vid informācijas sistēmu apraksts...6.pielikums valsts ieņēmumu dienesta rīkotā atklāta...
TRANSCRIPT
6.pielikums
Valsts ieņēmumu dienesta rīkotā atklāta
konkursa nolikumam “VID informācijas sistēmu
savietotāja piegāde, pilnveidošana, uzturēšana
un garantijas nodrošināšana”, publiskā
iepirkuma identifikācijas Nr. FM VID 2014/187
VID informācijas sistēmu apraksts
2
SATURS
VID IS vispārīgā shēma .................................................................................................... 4
1. Arhīva datu bāzu sistēmas (ADBS) esošās situācijas apraksts ................................. 5 1.1. ADBS apraksts ................................................................................................... 5 1.2. ADBS izpildāmās funkcijas ............................................................................... 5 1.3. ADBS arhitektūra ............................................................................................... 5 1.4. ADBS realizācijas platforma .............................................................................. 5
2. Audita atbalsta informācijas sistēmas (ASIS) esošās situācijas apraksts ................. 5 2.1. ASIS apraksts ..................................................................................................... 5 2.2. ASIS darbības koncepcija .................................................................................. 6 2.3. ASIS realizācijas platforma ................................................................................ 7
3. Centrālās muitas informācijas sistēmas (CMIS) esošās situācijas apraksts .............. 7
3.1. CMIS apraksts .................................................................................................... 7 3.2. Datu apmaiņa ar citām sistēmām ....................................................................... 7
3.3. CMIS arhitektūra un izstrādes vides raksturojums ............................................ 8
3.4. CMIS realizācijas platforma ............................................................................... 8 4. Datu noliktavu sistēmas (DNS) esošās situācijas apraksts ....................................... 8
4.1. DNS apraksts ...................................................................................................... 8 4.2. DNS programmatūra .......................................................................................... 9
4.3. DNS arhitektūra .................................................................................................. 9 4.4. DNS realizācijas platforma .............................................................................. 10
5. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) esošās situācijas apraksts .................. 10 5.1. EDS apraksts .................................................................................................... 10 5.2. EDS programmatūra ......................................................................................... 11
5.3. EDS realizācijas platforma ............................................................................... 12 6. Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas (EMCS) esošās situācijas
apraksts ........................................................................................................................... 12 6.1. EMCS apraksts ................................................................................................. 12
6.2. EMCS realizācijas platforma ........................................................................... 13 6.2.1. EMCS NLP darbināšanas vide ........................................................... 13
6.2.2. EMCS KLP darbināšanas vide ........................................................... 13 7. Elektroniskā muitas deklarēšanas sistēmas (EMDAS) esošās situācijas apraksts .. 14
7.1. EMDAS apraksts .............................................................................................. 14 7.2. Datu apmaiņa ar citām sistēmām ..................................................................... 14 7.3. EMDAS arhitektūra un realizācijas platforma ................................................. 14
8. Eiropas savienības datu sagatavošanas sistēmas (ES DSS) esošās situācijas
apraksts ........................................................................................................................... 15
8.1. ES DSS apraksts ............................................................................................... 15 8.2. ES DSS galvenās komponentes ........................................................................ 15 8.3. ES DSS realizācijas platforma ......................................................................... 16
9. Datorizētā nodokļu maksātāju riska novēršanas sistēmas ESKORT esošās
situācijas apraksts ............................................................................................................ 16 9.1. ESKORT izmantošana ..................................................................................... 16 9.2. ESKORT programmatūra ................................................................................. 16
9.3. ESKORT realizācijas platforma ....................................................................... 17 10. Fizisko personu riska analīzes sistēmas (FPRAS) esošās situācijas apraksts ......... 17
10.1. FPRAS izpildāmās funkcijas ............................................................................ 17 10.2. FPRAS programmatūra .................................................................................... 17 10.3. FPRAS realizācijas platforma .......................................................................... 18
3
11. Integrētās tarifa vadības sistēmas (ITVS) esošās situācijas apraksts ...................... 18
11.1. ITVS apraksts ................................................................................................... 18 11.2. Datu apmaiņa ar citām sistēmām ..................................................................... 19 11.3. ITVS realizācijas platforma ............................................................................. 19
12. Krimināllietu uzskaites sistēmas (KLUS) esošās situācijas apraksts ..................... 20
12.1. KLUS apraksts ................................................................................................. 20 12.2. KLUS izpildāmās funkcijas ............................................................................. 20 12.3. KLUS realizācijas platforma ............................................................................ 20
13. Informācijas sistēmas nodokļu maksātāju konsultēšanas darba pilnveidošanai
(KONDA) esošās situācijas apraksts .............................................................................. 21
13.1. KONDA izmantošana ...................................................................................... 21 13.2. KONDA programmatūra .................................................................................. 21 13.3. KONDA realizācijas platforma ........................................................................ 21
14. Datu apmaiņas sistēmas starp LAD un VID (LAVIDAS) esošās situācijas
apraksts ........................................................................................................................... 21
14.1. LAVIDAS apraksts .......................................................................................... 21 14.2. LAVIDAS realizācijas platforma ..................................................................... 22
15. Nodokļu informācijas sistēmas (NIS) esošās situācijas apraksts ............................ 22 15.1. NIS izpildāmās funkcijas ................................................................................. 22
15.2. NIS arhitektūra ................................................................................................. 22 15.3. Datu apmaiņa ar citām valsts institūciju un organizāciju informācijas sistēmām23
15.4. Datu apmaiņa ar iekšējām VID IS .................................................................... 23 15.5. NIS realizācijas platforma ................................................................................ 23 15.6. NIS apakšsistēmas ............................................................................................ 24
15.6.1. Izziņu izsniegšanas sistēmas (IZIS) apraksts ..................................... 24 15.6.2. Pašvaldību datu bāzes (PvDB) apraksts ............................................. 24
15.6.3. Eiropas Savienības akcīzes preču apritē iesaistīto personu reģistrācijas
datu apmaiņas sistēmas (SEED) apraksts ............................................................ 25 16. Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmas (NMAS) esošās situācijas apraksts ...... 26
16.1. NMAS izmantošana ......................................................................................... 26
16.2. NMAS programmatūra ..................................................................................... 26 16.3. NMAS realizācijas platforma ........................................................................... 26
17. Nodokļu maksātāju datu sistēmas (NMDS) esošās situācijas apraksts .................. 26
17.1. NMDS apraksts ................................................................................................ 26 17.2. NMDS izpildāmās funkcijas ............................................................................ 26
17.3. NMDS realizācijas platforma ........................................................................... 27 18. Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēmas (VADIS) esošās situācijas
apraksts ........................................................................................................................... 27
18.1. VADIS izpildāmās funkcijas ............................................................................ 27 18.2. VADIS arhitektūras apraksts ............................................................................ 27
18.3. VADIS realizācijas platforma .......................................................................... 28 19. VID Publiskojamo datu bāzes (VID PDB) esošās situācijas apraksts .................... 28
19.1. VID PDB apraksts ............................................................................................ 28 19.2. VID PDB galvenās komponentes ..................................................................... 28 19.3. VID Publiskojamo datu bāzes realizācijas platforma ...................................... 29
20. VID Web servisu sistēmas (VIDWS) esošās situācijas apraksts ............................ 29 20.1. VIDWS apraksts ............................................................................................... 29
20.2. VIDWS Web servisi un Web servisu metodes ................................................. 30 20.3. VIDWS realizācijas platforma ......................................................................... 30
Definīcijas un saīsinājumi ............................................................................................... 31
VID IS vispārīgā shēma
Elektroniskās
deklarēšanas
sistēma (EDS)
Izziņu informācijas
sistēma (IZIS)
PVN atmaksu
sistēma
Datu
noliktavas
sistēma (DNS)
Datorizētā
nodokļu
maksātāju
novērtēšanas
sistēma
(ESKORT)
Eiropas Savienības
datu sagatavošanas
sistēma (ESDSS)
Fizisko personu
riska analīzes
sistēma
(FPRAS)
Nodokļu
informācijas
sistēma (NIS)
VID publiskojamo datu
bāze (VID PDB)
Pašvaldību datu
bāze(PvDB)
Krimināllietu uzskaites
sistēma (KLUS)
VID Web servisu
sistēma
Integrētā riska informācijas
sistēma (IRIS)
ASYCUDA++
Valsts amatpersonu
deklarāciju informācijas
sistēma (VADIS)
Akcīzes preču aprites un
kontroles sistēma (EMCS)
NLP
Integrētā tarifa
vadības sistēma
(ITVS)
Audita atbalsta
informācijas sistēma
Horizon
VID Intraneta
mājas lapa
VID IS izmaiņu
pārvaldības sistēma
(REMEDY)
Dokumentu
koplietošanas
serveris (DKS)
E-apmācība
VID Interneta
mājas lapa
Nodokļu maksātāju
konsultēšanas darbu
pilnveidošanas sistēma
(KONDA)
CCN/CSI CCN
Mail3
Informācijas
apmaiņas
sistēma (IAS)
E-pakalpojumi
LAVIDAS
KLPCentrālā muitas
informācijas sistēma
NMDS
Elektroniskā muitas apstrādes
sistēma (EMDAS)
Komersantu
modulis
Muitas
darbinieku
modulis
Akcīzes preču
aprites un
kontroles sistēma
(EMCS) KLP
Ārējo organizāciju
informācijas sistēmas
Valsts informācijas
sistēmu savietotājs (VISS)
Arhīva datu bāzu
sistēma (ADBS)
Nodokļu
maksātāju
apziņošanas
sistēma (NMAS)
1. Arhīva datu bāzu sistēmas (ADBS) esošās situācijas apraksts
1.1. ADBS apraksts
ADBS ir paredzēta, lai tajā varētu uzglabāt operatīvo VID IS vēsturiskos datus.
Pabeidzot arhivācijas procesu, ir iespējams dzēst arhivētos datus no operatīvo IS datu
bāzēm. Tas palielina operatīvo IS veiktspēju, nodrošina, lai netiek laboti dokumenti,
kuriem precizēšana vairs nav atļauta, kā arī atvieglo DB administrēšanas darbus.
ADBS ir veidota kā sistēma ar savām DB, klasifikatoriem un programmatūru, lai tās
pielietojumu varētu paplašināt, veicot arī citu informācijas sistēmu datu arhivēšanu.
Patlaban ADBS ir realizēta EDS vēsturisko datu arhivēšana, un ir plānots realizēt NIS
vēsturisko datu arhivēšanu.
1.2. ADBS izpildāmās funkcijas
ADBS lietotāju autentifikācija;
Darbs ar arhivētajiem dokumentiem;
Darbs ar klasifikatoriem (dokumentu arhīva DB, arhivējamās informācijas
sistēmas, arhīva dokumentu formāti, dokumentu autoru tipi, arhīva dokumentu
transformācijas, dokumentu veidi, IS arhivējamo dokumentu veidi, atribūtu
veidi, tiesību grupas).
1.3. ADBS arhitektūra
ADBS ir veidota trīs slāņu arhitektūrā:
prezentācijas slānī tiek izmantota interneta pārlūkprogramma, kas pieslēdzas
Web servera ADBS programmatūrai. Arhivējamās sistēmas (EDS, NIS) arī var
pieskaitīt prezentācijas slānim;
biznesa slāņa pamatā ir Web servera ADBS programmatūra un daļēji tajā
iekļaujas arī Web servisa un Web saskarnes funkcionalitāte;
datu slāņa realizācijai tiek izmantota DB servera programmatūra un DB
saglabātās procedūras.
Saskarni ar citām IS, kurām ir nepieciešamība piekļuve ADBS, nodrošina ADBS Web
serviss.
1.4. ADBS realizācijas platforma
Darbam ar ADBS ir izmantojama pārlūkprogramma MS Internet Explorer 8.0
vai jaunāka versija;
Lietojumprogrammas darbināšanai jāizmanto:
o Windows 2008 R2 64bit servera programmatūra;
o Internet Information Server (IIS) 7;
o Windows Server AppFabric;
o .NET Framework 4.0.
DB serverī tiek izmantots Oracle 11g, kas tiek darbināts AIX vidē;
Dokumentu arhīva DB arhivētos dokumentus un datus uzglabā saspiestā veidā,
izmantojot zlib1 programmatūras bibliotēku. Lielos bināros objektus (blob)
glabā speciālos izplatījumos – Sbspace.
