plaušu veselība eiropā fakti un skaitļi...nepieciešama detalizētāka statistika par...

Plaušu veselība Eiropā

Fakti un skaitļiPareizāka izpratne par plaušu slimībām unrespiratorisko aprūpi Eiropā

Visi “Plaušu veselības Eiropā - fakti un skaitļi” dati ir ņemti no Eiropas Plaušu baltās grāmatas, kura pieejama internetā:www.erswhitebook.org

Redaktori

Džons Gibsons (John Gibson)Ņūkāstlas Universitāte, Ņūkāstla pie Tainas, Apvienotā Karaliste

Roberts Lodenkempers (Robert Loddenkemper)Berlīne , Vācija

Īvs Sibills (Yves Sibille)Luvenas Katoliskās universitātes Mongodēnas klīniskais centrs, Ivuāra, Belģija

Bo Lunbeks (Bo Lundbäck)Kreftinga pētniecības centrs – Gēteburgas Universitātes Medicīnas institūts, Gēteburga, Zviedrija

Monika Flečere (Monica Fletcher) – EPF Veselības izglītība katedras vadītāja, Vorvika, Apvienotā Karaliste

Autortiesības

Publicējis Eiropas Plaušu Fonds

© 2013 European Lung Foundation

Šī grāmata tiek izplatīta atbilstoši Creative Commons Attribution Non-Commercial Licence 3.0 (creativecommons.org/licenses/by-nc/3.0/) noteikumiem. Tā var tikt citēta nekomerciālos nolūkos, nodrošinot atsauci

Lai izmantotu citiem mērķiem un vispārējiem jautājumiem, lūdzu sazināties ar European Lung Foundation, 442 Glossop Road, Sheffield, S10 2PX, UK; tel +44 114 2672876; [email protected]

Drukāta Apvienotājā Karalistē Charlesworth Press.

Print ISBN 978-1-84984-058-3

4SatursPriekšvārds

ELF

ERS

Pārskats

Slogs

Ekonomiskais slogs

Veselības aprūpes politika

Riska faktori

Tabakas smēķēšana

Pasīvā smēķēšana

Atmosfēras gaisa piesārņojums

Iekštelpu gaisa piesārņojums

Aroda riska faktori

Respiratorisko slimību agrīnie riska faktori

Uzturs

Ģenētiskā predispozīcija

6

8

10

14

16

18

22

24

26

28

30

32

34

36

Plaušu slimības

Pieaugušo astma

Bērnu astma

HOPS

Plaušu vēzis

Plaušu arodslimības

Plaušu slimības bērniem

Tuberkuloze -TB

Cistiskā fibroze

Miega radītie elpošanas traucējumi

Akūtas dziļāko elpceļu infekcijas

Akūts respiratoriskā distresa sindroms (ARDS)

Bronhektāzes

Intersticiālās plaušu slimības

Plaušu asinsvadu slimības (PAS)

Retās plaušu slimības un plaušu bāreņslimības

Atbalstītāji un pateicības

40

42

44

46

48

50

52

54

56

58

60

62

64

66

68

70

6Priekšvārds„Plaušu veselība Eiropā- fakti un skaitļi” koncentrēti raksturo plaušu veselības stāvokli Eiropā, uzsver galvenās problēmas pacientu aprūpē.

Jādomā, ka šis materiāls ieinteresēs lasītāju iepazīties arī ar pašu Eiropas plaušu balto grāmatu, savā ziņā unikālu izdevumu, kas visaptveroši un lasītājam saprotamā veidā raksturo šī nozīmīgā pasaules reģiona respiratorisko veselību un slimības. Grāmatu, kuru ar interesi lasīs gan veselības aprūpes organizators, gan žurnālists, gan plaušu slimību speciālists. Grāmatu par plaušu veselības aprūpes sfēru, kura, lai arī ir saistīta ar katru astoto nāves gadījumu Eiropā, nebauda pienācīgu veselības aprūpes organizatoru, sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī.

„Plaušu veselība Eiropā- fakti un skaitļi” sniedz datus kopumā un salīdzinoši, neiezīmējot katras valsts problemātiku. Domāju, ka apsverama ir ideja pēc vienotas metodoloģijas izveidot „Plaušu veselības- fakti un skaitļi” ziņojumu katrai atsevišķai valstij, informāciju publicējot nacionālo asociāciju mājas lapās. Liela daļa no Latvijas problēmām ir risināmas uzlabojoties sociāli-ekonomiskajai situācijai, piemēram, multirezistentas tuberkulozes, plaušu slimnieku rehabilitācijas, miega apnojas jomā. Nākotnes perspektīvā šobrīd vissatraucošākā ir smēķēšanas izplatība pusaudžu vidū – pēc Global Youth Tobacco Survey 2011. gada datiem

Latvijā tabakas izstrādājumus lieto 40,5% jauniešu vecumā no 13 līdz 15 gadiem, turklāt no tiem 27,4% lietošanu ir uzsākuši pirms 10 gadu vecuma. Traģiski!

Visu kolēģu vārdā gribētu pateikties Eiropas Respiratoriskās Savienības, Eiropas Plaušu Fonda, kā arī Eiropas plaušu baltās grāmatas redaktoriem par ekselento darbu!

Asoc. prof. Alvils KramsLatvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs

8ELFEiropas Plaušu Fonds (EPF), kuru dibinājusi ir Eiropas Respiratoriskā Biedrība (ERB), savā darbībā apvieno pacientus un sabiedrību ar elpošanas sistēmas slimību aprūpes speciālistiem, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas plaušu veselībā. Par EPF galveno lomu varētu uzskatīt ERB viedokļa un interešu publisko pārstāvniecību sabiedrībā, kā arī sabiedrības interešu pārstāvniecību ERB.

EPF darbība ir vērsta, lai nodrošinātu gan pacientus ar plaušu slimībām, gan sabiedrību kopumā ar iespējām ietekmēt šo slimību aprūpi Eiropas līmenī. Fonds izveidoja konsultatīvu padomi un visas plaušu slimības ietverošu Eiropas pacientu organizāciju sadarbības tīklu. EPF darbības mērķis ir nodrošināt pacientu līdzdalību klīnisko vadlīniju izstrādē. Pacienti tiek aicināti piedalīties ERB kongresos, lai tiktos ar nozares speciālistiem un ERB vadītājiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek uzklausīts viņu viedoklis un bažas.

Viena no EPF funkcijām ir informēt sabiedrību par progresu un sasniegumiem respiratoriskajā medicīnā, padarot to saprotamu ne-speciālistiem un pieejamu dažādās Eiropas valodās. Šī informācija ir pieejama EPF mājaslapā www.europeanlung.org.

EPF atbildībā ir arī sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informēšana par ERB zinātniskajām aktivitātēm, sagatavojot kopsavilkumus nespeciālistiem un preses relīzes par jaunākajām publikācijām „European Respiratory Journal”, kā arī kārtējā ERB kongresa nozīmīgāko ziņojumu tēzēm.

EPF jau ilgāk nekā 10 gadus ir veicinājis sabiedrības informēšanu un tās līdzdalību ar plaušu slimībām saistītu pasākumu organizēšanā. Sākotnēji publiskas spirometrijas akcijas tika organizētas lielākajās Eiropas pilsētās ERB kongresu laikā. Šobrīd sadarbībā ar starptautiskajām respiratoriskajām biedrībām EPF katru otro gadu koordinē globālu Pasaules spirometrijas dienas kampaņu, kurā 2012. gadā piedalījās vairāk nekā 70 valstis.

10ERSEiropas Respiratoriskās biedrības (ERB) misija ir mazināt respiratorisko slimību radīto slogu un uzlabot plaušu veselību, veicot slimību izpēti, daloties pieredzē un zināšanās, kā arī nodrošinot ārstniecības personu un sabiedrības izglītošanu.

