaēls Santi"

Palaco Vidoni Kaffarelli - atšķirīgs

fasādes ritms, kompozīcija un plastika.

Pirmajā stāvā saglabāts raupjais fasādes

apdares veids – horizontāli akcentētas

joslas – rusta imitācija, veiksmīgi

integrētas portālos, kur šīs joslas pāriet

slēgakmens kontūrās.

Logu ailas ar dekoratīviem sandrikiem5.

Otrajā stāvā parādās cita tipa

kompozīcija. Starp logu ailām izvietoti

divi ordera pilastri, grupēti pa pāriem.

Starp tām atrodas logu ailas ar lineālu

pārsedzi.

Starp otrā stāva un trešā stāva logiem

parādās atikas logi, kas šajā gadījumā ļoti

veiksmīgi ieslēgti otrā stāva ordera

kārtojumā, kopumā tos ietverot vienā

fasādes apjomā.


Lapa 26 no 74

Plastiskos pilastrus aizstāj lineārie.

Trešā stāva līmenis ir ievērojami

zemāks. Kopējo kompozīciju noslēdz

grezna vaiņagojošā arka.

Ilustrācija 4-8 "Villa Madama - Rafaēls Santi"

Villa Madāma – liela ietekme uz

nākamajiem arhitektiem. Villa Madama.

Būtībā šī villa ir interesanta ar to, ka ēka

risināta kā taisnstūrveida būve ar

akcentētu ieejas fasādi caur atraktīvu

pusloka ailu pāri. Ēka labi risina dažādos

līmeņus ar dārza piekļaušanos ēkai.

Ēka ir gluži kā slūžas starp dažādiem

līmeņiem. Arī šeit Rafaēls ir realizējis

samērā atraktīvu arhitektonisko

risinājumu.

Interesanta ir tieši fasādes dekoratīvā

artikulācija. Dinamiski liektā fasādes

forma parāda pavisam citu raksturu.

Izvietota starp ordera pilastriem,

dekoratīvo dzegas fragmentu, jeb

sandriku.

Proporciju spēle ar ordera elementiem ir

harmoniski risināta. Rafaēls šajā ēkā ir

īstenojis visbrīnišķīgākos sienu un

plafonu gleznojumus.

Jauna formu valoda. Griestu velves

polihromajā gleznojumā, akcentēta

krusta velves uzbūve, kur īpaši uzsvērta

konstruktīvā daļa ornamentālā sistēmā.

Ilustrācija 4-9 "Palazzo Giovanni Batista del Akvila fasāde - Rafaēls Santi"

Palacco Džovanni Batista del Akvila -

veidojot priekšlaukumu gājusi bojā ēka.

Skaidri nolasāmas galvenās ieejas asis,

kas izvietojas starp pusloka arku

motīviem, kas grafiski sadala fasādi ailās.

Starp pusloka arkām izvietojas ordera

pilastri. Starpdzegas ritms dominē visā

ēkā piešķirot vairākus līmeņus.

Vertikālās asis skaidri nolasāmas.

Fasāde ir saglabājusi logu asis. Starp logu

ailām izvietojas nišas, kas papildus

uzirdina sienas plakni un ļauj izvietot

skulpturālus elementus. Stāva

ierobežojošais elements – starpdzega iet

cauri un seko katram fasādes

izvirzījumam. Virs pilastra izvirzīti

Sandriki. Sandriki sajūgti ar loga ailu, kas

kā dekoratīva lenta apvieno logus un

sandrikus vienā sistēmā.

Salīdzinoši neliela mēroga logi. Atikas

stāva sienas plakne kalpo kā vieta, kur

izvietot dekoratīvos bareljefus kā

galvenos akcentus. Vaiņagojošais stāvs

augstuma ziņā ievērojami zemāks kā

vidējais stāvs. Dekoratīvi paneļi starp

logu ailām. Fasādi noslēdz vaiņagojošā

dzega. Caur šo ieskanās vairākas

dekoratīvās nianses.

Dekorativitāte ir ļoti iecienīta un bieži

vien lietota. Runājot par Romu noteikti

jāpiemin Baltazars Perucci


Lapa 27 no 74

Ilustrācija 4-10 "Villa Farnezīna plāns – B.Perruci"

4.2.2 Baltazars Perucci

Villa Farnezina. Paralēles ar Alberti

darbiem. Parādās tenndence ēkām

piešķirt daudz dekoratīvāku ārējo fasādi.

Lielāka uzmanība tiek veltīta

interjeriem.

Lielā kārtojuma orderis. Divstāvu ēka,

kurā savietojas vairāki stāvi. Interjerā

jūtamas tendences no citu autoru

darbiem. Apgleznotas ēkas galvenās

konstruktīvās daļas. Atsevišķas sižeta

līnijas – stāstījums par konkrētu tēmu.

Ilustrācija 4-11 "Villa Farnezina - B.Perucci"

Iluzorās ailas. No ieejas portāla paveras

skata perspektīva, kas it kā beigtos

laukos ar skaistiem zaļumiem. Siena ir

plakana, bet perspektīva dod ilūziju par

papildus telpas plašumu, kas varētu

attīstīties telpas dziļumā.

Dekorativitāte, būtiska ir attieksme pret

fasādes galveno dalījumu – orderu

pilastri un vienkāršas logu ailas, kas labi

iesēžas kopējā kompozīcijā. Liela

uzmanība veltīta arī grīdas inkrustācijai

ar dažādu krāsu marmoriem, kas

bagātina visu kopējo dekoratīvo apdari.

Ilustrācija 4-12 "Palazzo Massimo - B.Perruci"

Palacco Massimi, Perruci savā darbībā

mēģinājis meklēt jaunus paņēmienus. Objekts ko redzam attēlā saukts par

palacco masini. Īpatnējā gruntsgabala

forma sniegusi arhitektam iedvesmu

veidot fasādi liektā formā. Centrā

atrodas lodžija, kas plānota tam, lai

centrā trūcīgi ļaudis varētu patverties no

dabas untumiem. Ja ieskatāmies fasādes

dekoratīvajā apdarē.

Arhitekts mēģinājis sekot

priekšrakstiem par fasādes dekoratīvo

apdari. Dominē tendence likt pilastrus

pa pāriem. Sienas veidotas ar rustveida

dalījumu.

Ilustrācija 4-13 "Palacco Massimo fasāde - B.Perruci"


Lapa 28 no 74

Raugoties augšējos stāvos dekorativitāte

pazūd virzienā uz augšējo stāvu. III un IV

līmenī logu ailas samazinās un noslēdzas

ar dekoratīvo dzegu. Ēka izvieotota

savādas formas grunts gabalā. Ēkas

fasāde seko ielas līkumam samērā plašā

mērogā. Ēkas komplekss aizņem samērā

lielu teritoriju.

Ja skatāmies uz plānojuma kompozīciju,

redzam, ka saglabājušies iekšējie

pagalmi ap ko funkcionāli grupējas

telpas. Pret ielas pusi pavērsti pagalmi ar

funkcionālajām un reprezentācijas

telpām. Praktiski visas saimniecības

vajadzības akcentējas pagalma vidū.

Telpu grupas ar augstvērtīgāku

interjeru. Veroties uz dekoratīvo telpu

apdari, redzam, ka pirmais lodžijas

piemērs smalki rotāts ar dekoratīviem

elementiem, centrā akcentējot ieeju uz

iekšējo pagalmu. Ieejas portāls rotāts ar

savu dekoratīvo apdari, izceltām

volūtām.

Turpinot interjera apskati, redzam, ka

lielākā daļa telpu dekorētas ar kesona

griestiem. Sienu plaknēs izvietojas gan

logu, gan durvju ailas. Otŗā stāva lielais

pagalms. Piano Mobile. Peruci veidojis

arī meklējumus par lineāra rakstura

apbūvi, bet tām ne vienmēr ir augsti

arhitektoniska kvalitāte.

Ilustrācija 4-14 "Palacco Farnese fasāde"

4.2.3 Antonio Da Sangallo

Palacco Farnēze – pierakstīta

jaunākajam. Šeit piesaistīts arī

Mikelandželo. Palaco Farnēze ir ēka, kas

šajā gadījumā veidota kā būve, kas

ieskauj iekšējo pagalmu un ierakstās ar

fasādēm. Iekšējais pagalms veidots pret

iekšējo asi.

Vertikālās komunikācijas risinātas

atsevišķi, ietvertas ēkas būvapjomā.

Augšējā stāvā manām telpas, kas

virknējas ap iekšējo pagalmu. Apēnotas

ar galerijām, kas apjož pagalmu.

Ilustrācija 4-15 "Palacco Farnese plāns"

Augšējos stāvos pagalma sienas kalpo kā

telpu ārsienas ar logiem. Fasādē

pamatkompozīcijā sintezētas renesanses

tradīcijas ar rustveida elementiem, kas

piešķir smagnējību un nopietnību.

Virzienā uz augšu katrā stāvā savā

proporcijā samazinās laukums logu

ailām. To formu spēle ir harmoniski

sabalansēta, katrā stāvā veidojot

atsevišķu logu kompozīciju. Fasāde ir

nedaudz papildināta ar Mikelandželo

balkonu virs galvenās ieejas, uzsverot

galveno fasādes centru, kas labi

eksponējas pilsētvidē.

Raugoties uz fasādes kompozīciju,

pirmais stāvs ir salīdzinoši vienkāršs.

Tiek dubultots pilastrs – mikelandželo

ideja. Baroka arhitektūras aizsākums.

Attiecinot uz Palacco, pie palacco

būvniecības bija ķēries arī Mikelandželo.

Iekšējā pagalma dekoratīvajā apdarē katram pilastram veikta dubultošana un

vairākkāršošana. Fasādes dekoratīvie

elementi logu ailas veido kā dekoratīvas

un akcentētas formas ailas. Apakšā

akcents, izmantojot konsolveida

elementus, kas izvietoti uz konsolēm.

Vairāki atzīmē, ka šajā ēkā akmeņi ņemti

no vecajām Romas ēkām.


Lapa 29 no 74

4.2.4 Mikelandželo

Viens no renesanses laika

interesantākajiem meistariem.

Mikelandželo ir dzimis 1475. gadā

Toskānā. Ģimene ātri pārceļas uz

Florenci. Dzīvojis līdz 1564.

Ilustrācija 4-16 "Mediči dzimtas kapella - Mikelandželo"

Mediči dzimtas kapella – spēja

iekļauties agrīnās renesanses formu

ietvaros, veidojot interjera plastisko

apdari, kas ļoti labi iederās baznīcas

kopējā arhitektoniskajā struktūrā.

Ilustrācija 4-17 "Laurenciāna bibliotēka Florencē - Mikelandželo"

Laurenciāna bibliotēka. Florence.

Atraktīva ar savu arhitektonisko

risinājumu. Telpa izvietota vienā līmenī,

klostera dziļumā. Interesanti, ka ieejas

mezgls ir izvietots telpas galā. Dubultā

augstumā kā pati lasītavas zāle.

Mikelandželo izveido lasītavu ar ērtu

piekļuvi. Plāna konfigurācija ir savdabīga

ar sistemātisku sienas irdinājumu caur

ordera pilastriem un plastisku sienas

6 Konvekss – izliekts, Konkāvs – ieliekts

apdari. Mainīgā gaismēna padara telpu

pietiekami atraktīvu apmeklētājam.

Ieejas mezgla telpa ar mainītu augstumu

piešķir pavisam citu vidi. Mikelandželo

ļoti meistarīgi prata atrisināt kāpņu

bloku. Talanta iezīmes visspēcīgāk

nolasās skulpturālajā jomā. Kāpnes

veidotas ar trijiem laidiem. Sānu laidi

veidoti lineāri, savukārt vidējais kāpņu

laids veidots ar viegli izliektiem,

konveksiem pakāpieniem, kas ir sava

veida stilistikas raksturojums.

Salīdzinoši neliels pārvietošanās

laukums no ieejas zālē. Trīs laidi, kas

uzved uz lasītavas telpu.

Ilustrācija 4-18 "Laurencija bibliotēka Florencē - kāpņu telpa - Mikelandželo"

Mikelandželo tiek uzskatīts par baroka

arhitektūras tēvu. Izliekti pakāpieni

renesansē nebija vēroti. Izliekts un

ieliekts kļūst par Baroka

pamatelementiem. Konveksas un

konkāvas formas6.

Mākslinieks ļoti efektīvi ir spējis risināt

arī pakāpienu augstumu, kas veiksmīgi

ierakstās vestibilā, kura augstums ir liels,

samērojot to ar lasītāju zāli. Veiksmīgi

artikulētas arī paša vestibila sienas.

Siena veidota ar logu ailām. Arī šajā

vestibilā Mikelandželo ir apspēlējis

situāciju, kad telpā ieplūst gaisma, bet ne

visa sienas plakne ir apdarināta ar

aklajām logu ailām.


Lapa 30 no 74

Bibliotēkas telpā dabīgo logu

apgaismojums. Kur dabīgie logi nav

iespējumi veidotas ailas kā aklie, slēgtie

logi.

Ņemot vērā, ka šis ir vestibils, telpa ir

divreiz augstāka kā plata. Atkal parādās

iecienītā metode, dekoratīvos elementus

dubultot. Nišā tiek izvietoti ordera

pilastri, kas tikai ar savu plakni pieskaras

nišas dziļākajai sienai, uzirdinot sienas

plakni ar papildus gaismēnas akcentu.

Kāpņu laidam augstumu maiņas vietā

izvietota dekoratīvā volūta.

Zemākais līmenis apvienots ar augstāko.

Vidējais laids risināts ar kāpņu margu tā

sākuma un beigu posmā, papildus

uzsverot sākumu un vai kustības maiņu.

Sānu laidi ir ar lineāriem pakāpieniem.

Mainīgi apdares elementi ar apvienotu

atbalsta sienu, kas apvieno pakāpienus

vienā apjomā.

Ilustrācija 4-19 "Kapitolija laukums - Mikelandželo"

Kapitolija laukums - Mikelandželo bija

vairāk mākslinieks, gleznotājs un

tēlnieks, bet Romā tiek piesaistīts pie

kapitolija kompleksa pārbūves.

Kapitolija laukuma izveide un ēku

kompleksa renovācija.

Pie šī kompleksa Mikelandželo saskarās

ar divām vecajām ēkām. Palacco un

konservatoru pils, kas izvietotas savādā

leņķī. Mikelandželo nonāk pie

secinājuma kā ēkas veidot vienotā

7 Ēkas izvirzījums pilnā tās augstumā.

kompleksā, paredzot pretēju ēku ar

trapecveida laukumu.

Bramante un Mikelandželo savā starpā

nebija draudzīgās attiecībās.

Neraugoties uz visu, atsevišķas idejas

kolēģu starpā tiek transformētas.

Kapitolija laukuma atvērtajās kāpnēs.

Tiek izveidotas kā divlaidu kāpnes

pirmajā līmenī, kas sakrīt ar fasādes

galveno asi. Virs tās paceļas fasādes

zvanu tornis. Mikelandželo izveido tikai

fasādes daļu, pievienojot divus rizalītus7.

Lielā kārtojuma orderis apvieno otro un

trešo līmeni. Veidojot kapitolija muzeja

apjomu, nedaudz tiek mainīts ritms

nesošajiem balstiem. Fasādes risinājums

bez centra, bet vienlaidus ar nesošajiem

balstiem un vienlaidus kolonnām.

Eleganta konstrukcija, kur pilastri kā

galvenais elements un starpdzega ar

brīvstāvošām kolonnām. Otrajā stāvā

pilastrs ar dubulto ēnu. Raksturīgs

elements Mikelandželo un baroka

arhitektūrai.

Fasādes apjoms, kuram Mikelandželo

piešķir septiņas asis, tiek segts ar

dekoratīvo dzegu, ko akcentē

brīvstāvošas skulptūras galveno balstu

vietās. Mikelandželo pamata koncepcija

laukumam ir simetriska kompozīcija kā

galvenā simetrijas ass – Palacco. Marka

Aurēlija skulptūra pārvietota uz

laukuma optisko centru. Laukumam

savdabīgs un brīvas formas plānojums.

Laukuma kompozīciju noslēdz

dekoratīva balustrāde, ko varētu

uzskatīt par sava veida pandusu jeb

rampu. Vēl interesanti, ka Mikelandželo

veidojot šo ēku bijis vienalga kas šajā ēkā

atradies, galvenais, lai pilsētas vide ir

savā starpā saskaņota.

Sarežģītais laukuma zīmējums realizēts

vēlāk. Ovāls laukums un ovāls elements


Lapa 31 no 74

kā plāna dekoratīvais elements parādās

tieši baroka laikā.

Pandusa motīvs ved uz kapitolija

laukumu ar vaiņagojošo torni uz

simetrijas ass un balustrāde ar

skulptūrām abās pusēs.

Ilustrācija 4-20 "Siksta kapelas griestu gleznojums - Mikelandželo"

Siksta Kapella – Dominē kompleksā pēc

Vatikāna paplašināšanas. Arī mūsdienās, mainoties pāvestiem, tur noris kardinālu

sēdes.

Siksta kapella ir viens no piemēriem, kur

Mikelandželo tiek degradēts savā

kvalifikācijā. Uzdevums ir kā pasūtījums

no Pāvesta Jūlija II. Tā vietā, lai strādātu

pie katedrāles jaunbūves, Mikelandželo

tiek norīkots gleznot griestu fresku.

Sākoties renesansei Roma bija netīra un

piesārņota pilsēta. Skulptūras dedzināja,

lai iegūtu kaļķi.

Aktivitātes, kas sākās ar 16. gadsimtu

atdeva Romai tās sākotnējo raksturu.

Bramante un Mikelandželo bija vieni no

lielākajiem pretiniekiem. Bramante

ņēmis akmeņus arī no antīkajiem

pieminekļiem. Mikelandželo no sākuma

marmorā ieraudzījis skulptūru. Diemžēl

dažādu politisku iemeslu dēļ daudzas

viņa skulptūras gājušas bojā.

Mikelandželo esot ļoti vīlies, kad viņam

lūdza izstrādāt dekoratīvo apdari, jo

kapela bija izbūvēta jau sen.

Būvsubstance bija ļoti slikta un griesti

bija plaisām klāti.

Četru ar pus gadu laikā īstenoja savu

slaveno griestu gleznojumu. Sākotnējais uzdevums bija griestu plafonā attēlot 12

apustuļus. Strādājot pie meta,

Mikelandžello izstrādāja piedāvājumu ar

vairākiem simtiem figūru, kur tika

atspoguļota visa attīstība ar

reliģiskajiem tēliem un daudzpusīgu

tematiku. Gaisma, tumsa, noāsa šķirsts,

cilvēka tiekšanās uz paradīzi, vesela

vēsturiski reliģiska satura tēlojumu

kopa.

Griestu gleznojumi pārsteidza visus laika

biedrus. Mākslinieks mēģināja griestu

velvi, kas veidota kā renesanses laika

velve ar vieglām ielocēm, strukturēt

ģeometriskās formās, lielākos un

mazākos laukumos. Tematika seko arī

viņa paša izaugsmei kā stājgleznotājam.

Receptes, kas derēja Florencē, nederēja

Romā. Ūdens ņemts no piesārņotās upes,

mitrais apmetums neturas pie griestiem.