2. Audita atbalsta informācijas sistēmas (ASIS) esošās situācijas
apraksts
2.1. ASIS apraksts
ASIS ir paredzēta izmantošanai Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu audita
veikšanas procesā. ASIS mērķis ir nodrošināt maksimāli automatizētas nodokļu audita
6
sagatavošanas un rezultātu apkopošanas iespējas, tādējādi samazinot audita veikšanas
laiku un uzlabojot tā kvalitāti. Sistēmas izmantošana ļauj ievērot vienotus auditēšanas
principus, efektīvi plānot un kontrolēt nodokļu audita procesa norisi.
ASIS sadalīta trijās savstarpēji saistītās apakšsistēmās, tā nodrošinot maksimāli
automatizētu audita sagatavošanas, veikšanas un rezultātu apkopošanas iespējas
Audita vadības un izpildes apakšsistēma (AVIS) ir paredzēta auditoram, kas
veic nodokļu maksātāja auditu. Sistēma dod iespēju pārraudzīt audita
veikšanas gaitu, nodrošinot iekšējo kontroli;
Administrēšanas apakšsistēma (AS) nodrošina ASIS administrēšanu: lietotāju
administrēšanu, sistēmas konfigurācijas parametru administrēšanu, sistēmas
klasifikatoru administrēšanu, dokumentu šablonu un padomu bibliotēkas
administrēšanu;
Speciāla servisa apakšsistēmu (SVR) nodrošina datu apmaiņu starp centrālo
ASIS serveri un citām VID informācijas sistēmām;
Katra ASIS apakšsistēma sastāv no atsevišķām komponentēm:
2.2. ASIS darbības koncepcija
1) Datus importē no:
a. Datu noliktavas sistēmas - šie dati satur auditējamā nodokļu maksātāja
informāciju, ieskaitot nodokļu pārskatus, uzņēmuma gada pārskatus un citu ar
nodokļu maksātāju saistīto informāciju;
b. ESKORT sistēmas – šie dati satur NM nostrādājušos riskus un tiem piešķirtos
punktus, kā arī pilnu sarakstu ar ESKORT sistēmā reģistrētajiem riskiem;
c. Nodokļu informācijas sistēmas – šie dati satur no NIS aizgūstamos
klasifikatorus.
2) ASIS datu nolasīšana, datu apstrāde un informācijas saglabāšana ASIS datubāzē.
3) ASIS izmanto Word un Excel, lai noformētu ASIS saņemtos datus no VID Datu
noliktavas sistēmas. Word un Excel nodrošina lietotājiem iespēju rediģēt un analizēt
informāciju.
4) Daļēji strukturētie dokumenti tiek saglabāti sistēmas datubāzē. Daļēji strukturētie
dokumenti ietver strukturēto informāciju no ASIS datubāzes. Ar to ir jāsaprot, ka
atsevišķas sadaļas Word un Excel dokumentos tiek aizpildītas ar datiem no ASIS
datubāzes.
5) Informācija (piemēram, audita izziņa), kuru nepieciešams eksportēt no ASIS uz
citām sistēmām, saglabāta iepriekš saskaņotā strukturētā veidā, lai to tālāk varētu
importēt citās VID Informācijas sistēmās.
AVIS komponentes AS komponentes Servisa komponentes
ASIS sistēma
AVIS apak šsistēma AS apakšsistēma SRV apak šsistēma
SRV komponentes
7
2.3. ASIS realizācijas platforma
ASIS sistēma tiek bāzēta uz Microsoft tehnoloģijām, par pamatu izmantojot
klienta servera arhitektūru. Sistēma ir projektēta, izmantojot Microsoft .NET
komponenšu bāzētu arhitektūras modeli. Komponenšu arhitektūras modelis nodrošina
sistēmas viengabalainību un iespēju to viegli papildināt vai izmanīt.
ASIS centrālā servera aplikācijas ir izvietotas uz servera, kas aprīkots ar
Windows 2003 Server operētājsistēmu. Kā datubāzu platforma centrālajā serverī tiek
izmantots Microsoft SQL Server 2008 R2 SP2.
ASIS datubāze
ASIS datu uzglabāšanas un apstrādes koncepcija balstās uz vienu centralizētu
datubāzi, kas uzglabā visu ASIS informāciju.
Datu noliktavas sistēmas pārskatu importēšana, notiek izmantojot VIDWS un
ASIS WEB servisus.
ASIS nodrošina iespēju eksportēt datus priekš NIS. Dati tiek eksportēti XML failu
formātā. ASIS nodrošina audita reglamentējošo lēmumu, audita izziņas un audita
izziņas pielikumu eksportu XML failu formā.
3. Centrālās muitas informācijas sistēmas (CMIS) esošās situācijas
apraksts
3.1. CMIS apraksts
CMIS uzdevums ir sniegt palīdzību muitas funkciju sekmīgai izpildei un atbalstu
nodokļu auditu un pēcmuitošanas pārbaužu veikšanai, nodrošināt muitas darbam
nepieciešamās informācijas saņemšanu, uzglabāšanu un automatizētu izmantošanu.
Šai nolūkā līdztekus muitas pamatdokumentu – muitas deklarāciju jeb vienoto
administratīvo dokumentu (VAD) un TIR karnešu – noformēšanai un uzskaitei CMIS
ir īstenotas vairākas palīgfunkcijas informācijas ieguvei un aktualizācijai par: muitas
procedūru veicējiem; preču ievešanas, izvešanas, pārstrādes un cita veida atļaujām;
muitas tarifiem; aprēķinātajiem un faktiskajiem muitas maksājumiem; identificētajiem
muitas noteikumu pārkāpumiem un riska situācijām; kravu plūsmām un citiem
faktoriem.
3.2. Datu apmaiņa ar citām sistēmām
CMIS paredz datu apmaiņu starp VID iekšējām sistēmām un ārējām sistēmām.
Atkarībā no sistēmas ar kuru CMIS nodrošina datu apmaiņu tiek izmantotas šādas
metodes: datu apmaiņa datu bāzu līmenī, datu apmaiņa izmantojot failu novietošanu
uz FTP un datu apmaiņa caur Web servisiem.
8
3.3. CMIS arhitektūra un izstrādes vides raksturojums
CMIS ir veidota atbilstoši klienta-servera arhitektūras prasībām kā divu līmeņu
sistēma ar 4 savstarpēji saistītām datubāzēm:
CMIS centrālā datubāze un atbilstošā programmatūra paredzēta visu iepriekš
minēto sistēmas funkciju nodrošināšanai
operatīvā riska datubāze un atbilstošā programmatūra izstrādāta sensitīvu datu
uzskaitei un analīzei, nodrošinot pilnu riska analīzes funkcionalitāti
datubāze ārējiem lietotājiem kopā ar atbilstošo WWW programmatūru
nodrošina Muitas klientiem dokumentu un dažāda rakstura pārskatu
iesniegšanu elektroniskā formā, kā arī informē tos par muitas izstādītiem
rēķiniem un to nomaksu, galvojuma apjoma atlikumu/bilanci VID
depozītkontā, iesniegto dokumentu virzību un iespējamajiem muitas parādiem.
CMIS arhīva datubāze un programmatūra paredzēta muitas informācijas
ieguvei līdz 1999.gada 1.janvārim.
3.4. CMIS realizācijas platforma
CMIS lietojumprogrammas ir izstrādātas šādās vidēs:
CENTURA Team Developer, v.1.1;
Microsoft ASP v.3.0.
Microsoft.. .NET
Java SE v.1.5;
UNIX Korn Shell
CMIS klienta programmatūra tiek darbināta Windows vidē, savukārt WWW
saskarnes orientētas uz darbu ar Internet pārlūkprogrammām Internet Explorer V.6.0
vai jaunāka.
Par CMIS datu bāzu servera programmatūru tiek izmantota Informix Dynamic
Server, V.11, kas tiek darbināta AIX vidē (operētājsistēmā AIX 5). Uz datu apmaiņas
servera darbojas speciāli datu replikācijai starp ASYCUDA++, CMIS Ārejo lietotāju,
CMIS-OR un CMIS datubāzēm izstrādāti UNIX skripti. Plaši tiek izmantotas
Informix DB saglabātās (stored) procedūras un datubāzes trigeri (triggers).
CMIS darbināšanai izmantotā programmatūra:
Līmenis Operētājsistēma Programmatūra
Datubāzu serveri AIX 5.3 Informix Dynamic Server, V.11.50
CMIS – MKD
lietojumserveris
Windows Server 2008
R2 SP1
Informix Connect v3.50, Microsoft
IIS 7.5, ASP
CMIS-KLP
lietojumserveris
Windows Server 2008
R2 EE SP1
IIS 7
Kā CMIS sastāvdaļa tiek uzskatīta datu apmaiņas sistēma LAVIDAS starp VID un
LAD (sk.14.sadaļā).
4. Datu noliktavu sistēmas (DNS) esošās situācijas apraksts
4.1. DNS apraksts
DNS pamatuzdevums ir apkopot VID pieejamos datus no dažādiem datu avotiem
integrētā informācijas glabātuvē, padarot tos pieejamus un piemērotus analīzei,
tādējādi atbalstot efektīvu plānošanu un lēmumu pieņemšanu VID.
DNS svarīgākie mērķi ir:
aktuālās un vēsturiskās informācijas periodiska apkopošana no dažādiem, VID
pieejamiem datu avotiem;
9
liela apjoma datu glabāšana centralizētā, viegli pārvaldāmā DNS datubāzē;
operatīva analītisko un statistikas datu apstrāde, dodot iespēju DNS
reģistrētajiem lietotājiem izmantot gatavus standarta pārskatus, kā arī veidot
pašiem savus pārskatus, izmantojot viņiem saprotamus biznesa jēdzienus;
ārējiem lietotājiem paredzētās informācijas attēlošana;
iekļauties VID esošajā IT infrastruktūrā, optimāli izmantojot pieejamos
resursus;
ērta pielāgojamība izmaiņām.
4.2. DNS programmatūra
VID darbinieki ar ikdienas darba procesa atbalstam paredzēto lietojumprogrammu
palīdzību ievada un modificē datus VID operacionālo sistēmu datubāzēs, proti, NIS
DB, CMIS DB, un VID atbalsta funkciju veikšanai paredzēto sistēmu datubāzēs, tas
ir, ESKORT DB, FPRAS DB un APARSK DB. Papildus VID regulāri saņem datus
no citām organizācijām, ar kurām ir noslēgti attiecīgi sadarbības līgumi vai
starpresoru vienošanās, piemēram, VAS CSDD, VVDZ, AS LVM, Rīgas pilsētas
būvvalde u.c., kā arī tiek nodrošināta datu apmaiņa ar tādām VID informācijas
sistēmām kā ASIS, FPRAS, APARSK, ESKORT un VIDWS/NMDS. Visi iepriekš
minētie dati tiek iegūti no avotu sistēmām, sagatavoti un ielādēti DNS datubāzē,
izmantojot speciālus datu transformāciju rīkus: DataStage un Data Services. Ar BO
rīka Universe Designer palīdzību, balstoties uz DNS datubāzes fizisko struktūru,
katram analizējamās informācijas blokam tiek izstrādātas atbilstošas analīzes
sistēmas. DNS lietotāji ar BO lietojumprogrammām var apkopot, analizēt un noformēt
analīzes sistēmās esošo informāciju sev vēlamā pārskata veidā, nosūtīt to citiem DNS
lietotājiem, kā arī publicēt BO repozitorijā.
4.3. DNS arhitektūra
DNS loģiskās arhitektūras sastāvdaļas, datu avotu un informācijas lietotāju grupas:
Datu transformāciju procesus var uzskatīt par vienu no svarīgākajām DNS
tehniskajām sastāvdaļām, kurā tiek veikta datu iegūšana no dažādām avotu
sistēmām, integrētas, nepretrunīgas informācijas sagatavošana un ielādēšana
DNS datubāzē. DNS datu transformāciju procesi ir organizēti kategorijās
(DataStage gadījumā) vai projektos (Data Services gadījumā), kur katra
kategorija vai projekts nosacīti atbilst DNS informācijas blokam un tajā
iekļautajām analīzes sistēmām. Datu transformēšanas loģiskais process sastāv
no datu iegūšanas no VID iekšējiem un ārējiem datu avotiem, datu
sagatavošanas, tas ir pārveidošanas DNS datubāzei piemērotā formā, ņemot
vērā gala lietotāju izvirzītās prasības analizējamās informācijas noformēšanai,
un datu ielādes DNS datubāzē pilna apjoma vai izmaiņu režīmā.
Centralizētā DNS datubāze nodrošina visaptverošu, integrētu skatījumu uz
VID vērtīgiem datiem, piemēram, IIN, UIN, DRN, AN u.c.
DNS DB modelis ir veidots kā savstarpēji saskaņotu zvaigžņu un sniegpārslu
shēmu kopums, ievērojot dimensionālās modelēšanas principus (dati apkopoti
iespējami zemākajā detalizācijas līmenī).
