Laikraksts vecākajai paaudzei un ikvienam, kam ar to saskarsme Nr. 7 (16), 2012. gada jūlijs / augusts

10

Nr. 7 (16), 2012. gada jūlijs / augusts Laikraksts vecākajai paaudzei un ikvienam, kam ar to saskarsme

11BŪSIM VESELI!BŪSIM VESELI!

Kaut atslogošanos pēc ēšanas uzskata par vie-nu no septiņām cilvēka baudām, sabiedrībā nav pieņemts to skaļi apspriest. Taču tā ir dabiska organisma no-rise, tai tāpat kā citām ir arī ēnas puses, ku-ras, gadiem ritot, mēdz samilzt. Kas jāzina par taisnās zarnas problē-mām, «Atbalsta» lasītā-jiem skaidro «Veselības centra 4» Baltijas vēnu klīnikas Ķirurģijas

nodaļas vadītājs flebologs prokto-logs Pēte-

ris GERKE.

Pie taisnās zarnas ārsta jeb proktologa pacients bieži vien nāk ar sūdzību par asiņošanu no taisnās

zarnas. Iemesli var būt dažādi, sā-kot no onkoloģijas līdz pavisam vienkāršām anālā kanāla plaisi-ņām vai maziem polipiņiem, kas ikdienā netraucē, bet defekācijas laikā vai sevišķi tad, ja ir aizcietē-jums, tiek mehāniski traumēti.

Kas jāzina, nākot pie ārsta

Daudzas sievietes kautrējas nākt pie proktologa vīrieša. Kas jāņem vērā? Proktoloģija ir ļoti šaura specializācija, un prokto-logs vienmēr ir operējošs vēdera dobuma ķirurgs. Ir jābūt ķirurģis-kajai pieredzei, lai saprastu kā un ko ārstēt. Nav tāda daktera, kas būtu terapeits, kurš piepeši iedomājies, ka viņš tagad ska-tīsies dibenus. Latvijā vispār strādā tikai trīs četras sievietes, kas ir proktoloģes ķirurģes, un ne visas viņas sastopamas poliklīni-kā. Ja grib tikt tieši pie sievietes, tad varbūt būs jāgaida rindā gadi desmit. Tāpēc nevajag kautrē-ties, jo ejam taču mēs pie ārsta pēc veselības, nevis pie daktera, lai tiktos ar vīrieti.

Ja cilvēks nāk pirmo reizi pie proktologa, tad vēlams, lai tajā dienā viņam pirms šī apmeklē-juma būtu bijusi vēdera izeja, jo tad var apskatīties ne tikai ar acīm un iztaustīt, bet var veikt arī proktoskopiju – līdz 12 cm dziļu taisnās zarnas izmeklējumu. Tā parāda hemoroīdus, plaisas, po-lipus, jaunveidojumus, ja tādi ir, kā arī gļotādu stāvokli. Tas nav sāpīgi, sāpēt varētu vienīgi tiem, kam ir lielas, vecas plaisa, kas gadiem ilgi nav ārstētas, taču tādā gadījumā izmanto speciālu anestezējošu gēlu.

ņas, kas ir pāreja starp zarnas gļotādu un ādas ārējo daļu. Ta-jos ieslīd hemoroidālie mezgli, kas šo te krociņu paplašina, pēc tam atkal atslīd atpakaļ, pa-zūd, bet kroka paliek. Pati par sevi tā nekādu sliktumu nerada, nepatīkamākais, kas var būt, ir diskomforts – kairinājuma sajū-ta, nieze, dedzināšana vai su-lošanās. Šo problēmu atrisina vienkārši – krokojumu noņem nost ar elektrisko skalpeli, un tas izmaksā ap 200 latiem.

