Sporta medicīnas valsts aģentūras

2005. gada

publiskais pārskats

Rīgā

2

Sportam un fiziskām aktivitātēm ir svarīga nozīme katras valsts izglītības, veselības, sabiedrības attīstības un miera veicināšanā. Pasaulē 2005. gads bija izsludināts kā Starptautiskais sporta un fiziskās izglītības gads. Sports un optimālas fiziskās aktivitātes nodrošina sabiedrības fizisko veselību, ir noteicošs faktors primārajā un sekundārajā veselības profilaksē, nodrošina augstus sasniegumus sportā un tādejādi valsts atpazīstamību starptautiskajā līmenī.

Kā liecina Eiropas Komisijas pētījums par Eiropas Savienības iedzīvotājiem un sportu, 48% no Latvijas iedzīvotājiem apgalvo, ka nekad nenodarbojas ar sportu. Tajā pašā laikā Somijā šādu apgalvojumu izsaka tikai 4% iedzīvotāju. Latvijai šai jomā ir vēl garš ceļš ejams, svarīgs uzdevums ir panākt iedzīvotāju fiziskās aktivitātes pieaugumu, kas savukārt nodrošinātu veselības saglabāšanu un uzlabošanu un samazinātu finansiālos līdzekļu izlietojumu veselības aprūpei. Sporta medicīnai ir neatsverama loma sabiedrības fiziskās veselības veicināšanā un tādu mūsu sabiedrībā izplatītu slimību - kā sirds un asinsvadu, cukura diabēta, aptaukošanās, ļaundabīgu audzēju, osteoporozes un citu profilaksē. 2004. gadā Pasaules Veselības organizācija apstiprināja Uztura, fiziskās aktivitātes un veselības globālo stratēģiju, pirmo reizi sasaistot kopā divas prioritāras lietas, kas visvairāk ietekmē visas sabiedrības veselību.

Latvijā ar 2004. gada 1. novembri tika izveidota Sporta medicīnas valsts aģentūra, Ministru kabinetā apstiprināts tās nolikums, Dopinga kontroles noteikumi, noteikumi „Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība”. Veselības ministrijā apstiprināta Vidēja termiņa Sporta medicīnas valsts aģentūras attīstības stratēģija laika posmā līdz 2007. gadam.

Sporta medicīnas valsts aģentūra veic sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, kustību un balsta aparāta izvērtējumu, antidopinga pasākumus, fiziskās sagatavotības pētījumus iedzīvotājiem, īpaši bērniem un pusaudžiem, sniedz ieteikumus optimālām fiziskām slodzēm un pareizas stājas veidošanai sadarbībā ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veic metodisko un izglītojošo darbu sporta medicīnas un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jomā. Kvalitatīvas aprūpes pamatā ir saliedēts komandas darbs - sporta ārsti, rehabilitācijas ārsti, fizioterapeiti, masieri un pārējās ārstniecības personas.

2005. gada novembrī Sporta medicīnas valsts aģentūra kopā ar Baltijas valstu Sporta medicīnas asociācijām organizēja Rīgā IV Starptautisko Baltijas Sporta medicīnas kongresu, kurā piedalījās 252 dalībnieki no 13 pasaules valstīm.

Bērni un jaunieši, kuri iesaistījušies kādā sporta veidā un ir aizrāvušies ar to, izaugs veseli, fiziski un garīgi attīstīti, tiks nodrošināta valsts pārstāvēšana augsta līmeņa sporta sacensībās – pasaules čempionātos, Olimpiskajās spēlēs – un iepriecinās līdzjutējus, izcīnot medaļas, tādējādi veicinot arī sportiska noskaņojuma uzturēšanu sabiedrībā.

Sporta medicīnas valsts aģentūras direktore Ilga Sarmīte Priedīte

3

SATURS

1. Pamatinformācija .................................................................................................... 4 1.1. Sporta medicīnas valsts aģentūras juridiskais statuss un izveidoðanas gads ....... 4 1.2. politikas jomas un darbības virzieni .................................................................. 4

2. Sporta medicīnas valsts aģentūras darbības rezultāti ................................................ 6 2.1. rezultatīvo rādītāju izpildes analīze ................................................................... 6 2.2. informācija par pakalpojumiem ....................................................................... 10

2.2.1. sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība ...................................................................................... 11 2.2.2. bērnu un jauniešu vecumā no 6 – 17 gadiem ieskaitot fiziskās sagatavotības noteikšana pēc EUROFIT metodes ..................................................................... 18 2.2.3. dopinga kontrole un pētījumi .................................................................... 20

2.3. pārskats par Sporta medicīnas valsts aģentūras vadības un darbības uzlabošanas sistēmām ................................................................................................................ 24

3. Budžeta informācija .............................................................................................. 26 3.1. valsts budžeta finansējums un tā izlietojums ................................................... 26 3.2. valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes izvērtējums ........................... 27

4. Personāls ............................................................................................................... 28 5. Komunikācija ar sabiedrību ................................................................................... 29

5.1. pasākumi, kas veikti sabiedrības informēšanai un izglītošanai ........................ 30 5.1.1. izglītojošais un metodiskais darbs ............................................................. 30 5.1.2. sadarbība ar masu medijiem ...................................................................... 32

5.2. starptautiskā sadarbība .................................................................................... 32 5.3. Konsultatīvās padomes darbības rezultāti ........................................................ 35

6. Plāni nākamajam gadam ..................................................................................... 36

4

1. Pamatinformācija 1.1. Sporta medicīnas valsts aģentūras juridiskais statuss un izveidoðanas gads Sporta medicīnas valsts aģentūra (turpmāk Aģentūra) tika izveidota un savu darbību

uzsāka 2004. gada 1. novembrī, pārņemot BOV SIA „Sporta medicīnas centrs” tiesības, funkcijas, saistības, mantu un finanšu līdzekļus saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 31. augusta rīkojumu Nr. 592 „Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Sporta medicīna centrs” reorganizāciju un Sporta medicīnas valsts aģentūras izveidoðanu”.

Aģentūras darbību reglamentē Valsts pārvaldes iekārtas likums, Publisko aģentūru likums, 2005. gada 18. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 47 „Sporta medicīnas valsts aģentūras nolikums”, LR Veselības ministrijas 2005. gada 9. augusta rīkojums Nr. 125 „Par Sporta medicīnas valsts aģentūras vidēja termiņa darbības stratēģiju 2005. – 2007. gadam” u.c.. Pārraudzību par Aģentūras darbību veic Sporta medicīnas valsts aģentūras Konsultatīvā padome, pamatojoties uz LR Veselības ministrijas 2005. gada 6. jūnija iekšējo normatīvo aktu Nr. 14/9 „Sporta medicīnas valsts aģentūras Konsultatīvās padomes nolikums”.

1.2. Politikas jomas un darbības virzieni Aģentūra ir Veselības ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras mērķis ir

nodrošināt iedzīvotāju (arī sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi) fiziskās veselības aprūpi un koordinēt fiziskās veselības aprūpes pasākumus, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu Eiropas Padomes 1989. gada 16. novembra Antidopinga konvencijas Nr. 135 (turpmāk — Antidopinga konvencija) noteikumus. Aģentūras funkcijas:

1. sniegt valsts pārvaldes institūcijām informatīvu atbalstu iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes un sporta politikas īstenošanā;

2. koordinēt sporta medicīnas stratēģijas īstenošanu; 3. veikt dopinga kontroli un citus pasākumus saskaņā ar Antidopinga konvencijas

noteikumiem; 4. apkopot un analizēt datus, kas saistīti ar iedzīvotāju (īpaši bērnu un pusaudžu)

fizisko attīstību un sagatavotību; 5. nodrošināt veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību sportistiem un bērniem ar

paaugstinātu fizisko slodzi, kā arī koordinēt veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības pasākumus;

6. sniegt valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām sporta medicīnas, iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī veikt dopinga kontroles;

7. vadīt un īstenot sporta medicīnas un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes programmas.

5

Aģentūras uzdevumi: 1. atbilstoši Sporta likumam un veselības aprūpi regulējošajiem normatīvajiem

aktiem, kā arī Eiropas Padomes Sporta attīstības komitejas izstrādātās EUROFIT metodes prasībām veikt iedzīvotāju (īpaši bērnu un pusaudžu) fiziskās attīstības, fiziskās sagatavotības un darbspējas, kā arī kustību un balsta aparāta pētījumus, apkopot un analizēt iegūtos datus, salīdzināt tos ar citās valstīs iegūtajiem attiecīgajiem datiem, kā arī izstrādāt ieteikumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju (īpaši bērnu un pusaudžu) fiziskās sagatavotības līmeni un veidotu pareizu stāju bērniem;

2. veidot un uzturēt datu bāzi “EUROFIT informācijas sistēma”; 3. veikt un koordinēt veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību sportistiem un

bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi: 3.1. veikt padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes Rīgā un (pēc sporta

organizāciju pieprasījuma) rajonos; 3.2. veikt attiecīgā posma, kārtējās un papildu profilaktiskās medicīniskās

pārbaudes treniņu laikā, pirms sacensībām un sporta nometnēm un to laikā, kā arī pēc pārciestas slimības vai traumas;

3.3. veikt medicīniski pedagoģiskos novērojumus sporta nodarbību un sacensību laikā, ņemot vērā mikrociklus un makrociklus;

3.4. diagnosticēt un ārstēt ar fizisko aktivitāti un sportu saistītās slimības, traumas un fizisko pārslodžu sekas, kā arī veikt profilaktiskos pasākumus to novēršanai;

3.5. veikt medicīniskās rehabilitācijas pasākumus; 3.6. sniegt laboratoriskos pakalpojumus; 3.7. piedalīties sporta sacensību un sporta mācību un treniņu nometņu

dalībnieku veselības aprūpē; 3.8. veidot un uzturēt informācijas datu bāzi “Sporta medicīnas bāzes

informācijas sistēma”; 3.9. apkopot un analizēt iegūtos datus par sportistu un bērnu ar paaugstinātu

fizisko slodzi veselību valstī; 4. organizēt un koordinēt antidopinga pasākumus valstī:

4.1. koordinēt Antidopinga konvencijā noteikto pasākumu īstenošanu; 4.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt un veikt sportistu dopinga

kontroli atbilstoši Antidopinga komitejas apstiprinātajam plānam vai saskaņā ar sporta organizāciju pieprasījumu;

