Laime nav atrodama bezdarbībā un mierā, bet kustībā un centībā.

Dainis Īvāns lielu daļa sava laika pavada Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. Kaimiņos Krustpils novadam. Taču viņa dzimta sakņoju-sies arī Krustpils novada „Lapaiņu” mājās. Viņa senči atdusas Antūžu kapsētā. Daiņa vecmāmiņas brālis ir vienīgais krustpilietis, kurš dažādos karos saņēmis četru armiju augstākos apbalvojumus - 2 Jura krustus, Sarkanā Karoga ordeni, Lāčplēša ordeni un 2 Dzelzs krustus. Saikni ar Krustpils pagastu Dainis Īvāns nav zaudējis. Kopā ar krustpilieti Gundaru Kalvi viņš darbojas Jēkabpils latviešu biedrības valdē. Pēdējā reizē, kad Gundars kopā ar draugu Kārli Staru ciemojās viņa lauku mājā, Dainis uzdeva daudz jautājumu par Krustpils novadu, ko viņš vēro ne tikai no malas. Ar viņa atļauju šīs sarunas ierakstu publicējam.

Ja būs gribēšana, risinājums radīsies.D.Ī.: Kāda, Kārli, ir tava dzīves pieredze?

Kārlis Stars: Krustpilieši jau labi zina, ka esmu projektu vadītājs Krustpils novada pašvaldībā. Ar pašvaldības darbu esmu saistīts kopš 2005. gada. Septīto gadu vadu dažāda mēroga infrastruktū-ras projektus, no kuriem pabeigti ir apmēram 70, sākot no bērnu rotaļu laukumiem, izziņas takām līdz pat Variešu sākumskolas sporta piebūves būvniecībai. Mans darba uzdevums ir arī investī-ciju plānošana novadā, kas ļauj saskatīt mūsu attīstības perspektīvu.

D.Ī.: Kādas naudas summas ir izdevies piesaistīt?

K.S.: Iepriekšējā plānošanas periodā esam realizējuši projektus apmēram 8 miljonu apjomā. Priekšdienās šai ziņā būs grūtāk, jo likums paredz naudas piesaistīšanu reģionāliem attīstī-bas centriem atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam. Viens no mūsu partijas politiķiem jau reiz izteicies, ka pārējā teritorija paliks „putniem un zvēriem”, bet tur jau tāpat cilvēki dzīvo.

D.Ī.: Man, kad apmeklēju savu senču bijušās mājvietas pašreizējā Krustpils pagastā, kļūst bēdīgi redzot daudz tukšu, neapdzīvotu sētu. Kā laukos atgriezīsiet cilvēkus?

G.K.: Demogrāfija! Tā ir mūsu programmas pirmā un galvenās sadaļa. Salīdzināsim kaut vai bērnu pabalstus Latvijā un Igaunijā. Tie kaimiņ-valstī ir nesalīdzināmi lielāki un arī dzimstība augstāka. Mēs novadā pabalstu par pirmo bērnu esam dubultojuši vai pat trīskāršojuši. 2013. gadā mums dzima 46 bērni, savukārt pagājušogad piedzima 75. Lai arī kopējais iedzīvotāju skaits vēl samazinās, jaundzimušo skaits aug. Arī izdekla-rēto bērnu skaits samazinās. Tā ir cerība. Kārļa darbības lauciņā ir iecere katrā apdzīvotā vietā izveidot jauno māmiņu pastaigas, bērnu atpūtas laukumus, āra trenažierus, šūpoles.

K.S.: Mums ir 10 ciemi un faktiski tikai Medņu ciemā kā pēdējā atlicis vēl uzlikt kvalitatīvu, drošu rotaļu laukumu. Kādi 3 no tiem izveidoti par Eiropas naudu, pārējie par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tā bija viena no mūsu priori-tātēm.

D.Ī.: Bet izremontētā Medņu skola stāv tukša!

K.S.: Tukša gan. Ir idejas, kā ēku izmantot, bet pagaidām ar to piepildīšanu neveicas.

G.K.: Esam mēģinājuši zem skolas jumta palikt nevalstiskās organizācijas, kādu Variešu pagastā netrūkst. Turpat ir entuziasti, kas vāc dažādas saimnieciskās lietas, arī kara, nacionālo partizā-nu cīņas relikvijas. Vienā vietā tad varētu apvienot bibliotēku, muzejus, kolekcijas, nevalstiskās organizācijas.

D.Ī.: Man labs piemērs šai ziņā ir Daugavpils novada Naujienes pagasta skola, kur tagad ir lielisks novada vēstures muzejs. Tātad, viss iespējams.

K.S.: Pēdējais mēģinājums rast risinājumu bija vēl šopavasar, kad novada vadība tikās ar ciema aktīvistiem, bet visiem pieņemamu kompromisu neizdevās panākt.

G.K.: Pagājušā sasaukuma sākumā mums tāpat bija jāmeklē risinājums Sūnu pamatskolas vecās ēkas izmantošanai. Tur blakus dažādām trasēm, tai skaitā NATO standartiem atbilstošai šķēršļu joslai, tagad atrodas jaunsardzes centrs, to izmanto arī Nacionālie Bruņotie spēki.