Pagāja samērā ilgs laiks, līdz radās šāda

iespēja. Jebkura skulpturālā grupa tika

veidota kā mets mērogā 1:1. un ar ogles

palīdzību pārnesta uz virsmas.

Grietus meistaram nācās praktiski visus

gleznot pašam ļoti neērtā pozā. Kad tika

noņemtas sastatnes, visi vērotāji bija

pārsteigti par ārkārtīgi daudzveidīgo

sižetu un tēlu atspoguļojumu. Griestu

gleznojums uzskatāms par autora lielāko

ieguldījumu kultūras vēsturē.

Mikelandželo tika iesaistīts arī pie Svētā

Pētera katedrāles pēc Bramantes nāves.

Centrālsimetrisks plānojums, nišas un

kepelu izvietojums. Pēc Bramantes

nāves ielikti pamati un sākta sienu

apjoma būvniecība. Iztrūka darbu

vadītāja. Strādāja gan Rafaēls, gan San

gallo, Rafaēls piedāvāja risinājumu ar

garenu jomu.

Mikelandželo uzticēja veidot

centrālsimetrisku ēku. Beigās tomēr

pārdomāja un izveidoja kolonnu portiku.

Bramantes risinājums tiek vienkāršots

un ieejas daļā tiek pievienots kolonnu

portiks. Mikelandželo dzīves laikā Pētera

katedrāle tiek izbūvēta līdz kupola

cilindram. Nesošie balsti tiek padarīti

masīvāki, kā Bramantes risinājumā. Arī

plānojuma struktūra ir vienkāršota bez


Lapa 32 no 74

daudzajām nišām un kapelām, atstājot

tikai transpetu un galveno jomu. Apsīdas

ar papildus kapellām. Galveno jomu

krustpunktā paceļas kupols.

Sākotnēji iecerēts divu čaulu kupols, ko

papildinātu dekoratīvais kupols.

Sākotnēji sfēriskais kupols tika pacelts

uz augšu, palielinot baznīcas

izteiksmīgumu un padarot to par vienu

no Romas vizuālajām dominantēm.

Jomu pārsegumi ir cilindra veida velves

ar kesona veida virsmu un samērā

perfekti kārtotiem ordera elementiem,

kas spēcīgi pasvītro nesošos balstus.

Mikelandželo iecere veidot kupolu ar

pārotām kolonnu rindām, kas sadala

kupolu sektoros. Vaiņagojošais elements

laterna gluži kā autora projektā.

Cilindra velve un balsti rotāti.

Mikelandželo piešķīra proporciju un

mērogu Svētā Pētera katedrālei. Latīņu

krusta plānojums sekoja vēlāk.

5 VĒLĪNĀ RENESANSE -

MANIERISMS

5.1.1 Viņjola

Viņjola ļoti detalizēti analizējis senos

Orderus. Autors grāmatai Pieci orderi

arhitektūrā. Darbs pirmo reizi publicēts

Romā, 1526. gadā. Viens no

ievērojamākajiem Vinjolas

teorētiskajiem darbiem.

Ilgu laiku pavadīja Francijā Fonteblo pilī.

Tur strādāja arī Itāļu izcelsmes arhitekti un mākslinieki. Tika izkopta jauna

dekoratīvā apdares sistēma.

Vinjola pie praktiskās arhitekta darbības

sāka strādāt jau Mikelandželo vadībā.

Ilustrācija 5-1 "Il Jezu Romā - Vinjola"

Il Jezu Roma - 1568. gadā Kardināls

darbus uzticēja arhitektam Vinjolam.

Viņš ilgu laiku bija Farnēzi dzimtas

arhitekts. Būve atšķiras no Svētā Pētera

katedrāles, kas renesanses laikā kļūst

par vienu no lielākajām renesanses

baznīcām Itālijā. Arī Svētā Pētera

katedrāle nepaliek centrāli simetriska kā

plānota un tiek paplašināta. Top par

baznīcu ar Latīņu krusta plānojumu.

Sānu jomi (jau Alberti dabībā tika veidots

plānojums ar aprēķinu, ka sānu jomus

aizstāj ar kapelām.) Sānu jomi šeit ir

rudimentāri, aizvietoti ar kapelām. Virs

jomu krustpunkta paceļas kupols. Jomu

krustpunkts liecina par renesanses

humānisma idejām. Jomu krustpunkts

organizēts ļoti simetriski, vaiņagojoties

ar kupolu. Kupolu īsteno vēlāk pēc

Vinjolas nāves, kad pie baznīcas darbiem

pieslēdzas Džakomo.

Baznīcu iesvēta 1584. gadā. Alberti bija

pirmais, kurš mēģināja bazilikālajām

būvēm fasādē atrast jaunu

arhitektonisko veidolu. Alberti ideja

apvienot fasādes jomus ar

dekoratīvajām volūtām, tiek izpildīta ne

tikai ar dekoratīvu inkrustāciju, bet arī

plastiskām, stāvu apvienojošām

volūtām.


Lapa 33 no 74

Vidus joms ir paaugstināts ar sānos

izvietotiem logiem. Attēlā redzams, ka

nedaudz mainīta ir interjera apdare no

plastikas viedokļa.

Ilustrācija 5-2 "Il Gesu Rome - Vignola"

Skaidri nolasāmas funkcionālās zonas.

Sānu kapelas izvietotas gar galveno jomu

un kora daļu. Būtiska ir arhitektoniskā

fasādes realizācija.

Fasādes divus līmeņus apvieno

plastiskas volūtas. Baznīca kļūst par

prototipu vairākām baznīcām Rietumu

pasaulē. Fasādes kompozīcija kļūst par

iecienītu prototipu, kas iecienīts katoļu

baznīcām. Pēc Vinjola nāves pie baznīcas

piesaistīts tika arhitekts Džakomo de la

porta.

Baznīcas pirmajā līmenī līdz starpdzegai

tiek izvietoti pilastru pāri, kas ieskicē

baznīcas galveno konstruktīvo sistēmu.

Pilsatri tiek kārtoti pa pāriem. Augšējā

baznīcas līmenī ir četri šādi pāri. Fasādes

centrālajā daļā parādās nedaudz

atšķirīga kompozīcija. Akcents uz

galveno ieejas portālu, kas balstīts uz

baznīcas galvenās ass. Virs portāla

izvietots arhitektonisks timpanons.

(portāla vidējā plakne, ieskauta ar

profilētu dzegu.)

Galvenā ieeja ievērojami lielāka par sānu

ejām. Pilastri izvietoti pa pāriem ar

domu, ka katrs no tiem balsta savu

dekoratīvo elementu.

Veroties virs starpdzegas, redzam, kā

trīsstūra forma ierakstās puslokā. Un

tiek balstīti ar diviem pilastru veidiem,

akcentējot fasādes centrālo daļu.

Dominē ordera pilastri un plastiskās,

stāvus, jeb līmeņus apvienojošās volūtas.

Džakomo de la porta pārņēma idejas par

orderu dubultošanu, piešķir Il Jezu

baznīcai greznības efektu.

Interjera polihromais efekts radīts

baroka laikā. Cits arhitekts. Gouli.

Ilustrācija 5-3 "Villa Guilia Rome"

Jūlija III villa Romā Pie šī objekta

strādājis arī Mikelandželo un Vazari.

Interesanti, ka šī villa kļūst par vienu no

jaunās arhitektoniski dekoratīvās formu

valodas piemēriem Itālijā. Ieskicē jaunas

iezīmes interjera un fasādes

dekoratīvajā apdarē.

Kopējā teritorijā ēkas kontūra veidota kā

iekšējo pagalmu ieskaujošs būvapjoms

pret pilsētu ar vienkāršu un lineāru

fasādi.

Peruzzi ieskicē fasādes dalījumu

līmeņos, kas dekorēti ar starpdzegu un

vaiņagojošo dzegu. Dominē fasādes divi

līmeņi. Gan ielas, gan iekšējā fasādē.

Sasaiste ar Villa madame un Villa

Farnezina. Fasādes dalījums ar


Lapa 34 no 74

pilastriem. Vinjola nāk ar citu attieksmi.

Fasādē pret ielas pusi vērojama

askētiska fasāde ar ieejas portālu.

Detaļās ap loga ailu parādās ordera

pilastrs, veidots ar uzbiezinājumiem

akmens krusta formā.

Ilustrācija 5-4 "Jūlija III villa Romā"

Ieejas durvju ailas tika akcentētas ar

masīviem akmeņiem, vai sandrikiem.

Šeit abi elementi ir sajūgti kopā un

sintezējas vienā elementā, veidojot jaunu

dekoratīvo sistēmu.

Ieejas portālā pilastriem ir apdare ar

masīvi uzbiezinātiem blokiem. Ēka ir

veidota kā pils rezidence kopā ar parku.

Kopējā kompozīcija ir lineāri izstiepta.

Pagalma iekšējā daļa ir risināta pusloka

veidā.

Ilustrācija 5-5 "Jūlija III villa griezums"

Ieejas portāls akcentēts ar nedaudz

modificētiem ordera pilastriem. Alberti

aizsāka kombinēt lielā kārtojuma

orderus, kas akcentē galveno asi ar

ordera elementiem, apvienojot abus

ēkas līmeņus. Līdzīgs princips izmantots

šķērsasī, sniedzot iespēju kustībai

šķērsvirzienā.

Pirmā līmeņa atvērtā galerija ir risināta

pavisam citā mērogā.

Ēka veidota kopā ar dārziem. Interjerā

parādās ļoti izsmalcinātas freskas un to

dekoratīvā apdare.

Izteikts manierisma laika piemērs.

Manierisms –

stilistisks novirziens

laika periodā no

dižrenesanses līdz

barokam – pāreja.

Attīstās renesanses

ietvaros

Manierisms nāk no itāļu vārda maniere

– māksla, izpausme. Pirmo reizi lietoja

1792. gadā Luidži Manci. Ar manierismu

saprotot izpausmes formu visās mākslās,

kas ir mazliet uzpūsta, ar patosu. Noliedz

klasisko renesanses humānisma ideju ar

tā pārspīlējumu un māksliniecisku

akcentu.

Tiek akcentētas atsevišķas formas ar

dekoratīviem elementiem. Piemēram

pilastrs ar rusta veida sabiezinājumu.

Pastāv 1520 – 1610 g. Vācijā līdz pat 17.

gs. vidum. Formas, kas galvenokārt

sastopamas itālijā manierisma laikā

Loga dekoratīvā apdare pārspīlēta, akcentēta ar

pilastriem. Kapitelis aizstāts ar

dekoratīvo elementu.

Dancigas piemērs – apdarināts zelmenis.

Forma sintezēta ar citu ģeometrisku

formu. Jauc ierasto kārtību un rada kaut ko pilnīgi pretēju.

Bieži vien tradicionālu balustrādi veido

apgāzti balustri. Konsolēs tiek izmantoti

figurāli tēli un volūtas. Itālijas

manierisma izpausme.


Lapa 35 no 74

Fontemplo skola. Rolverks – metāla

lentas pinums, kas īstenots stucca vai

kokgriezumā. Rolverku parasti

izmantoja kā dekoratīvo ietvaru

medaljonam vai gleznai. Atsevišķi

dārgakmens motīvi. Dimanta slīpējuma

forma. Apgleznoti akmeņi.

Papildus plastikai parādās krāsa. Vācijā

manierismā parādās auss skrimstalas

motīvs.

No Itālijas manierisms izplatījās un

uzplauka citās valstīs tālu aiz Itālijas

robežām.

Manierīgā attieksme fasādes formā

ieskicēja jaunus vizuālās izpausmes

veidus. Rafaēls strādāja arī interjerā ar

līdzīgu paņēmienu aizpildot griestu un

sienu plaknes ar polihromo metodi. G.k.

grotesku – augu valsts motīvu, dzīvnieku

un cilvēku formās. Grafiskā apdare bija

piesātināta un atraktīva.

Ilustrācija 5-6 "Villa Caprarolla - Vinjola"

Villa Kaprarolla pie Viterbo Viens no

zināmākajiem objektiem. Piederēja

Farnēzi ģimenei. Ēka veidota, ņemot

vērā apkārtējo vidi. Asociējas ar

nocietinātas ēkas formu un raksturu. Ēka

veidota piecstūra formā, akcentējot

stūrus ar uzbiezinājumiem, jeb

rudimentāriem stūra torņiem. Ēka

atrodas uz augšējās terases. Dārza

kompozīcija tiek risināta ar vairāku

līmeņu terasēm.

Vatikānā sākotnējā piemērā bija

iecerētas kāpnes, kas risinātas pēc

līdzīgas shēmas. Šī kompozīcija veidota

vairākos piedāvājumos. Zemākajā līmenī

izvietotas divas pusloka kāpnes, kas

vairāk atgādina pandusus ar lēzenu

pakāpiena izveidi.

Ilustrācija 5-7 "Villa Caprarola novietnes shēma - Vinjola"

Nonākot uz starpplatformas, plūsma

sadalās divos laidos. Šī ēka pēc sava

plānojuma atstāj iespaidu, ka fasādes pa

perimetru būtu plānotas simetriski.

Pirmais stāvs – piano mobile ir ar

zemākām logu ailām. Lielāks mērogs.

Rizalīti ar dekoratīvu rustveida

elementu, lai akcentētu izvirzītos stūrus.

Pagalma kompozīcija noved ēkas iekšējā

paglamā. Pagalms risināts atraktīvā

manierē. Pirmajā stāvā visa plūsma

sadalās no galvenā pagalma uz visām

pusēm. Galvenā komunikāciju daļa ir

izvietota kādā no piecstūriem. Virsotnēs

pārējais.

Telpas ir izvietotas apkārt iekšējam

pagalmam divos līmeņos ar atvērtu

galeriju pa visu perimetru. Virs otrā

stāva līmeņa aiz dekoratīvās fasādes

veidoti saimnieciskie stāvi ar apkopes un


Lapa 36 no 74

saimnieciskajiem stāviem. Manierīga

attieksme fasādes uzirdināšanai.

Pirmajā stāvā dominē rustveida

elementi. Otrajā stāvā tiek pārņemti

nesošie ordera pilastri, starp kuriem

uzirdināta, jeb atvērta siena ar lielāku

arkveida pārsegumu un šaurākām

arkveida ailām. Šādi veidota ļoti

plastiska gaismēna un iekšējā pagalma

fasāde.

Vienā no piecstūriem ir izvietotas

galvenās kāpnes. Arī kāpnēs izmantots

līdzīgs ritms ar dubultkolonnām.

5.1.2 Džordžo Vazarri

Viens no interesantākajiem manierisma

jeb renesanses pārstāvjiem. Liels ieguldījums grāmatā ievērojamu

mākslinieku un tēlnieku dzīves apraksti.

Apraksti ļoti sīkumaini, nepieturējās pie

vēsturiskiem datiem.

Daudz strādāja ar freskām. Savu darbību

uzsāka kā gleznotājs. Kļūst populārs ne

tikai šo aspektu dēļ. Pirmais, kurš vārdu

renesanse izmantoja, lai izmantotu laika

periodu. Pirms viņa ar vārdu renascita

nesaprata laika apzīmējumu. Vazari šim

laika periodam attiecināja antīko formu

atdzimšanu.

Arhitekts augstu novērtēja renesanses agrīnos autorus. Brunneleski un

Mikelandželo ieguldījumu mākslā. Ļoti

cienīja antīkās arhitektūras formu

valodu, orderi un proporcijas. Ieskicēja

klasiskāku arhitektrūras stilu kā pārējie

meistari.

Savā darbībā krietni aizrāvās ar

manierismu, mēģināja ar to stilizēt

klasisko formu.

1563. gadā Vazari bija viens no Florences

mākslas akadēmijas dibinātājiem.

Galvenokārt nodarbināja Mediči ģimene.

Ilustrācija 5-8 "Ufici iela plāns"

Ufici Iela & ēka Kazimo Mediči galvenā

darbības ēka. Atgādina ietvaru

laukumam, atvērtai pilsētvidei. Ēka

veido U formas apjomu. Ietver ielu no

trīs pusēm. Atveras pret palazzo della

signore. Ielas garums ir 142 metri. Ēka ir

veidota trijos stāvos, virzoties uz Arno

upes krastmalu ar savienojošo korpusu

trijos līmeņos.

Realizēta Leonardo da Vinči ideja par

kustību dažādos līmeņos.

Tādējādi aristokrāti varēja pārvietoties

virs vienkāršo iedzīvotāju galvām.

Veidota kā administratīvā ēka ar atvērtu

lodžiju pirmajā stāvā. Trešajā stāvā

atvērtā lodžija vēlāk tika iestiklota.

Tagad kļuvusi par Ufici galeriju. Apkopo

izcilas gleznu kolekcijas.

Ilustrācija 5-9 "Uffici iela - Vazari"

Atraktīva ir savienojošā fasāde pret Arno

upi. Interesants logu dalījums Itālijas

renesansei. Venēcijas logs, Palladio logs.

Ufici iela atveras pret Arno upes

krastmalu. Trīs asis ieskicē ielas

platumu. Galerijas pirmā stāva līmenī

pieiet upes krastmalai.


Lapa 37 no 74

Pārsegums ir cilindra formas velve. Lai

tur ieplūstu gaisma, līmeni augstāk ir

atvērumi, kas izgaismo pirmā stāva

galeriju. Papildus stiprībai ir ieviestas

savilces, kas ārējo sienu tur kopā ar ēku.

Vērojot monotono fasādi, iespaidīgi kā

mainīts ritms, mainot kolonnas balstus

ar lineāru šķērsgriezumu pret apaļām

kolonnām, tādējādi radot ritma sistēmu,

sekciju sistēmu ēka ar noslēdzošās daļas

akcentu, kas paveras pret Arno upi.

Dominē horizontālais stāvu dalījums ar

artikulētu fasādes plakni un izteikti

horizontālām starpdzegām.

Atgriežoties pie manierisma idejām, arī

uffici galerija ir gleznota ar grotesko

paņēmienu.

5.1.3 Bortolomeo Amanati

Radošs arhitekts, inženieris.

Ilustrācija 5-10 "Palacco Piti - B.Amanatti"

Palacco Piti - Ēka savienota ar Bobolī

dārziem. Veidota ar fasādi, kas atvērta

pret pilsētas vidi kā U formas būvapjoms.

Pagalma pusē iekšējais apjoms ir trīs

stāvu augstumā.

Palacco Piti pret ielu vērstā fasāde ir

tradicionāla savā izpildījumā – rustveida

apdara – trīs stāvi u.tml. Raksturīgs ir

būvapjoms ar U veida formu un

reprezentācijas laukumu pils priekšā. Uz

dārza pusi vērstā ēka ar trīs stāviem.

Pirmā stāva līmenī, kas no dārza puses

vērsts kā padziļinājums. Apjozts ar

galeriju. Augšējie divi stāvi līdzīgi kā

tradicionālajos Palacco iezīmēti ar

dekoratīvajām dzegām.

Ordera elementi ir mēģināti sintezēt ar

rustveida fasādes apdares elementiem.

Pilastru elementu uzbiezinājumi.

