ka,“ rezumēja Valdis Voins. Viņš bija gandarīts, ka katru gadu pasākumu organizatori arvien vairāk ieklausās policijas rekomendācijās un paši gādā par to, lai nebūtu pārkāpumu. Vienī-gais provokācijas mēģinājums bijis no pašu svinētāju puses – veterāni bija izgatavojuši Vācijas karogu un mēģi-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

LaikrakstsLATVIETIS www.laikraksts.com

Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 89 2010. gada 12. maijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ........................... ................ 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 14Latvijas ziņas ......... 1, 7, 9, 12, 14Redakcijā ...................................3Lasītāja vēstule ..........................3LAAJ ....................................5, 15Jubilejas .................................6, 7Ineses Brūnas izstāde ...............8Juka Rislaki .................. 10, 11, 12LR prezidents .......................1, 10Grāmata par Kolku .............13, 14Iz pagātnes ........................13, 14Sēru vēsts ................................14Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

Medvedevs nosoda staļinismuSandra Kalniete gandarīta par PSRS totalitārisma nosodījumu

Krievijas prezidents Medvedevs nacisma sagrāves gadadienas priekš-vakarā ir nosodījis arī otru lielāko 20. gadsimta noziedzīgo režīmu – to-talitāro komunismu.

Sandra Kalniete uzskata, ka Krie-vijas prezidenta izteiktais vērtējums ir solis pretī Eiropas vēstures traģisko patiesību atzīšanai un novērtēšanai. „Es īpaši apsveicu Prezidenta nodomu padarīt arhīvus pieejamus visu valstu pētniekiem un privātpersonām. Arhī-vu atvēršanu gaida visa pasaule, jo tas pavērs iespēju uzrakstīt patiesu un pil-nīgu Dzelzs priekškara vēsturi“, teica Kalniete.

Bez nacisma un totalitārā komu-nisma skaidra morāla, politiska un tiesiska nosodījuma, vēstures faktu apzināšanas un upuru atceres nav ie-spējama vienota Eiropa. Bez pagātnes

mantojuma pārvarēšanas nav iespēja-ma arī Krievijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts attīstība.

Medvedeva nosodījums staļinis-ma noziegumiem pret savu tautu un Eiropas tautām paver iespēju tālākām pozitīvām pārmaiņām Krievijas attie-cībās ar Austrumeiropas valstīm un, cerams, veicinās pagātnes godīgu pār-vērtēšanu pašā Krievijā.

Sandra Kalniete vada Eiropas Par-lamentā izveidoto Eiropas vēstures izlīguma grupu. Tās mērķis ir Eiropas dažādo vēstures izpratņu saliedēšana, tai skaitā kopīgas izpratnes veidošana par abiem XX gadsimta Eiropas totali-tārajiem režīmiem.

Informāciju sagatavojaDace Balode

Pilsoniskās savienībaspreses sekretāre

Atvainojas sarkanarmiešiemRīgas mērs pateicās veterāniem par uzvaru

Pirmdien, 10. maijā LNT raidī-jumā 900 sekundes Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins sacīja, ka svētdien, 9. maijā pie pieminekļa Pa-domju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem par-kā pulcējušies aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, bet viņš atzina, ka atnākušos konkrēti saskaitīt bijis grūti, jo cilvēki nāca un gāja, to skaits mainījās. Vis-

vairāk cilvēku, kas tur kādā konkrētā brīdī vienlaicīgi atradušies, varētu būt ap 20 tūkstošiem; tas bija rīta pusē un atkal pašā vakarā, kad pie pieminekļa notika uguņošana.

Policijas priekšnieks teica, ka šo-gad Uzvaras dienas pasākumi kopumā noritējuši mierīgi, lai gan neizpalika bez raksturīgajiem pārkāpumiem, aiz-turēto skaits nebija tik liels, kā iepriek-šējos gados, bet: „Policijai darba pieti-

Turpinājums 12. lpp.

Valsts prezidents Valdis Zatlers noliek ziedus pie piemiņas akmens Gulaga upuru piemiņai Lubjankas laukumā Maskavā.

Aut

ors:

Tom

s Kal

niĦ

š, La

tvija

s Val

sts p

rezi

dent

a ka

ncel

eja

2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 12. maijā

Ja otrā pasaules karā Kurzemes Cietoksnī bija pēdējā cīņa par Latvijas brīvību pirms uz 50 ga-diem satumsa nakts, tad varētu teikt, ka ar Rīgas barikādēm atausa rīts uz

jaunu Latvijas valsti. Bija pienācis brī-dis, kad tautas griba, ne bruņots spēks, izcīnīja neatkarību un brīvību.

Adelaidē Kurzemes Cietoksni pie-minēja ar sarīkojumu 8. maijā DV namā, kur pēc nodaļas karoga iene-šanas, DV Adelaides nodaļas priekš-nieka Imanta Kronīša īsas uzrunas, un diakona Ivara Ozola svētbrīža, divas barikāžu aculiecinieces stāstīja par savu pieredzi šinī uztraucošā un izšķirīgā laikā. Personīgās liecības ie-sāka ar dokumentālo filmu, ko uzņē-ma Juris Podnieks, Andris Slapiņš, un Gvido Zvaigzne. Par šo filmu Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne samaksāja ar savām dzīvībām, un viņu vārdi ir granītā kalti uz barikāžu pieminekļa Vecrīgā. Filmā aizkustinošā momen-tā var redzēt, ka filmētājs, jau sašauts, vēl cenšas noturēt kameru un turpināt filmēt.

Barikāžu kustība sākās Lietuvā, kur dzīvības zaudēja trīspadsmit un tika ievainoti 186 cilvēki. Ar barikā-dēm kaut ko sargā, bet ko īsti Rīgā sargāja? Sargāja komunikācijas un sa-tiksmes vietas, lai cīņa par patstāvības atjaunošanu netiktu noslēpta, bet lai tā risinātos visas pasaules redzeslokā. Tādēļ sargāja televīzijas un radio rai-dītājus, telefona centrāli un dzelzceļa staciju, kā arī tiltus un Doma lauku-mu. Sargātāji bija neapbruņota tauta, kas stājās pretī smagi bruņotiem t.s. omoniešiem. Barikādēs bija sabrauk-

tas mašīnas, sa-krauti baļķi un sakurti ugunskuri, jo jāatceras, ka tas viss notika janvāra vidū, kad Latvi-jā temperatūra ir krietni zem nulles. Tautā bija sen ne-piedzīvota vieno-tība; kas nestāvēja uz barikādēm, tas nesa sviestmaizes un siltus dzērienus tiem, kas tur stā-vēja.

Savās atmiņās par barikādēm ka-vējās divas runā-tājas: Dzintra Su-dimte un Dr. Ilga Vēvere. Abas raksturoja šo laiku drī-zāk kā uztraucošu un pacilājošu, nekā bailīgu. Bija manāms fatālisms – „Kas būs, būs; jāmēģina.“ Viss notika spon-tāni, bez sevišķas plānošanas, vienīgi Tautas Fronte aicināja darba vietās, lai darbinieki iet un miermīlīgi demons-trē. Tautu aicināja arī no laukiem un veda ar autobusiem uz Rīgu. Laucinie-ki ar traktoriem veda malku uz Rīgu, lai būtu ar ko barot ugunskurus. Vie-na tauta, viens prāts. Jāpiebilst, ka uz barikādēm stāvēja ne tikai latvieši, bet arī krievi – latviešu pusē! Katrs riskēja ar savu dzīvību, jo nevarēja paredzēt, kā reaģēs krievu armija, un galu galā, dzīvības zaudēja septiņi cilvēki.

Šodien Latvijā daudzi cilvēki ir vī-lušies savā valstī un ar nožēlu konsta-tē, ka barikāžu laiku vienotība ir izplē-nējusi. Valsts nav bijusi gādīga māte saviem bērniem, un ekonomiskā krīze

ir tikai viena un jaunākā no šīs mā-tes grēkiem pret tautu. Taču vienu mazu mirkli tau-ta stāvēja vienota, stipra, bezbailīga, lai bez ieročiem, tikai ar gara spēku un patiesību, izcī-nītu sev brīvību.

Pēc starpbrīža klausījāmies DV Vīru kori Daugava

Astras Kronītes vadībā. Koris dziedā-ja J. Vītoliņa Vakara jundas dziesmu, Ed. Stota Latvijas diena ar Elzas Ķez-beres vārdiem, Em. Dārziņa Mirdzi kā zvaigzne ar Kārļa Jēkabsona vārdiem un Migla, migla, J. Ozoliņa ar J. Vana-ga vārdiem. Pie Lāčplēšu dziesmas iz-nesa karogu. Sarīkojumu nobeidza ar Vanadžu gādāto kafijas galdu.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Adelaidē piemin Kurzemes cietoksniNoklausās arī atmiņas par barikādēm

Sarīkojuma dalībnieki.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

No kreisās: Dzintra Sudimente, Imants Kronītis, Dr. Ilga Vēvere.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Vīru koris „Daugava“.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Trešdien, 2010. gada 12. maijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp

Sveicināti, lasītāji!Kas notiek Latvijā?

Latvijas pilsoņu brīvi ievēlētais Rīgas mērs at-vainojas (krieviski) sar-kanarmijas veterāniem par to, ka viņiem pēdē-

jos 20 gados ir izrādīta slikta attieksme Latvijā. Bez šiem cilvēkiem „nebūtu bijusi brīvā Latvija“. Un „unikālā vie-notība“, kas vērojama pie Uzvaras pie-minekļa ļaušot „pārbūvēt mūsu valsti“.

Uzruna krievu valodā, uzvaras sla-vinošie plakāti krievu valodā, koncerts krievu valodā. Ko tad īstenībā svin? Ne jau fašisma sagrāvi, bet gan Krie-vijas impērijas uzvaru PSRS ietērpā.

Vai Rīgas mērs patiešam nezin sa-vas pilsētas vēsturi? Ja pat Krievijas prezidents Medvedevs ir nosodījis tota-litāro komunismu, tad kāpēc jāpateicas tiem, kuri to ar varu ieviesa Latvijā? Ja sarkanarmija būtu sagrāvusi fašismu un tad aizgājusi mājās, tad tā būtu sla-vējama. Bet tā to nedarīja. Un pārliecī-ba, ka tā to nedarīs (t.i., neies mājās), lika daudziem karot pretējā pusē.

Sarkanarmija palika Latvijas zemē un pataisīja to par savu. Latvijas tauta bija neērts traucēklis, ar ko drīkstēja apieties tik pat slikti, ka veterānu ie-nīstie fašisti darīja.

Kā atšķiras abas karojošās puses – Vāciju un PSRS/Krievija? Vācija ir atkārtoti atvainojusies pasaulei par tās nodarītiem noziegumiem, un tas atļauj šodien veidot draudzīgas attiecības. PSRS/Krievija nav atvainojusies un ļoti negribīgi atzīstās jebkādos nozie-gumos.

Rīgas mēra atvainošanās tiem, kuri iekaroja mūsu zemi, nekādi nepalīdz paplašināt viņa minēto „vienotību“, lai aptvertu visus Latvijas iedzīvotājus.

GN

AUSTRĀLIJAS LATVIEŠU TEĀTRA UZVEDUMĀ

A. GURNEJA LUGA

„KOKTEIĻU STUNDA“IEVAS KAINAS REŽIJĀ

SVĒTDIEN, 16. MAIJĀ PULKSTEN 14.00MELBURNAS LATVIEŠU NAMĀ

BIĻETES PĒRKAMAS KASĒ; $20,00 / $15,00SKOLAS BĒRNIEM IEEJA BRĪVA.

Redakcijā

Jaunākā paaudze iepriecina vecāko paaudziMātes un ģimenes dienas svinības Melburnas Latviešu ciemā

Sestdien, 8. maijā notika, nu jau par tradīciju kļuvusī, Mātes un Ģime-nes dienas svinēšana Melburnas Lat-viešu ciemā. Un tāpat kā citus gadus Ciemā dzīvojošos, viņu radus, drau-gus un pārējos atnākušos uz svinībām iepriecināja un sveica MLB Dauga-vas skolas skolēni ar atkal jaunām un skaistām dziesmām, dzejoļiem un ro-taļām. Tik krāšņi izskatījās lielais bēr-nu pulks – man šķiet, ka itin visi bija tērpušies tautas tērpos. Arī skatītāju pulks nebija mazais.

Sarīkojumu ievadīja, visus klāt-esošos sveicinot Mātes un Ģimenes dienā, Daugavas skolas pārzine Iveta Laine. Bija prieks atkal redzēt mācī-tāju Aldi, kurš novadīja svētbrīdi, pēc kura visi kopā nodziedājām Gaišais rīts, gaišais rīts, Mātes klēpī pavadīts,

Kur es mātes siltiem glāstiem, Viņas brīnišķīgiem stāstiem, Dzīves gaitās ievadīts!

Priekšnesumus ievadīja folkloras grupa, Jolantas Lārmanes vadībā dziedot un spēlējot Šķērsu dienu saule teka. Mazie gan koklēja, gan stabulē-ja; bija gan flautiste, gan vijolniece un viens zēns pat spēlēja vargānu; viņš pats arī pūta stabuli.

Visu klašu audzēkņi bija cītīgi un čakli gatavojušies, un katram bija kāds skaists priekšnesums. 8. klases skolnieki lasīja savus domrakstus par ģimeni. Droši un pārliecinoši uzstājās divas mazās tautu meitas, sava tēva pavadījumā nodziedot dziesmu.