ERB tika dibināta 1990. gadā. Šobrīd tā ir profesionāļu veidota bezpeļnas organizācija, kas vieno 10,000 biedrus, kuri darbojas gan respiratoriskajā medicīnā, gan zinātnē. Tās biedri ir ārsti, pētnieki un citi veselības aprūpes speciālisti no visas pasaules. ERB darbojas, lai uzlabotu respiratoriskās aprūpes standartus Eiropā un citviet pasaulē. ERB četras galvenās aktivitātes ir kongress, publicēšanās iespēju nodrošināšana, interešu aizstāvība un izglītība. ERB viedokļa un interešu publiskais pārstāvis ir Eiropas Plaušu fonds (EPF).

Gadskārtējais kongress ERB ir gada centrālais notikums. Tajā piedalās apmēram 20 000 nozares speciālistu, padarot to par pasaulē plašāko zinātnisko pasākumu respiratoriskās medicīnas jomā un vienlaikus arī par galveno Eiropas forumu, kurā noris zinātnisko pētījumu rezultātu publiskošana, pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana. Biedrība ik gadus organizē arī Plaušu Zinātnisku konferenci par plaušu izpēti, bet reizi divos gados kopā ar Eiropas Miega izpētes biedrību – Miega un elpošanas konferenci.

ERB Skola organizē izglītojošus pasākumus, piedāvājot plašu klātienes un tiešsaistes apmācības kursu klāstu, kā arī medicīnas tālākizglītības sistēmā (CME) akreditētus pēcdiploma izglītības kursus un materiālus. Šo pasākumu, kā arī citu ERB aktivitāšu uzskates līdzekļi un materiāli ir pieejami ERB mājaslapas mācību līdzekļu vietnē. Skola ir atbildīga arī par HERMES iniciatīvu, kuras mērķis ir Eiropā harmonizēt izglītību respiratoriskās medicīnas jomā.

Svarīgākajā ERB izdevumā, „European Respiratory Journal”, katru mēnesi tiek publicēti labāko oriģinālpētījumu rezultāti un zinātniskie apskati, tā lasītāju loks tiešsaistē gada laikā ir gandrīz 1 miljons. Abi ceturkšņa žurnāli - „European Respiratory Review” un „Breathe” ir brīvi pieejami tiešsaistē. „European Respiratory Monograph” sērijā iznāk 4 grāmatas gadā, katrā no tām padziļināti tiek aplūkota kāda no respiratoriskās medicīnas jomām. ERB galvenais birojs atrodas Lozannā (Šveicē), publikāciju birojs – Šefīldā (Apvienotajā Karalistē), savukārt ERB birojs Briselē, Eiropas Savienības galveno iestāžu mītnesvietā, galvenais uzdevums ir aizstāvēt un atbalstīt labāku respiratorisko aprūpi Eiropā. Pašreizējās aktivitātes ietver stingrākas jaunās tabakas ražojumu direktīvas lobēšanu, kā arī rūpes, lai respiratoriskā medicīna tiktu pienācīgi ietverta nākamajās ES Zinātnisko pētījumu programmās.

PārskatsPārskats

Pārskats

14SlogsPlaušu slimības ir viena no visnozīmīgākajām veselības problēmām pasaulē. Tās ir cēlonis katram sestajam nāves gadījumam. Šobrīd to nozīmīgums ir tikpat liels kā gadsimtu mijā un, jādomā, nemazināsies arī turpmākajās desmitgadēs.

Elpošanas sistēmas slimības ES katru gadu izraisa vienu no astoņiem nāves gadījumiem un ar tām saistīti vismaz 6 miljoni hospitalizācijas epizožu.

Karte par kopējo vecumstandartizēto mirstību no elpošanas sistēmas slimībām. Avots: PVO Pasaules un Eiropas detalizētas mirstības datubāze, atbilstoši atjauninājumiem 2011. gada novembrī.

Elpošanas sistēmas slimības ES izraisa katru astoto nāves gadījumu.

Vairāk nekā pusei šo nāves gadījumu cēlonis ir plaušu vēzis un HOPS un tās ir

saistītas ar smēķēšanu.

Elpošanas sistēmas slimību dēļ katru gadu ES mirst 600 000 cilvēku.

Daudzām slimībām reģistrētie hospitalizācijas un nāves gadījumi ir

tikai “aisberga redzamā daļa”.

Elpošanas sistēmas slimības katru gadu ir cēlonis 6 miljoniem

hospitalizācijas epizožu.

Paredzams, ka nākotnē plaušu slimības pasaulē būs cēlonis katram piektajam

nāves gadījumam.

16Ekonomiskais slogsPlaušu slimības rada invaliditāti un priekšlaicīgu nāvi. Tās ir milzīgas izmaksas gan primārās aprūpes, gan stacionāra līmeni, kurām jāpieskaita arī produktivitātes zudums darbnespējas un priekšlaicīgas nāves dēļ. Ekonomiskā sloga aprēķināšana ir visai grūta informācijas un statistikas datu trūkuma, kā arī izmaksu novērtējuma atšķirību dēļ. Tādēļ šeit minētie skaitļi, iespējams, ir būtiski zemāki nekā tie ir patiesībā.

Kopējās ikgadējās slimības radītās tiešās un netiešās izmaksas un pēc nespējas standartizēto mūža gadu (DALYs) zudums ES valstīs 2011. gadā (miljardos eiro 2011. gada cenās)#: primārā aprūpe, ambulatoriskā un hospitālā aprūpe stacionārā, medikamenti, skābeklis¶: produktivitātes zudums, ieskaitotdarba kavējumus un agrīnu pensionēšanos; +: netiešās izmaksas kopā ar tiešajām

Tiešās izmaksas

(miljardi €)

Netiešās izmaksas

(miljardi €)

Invaliditātes koriģēto dzīves gadu zuduma novērtējums (

miljardi €)

Kopējās izmaksas (miljardi €)

HOPS 23.3 25.1 93.0 141.4

Astma 19.5 14. 4 38.3 72.2

Plaušu vēzis 3.35 NA 103.0 106.4

Tuberkuloze 0.54+ + 5.37 5.9

OSAS 5.2 1.9 NA 7.1

Cistiskā fibroze 0.6 NA NA 0.6

Pneimonija 2.5 NA 43.5 46.0

Kopējās 55.0 41.4 283.2 379.6

Elpošanas sistēmas slimību kopējās izmaksas ES pārsniedz 380 miljardus

eiro.

Vislielāko slogu - vairāk nekā 200 miljardus eiro – rada HOPS un astma.

Elpošanas sistēmas slimību dēļ ES katru gadu tiek zaudēti 5,2 miljoni pēc

nespējas standartizēto mūža gadu, kuru vērtība sasniedz 300 miljardus eiro.

Pusi no plaušu slimību ekonomiskā sloga rada smēķēšana.

Kopējās plaušu vēža izmaksas ir 100 miljardi eiro.

Ar smēķēšanu saistīto elpošanas sistēmas slimību tiešās veselības

aprūpes izmaksas ir 27,4 miljardi eiro.

€380bn €300bn

€200bn €100bn

€27.4bn50%

18Veselības aprūpes politikaPar politiku šai kontekstā saprot apgalvojumus par nodomiem vai principus, kas kalpo lēmumu pieņemšanai.

Atbilstoši PVO nostādnēm vienas no fundamentālajām cilvēka tiesībām ir tiesības uz augstāko pieejamo veselības aprūpes līmeni. Līdzīgā veidā Eiropas Savienības pamatlīgumi paredz, ka politikas noteikšanas un īstenošanas gaitā tiek paturēta prātā cilvēka veselības aizsardzība augstākajā līmenī.

Lai šie principi būtu īstenojami, liela nozīme ir katras valsts politiskajai gribai. Eiropā plaušu veselības jomā politisks atbalsts tikai pašiem vienkāršākajiem šeit minētajiem slimību profilakses un kontroles pasākumiem glābtu daudzu cilvēku dzīvības un būtiski uzlabotu pacientu aprūpi.

Būtiskākās rekomendācijas• Eiropā nepieciešami ticami un visaptveroši

statistikas dati par plaušu slimībām, īpaši atspoguļojot darba nespēju hronisku slimību dēļ.

• Elpošanas sistēmas slimību pārraudzību un datu ievākšanu vajadzētu uzlabot un standartizēt visās valstīs.