4.3. apzināt dopinga lietošanas un ar dopinga lietošanu saistītās problēmas sabiedrībā un izstrādāt priekšlikumus dopinga vielu aprites ierobežošanai un kontrolei ārpus sporta jomas;

4.4. sagatavot un sadarbībā ar izglītības un sporta organizācijām, kā arī plašsaziņas līdzekļiem plānot un īstenot izglītojošās programmas, organizēt informācijas kampaņas par dopingu, tā draudiem veselībai un negatīvajām sekām, ko rada dopinga lietošana;

4.5. veicināt un uzturēt starpnozaru un starpvalstu sadarbību antidopinga pasākumu īstenošanā;

6

5. piedalīties sabiedrības veselības stratēģijas īstenošanā, vākt, apkopot un analizēt informāciju, kas saistīta ar sabiedrības veselības stratēģijas mērķu sasniegšanu sporta medicīnā un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpē;

6. pilnveidot un attīstīt sporta medicīnas (arī antidopinga) informācijas un monitoringa sistēmu un koordinēt tās darbību;

7. iesniegt Veselības ministrijā priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar sporta medicīnu, antidopinga pasākumiem un iedzīvotāju fizisko veselību, kā arī piedalīties attiecīgo normatīvo aktu projektu izstrādē;

8. veicināt un attīstīt pētniecības darbu sporta medicīnas un antidopinga pasākumu, kā arī iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jomā;

9. izstrādāt metodiskos ieteikumus sporta medicīnā un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpē;

10. nodrošināt sporta medicīnas kongresu, konferenču un semināru rīkošanu valsts un starptautiskajā mērogā, kā arī piedalīties tajos;

11. sadarbībā ar izglītības iestādēm piedalīties studentu apmācībā un pēcdiploma specializācijā sporta medicīnā un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpē;

12. apmācīt medicīnas, izglītības un citu nozaru speciālistus un celt to kvalifikāciju sporta medicīnā un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpē;

13. sadarbībā ar Latvijas Sporta medicīnas asociāciju organizēt sporta medicīnas speciālistu kvalifikācijas celšanas un sertifikācijas pasākumus;

14. atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām un starptautiskajām institūcijām sporta medicīnas un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jautājumos.

2. Aģentūras darbības rezultāti

2.1. Aģentūras rezultatīvo rādītāju izpildes analīze

Aģentūra 2005. gadā atbilstoši Pārvaldes līgumam plānoja un sasniedza sekojoðus publisko pakalpojumu un klientu apkalpoðanas darbības rezultātus.

Kvantitatīvie rezultāti

1. Normatīvo aktu sporta medicīnā un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jomā aģentūra:

sagatavoja un sniedza Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai priekðlikumus Nacionālās sporta attīstības programmas 2006. – 2012. gadam izstrādei sporta medicīnas, antidopinga un iedzīvotāju fiziskās veselības jomā attiecīgi augstu sasniegumu sportā, sports visiem, bērnu un jauniešu sportā, sports cilvēkiem ar invaliditāti;

sagatavoja un sniedza Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai priekðlikumus grozījumiem Sporta likumā;

uzsāka normatīvo aktu pilnveidošanu dopinga vielu apritē sadarbībā ar Valsts Ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldi un Latvijas

7

Republikas Iekðlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi;

uzsāka sadarbību ar Pārtikas un veterinārā dienesta vadību uztura bagātinātāju kontroles jomā;

Veselības ministrijai iesniedza priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 974 “Dopinga kontroles noteikumi”;

sagatavoja un iesniedza ieteikumus Veselības ministrijai Ministru kabineta noteikumu projektam “Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība”;

sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju sagatavoja dokumentus UNESCO konvencijas pret dopingu sportā iesniegšanai Ministru kabinetā un tālākvirzībai uz Saeimu.

2. Sporta medicīnas, iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu jomā apkalpoja 17 330 pacientus un nodrošināja 106 756 apmeklējumus.

3. Atbilstoši Antidopinga komitejas apstiprinātajam plānam par valsts budžeta līdzekļiem Aģentūra veica 249 dopinga kontroles.

4. Paaugstināja veselības aprūpes, sporta un izglītības speciālistu kvalifikāciju sporta medicīnas, antidopinga un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jomā:

noorganizēti un novadīti 7 kursi primārās veselības aprūpes ārstiem “Sporta medicīnas pamati ģimenes ārsta praksē”;

noorganizēti un novadīti 9 kursi māsām un ārstu palīgiem “Fiziskās veselības aprūpe un veicināšana bērniem un pieaugušajiem māsas praksē”;

sagatavota apmācības programma dopinga kontrolieriem ar teorētisko un prakstisko daļu. Dopinga kontroliera sertifikātu saņēma 9 jaunie dopinga kontrolieri;

sadarbībā ar IZM Izglītības satura un eksaminācijas centru tika veikta izglītības programmu vidusskolu sporta skolotājiem pilnveidošana, lai nodrošinātu antidopinga jautājumu iekļaušanu sporta stundu standartā;

nolasītas 15 lekcijas - Rīgā (6), Bauskā, Ogrē, Rēzeknē, Talsos, Dobelē, Jēkabpilī, Liepājā, Jūrmalā, Cēsīs - 357 vidusskolu sporta skolotājiem.

5. Sagatavoti metodiskie ieteikumi (atveseļošanas un veselību veicinoðas programmas) iedzīvotāju fiziskās veselības veicināšanai un uzlabošanai:

„Bērnu un pusaudžu organisma vispārējās fiziskās sagatavotības līmeņa paaugstināšana”,

„Atveseļošanas programma bērniem pareizas stājas saglabāšanai un stājas traucējumu profilaksei”,

„Atveseļošanas programma pareizas stājas veidošanai bērniem ar diagnosticētu spārnveida lāpstiņu”,

„Atveseļošanas programma bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, kuriem diagnosticētas nespecifiskas izmaiņas elektrokardiogrammā”.

8

Darbības rezultāts Kvantitatīvie rādītāji Plānotais Izpildītais

Atzinumi un ieteikumi par citu institūciju izstrādāto normatīvo aktu projektu iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jomā

2 4

Priekšlikumi normatīvo aktu sporta medicīnā un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpē izstrādei un pilnveidoðanai

2 3

Sporta medicīnas, iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi

pacientu skaits – 13 100;

pacientu skaits – 17 330

ambulatoro apmeklējumu

skaits – 104 520

ambulatoro apmeklējumu skaits

- 106 756

Izglītojošo kursi veselības aprūpē strādājošajām ārstniecības personām par sporta medicīnas un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jautājumiem

16 16

Metodiskie ieteikumi (atveseļošanas un veselību veicinoðas programmas) iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpei

4

4

Īstenotas Eiropas Padomes 1989. gada 16. novembra Antidopinga konvencijas un Pasaules Antidopinga kodeksa prasības par sportistu kontroli

200 dopinga kontroles

249 dopinga kontroles

Nodrošināta dopinga kontrolieru tālākizglītība

2 jaunu dopinga kontrolieru

apmācība un esoðo 6 dopinga

kontrolieru resertifikācija

7 jaunu dopinga kontrolieru

apmācība un esošo 6 dopinga kontrolieru

resertifikācija

Semināri sporta skolotājiem par vispārizglītojošo skolu izglītojošo programmu „Dopings – godīga sporta ienaidnieks”

15 15

Semināri sportistiem, sporta speciālistiem un ārstniecības personām par dopinga kontroli, aizliegto vielu lietoðanas ietekmi uz sportista organismu un citiem antidopinga jautājumiem

12 12

9

Metodiskie materiāli izglītojošām un informatīvām programmām, semināriem.

50 000 eksemplāru

Bukleta „Kas ir dopings” atkārtots izdevums 2 500 eksemplāros. Avīzes ''Dopings – godīga sporta ienaidnieks'' izgatavoðana latviešu valodā 30 000 eksemplāros. Informatīvu skrejlapu „Vai Tu nelieto dopingu?” 10 000 eksemplāros latvieðu un 5 000 eksemplāros krievu valodā. Informatīva brošūra „2006. gada aizliegto vielu saraksts” 2 500 eksemplāros.

Kvalitatīvie rezultāti 1. Ārstniecības procesa organizēšana un veikšana:

tika nodrošināta ar kvalitatīvu personālu. Aģentūrā strādājošie ārsti ir reģistrēti praktizēttiesīgu ārstu reģistrā Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā, māsas reģistrētas praktizēttiesīgu māsu reģistrā Medicīnas profesionālās izglītības centrā. Visām ārstniecības personām ir sertifikāti attiecīgajās ārstniecības specialitātēs. Iestādes darbinieku un ārstniecības personu pienākumi, atbildība, tiesības, izglītība un kvalifikācija noteikta amata pienākumu aprakstos un citos iekšējos normatīvajos dokumentos;

slimību profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā tika pielietotas Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā apstiprinātās ārstniecībā izmantojamās metodes, darbības, procedūras, manipulācijas un tām nepieciešamās medicīnas ierīces un aprīkojums;

tika nodroðināta ar drošiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Aģentūrā katru mēnesi SIA „Medserviss M” darbinieki veic medicīnas iekārtu tehnisko apkalpošanu un nepieciešamības gadījumā - vidējo remontu. Reizi gadā tiek veikti pasākumi medicīnisko ierīču ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības jomā. Pirmās un otrās grupas medicīnas ierīces drošību pārbauda SIA „TUV NORD BALTIK”. Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus pārbauda SIA „ROLA”;

10

noteikta neatliekamās palīdzības sniegšanas kārtība, kas redzamā vietā atrodas katrā kabinetā, kur tiek aprūpēti pacienti. Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai ir nodrošināts nepieciešamo medicīnisko ierīču un medikamentu minimālais daudzums un apjoms.

2. Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā 2005. gadā apstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas sporta medicīnā – Dopinga kontrole sporta medicīnā, EUROFIT metode, Muskuļu testēšana.

3. Fiziskās veselības aprūpes programmas, izglītojošie pasākumi īstenoti un vadīti saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas prasībām pieaugušo izglītības nodrošināšanai (ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2005. gada 13. septembra lēmumu Nr. 15 – 04/94 Aģentūra ir reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistrā ar Nr. 3360700479).

2.2. Informācija par pakalpojumiem

Aģentūras darbība tiek finansēta no valsts budžeta – programmas „Veselības aprūpe” apakšprogramma „Veselības aprūpes valsts aģentūru finansēšana”, kā arī pašu ieņēmumiem. 2005. gada 29. novembrī tika apstiprināti Ministru kabinetā noteikumi Nr. 905 ”Noteikumi par Sporta medicīnas valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”, kas nosaka Aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu veidus un to izcenojumus.