Koncerta noslēgumā visi bērni pulcējās uz skatuves un Jolantas Lār-manes vadībā nodziedāja Jāņa Lūsēna

(Friča Bārdas vārdi) Bērna lūgšanu. Pēc šīs dziesmas visi bērni sveica sa-vas māmiņas ar baltiem ziediem. Sa-vukārt Jolanta klātesošiem pastāstīja, ka nākamajās Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienās, kuras notiks de-cembra beigās Melburnā, kopkora kon-certā piedalīsies arī bērnu koris. Tātad, ir jāgatavojas tam, un bērnu uzstāšanās šajā koncertā tik pierādīja, ka viņi tiks lieliski galā. Gaidīsim Kultūras dienas!

Protams, īpašs paldies par koncer-ta labskanību pienākas pianistei Zanei Riterei, kas allaž ir atsaucīga, kā arī Indrai Pilskalnei, kuras rokās vijole ne tik vien skan, bet daiļi jo daiļi dzied.

Tik tiešām, skaisti nosvinēta Māte un ģimenes diena!

INLaikrakstam „Latvietis“

Lasītāja vēstuleValodisks paklupiens vai valstiska domāšana

Komentējot rakstu par politisko partiju apvienību Vienotība (87. nu-murā), Elga Rodze-Ķīsele (88. numu-rā – Valodisks paklupiens) norāda, ka nav pareizi runāt par visu tautību latviešiem, jo „par latvieti nevar kļūt – latvietis piedzimst...“

Uzskatu, ka pieturoties pie šāda viedokļa, nepanāksim īsteni vienotu Latvijas valsti.

Savā runā ASV š.g. februārī Sar-mīte Ēlerte norādīja, ka viena no Vie-notības prioritātēm ir:

„Nacionāla valsts, kur integrāci-jas pamats ir latviskā kultūrtelpa un kodols – latviešu valoda. Un kas ir at-vērta visu tautību latviešiem. Jo tieši šādi jaunie latvieši, kas publiskajā tel-pā pastāvētu par savu piederību Latvi-jai, mums trūkst. Kaut tādi ir, bet bie-ži atgrūsti dēļ 19. gs vai padomjlaika līmeņa nacionālisma. Mums ir sava valsts – ir jābūt jaunam progresīvam, valstiskam nacionālismam“.

Vērts ieskatīties, padomāt.JD

4. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 12. maijā

Es atceros savu dzimteni caur mā-tes gatavoto ēdienu. Tā arī es sajutu savu latvietību caur vēderu.

Kad bija labi laiki, tad baudījām, – kotletes, žāvētu zuti un lasi. Kad grū-tāki laiki, tad galdā lika, – šķilvjus, zirņu zupu un nabaga bruņiniekus. Kad sasmaržoju griķu miltu pankū-kas, tad es slēpos.

Kad gribējām justies labi, tad ēdām – bezē, štop(f)kūkas, morgalvi-ņas ar krējumu.

Saulainais kliņğeris dzimšanas dienu jubilejās.

Lieldienās – kuličs, kuļebjaka un pasha. Ar olām klapējāmies kā traki.

Ziemassvētkos – tītars, pīle, vistas cepetis, piparkūkas un mīļie pīrādziņi. Pat lielais jūras vēzis mūs apciemoja vienu gadu Ziemassvētkos, kad bija karsts. Togad brālim bija jālieto tēta zāği, vēzi pārzāģēt uz pusēm. Dažreiz bija cūkas cepetis, bet neatceros cūkas šņukurīti.

Galerts, kad viesi nāk, un mēles maizītes ar gurķīšiem. Manas sviest-maizītes skolā apbrīnoja visi, bet, kad piedāvāju mēles maizi ar gurķiem, vai

Pēc aukstās rudens nakts no saulītes silts bij’ 8. maija, sestdienas rīts. Sidnejas Latviešu namā bija ieradusies saticīga radu un draugu saime – kādi 70 bērni, vecāki,

vecvecāki, skolotāji un citi. Vairums vecāku viens otram ir labi pazīstami jau no bērnības dienām, kad paši vesti uz latviešu skolu. Visi rīkojās kā savās mājās. Pārņēma kafejnīcu un Mārtiņa Siliņa zāli. Mātes gatavoja uzkodas un kafiju. Vīrieši bīdīja mēbeles. Skolotāji un skolnieki nozuda savās klasēs, lai vēl beidzamo reizi izmēģinātu priekš-nesumus. Viens otrs mazulis un tekai-nis pačīkstēja, bet nomierinājās, kad no māmiņas bij’ vārdi mīļi.

Sarīkojumu sāka ar Dievs, svētī Latviju. Sekoja skolas pārzines Mā-ras Mores (Moore), uzruna par mā-tes gatavotiem latviskiem ēdieniem. Savu latvietību un dzimteni Māra bērnībā bija izjutusi caur ēdienu. Lat-viskos ēdienus esot jāpasniedz tālāk

saviem bērniem. Pēc uzrunas katra klase un bērnu dārzs uzstājās ar sa-viem priekšnesumiem. Bija dziesmas, rotaļa, dzejoļi, mīklas, daži vārdi par ģimeni un pašu radītas ģimenes bil-des. Spēļu grupai palīdzēja mātes un

mīkstie dzīvnieci-ņi nodziedāt nevis Kaķīt’s mans, bet gan Zaķīt’s mans un Lācīt’s mans un Sunīt’s mans. Kārla Tuktēna, Diminika Drēzi-ņa un Selga Tuk-tēna jauki spēlēja klavieres.

Trešā klase uzveda īsu ģime-nes ainu. Pirmajā skatā pie galda sēž tēvs un māte, grūtniece, ar lauz-tu roku. Tēvs lasa avīzi un neliekas ne zinis. Bērni viens otru uzkū-da. Kašķējas. Māte bērnus nosoda, katru aizsūta uz savu istabu. Otrs skats – Lieldienu rītā agri bērni pie mātes: – Celies! Celies! Šokolādi! Šokolādi! Vai ir šokolādes olas? Trešais skats – ģi-menes dienā bērni mātei pienes ka-fiju un brokastis. Nobučo un saka – Mēs tevi mīlam.

Visi pamat-skolas bērni kopā nodziedāja Cepa māte pankūkas – arī pīrāgus un gardumus. Skatī-

Zaķīt’s, lācīt’s un sunīt’s mansSidnejas Latviešu spēļu grupas un pamatskolas ģimenes diena

Pamatskola dzied „Cepa māte pankūkas“.

FOTO

Mār

a M

ore

Selga Tuktēna spēlē klavieres.

FOTO

Mār

a M

ore

Spēļu grupa dzied par kaķīšiem, zaķīšiem un sunīšiem.

FOTO

Mār

a M

ore

tājus bērni pacienāja ar pašu ceptiem pīrāgiem. Katrai mātei un vecmāmiņai pasniedza piespraužamu krizantēmu pušķīti. Ingrida Veidnera izteica pa-teicību Daivai Tuktēnai par ilgo spēļu grupas vadīšanu. Māra More pateicās Inārai Krūmiņai par palīdzību pie cepšanas nodarbībām. Un tad, kā jau ģimenē, sākās saviesīgas pusdienas ar māmiņu sagatavotām maizītēm, kū-kām, augļiem un našķiem.

Baiba HaringtonaLaikrakstam „Latvietis“

Atmiņu vēdersMāras Mores uzruna

Turpinājums 5. lpp.

Trešdien, 2010. gada 12. maijā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp

Pirms vairāk kā mē-neša Austrālijas latviešu presē parādījās LAAJ atklāta vēstule par iero-sinājumu mainīt PBLA vārdu. Tā tagad nosūtīta visiem PBLA valdes lo-cekļiem.

PBLA Latvijā ir izveidojusi pro-jektu, kas mudinās vēlētājus piedalī-ties vēlēšanās, bet neatbalstīs nevie-nu politisku partiju. Vairākās vietās Latvijā ir paredzētas politiskas runas un Trīs tenoru priekšnesumi. PBLA atbalsta šo projektu ar $10 000 ārpus budžeta.

LAAJ prezidijs vēl joprojām mēģi-na sakārtot biedru sarakstus. Ir lielas atšķirības starp sarakstu ar tiem, kas samaksājuši biedru naudas un sa-rakstu ar tiem, kas vēlas saņemt pro-tokolus. Daudzi līdzšinējie biedri nav atsaukušies uz biedru aptauju un līdz ar to nevar zināt, vai organizācijā vēl darbojās, vai ir nepareizā kontakta persona. Prezidijs sazināsies ar vice-priekšsēžiem, jo viņiem vajadzētu būt

labākai vietējai informācijai. Ja esat biedru organizācija vai individuālais biedrs un neesat ar LAAJ sazinājušies, tad lūdzu steidzami to dariet, lai va-ram savest sarakstus kārtībā. (LAAJ prezidijs, PO Box 457, Strathfield NSW 2135 vai info@laaj.org.au)

Šī gada ziedojumu vākšanas akcija tiks rīkota septembrī un oktobrī.

18. novembra akti jau tagad tiek organizēti. Sarīkojumu datumi ir ta-gad saskaņoti:

• Brisbanē – 13. vai 14. novembrī• Kanberā – 16. novembrī• Sidnejā – 18. novembrī• Adelaidē – 20. novembrī• Melburnā – 21. novembrīPriekšsēdis iesaka 18. novembra

runas teicēju, kuru prezidijs atbalsta. Priekšsēdis nosūtīs ielūgumu.

Skolu nozares vadītāja ir ziņojusi, ka ir pieteikušies 6 cilvēki no Austrāli-jas uz 2010. gada skolotāju konferenci Latvijā – Māris Bruzgulis un Sandra Dragūna no Sidnejas; Daila Zieda-

aknu pastēti, draugi laipni, un dažreiz arī ne tik laipni, atteicās.

Buberts (ne, kā vienreiz – tieši uz galda), ābolmaizītes, ķīselis, ķimeņ-maizītes, drumstalu kūka.

Jāņu siers vienmēr garšoja burvī-gi, arī, ja tas drusku drupa šad un tad, izspiests caur veciem autiņiem. To stāstiņu mēs ar māsu dzirdējām katru gad’ no jauna. (Runājot par katru gad’ no jauna – Jaungadā ēdām knēdeļus, kamēr lējām laimes.) Mums taču Jāņu Sieram mājās bija jābūt, jo manam tē-vam vārds bija Jānis un uzvārds Sie-riņš. Tātad, kad biju jauna un tēvs vēl bija dzīvs, man likās, ka viņš ir īstais Jāņu Siers. Tātad viņš arī bieži vien Jāņos tika izvēlēts kā Jāņu Tēvs. Un mamma, protams, bija Jāņu Māte.

Vienmēr svinībās bija galdā visas piedevas, mērces un speciālas delika-teses. Badā mēs vis nenomirām. Fal-šais zaķis, īstais zaķis, ceptas smadze-nes un nieres.

Kad mammai atnāca ciemiņi, viņa tūlīt klāja vēl vienu vietu pie galda. Arī, ja mēs ēdām vakariņās debess mannā. Pat vienu reizi negaidot atnāca māsai latviešu draugs uz vakariņām, kurš bija Hare Krišna. Viņš laipni at-teicās no gaļas, kad to nejauši viņam piedāvājām. Un teica, ka pagaršošot mammas kliņğeri, ja tas cepts ar mī-lestību!

Pat avīžu večiem, dārzniekiem un kaimiņiem tika Lieldienu olas pa-sniegtas kā dāvanas. Tikai ne atkritu-mu večiem. Mūsu Lieldienu olas vienu gadu nonāca veco ļaužu mītnē – to gadu bijām ar māsu pastrādājušas kaut ko, kas mammai nebija pa prātam.

Bet, mammu, tu ar mīlestību un bez kādām grūtībām visus šos ēdie-nus sagatavoji un pasniedzi mums, ko sakrāt savos atmiņu vēderos. Tagad mums tos būs jāpasniedz saviem bēr-niem!

Māra More (Moore)

Kooperātivam ir nauda ko

Aizdot

6.24% gadā,

uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo obligāciju pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 6.24% gadā un pēc tam aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 7.24%

gadā.

Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 7.19%

gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25

gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.

Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.

Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:

Tālrunis 1300 658 528 E-Pasta adrese: lacc@latviancredit.com.au

Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au

LS006-05/10

Latviešu Kreditkooperātīvs Austrālijā

Atmiņu vēdersTurpinājums no 4. lpp

Māra More skolas Mātes dienas sarī-kojumā stāsta par mātes ceptiem lat-viskiem ēdieniem.

FOTO

Ani

ta Š

tube

LAAJ PrezidijsMarta un aprīļa sēžu pārskati

Turpinājums 15. lpp.

6. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 12. maijā

Bieži ir tā, ka sie-viete pēc četrdesmitās dzimšanas dienas sa-vus gadus nevēlās vairs skaitīt un gadskārtējo jubileju labprāt noklusē. Toties, kad ir nodzīvoti

otri četrdesmit, tad šo sasniegumu at-zīmē ar ievērojamu troksni un publis-ku svinēšanu. Tā nu sanāca, ka ar divu nedēļu atstarpi divas ļoti aktīvas Dau-gavas Vanadzes Adelaidē svinēja savu dubulto četrdesmit.

Kā labadi galdiņamiLīkas kājas nolīkuš’s?Kā pirmajai auksto galdu Adelai-

des DV namā Vanadzes klāja Rasai Fejai, kura ir vecākā no sešiem bēr-niem, un pati pasaulē laidusi piecas at-vasītes. Līdz ar to viņas ciltskoks ir tā sakuplojis, ka trīs ceturtdaļas no seš-desmit viesiem bija viņai rada, sākot ar jaunākajiem brāļiem un māsām un bei-dzot ar mazbērniem un pat vienu maz-mazbērnu. Rasa ir ļoti labi pazīstama Adelaides latviešu sabiedrībā, jo dau-dzus, daudzus gadus ir aktīva dažādās organizācijās, piemēram, draudzē, korī un Baltiešu mājas komitejā. Taču sirdslieta viņai ir Vanadzes. Divas rei-zes viņa ir bijusi ne tikai Adelaides Va-nadžu priekšniece, bet arī Austrālijas Zemes Valdē ieņēmusi pirmo vietu. Vēl šodien Rasa ir Adelaides kopas sekretāre un ir viena no saimniecēm, kas sestdienās gatavo pusdienas va-nagu namā. Rasa ir apbalvota ar DV krūšu nozīmi zeltā un neskaitāmiem sabiedrības atzinības rakstiem.