DNS BO analīzes sistēmas ir semantisks slānis starp DNS datubāzi un gala
lietotāju.
Tajās DNS lietotājiem saprotamos biznesa terminos tiek attēloti attiecīgo,
analīzei paredzēto informācijas bloku dimensiju atribūti un fakti no DNS
datubāzes, kas piedevām vēl tiek sadalīti loģiskās grupās (klasēs), definējot
10
dimensiju atribūtu hierarhijas un vērtību sarakstus, kā arī norādot faktiem
pielietojamās agregātfunkcijas.
BO pārskati – DNS BO repozitorijā publicētie koplietošanas pārskati, kas
izstrādāti, izmantojot kādu no BO pārskatu veidošanas un datu analīzes
lietojumprogrammām, respektīvi, Desktop Intelligence vai Web Intelligence.
DNS lietotāji – iekšējie un ārējie BO repozitorijā reģistrētie lietotāji, kas var
piekļūt analīzes sistēmām un koplietošanas pārskatiem viņiem definēto
piekļuves tiesību un ierobežojumu ietvaros.
DNS Web servisi – DNSWS saskarne asinhronas datu apmaiņas
nodrošināšanai ar citām VID IS vai ārējām organizācijām strukturētā (XML
formāts) vai nestrukturētā (REP, PDF vai XLS formāts) veidā.
4.4. DNS realizācijas platforma
DNS dati tiek glabāti Sybase Adaptive Server IQ (Sybase IQ) 15.4 versijas
datubāzē ar servera operētājsistēmu AIX. Tiek veikta pakāpeniska migrācija uz
IBM PureData System for Analytics (Netezza) datubāzi;
datu transformāciju procesi tiek izstrādāti ar DataStage 7.5.1.A versijas
līdzekļiem vai SAP Data Services XI 3.2 līdzekļiem;
dati tiek analizēti BO Desktop Intelligence un Web Intelligence dokumentos,
izmantojot SAP BusinessObjects XI 3.1 programmatūras komponentes.
DNS BO repozitorijā publicētie koplietošanas pārskati tiek glabāti Oracle
Database 10g serverī.
DNS BO analīzes sistēmas tiek izstrādātas ar BO lietojumprogrammu
Universe Designer.
5. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) esošās situācijas
apraksts
5.1. EDS apraksts
EDS ir drošs un ērts veids, kā ar interneta palīdzību Valsts ieņēmumu dienestā
(VID) elektroniski iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas, pārskatus un citus
dokumentus. EDS nodrošina pilnu dokumentu apstrādes ciklu – sākot ar dokumenta
veidlapas aizpildi ievadformā un beidzot ar sarežģītām dokumentu datu automātiskām
pārbaudēm un lietotāju informēšanu par rezultātiem.
EDS ir vienots VID IS ārējo lietotāju pārvaldības un autentifikācijas risinājums,
kas nodrošina, ka pēc vienreizējas sekmīgas autentifikācijas reģistrēts VID IS ārējais
lietotājs var pārslēgties uz darbu ar jebkuru no ārējiem lietotājiem paredzētajām VID
IS, uz kuru viņam ir reģistrētas nepieciešamās tiesības.
Nodokļu maksātājs var norādīt, kādu dokumentu iesniegs, un izvēlēties ievades veidu:
aizpildot Web lapu;
augšupielādējot jau gatavu noteikta formāta failu (tajā skaitā jau parakstītu
(EDOC)).
EDS dokumenta ievades un apstrādes cikls:
dokumenta ievade EDS;
saglabāšanu;
pārbaudi ar sistēmā iebūvētajiem pārbaudes līdzekļiem un lietotāju
informēšanu par kļūdām;
dokumentu iesniegšanu (elektroniski jāparaksta vienam vai vairākiem par to
atbildīgiem NM pārstāvjiem – amatpersonām vai pilnvarotām personām – un
jāsaglabā parakstīšanas rezultāti).
11
EDS kodols nodrošina pilnu dokumentu apstrādes ciklu, sākot ar dokumenta
veidlapas aizpildi un beidzot ar sarežģītām dokumentu datu automātiskām pārbaudēm
un lietotāju informēšanu.
VID IS administratoru piekļuve Lietotāju pārvaldības modulim iespējama,
izmantojot vienu no šādiem mehānismiem:
sistēmas iekšējā autentifikācija (Forms Authentication), kas balstās uz EDS
DB saglabātā administratora identifikatora un viņa paroles vai LP izsniegtā
sertifikāta (pēc lietotāja izvēles) izmantošanu;
operētājsistēmas (ārējā) autentifikācija (Windows Authentication), kuras
ietvaros tiek realizēts vienreizējās autentifikācijas (Single Sign In) princips un
kas balstās uz VID aktīvajā direktorijā (Active Directory) saglabātā
administratora identifikatora un viņa paroles vai Uzticama sertifikācijas
pakalpojumu sniedzēja (USPS) izsniegtā sertifikāta (pēc lietotāja izvēles)
izmantošanu.
5.2. EDS programmatūra
Esošā EDS versija iekļauj sevī šādas daļas:
EDS web programmatūras daļu:
o EDS ASP daļu (EDS dokumentu ievades un modifikācijas daļa, kas
izstrādāta uz ASP tehnoloģijas pamata);
o EDS ASP .NET daļu (EDS kodols un dokumentu ievades un
modifikācijas daļa, kas izstrādāta uz ASP .NET tehnoloģijas pamata);
EDS servera daļu:
o EDS biznesa slāņa programmu komplekss;
o EDS datu bāzes slāņa programmu komplekss;
EDS DB:
o DB;
o EDS sinonīmi VADIS DB un NIS DB tabulām;
o EDS sinonīmi VADIS DB un NIS DB saglabātajām (stored)
procedūrām;
EDS importa programmu, kas nodrošina EDS pieņemto (lietotāja parakstīto)
dokumentu datu importēšanu VADIS un NIS datu bāzēs.
12
EDS DB
NIS DBVADIS DB
VID IS lietotāju pārvaldība
NMAS
EDS WEB saskarne
Lietotāju autentifikācija
IZIS
EDS importa programma
Sinonīmi
Zīm. 5.2: EDS programmatūra
5.3. EDS realizācijas platforma
EDS darbību nodrošina datubāzu vadības sistēmas Informix Dynamic Server
v.11.50 vai jaunāka, kas tiek darbināta AIX 5.3 vai jaunākā vidē, kā arī Microsoft
SQL Server 2008 vai jaunāka, kas tiek darbināta Microsoft Windows Server 2008 R2
vai jaunākā vidē.
EDS.NET aplikācija izstrādāta .NET 4.0 vai jaunākā versijā, kas tiek darbināta
Windows Server 2008 R2 vai jaunākā vidē ar Microsoft Internet Information Server
v7.5 vai jaunāku. Savienojumam ar datu bāzi tiek izmantots Informix Connect v3.70
vai jaunāks.
EDS ASP aplikācija izstrādāta ASP (Active Server Pages) tehnoloģijā, kas tiek
darbināta Windows Server 2003 vidē ar Microsoft Internet Information Server v6.0.
Specifiskas EDS komponentes, kas kalpo kā savienojumu (sesiju) kopa (pool) starp
lietojumu saskarni un EDS datu bāzi (ceres.exe) ir izstrādātas Microsoft Visual Studio
C++ vidē, izmantojot COM tehnoloģiju; Savienojumam ar datu bāzi tiek lietots
Informix Connect v2.90.
6. Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas (EMCS) esošās
situācijas apraksts
6.1. EMCS apraksts
EMCS ir centralizēta informācijas sistēma, kas nodrošina akcīzes preču
pārvietošanu, izmantojot elektroniskos administratīvos dokumentus (turpmāk – e-
AD), piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, kā arī nodrošina administratīvās
sadarbības iespējas ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm akcīzes preču
jomā. Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) EMCS funkcionalitāte ir iestrādāta
divās atsevišķās informācijas sistēmās:
13
EMCS Nacionālā lietojumprogramma (turpmāk – EMCS NLP)
EMCS NLP ir informācijas sistēma, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp
komersantiem, VID un citu ES dalībvalstu nodokļu un muitas administrācijām par
akcīzes preču pārvietošanu, piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu, izmantojot
elektroniskos administratīvos ziņojumus un citus ziņojumus, kā arī nodrošina
administratīvo sadarbību. EMCS NLP tiek izmantota akcīzes preču pārvietošanas
kontrolei VID, lai nodrošinātu efektīvu akcīzes preču apriti un akcīzes nodokļu
administrēšanu ES teritorijā. EMCS NLP lietotāji ir VID darbinieki.
EMCS Komersantu lietojumprogramma (turpmāk – EMCS KLP)
EMCS KLP ir informācijas sistēma, ko izmanto Latvijas komersantus pārstāvoši
EMCS KLP lietotāji, lai iesniegtu elektroniskos administratīvos ziņojumus,
anulēšanas ziņojumus, piegādes vietas maiņas ziņojumus, sadalīšanas ziņojumus,
saņemšanas apliecinājumus, brīdinājuma vai noraidīšanas ziņojumus, paskaidrojuma
ziņojumus un citus ziņojumus, kā arī saņemtu ziņojumus no citiem Latvijas un
Eiropas Savienības dalībvalstu komersantiem.
6.2. EMCS realizācijas platforma
6.2.1. EMCS NLP darbināšanas vide
EMCS NLP lietojumserveri. Tiek izmantota šāda standarta programmatūra:
o Oracle Enterprise Linux 5;
o Oracle IAS 10g Java Edition (Release 3) nokonfigurēts darbam ar
Java Development Kit JDK 1.5. Oracle IAS minimālais instalācijas
tips: J2EE Server and Web Server;
o PERL interpreter (standarta Oracle Enterprise Linux komponente);
o SQL*Plus lietojums (standarta Oracle RDBMS komponente);
o SUN JDK 1.6. Sun Java jābūt kā noklusētajai, citu izstrādātāju Java
nedrīkst būt uzstādīta;
o CSI un JCSI bibliotēkas;
o Client SDK 3.5 TC1 ar iekļautu IBM Informix .NET Connector.
EMCS NLP datu bāzes serveri. Tiek izmantota šāda standarta programmatūra:
o AIX 6.1 vai jaunāka;
o Oracle RDBMS 10g (Release 2);
Web Cache serveris. Tiek izmantota šāda standarta programmatūra:
o Oracle Enterprise Linux 5;
o Oracle Web Cache 10gR.
6.2.2. EMCS KLP darbināšanas vide
KLP ASP.NET lappušu apstrādes serveri. Tiek izmantota šāda standarta
programmatūra:
o Microsoft Windows Server 2008 R2 SP1 64bit;
o Microsoft .NET Framework 3.5 SP1;
o Microsoft IIS 7.5;
o IBM Informix Connect 3.70.FC4DE.
KLP ārējo Web servisu serveri. Tiek izmantota šāda standarta programmatūra:
o Microsoft Windows Server 2008 R2 SP1 64bit;
o Microsoft .NET Framework 3.5 SP1;
o Microsoft IIS 7.5;
o IBM Informix Connect 3.70.FC4DE.
EMCS KLP Informix DB serveris. Tiek izmantota šāda standarta
programmatūra:
○ AIX 6.1 vai jaunāka;
14
○ IBM Informix Dynamic Server (IDS) V.11.50 vai jaunāka versija.
Sistēmas notikumu auditēšanas pierakstu (notikumu žurnāla) serveris. Tiek
izmantota šāda standarta programmatūra:
○ Microsoft Windows Server 2008 R2 SP1 64bit
○ MS SQL Server 2008 vai jaunāka.
7. Elektroniskā muitas deklarēšanas sistēmas (EMDAS) esošās
situācijas apraksts
7.1. EMDAS apraksts
EMDAS nodrošina eksporta, TIR/tranzīta un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju
elektronisku iesniegšanu un apstrādi, kā arī pasta pavadzīmju un fizisko personu
maksājumu kvīšu aizpildīšanu, reģistrēšanu un noslēgšanu. No 2014.gada maija
EMDAS ieviesta Importa deklarāciju noformēšanas un apstrādes funkcionalitāte,
pārņemot šīs funkcijas no ASYCUDA sistēmas. Lai nodrošinātu iespēju labot
vēsturiskos datus, piekļuve ASYCUDA VID iekšējiem lietotājiem tiks nodrošināta
līdz 2018. gadam, saglabājot arī datu apmaiņas ar saistītajām sistēmām.