Aģentūra valsts budžeta finansējuma ietvaros sniedz sekojošus veselības aprūpes pakalpojumus:

sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība;

bērnu un jauniešu, vecumā no 6 – 17 gadiem ieskaitot, fiziskās sagatavotības noteikšana pēc EUROFIT metodes;

200 dopinga kontroles atbilstoði Antidopinga komitejas noteiktajam.

Pakalpojuma veids 2004. gads 2005. gads Apmeklējumu skaits pie ārsta 41 217 40 962 Padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes – apmeklējumu skaits

17 980 18 824

Posma profilaktiskās medicīniskās pārbaudes 211 70 Papildus profilaktiskās medicīniskās pārbaudes 1 476 1 741 Kārtējās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes 46 15 Medicīniski pedagoģiskie novērojumi 73 24 Fizisko un funkcionālo spēju noteikšana pēc EUROFIT metodes – apmeklējumu skaits

17 273 13 054

Fizikālās medicīnas procedūru skaits 2 974 2 733 Ārstnieciskā un koriģējošā vingrošana – procedūru skaits

15 662 15 138

Masāža – procedūru skaits 4 559 4 671

11

Asins un urīna analīzes 16 505 17 818 Sirds un asinsvadu sistēmas izmeklējumu skaits 52 642 66 414

2.2.1. Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpe un medicīniskā uzraudzība

Padziļinātā profilaktiskā medicīniskā pārbaude

Pēc padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātiem sportisti un

bērni ar paaugstinātu fizisko slodzi tiek iedalīti attiecīgās veselības grupās:

I grupa - veseli, fiziski attīstīti un funkcionāli sagatavoti, trenējas pēc sporta speciālista plāna bez ierobeþojumiem;

II grupa - praktiski veseli, nelielas veselības novirzes (to skaitā nepareiza stāja), funkcionāli labi sagatavoti, trenējas pēc sporta speciālista plāna, ievērojot un izpildot attiecīgus sporta ārsta norādījumus un ieteikumus;

III grupa - veselības novirzes (to skaitā skolioze), funkcionāli vāji sagatavoti, ilgstoðs treniņu pārtraukums slimības vai citu iemeslu dēļ, trenējas pēc individuāla plāna, atrodas patstāvīgā sporta ārsta uzraudzībā;

IV grupa - izteiktas veselības novirzes, funkcionāli vāji sagatavoti, netrenējas, nepieciešama medicīniskā rehabilitācija, ietverot tajā arī funkcionālo spēju atjaunošanu ar dozētām fiziskām slodzēm.

Veselības grupas 2004. gads % 2005. gads % I veselības grupa 5,8 3,3 II veselības grupa 75,6 73,8 III veselības grupa 17,5 22,3 IV veselības grupa 1,1 0,6

12

Sportistu un bSportistu un bēērnu ar paaugstinrnu ar paaugstināātu fizisko tu fizisko slodzi iedalslodzi iedalīījums veseljums veselīības grupbas grupāās (%)s (%)

8,4 6,9 5,8 3,3

77,2 80,976,2 75,6 73,8

1,6 0,6 1,0 1,1 0,6

11,7 9,5 10,115,9 17,5

22,3

0,010,020,030,040,050,060,070,080,090,0

2001 2002 2003 2004 2005

proc

enti

I. veselības grupa II. veselības grupa III. veselības grupa IV. veselības grupa

2005. gadā padziļināto profilaktisko medicīnisko pārbaužu laikā no visiem

pārbaudītajiem bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistiem I veselības grupā tika iedalīti 3,3 %, II veselības grupā – 73,8 %, III veselības grupā – 22,3 %, bet IV veselības grupā – 0,6 %.

Laika posmā no 2001. gada līdz 2005. gadam samazinājies bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistu, kuri ir pilnīgi veseli, skaits no 11,7 % līdz 3,3 % un ievērojami pieaudzis bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistu, kuri iedalīti III veselības grupā, skaits no 9,5 % līdz 22,3 %. II veselības grupā iedalīto skaits paliek diezgan nemainīgs.

Salīdzinot 2004. gada datus ar 2005. gada datiem, pēc padziļināto profilaktiski medicīnisko pārbaužu rezultātiem sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi skaits samazinājies I grupā par 2,5%, II grupā par 1,8 %, turklāt pieaudzis III veselības grupā iedalīto skaits par 4,8 %, samazinājies IV veselības grupā iedalīto bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistu skaits.

Adaptācija fiziskajai slodzei sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi

Padziļinātajās profilaktiskajās medicīniskajās pārbaudēs tiek novērtēta bērna ar

paaugstinātu fizisku slodzi un sportista adaptācija fiziskajai slodzei: fiziskajai slodzei adaptēts – pacienta sirds asinsvadu sistēmas reakcija uz

funkcionālo provi ir normotoniska, atjaunošanās periods ir adekvāts; fiziskajai slodzei nav adaptēts – pacienta sirds asinsvadu sistēmas reakcija

uz funkcionālo provi ir hipertoniska, hipotoniska, distoniska vai kāpņveida, atjaunošanās periods ir pagarināts.

13

Adaptācija fiziskai slodzei % 2004. – 2005. gadā

Adaptācija fiziskai slodzei 2004. gads 2005. gads

Fiziskajai slodzei adaptēts 95,5 95,6

Fiziskajai slodzei nav adaptēts 4,5 4,4

2005. gadā fiziskajai slodzei bija adaptēti 95,6 %, fiziskajai slodzei nebija adaptēti – 4,4 % sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi. Salīdzinot ar 2004. gada rezultātiem, 2005. gadā palielinājies fiziskajai slodzei adaptēto pacientu skaits par 0,1 %, kas praktiski nozīmē, ka situācija nav mainījusies.

Piemērotība sporta veidam sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi

Padziļinātajās profilaktiskās medicīniskajās pārbaudēs tiek novērtēta sportista un bērna ar paaugstinātu fizisku slodzi piemērotība sporta veidam, kurā viņš trenējas:

piemērots sporta veidam – fiziskās attīstības, fizisko un funkcionālo spēju un veselības dati liecina, ka attiecīgais sporta veids sekmē pacienta veselību, fizisko attīstību, sagatavotību un sportisko rezultātu sasniegðanu;

nepiemērots – fiziskās attīstības, fizisko un funkcionālo spēju un veselības dati liecina, ka attiecīgais sporta veids nav pacientam piemērots.

Piemērotība sporta veidam % 2004. – 2005. gadā

Piemērotība sporta veidam 2004. gads 2005. gads

Piemēroti sporta veidam 98,6 99,1

Nepiemēroti sporta veidam 1,4 0,9

2005. gadā piemēroti sporta veidam ir 99,1 %, nepiemēroti sporta veidam 0,9 % bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistu. Salīdzinot ar 2004. gada rezultātiem, 2005. gadā palielinājies pacientu skaits, kas piemēroti sporta veidam par 0,5 %.

Fiziskās slodzes ietekme uz organismu sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi

Padziļinātajās profilaktiskajās medicīniskajās pārbaudēs tiek novērtēta arī

fiziskās slodzes ietekme uz bērna ar paaugstinātu fizisku slodzi un sportista organismu: labvēlīga – iepriekšējais fiziskās slodzes posms nav radījis nelabvēlīgas

izmaiņas (funkcionālas, veselības) organismā. nelabvēlīga – iepriekšējais fiziskās slodzes posms radījis nelabvēlīgas vai

patoloģiskas izmaiņas (funkcionālas, veselības) organismā.

14

Fiziskās slodzes ietekme uz organismu % 2004. – 2005. gadā

Fiziskās slodzes ietekme uz organismu 2004. gads 2005. gads

Labvēlīga fiziskās slodzes ietekme uz organismu 98,0 98,7

Nelabvēlīga fiziskās slodzes ietekme uz organismu 2,0 1,3

2005. gadā labvēlīga fiziskās slodzes ietekme uz organismu ir 98,7 %,

nelabvēlīga fiziskās slodzes ietekme uz organismu ir 1,3 % bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistu. Salīdzinot ar 2004. gada rezultātiem, 2005. gadā palielinājies pacientu skaits, kuriem ir labvēlīga fiziskās slodzes ietekme uz organismu par 0,7 %.

Nelabvēlīgas fiziskās slodzes ietekmes uz organismu biežākais iemesls ir fiziskās slodzes radīta pārslodze organismā, kas var rasties:

nepareizi organizēta treniņu un sacensību grafika dēļ (pārāk bieži un intensīvi treniņi un sacensības);

nopietnu dienas režīma pārkāpumu dēļ; slimības dēļ.

Ieteiktais treniņu režīms sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi

Izvērtējot padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātus, bērniem

ar paaugstinātu fizisku slodzi un sportistiem tiek rekomendēts attiecīgs treniņu režīms sporta nodarbībās:

bez ierobeþojumiem –atļauts trenēties bez ierobeþojumiem; ar ierobeþojumiem –atļauts trenēties, ievērojot un izpildot attiecīgus

sporta ārsta norādījumus un ieteikumus; neiesaka trenēties uz laiku – pacientam nav atļauts trenēties noteiktu laiku

saistībā ar kādu atklātu slimību vai traumu. Pēc atveseļošanās pacients atkārtoti dodas pie sporta ārsta uz papildus profilaktisko medicīnisko pārbaudi, kuras laikā sporta ārsts, atbilstoši pacienta veselības stāvoklim un organisma funkcionālajām spējām, var izmainīt ieteicamo treniņu režīmu;

nav ieteicams trenēties izvēlētajā sporta veidā – pacientam neiesaka trenēties izvēlētajā sporta veidā, sporta ārsts dod ieteikumus cita sporta veida izvēlei vai rehabilitācijas pasākumu veikšanai.

15

Ieteiktais treniņu režīms % 2004. - 2005. gadā

Ieteiktais treniņu režīms

2004. gads 2005. gads

n % n %

Bez ierobeþojumiem 10 109 76,2 11 805 74,8

Ar ierobeþojumiem 2 584 19,4 3 243 20,6

Netrenēties uz laiku 562 4,2 717 4,5

Netrenēties izvēlētajā sporta veidā 20 0,2 17 0,1

2005. gadā 74,8 % bērniem ar paaugstinātu fizisku slodzi un sportistiem ieteikts

trenēties bez ierobežojumiem, 20,6 % - ar fiziskās slodzes ierobežojumiem sporta nodarbību laikā, 4,5 % - netrenēties uz laiku kādas diagnosticētas slimības dēļ, 0,1 % - nav ieteikts trenēties izvēlētajā sporta veidā. Salīdzinot ar 2004. gadu, 2005. gadā par 1,4 %, samazinājies sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi skaits, kuri var trenēties bez ierobežojumiem un par 1,2 % palielinājies to skaits, kuri trenējas ar ierobeþojumiem.