• Lai pilnvērtīgāk novērtētu visu slimības radīto slogu un novērstu datu nesakritību, nepieciešama detalizētāka statistika par hospitalizāciju, kā arī standartizēta datu kodēšana un apliecināšanas kārtība.

• Nepieciešams pilnībā ieviest Tabakas kontroles ietvarkonvenciju, ieskaitot tādus pasākumus kā nodokļu paaugstināšana un vienkāršas (bez zīmola) cigarešu paciņas ar labāk saredzamu veselības brīdinājumu.

• Visām dalībvalstīm jārespektē un jāievieš Eiropas Savienības tiesību normas, kas regulē gaisa kvalitāti un piesārņojuma emisiju, līdz tiks sasniegti PVO rekomendētie gaisa kvalitātes standarti.

• Lai apkarotu tuberkulozi, jāpalielina starpvalstu sadarbība.

• Lai apkarotu hronisko slimību izplatību Eiropā, jāattīsta starpnozaru pētniecība. Gan ES, gan dalībvalstīm vajadzētu palielināt finansējumu biomedicīniskajiem pētījumiem.

PVO Eiropas reģionā neinfekcijas slimības izraisa 86 % nāves gadījumu

un rada 77% no slimību sloga.

Katru gadu smēķēšanas dēļ mirst 700.000 Eiropas iedzīvotāju.

Tikai 10 ES dalībvalstīs hroniskajām plaušu slimībām ir izstrādāta integrēta vai nozoloģijai specifiska rīcībpolitika/

programma/darbības plāns.

Dzīvildze Eiropā vidēji samazinās par 8,6 mēnešiem sliktas gaisa kvalitātes dēļ.

ES atļautie atsevišķu gaisa piesārņojuma veidu līmeņi ir augstāki par tiem, kurus

par drošiem uzskata PVO.

ES tabakas patēriņa ikgadējās izmaksas ir 517 miljardi eiro.

2011. gadā PVO Eiropas reģionā bija 380.000 jauni tuberkulozes gadījumi.

€

Riska faktoriRiska faktori

Riska faktori

Published December 2013

22Tabakas smēķēšana

Daudzu plaušu slimību galvenais cēlonis ir tieši smēķēšana. Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4.000 ķīmiskas vielas, no kurām daudzas ir toksiskas un var izraisīt vēzi.

Būtiskākās rekomendācijas• Vairāk no tabakas brīvu publisko vietu izveide

visā Eiropā var palīdzēt novērst smēķēšanas uzsākšanu jaunu cilvēku vidū.

• Turpmāka cigarešu cenu paaugstināšana varētu palīdzēt samazināt smēķēšanas radītās ilgtermiņa slimības un mirstību tuvākajos 20 gados un arī vēlāk.

• Sabiedrības, valsts un ES pasākumus pret smēķēšanu varētu papildināt vienkāršs (bezzīmola) iepakojums un lieli ilustrēti brīdinājumi uz cigarešu paciņām.

• Visus smēķētājus vajadzētu iedrošināt atmest smēķēšanu, tā samazinot smēķēšanas radīto slogu jau nākamajās divās desmitgadēs.

• Vajadzētu ieviest plašāku palīdzību smēķēšanas atmešanā, jo ir pierādīta tās izmaksu efektivitāte.

• Apmācību smēķēšanas atmešanā vajadzētu iekļaut visu veselības aprūpes speciālistu un medicīnas studentu mācību programmā.

• PVO Tabakas kontroles ietvarkonvencijas noteiktās saistības un vadlīnijas vajadzētu ieviest visā Eiropā. Galamērķim vajadzētu būt tabakas lietošanas izskaušanai.

Aprēķināts, ka 20. gadsimtā tabaka nonāvēja apmēram 100 miljonus cilvēku

visā pasaulē , bet 21. gadsimtā šis skaitlis pieaugs līdz 1 miljardam .

Eiropā aptuveni 24 % sieviešu un 32 % vīriešu smēķē.

Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4 000 ķīmiskas vielas, no kurām daudzas ir

toksiskas un karcinogēnas.

Kaut arī tikai Eiropā dzīvo 15% pasaules iedzīvotāju, uz Eiropu attiecināma

gandrīz trešā daļa tabakas izraisīto slimību sloga.

Tabakas kopējās ekonomiskās izmaksas par gandrīz 3,6 %samazina valstu

bagātību, to aprēķinot pēc iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ar plaušu vēzi Eiropā saistāmi 20% no visiem nāves gadījumiem vēža dēļ.

€

Būtiskākās rekomendācijas


Pasīvā smēķēšana

Pasīvā smēķēšana rodas, ja persona ieelpo toksiskus izgarojumus, kuri saglabājas gaisā un apkārtējos objektos pēc cigarešu smēķēšanas. Tā attiecināma arī uz ekspozīciju, kurai tiek pakļauts vēl nedzimis bērns, ja viņa māte smēķē.

• Dalībvalstīm vajadzētu pilnībā ieviest PVO Tabakas kontroles ietvarkonvenciju, ieskaitot pasākumus nodokļu, reklāmas un iepakojuma jomā.

• Visām sabiedriskajām vietām ES vajadzētu būt brīvām no tabakas dūmiem, ieskaitot parkus un spēļu laukumus.

• Lai aizsargātu bērnus, jāveic turpmāki pasākumi, piemēram, aizliegums smēķēt vieglajās automašīnās.

24

Nepastāv drošs pasīvās smēķēšanas radītās vides piesārņojuma līmenis, jo Starptautiskā Vēža pētīšanas aģentūra

(IARC) klasificējusi kā A klases karcinogēnu.

10,9 miljoni pēc nespējas standartizētie mūža gadi (DALY) katru gadu tiek

zaudēti slimību dēļ, ko rada pasīvā smēķēšana.

Vairāk kā 600.000 nesmēķetāju visā pasaulē mirst katru gadu no pasīvās

smēķēšanas sekām.

Pasīvā smēķēšana pieaugušajiem var radīt plaušu vēzi, klepu, čīkstēšanu

(sēkšanu) krūtīs, kā arī koronāro sirds slimību un insultu.

Vairāk nekā 250 ķīmiskas vielas, kas veidojas tabakas smēķēšanas laikā, ir

toksiskas vai karcinogēnas.

Pasīvā smēķēšana bērniem var izsaukt klepu, čīkstēšanu (sēkšanu) krūtīs, kā

arī vidusauss slimības.


Atmosfēras gaisa piesārņojums

Termins „atmosfēras gaisa piesārņojums” nozīmē, ka gaisā atrodas kaitīgas daļiņas vai gāzes, kuras cilvēks var ieelpot. Tas ir maisījums, kas sastāv no daļiņām, ozona, slāpekļa oksīdiem, gaistošām organiskām vielām un oglekļa monoksīda. Maisījuma sastāvs atšķiras atkarā no vietas, gadalaika un piesārņojuma avotiem konkrētajā apvidū.

Būtiskākās rekomendācijas• Dzīvošana lielceļu malā paaugstina bērnu

astmas risku, tāpēc pilsētplānošanā vajadzētu novērtēt skolu un mājokļu tuvumu transporta ceļiem.

• Pašreizējā pieredze rāda, ka nepieciešama steidzama rīcība, lai novērstu gaisa piesārņojumu Eiropā.

• ES vajadzētu ieviest PVO rekomendētās gaisa kvalitātes vadlīnijas, ieskaitot mērķtiecīgu pieļaujamo ārtelpu gaisa piesārņotāju robežvērtību pārskatīšanu.

• Visām Eiropas valstīm vajadzētu atbalstīt PVO Parmas Vides un veselības deklarāciju, veicot pasākumus, kuri samazinātu piesārņojuma avotus visos sektoros, tostarp- rūpniecības, transporta un enerģētikas jomā.

• ES dalībvalstīm vajadzētu gaisa kvalitāti padarīt par integrētu transporta, rūpniecības un enerģētiskās rīcībpolitikas daļu un nodrošināt, ka atbilstošais pārvaldības līmenis (valsts, reģionālais vai lokālais) būtu gatavs ierobežot piesārņojuma avotus.

• Dalībvalstīm vajadzētu arī uzlabot sadarbību pārrobežu piesārņojuma gadījumā.