Sistēmā tāpat ir integrēta:
Komersantu reģistrācijas un identifikācijas (EORI) sistēma, kas nodrošina
Latvijas un trešo valstu juridisko un fizisko personu reģistrēšanu EORI
reģistrā un datu apmaiņu par Latvijā un citās ES dalībvalstīs EORI sistēmā
reģistrētām personām, kā arī Atzītajiem komersantiem;
Muitas fiziskās kontroles bloks (MFKB), kas nodrošina muitas fiziskās
kontroles procesā noformējamo dokumentu ievadi un saglabāšanu sistēmā un
to sasaisti ar deklarācijām.
EMDAS sastāv no diviem moduļiem - Komersanta lietotāja saskarnes (KLS) un
Muitas darbinieka lietotāja saskarnes (MDLS). KLS ir paredzēts ārējiem lietotājiem
(komersantiem), bet MDLS ir paredzēts iekšējiem lietotājiem (muitas darbiniekiem).
7.2. Datu apmaiņa ar citām sistēmām
EMDAS paredz datu apmaiņu starp VID iekšējām sistēmām un ārējām sistēmām.
Atkarībā no sistēmas, ar kuru EMDAS nodrošina datu apmaiņu, tiek izmantotas šādas
metodes: datu apmaiņa datu bāzu līmenī, datu apmaiņa izmantojot kopienas kopējo
komunikāciju tīklu - CCN/CSI un datu apmaiņa caur Web servisiem.
7.3. EMDAS arhitektūra un realizācijas platforma
EMDAS arhitektūru var iedalīt šādos līmeņos:
Web Tier – datu prezentācijas līmenis;
Middle Tier – datu apstrādes līmenis;
DB Tier – datu glabāšanas līmenis.
EMDAS programmatūra ir izstrādāta uz programmēšanas valodas JAVA bāzes,
ir izmantotas tādas tehnoloģijas kā JDBC, Web services, JMS, servlets, JSP un beans.
EMDAS darbināšanai izmantotā programmatūra:
Līmenis Operētājsistēma Programmatūra
Datubāzu serveri AIX 6.1 Oracle Database 10g Enterprise Edition
Release 10.2.0.5.0 - 64bit Production
EMDAS WEB cache
serveris
Oracle Linux Server
release 5.8 32-bit
Oracle Application Server Web Cache
10.1.2.3.1
15
Līmenis Operētājsistēma Programmatūra
EMDAS WEB serveri
(trīs OAS serveri)
Oracle Linux Server
release 5.9 64-bit
Oracle Application Server 10.1.3.5.0
EMDAS WEB
serveris (viens WL
serveris)
Oracle Linux Server
release 6.4 64-bit
Oracle WebLogic Server 12.1.1.0
8. Eiropas savienības datu sagatavošanas sistēmas (ES DSS) esošās
situācijas apraksts
8.1. ES DSS apraksts
ES DSS ar integrētu ES Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN)
informācijas apmaiņas (turpmāk – VIES) funkcionalitāti nodrošina:
informācijas apmaiņu par PVN reģistrācijas numuriem un par ES uzņēmumu
veikto preču piegāžu un sniegto pakalpojumu apjomiem, no ES dalībvalstīm
saņemto kļūdu ziņojumu apstrādi, ieskaitot sasaisti ar Latvijas nodokļu
maksātāju (NM) iesniegtajiem dokumentiem,
no dalībvalstīm saņemto datu par preču piegādēm un sniegtajiem
pakalpojumiem uz Latviju un tiem atbilstošo kļūdu ziņojumu par
nepareizajiem vai nederīgajiem Latvijas PVN reģistrācijas numuriem vizuālo
kontroli,
datu par PVN numuru derīgumu un apgrozījuma datiem par veiktajām preču
piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem iegūšanu no Nodokļu informācijas
sistēmas un nodošanu citām ES dalībvalstīm.
8.2. ES DSS galvenās komponentes
ES DSS WWW programmatūra sastāv no šādiem galvenajiem moduļiem:
VIES klienta programmatūras, kas ietver sevī arī WEB lietojumu, nodrošinot
interaktīvu ES DSS lietotāju saskarni (sadarbībai ar Komunikācijas moduli
tiek izmantotas ES DSS DB procedūras);
VIES servera programmatūra, kas paredzēta galvenokārt citu dalībvalstu
pieprasījumu apkalpošanai (sadarbībai ar Komunikācijas moduli tiek
izmantotas ES DSS DB procedūras);
Komunikāciju modulis, kurš komplektā ar iekšējo saskarni nodrošina gan
pieprasījumu, gan atbilžu datu pārveidošanu par ziņojumiem un otrādi, un
kopā ar CCN/ CSI vārteju -minēto ziņojumu saņemšanu vai nosūtīšanu,
izmantojot CCN/CSI tīklu;
ES DSS datu bāze.
Datu bāzē tiek glabāta:
o ES dalībvalstīm paredzētā informācija,
o No ES dalībvalstīm saņemtā informācija.
ES DSS WWW programmatūras kopējā arhitektūra balstās uz vairākiem
Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) projektos aprobētiem risinājumiem.
WWW saskarne ir realizēta, izmantojot Microsoft Active Server Pages .NET
tehnoloģiju. Tiek izmantotas EDS projektā izstrādātas bibliotēkas vizuālās saskarnes
veidošanai, datu pārbaudei un formatēšanai, drošībai, iestrādes lietotāju
autentificēšanā.
ES DSS datu bāzē esošo informāciju izmanto VID Datu noliktavas sistēmu – no
ES dalībvalstīm saņemto datu analīzei un salīdzināšanai ar Latvijas NM sniegto
informāciju.
16
8.3. ES DSS realizācijas platforma
ES DSS tiek izmantots viens RISC tipa serveris un četri Intel tipa serveri. ES
DSS datu bāzes darbību nodrošina Informix un MSSQL datu bāzu vadības sistēma.
9. Datorizētā nodokļu maksātāju riska novēršanas sistēmas
ESKORT esošās situācijas apraksts
9.1. ESKORT izmantošana
Datorizētā nodokļu maksātāju riska novēršanas sistēma ESKORT tiek izmantota
juridisko personu un individuālo komersantu riska analīzes veikšanai un informācijas
iegūšanai par šo personu nodokļu nemaksāšanas riskiem, to izvērtēšanai un atlasei
nodokļu kontroles pasākumu plānu sastādīšanai.
Riska analīze pamatojas uz zināšanām bāzētu pieeju, kur NM iegūst punktus
atkarībā no iepriekš nodefinētiem (aprakstītiem) nosacījumiem jeb riskiem. Šādas
pieejas gadījumā riska analīzes sākuma punkts ir strukturētas zināšanu bāzes
noteikšana vai definīcija. Nosacījumu (risku) definīcija pamatojas uz DNS pieejamo
NM datu daudzdimensionālu modeli.
Regulāros laika intervālos (saskaņā ar iepriekš sastādītu grafiku) zināšanu bāze
tiek salīdzināta ar NM datiem, veicot katra NM novērtējumu. Katrs novērtējums satur
NM neatbilstošas uzvedības iemeslu un šādas neatbilstības kvantitatīvu rādītāju, kas
varētu būt t.s. riska punkti, bet varētu arī būt nepakļaušanās apmērs vai šādas
nepakļaušanās varbūtība. NM novērtējumi izveido riska punktu līmeņus vai pakāpes,
kuras izmanto NM grupēšanai.
Zināšanu bāzes salīdzināšana (attiecināšana) ar NM datiem (DNS informācijas
ietvaros) kādā laika brīdī tiek saukta par analīzes rezultātu kopu. Analīzes rezultātu
kopa ietver divus loģiskos aspektus: katra NM summāros riska punktus un detalizētu
nostrādājušo nosacījumu informāciju (novērojumu veidā) katram NM. Jauna
analītisko rezultātu kopa var tikt radīta ik reizi, kad tiek iedarbināta kāda no zināšanu
bāzes lietojumprogrammām (t.i. reizi mēnesī, gadā vai arī kādā nepieciešamības
gadījumā kā “ad-hoc” pieprasījumi, utt.).
Pirms kāda konkrēta NM izskatīšanas un audita plāna sastādīšanas, analīzes
rezultātu kopa tiek sadalīta grupās (joslās), tādējādi nosakot katra NM riska pakāpi. Šī
funkcija tiek izpildīta ar “ceļvežu” palīdzību.
Audita vai citu kontroles aktivitāšu kandidāti tiek atlasīti no dažādām riska
grupām, dokumentējot katru lēmumu un nodrošinot (izsniedzot) audita veikšanas
instrukcijas. Nepieciešamības gadījumā sistēmā ir iespēja izskatīt kandidātus
individuāli.
Pēc analīzes rezultātu kopas izskatīšanas kandidāti tiek izvērtēti un tiek izsniegti
audita uzdevumi, kas tiek saglabāti uzdevumu datubāzē. Pamatojoties uz uzdevumu
informāciju un pielietojot WI lietojumprogrammas, tiek sastādīts un koriģēts audita
plāns.
Izskatīšanas un audita plānošanas laikā NM dati un papildus iegūtā analītiskā
informācija ir pieejama caur BO lietojumprogrammām.
Audita uzdevumu saturošā informācija var tikt atjaunota un papildināta ar tādiem
datiem kā audita stāvoklis, auditam patērētais laiks, utt.
9.2. ESKORT programmatūra
Sistēma sastāv no vairākām komponentēm: Eskort Designer; Eskort Console;
Wizard (Ceļvedis) un pārskatu veidošanas iespējas SAP BusinessObjects.
17
9.3. ESKORT realizācijas platforma
Datu apmaiņas protokoli TCP/IP, SCSI. ESKORT darbināšanai tiek izmantoti
viens RISC un divi Intel tipa serveri. ESKORT darbināšanai tiek izmantotas Windows
Server un AIX operētājsistēmas. Tiek izmantota Informix Dynamic 10.00 datubāzu
vadības sistēma. Kā datu avots tiek izmantota uz Sybase IQ bāzēta DNS un
pārskatiem tiek izmantota SAP Business Objects standartprogrammatūra. Nākotnē ir
paredzēts DNS migrēt uz IBM PureData System for Analytics datubāzu vadības
sistēmu.
10. Fizisko personu riska analīzes sistēmas (FPRAS) esošās situācijas
apraksts
FPRAS ir datorizēta riska novērtēšanas sistēma, ar kuras palīdzību atlasa fiziskās
personas, kurām pastāv visaugstākais risks, ka nav deklarēti visi ienākumi un/vai
nodokļi pilnā apmērā. FPRAS ir izstrādāta, riska analīzē maksimāli izmantojot Datu
noliktavas sistēmā (DNS) uzkrāto informāciju par fiziskajām personām.
10.1. FPRAS izpildāmās funkcijas
Pēc vienādiem riska kritērijiem, izmantojot VID informācijas sistēmās un citu
iestāžu un organizāciju datu bāzēs uzkrāto informāciju, noteikt tās fiziskās
personas, attiecībā uz kurām pastāv visaugstākais risks, ka nodokļi nav
nomaksāti pilnā apjomā.
Nodrošināt objektivitātes un caurspīdīguma principa ievērošanu, samazinot
subjektīvā faktora ietekmi fizisko personu riska novērtēšanā.
Optimizēt darbinieku un citu resursu izmantošanu, nodrošinot darbiniekiem
iespēju vairāk laika veltīt analītiskajam darbam un riska analīzes darba
pilnveidošanai, nevis informācijas apkopošanas tehniskajam darbam.
FPRAS izmanto, lai atlasītu preventīvo un nodokļu kontroles pasākumu
veikšanai:
tādas fiziskās personas, kuras nedeklarē vai nepilnīgi deklarē savus
ienākumus;
fiziskās personas nereģistrētas saimnieciskās darbības identificēšanai;
tādas fiziskās personas, kurām izdevumi pārsniedz deklarētos ienākumus u.c.
10.2. FPRAS programmatūra
Ar FPRAS saprot riska analīzes lietojumprogrammu „RASA” un programmatūras
“BusinessObjects” analīzes sistēmu “FP RAS vide”, “FP RAS rezultāti” un “FP
profilēšana”. Lietojumprogramma FPRAS nodrošina:
riska analīzes metadatu – riska faktoru, starprezultātu, riska kritēriju un riska
analīzes uzdevumu formulu kopu – definēšanu un uzturēšanu;
riska analīzes uzdevumu izpildes plānošanu;
riska analīzes metadatu un rezultātu efektivitātes novērtēšanu un apspriešanu;
riska analīzes rezultātu apstrādi, reģistrējot attiecībā uz riskantajām fiziskajām
personām veiktās darbības, kā arī fizisko personu atbildes darbības;
klasifikatoru, normatīvo vērtību un muitas ekspertu transporta līdzekļu
novērtējumu kataloga uzturēšanu;
VID izzināto faktu par fiziskajām personām veidošanu, apkopošanu un
uzturēšanu.