Regulāri veidoti rustveida bloki. Akmeņi

kā dekoratīvās joslas. Interesanti, kā

Amanati risinājis joslu dalījumu ar logu

ailu apdari, kam arī izmantota rusta

apdare kā galvenais elements. Fasāde ir

36m. augsta un 31. m. gara. Līdzinās

klasiskajiem Florences Palacco. Fasāde ir

unikāla ar rustveida akcentu. Pie palacco

Piti ir strādājuši ļoti daudzi Amanati

laika biedri, lai interjerus padarītu

izteikti greznus.

Ilustrācija 5-11 "Palacco Piti plāns"

Interjeri laika gaitā ir mainīti. Sākotnējo

veidolu saglabājušas atsevišķas telpas.

Ēka veidota kā hercoga rezidence.

Interesanti, ka Bobolī dārzi ir izvietoti

ļoti plašā teritorijā. Otrā stāva līmenī

veidots pagalms kā amfiteātris.

Visa apstādījumu zona ir pakava formā.

Dārzi plešās arī uz sāniem. Renesanses

laikā nebija vēl izkristalizējusies ainavu

arhitektūras shēma. Šeit parādās

atsevišķas nianses, kas vēlāk parādās arī

baroka laikā, kad dārzu arhitektūra

kļuva daudz striktāka.

Ilustrācija 5-12 "Palacco Piti griezums"

Jūtam izteiktāku itāļu gaisotni. Gan ar

zaļo dobju stādījumiem, gan atsevišķās teritorijas daļās sastopamās


Lapa 38 no 74

skulpturālās grupas. Skulptūra, kur tukls

zēns sēž uz bruņurupuča. Manierīga

apkārtējā vide, kurā skulptūras tiek

ietērptas.

Alejas ir viena no iezīmēm, kas

raksturīgas baroka laika franču tipa

dārziem.

Ilustrācija 5-13 "Pitti pils ar dārzu"

Plānojuma ziņā dārzs ir ļoti daudzveidīgs

bez konkrētas sistēmas. Dārzs ir ļoti

plaša zaļa teritorija vairākos līmeņos.

Parks terasveidā tiek organizēts līdz

pašai rezidencei.

Santa Trinita tilts Florencē

Bartolomeo Amanati bija ļoti labs

inženieris. Tilts, kas redzams attēlā –

Santa tereneta.

Ilustrācija 5-14 "Santa Trinita tilts Florencē"

Funkcionāli ļoti svarīgs tilts. Kontruktīvi

intersantas ir zemās un ovālās arkas, kas

balstās ar masīviem balstiem. Daudzi šī

laika tilti ir gājuši bojā, bet šis ir

saglabājies gan savā arhitektoniskajā,

gan konkstruktīvajā formā.

5.1.4 Džulio Romano

Gleznotājs, būvnieks un arhitekts. Džulio

Romano savā daiļradē labi mācēja

pārņemt jaunākās idejas citu

mākslinieku darbībā un interpretēja tās

savā personīgajā formu valodā.

Strādāja kopā ar Rafaēlu, lai pabeigtu

Vatikāna freskas.

Ilustrācija 5-15 "Palaco del Te"

Palacco del Te Brīvstāvoša rezidence

izvietota skaistā un ainaviskā vidē. Ar šo

ēku mēģināta veidot pretreakcija pret

agrīno renesansi, kur katra ordera forma

ir savā vietā un izmērā.

Mēģināts jaukt renesanses likumus,

iedvesmojoties no Alberti principiem.

Ēka ir brīvstāvoša ar iekšēju pagalmu.

Laba sasaiste ar dārzu un interjeru.

Griestu velvēs izteikti vērojama

harmoniska arhitektoniskā plastika un

polihroms griestu gleznojums. Izmanto

četru kolonnu risinājumus, lai panāktu

gaismēnu ziņā niansētāku risinājumu.

Savijas atsevišķas idejas no manierisma

un Alberti idejām. Savdabīgs proporciju

meklējums. Gludās apdares līdzsvars ar

robusto un reljefo. Lai akcentētu logu

ailas, tiek izmantots slēgakmens, izvirzot

to uz āru un graujot sākotnējos

renesanses sakārtos pamatprincipus.

Ilustrācija 5-16 "Palaco del Tei fasādes notinums"

Viena no populārākajām renesanses

laika freskām. Rakurss fokusēts vienā

virzienā. Iluzors kupols, kam zūd

robežas. Freska iziet ārpus robežām.

Alegorija renesanses/manierisma

pārejai uz baroku – mākslas vēlme iziet

ārpus robežām!


Lapa 39 no 74

5.1.5 Jakopo San Sovino

Tipisks Bramantes skolnieks. Viens no

vadošajiem arhitektiem Venēcijā. 16. gs.

30.-40.-tajos gados. Lielākais nopelns ir

centrālā laukuma izveide.

No viduslaikiem ir San Marko katedrāle.

Pie dodžu pils torņa izveidota fasāde,

terase un bibliotēka.

Ilustrācija 5-17 "San Marko laukums"

San Marko Laukums Jakopo atvēra San

marko laukumu pret ūdeni, izveidoja

vārtus. Arhitektoniski akcentēja pilsētas

atvērto telpu. Pret lagūnu atveras

bibliotēkas trīs asis.

Ilustrācija 5-18 "San Marko bibliotēka"

San Marko bibliotēka Paredzēta

grāmatu un rokrakstu glabāšanai, kas

bija kardināla dāvana. Top kā

sabiedriskā ēka 80m. garumā. Kopējā

plānā novietota tieši pretī dodžu pilij.

Pirmajā stāvā San Marko bibliotēkai ir

atvērtā galerija gar visu ārējo perimetru.

No galerijas izvietoti mazi veikaliņi kas

tiek sadalīti parcelēs un izvietoti pret

lodžiju. Lielā zāle ir trešā daļa no korpusa

trešā stāva. Salīdzinoši plakani griesti,

kas iejož visu perimetru.

Mikelandželo kapitolija laukumā

izvietotas ēkas, kas bija praktiski

lineāras bez kāda īpaša akcenta. Visa

plānojuma struktūra veidota izteikti

lineāra, dalot fasādi vienādās daļās gar

ārējo perimetru.

Nelielas atšķirības līmeņu traktējumā.

Lodžija pacelta pāris pakāpienus no

laukuma. Pamatdoma – veikaliņi

izvietoti augstāk. Interesanti, ka atraktīvi

risināta balstu struktūra, veidojot to

kopā ar arhitektonisko apdari.

Logu aila veidota kā padziļināta aila,

kurai sānos izvietoti pa pāriem kārtoti

pilastri. Tādējādi radot optimālu

perspektīvo efektu logailas dziļumā.

Ordera elementi tiek vairāk kārtoti.

Pilastrs ar ēnu. Pilastri izvietoti pa

plāniem ar stūra elementiem.

Ēka veidota bez īpaša centra. Pa

perimetru ārējā fasāde risināta pēc viena

principa. Ārējā daļā izvietota balustrāde.

Stūri iezīmēti ar dekoratīviem

obeliskiem. Aiz bibliotēkas ir monētu

laukums jeb dzeka. Ļoti stingra,

askētiska un monumentāla savā formu

valodā. Kontrastā no bibliotēkas

tumšāks, pelēkāks marmors.

5.1.6 Mikele sanmikele

Strādāja Venēcijā, galvenokārt kā

fortifikāciju speciālists. Tika arī pie

dažiem arhitektūras pasūtījumiem.

Strādāja ar milzīgu pietāti.


Lapa 40 no 74

Ilustrācija 5-19 "Palacco Grimani fasāde"

Palacco Grimani - Fasāde ir tuva

kvadrātam. 29.5m. augsta. Atšķirībā no

iepriekš redzētajām Venēcijas pilīm tā

izvietojas gruntsgabalā, kas ir neregulārs

pēc savas būtības. Atspoguļojas kā

neinteresanta gara būve. Galvenajā

fasādē vērojamas iezīmes, kas vērotas

arī iepriekš.

Pilastru sapārošana

Pirmajā stāvā lineārs

šķērsgriezums pilastriem

II un III stāvā palacco struktūra ar nodalītām sānu logu asīm.

Fasādē lietots lielā kārtojuma orderis, apvienoti stāvi. Katrs

stāvs fasādes līmenī samazinās,

tai pašā laikā, saglabājot Palacco

tradicionālo kompozīciju

Otrajā stāvā visā fasādes garumā

izvietota balustrāde. Kvalitatīvi sintezēta

gaismēna.

Pirmajā stāvā ir ieeja halle un vertikālās

komunikācijas uz augšējiem stāviem.

Otrajā stāvā piano mobile –

reprezentācijas zāle.

No iekšējās halles vertikālās

komunikācijas uz augšējiem stāviem

5.1.7 Antonio da ponte

Ilustrācija 5-20 "Rialto tilts Venēcijā - Antonio da Ponte"

Rialto tilts Venēcijā - Romantiskākais

tilts, daudz atspoguļots mākslā. Atšķirībā

no Santa Trinita. Daudz plastiskāks un

arhitektoniski piesātinātāks. Labi

ierakstās dekoratīvajā Venēcijas

pilsētvidē.

5.1.8 Vinčenco Skamocci

Ilustrācija 5-21"Jaunās prokurācijas ēka Venēcijā"

Jaunās prokurācijas ēka Venēcijā

Laukums, jaunās prokurācijas ēka

noslēdz San Marko laukumu. Arhitektūra

ir stipri vien dekoratīva, bet tai pašā laikā

darbojas kā fona arhitektūra. Fasāžu

risinājumi risināti līdzīgi kā bibliotēka. Augšējie stāvi veidoti ar samērā spēcīgu

horizontālo akcentu. Atgādina

bibliotēkas fasādes risinājumu.

Atvērta galerija, kas parktiski noved

mazākos veikaliņos.

5.1.9 Palladio

Vinčence kā jaunā arhitekta mentors.

Fascinēts ar Virtrūvija darbiem.

Ieinteresēja arī Palladio pētīt Virtrūviju.

Viens no Palladio vārda devējiem.

Sniedza iespēju Palladio studēt Romā.

Trisino deva Palladio vārdu – Grieķu

gudrības dieviete. Palladio nozīmē –


Lapa 41 no 74

gudrais, viedais. Savu izglītību papildus

Trisino birojam, Palladio daudz strādāja

kā mūrnieks un akmeņkalis. Pēc savām

studijām Romā, Palladio iepazinās ar

antīko Romas arhitektūru.

Ievērojamākais darbs – Četras

grāmatas par Venēciju. Četras Palladio

atziņas par arhitektūru.

Otrajā grāmatā apkopojis projektus.

Trešajā grāmatā atspoguļojis projektus

baznīcām, bazilikām un tiltiem.

Apkopojums par klasisko arhitektūru.

Samērā daudz nākas pieminēt Romas

arhitektūru. Palladio parādās kā

Romiešu seno formu erudīts. Konkrēti

veic slēdzienus. Viņa rakstu krājumi ir

guvuši lielu atzinību.

Palladio profānajā arhitektūrā ieveda

lielā ordera kārtojumu. Alberti kulta

celtnes. Alberti to lieto dzīvojamās ēkās

Palladio rada klasisku risinājumu atikas

stāva izveidei. Paļaujoties uz stingras

arhitektūras proporciju likumību, plašāk

izpētīja renesanses arhitektūras formu

iespējas.

Radikālākie meistari bija Mikelandželo.

Paladio darīja to pašu ar

arhitektoniskiem līdzekļiem.

Mikelandželo tiek uzskatīts kā tēvs

nākamajam stilistiskajam periodam.

Palladio kā pamatlicējs klasiskajai

arhitektūrai. Ieguva ārkārtīgi lielu

atzinību Lielbritānijā.

Palladio bija ļoti radošs arī savās arhitektoniskajās izpausmēs.

Ilustrācija 5-22 "San Giorgio Maggiore - Palladio"

San Džordžo Madžore Atrodas uz salas

ar fasādi pret San Marko laukumu.

Veidota kā trīs jomu baznīca ar izstieptu

garenjomu. Izstieptā garenjoma daļa

veidota divās pakāpēs ar izstieptu

pusloka apsīdu. Baznīcai veidots arī

šķērsjoms ar divām pusloka apsīdām.

Jau antīkās Romas piemēros vērojami

risinājumi, kur jomu krustpunktā

novietots kupols. Tā arī šajā gadījumā.

Veroties uz griezumu, tur parādās logi,

kas ierakstās pusloka arkā. Tā veidota

trīs segmentos.

Ar laiku trejdalījuma logs iegūst

nosaukumu Palladio logs. Fasādē ir

akcentēts ieejas portāls. Akcentēts

fasādes kompozīcijā. Palladio atzina, ka

ordera lietojums un triumfa arkas

lietojums piemērojams kulta celtņu

arhitektūrai.

Vidējā fasādes daļa apvienota ar vienu

timpanonu. Sānu jomu slīpumi paslēpjas

zem zemākajiem apjomiem. Orderu

mērogu sabalansētība. Orderu mērogs ir

tik labi saskaņots, ka fasāde ir ļoti

harmoniska un līdzsvarota.

Ilustrācija 5-23 "Il Redentore"

Il Redentore baznīca Venēcija.

Iepriekšminētā baznīca pēc sava vizuālā

veidola nedaudz izskatās līdzīga, bet ir

ievērojami atšķirīga. Pati baznīca ir

pacelta uz augstāka cokola.

Sānu kapellas atveras pret vidus jomu.

Veroties uz izgaismojumu, šeit līdzīgi

piemēroti Palladio iecienītie logi. Šī

baznīca atrodas uz Džudeka salas, arī

atveras ar savu fasādi pret ūdens kanālu.


Lapa 42 no 74

Atšķirībā no iepriekšējās baznīcas tā

atrodas dzīvojamā apbūvē. Baznīcai nav

liela priekšlaukuma un plašākas telpas

pie ieejas. Baznīca labāk uztverama no

kanāla puses.

Ilustrācija 5-24 "Il Redentore”

Kupols tik pat kā nav manāms.

Renesansē bija ļoti raksturīga

centrālsimetriskas ēkas kompozīcija.

Līdz ar to nebija izstiepts garenjoms.

Veidojot Svētā Pētera katedrāli, cilvēks

esot pie fasādes redzēja daļu no kupola.

Ar laiku garenjoms tika pagarināts un šī

ideja pazuda.

Kupola uztveramība no pilsētvides labi

risināta. kupols kā dominante gan

pilsētvidē, gan pašā baznīcā.

Ilustrācija 5-25 "Il Redentore"

Šeit kupols tuvināts centrālsimetriskai

baznīcas kompozīcijai. Garenjoms ir pazemināts atšķirībā no jomu

krustpunkta. Garenjoms ir ievērojami

platāks. Runājot par šo baznīcu, jāatzīmē

arī tas, ka baznīca savā ārējā veidolā

samērā skaidri atspoguļo arī galvenos

būvapjomus. Akcentētas transepta

pusloka apsīdas. Abos sānos piekļauti

zvanu torņi.

Ilustrācija 5-26 "Bazilika Vičenze"

Bazilika Vičence - Čaula ietver

viduslaiku pārsegumu, kas paceļas aiz

divu līmeņu fasāžu sienām. Grūti izšķirt,

kur beidzas viduslaiku halle un sākas

renseanses risinājums.

Palladio veiksmīgi traktējis mēroga

elementus. Palladio nelielu akcentu

veidojis ēkas stūros, kas atspoguļojas kā

rizalīts. Galvenais akcents ir veidots uz

stūriem, kur dubultoti ordera elementi.

Akcentu redzam tikai fasādēs. Pārējā

ēkas daļa ir masīvie balsti starp ko

ierakstās ordera arkas. Tiko kā

paskatamies uz risinājumu trijās

dimensijās, redzam, ka pusloka arka ir

balstīta uz pa pāriem izvietotām ordera

kolonnām.

Piešķir uzirdinātāku arhitektonisko struktūru un izteiktāku gaismēnu.

Atsevišķās sienas vietās tiek izveidoti

apaļi caurumi. Sienai ir tikai aizpildošs

efekts. Arkas uzņem slodzi.

Ilustrācija 5-27 "Basilica Vicenza"

Apaļie izgriezumi kalpo dekoratīvi,

padarot interesantāku gaismēnas

situāciju ēkas dažādās diennaksts

stundās. Dienas laikā fasādei ir gaišais


Lapa 43 no 74

materiāls uz apēnoto viduslaiku čaulu.

Otrā stāva vaiņagojošo dzegu Palladio

rotājis ar balustrādi, kur virs

galvenajiem nesošajiem balstiem

izvietotas skulptūras. Tās piešķīrušas

ritmu, siluetu, radot daudz smalkāku

arhitektonisko formu valodu. Līdzinās

san Marko katedrālei Venēcijā.

Bazilika ir daudz vieglāka, jo pārsteidz ar

savu izteikto tektoniku, bet pretēji

bibliotēkai fasādē nav tik daudz

dekoratīvo elementu. Der atzīmēt, ka

ordera elementi ir ne tikai aplikatīvi, bet

tie iet ēkas dziļumā.

Detaļas vienkāršas, bet plasktiskas un

lakoniskas. Ar baziliku Palladio ieguva

savu popularitāti. Nodrošināts ar daudz

pasūtījumiem.

Jāsaka, ka Palladio tika iesaistīts arī

atsevišķās būvēs pilsētā. Mēģināja

nedaudz variēt tradicionālās Palacco

formas. Atšķirīgā manierē kā mēs to

esam redzējuši līdz šim.

Ilustrācija 5-28 "Palacco Tjene - Palladio"

Palacco Tjenē Ēka veidota ap iekšējo

pagalmu. Arkāde divu stāvu līmenī.

Arī šeit parādās skulptūras iekšējā

pagalmā. Vērojot ēku no ārpuses,

redzam, ka Palladio mēģinājis meklēt

jaunus izteiksmes līdzekļus.

Jāsaka, ka Palladio darbība ir laiks, kad

jau pazīstams strāvojums Manierisms.

Ieskatoties Palacco Tjenē fasādē

vērojamas vairākas ieviestas novitātes.

Pirmais stāvs veidots ar masīvākiem

akmens blokiem.

Otrajā stāvā siena veidota ar masīvākiem

akmens ķieģeļiem, lai akcentētu ķieģeļu

sienas. Mūrējums ar samērā uzsvērtām

šuvju vietām, kas akcentētas ar kārtīgi

apstrādātiem akmeņiem. Nākamais

manierisma akcents ir ordera kolonnas

logu apdarē, kas tiek veidotas ar

masīviem logu uzbiezinājumiem.

Sandriks tiek sintezēts kopā ar loga ailu

slēgakmeni. Otrā stāva fasāde risināta

interesantā formā. Fasāde neatspoguļo

trešo līmeni. Tur izvietojās kalpotāju

telpas ar zemākiem griestiem. Fasādē

atikas līmeņa daļa nav nolasāma.

Mērogs tiek variēts starp logu ailu apdari

un otrā līmeņa akcentu fasādē. Rustveida

elementu sintēze ar sandriku.

Ilustrācija 5-29 "Palacco Kjerikjatti"

Palacco Kerikjatti Palladio mēģina

meklēt atšķirīgas arhitektoniskās

formas. Vēl viena rezidence – Palacco

Kerikjatti. Ēkas fasāde ir taisnstūris, kurā

tikai otrā stāva līmenī fasādē ir redzama

logu kompozīcija, jeb sienas aizpildījums – piano mobile. Pirmā stāva līmenī

atvērta telpu kā lodžija. Ēka ierakstās

pilsētas vidē. Īpašs akcents uz fasādes

centrālo daļu.