Skolēnu, sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi kustību un balsta aparāta

izmeklēšana un novērtējums

Padziļinātas profilaktiskās medicīniskās pārbaudes laikā sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi tika izvērtēts kustību un balsta aparāts.

Kustību un balsta aparāta novērtējums skolēniem, sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi 2005. gadā

Kustību un balsta aparāts Bērnu skaits Procenti, %

Izmaiņas nav konstatētas, stāja pareiza 1 766 10,2

Kustību un balsta aparāta traucējumi, no tiem: 15 564 89.8

kifoze 237 1,4

lordoze 161 0,9

skolioze 1 350 7,8

Kopā 17 330 100

16

2005. gadā visiem apsekotiem bērniem (skolēni, bērni ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportisti) 10,2 % ir diagnosticēta pareiza stāja, 89,8 % - kustību un balsta aparāta traucējumi, no kuriem 7,8 % - skolioze, 1,4 % - kifoze, 0,9 % - lordoze.

2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, par 3 464 palielinājies pacientu skaits, kuriem ir veikta kustību un balsta aparāta pārbaude. 2005. gadā par 4,1 % samazinājies pacientu skaits, kuriem ir pareiza stāja.

Pēdu novērtējums sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi 2004. – 2005. gadā

Pēdas

2004. gads 2005. gads

n % n % Pareizas 10 318 71,1 12 492 75,4 Plakanā pēda 4 128 28,5 3 857 23,3 Pēdas iekšpus vai ārpus vērsta deformācija 57 0,4 207 1,3

2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, par 2 053 palielinājies bērnu skaits, kuriem

ir veikta pēdu pārbaude. Procentuāli par 5,2 % samazinājies bērnu skaits, kuriem ir konstatēta plakanā pēda (2005. gadā – 23,3 %, 2004. gadā – 28,5 %).

Rezultātu uzlabošanās saistīta ar precizitāti diagnostikā, ko nodrošina 2005. gadā iegādātie plantogrāfi. Tos izmanto kā Aģentūrā, tā arī izbraukumos profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības iestādēs un vispārizglītojošās skolās.

Bērniem, konstatējot kustību un balsta aparāta traucējumus vai dažādas pēdas deformācijas, sporta ārsti nodroðina ārstnieciski profilaktisko pasākumu kompleksu, kas ietver:

pārrunas ar bērniem un viņu vecākiem, sportistiem un treneriem par konstatējām veselības problēmām, tos veicinošiem faktoriem un pasākumiem cēloņu likvidēšanai;

ieteikumus pacientiem un treneriem par treniņu metodikas korekciju; ieteikumus fiziskās rehabilitācijas pasākumiem, arī treniņu procesā, tai skaitā

iesakot arī ortopēdiskos līdzekļus; nepieciešamības gadījumā iesaka bērnu traumatologa – ortopēda un ārsta

rehabilitologa konsultāciju.

Funkcionālā diagnostika sporta medicīnā

Aģentūras Funkcionālās diagnostikas kabinetā, izmantojot modernas tehnoloģijas, tiek veikta sirds asinsvadu sistēmas padziļināta funkcionāla izmeklēšana ar fiziskās slodzes testiem, kā arī kardiologa konsultācijas pacientiem.

17

Funkcionālajā diagnostikā pielietotās metodes

1. Sirds asinsvadu sistēmas funkcionālā stāvokļa izmeklēšana ar fiziskās slodzes testiem:

elektrokardiogrammas ar dozētu vai nedozētu slodzi pieraksts 12 novadījumos pirms, pēc slodzes un atjaunošanās periodā, pieraksta novērtējums;

kardiorespiratorās izturības tests – PWC 170 pēc EUROFIT metodes; veloergometrijas slodzes tests ar pakāpenisku nepārtraukti pieaugošu slodzi,

elektrokardiogrammas pieraksts 12 novadījumos asinsspiediena un elektrokardioskopiskā kontrolē;

2. Ehokardiogrāfija M un B režīmā ar portatīvo ehokardiogrāfu.

EKG konstatēto izmaiņu struktūra % 2004. - 2005. gadā

Izmaiņas EKG 2004. gads 2005. gads

Nespecifiskas ST T izmaiņas 49,6 34,5 Sirds vadīšanas traucējumi 24,2 22,0 Sirds ritma traucējumi 22,6 25,4 Pārējās izmaiņas 3,6 18,1 Kopā 100 100

No 2005. gadā konstatētajām izmaiņām elektrokardiogrammās, visvairāk – 34,5 % nespecifiskas ST T izmaiņas, 22,0 % - sirds vadīšanas traucējumi, 25,4 % - sirds ritma traucējumi un 18,1 % - pārējās izmaiņas.

Nespecifiskas ST T izmaiņas bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistiem visbiežāk veidojas:

pēc fiziskām pārslodzēm; pēc akūtām infekcijas slimībām; pie dishormonālām izmaiņām organismā; pie citām slimībām, piemēram, dzelzs deficīta anēmijas.

Sirds ritma traucējumi

Sirds ritma traucējumi bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistiem

pārsvarā ir saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumiem un daudzos gadījumos antiaritmisku terapiju neprasa. Tomēr sirds ritma traucējumi var norādīt uz fizisku pārslodzi. Šajos gadījumos ir obligāta kardiologa konsultācija, ehokardiogrāfiska izmeklēšana un sporta ārsta ieteikumi treniņu procesa korekcijai.

18

Sirds ritma traucējumi 2004. – 2005. gadā

Sirds ritma traucējumi 2005. gads

n %

Ritma avota migrācija 1 488 49,9

Ekstrasistoles 1 494 50,1

Kopā 2 982 100 2005. gadā sirds ritma traucējumi tika konstatēti 2 982 pacientiem, aptuveni

vienādi tiek konstatētas ritma avota migrācijas un ekstrasistoles.

2.2.2. Bērnu un pusaudþu, vecumā no 6 – 17 gadiem ieskaitot, fiziskās sagatavotības noteikšana pēc EUROFIT metodes Aģentūrā 2005. gadā veica fiziskās attīstības, fiziskās sagatavotības un darbspējas, kā arī kustību un balsta aparāta noteikðanu 13 054 bērniem un pusaudþiem:

11 025 sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi padziļināto profilaktiski medicīnisko pārbaužu ietvaros gan iestādē, gan izbraukumos Latvijas rajonu profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, sporta klubos;

2 029 vispārizglītojošo mācību iestāžu skolēniem un pirmsskolas izglītības iestāžu 6 – 7 gadīgiem bērniem saskaņā ar minēto iestāžu vadītāju rakstiskiem pieteikumiem.

EUROFIT metode ir standartizēta, zinātniski pamatota metode sporta medicīnā, ar kuras palīdzību nosaka iedzīvotāju, tai skaitā bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi un skolēnu fizisko attīstību, fizisko sagatavotību un organisma funkcionālās spējas, to attīstības dinamiku.

EUROFIT metodes izmantošanas mērķis ir iedzīvotāju, īpaši bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi un skolēnu, fiziskās sagatavotības līmeņa paaugstināšana dzīves kvalitātes uzlabošanai, darbspējīgo iedzīvotāju skaita palielināšanai valstī.

Katra EUROFIT metodes testa rezultāts tiek ievadīts datu bāzē „EUROFIT informācijas sistēma”, lai veiktu novērtēšanu pēc BOV SIA “Sporta medicīnas centrs” 2001. gadā izstrādātās EUROFIT metodes testu novērtējuma skalas pirmās variācijas pa vecumiem un dzimumiem piecos līmeņos: augsts, virs vidējā, vidējs, zem vidējā, zems, kā arī veiktu sekojošu datu apstrādi katrai sporta vai vispārizglītojošai organizācijai par tās audzēkņu fizisko attīstību, fiziskajām un funkcionālajām spējām, fiziskās sagatavotības līmeni un datu analīzi valstī, tai skaitā salīdzinot ar citām valstīm.

Pamatojoties uz testu rezultātiem, sporta ārsts sniedz kopējo EUROFIT metodes testu novērtējumu un ieteikumus fiziskās sagatavotības līmeņa

19

paaugstināšanai, pareizas stājas veidošanai saistībā ar speciāliem un vispār attīstošiem vingrinājumiem, atveseļošanas programmu sastādīšanu.

EUROFIT metodes novērtējuma sadalījums pa dzimumiem 2005. gadā

Līmenis Meitenes Zēni Kopā n % n n %

Zems līmenis 241 6,0 397 4,4 638 4,9 Zem vidējā līmeņa 1 291 32,1 2 637 29,2 3 928 30,1 Vidējs līmenis 1 593 39,6 3 905 43,2 5 498 42,1 Virs vidējā līmenis 821 20,5 1 975 21,9 2 796 21,4 Augsts līmenis 73 1,8 121 1,3 194 1,5 Kopā 4 019 100,0 9 035 100,0 13 054 100,0

EUROFIT metode tika veikta 4 019 jeb 30,8 % meitenēm un 9 035 jeb 69,2 % zēniem. Fiziskās veselības vērtējums zēniem un meitenēm praktiski neatšķiras.