26

Gaisa piesārņojums iespaido 100% itin visus iedzīvotājus- kā nedzimušus

bērnus, tā ļoti vecus cilvēkus.

Jaunākie pētījumi par bērnu astmu rāda, ka agrāk tīra gaisa priekšrocības netika

pienācīgi novērtētas.

Liela daļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo vietās ar veselībai neatbilstošu

atmosfēras gaisu.

Ilgtermiņā atmosfēras gaisa piesārņojums var samazināt dzīvildzi, iespaidot plaušu attīstību, palielināt

astmas gadījumu skaitu un radīt citas plaušu un sirds slimības.

Lai samazinātu gaisa piesārņojuma līmeni Eiropā, nepieciešama steidzama

rīcība.

Gaisa piesārņojuma diennakts svārstības var izraisīt kā simptomu pieaugumu, tā to samazināšanos.


Iekštelpu gaisa piesārņojums Iekštelpu gaisa piesārņojums ir termins, kas raksturo noteiktu vielu ekspozīciju mājās, skolās, transportlīdzekļos un metro stacijās. Iekštelpu gaisā ir konstatētas vairāk nekā 900 savienojumu un dažu piesārņotāju koncentrācija var pat 2-5 reizes pārsniegt to koncentrāciju ārpus ēkām.

Būtiskākās rekomendācijas• Vispirms jānovērš atmosfēras gaisa

piesārņojums, jo tikai tad adekvāta ventilācija palīdzēs mazināt iekštelpu gaisa piesārņojumu.

• Jānosaka stingrāki celtniecības materiālu standarti, lai nepasliktinātu iekštelpu gaisa kvalitāti.

• Veselības nevienlīdzības samazināšanas rīcībpolitika ir nepieciešama, lai sasniegtu veselības guvumu sabiedrībā.

• Labāku mājokļa apstākļu nodrošināšana, mazinot iespējamo ar apkuri vai pelējumu saistīto risku, uzlabotu daudzu cilvēku dzīves situāciju.

• Mūsdienās elpošanas sistēmas arodslimībām, kuras izraisa iekštelpu gaisa piesārņojums, būtu jāpievērš lielāka vērība.

28

Iekštelpu gaisa piesārņojums ir 8. svarīgākais slimību riska faktors, un ar to saista 2,7% no visu slimību globālā

sloga.

Apmēram 50 % pasaules iedzīvotāju (aptuveni 3 miljardi) ir pakļauti iekštelpu

gaisa piesārņojumam, ko rada atklāta uguns un malkas plītis.

No 1,5 līdz 2 miljoniem nāves gadījumu varētu būt saistīti ar iekštelpu gaisa

piesārņojumu.

Radons ir otrs lielākais plaušu vēža riska faktors.

Mitrums un pelējums palielina ar astmu saistītās problēmas par 30-50 %.

ASV no 2 100 līdz 2 900 plaušu vēža gadījumu nesmēķētājiem saistīti ar

radona ietekmi.


Aroda riska faktori

Aroda riska faktori ir termins ko lieto, lai raksturotu darba vietā sastopamo dažādu daļiņu, gāzu, izgarojumu vai dūmu ieelpošanas kaitīgo iedarbību.

Būtiskākās rekomendācijas• Darba vietā pieļaujamo faktoru

robežvērtību noteikšanā, papildus jāņem vērā ne vien arodslimības, bet arī alerģijas izraisošie faktori.

• Visiem ārstiem būtu nepieciešams iemācīt pilnvērtīgas arodanamnēzes ievākšanu.

• Jaunu faktoru identifikācijas gadījumā, to ekspozīciju nepieciešams ātri noteikt tiesību aktos.

30

Daļiņu, gāzu, izgarojumu vai dūmu ekspozīcija darba vietā izraisa 15%

gadījumu plaušu vēzi vīriešiem un 5% -sievietēm.

Zināmi 350-400 faktori, kas izraisa arodastmu.

15-20% HOPS gadījumu saistīti ar kaitīgiem faktoriem darba vietā.

Mezoteliomas simptomi var parādīties pēc vairāk nekā 50 gadiem.

10 % no intersticiālām slimībām ir saistītas ar arodfaktoriem.

15-20% pieaugušo astmas gadījumu ir saistīti ar arodfaktoriem.


Elpošanas sistēmas slimību riska faktoriagrīnā vecumā

Vairāki faktori, kuri sastopami agrīnā vecumā, var novest pie plaušu veselības problēmām turpmākajā dzīvē.Pie tiem pieder bērnu nebarošana ar krūti, svara pieaugums, grūtniecības laikā lietots paracetamols, dzemdību komplikācijas,iekštelpu un ārtelpu gaisa piesārņojums.

Būtiskākās rekomendācijas• Sievietes jāizglīto par smēķēšanas kaitīgo

ietekmi uz grūtniecību.

• Jāizglīto jaunie un topošie vecāki par smēķēšanas ietekmi uz bērnu.

• Tā kā pieaug priekšlaikus dzimušo bērnu izdzīvošanas rādītāji un tādējādi arī zīdaiņu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšana, vairāk uzmanības jāvelta priekšlaikus dzimušu zīdaiņu aprūpes uzlabošanai.

32

Ja māte smēķē, bērniem vecumā līdz 2 gadiem pieaug plaušu slimību risks

vairāk par 70%.

Ar vecāku smēķēšanu varētu būt saistīti 20% no visiem bērnu astmas

gadījumiem.

30-50% bērnu, kuriem zīdaiņa vai mazbērna vecumā bijusi infekcijas laikā

čīkstēšana (sēkšana) krūtīs, attīstās astma.

Ar nepilnvērtīgu plaušu attīstību saistīti 15-20% ir jaundzimušo nāves gadījumu.

Vecvecāku plaušu veselībai, neatkarīgi no tā, vai viņi smēķē vai ne, ir ģenētiska ietekme uz mazbērnu plaušu veselību.

20% zīdaiņu, kuru mātes smēķējušas grūtniecības laikā, nokļūst slimnīcā ar bronhītu pirmajos 5 mūža gados salīdzinājumā ar 15% bērnu, kuru

mātes nav smēķējušas.


Uzturs

Lielāko daļu plaušu slimību izraisa gēnu un vides faktoru, tostarp, smēķēšanas, piesārņojuma un uztura, mijiedarbība. Tomēr arvien vairāk pētījumu norāda uz uztura lomu plaušu slimību attīstībā un progresēšanā.

Būtiskākās rekomendācijas• Nepieciešams vairāk pētījumu par uztura

ietekmi uz plaušu slimībām.

• Nepieciešama lielāka sabiedrības izpratne, lai tā spētu novērtēt uztura ietekmi uz plaušu slimībām.

• Veselības aprūpes institūcijām vajadzētu nodrošināt barojuma skrīningdiagnostiku un apzinīgāku attieksmi kā pret virsnormas, tā zemnormas svaru.

• Vajadzētu veicināt augļu, dārzeņu, antioksidantu, flavonoīdu, zivju un omega-3 taukskābju lietošanu, lai uzlabotu plaušu funkciju.

34

Gan aptaukošanās, gan pazemināta ķermeņa masa var atstāt kaitīgas sekas

uz plaušu veselību.

60-90 % no miega apnojes pacientiem ir aptaukojušies.

Liels termiski intensīvi pārstrādātu ēdienu patēriņš var paātrināt plaušu

funkcijas pazemināšanos.

Transtaukskābju un omega-6 taukskābju daudzums uzturā būtu

jāierobežo.

Ideālais svars, proti, ķermeņa masas indekss ( ĶMI), būtu jāuztur robežās

starp 21 un 30.

Ieteicams uzturā lietot vairāk augļu, dārzeņu un zivju.


Ģenētiskā predispozīcija

Dažiem cilvēkiem no vecākiem mantoto gēnu dēļ varētu būt lielāka varbūtība saslimt ar plaušu slimībām. Gēni ir īsi DNS segmenti, kuri nosaka katra dzīva organisma īpašības.