Saikne starp atvērto un segto daļu ir

iezīmēta kā Rizalīts. Centrālā daļa

akcentēta ar pa pāriem liktām kolonnām.

Katra kolonnas, jeb balsta ass, akcentēta

ar skupltūru, jeb ģeometriskas formas

objektiem. Interesanti, ka Palladio ir

ķēries arī pie ļoti impozanta risinājuma


Lapa 44 no 74

logu ailu apdarē. Otrā stāva logu ailu

līmenī Sandriki risināti pēc trīsstūrveida

shēmas. Katrs sandriks ir papildus

akcentēts ar skulpturāliem elementiem.

Rada nedaudz laisku sajūtu.

Ilustrācija 5-30 "Palacco Kjerikjatti"

Jāmin, ka ēka ir atvērta pret pilsētu, tai

pašā laikā savā platumā turpinās greznā

un skaistā dārzā. Pilsētas rezidence.

Lodžija Kapitano Asociācija ar Romas

triumfa arku. Fasādes sienu plaknes

klātas ar ļoti grezniem bareljefiem. Skulptūras atspoguļo trofejas, kas tika

paņemtas no turkiem.

Ilustrācija 5-31 "Lodžija Kapitano"

Ārpilsētas rezidences Palladio lielākais

ieguldījums ir ārpilsētas rezidences.

Kompozīcijas veidojās vairāku pagalmu,

teritorijas, jeb gruntsgabala dziļumā.

Kompaktas ēkas ietvēra sevī visu.

Palladio ar savu radošo garu veiksmīgi

spēja šīs funkcijas ietvert labi

proporcionētās telpās un būvapjomos.

Lietoja lielā kārtojuma orderi, atšķirībā

no iepriekšējiem laika biedriem.

Būtiskākais ieguldījums pie ārpilsētas

rezidencēm. Katra villa ietver dzīvojamo

kodolu un telpas, kas akcentētas ar

kolonnu portikiem un pakārtotām

telpām.

Pārkares virs kolonnām un stabiem.

Ēnainas lodžijas. Jāsaka, ka būtisks ir

ainaviskais izvietojums. Palladio ļoti

veiksmīgi ierakstīja ēkas apkārtējā vidē.

Atsevišķās īpatnības. Strauts un ūdens

padeve. Lielāko tiesu ārpilsētas villas

kārtojās frontāli pret ceļu vai ūdens

apjomiem.

Visas villas ļoti simetriskas. Ieeja

akcentēta caur galveno portiku vai

kāpnēm. Variācijas dažādas, bet principi

līdzīgi.

Ilustrācija 5-32"Villa Rotonda - Palladio"

Villa Rotonda Vienīgā, kas uzsākta un

pabeigta viņa dzīves laikā. Ēka

simetriska uz visām pusēm.

Pamat plāna apjoms ir kvadrāts. Katrai

fasādei piekļaujas kolonnu portiks.

Pirmā dzīvojamā ēka, kas pārsegta ar

kupolu.

Kupols pārsedz telpu divu stāvu

augstumā. Augšā novietota laterna. Pie

centrālā kupola piekļaujas vertikālās

komunikācijas.


Lapa 45 no 74

Palladio ļoti precīzi plānoja gan telpas,

gan arīdzan proporcijas telpai augstumā

un garumā.

Ēkas proporcijās vērojams zelta

griezums. Interjera apdare – polihroms

sienu gleznojums. Iluzors gleznojums.

Atspoguļo arhitektoniskās formas,

proporcijas, rada telpā dziļuma sajūtu.

Skulpturālās grupas. Atsevišķi piemēri,

kur jūtama sintēze skulpturālajam un

polihromajam risinājumam.

Palladio tiek uzskatīts par klasicisma

pamatlicēju jeb tēvu. Spēja sintezēt

mākslas jomas uzplauka barokā. Vēlīnās

renesanses laikā izteikti parādījās

mākslu sintēze.

Ilustrācija 5-33 "Olimpiko teātris - Palladio"

Teātris Olimpiko. Viens no sabiedrisku

ēku piemēriem, kur Palladio ir pirmo reizi atgriezis klasiskā teātra funkcijas

un ideju.

Nepieciešamība pēc teātra ēkām

parādījās 15. – 16. gs. laikā. Tika uzvestas

jaunas lugas. Lielākās ēkas, kas agrāk

tika celtas no koka, bija jau nodegušas.

Radās nepieciešamība pēc jaunas teātra

būves.

Palladio atgriežas pie antīkā teātra

izveides. Bāzējoties uz savām atziņām no

klasiskās arhitektūras studijām, viņš

piedāvā izveidot teātri kā amfiteātri.

Skatītāju vietas tiek organizētas puslokā

ar skatu uz skatuves pusi, kas vienlaikus

rada stacionāro pilsētas vidi. Skatītājiem

paredzētas 1000 vietas. Teātris apjozts

ar kolonādi. Norobežojošā daļa foajē

vienlaikus kalpo arī kā vertikālā

komunikācija. Skatuvei ir lineāra forma,

kur parādās arī arhitektoniski elementi.

Ilustrācija 5-34 "Olimpiko teātris, interjers - Palladio"

Renesansē atklāja perspektīvas likumu,

kas radīja iespēju veidot stacionāro

scenogrāfiju, kur sekojoši varēja risināt

dažādus uzvedumus. Sienas attīstījās

dziļumā. Skatītājiem atveras ielas un

pilsētvide ar iluzoro perspektīvu.

Veids kādā tiek rotātas ielas rada kopējo

harmonisku veselumu.

Vistīrākā veidā zonējums. Skatītāju telpa

– tumši zilā daļa, iekļauj perspektīvās

ielas. Veroties no arhitektoniskā aspekta, Palladio organizējis ļoti harmonisku

pilsētas vidi.

Akcents uz galveno asi, ko akcentē ar

pusloka arku. Sānu ielas aiziet

perspektīvē, atduroties pret skatuvi ar

taisnstūra atvērumu. Fasāde, kas iekļauj

skatuvi veidota kā ļoti grezna pilsētas

ainava.

Skatuves griesti risināti kā dekoratīvi

kesonētie griesti. Interesanti, ka Palladio

ļoti pieturējies pie antīkā teātra.

Atteicies no skatuves.

Ēka netika pabeigta Paladioo dzīves

laikā. Atklāja piecus gadus pēc autora

nāves. Idejas tiek īstenotas pilnībā.


Lapa 46 no 74

Ilustrācija 5-35 "Villa Emo Treviso"

Villa Emo Treviso Līdzīga rotondai.

Mazāk turīgi klienti, koka pārsegums,

polihroma interjera apdare.

Ilustrācija 5-36 "Villa Foscari - Palladio"

Villa Foscari Izvietota upes līkumā,

divlaidu kāpnes atvērtas pret upi.

Interjerā polihroms gleznojums,

akcentētas arī skulptūras.

6 RENESANSE FRANCIJĀ

Kulta celtnes nebūvē. Rezidenču

arhitektūra ir galvenais tipoloģijas veids.

Renesanse daudz izpaužas arī interjerā.

Raksturīga iezīme ir ēku stūru akcents ar

apaļiem torņiem.

Ilgi saglabājas gotiskās iezīmes. Augsti

un stāvi jumti. Tie tiek rotāti ar

lukarnām 8 un dekoratīviem

skursteņiem. Atšķirībā no Itālijas,

Francijas rezidencēs dalījums ir samērā

grafisks. Pilastri un lizēnas. Fasādes ir

salīdzinoši askētiskas. Parādās

taisnstūrveida logi. Būvniecības

8 Lukarnas - nelielas jumta logu izbūves, kas iegūst dažādus dekoratīvās apdares risinājumus

metodes, ko pielietoja gotikā, ļāva ar

akmens materiāliem veidot logus ar

krustveida dalījumu. Francijā iecienīti

kesonēti griesti ar polihromu apdari.

Francijas renesansē autentiska formu

valoda. Volūtu izveide. Parādās

kartušas 9 . Ļoti iecienītas ir dažādas

emblēmas, medaljoni un arabeskas.

Runājot par atsevišķiem objektiem,

Francijā ir ļoti izplatīta rezidenču

celtniecība. Rezidences ir veidotas pēc

diviem pamatprincipiem. Regulāri

plānotas un neregulāri plānotas

rezidences.

Ilustrācija 6-1 "Blois Castle France"

6.1.1 Bluā pils

Daudz vērojami uzslāņojumi.

Neregulāras pils veidi. Praktiski viena no

pilīm, kas izvietojas pie Luāras upes.

Luāras upes ielejā izvietojas vairākas no

rezidencēm, tai skaitā Luāras pils.

Viens no profesionālā tūrisma gala

mērķiem. Pils ir praktiski uzsākta 1498.

gadā.

Pils kapela realizēta 16. gs. sākumā.

Rezidenci pabeidza baroka laika sākumā.

1635/1638. gads. Renesanses laika

periodā pie fasādes atvērta kāpņu telpa. Plānojuma struktūrā vērojama nedaudz

atvērta kāpņu telpa. ¾ izvietojas fasādē.

Raksturīgas Francijai.

Kāpņu telpa. Kaut arī fasāde ir askētiska

saglabā iezīmes no gotikas laika. Uz

nesošajiem balstiem parādās konsoles,

9 Kartuša - dekoratīva kompozīcija vairoga vai tīstokļa veidā ar bagātu ornamentālo ierāmējumu. Rada telpiska risinājuma iespaidu.


Lapa 47 no 74

uz kurām paredzētas brīvstāvošas

skulptūras. Kāpņu konfigurācija izteikti

dinamiska.

Ilustrācija 6-2 "Bluā pils plāns"

Viss veidots no akmens. Redzami arī pils

pārējie korpusi. Pils veiksmīgi ierakstās

ainavā, integrējoties pilsētas ainavā.

Pavērsta pret Luāras upes pusi. Ažūra

fasāde, dziļākas logu ailas.

Renesanses laikā šajā pilī ir īstenotas

atsevišķas telpas renesanses stilistikā.

Francijā šī stilistika atspoguļojās sienu

un griestu apdarē.

Ņemot vērā, ka pils ir attīstījusies garākā

laika periodā, šajā rezidencē ir vērojami

vairāki uzslāņojumi.

Ilustrācija 6-3 "Chateau de Bury"

6.1.2 Chateau de bury

Regulāri plānota rezidence Luija XIV

galminiekam. Organizēta ap

kvadrātveida iekšējo pagalmu. Ieejas

vārti akcentēti ar apaļiem torņiem kā

agrākajās nocietinājuma sistēmās.

Paraugs 16. gs. pilīm. Galvenais apjoms –

corps de Logis

Ilustrācija 6-4 "Šamboras pils - Chambord"

6.1.3 Šamboras pils.

Datējama ar 1509. gadu. Vairāki

būvniecības periodi. Arī šī ir lineāra ar

iekšējo pagalmu. Piekļuve iepretī

galvenajam korpusam.

Vienstāva apjoms uz trijām pusēm.

Ziemeļu korpuss tiek izveidots nedaudz

vēlāk, savienojot pils centrālo daļu ar

sānu flangiem.

Ilustrācija 6-5 "Šamboras pils plāns"

Rada iespaidu, ka pils ir nocietināta ar

masīvajiem apaļajiem torņiem.

Aizsardzības funkcija savu primāro

raksturu ir zaudējusi.

Interesanti, ka pils ir veidota ar ļoti

atraktīvu galveno korpusu. Galvenais

korpuss organizēts kvadrāta formas

veidā. Grieķu krusts, kur krustojuma

vidū ir vertikālās komunikācijas –

kāpnes. Kāpņu izbūvi virs jumta akcentē

laterna.


Lapa 48 no 74

Gan pēc silueta, gan arīdzan atsevišķiem

grafiskiem motīviem, rezidence

akcentēta ar spēcīgiem jumta

skursteņiem.

Kontrasts tumšajam pret gaišo piešķir

nepieciešamo dekorativitāti. Ēkas centrā

izvietota kāpņu telpa. Kāpņu telpa iet

cauri visam korpusam no apakšas līdz

augšai. Šī kāpņu telpa ir veidota kā

dubultā spirāle. Iekšējais cilindrs, ap

kuru vijās kāpnes var viens otru nesatikt.

Šad un tad caur ailu izvietojumu iekšējā

cilindrā saskatāms cilvēks, kas kāpj pretī.

Sauc par Leonardo da vinči kāpnēm.

Unikāls elements Šamboras pils

būvapjomā.

Ziemeļu apjomi trīsstāvu. Raksturīga

iezīme ir stāvie jumti ar lukarnām un

skursteņiem. Kompozīcija ir ļoti

raksturīga ar savu grezno skursteni.

Ilustrācija 6-6 "Šenonso pils – Filibērs de Lorms & Žans Buljans"

6.1.4 Šenonso pils

Pie šēras upes. Filibērs de Lorms izbūvē

tiltu ar pirmā līmeņa telpām Diānai

Puatjē. Galerija otrā stāva līmenī

realizējis arhitekts Žans Buljans. Otrā

stāva galerija ir citā formu valodā.

Itālijas renesanses ietekme. Piekļuves

ceļš noved pie laukuma ar tiltu, kas

savieno platformu ar galveno korpusu.

Centrālā ēka pāriet galerijā, jeb telpās,

kas izvietojas virs tilta.

Papildus vēlākos periodos ir īstenoti

dekoratīvie dārzu stādījumi.

Galvenās telpas. Pirmajā stāvā ēkas

kvadrāt veida apjomā izvietojas kapella

un bibliotēka, arī kabinets. Pārējās telpas

domātas Diānai Puatjē. Piekļuve ēkai ne

tikai no sauszemes, bet arī no ūdensno

laivu piestātnes

Ilustrācija 6-7 "Chateau chenonceau plāns”

Aklā galerija. Visa kopējā ēkas struktūra

ar atsevišķu donžonu un paceļamu tiltu.

Ēka veidota uz masīviem balstiem starp

ko ir eja no upes puses bez vertikālās

uzejas. Lukarnas un tornīši, kas noslēdz

cilindrveida izbūves.

Kapela ieturēta cilindriskās formās.

Galerija dažādos līmeņos 6 metrus plata.

Sienas salīdzinoši biezas. Zemākajā

līmenī galerija veidota ar harmoniskām

nišām un logiem. Rada patīkamu

gaismēnas situāciju pirmā stāva līmenī.

Augstāk logi veidoti mazliet pēc Itāļu

manieres. Francijas renesanses laika

pilīs svarīgi bija kamīni, kas izveidojas kā

neatņemams interjera dekoratīvais

elements. Arvien attīstoties interjera

dekoratīvajai apdarei, kamīna augšējā

daļa kļūst arvien smalkāka.

Sienu apdarē arvien vairāk ienāk tekstils

un koks. Koks kombinācijā ar tekstilu

veido interjera dekoratīvo apdari.

Augstāko attīstību sasniedz baroka laikā.

Tekstilu nomaina pret zīda tapetēm.

Griestos profilēts koka kesons.

Dekoratīvas koka sijas.

Ilustrācija 6-8 "Fontainebleau pils"

6.1.5 Fontenblo pils

Polihromie sienu gleznojumi un

skulpturālie elementi. Neiztrūkstoša


Lapa 49 no 74

daļa ir arī dekoratīvās augu un ziedu

vītnes. Zeltījums rada smagnēju sajūtu.

Jāpiemin arī kāpņu telpas, kur

atrodamas Velna galvas un citi neķītri

rotājumi.

Ilustrācija 6-9 "Fontenblo pils plāns"

Fontenblo skolas galvenie raksturīgie

dekoratīvie elementi – kesonveida

griesti. Elegantas, plūstošas līnijas. Kartušas un metāla rolverks. Formu

valoda ir pārsteidzoši piesātināta.

Eksterjerā no tā nekas nav manāms.

Galvenais akcents fokusēts uz interjeru.

Vērojama tieša manierisma ietekme no

Itālijas.

Ilustrācija 6-10 "Chateau D'Azay Le-Rideau"

6.1.6 Ūdens pils

Atrodas uz saliņas. Atšķirībā no iepriekš

redzētajām šī ir daudz askētiskāka. Bluā

pilī fasādē eksponētā kāpņu telpa.

Atvērta, bet nav izvirzīta kā Bluā

piemērā. Pils veidota L burta formā, kur

piekļuve uz iekšējo platformu, jeb ieejas

pagalmu izvietota uz ūdens pusi.

Korpusa stūri ir akcentēti ar apaļiem

tornīšiem. Virs dzegas paceļas apaļās

lukarnas.

Fasādē vērojama kāpņu telpa, kas

praktiski atvērta. Kesonēti griesti.

Atsevišķi portreti, kuru ierāmējums ir

akmenī kaltie kesona fromas griesti.

Plānā raksturīgs vienkāršs L veida

plānojums. Pārsegumos izmantoti koka

siju griesti. Salīdzināma ar Fontenblo

pili.

Ilustrācija 6-11 "Anet pils – Filibērs de Lorms"

6.1.7 Anē pils

Sākotnēji ieplānota kā regulāras formas

pils. Plānota diānai Puatjē. Arhitekts

Filibērs de Lorms. Viena no pirmajām

renesanses celtnēm Francijā, kas centās

atteikties no Itāļu renesanses iezīmēm.

Dekoratīvajā fasāžu apdarē ir jauni

elementi, kas pazīstami Itāļu renesansei.

Saglabājušies tikai atsevišķi apjomi.

Ieejas vārtu motīvs saglabājies

autentiskā formā līdz pat mūsdienām.

Atgādina triumfa arkas motīvu. Triumfa

arkas kompozīcija piemērota pilij. Līdz

ar to jau dekoratīvajā vārtu apdarē

ieskanās medību tēma.

Katrā apaļajā stundā ar pakavu tiek sists

pulkstenis. Orderis tiek nedaudz

modificēts, piemērojot vietējai

amatniecības prasmei.

Skulpturālā apdare piešķir simbolisku

nozīmi vārtiem un visai pilij kopā.

Rolverka motīvi parādās dekoratīvajā

ietvarā.


Lapa 50 no 74

Ilustrācija 6-12 "Tuileries palace France"

6.1.8 Tillerī pils

Parīzē uz Luvras ass Luvras pils

saglabājusies. Francijai raksturīga jumta

logu izbūve. Dekoratīva starplika starp

lukarnām, kas rada dekoratīvu apdari

gan skulpturālā veidā, gan ar

atsevišķiem ordera elementiem.

Ilustrācija 6-13 "Tillerī pils plāns"

Parādās jauna arhitektonisko formu

valoda, kas ietekmējusi arī akmens

darbus Luvras pilī. Luvras pils arī

attīstījusies ļoti plašā laika amplitūdā.

Jauna fasādes stilistika.

