dievs betlēmē un mūsos - laikraksts "latvietis" · 2009. 12. 23. · 2. lpp....

Ziemsvētkiem un ticī-bai ir kas būtiski kopējs: Ziemsvētkos Betlēmē pie-dzima Jēzus Kristus, Dieva Dēls. Ticībā Viņš piedzimst Tevī, manī. Notiek brīnums,

ne mazāks par pirmo Ziemsvētku brī-numu. Viņš kļūst par īstenību, kas spēj iedvesmot dzīvi, tai dot jaunu jēgu, iz-turību, prieku.

Protams, ne jau Betlēme dara Kristu, ne jau mūsu ticība veido Die-vu. Viņš pats ir tas Nācējs, Veidotājs. Tas, kam labpatīk iemiesoties. Dievs ir ienācis pasaulē. Arvien par jaunu tas izraisījis jautājumu: Kā var notikt tādas lietas – kā var Mūžīgais ienākt mūsu ierobežotā, piesārņotā, šaurā laikā un telpā, manā dzīvē?

Ziemsvētki ir laiks, kad mēs dzir-

dam šo vēsti īpaši krāsaini un skais-ti. Ziemsvētku gaismas un dziesmas, mīļas dāvanas un vēstules liecina par šo brīnišķo Mūžības pieskārienu mūsu dzīvei, par ticības brīnumu, ka varam kļūt Dieva bērni.

Tieši kad nakts ir tumša un vēsa, kad apstākļi ir grūti daudziem Lat-

Mīļie lasītāji!Ir atkal pienāku-

ši Ziemsvētki – Kristus dzimšanas svētki. Šis ir tas laiks, kad sanākam kopā ar draugiem un darba

biedriem eglītes svinību sarīkojumos, svētbrīžos, dievkalpojumos, mielas-tos. Ar prieku un sajūsmu piedalāmies dziedāšanā, dāvanu izdalīšanā, dzeju deklamēšanā, ēšanā un visās citās šī

gadalaika izdarībās.Pieminot Kristus dzimšanu – Viņa

nākšanu pasaulē, – jautāju katram no jums – vai esat Kristus dzimšanas svētku dalībnieki, vai tikai novērotāji?

Viena no skaistākajām dziesmām, ko dziedam svētkos ir Prieks pasau-lei, tas Kungs ir klāt! Nu Ķēniņš zemei dots! Lai visas sirdis gavilē, Par Pes-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

NR. 68 2009. gada 23. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

LATVIETISAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

SatursArhib. E. E. Rozītis .................1, 4Prāv. K. Makfersons ...............1, 4LR Ministru prezidents

Valdis Dombrovskis .............11Austrālijas ziņas ........................... ....................2, 3, 4, 5, 6, 7, 14Latvijas ziņas ......3, 10, 11, 12, 15Redakcijā ...................................3Intervija ar LR izglītības un

zinātnes ministri Tatjanu Koķi .. ....................................8, 9, 13

„Sibīrijas bērni“ .........................12Jaunatnes dienas .......................6Sēru vēsts ................................14Nekrologs .................................14Datumi ................................15, 16Sarīkojumi un ziņojumi .............16Lata kurss .................................16

Laikraksts www.laikraksts.com

Skats no Bastejkalna Rīgā uz Brīvības pieminekli 2009. gada 22. decembrī.

Dalībnieki vai novērotāji?Ap. darb. 2:21„Un ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauks, tiks izglābts.“

Turpinājums 4. lpp.

Ziemassvētki sabraukuši...Dievs Betlēmē un mūsos


Laikraksta „Latvietis“ redakcija un valde novēl visiem mūsu l asītājiem

gaiša prieka pilnus Ziemassvētkus!

FOTO

Žen

ija F

reim

ane

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. decembrī

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2009. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Adelaidē gaida ZiemassvētkusVēstule par vairākiem sarīkojumiem

Mīļā Mildiņ!Kur gan tas gads aiz-

steidzies? Liekās, ka nupat rakstīju Tev par svētku sa-gaidīšanu Adelaidē, bet tas bija jau pirms vesela gada, un nu jau atkal tas dullais

laiks ir klāt. Kā nosvinējām Valsts svētkus, tā jau pēc nedēļas sākām ie-dzīvoties saulgriežu noskaņā.

Pirmās ar svētku sarīkojumu bija čaklās vanadzes ar savu gadskārtējo tirdziņu. Sākšanas laiks bija nolikts 12os, bet daži ļaudis, laikam gribēda-mi to lielāko izvēli, ieradās jau stundu agrāk, un laipnās vanadzes sāka tirgo-ties pirms laika. Nevajadzēja, jo tie, kas nāca pareizā laikā, guva iespaidu, ka nāk par vēlu: pīrāgi, rupjmaize, un piparkūkas maz palikušas, un no greznās tortes atlikusi tikai puse. Bei-gās iztirgoja beidzamo kripatiņu, kas uz kūku un maizīšu galda bija atro-dams, un arī loterijas mantas gandrīz visas atrada jaunas mājas. Tikai da-žas neizvilka. Pat pusdienas visas bija pārdotas, un kad vanadzes pašas pēc tirdziņa sasēdās pie galda, lai paēstu pusdienas, vajadzēja ņemt no saldētāja ārā notes brīdim glabātās desas.

Steidzos mājā no tirdziņa, jo va-karā biju ielūgta uz vīru kora eglīti priekšnieka Edgara Ceplīša mājā. Vīri ir lustīgi svinētāji: ar dziesmām, gar-šīgām vakariņām un glāzītes cilāšanu. VK diriģente Astra Kronīte piespēlēja Ziemassvētku dziesmām klavieru pa-vadījumu un diviem koristiem – Ma-tīsam Biezaitim un Audrim Šmitam – pasniedza kora nozīmi, ko iegūst tikai pēc viena gada nodziedāšanas un uz-stāšanās kora gadskārtējā koncertā. Pēc šīm formalitātēm varējām turpi-nāt dziedāšanu, kā jau pie galda, un kad Imants Kronītis sāka spēlēt akor-deonu, tad gāja īsti jautri.

Šogad atradu laiku aiziet arī uz skolas eglīti, kas notika svaigā gaisā,

līdzīgi Carols by Candlelight (Red.: Ziemassvētku dziesmām sveču gais-mā). Nenožēloju. Kad ierados, pūtēju orķestris jau spēlēja pilnā sparā, pilnīgi kā zaļumballē. Biju apbruņojusies gan pret sauli ar saules brillēm un cepuri, gan pret vēju ar lakatu, un vajadzēja visu pēc kārtas. Gāja gan jautri! Mūs apciemoja ķekatas ar dziesmām, dejām un rotaļām un, protams, arī vakara vis-gaidītākais viesis, Ziemassvētku vecī-tis. Bērni skaitīja pantiņus, lai tiktu pie sava sainīša, un ja bērniņš vēl bija par mazu, lai kaut ko noskaitītu, tad pantiņu bija jāskaita tētim, māmiņai vai vectētiņam, kas bērniņu pavadīja. Vecītim gara atmiņa; viņš atcerējās, ka daži tētiņi kā bērni nebija mācēju-ši savus pantiņus! Piesolīja žagarus. Saki vēl, ka Ziemassvētku vecītis nav īsts! Viesi sēdēja pie pašu atnestiem galdiem, ēda, dzēra un priecājās. Va-kara dziesmas un rotaļas vadīja Kārlis Ātrens ar savu skanīgo baritonu. Žēl, ka nevarēju palikt līdz beigām; varbūt, ka vēlāk bija dancošana?

Jauktā kora eglītē sanāca turpat 60 cilvēki Tālavas mazajā zālē – tikai koristi un lūgti viesi. Koristi, kā vien-mēr, bija sanesuši bagātīgus groziņus un dzert deva gan vīnu, gan šampanieti, gan sulas. Daži gan kurnēja, ka nedeva kafiju. Koris nodziedāja trīs dziesmas, un Ieva Daenke ļoti skaisti spēlēja flau-tu. Ir gan apdāvināta tā Daenke ģime-ne! Netrūka arī kopdziesmas, un kopā nodziedātā Klusa nakts izskanēja kā va-rens koris. Diemžēl jau trešo gadu pēc kārtas, Ziemassvētku vecītis teicās būt pārāk aizņemts, lai ierastos (man ir aiz-domas, ka viņš vienkārši kļūst par vecu, nav vairs sava uzdevuma augstumos), toties kora priekšniece bija pilnvarota kā rūķis ar sarkanu rūķa mici galvā dā-vanu izdalīšanai. Kad beidzās oficiālā daļa, sākās lustīga dziedāšana, un mā-jās tiku diezgan vēlā nakts stundā.

Tās pašas nedēļas sestdienas pēc-

pusdienā apmeklēju Vanagu/vanadžu eglīti vanagu namā. Tev vajadzēja redzēt vanadžu klāto auksto galdu! Ar tādu greznumu un bagātību varēja mielot ne tikai vēderu, bet acis arī. Tas jau bija gatavais mākslas darbs, un tik liela dažādība! Vanagi lika galdā vīnu, bet jāsaka, ka daudz nepatērēja, jo vi-siem bailes no iereibušas braukšanas – šinī gada laikā jau policija uzglūn vai ap katru stūri. Protams, nebija jau tikai ēšana; neaizmirsām, kāpēc bijām kopā sanākuši, jo programmā dzirdējām gan dzejas, gan dziesmas, gan stāstu par mazākā eņģelīša labo darbiņu Zie-massvētku vakarā. Dabūjām arī kopīgi pamatīgi izdziedāties – veselas sešas Ziemassvētku dziesmas. Netrūka pat svētbrīdis, ko noturēja Rasa. Erna un Ilga skaitīja un lasīja dzejoļus, Vana-džu ansamblis Ineses vadībā nodzie-dāja piecas dziesmas ar Ineses solo vijoles priekšnesumu pa vidu. Kop-dziesmas uz klavierēm pavadīja vien-mēr izpalīdzīgā Lilita. Smaidīgās sejas visapkārt liecināja par pēcpusdienas sekmīgu izdošanos.

Mīļā Mildiņ, novēlu Tev un Tavē-jiem Svētku gaišumu un prieku, un Jau-no gadu pilnu ar vislabākajām lietām, galvenokārt, veselību un mīlestību.

Visu labu, Gunta.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Rīdzinieks Reinis Traidās nu jau trīs gadus ir melburnietis un tikko ir absolvējis Viktorijas mūzikas un mākslas koledžu Melburnas Univer-sitātē (University of Melbourne, Vic-torian College of the Arts and Music). Ieguvis bakalaura grādu kino un tele-vīzijā ar kinematogrāfijas specialitāti.

Viņš pats raksta: tas nozīmē, ka es esmu izmācīts kā kino operators, jeb jaunajā slengā – kadra režisors. An-gliski tas saucās vai nu cinematograp-her vai director of photography. Kino un TV projektos šis cilvēks ir tas, kas atbild par kadru, gaismojumu un ka-meras kustību. ∎

Jauns kinematogrāfs

Trešdien, 2009. gada 23. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Sveicināti, lasītāji!Kamēr ziemeļpuslodē Ziemassvēt-

ku laiks ir sabraucis lielā sniegā, tik-mēr Austrālijas kontinentā piedzīvo-jam +30°C līdz 40°C.

Vai daba nav brīnišķīga un dažreiz neizprotama?

GN

RedakcijāVairāki rakstu avoti liecina, ka iespējams pirmā

Ziemassvētku eglīte ir bijusi tieši Latvijā16. gadsimta sākumā, kad pirmo reizi

egles koks ticis ienests telpā un izdekorēts Ziemassvētku svinībām!

Pirmā Z iemassvētku eglīte

Ziemassvētki JelgavāLabrīts no Jelgavas!

Izlasīju jauno laikrakstu. Arī mēs skolā jau esam ieskandinājuši Ziemas-svētkus. Vakar skolēni un absolven-ti tikās pie skolas eglītes, bet pirmā Klusa nakts, svēta nakts atskanēja 15. decembrī, kad mūsu zālē bija sa-pulcējušies vecie skolotāji, vecāki un pilsētnieki, lai noklausītos skolas koru un deju kolektīva koncertu. Muzikā-lus sveicienus skatītājiem sniedza arī tie skolēni, kas mācās mūzikas skolā. Skolas kori Skali (jauktais) un Ska-liņi (meiteņu) 19. decembrī dziedās Sv. Annas katedrālē. Jelgavas centrā, Hercoga Jēkaba laukumā ir pilsētas lielā egle, skaisti rotāta. Pēcpusdienā, kad satumst, tur iedegas spuldzes, sa-pulcējas bērni un pieaugušie. Aktivitā-tes ir ļoti daudzveidīgas. 22. decembrī sākas skolēnu ziemas brīvdienas.

Šogad iestājusies neparasti auksta

ziema; Kolkā, kā ziņo, sniega biezums pat esot pāris metru. Ja ļoti nesals, būs jaukas brīvdienas. Ar laikraksta starpniecību gribu novēlēt Austrā-lijas un citiem latviešiem ārzemēs, kas atceras Jelgavu, gaišus un sir-snīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jau-no gadu! Sevišķi silti sveicinu visus Grestes vārda nesējus, jo skolotājs Jā-nis Greste uz mūžiem ir mūsu kolektī-vā ar darbiem un savu vārdu.

Attēlā redzams Jelgavas pils parka apsnigušais tiltiņš. Kādreiz pavisam tuvu tam – pie Driksas upes, vecajā skolas ēkā, dzīvoja skolotājs Greste ar savu ģimeni – sievu Paulu, viņas māti un dēlēnu Janci. Pils parkā skolēni pa starpbrīžiem skrēja sniegā pikoties.