FiziskFiziskāās sagatavots sagatavotīības salbas salīīdzindzināājums jums ppēēc EUROFIT metodes, 2005. gadc EUROFIT metodes, 2005. gadāā (%)(%)

1.6 0.8

23.7

10.5

44.7

29.526.5

46.8

3.4

12.5

05

101520253035404550

Augstslīmenis

Virs vidējalīmeņa

Vidējslīmenis

Zem vidējalīmeņa

Zems līmenis

Bērni ar paaugstinātu fizisku slodzi Skolēni

Sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi EUROFIT metodes novērtējuma sadalījums 2005. gadā parāda, ka sporta organizāciju audzēkņu fiziskā attīstība, organisma funkcionālās spējas un fiziskās sagatavotības līmenis ir augstā un virs vidēja līmeņa – 25,3 % (2004. gadā – 25,3 %), vidējs – 44,7 % (2004. gadā – 46,4 %), bet zem vidējā un zems līmenis – 29,9 % (2004. gadā – 28,32 %). Procentuāli palielinājies sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi skaits, kuru organisma

20

funkcionālās spējas un fiziskās sagatavotība ir novērtēta augstā līmenī. Skolēnu fiziskās sagatavotības līmenis pazeminās un atpaliek no iepriekšējo gadu vidējiem rādītājiem, bet bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi tas pakāpeniski paaugstinās. 2.2.3. Dopinga kontrole un pētījumi

2005.gadā dopinga kontroles veikšanai savākti 249 paraugi pēc Antidopinga komitejas lēmuma šādos 37 sporta veidos – airēšana, basketbols, biatlons, BMX, bobslejs, bodibildings, bokss, cīņa, dþudo, florbols, futbols, handbols, hokejs, kalnu slēpošana, kamaniņas, kanoe, modernā pieccīņa, MTB riteņbraukšana, orientēšanās, pauerliftings, peldēšana, regbijs, riteņbraukšana, rollerslēpošana, sēdvolejbols, skeletons, slēpošana, snovbords, svarcelðana, ðorttreks, taekwondo, teniss, triatlons, vieglatlētika, virves vilkðana, volejbols.

Sportistu dopinga kontroles laikā iegūto paraugu analīze tika veikta WADA (Pasaules Antidopinga aģentūras) un SOK (Starptautiskās Olimpiskā komitejas) akreditētā laboratorijā Zviedrijā, kas atbilst ISO 9001 kvalitātes prasībām un atrodas Karolinska Universitātes Huddinge nodaļā Stokholmā, ar kuru Aģentūrai noslēgts līgums par laboratorijas pakalpojumiem.

Dopinga kontroles tiek iedalītas pēc to saistības ar sacensībām un 2005. gadā tika veiktas:

161 ārpussacensību dopinga kontroles Latvijas sportistiem no valsts budþeta;

39 sacensību dopinga kontroles Latvijas sportistiem no valsts budžeta; 31 kontrole ārpussacensību laikā par Latvijas Sporta federāciju padomes

līdzekļiem; 13 kontroles sacensību laikā pēc sporta organizāciju pieprasījuma kā

publiskie maksas pakalpojumi; 5 dopinga kontroļu paraugi tika sabojāti, transportējot uz laboratoriju, un

tiem analīze netika veikta. Analizējot ārpus sacensību periodā savāktos dopinga kontroles paraugus,

WADA akreditētās laboratorijas nosaka šādu vielu grupu klātbūtni – anaboliskie līdzekļi, peptīdu hormoni, diurētiskās vielas, maskējošās vielas, antiestrogēni līdzekļi, savukārt, veicot sacensību laikā iegūto paraugu analīzi, laboratorijas nosaka visu iepriekšminēto vielu grupas, kā arī stimulatorus, narkotikas, beta-2 agonistus, glikokortikosteroīdus un kanabinoīdus.

21

Sporta veidi un to sportistiem 2005. gadā veikto dopinga kontroļu skaits

6

8

8

2

14

1

4

4

2

4

9

3

30

1

2

10

3

2

4

5

7

3

8

2

2

2

4

12

2

4

2

5

17

4

9

1

2

2

7

2

13

2

1

4

1

4

5

0 5 10 15 20 25 30 35Airē

šanaBa

sketbo

lsBiatlon

sBM

XBobs

lejs

Bodib

ilding

sBo

kss

Cīņa

Dþud

oFlorb

olsFu

tbolsHan

dbols

Hoke

js

Kalnu

slēp

ošan

aKa

man

iņas

Kano

e

Moder

nā piec

cīņa

MTBOrie

ntēš

anās

Paue

rlifting

sPeldē

šana

Regb

ijs

Riteņb

rauk

šana

Rolle

rslēp

ošan

aSē

dvole

jbolsSk

eleto

nsSlēp

ošan

aSn

ovbo

rds

Svar

celða

naÐorttr

eks

Taek

wondo

Tenis

sTriat

lons

Vieg

latlēt

ika

Virv

es vilk

ðanaVo

lejbo

ls

22

Izvērtējot sadalījumu pēc kontrolē iesaistīto sportistu dzimuma, 2005. gadā veiktas 46 kontroles sievietēm un 203 – vīriešiem.

249

46

203

0

50

100

150

200

250

Kopā Sievietes Vīrieši

2005.gada dopinga kontroles pa dzimumiem

KopāSievietesVīrieši

Minētās dopinga kontroles veiktas šādās pilsētās un rajonos – Rīga, Sigulda,

Aizkraukle, Jelgava, Ventspils, Priekuļi, Valmiera, Cēsis, Jūrmala, Ludza, Daugavpils, Murjāņi, Ērgļi, Inčukalns, Limbaži, Ogre, Ozolnieki, Smiltene, Tukums, Liepāja, Ādaži.

Dopinga kontrolēs iesaistīto sportistu skaits un iedalījums vecuma grupās:

30

64

89

34 32

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

12 - 17 g.v. 18 - 20 g.v. 21 - 25 g.v. 26 - 30 g.v. 31 un vairāk

2005.gada dopinga kontroles pa vecuma grupām

Karolinska Universitātes Huddinge nodaļā (Stokholmā, Zviedrijā) dopinga kontroles laboratorijā veikto dopinga kontroles paraugu analīžu rezultāti ir šādi:

23

2 pozitīvas kontroles, kas atbilstoši Antidopinga komitejas lēmumam atzītas par antidopinga noteikumu pārkāpumu;

11 pozitīvas dopinga kontroles 3 sportistiem, kurās konstatēts izmainīts testosterona daudzums. Sportistiem tika veikti īpaši izmeklējumi un pierādīts dabisks hormonu līmeņa paaugstinājums, līdz ar to pārkāpums nav konstatēts un sankcijas netika piemērotas;

210 negatīvas dopinga kontroles; 21 dopinga kontrole, par kurām tālāk informāciju no laboratorijas saņēma

sporta federācija, kura veikusi pasūtījumu; 5 dopinga kontroļu paraugi, kas sabojāti, transportējot uz laboratoriju, un to

analīzes netika veiktas.

215

210

211

0

50

100

150

200

250

Federācijai Nav veikta Negatīvs Pozitīvs Izmainīts T/E

2005.gada dopinga kontroļu rezultāti

FederācijaiNav veiktaNegatīvsPozitīvsIzmainīts T/E

Par antidopinga noteikumu pārkāpumu attiecīgās sporta veidu federācijas

pieņēma Pasaules Antidopinga kodeksā paredzētās sankcijas: Latvijas Pauerliftinga federācija – diskvalifikācija sportistam dalībai

sacensībās uz 2 gadiem par anaboliskā steroīda – metandienona – lietoðanu; Latvijas Riteņbraukšanas federācija – brīdinājums sportistam par īpašajā

sarakstā iekļautas vielas – efedrīna – netīšu lietošanu. 2005. gadā atbilstoši Antidopinga komitejas lēmumam Aģentūra nodrošināja

sporta organizāciju pieprasīto dopinga kontroļu veikšanu sacensību laikā: Latvijas Vieglatlētikas savienības pieteikums – 5 dopinga kontroles

starptautiskās sacensībās „Rīga 2005”; Latvijas Slēpošanas savienības pieteikums – 4 dopinga kontroles Pasaules

kausa posma sacensībās rollerslēpošanā Cēsīs 2005. gada 1.- 3. jūlijā; Latvijas Taekvondo federācijas pieteikums – 8 dopinga kontroles Eiropas

taekvondo čempionātā Rīgā 2005. gada 6.- 9. oktobrī;

24

Latvijas Florbola federācijas pieteikums – 4 dopinga kontroles pasaules čempionātā florbolā junioriem U – 19 Cēsīs 2005. gada 25. – 30. oktobrī;

pēc Latvijas Sporta federāciju padomes pieteikuma – 31 ārpussacensību dopinga kontrole Latvijas sportistiem – Turīnas Olimpiskos spēļu kandidātiem.

1

8

18

8

37

5

28

18

2

18 20

13

636

31

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Janv Febr Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sept Okt Nov Dec

2005.gada dopinga kontroles pa mēnešiem

Maksas pakalpojumiAntidopinga komiteja

2.3. Pārskats par iestādes vadības un darbības uzlabošanas sistēmām

Lai nodrošinātu saskaņotu un nepārtrauktu Aģentūras darbību, pilnveidota Aģentūras iekšējā darba organizācija, kā arī uzturēts kontakts ar sabiedrību fiziskās veselības veicināšanas jomā. Pārskata gada laikā Aģentūra ir strādājusi pie jaudīgākas informāciju tehnoloģijas ieviešanas un vairāku darba vietu aprīkošanas ar datoriem, sabiedrības informēšanas pasākumu nodrošināšanas, personāla tālākizglītošanas veicināšanas, kā arī iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanas. 2005. gadā:

uzsākta procedūra ISO 9001 kvalitātes sertifikāta antidopinga sistēmai Latvijā iegūšanai 2007. gada sākumā un panākta vienošanās ar Somijas Antidopinga aģentūru (FINADA) par palīdzību ISO sagatavošanās procesam;

tika organizētas un veiktas 9 cenu aptaujas un 1 sarunu procedūra. Nozīmīgākie no iepirkumiem ir medicīniskās aparatūras - portatīvā elektrokardiogrāfa un 6 plantogrāfu iegāde, informācijas tehnoloģiju attīstības jomā - četru datoru komplektu, tajā skaitā divu lāzerprinteru iegāde;

korupcijas novēršanai un apkarošanai Aģentūra darbojas saskaņā Veselības ministrijas 2005. gada 15. martā apstiprināto Sporta medicīnas valsts aģentūras Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā 2004. –

25

2008. gadam noteikto uzdevumu izpildes plānu. Veselības ministrijai divas reizes gadā tika nosūtīts pārskats par plānā noteikto uzdevumu izpildi;

pakalpojumu pieejamības veicināšanai Aģentūra ir noslēgusi līgumus par veselības aprūpes pakalpojumiem ar sekojošām apdrošināšanas akciju sabiedrībām: „Balta”, „Parekss apdrošināšanas kompānija”, „Balva”, „Baltijas Transporta apdrošināšana”, „Baltikums”, Seesam Life Latvia”, „ERGO Latvijas dzīvība”, „If Latvia”.