Anālās plaisasĻoti nepatīkamas ir anālā ka-

nāla plaisas. Tās veidojas, ja cilvēkam ir bijis aizcietējums, tā laikā saplīsusi gļotādiņa, kas atrodas tieši uz slēdzējmuskuļa pie anālās izejas, un šajā vietā izveidojusies nedzīstoša brūcīte. Sākumā tā sāk dzīt, nākamā vai aiznākamajā dienā cilvēkam ir atkārtota vēdera izeja, slēdzēj-muskulis paplašinās un tikko kā sadzijušu brūcīti atplēš vaļā. Tā tas notiek katru dienu, un pēc di-vām nedēļām reģenerācijas spē-jas audos beidzas, tāpēc brūce vairāk nedzīst. Kas notiek tālāk? Ar katru vēdera izejas reizi mus-

kulis šādu brūci plēš gan vaļā, gan arī dziļāk, un tā ķīļa veidā sāk virzīties no virspuses un leju, līdz atduras pret muskuli. Tas ļoti sāp – muskulis spazmējas, nāka-mā vēdera izeja brūci vēl vairāk saplēš. Izveidojas noslēgts aplis.

Atkarībā no tā, cik dziļa un veca ir šāda plaisa, parasti sāk ārstēt konservatīvā ceļā – ar diē-tām, ar zālēm, svecītēm, smē-rēm. Ja tas nepalīdz, tad izmanto vai nu speciālas injekcijas, lai at-slābinātu slēdzējmuskuli un ļautu brūcei sadzīt, vai arī īpašas smē-res, kuru sastāvā ir medikaments, kas to atslābina. Ja tas nepalīdz, tad, protams, ir lāzerķirurģi- ja – plaisu izdedzina ar lāzeru, lai veidojas jauni audi, vai arī klasis-kā ķirurģija, kad plaisa ķīļveidā tiek izgriezta un slēdzējmuskulis iešķelts, lai tas paliktu vaļīgāks un lai viss varētu sadzīt.

Jaunveidojumi un polipi

Polipi un tiem līdzīgi veidoju-mi, kas ir gļotādas izstiepumi vai sēņveida, zarnās ir atrasti 15% no visiem proktoloģiski apska-tītajiem cilvēkiem, tas ir, katram sestajam septītajam. Ja nav sāp-

ju, asiņošanas, to pats nemaz nevar konstatēt. Taču gadās, ka šie veidojumi pat lien laukā no anālās atveres – cilvēks domā, ka tas ir hemoroidālais mezgls, bet tas ir liels polips.

Ar jaunveidojumiem un poli-piem saistītās operācijas skaitās onkoprofilaktiskas, jo zināma daļa no tiem var pārvērsties par ļaundabīgiem veidojumiem. Tos operē, izmantojot elektrisko skal-peli: noņem veidojumu, apstrādā tā gultni, lai tur nepaliek nekā-das šūnas, bet to, kas noņemts, pēc tam nosūtīta uz histoloģisko izmeklēšanu.

Galvenais ir aiziet pie speciā-lista – nevajag nodarboties ar pašārstēšanos, jo tā var aizār-stēties līdz onkoloģiskām prob-lēmām. Taisnās zarnas vēzis ir viens no izplatītākajiem, tas var noritēt bez izteiktiem simpto-miem. Reizēm ir drusku asiņo-šana, reizēm apgrūtināta vēdera izeja. Ja defekācijas laikā nāk laukā spiras kā trusim, izdalījumi nav normāla satura un garuma, tas liek uzmanīties, jo nozīmē, ka kādā vietā ir zarnu saspiedums, kas neļauj tām izplesties, un tas var liecināt par audzēju (audzēja audi nekad nav elastīgi). Taisnās zarnas onkoloģija parasti sākas pēc 50 gadiem. Ja savlaicīgi at-klāj un ārstē, tad ir daudz lielākas iespējas uz ilgāku dzīvošanu. Jo ir atšķirība starp radikālo ārstēša-nu, kad viss tiek pilnībā izņemts laukā ar garantiju uz kaut kādu laiku, un paleatīvo operāciju, kad izņem pašu audzēja konglome-rātu, bet metastāzes jau ir aizgā-jušas tālāk.