No sirds ceru, ka Latvija nezudīs, ka pastāvēs mūsu tauta, valoda, mūsu dziesmas un mīlestība pret savām sir-

dij tuvām vērtībām varēs brīvi plūst pāri Pasaulei.

Dzintra MeijereJelgavas Valsts ģimnāzijas vēstures

glabātāja, pensionēta skolotāja.Laikrakstam „Latvietis“

2009. g. 18. dec.

Jelgavas pils parkā.

Eņģeļus mēs dzirdējāmMelburnas latviešu ev. lut. Sv. Krusta draudzes Ziemsvētku koncerts

Ar šādu nosaukumu Melburnas Latviešu ev. lut. Sv. Krusta draudze rī-koja Ziemsvētku ievadījuma koncertu draudzes baznīcā 20. decembrī, kuru, galvenokārt, izpildīja draudzes locek-ļi, jo sevišķi jaunākā un visjaunākā paaudze.

Pēc mācītāja Alda Elberta ie-vadvārdiem un Līzas Jaunalksnes ievadlūgšanas, Aleksandra Flada (Alexandra Flood) dziedāja Adol-fa Adama (Adolphe Adam) Ak, svēta nakts (Oh Holy Night), Sebastiana Krūmiņa iejūtīgā elektrisko klavieru pavadījumā. Aplausi liecināja, ka iz-pildījuma kvalitāte pārsniedz sagaidī-to.

Ziemsvētku ieskaņai, draudzes koris diriģenta Edmunda Smalkā va-dībā dziedāja nezināmā autora dzies-mu – Ziemsvētki – jaukākās zvanu skaņas.

Viena no visjaunākās paaudzes izpildītājām, Kristīne Elberta ieprie-cināja ar nevainojamu vijoles solo, at-skaņojot Brāmsa (J. Brahms) Valsi un otra – Māra Jefimoja spēlēja elektris-ko klavieru solo J. Bakleja (J. Buckley) Allelujā.

Vecākās paaudzes solisti, Vija Gevere un Ojārs Bernsons dziedāja Cēzara Franka (Cesar Franck) Panis Angelicus, Kārļa Rolava ērģeļu pa-vadījumā. Tad sekoja visjaunākās pa-audzes izpildītājas Dainas Jefimovas vijoles solo, Baha (Johann Sebastian Bach) pazīstamā kompozīciju Jēzus, prieks un mana laime (Jesu, Joy of Man’s desiring). Turpinājumā Kārla Jaudzeme deklamēja Eduarda Vei-denbauma Rau, svētku eglīte.

Pienāca kārta draudzes korim, kas iepriecināja ar tradicionālo franču Ziemasvētku dziesmu, nezināma au-tora komponēto Eņģeļus mēs dzirdē-jām. Diriģentam par godu jāsaka, ka viņš vienmēr atrod tādas dziesmas, kuras agrāk reti vai nemaz nav dzir-dētas.

Vienu kopdziesmu pavadīja ilg-gadīgā draudzes ērģelniece un agrākā draudzes diriģente Ārija Merita.

Aleksandra Flada izjusti dziedāja Šūberta (Fr. Schubert) Ave Maria, Se-bastiana Krūmiņa elektrisko klavieru pavadījumā. Lieliskais sniegums pa-tiesi iepriecināja klausītājus.

Pāvila Ķirsona dzeju Domas par

bērniem deklamēja Pēteris Dārziņš.Elbertu ģimene (māc. Aldis,

Anita, Kristīne un Lūkass) ģitāras un vijoles pavadījumā dziedāja Viljamsa Diksa (William Dix) kompozīciju Kas ir šis bērns un latviešu – Lindas Sila-vas, Jāņa Strapcāna un Māra Prinduļa dziesmu Nāc.

Noslēgumā lūgšanu deklamēja Kate Jaunalksne.

Starp solistiem, kori un kopdzies-mām Karina Vējiņa un Dāvids Vē-jiņš lasīja Jaunās Derības liecības par Kristus dzimšanu.

Pēc koncerta turpat simts klausī-tāju uzkavējās draudzes zālē pie grozi-ņiem un dāmu komitejas un tās priekš-nieces Ineses Bērziņas sarūpētiem atspirdzinājumiem...

Šis bija pēdējais laicīga rakstu-ra draudzes sarīkojums ar draudzes ilggadīgo mācītāju Aldi Elbertu un viņa ģimeni. Ar nākamā gada sākumu mācītājs Aldis uzsāk kalpošanu aus-trāliešu Bokshillas (Box Hill) luterāņu draudzē

M. BalodisLaikrakstam „Latvietis“


FOTO

Gun

ta Ja

udze

ma

FOTO

Pēt

eris

Dār

ziņš

vijā un visā pasaulē, kad daudzi ne-zin, kā iztikt pašiem un ģimenei, kad ārējie apstākļi maz liecina par to, ka būtu jau kas būtisks mainījies uz labo pusi – tieši tad ļausim mūsos ienākt Dievā dibinātai cerībai, kas lielāka

par mums un mūsu spējām, šai gais-mai, kas spīd tumsībā un spēj izgais-mot to.

2010. gada mude ir Kristus iedro-šinājums nebīties – ticiet Dievam un ticiet man! (Jņ 14:1)

Tā izriet no Ziemsvētku brīnuma, ka „Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū...“ (Jņ 1:14). „Mūsu vidū“ var-

būt ne tikai senos laikos, bet patiesi „mūsu vidū“ – tagad. „Mūsu vidū“ pat ar turpinājumu „un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību, kā Tēva Vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības“.

+ Elmārs Ernsts RozītisLELBĀL arhibīskaps

tītāju pasaulē, Un debess zeme dzied!Ziemsvētku laiks ir prieka pilns

laiks. Eņģeļi, kas parādījās ganiem laukā, pasludināja šo prieka vēsti:

„Nebīstieties, jo redzi, es jums pa-sludinu lielu prieku, kas visiem ļau-dīm notiks: Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus tas Kungs.“

Šī ir tā labākā vēsts, kas jebkad pasaulē atskanējusi. Bet diemžēl dau-dzi to nesaprot. Kaut gan šos vārdus dzirdējuši, nav īsti sapratuši to nozīmi. Daudzi novēro, noklausās, bet nekad neņem dalību, nesaņem šo Dieva doto dāvanu.

Tik ļoti daudzi ar asarām acīs un dziļi izjūtu dzied Klusa nakts, Svēta nakts... Jūs bērniņi nāciet... Ak, Tu svē-tīga, Ak tu priecīga, bet nedz svētība, nedz prieks ir viņu dzīvē. Šīs dziesmas ir sentimentālas un aizved mūs atpakaļ bērnībā. Tas ir jauki, bet ja tas ir viss, tad diezgan bēdīgi. Ja Ziemsvētki nav nekas vairāk kā jauka tradīcija, kas liek uz īsu brīdi aizmirst pasauli un tās problēmas, tad esam palaiduši garām īsto svētku nozīmi, un esam vēl arvien tikai vērotāji.

Īstais prieks, īstā svētība nāk, kad

no sirds mēs piesaucam tā Kunga vār-du. Kad saprotam, ka Viņš nāca pasau-lē, lai mūs atpestītu no grēka un nāves varas.

Ir bēdīgi zināt, ka maz cilvēkiem ir īsta izprašana par grēku un tās no-pietnību. Tik daudzi dzīvo paštaisnībā un tukšā cerībā, paļaudamies uz sevi un savu iedomāto labumu. Tik daudzi ir pazuduši. Varbūt arī Tu esi viens no tiem?

Mēs piedzimstam grēkā. Mēs ie-nākam pasaulē atšķirti no Dieva. Sa-līdzināšana ar Dievu mums ir nepie-ciešama. Dieva Vārds skaidri māca, ka grēka alga ir nāve – mūžīga nāve. Mums glābiņš ir vajadzīgs. Paši sevi nevaram atbrīvot no grēka, un tieši tā-dēļ Kristus nāca pasaulē. Vārds Jēzus nozīmē – „Viņš glābs!“ Tikai Viņa pie krusta izlietās asinis var nomazgāt mūsu grēku un mūs izglābt no mūžī-gās pazušanas un nekas cits.

Ziemsvētki ir Dieva mīlestības iz-pausme. Lasām Jāņa ev.3:16-18

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, ne-pazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pa-saulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas ne-

tic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.“

Kad ticam, kad piesaucam Kris-tus Vārdu, kad savus grēkus atzīstam, nožēlojam un uzticam pestīšanu tikai Jēzum vien, tad neesam vairs vērotā-ji, bet dalībnieki ne tikai Ziemsvētku priekā, bet dalībnieki visā Dieva pil-nībā.

Zemosimies Viņa priekšā, atvēr-sim sirdi Viņam, nebūsim tikai novē-rotāji, bet ticībā uz Viņu būsim dalīb-nieki.

Vēlu ikkatram lasītājam piedzīvot Ziemsvētku īsto prieku un svētību.

Prāv. Kolvins Makfersons(Colvin MacPherson)

Dievs Betlēmē un mūsosTurpinājums no 1. lpp.

Dalībnieki vai novērotāji?Turpinājums no 1. lpp.

Daugavas skolas izlaidumsIzlaidumā sniegts ziedojums Daugavas skolai

Mīļie Daugavas skolas audzēkņi un skolotāji!

Daudz gadus strādājot Nama ka-fejnīcā, esmu ievērojusi vecāku lielo uzņēmību, vedot bērnus katru sestdie-nu uz Daugavas skolu mācīties latvie-šu valodu.

Un, mīļie Daugavas skolas audzēk-ņi, arī esmu ievērojusi jūsu sekmes un centību mācīties latviešu valodu. kas ir

No kreisās: Daugavas skolas direkto-re Iveta Laine, Roksija Reitere.

darījis lielu prieku man un jūsu vecā-kiem, jo zinu, ka latviešu valoda jums arī ļoti noderēs, kad apciemosit Lat-viju un būsiet savā mīļo radinieku un draugu pulkā.

Šodien vēlos pasniegt Daugavas skolai čeku par $1200, lai skola varētu iegādāties kompjūteri, kas varētu palī-dzēt jums mācīties latviešu valodu.

Šī summa ir manas dzimšanas die-nas dāvana, ko saņēmu no maniem mī-ļiem radiem un tuviem draugiem.

Novēlu jums turpmāk vislabākās sekmes latviešu valodas mācībās.

Roksija Reitere2009. g. 5. decembrī

Divi absolventi2009. gada 5. decembrī Mel-

burnas Latviešu biedrības Daugavas skolas 54. izlaiduma aktā absolvēja divi skolnieki – Daina Jefimova un Andrejs Jaudzems. Viņus apsveica

skolas pārzine Iveta Laine, skolotāja Līga Dārziņa, iepriekšējie skolotāji un sabiedrības pārstāvji.

Pauls JaudzemsLaikrakstam „Latvietis“

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.Cena $5 par 1 cm vienā

slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās

tikai $25.


finansiāliem pakal-pojumiem, veicinot viņu saimniecisko labklājību. LKA bilance sasniedz $16 809 957, uz-krātās rezerves $2 103 663 un bied-ru skaits 1181. LKA vadītājs direktors Pēteris Delvers pieskārās dažām problēmām, ar ku-rām LKA ir saskā-ries savā darbībā, un kā tās ir risinā-tas. Aizdevumu ko-mitejas priekšsēdis Igors Dimits ap-skatīja aizdevumu komitejas darbību un to, kā globālās finansiālās krīzes gads ir iespaidojis aizdevumu piepra-sījumu plūsmu.

Revidentu ziņojums, kuru nolasīja Edvīns Misa, apliecināja LKA pārska-tu pareizību, tikai pieminot, ka skaitļu

salīdzinājumos ar iepriekšējo darbības gadu jaunie revidenti nav iepriekšējā revidenta uzdotos skaitļus pārbaudīju-ši. Kā norādīja valdes priekšsēdis, tas

Paplašina savu biedru bāziLatviešu kredītkooperatīva Austrālijā gadskārtējā pilnsapulce

Kooperātivam ir nauda ko

Aizdot

5.50% gadā,

uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo obligāciju pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 5.50% gadā un pēc tam aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 6.50%

gadā.

Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 6.44%

gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25

gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.

Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.

Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:

Tālrunis 1300 658 528 E-Pasta adrese: [email protected]

Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au

LS005-12/09

Latviešu Kreditkooperātīvs Austrālijā

Šā gada 29. novembrī agrā pēc-pusdienā, Latviešu namā Melburnā pulcējās 24 biedri, lai piedalītos Lat-viešu Kredītkooperatīva Austrālijā (LKA) gadskārtējā pilnsapulcē. Viens no pilnsapulces darba kārtas punktiem bija speciālā rezolūcija mainīt LKA statūtus, atmetot prasību, ka LKA biedram ir jābūt latviešu izcelsmes vai viņa radiniekam, vai attiecībās („affinity with“) ar latviešu izcelsmes cilvēku. Patiesībā šai maiņai nav tik liela nozīme, kā tas varētu sākumā likties, jo iepriekšējais paredzējums par attiecībām ar latviešu izcelsmes cilvēku jau atļāva, nedaudz ierobežo-tā veidā, par LKA biedru būt katram, arī bez latviešu izcelsmes. Vajadzību pēc statūtu maiņas radīja atziņa, ka pašreizējo biedru aktivitāte un prasība pēc kredīta neapmierina LKA līdzekļu optimālu izlietošanu, kas sevišķi parā-dījās pēdējā darbības gadā, globālās finansiālās krīzes stāvoklī.