Ilustrācija 6-14 "Luvras pils"

6.1.9 Luvras pils

Novitāte Francijas renesansē. Rizalīti

vaiņagoti ar dekoratīvo apdari jumta

daļā. Jumti vairs nav izteikti stāvi. Starp

atsevišķām lukarnām tiek veidota

dekoratīvā siena. Pirmā stāva līmenī

parādās pusloka ailas. Logu ailas

patiesībā tiek veidotas no divām

sistēmām. Fasādē akcentētā pusloka

arka. Loga ailas ar plakanu arkveida

pārsegumu.

Ļoti savādā kompozīcija logu ailas

izveidē – rizalītos parādās pazīstamā

metode – dubultot ordera elementus

vietās, kur fasādē ir akcents jeb

izvirzījums.

Ilustrācija 6-15 "Vogēzu laukums - Klods Šatiljons"

6.1.10 Vogēzu laukums

– 17. gs. sākuma piemērs. 1612. gads.

Arhitekts Klods Šatiljons. Veidots kā

perimetrālā apbūve tikai apvērstā formā.

Rindu veida ēkas, kas virknējas viena

otrai blakus. Ap laukumu bloķējas 36

ēkas, kas savienotas ar atvērtu galeriju.

Paviljoni paaugstināti uz apkārtējo ēku

fona. Katrai ēkai tiek veidots savs jumta

apjoms. Ēkas, kas bloķējas viena otrai

blakus, ir ar savu jumta apjomu. Neliela

telpiska sabiezinājuma josla ieskicē ēkas

robežas. Ēkas veidotas pēc viena

plānojuma principa. Fasādē arī saglabāts

šis prototips.

Uz fasādēm ķieģeļu mūrējums tika

vienkārši uzkrāsots. Karalienes un

karaļa paviljoni izvietoti uz vienas ass.

Apkārtējā apbūve piekļaujas pa ārējo

perimetru. 1850. gadā laukumu pārdēvēja.


Lapa 51 no 74

Ilustrācija 6-16 "Luksemburgas pils – Solomons de Brosse”

6.1.11 Luksemburgas pils

Ēka ar pilsētbūvnieciskām kvalitātēm.

Ieskicē jaunus paņēmienus kompleksa

attīstībā. Rustveida dekoratīvā apdare. Uzbiezināta. Izriet no manierisma laika

arhitektūras izplatības rezidenču

arhitektūrā.

Ilustrācija 6-17 "Luksemburgas pils plāns"

Līdzīgs motīvs kā Luvras pilī. Atikas stāvs virs vaiņagojošās daļas. Rizalīta

vaiņagojošā daļa ļoti līdzīga fasādes

dekoratīvajai apdarei.

Salamons de Brosse – arhitekts.

Dekoratīvā apdare aizgūta no Pitti

Florencē.

7 RENESANSE VĀCIJĀ

Ilustrācija 7-1 "A.Dīrera pilsēta karalim"

7.1.1 A. Dīrera pilsēta karalim

1527. gadā meti jaunas pilsētas izveidei.

Aristokrātija nodalīta no parastajiem

iedzīvotājiem. Svarīgi pilsētā ieviest normālus higiēnas apstākļus. Saistīta ar

humānisma ideju izplatību Eiropā.

Atbilstošas profesijas pārstāvji savos

kvartālos, jeb rajonos. Trūcīgākie

iedzīvotāji zināmā mērā tika plānoti

ārpus nocietinātās sienas.

Pilsētplānošanas jomā ļoti daudz

attīstījās arī idejas, kurus atsauci rada

ideālas pilsētas plāna struktūrā. Pie

ideālas pilsētas plāna ir strādājuši

daudzi domātāji, to skaitā Leonard oda

Vinči.

7.1.2 Muehlheim

Pilsēta atrodas upes krastā ar

nocietinātu sienu no vienas puses.

Pilsētas plānojuma struktūra ir veidota

no vienas puses. Laukumi pilsētas vidū,

kur parasti izvietojas kāds no. No Romas

impērijas laika, pilsētai bija tendence

izdalīt konkrētus zemes gabalus,

orientētus pret attiecīgām pilsētas

pusēm.

Valdnieka pils, uz kuru orientēta ielu

tīkla struktūra. Ielu tīkls ir lineārs, pati

pilsēta un pils ir apjozta ar


Lapa 52 no 74

nocietinājumu sistēmu. Fragmentāri

saglabājusies rezidences kontūra.

Ilustrācija 7-2 "Fuggerei ciemats Augsburgā"

7.1.3 Fuggerai ciemats Augsburgā

1519. – 1525. gads. Arhitekts – Tomass

Krebs. Vienas mājas izvilkums. Pirmajā

stāvā vērojams ļoti vienkāršs plānojums.

Otrajā stāvā vērojamas pavisam nelielas

telpas, labierīcības. Lai tiktu ciematā

dzīvot, bija jāizpilda trīs prasības

Katolis

Augsburgas iedzīvotājs 12 gadus

Bez parādiem

Sākotnēji šis rajons tika izveidots ar 53

dzīvojamām vienībām, dzīvokļi ap 60m2

Ļoti bieži ielu tīkla plānojumā,

krustojumos izvietoja akas vai

strūklakas. Fuggerai ciemats naktī tika

slēgts.

Autentiska vide, kas pasargāta no

ārpasaules. Pilsētas vide nav mainījusies

līdz mūsdienām.

16. gadsimta pilsētvide ar pamatmērķi –

sociālais mājoklis un amatnieku un

trūcīgo iedzīvotāju vajadzību

apmierināšana.

Vācijā ļoti populāra ir Fahverka ēku

būvniecība. Koka karkass, kas pildīts ar

ķieģeļu atlūzām un maisīts ar kaļķu javu.

Jebkurā gadījumā, pildrežģa ēkas deva

iespēju tās realizēt daudz plastiskāk un atraktīvāk.

Koks kā ļoti pateicīgs materiāls, balkoni,

logu apdares un fasādes. No pirmā stāva

redzama konsole ar koka konstrukcijas

izvirzījumu fasādē. Runājot par

dekoratīviem elementiem, Fahverka

konstrukcijā ļoti zināms dekoratīvais

elements. Plastiski kokgriezumi, kas tika

arī polihromi izgleznoti, radot bagātīgu

ornamentu.

Ilustrācija 7-3 "Dzīvojamā vienība Fuggerai ciematā"

Līdz mūsdienām fahverka ēkas savā

autentiskajā izpildījumā nav daudz

saglabājušās. Uz iepriekšējā perioda

bāzes tiek veiktas dažādas lielākas un

mazākas pārbūves.

Pateicoties sakariem no vidusjūras, tieši

tirdzniecības sakaru rezultātā,

arhitektoniski dekoratīvās formas tiek

iepludinātas arī ziemeļrietumeropā un

tas atspoguļojas tieši fasāžu dekoratīvajā

apdarē. Zelmeņi tiek apkalti ar

dekoratīvām metāla lentēm.

Gan piramīdas, gan konusi un lodes.

Vērojot holandes un Nīderlandes

piemērus, redzams, ka šādi risinājumi

vērojami samērā lielā skaitā.


Lapa 53 no 74

Vācijā ienāk cita dekoratīvā forma, kam

ir liela nozīme ēku arhitektoniskajā

veidolā.

Ilustrācija 7-4 "Hildesheimas ģilde"

7.1.4 Hildesheima ģilde

Viens no piemēriem, kas izcili demonstrē

pilsētbūvniecisko vidi, minama

Hildesheima Ģilde. Pirmais stāvs

ierakstās pilsētas apbūvē. Jumta daļa

savukārt galvenokārt kalpoja kā

noliktava. Jumtā vajadzēja racionāli

izmantot platību. Kopumā 26 m. augsta

ēka. Pēc Rīgas normatīviem viena stāva

augstums ir 3,5m.

Ēkas fasādē ir variēts stāvu augstums,

tādējādi paplašinot telpas uz relatīvi

dārgās zemes rēķina. Pirmajā un otrajā

līmenī atradās veikala telpas, pavērstas

uz pilsētas laukumu. Iekšējā halle

veidota divu stāvu līmenī. Ēka ir cietusi

dažādos negadījumos un ugunsgrēkos.

Par šo vizuālo dekoru autentiskumu

grūti spriest. Katrs līmenis nedaudz

vairāk izvirzīts par apakšējo stāvu.

Izmantota arī pacelšanas iekārta. Varēja

uzcelt uz jebkuru stāvu. Jūtams, ka ēkas

koka konstrukcija vērojama ne tikai

ārpusē, bet arī iekšpusē. Ļoti skaidri

vērojami koka nesošie elementi un

konstrukcijas.

Ilustrācija 7-5 "Leipcigas rātsnams"

7.1.5 Leipcigas Rātsnams

Sākot jaunu ēku tipoloģiju, renesanse

Vācijā turpina šo gotikas ēku tradīciju.

Pirmais aplūkojamais rātsnams ir

Leipcigas rātsnams. Šeit interesanti, ka

ēka ir veidota, balstoties uz iekšējo

tirdzniecības telpu struktūru, kura bija

līdzīga biržai. Tur notika dažādas

tirdzniecības aktivitātes. Tirgotājs no

ielas varēja ienākt atsevišķā vienībā ar

atvērumu uz ielas pusi.

Ēkai izveidots zvanu tornis, tai skaitā

balkona līmenī ir vieta, kur varēja teiktu

uzrunu tautai, kas pulcējās laukumā.

Ēkas arhitektoniskā forma mainījās.

Arhitekts daudz lietojis elementus, kas

raksturīgi pilsētas apbūvei. Piemēram

zelmeni, kas akcentēts pa horizontāli.

Zelmenis, kuram ir vertikālais dalījums,

rotāts ar horizontālām apdares joslām.

Pārejas posms no zemākā līmeņa uz

augstāko ir ar dekoratīvu volūtu.

Fasāde, kas orientēta uz laukuma pusi,

rotāta ar līdzīga rakstura lukarnām, kur

katrai lukarnai ir piešķirta tā pati

lukarna miniatūrā izmārā. Šeit vērojama

arī šķērseja, iespēja šķērsot ēku,

akcentēta ar torni. Asimetriska fasādes

kompozīcija. Fasāde ir ļoti optimāli

proporcionēta pret laukuma pusi.

Piešķir viduslaiku ēkai jaunu tēlu, jeb

vīziju.


Lapa 54 no 74

Renesanses laikā, attīstoties visām

zinātnēm, liela nozīme tika piešķirta arī

astronomiskajiem pulskteņiem.

Arkāde, jeb galerija, kas izvietota

rātsnama pirmajā stāvā piešķir pavisam

cita rakstura proporcijas. Arkas ar

pusloka rakstura formu. Virs balkona

malas parādās akcenti konstruktīvajiem

mezgliem un stereometriskie ķermeņi.

Balkons tiek lietots kā dekoratīvais

akcents.

Ilustrācija 7-6 "Rotenburgas rātsnams"

7.1.6 Rotenburgas rātsnams

Rotenburga – labs piemērs tēmai par

viduslaiku dzīvojamām ēkām un

pilsētplānošanu. Kopējā tēla ziņā,

Rotenburga izvietojusies ainaviskā vietā,

pakalnā. Ļoti eleganti tiek risināta

apbūve un ieliņas pilsētas teritorijā ar

dekoratīvu torni, kas laika gaitā

pārbūvēti un ieguvuši citādu raksturu.

Šajā vidē jau viduslaikos veidots

rātsnams, kas vistīrākā veidā ir gotikas

laika būve. Gotisks ēkas fragments ar

paplašinājumu laukuma virzienā.

Pilsēta atrodas reljefainā vidē. Arī

laukumā pie rātsnama pilsētas reljefa

starpība ir jūtama samērā spēcīgi.

Ilustrācija 7-7 "Ķelnes Rātsnams – Viljams Helnuhems & Kornellus Flores"

7.1.7 Ķelnes Rātsnams

Veidojot rātsnama rensesanses čaulu

augšā novietots balkons tautas uzrunai.

Fasādes centru akcentē kāpņu telpa ar

atvērtām logu ailām.

Blakus gotiskajai ēkai vērojam jauno

renesanses laika risinājumu. Būtībā

fasādē tiek sintezēti elementi no gotikas

un arī no renesanses. Kā papildus

akcents tiek izmantots erkeris, kas

vaiņagojošo daļu ieguvis vēlāka laika

pārbūvē. Pirmā stāva galerijā ieskatoties

tuvāk, redzam ideju, kas ieviesta palacco

piti. Ar manierisma iezīmēm, tiek veidots

apvienojošais elements, kā akcents

katram balstam. Eventuālais slēgakmens

tiek veidots ar dekoratīvu ģērboni, kas

akcentē šo galerijas rindu.

Galerija pirmajā stāvā ir nedaudz

aizguvusi tendences no Igaunijas

renesanses. Tornis aizguvis idejas no

Francijas renesanses iezīmēm. Kārtējais

aplikatīvais risinājums. Ieejas halle

ķelnes rātsnamā.

Raksturīga pilsētvides situācija.

Renesanses laika piebūve, akcentē ieeju

rātsnamā Ķelnē. Autors ir Viljams Helnuhems. Kornellus Flores savā

radošajā darbībā izstrādāja jaunumus

fasāžu radošajā apdarē. Kolonnas un trīs

dimensionāli objekti, kombinēti ar

dažādiem dekoratīvajiem bareljefa

elementiem.


Lapa 55 no 74

Tendence aizgūta no Korneliusa.

Arhitekts mēģinājis pieskaņoties pilsētas

videi. Praktiski šajā rātsnama ieejas hallē

jūtama vēlme būvi sintezēt pilsētas vidē.

Veroties uz kopējo apjomu, varam

redzēt, ka pirmajā stāvā īstenotas

pusloka arkas.

Smailloka arkas pārsegumā īstenotas arī

krusta velves. Veroties tālāk, par

dekoratīvo apdari gan pilastram, gan

cokola daļā parādās dekoratīvā apdare,

kas ir daudz filigrānāka un smalkāka.

Kolonnu un pilastru postamenti.

Pamatbūve pie kuras šis vestibils ir

pieslēgts, ir vienkārša viduslaiku

divstāvu ēka, pie kuras izvietota ieejas

halle.

Ilustrācija 7-8 "Schutting haus"

7.1.8 Schutting haus

Ēka cietusi no daudz pārbūvēm, kara

laikā izpostīta, bet principā rekonstruēta

autentiskajā izskatā. Ārējais apjoms –

vienkārša rakstura, lineāra būve.

Horizontālas dekoratīvās joslas.

Pakāpienveida zelmenis tiek veidots ar

volūtām un vienkāršām skulptūrām.

Ieejas portāls atspoguļo tirgotāja

varenību, rotāts ar ļoti smalkiem akmens

kalumiem.

Brēmenē strādāja augsta kalibra

akmenskaļi. Vizuālais akcents -Maska,

jeb maskarons, kas iekļaujas dekoratīvā

ietvarā.

Ilustrācija 7-9 "Brēmenes rātsnams"

7.1.9 Brēmenes rātsnams

Ēka nav vairs gluži autentiska, bet

atspoguļo vēlīnās renesanses iezīmes.

Šur tur Brēmenē var manīt renesanses

laika iezīmes. Būtiskākā ēka ir Brēmenes

rātsnams. Kārtējā gotikas laika ēkas

pārbūve.

Par pilsētbūvniecisko situāciju;

Rātsnams izvietojas pie salīdzinoši liela

laukuma. Pret tirgus laukumu orientēta

galvenā fasāde. Lineāra rakstura būve.

Arhitekts pārveidojis galveno fasādi,

izveidojot pirmajā stāvā atvērtu galeriju,

kas rotāta ar atvērtām pusloka arkām un

rizalītu, kas akcentē ēkas centrālo daļu.

Interesanti, ka šī ēka pašos pamatos

veidota ar sarkano ķieģeli un

dekoratīvām josliņām. Piebūve turpina

šo elementu tikai citā traktējumā.

Arhitekts tomēr nav spējis pilnīgi

atturēties no gotiskās fasādes

rotājumiem. Ailas tiek rotātas ar

sandrikiem. Esošā gotiskā fasāde tiek

burtiski uzirdināta ar dekoratīviem

elementiem.

Pilastrs, kas sadalīja logu ailas. Smalka

dekoratīvā apdare. Pakāpienveida zelmenis ar dekoratīvi veidotu pāreju,

ģeometriskiem ķermeņiem un

skulptūrām.

Nupat aplūkotajā Leipcigas rātsnamā,

virs vaiņagojošās dzegas vērojams

izbīdījums. Autori ir respektējuši gotisko

vidi, pāreju pārsedzot ar ribveida

velvēm. Daudz lietots ķieģelis ar

baltakmeni, kas dekoratīvi rotā

skulpturālo dekoru.


Lapa 56 no 74

Ilustrācija 7-10 "Eslingena - vecais rātsnams"

7.1.10 Eslingenas vecais rātsnams

1589.gads.

Pulkstenis kā neatņemama sastāvdaļa

biržas namos un rātsnamos. Konvertēta

pildrežģa būve, neeksponēta.

Ilustrācija 7-11"Padebornas Rātsnams"

7.1.11 Padebornas Rātsnams

Pirmajā stāvā atkal veidota atvērta telpa

ar pusloka arkām, daļēji sintezējoties uz

pilsētas vidu. Otrajā stāvā parādās

Vācijai mazraksturīgs elements –

lentveida logi. Rada smagnēju efektu,

atšķirīgu formu valodu.

Pakāpienu veida zelmenim ir ļoti skaidra

struktūra. Uz meža fona neko labu nevar

redzēt, bet var manīt, ka parādās formas,

kuras pēc savas loģistikas ir apgrieztas

otrādi.

Ilustrācija 7-12 "Pellerhouse"

7.1.12 Pellerhouse

Gruntsgabals ir šaurs un izstiepts, kas

nosaka arī arhitektonisko risinājumu.

Iekšējā pagalmā veidotas iekšējās

galerijas. Galerija ir vairāk risināta kā

butaforiskā galerija. Eleganta arkāde I stāva līmenī.

Pēc plāna iekšējam pagalmam nav

funkcionālā piepildījuma. Ēkas izvietotas

tikai pagalma vienā daļā. Butaforiskā

arkāde iet cauri burtiski visam

būvapjomam. Ēkas centrālajā daļā

izveidots korpuss ar ļoti atraktīvi

veidotu erkeri. Fasāde galvenokārt

apdarināta ar rustiem. Otrā un trešā

stāva līmenī rusti apdarināti pilastru

formā. Logu ailu apdarē pirmais stāvs ir

samērā tradicionāli risināts pēc

Florences palacco piemēriem. Augšējie

stāvi ir risināti atšķirīgi.

Dažādi manierisma laika elementi,

brīvstāvoši ģeometriski ķermeņi un

figūras. Savdabīga kompozīcija. No

fasādes viedokļa skaidri nolaasāms

risinājums. Tiek īstenota tikai daļa, kas

parādīta ar gaišo materiālu. Iecere

parādīta to, ka Vācijā renesansi vēlējās

ieviest arī viņu dzīvojamās ēkās.

Atsevišķos gadījumos šo varēja ieviest

atsevišķās ēkas daļās.


Lapa 57 no 74

Atraktīvi iecerēta dzīvojamā ēka ar

iekšējo pagalmu un atsevišķām niansēm

no Itālijas renesanses iezīmēm Florencē.

Itālijā cieņā bija ne tikai rezidences, bet

arī sabiedriskās ēkas un kulta celtnes.