Proktīts un paraproktīts

Proktīts ir taisnās zarnas gļot-ādas un zem gļotādas slāņa audu iekaisums, citreiz ir skarti pat muskuļi. Tas ir infekciozs – ar pietūkumu, ar sāpēm vēderā, tā lejas daļā, ar gļotainiem, stru-tainiem vai asiņainiem izdalīju-

miem, var būt pat paaugstināta temperatūra, drudzis. Ārstē neķi-rurģiskā ceļā, ar zālēm – pretie-kaisuma līdzekļiem, antibiotikām, vanniņām, ar diētu, režīmu utt.

Paraproktīts ir pavisam kaut kas cits – tas saistīts ar zarnu, bet tikai tāpēc ka tās sieniņā ir nelie-la atverīte – caurumiņš, pa kuru blakus zarnai atrodošajos audos ir iekļuvusi infekcija. Parasti tā ir virs muskuļu slāņa zemādā izvei-dojies iekaisuma dobums, kurā vairojas mikrobi, uzkrājas strutas un tad blakus anālajai atverei parādās izspīlēts, blīvs, sarkans, sāpīgs veidojums. Bieži vien cil-vēks nevar nosēdēt, ir liela tem-peratūra, pulsējošas sāpes. Tā ir ļoti nopietna saslimšana, ārstēja-ma tikai slimnīcā.

Un biksēs... purkšķis!Ja vecāks cilvēks iet uz tualeti

un nesaprot, vai būs viņam vē-dera izeja vai tikai purkšķi, tad parasti tā ir nevis proktologa, bet gan gastroenterologa sfēra. Taču mēdz būt arī slēdzējmuskuļa hi-potonija vai atonija. Hipotonijas gadījumā ir gan medikamenti, ko varētu lietot, lai tonizētu sfinkteri, gan speciāli starpenes vingrinā-jumi, kurus regulāri veicot, varētu panākt nelielu uzlabojumu un sa-mazināt diskomfortu.

Ja ir slēdzējmuskuļa atonija, kad tas ir vaļīgs un nereaģē uz kairinājumiem, tad vienīgais, ko var darīt, ir plastiska operācija. Tās rezultātā slēdzējmuskulis tiek sašaurināts, tomēr par daudz to nedrīkst izdarīt, tā ka zināmā mērā problēma saglabājas. Ir arī speciāls ar šķidrumu pildīts riņ-ķis, kuru iešuj šajā slēdzējmus-kuļa vietā, un līdzās pumpītis, kuru izvada laukā uz ciskas, lai tas netraucētu. Nospiežot slēdzī-ti, šķidrums iztukšojas – no riņķa ieplūst rezervuārā, cilvēks no-kārtojas, pēc tam, spaidot pum-pīti, viņš šķidrumu iedzen atpakaļ riņķī, kas ievietots slēdzējmusku-lī, un anālā atvere tiek noslēgta.

Pēc tā, kā hemoroīdi «uzvedas», kā palielinās un ko dara, ar tiem saistītās problēmas iedala vairākās pakāpēs:

PiRmās PAKāPEs hemoroīdi ir nelieli, atrodas zarnas iekšpu-sē, un vienīgā sūdzība ir periodiska pilnuma sajūta anālajā rajonā, tāda kā spiediena sajūta uz krustiem, diskomforts, nieze un šad tad var būt asiņu piejaukums vēdera izejas laikā.

OTRās PAKāPEs hemoroidālie mezgli jau ir palielinājušies, piebrieduši, un vēdera izejas laikā, pie lielas fiziskās slodzes vai pēc ilgstošas alkohola lietošanas tie izlien uz āru un pēc tam paši ieslīd atpakaļ. Protams, ir visas iepriekšējās sūdzības, kā arī sāpes, asiņošana.

TREšā PAKāPE – hemoroidālie mezgli izslīd laukā no zarnas, bet paši vairs neieslīd, un tad tie jāiebāž atpakaļ ar pirkstu. Tā izda-rot, tie turas iekšā.