Šis arī bija pirmais gads, kuru LKA savā normālā darbībā noslēdza ar nelielu zaudējumu $12 589 apmē-rā, kas, kā norādīja pilnsapulces vadī-tājs, LKA valdes priekšsēdis Edvīns Misa, ir niecīgs, salīdzinājumā ar LKA uzkrātām rezervēm, kas pār-sniedz 2 miljonus dolāru, un radās galvenokārt straujās augļu likmju kri-šanās dēļ, kad mums bija jāsamazina augļu likmes uz aizdevumiem, bet jāatstāj augstākās augļu likmes uz no-guldījumiem līdz to termiņu beigām. Šis stāvoklis tagad ir mainījies, un nākamo darbības gadu, kas būs LKA 50. pastāvēšanas gads, ir paredzēts noslēgt ar peļņu.

Grūtāk nācās paskaidrot dalībnie-kiem to, kādēļ LKA gada pārskatos šogad tomēr parādās $113 598 liela peļņa. Te izskaidrojums bija dažas maiņas LKA grāmatvedībā, kuras ie-teica jaunā revidentu firma Džefrijs Tomas un partneri (Jeffrey Thomas and Partners).

Šeit vietā paskaidrojums, ka LKA revidentu maiņu pieprasīja finanšu sa-biedrību pārraugošā iestāde APRA, balstoties uz Korporāciju Likumu, kas nosaka, ka viens un tas pats revidents nevar sabiedrību revidēt vairāk kā sep-tiņus gadus pēc kārtas.

No LKA revidenta posteņa bija jāatkāpjas tā ilggadīgam revidentam Oļģertam Bergmanim, kuram piln-sapulces vadītājs izteica pateicību par viņa ilgo un vērtīgo darbu.

Pilnsapulces iesākumā Edvīns Misa nolasīja 19 biedru vārdus, kuri ir aizgājuši mūžībā, un kurus sapulces dalībnieki pieminēja ar klusuma brīdi.

Savā ziņojumā valdes priekšsē-dis apskatīja LKA darbību iepriek-šējā gadā, uzsverot, ka LKA galvenā misija ir kalpot saviem biedriem ar

No kreisās: Gunārs Robergs (sekretārs), Edvīns Misa (priekšsēdis), Pēters Delvers (vadītājs direktors).



Piektdien, 19. decembrī, Zie-massvētku vecītis apciemoja TDA Auseklīša Ziemassvētku svinības un

uzdāvināja dejotājiem dāvanas, kā arī lielu laimi pirms Jaunatnes dienu tautas deju koncerta. Siltā Adelaides vakarā, pēc tautas deju mēģinājuma dejotāji sagatavoja ēdienu galdu, gata-voja pantiņus un gaidīja Ziemassvētku vecīša atbraukšanu. Nebija ilgi jāgai-da, kad pēc mielasta Ziemassvētku vecītis atbrauca no Ziemeļpola ar lielu dāvanu maisu. Pēc kārtas dejotāji no-skaitīja savus sagatavotos pantiņus un saņēma dāvanas. Diemžēl Auseklīšu vadītājs Rūdis Dancis pazuda pirms Ziemassvētku vecīšu atbraukšanas. TDA Auseklītis piedalīsies Jaunatnes dienu tautas deju koncertā, kas no-tiks Marijatviles skolā, 30. decembrī plkst. 16.00.

RD

Tautas deju uzvedums Jaunatnes dienāsAdelaidē būs kāzas

...Bij divas sirdis reiz. Tad satikās – Kā spilgtas liesmas pēkšņi iedegās.Viens otrā toreiz pavērāties mulsiUn sapratāt, ka mīla atnākusi.

– E. Zālīte

Nāciet visi, Jaunatnes dienas ir klāt! Adelaidē būs kāzas!

Kur ir jaunieši, tur rodas mīlestība, kur ir mīlestība, rodas kāzas! Varbūt vispopulārākais uzvedums Jaunatnes dienu vai Kultūras dienu programmā ir tautas deju uzvedums. Šī gada tau-tas deju uzvedumā var sagaidīt kāzu tēmu. Būs lieli prieki, kad divi no mūsu dejotājiem atklās savu mīlestī-

bu viens otram kāzās. Skatītāju būs daudz, ieskaitot deju grupas no Ade-laides, Melburnas un Sidnejas. Arī piedalīsies mūsu mīļie viesi no Latvi-jas – Vidvuds un Iveta Medeņi, kas plāno vadīt kāzas īstā latviešu stilā. Neaizmirstiet, ka ar tautas dejām nāk mūzika, un muzikanti no visām Aus-trālijas malām sanāks kopā Ances Deksnes vadībā. Būs prieki! Būs jaut-rība! Un pēc kāzām, protams, svinī-bas! Tautas dejotāju apkūlības notiks Alma krogā (66 Magill Rd. Norwood) plkst. 20.00. Kungi ir aicināti melnos tērpos, bet sievas/meitenes baltā.

Tautas deju koncerts notiks 30. de-

cembrī jaunajā Forge teātrī Ma-rijatviles (Mar-ryatville) skolā (170 Kensington Rd. Marryatville. Mašīnas var no-vietot The Cres-cent ielā, netālu no skolas galveniem vārtiem), plkst. 16.00. Biļešu cenas ir $25/$20/$15. Biļetes var nopirkt pie durvīm vai pie Jaunatnes dienu infor-mācijas galda Tālavas bibliotēkā, kas ir atvērta no 27. līdz 30. decembrim. Redzēsimies kāzās!

RD

TDA „Auseklītis“ svin ZiemassvētkusTautas deju ansamblis tiekas ar Ziemassvētku vecīti

Dejotāja Lija (Lia) Jaunzeme skaita pantiņu Ziemassvētku vecītim.

FOTO

Ras

ma

Cel

insk

a

Dejotāji bauda lielu mielastu.

FOTO

Ras

ma

Cel

insk

a

Prieku, prieku sirdīs jūtam... Šie skaistie dziesmas vārdi ievadīja drau-dzes Ziemsvētku koncertu, kurā pie-dalījās Sidnejas latviešu vīru koris, soprāni Lilija Sīle un Tāra Viljamsa

(Williams), Imants Līcis, Draudzes ansamblis un ar deklamācijām Kristī-ne Kugrēna. Baznīcā atmirdzēja gais-miņas uz skaistās eglītes, un Adventa kronī dega četras sveces, norādot, ka

jau tuvu pienāku-ši Kristus dzim-šanas svētki.

Soprāns Tāra Viljamsa ievadīja koncertu daļu ar seno gregoriāņu dziedājumu, Ak nāci, nāci Dievs pie mums. Šī skaistā Adventu dziesmu noskaņo-ja tālāko koncer-

tu, kur tiešam klausītāji izjuta prieku un Dieva klātbūtni. Tāra arī mūs ie-priecināja ar vēl trīs skanīgām dzies-mām.

Prāvests Kolvins Makfersons (Col-vin MacPherson) novadīja īsu svētbrī-di, izmantojot J. Poruka Ziemassvētku dzeju. Prāvests mudināja klausītājus ie-klausīties dzejas dziļākā nozīmē, nebūt, kā liela daļa ļaudis, kas svētkos tīko pēc zelta un sudraba un visādām mantām, bet Pestītāja mīlestību noraida.

No dievnama balkona atskanēja varonīgās Sidnejas latviešu vīru koris-tu balsis, diriģentes Dainas Jaunbērzi-ņas drošā vadībā. Koris dziedāja sešas

Prieku, prieku sirdīs jūtam...Sidnejas ev. lut. latviešu draudzes Ziemsvētku koncerts

No kreisās: Tāra Viljamsa (Tara Williams), Kristīne Kugrēna, Imants Līcis, Kolvins Makfersons (Colvin Mac-Pherson), Lilija Sīle, Daina Jaunbērziņa.


FOTO

Ojā

rs G

rest

e


Ziemassvētku vēsts ir: Miers virs zemes un cilvē-kiem labs prāts un Kristus ir dzimis, viss ienaids ri-mis. Zem šīs vēsts ģimenes mēģina sanākt kopā un at-

jaunot mīlestību, draudzību. Mēs jū-tam līdzi tiem, kam ģimeņu vairs nav, un aicinām pie sevis, lai arī viņi jūt kopienu mūsu vidū.

Tā arī sestdien 19. decembrī Per-tas Daugavas Vanagi un vanadzes, kā ik gadu, sanāca kopā savā vanagu ģi-menē uz Eglītes vakaru. Vanagu kluba telpas bija skaisti dekorētas šim gadīju-mam ar skaistu svecīšu gaismotu eglīti un dāvanām zem tās. Galdi bija klāti ar Ziemassvētku gardumiem: piparkū-kām, šokolādi, riekstiem, ķiršiem (Per-tā retums) un citiem pārsteigumiem.

Ienākot kluba telpās, uzreiz zīmī-gi radās iespaids, ka no pagājušā gada esam skaitliski tiešām sarukuši. Ska-toties apkārt tad, ja neskaita vanagu

un vanadžu valžu sastāvus ar saviem partneriem, bija tikai kādi 13 cilvēki. Ir jau arī tiesa, ka mums, tai vecākai paaudzei, ne visai patīk vēlā vakarā kustēt no mājas, un šovakar tas vakars jau arī nebija visai pievilcīgs ar savu karstumu, lietu un negaisu. Tomēr Pertas latviešu saime bija labi repre-zentēta ar LAAJ viceprirekšsēdi Jāni Vucēnu, DV priekšnieku Ilmāru Rud-aku, Vanadžu priekšnieci Ritu Džon-soni un Latvijas goda konsulu Pertā Jāni Purvinski.

Tomēr vakaru iesākām, kad Pertas garīgais gans, māc. Gunis Balodis no Svētiem Rakstiem mums atgādināja patieso Ziemassvētku stāstu par Jēzus bērniņu un Jāzepu un Mariju, to nobei-dzot ar lūgšanu. Tad nu dziedājām jau labi zināmās Ziemassvētku dziesmas, bez kurām laikam būtu grūti svētku sajūtu iedarbināt.

Vēlāk Rita nolasīja atsūtītos ap-sveikumus, viens otrs nosacīja arī pa skaistam pantiņam un Ziemassvētku stāstam. Jūlijs Bernšteins mūs iežūžo-ja skaistā Ziemassvētku vakarā tālajā dzimtenē. Tā nu dziedājām, kamēr kāds klauvēja pie durvīm:

„Kas? Vai varbūt policija par trokšņa celšanu?” Bet nebija vis. Pie atvērtām durvīm parādījās mums jau labi pazīstamais Ziemassvētku vecītis ar visu dāvanu tar-bu pār lecu. Laukā esot suņa laiks. Kā nu nē?

Latvijā: auks-tums – mīnus 22°C, sniegs un apledoju-šie ceļi. Pertā: plus 32°C lietains un sutīgs tā kā pirtī uz lāvas. Skaties, kur gribi – ne Latvijā, ne arī Pertā ārā iz-iet gan negribas. Jau no paša sākuma Ziemassvētku vecis

piesaka , ka bez p a n t i ņ a n e v i e n s d ā v a n u n e s a -ņ e m s . Tad nu visi cītīgi zubrās savas rindi-ņas. Neviens taču negrib palikt kaunā un bez dāvanas. Drīz vien dāvanas izdalītas, pantiņi noskaitīti un Ziemas-svētku vecis atvadās un solās, ja būsim paklausīgi un palīdzēsim brāļiem un māsām dzimtenē izdzīvot, tad atnāks vēl arī nākamgad.

Dziedājām atkal kamēr aši, aši klā-jās vanadžu klātie galdi. Arī kluba ve-cākais bija gādājis smeķīgāku kumosu. Nu tik bija jāņem šķīvis un jāpilda ar vanadžu gādāto svētku mielastu. Ēda-mā jau gan bija tik daudz, ka izsalcis ir sētas suns nebūtu palicis. Tad nu varē-ja iet un pildīt šķīvi vēl un vēl. Tomēr beidzot pienāca laiks posties uz māju pusi, jo dažiem tas ceļš visai garš.

Paldies vanagi un vanadzes par jūsu pūlēm un mums doto iespēju skaisti ievadīt Ziemassvētkus! Paldies arī visiem, kuri atrada iespēju atnākt un pabūt šai skaistajā vanagu ģimenes Ziemassvētku vakarā.

Jānis P. Laikrakstam „Latvietis“

Pertas DV svin Ziemassvētkus„Vanagu ģimene“ pulcējās Eglītes vakarā

Ziemassvētku vecis dala dāvanas. Julijs Bernšteins: „Balts sniedziņš snieg uz skujiņām...“

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

svētkiem piemērotas dziesmas. Visas atskanēja skaisti, bet man vislabāk pa-tika Bēthovena Svēta nakts un J. Sieri-ņa Dievam slava.

Soprāns Lilija Sīle, kas vairākkārt piedalījusies draudzes Dārza svētku koncertos, iepriecināja mūs ar savu skaisto balsi, dziedot, starp citu, Iman-ta Līča komponēto Svētvakarā un Zie-mas svētkos. Sevišķi jauki bija, ka pats komponists Imants pavadīja dziesmas uz sava sintezatora. Imanta pavadīju-mi deva modernu noskaņu koncertam.

Draudzes ansamblis dziedāja čet-ras dziesmas. Š. Guno dziesma Lai gaisma aust liecināja, ka ansamblis ir

attīstījis savu repertuāru, uzņemoties grūtas dziesmas. Atskaņojums bija ļoti labs, un lielās pūles, kas ieliktas, atmaksājās.

Pirmo reizi mūsu baznīcā dzirdē-jām Kristīnes Kugrēnas deklamācijas. Viņa mūs iepriecināja ar trīs skaistām dzejām.