Saskaņā ar LR Veselības ministrijas 2005. gada 8. februāra rīkojumu Nr. 20 „Par Veselības ministra padotībā esošo iestāžu audita sistēmu” Aģentūra ir ietverta Veselības ministrijas Iekšējā audita nodaļas darba apjomā.

Aģentūrā 2005. gadā iekšējās kontroles sistēmas ietvaros tika veikta kvalitātes kontrole grāmatvedības un finanšu sistēmā, vadības sistēmā, personāla vadības sistēmā.

Vadības sistēmas ietvaros: 1. aktualizēta iestādes struktūra atbilstoši lielumam un darbībai; 2. tika pilnveidoti, aktualizēti un izstrādāti jauni iekšējie normatīvie dokumenti:

Sporta medicīnas valsts aģentūras Ētikas kodekss; Iepirkumu kārtība; Darbinieku darba samaksas noteikumi; Darba drošības standarti; dokumentācija ārstniecības procesa vadīšanai saskaņā ar MK noteiktajām

obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm; veselības aprūpes procesa sporta medicīnā vadīšana iestādē un ārpus

iestādes profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, vispārizglītojošās skolās.

Grāmatvedības un finanšu sistēmas jomā, pamatojoties uz iekšējā kontroles ieteikumiem tika aktualizēta un pilnveidota iekšējā dokumentācija – Grāmatvedības nolikums ar skaidri definētiem mērķiem un uzdevumiem, grāmatvedības dokumentu aprites shēma, inventarizācijas norises kārtība, kontu plāns, pamatlīdzekļu uzskaites kārtība. Personāla vadības sistēmā izstrādāts Aģentūras Personāla atlases un cilvēkresursu vadības standarta projekts, kas ietver personāla politiku, personāla stratēģiju, personāla veidošanu, personāla plānošanu, personāla atlasi, personāla vērtēšanu, personāla motivēšanu. Iekšējās kontroles pasākumi regulāri (vienu reizi mēnesī vai vienu reizi nedēļā, atbilstoði veicamajam uzdevumam) tiek veikti struktūrvienībās:

Sporta medicīnas un Rehabilitācijas nodaļās ārstiem tiek kontrolēta medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanas kvalitāte, noteiktā darba apjoma izpilde, māsām - darba izpilde atbilstoði amata aprakstos minētajiem uzdevumiem, medicīnisko tehnoloģiju izpilde, atbilstoši noteiktajiem medicīnisko tehnoloģiju standartiem;

Antidopinga nodaļā tiek pārbaudīts dopinga kontrolieru darbs dopinga kontroles veikšanas laikā, tā atbilstība medicīniskajai tehnoloģijai „Dopinga kontrole sporta medicīnā”. Vienu reizi mēnesī tiek veikta datu bāzē „Dopinga kontroles datu bāze” ievadīto datu kontrole.

26

2005. gadā nozīmīgākie pasākumi veikti iestādes iekšējās darbības funkciju un uzdevumu izpildes kārtības noteikšanai dokumentētā veidā – rīkojumos un iekšējos normatīvajos aktos. Šis virziens ir svarīgs, jo dokumentētām procedūrām, standartiem ir sākotnēja nozīme procesu izprašanai, sakārtošanai un izpildes standarta noteikšanai, kas kopumā atvieglo sistēmu pārskatāmību.

3. Budžeta informācija 3.1. Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums

Aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta – programmas „Veselības aprūpe” apakšprogramma „Veselības aprūpes valsts aģentūru finansēšana”, kā arī pašu ieņēmumiem.

2005. gada finansējuma saņemšanai tika sagatavota un apstiprināta budžeta tāme 2005. gadam par Ls 376 417, t.sk. pašu ieņēmumi Ls 65 000. Rezidentu apmācībai tika piešķirti Ls 12 101. Sakarā ar to, ka tika mainīts dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem sadalījums pa mēnešiem, 2005. gada IV ceturksnī tika izstrādāta precizētā gada tāme, kurā izdevumi pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem tika precizēti atbilstoši izmaksām.

Aģentūra finanšu līdzekļus apguva 100 %. Pārskata periodā uzturēšanas izmaksām izlietoti kopā Ls 376 417, rezidentu apmācībai Ls 10 727. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem sastādīja Ls 65 577.

Valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojums (latos)

Finansiālie rādītāji 2004. gadā (faktiskā izpilde)

2005. gadā Apstiprināts tāmē Faktiskā izpilde

Finanðu resursi izdevumu segðanai kopā

340 587 388 518 389 238

Dotācijas 285 347 324 238 323 518 Maksas pakalpojumi un citi paðu ieņēmumi

55 240 65 000 65 720

Ārvalstu finanšu palīdzība

- - -

Izdevumi kopā 359 557 388 518 414 407 Uzturēšanas izdevumi kopā

343 253 382 018 395 029

Izdevumi kapitālieguldījumiem

16 304 6 500 19 378

27

3.2. Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitātes izvērtējums

Rentabilitātes rādītāji

2004. gads Ls

Attiecība pret apgrozījumu

%

2005. gads Ls

Attiecība pret apgrozījumu

% Apgrozījums 340587 100

389238 100

Izmaksas t.sk. 359 557 105.57

414 407 106.47

Algas 185 517 54.47

223 430 57,40

Sociālas iemaksas

42 117 12.37 51 236 13.16

Komandējumi 10 841 3.18

14 336 3.68

Pakalpojumu apmaksa

70 054 20,57 74 191 19.06

Materiālu un energoresursu iegāde

34 724 10.19 31 826 8.18

Amortizācija 16 304 4.79

19 378 4.98

Rentabilitātes rādītājs

-5.57 - 6.47

Pēc rentabilitātes analīzes var konstatēt līdzekļu nepietiekamību kā 2004. gadā,

tā arī 2005. gadā. 2005. gadā zaudējumi radušies sakarā ar faktiskiem izdevumiem, kam nebija finansiāla seguma (pamatlīdzekļu amortizācija, darbinieku veselības apdrošināšana, starptautiskā antidopinga nodeva).

Līdzekļu efektivitātes izvērtējums

Ieņēmumi 2004.

gads 2005. gads

Rezultāts pret

iepriekšējo gadu %

Pamatojums

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

274 175 311 417 113.58 Pieauga darba apjoms, darba algas,

darbinieku skaits Pašu ieņēmumi 55 240 65 720 118.97 Palielinājās

sadarbības partneru skaits

28

Rezidentu sporta medicīnā apmācība

11 172 12 101 108.31 Palielinājies rezidentu skaits un attiecīgi finansējums

Kopā 340 587 389 238 113.67 4. Personāls

2005. gadā Aģentūrā štata vienību skaits – 82. Darba tiesiskās attiecības aģentūrā pārtraukuši 9 darbinieki, no jauna pieņemti 13 darbinieki. Aģentūras darbinieku sastāvs procentuāli ir 85,7 % sievietes un 14,3 % vīrieši. Galvenais strādājošo pamatsastāvs ir veselības aprūpes speciālisti (ārsti, māsas, fizioterapeiti).

Darbinieku raksturojums 2005. gadā

1. Vecums/dzimums Sievietes Vīrieši 20 – 29 gadi 3 1 30 – 39 gadi 22 - 40 – 49 gadi 28 1 50 – 59 gadi 12 1 60 – 69 gadi 6 5 70 gadi un vairāk 2 1 2. Amats/dzimums 73 9 t.sk. speciālisti 60 7 t.sk. nodaļu vadītāji, vietnieki

4 1

t.sk. departamentu direktori un vietnieki

3 -

t.sk. darbinieki 6 1

Darbinieku izglītības līmenis 2005. gadā

Izglītības līmenis Strādājošo skaits Bakalaura grāds 2 Maģistra grāds 2 Doktora grāds 2 Kopā darbinieki ar augstāko izglītību 37 Kopā darbinieki ar vidējo izglītību 6 Kopā darbinieki ar vidējo speciālo izglītību

26

Kopā darbinieki ar citu izglītību 7 Darba aizsardzība

29

Aģentūrā ir noteikti darba vides riska faktori un novērtēti riski darbinieku drošībai un veselībai. Pieņemtie darbinieki tiek personiski instruēti par drošības noteikumiem iestādē.

Personāla izglītošana

Atbilstoði Aģentūras 2005. gada darbības plānam personāla profesionālās izaugsmes jomā darbiniekiem tika nodrošināta iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju, piedaloties konferencēs un kongresos (Velsas Parlamenta Veselības veicināšanas daļas organizētā konference par veselības veicināšanu jauniešiem Karidfu (Velsā); IV Eiropas sporta medicīnas kongress un Eiropas Sporta medicīnas asociāciju federācijas 5. Padomes sēde Lemesos (Kiprā), ANADO izglītības un informācijas seminārs Londonā (Lielbritānija), starptautiskā konference “Sports un veselība” Hammanet (Tunisija), II starptautiskais kongress “Sports un veselība” Sanktpēterburgā (Krievija), antidopinga konvencijas novērtēšanas sanāksme Varšavā (Polija), IV Starptautiskais Baltijas sporta medicīnas kongress Rīgā, 3. ikgadējā Latvijas traumatologu un ortopēdu konference Rīgā.

Darbinieki paaugstināja savu kvalifikāciju, apmeklējot kursus, seminārus profesionālās asociācijās, Latvijas treneru tālākizglītības centrā, Vadības sistēmu un mārketinga pētījumu aģentūrā, SIA “Merkūrijs konsultants”, Zvērinātu revidentu asociācijā.

Aģentūras ārstniecības personas apmeklēja sekojošus kvalifikācijas celšanas kursus: „Sirds un asinsvadu sistēmas funkcionālo spēju optimizēšana”; „Manuālā terapija – diagnostika un terapija”; „Homotoksikoloģijas koncepcija sportā”; „Koronārā sirds slimība un perioperatīvā mortilitāte”; „Hroniskas sirds mazspējas diagnostikas aktualitātes un jaunumi. Dažādas taktikas, uzsākot hroniskas sirds mazspējas terapiju”; „Latvijas pediatrijas attīstība”; „Talantu attīstīšanas iespējas. Līderu izvirzīšana sportā”; „Sporta menedþments – attīstības perspektīva”; „Sabiedriskās attiecības sportā”; „Izturības trenēšana un sirds problēmas”; „Sporta psiholoģija”; „Akūti koronārie sindromi, komplikācijas un risinājumi”; „Pēdas un pēdas locītavu patoloģiju diagnostika un ārstēšana”; „Uztura problēmas alerģiskiem bērniem”; „Dabas dziedniecības regulējošā terapija geriatrijā un hronisku slimību gadījumos”; „Biežāk sastopamās pēdas problēmas sportistiem”; „Reimatiskais artrīts”; „ Sieviete laika lokos/ateroskleroze, osteoporoze”; „Traumatoloģisku un ortopēdisku pacientu aprūpe”; „Pacientu problēmas asinsvadu ķirurģijā un pacientu aprūpe”.