Rasa dzimusi Rīgā, Lieldienu sestdienā un pēc bēgļu gaitām Vācijā, Austrālijā ieradās 1950. gadā. Amora bulta viņai trāpīja, vēl strādājot pirmo līguma gadu Austrālijā. Pēc kāzām Rasa turpināja darbu kā žēlsirdīgā māsa. Bērni izauga un izgāja paši savā dzīvē, Rasa zaudēja dzīves biedru, bet visam cauri strāvoja līdzdalība latviešu sabiedrībā. Pat nopietni ve-

selības traucējumi nav spējuši atturēt Rasu no sabied-riskā darba. Viņas siltais, sirsnīgais smaids, strādīgās rokas un gudrais padomiņš nākuši par svētību visur, kur vien viņa ņē-musi dalību.

Nemaz nepūlē-jāmies nest traukus atpakaļ uz šķūnīti, jo pēc divām nedē-ļām klājām galdu nākošai jubilārei astoņdesmitgad-niecei – Regīnai Berķei. Pašreizējā Adelaides Vana-džu kopas priekš-niece savas Va-nadžu gaitas sāka Džilongā, bet mīlestība viņu atvilinā-ja uz Adelaidi, lai gan Artūrs veselu gadu gudroja, vai aicināt, vai ne! Taču beidzot saņēma dūšu, bildināja, un Džilongas zaudējums kļuva Adelaidei par ļoti bagātīgu ieguvumu, jo Regīna nav no tām, kas tikai sēž un klausās vai arī samaksā gada maksu, bet citādi nerādās. Regīna dara! Regīna vienmēr cepusi, vārījusi, amatus ieņēmusi un pie sirds ņēmusi Vanagu organizācijas mērķus. Tur gan nav nekāds brīnums, jo laulenis Artūrs bija klāt Cedelghē-mā, kad dzima DV organizācija, un Adelaidē, kad dibinājās DV Adelaides nodaļa. Ideāls pāris!

Regīna dzimusi Māras zemē, Rē-zeknē, vēl brīvās Latvijas laikā, bet kara posts izdzina ģimeni trimdā vispirms uz Vāciju, kur Eslingenas nometnē skaistā, 18 gadus plaukstošā jaunava Regīna salaulājās ar Herbertu, tad prom uz tālo Austrāliju. Pāri sāka saukt par ģimeni, kad piedzima dēls Harijs un meita Rita, bet 1981. gadā

veļu valstībā aiz-gāja ģimenes tēvs Herberts. Pēc lai-ka, izveidojās mī-lošas attiecības ar draugu Vilni, bet pēc 15 gadiem, arī Vilnis tika saukts pie senčiem.

Artūrs Berķis, atraitnis, DV orga-nizācijas uzdevu-mā no Adelaides vairākas reizes apciemodams Dži-longu, iepazinās ar Regīnu un manīja, ka sirds iepukstas straujāk. Pataisī-sim garu stāstu

īsāku. Pēc gada smagas gudrošanas, Regīna bija bildināta un pierunāta pār-vākties uz Adelaidi. Pēc 50 Džilongā nodzīvotiem gadiem, tas liecina par sirsnīgu mīlestību un uzupurēšanos no viņas puses, sevišķi ņemot vērā, ka Džilongā paliek visi bērni un mazbēr-ni.

Regīnas ilggadīgo darbu DV orga-nizācijā 1995. gadā atzina, piešķirot viņai DV krūšu nozīmi zeltā. Regīna darbojusies arī rokdarbnieču kopā, dziedājusi jauktā korī un Vanadžu ansamblī, un ar lielu interesi pieda-lījusies Adelaides sporta klubā, kur pašreiz pilda kasieres pienākumus un kaislīgi spēlē novusu. Viņa ir sekretā-re Austrālijas Katoļu Biedrības Ade-laides nodaļā un Adelaides Latviešu Biedrības mūža biedre. Jau 12 gadus viņa palīdz reģistrēt pakas humanitā-riem sūtījumiem uz Latviju.

Svinību viesi salika kopā pietieko-ši naudas, lai Regīna un Artūrs varētu kaut kur aizbraukt, kur viņus pēc dau-dziem darba gadiem kāds cits varētu palutināt, un jau nākošā nedēļā viņi pošas uz Mauntgambjeru (Mt. Gam-bier) un apkārtni. Gaidīsim referātu par šo izbraukumu un no viesnīcas virtuves – receptes, ko gatavot vana-džu pusdienās!

Ķīniešu kalendārā 1930. gads saucās Zirga gads. Latviešiem, zirga raksturīgākās īpašības ir darbs, uzti-cība, un draudzība. Zirgs vilka arklu, vilka ratus un vispār bija zemniekam labākais draugs. Zirga gadā dzimušās mūsu abas jubilāres ir svētījušas mūsu sabiedrību ar savu darbu tautas dru-vā un ar savu uzticību un draudzību. Daudz baltu dieniņu vēlam Rasai un Regīnai!

Vanadze Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Divas Adelaides vanadzes jubilāresSvinības ar divu nedēļu atstarpi

Regīna kopā ar savu vīru Artūru Berķi.

FOTO

Iman

ts B

erķi

s

Rasa Feja LAIMAs izbraukumā 2009. gada oktobrī.

FOTO

Mar

gota

Puķ

īte

Trešdien, 2010. gada 12. maijā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp

Pertas ev. lut. Sv. Pā-vila draudzes 60 gadu darbības atceri ieva-dīja ar dievkalpojumu Pertas latviešu centra dievnamā prāv. Kolvi-na Makfersona (Colvin

MacPherson) un māc. Guņa Baloža vadībā. Prāvesta svētrunai izvēlētā tēma Dzīvība Dēlā bāzējās uz 1. Jāņa vēstules 5. nod. 12. pantu: „Kam ir Dēls, tam ir dzīvība, bet kam Dieva dēla nav, tam nav dzīvības.“ Svētrunas mude un aicinājums bija neatstāt Kris-tu ārpusē, kad runa ir par Dievu un Viņa varenību. Ja Jēzus mājo cilvēka sirdī, tad cilvēks dzīvo. Jēzus sacīja: „Zaglis nāk vienīgi lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.“ To pašu domu simtiem gadu pirms tam izteica dziesminieks ar vārdiem: „Tas Kungs ir mans gans, man netrūkst ne nieka...“ Ja kāds šajos sešdesmit gados nav atra-dis ceļu pie Kristus, vēl nekas nav zau-dēts, lai pieņemtu Kristu kā personīgo Pestītāju. „Jo Dievs savu Dēlu nav sū-tījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai šī pasaule caur viņu tiktu glābta.“ Vai esi atsaucis viņa mīlestību? Vai esi pieņēmis viņa pestīšanas dāvanu?

Drošība ir un paliek Kristū.Dievkalpojumam sekoja 60 gadu

atceres fotouzņēmumu apskate. Pēc tam draudzes dāmu komitejas priekš-niece Daina Vārpiņa ar dāmām aici-nāja 83 atceres dalībnieces un dalīb-niekus pusdienās pie bagātīgi klātiem galdiem.

Uzrunas un apsveikumus ievadīja draudzes priekšniece Ieva Vlahova. Priekšniece atcerējās savas gaitas kopā ar tēvu, māc. Leo Kampi, kurš bija viens no draudzes dibinātājiem un tās mācītājs. Viņa pavadīja māc. Kampi apmeklējot Rietumaustrālijā izkaisītos latviešus un arī palīdzēja iesvētīšanas mācībās.

Bijušais draudzes priekšnieks Miervaldis Balodis sveica no Mel-burnas ev. lut. Sv. Krusta draudzes. Īsā pārskatā viņš pieskārās māc. Kam-pes darbam, kurš nobrauca tūkstošiem kilometru, vadīdams dievkalpojumus un iedrošinādams un pamudinādams latviešu bēgļus kopējam darbam. M. Baloža darbības laikā visčaklākās dar-binieces un uzticīgākie darbinieki bija Ludmilla Gūtmārce un viņas dāmu komiteja, bij. draudzes priekšnieki Eriks Ozoliņš un Zigurds Tītmanis, Kārlis Rīdūzis, Jānis Lūks, Arvīds

Vitenbergs, Fricis Vārpiņš, Andrejs Priede un Jonis Plūcis. Pēc māc. Kam-pes atteikšanās, māc. (vēlāk prāvests) Laimonis Mušinskis uzņēmās drau-dzes gana pienākumus. Kā ērģelnieces kalpoja Laila Alksne, Inta Robinsone (Robinson) un Silvija (Sylvia) Lūka.

Bijušais draudzes priekšnieks Eriks Ozoliņš atskatījās uz draudzes darbu, it sevišķi pasvītrojot Pertas lat-viešu organizāciju sadarbību latviešu centra izveidošanā, Ozoliņš ir vienī-gais šīs draudzes dibinātājs un pado-mes loceklis, kurš turpina šīszemes gaitas.

Apsveicēju ievadā, Latvijas goda konsuls Rietumaustrālijā Jānis Pur-vinskis nodeva laba vēlējumus no Latvijas Republikas valdības, Ilmārs Rudaks sveica no Pertas Daugavas Va-nagu saimes, Rita Džonsone (Johnson) no Daugavas Vanadzēm, Jānis Kukuls no Latviešu biedrības Rietumaustrāli-jā, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē vicepriekšsēdis Rietum-austrālijā Jānis Vucēns –no LAAJ un prāvests Kolvins Makfersons no Aus-trālijas latviešu ev. lut. draudžu apvie-nības.

Sporta muzejā 2. maijā svinēja pasaul-slavenās basketbola komandas TTT pirmās kapteines leģendārās Dzidras Karamiševas

80. gadu jubileju. Jubilārei pasniedza Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska pateicības rakstu.

Reizē ar jubilāri bija viņas brālis Ēriks Uztups, kurš bija viens no bas-

ketbola iedibinātājiem Lielbritānijā. Sveicēju pulkā bija arī Eiroparlamen-ta deputāte Inese Vaidere, Basketbola savienības pārstāvji un sporta draugi. Protams arī daudzas TTT zelta ko-mandas paša pirmā sastāva un vēlākā papildīnājuma basketbolistes, kuras tagad audzina savu bērnus un maz-bērnus, joprojām strādājot valsts un sabiedriskajā darbā.

Pirms 50 gadiem, kad latvietes

uzvarēja padomijas spartakiādē, tad PSRS bija pasaules labākā komanda, bet pašā padomijā visus uzvarēja lat-vietes, arī zem TTT emblēmas. Uzva-rētas tika arī ASV valsts komanda un citas stipras vienības.

Droši var teikt, ka tā bija pasaules labāka sieviešu basketbola vienība.

Zigurds MežavilksLaikrakstam „Latvietis“

Dzidrai Karamiševai 80Leģendāro sportisti apsveic Ministru prezidents

Dzidra Karamiševa ar Ministru prezidenta Valda Dom-brovska pateicības rakstu, kuru viņai svinīgi pasniedz ju-bilejas svinībās.

FOTO

TTT

Dām

u kl

uba

prez

iden

te D

r. pe

d Si

lvija

s Sku

lme

Uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena Dzidra Uztupe-Karamiševa, vairākkārtēja Eiropas meistare. Priekšplānā treneris Oļģerts Altbergs. Lužņiku stadionā Maskavā.

FOTO

Zig

urds

Mež

avilk

s

Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzei 60 gadiDievkalpojums, uzrunas, apsveikumi un atmiņas

Turpinājums 14. lpp.

8. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 12. maijā

Ineses Brūnas glez-nu izstādi atklāja Lat-vijas Republikas Goda konsuls Dienvidaustrā-lijā Dr. Valdis Tomanis ceturdien, 6. maijā.

Ineses darbi attēlo būtību; iespaidus šķidrumā un kar-stumā. Inese ir mācījusies gan tēlo-tājmākslu, gan projektēšanu cilvēku apkārtējā vidē. Šie darbi ir saliedējums

no šiem pretrunīgiem domāšanas vei-diem. Inese saka, ka tā ir cīņa starp mākslas savvaļas spontānumu un pro-jektēšanas ierobežoto precizitāti. Ine-se domā, ka šobrīd projektēšana tiecās vinnēt, bet cīņa nav vēl galā.

Inese dzīvo laukos un strādā kā lauksaimniecības pārvaldniece. Šinī darbā divas nozīmīgas lietas ir uguns un ūdens. Uguns ir briesmīgi bīstams un var acumirklī saimniecību izpostīt.

Ūdens ir ārkārtīgi svarīgs, jo bez tā ne dzīvnieki, nedz lopi nevar dzīvot. Bet tas arī ir bīstams, jo tanī var noslīkt vai pazust. Sevišķi jūrā, kas ir netālu no lauku saimniecības. Bet vienmēr kla-jos laukos ir apvārsnis. Šos elementus var bieži saskatīt Ineses mākslā.

Kārlis ĀtrensLaikrakstam „Latvietis“

6. maija vakarā Lombarda mākslas ga-lerijā (Lombard Art Gallery) Adelaidē, Ma-gila un Džordža ielu stū-rī, latviešu un austrāļu viesi sapulcējās svinēt

mākslinieces Ineses Brūnas pirmās personālizstādes atklāšanu. Nelielajā mākslas telpā savietoti teju 50 darbi – fotogrāfijas, eļļas un akrila gleznas un visvairāk jauktas tehnikas darbu. Tur-klāt pārsvarā tā visa ir šī gada raža.