Publikas sirsnīgie aplausi liecinā-ja, ka koncerts bija gājis pie sirds. Kon-certu nobeidza ar kopdziesmu – visiem pazīstamo un iemīļoto Ziemassvētku dziesmu Klusa nakts, svēta nakts.

Prieka sajūta turpinājās pēc kon-certa Draudzes zālē, kur baudīja gar-šīgas BBQ pusdienas. Imanta Līča pavadījumā dziedājām iemīļotās Ziemsvētku dziesmas. Prāvests izteica pateicību draudzes darbiniekiem par

labi pavadītu gadu. Lielus un sirsnīgus aplausus saņēma draudzes saimnieces, kas katru gadu tik dūšīgi gādā, lai visi būtu labi paēduši. Prāvests arī pateicās draudzes locekļiem par viņu mīlestību un atbalstu aizvadītā gadā.

Sarīkojumā bija maza izloze par labu Valmieras trūcīgiem bērniem. Pirmais vinnests bija Venitas Salnā-jas dāvāta glezna un otrais Ziemsvēt-ku groziņš. Publika bija atsaucīga, un varēsim nosūtīt bērniem jauku Zie-masvētku sveicienu.

Skaistu dienu pavadījuši savā lat-viešu baznīcā, ļaudis devās uz mājam ar dziesmu uz lūpam: Prieku, prieku sirdīs jūtam.

Ludviks V.Laikrakstam „Latvietis“

Prieku, prieku sirdīs jūtam...Turpinājums no 6. lpp.


Gunārs Nāgels: Kas patreiz ir galvenais mērķis Latvijas izglītības sistēmai?

Tatjana Koķe: Es varbūt tā filo-zofiski noraksturošu mērķus. Mērķi vispār ir saistīti ar noteiktām, kon-krētām norisēm sabiedrībā. Kaut arī mēs saprotam, ka izglītības sistēmai ir jāieklausās sabiedrības pieprasīju-mā, tie ir tādi nesaraujami jēdzieni. Manuprāt, pastāvīgi izglītības sistēmā indivīdu līmenī – skolēna, audzēkņa līmenī – mērķis ir palīdzēt veidoties patstāvīgam, uzņēmīgam un atbildī-gam cilvēkam. Šīs ir tās iezīmes, kuras ir jāsekmē, veidojoties izglītības sistē-mai – pie tā skolotājiem ir jāstrādā. Savukārt, sabiedrības līmenī, izglītī-bas politikas veidotāju līmenī mērķis ir nodrošināt izglītības iespējas vai piedāvājumu katram cilvēkam mūža garumā, atkarībā no viņa interesēm, spējām, vajadzībām, lai katrs cilvēks saprot, ka viņam ir tas piedāvājums. Tas būtu tai sabiedrības līmenī.

Kā izglītības politiķe es redzu, ka tie ir tie virsmērķi. To es tā noformu-lētu, neatkarīgi no auditorijām un pa-kāpēm. Ir jautājums, vai mēs varam veidot šo patstāvīgo, uzņēmīgo un at-bildīgo cilvēku bērnudārzā? Protams. Vidusskolā? Protams. Visur ar saviem paņēmieniem, savā vidē, ar savu au-dzināšanas darbu, bet protams. Tas ir tas, kā es to gribētu redzēt. Pats gal-venais, domājot par izglītības mērķi, ir – lai katra skola ļoti skaidri apzinātos, kāds ir skolēnu sastāvs un kāds ir sko-lotājs, lai izvēlētos savai darbībai pēc iespējas atbilstošāku mērķi. Jo var būt skola, kas galvenokārt akcentē talantu veidošanu un grib ieraudzīt katrā to unikālo un izkopt to zvaigzni. Bet var būt skola, kura domā par to, kā pielā-got to bērnu dzīvei – kā viņam palīdzēt saprast, kas ir sabiedrība un ko viņam tajā dzīvē vajag. Un tas ir svarīgākais, lai skola formulē mērķi, kas ir fokusēts uz to vidi, kur skola atrodas.

Jāsaka, ka lēnām, bet tie iedīgļi ro-das. Gadus atpakaļ, vēl 90. gados, kad es docēju augstskolā, man pamatā bija jāstrādā ar topošajiem skolotājiem un arī skolotājiem maģistru programmās. Es vienmēr uzdevu šo provokatorisko jautājumu – kāds ir jūsu skolas dar-bības mērķis. Un, ziniet, ilgus gadus atbilde bija – mēs aiziesim uz skolu un noskaidrosim, mēs pajautāsim di-rektoram... Un tā tas bija ilgus gadus, bet tā tas nevar būt. Piemēram, arī man, katru dienu, ejot uz darbu un arī nākot šodien uz darbu, es pārdomāju,

vai mēs ejam kādu pussolīti vai centi-metru tuvāk tam, ko mēs izvirzām. Ja mēs nezinām, ko mēs izvirzām, tad, diemžēl, ļoti daudz tukšgaitas iznāk.

GN: Vai Lat-vija tagad seko kā-dam jau citā valstī eksistējošam izglī-tības modelim?

TK: Eiropas Savienībā politika ir tāda, ka izglītība ir nacionālā valsts atbildība. Es do-māju, ka tā ir ļoti pareiza politika, jo katrai valstij ir jāapzinās savas vēs-turiskās tradīcijas, ir jāapzinās sava varēšana un esamība patreiz, un tā sis-tēma jāveido atbilstoši tām iespējām, kādas tās ir. Tai pašā laikā man tomēr jāsaka, ka līdztekus savas unikalitā-tes izcelšanai, tomēr ir jāskatās arī apkārt, lai gūtu tos labākos paraugus un piemērus. Mēs jau zinām to seno teicienu – gudrs cilvēks mācās no citu kļūdām, bet mazāk zinošs mācās no savām kļūdām.

Tāpēc tai atvērtībai ir jābūt. Pie-mēram, mums ir grūta polemika saka-rā ar skolas uzsākšanas laiku. Jau no Godmaņa valdības laikiem mēs faktis-ki virzāmies un veicam priekšdarbus, lai Latvijā skolu varētu uzsāktu bērni no 6 gadiem. Man ir jāsaka, ka starp-tautiskā pieredze, izņemot ziemeļu valstis un mūsu tuvējos kaimiņus, visi jau skolu sāk no 6 un pat 5 gadiem. Arī Jāns Amoss Komenius (red.: Jan Amos Komenský 1592 – 1670; mūsdie-nu pedagoģijas zinātnes pamatlicējs) ir skolu iedalījis no 6 gadiem vairāk kā 300 gadus atpakaļ, un es domāju, ka šodienas bērns noteikti savā attīstība jau būtiski ir pavirzījies uz priekšu. Tādēļ mēs patreiz cenšamies arī pie-tiekami plaši diskutēt, lai pamazām to pieņemtu. Bez diskusijām, profe-sionāļi strādā pie mācību programmu izstrādēm, pie mācību līdzekļu saga-tavošanas, pie skolotāju tālākās izglī-tības, lai skolotājs būtu gatavs strādāt ar šī vecuma bērniem. Es domāju, ka agrāk vai vēlāk mēs nonāksim pie šī risinājuma. Kā mēs zinām, demogrā-fiskā situācija arī rāda, un Roberta Ķīļa vadītā Latvijas Attīstības stratē-ģija parāda, ka 2020. un 2030. gadā sabiedriski aktīvie un darba spējīgā

vecuma cilvēki paliek daudz mazāk nekā tie, kas dzīvo uz sociāliem pabal-stiem. Roberta Ķīļa pētījumi skatāmi lapā www.saki.lv.

Ilze Nāgela: Jūs sakāt, ka speciā-li tagad jāsagatavo pedagogi sešgadī-giem un apmācības programma, bet kaut kas līdzīgs jau bija senāk bērnu dārzu grupiņās, un bija 0. klasīte sko-lās? Vai to metodiku nevar daļēji iz-mantot un pielāgot?

TK: Un ir! Mums jau no 2002. gada valsts ir finansējusi 5-6 gadīgo bērnu sagatavošanu skolai, un 11,5 miljoni katru gadu tika atvēlēti. Bet tad, kad mēs analizējam, kāpēc tomēr nav tās sekmes un virzība uz kvalitatīviem sasniegumiem tik laba, tad mums sko-lotāji parasti saka, ka bērni ienāk skolā ārkārtīgi dažādi sagatavoti. Bet tam tā nevajadzētu būt. Protams, nav šaubu, ka bērni ir ļoti dažādi, bet tām prasī-bām, ar kādām zināšanām Latvijas valstī bērns ienāk skolā, ir jābūt Lat-vijas valstī vienādām. Nevar būt tā, ka Cēsu pusē prasa lasīt prasmi, bet kāda cita pusi prasa tik atpazīt burtiņus utt. Tā tam nevajadzētu būt, jo mēs esam maza valsts – šīm prasībām jābūt vie-notām un pie šīm vadlīnijām patreiz strādājam. Tiklīdz politiķi būs gatavi šim solim, mēs būsim gatavi to īstenot.

Mēs būtu pateicīgi, ja šī pārkārto-juma piekritēji savu viedokli paustu, jo redziet, ka tas notiek: viedokļus pret pauž ļoti aktīvi, bet viedokļus par kaut kā nesadzird, kaut gan to ir ļoti daudz. Jau Godmaņa laikā mēs uzsākām šo polemiku, bija raksti avīzē, lai pama-totu šo nepieciešamību, sākt mācības 6 gadu vecumā – kā mēs to darīsim un

FOTO

Agn

ese

Kor

be

Intervija ar Latvijas Republikasizglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi

Izglītības un zinātnes ministres kabinetu rotā slavenā tautas mākslinieka Anša Cīruļa darinātās kabineta mēbeles: rakstāmgalds, galds un krēsli viesu pieņemšanai, pie kura sēdējām šā gada 30. oktobrī, sofa, pāris skapīšu un liels grā-matu skapis. Mēbeles restaurējuši arodskolu audzēkņi, tās tiek rūpīgi saglabātas, un ministre ar tām lepojās. Starp citu uzzinājām, ka ministres mīļākā mēbele ir rakstāmgalds, un mājās tādi viņai esot vairāki.

No kreisās: Laikraksta „Latvietis“ redaktors Dr. Gunārs Nāgels, LR izglītības un zinātnes ministre prof. Tatjana Koķe, laikraksta „Latvietis“ palīgredaktore Ilze Nāgela.



kāpēc to vajag. Un tad nāca kaudzēm protestu, un es teicu, ja nevajag prakti-ķiem, tad, nē, un tieši tādēļ mums ļoti vajadzīgi šie viedokļi par.

GN: Bet visi jau nekad nebūs pil-nīgi vienādi un līdzīgi sagatavoti, jo daudzi jau nemācēs valsts valodu, kad nāks uz pamatskolu.

TK: Kas attiecas uz valsts va-lodu, tad patiesību sakot, sākot jau no 90tiem gadiem, kad parādījās tās LAT2 (red.: latviešu valoda kā otrās valodas apguve) programmas, ar tām situācija sāka būtiski uzlaboties. Es domāju ļoti pareizs lēmums bija aug-stāko izglītību no valsts finansēt tikai valsts valodā. Tas bija ļoti pareizs un stimulējošs lēmums. Ir jābūt gan bur-kānam, gan pātagai. Ja tu gribi par valsts budžetu mācīties, tad mācīsies to valsts valodā. Es mazliet turpinu sestdienās docēt lekcijas, un iepriecina tas, ka šodien augstākajā izglītībā nav problēmas – mums ir vienotā grupa, kurā neviens nedala, kādas valodas tu proti, kādas ne.

Kad man nākas apmeklēt mazā-kumtautības skolas, tad nav nekādas komunikācijas problēmas latviešu va-lodā. Es vienmēr izmantoju iespēju, lai apmeklētu skolu bibliotēkas, vienmēr lūdzu parādīt grāmatas, pēc kurām māca vēsturi, it īpaši palūdzu, lai pa-rāda dāvinājumus un kas tie par dāvi-nājumiem no vēstniecībām. Tas, ko es redzu no dāvinājumiem, ir atlasi, ģeo-grāfijas grāmatas. Es neko tur neesmu redzējusi, kas varētu satraukt, bet es jau blakus nestāvu. Es esmu klāt, es gribu ticēt ka tā ir, bet tālāk droši vien jau ir dažādi.

Piemērs no manu paziņu loka. Es esmu vecticībniece, un mani vecāki nāk no Daugavpils. Un vecticībniekus te sauc par vietējiem krieviem, kas jau vairāk ka 400 gadus te ir dzīvojuši. Manu radu vidū man ir arī krieviski runājošas ģimenes, bet visi viņu bērni runā brīnišķīgā latviešu valodā. Droši vien, ka ir dažādi, bet es jums stāstu savu pieredzi. Tā mana pieredze ir tāda, ka jaunā paaudze ir atvērta va-lodām, un, manuprāt, arī skolas šai jautājumā dara labu. Tikko bija Drau-dzīgā aicinājuma balvas pasniegšana, un visās nominācijās bija arī tā sauktās mazākuma tautību skolas: bija Puški-na licejs, bija Zolitūdes ģimnāzija, kuras ir ar mazākuma tautību valodu. Ar to es gribēju teikt, ka tā integrācija reāli notiek.

GN: Kā Jūs vērtējat patreizējo iz-glītības līmeni Latvijā?