Programmatūras “BusinessObjects” analīzes sistēma “FP RAS vide”, “FP
RAS rezultāti” un “FP profilēšana” nodrošina:
18
iespēju veikt FPRAS uzdevuma izpildes rezultātu analīzi un drukāšanu
programmatūras “BusinessObjects” standartpārskatu veidā;
FPRAS datu analīzi, sniedzot šos datus programmatūras “BusinessObjects”
standartpārskatu formā;
dažādu pārskatu veidošanu.
10.3. FPRAS realizācijas platforma
FPRAS tiek izmantoti četri RISC tipa serveri, divi Intel tipa serveri. Visi serveri
tiek darbināti augstas pieejamības slēgumā. FPRAS darbību nodrošina Sybase
Adaptive Server IQ, Informix datu bāzes vadības sistēma un BusinessObjects Data
Services programmatūra.
Lai varētu darbināt FP RAS, uz lietojumu servera jābūt instalētai šādai
programmatūrai, kā arī veiktām šādām darbībām norādītajā secībā:
1. Microsoft Windows 2008 Server operētājsistēmai;
2. Internet Information Services (IIS);
3. jāpielāgo operētājsistēmās reģionālie uzstādījumi;
4. jāpielāgo Event Viewer lietojumprogrammu uzstādījumi;
5. Microsoft .NET Framework 3.5;
6. Platform SDK Redistributable CAPICOM;
7. IBM Informix Client SDK 3.50 ar komponenti IBM Informix .Net Runtime;
8. IBM Informix Setnet32 jākonfigurē DB FP_RISKI pieslēguma parametri;
9. jāaptur ar Windows Scheduled Task līdzekļiem ieplānotā FPRAS lietojumu
servera Windows servisa startētāja RASAWSStarter.exe darbību.
11. Integrētās tarifa vadības sistēmas (ITVS) esošās situācijas
apraksts
11.1. ITVS apraksts
ITVS sastāv no četrām apakšsistēmām:
TARIC
Kvota
Surveillance
14(6) Atskaites.
ITVS apakšsistēma TARIC visās ES dalībvalstīs tiek uzturēta saskaņā ar Padomes
Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1987.gada 23.jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru
un kopējo muitas tarifu. Tā nodrošina automātisku nodokļu aprēķinu muitas
deklarāciju apstrādes sistēmā ASYCUDA un no 2014.gada maija elektroniskās muitas
datu apstrādes sistēmā (EMDAS) Importa kontroles sistēmā, noformējot muitas
procedūru – laišana brīvam apgrozījumam, kā arī nodrošina automātisku netarifu
pasākumu: importa/eksporta aizliegumu, ierobežojumu, sertifikātu un licenču
kontroli, noformējot muitas deklarācijas.
Izmantojot statistikas Surveillance2 un 14(6) Atskaites jeb Antidempinga
apakšsistēmas, ITVS nodrošina statistikas datu apkopošanu un nosūtīšanu:
EK Nodokļu un muitas savienības Ģenerāldirektorātam (DG TAXUD) par
importa un eksporta uzraudzībai pakļauto preču importa apjomiem;
EK Tirdzniecības Ģenerāldirektorātam (DG TRADE) par izmeklēšanai,
antidempinga un kompensācijas maksājumiem pakļauto preču importa
apjomiem.
19
ITVS datu bāze katru darba dienu tiek aktualizēta ar muitas jomu regulējošiem EK
Oficiālajā Vēstnesī publicētiem normatīvajiem aktiem, kā arī LR normatīvajiem
aktiem.
11.2. Datu apmaiņa ar citām sistēmām
ITVS paredz datu apmaiņu:
a. ar CMIS, kas veic muitas kravu dokumentu apstrādi, ārējās tirdzniecības un
muitas statistikas uzskaiti, atļauju uzskaiti un to izmantošanas kontroli, muitas
maksājumu uzskaiti un kontroli, operatīvā riska uzskaiti un analīzi, riska
profilēšanu, audita atbalstu, muitas klientu centralizētu uzskaiti, kā arī muitas
sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu apstrādi un uzskaiti. Šī saskarne
nodrošina arī datu replicēšanu uz muitas deklarāciju automatizētās apstrādes
sistēmu ASYCUDA++;
b. ar ES datu apmaiņas tīklu CCN/CSI, caur kuru tiek:
saņemti TARIC aktualizācijas faili ITVS datubāzei ar aktualizētiem EK
datiem;
nosūtīti un saņemti tarifu kvotu pieprasījumu un atbilžu faili;
nosūtītas Surveillance atskaites un saņemti atbilžu faili;
c. ar muitas deklarāciju automatizētās apstrādes sistēmu ASYCUDA++. Šajā
saskarnē realizēts nodokļu aprēķins un TARIC pasākumu kontrole, izmantojot
tīmekļa servisu tehnoloģijas, kā arī tarifa kvotu pieteikšana, noformējot muitas
deklarācijas par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam;
d. ar EMDAS, nodrošinot:
eksporta TARIC pasākumu automātisku kontroli;
nepieciešamo klasifikatoru (no DG TAXUD saņemto un nacionālo) izlādi no
datu bāzēs;
sākot ar 01.01.2014. nodokļu aprēķinu un TARIC pasākumu kontroli, kā arī
tarifa kvotu pieteikšanu, noformējot muitas deklarācijas par preču izlaišanu
brīvam apgrozījumam;
e. ITVS 14(6) atskaišu sistēmas sagatavotais fails tiek manuāli pārkopēts uz EK
izveidotu web aplikāciju.
11.3. ITVS realizācijas platforma
ITVS sistēma ir veidota kā trīs līmeņu sistēma:
pirmajā līmenī atrodas datu bāze,
otrajā līmenī atrodas funkcionāla programmatūra, kas nodrošina datu ielādi,
izlādi un sasaisti ar CCN/CSI, kā arī citu funkcionalitāti,
trešajā līmenī atrodas programmatūra, kas nodrošina lietotāja interfeisa un
tīmekļa pakalpojumu darbību.
ITVS darbināšanai izmantotā programmatūra: - Līmenis Operētājsistēma Programmatūra
Datubāzu serveri AIX 6.1 Oracle Database 10g Enterprise
Edition Release 10.2.0.5.0 - 64bit
Production
EMDAS WEB serveris
(viens WL serveris)
Oracle Linux Server
release 6.4 64-bit
Oracle WebLogic Server 10.3.5.0
20
12. Krimināllietu uzskaites sistēmas (KLUS) esošās situācijas
apraksts
12.1. KLUS apraksts
KLUS veidota kā vienota sistēma, kas sastāv no trīs lietojumprogrammām:
datu apstrādes lietojumprogrammas KLUSMAIN. Tā paredzēta visu galveno
KLUS funkciju veikšanai – datu apstrādei, pārskatu sagatavošanai,
klasifikatoru uzturēšanai;
administratora lietojumprogrammas KLUSADM. Tā nodrošina ar sistēmas
administrēšanu saistīto funkciju veikšanu, sistēmas instalācijas parametru
uzdošanu, lietotāju un darba vietu administrēšanu, DB izmaiņu kontroli,
servera noslodzes kontroli u.c.;
atbalsta programmas KLUS_AP. Tā paredzēta KLUS izmantojamo NIS
klasifikatoru atjaunošanai, KLUS NIS DB fragmenta izveidei un atjaunošanai,
datu apmaiņai starp KLUS DB, atgādinājumu e-pasta vēstuļu sagatavošanai
un sūtīšanai darbiniekiem, datu apstrādes procesu izpildei.
Sistēma KLUS ir veidota tā, lai nodrošinātu iespējami lielāku datu drošību,
aizsardzību un auditēšanu. KLUS datubāze ir sadalīta divās DB.
KLUS nodrošināta datu apmaiņa ar NIS (KLUS<--->NIS), kā arī datu
iegūšana no Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās Bankas mājas lapas. Datu apmaiņā
tiek izmantots: INFORMIX Distributed queries mehānisms, DB saglabātās
procedūras, web servisu izsaukumi un datu atlase un pārnešana no vienas DB uz otru
tiešsaistes režīmā.
12.2. KLUS izpildāmās funkcijas
KLUS nodrošina šādas funkcionālās prasības:
krimināllietu, materiālu, operatīvo lietu (operatīvo izziņu, operatīvo pārbaužu
un operatīvo izstrāžu) un operatīvās informācijas reģistrēšanu un reģistrēto
datu aktualizēšanu;
fizisko un juridisko personu datu apstrādi;
FPP darbinieku reģistrēšanu un reģistrēto datu aktualizēšanu;
lietvedības dokumentu reģistrēšanu un reģistrēto datu aktualizēšanu;
administratīvo pārkāpumu aktu, pārbaužu aktu un riska informācijas datu
apstrādi;
klasifikatoru uzturēšanu;
dažādu pārskatu un sarakstu sagatavošanu.
12.3. KLUS realizācijas platforma
KLUS ir veidota kā divlīmeņu sistēma. KLUS programmatūra ir veidota atbilstoši
klienta-servera arhitektūras prasībām. KLUS klienta programmatūra ir izstrādāta šādās vidēs: CENTURA Team Developer, V.1.1(paredzēta pāreja uz izstrādes vidi GUPTA
Team Developer 6x);
MS Visual Studio, V.6.0. vai jaunāka.
KLUS klienta programmatūras darbināšanai nepieciešama operētājsistēma
Windows 2000 vai augstāka, kā arī Informix klienta programmatūra Informix-CLI 2.5
vai augstāka.
Kā KLUS DB servera programmatūra tiek izmantots Informix Dynamic Server,
V.11 vai jaunāka, kurš tiek darbināts Windows Server 2008 vai jaunākā versijā.
21
Sistēmā tiek izmantotas Informix DB saglabātās (stored) procedūras, kuras var tikt
klasificētas kā KLUS programmatūras sastāvdaļa.
13. Informācijas sistēmas nodokļu maksātāju konsultēšanas darba
pilnveidošanai (KONDA) esošās situācijas apraksts
13.1. KONDA izmantošana
Informācijas apstrādes sistēma, ar kuras palīdzību var centralizēti reģistrēt
nodokļu maksātājam sniegtās konsultācijas, kā arī glabāt standarta jautājumu-atbilžu
bibliotēku, ko izmantot tālākai konsultāciju sniegšanai.
KONDA ir izveidotas saskarnes ar citām VID IS:
VID AD – tiek izmantota lietotāju autentificēšanai un autorizēšanai;
HORIZON – tiek ņemti dati par VID darbiniekiem un struktūrvienībām;
NIS – tiek ņemti dati par nodokļu maksātājiem;
DNS – tiek sūtīti dati par sistēmas lietotāju darbībām;
VID interneta mājas lapa – ir funkcionalitāte, kas ļauj publicēt jautājumus un
tēmas no Standarta jautājumu kataloga.
13.2. KONDA programmatūra
Esošā KONDA versija sevī iekļauj šādas daļas:
KONDA web programmatūra:
o KONDA aplikācija (pamata biznesa loģikas un lietotāju saskarnes
daļa);
o DNS_SCHEDULER aplikācija (DNS saskarnes izpildes plānotājs);
o PUS_SCHEDULER aplikācija (PUS saskarnes izpildes plānotājs);
o VID_TI_SCHEDULER aplikācija (NIS saskarnes VID TI kataloga
atjaunošanas izpildes plānotājs);
KONDA DB.
13.3. KONDA realizācijas platforma
KONDAS darbību nodrošina datubāzu vadības sistēmas Oracle Database 10g
Enterprise Edition Release 10.2.0.5.0, kas tiek darbināta AIX 6.1 vidē.
KONDA lietojumprogrammatūra tiek darbināta Oracle Linux Server release 5.8
32-bit vai jaunākāvidē ar Oracle Application Server 10.1.3.5.0 vai jaunāku.
14. Datu apmaiņas sistēmas starp LAD un VID (LAVIDAS) esošās
situācijas apraksts
14.1. LAVIDAS apraksts
LAVIDAS ir datu apmaiņas sistēma, kuras pamatuzdevums ir dokumentu
elektronisko versiju apmaiņa starp LAD un VID informācijas sistēmām. Apmaiņā
iesaistītie dokumenti attiecas uz Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku.
VID pusē LAVIDAS ir piesaistīta Centrālās muitas informācijas sistēmas
apakšsistēmai CMIS-KLP. Faktiski LAVIDAS ir vidutājs starp CMIS-KLP un
attiecīgo LAD informācijas sistēmu. Datu apmaiņa starp sistēmām (LAD IS –
LAVIDAS, LAVIDAS – CMIS-KLP) norit ar tīmekļa servisiem, turklāt dati tiek
šifrēti ar SSL. Dokumentu nosūtīšanas un saņemšanas operācijas ir laikā nodalītas un
asinhronas, tāpēc jebkurš dokuments tiek saglabāts arī LAVIDAS datubāzē.