Inese Brūna studējusi tēlotājmākslu un dizainu, tā nu viņas radošajā devu-mā atspoguļojas abi šie virzieni. Tēlo-tājmāksla: spontāna iekšējo norišu iz-pausme caur profesionāļa otu, kaltu vai

citu darbarīku. Dizains: apziņas kon-trolēts, cilvēka komfortam pakļauts sa-dzīves krāšņošanas līdzeklis. Izstādes pieteikumā sacīts, ka mākslinieces dar-bos cīnās abi nesavienojamie pretstati – mākslinieka spontanitāte un dizainera prāta kontrole, – beidzamā pagaidām uzvar. Tomēr man šķiet, ka arī dizaina līdzekļiem brīžam izteikts visai daudz cilvēka iekšējo noskaņu. Varbūt vienī-gi saķemmētāk, maigāk, neuzbāzīgāk. Un, ja tā labi padomājam, haoss un kos-moss jeb juceklis un strukturētība, ne-kārtība un kārtība ir visa pamatā esoši pretstati, no kuru savietošanas dzīvē neizbēgt nevienam. Tāpēc ir interesan-ti vērot, kā šo mūžīgo dilemmu savos darbos risina Inese Brūna.

Lombarda mākslas galerija gal-venokārt izrāda Dienvidaustrālijas mākslinieku darbus. Galerija dibināta 1968. gadā, tās īpašnieki – Tomass un Endrū Gāli (Thomas Gaal, Andrew Gaal).

Ineses Brūnas izstāde aplūko-jama no 6.-23. maijam katru piekt-dienu, sestdienu un svētdienu 14.00-17.00 vai pēc vienošanās. Tālrunis: (08) 83622281. 51A Magill Road,

Stepney, e-pasts: lombardg@bigpond.net.au. Tīmekļa vietne: http://www.lombardartgallery.com.au

Aija RozentālaLaikrakstam „Latvietis“

Ineses Brūnas pirmā personālizstādeMāksliniece un dizainere

Inese Brūna „Pašportrets pie viļņoša-nās“ („Selfportrait by swell“). Jaukta tehnika. 62 x 75 cm.

Uguns un ūdensIneses Brūnas izstādi atklāj Goda konsuls

Lombarda mākslas galerija.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

Dr. Valdis Tomanis un Inese Brūna.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

Inese Brūna „Uzplūdi“ („Surge“). Jaukta tehnika.

Trešdien, 2010. gada 12. maijā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp

Rīga – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētaIkviens rīdzinieks ir aicināts piedalīties!

Pirmdien, 10. maijā, Eiropas Sa-vienības (ES) Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padome apstiprināja Rīgu par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam 2014. gadā par Eiropas kultūras galvaspilsētu para-lēli kļūs divas pilsētas – Rīga (www.riga2014.org) un Ūmeo (Zviedrijā; www.umea2014.se).

Arī Rīgas domes Izglītības, kultū-ras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane uzsver: „Esam sa-ņēmuši priecīgu ziņu – Rīga ir apstip-rināta par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tagad ir laiks mērķtie-cīgai un aktīvai rīcībai – jau ceturtdien Izglītības kultūras un sporta komitejā apstiprināsim lēmumprojektu par Uz-

raudzības padomes izveidošanu un tās nolikumu, aicināsim kopā visas kultū-ras un nevalstiskās organizācijas, lai kopīgi turpinātu darbu pie 2014. gada programmas attīstības. Arī ikviens rī-dzinieks ir aicināts piedalīties!“

Eiropas kultūras galvaspilsētas tradīcijas pirmsākumi ir meklējami 1985. gada 13. jūnijā, kad šo ideju ie-rosināja Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri un Francijas kultūras ministrs Žaks Langs, lai paplašinātu dažādu Eiropas pilsētu kultūras man-tojuma pieejamību un izplatību, po-pularizētu pilsētu identitāti un dzīvot-spēju, kā arī veicinātu Eiropas valstu mākslinieku un inteliģences sadarbī-bu.

Jau pirmie Eiropas kultūras gal-vaspilsētas projekti liecināja, ka rezul-

tāts sasniedz vēl lielākus mērķus nekā iepriekš tika plānots, jo tiek veicināta informācijas izplatība par pasākumā iesaistītajām pilsētām un valstīm, uz-labots to tēls, kā arī veicināta uzņē-mējdarbība, valsts un privātā sektora sadarbība, tādā veidā sniedzot ieguldī-jumu pilsētu un reģionu attīstībā.

Šogad Eiropas kultūras galvaspil-sētas ir Pēča (Ungārijā), Esene (Vāci-jā) un Stambula (Turcijā), 2011. gadā tās būs Tallina (Igaunijā) un Turku (Somijā), 2012. gadā – Maribora (Slo-vēnijā) un Gimaraiša (Portugālē), 2013. gadā – Košice (Slovākijā) un Marseļa (Francijā).

Informāciju sagatavoja:Aiva Rozenberga

Eiropas kultūras galvaspilsētasprogrammas koordinatore

„Pretrunīgā vēsture“Jauna filma, kas atspoguļo Latvijas vēstures pretrunas

6. un 7. maijā Okupācijas muzejā bija pirmizrāde Ināras Kolmanes un Ulda Neiburga dokumentālai filmai Pretrunīgā vēsture. Nacionālā Kino centra pārstāve Kristīne Matīsa infor-mēja, ka no 7. maija kinoteātra K. Suns repertuārā ir iekļauta šī filma. Savu-kārt šīs filmas Kurzemes pirmizrāde notika 9. maijā plkst. 15.00 Ēdoles pilī.

K. Matīsa par filmu stāsta: „Fil-mu studijas Deviņi dokumentālā filma Pretrunīgā vēsture ir par Latvijas sa-biedrību, dažādu tautību un atšķirīgas vēsturiskās pieredzes cilvēkiem, kuri nu jau 20 gadus kopš Latvijas neatka-rības atjaunošanas dzīvo vienā valstī, taču viņu atmiņas, zināšanas un sprie-dumi par valsts vēsturi ir ļoti dažādi

un pretrunīgi. Īpaši spilgti ik gadu tas izpaužas vēstures strīdīgajos datumos 16. martā (vieniem tā ir varoņu godi-nāšanas, citiem fašistu slavināšanas diena) un 9. maijā (vieni svin Uzvaras svētkus, citiem tie ir spilgtākais pēc-kara padomju okupācijas simbols).“

Dokumentālās filmas Pretrunī-gā vēsture galvenie varoņi ir latvietis Kurts Grīnups, ebrejs Edvards An-ders un krievs Vitālijs Ļeonovs, kuru ļoti atšķirīgā kara laika pieredze un šodienas pārliecība ir savdabīgs Lat-vijas sabiedrības šķērsgriezums mūs-dienās. Filmā var izsekot dažādiem vēstures notikumiem, kuri risinājušies padomju un nacistu okupāciju laikā no 1940. līdz 1945. gadam Rīgas Centrāl-

cietumā, Šķēdes kāpās pie Liepājas, Salaspils koncentrācijas nometnē un SMERŠ cietumā Amatu ielā Rīgā.

Filmas veidotāji ir režisore Ināra Kolmane un vēsturnieks Uldis Nei-burgs, producents Jānis Juhņēvičs. Oriģinālmūziku sarakstījis kompo-nists Ivars Makstnieks. Operatori Andrejs Verhoustinskis, Aivars Kal-niņš, Renārs Vimba. Filmas mecenā-ti, bez kuru līdzdalības filma nebūtu pabeigta, ir Andris Grasmanis un Kaspars Viškints. Filmas veidošanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvi-jas Aizsardzības ministrija, Latviešu fonds un Latvijas Okupācijas muzejs, kā arī privātie ziedotāji. ∎

Labprāt pilnā lielumā (katra lappuse A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu „Latvietis“.

Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

Latvieši AfganistānāNav naudas, lai sūtītu jaunus karavīrus tur

Trešdien, 5. maijā aizsardzības ministrs Imants Lieģis (Pilsoniskā savienība) pēc trīs stundu ilgās Nacio-nālās drošības padomes sēdes žurnā-listiem teica, ka Latvija šogad neva-rēs atļauties uz Afganistānu nosūtīt papildu karavīrus, ja vien tam netiks piešķirti papildu līdzekļi. Lai sūtī-tu jaunus karavīrus uz Afganistānu,

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem.Cena $5 par 1 cm vienā slejā.

Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $15.

naudas pagaidām nav un, visticamāk, šogad arī nebūs. I. Lieģis sacīja, ka jautājumu par Latvijas karavīru skai-ta Afganistānā palielināšanu varētu aktualizēt tikai nākamgad, bet ir rasta

iespēja nosūtīt uz Afganistānu vienu karavīru, kurš nodarbosies ar militāro kravu tranzīta jautājumu kārtošanu. Viņš cer, ka sabiedrotie izpratīs saspī-lēto Latvijas budžeta situāciju. ∎

10. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 12. maijā

Somijas un Latvijas politiku attiecībā pret Krieviju nevar tieši salī-dzināt, jo dažāda ir gan vēsture, gan šodienas situācija.

Nesen savā runā Sa-skaņas centra līderis Jānis Urbanovi-čs uzslavēja Somiju un ieteica, ka arī latviešiem tā vajadzētu izturēties pret Krieviju, ja gribot uzturēt labas attie-cības ar šo valsti. Latvijai esot jāaiz-mirst par vēsturiskajām pretenzijām Krievijai. Viņa politiskais sabiedrotais Ainārs Šlesers jau agrāk paziņoja, ka Latvijai nevajadzētu kritizēt Krievi-ju, bet pagriezt savu tautsaimniecību austrumu virzienā. Tāds, viņuprāt, ir Somijas modelis.

Manuprāt, Somijas un Latvijas po-litiku attiecībā pret Krieviju nevar tie-ši salīdzināt, jo dažāda ir gan vēsture, gan šodienas situācija.

Otrā pasaules kara laikā Somija jau kuro reizi savā vēsturē cīnījās pret Krieviju (PSRS) – un zaudēja, tomēr saglabāja neatkarību. Pretēji Latvijai, Somija netika okupēta, bet pēc kara at-kal palika viena – Padomju Savienības apdraudēta.

Toreizējie politiķi nolēma izmainīt Somijas līniju. Ar Maskavu noslēdza Draudzības, sadarbības un savstarpē-jās palīdzības līgumu: tas paredzēja vienīgi militāro sadarbību ar austrumu kaimiņu – un tikai noteiktā situācijā. Par savu iekšpolitiku un tautsaimniecī-bu Somija atbildēja pati. Ārpolitikā bija neitrāla, un tā varēja arī būt starpnieka lomā starp Austrumiem un Rietumiem.

Cits jautājums ir tas, ka, sākot ar 20. gs. 50. gadu beigām, PSRS spēja ietekmēt arī Somijas iekšpolitiku, pie-mēram, valdības veidošanu. Padomju Savienību arī atturējās kritizēt. Politi-ķi apliecināja draudzību – daļēji tāpēc, lai varētu sadarboties ar Rietumiem.

Starptautiskajā politikā finlandi-zācija kļuva par lamuvārdu. Tomēr to pieņēma Rietumu vadoņi, runājot par

Maskavu un tās satelītvalstu attiecī-bām. Viņi vēlējās atvairīt Rietumu finlandizāciju, bet finlandizēt Austru-mus. Vēl šogad autoritatīvais amerikā-ņu žurnāls Ārlietas (Foreign Affairs) ieteica finlandizāciju kā iespēju nor-malizēt Ķīnas un Taivānas attiecības.

Aukstā kara laikā Somija bija īpašs gadījums – demokrātiska ziemeļu tipa labklājības valsts, ekonomiskā, ideo-loģiskā un kultūras ziņā rietumvalsts, bet politikā un aizsardzības jomā Pa-domju Savienības interešu sfērā. Somi ieguva no tirdzniecības ar PSRS, bet rūpējās, lai tās apjoms nebūtu vairāk kā piektā daļa no ārējās tirdzniecības. Vislielākais apjoms bija pagājušā gad-simta 50. gados – viena trešdaļa. Tieši šīs izdevīgās un vienkāršās tirdznie-cības dēļ bija cilvēki, kuri ticēja un cerēja, ka austrumu kaimiņvalstī sa-glabāsies labi pazīstamā sistēma. Auk-stajam karam beidzoties, tirdzniecība ar Krieviju sabruka, un somi neuzska-ta Krieviju par drošu vidi investīcijām.

Oficiālā Somija vadīja ilgu atvai-rīšanas cīņu pret Padomju Savienības spiedienu un centieniem iespaidot. Piemēram, Somija nekad nepiekrita kopīgiem armijas manevriem. Aizku-lisēs aizvien ciešākus sakarus nodibi-nāja ar Rietumiem. Piemēram, ar ASV Somija uzturēja politiskus, ekonomis-kus un arī militārus sakarus, kuru ap-mērs noskaidrojies tikai pēdējā laikā.

Pretēji tam, kā Krievijas vadītāji rīkojas Latvijas virzienā, attiecībā pret Somiju viņi realizējuši visai reālu poli-tiku. Viņi atzinuši, ka Staļins uzbruka Somijai, un likuši vainagus uz maršala Mannerheima kapa.

Vai viss ir tik vienkārši, kā vēsta Urbanoviča kungs? Vai Latvija varētu izvēlēties Somijas līniju, kaut arī vēlē-tos? Somi ļoti norūpējušies seko Mas-kavas realizētajai politikai Baltijā, un Somijas prezidente atklāti kritizējusi tās propagandu pret Latviju un pirms tam aizstāvējusi latviešu valodas sta-tusu. Krievijas iespaids Latvijā visās

jomās ir ievērojami lielāks, nekā tas ir Somijā.