TK: Nedēļu atpakaļ te sēdēja jūsu Austrālijas kolēģis Daliņa kungs kopā ar Dr. Nollendorfa kungu, un viņš man skaidri teica, ka mēs – latvieši par daudz sevi kritizējam un par daudz gribam būt lieli perfekcionisti tūlīt un tagad. Tāpēc mans pienākums ir cerīgi skatīties uz lietām, un es gribu teikt,

ka izglītības kvali-tāte ir normāla un laba. PIRLS pētīju-mi (red.: Progress in International Reading Literacy Study – Starptau-tiskās lasītprasmes novērtēšanas pētī-jums) mums parā-da, ka mēs kāpjam uz augšu. TIMMS (red.: Trends in In-ternational Mathe-matics and Science Study – Matemā-tikas un dabaszi-nātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskais pē-tījums) pētījumā dabas zinātnēs līdz 4. klašu grupai mums ir pavisam labi rādītāji – esam kādā 7. vietā pasaulē.

Izglītības kvalitāte ir tas rakstur-lielums, pēc kura var tiekties arvien labāk. Kvalitāte ir jāskata līdzsvarā ar to, ar kādām metodēm mācām un kādi ir skolēni, bet arī ar to, kādus līdzek-ļus mēs ieguldām. Mēs nevaram prasīt vairāk nekā mēs ieguldām. Vispārējās izglītības Latvijā prakse un pieredze ir tāda, ka dibinātājs ir pašvaldība. Paš-valdība nodrošina skolas uzturēšanu, nodrošina, lai būtu mācību grāmatas, lai skolā būtu silts, lai būtu elektrī-ba skolā. Valsts nodrošina pedago-gu algas un satura virzību: izstrādā standartus un programmas. Mācību grāmatas veido autoru kolektīvi ar izdevniecību iniciatīvu, bet Valsts iz-glītības satura centrs tikai apstiprina, vai tā mācību grāmata ir piemērota to mērķu un uzdevumu īstenošanai, kas ir noteikta standartā.

Es domāju, ka mums nevajag sevi šaustīt. Tad, kad mūsu bērni dažādās izglītības līmeņa pakāpēs dodas mā-cīties gadu vai pusgadu kādā citā val-stī, mums ir vislabākās atsauksmes par tiem bērniem. Vēl piemetināšu, ka vienīgais rektors, kas slavē augst-skolu pirmkursniekus – mūsu vidus-skolu beidzējus, ir Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderšs Palcovs (Anders Paalzow), kurš ir ārzemnieks, kuram ir starptautiska pieredze, sa-līdzināt studentus. Tendence Latvi-jas augstskolās bieži ir tāda, ka katra augstākā pakāpe vaino iepriekšējo zemāko pakāpi. Es arvien atgādinu: meklēsim vairāk kopsaucējus, būsim atbildīgi, dosim pasūtījumu tai pakā-pei – ko tad mēs gaidām augstskolā no vidusskolas, ko mēs gaidām vidus-skolā no pamatskolas, ko mēs gaidām sākumskolā no pirmskolas.

GN: Kā šo visu ietekmē finansē-šanas samazinājums?

TK: Vispārējā izglītībā valstij ir ļoti nedaudz pozīciju, kuras tā vispār finansē. Un pie tam finansē daļēji, jo pārsvarā visa vidējā izglītība ir uz paš-valdību finansējuma.

GN: Bet pašvaldībām taču arī sa-

mazinājās finansējums?TK: Protams. Un man jāsaka,

ka, lūk, tieši šī situācija mums ļāva paveikt nepaveicamo un ļoti īsā – fak-tiski mēneša laikā, augustā nedaudz sakārtot skolu skaitu, atbilstoši sko-lēnu skaitam. Kas bija noticis pēdē-jos gados? Pēdējos 10 gados mums skolēnu skaits samazinājās par trešo daļu!* Tas ir milzīgs skaits, tā Latvijas nākotnei ir dramatiska iezīme. Tajā pat laikā skolu skaits labi ja par desmito daļu samazinājās. Un skolotāju likmju skaits (Latvijā mēs skolotāju nodarbi rēķinām likmēs) pieauga, pateicoties tam, ka pēdējos gados mēs bijām spē-jīgi būtiski palielināt pedagogu algas un maksāt par tiem uzdevumiem, ku-rus skolotāji veic, kā gatavošanās stun-dām, konsultācijas ar bērniem, darbu labošana. Tas tika tarificēts stundās, kas milzīgi pieaudzēja likmju skaitu. Līdz ar to mums bija ļoti sāpīgi un ne-populāri lēmumi jāpieņem. Bet tieši tādēļ, ka pašvaldības saprata, ka arī viņu ienākumi tūdaļ saruks, un skolu uzturēšana nebūs iespējama, viņi bija gatavi tomēr ieraudzīt tās skolas, kur ir ļoti maz skolēnu un kur bieži vien skolotāju skaits tuvojas bērnu skaitam. Tātad, to vairs nevar uzturēt. Finan-siāli tas nav izturams, un skolas tiek slēgtas. Man gan jāsaka, ka mēs arī nedrīkstam iet tikai šo finanšu rādī-tāju pavadā, jo vispirms ir izglītības pavads. Tās skolas, kas strādā ārkār-tīgi radoši un inovatīvi, kā piemēram, Jūrmalas Alternatīvā skola, kā Vaiva-ru pamatskola – tādas skolas mums ir daudz. Tādēļ, ka tās mājo īrētās telpās, tas nevar būt iemesls to slēgšanai un apvienošanai ar kādu. Tas radošais, la-bākais ir jāizceļ un jāmēģina stimulēt to saglabāšanu. Tādas ir tās ievirzes. Bet jau arvien tie darbi turpinās: sma-gi un grūti darbi.

GN: Vai kaut kādā veidā tiek ie-saistīta privātā finansēšana un sponso-rēšana?

TK: Es domāju, ka Latvija šai ziņā ir diezgan avangardiska, jo izglī-tības sistēmā mums ir īpaši daudz pri-

Intervija - IZ ministreTurpinājums no 8. lpp.


Prof. Tatjana Koķe un Dr. Gunārs Nāgels.

FOTO

Ilze

Nāg

ela


Latvijas īsziņas

Rīgas mērs lamājasPubliskajā telpā nonākušais ie-

raksts no Rīgas domes (RD) ārkārtas sēdes ļāvis rīdziniekiem dzirdēt krie-vu lamuvārdu virkni no pašvaldības galvas Nila Ušakova (SC) mutes, un mērs ar paziņojumu presei atvai-nojas iedzīvotājiem, bet vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), ar kuru sarunājoties mērs šīs rupjības iztei-ca, nav atvainojies, jo rupjības ne-esot teicis. (http://www. youtube.com/watch?v=MQjgVzAHLX8 ) Opozīcija pirmdien sprieda, kā reaģēt uz noti-kušo, taču, visticamāk, lamāšanās no-pietnas sekas domes vadībai neradīs.

TV3 publiskotais ieraksts RD 17. decembra ārkārtas sēdes laikā liecina, ka paralēli jautājumu izskatī-šanai Rīgas mērs un vicemērs nodevu-šies privātām sarunām par ēdieniem, šķendējās par vienu no ziņotājām, kā arī var redzēt, ka pat nepārzina kādu no sēdē izskatāmajiem jautājumiem. Ušakova teikto papildina teju visi krāšņākie krievu lamuvārdi.

Opozīcijas frakcijas Pilsoniskā savienība (PS) vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis izplatīja paziņojumu, ka RD vadībai ir jāatkāpjas. Viņš domā, ka Ušakova un Šlesera izteikumi „pa-rāda neizglītotību un primitīvismu šo cilvēku saziņā“, kas neliecinot par viņu spēju vadīt RD, bet viņš necer uz aicinājuma ņemšanu vērā. SC un LPP/LC frakcijām RD ir pārliecinošs vai-rākums. JL frakcijas vadītājs Edgars Jaunups norāda – nav izslēgts, ka opo-zīcija varētu vākt deputātu parakstus, lai rosinātu RD sēdē izskatīt jautājumu par mēra atbrīvošanu no amata. Rupjie izteikumi esot tikai kā rūgta rozīne vi-sam, ko Ušakova un Šlesera tandēms RD ienesis jau iepriekš, jo diskusiju kultūras līmenis RD esot krietni paze-minājies.

TV3 demonstrētie kadri liecina, ka arī opozīcija sēdē provocējusi RD va-dību, apzināti novilcinot lēmumu pie-ņemšanu. Nav zināms, kā šis beigsies,

jo Rīgas mēram neesot bijusi vienkārši neformāla leksika, bet gan padibeņu leksika – tā ir rupja lamāšanās ar krie-vu lamuvārdiem.

* * *

Pieprasa demisijuLatvijas Studentu apvienības

(LSA) valde pirmdien, 21. decembrī vienbalsīgi nolēma pieprasīt Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes demisiju.

Par šādu soli LSA izšķīrās vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, kā tapa zināms darba grupas par reformām augstā-kajā izglītībā laikā, ministre T. Koķe atbalsta zinātnes universitātes modeļa ieviešanu, kas paredz vienas augst-skolas izveidošanu Latvijā. LSA jau septembrī lēma par to, ka šādu modeli neatbalsta.

Otrkārt, ministre nav spējusi pār-liecināt valdību par augstākās izglītī-bas lomu valsts attīstībā, kā rezultātā valsts dotācija augstskolām 2010. gada budžetā tika samazināta par 10 mil-joniem latu. Tik liela finansējuma samazinājuma rezultātā neizbēgami cietīs studiju kvalitāte, kā arī tiks sa-mazināts valsts finansēto studiju vietu skaits. Šādā veidā tiks apdraudētas to jauno cilvēku iespējas iegūt augstāko izglītību Latvijā, kuri nevar atļauties studēt par pašu līdzekļiem.

Jau ziņots, ka pagājušās nedēļas sākumā LSA Dome lēma par demisijas pieprasījuma atlikšanu, lai noskaidro-tu, vai ministrei ir nākotnes redzējums par augstākās izglītības attīstību Lat-vijā un pārliecinātos, vai tas saskan ar LSA mērķiem.

Savā nākotnes vīzijā par augstāko izglītību ministre kā galvenos mērķus min iekļaušanos Eiropas augstākās iz-glītības telpā, augstskolu finansēšanas modeļa nauda seko kvalitātei ievie-šanu, kas paredz likvidēt dublējošās programmas valsts augstskolās, izglī-tības telpas atvēršanu ārzemju studen-tiem, kā arī studiju vides labiekārtoša-

nu, augstskolām izbūvējot modernas studentu pilsētiņas. Tomēr studentu apvienība neredz, kā šādi mērķi va-rētu tikt īstenoti pie esošajiem finan-sējuma samazinājumiem. 2010. gadā augstākās izglītības budžets būs par 10 miljoniem mazāks nekā 2009. gada rudens semestrī, kad tas tika samazi-nāts jau par 43%.

LSA uzskata, ka ministrei T. Ko-ķei ir jāuzņemas politiskā atbildība par to, kas šobrīd notiek ar augstāko izglītību un zinātni Latvijā, tādēļ jau šonedēļ LSA iesniegs oficiālu demisi-jas pieprasījumu.

Jau vasarā ministres demisiju pie-prasīja Latvijas Izglītības un Zinātnes darbienieku arodbiedrība, tagad pie-vienojušies arī studenti. LSA neredz iespēju ministrei turpināt darbu šajā amatā, kad zaudēta lielākās sociālo partneru daļas uzticība.

* * *

Fliks un deklarācijasVID Komunikācijas daļas snieg-

tajā skaidrojumā par situāciju ar lid-sabiedrības valdes ienākumu dekla-rēšanu noprotams, ja airBaltic valdes locekļi un uzņēmuma vadītājs Bertolts Fliks neiesniegs Valsts ieņēmumu die-nestā (VID) valsts amatpersonu dekla-rācijas, tad par to viņiem var draudēt pat reāls cietumsods.

Fliks deklarēja savu neizpratni: „Esam saņēmuši tiesas lēmumu tikai par to, ka man jāiesniedz airBaltic amatpersonu saraksts. To arī darīsim, bet tiesas lēmuma par amatpersonas statusu vēl nav.“ Fliks airBaltic skaid-ro, ka vienmēr pildīs likumu, bet pa-gaidām šāda tiesas lēmuma neesot: „Mani gan pārsteidz, ka VID vispirms vēršas pie masu mediju pārstāvjiem, pirms viņi atsūta konkrētus dokumen-tus. Pārsteidz, ka tiesa sūta pilnu tiesas spriedumu elektroniskā formātā vis-pirms žurnālistiem, vairākas dienas


Bastejkalns Rīgā 2009. gada 22. decembrī.

FOTO

Žen

ija F

reim

ane


pirms esam šos dokumentus saņēmuši. Šis īstenībā ir klasisks korupcijas gadī-jums, tādēļ esam vērsušies pie ģenerāl-prokurora, lai šo lietu izpētītu.“

VID iepriekš informēja, ka Flika un valdes locekļu amatpersonu dekla-rācijas, kā arī Flika iesniegto sarakstu ar tām personām, kam noteikts valsts amatpersonas statuss, VID gaidīs līdz Ziemassvētkiem. Amatpersonu sa-raksts Flikam jāiesniedz par airBaltic valdes locekļiem, kuri ieņēma amatus lidsabiedrības valdē VID veiktās pār-baudes brīdī - 2009.gada 15.maijā, kā arī par valdes locekļiem, ja tādi iecelti valdes locekļa amatā pēc VID veiktās pārbaudes.