LAVIDAS nodrošina arī nestrukturētu (Word, Excel u.tml. datnes) dokumentu
augšupielādi, to nosūtīšanu LAD IS, saņemšanu no LAD IS un lejupielādi.
22
14.2. LAVIDAS realizācijas platforma
LAVIDAS ir integrēta sistēma, kas tiek darbināta Oracle Application Server 10g
R3 Java Edition (iekļauj arī tīmekļa serveri) lietojumserverī. LAVIDAS datubāze un
datubāzes serveris (Informix Dynamic Server V.11) atrodas no LAVIDAS
lietojumservera nodalītā vidē. Datubāzes piekļuvei tiek izmantots IBM JDBC
Informix Type Driver 2.81.
LAVIDAS darbināšanai izmantotā programmatūra: -
Līmenis Operētājsistēma Programmatūra
Datu bāzu serveri AIX 5.3 Informix Dynamic Server, V.11.50
Lietojumserveris Windows Server 2003
Standard Edition R2 SP2
Oracle Application Server 10g R3
Java Edition
15. Nodokļu informācijas sistēmas (NIS) esošās situācijas apraksts
15.1. NIS izpildāmās funkcijas
NIS nodrošina nodokļu administrēšanu, kā arī dažādu ar to saistītu papildu
funkciju automatizēšanu, lai sniegtu VID darbiniekiem atbalstu ļoti daudzu
funkcionāli visai atšķirīgu, bet savstarpēji saistītu uzdevumu izpildei.
NIS ir paredzēta:
nodokļu maksātāju, maksājamo nodokļu, nodokļu atvieglojumu reģistrācijai
un reģistrācijas datu aktualizēšanai;
dažādu pārskatu sagatavošanai par nodokļu maksātājiem, nodokļu maksātāju
datu analīzei;
VID administrējamo nodokļu, nodevu un iemaksu uzskaites kopīgo funkciju
izpildei;
aprēķināto un faktiski iemaksāto summu uzskaitei nodokļu maksātāja stāvokļa
norēķinos ar Valsts budžetu iegūšanai;
katram nodokļu vai maksājumu veidam specifisko deklarāciju, nodokļu
pārskatu vai citu pirmdokumentu apstrādei;
VID izpildāmo kontroles pasākumu atbalstam, kā arī papildus aprēķināto
summu un soda naudas nomaksas kontrolei;
nodokļu maksātājiem izsniedzamo izziņu sagatavošanai un drukāšanai;
nenomaksāto nodokļu piedziņas atbalstam, ieskaitot piedziņas procesā
izmantojamo dokumentu sagatavošanu un drukāšanu;
iekšzemes akcīzes nodokļa administrēšanas un ar akcīzes preču apriti saistīto
uzdevumu atbalstam;
VID kontrolējamo darījumu un objektu reģistrācijai, to kustības vai aprites
uzskaitei.
15.2. NIS arhitektūra
NIS ir divlīmeņu (klienta-servera arhitektūras) sistēma, un NIS programmatūra ir
realizēta vairāku lietojumprogrammu veidā:
NIS galvenā lietojumprogramma;
NIS administratoru lietojumprogramma;
DAS lietojumprogramma ir paredzēta datu apmaiņai ar citiem valsts
reģistriem;
DPS lietojumprogramma ir paredzēta vienpusējai datu pārsūtīšanai no NIS DB
uz NIS speciālo DB.
23
NIS lietotāju piekļuves tiesību administrēšanai tiek izmantots darba vietu jeb lomu
(role) mehānisms un noskaņots (parametrizēts) atbilstoši lietotāja kategorijai
(kompetencei un pilnvarām)
15.3. Datu apmaiņa ar citām valsts institūciju un organizāciju
informācijas sistēmām
Datu apmaiņa ar citām valsts institūciju un organizāciju informācijas sistēmām
nepieciešama:
informācijas saņemšanai no ārējām organizācijām, lai nodrošinātu NIS
realizēto funkcionalitāti ar nepieciešamajiem datiem;
informācijas sniegšana ārējām organizācijām saistībā ar normatīvajiem aktiem
un noslēgtajām starpresoru vienošanām.
Datu apmaiņas veidi: DAS; izmantojot VID FTP protokola ar SSL šifrēšanas
tehnoloģiju (FTPS) servera resursus; imports no NIS galvenās lietojumprogrammas;
tiešsaistes datu apmaiņa ar Business Objects Data Services starpniecību; VID WS
metodes, norādot konkrētus parametrus.
Datu apmaiņas procesus (datu sagatavošanu) nodrošina DataStage
transformācijas.
15.4. Datu apmaiņa ar iekšējām VID IS
Datu apmaiņa ar iekšējām VID IS nepieciešama:
informācijas saņemšanai, lai nodrošinātu NIS realizēto funkcionalitāti ar
nepieciešamajiem datiem, kur datu apmaiņu nodrošināšanai tiek izmantota
NIS funkcionalitāte un DAS. Datu saņemšanu nodrošina arī citas VID IS –
EDS, VADIS, KLUS, DNS, CMIS, ASIS, VID PDB, VIDWS;
informācijas sniegšanai pārējo VID IS darbības nodrošināšanai. Datu
apmaiņas procesu organizē vai nodrošina ārējs process – replikācija,
DataStage transformācijas, Informix DB saglabātās (stored) procedūras, SQL
pieprasījumi, DataIntegrator transformācijas process, Informix Distributed
queries mehānisms, u.c.
15.5. NIS realizācijas platforma
NIS klienta izstrādes vide
NIS klienta programmatūra ir izstrādāta šādās vidēs:
- GUPTA Team Developer 6.2;
- MS Visual Studio, V.6.0.
DAS programmatūra (darbināma arī no komandrindas) ir izstrādāta šādās vidēs:
- GUPTA Team Developer 6.2;
- Microsoft Visual Studio C++;
- Microsoft Visual Studio C#.
DPS programmatūra (darbināma arī no komandrindas) ir izstrādāta šādās vidēs:
- Microsoft Visual Studio C++;
- GUPTA Team Developer 6.2,
kā arī e-pastu sūtīšanai tiek izmantoti DataStage datu transformāciju procesi.
Minētās lietojumprogrammas tiek darbinātas Windows vidē (Windows 7 vai
jaunāka), kā arī IBM Informix Client-SDK 3.5.
NIS servera programmatūra
Kā NIS DB servera programmatūra tiek izmantota Informix Dynamic Server
V.11, kas tiek darbināta Windows Server 2003 Enterprise x64 Edition vai jaunākā
(NIS speciālā DB) un AIX 6 (NIS DB) vidē.
24
Sistēmā plaši tiek izmantotas Informix DB saglabātās (stored) procedūras un
trigeri, kuras var klasificēt kā NIS servera programmatūras sastāvdaļu.
15.6. NIS apakšsistēmas
15.6.1. Izziņu izsniegšanas sistēmas (IZIS) apraksts
15.6.1.1. IZIS izpildāmās funkcijas
IZIS paredzēta:
nodokļu maksātājiem izsniedzamo izziņu sagatavošanai un izdrukāšanai;
uzkrājumu ienākumu izziņu datu apmaiņai ar ārvalstīm FISC153 formātā;
no citām ES dalībvalstīm saņemto PVN atmaksas iesniegumu uzskaitei,
atmaksas lēmumu sagatavošanas atbalstam un datu apmaiņai ar ES
dalībvalstīm;
nodokļu maksātāju (EDS klientu) informēšanai.
15.6.1.2. Datu apmaiņas
Lai nodrošinātu NM izsniedzamo izziņu sagatavošanu, IZIS kā datu avotu
izmanto NIS, CMIS vai DNS DB. Dati tiek iegūti, pielietojot MS .NET platformā
iebūvētās tehnoloģijas, VIDWS.
Lai nodrošinātu datu par uzkrājumu importēšanu NIS DB izmanto IZIS. Importu
nodrošina CCN e-pasta programmatūra, DataStage transformācijas process.
PVN atmaksas sistēmas ietvaros datu apmaiņa ar citu Eiropas savienības (ES)
dalībvalstu Nodokļu administrācijas institūcijām tiek veikta, izmantojot CCN tīklu,
CCN/CSI Latvijas vārteju un datu transformācijas programmatūru, kas tiek darbināta
DataStage serverī. Šī servera vidē tiek darbināti vairāki datu transformāciju procesi,
kuri veic datu saņemšanu no ES dalībvalsts nodokļu administrācijas (ESNA) un
izvietošanu NIS DB, kā arī datu atlasi no NIS DB un nosūtīšanu uz ESNA. Ar
atsevišķa transformāciju procesa palīdzību tiek veikta no citām ES dalībvalstīm
saņemto PVN atmaksas dokumentu datu pārnešana no NIS DB uz EDS DB.
15.6.1.3. IZIS realizācijas platforma
IZIS kopējā arhitektūra balstās uz MS .NET tehnoloģijām. IZIS ir balstīta uz 3
līmeņu arhitektūru. Sistēmai nav “savas” datubāzes, jo tā izmanto jau eksistējošās
VID informācijas sistēmu DB: NIS DB, CMIS DB.
IZIS lietojumprogramma izmantojama lietojot šādas Internet pārlūkprogrammu
versijas: - MS Internet Explorer V.8.0 vai jaunāka;
- Google Chrome v.32 vai jaunāka;
- Mozilla Firefox v.26 vai jaunāka;
- Opera v.18 vai jaunāka.
IZIS WEB aplikācijas servera programmatūra funkcionē šādā darbināšanas vidē: - MS Windows 2008 R2 64bit servera operētājsistēma;
- MS IIS WWW serveris v.7.0;
- SSL sertifikāts;
- MS .NET FrameWork v.3.5;
- IBM-Informix Connect 3.5 FC8.
15.6.2. Pašvaldību datu bāzes (PvDB) apraksts
15.6.2.1. PvDB izpildāmās funkcijas
PvDB paredzēta:
lai nodrošinātu pašvaldības (Rīga, Ventspils) (ar kurām Finanšu ministrija ir
noslēgusi līgumu par IeIeN ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību) ar
informāciju par iedzīvotāju deklarēto, darba devēju ieturēto un iemaksāto
IeIeN;
25
lai no pašvaldībām elektroniski varētu saņemt informāciju par šo pašvaldību
kontos ieskaitītajiem IeIeN maksājumiem.
15.6.2.2. Datu apmaiņa
Datu apmaiņai tiek izmantota VID uzturēta Informix datubāze. Lai pašvaldība
varētu piekļūt PvDB, tiek izmantots VITA tīkls, kurā speciāli šīs datu apmaiņas
mērķiem ir izveidots virtuālais kanāls. Datu ievietošanai PvDB tiek izmantotas
DataStage transformācijas no NIS DB, rezultātus novietojot uz DataStage servera.
15.6.2.3. PvDB realizācijas platforma
PvDB izstrādes vide
PvDB ir divlīmeņu (klienta-servera arhitektūras) sistēma. PvDB administratora
lietojumprogrammas ir izstrādāta šādās vidēs:
- CENTURA Team Developer, V.1.1;
- MS Visual Studio, V.6.0.
Minētās lietojumprogrammas tiek darbinātas Windows vidē (Windows 7 vai
jaunāka), kā arī IBM Informix Client-SDK 3.5.
PvDB servera programmatūra
Kā PvDB servera programmatūra tiek izmantota Informix Dynamic Server, V.11,
kas tiek darbināta Windows Server 2003 Enterprise x64 Edition vai AIX 6 vidē.
Sistēmā plaši tiek izmantotas Informix DB saglabātās (stored) procedūras un
trigeri, kuras var klasificēt kā PvDB servera programmatūras sastāvdaļu.
15.6.3. Eiropas Savienības akcīzes preču apritē iesaistīto personu
reģistrācijas datu apmaiņas sistēmas (SEED) apraksts
15.6.3.1. SEED izpildāmās funkcijas
SEED datu apmaiņas sistēma nodrošina vienotu datorizētu akcīzes preču
noliktavu, apstiprinātu noliktavu turētāju, reģistrētu nosūtītāju, reģistrētu saņēmēju un
īslaicīgi reģistrētu saņēmēju reģistra, kā arī Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles
sistēmas (turpmāk – EMCS) biznesa klasifikatoru automatizētu uzturēšanu.