Itālijā galvenokārt skatījāmies palacco.

Vācijā savukārt ir gandrīz no katras

tipoloģijas pa piemēram.

Ilustrācija 7-13 "Svētā Mihaela baznīca Minhenē"

7.1.13 Svētā Mihaela baznīca

Minhenē

Fasādes kompozīcija aizgūta no Il jezu.

Vidējā daļā ir paaugstināts zelmenis.

Baznīca ienāk ar virkni jauniem un

dekoratīviem elementiem. Ēka praktiski

veidota kā viena joma celtne. Segtā telpa

risināta ar cilindra veida velvi. Kesona

veida plakne. Vidējais joms ir salīdzinoši

plats. Sānu jomi ir daudz seklāki un

atverās pret vidusjomu, bet, ja

ieskatāmies grafiskajā tēlā, redzam, ka

virs kapellām izvietoti sānu logi, kas

izgaismo vidus jomu. Kopējais apjoms ir

ierakstāms taisnstūrī.

Skaidri nolasāms arī šķērsjoms. Baznīca

ar šķērsjomu nav rotāta ar kupolu.

Atgriežoties pie ārējā veidola, samērā

savdabīgi risināta ieeja. Galvenā ass

skaidri nolasāma plānā.

Ieeja sadalīta abās pusēs centrālajai asij.

Skulpturālais veidojums attēlo Mihaela

cīņu ar Sātanu. Galvenā ass ieeja veidota

abās pusēs centrālajai nišai. Augšējie divi

līmeņi ir atdalīti ar horizontālajām

dzegām. Baznīca ir traktēta drīzāk līdzīgi

rātsnama arhitektūrai, mazāk baznīcai.

Proporcionalitāti iezīmē ordera pilastri.

Orderu kompozīcija skaidri iezīmē stāvu

augstumu. Galvenās fasādes divos

līmeņos. Divi pilastri ar ļoti akcentēto

konusveida kompozīciju ar lodi galā.

Individuāla dekoratīvā apdare.

Vaiņagojošajai apdarei divslīpu jumts

rotāts ar dekoratīvo zelmeni.

Jumts seko zelmeņa formai. Interjerā, jeb

telpā parādās cilindra veida velve.

Grezns interjers, monohroms. Sienas

risinātas baltā krāsā. Dekoratīvās daļas

risinātas būtībā ar apmetumu, kas

krāsots baltā krāsā. Izceļas altāris un

kancele. Polihroma un zeltīta apdare.

Baznīca ir bez kupola. Galvenais akcents

ir altāris ar sānu apgaismojumu. Telpa ir

pārsteidzoša ar savu plašumu un

gaišumu. Telpas kvalitāte ir spēcīga kā

tāda. Atjaunota sākotnējā izskatā.

Ilustrācija 7-14 "Munich residenz – F.Sustris"

7.1.14 Minhenes rezidence

Vēlīnais Florences Palacco, izvietots ar

priekšlaukumu un U veida spārniem.

Augstāks trešais stāvs, augstāks, kā

pirmie divi stāvi.

Labi eksponējas pilsētas vidē, bet ir

neveiklas sadures vietas. Atsevišķas

rezidences daļas – strūklaku pagalms,

antikvārijs, grotu pagalms un

imperatoru pagalms. No visas minhenes


Lapa 58 no 74

rezidences. Darbojas arhitekts sustris.

Vēlme integrēt Eiropā labāko un

skaistāko

Ilustrācija 7-15 "Munich rezidenz plan"

Strūklaku pagalms garš pēc proporcijas.

Pagalma garās sienas izmērs ir ap 69

metriem. Gali veidoti poligonālā formā.

Iekšējo pagalmu arhitektūra veidota kā

fasādes akcents. Līdzīga rakstura fasādes

kompozīcija kā vienkāršai ēkai pilsētas

vidē. Paaugstināta izbūve ar jumta

logiem un dekoratīvo zelmeni virs tiem.

Jumta savienojumi dabā – augstākā

pilotāža kāda vien iespējama. Blakus

paglamam ir antikvārijs – 69 metru gara

telpa antīko grāmatu kolekcijai.

Velves bagātīgi polihromi izgleznotas.

Ārkārtīgi atraktīvais ritms kā telpa ir

organizēta. Labi eksponētas antīkās

skulptūras. Turpat netālu ir tā sauktais

grotu pagalms.

Papildus ienāk novitāte fasādē izvietot

nišas ar skulptūrām. Palacco spada.

Ja telpās logi nav nepieciešami, tos

polihromi uzglezno. Jauna metode.

Imperatoru pagalms ir kvadrāt veida ar četrām ejām, kas ieskicē pamat asis.

Ilustrācija 7-16 "Augsburgas rātsnams"

7.1.15 Augsburgas Rātsnams 1618

Runājot par Vācijas dienvidiem nav

iespējams nepieminēt Augsburgu.

Trešā stāva līmenī izvietota lielā zāle,

kura savā telpiskajā apjomā iet cauri

trijiem stāviem un apgaismota no divām

fasādes pusēm. Vēl no telpiskās

kompozīcijas minama kāda svarīga lieta

– kompozīcija. Starp poligonālajiem

tornīšiem izvirzās galvenās ēkas

būvapjoms, kas iezīmē centrālo zāli.

Ieskanas elementi, kuri ir pazīstami jau

no palacco un dzīvojamo ēku

arhitektūras. Logu ailu apdarē neliela

vairācija ar sandrikiem. Galvenais

būvapjoms noslēdzas ar balustrāsdi, kas

kā akcenti izvietoti ēkas stūros. Rizalīta

noslēgums veidots ar zelmeņa

noslēgumu. Atkārto Il Jezu fasādes

noslēdzošo daļu. Vairāk gan asociāciju

līmenī, ne kompozīcija viens pret viens.

Blakus ir vēl viens Elias hola darbs.

svarīga arī koloristika. Fasāde veidota

divos toņos ar nedaudz kontrastējošu

tonālo saderību. Apgaismota no divām

galvenajām fasādēm. Augšējais zāles

līmenis jau ir izvietots un paceļas virs

būvapjoma. Šeit parādās iespēja ar

dienas gaismas logiem izgaismot telpu

pa visu perimetru. Telpa savā interjera


Lapa 59 no 74

risinājumā ir 14,22 metri augsta.

Parametri ir 32,45 x 17,32 metri.

Vertikālās komunikācijas. Sienas

veidotas ar polihromu apdari. Logu

sandriki un nišas ir ar polihromu apdari.

Visgleznākie ir telpas griesti ar ļoti

bagātu kokgriezumu motīvu, kas ieskauj

atsevišķās gleznojumu grupas.

Telpā ir dažāda mēroga un formas logi.

Viena no aktīvajām renesanses ēkām

visā dziļumā. Tornīši segti ar sīpola

formas kupolu.

Ilustrācija 7-17 "Perlaha tornis"

7.1.16 Perlaha tornis

Blakus rātsnamam. Torņa noslēguma

daļā mainās izbūves šķērsgriezums.

Tornis principā ir kvadrātveida, to

nomaina vaiņagojošā daļa, virs tā ir poligonāls noslēgums ar zvaniem. Kā

neliela sastāvdaļa fasādē parādās arī

pulkstenis.

Tornim tiek ievērota ļoti aktīva

koloristika. Arhitektonisko elementu

akcents silti pelēcīgā krāsu gammā.

Ilustrācija 7-18 "Štutgartes vecā pils"

7.1.17 Štutgartes vecā pils

Vairāk ieskatam renesanses izplatība

Vācijā. Štutgartes vecā pils. Sākta 1553.

gadā. Pārbūvēta 16. gadsimtā.

Renesanses laikā realizēta iekšējā

pagalma galerija, lodžija. Fasādē ažūrā

apeja, jeb eja gar ēkas fasādi.

Interesanti, ka proporcijas galerijai vairs

nav izteikti pusloka arku. Saplacināta

pusloka arka. Idejas, kas aizgūtas arī no

Itālijas.

Ilustrācija 7-19 "Heidelbergas pils"

7.1.18 Heidelberga pils

Būvapjoms no vairākiem elementiem.

Integrēta viduslaiku struktūrā. Šeit ļoti

stingri jūtama kolannas arhitektūras

ietekme.

Ilustrācija 7-20 "Ašafenburgas pils"

7.1.19 Ašafenburgas pils 1605 –

1614

Dominē smaga un statiska arhitektūra,

kas veidota pēc nocietinātas pils

principa. Skandināvu ietekme.

Skandināvijas piemēros pils, kas veidota

ap iekšējo pagalmu, bija kā pamat

tipoloģija. Visi stūra elementi ir akcentēti

ar torņa elementiem. Labi nolasāmas

plānojumā torņa veida izbūves. Jumta

izbūve virs vaiņagojošās daļas veidota

pēc zelmeņu parauga.


Lapa 60 no 74

Balustrāde iet ap torņiem kā salīdzinoši

ažūra josla. Pils atšķiras no iepriekš

redzētās Heidelbergas pils. Atsevišķos

elementos ir jūtama arī Franču ietekme.

8 RENESANSES

ARHITEKTŪRAS IZPLATĪBA

NĪDERLANDĒ

Aplūkosim Nīderlandes teritoriju.

Mūsdienu Holande un Beļģija.

Runājot par Nīderlandi, jāsaka, ka

Nīderlandes teritorija bija visattīstītākā

ziemeļrietumeiropā. Šeit koncentrējās

Eiropas ziemeļu ekonomiskā aktivitāte.

Antverpenes osta.

Kas attiecas uz Nīderlandes teritoriju,

radikālu apvērsumu radīja 1444. gads,

kad Nīderlandi iekļāva Burgundijas

pilsētvalstī. Attīstījās turīgie pilsētas

iedzīvotāji – Birģeri. Varēja izveidot

amatnieku darbnīcas, ģildes un

rātsnamus.

Jaunu attīstības fāzi noteica hābsburgu impērijas saradošanās ar Mariju no

Burgundijas. Līdz ar to Nīderlande sāka

maksāt nodokļus karalim Kārlim

piektajam.

Ienākumi no Nīderlandes piecas reizes

lielāki kā no visas Spānijas. Laika

periodā, kad valdīja Filips otrais,

manāmas lielas nesaskaņas. Filips II bija

fanātisks aplaupītājs. Reliģiskā

nesaderība bija būtisks faktors, lai

domstarpību galējības sasniegtu

augstāku pakāpi.

Galvenā atšķirība Nīderlandei no Itālijas

renesanses laika periodā ir ilgā gotikas

laika arhitektūras dominance. Gotikas

arhitektūrā pamazām ienāk jauns

domāšanas veids, kas izmaina

kompozīciju, bet ne dekoratīvos

elementus.

Nīderlandē nepazina jauno formu

valodu. Šeit atšķirībā no Itālijas nebija

antīkās arhitektūras mantojuma. 15.

gadsimtā ekonomisko apsvērumu dēļ

birģeri noteica tālāko arhitektūras

attīstību.

Gotiskās tradīcijas ļoti ilgi palika kā viens

no dominējošiem stilistikas veidiem.

Intensīvo tirdzniecības sakaru dēļ

Nīderlandē ieplūda arī renesasnses

idejas, itāļu arhitekti un interese par

arhitektūras teoriju. Tika tulkoti

Vitrūvija darbi.

Nīderlandē ienāk rensesanses iezīmes.

Iezīmes manāmas rātsnamos un birģeru

dzīvojamajos namos. Nīderlandes

pilsētām 15.- 16. gadsimtā saglabājās

pilsētu veidols ar galveno tirgus

laukumu, rātsnamu un ģildes mājām.

Apbūve ir galvenokārt ap tirgus

laukumu. Parasti perimetrālā apbūve ar

šauriem, bet dziļiem apbūves gabaliem,

birģeru ēkām.

Šīs pilsētu apbūves ir ļoti blīvi grupētas

gar tirgus laukumu. Svarīgi, ka katrai

ēkai ir dekoratīvais zelmenis, kas

noslēdz bagāto ēku siluetu. Nīderlandei

raksturīgi, ka logu ailu laukums pret

fasādes sienu laukumu ir ievērojami

lielāks. Lai varētu izgaismot telpas ēkas

dziļumā, logu lielumam ir liela nozīme.

Ēku zelmeņos atradās transportējamā

ierīce – trīsis, jo durvis atradās pirmajā

stāvā un bija šauras. Mēbeles

transportēja ar trīsi.

Pirmās renesasnes iezīmes ap 1515.

gadu no Itālijas. Formu valoda ienāca ļoti

lēnu. Rakstu avoti vēl nebija izplatījušies.

Caur tirdzniecības ceļiem sākumā ienāca

mazās arhitektūras formas. Minimāla

ietekme bija no Spānijas un Francijas.

Renesanses arhitektūru galvenokārt

ietekmēja vietējie amatnieki un to

prasme strādāt ar materiālu. Akmeni un

koku. Nīderlandē dekoratīvie elementi

parasti veidoti salīdzinoši mazās

kompozīcijās. Kas attiecas uz


Lapa 61 no 74

kompozicionālām metodēm,

kompozīcija ir pilnīgi atšķirīga kā

jebkurā no mūsu redzētajām valstīm.

Izauga Gotikas un viduslaiku

arhitektūras ietekmē.

Lielākā arhitektoniskā izaugsme bija

pašos rātsnamos.

Ilustrācija 8-1 "Briseles rātsnams – Jēkabs van Tinens & Jans van Veisbuhs"

8.1.1 Briseles rātsnams 15. gs.

pirmā puse

Sākot ar 14. gs. beigām, 15. gs. sākumā,

Nīderlandē tika intensīvi būvēti

rātsnami. Primāri tie tika paredzēti

pilsētas valdes sanāksmē. Tipiska liela,

grezna, bagāti rotāta sēžu zāle otrajā

stāvā. Rātsnamos tika izvietotas arī

telpas municipālai kancelejai, arhīvs un

tiesa.

Briseles rātsnams ir vecā tipa rātsnamu

protips, arhitekts ir Jēkabs van Tinens un

Jans van Veisbuhs. Ēka akcentēta ar lielu

zvanu torni. Kopējais augstums – 96 m.

Rātsnama proporcija ietekmēja

augstumu ap birģeru namiem.

Ilustrācija 8-2 "Luvenas rātsnams"

8.1.2 Luvēnas rātsnams.

Šī ēka ir konservatīvāk risināta, veidota

pilsētvidē no trīs pusēm.

Ar savu vaiņagojošo torņa risinājumu,

kopsummā ļoti dominējoša ēka virs

apkārtējās pilsētvides. Ēka ir ļoti gotiska,

interjerā raisa asociācijas ar kulta celtni.

Gotiskā formu valoda paliek kā karkass.

Ilustrācija 8-3 "Rātsnams Audinarde"

8.1.3 Rātsnams Audinarde

Ēkai kvadrātveida plānojums. Fasādē

idejas, kas Vācijā uzskatāmi projicējās

renesanses laikā. Uzskatāmi

pamainījusies struktūra. Atvērta galerija

ar balkonu virs tās. Akcentējot fasādes

centrālajā daļā, kur izvietojas pulkstenis.

Renesanses formu valodā un domāšanā

tiek integrēta gotiskā ārējā čaula. Arī

pirmā stāva galerija ir ievērojami

saplacināta. Zem torņa veidojas pusloka

arkas forma.

Neraugoties uz gotiskajām formām,

vertikalitāte nav tik dominējoša. Jāsaka,

ka arvien vairāk un vairāk Nīderlandē

parādās renesanses laika ietekme.

Antverpene bija viena no ekonomiski

attīstītajām pilsētām, kur radās daudz

mākslinieku darbnīcas. Viens no


Lapa 62 no 74

būtiskākajiem meklējumiem ir jauno

formu meklējumi grāmatu izdošanā.

Kornēliuss Floriss izdeva grāmatu

jaunievdumi, kur tika aprakstīts

rolverks, stereometriskie ķermeņi un

atslēgu apdares mehānismi. Pēc šīs

grāmatas tika definēta ziemeļnieciskā

stilistika.

Lielāku izplatību grāmatām noteica Hans

Vrēdemans de Frīzs. Publicēja grāmatas

par Antverpenes rātsnamu. Izdeva

literatūru par ko interesējās tā laika

arhitekti un pielietoja savā praksē.

Absolūti izteikti elementi, kas ienāca ar

Florisa un de Frīza darbību. Interjeros

baznīcu solu gali veidoti skulpturāli ļoti

bagāti un pārsteidz ar savu plastiku.

Redzams, ka akmens materiālā parādās

elementi, kas transformē klasisko orderi.

Interjeros liela uzmanība tiek veltīta

detaļām. Ēku fasādēs liela uzmanība ir

ieejas portālam un ēku fasādēm.

Ilustrācija 8-4 "Leidenas rātsnams – de Frīzs"

8.1.4 Leidenas rātsnams

Viens no izcilākajiem realizācijas

piemēriem. Šī arhitektoniskā vienkāršā

forma, rotāta ar dekoratīvo apdari, ir ļoti

sarežģīta.

Lai pilnīgāk radītu priekšstatu kā de

Frīzs mēģinājis sistematizēt orderus, arī

šeit redzam piemēru dažādiem kolonnu

risinājumiem, kas nav klasisko orderu

stilā. Trofejas no kara darbības un

rolverks ir plaši izplatīti dekoratīvajā

apdarē.

Vries pats arī darbojās pie projektiem.

Viens no centriem izveidojās

Antverpene.

Ilustrācija 8-5 "Gente pilsētas plāns 1697"

8.1.5 Gente

Pāreja uz renesanses laika arhitektūras

lietojumu. Šeit redzams Gentes plāns un

tā attīstība. Pilsēta, kurā redzam daudz

kanālu, veidota ar ielu un kanālu tīklu.

No kanāliem un zaļās krastmalas

izvietojas ļoti interesants objekts – Brīvo

jūrnieku nams. 16. gs. piemērs.

Arhitekts Van der Berge. Konstruktīvais

risinājums neatšķirās no gotikas.

Fasādes vertikālā dalījuma struktūra.

Horizontāls fasādes dalījums, kas

iezīmējas arī zelmenī. Iezīmējot

atsevišķas stāvu daļas. Sarkanbrūnā

ķieģeļu fasāde ar smilšakmens motīviem.

Zelmeņu dekoratīvajā apdarē ieskanas

amatniecības prasmes, par ko runājām

amatniecības kontekstā Nīderlandē.

Ilustrācija 8-6 "Miesnieku nams, Hārlema – de Kejs"


Lapa 63 no 74

8.1.6 Miesnieku nams Hārlemā

1602. gads praktiski šī miesnieku nama

autors ir arhitekts de Kejs. Namam ir

sava funkcija un savs saimnieks.

Dekoratīvajā masā, jeb kartušā parādās

miesnieka simbols un ruļveida vijumi.

Prasme kā vienā dekoratīvā fasādes

vijumā apvienot dažādas formas un

tēlnieciskos risinājumus.

Pirmā stāva piebūve ir vēlāks

uzslāņojums. Fasādes dalījums

horizontālās joslās. Zelmeņa apdare

lukarnas10.

Arī rātsnamā Leipcigā šādi arhitektūrā

tika sintezētas formas. Lielāka apjoma

bagātināts ar jumta lukarnām un spēcīgi rotātu fasādi. Pamatmateriāls –

sarkanais ķieģelis un smilšakmens.