D.Ī.: Un kā ar pārējām, vēl „apdzīvotajām”

mācību iestādēm? Vai negrasāties atteikties no Krustpils skolas, kas faktiski jau atrodas pilsētas teritorijā kā Krustpils pagasta „anklāvs”?

G.K.: Sagadījies, ka mūsu deputātu kandidātu sarakstā ir divu skolu direktori. Skolu lietas mums ir zināmas un tuvas. Mums bijušas spraigas diskusijas par to nākotni un esam nolēmuši turēties varbūt arī pie novada pašvaldī-bas vairākumā nepopulāras domas: visas esošās skolas saglabāt nākotnē, lai arī skolnieku skaits vienā otrā tuvojas 40 bērniem, kas, protams, ir maz. Taču mums jāņem vērā, ka pašlaik diezgan labi piepildīti ir novada bērnudārzi, atvērta jauna pirmskolas izglītības grupiņa Mežārē.

K.S.: Mūsu skolām, kas atrodas tuvu pilsētai, jāiztur liela konkurence. Arī pats esmu mācījies pilsētas 3. vidusskolā aiz novada robežas. Daudziem piepilsētas pagastu iedzīvotājiem, kas strādā Jēkabpilī, izdevīgāk bērnus vest uz turieni.

D.Ī.: Vēl viens šķērslis ģimenēm izmantot gan pastāvošās izglītības iestādes, gan tukšo Medņu skolu droši vien ir sliktie ceļi. Uz Medņiem tie nav izcili nedz no Antūžu, nedz Variešu, nedz Kūku ciema pusēm.

G.K.: Satiksmes ministrija sola šogad noasfaltēt ceļa posmu no Variešiem līdz Medņiem. Vispār mūsu novada ceļu kopgarums pārsniedz 400 km. Pagasta spēkiem tos savest kārtībā nav iespējams. Cenšamies vienīgi tiem neļaut sabrukt līdz brīdim, kad pienāks valsts rinda rekonstrukcijai. Ir jau lietas, ko mēs nespējam ietekmēt. Ja, piemē-ram izglītības ministrija pieņem noteiktu skolēnu skaitu, kam jābūt vidusskolā, tad mēs varam grozīties vienādi vai otrādi, bet pārkāpt likumu nedrīkstam.

K.S.: Ko varam darīt valsts ceļu ātrākai savešanai kārtībā savā teritorijā, ir Eiropas finansējuma piesaistīšana caur Lauku atbalsta dienestu. Krustpils novadam tur ir 1,5 miljonu eiro liela kvota, ko tuvākos gados izmantosim 21 km lauku ceļu atjaunošanai prioritāros posmos. Tie noteik-ti organizējot sanāksmes un konsultējoties ar vietējiem lauku uzņēmējiem - lauksaimniekiem un kokapstrādātājiem. Savukārt novada uzņēmējdarbības veicināšanā mums liela cerība uz bijušo Krustpils lidlauka teritoriju. Tur iezīmējušās lielas rūpnieciskas ieceres. Tuvākā laikā kokrūpniecība šeit varētu nodrošināt 70 darba vietas, bet perspektīvā līdz pat 200. Loģis-ki, tas nenotiks pāris gados.

D.Ī.: Labs paraugs tam, ko var darīt, ir jūsu novada atkritumu šķirošanas uzņēmums „Dziļā vāda”.

G.K.: Tas ir liels ieguvums. Līdztekus novads var lepoties ar citiem panākumiem vides sakārtotī-bā. Mēs esam gājuši uz priekšu cilvēku sapratnē par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, atjaunojam zivju resursus, iekārtojam atpūtas vietas, izdodam audzinošus bukletus, ķeram gan cūkmenus, gan malu zvejniekus. Tas stingri ietekmē cilvēku domāšanu, sapratni, ka šī ir mūsu zemīte, kas jātur tīra un veselīga.

K.S.: Tāda kā novada dabas vizītkarte ir

Laukezera dabas parks. Tas tiek uzturēts no dabas resursa nodokļa ieņēmumiem. Turpmā-kiem diviem gadiem ir iezīmēts Eiropas struktūr-fondu finansējums Laukezera dabas parka attīstī-bai. Bez pašvaldības līdzfinansējuma ieguldīsim 200 000 eiro Eiropas naudas jauna stāvlaukuma, kāpņu, ezera laipas, soliņu, galdiņu, skatu platfor-mu un citas infrastruktūras būvei. Zivju resursus katru gadu atjaunojam vairākos novada ezeros desmit divpadsmit tūkstošu eiro apjomā.

G.K.: Nevar nepamanīt, ka mūsu upīšu un ezeru krasti paliek tīrāki. Žēl tikai, ka Latvijā joprojām nav ieviesta tukšās taras deponēšanas sistēma, kad cilvēks par nodoto pudeli vai skārdeni iegūst kaut puscentu.