Veicot informācijas apstrādi VID informācijas sistēmās par Latvijas un citu ES
dalībvalstu personām, kuras ir oficiāli iesaistītas darījumos ar akcīzes precēm, par šīm
personām izsniegtajām speciālajām atļaujām un par akcīzes preču noliktavām, tiek
sagatavoti dati nosūtīšanai uz EK centrālo SEED reģistru.
Datu apmaiņai (nosūtīšanai un saņemšanai) ar EK centrālo SEED reģistru tiek
izmantots CCN tīkls un datu apmaiņa notiek ziņojumu veidā, jo tas dod iespēju veikt
liela datu apjoma apmaiņu asinhronā režīmā. Šādi tiek nodrošināta iespēja periodiski
(vienreiz diennaktī vai biežāk) atlasīt izmaiņas, kas notikušas kopš iepriekšējā datu
apmaiņas seansa, un nosūtīt informāciju par visām šajā periodā notikušajām
izmaiņām, nevis iniciēt datu apmaiņu pēc katras speciālās atļaujas datu ievades un/ vai
modificēšanas, kas varētu apgrūtināt Latvijas lietotāju darbu ar NIS.
15.6.3.2. SEED realizācijas platforma un datu apmaiņa
Latvija ar EK centrālo SEED reģistru komunicē, izmantojot CCN tīklu un CSI
saskarni. Datu apmaiņas programmatūras kodolu veido datu transformācijas, kuras
veidotas un tiek darbinātas ar rīka DataStage (versija 7.5.1A vai jaunāka) palīdzību.
Uz atsevišķa servera ar operētājsistēmu Windows 2003 Server ir uzstādīta DataStage
transformāciju programmatūra un datu apmaiņas nodrošināšanai nepieciešamie
transformāciju procesi. Uz šī servera ir uzstādītas arī nepieciešamās CSI aplikāciju
platformas komponentes piekļuvei CCN/CSI infrastruktūrai. Informācijas apmaiņa ar
SEED reģistru tiek veikta asinhronā režīmā, izmantojot ziņojumu rindu mehānismu.
Komunikāciju ietilpinājums – ziņojumu ievietošana izejošajā rindā, ienākošās rindas
skanēšana un ziņojumu nolasīšana no ienākošās rindas tiek veikta ar speciāli izveidota
DataStage komunikāciju ietilpinājuma palīdzību. Ietilpinājums ir izstrādāts Microsoft
26
Visual C++ vidē, izmantojot CSI HL API (High Level Application Program Interface)
funkcijas. CSI steks – CSI klienta programmatūra, kura ir nokonfigurēta darbam ar
SEED reģistra ziņojumu sūtīšanas un saņemšanas rindām. Šis steks kā API bibliotēkas
ir integrēts komunikāciju ietilpinājuma kodā.
16. Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmas (NMAS) esošās
situācijas apraksts
16.1. NMAS izmantošana
NMAS ir VID EDS loģiskā komponente, kas paredzēta informācijas (ziņojumu)
apmaiņai starp VID un NM, izmantojot EDS.
16.2. NMAS programmatūra
NMAS funkcionalitāte ir implementēta esošajās VID IS:
EDS, kura nodrošina NM iespēju norādīt saziņas e-pasta adresi ziņojumu
notifikācijas e-pastu saņemšanai, aplūkot ziņojumu sarakstu un meklēt
ziņojumus, saņemt VID sūtītos ziņojumus, atbildēt uz VID sūtītajiem
ziņojumiem un nosūtīt ziņojumus VID;
IZIS, kura nodrošina VID speciālistiem iespēju aplūkot ziņojumu sarakstu,
saņemt NM sūtītos ziņojumus, atbildēt uz NM sūtītajiem ziņojumiem un
nosūtīt ziņojumus NM, kā arī veikt ziņojumu kategoriju klasifikatora
pārvaldību;
VID WS sistēmu, kura nodrošina NMAS nepieciešamās biznesa loģikas
implementāciju – tīmekļa pakalpes (servisi) EDS lietotāju saskarņu
darbināšanai un automātisko procesu realizāciju.
16.3. NMAS realizācijas platforma
NMAS darbību nodrošina datubāzu vadības sistēmas Oracle Database 11g
release 2, kas tiek darbināta AIX 7.1 vidē.
IZIS aplikācija izstrādāta .NET 4.0 vai jaunākā versijā, kas tiek darbināta
Windows Server 2008 R2 vai jaunākā vidē ar Microsoft Internet Information Server
v7.5 vai jaunāku.
17. Nodokļu maksātāju datu sistēmas (NMDS) esošās situācijas
apraksts
17.1. NMDS apraksts
NMDS ir programmatūra informācijas sniegšanai pēc nodokļu maksātāja
tiešsaistes pieprasījumiem par Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēs uzkrātajiem
nodokļu maksātāju pašu datiem, lai nodrošinātu iespēju NM pārstāvošajām personām
pieprasīt datus par pārstāvēto NM tiešsaistes režīmā, lai pārliecinātos, ka VID IS datu
bāzēs uzkrātā informācija ir korekta un aktuāla.
17.2. NMDS izpildāmās funkcijas
NMDS programmatūra ir veidota kā papildinājums EDS, kurā tiek uzturēta
sistēmas administrēšanas dati, un VIDWS, kas piegādā lietotājam attēlojamo
informāciju.
27
Analizējot nodokļu maksātāju vajadzības iegūt informāciju par VID IS DB
uzkrātajiem datiem, lai pārliecinātos par to pareizību un aktualitāti, tika izdalīti
nodokļu maksātājus interesējošie informācijas vienumi un to grupas (atbilstoši
situācijai uz dokumenta sagatavošanas brīdi).
NMDS programmatūras galvenajā logā redzami tikai tie informācijas vienumi un
to grupas, uz kuriem konkrētajam lietotājam ir tiesības.
17.3. NMDS realizācijas platforma
NMDS izmanto to pašu DB (Oracle 10g R2) un lietojumprogrammas (Java 2)
platformu, ko VIDWS.
NMDS lietojuma servera programmatūra:
Lietojumserveris: WebLogic 12c
Programmēšanas valoda: Java 2
18. Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēmas (VADIS)
esošās situācijas apraksts
18.1. VADIS izpildāmās funkcijas
VADIS nodrošina:
valsts amatpersonu sarakstu apstrādi (iesniedz valsts un pašvaldību iestāžu
vadītāji), lai kontrolētu valsts amatpersonu deklarāciju un to iesniegšanas
termiņu;
valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņu uzskaiti;
iesniegto deklarāciju apstrādi un kontroli;
iesniegto deklarāciju novērtējuma fiksēšanu;
valsts amatpersonu pārkāpumu fiksēšanu par deklarācijas iesniegšanas
termiņa, aizpildīšanas kārtības neievērošanu un nepatiesu ziņu norādīšanu
deklarācijā;
iespēju skatīt un izdrukāt deklarāciju publicējamo daļu;
VADIS atsevišķu klasifikatoru datu sinhronizēšana ar atbilstošiem NIS
klasifikatoriem;
dažādu pārskatu veidošanu un izdrukāšanu.
18.2. VADIS arhitektūras apraksts
VADIS ir veidota kā divlīmeņu sistēma ar vienotu datu bāzi un atbilstošo
programmatūru, kas veidota atbilstoši klienta-servera arhitektūras prasībām. VADIS
programmatūra ir realizēta vairāku lietojumprogrammu veidā:
datu apstrādes lietojumprogramma nodrošina sistēmas pamatfunkcionalitāti
un, izmantojot darba vietu jeb lomu (role) mehānismu, tiek noskaņota
(parametrizēta) atbilstoši lietotāja kategorijai (kompetencei un pilnvarām) un
valsts amatpersonu lokam;
administratora lietojumprogramma galvenokārt nodrošina VADIS lietotāju
pārvaldību (reģistrēšanu, darba vietu piešķiršanu, piekļuves bloķēšanu u.tml.),
kā arī datu bāzes administrēšanu;
kategoriju nomaiņas lietojumprogramma, kas paredzēta, lai atvieglotu VADIS
ievadīto organizāciju amatpersonu sarakstu vecā un vidējā veida kategoriju
nomaiņu uz jaunā veida kategorijām.
Katrai no VADIS lietojumprogrammām iespējams pieslēgties tikai ar konkrētām
darba vietām.
28
VADIS ir saistīta ar citām VID IS, lai nodrošinātu VADIS datu atjaunošanu vai
arī VADIS datu pārnešanu uz citām VID IS. Atkarībā no VID IS, ar kuru notiek datu
apmaiņa, VADIS datu pārnešanā tiek pielietots Informix Distributed queries
mehānisms vai DataStage transformācijas process. Lai nodrošinātu VADIS datu
atjaunošanu, notiek datu apmaiņa ar EDS, NIS, VID PDB.
18.3. VADIS realizācijas platforma
VADIS klienta izstrādes vide
VADIS klienta programmatūra ir izstrādāta šādās vidēs:
CENTURA Team Developer, V.1.1;
MS Visual Studio V.6.0;
DataStage transformāciju procesi.
Minētās lietojumprogrammas tiek darbinātas Windows 7 vidē, kā arī IBM Informix
Client-SDK 3.5.
VADIS servera programmatūra
Kā VADISS DB servera programmatūra tiek izmantota Informix Dynamic Server,
V.11 (IBM Informix Dynamic Server Version 11.50.FC9W1X2.), kas tiek darbināta uz
AIX 6.1 (VADIS DB) vidē.
Sistēmā plaši tiek izmantotas Informix DB saglabātās (stored) procedūras un trigeri,
kuras var klasificēt kā VAIDS servera programmatūras sastāvdaļu.
19. VID Publiskojamo datu bāzes (VID PDB) esošās situācijas
apraksts
19.1. VID PDB apraksts
Sistēma paredzēta VID informācijas publiskošanai Internet tīklā. Publiskošanai
paredzēta VID rīcībā esošā informācija par PVN maksātājiem, citu ES dalībvalstu ar
PVN apliekamajām personām, par kases aparātiem un kases sistēmām, speciālām
atļaujām (licencēm) un izziņām darbībām ar akcīzes precēm, ES akcīzes nodokļa
maksātājiem, valsts amatpersonu deklarācijām, akcīzes nodokļa markām, sabiedriskā
labuma organizācijām, saimnieciskās darbības veicējiem, VID administrēto nodokļu
(nodevu) parādniekiem.
Publiski pieejamās informācijas klāsts var būt papildināts vai arī mainīts atbilstoši
izmaiņām normatīvajos aktos.
VID Publiskojamo datu bāzi (turpmāk – PDB) var izmantot jebkurš interesents,
kam ir pieejams Internet tīkls. PDB var piekļūt no VID WWW mājas lapas, kurā ir
hipersaite uz PDB, vai pēc WWW URL adreses http://www6.vid.gov.lv/.
19.2. VID PDB galvenās komponentes
VID Publiskojamo datu bāze.
PDB datu bāze atrodas uz speciāla servera, kas ar ugunsmūri nodalīts no VID
aktuālajām NIS un VADIS datu bāzēm, lai pasargātu aktuālās datu bāzes no
nesankcionētas piekļūšanas.
PDB tiek iekļautas gan datu transformāciju rezultātā iegūtās datu tabulas, gan
sistēmas darbam nepieciešamās tabulas – lietotāju pieprasījumu reģistrēšanai, datu
bāzes stāvokļa fiksēšanai un citām vajadzībām paredzētās tabulas.
Datu transformāciju modulis.
Informācija ar datu transformāciju palīdzību no NIS un VADIS datu bāzēm tiek
regulāri ievietota atsevišķā datu bāzē.
29
Akcīzes nodokļa marku dati ar VIDWS palīdzību tiek saņemti tieši no NIS DB. Arī
nodokļu (nodevu) parādnieku datu iegūšanai tiek izmantoti VIDWS servisi, ar kuru
palīdzību tie tiek saņemti tieši no NIS DB, CMIS DB un DNS DB.
Web formas, kas veic sistēmas lietotāju pieprasījumu apstrādi.
Web formas, kas ir administratora rīki sistēmas un tās lietotāju darbību
kontrolei.
Informācijas pieprasījumi
Lietotāji veic pieprasījumus datu bāzei, izmantojot Web pārlūkprogrammas.
Lietotāji var veikt informācijas pieprasījumus, gan formās īpaši norādot meklēšanas
kritērijus, gan izmantojot formās dotās hipersaites.
Lietotāja aizpildīto PDB formu pārbaudei tiek izmantots JavaScript, lai paātrinātu
lietotāja pieprasījumu pārbaudi – pārbaude tiek veikta uzreiz lietotāja
pārlūkprogrammā, nesūtot formas datus uz serveri un negaidot no servera atbildi.