* * *

Ciparu TVLattelecom aicina satelīttelevīzijas

operatoru Viasat nemaldināt iedzīvo-tājus par ciparu TV ieviešanu un nebie-dēt ar bezmaksas televīzijas beigām. Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča uzsver: „Tā absolūti nav taisnība, un visi, kas apgalvo pretējo vienkārši maldina iedzīvotājus. Šobrīd Latvijā notiek pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, un tas nozīmē, ka tiem skatītājiem, kas patlaban ar ista-bas vai jumta antenām skatās analogo televīziju, ir jāiegādājas televizora pa-līgierīce – dekoders, lai turpinātu to darīt. Tas ir vienreizējs ieguldījums un pēc tam arī turpmāk bezmaksas kanā-li būs skatāmi pilnīgi par velti.“ Šo-

brīd savu bezmaksas kanāla statusu ir apliecinājuši ne tikai abi sabiedriskās televīzijas kanāli LTV1 un LTV7, bet arī komerctelevīzija LNT, vienojoties ar Lattelecom par kanāla apraidi ci-parformātā un iekļaujot to Virszemes televīzijas Bezmaksas pakā.

Plānots, ka Rīgas reģionā šīs tele-vīzijas pilnībā uz ciparu apraidi pāries jau 1. martā, bet visā Latvijā – vasa-ras sākumā. Par precīziem analogās apraides pārtraukšanas termiņiem ša-jās dienās lems Nacionālā Radio un Televīzijas padome. K. Gabriloviča norāda, ka valsts pāreju uz TV ciparu apraidi savu pakal-pojumu reklamē-šanai šobrīd aktīvi izmanto gan kabe-ļu, gan satelītope-ratori, kas acīm-redzami saskata apdraudējumu sa-vam biznesam, jo līdz ar Virszemes TV ieviešanu ie-dzīvotājiem lauku rajonos beidzot būs izvēles iespēja un lētāka alternatī-va, kā skatīties arī ārzemju kanālus. Viņa gan arī norā-da, ka starp kabeļu un satelītoperatoru piedāvājumiem un Virszemes TV ir būtiska atšķirība – pēc analogās aprai-des pārtraukšanas, vienīgi Lattelecom

Virszemes TV nodrošinās iespēju ska-tīties bezmaksas TV kanālus.

Lattelecom kā Virszemes TV ie-viesējs skaidro iedzīvotājiem šo proce-su un turpinās to darīt. Patreiz Virsze-mes TV ir uztverama 70 km rādiusā ap Rīgu, taču jau pēc dažām nedēļām, proti, nākamā gada sākumā ciparu sig-nāls būs pieejams visā valstī. Lai uz-tvertu Virszemes TV signālu, ir nepie-ciešama decimetru antena un MPEG4 ciparu TV uztvērējs. Modernākiem te-levizoriem šis uztvērējs jau ir iebūvēts. Lattelecom uztvērējs maksā 39 Ls, bet antenas – no 9 Ls līdz 20 Ls. ∎

Šajā baltajā klusumā – brīdi stāt,Pavērties zvaigznēs un padomāt.Šai baltajā klusumā iespējams viss,Kas vēl nav bijis un noticis…

ADELAIDES LATVIEŠU KOOPERATĪVA VALDE

novēl visiem tautiešiem mīlestības un gaišuma pilnus Ziemassvētkus un skanīgu, veselīgu un laimīgu Jauno 2010. gadu.

Ministru prezidenta apsveikums Latvijas iedzīvotājiem Ziemassvētkos

Noslēgumam tuvojas visai saspringts un nemie-rīgs gads. Ne vien Latvijas, bet arī pasaules vēsturē tas paliks kā krīzes un smagu ekonomisku satricinājumu paraugs. Tomēr nekas ne-

spēj apturēt dabas un laika ritējumu, kas ik reizi pirms gadu mijas ieved mūs sirsnīgāko, gaišāko un ģimenis-kāko svētku gaisotnē!

Ziemassvētki gada tumšākajā lai-kā vienmēr nāk ar labo vēsti un ar sau-les ritma maiņu no tumsas uz gaismu. Šie svētki dod cerību, ticību un arī ap-ņēmību mums pašiem kļūt labākiem gan savās domās, gan darbos. Un var-būt tieši tādēļ šogad Ziemassvētkus gaidām tā, kā vēl nekad iepriekš. Mēs esam noguruši no negatīvā, nomācošā un šķietami bezcerīgā, kas jau labu laiku dominē ikdienas informatīvajā

vidē. Ir tikai cilvēcīgi vēlēties cerību, meklēt gaismu tumsā un rast mieru situācijā, kad visapkārt valda gluži at-šķirīgas emocijas.

Tādēļ šajos Ziemassvētkos vēlos jo īpaši pateikties visiem tiem, kas ir spē-juši palīdzēt un dalīties gan garīgās, gan mantiskās vērtībās ar saviem līdz-cilvēkiem. Vēriens, kādu krīzes laikā piedzīvo labdarības pasākumi, vieš gan apbrīnu, gan pārliecību par spēju līdzi just un ziedot, ko nesenajā ma-teriālo vērtību eiforijā tomēr neesam pamanījušies aizmirst un norakt.

Šis pārbaudījumu laiks ir veicinājis sabiedrības atgriešanos pie dziļi cilvē-ciskām vērtībām – līdzcietības, labes-tības un sapratnes. Savdabīgs aplieci-nājums tam, ka spējam svētkus svinēt un arī just tos citādāk, bija nesen pagā-jušais 18.novembris. Savos vērtējumos cilvēki daudz vairāk pieminēja svētku

e m o -c i o n ā l o jēgu, kas ir vienlīdz nozīmīga gan valsts pat-riotismam, gan došanas un dāvināša-nas laikam, kādu ik gadu piedzīvojam Ziemassvētkos. Svētku uguņošanas krāšņumam un Ziemassvētku dāvanu cenai ir visai vienpusēja nozīme, ja lī-dzi nenāk emocionāls saviļņojums un prieks.

Tādēļ no sirds novēlu, lai tieši šajos Ziemassvētkos ikvienā namā, ģimenē un sirdī iemājo patiess prieks. Lai ne-viens nejūtas pamests vai aizmirsts, lai ikviens saņem to sirds gaismas devu, kas dotu spēku mums visiem kopā sa-gaidīt saules atgriešanos!

Saskanīgus un ticības piepildītus svētkus vēlot,

Valdis DombrovskisMinistru prezidents

Latvijas īsziņasTurpinājums no 10. lpp.


Mīļie draugi, likteņbiedri, atbalstītāji!Paldies Austrālijas latviešiem par draudzību un atbalstu!

No 2001. gada mūsu fonds ir daudz paveicis, Sibīri-jas bērnu likteņstāsti ir grāmatās un filmās. Katru gadu 14. jūnijā pulcējamies konferencē, koncertā, pieminam 1941. gadā uz Sibīriju aizvestos bērnus, sūtām informāciju un atbalstu Sibīrijā palikušajiem. Rīgā, Pils laukumā, uz-stādījām pieminekli Bārenīte.

2009. gada jūnijā aizvedām un uzstādījām bronzas pie-miņas plāksnes Latvijas mātēm un bērniem, kuri palika Sibīrijā, Krasnojarskas apgabalā.

2010. gadā mēs gatavojamies doties uz Sibīriju, Tom-skas apgabalu. Katru gadu gatavojam Ziemassvētku paci-ņas un dāvaniņas Sibīrijā palikušajiem.

Grāmata Sibīrijas bērni tiek tulkota angļu valodā.Jūsu ziedojums, kaut neliels, palīdzēs mums turpināt

iesākto.Ziedojumus Austrālijā var iemaksāt Latviešu kredīt-

kooperatīvā Austrālijā:Finanšu iestāde: Latvian Australian Credit CooperativeKonta nosaukums: Sibirijas berniBSB No.: 704723Konta numurs: 032080101

Fonda dibinātāja Dzintra GekaInformācijai tel.+371 29273016

vai e-pasts [email protected]

Okupācijas sekasS. Kalniete atbalstīs padomju okupācijas radīto seku zaudējumu apzināšanu

Partijas Pilsoniskā savienība Eiro-pas Parlamenta deputāte Sandra Kal-niete 18. decembrī piedalījās Latvijas okupācijas izpētes biedrības (LOIB) pirmajā kopsapulcē. Kalniete pieņē-musi lēmumu kļūt par LOIB biedru un sniegt savu ieguldījumu biedrības darbā.

LOIB mērķis ir pilnībā apzināt un aprēķināt PSRS okupācijas radī-tos zaudējumus Latvijai. Šo darbu ie-

priekš veica speciāli izveidota Minis-tru kabineta komisija, kuras darbību apturēja finansējuma trūkuma dēļ.

„Nekad neviens mums nespēs at-maksāt par mirušajiem cilvēkiem un okupācijas saplosītajiem dzīvesstās-tiem. Tomēr jāturpina darbs pie oku-pācijas radīto materiālo zaudējumu apzināšanas un mums ir jāpiestāda rēķins par nodarīto Padomju Savienī-bas tiesiskajai mantiniecei,“ uzskata S. Kalniete.

Viņa aicina arī citus valstiski do-mājošus cilvēkus iesaistīties biedrības darbā. S. Kalniete kā Saeimas depu-tāte pirms gada aicināja nelikvidēt šo komisiju, kas pētīja okupācijas radītos zaudējumus, jo citādi četros gados iztērētie valsts budžeta līdzekļi būtu veltīgi, un darbs būtu palicis pusdarīts.

„Es vērtēju ļoti atzinīgi to, ka komisi-jas locekļi nolēma turpināt šo darbu,“ uzsver deputāte.

Latvijas okupācijas izpētes biedrī-bas valdes priekšsēdētājs ir Edmunds Stankevičs. Viņš vadīja arī minēto Ministru kabineta komisiju PSRS tota-litārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietas no-teikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopoša-nai un Latvijas valstij un tās iedzīvo-tājiem nodarītu zaudējumu aprēķinā-šanai.

Biedrības pirmā kopsapulce notika 18. decembrī Zinātņu akadēmijas ma-zajā zālē.

Informāciju sagatavojaPilsoniskās savienības

preses sekretāre Dace Balode


vāto augstskolu. Mums kopā ir arī pāri par 840 skolām un no tām 31 privāt-skola, ja mēs runājam par pamata un vidējo izglītību. Tās atrodas tur, kur ir pieprasījums, bet pārsvarā tomēr Rīgā.

GN: Kāds ir valsts finansējums privātām skolām?

TK: Privātām skolām mēs mak-sājam pedagogiem algas. Varbūt, ka viņi kaut ko vēl piemaksā klāt tāpat kā augstskolas no pašieņēmumiem, bet algas mēs maksājam. Bija 1,4 miljonu latu, bet šogad ir ap miljonu latu privā-to skolu skolotāju atalgojums.

Bet es vēl gribēju jums īsi izstāstīt vienu jaunu iniciatīvu. Šogad mums beidzot, beidzot ir sākusi darboties e-vidusskola! Mēs domājam, ka mums Latvijā vēl daudz darba darāms, lai mēs varētu dažādot izglītības piedā-vājumu, jo tā ir pagaidām diezgan tradicionāla un statiska. Obligātās vi-dējās izglītības līmenī tas ir labi, bet tālāk jau tomēr tām iespējām jābūt ir dažādām. Šī e-vidusskola ir privāta iniciatīva, bet, protams, to atbalstam un popularizējam. Manu maģistru vidū ir skolotāji, kas strādā šajā vidus-skolā. Pieprasījums ir ļoti liels. Šo var popularizēt arī Austrālijā, lai latviešu ģimenes tajās arī var iesaistīties. Tur strādā radoši cilvēki, un mēs ceram, ka šis projekts attīstīsies ļoti veiksmīgi un paplašināsies.

GN: Šis ir privāts projekts?TK: Jā, šis ir privāts projekts.

(Red.: Informāciju par šo skolu snieg-sim atsevišķā rakstā). Šis ir ideāls va-riants, lai mācītos no attāluma, un uz šo mēs ejam. Šai ziņā Repšes kungs mums ir bijis labs pamudinātājs. Viņš pats ir autodidakts, un viņš mūs aici-na dažādi variēt pēc obligātās izglītī-bas. Un tas ir pareizi, jo ir jāmainās. Izglītības sistēma, lai cik tā būtu tra-dicionāla, bet tai ir tomēr jāmainās, jo audzēkņi ir mainījušies. Jaunieši tagad gandrīz vai dzīvo virtuālā vidē, un mums ir jāiet tajā vidē iekšā ar savu saturu nevis jāatstāj pašplūsmā.

GN: Kā ir ar privāto finansēšanu zinātnē? Vai tur arī kaut kas notiek?

TK: Runājot par pagājušo gadu, valsts finansējums zinātnē ir 0,29% no IKP un privātais finansējums ir 0,17% no IKP. Protams, ka mums gribas vai-rāk, bet finansējums ir. Tas ir ļoti cieši saistīts ar tautsaimniecības attīstību – jo spēcīgāki kļūs mūsu uzņēmumi, jo lielāks būs ieguldījums zinātnei. Jāsa-ka gan, ka iepriekšējo gadu tendence uzņēmējiem (kā zināms, uzņēmējiem ir peļņa un ātrāka peļņa) bija tāda, ka tika dota priekšroka tomēr nopirkt ga-tavu izstrādi ārzemēs nevis pasūtīt šeit inovācijas. Patlaban mazliet dialogs mainās: uzņēmēji sāk saprast, ka tas ir īstermiņā, jo ilgtermiņā tās inovācijas un ražošanas iespējas tomēr ir jāmek-lē šeit uz vietas. Mums ir tas uzstādī-jums, ka ar katru gadu valsts finansē-

jums jāpalielina vēl par 0,15 līdz mēs sasniedzam 1% no IKP. Vakar (29.ok-tobrī) augstākās izglītības un zinātnes reformu darba grupā mēs vienojāmies ar 2015. gadu panākt 1,2% no IKP.