CETuRTā PAKāPE – mezgli ir izslīdējuši ārā, karājas kā plūmes, un tos vairs nevar atlikt atpakaļ. Tā ir pēdējā pakāpe, kad mēdz būt iekaisumi, asiņošana, tromboze.

Delikātās taisnās zarnas problēmas

Kā atbrīvojas no hemoroīdiem?

Problēmas ar hemoroīdiem pēc statistikas ir katram trešajam cilvēkam, taču vismaz puse no tiem, kam vajadzētu griezties pie ārsta, to nedara, jo kautrējas un nospriež: «Labāk es kaut ko pa-lasīšu internetā, palietošu kādas svecītes vai tautas līdzekļus, gan jau būs labi.» – «Taču, tā ir ļoti lie-la kļūda,» uzsver Pēteris Gerke, «jo tas, ko cilvēks izlasa interne-tā, ne vienmēr atbilst tam, kas viņam ir taisnajā zarnā. Asiņo ne

tikai hemoroīdi, bet arī vēzis, un pašārstēšanās ir sliktākais, kas varētu būt. Tāpēc noteikti jādo-das pie proktologa.»

Atkarībā no saslimšanas pa-kāpes hemoroīdus ārstē ar zā-lēm, diētu un režīmu, kā arī ķirur-ģiski. Un tieši pēdējais ir tas, no kā daudzi baidās. Kā mūsdienās strādā ķirurgi proktologi?

Visā pasaulē zina klasisko J.Millera un T.Morgana paņēmie-nu, kad hemoroīdus izgriež kopā ar tiem pievadošo asinsvadu da-ļiņu, iekšpusē uzliek speciālas

šuves un ārpusē ir brūces, kas ilg-stoši dzīst, pacientam pēcoperā-cijas periods ir ļoti nekomfortabls un sāpīgs. Tā ir veca metode, kuru reti izmanto – parasti tad, ja operācijas vietā nav pieejams jau-nāks tehnoloģiskais aprīkojums, vai arī gadījumos, kad ķirurgam nav pieredzes jauno tehnoloģiju izmantošanā, kā arī tad, ja ir milzī-gi ceturtās pakāpes hemoroidālie mezgli, kuros jau sākuši veido-ties rētaudi un kad bez skalpeļa nekādi nevar iztikt. Jebkurā citā variantā šī metode ir novecojusi,

un neviena moderna ārstniecības iestāde to nerekomendēs izman-tot, jo mūsdienu pasaulē ir pieeja-ma mazinvazīva ķirurģija.

Pa pusei ķirurģiska, pa pusei mazinvazīva ir Longo operācija, tajā izmanto speciālu šuvēju – steipleru. Šis aparāts ietver savā galviņā gan iekšējos hemoroidā-los mezglus, gan ārējās krokas, un tad, kad to saspiež, tas auto-mātiski nogriež visu cirkulāru un apliek apkārt titāna skaviņas. It kā nogriež, bet brūču vairāk nav. Pēcoperācijas periods ir relatīvi vieglāks, sāpju sindroms mazāks un recidīvu skaits arī mazāks.

Tālāk sākas mazinvazīvās me-todes, kas patlaban tiek izmanto-tas visplašāk. Vai tā būtu lāzerte-rapija, vai transanāla hemoroīdu dearterializācija jeb THD meto-de, to laikā neko negriež, bet ar speciālas aparatūras palīdzību atrod asinsvadiņus, kas piegādā asinis palielinātajiem hemoroidā-liem mezgliem, un uzliek zarnas iekšpusē šuves. Hemoroīds pa-liek tukšs, vairs neasiņo, nesāp, lēnām sakrokojas un pazūd.