Ilustrācija 8-7 "Rātsnams Antverpenē – Kornellis Floris"

8.1.7 Antverpenes rātsnams

Veidojusies kā Ziemeļrietumeiropas

cnetrs. Rātsnams Antverpenē izvietots

tuvu pie pilsētas centra, kas novietots pie

upes, kas noved līdz jūrai.

Līdzīga sistēma kā Rīgā ar vecpilsētu, kas

piekļaujas upei. Pilsētas iedzīvotāju, jeb

birģeru ēkas veidotas pēc līdzīgas

sistēmas kā Briselē. Princips ir līdzīgs

turīgo iedzīvotāju namiem visā Briselē,

tomēr nams veidots pēc pavisam citas

sistēmas kā gotiskie nami Briselē.

16. gadsimta vidus. Autors ir Kornellis

Floris. Rātsnamā ir ļoti veiksmīgi

interpretēta galerija, kas tradicionāli bija

pirmajā stāvā. Šeit galerija kā telpa, kas

10 Jumta izbūves

pieejama no laukuma puses ar durvīm

katrai telpai. Garā fasāde atvērta pret

galveno laukumu.

Rātsnama centrā paceļas rizalīts ar

zvanu un pulksteņa torni. Centrālais

rizalīts bagāti rotāts ar dekoratīviem

elementiem. Pilsētai svarīgi parādīt sevi

tirdzniecības partneriem.

Parādās jauns princips rotāt torņa izbūvi

ar citu būvplastiku. Dekoratīvā dzega

tornī pēc kuras samazinās apjoms.

Dominē torņa silueta forma, kas spēcīgi

nolasās apkārtējā vidē.

Floris ir izveidojis ārkārtīgi plašu spektru

ar dekoratīvajiem elementiem. Lai labāk

saprastu dekoratīvo formu valodu,

vēlams aplūkot pāris autora dekoratīvi

skulpturālās idejas.

Korneliuss Floriss veidotajā kapu

piemineklī līdzīgi kā kulta celtnēs

manāms cik brīvi tiek dominēts ar

formām. Kariatīde kā kolonnas

aizvietotājs.

Interjera artikulācija gan krāsās, gan

materiālos. Eleganti tiek strādāts gan ar

ģeometrisku formu, gan cilni. Kamīna

dekoratīvais noformējums. Grezns

bareljefs kamīna vaiņagojošā daļā.

Runājot par rātsnamiem, Antverpenes

prototips tika pārņemts vairākās citās

pilsētās.

Ceturtajā stāvā atvērtā galerija veiksmīgi

nojauc mērogu un ar gaismēnu

kontrastu akcentē ēkas pirmos stāvus.

Antverpenes rātsnama kompozīcijas tiek

izmantota vairākkārt.


Lapa 64 no 74

Ilustrācija 8-8 "Emdenas rātsnams"

8.1.8 Emdenas rātsnams

Kompozīcija kā Amsterdamā, bet ar

asimetriski veidotu ieeju. Ēkas

būvapjoms sadalīts divās nesimetriskās

daļās. Emdenas rātsnamā pirmajos

stāvos salīdzinoši nelieli logi. Laurenca

van Stēvinkela dēls vēlāk strādā Dānijā.

Ilustrācija 8-9 "Leidenas rātsnams"

8.1.9 Leidenas rātsnams

Ietekmējās no Antverpenes rātsnama.

Meklēta jauna pieskaņa dekoratīvajai

apdarei Holandes stilā ar smalkiem

dekora elementiem. Šādi top rātsnama

būve, kas atrodas šaurā ielā un akcents

veidots uz ieeju ar divlaidu kāpnēm.

Skaidri nolasāms, ka ieejas portāls

akcentēts ar ordera elementiem un

nišām. Zelmenis ir artikulēts ar

renesansei, pat manierismam

raksturīgām iezīmēm. Arī pilastri fasādē

ir variēti, modificēti ar horizontālām joslām un proporcionālu samazinājumu

virzienā uz bāzi.

Līdzīgi ir ar zelmenī izvietotajiem

pilastriem. Arī siluetā brīvstāvošie

elementi piešķir greznu fasādes

struktūru. Praktiski fasādē nolasās ieejas

fragments ar dubultām kāpnēm un

zvanu torni, kas atrodas otrajā plānā,

ēkas centrā virs būves.

9 RENESANSE SKANDINĀVIJĀ

Robežojas ar mūsdienu Dāniju un

Zviedriju. Zviedrijas Karalisti vadīja

Gustavs Vasa. Ja runājam par Norvēģiju

un Somiju. Norvēģija līdz 19. gs. bija Dānijas īpašumā. Renesanses laika

posmā runājam galvenokārt par Dānijas

un Zviedrijas teritorijām.

16. gs. bija augsts attīstības līmenis abās

karalistēs, bet tās nespēja vienoties par

savu emblēmu. Abas vēlējās trīs kroņu

emblēmu, kas noveda pie kara darbības.

Ilustrācija 9-1 "Glimmingehus"

9.1.1 Glimminghus

Apbūves tipoloģijas ziņā Skandināvijā ir

daudz aizsardzības būvju. Karaliene

Margarita aristokrātijai aizliedza būvēt

nocietinātas būves.

Pirmajos līmeņos griezumā un plānos

katrā stāvā ir nedaudz atšķirīgs sienu

biezums. Sienu mūri bija plānoti masīvi,

lai aizsargātu ēku no uzbrukumiem.

Sienās tika izvietoti kanāli siltā gaisa

cirkulācijai caur ēku. 1536. gadā

izveidota otra ēka, kas atradās

nocietinātajā sienā. Pēc konstrukcijas,

pirmajos stāvos galvenokārt ir telpas ar

šauriem logiem. Trešajā stāvā karaliskie


Lapa 65 no 74

apartamenti ar plašākām logu ailām. Šis

ir viens no tipiskajiem risinājumiem, kur

uz āru pavērstā fasāde ir vismaz trīs

reizes biezāka kā iekšpusē esošā.

Dānijā Krombergas pilī arī iekšējās

sienas ir plānākas, kā ārējās, jo tām nav

jāaizsargā pret iebrukumu. Atrodas pretī

tuvākajai Zviedrijas daļai. Krombergas

pils regulāri plānota ap iekšējo pagalmu.

Regulārās komunikācijas tika veidotas

no iekšējā pagalma. Uz iekšējā pagalma

pusi tiek veidots izgaismojums iekšējām

telpām. Pirmajos divos līmeņos atrodas

baznīca. Komunikācija uz balles zāli

veidota pa ārējo kāpņu telpu. Ieeja no

iekšējā pagalma. Gleminghūsa pēc savas

arhitektoniskās formas veidota ar koka

pārsegumiem. Ja lielāki laidumi, koka

pārsegumi bija masīvāki savā

šķērsgriezumā. Logu ailās ir atvērumi

siltumkanāliem, kas nodrošināja telpās

silto gaisu.

9.1.2 Malmoehus

1536. gads. Aizsardzības un vietējo

vajadzību nolūkam. Ēkai izstiepts

plānojums. Trešajā stāvā karaliskie

apartamenti. Ēkas galos pakāpienveida

zelmeņi. Dubultbieza siena, akcentēta ar

būvapjomu virs pilsētas kopējās

nocietinātās sienas.

Ilustrācija 9-2 "Malmes rātsnams – Helgo Zettervall"

9.1.3 Malmes rātsnams.

Atgādina Holandes rensesaneses

paņēmienus. Turpinājums nīderlandes

formu ieviešanai. Helgo Zettervall

fasādes pārveidoja Holandes renesanses

formās.

Ilustrācija 9-3 "Kronbergas pils Helsinorā – Hans van Steevinkels"

9.1.4 Kronborgas pils

Hamleta pils, atrodas Helsinorā. Šaurākā

jūras vieta starp Zviedriju un Dāniju.

Sākta būvēt ap 1420 gadu. Vairākos

būvniecības etapos pārbūvēta un gala

etapos galvenie darbi noris Frederika

lielā laikā. Modernizēts pirmais

būvniecības etaps. 17.gs. pirmā puse.

Pa vidu ēka ir nedaudz papostīta. Kapela

labiekārtota ar ļoti greznām mēbelēm.

Koka inkrustācijas un griezumi. Diemžēl

oriģinālais interjers aizgāja bojā

ugunsgrēkā. Daļēji atjaunots pēc

arhitekta Obergena metiem. Kromborgas

pils ir ļoti interesanta ar savu kopējo

veidolu. Pils atrodas samērā tuvu

Zviedrijai. Primārā funkcija ir

aizsardzība. Šai pilij ir vairākas kārtas.

Pret jūras pusi pavērtā pils daļa ir

veidota ar nocietināto sienu. Pēc tam nāk

ūdens grāvis, bāzes nocietinātie stūri un

pati pils.

Raugoties no jūras puses, pakāpienveida sistēma ir organizēta tā, lai pils ārējais

mūris netiktu izpostīts.

Izvirzītā pussala atrodas pretī Zviedrijai.

Pussala atraktīva abu valstu kara

darbībām. Sekojoši, protams, tikai


Lapa 66 no 74

dabīgi, ka ēka galvenokārt pakārtota

kara darbības pamat prasībām.

Lai aptuveni saprastu, kādā veidā nonākt

pils iekšējā pagalmā, jāšķērso grāvis un

jāapiet apkārt rezidencei. Iekšējā

pagalmā atrodas vertikālās

komunikācijas un kapela, kas šodien

skatāma atjaunota pēc Obergena

metiem. Arī soli ar kokgriezuma

elementiem un zeltījumu. Pārsteidzoša

ar savu interjeru un arhitektonisko un

celtniecības meistarības sniegumu. Lielā

zāle ir 11. metrus gara.

Tas ko redzam mūsdienās atgādina

vienkāršu telpu. Sākotnēji telpas sienas

klāja gobelēni, griesti veidoti ar viena

laiduma koka sijām. 11 metri kopsummā

ir grūti sedzams laidums.

Sijas – masīvi vienā laidā griezts koks.

Sākotnēji šajā zālē tika izvietoti gobelēni.

Hans Knīpers. Uz vietas austi.

Ilustrācija 9-4 "Koldinghus"

9.1.5 Koldinghus

1577. gadā ārkārtīgi liels notikums

karaliskajā galmā. Prinča Kristiana

nākšana pasaulē.

Princis jau no bērnības tiek audzināts kā

pārāks par pārējiem. 11. gadu vecumā

tronis tiek atstāts nepilngadīgajam

dēlam. Jauno puisi pie pilngadības kronē,

svinības turpinās trīs nedēļas.

Kristians ceturtais ievērojami pārbūvē.

20. gs. pils lēnā garā drupa.

Jāatzīmē, ka galvenais būvniecības laiks

ap 1600. gadu veikts herkulesa vadībā.

Holdingas pils ir viena no neregulāra

rakstura būvēm. Līdzīgi kā Helsinoras

pilī arī šeit pa ārējo perimetru izvietojas

komunikācijas. Ēka ietver kapelu divos

līmeņos.

Telpas izvietotas pa ārējo perimetru.

Telpu anfilāde ar durvīm uz vienas ass.

Pils 20. gs. vidū izskatījās kā vienas

vienīgas drupas. 70-tajos gados

konkursa rezultātā pili restaurēja ar

pietāti pret oriģinālo sienu materiālu.

No restaurācijas viedokļa, arhitekti

mēģinājuši sasniegt jaunu funkciju –

muzejs, konferenču centrs. Mūsdienīga

funkcija, bet senie mūri saglabāti. Zāle, ar

iekārtu balkonu, katra konstruktīvā

funkcija veidota uz metāla elementiem,

punktveida stiprinājuma vietas ir

oriģinālas katrā mezglā kā arī vienmēr

telpiski nodalītas restaurācijas vietas

starp jauno un veco risinājumu.

Kopumā izteikti atraktīvs interjera

risinājums dāņu kapelas rezidencēs. Trīs

jomi. Vidusjoms iet cauri ar apeju ap

perimetru. Vidus jomā griestu velve

veidota kā zvaigžņu velve. Griestu velves

dalījums ar gaismas ķermeni lustras

formā.

9.1.6 Arsenāls

Kristiāns ceturtais ir unikāls stratēģis

kara darbībā. Viņa darbības rezultātā rodas jauni ēku tipi. Piemēram arsenāls.

1598 – 1604. gadam tiek veidota

arsenāla zāle 157m. gara 17m. plata ar

divām krusta velvēm. Ēka ir masīva ar

salīdzinoši maziem lodziņiem. Arsenāla

apjomi izvietoti tuvu kopenhāgenas

rezidencei.

Virkne ēku izvietojas ieskautas ar

kanāliem, kas kalpoja arī kā transporta

līdzeklis.

Pirmajā stāvā apjoms dalīts ar kolonnu

rindu un krusta velvju arkādēm. Ārējās

sienas 3,45 metri biezas.


Lapa 67 no 74

Ilustrācija 9-5 "Christian IV's Brewhouse Copenhagen"

9.1.7 Alus Brūzis Kopenhāgenā

Pie arsenāla tika izveidots iekšējais doks,

Tas bija pietiekami optimāls, lai veiktu

transportēšanu. Doks savā laikā izvietots

trīs metru dziļumā.

Paralēli šai ēkai izveidota noliktavas ēka.

Vēlāk doks tika aizbērts un tur tika

izvietota universitātes bibliotēka.

Būvapjoms ir jauns ēkas tips – alus

brūzis. Veidots kā ražošanas un

noliktavas ēka zem viena jumta. Alus

darītavai ir stipri īpatnējas fasādes. Tās

kļuva par prototipu rūpniecības ēkām

Ķieģelis un salīdzinoši nelielas logailas.

Pirmie stāvi ir ražotnes. 5 stāvi no 7

kalpoja kā noliktavas.

Ņo arhitektoniskās dekorativitātes šeit

maz kas redzams. Vērojama paceļamā

ierīce kanāla malā, kas nodrošināja

optimālu produkcijas transportu abos

virzienos.

Ilustrācija 9-6 "Frederiksborgas pils"

9.1.8 Frederiksborgas pils

Kristiāns IV. Rezidence purvainā un

mežiem apaugušā rajonā. Ārpilsētas

rezidence, kur vienmēr varēja uzkavēties

medību laikā. 28. gadu laikā īstenota liela

daļa objektu.

Tālākā apbūve turpinās Kristiāna ceturtā

laikā. Nobeidz visu kompleksu. Kristiāns

ceturtais ir pēdējais. Rezidence bija labi

uzsākta, bet nebija nobeigta. Kristians

savā izglītības laikā bija samērā daudz

ceļojis pa visu rietumeiropu un

iedvesmojās no Francijas rezidencēm.

Vēlējās objektam piešķirt zināmu

spožumu, piešķirot sev rezidenci.

No Frederika II laika saglabājušies staļļi

un noliktavas. Būtībā visa

pamatkompleksa ēka ir rezidence ap

iekšējo pagalmu.

Forma arsenāla kompleksam un

Frederiksborgas pilij ir līdzīga. Centrs ir

veidots uz salas un komplekss uz salu

sērijas. Nokļuve uz pili ir pāri trijiem

tiltiem, kur pēdējais tilts ir paceļams.

Pils veidota noslēgtas formas ar iekšējo

pagalmu, kas slēpts apkārtējo acīm.

Savienojošais posms kā tilts ar sauszemi,

kas tika izbūvēts Frederika otrā laikā.

Svarīgākais šeit ir apbūve ap iekšējo

pagalmu. Vecākā daļa ir tā, kas atrodas

pie ieejas portāla līdz 1633. gadam.

Pēcāk piebūvēta daļa, kurā atrodas

kapela. Šī no arhitektoniskā viedokļa ir

viskrāšņākā telpa.

Vidējā sala ir ar ļoti lakoniskām

administratīvajām ēkām, akcentē ceļu uz

pašu pili. Strūklaka redzama arī skatu

perspektīvā.

Pils risināta kvadrāta formas plānojumā

un ieskauj arī galveno portālu. Ieeja

organizēta no kāpņu telpas iekšējā

pagalma. Brīdī, kad tika īstenoti abi divi

korpusi, savienojums izvietots zāles

vienā galā, manāma līmeņu starpība ar

pakāpieniem, kur viens korpuss

savienots ar otru.

Visgreznākais interjera apdares

risinājums Dānijā. Jāsaka, ka greznākā ir

kapella. Deju zāles gabarīti ir 47 metri

garumā. Griestu augstums ir seši metri.

Sākotnējā izpildījumā uz zāli varēja

nonākt tikai pa kāpnēm zem balkona. Uz


Lapa 68 no 74

balkona atradās muzikanti. Kad beidzās

pārbūve, tika izveidots savienojums

starp abiem korpusiem.

Balkons muzikantiem veidots no ebonīta

koka. Otrā ieeja izbūvēta 17. gs.

Telpa rotāta ar gobelēniem, kas attēloja

Kristiāna IV kronēšanas ceremoniju un

svinības.

Telpas galā ir kamīns. Sākotnēji

kamīnam bija ļoti grezna sudraba

apdare, kas vēlāk tika pārkalta naudā.

Kapella tika veidotas kā halles tipa trīs

jomu baznīca. Karaļa loža noslēdzošā

telpas daļā. Apeja otrā stāva līmenī

veidota pa visu perimetru.

Kompozīcija karaļa ložai otrajā stāvā

atgādināja no romānikas laika veidoto

Vestverku. Kas attiecas uz dekorativitāti

- tā bija ļoti grezna.

Pa ārējo perimetru izvietotas emblēmas.

Neraugoties uz apstākli, ka Dānijā

gotiskā arhitektūra nebija izkopta, tomēr

zvaigžņu velvju rotājumi ir tuvi gotikai.

Atšķirībā no Kronborgas, pils griesti

risināti kesona veidā ar greznu

kokgriezuma motīvu.

Ilustrācija 9-7 "Roskildes doms"

9.1.9 Roskildes doms

Kristiāns ceturtais īstenoja Doma izbūvi.

Kancele un karaliskā galerija. Nobeigti

torņi un skulptūra tēvam, kā arī

personīgā kapella.

Roskilda ir karaļa ģimenes apbedījuma

vieta. Sākotnēji viduslaiku baznīca, kas

lēnā garā pārbūvēta ar visdažādākajām

papildus kapellām un interjera

elementiem. Viens no viņa risinājumiem

ir karaliskā kancele. Tēva skulptūra

redzama apakšējā daļā.

Ārējā apjomā sarkanā ķieģeļa materiālā

realizēta būve. Sienu motīvi veidoti

polihromi, atspoguļojot Nīderlandes

manierisma galvenās iezīmes. Viens no

tiem, kas daudz uzmanības veltīja

jauniem ēku tipiem.

Ilustrācija 9-8 "Birža Kopenhāgenā – Laurens van Steevinkels & viņa dēls Hans"

9.1.10 Birža Kopenhāgenā

Jūras tuvums un optimālie tirdzniecības

ceļi ieveda jaunas preces Kopenhāgenā.

Kristiāns bija pārliecināts, ka

tirdzniecības sakari ar Baltiju, Ķīnu un

Indiju tikai stiprināsies.