Aģentūras administratīvā, finanšu darba nodrošināšanai tika apmeklēti sekojoši kursi: „Personāla lietvedība”; „Finanšu grāmatvedība un nodokļi”; „Ārstniecības iestādes dokumentu arhivēšana”; „Valsts iepirkumu procedūras Eiropas Savienībā un to ieviešana Latvijā”; „Ugunsdrošība”; „Elektroniskie dokumenti”. Lai nākamajā gadā sekmīgāk turpinātu iesākto Aģentūras iekšējās kvalitātes sistēmas darbībā, papildinātas atsevišķu darbinieku zināšanas šādos kursos: „Iekšējās kvalitātes audits”; „Kvalitātes pamati un ISO 9001:2000 prasību skaidrojums”. 5. Komunikācija ar sabiedrību

30

5.1. Pasākumi, kas veikti sabiedrības informēšanai un izglītošanai 5.1.1.Izglītojošais un metodiskais darbs Aģentūra valsts finansētajos izglītojoši metodisko pasākumu ietvaros veic plaðu izglītojošo un informatīvo darbu sabiedrības, veselības aprūpes, sporta un izglītības speciālistu izglītībā sporta medicīnas, antidopinga un fiziskās veselības jomā. Aģentūra 2005. gadā noorganizēja un veica izglītojošos kursus:

ģimenes ārstiem „Sporta medicīnas pamati ģimenes ārstu praksē” ar mērķi iepazīstināt ģimenes ārstus ar sporta medicīnas pamatjautājumiem, iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, veselības veicināšanai un saglabāšanai, ieteikt pareizas un sabalansētas fiziskās slodzes atbilstošas pacienta veselībai un vecumam, fiziskai sagatavotībai, fiziskām un funkcionālām spējām, nodrošināt primāro veselības aprūpi ar neracionālām fiziskām slodzēm radušos slimību un sporta traumu gadījumos un rehabilitācijas periodā;

medicīnas māsām „Fiziskās veselības aprūpe un veicināšana bērniem un pieaugušajiem māsas praksē” ar mērķi izglītot māsas un ārstu palīgus par fiziskās aktivitātes un sporta labvēlīgo ietekmi uz visu vecumu veselu un slimu cilvēku organismu, kā arī par iedzīvotāju fiziskās veselības uzlabošanas un dažādu slimību profilakses nodrošināšanas iespējām;

sporta speciālistiem, fizioterapeitiem un medicīnas māsām „Fiziskā rehabilitācija bērniem ar nepareizu stāju” sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības skolu ar mērķi izglītot mērķauditoriju par fiziskās rehabilitācijas, tai skaitā masāžas un ārstnieciskās vingrošanas, iespējām kustību un balsta aparāta traucējumu korekcijai bērniem;

Aģentūra vada un īsteno sporta medicīnas un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes programmas, izstrādā metodiskos materiālus. 2005. gadā sagatavoti 4 metodiskie ieteikumi (atveseļošanas un veselības veicinošas programmas): „Veselība un vispārējas fiziskās sagatavotības līmeņa paaugstināšana bērniem un pusaudžiem”, „Atveseļošanas programma pareizas stājas veidošanai bērniem ar diagnosticētām spārnveida lāpstiņām”, „Atveseļošanas programma pareizas stājas saglabāšanai un stājas traucējumu profilaksei”, „Fiziskas pārslodzes izraisīti miokarda repolarizācijas traucējumi bērniem ar paaugstinātu slodzi”.

No 2000. gada Aģentūra ir apmācīttiesīga iestāde sporta medicīnā. Aģentūra izstrādājusi un 2005. gadā pilnveidojusi sporta ārsta specialitātes apguvei četrgadīgu pilna laika klātienes rezidentūras pēcdiploma studiju programmu sporta medicīnā, kas apstiprināta Latvijas Universitātes Senāta sēdē 2000. gada 26. jūnijā un akreditēta 2001. gada 13. jūnijā uz 6 gadiem. Rezidentūras programmas sporta medicīnā mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi sporta ārsta specialitātē pēc augstākās medicīniskās izglītības iegūšanas, lai sniegtu iedzīvotājiem kvalificētu palīdzību sporta medicīnas jomā, dotu ieteikumus optimālām fiziskām aktivitātēm, veiktu profilaktiskos pasākumus, diagnosticētu un ārstētu ar

31

fiziskām aktivitātēm un sportu saistītās slimības, traumas un citus patoloģiskus stāvokļus, rehabilitētu, kā arī veiktu sabiedrības, nesertificētu ārstu, veselības aprūpes, sporta un izglītības darbinieku, studentu izglītošanu sporta medicīnas un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jautājumos un būtu spējīgs veikt zinātniskus pētījumus sporta medicīnā.

2005. gadā sporta medicīnas rezidentūrā iestājās 2 rezidenti. Sadarbībā ar Latvijas sporta medicīnas asociāciju Aģentūras darbinieki piedalījās

IV Starptautiskā Baltijas sporta medicīnas kongresa sagatavošanā un organizēšanā, kas notika Rīgā, Kongresa namā 2005. gada 11. un 12. novembrī un ko atzinīgi novērtēja Eiropas Sporta medicīnas asociāciju federācijas Izpildkomitejas pārstāvji. Kongresā piedalījās 252 dalībnieki no 13 dažādām pasaules valstīm. Aģentūras darbinieki piedalījās ar referātiem: „Sporta medicīna Latvijā un tās nākotnes perspektīvas”, „Bērnu fiziskās sagatavotības līmenis Latvijā”, „Fiziskās veselības aprūpe bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistiem Latvijā”, „Fiziskā veselība bērniem – basketbolistiem”, „Terapeitiskās lietošanas atļauju izsniegðana sportistiem”, „Entezopātija un juvenila osteohondroze kā pārslodzes traumas jauniem sportistiem”.

2005. gadā Aģentūras darbinieki ar referātiem piedalījās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu direktoru gada sanāksmēs, Veselības veicināšanas valsts aģentūras organizētajā seminārā, 5. Ārstu kongresā un citos pasākumos.

Lai izglītotu privāto sporta

klubu, īpaši trenažieru zāļu īpašniekus un apmeklētājus, par dopinga kaitīgumu, sagatavota brošūra „Saki NĒ dopingam” latvieðu un krievu valodā (15000 eksemplāru), 2005.gadā uzsākta

un 2006. gadā tiks turpināta ðo brošūru mērķtiecīga un plānveidīga izplatīšana sporta klubos, lai veicinātu anabolisko steroīdu lietošanas kaitīguma izpratni kluba apmeklētāju vidū un mazinātu iespējamo nelegālo šo vielu tirdzniecību šajās sporta iestādēs. Nolūkā

izvērtēt un kontrolēt uztura bagātinātāju tirdzniecību, plānots sadarbībai piesaistīt Pārtikas un veterināro dienestu un arī tiesībaizsardzības iestādes.

Ar labiem panākumiem un atsaucību turpinās vispārizglītojošām skolām paredzētās izglītojošas programmas ievieðana. Informācija par Aģentūras piedāvājumu nolasīt lekcijas visiem Latvijas sporta skolotājiem tiek regulāri nosūtīta visu rajonu un pilsētu par sporta izglītību atbildīgajiem darbiniekiem. Tika apkopoti

32

12 pilsētu un rajonu izglītības pārvalžu pieteikumi par lekcijām vidusskolas sporta skolotājiem. Atbilstoši šiem pieteikumiem nolasītas 12 lekcijas 357 sporta skolotājiem 10 Latvijas rajonos un pilsētās, kuri apmāca apmēram 24 200 vidusskolēnus. Turpmākajos gados paredzēti regulāri zināšanu atjaunošanas pasākumi.

Lai informētu sporta federāciju pārstāvjus par antidopinga noteikumiem, Aģentūras pārstāvji piedalījušies šādu organizāciju pasākumos un snieguši informāciju – Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālajā asamblejā, Latvijas Sporta federāciju padomes kopsapulcē, Eiropas Nevalstiskās sporta organizācijas (ENGSO) Ģenerālā Asamblejā, Latvijas Vieglatlētikas savienības, Latvijas Orientēšanās federācijas, Latvijas Futbola federācijas, Latvijas Vingrošanas federācijas, Latvijas Tenisa savienības, Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sanāksmēs par sadarbību Latvijas Antidopinga kodeksa ieviešanā. 38 izglītības pasākumi veikti ārpussacensību dopinga kontroļu laikā, izglītojot sportistus par dopinga kontroles procedūru un sportā aizliegtajām vielām. Informācija sniegta arī Latvijas Riteņbraukšanas federācijas sportistiem Latvijas Jaunatnes olimpiādes laikā Ventspilī, Latvijas Snovborda federācijas, Latvijas Svarcelšanas un Latvijas Pauerliftinga federācijas klubu apvienības sportistiem un pārstāvjiem. Gatavojoties Turīnas Olimpiskajām spēlēm, Aģentūras speciālisti informēja Latvijas Olimpiskās komitejas un ziemas sporta veidu pārstāvjus par Latvijas sportistu – olimpisko spēļu kandidātu – dopinga kontrolēm. E – pakalpojumi Aģentūrai ir izveidotas divas mājas lapas – www.sportamedicina.lv, kurā ir ievietota informācija par sporta medicīnu un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpi un www.antidopings.lv, - informācija par antidopinga pasākumiem. Līdz gada beigām antidopinga mājas lapu aplūkojuši 2 005 apmeklētāji 30 728 reizes, kas ir vidēji 84 reizes dienā. Vidējais ilgums, ko katrs apmeklētājs pavadījis mājas lapā ir 1 min. 05sec. Vairāk kā vienu reizi mājas lapu ir aplūkojuši 1 045 dažādi apmeklētāji. 5.1.2. Sadarbība ar masu medijiem Aģentūra iespēju robežās veica aktivitātes sabiedrisko attiecību jomā:

piedalījās diskusijā portālā Delfi „Laiks sportam”, piedalījās televīzijas raidījumos: LNT rīta ziņu televīzijas raidījumā

„900 sekundes”, Latvijas TV 7 „Medicīna un mēs”, Latvijas Radio 1, sniegta informācija par antidopinga pasākumiem ziņu aģentūrai

„LETA”, sniegtas intervijas un ievietoti raksti žurnālos „Junisports”,

“Vaduguns”, „Apelsīns”, „Santa”, „36,6”, laikrakstos ‘Neatkarīgā Rīta Avīze”, „Nedēļa”, „Diena”, “Latvijas Vēstnesis” .