Būtiskākās rekomendācijas• Nākotnē ģenētiskā testēšana varētu

palīdzēt plaušu veselības jomā, ietverot gan agrīno diagnostiku, gan slimības riska un ārstēšanas efektivitātes prognozēšanu.

• Tā kā ģenētika attīstās, būtu jāidentificē mērķi jaunu zāļu iedarbībai, kuras spētu ārstēt vai izārstēt plaušu slimības.

• ES finansētajām programmām, piemēram, „Horizonts 2020” būtu jāatbalsta pētījumi šajā jomā.

36

Kaut gan cilvēku DNS sekvence par 99% ir identiska, tomēr ir iespējami vairāk nekā 10 miljoni personas ģenētisko

raksturlielumu variāciju.

Vienā atsevišķā gēnā (CFTR), atrasts vairāk nekā 1 000 dažādu mutāciju, kas

noved pie cistiskās fibrozes.

Vairāki gēni ir saistīti ar plaušu funkciju un attīstību.

Domājams, ka HOPS un astmas attīstību nosaka vairāki kopīgi gēni.

Nikotīna atkarība, ko var vērtēt pēc izsmēķēto cigarešu skaita dienā, ir

saistīta ar noteiktu gēnu grupu.

Tikai apmēram 20 % smēķētāju attīstās HOPS, un tas ļauj spriest, ka procesā

iesaistīti ģenētiskie riska faktori.

Plaušu slimībasPlaušu slimības

Plaušu slimības


Pieaugušo astma

Astma ir izplatīta hroniska slimība, kas skar visu vecumu cilvēkus. Tās cēlonis ir elpceļu iekaisums. Jēdziens pieaugušo astma attiecas gan uz bērnu astmu, kas turpinās arī pieaugušo vecumā vai kas bija uz laiku pārgājusi un atkal atjaunojusies, gan uz astmu, kas sākusies tikai pieaugušo vecumā.

Pieaugušo astma bieži saistīta ar alerģiju, un to pavada citas alerģiskas slimības, piemēram, polinoze. Ar pieaugušo astmu biežāk slimo sievietes.

Būtiskākās rekomendācijas• Lai novērstu astmu, ir nepieciešams

steidzami izprast tās rašanās cēloņus.

• Lai novērstu pieaugušo astmas attīstību, ir nepieciešama labāka potenciālo ekspozīciju kontrole arodvidē.

• Nepieciešamas mērķtiecīgākas valsts programmas, lai uzlabotu astmas kontroli iedzīvotāju vidū, tādējādi samazinot ilgstošus slimības periodus, mirstību un izmaksas.

• Nepieciešams vairāk zinātnisko pētījumu, lai izprastu smagu astmu un nākotnē personalizētu tās ārstēšanu.

40

Eiropā gandrīz 10 miljoniem cilvēku, jaunākiem par 45 gadiem, ir astma.

Aptuveni 10 % pieaugušo astmas pacientu ir smaga astma, kas grūti

padodas ārstēšanai.

Vieni no augstākajiem astmas izplatības rādītājiem Eiropā un pasaulē ir Apvienotajā Karalistē un Īrijā.

Pieaugušo vidū astma biežāk ir sastopama sievietēm.

Dažās valstīs, piemēram, Somijā un Francijā, Veselības ministriju darbība

ir veicinājusi būtisku astmas kontroles uzlabošanos.

Par spīti astmas medikamentu lietošanas pieaugumam visā Eiropā joprojām saglabājas relatīvi slikta

astmas kontrole.


Bērnu astma

Astma ir slimība, ko izsauc elpceļu iekaisums. Tā ir biežākā hroniskā slimība bērniem. Astma var sākties jebkurā dzīves brīdī, bet biežāk sākas bērnībā.

Būtiskākās rekomendācijas• Būtu jāveic profilakses pasākumi skolās,

lai mazinātu ekspozīciju bērniem ar alerģisku astmu.

• Uzsvars būtu jāliek uz slodzes inducētās astmas novēršanu sporta nodarbībās.

• Nepieciešams vairāk datu par astmas ģenētiskajiem un vides cēloņiem.

42

Austrumeiropā ir gaidāms astmas izplatības pieaugums.

Astma parasti sākas daudz agrāk nekā citas hroniskās slimības, rados visu mūžu ilgstošu slogu uz indivīdu, tā

aprūpētājiem un sabiedrību.

Lielbritānijā 13 % ar astmu slimu bērnu vecāki ir pametuši darbu, lai

aprūpētu slimo bērnu.

Hospitalizācijas astmas dēļ varētu samazināt efektīvāku medikamentu

izstrāde.

Rinovīrusu infekcija skolas vecuma bērniem izraisa 65% astmas

uzliesmojumu.

Astma attīstās aptuveni vienai trešdaļai iedzīvotāju vecumā starp 5 un 80

gadiem, tomēr biežāk tas notiek pirms 20 gadu sasniegšanas.


HOPS

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir hroniska slimību, kuru izraisa iekaisums plaušās, bojājot plaušu audus un sašaurinot elpceļus, tādējādi radot elpošanas apgrūtinājumu. Slimībai ir daudz dažādu izpausmes tipu, taču joprojām trūkst zināšanu par šo variāciju cēloņiem un to labākās ārstēšanas iespējām.

Būtiskākās rekomendācijas• Vairāk pētījumu profilakses, izglītošanas,

ārstēšanas un aprūpes jomā ir nepieciešami, lai nodrošinātu augstākus standartus visā Eiropā.

• Nepieciešams vairāk pētījumu ārstēšanas efektivitātes nodrošināšanai.

• Slimības progresēšanas aizkavēšanai ir nepieciešamas jaunas ārstēšanas metodes.

• Pozitīvu rezultātu varētu dot efektīvākas smēķēšanas atmešanas stratēģijas.

• Valdībām, nozarei un visai sabiedrībai vajag apzināties HOPS nodarīto kaitējumu Eiropā.

• Vairāk zinātnisko pētījumu ir nepieciešams par HOPS veidiem un ekonomisko kaitējumu Eiropas sabiedrībai.

• Trūkst drošu datu par HOPS biežumu, vajadzētu uzlabot dalībvalstu statistikas pārskatus.

44

40-50% ilgstošu smēķētāju attīstās HOPS, salīdzinoši nesmēķētājiem - 10 %.

Vidēja un smaga HOPS izplatība pieaugušo populācijā virs 40 gadiem ir

5-10 % (kopā ar vieglu HOPS- 15- 20%).

15-20 % HOPS rodas darba vietās arodvides putekļu, ķīmisku vielu, tvaiku

vai citu gaistošu piesārņojumu dēļ.

Vidēja un smaga HOPS izplatība vecumā virs 70 gadiem ir apmēram 20% vīriešu

un 15 % sieviešu vidū.

300 000 nāves gadījumi HOPS dēļ Eiropā gada laikā pēc efekta ir ekvivalenti 3

Hirosimas atombumbu sprādzieniem.

HOPS sastopams biežāk vīriešiem nekā sievietēm.


Plaušu vēzis

Plaušu vēzis ir trahejas (elpvada), bronhu (elpceļu) vai alveolu (plaušu gaisa maisiņu) vēzis. 20.gadsimta sākumā tas bija reti sastopams, bet pieaugoša tabakas smēķēšana un citu kaitīgu faktoru ietekme veicinājusi tā pandēmiju 20. un 21.gadsimtā.

Būtiskākās rekomendācijas• Tā kā smēķēšana ir galvenais plaušu

vēža cēlonis, tad tādi tabakas kontroles pasākumi kā smēķēšanas profilakse un atmešana ir visefektīvākie plaušu vēža izplatības samazināšanā.

• Lai mazinātu pasīvās smēķēšanas ietekmi, nepieciešams aizliegums smēķēt sabiedriskās vietās.

• Azbesta lietošanas aizliegums visā pasaulē ir tūlītēji nepieciešams, lai novērstu plaušu vēža attīstību.

• Nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, kuras palīdzētu ārstiem noteikt plaušu vēža stadiju, lai samazinātu hospitalizāciju biežumu un paātrinātu lēmumu par ārstēšanu.

• Vairāk zinātnisko pētījumu ir nepieciešams, lai uzlabotu staru terapijas tehnoloģijas metodes, un identificētu plaušu vēža marķerus, tādējādi nodrošinot agrīnu diagnostiku.

• Augsta riska pacientiem skrīningdiagnostika varētu palīdzēt slimības diagnostikai agrīnās stadijās, kad vēl iespējama izārstēšana.

• Labi organizēta un uzticama plaušu vēžu gadījumu datu bāze ir nepieciešama, lai norādītu virzienus un pētījumus sabiedrības veselības līmenī par atšķirībām dzīvildzes rādītājos dažādās valstīs.

• Nepieciešama lielāka izpratne par plaušu vēzi nesmēķētājiem.

46

Eiropā plaušu vēzis ir nozīmīgākais atsevišķais nāves cēlonis no visiem

audzējiem, izraisot apmēram 20 % no visiem nāves gadījumiem vēža dēļ.

Vīrieši slimo biežāk nekā sievietes, bet ir prognozējamas pārmaiņas.

Tabakas dūmi izraisa vairāk nekā 80 % plaušu vēžu gadījumu.

7 no 8 pacientiem mirst piecu gadu laikā pēc diagnozes apstiprināšanas.

Plaušu vēzis rada vislielāko mirstību vēža dēļ (1,38 miljoni pasaulē 2008.

gadā).

Vairāk kā ceturtā daļa no plaušu vēža slimniekiem ir jaunāki par 60 gadiem.


Plaušu arodslimības

Plaušu arodslimības ir slimības, ko izraisa vai to norisi pasliktina tādu vielu ekspozīcija, kurām pacients ir pakļauts darba vietā.

Šo slimību ietekme tiek nepietiekoši novērtēta, jo arī to gadījumu reģistrācija ir nepilnīga. Piemēram, arodslimības biežāk manifestējas gados veciem pacientiem, kuri vairs nestrādā, bet kuru slimība ir saistīta ar viņu agrāko profesiju.

Būtiskākās rekomendācijas• Ekspozīcijas standartiem būtu jābūt

veselībai nekaitīgiem un vienotiem visā Eiropā. Tie jākoriģē, lai mazinātu ekspozīciju līdz pieļaujamiem līmeņiem.

• Par darba aizsardzību un veselības aprūpi atbildīgajām institūcijām vajadzētu tiekties uz reāliem mērķiem, lai mazinātu saslimstību ar plaušu slimībām, ko rada silīcija putekļi un darbs raktuvēs.

• Likumdevējiem jāseko nanomateriālu lietošanai un jāvērtē to ietekme uz veselību.

• Jāturpina centieni Eiropā atklāt un mazināt karcinogēnu vielu ekspozīciju darba vietā.

• Eiropas valstīs nepieciešams precīzāk reģistrēt arodslimību gadījumus, lai iegūtu datus par to radīto slogu un izmaksām.

48

Līdz 15 % no visiem astmas gadījumiem ir saistīti ar arodfaktoriem.

Zviedrijā un Somijā veiktie pētījumi parāda, ka 1 no 10 lauksaimniekiem

novēroti akūti plaušu bojājumi, ko radījusi putekļu iedarbība.

15- 20 % HOPS gadījumu saistīti ar kaitīgiem faktoriem darba vietā.

Arodastmas izmaksas ir augstas, tās parasti sedz valsts, veselības

apdrošinātāji un paši strādājošie, nevis darba devēji.

Eiropā vairāk kā 39 000 nāves gadījumi 2000. gadā bija saistāmi ar putekļu un

dūmu ekspozīciju darbā.

Uzskata, ka arodekspozīcija izraisa 15 % gadījumu plaušu vēža gadījumu

vīriešiem un 5 % - sievietēm.

€


Published on December 2013

50Plaušu slimības bērniem

Pētījumi rāda, ka plaušu slimības bērniem ir apmēram ceturtā daļa no ģimenes ārstu apmeklējuma iemesliem. Divas galvenās slimības ir astma un cistiskā fibroze, kuras jau aprakstītas citās sadaļās. Citas nozīmīgas plaušu slimības bērniem ir bronhiolīts, bronhopulmonālā displāzija u.c. slimības, kas saistītas ar priekšlaicīgām dzemdībām, pneimonija, tuberkuloze, iedzimtas plaušu slimības un garais klepus.

• Lielāka uzmanība jāvelta to zīdaiņu aprūpei , kas sirgst ar BPD, īpaši Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

• Svarīgi noskaidrot, kāpēc veidojas pneimonijas izraisīto nāves gadījumu skaita atšķirības dažādās valstīs, lai palīdzētu radīt efektīvas veselības aprūpes programmas.

• Jāattīsta labāki tuberkulozes diagnostikas testi bērniem, lai garantētu ticamāku diagnostiku.

• Nepieciešams vairāk datu par zāļu multirezistento un pret zālēm ārkārtīgi rezistento tuberkulozi.

• Steidzami nepieciešams radīt pret garā klepus vakcīnu, kas nodrošinātu aizsardzību visa mūža garumā.

Jaunattīstības valstīs katru gadu ar pneimoniju saslimst 151 miljons bērnu

vecumā līdz 5 gadiem.

Priekšlaikus dzimušiem bērniem ir nenobriedušas plaušas, 73 % zīdaiņu, kuri dzimuši 23. grūtniecības nedēļā, attīstās bronhopulmonālā displāzija

(BPD).

Kopējais bērnu tuberkulozes gadījumu skaits Eiropā 2010. gadā bija apmēram

11 000.

Plaušu problēmas veido aptuveni ceturto daļu no visiem bērnu ģimenes

ārstu apmeklējumiem.


Tuberkuloze -TB

Tuberkulozes ierosinātājs ir baktērija - Mycobacterium tuberculosis. Kaut gan tuberkulozes gadījumu skaits pagājušajos gadu desmitos ir samazinājies (galvenokārt ekonomiski augsti attīstītās valstīs), tā vēl aizvien ir svarīga sabiedrības veselības problēma, jo īpaši valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, pēdējā laikā parādās baktēriju celmi, uz kuriem nedarbojās parasti lietotās zāles.

Būtiskākās rekomendācijas• Sasniegtas ievērojamas sekmes

tuberkulozes diagnostikā, tomēr saglabājas organizatoriski un finansiāli šķēršļi plašai jauno metožu ieviešanai.

• Valstīm ar augstu saslimstību jāievieš un jāuztur precīzas diagnostikas metodes un stratēģija, lai nodrošinātu ārstēšanu pacientiem gan pret zālēm jutīgo, gan multirezistento tuberkulozi.

• Lai sasniegtu slimības kontroli Eiropā un visā pasaulē, nepieciešams manāms progress vakcīnu un zāļu izstrādes jomā.

• Nepieciešams vairāk pētījumu, lai identificētu tuberkulozes marķierus, kas ļautu prognozēt jauno medikamentu un vakcīnu efektivitāti.

• Steidzami nepieciešama labāka pārrobežu sadarbība imigrantu ārstēšanā.

52

Pēc PVO ekspertu vērtējuma 2011. gadā pasaulē diagnosticēti 8,7 miljoni jauni

tuberkulozes gadījumi, no kuriem 1,0-1,2 miljoni saslimušo bija HIV pozitīvi.

Eiropā katru gadu tiek diagnosticēti vairāk kā 400 000 jauni tuberkulozes gadījumi un vairāk kā 40 000 cilvēku

miruši.

Pēc PVO vērtējuma 2011. gadā no tuberkulozes miruši 1,4 miljoni.

Tuberkuloze ir īpaša problēma bijušajā PSRS, kur plaši izplatīta zāļu

multirezistenta tuberkuloze.

Tuberkulozes ārstēšana ir sarežģīta, jo ilgst daudzus mēnešus un jālieto vismaz

4 medikamenti.

Lielākā daļa no neārstētiem tuberkulozes slimniekiem mirst 1,5

gada laikā no pirmo simptomu rašanās.


Cistiskā fibroze

Cistiskā fibroze (CF) ir pārmantota slimība, kura biežāk skar baltās rases bērnus un jaunus cilvēkus, bet var būt arī citu rasu pārstāvjiem. To ir pieņemts uzskatīt par plaušu un gremošanas sistēmas slimību, bet mūsdienās zināms, ka CF bojā lielāko daļu orgānu.

Būtiskākās rekomendācijas• Visās Eiropas valstīs ir nepieciešams izveidot

specializētus aprūpes centrus pieaugušajiem CF pacientiem ar līdzīgiem aprūpes standartiem kā pediatrijas klīnikās.

• Īpašo CF nodaļu izveidošana ir būtiska pacientu labākas aprūpes nodrošināšanai.

• CF jāatklāj pēc iespējas agrāk, vislabāk veicot jaundzimušo skrīningdiagnostiku.

• Pieaugot pieprasījumam pēc plaušu transplantācijas, būtu jāveicina orgānu ziedojumi, lai piedāvājums apmierinātu pieprasījumu.

• Līdz šim CF ārstēšana tika vērsta uz slimības simptomu mazināšanu. Pirmoreiz ir izstrādāta ārstēšana, kas izlabo pamatdefektu vienam specifiskam CF gēna mutācijas variantam (Kalydeco ™ (Ivacaftor, VX-770)).

• Lai varētu mērķtiecīgāk ārstēt CF pacientus, jānoskaidro viņu genotips.

54

CF ir ģenētiski pārmantota slimība. CF gēnam ir identificētas ļoti daudzas

mutācijas un slimības smagums ir atkarīgs no šo pārmaiņu variācijām.

Jaundzimušo skrīnings palīdz mazināt saslimstību, jo vecāki var savlaicīgāk

pieņemt nepieciešamos lēmumus.

Uzlabojoties medikamentozās ārstēšanas iespējām, pagarinājusies ar CF slimo dzīvildze. Mūsdienās 42% CF pacientu ir vecāki par 18 gadiem, 5% pārsniedz 40 gadu vecumu, bet atsevišķās valstīs vairāk nekā puse no CF pacientiem ir

sasnieguši pieaugušo vecumu.

0,6% CF pacientu veic kāda orgāna transplantāciju, un katru gadu

šis skaitlis pieaug; lielākajā daļā transplantācijas centru CF ir biežākais

plaušu transplantācijas iemesls.

Lai arī CF izsauc galvenokārt plaušu bojājumu, tā tomēr rada pārmaiņas

arī citās orgānu sistēmās un, dzīvildzei uzlabojoties, ārpus plaušu komplikācijas

kļūst aizvien nozīmīgākas.

15% pacientu tiek hospitalizēti vismaz reizi gadā.


Termins „Miega radītie elpošanas traucējumi” attiecināms uz daudzveidīgiem stāvokļiem, kas noved pie atkāpēm no normālas elpošanas miegā. Biežākais stāvoklis ir miega apnoja. Par apnoju sauc īslaicīgu elpošanas apstāšanos. Lai gan ir arī citi apnojas veidi, termins “miega apnoja” parasti nozīmē obstruktīvās miega apnojas sindromu (OMAS). Tās gadījumā cilvēks uz laiku nespēj elpot, jo radusies pārejoša elpceļu obstrukcija rīkles līmenī.

Būtiskākās rekomendācijas• Ir jāapzinās OMAS nozīmība un tā

neārstēšanas sekas.

• Par veselību un transporta drošību atbildīgajām valsts institūcijām jāapzinās OMAS radītās miegainības ietekme uz satiksmes drošību, lai mazinātu risku gan indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā.

• Nepieciešams pielikt visas pūles, lai vienkāršotu diagnostiskos izmeklējumus OMAS gadījumā.

• Miega apnojas diagnostikas un ārstēšanas iespējas ir jāpaplašina, jo Eiropā ir lielas pacientu rindas, lai noteiktu šo diagnozi un uzsāktu ārstēšanu.

• Lai uzlabotu ārstēšanas efektivitāti, nepieciešams labāk saprast, kāda veida ārstēšana ir vispiemērotāka dažādām cilvēku grupām.

56Miega radītie elpošanas traucējumi

Obstruktīvās miega apnojas sindroms (OMAS) ir bieži sastopams, taču bieži

paliek nediagnosticēts, kaut tas ir ārstējams.

Vadot transportlīdzekli, cilvēki ar neārstētu OMAS rada 1,2-2 reizes

lielāku ceļu satiksmes negadījumu risku.

Attīstītās valstīs 3-7% vidējā vecuma vīriešu un 2-5 % sieviešu cieš no OMAS.

Pirms OMAS diagnozes noteikšanas šai cilvēku grupai ir 50-100% lielākas

veselības aprūpes izmaksas nekā vidēji.

Smēķēšana un alkohols ir saistīti ar krākšanu un OMAS izplatību.

60- 90 % cilvēkiem ar OMAS ir vidējas pakāpes vai smaga aptaukošanās.

€


Akūtas dziļāko elpceļuinfekcijasAkūtas dziļāko elpceļu infekcijas ir pneimonija (plaušu karsonis), akūts bronhīts un bronhiolīts, gripa un garais klepus. Tās ir nozīmīgs bērnu un pieaugušo slimību un nāves cēlonis visā pasaulē. Dziļāko elpceļu infekciju nozīmība varētu būt nenovērtēta.

Būtiskākās rekomendācijas• Atbildīga un piesardzīga antibiotiku

lietošana ir vitāli svarīga, lai apturētu pret antibiotikām rezistentu infekcijas ierosinātāju rašanos.

• Uzlabojot starptautisku sadarbību, nepieciešams attīstīt jaunas un efektīvas vakcīnas pret plaušu infekcijām un vīrusiem.

• Jāattīsta inovatīvas stratēģijas pret zāļu rezistentām baktērijām.

58

Bronhiolīts ir biežākais hopsitalizācijas iemesls pirmajos 12 dzīves mēnešos.

Vairāk kā 90 % no gripas izraisītiem nāves gadījumiem skar gados vecākos

iedzīvotājus.

Gandrīz 50% gadījumu ārstu apmeklējuma un hospitalizācijas

iemesls bērniem ir akūtas respiratoriskās infekcijas.

ES katru gadu ir sagaidāmi aptuveni 3.370.000 diagnosticēti pneimonijas

gadījumi.

Katru gadu ar gripu slimo 20 % no pasaules iedzīvotājiem.

Katru gadu ar akūtu bronhītu Eiropā saslimst 16.500.000 cilvēku.



60Akūts respiratoriskādistresa sindroms (ARDS)

Akūts respiratoriskā distresa sindroms (ARDS) ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kad plaušas nespēj pilnvērtīgi darboties. Sindromu rada kapilāru sieniņas bojājums slimības vai fiziska bojājuma, piemēram, smagas traumas gadījumā. Paaugstinās kapilāru sieniņas caurlaidība, kas noved pie šķidruma uzkrāšanās alveolās ar eventuālu to saplakšanu, kā rezultātā plaušas nespēj nodrošināt skābekļa un ogļskābās gāzes maiņu.

• Ir vajadzīgi pētījumi, lai uzlabotu ARDS medikamentozo terapiju.

• Nepieciešams veidot stratēģiju, kā sanēt un reģenerēt bojātās plaušu daļas.

• ARDS pacientu ārstēšanas rezultātu uzlabošanas iespējas būtu meklējamas ventilācijas tehnoloģiju jomā.

• Nepieciešami turpmāki pētījumi jaunu tehnoloģiju un diagnostikas paņēmienu jomā.

• Intensīvās terapijas nodaļās ir jāuzlabo māsu, fizioterapeitu un ārstu komandas darbs un aprūpes standarti.

ARDS attīstās 10-58 cilvēku uz 100 000 (atkarā no dzīves vietas un slimības

reģistrēšanas sistēmas).

27- 45% slimnieku ar ARDS nomirst.

ARDS diagnosticē 7,1% cilvēku neatliekamās palīdzības etapā un līdz 12,5%,atrodoties intensīvajā terapijā

ilgāk nekā 24 stundas.

Gados jauniem pacientiem ar ARDS pēc traumas ir vislielākās iespējas pilnībā

atveseļoties 6-12 mēnešu laikā.



62Bronhektāzes

Bronhektāzes ir norobežota dziļāko elpceļu fokālas paplašināšanās („ectasis”). Šo bojājumu izraisa infekcija. Bronhektāzes aizkavē efektīvu elpceļu attīrīšanos no gļotām un paaugstina nākamās infekcijas un iekaisuma risku. Sīkākie elpceļi iekaisuma rezultātā sabiezē un sašaurinās, radot pacientam elpas trūkumu.

• Bronhektāzes, kuras neizraisa cistiskā fibroze ( t.s. ne-CF bronhektāzes), ir viena no mazāk pētītājām respiratorām slimībām. Šaja jomā trūkst speciālistu un ir maz pētījumu par ārstēšanas efektivitāti.

• Nepieciešami zinātniskie pētījumi , lai uzlabotu izpratni par bronhektāzēm un pacientus ārstēšanu.

50% cilvēku ar bronhektāzēm ir kāda pamatslimība, piemēram, cistiskā

fibroze vai imūndeficīts, kas paaugstina bronhektāžu manifestācijas iespēju.

Bronhektāzes, kuras neizraisa cistiskā fibroze ( t.s. “nonCF bronchiectasis”),

ir viena no mazāk pētītājām respiratoriskām slimībām. Šajā jomā trūkst speciālistu un ir maz pētījumu

par ārstēšanas efektivitāti.

Lai apstiprinātu bronhektāzes, bieži ir nepieciešama plaušu DT.

Labāku ilgtermiņa rezultātu nodrošina savlaicīga atklāšana un ārstēšana.


Intersticiālās plaušu slimības

Intersticiālo plaušu slimību (IPS) vai difūzo plaušu parenhīmas slimību pamatā ir ap alveolām esošo šūnu bojājums, kas rada plašu iekaisumu un fibrotisku plaušu rētošanos.

Būtiskākās rekomendācijas• Intersticiālās plaušu slimības rada

pieaugošu slogu veselības aprūpes resursiem. Lai uzlabotu ārstēšanu ir nepieciešama labāka specializētās aprūpes pieejamība.

• Nepieciešami liela mēroga pētījumi par intersticiālo slimību ģenētiskiem cēloņiem, lai uzlabotu profilaksi un ārstēšanu.

64

Zināmas vairāk nekā 300 dažādas intersticiālās slimības, no kurām vairums ir ļoti reti sastopamas.

Augstākie mirstības rādītāji intersticiālo plaušu slimību dēļ > 2.5/100 000

ir Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Skandināvijā, Nīderlandē un Spānijā.

Augstākie hospitalizācijas rādītāji intersticiālo plaušu slimību dēļ 40/100

000 iedzīvotāju ir Austrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Polijā un Slovākijā.

Idiopātiskā plaušu fibroze un sarkoidoze ir biežākās IPS un aptver 50 % no visām

IPS.

Sarkoidoze ir biežāk sastopama gados jauniem abu dzimumu cilvēkiem un

sievietēm pēc 50 gadiem.

Vides faktori tiek atzīti par cēloni 35 % intersticiālo plaušu slimību.


Plaušu asinsvaduslimības (PAS)

Divas biežākās plaušu asinsvadu slimības ir plaušu trombembolija un pulmonālā hipertensija. Plaušu embolijas gadījumā trombs (asins receklis) bloķē plaušu artēriju zarus. Šis stāvoklis bieži vien ir kāju vai citu vēnu trombozes sekas.

Būtiskākās rekomendācijas• Nepieciešams attīstīt labākas akūtās

pulmonālās embolijas diagnostikas metodes.

• Antitrombotiskā profilakse ar mazmolekulāriem heparīniem riska grupas pacientiem ticami samazina venozas trombemboliskās slimības un tādējādi arī plaušu trombembolijas risku.

• Labāka izpratne par pulmonālo hipertensiju ir absolūti nepieciešama tās agrīnai diagnostikai un ārstēšanai.

• Nepieciešami pētījumi, lai noteiktu pulmonālās hipertensijas cēloņus.

• Nepieciešamas jaunas pulmonālās hipertensijas ārstēšanas iespējas, jo pagaidām to izārstēt nevar.

• Jāuzlabo profilakses metodes personām, kas iekļaujamas pulmonālās hipertenzijas riska grupā.

66

Eiropā katru gadu reģistrēti 6-20/10.000 plaušu trombembolijas gadījumu.

Pulmonālās arteriālās hipertensijas izplatība Eiropā ir 1,5-5,2/100 000.

Pēc plaušu trombembolijas neizdzīvo 7-11% pacientu.

Pulmonālā arteriālā hipertensija biežāk attīstās sievietēm nekā vīriešiem.

Pulmonālās arteriālās hipertensijas pacientu vidējā dzīvildze bez specifiskas

terapijas ir 2,8 gadi.

Pulmonālo hipertensiju var izraisīt kāds no daudziem zināmajiem cēloņiem, bet

tā var būt arī idiopātiska (kad cēlonis paliek nezināms).


Retās plaušu slimības un plaušu bāreņslimības

Par retu slimību uzskata tādu slimību, kas sastopama mazāk nekā vienam no 2 000 iedzīvotāju Eiropā. Par bāreņslimībām uzskata tās, kas nav plaši pētītas, kam nav iespējama specifiska ārstēšana, kā arī tās, par kurām zinātnieku un ārstu interese nav liela. Raksturīgi piemēri ir primāra ciliāra diskinēzija, multiplas cistiskas plaušu slimības un idiopātiska eozinofīla pneimonija.

Būtiskākās rekomendācijas• Nepieciešamas jaunas stratēģijas, lai

mudinātu zāļu kompānijas attīstīt jaunas zāles reto slimību un bāreņslimību ārstēšanai.

• Steidzami jāsaīsina slimības diagnozes noteikšanas ilgums, uzlabojot veselības aprūpes speciālistu zināšanas par reto slimību izpausmēm. Tas ir visu plaušu slimnieku aprūpē iesaistīto ārstu ētisks pienākums.

• Nepieciešams analizēt visefektīvākās stratēģijas, kuras spētu iedrošināt zāļu ražotājus attīstīt jaunas zāles reto slimību un bāreņslimību ārstēšanai.

• Jāturpina uzlabot Eiropas atsauces sadarbības tīkls, jāuztur reģistri un datubāzes.

68

Par retu slimību uzskata tādu slimību, kas sastopama mazāk nekā vienam no

2 000 iedzīvotāju Eiropā.

Apmēram 80 % reto slimību rada ģenētiskie faktori.

Zināmas apmēram 6000 labi aprakstītas retās slimības, sindromi un anomālijas.

Bāreņinfekcijas slimības skar 1 miljardu cilvēku pasaulē un var radīt smagas

anatomiskas pārmaiņas un invaliditāti uz mūžu.

1 miljons cilvēku mirst katru gadu no bāreņinfekcijas slimībām.

Bāreņslimības ir tās, kas nav plaši pētītas un kam nav iespējama specifiska

ārstēšana. Tās var būt gan pietiekami izplatītas, gan arī retas.

Atbalstītāji

Visi “Plaušu veselības Eiropā - fakti un skaitļi” minētie dati ir ņemti no Eiropas Plaušu baltās grāmatas. Autoru, recenzentu, nacionālo respiratorisko asociāciju,ERS nacionālo delegātu un nacionālo respondentu, pacientu organizāciju un ERS/EPF personāla saraksts, kuri deva ieguldījumu publikācijas tapšanā, ir atrodams :

www.erswhitebook.org/contributors/

Paldies tulkotājiem prof. Mārim Baltiņam, prof. Alvilam Kramam un dr. Inetai Grīslei.

70

Pateicības

ERS un EPF izsaka pateicību šādām kompānijām un organizācijām par beznosacījumu grantu finansējumu “Plaušu veselība Eiropā - fakti un skaitļi” tapšanas gaitā:

Eiropas HOPS koalīcija, kas saņēmusi neierobežotusizglītības grantus no Pfizer, GlaxoSmithKline un Boehringer Ingelheim.

plaušu veselība eiropā fakti un skaitļi...nepieciešama detalizētāka statistika par...

Documents