Laurencs van Stervingels nozīmēts kā

galvenais arhitekts. Darbus pārņēma

dēls Hans. Galvenie būvniecības darbi

tika realizēti līdz 20-tajam gadam.

Dekoratīvākā daļa tiek īstenota vēlāk,

1625. gadā pēc Ludviga Haidenrightera

projekta.

Galvenā funkcija ir apgrozīt līdzekļus.

Telpas, kas atvērtas uz ārējo pilsētas vidi,

katra veidota ar savu individuālu pieeju.

Fasādē, kas atveras pret pilsētu, ēkai

veidotas vairākas lukarnas ar dekoratīvo

apdari. Fasādes centrā ir rizalīts, aiz kā

paceļas tornis. Katra otrā ieejas aila

risināta ar tipveida elementiem. Katrai

otrajai ailai tiek piešķirta individuāla

dekoratīvā apdare.


Lapa 69 no 74

Apdarē vērojamas arī skulpturālas

formas un Kristiāna IV simbolika C ar

kronīti.

Torņa smaile tiek veidota ar četriem

drakoniem, kuru astes savijoties kopā

veido torņa smaili. Drakons ir simbols

uguņošanai un Dāņu svinībām.

Materiālu lietojumā jūtama holandes

arhitektu ietekme

9.2 PILSĒTPLĀNOŠANA Kristiāna valdīšanas laikā realizētas

vairāk kā 10 pilsētas.

Ilustrācija 9-9 "Christianshawn - Kopenhāgena"

9.2.1 Kristiānija

Veidota kā atsevišķa sala Kopenhāgenā.

Tuvu vecpilsētai.

Paredzēta mājokļiem tuvu pilsētas

centram ar nocietinājuma struktūru. Ielu

plānojums pakārtots cauri ejošajam

kanālam. Regulāra apbūve. Sākotnēji

ielas paredzēja veidot staru veidā ap

centrālo laukumu.

Gar vienu no laukuma malām iet kanāls,

kuģi varēja piekļūt pilsētas centram no

abām pusēm. Līdz 1634. gadam bija teju

pilnīgi pabeigta.

Savulaik populāra ar dāņu velo ražotni.

1634. gadā Kristians nolēma paplašināt

Kopenhāgenu arī uz ziemeļiem.

Paplašinot pilsētu uz ziemeļiem radās

nepieciešamība pēc utilitārās apbūves,

kas bija paredzēta galvenokārt armijai

un amatniecībai. Tika izveidoti ap 20

kvartāliem no 1634. – 1639. gadam.

Forma saglabāta līdz pat mūsu dienām.

10 RENESANSE SPĀNIJĀ

Spānijā renesanses arhitektūra attīstījās

vietējo tradīciju līmenī. Spānijas

renesanse – dekoratīvā apdare gan

interjeros, gan fasādēs, kas līdzinājās

amatniecības prasmei darbā ar dārgmetālu.

Plateresque - Nosaukums ir nācis no

sudrabkaļa. Virziens ir nosaukts par

plataresque. Datējams no 1485. gada.

Līdz 1550 gadam,

Desornamentado - Itālijas

dižrenesanses formu uztvere un

asimilācija. Arhitektoniskās formas bija

askētiskas un ar tipizācijas

paņēmieniem. Stila nosaukums ir

dezonamentado Sakrīt ar karaļa Filipa II

valdīšanas laiku.

Ilustrācija 10-1 "Salamankas universitāte"

10.1.1 Salamankas universitāte

Ir gotikas elementi. Spānijā spēcīga

ietekme no arābu un mauru

arhitektūras. Ienākot jaunajām

stilistiskajām iezīmēm. Tās tiek

sintezētas Spānijā pastāvošajā vidē.

Salamankas ieejas portāls ir ārkārtīgi

izsmalcināts.


Lapa 70 no 74

Niderlande saradojās ar Spāņiem,

maksāja nodokļus Spānijas karalim.

Tirdzniecības sakari. Tika pārvadātas

mazās arhitektoniskās formas. Jaunā

stilistiskā sistēmatika izplatīta ārpus

Nīderlandes robežām.

Ilustrācija 10-2 "Kārļa V pils Granadā"

10.1.2 Kārļa V pils Granadā

Viens no Spānijas karaļiem. Pils veidota

kā kvadrāts. Pagalma risinājums

ierakstās kvadrātā, kuram ir 63x63

metru izmērs. Iekšējā pagalma

veidojums centrālsimetrisks. Spāņu

tradīcijās šādu analogu nav. Raksturīgi

atvērtie tiesas procesi un turnīri. Arēna

ir asociatīvi pārveidota renesanses laika

pilī.

Ilustrācija 10-3 "Kārļa V pils Granadā plāns"

Fasādē jūtams sajaukums Itālijas

renesanses paņēmienam, veidojot fasādi

ar rustveida apdari un ordera

elementiem. Rustveida elementi

izmantoti ieejas portāla akcentēšanai. Trešajā un ceturtajā stāvā parādās lielā

kārtojuma orderis. Atsevišķi elementi,

aizgūti no Itālijas. Saistība ar Itāļu

arhitektiem.

Saiknes ar Itāliju - Imperatora pils ir

ierakstāma kvadrātā. Iekšējais pagalms

ar 30 metru diametru. Joniskais un

doriskais orderis. Neliela novirze no

normas ir viena kvadrāta stūrī izvietotā

poligonālā katedra rezidences ziemeļu

austrumu stūrī.

Fasādes artikulācija atšķirībā no

Francijas un Itālijas ir daudz

izteiksmīgāka. Ieejas portāla akcents.

Triumfa arka ieejas priekšā. Pazīstams

paņēmiens ir kārtot pilastrus pa pāriem.

Dekoratīvā apdare parādās vairākos

fasādes elementos. Simboli atspoguļojas

virs ieejas portāla. Logu dekoratīvā

apdare - sandriki, kurus nomaina lineāra

logailas apdare ar nelielu skulpturālo

elementu rotājumu. Apaļie logi, kas

eleganti uzirdina fasādes monumentālo

un smago veidolu.

Ilustrācija 10-4 "Taveras slimnīca Toledo"

10.1.3 Tavera slimnīca

Slimnīca Toledo pilsētā. Sauc arī par

Afueras slimnīcu.

16. gs. vidus un otrā puse. Plānā redzama

skaidra un lineāla kompozīcija ap

iekšējiem pagalmiem. Tie veidoti ap

iekšējo pagalmu. Arhitektoniskā apdare.

Fasāde risināta salīdzinoši vienkārši. Un

ir daudz askētiskāka.

Galvenais akcents ir ieejas portāls. Logu

ailas niansētas ar rusta elementiem.

Pagalma arhitektoniskais veidojums –

gaišs un caurspīdīgs. Ar šo galeriju


Lapa 71 no 74

palīdzību apēnotas telpas, kas izvietojas

iekšējiem pagalmiem pa perimetru.

Pusloka arka šeit tiek saplacināta. Arkas

proporcijas maiņa īpaši jūtama otrajā

stāvā. Bruneleski daiļradi atgādina starp

arhivoltām izvietotie apaļie medaljoni ar

atradeņu bareljefiem. Sienas brīvajā daļā

parādās dekoratīvi elementi.

Ilustrācija 10-5 "Alkazars Toledo"

10.1.4 Alkazars Toledo pilsētā

Jūtams iepriekšējās arhitektūras

mantojums. Mauru un gotikas

arhitektūra. Ēka veidota ap iekšējo

pagalmu. Ēkas fasādes veidotas līdzīgi

villai kaprarola. Piecstūris akcentēts ar

torņveida izbūvēm. Vinjolam katra

fasāde bija izteikti akcentēta. Parādās arī

tendence apvienot divus stāvus ar

ordera pilastru. Lielā kārtojuma orderis.

Ne visas ēkas fasādes tika rotātas

līdzvērtīgi. Skaidri ieturēta ritmiskā logu

ailu izvietošana. Dekoratīvā logu ailu

apdare netika izmantota visām fasādēm.

Alkazarā rotāti ieejas portāli.

Tuvumā izteikti redzama amatnieciskā

profesionalitāte, kas atspoguļojas ēkas

dekoatīvajā risinājumā.

Ilustrācija 10-6 "Grenādas katedrāle"

10.1.5 Grenādas katedrāle.

Lielākā renesanses laikā radītā baznīca,

kur altāra daļa ir veidota puslokā ar

radiāli izvietotām kapelām.

Baznīca ir grandioza halles tipa būve ar

pieciem jomiem vienā augstumā. Uz

gotiskās arhitektūras bāzes attīstīta jaunā formu valoda. Atšķirīgs kolonnu

un formu risinājums. Ribveida

risinājums pārseguma velvēs.

Ievērības cienīga ir Grenādas katedrāles

ieejas fasāde, kurā, atšķirībā no mums

pazīstamajām baznīcām, parādās

kompozīcija ar pusloka ieejas portālu.

Fasādes vaiņagojošajā daļā atspoguļojas

trīs pusloka ailu kompozīciju. Dekoratīva

gaismēnas kompozīcija. Kora daļā

izveidota kupola formas pārseguma

struktūra, kas atšķir gotiku no

renesanses.

Ilustrācija 10-7 "Escorial – Huan de batista Toledo"

10.1.6 Eskoriāls

Netālu no Madrides. Īstenots

apbrīnojami īsā laikā. Savos gabarītos

ļoti liels komplekss. Ierakstās taisnstūrī.


Lapa 72 no 74

Huans batista de Toledo. Ieskatoties

sīkāk plāna konfigurācijā, redzam, ka tā

veidota ap vairākiem iekšējiem

pagalmiem. Kompleksam ir viena

galvenā ass, kurā no ieejas puses

ierakstās baznīcas centrālā daļa. No

galvenā pagalma izvietojas koledža un

klosteris ar četriem galvenajiem

pagalmiem.

Pagalmi no kuriem viena daļa pieder, tik

veidota ar rezidences telpām. Otrā pusē

tā sauktais evanģelistu pagalms.

Baznīca izceļas uz apkārtējā fona.

Neraugoties uz visu ārkārtīgi spāniska

baznīca. Viss komplekss ir realizēts

akmenī, kuram ir viegli dzeltenīga

nokrāsa. Būvniecība varēja noritēt tik īsā

laikā vairāku sekojošu apsvērumu dēļ.

Šeit tiek piemēroti tipveida logi un

durvis. 1200 durvis un 2600 logi.

Tendence veidot tipveida elementus

paātrināja celtniecības procesu.

Eskoriāla būvniecība tādējādi varēja

noritēt 20 gados.

Baznīca gan siluetā, gan plānā ir

galvenais apjoms. Fasādes konfigurācijā

stūri akcentēti ar torņiem. Fonā ir

baznīcas vaiņagojošais kupols. Sānā

baznīca veidota ļoti askātiski. Viena no

lielākajām dekoratīvajām detaļām ir

ieejas portāls. Dekoratīva Il jezu baznīcas

forma. Pirmie trīs stāvi apvienoti ar

ordera pilastriem. Otrajā līmenī ir

fasādes paaugstinājums, kas atgādina Il

Jezu fasādes kompozīciju.

Sānu ieejas tiek akcentētas daudz mazāk.

No galvenās ieejas cilvēks nonāk iekšējā

pagalmā, kas atveras pret baznīcas

vidusjomu. Baznīca, kam ir divu torņu

fasādes kompozīcija, tiek integrēta

apkārtējā apjomā. Fasāde, kura atveras

skatu perspektīvei veidota ar lakonisku

kompozīciju, pirmajā līmenī atverot

piecas pusloka arkas, kas noved baznīcas

ātrijā, savieno ar klosteri un koledžu.

Baznīca ir ierakstāma taisnstūrī.

Baznīcas halle risināta kā grieķu krusta

plānojums ar pavsisam nelielu akcentu

uz galvenās ass – paaugstinātu altāri.

Baznīcas centrā paceļas kupolveida

izbūve ar augšējiem logiem. Gan

eksterjerā, gan interjerā parādās

lakonisks akmens materiāls ar minimālu

dekoratīvo apdari. Pati baznīca risināta

akmenī. Mūrējums ir augstvērtīgs.

Askētiska forma un tīrība. Jomu

krustpunktā kupola balsta daļa paceļas

ar cilindra laternu. Kupolā ir skaidri

akcentētas lizēnas. Monohroma interjera

struktūra.

Velvēs cilindra veida pārsegumā. Velvēs

Serlio iecienīts motīvs. Atšķirībā no

Svētā Pētera katedrāles nav dekoratīvo

iezīmju. Apzināta ēras izpausme.

Askētiska arhitektoniskā formu valodā.

Akcents ir tikai atsevišķās vietās, baznīcā

altāra daļa, rezidencē ir polihromi

gleznotas velves. Ļoti atraktīva ir

kapene, kas izvietota eskoriāla

kompleksā, rezidences daļā. Vērojami

dažādu marmora toņkārtu lietojumi

kombinācijā ar zeltu, izvietojas vairākos

līmeņos.

Ilustrācija 10-8 "Valladolid katedrāle – Juan de Herrera"

10.1.7 Valladolid katedrāle

Taisnstūra plānojums ar stūra torņiem.

Pārbūvēta vairākkārt, arī 18. gs. pirmajā

pusē. Baznīca bija iecerēta

taisnstūrveida ar kupolu. Arī šajā

baznīcā līdzvērtīgi dominē gaišais

materiāls.

Čiriguera. Askētiskas forma ar gaišu

akemeni atstāj lielu ietekmi arī ārpus

spānijas.


Lapa 73 no 74

11 DAŽĀDI

11.1 PIRMĀ TESTA REZULTĀTI Lodžija - no vienas vai vairākām pusēm

vaļēja, pārsegta telpa.

Pilastrs – taisnstūra šķērsgriezuma.

Parasti veidots pēc ordera kolonnas

formas. Vertikāls izbīdījums.

Bazilika – bazilikālais griezums. Vairāku

jomu celtne ar paaugstinātu vidējo jomu.

Kuram ir papildus izgaismojums no

augšas. Ja runājam par bazilikālu

griezumu. AVidusjoma sienās ir sānu

logi, kas paredzēti telpas

izgaismojumam.

Transepts – jomu krustpunkts. Viens vai

vairāki šķērsvirziena jomi, kas šķērsojot

vidus un sānu jomus, rada krustveida

plānu.

Kesons – Ģeometriskas formas

iedziļinājums griestu vai velvju apakšējā

virsmā. Parasti ar profilētām malām.

Imposts – Arhitektoniski konstruktīvs

elements starp kolonnu un arku.

Antablements – ordera vaiņagojošā

horizontālā daļa. Sastāv no dzegas, frīzas

un arhitrāva.

Dzega – sienu vaiņagojošā josla, kas

pasargā sienu no nokrišņiem.

Dzega var atrasties arī starp stāviem.

Horizontāla josla, kas sadala sienas

plakni – starpdzega.

Frīza - dekoratīva horizontāla josla,

paredzēta ornamentiem.

Arhitrāvs – ordera apakšējā daļa.

Brunneleski un alberti Kopīgs, abi ir

renesanses laika arhitekti Itālijā,

Florencē. Humānisma ideju paudēji. Abu

arhitektu daiļradēs ir izteikta vēlme

eksperimentēt.

Eksperimentē ar ordera proporcijām.

Kur nekas netrūkst. Neko pielikt, ne

atņemt.

Abi divi arhitekti lietoja klasiskos

orderus. Kulta celtņu arhitektūrā

izstrādāja novitātes. Kesonētie griesti,

imposti. Alberti savukārt

centrālsimetrija. Abi meklēja novitātes

kulta celtņu attīstības stadijā.

Atšķirīgais- brunneleski vairāk

matemātiķis, fiziķis. Precīzāki aprēķini,

konstruktīvie risinājumi.

Brunneleski strādāja pie sabiedriska

rakstura celtnēm (atradeņu patversme)

lika lietā izpratni, kas iegūta no gotikas

laika arhitektūras. Alberti ieviesa lielā

ordera kārtojumu.

Colossal order. Būtībā Alberti ievieš lielā

ordera kārtojumu. Apvieno vienu vai

divus stāvus ar ordera elementus.

Alberti pielāgo kulta celtnēm triumfa

arkas motīvu. Ievieš volūtu kā baznīcas

stāva apvienojošu elementu.

Alberti ir arhitekts bez īpašas izglītības.

Literāts, studē Vitrūviju, ekonomists. 10

grāmatas par arhitektūru. Alberti savus

darbus bāzē uz antīkās romas piemēru

studiju.

Florences palacco arhitektūra- Telpas

un vertikālās komunikācijas ir gurpētas

ap iekšējo pagalmu. Pirmajā stāvā

noliktavas un veikaliņi. Otrajā stāvā

saimnieku guļamistabas, lielā zāle.

Trešajā stāvā kalpotāji, var arī ceturtajā,

atikas stāvā, kas fasādē netika

atspoguļots. Taisnstūrveida iekšējais

pagalms. Iejož galerijas. Fasādē trīsstāvu

fasādes kompozīcija, akcentēta ar

starpdzegu.

Nav perimetrāla kvartālu apbūve 100%

Fasādē rustveida apdare. Pirmajā stāvā

apdare ir raupjāka, vidējā stāvā

līdzenāka. Trešajā stāvā praktiski gluda

siena. Masīva vaiņagojošā dzega.


Lapa 74 no 74

Aizsedza atikas stāvu, kas atspoguļots

tikai iekšējā pagalmā.

Fasādē būtiski atzīmēt, ka florences

palacco veidoti ar pusloka logailām un

ieejas portāliem. Parasti jeb lielāko tiesu

izmantotas profilētas arhivoltas. Profils,

kas ieskāva logailas un durvju ailas.

Būtībā pusloka arkas logi un portāli

ieskauti ar profilētām arhivoltām.

Florences palacco fasādē parādās

salīdzinoši nelielas logailas.

Nejaucam pilastrus ar lizēnām. Pilastrs

taisnstūrveida izvirzījums sienā pēc

ordera uzbūves shēmas. Lizēna ir daudz

askētiskāks vienkāršs izbīdījums šauras,

vertikālas joslas veidā.

11.2 OTRĀ TESTA REZULTĀTI Vācijā galvenokārt akmens un pildrežģis.

Francijā ilgi saglabājās gotikas

arhitektūras iezīmes un renesanse

veidojās gotiskajā arhitektūrā. Francijai

raksturīgi arī izteikti dekoratīvie torņi

un skursteņi. Logi ļoti lineāri.

Itālija ir kopīgā ietekme abām. Vācijā ir

izteiktas pusloka arkas motīvi. Vācijai

atšķirībā no Francijas vērojama lielāka

interese par pilsētbūvniecību.

Francijā galvenokārt zelmiņi. Arī vācijā ir

lukarnas, bet vairāk tomēr ir zelmeņi.

Jumtu izbūves atgādināja dzīvojamo ēku

fasādes ar divslīpu galiem. No kopīgajām

lietām abās valstīs vērojama Itālijas

ietekme. Ietekmēja Franciju ne tikai

rezidenču arhitektūrā. Kesona veida

griesti.

11.2.1 Vinjola un Vazari

Abi ir manierisma laika arhitekti. Vinjola

apkkopoja orderus. Vazari rakstīja par

saviem laika biedriem.

renesanse | arch hist. iv

Documents