Starp Somiju un Krieviju nav t.s. atklāto jautājumu. Neraugoties uz to, zemdegās abās pusēs visu laiku gruzd aizdomas. Krievijas plašsaziņas lī-dzekļi vaino somus rusofobijā un re-vanšismā. Somi labi atceras, ko izda-rīja sarkanā armija. Somijā joprojām ir aprindas, kas vēlas atgūt Karēliju, kaut arī valsts vadība par to vairs nevēlas runāt. Ja Somija pievienotos NATO, kā to izdarīja Latvija, Krievijas reak-cija būtu ļoti naidīga.

Somijai joprojām ir ļoti liela un spēcīga armija. Kālab? Laikam taču ne tāpēc, ka varētu uzbrukt Zviedri-ja? 2007. gadā aizsardzības ministrs Jiri Hekamiess teica: „Somijas lielā-kie drošības politikas izaicinājumi ir Krievija, Krievija un Krievija.“

Turpat 80 procentu jauniešu So-mijā ir gatavi aizstāvēt dzimteni ar ieročiem rokās arī tādā gadījumā, ja nebūtu obligātā karadienesta. Latvijā 2007. gadā veiktie pētījumi rāda, ka 44% pilsoņu un 28% nepilsoņu būtu gatavi aizstāvēt savu tēvzemi.

Somijā tagad dzīvo vairāk krievu nekā jebkad valsts vēsturē, un viņu skaits pieaug ātrāk nekā citām mazā-kumtautībām piederošo skaits. Krie-viski runājošo pašlaik ir 50 000, un nesen kāds politiķis atzina, ka drīz viņu būšot 100 000.

Armija un drošības policija seko, kā krievi Somijā iepērk zemi un īpa-šumus, jo to uzskata par potenciālu apdraudējumu valsts drošībai. Somijā nevarētu iedomāties, ka svešas valsts pilsonim piederoša firma drīkstētu kaut ko būvēt blakus valsts prezidenta rezi-dencei. (Latvijas balzamam Jūrmalā pieder liela jaunbūve, pa kuras logiem un terasēm var gan redzēt, gan dzirdēt, kas notiek prezidenta Zatlera pagalmā.

Juka Rislaki (Jukka Rislakki)07.05.2010.

Pirmpublicējums „Latvijas avīzē“http://la.lv

Atsaucoties Krievi-jas Federācijas preziden-ta Dmitrija Medvedjeva ielūgumam, 9. maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Otrā pasaules kara beigu svi-nībās Maskavā, lai godi-

nātu Lielā Tēvijas kara laikā kritušos un atzīmētu nacisma sagrāves 65.ga-dadienu.

Valdis Zatlers kopā ar citu valstu vadītājiem vēroja svētku parādi Sarka-

najā laukumā, nolika ziedus pie Nezi-nāmā kareivja kapa Aleksandra dārzā un piedalījās svētku pieņemšanā Lielā Kremļa pilī.

Vēlāk viņš devās uz Lubjankas laukumu, lai ar ziediem un klusuma brīdi godinātu padomju režīma re-presēto piemiņu pie Gulaga upuriem izveidotā pieminekļa. Tāpat, lai godi-nātu pirms 40 dienām, 29.martā, tero-risma aktā bojāgājušos maskaviešus, Valsts prezidents nolika ziedus piemi-ņas vietā pie Lubjankas metro stacijas.

Svētku pasākuma laikā Valsts preziden-tam bija neformāla sa-runa ar Krievijas kolēģi Dmitriju Medvedjevu. Abi valstu vadītāji bija vienisprātis, ka ir jābūt aktīvākai sadarbībai starp abām kaimiņvalstīm un uzsvēra Valda Zatlera vizītes Maskavā nozīmī-gumu.Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Prezidenta preses dienests

Prezidents Zatlers MaskavāValsts prezidents godina Otrajā pasaules karā kritušos un padomju režīma represiju upurus

Somija bija un ir īpašs gadījums Juka Rislaki par „Saskaņas centra“ ieteikumiem

Trešdien, 2010. gada 12. maijā Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp

Bailes un cerības ir tie divi poli, starp kuriem šodien svārstās latviešu sabiedrība, un jācer, ka, vēlēšanām nā-kot tuvāk, cerību kļūs vairāk un baiļu par nākotni – mazāk, saka somu žur-nālists un publicists JUKA RISLAKI (Jukka Rislakki).

– Pirms diviem gadiem klajā nāca jūsu grāmata Maldināšana: Latvijas gadījums, kurā atspēkojat nepatieso pret mūsu valsti vērsto propagandu. Kas ar grāmatu noticis tālāk? Vai Lat-vijas Ārlietu ministrija to ņēmusi savā bruņojumā?

J. Rislaki: – Grāmatu šobrīd tulko krieviski un igauniski; tā jau izdota arī somiski un angliski. Krieviski to plāno izdot Jumava, igauniski – kāda Talli-nas izdevniecība, un Igaunijā interese esot liela. Šajā grāmatā cenšos aizstā-vēt Latviju. Un ārzemniekiem rodas lielāka ticamība manis teiktajam, jo ne viss aprakstīts rožaini, ir atvēlēta vieta arī kritikai. Esmu visai kritisks vēro-tājs, un ne visiem Latvijas politiķiem patika tas, ko es tur uzrakstīju.

Ārlietu ministrija, cik zinu, tā arī nevienu grāmatas eksemplāru neno-pirka. Saeimai bijis nodoms iegādā-ties vismaz tūkstoti eksemplāru angļu valodā, bet nenopirka nevienu. Iespē-jams, viedoklis mainījās, kad izlasīja pēdējo nodaļu, kur es rakstu par Lat-vijas politiku. (Smejas.) Nekas! Pa vie-nai grāmatai uzdāvināju visiem minis-triem un Latvijas institūtam – vairākas grāmatas. Tāpat Latvijas eirodeputā-tiem, atskaitot Ždanoku un Rubiku, kuriem to dāvināt nebūtu nozīmes.

– Gribam jūs apsveikt ar Somijas Baltās Rozes ordeni, ko jums piešķīra prezidente Tarja Halonena.

– Pagājušogad prezidents Zatlers man pasniedza Atzinības krustu – varbūt par to, ka esmu centies aizstā-vēt Latviju. Somijas prezidente man piešķīra ordeni varbūt daļēji tāpēc, ka premjerministrs Dombrovskis, vieso-damies Somijā, Halonenas kundzei uzdāvināja manu karikatūru grāma-tu. (Smejas.) Dzirdēju atsauksmes, ka viņa esot par tām ļoti smējusies.

Es esmu demokrātiski noskaņots cilvēks, un ordeņi man nav tik svarī-gi. Tomēr ordeņa piešķiršana liecina, ka latvieši pamanījuši, ko esmu darījis valsts labā. Diemžēl Latvijā ir daudzi citi, kuri ordeni būtu pelnījuši, bet to vēl nav dabūjuši. Man prieks arī par Somijas Baltās Rozes ordeni. Ģene-rālis Krišjānis Berķis, par kuru esmu sarakstījis grāmatu, arī savulaik tika ar tādu apbalvots.

Bet jāsaka, dažreiz brīnos, kas ir tā Latvija, ko esmu centies aizstāvēt. Es arī turpmāk aizstāvēšu latviešus un Latvijas valsti, bet ne vienmēr Latvijas politiķus vai valdību. Pret Dombrovs-ka valdību man gan nav iebildumu.

Bet man sirds sāp par Latviju. Kāpēc – par to varētu ilgi runāt.

Cilvēki Latvijā ir ļoti vīlušies poli-tikā un demokrātijā. Daudzi domā, ka tas, kas tagad Latvijā notiek, ir politika un demokrātija, bet tā nav. Manuprāt, tā ir vairāk spēle un tirgošanās, un valsts apzagšana, un liekulība. Viens piemērs. Jūrmalā ir ļoti jauks veco ļaužu pansionāts, nesen remontēts, ar baseinu. Dome to gribēja privatizēt un pensionārus un invalīdus nosūtīt ci-tur. Mēs, jūrmalnieki, pēdējā brīdī to apturējām. Pilsētas mērs tad bija ļoti nikns un teica, ka mēs politizējot šo lietu. Latvijas politiķi bieži lieto vār-du politizēt, kad vien viņiem kaut kas nepatīk. Var redzēt, ka politiķis pats nesaprot, kas ir politika, un vēlētāji, kuri atbalsta šo politiķi, nesaprot, kas ir politika.

Jebkurā sabiedrībā valda bailes un cerības. Un man šķiet, ka Latvijā ir īpaši daudz baiļu. Cilvēki visvairāk baidās par nākotni. Politiķiem ir bai-les no tautas un sponsoriem. Tā kā drusku par daudz baiļu un par maz ce-rību. Pozitīvi, ka ir cilvēki, kuri spēj nākt ar jaunām idejām un vairot cerī-bas, kā, piemēram, Vienotība. Es sev daudzkārt esmu jautājis, kāpēc Vai-ra Vīķe-Freiberga neatlaida Saeimu 2007. gadā, kad viņai līdz prezidentū-ras beigām bija atlikuši daži mēneši. Viņa tolaik runāja par Damokla zobe-nu un Lemberga stipendiātiem. Līdz šodienai neko vairāk par stipendiātiem neesam uzzinājuši, bet Damokla zo-bens tagad karājas virs visas sabiedrī-bas un valsts.

Latvijā pēc jūrmalgeitas bija laba iespēja attīrīt politiku, bet nekas ne-notika. Protams, bijušais mērs tagad ir cietumā. Bet citiem skandālā iesaistī-tajiem – nekas! Es gribu tagad aicināt visus latviešus – nāciet, paskatieties, kas Jūrmalā notiek kāpu zonā! Kad pirmoreiz atbraucu uz Latviju, Kāpu iela bija patīkama latviešu iela ar ne-lielām mājām, dārziem, zemeņu lau-ciņiem. Bet kas tur tagad būvē pilis un asfalta ceļus caur kāpām? Politiķi, bijušie politiķi. Biznesmeņi. Krievu miljonāri. Latvieši, vecie jūrmalnieki, no Jūrmalas iet prom. Man ir arī jau-tājums: kā pilsētas domnieks var at-ļauties būvēt lielu māju un vienlaikus arī nopirkt visdārgāko Mercedes Benz auto? Somijā politiķi ļoti nopietni dis-kutē, vai viņiem ir tiesības bez maksas izmantot pilsētas tramvaju. Vai Latvijā kāds politiķis vispār brauktu tramva-jā?

– Pirms dažiem gadiem bija po-pulārs teiciens: es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti ar domu – nemīlu to politisko varu.

– Zinu, ka Latvijā daudzi tā domā. Es nāku no Somijas, kur cilvēki ir ļoti

patriotiski. Sākumā, kad biju ieradies Latvijā, es nevarēju saprast, kāpēc tā runā. Vēlāk, kad redzēju, kas valstī notiek, daļēji to sāku saprast.

Ņemsim kaut vai Imigrācijas li-kuma grozījumus. Tie ir ļoti dīvaini, jo labvēlīgi tikai vienai cilvēku gru-pai – Krievijas miljonāriem, daļēji ar kriminālo pasauli saistītiem ļaudīm. Krievijā ir arī cilvēki, kas lielus īpa-šumus ieguvuši likumīgi, bet ir liela iespēja, ka ar šā likuma palīdzību Lat-vijā iebrauks ar noziedzības pasauli saistīti cilvēki. Otrkārt, tas palielinās naudas atmazgāšanas apjomus Latvijā un pūtīs nekustamā īpašuma burbuli. Tie paši politiķi, kuri daļēji atbildīgi par plīsušo nekustamā īpašuma bur-buli, tagad laikam grib pūst jaunu. Un burbulis būs, ja šie miljonāri sāks investēt Latvijas nekustamajos īpašu-mos. Laikam noteiktiem politiķiem un viņu sponsoriem tas būtu izdevīgi, bet pavisam noteikti nav izdevīgi tautai.

– Mums jau konkrēti politiķi no-pietnām sejām stāstīja, ka plūdīšot investīcijas, tās sildīšot ekonomiku, līdzēšot pievārēt krīzi...

– Vai drīkst, lūdzu, smieties? Par tik bērnišķīgu politiķu skatu uz valsts ekonomiku!

– Kā vērtējat ģenerālprokurora Maizīša neievēlēšanu? Kā būtu Somi-jā, ja tur deputāti tā būtu melojuši – iepriekš sola balsot par, bet realitātē daļa no viņiem nobalso pret?

– Somijā arī dažreiz melo. Bet laikam ne tik daudz kā Latvijā. Ir rei-zes, kad politikā nevajag visu pateikt uzreiz, bet nesaprotu, kāpēc politiķi tik dīvaini rīkojās Maizīša lietā. Viņi nekritizēja Maizīti, kad bija iespēja to darīt. Tad viņi klusēja. Galvenais de-putātu darbs ir runāt, diskutēt; vārds parlament ir cēlies no parler – runāt. Deputātiem vajadzēja runāt tautas priekšā, bet nebija drosmes. Tātad viņi baidījās. Par ko – es nezinu. Varbūt lat-vieši to saprot labāk?

Somijā bija līdzīga lieta pērn So-mijas parlamenta priekšsēdētāja vē-lēšanās. Tās bija aizklātas, un visiem bija liels pārsteigums, kad vairāki desmiti parlamentāriešu nobalsoja pret. Neviens īsti nezina, kāpēc. Katrā ziņā cilvēki to vērtēja kā dīvainu rīcī-bu. Protams, parlamenta deputātiem ir tiesības balsot tā, kā viņi uzskata par pareizu...