GN: Vai akcija Iespējamā misija, kuras ietvaros skolotājiem bez pilnās pedagoģiskās izglītības privātie spon-sori dod piemaksu skolotāju algai, pa-līdzēs vai graus izglītības sistēmu?

TK: Es esmu ļoti atvērta un priecī-ga, jo skolu psiholoģiskajam klimatam vienmēr nāk par labu, ja ienāk kāds no malas, un, it īpaši, ja viņš ir motivēts. Tieši tāpat, manuprāt, ir ieguvums iz-glītībā un zinātnē, ja par to runā uz-ņēmēji, prezidents – nāk cilvēki no malas, tas ceļ prestižu. Un tas pats ir arī ar skolu, ja tur nāk iekšā cilvēki, kuriem ir dzīves pieredze citās jomās, bet viņam ir ko dot no savas dzīves pieredzes. Mēs jau sen mācamies ne tikai no grāmatām, mums ir ļoti daudz informācijas avotu, un pieredze ir ļoti būtisks informācijas avots. Ja tie ir ar autoritāti apveltīti cilvēki, kas nāk iek-šā, tad es domāju, ka tas ir ļoti būtiski. Esmu ļoti pateicīga Ingrīdai Blūmai, jo ar viņas gaišo tēlu un dziļumu un personīgo piemēru, kuru viņa vienmēr uzsver, pati nākdama no Gulbenes pu-ses pierāda, ka ar uzstājību cilvēks var panākt daudz. Esmu gan arī lasījusi rietumu presē par bažām par Iespēja-mo misiju: skolotāju jau tā ir tik daudz, kāpēc tad mēs laižam tur vēl neprofe-sionāļus iekšā. Bet es domāju, ka tieši šim psiholoģiskam klimatam un jauno tendenču ieviešanai tas ir labi. Mums ir laba sadarbība ar Iespējamo misiju.

GN: Ko skolotāji paši par to domā?TK: Pagaidām man vismaz nav

informācijas par kādu pretdarbību. Un, ziniet, ko mums, skolotājiem, vajadzē-tu mācīties no Iespējamās misijas? Cik man ir nācies ar viņiem būt kopā dis-kusijās, viņi nevis meklē kādus šķērš-ļus, kāpēc es nevaru izdarīt vai vaino kādu, bet apmainās ar risinājumiem. Viņi viens otram piedāvā risinājumu, un es domāju, ka tas ir labākais, kas var būt. Nav jau grūti sarakstīt šķērš-ļus, kas mums traucēs iznākumus gūt.

GN: Vēl par zinātni. Vai ir kāds spiediens koncentrēties uz tādiem zi-nātnes virzieniem, kas būtu ekonomis-ki izmantojami?

TK: Ļoti labs jautājums, un šis jautājums vienmēr cilvēcei ir degpun-ktā un īpaši finanšu samazinājuma apstākļos. Man bija tā ārkārtīgā laime un gods būt oktobra sākumā Kioto uz 6. gadskārtējo konferenci – Forums Zi-nātnei un tehnikai sabiedrībā (Science and Technology for Society Forum), kur šī bija viena no galvenajām deba-tēm. Ko tad mums zinātnei darīt? Vai mums kultivēt un atbalstīt akadēmis-ko, brīvo pētniecību, tai skaitā – augst-skolās, vai mums tomēr dot precīzu tautsaimniecības pasūtījumu un gaidīt rezultātu. Un ir 50:50. Tāpēc, ka Nobe-ļa prēmijas laureāti bija diezgan vienoti savās atziņās, ka tā dzirksts uzplaiksnī

tomēr tai nevadāmajā, nekordinētajā daļā. Tas ir skaidrs. Protams, cik mēs maza valsts varam atļauties to, un cik arī ir mūsu kapacitāte ar mūsu cilvē-ciskiem resursiem.

GN: Austrālijā patreiz tieši šīs de-bates notiek, un austrālieši uzsver, ka mēs esam tik mazi.

TK: Baidos, ja runāsim par Lat-vijas politiku zinātnē patreiz, tad īpaši dominēs uzņēmēju viedoklis, (jo to es redzu no darba grupu viedokļa), ka ir tikai un vienīgi precīzi jāformulē mēr-ķi sadarbībā ar tautsaimniecību un tad jāfinansē. Ja finansē fundamentālo zi-nātni, tad jāfinansē tikai tie projekti, kas ir saistībā kādos tīmekļos ar starp-tautiskiem zinātniekiem, kur var sa-gaidīt kādu rezultātu, kādu eksploziju pozitīvā nozīmē. Es būtu piesardzīga šajā jomā, jo ar zinātni mēs nedrīks-tam ar tik vienkāršotu mērauklu mērīt. Tas, kas mums Latvijas zinātniekiem trūkst, ir iespējas sabiedrībai parādīt, ka te ir mūsu darba rezultāti, un te, sa-biedrība, jums ir ieguvums no mums. Pie tā ir ļoti, ļoti vēl jāstrādā. Zinātnes popularizēšana notiek Zinātnes kafej-nīcas un Zinātnes nakts; tādi pasāku-mi veidojas.

Šogad mums beidzas valsts prog-ramma 2006.-2009. gadam. Mēs palai-žam jaunas valsts pētījumu program-mas saistībā ar zinātnes prioritātēm, un tur mēs esam ieviesuši jaunu kri-tēriju. Valsts pētījumu programmās obligāti no pirmās darbības dienas ir jābūt pieejamai sadaļai – vai tas ir e-vi-dē, vai kā citādi, kur katrs iedzīvotājs var paskatīties, kas tad tas tāds ir un ko tas nozīmē. Tā pilnīgi taustāmi, lai ir skaidrs, kas tas ir, ar ko tur nodarbo-jas. Tas gan pasaulē nav nekas jauns, jo zinātnei ir jādomā par to, lai tā inte-rese rodas, lai kaut ko zinātu par tiem zinātniekiem. Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs iet šo ceļu; tur ir vēl pagaidām mazi iedīglīši, bet sākums ir, lai uzrunātu bērnus.

Intervijas noslēgums nākamajā laikraksta „Latvietis“ numurā.

* IZM dati:Skolu, skolēnu un skolotāju skaita

dinamika vispārizglītojošajās dienas skolās: 11 gadu laikā skolēnu skaits samazinājies par apm. 30%, skolu skaits par apm. 12% .• 1998./1999. mācību gadā – 348 205

skolēni, 1074 skolas, 29 838 sko-lotāji.

• 2002./2003. mācību gadā – 325 503 skolēni, 1017 skolas, 27 584 skolotāji.

• 2007./2008. mācību gadā – 250 941 skolēns, 958 skolas, 25 567 skolo-tāji.

• 2009./2010. mācību gadā – apm. 225 000 skolēni, apm. 850 skolas, apm. 22 000 skolotāji.

Intervija - IZ ministreTurpinājums no 9. lpp.


būtu nevajadzīgs un dārgs solis.Šogad LKA pārvēlami bija četri

direktori: Edvīns Misa, Viktors Ben-drups, Gunārs Robergs un Kārlis Žu-beckis. Visi šie direktori bija tiesīgi kandidēt un savas kandidatūras uztu-

rēja un tika ievēlēti vienbalsīgi, tikai pašiem par sevi balsot atturoties.

Pilnsapulces noslēgumā izveidojās pārrunas galvenokārt par to, kā labāk piesaistīt LKA darbībai mūsu pašu sabiedrības jaunos cilvēkus, kuriem finansiālai vajadzībai šķiet vieglākais solis ir doties pie vietējām bankām. Kaut kā būtu viņus jāmudina vismaz

atnākt un parunāt ar mūsu kooperatī-vu, jo mēs domājam, ka rezultātā šeit viņi saņemtu sev vēlamāku finansiālo izkārtojumu.

Kā ierasts, pēc pilnsapulces noslē-guma, dalībnieki pakavējās pie glāzes vīna un uzkožamiem un interesantām pārrunām.

D.I.

Paplašīna savu biedru bāziTurpinājums no 5. lpp.

Jaunības dienu draugs, līdzslēpotājs Gaiziņā u.c.

VITAUTS ANSULIS18. III 1924. Latvijā – 17. XII 2009. Melburnā, Austrālijā

ciešot smagu slimību, aizgājis mūžībā

Tu karā’i aiziedamsatstāj’ dēlu šūpulīNo kariņa pārnākdamsatrod’ piecgadīgu bāleliņu

sēro brāļi Juris Voldemars Rubis un Miķelis Oskars Rubis Austrālijā un t.l. līdzslēpotāji Gaiziņā, Latvijā un ASV

Atvadu vārdi Gundegai Cennei1933. g. 3. maijā – 2009. g. 16. decembrī

Tajā rītā pienāca satraucoša vēstule no Indras Gubiņas: „Šorīt, 16. decem-brī, nomira Gundega Cenne. Viņas mocīšanās un neticamā griba dzīvot un darboties – beigusies“.

Mūsu ilggadīgajā sarakstē par mo-cīšanos māksliniece nekad neko ne-gribēja zināt, tikai it kā starp citu pie-minēja savas likstas ar veselību. „Ar mani pašu varētu būt labāk, bet – gan jau“, tā viņa piebilda pēdējā vēstulē. Patiesais stāvoklis bija jāizsecina pa-šam. Nedēļu pavadot viņas sabiedrībā, zināju, ka Gundega pastāv šajā pasau-lē tikai ar savu gribu. Gleznotāja bija kā tumsā dīdzis stādiņš – trausla, iz-stīdzējusi, bāla, bet tik ļoti ilgojās pēc saules. Pēc dzīves pilnestības.

Dzīvē spēku viņai deva māksla, glezniecība. Talants Gundegai atklā-jās agri. Kad mācījās vēl tikai 6. klasē Eslingenā, Gundega devās pie Franča Banges, lai mācītos zīmēt. Māksli-nieks tik jaunu skolnieci nevēlējās pieņemt, tomēr Gundega panāca savu, pierādīja, ka viņai ir spējas. Vēlāk Ka-

nādā vidusskolas laikā konkursā viņa izcīnīja godalgu visas lielās valsts mērogā, lai strādātu pie filmas franču valodas apguvei. Pēc skolas pabeigša-nas Gundega izvēlējās studēt Makgila (McGill) universitātē pedagoģiju, lai sevi finansiāli nodrošinātu, bet paralē-li tam viņa visu laiku veltīja mākslas apguvei. Viņa mācījās Konkordijas universitātes Mākslas fakultātē un vienlaikus Karalienes (Queen’s) uni-versitātē Kingstonā. Nevarēja viņa pamest arī latviešu sabiedrisko dzīvi. „Manām dienām toreiz nebija noteik-tu stundu, izpalika ēdamreizes un stundas gulēšanai,“ atcerējās bijusī studente. Beidzot Konkordijas univer-sitāti, viņa saņēma zelta medaļu par darba radošo izteiksmību. Gundegai bija iespēja studiju nolūkos doties uz Parīzi. Jaunā māksliniece, tikko laiks ļāva, nodevās gleznošanai. Viņa iestā-jās Monreālas Neatkarīgo mākslinieku biedrībā un Kanādas latviešu māksli-nieku vienībā Latvis.

Tad pienāca diena, kas mainīja visu viņas dzīvi – autokatastrofa. Divi gadi pagāja, kamēr atveseļojās. Tiesa gan, paiet vairs nevarēja, taču tas ne-apslāpēja alkas pēc dzīves, pēc māks-las. Varbūt glezniecība bija tieši tā, kas palīdzēja viņai saņemties un pārvarēt fiziskās grūtības. Lai apliecinātu sevi, ar savu gribu viņa atvairīja uztieptās fiziskās robežas.

Blakus ainavām un klusajām da-bām viņa visbiežāk gleznoja ģimeni. Tā Gundegai bija vienmēr bijusi sva-rīga. Tagad ģimene viņu balstīja. Vīrs Dr. Ivars Cenne, dēls Pēteris, vēlāk arī

meita Lauma viņai atviegloja ikdienas soļus. Ģimene sargātāja, ģimene spēka avots un dzīves saturs jautās vai katrā viņas gleznā. Tomēr vēl būtiskāk ie-skanējās cits motīvs – ilgas pēc dzim-tenes, svešuma sāpes.

Pēc Latvijas Gundega sēroja vis-vairāk, tādēļ, līdz ko tā kļuva brīva, māksliniece kopā ar Ivaru sēdās lid-mašīnā un ieradās savas bērnības zemē. Ratiņi nebija šķērslis ne apceļot Eiropu, ne Alpos uzrāpties, ne Zentu Mauriņu apciemot, ne Meksikā pabūt.

Lai cik liela ir cilvēka griba, tomēr nāve ir spēcīgāka: vairāk kā 40 gadus viņa centās pierādīt, ka ir varenāka par to. Indrai Gubiņai taisnība, Gundega ļoti vēlējās dzīvot, ļoti gribēja ierau-dzīt savu grāmatu. Atstājot šosauli, māksliniece mums atstājusi viņas ne-realizēto sapni – ieraudzīt albumu ar pašiem labākajiem darbiem, kas iz-kaisīti kā Kanādas un ASV latviešu, tā kanādiešu kolekcijās. Mēs par to gādāsim.

Izsakot visdziļāko līdzjūtību bēr-niem Pēterim un Laumai, visu Gun-degas Cennes mākslas cienītāju vārdā,

Māris Brancis

P.S. Visi, kuri vēlas ziedot Gunde-gas piemiņai, čekus ar piezīmi G. Cen-nes piemiņai sūtīt Sarmītei Straupe-nieks, 16714 Cobblestone Dr, #202, Lynnwood, WA 98037-6980, USA. Korporācija Daugaviete ar G. Cennes bērnu piekrišanu turpinās darbu pie viņas grāmatas sagatavošanas un iz-došanas.