5.2. Starptautiskā sadarbība

33

Sadarbības valsts

Līdzšinējās sadarbības

jomas/projektu nosaukums; divpusējās vizītes

Sadarbības izvērtējums

Eiropas Padomes Antidopinga konvencija Kontroles grupa

Sanāksme vienu reizi gadā Strasbūrā.

Konvencijas ievieðanas novērtēšanas ekspertu komisijas divas reizes gadā.

Atskaites par katrā gadā paveikto Latvijā antidopinga jomā.

Nodrošinot līdzdalību Kontroles grupas darbā un sniedzot atskaites, Aģentūra īsteno Latvijas saistības, kas paredzētas Konvencijā un tās Papildprotokolā. Sadarbība nodrošina saskaņotu antidopinga programmu veidošanu un īstenošanu Eiropas Padomes dalībvalstīs.

UNESCO darba grupa Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā izveidei

Dalība darba grupas sanāksmē 1 reizi gadā.

Atbalstot UNESCO konvencijas izstrādi, Aģentūra īstenoja Ministru kabineta 2004. gada 7. janvāra rīkojumu Nr. 1. „Kopenhāgenas deklarācija pret dopingu sportā” izpildi, un pēc Konvencijas ratifikācijas Aģentūra nodrošinās daļu Konvencijā paredzēto saistību izpildes.

Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA)

Dalība izglītības, zinātnes un juridiskajos forumos un konferencēs divas reizes gadā.

Atskaites par katrā gadā paveikto Latvijā antidopinga jomā, īpaši izglītības jautājumos.

Līdzdalības maksājums - 6 185.93 USD gadā.

Ņemot vērā, ka WADA tika izveidota, lai nodrošinātu vienādas prasības visu valstu un sporta veidu sportistiem, sadarbība ar WADA nodroðina Latvijas antidopinga programmu atbilstību starptautisko sporta organizāciju prasībām un veicina Latvijas sportistu tiesību aizstāvēšanu. Sadarbība izglītības un zinātnes jomā nodrošina efektīvu līdzekļu izmantošanu, jo sniedz iespēju izmantot WADA izstrādātās programmas.

Starptautiskās Nacionālo antidopinga organizāciju asociācijas (ANADO)

Seminārs vienu reizi gadā.

Līdzdalības maksājumu – 250 USD gadā.

Sadarbība ANADO ietvaros kā līdzīgu organizāciju apvienībā sniedz iespēju risināt ikdienas jautājumus un problēmas, ko parasti nevar atrisināt atsevišķas valsts ietvaros, jo katrā valstī ir tikai viena antidopinga organizācija. ANADO darba grupas

34

izstrādā modeļus dažādu antidopinga programmu ievieðanai – sportistu uzskaites un reģistrēšanas sistēmas, dokumentu paraugi, ISO sertifikācijas prasības.

Eiropas Komisijas ekspertu grupa „Cīņa pret dopingu sportā”

Ekspertu tikšanās vienu reizi gadā.

Atskaite par paveikto Latvijā antidopinga jomā.

Ekspertu grupa izveidota Eiropas Komisijas darba plāna ietvaros, lai nodrošinātu dialogu un konsultācijas ar dalībvalstīm un sporta organizācijām sporta jomā. Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija aktīvi līdzdarbojusies cīņā pret dopingu sportā jau kopš 1988. gada un piedalījusies WADA izveidošanā un finansēšanā, tiek izvērtēts kādās antidopinga programmu jomās Eiropas Komisijas līdzdalība ir nepieciešama. Tā kā izglītība ir tieši sporta jomu koordinējošā ģenerāldirektorāta galvenā prioritāte, šīs grupas mērķis ir apzināt antidopinga izglītības, informācijas un zinātnes situāciju dalībvalstīs.

Baltijas valstu Antidopinga komisija

Sanāksmes vienu reizi gadā.

Baltijas valstu sadarbība antidopinga jomā notiek kopš 1992. gada un to reglamentē savstarpējās sadarbības līgums. Šī sadarbība ir neatsverams līdzeklis ikdienas darba nodrošināšanā, jo katrā valstī ir tikai daži antidopinga speciālisti un nepārtraukta informācijas un pieredzes apmaiņa ļauj efektīvāk ieviest antidopinga noteikumus un izvairīties no nevajadzīgas rīcības, ja to jau ir veikusi cita valsts.

Starptautiskā Sporta medicīnas federācija

Dalība Starptautiskā Sporta medicīnas federācijas (FIMS) organizētās Ģenerālās asamblejas un delegātu Padomes sēdēs un kongresos.

Sadarbība ar Starptautiskā Sporta medicīnas federāciju kopš 1993. gada. Informācijas apmaiņa, jaunāko zinātnisko atziņu ieguve sporta medicīnas jautājumos ieviešanai praksē Latvijā.

Eiropas Sporta medicīnas

Dalība (ESMAF) Padomes sanāksmēs.

Sadarbība ar Eiropas Sporta medicīnas asociāciju federāciju notiek

35

asociāciju federācija ( ESMAF)

Regulāra informācijas apmaiņa sporta medicīnas un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jomā.

kopð 1996. gada (iepriekð ar FIMS Eiropas Ziemeļrietumu nodaļu). Notiek regulāra informācijas apmaiņa, tiek saņemta jaunākā informācija sporta medicīnā. Īpaša vērība pievērsta izglītojošiem jautājumiem sporta medicīnā un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpē. Visās Eiropas valstīs tiks izstrādāta vienota izglītojošā programma ārstu apmācībai sporta ārsta specialitātes kā pamatspeciālitātes apguvei.

Baltijas Sporta medicīnas federācija

Organizēts 2005. gada novembrī IV Starptautiskais Baltijas Sporta medicīnas kongress Rīgā.

Organizēta 2005. gadā sanāksme Baltijas Sporta medicīnas speciālistiem Rīgā.

2000. gada novembrī tika rīkots Rīgā IV Starptautiskais Baltijas Sporta medicīnas kongress, kurā piedalījās 252 pārstāvji no 13 pasaules valstīm. Kongresā tika apskatīti jautājumi sporta medicīnā un iedzīvotāju fiziskā veselībā un tās aprūpē, sporta fizioloģijā un sporta traumatoloģijā, rehabilitācijā un citās ar sporta medicīnu saistītās specialitātēs. Notika sanāksme Baltijas valstu sporta medicīnas speciālistiem organizatoriskos, zinātniskos un praktiskos sporta medicīnas jautājumos. Pieredzes apmaiņa ar Vācijas, Zviedrijas un Grieķijas sporta medicīnas zinātniekiem.

5.3. Konsultatīvās padomes darbības rezultāti

Aģentūras Konsultatīvā padome ir konsultatīva un padomdevēja institūcija Aģentūras darbības jautājumos. Konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar Aģentūras nolikumu un Aģentūras Konsultatīvās padomes nolikumu.

Lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, Aģentūras Konsultatīvā padome 2005. gadā sanāca uz 2 sēdēm. Uz sēdēm tika pieaicinātas arī Aģentūras amatpersonas.

Sēdēs tika izskatīti jautājumi par Aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju 2005. – 2007. gadam, 2005. gada Aģentūras darbības plānu, finanšu plānu un paveiktajām aktivitātēm, 2006. gada Aģentūras darbības un budžeta plānu.

Konceptuāli tika izvērtēti Aģentūras izstrādātie tiesību aktu projekti – MK noteikumiem „Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība”, grozījumi Mk noteikumos „Dopinga kontroles

36

noteikumi”, sniegti priekšlikumi par projektu papildinājumiem, kā arī tika izskatīti citi jautājumi Aģentūras darbības jomā.

Konsultatīvā padome nolēma, ka Aģentūra 2005. gadā savu darbību veica atbilstoši mērķim, tas ir nodrošināja iedzīvotāju (arī sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi) fiziskās veselības aprūpi un koordinēja fiziskās veselības aprūpes pasākumus, veica nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu Eiropas Padomes 1989.gada 16.novembra Antidopinga konvencijas Nr.135 noteikumus, veica izglītojošos pasākumus sporta medicīnas, antidopinga un iedzīvotāju fiziskās veselības jomā.

6. Plāni nākamajam gadam 1. Veikt pasākumus saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 14. martā

apstiprinātiem noteikumiem Nr. 195 „Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība”, 2004. gada 30. novembrī apstiprinātiem noteikumiem Nr. 974. „Dopinga kontroles noteikumi” un citiem normatīvajiem aktiem.

2. Organizēt un veikt Aģentūras otrā stāva telpu renovāciju, iegādāt pamatlīdzekļus, inventāru, lai nodrošinātu iedzīvotājiem, tajā skaitā sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, kvalitatīvu veselības aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju.

3. Apmācīt medicīnas, izglītības un citu nozaru speciālistus un celt to kvalifikāciju sporta medicīnas, tajā skaitā antidopinga, un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jautājumos.

4. Veikt metodisko darbu sporta medicīnas, tajā skaitā antidopinga, un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jomā.

5. Piedalīties Eiropas Savienības strukturālo fondu nacionālās programmas izstrādē un realizācijā ar programmām – “Fiziskās aktivitātes un pareizas stājas veicināšana”, “Profilakses un rehabilitācijas programmas izstrāde balsta kustību sistēmas stiprināšanai”, “Veselības stāvokļa izvērtējums pusaudžiem un jaunieðiem”.

6. Veikt pasākumus Nacionālās sporta attīstības programmas 2006. – 2012. gadam izstrādē un realizācijā.

7. Īstenot UNESCO Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā prasības sadarbībā ar sporta organizācijām un valsts institūcijām.

8. Veikt pasākumus ISO 9001 kvalitātes sertifikāta vadības sistēmas un antidopinga sistēmas iegūšanai.

9. Plānot dopinga kontroles 2006. gada Pasaules hokeja čempionāta Rīgā dalībniekiem, atbilstoði IIHF noteikumiem.

10. Veicināt vismaz 4 rezidentu apmācību gadā sporta ārsta specialitātes iegūšanai.