Somijas parlamentā bija politisks skandāls, kad mazliet šaubīgi uzņēmē-ji finansēja vairāku deputātu un minis-tru kampaņas aizvadītajās parlamenta vēlēšanās. Par to runā jau pāris gadus, un sabiedrība ir noskaitusies. Droši vien Somijas parlamentā pēc nākam-gada vēlēšanām būs daudzas jaunas

Latvija starp bailēm un cerībāmIntervija ar Juku Rislaki

Turpinājums 12. lpp.

12. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 12. maijā

sejas.– Un tomēr Maizīša lieta nedaudz

iekustināja sabiedrību, tapa divu eks-prezidentu aicinājums Maizīti izvirzīt vēlreiz...

– Priecājos, ka tauta sakustējusies Maizīša, kā arī atklātības un tiesisku-ma principu aizstāvībai. Vēl pagājuša-jā ziemā attiecībā uz šāgada Saeimas vēlēšanām es biju liels pesimists. Bet ir notikušas vairākas lietas, kas vieš cerības. Pirmkārt, tautas sakustēšanās Maizīša aizstāvībai, otrkārt, cilvēkiem likusi aizdomāties arī Neo un Cetur-tās atmodas tautas armijas publiskotā informācija. Šajā sakarā man radās doma, ka Latvijā būtu jānosaka ne ti-kai minimālā, bet arī maksimālā alga.

– Vai Somijā ir maksimālā alga?– Diemžēl nav. Bet tur nepastāv

arī tik liela atšķirība un slepenība algu ziņā.

– Cik viegli Somijas žurnālistam ir uzzināt valsts darbā strādājošo algas?

– Vismaz ministriju un pašvaldī-bas darbinieku algas ir pieejamas, tā-pat arī valsts uzņēmumos strādājošo.

– Runājot par 4. maiju, Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, vai pietiekami augstu spējam novērtēt Latvijas neatkarību?

– Vispirms es domāju, ka 4. maiju vajag svinēt. Latvijā ir daudz sēru die-nu, tāpēc lai ir vēl viena priecīga die-

na! Es pazīstu ļoti patriotiskus latvie-šus, patriotiski noskaņoti ir visi mūsu draugi un viņu draugi, mūsu bērni un mazbērni. Bet zinu, ka gados vecāki cilvēki nav pārliecināti, vai jaunieši saprot, cik svarīga ir valsts neatkarība. Redzot, cik daudzi aizbrauc no Latvi-jas, īsti nezinu, ko domāt. Ja tiešām ne-var te dzīvot, ja ģimenei trūkst maizes, tad laikam jau vajag braukt projām. Tomēr es priecātos, ja šie cilvēki pirms tam būtu mēģinājuši būt sabiedriski aktīvāki, darbotos nevalstiskās orga-nizācijās, censtos iet politikā, lai ietek-mētu to, kas valstī notiek. Es gan zinu, ka viņi nekad vairs nebrauks atpakaļ. Somijā apmēram pirms 50 gadiem simti tūkstoši, galvenokārt gados jauni cilvēki, emigrēja uz Zviedriju, lai tur strādātu. Viņi Somijā neatgriezās.

– Tuvojas arī 9. maijs...– ...jā, Eiropas diena! Dažiem – Uz-

varas diena. Eiropas diena ir ļoti laba ideja. Uzvaras diena: ja kāds grib svi-nēt, lai svin. Pagājšgad 9. maijā mūsu draugi no Igaunijas, rakstnieki, aizgāja līdz Uzvaras piemineklim Rīgā un bija pārsteigti, cik tur sanācis daudz cil-vēku un kāda valdīja noskaņa. Eiropā fašistu nav bijis kopš 1945. gada, bet dažādi antifašisti par katru cenu cen-šas sameklēt fašistus, jo īpaši Igaunijā un Latvijā. Krievu, somu, igauņu un Latvijas antifašistu starpā ir ļoti laba sadarbība. Dažus somu antifašistus es personīgi pazīstu, viņi ir žurnālisti, augstskolu pasniedzēji... Šobrīd viņi

kļuvuši īpaši aktīvi. Daži, šķiet, domā, ka vai visi latvieši un igauņi ir fašis-ti, un braukā pa pasauli un to visiem stāsta.

Somu antifašisti ir aktīvi arī Somi-jas un Krievijas attiecībās. Viņi bom-bardē Krievijas avīzes un televīziju ar tendenciozām ziņām, piemēram, kā Somijā diskriminē krievu minoritāti. Tā kļuvusi jau gandrīz par starpvals-tu problēmu. Daži domā, ka kāds šo antifašistu kampaņu finansē. Vismaz grāmatas, ko antifašisti izdod, Somijā faktiski nepērk. To es varu jums teikt droši. Somu tautas uzskatus viņi neie-tekmē. Somiem ir ļoti reālistisks skats uz vēsturi un Krieviju. Tā kā par so-miem man ir mierīga sirds. Bet drusku bailes par latviešiem.

– Kāda jauna grāmata jums pado-mā?

– Manuskripts grāmatai Atombum-ba, aukstais karš un Somija ir gatavs, un grāmata iznāks somiski. Nākamā grāmata būs par Albertu Kronenbergu. Viņa meita Ruta dzīvo Jūrmalā, un pie šīs grāmatas mēs abi strādājam kopā.

Joprojām zīmēju karikatūras un esmu ļoti pateicīgs Latvijas politiķiem. Gandrīz katru reizi, kad daži Latvijas politiķi atver muti, man rodas jaunas tēmas. Katrā ziņā Latvijā karikatūris-tam ir vieglāk strādāt nekā Somijā.

Ināra Mūrniece08.05.2010.

Pirmpublicējums „Latvijas avīzē“http://la.lv

Starp bailēm un cerībāmTurpinājums no 11. lpp

nāja mīdīt to ar kājām, taču incidents laikus novērsts. Taču laikraksts Vesti Segodnja (Šodienas ziņas) atsaucoties uz neoficiālu informāciju no policijas, informējis, ka 9. maijā plkst. 16.30 pie pieminekļa Uzvaras parkā esot bijuši sapulcējušies 450 tūkstoši cilvēku.

Uz svinībām lielākoties rīta pusē bija pulcējušies liels skaitu galveno-kārt krievu valodā runājošo rīdzinie-ku, pensijas vecuma cilvēki, bet bija arī ļoti daudz jauniešu. Daži no tiem tādi, kuri atbalstīja un palīdzēja sa-viem vecvecākiem, kuriem ir grūtības pārvietoties pašiem. Svētku apmeklē-tāju vidū bija arī kara veterāni, daudzi ieradās ar ziediem un Georga lentītēm, kā arī svētku karodziņiem. Apmeklē-tājiem tika arī dalītas Georga lentī-tes, papīra apsveikuma karodziņi un laikraksts Tava Avīze krievu valodā; materiālus izplatīja bērni un jaunieši (vecumā no 6 līdz 18 gadiem). No rīta sanākušie svētkus sāka, skatoties uz lielajiem ekrāniem svētku tiešraidi no Maskavas. Pasākuma programma ilga 13 stundas, noslēdzoties plkst. 22.15 ar uguņošanu. Starp apmeklētājiem jau pirms plkst. 10 no rīta klīda arī manāmi iereibuši jaunieši. Nevarēja nepamanīt divus latviski runājošus jauniešus, kuri staigāja gar pieminekli ar Latvijas karogu rokās.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) no-lika ziedus pie Uzvaras pieminekļa; tas ir pirmo reizi kopš 1991. gada, kad zie-du nolikšanā pie Uzvaras pieminekļa piedalās Rīgas domes priekšsēdētājs. Ziedus nolika arī Krievijas vēstniecī-bas Latvijā pārstāvji ar vēstnieku Alek-sandru Vešņakovu priekšgalā, kā arī virkne politisko organizāciju pārstāvju.

Nils Ušakovs (SC) savā uzrunā – viņš klātesošos uzrunāja krievu valo-dā – netieši norādīja uz rudenī gaidā-majām Saeimas vēlēšanām. Ušakovs, sveicot kara veterānus, atzīmēja, ka „unikālā vienotība“, kas vērojama pie Uzvaras pieminekļa, ļaus „uzlabot un pārbūvēt mūsu valsti, kurā ir cienīgi dzīvot visi“. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) atvainojās kara veterāniem par slikto attieksmi, ar ko viņiem nācies saskarties Latvijā pēdējo 20 gadu laikā. Ušakovs savā runā pateicās veterāniem par Otrajā Pasaules karā izcīnīto uz-varu, bez kuras nebūtu brīvas Latvijas valsts, un uzsvēra, ka Uzvaras dienas pasākuma kuplā apmeklētība liecina par milzīgu vienotību lielā sabiedrības daļā un to, ka šie svētki ir svarīgi dau-dziem dažādu paaudžu cilvēkiem.

Pasākuma dalībnieku vidū bija Saskaņas un Par cilvēka tiesībām vie-notā Latvijā Saeimas un Rīgas domes deputāti un šo abu politisko spēku at-balstītāji. Tika dalīta avīze, uz tās vāka redzams Saskaņas premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs. Avīzē,

kas izdota latviešu un krievu valodā, ievietots aicinājums papildināt Saska-ņas biedru rindas, slavēta apvienība Saskaņa un tās darbi Rīgas domē.

Latvijas Sociālistiskās partijas lī-deris un Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks uzrunā svētku dalīb-niekiem teica:– lai arī citi svētki tiks aizmirsti, šie svētki būs mūžīgi, uz-sverot, ka padomju armija atbrīvoja ne tikai Latviju, bet arī visu Eiropu.

Biedrība 9.maijs.lv pasākumus pie Uzvaras pieminekļa šogad rīkoja di-vas dienas. Sestdienas koncerts nebija plaši apmeklēts; koncertā uzstājās arī dziedātājs Ainārs Mielavs. Viņu sagai-dīja ar aplausiem, un pirmo dziesmu viņš nodziedājis latviešu valodā.

Oficiāli Uzvaras dienas 65. ga-dadienas pasākumus rīko organizā-cija 9.maijs.lv, bet politiskās partijas PCTVL un Saskaņas centrs šos svēt-kus izmantoja sevis popularizēšanai. Virs kokiem pie Uzvaras pieminekļa gaisā lidinās liela dzeltens balons ar PCTVL apsveikumu, bet izdalīto papī-ra karodziņu vienā pusē bija uzdrukāta Saskaņas centra simbolika.

9. maijā ziedi tika nolikti arī Mež-aparkā pie pieminekļa Rīgas atbrīvo-tājiem; Mežaparkā atrodas pieminek-lis, kas veltīts strēlnieku divīzijas un atsevišķā īpašu uzdevumu motorizētā bataljona karavīriem, kuri 1944. gada 12. oktobrī šķērsoja Ķīšezeru un uzsā-ka kauju par Rīgas ieņemšanu. ∎

Atvainojas sarkanarmiešiemTurpinājums no 1. lpp

Trešdien, 2010. gada 12. maijā Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp

Apgāds Jumava ir sācis darbu pie grāmatas Senais lībiešu ciems Kolka sagatavošanas izdošanai, tā turpinot kultūrvēsturisko grāmatu sēriju par lībiešiem. Grāmata par Kolku ir lo-ģisks turpinājums agrāk veiktajiem pētījumiem un sarakstītajām grāma-tām par lībiešiem, viņu tradicionālo kultūru, dzīves veidu, vēsturi, mājvie-tām Ziemeļkurzemes jūrmalā, ko vei-doja lībiešu kultūrvēsturniece Valda Marija Šuvcāne sadarbībā ar meitu Baibu Šuvcāni. Ir iznākušas grāmatas Lībiešu ciems, kura vairs nav (2002.), Lībiešu folklora (2003.), Mazirbe – mazs ciems jūrmalā (2006.). Paveik-tais darbs lībiešu tradicionālā kultūr-mantojuma saglabāšanā sabiedrībā ir augstu novērtēts.

Grāmatā ir apkopota un atspogu-ļota Kolkas ciema kultūrvēsture vairā-ku gadsimtu garumā – no 1040. gada, kad Kolka pirmo reizi minēta vēstures avotos, līdz pat mūsdienām. Viens no darba galvenajiem mērķiem bija atspo-guļot lībiešu dzimtu attīstību un pēcte-cību Kolkas ciemā kontekstā ar ciema senāko vēsturi un mūsdienām. Grāma-tas veidošanā izmantoti arhīvu, biblio-tēku materiāli, Kolkas ciema iedzīvo-tāju un personīgās atmiņas, materiāli lībiešu valodā, kas savākti vairāk nekā 20 iepriekšējos darba gados. Šie ma-teriāli papildināti ar pēdējo gadu vā-kumu – vairāk nekā 60 Kolkas iedzī-votāju atmiņu stāstījumiem. Grāmatā ievietotas 300 fotogrāfijas. Tā būs labs palīgs ikvienam interesentam, kas vē-lēsies plašāk iepazīties ar šo īpatnējo un skarbo Latvijas nostūri, kas visos laikos ir vilinājis ceļotājus gan ar no-

slēpumaino Kol-kasragu, gan ar vietu, kur satiekas divas jūras, gan ar īpašo savdabī-bu, ko šim tālajam krastam ir devuši tās pamatiedzīvo-tāji – lībieši.

Grāmatā daudz vietas veltīts pašu kolcenieku stās-tiem par savu dzī-vi Kolkas ciemā Latvijas brīvvalsts gados, kara laikā, padomju gados, arī mūsdienās. Ar vienu atmiņu stās-tījumu no topošās grāmatas nu var iepazīties laikrak-sta Latvietis lasītāji.

