pūkaugļu zemais (zāļu) purvs pārejas purvs · augi un dzivnieki purva-a2.indd author: daiga...
TRANSCRIPT
Zemais (zāļu) purvs Pārejas purvs
Augstais (sūnu ) purvs
Sila virsis
Mazais viršu zilenītis
Polijlapu andromeda Ārkausa
kasandra
Magelāna sfagns
Brūnais sfagns Iesarkanais
sfagns
Lācene Apaļlapu rasene Garlapu rasene
Purva dzērvenePurva sviestbeka
Purva bērzlape
KrīklisDzeltenais tārtiņš
Purva tilbīte
Lielā čakste
Ciņu mazmeldrs
Pundurbērzs
Makstainā spilve
Spilgtā purvuspāre
Parastais purvraibenis
Purva dzeltenis
Uzpūstais grīslis
Augstais grīslis
Buksbauma grīslis
Rūsganā melncere
Niedru stērste
KuitalaOrmanītis
Starainā atskabardze
Parastādzīparene
Atrotītā sirpjlape
Parastā smailzarīte
Parastā purvmirte
Spožā skrejvabole Bezdelīgactiņa
Parastā kreimule
Trejlapu puplaksis
Purva atālene
Asinssarkanā dzegužpirkstīte
Iedzeltenā dzegužpirkstīte
Stāvlapu dzegužpirkstīte
Plankumainā dzegužpirkstīte
Dūkstu grīslis
Parastais baltmeldrs
Alpu mazmeldrs
Struplapu sfagns
Purva sisenis
Gaigala LietuvainisPurva
vārnkāja Dzeltenā akmeņlauzīte
Dzērve
Purva šeihcērija
Purvāju vienlape
Lēzeļa lipare
Šaurlapu spilve
Pūkaugļu grīslis
Purv
a ti
piPu
rvus
kla
sific
ē at
karī
bā n
o ve
ida,
kād
ā ti
e sa
ņem
ūde
ni u
n m
iner
ālvi
elas
. Lat
vijā
sa
stop
aug
stos
, zem
os u
n pā
reja
s pu
rvus
un
tos
var n
otei
kt p
ēc ra
kstu
rīga
jām
au
gu s
ugām
. Pur
vi v
eido
jas
aiza
ugot
ūd
enst
ilpēm
vai
arī
pār
purv
ojot
ies
saus
zem
ei.
Saga
tavo
ts E
iropa
s Ko
mis
ijas
LIFE
-Dab
a fo
nda
atba
lstīt
ā pr
ojek
ta
LIFE
04N
AT/L
V/00
0196
“Pur
va b
ioto
pu a
izsa
rdzī
bas
plān
a īs
teno
šana
Lat
vijā
” ie
tvar
os
Izde
vējs
: Lat
vija
s D
abas
fond
sTe
ksts
: Mār
a Pa
kaln
eZī
mēj
umi:
Rūta
Kaz
āka
Māk
slin
iece
: Dai
ga B
rinkm
ane
Iesp
iest
s Je
lgav
as ti
pogr
āfijā
2007
Tikp
at s
peci
fiska
ir a
rī p
urvu
dzī
vnie
ku
vals
ts. P
urvi
ir p
atvē
rum
s da
udzā
m
gājp
utnu
sug
ām –
zos
īm, d
zērv
ēm, k
ā ar
ī lig
zdoš
anas
vie
ta re
tām
, aiz
sarg
ājam
ām
un p
urva
m ra
kstu
rīgā
m p
utnu
sug
ām
- pur
va ti
lbīt
ei, d
zelt
enaj
am tā
rtiņ
am,
liela
jai č
akst
ei, l
ietu
vain
im, k
uita
lai,
dažā
dām
pīļv
eidī
gajā
m s
ugām
. Kat
rā
purv
ā at
radī
sim
arī
tika
i pur
viem
ra
kstu
rīga
s ku
kaiņ
u su
gas
– ta
uriņ
us,
spār
es u
n va
bole
s.