Vēl ir lateksa gredzenu meto-de, kas gan noder tikai iekšējiem hemoroīdiem: uz hemoroidālā mezgla pamatnes uzliek vairākus gredzenus, saspiežot pārtrauc asins piegādi, un mezgls atmirst un nokrīt, paliek rētiņa. Taču pēc šāda veida manipulācijām paras-ti atgadās recidīvi. Ir arī sklerote-rapija, kad hemoroidālajos mez-glos ielaiž speciālu ķīmisku vielu – kairinātāju, tas izraisa iekšēju iekaisumu, kā rezultātā izveidojas rētaudi, nav vairs asins plūsmas, mezgls samazinās, nesāp.

Cik tas izmaksā«Veselības centrā 4» par

pirmreizēju proktologa apska-ti jāmaksā 22 lati. Ja pievieno proktoskopiju, kad ar speciālu aparatūru apseko daļu taisnās zarnas – 12 centimetrus, tad vēl klāt nāk 9 lati, un par visu kopā ar diagnoztiku sanāk 31 lats. Lie-lās klasiskās operācijas maksā ap 300 latiem, tās veic tikai sta-cionārā. Longo operācijas ir dār-gākas – no 500 līdz 800 latiem. Mazinvazīvā THD un lāzeroperā-cija – ap 500–600 latiem. Latek-sa gredzenu uzlikšana – 30–120 lati, skleroterapija – 100–150 lati.

Jāņem vērā, ka klasiskā, Lon-go un THD ir radikālas operāci-jas, pēc kurām recidīvu vairs nav, kamēr pārējām – lāzera, slerote-rapijas vai lateksa gredzenu – re-cidīvu skaits ir ļoti liels, jo šajos gadījumos likvidē nevis iemeslu, bet tikai sekas.

Krociņas ap anālo atveri

Ja bieži ir aizcietējumi, arī grūtniecības laikā vai vecākiem cilvēkiem ap anālo atveri var rasties ādas veidojumiņi. Tie ir tā saucamie skintagi – ādas kroci-

Ja zarnu trakts ir nosa-cīti īss un strādā ļoti ātri, kas ir atkarīgs no tā, kādi fermenti izdalās, ko ēd utt., tad vēdera izeja var būt di-vas un vairāk reizes dienā. Tikām citam, kam zarnu darbība ir kūtra, atslogo-šanās pēc ēšanas var būt reizi vairākās dienās. Taču atcerēsimies – medicīnā par aizcietējumu uzskata nevis retu vēdera izeju, bet gan faktu, ka ir jāspiež, lai to panāktu.

Viens no iemesliem – cilvēkiem mēdz būt ļoti dažāds zarnu garums. Tievās zarnas ir no 5 līdz 9 metriem garas, resnā – no 1,2 līdz 4 metriem, vidēji 2,5 m. Ja garas ir tievās zarna, tad ne vienmēr gara ir arī

resnā zarna, un otrādi. Turklāt dažāda garuma var būt arī atsevišķas resnās zarnas daļas. Problēmas ar vēdera iz-eju vienmēr ir cilvēkiem, kuriem ir pārāk

gara resnās zarnas vidus-daļa un jo īpaši tā daļa, ko sauc par S veida zarnu. (Starp citu, tādā gadījumā tās ir lielas, smagas, loku lokiem salocījušās un pie aktīvām kustībām var sa-griezties ap savu asi, izvei-dojot tā saucamo zarnu ne-caurlaidību, kad steidzami nepieciešama operācija.)

Resnajā zarnā no tā, kas virzās cauri, kaut kas vēl uzsūcas sākuma daļā, bet tālāk, izņemot rūgšanu, nekādu fermentatīvu pro-cesu vairs nav. Ja šī zarnu

trakta daļa ir gara, tiek atņemts pēdējais mitrums – ilgi kustoties, saturs paliek blīvs, ciets, salīp, un, kad beidzot viss ir nonācis līdz izejas daļai, cilvēkam tas

jāspiež laukā. Darot to ar lielu spēku, saturs bojā anālo kanālu, un tā rezultātā rodas plaisas, hemoroīdi, proktīti un viss pārējais.