Vecmāmiņas māja bija manas īstās mājas

Kļavas atrodas pašā Kolkas centrā, lielceļa malā, un tā ir īpaši labi uzturē-ta un sakopta māja. To patreizējā īpaš-niece Inta Zimaiša (dz. Lauberga) ir lībiešu Kārļa Lauberga (1872-1928) un Elīzas Rozenfeldes (1880-1954) maz-meita. Ģimenē piedzima pieci bērni. Laubergu vecākā meita Amālija Pek-sis (1912-1984, Sidnejā) 1944. gadā ar bērniem devās bēgļu gaitās uz Vāciju un vēlāk pārcēlās uz dzīvi Austrālijā.

Interesantu atmiņu tēlojumu par savu bērnību Kolkā ir uzrakstījis Amālijas dēls Kārlis Peksis. Viņš ar sievu Joannu, meitām Jūliju, Kristīni, Karolīni un sešiem mazbērniem tagad dzīvo Austrālijā. Ir ļoti aktīvs un ener-ģisks, daudz ceļojis. Kārlis nodarbojas ar dažādiem rokdarbiem – kokgriezu-miem, māla trauku veidošanu, aušanu. Viņš ir uzrakstījis lieliskas atmiņas From Kolka to Sydney and my first ye-ars in Australia (No Kolkas līdz Sid-nejai un mani pirmie gadi Austrālijā) par savu bērnību un jaunību. Apbrīno-jama ir Kārļa atmiņa, ja viņš pēc dau-dzajiem gadiem tik precīzi var atainot savas tālaika gaitas.

Te mazs fragments no Kārļa Pek-ša atmiņām par 1940. gadu Kolkā:

„Kā bērns es jutos drošs, ka mūsu ģimene kaut kādā veidā ir pasargā-ta no dažām briesmām. Es uzaugu savas Grosmammas (Elīza Lauber-ga, dz. Rozenfelde) un tantes Alīnas (Elīzas meita) mīlestības un rūpju apņemts. Viņas kolcenieku acīs bija cienītas, un es domāju, ka tas nozīmē drošu patvērumu un Dieva aizsardzī-bu. Es dzīvoju stingrā dievbijīgā lute-rāņu ietekmē.

Mana māte Amālija (Elīzas mei-ta) strādāja Rīgā. Mana māsa Biruta

un brālis Ilmārs bieži dzīvoja Kolkā. Māsa Velta un es, būdami divi jaunā-kie, dzīvojām Kolkā lielāko daļu mūsu bērnības. Vecmāmiņas māja bija ma-nas īstās mājas.

Es domāju, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka labi cilvēki ir pasargāti no briesmām un nelaimēm. Vecmāmi-ņas stāsti par savas dzīves traģēdijām lika man domāt, ka dzīve nav tik vien-kārša. Viņa bija zaudējusi divus bēr-nus, vienu ugunsgrēkā, otrs noslīka. Pirmais pasaules karš bija izpostījis viņas zivju apstrādes rūpalu. Vecais-tēvs (Kārlis Laubergs) vācu invāzijas laikā bija apcietināts uz nepareizu lie-cību pamata. Es domāju, ka briesmīgie stāsti attiecas tikai uz pagātni. Mana dzīve bija brīnišķīga. Es biju drošībā, labās rokās un ar pilnu krūti baudīju bērnības priekus.

Tad pēkšņi mūsu dzīvē ienāca dra-matiskas pārmaiņas. Man bija kādi pieci gadi. Klausījos pieaugušo saru-nas par tuvojošos karu, un tās mani biedēja. Vārdi „Krievi nāk!“ atspogu-ļojās pieaugušo sejās kā bailes un ne-

Top grāmata „Senais lībiešu ciems Kolka“No Kolkas līdz Austrālijai

Turpinājums 14. lpp.

„Kļavās“ 1930. gadu II pusē. Stāv no kreisās Lūcija Ro-zenfelde, Rihards un Alīna Laubergi, Elīzas Rozenfeldes-Laubergas māsa Marija. Sēž Elīza Lauberga, no kreisās Biruta, klēpī Kārlis Peksis un Velta, Ilmārs.

Kārlis Peksis Vācijā.

Kārlis Peksis un Inta Zimaiša Kolkas „Kļavās“.

14. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 12. maijā

Draudzes mācītājs Gunis Balodis patiecās visām draudzes darbiniecēm un darbiniekiem. Svētku programmas beigās lasījām vislabāko novēlējumu turpmākajam darbam: „Piešķir mums rītos agri pilnā mērā Savu Žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu“ (Psalms 90).

Miervaldis BalodisLaikrakstam „Latvietis“

ziņa. Kad Kolkā ienāca pirmie krievu zaldāti, mēs, bērni, slēpāmies mājas bēniņos. Bet ziņkāre ņēma virsroku. Kareivji bija ģērbušies ziemas šineļos ar savādām cepurēm galvām. Tām augšā bija puļķītis un arī ausu apsegi, kā arī maza, spīdīga, sarkana zvaigzne priekšpusē. Viņu šautenes ar gariem durkļiem iedvesa bailes.

Kaut man bija tikai pieci gadi un es neko nesapratu no politikas, klau-soties pieaugušo sarunas, es izjutu, ka krievu ienākšana atnesusi lielas bēdas un brīvības zaudēšanu. Krievu val-dīšana sāka ierobežot ikdienas dzīvi. Kādu dienu visi bija šokēti, atklājot, ka zvejnieku laivas ir pieķēdētas pie dzi-ļi jūrmalas smiltīs iedzītiem stabiem. Dienu un nakti laivas sargāja kareivji, kuriem bija zvejnieku saraksts un arī pieķēdēto laivu atslēgas. Bija nepie-ciešama īpaša atļauja, lai laivas varētu lietot zvejai. Krievi ieviesa ceļošanas ierobežojumus un ļoti stingri sargāja jūrmalu, lai neviens neizbēgtu no pa-domju režīma.

Kad krievi bija itin labi iedzīvoju-šiem mūsu zemē, viņu politiskie komi-sāri sāka ietekmēt iedzīvotājus. Ļaudis

bija nobijušies un pakļāvās jaunajiem pavēlniekiem. Kādu pēcpusdienu dzirdēju mūziku – akordeons spēlēja marša melodiju. Pa ceļu gāja paliels pūlis cilvēku, nesot sarkanos karogus. Gājiena vadītāji sauca, lai visi nāk laukā no mājām un piedalās gājienā. Es piedalījos un gāju līdzi uz jūrma-lu. Tur viss bars staigāja uz priekšu un atpakaļ, gaidot, kas te notiks. Biju pārsteigts, kad viens vadītājs iespie-da man rokās brūnu papīra tūti, pilnu ar lipīgām un krāsainām konfektēm. Viņš lika iet klāt cilvēkiem un piedā-vāt viņiem saldumus. Man bija kauns, bet es saņēmos un gāju. Divas sievas man prasīja, kurš devis konfektes? Es rādīju uz vadītāju. Viņas atteicās ņemt. Konfektes bija kā kukulis, lai cilvēki justos atbrīvoti un pieņemtu jaunās idejas. Es briesmīgi nokaunējos un ar visu tūti aizskrēju kāpās. Nosē-dos slēptuvē un ēdu konfekti pēc kon-fektes, līdz palika nelaba dūša.

Dzīvē šo gadījumu atceros kā nie-cīgu pretdarbību komunistu propagan-das apturēšanai. Lai viņu konfektes nespētu uzvarēt Kolkas ļaužu sirdis un prātu!“

Baiba Šuvcāne,Kolkā

Laikrakstam „Latvietis“

Dieva miera aizsaukts

EDVĪNS VOLDEMĀRS LAUCIS Dzimis 1924. gadā Annas pagastā, Latvijā

Miris 2010. gada 19. aprīlī Melburnā

Gaisma, kas cilvēkā dzīvo,Un siltums, ko iestaro sirds, –Tas nezūd, tas paliek un mirdz.

Draudzībā pieminAnsis un Dagnija Skulte un viņu ģimenes

✝

„Senais lībiešu ciems Kolka“Turpinājums no 13. lpp

Pertas draudzei 60 gadiTurpinājums no 7. lpp

P.S. Lai pabeigtu iesākto projektu vēl nepieciešams zināms finansiālais atbalsts. Grāmatas izdošanu finansiāli jau ir atbalstījuši Valsts Kultūrkapi-tāla fonds, Dundagas novada dome, SIA Kolkasrags, SIA Līcis ’93, So-mijas skolotāju biedrība, privātperso-nas. Grāmatas autore būtu pateicīga, ja kāda firma, uzņēmums, organizā-cija vai privātpersona uzskatītu par iespējamu finansiāli atbalstīt iesākto projektu ar jebkādu iespējamo mērķ-ziedojumu. Norāde par projekta līdzfi-nansētāju tiks iekļauta visos ar projek-tu saistītajos paziņojumos gan masu medijos, gan publiskajās runās, gan arī grāmatā Senais lībiešu ciems Kolka.

7. maijā ar apbalvo-šanas ceremoniju noslē-dzās konkurss Trešā At-moda Latvijā, un balvas saņēma tā uzvarētāji. Uzvarētājus sveica Ei-ropas Parlamenta ETP

grupas deputātes prof. Inese Vaidere un Sandra Kalniete, Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa un Eiropas Parlamenta informācijas biro-ja vadītājs Māris Graudiņš.

Zinātniski pētniecisko darbu grupā

1. vietu un uzaicinājumu pieda-līties Daugavas Vanagu konferencē Bērzainē ieguva Raivis Sprudzāns no Balviem par darbu Laikraksts „Balvu

Atmoda“ – tautfrontiešu ideju nesējs Balvu rajonā Atmodas laikā.

2. vietu un datoru ieguva Ieva Krotova no Talsiem par darbu Tautas fronte un tās nozīme Trešajā atmodā.

3. vietu ieguva Laura Celmiņa no Rīgas par darbu Latviešu valodas jautājums Latvijas preses skatījumā (1988 - 1991).

Radošo darbu grupā1. vietu ieguva Veronika Baltma-

ne no Ilūkstes par filmu Trešās Atmo-das notikumi Ilūkstes novadā.

2. vietu ieguva Līga Tentere no Valmieras par foto albumu Trešā At-moda mana vectēva fotoobjektīvā.

3. vietu ieguva Toms Egle no En-gures par filmu 1991. gada barikāžu

laiks Latvijā un Engu-res pagasta iedzīvotāju dalība tā laika notiku-mos.

3. vietu ieguva Ini-ta Zuša no Bērzpils par spēli Trešās atmodas notikumi.

Elīna Smilškāne (Līvāni, miniatū-ra Trešā atmoda manā ģimenē) un visi apbalvoto vietu ieguvēji ar Eiropas Parlamenta ETP grupas deputātu gā-dību saņēma iespēju apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē, Beļģijā.

Konkursu Trešā Atmoda Latvijā rīko Daugavas Vanagu organizācija sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu, Latvijas Okupācijas muzeju un Eiro-pas Parlamenta informācijas biroju.

OM

Konkurss „Trešā Atmoda Latvijā“Apbalvoti uzvarētāji

Trešdien, 2010. gada 12. maijā Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp

re no Melburnas; Vizma Boaga, Ilze Ostrovska un Ilga Vasele no Adelai-des. Nolemj katru no viņiem atbalstīt $1000 apmērā, ar tādu noteikumu, ka viņi dod aktīvas atsauksmes par sko-lotāju kursiem, pēc atgriešanās Aus-trālijā. Nolemj 2011. gadā atbalstīt ne vairāk kā 3 skolotāju piedalīšanos šajā konferencē.

Kultūras fonds ir piešķīris atbalstu Austrālijas latviešu 50. Teātru festivā-lam.

Projektu darba grupasPar grāmatu sūtīšanu uz Latviju

šogad izdots $4430. Ir saņemts pār-skats no grāmatu sūtītāja, Jāņa Caunes Adelaidē, kurā viņš min, ka nosūtītas 52 kastes ar apmēram 2600 grāmatām. Lielais vairums kastu nosūtītas pagas-tu vai rajonu bibliotēkām vai skolām.

Sveika Latvija programmā šogad

piedalīsies Daina Jefimova no Melbur-nas. Prezidijs lūdz pieteikt kandidātus 2011. gada Sveika Latvija braucienam, lai prezidijs var izrēķināt cik braucē-jus, un kādā apjomā, varēs atbalstīt nākošajā gadā.

Priekšsēdis ir izsūtījis proponētās statūtu maiņas visiem prezidija locek-ļiem un nozaru vadītājiem, prasot viņu ieteikumus. Viņš arī prasīs LAAJ Pa-domes locekļu viedokļus.

Linda Ozere

AdelaidēLīdz 23. maijam – Ineses Brūnas gleznu izstāde Lombard Gallery, 51A Magill Rd., Stepney. Izstāde būs atvēr-ta katru piektdienu, sestdienu un svēt-dienu plkst. 14.00 – 17.00.Piektdien, 14. maijā, plkst. 12.30 LTRKA gadskārtējās pusdienas Lat-

viešu namā. Galda runu teiks liberāļu senators Korijs Bernadī. Piedalīšanās $40 no personas, tikai ar iepriekšē-ju pieteikšanos, sūtot to kopā ar čeku uz: Latvian Chamber, 648 South Rd,. Glandore, 5037.Sestdien, 15. maijā, plkst. 10.00 Tāla-vas mazajā zālē būs iespēja noklausī-ties, kas var notikt ar jūsu īpašumu un

ieguldījumiem, ja nokļūstat veco ļaužu namā un par īpašumu neesat pienācīgi un savlaicīgi padomājuši. Pārrunas īpaši domātas cilvēkiem vecumā no 55 līdz 65 gadiem. Ieeja bez maksas.Sestdien, 15. maijā, plkst. 16.00 K!K!A! atklāta literārā pēcpusdiena

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

Turpinājums 16. lpp.