Zem
ie (z
āļu)
pur
viZe
mie
pur
vi v
eido
jas
iepl
akās
, kur
pie
plūs
t gr
unts
ūden
s un
m
iner
ālvi
elām
ba
gāti
upju
un
av
otu
ūdeņ
i. Ti
e sa
stop
ami a
ugst
o pu
rvu
mal
ās, u
pju
palie
nēs
un e
zeru
kr
asto
s. G
alve
nokā
rt t
e do
min
ē da
žāda
s gr
īšļu
suga
s –
augs
tais
grīsl
is, u
zpūs
tais
grīli
s, dz
elzs
zāle
u.c
., ne
reti
sast
op a
rī tr
ejla
pu p
upla
ksi,
purv
a vā
rnkā
ju u
n pu
rva
atāl
eni.
Zāļu
pur
vi b
agāt
i ar
sūnā
m, t
omēr
citi
em p
urvu
tip
iem
raks
turīg
ās sū
nas –
sfag
ni –
te n
eaug
.
Sast
op a
rī zā
ļu p
urvu
s, ku
ros
zem
es v
irspu
sē i
zplū
st
avot
i, ku
ri ir
bagā
ti ar
dze
lzi,
kaļķ
i vai
sēr
u. Ī
paši
bagā
ti au
gu s
ugām
ir k
alci
filie
zāļ
u pu
rvi,
kuro
s se
v pi
emēr
otu
dzīv
otni
atr
od L
atvi
jā īp
aši a
izsa
rgāj
amas
au
gu
suga
s: be
zdel
īgac
tiņa,
mel
ncer
e, p
aras
tā k
reim
ule,
kā
arī k
rāšņ
as
orhi
deja
s – d
ažād
as d
zegu
žpirk
stīšu
suga
s.
Pāre
jas
purv
iPā
reja
s pu
rvos
ir
maz
āka
grun
tsūd
ens
iete
kme,
be
t pa
lielin
ājus
ies
nokr
išņu
lom
a. T
ie ir
kā
star
psta
dija
sta
rp
zem
ajie
m u
n au
gsta
jiem
pur
viem
, sas
topa
mi e
zeru
kra
s-to
s un
aug
sto
purv
u m
alās
. Līd
zīgi
kā
zem
ajos
pur
vos,
te a
ug d
ažād
as g
rīšļu
sug
as –
pūk
augļ
u gr
īsli,
dūks
tu
grīsl
i, ar
ī pur
va š
eihc
ērija
, par
asta
is ba
ltmel
drs,
Alpu
maz
- m
eldr
s, ša
urla
pu s
pilv
e.
Sūnu
stā
vā d
omin
ē sf
agni
, bet
da
udz
arī c
itu š
im p
urva
tipa
m ra
kstu
rīgu
sūnu
sug
u. A
rī te
var
sa s
tapt
aiz
sarg
ājam
ās a
ugu
suga
s: pl
anku
mai
no
dzeg
užpi
rkst
īti,
purv
āja
vien
lapi
, Lē
zeļa
lip
ari,
purv
a sū
neni
.
Aug
stie
(sūn
u )
purv
iAu
gstie
pur
vi v
eido
jas
no z
emaj
iem
un
pāre
jas
purv
iem
, ka
d kū
dras
slā
nis
ir iz
veid
ojie
s tik
bie
zs, k
a va
irs n
av ie
-sp
ējam
a gr
unts
ūden
s pi
eplū
de.