Lieliski, ja cilvēks vēdera izejas prob-lēmas var atrisināt tikai ar diētu! Ir diētas ārsti, kas sastāda speciālu ēdienkarti: baltos miltus neēst, tāpat ne – asus, pi-parotus ēdienus, šokolādi, sieru, saldpie-na produktus utt. Vairāk skābpiena, vai-rāk augļu, dārzeņu. Ja garšo gaļa, zivs vai putni – tad, lūdzu, vārītā vai sutinātā veidā. Ieteicama graudu maize u.tml. Taču, ja ir kūtra zarnu darbība un paga-rināts zarnu trakts, tad var ievērot, kādu diētu vien grib, vienalga zarnu darbības tilpums no tā nemainīsies! Tad ir speciāli medikamenti, tautas līdzekļi vai ķīmiski preparāti, kas veicina un pastiprina to, lai darbotos intensīvāk un lai muskuļi dzītu saturu uz priekšu ātrāk.

AizCiETējumi PROKTOlOGA ACīm

• No medikamentiem labs vēde-ra izejas stimulators ir dufalaks (Duphalac).

• Labs līdzeklis ir vazelīna eļļa, kuru var nopirkt aptiekā. Lieto vienu ēdamkaroti dienā – 20 minūtes pirms brokastīm.

• Nekādā gadījumā nevajag uzreiz lietot tādu drastisku līdzekli kā rīci-neļļa, jo tad patiešām vēderā tūlīt ir revolūcija – tā ārkārtīgi kairina zarnas. Ja četras piecas dienas nav bijusi vēdera izeja, sākas vēt-raina zarnu darbība, viss uzreiz netiek cauri, parādās lielas sāpes vēderā, var būt tā saucamā zarnu samešanās.

• Labi zināma lieta ir senna, taču to nedrīkst lietot katru dienu un ne-pārtraukti, jo tad zarnu trakts pie tās pierod un vairs nav efekta.

• Ir cilvēki, kam palīdz aptiekā no-pērkamo krūkļa mizu uzlējums, taču dažiem tas «aizrauj ciet». Tāpēc vispirms vajag noskaidrot savu reakciju uz šo līdzekli.

• Ieteicams lietot rūgtās tējas – dzelteno, sarkano, zaļo, bet mel-no gan ne. Arī kafiju ne. Ir cilvēki, kas no rīta iedzer kafiju un saka, ka pēc tam tūlīt jāiet, bet tas ir cits mehānisms, jo pati kafija žāvē zarnu saturu.

• Reizēm lieto arī klizmas. Ja zar-nā ielaiž vienkārši ūdeni, tas tikai izskalo 15–20 cm garu zarnas posmu. Jālieto speciālas kliz- mas – piemēram, mikrolaksa kliz-ma, tā satur īpašas ķīmiskas vie-las, kas kairina ne tikai tās skarto zonu, bet arī vismaz 50–60 cm augstāk un arī līko S veida zar-nu, kur parasti rodas sastrēgums (S veida zarnā daudziem cilvē-kiem bieži ir cilpas, tur saturs uz-krājas, kas tad arī ir aizcietējumu iemesls).

• Pret aizcietējumiem ļoti labi palīdz siltas sēdvanniņas.

• Vajag kustēties! Strādājot fiziski, kustoties, darbojas vēdera mus-kulatūra un masē zarnu traktu, uzlabojot arī tā satura tranzītu.

• Ir tādi augļi un dārzeņi, kas izteikti stimulē vēdera izeju, piemēram, bietes, burkāni. Bieži vien cilvēki dzīves laikā paši ir uzķēruši – aha, ēdu to un to, piemēram, ābolus vai skābus kāpostus, un uzreiz ir vieglas kājas.

Kā VEiCināT VēdERA izEju

HEmOROīdu PAKāPEs

Kuņģis

Tūplis

Tievās zarnas

Resnā zarnaTaisnā zarna

Pant

her M

edia

/Sca

npix