Lietotājam ir iespējas atslēgt JavaScript izmantošanu WWW pārlūkprogrammā, tādēļ
formu dati neatkarīgi no JavaScript tiek pārbaudīti arī uz lietojumu servera, kad tas
saņem lietotāja pieprasījumu.
Lai minimizētu datu nesankcionētas modificēšanas iespējas risku, no pieprasījumu
apstrādes moduļa visi pieprasījumi tiek veikti datu bāzes tehnoloģiskā lietotāja vārdā.
19.3. VID Publiskojamo datu bāzes realizācijas platforma
Sistēmas izveidē ir izmantota šāda tehniskā platforma:
IBM Informix DynamicServer versija 11.50, vai jaunāka, kas tiek darbināta
AIX vidē.
Modulis piekļuvei Informix PDB datu bāzei izstrādāts ar C, C++ līdzekļiem,
izmantojot COM, un veidots MS Visual Studio V.6.0 vidē.
DataStage versija 7.5.
Transformāciju rezultāts ir .dat faili, kas ar speciāli izstrādātu .cmd, .ctl un .sql
failu palīdzību tiek ielādēti PDB.
WWW formas - .NET Framework versija 4., Internet Information Server
versija 7 (vai augstāka), servera operētājsistēma Windows 2008;
PDB administratora formas – ASP, Internet Information Server versija 5 (vai
augstāka).
Piekļuvei PDB WWW tiek rekomendēts izmantot MS Internet Explorer, V.5.0 vai
augstāku.
PDB Serveru saraksts
Lietotāju moduļa serveris
OS: Windows Web Server 2008 R2 x64;
Administratoru moduļa serveris
OS: Windows 2003 R2 Enterprise x32 SP2;
Datubāzes serveris
OS: IBM AIX 6.1.;
RDBMS: Informix 11.50 FC9.
20. VID Web servisu sistēmas (VIDWS) esošās situācijas apraksts
20.1. VIDWS apraksts
VID Web servisu sistēma paredz datu apmaiņu starp VID un ārējām
organizācijām, kā arī datu apmaiņu starp VID iekšējām sistēmām. VIDWS nodrošina
saskarni ar VID iekšējām IS un ārējo organizāciju IS (VIDWS klienti). VIDWS
klienti pieslēdzas Web servisam un noteiktā secībā izsauc vajadzīgās metodes.
30
VIDWS Web servisu aprakstu klients var dabūt no publicētā WSDL faila, kurā ir visa
nepieciešamā informācija jebkuras VID Web servisu metodes izsaukšanai.
20.2. VIDWS Web servisi un Web servisu metodes
VIDWS Web servisi ir Web servisi, ar kuru metožu palīdzību notiek datu apmaiņa
starp dažādām VID IS un starp VID IS un ārējo organizāciju IS.
VIDWS Web servisus kopīgs karkass, kura ietvaros implementēta katra Web servisu
metode, nodrošina šādas kopējas funkcijas:
lietotāju autorizāciju;
lietotāju pieejas kontroli dažādām Web servisu metodēm un pārskatiem;
Web servisu metožu izpildes biežuma kontroli, lai novērstu ļaunprātīgu Web
servisa izmantošanu;
nodrošina pieeju dažādiem resursiem, tādiem kā DB un faili, kā arī nodrošina
darbu ar šiem resursiem (parasti šīs funkcijas nodrošina programmatūras
izstrādes vides un lietojumu serveris);
Web servisu metožu izsaukumu protokolēšanu;
vienotu kļūdu apstrādes un ziņošanas mehānismu;
Web servisu funkcionēšanu, t.i., SOAP ziņojumu sūtīšanu un saņemšanu,
WSDL faila izveidi u.t.t. (parasti šīs funkcijas nodrošina programmatūras
izstrādes vides un lietojumu serveris).
VIDWS Web servisu metodes iedalāmas divās grupās: sinhronās un asinhronās.
Asinhronās pieejas realizācijai tiek izmantots VIDWS resurss DNSWS. VID Web
servisi satur autorizācijas metodes (sinhronas) un informācijas iegūšanas metodes
(gan sinhronas, gan asinhronas).
20.3. VIDWS realizācijas platforma
Web servisu nodrošinājums: SOAP versija 1.1 un WSDL versija 1.1 vai
jaunāka.
Lietojumserveris: Oracle WebLogic Application Server 12c.
VIDWS DB: Oracle 10g R2.
Programmēšanas valoda: Java 2.
Web servisu implementācijas modelis: JAX-RPC v1.1.
DNSWS2 realizācijas platforma:
Izpildes vide: .NET Framework v2.0 vai jaunāka versija.
Lietojumserveris: MS IIS v7.5 vai jaunāka versija.
Operētājsistēma: Windows Server 2008 R2.
Definīcijas un saīsinājumi
Jēdziens Skaidrojums
Active Directory VID resursu direktorija, kas nodrošina lietotāju autentificēšanos un autorizēšanos Savietotajā konfigurācijas pārvaldības
nodrošināšanai
CCN/CSI
Common Communications Network /Common Systems Interface - Kopējais komunikāciju tīkls / Kopējā sistēmu saskarne;
Kopēja platforma, kas balstīta uz Kopienas vienoto tīklu un kopējo sistēmas interfeisu un kuru ir izstrādājusi Kopiena, lai nodrošinātu
visu elektronisko datu pārsūtīšanu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm nodokļu un muitas jomās
Dalībvalsts Jebkura Eiropas Kopienā ietilpstoša valsts
Datu bāze Savstarpēji saistītu datu krājums, ko glabā vienā vai vairākās datnēs
FTPS File Transfer Protocol Secure - TCP/IP protokolu sistēmas aizsargāta sastāvdaļa, kas ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru
direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes, izmantojot SSL datu šifrēšanu;
Horizon Resursu vadības sistēma
HTTP
Hyper Text Transport Protocol – Tīkla Internet standartprotokols, kas nodrošina informācijas apmaiņu globālajā tīmeklī. Protokolu
HTTP izmanto hipersaišu veidošanai starp hiperteksta dokumentiem. Noklikšķinot peli uz kādas no hipersaitēm, ar šī protokola
starpniecību tiek atvērts attiecīgais dokuments neatkarīgi no tā, kur šis dokuments tīklā Internet ir izvietots;
HTTPS Secure HyperText Transfer Protocol – Protokola HTTP paplašinājums, kas garantē drošu datu apmaiņu globālajā tīmeklī;
IIS Microsoft Internet Information server - firmas Microsoft lietojumu servera nosaukums;
Pārskats Lietotājam skatāms, vizuāli noformēts vaicājuma rezultāts, tas var saturēt dažādus blokus ar datiem, uzrakstus, komentārus, līnijas
u.c. pārskatu noformējošas lietas;
PDF Portable Document Format – „pārnesams dokumentu formāts”. Fails skatāms un drukājams, piemēram, Adobe Reader programmā;
Profils Noteiktas konfigurācijas nosaukums. DNSWS gadījumā katrai lietotāju grupai tiek noradīts savs profils. Informācija profilā nosaka
šīs grupas tiesības DNS sistēmā, kā arī nosaka apkalpošanas laiku, kurā tiks apstrādāti šīs grupas lietotāju pieprasījumi;
Remedy ARS Informācijas sistēmu izmaiņu pārvaldības sistēma
SOAP Simple Object Access Protocol – uz XML failu apmaiņu balstīts protokols, kurš nosaka kā izsaukt Web servisu un saņemt no tā
rezultātu;
SQL Structured query language - Strukturēta vaicājumvaloda, ko lieto, lai savstarpēji sadarbotos lietojumprogrammas ar relāciju datu
bāzēm;
Vaicājums Lietotāja vēršanās pie datu bāzes, lai iegūtu nepieciešamo informāciju;
VISS Valsts informācijas sistēmu savietotājs (http://www.vraa.gov.lv/lv/epakalpojumi/viss/);
32
Jēdziens Skaidrojums
Web serviss Vienots veids, kā tīkla lietojumprogrammām, arī tādām, kas strādā dažādās platformās, rakstītas dažādās valodās u.t.t., savstarpēji
sazināties. Ziņu pārraidei tiek izmantoti starptīkla protokoli. Web servisi nodrošina informācijas apmaiņas iespēju, nepārzinot otras
puses operētājsistēmu un programmatūru. Servisa lietotājam uzņēmumam ir svarīgi tikai saņemt konkrētu funkcionālu resursu,
savukārt servisa sniedzējs var jebkurā brīdī brīvi izvēlēties, kādā valodā un platformā izstrādāt un darbināt nepieciešamos algoritmus.
Web servisus fiziski nodrošina aģents, kura saskarne ir aprakstīta WSDL formātā, tādējādi to bez cilvēka līdzdalības spēj interpretēt
lietotāja programmatūra, kura ar šo aģentu sazinās pēc SOAP protokola, bieži vien ar HTTP palīdzību;
Web servisu metode Viena no funkcijām, ko nodrošina Web servisi. Paša Web servisa funkcionalitāte tiek veidota no tā Web servisu metodēm;
WWW World Wide Web – Vispasaules tīmeklis;
XML eXtensible Markup Language – plaši lietota sistēma, lai definētu datu formātus. XML piedāvā plašas iespējas definēt un aprakstīt
sarežģītus dokumentus un datu struktūras, tādus kā rēķinus, molekulārus datus, vārdnīcas, nekustamos īpašumus u.c.
Kamēr vien programmētājam ir XML definīcija datu kopumam (bieži saukta par shēmu), viņi var radīt programmas, kas nekļūdīgi
apstrādās jebkurus datus, kas ir formatēti saskaņā ar shēmas likumiem;
Saīsinājums Skaidrojums
ADBS Arhīva datu bāzu sistēma
AN Akcīzes nodoklis
APARSK Akcīzes preču aprites risku informācijas analīzes sistēmas vide
ASIS Audita atbalsta informācijas sistēma
ASYCUDA ++ Automatized SYstem for CUstoms DAta - Muitas deklarāciju automatizētās apstrādes sistēma
BO SAP BusinessObjects Enterprise XI 3.1 pārskatu veidošanas un analīzes programmatūra
CMIS Centrālā muitas informācijas sistēma
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija
DAS Datu apmaiņas sistēma
DB Datu bāze
DKS Dokumentu koplietošanas serveris
DNS Datu noliktavas sistēma
DNSWS DNS ar BusinessObjects 5.1.8 Web servisu sistēma
33
Saīsinājums Skaidrojums
DNSWS2 DNS ar BusinessObjects XI 3.1 Web servisu sistēma
DPS Datu pārsūtīšanas sistēma
DRN Dabas resursu nodoklis
EDS Elektroniskā deklarēšanas sistēma
EK Eiropas Komisija
EKS Eksporta kontroles sistēma
EMCS Excise Movement and Control System - Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma
EMCS KLP Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas Komersanta lietojumprogramma
EMCS NLP Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas Nacionālā lietojumprogramma
EMDAS Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma
ES Eiropas Savienība (tiek lietots arī termins Kopiena)
ES DSS ES datu sagatavošanas sistēma
FP Fiziskā persona
FPP Finanšu policijas pārvalde
FPRAS Fizisko personu riska analīzes sistēma
IAS Informācijas apmaiņas sistēma
IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IRIS Integrētā riska informācijas sistēma
IS Informācijas sistēma
ITVS Integrētā tarifa vadības sistēma
IZIS Izziņu izsniegšanas sistēma
KLUS Krimināllietu uzskaites sistēma
KONDA Informācijas sistēma nodokļu maksātāju konsultēšanas darba pilnveidošanai
LAD Lauku atbalsta dienests
LAVIDAS Datu apmaiņas starp Lauku atbalsta dienestu un VID sistēma
LR Latvijas Republika
34
Saīsinājums Skaidrojums
LVM Akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži"
NIS Nodokļu informācijas sistēma
NM Nodokļu maksātājs
NMAS Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēma
NMDS Nodokļu maksātāju datu sistēma
NMR Nodokļu maksātāju reģistrs
PDB Publiskojamo datu bāze
PvDB Pašvaldību datu bāze
PVN Pievienotās vērtības nodoklis
SDK Software Development Kit - Programmatūras izstrādes komplekts
SEED System of Exchange Excise Data - Eiropas Savienības akcīzes preču apritē iesaistīto personu reģistrācijas datu apmaiņas sistēma
UIN Uzņēmumu ienākuma nodoklis
URL Universal resource locator
VADIS Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēma
VAS Valsts akciju sabiedrība
VID Valsts ieņēmumu dienests
VIDWS VID Web servisu sistēma
VIES VAT Information Exchange System - PVN informācijas apmaiņas sistēma
VITA Valsts informācijas tīkla aģentūra
VVDZ Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata