plaušu vēzis

Plaušu vēzis

Veidoja: Karīna Makejeva

[Katru dienu tūkstošiem cilvēku atmet smēķēšanu, nomirstot.]

Kas tas ir...• Plaušu vēzis ir ļaundabīgu audzēju

grupa, kas attīstās no plaušu un bronhu izklājošiem audiem. Plaušu vēzis ļoti ātri progresē, ļaundabīgās šūnas izplatās pa organismu, radot metastāzes – jaunus ļaundabīgus mezglus citos orgānos.

Par vēzi...

• Vēzi var uzskatīt par dabisku organisma atbildes reakciju uz ilgstošu ārēju kairinājumu (psihisku, fizisku vai ķīmisku iedarbību, vīrusinfekciju, traumu) bojātas imunitātes apstākļos.

• Plaušu vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana smēķētāju vidū.

Par vēzi...

• Vīrieši ar plaušu vēzi slimo 7-10 reizes biežāk kā sievietes, turklāt saslimstība pieaug proporcionāli vecumam. Vīriešiem 60 - 69 gadu vecumā saslimstība ar plaušu vēzi ir 60 reizes lielāka kā vīriešiem 30 - 39 gadu vecumā.

Par vēzi...

• Lielākajā daļā gadījumu plaušu vēža attīstības iemesls ir smēķēšana.

• Ir izskaitļots, ka izsmēķējot 2 un vairāk cigarešu paciņas dienā, plaušu vēža risks pieaug 25-125 reizes!!!

Par vēzi...

• Plaušu vēža attīstībai ir arī citi riska faktori:

--Kontakts ar azbestu, radonu, arsēnu, niķeli, kadmiju, hromu.

--Radioaktīvais starojums.

--Plaušu slimības: pneimonija, bronhīts, bronhektātiskā slimība, tuberkuloze.

Kā tas notiek...

• Vēža šūnas ātri dalās un audzējs sāk palielināties. Ja tas netiek ārstēts, audzējs iespiežas blakus orgānos – sirdī, lielajos asinsvados, barības vadā, mugurkaula skriemeļos, radot tajos bojājumus.

Kā tas notiek...

• Ar limfu un asins plūsmu vēža šūnas, kā iepriekš minēts, izplatās pa visu organismu, radot jaunus audzēja mezglus - metastāzes. Visbiežāk metastāzes izveidojas tuvējos limfmezglos, otrā plaušā, aknās, galvas smadzenēs, kaulos, virsnierēs, nierēs.

Kā tas notiek...

Plaušu vēža klasifikācija

• Sīkšūnu plaušu vēzis (aptuveni 15% no visiem plaušu vēžiem) attīstās no neiroendokrīnajām šūnām. SŠPV raksturīga agresīva augšana, bieži ar plaši izplatītām metastāzēm. SŠPV difūzās dabas dēļ tas nereti nav operējams, tomēr ir ļoti jutīgs pret ķīmijterapiju.

Plaušu vēža klasifikācija

• Nesīkšūnu plaušu vēzis ir biežākais plaušu vēža veids. Tas sastopams 85% visu plaušu vēža gadījumu. Nesīkšūnu plaušu vēzi iedala sīkāk:

--Adenokarcinoma ir biežākais plaušu vēža veids – aptuveni 35-40% visu plaušu vēža gadījumu.

--Plakanšūnu karcinoma. Tā veido aptuveni trešdaļu no visiem plaušu vēžiem.

--Lielšūnu karcinoma.

Plaušu vēža simptomi

• Vēža pamata simptomi ir klepus, krēpu izdalīšanās, vispārējs vājums, temperatūras reakcija, klepus ar asinīm, ķermeņa svara samazināšanās.

• Plaušu vēža simptomi pēc rašanās mehānisma dalās 3 grupās:

1)Plaušu vēzis vai metastāzes – primāros simptomus nosaka primārais audzēja mezgls (klepus ar asinīm, sāpes krūtīs, aizdusa). Šie simptomi parādās agrīnā periodā.


2)Plaušu vēzis – sekundāri simptomi, kas parādās audzējam ieaugot blakus orgānos, parādoties reģionālajām vai atsevišķām metastāzēm (balss aizsmakums, rīšanas grūtības – disfāgija, augšējās dobās vēnas sindroms). Sekundārie simptomi parasti parādās vēlāk, kad vēzis ir plaši izplatījies, sāpes krūtīs, aizdusa var būt saistīta ar krūškurvja cauraugšanu, kā arī ar audzēja izsauktu pleirītu (pleiras iekaisumu).


3) Vispārējie simptomi saistīti ar vispārējo audzēja iedarbību uz organismu (vispārējs vājums, novājēšana, darbspēju samazināšanas, nogurdināmība, apetītes samazināšanās, ķermeņa temperatūras paaugstināšanas.


• Attālo metastāžu radīto traucējumu spilgtākais piemērs ir neiroloģiskie simptomi, kurus izraisa audzēja metastāzes galvas smadzenēs: stipras galvassāpes, līdzsvara traucējumi, jušanas un/vai muskuļu spēka samazināšanās kādā ķermeņa daļā.


• Klepu sastop 80-90% gadījumu un tas ir viens no pirmajiem simptomiem. Klepus var būt sauss, lēkmjveida. Mokošu klepu sastop reti, parasti ja pievienojas infekcija. Pieaugoša bronhu nosprostojuma rezultātā sāk izdalīties gļotainas vai gļotainas krēpas. Tātad klepus sākumā ir rets un sauss, vēlāk kļūst mokošs pastāvīgs, traucējošs, bieži vien ir plaušu vēža vadošais simptoms. Klepus ir perifērā vēža simptoms.


• Klepus ar asinīm parādās bronhu cauraugšanas gadījumā un parasti ir vēlīns simptoms. Asins spļaušanu sastop 40% gadījumu, ar centrālu plaušu vēzi un ir svarīgs saslimšanas simptoms. Asins spļaušanas iemesls ir destruktīvas izmaiņas, izčūlošana, audzēja un tam apkārtesošo audu sabrukšana.


• Asins stīdziņas parasti liek cilvēkam aizdomāties un vērsties pie ārsta, tās liecina par gļotādas un asinsvadu destrukciju. Lai arī šos simptomus klasificē kā agrīnus, bieži tas liecina par ielaistu procesu.


• Sāpes krūtīs sastop 70% cilvēku, parasti vēža skartajā pusē, ievērojami retāk tas var rasties bojājumam pretējā pusē. Nereti tās novērtē kā starpribu neiralģiju un zem šīs „maskas” paliek visas slimības izpausmes.


• Vēža gadījumā sāpju intensitāte var būt dažāda. Visbiežāk sāpes saistītas ar pleiras lapiņu iesaistīšanos. Sākumā iesaistās plaušu sedzoša lapiņa, bet vēlāk krūšu kurvi izklājoša, kā arī starpribu nervi un ribas (līdz pat sabrukšanai). Pēdējā gadījumā sāpes ir īpaši mokošas un nepakļaujas pretsāpju terapijai. Sāpes parasti pastiprinās pie ieelpas.


• Centrālā plaušu vēža gadījumā sāpes saistītas ar pleiras kairinājumu sakarā ar plaušu segmenta vai tā daļas saplakšanu, ar reflektoru asins vadu spazmu. Sāpes var izstarot uz plecu, lāpstiņu, vēderu, sāpes var simulēt stenokardijas lēkmes


• Aizdusu novēro 30-40% gadījumu un tas var būt diezgan agrs saslimšanas simptoms. Aizdusas izteiktība lielā mērā atkarīga no skartā bronha kalibra. Pieaugošs elpas trūkums, sirdsklauves un stenokardijas tipa sāpes krūtīs, ko dažreiz pavada ritma traucējumi – liecina par tālu aizgājušu plaušu vēzi.


• Paaugstinātu ķermeņa temperatūru atzīmē 40-80% pacientu ar centrālu plaušu vēzi. Šis simptoms kā likums saistīts ar krēpu aizturi un to inficēšanos sakarā ar bronhu nosprostošanos ar audzēju. Temperatūras reakcijas ilgums var būt no dažām dienām, līdz dažām nedēļām vai pat dažiem mēnešiem. Perifērā vēža gadījumā klīniskās izpausmes ir daudz skopākas salīdzinot ar centrālo vēzi.


• Plaušu vēzis ātri metastazējās. Metastāžu gadījumā var parādīties papildus simptomi, piemēram, ja audzējs sasniedz videni un reģionālos limfmezglus var novērot apgrūtinātu rīšanu un runu, augšējās dobās vēnas sindromu un citus simptomus, ko rada krūškurvja orgānu nospiešana. Plaušu vēža metastāzes var skart arī citus orgānus attālāk no krūšu kurvja dobuma..


• Ītona-Lamberta sindromsReta autoimūna saslimšana, kam raksturīga pakāpeniska muskuļu vājuma attīstība, īpaši iegurņa un augšstilbu rajonā. Sindroma biežums – apmēram 6% plaušu vēža gadījumu, galvenokārt pie sīkšūnu plaušu vēža.

• GinekomastijaKrūšu dziedzeru uzbriedums vīriešiem; sastopams 6% gadījumu, parasti lielšūnu karcinomas gadījumā.


• Hiperkoagulatīvs stāvoklisIr paaugstināta asins recēšana. Sastopams 10-15% gadījumu. Pacientus, kam bez cita redzama iemesla attīstās dziļo vēnu tromboze, vajadzētu izmeklēt uz plaušu vēzi.


• Vēža hiperkalciēmijaIr palielināts kalcija daudzums asinīs. Ir viens no biežākajiem vielmaiņas traucējumiem vēža gadījumā vispār, īpaši pie plaušu un krūts vēža.

• Ektopiska adrenokortikotropiskā hormona (AKTH) sekrēcija. Tas ir sindroms, kad organisms izstrādā papildu steroīdos hormonus. Sastopams 3-7% plaušu vēža pacientu, galvenokārt pie sīkšūnu plaušu vēža; izpaužas ar izteiktu vājumu un svara zudumu.

Plaušu vēža diagnostika

• Plaušu vēža diagnostika agrīnā periodā ir samērā grūts uzdevums, jo rīcībā esošo diagnostisko metožu rezultāti ne vienmēr pietiekamā mērā var norādīt uz vēža attīstību, vai var tikt traktēti kā cits process, piemēram, plaušu karsonis.


• Pārskata rentgenogramma• Par galvenajām plaušu vēža diagnostikas

metodēm tiek uzskatītas rentgenoloģiskās metodes. Rentgenogrāfija ļauj atklāt lielus audzējus (> 1cm), tāpat ārsts var noteikt audzēja lielumu un lokalizāciju.


• Centrāls plaušu vēzis var radīt bronha nospiešanu un noteiktas plaušu daļas ventilācijas traucējumus. Tālāka bronhu necaurejamības progresēšana var radīt pneimoniju. Ja bronhs tiek pilnīgi slēgts, attīstās atelektāze (plaušu saplakšana).


• Asins analīzes• Asiņu izmeklēšanu veic, lai iegūtu datus par

kopējo organisma stāvokli, piemēram, par to kā funkcionē aknas, kā arī citi dzīvībai svarīgi orgāni, imūnā sistēma, kā arī lai noskaidrotu kādi ir asins rādītāji.

!!! Ir paaugstināta asins recēšana. Sastopams 10-15% gadījumu. Pacientus, kam bez cita redzama iemesla attīstās dziļo vēnu tromboze, vajadzētu izmeklēt uz plaušu vēzi.


• Bronhoskopija• Starp papildus diagnostiskām metodēm

būtiska loma ir bronhoskopijai. Dažos gadījumos tā ļauj ieraudzīt, kas izvirzās bronha lūmenā, kā arī audzēja infiltrāciju bronha sieniņā vai bronha nospiešanu.


• Citas metodes• Diagnozes apstiprināšanai var tikt izmantota

morfoloģiskā izmeklēšana, kuras laikā tiek izmantotas krēpas, uztriepes un noskalojumi no bronhiem, tie tiek izmeklēti uz vēža šūnu klātbūtni.


• Ja ir aizdomas, ka metastāzes ir limfmezglos, var tikt izmantota arī mediostinoskopija. Tā ir ķirurģiska procedūra, kas tiek veikta medikamentoza miega laikā. Kakla rajonā tiek veikts neliels grieziens, caur kuru krūšu kurvī ievada mazu caurulīti ar apgaismojumu galā, līdzīgu kāda tā ir bronhoskopijā. Mediastinoskopijas laikā ārsts var noteikt, kur atrodas audzējs, vai tas ir izplatījies uz blakus esošiem audiem un nepieciešamības gadījumā veikt biopsiju.


• Zelta standarts - datortomogrāfija (CT)

Plaušu vēža ārstēšana

• Mūsdienu medicīnā izšķir 3 galvenās ārstēšanas metodes:

1) ķirurģija,

2) staru terapija,

3) ķīmijterapija.


• Ķirurģiska vēža ārstēšana-metodes pamatā ir vēža izņemšana. Vēža īpaša pazīme ir tā, ka vēža šūnas sakoncentrētas vienuviet.

• Problēma ir tur, ka dzīvē to izdarīt ir diezgan grūti, īpaši ja process jau noris pēdējās stadijās. Pat ja ķirurgam izdevies izdalīt 99% šūnu, 1% var izplatīties pa brūci, tādejādi provocējot atkārtotu slimības uzliesmojumu.


• Vēža staru terapija- jonizētā starojuma ietekmē vēža šūnās rodas vairāk mutāciju, kā rezultātā šūnas iet bojā. Lielāka daļa organisma normālo šūnu nav tik dziļas izmaiņu un tās ātri atjaunojas.

• Daudz blakusparādību-apetītes samazināšanās, slikta dūša, vemšana, leikocītu, trombocītu, limfocītu samazināšanās asinīs, anēmija. Ādas atrofija.


• Ķīmijterapija-balstīta uz tādu preparātu ievadīšanu organismā, kas ir spējīgas apspiest vēža šūnu augšanu bez nozīmīga veselo audu un orgānu bojājuma. Divu un vairāk preparātu kombinācija (poliķīmijterapija) paaugstina terapijas efektivitāti.

• Blakusparādības- slikta dūša, vemšana, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi, flebīts (vēnu iekaisums), cistīts, dermatīts, alerģiskas reakcijas u.c.

Paldies par uzmanību!

plaušu vēzis

Health & Medicine