DatumiVārdu dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi23. decembrisViktorija, Balva1967. politiķis, LR Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās (2004. g. 2. dec. – 2006. g. 7. apr.) Ai-nars Latkovskis.

24. decembrisĀdams, IevaZiemassvētku vakars1584. Rīgā sākas nemieri, kas ilgst līdz 1589. gadam.

25. decembrisLarisa, Stella

Pirmie Ziemassvētki1869. valodnieks, etnogrāfs – sastādī-jis 15 sēj. pasakas Pēteris Šmits (Smi-ters).1892. rakstnieks, žurnālists, ministrs Jūlijs Lācis (deportēts uz Sibīriju 1941.g.).1914. Pirmais pasaules karš: britu un vācu karavīri īslaicīgi pārtrauca uguni (Ziemassvētku pamiers).1920. dzejniece Velta Sniķere.1930. PLDK aktrise Anna Lanska.1991. Mihails Gorbačovs atkapās no PSRS prezidenta amata.

26. decembrisDainuvīte, Gija, MegijaOtrie Ziemassvētki1876. Latvijas politiķis un sabiedris-kais darbinieks, LR ministru prezi-dents (1926. g. 7. maijs – 1926. g. 18. dec.) Arturs Alberings.

1888. literāts, sabiedrības darbinieks, Latvijas pirmās ziņu aģentūras LETA dibinātājs Rihards Bērziņš. Miris 1942. gadā izsūtījumā.1979. PSRS specvienība Kabulā ieņē-ma Afganistānas prezidenta Amīna pili.1991. PSRS Augstākā Padome paziņo-ja par PSRS izformēšanu un KPFSR pārdēvēšanu par Krievijas Federāciju.

27. decembrisElmārs, Inita, Helmārs1883. dzejnieks un publicists, Strau-mēnu autors, Tēvzems balvas laureāts (1938) Edvarts Virza (Liekna).1979. PSRS karš Afganistānā: PSRS speciālo uzdevumu vienība ieņēma Kabulas galvenās ēkas, nogalināja Afganistānas prezidentu Hafizulahu


Skolotāju seminārs nākamgad jūlijāPBLA rīko skolotāju semināru Rīgā 2010. gada jūlijā

Ierakstiet šo datumu savā gada plānotājā! 2010. gada 12. un 13. jūli-jā Rīga būs iespēja 2 dienas pulcēties latviešu skolu skolotājiem, kas strādā latviešu skolās ārzemēs. Seminārs no-tiks tieši pēc Skolēnu dziesmu un deju svētkiem (kas notiks no 6. līdz 11. jū-lijam).

2007. gada jūlijā notika skolotāju konference, ko rīkoja Latvijas valdī-bas aģentūra LVAVA (Latviešu valo-das apguves valsts aģentūra – tagad LVA) kopā ar PBLA. Konferencē kopīga situācijas iepazīšana, pārru-nāšana un iespējamu risinājumu un sadarbības meklēšana bija ļoti augsti novērtēta skolotāju starpā, un skolotā-ji izteica lielu interesi par to, ka ik pa pāris gadiem varētu notikt konference

vai seminārs. Starplaikā ir notikuši 2 LVAVA rīkoti diasporas skolotāju kur-si, kurus apmeklējuši vairāki desmiti skolotāju no visas pasaules, kur jau pamati ielikti sadarbībai un domu un ideju izmaiņai.

Jūlijā skolotāju seminārā iecerēts vairāk uzsvaru likt uz praktisku iema-ņu gūšanu un skolotāju domu izmaiņu. Lai gan semināra darba gaita vēl ir tapšanas stadijā, ir diezgan skaidrs, ka sekojošie un līdzīgi temati tiks iekļauti programmā:• Skolas struktūras izveidošana

(priekšmetu izvēle, skolas gaisot-nes un tēla izveidošana, vecāku līdzdalība, līmeņu nospraušana),

• Vecāku un bērnu motivēšana,• Vecāku iesaistīšana mācību proce-

sā,• Mācību vielas izvēle,• Mācību metodika,• Sadarbība ar Izglītības un zinātnes

ministriju.Seminārā mīļi gaidīti visi, kas

darbojas latviskas izglītības laukā ār-zemēs – gan mācot valodu, ģeogrāfi-ju, vēsturi, folkloru, gan vadot bērnu dārzus, spēļu grupas, bērnu nometnes un citi!

Tuvāka informācija un pieteikša-nās lapas sekos nākamajos mēnešos.

Ja Jums ir īpaši jautājumi vai ietei-kumi, lūdzu rakstiet Dainai Grosai uz: [email protected]

Daina GrosaPBLA Izglītības padomes priekšsēdes

vietniece sadarbībā ar Latviju

Māmiņu telpa muzejāLatvijas Nacionālais mākslas muzejs atbalsta ģimenes

Latvijas Nacionālajā mākslas mu-zejā notiek dažādi bērniem domāti pa-sākumi un izglītības programmas. Pē-dējo pāris gadu laikā šeit aktīvi rosās paši mazākie apmeklētāji – pirmssko-

las vecuma bērniņi, kuri muzeja pe-dagoga vadībā kopā ar visu ģimeni ie-saistās muzeja ekspozīciju izzināšanā. Taču ģimenē visbiežāk ir dažāda vecu-ma bērni, to skaitā arī zīdainīši. Tāpēc

šīs sezonas sākumā LNMM centrālajā ēkā (K.Valdemāra ielā 10a) ir atvēru-sies telpa jaunajām māmiņām, kur vi-ņas var justies pēc iespējas ērtāk, ba-rojot un pārtinot sa-vus mazuļus.

Māmiņu telpā zīdīšana notiek uz ērtiem pufiem, ir pārtinamais matra-cītis, kā arī mitrās un sausās salvetes.

L N M M ļoti cer, ka šī ie-s p ē j a ne tikai p a d a r ī s ē r t ā k u muzeja apmeklējumu ģimenēm, bet arī tām māmiņām, kas, pastaigājoties ar mazuli pa parku, labprāt izvēlētos ie-griezties muzejā, taču līdz šim nav uz-drīkstējušās to darīt. Ar ratiņiem mu-zejā var iebraukt, zvanot pie durvīm muzeja ieejas patrepē, kur laipna mu-zeja darbinieka vadībā Jūs varēsiet ar liftu uzbraukt līdz ekspozīciju zālēm.

Būsiet mīļi gaidīti! Mēs strādājam Jums!

Marta ĶipsneLNMM Izglītības programmu

kuratore


na Daugavas Vanagu namā 49 Stanley St. Bankstown. Tālr. 9790 1140. Bārs atvērts, al fresco BBQ, mūzika, lai-mes liešana, zirņi... Visi laipni ielūgti! Ja ir transporta rūpes, lūdzu zvaniet uz DV namu.

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Ceturtdien, 24. dec., plkst. 18.30 Kristus dzimšanas svētvakara korāļu dievkalpojums. Dievkalpojums būs angļu un latviešu valodās. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Ceturtdien, 24. dec., plkst. 17.00 Ziemsvētku svētvakara dievkalpo-jums.Ceturtdien, 31. dec., plkst. 17.00 Vec-gada vakara dievkalpojums ar dievgal-du.

LatvijāPiektdien, 8. janv., plkst. 19.00 Ār-zemju latviešu kārtējais tikšanās va-kars PBLA pārstāvniecībā Lāčplēša ielā 29 dz. 5. ∎

AdelaidēSestdien, 26. dec., plkst. 13.00 Jaunat-nes dienu Raibā pēcpusdiena Tālavā. Ieeja par brīvu.Svētdien, 27. dec., plkst. 15.00 Jaunat-nes dienu Atklāšanas koncerts Tālavā. Ieeja $16/$12/$6.Svētdien, 27. dec., plkst. 20.00 Jau-natnes dienu Danču vakars Pankūku danči Tālavā. Ieeja $10/$5/$0.Pirmdien, 28. dec., plkst. 13.00 Jau-natnes dienu kora koncerts Koris Ani-ma ar draugiem Sv. Pētera baznīcā. Ieeja $18/$14/$8.Pirmdien, 28. dec., plkst. 16.00 LJAA izstāde un gadagrāmatas izdošana Tā-lavas mazā zālē.Pirmdien, 28. dec., plkst. 17.30 Jaunatnes dienu Jauniešu koncerts 1969. gads Tālavā. Ieeja $20/$15/$10.Pirmdien, 28. dec., plkst. 20.00 Jaunatnes dienu Saviesīgs vakars 1969. gads „The Stag“ krogū. Ieeja $10/$10/$5.Otrdien, 29. dec., plkst. 13.00 Aus-trālijas latviešu jauniešu kongress DV namā.Otrdien, 29. dec., plkst. 20.00 Jaunat-nes dienu Saviesīgs vakars Ievārījums Tālavas mazā zālē. Ieeja $10/$10/$5.Trešdien, 30. dec., plkst. 16.00 Jau-natnes dienu Tautas deju uzvedums Latviešu kāzas „The Forge“ teātrī. Ie-eja $25/$20/$15.Trešdien, 30. dec., plkst. 20.00 Jau-natnes dienu Tautas deju apkūlības Jauniešu kāzas „Alma“ krogū. Ieeja $12/$12/$6. Dalībniekiem par brīvu.Ceturtdien, 31. dec., plkst. 10.00 LJAA sanāksme DV namā.Ceturtdien, 31. dec., plkst. 11.00 Jau-natnes dienu Ģimenes diena ar Mede-ņu pāri Tālavas dārzā.Ceturtdien, 31. dec., plkst. 18.30 Jau-natnes dienu Jaungada balle Kazino Tālavā. Ieeja $70/$70/$0.Sestdien, 2. janv., plkst. 16.00 Trīs-reiztrīs saietā Māra Graudiņa referāts Politika. Ieeja pret ziedojumiem sākot ar $5.Sestdien, 2 . janv., – 8. jan. Trīs-reiztrīs saiets Nunyara Conference Centre, 5 Burnell Drive, Belair. In-formācija http://sites.google.com/site/3x3australija.Sestdien, 2 . janv., Dzintaros LAAJ Annas Ziedares 36. Vasaras vidus-skola. Ierašanās, pusdienas, atklāšana. Skolēni, kas vēlas apmeklēt skolu, var saņemt tuvāku informāciju no skolas

vadības: Zinta Ozoliņa [email protected]ētdien, 3. janv., plkst. 9.00 Trīsreiz-trīs saietā Ērika Eglīša referāts Mūzika Latvijā. Ieeja pret ziedojumiem sākot ar $5.Svētdien, 10 . janv., Viesu diena LAAJ Annas Ziedares 36. Vasaras vidusskolā. Uz pusdienām, lūdzu ie-priekš pieteikties, zvanot uz Dzinta-riem, vai AZVV paredzēto numuru 8558 2706.

Adelaides Sv. Pētera draudzeCeturtdien, 24. dec., plkst. 18.00 Ziemsvētku svētvakara dievkalpo-jums.Piektdien, 25. dec., plkst. 11.00 Kris-tus piedzimšanas svētku dievkalpo-jums ar dievgaldu prāv. Kolvina Mak-fersona vadībā.Ceturtdien, 31. dec., plkst. 18.00 Vec-gada vakara dievkalpojums.

MelburnāMelburnas 1. latv. ev. lut. draudzeMāc. Māra Saulīte. Ceturtdien, 24. dec., plkst. 10.00 Ziemsvētku dievkalpojums Latviešu ciemā.Ceturtdien, 24. dec., plkst. 21.00 Ziemsvētku dievkalpojums Trīsvienī-bas baznīcā. Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Aldis Elberts.Ceturtdien, 24. dec., plkst. 15.00 Sv. Mateja baznīcā Futskrejā – Kristus dzimšanas svētku dievkalpojums ar dievgaldu.Ceturtdien, 24. dec., plkst. 18.00 Ziemassvētku priekšvakars – Kris-tus dzimšanas svētku dievkalpojums; dziedās koris dir. E. Smalkā vadībā.Piektdien, 25. dec., plkst. 10.00 Kris-tus dzimšanas svētku dievkalpojums (angļu valodā) ar dievgaldu.Ceturtdien, 31. dec., plkst. 17.00 Vec-gada vakara dievkalpojums ar dievgal-du.

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Ceturtdien, 24. dec., plkst. 18.00 Kristus dzimšanas svētku dievkalpo-jums.

SidnejāCeturtdien, 31. dec., plkst. 20.00 Vecgada vakars, jaunā gada sagaidīša-

Latvijas Bankas kurss 24. decembrī.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,43301 GBP = 0,7900

1 NZD = 0,34601 USD = 0,4920

Lata kurss

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

Aminu; viņa vietā stājās Babraks Kar-mals

28. decembrisInga, Ingeborga, Irvita, Ivita

1894. Latvijas šahists un problēmists Hermanis Matisons.1999. Rīgā atklāj atjaunoto Melngalvju namu.

29. decembrisIlgona, Solveiga1919. Latvija slēdz līgumu ar Poliju par

kopīgu cīņu pret lieliniekiem.1939. somi sakauj Sarkanarmijas daļas pie Suommusalmi.1949. latviešu dokumentālo filmu kino-operators un režisors Andris Slapiņš. Nošauts Bastejkalnā Rīgā 1991. gada 21. janvārī barikāžu laikā. ∎

DatumiTurpinājums no 15. lpp.

Labprāt pilnā lielumā (katra lappuse A4)

KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu

„Latvietis“.

Abonements$35 par 10 numuriem vai

$70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Sterling Star Pty LtdPO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

[email protected]Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

dievs betlēmē un mūsos - laikraksts "latvietis" · 2009. 12. 23. · 2. lpp....

Documents