12. maijsInāra, Ina, Inārs, ValijaStarptautiskā medmāsu diena1839. rakstnieks, skolotājs, mācību grāmatu autors un aforismu meistars Reinis Kaudzīte. Kopā ar brāli Matīsu uzrakstīja pirmo nozīmīgāko latviešu romānu – Mērnieku laiki. Reinis Kau-dzīte sastādījis arī pirmo oriģinālafo-rismu krājumu latviešu literatūrā.1900. literatūrzinātniece, tulkotāja Marta Rasupe.1904. rakstnieks, padomju politiķis Vilis Lācis.1920. sabiedrisks darbinieks un politi-ķis Gunārs Meierovics.1921. dibināta pirmā Latgales studen-tu organizācija Latgales studentu sa-vienība (vēlāk – biedrība), kura 1932.gadā pārtop par korporāciju Montania.1945. Rietumu sabiedrotie vienojās, ka bēgļus uz Baltijas valstīm ar varu nerepatriēs.1985. kamaniņu braucējs, 2010. g. Zie-mas Olimpisko spēļu sudraba medaļa ieguvējs Andris Šics.

13. maijsIra, Iraīda, Irēna, Irīna1832. dzejn., publicists, jaunlatviešu kustības dalībnieks Juris Alunāns (īst. v. Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns).1890. māksliniece, tēlniece Marta Lie-piņa-Skulme.1922. rakstnieks Dzintars Sodums.1932. ALT aktrise Irēna Klausa.

14. maijsAivita, Elfa, Elvita, Krišjānis1237. izveidots Livonijas ordenis, Zo-benbrāļu ordeņa atliekas pievienojot Vācu ordenim.

1839. viens no mašīnbūves un metāl-apstrādes nozares aizsācējiem Latvijā Kārlis Loviss.1882. Letoņi (korp. Lettonia) pirmo reizi uzstājas krāsās atklātībā.1902. komponiste, pianiste, dzejniece, pedagoģe Lūcija Garūta.1915. tulkotājs Andrejs Spekke.1955. PSRS un vēl septiņas komunis-tiskā bloka valstis dibināja Varšavas lī-guma organizāciju, atbildot uz NATO izveidi.

15. maijsAirita, Arita, Sofija, Taiga1888. jurists Jēkabs Grots (izsūtīts 1941.g. 14.jūn., nošauts 1942.g. 17.jūn.).1905. rakstnieks Jānis Sārts.1921. žurnālists, laikraksta Austrālijas Latvietis redaktors un īpašnieks, dip-lomāts Emīls Dēliņš.1925. biologs Ernests Foldāts. 1964. g. ekspedīcijā uz Venecuēlu atklāja vai-rāk par 70 nezināmām orhideju sugām.1934. Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis veic valsts apvērsumu.1944. Viens no Helsinki-86 dibinātā-jiem Raimonds Bitenieks.1955. Austrija atjaunota kā suverēna, neitrāla valsts.

16. maijsEdijs, Edvīns1869. pie Rīgas Latviešu biedrības no-dibina Zinību komisiju, kura sāka arī muzejiskas nozīmes priekšmetu vāk-šanu, lai izveidotu Latviešu muzeju – Nacionālā vēstures muzeja sākums.1877. diplomāts Jānis Seskis. Pieda-lījies Parīzes miera konferencē, bi-jis Latvijas sūtnis Igaunijā un PSRS. 1941. g. izvests uz Krieviju, notiesāts

un nošauts 1943.g. 10. jūlijā.1885. aktrise Otīlija Āriņa.1905. rakstniece Konstance Miķelso-ne.1914. grāmatizdevējs, žurnālists, rakstnieks, fotogrāfs, kinooperators Hugo Skrastiņš.1950. žurnālists, rakstnieks, tulkotājs Māris Rungulis.1957. Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

17. maijsDailis, Herberts, Umberts1587. Par Kurzemes hercogiem kļuva brāļi Frīdrihs un Vilhelms Ketleri.1900. lidotājs, žurnālists, kara nozie-gumos apsūdzētais Herberts Cukurs.1914. literatūras kritiķis, publicists, Londonas Avīzes red. Jānis Andrups.1944. dzejnieks, atdzejotājs Uldis Bēr-ziņš.1958. bobslejists, olimpietis (bronzas medaļa 1984.g.) Zintis Ekmanis.2007. Latvijas Saeima ratificēja Latvi-jas un Krievijas robežlīgumu.

18. maijsĒriks, Inese, InesisStarptautiskā Muzeju diena1867. publicists, sabiedrisks darbinieks Vilis Olavs (arī Vilis Olavs-Plute).1910. literāts Arvīds Osītis.1919. kapteinis Pauls Zolts krīt varoņa nāvē pie Kauguriem, iedams durkļu cīņā savas rotas priekšgalā. Pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.1937. skolotājs, rakstnieks un kritiķis Eduards Silkalns.1940. Latvijas valdība piešķir sūtnim Londonā un Vašingtonā ārkārtējas pilnvaras. ∎

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi

LAAJ PrezidijsTurpinājums no 5. lpp

16. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 12. maijā

ALB namā. Referēs Mārtiņš Mede-nis: Latviešu folkmūzikas instrumenti. Ieeja pret ziedojumu, studentiem un skolniekiem bez maksas.Svētdien, 16. maijā, plkst. 9.30 No-vuss Tālavā.Svētdien, 16. maijā, plkst. 12.00 Zupa un zolīte Tālavas kafejnīcā. Zupa un piedevas, saldais ēdiens, kafija/tēja $15 no personas. Būs iespēja spēlēt zolīti. Iesācējiem apmācības. Vai tāpat satik-ties ar draugiem un paziņām omulīgā gaisotnē! Pieteikties Andim un Rudī-tei Bērziņiem 82714169 vai arberz@optusnet.com.au līdz 12. maijam.Pirmdien, 17. maijā, plkst. 10.00 iz-braukšana no Tālavas uz Kuitpo mežu LAIMAS rīkotā sēņošanā. Līdzi jāņem grozu sēnēm, groziņu kopējām pus-dienām un, ja ir, tad saliekamu krēslu. Būs sagādātas desiņas, dzeramais un pārsteigumi. Pieteikšanās līdz 13. mai-jam LAIMAS birojā 8172 0820. Dalības maksa $15 no personas.Trešdien, 19. maijā, plkst. 13.00 ALB telpās LAIMAS aprūpētāju grupas sa-rīkojums – Sue Drabsch rādīs, stāstīs un izskaidros kā kopt savu miesu un garu, kā arī rūpēties par savu izska-tu. Interesentus lūdzu pieteikties līdz 17. maijam LAIMAS birojā.Piektdien, 21. maijā, plkst. 12.30 pus-dienas Aria, Air Apartments, Green-hill Rd. pāriem, kur viens nav latvie-tis/latviete. Jāpiesakās Helenai Reid 8358 3314, līdz 19. maijam.Sestdien, 22. maijā, plkst. 11.00 Tā-lavas virtuvē LAIMAS pavārmākslas kursi – ūdens kliņģeru cepšana. Pie-dalīšanās $2. Visi laipni aicināti! Pie-teikties LAIMAS birojā 8172 0820 līdz 15. maijam.Sestdien, 22. maijā, plkst. 11.00 ALB zālē LAIMAS brīvprātīgo darbinieku sanākšana.Svētdien, 23. maijā, plkst. 9.30 No-vuss Tālavā.Svētdien, 23. maijā, plkst. 13.00 Kora sarīkojums Tālavas mazajā zālē. Vie-tas pieejamas tikai ar iepriekšēju pie-teikšanos, zvanot kora priekšniecei Guntai, 8271 2029. Ieejas maksa $15; jāsamaksā līdz 22. maijam. Priekšne-sumi no plkst. 14.00.Ceturtdien, 27. maijā, plkst. 11.00 Mākslinieciska nodarbība ALB tel-pās. Būs iespēja pielikt roku, palīdzot sakārtot LAIMAs foto albumu, kā arī darinot apsveikumu kartiņas. Sekos pusdienas plkst. 12.30. Pieteikties LAIMAs birojā 8172 0820 līdz 25. mai-jam.Sestdien, 29. maijā, plkst. 11.00 Vēs-ture Dienvidaustrālijā izstāde Adelai-des Latviešu muzejā kā daļa no Dien-vidaustrālijas vēstures nedēļas. Skolas bērni uzstāsies plkst. 11.15-11.45 un rokdarbnieces plkst. 11.00-13.00.Svētdien, 30. maijā, plkst. 9.30 No-vuss Tālavā.Svētdien, 30. maijā, plkst. 14.00 ALB

Gada svētki 1949-2010 ar Muzikālu pēcpusdienu. Uzrunu teiks ALB val-des priekšsēdis Bruno Krūmiņš. Kon-certa programmā Marijatviles skolas koris diriģenta Alda Sila vadībā, čel-lists Jānis Laurs un pianiste Jū Cun Vu (Yuh Tsun Wu). Pēc koncerta atspir-dzinājumi un uzkodas Mazajā zālē. Ieejas kartes pie kases. $10. Visi laipni aicināti! Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 16. maijā, plkst. 11.00 Sep-tītā svētdiena pēc Lieldienām. Diev-kalpojums ar dievgaldu.

BrisbanēSestdien, 15. maijā, plkst. 14.00 Ulda Siliņa atvadu sarīkojums Paliec svei-ka, Brisbane! Latviešu namā. Šis tas dzirdēts, šis tas jauns, bet viss humora caurausts. Ieeja $15/$10. Dažādu gar-dumu izvēle, kafija, tēja $7. Atlikums par labu Saule Ltd!Sestdien, 22. maijā, plkst. 13.00 Zo-lītes pēcpusdiena DV sarīkojumā Lat-viešu namā. Piedalīšanās $5.Svētdien, 30. maijā, plkst. 13.00 Rok-darbnieču kopas nodarbības. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva. Svētdien, 16. maijā, plkst. 11.30 diev-kalpojums ar dievgaldu.

KanberāSestdien, 29. maijā, plkst. 14.00 KLB saiets Immanuela baznīcas zālē, Lyons. Video filmas Atgriešanās Eiro-pā. Latvija 1988-2008 turpinājums.

MelburnāDV vakariņas sveču gaismā šonedēļ NENOTIKS.Svētdien, 16. maijā, plkst. 14.00 ALT izrāde Latviešu namā: A. Gurneja Kokteiļu stunda Ievas Kainas režijā. Biļetes pērkamas kasē $20/$15, skolas bērniem ieeja bez maksas.Svētdien, 23. maijā, plkst. 15.00 Gai-du un skautu sarīkojums Latviešu namā.Svētdien, 30. maijā, plkst. 14.00 Dr. Andra Saltupa stāstījums par kar-dioloģiju Latviešu nama Hugo Misiņa zālē. Melburnas Sv. Krusta draudzeSvētdien, 16. maijā, plkst. 11.00 Liel-dienu laika septītā svētdiena. Dievkal-pojums ar dievgaldu prāvesta Kolvina Makfersona vadībā.Svētdien, 23. maijā, plkst. 14.00 Va-sarsvētki – Svētā Gara svētki. Svētbrī-dis Latviešu ciemā draudzes vecākā vadībā.Svētdien, 30. maijā, plkst. 11.00 Trīs-vienības svētki. Dievkalpojums drau-dzes vecākā vadībā.

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 23. maijā, plkst. 19.30 Diev-

Lata kurssLatvijas Bankas kurss 12. maijā.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,49601 GBP = 0,8190

1 NZD = 0,39701 USD = 0,5520

SarīkojumiTurpinājums no 15. lpp

kalpojums.

SidnejāPiektdien, 14. maijā, plkst. 12.00 Se-nioru saiets Latviešu namā.Piektdien, 14. maijā, plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uz-kodas, mūzika, draudzīga atmosfēra. Visi laipni ielūgti un gaidīti!Svētdien, 16. maijā, plkst. 13.00 Va-lodas un literārais pulciņa sarīkojums Latviešu namā: Atceroties SLB Literā-rās sekcijas 60 gadus. Referāts, dzejas, atmiņās. Ieeja – labprātīgi ziedojumi. Visi laipni aicināti un gaidīti.Piektdien, 21. maijā, plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uz-kodas, mūzika, draudzīga atmosfēra. Visi laipni ielūgti un gaidīti!Piektdien, 28. maijā, plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uz-kodas, mūzika, draudzīga atmosfēra. Visi laipni ielūgti un gaidīti! Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 16. maijā, plkst. 10.00 De-besbraukšanas dienas dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.Svētdien, 23. maijā, plkst. 10.00 Svē-tā Gara svētku dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.Svētdien, 30. maijā, plkst. 10.00 Dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.

AnglijāSestdien, 15. maijā, plkst. 16.00 Straumēnu jauktā kora gadskārtējais koncerts Straumēnos. Pēc koncerta kafijas galds un loterija. Ieeja £5.

ASVSestdien, 15. maijā, plkst. 14.00 Tik-šanās ar režisoru Māri Druvu Dauga-vas Vanagu namā Ņujorkā (adrese: 115 West 183rd Street Bronx, NY 10453). Režisors stāstīs par saviem darbiem un rādīs vienu no pēdējām Andreja Eglīša videointervijām.

LatvijāPiektdien, 14. maijā, plkst. 18.00 – 22.00 Ārzemju latviešu kārtējais tik-šanās vakars PBLA pārstāvniecībā Lāčplēša ielā 29 dz. 5.Svētdien, 16. maijā, plkst. 15.00 Rīgas Evanģēliskās draudzes dievkalpojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos prāv. Klāvs Bērziņš. Visi laipni lūgti un aicināti!