Ūde
ni u
n ba
rības
vie
-la
s tie
saņ
em t
ikai
ar
atm
osfē
ras
nokr
išņie
m. A
ugst
ajie
m
purv
iem
var
būt
kup
olve
ida
vai l
ēzen
a vi
rsm
a. N
o pā
re-
j iem
pur
vu t
ipie
m t
ie a
tšķi
ras
ar c
iņu-
lām
u ko
mpl
eksu
. U
z ci
ņiem
dom
inē
mak
stai
nā s
pilv
e, p
urva
dzē
rven
e un
sīk
krūm
i - v
irši,
vist
enes
. Iep
lakā
s sa
stop
pol
ijlap
u an
dro-
med
u, p
aras
to b
altm
eldr
u un
kuk
aiņē
dāja
ugu
– ap
aļ la
pu
un g
arla
pu r
asen
i. Ra
sene
pie
lāgo
jusie
s na
badz
īga j
iem
pu
rva a
pstā
kļie
m, p
ievi
linot
, ar ī
pašie
m fe
rmen
tiem
izšķ
ī di-
not u
n ta
d uz
sūco
t kuk
aiņu
s. Be
t cie
šu v
ienl
aidu
s pa
klāj
u ve
ido
augs
tajie
m p
urvi
em ra
kstu
rīgās
sūn
as –
sfa
gni.
Arī
augs
tajo
s pu
rvos
sas
topa
mas
aiz
sarg
ājam
as a
ugu
suga
s - c
iņu
maz
mel
drs,
pund
urbē
rzs,
vidē
jā ra
sene
.
1.
2.
3.
AUG
I UN
DZĪ
VNIE
KI
PURV
ĀPU
RVĀ
PURV
PURV
AAVE
IDO
ŠAN
ĀS
Purva veidošanās, aizaugot ezeramPurvu veidošanās, aizaugot ezeriem, sākusies pēcleduslaikmetā pirms apmēram 8000-5000 gadiem, bet vecākie purvi veidojušies vēl agrāk – pirms
12000-9000 gadiem. Visi mūsdienu augstie jeb sūnu purvi, kas veidojušies, aizaugot ezeriem, ir izgājuši līdzīgas attīstības stadijas.
Ezera dibenā sāk uzkrāties sapropelis – ūdensaugu un ūdensdzīvnieku atlieku maisījums ar māliem vai smiltīm. Pamazām ezera krastmalu augājs sāk pāraugt atklāto ūdensvirsmu. Sapropeļa klātbūtne purva pamatnē nepārprotami norāda uz purva izcelsmi no ezera tā aizaugšanas procesā.
Ezera krasti arvien vairāk pārpurvojas un veidojas zemais jeb zāļu purvs, kas ir pirmā purva attīstības stadija. Tajā galvenokārt dominē dažādas grīšļu su-gas, niedres, puplakši un kosas. Augiem atmirstot, uzkrājas zāļu kūdra. Purva barošanos nodrošina gruntsūdeņi.
Kūdras slānim kļūstot arvien biezākam, samazinās gruntsūdeņu un pieaug nokrišņu loma purva barošanās procesā. Purvs savā attīstībā iziet pārejas pos-mu uz pēdējo attīstības stadiju – augsto jeb sūnu purvu, bet šo starpstadiju sauc par pārejas purvu. Pārejas purvā parādās vēl citas augu sugas kā arī augsto purvu pirmās iezīmes – sfagni un šeihcērijas.
Kūdras slānis kļuvis tik biezs, ka barošanās ar gruntsūdeņiem vairs nav iespējama. Austajā jeb sūnu purvā augi barības vielas saņem tikai ar atmosfēras nokrišņiem un ir pirmērojušies šādiem apstākļiem – te dominē sfagni, kas ir galvenā sūnu kūdras sastāvdaļa. Sfagni katru gadu pieaug vismaz par 1 mm, bet to atmirušās daļas kopā ar citu augu nesadalītajām atliekām veido kūdru. Nereti purva centrālajā daļā pat izveidojas kupols.
1.
Baltā ūdensroze
Platlapu vilkvālīte
Dzeltenā lēpe
Trejlapu puplaksis
Struplapu sfagns
Dūkstu grīslis
Ciņu mazmeldrs
Uzpūstais grīslis
Alpu mazmeldrsPurva
šeihcērija
Parastais baltmeldrs
Pūkaugļu grīslis
Sila virsis
Apaļlapu rasene
Brūnais sfagns
Iesarkanais sfagns
Magelāna sfagns
Makstainā spilve
Lācene
Polijlapu andromeda
Purva dzērvene
2.
3.
4.
Parastā niedre
Augstais grīslis