K.S.: Daudzās citās valstīs šī sistēma ļoti labi strādā.

D.Ī.: Vides piesārņošana tomēr sākas nevis vidē, bet gan cilvēku galvās. Vēl joprojām padomju dzīvesveida piedrazotā vide Krustpilī liecina, ka padomju domāšana nav pilnīgi izvēdināta arī no mūsu galvām.

G.K.: Ko varam gribēt, ja no Krustpils vēl nemaz ne tik sen gandrīz vienā dienā aizgāja 4 padomju armijas daļas, atstādamas gan tukšumu, gan ne pārāk patīkamu mantojumu. Lai to pārvarētu, jāpaplašina Latvijai lojālo, Latviju mīlošo cilvēku loks. Nekas neliecina, ka tas mums neizdosies.

Vairāk nekā savām vajadzībāmD.Ī.: Ko tu, Kārli, darīsi, ja kļūsi par Krustpils novada domes priekšsēdi? Vai uzskati, ka tev ir gana pieredzes un drosmes tam?

K.S.: Esmu dzimis un audzis tepat, Kūku pagastā. Vecmāmiņas dzimtas saknes nāk no Atašienes. Arī mani bērni aug šeit un tas, ka varu saviem spēkiem veidot labāku vidi arī viņiem, man dod dubultu enerģiju darīt. Es labi pārzinu mūsu teritoriju, pazīstu pagastu pārvaldes darbiniekus, saprotu viņu darba specifiku, spējas un vajadzības. Savā darbā cenšos strādāt radoši un koncentrēties uz rezultātu – lai darbs ir paveikts un problēmas atrisinātas. Mani nepamierina prātošana, kāpēc vienu vai otru lietu dažādu birokrātisku vai finansiālu iespēju dēļ nevar izdarīt. Uzskatu, ka vienmēr jāmeklē iespējas, kā izdarīt, ja tas iedzīvotājiem patiešām nepieciešams. Jābūt kādai kvalitātes latiņai, ko allaž pārvarēt. Pašvaldība strādā daudz augstā-kas atbildības un sarežģītības apstākļos nekā cilvēks vai uzņēmums savā saimniecībā. Bieži jārod nestandarta risinājumi. To esmu apguvis projektu vadīšanā, kas pati par sevi ir zināma veida problēmu risināšana.

D.Ī.: Piemēram...

K.S.: Piemēram, mums Zīlānos bija trenažieru zāle, ko savā klētiņā pasen izveidoja bijušais treneris un sporta entuziasts Jānis Āboliņš. Šī gadu tūkstoša sākumā klētiņai sāka tecēt jumts un šķiebties sienas. Skolotājs sūrojās, ka visas delegācijas no pagasta izstaigājušas telpas, beigās nospriedušas, ka pagasts nevarot līdzēt, jo nedrīkstot ieguldīt privātā īpašumā. Kā nevar, ja

cilvēks nesavtīgi un bez atlīdzības to visu iekārto-jis un dara sabiedrības labā! Es iedegos! Pagastā noorganizējām biedrību. Klētiņas caurais jumts bija dzinulis, kādēļ pēc Lauksaimniecības univer-sitātes beigšanas sāku mācīties projektu vadīša-nas kursos un projektu vadīšana kļuva par manu pamatprofesiju. Izstrādāju klētiņas atjaunošanas projektu, kas tagad īstenots, ieguldot gan Eiropas, gan pašvaldības līdzekļus, gan biedru un atbalstī-tāju ziedoto. Dibinot biedrību “Jāņa Āboliņa sporta klubs” domāju par to cik daudz Kūku pagastā ir jāpaveic, lai bērniem un jauniešiem būtu kvalitatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas, tāpēc tika izremontēta un aprīkota trenažieru zāle, Zīlānos tapa bērnu rotaļu laukums, Jaunajā Muižā - jauniešu aktīvās atpūtas laukums un Mārdadža pamati tika likti izveidojot Latvisko svētku svinēšanas vietu Zīlānos.

D.Ī.: Joprojām netrūkst pacietības pārliecināt tos, kas ir pret un kas „nevar”?

K.S.: Vadot projektus no idejas tapšanas brīža līdz realizācijai ir iziets garš process, kad ir jāsaskaņo vajadzības, jāvienojas par risināju-miem, jāpiesaista finansējums, jāargumentē projekta nepieciešamība. Galvenais jākoncentrē-jas uz rezultātu, nevis uz ikdienišķām pretrunām un nesaskaņām. Ir gājis arī grūti, bet ar gandarī-jumu ikdienā skatos uz savu veikumu – bērnu rotaļu laukumiem ciematos, jauno Variešu sākumskolas ēku, šķēršļu joslu pie Vecās sūnu skolas, Mārdadzi, sakopto Laukezeru, Baļotes ezeru un citiem pabeigtiem projektiem.

G.K.: „Klētiņas efekts” ir labs piemērs. Vesela plejāde puišu, kas tajā trenējās, reiz kļuvuši par izciliem sportistiem. Kad klētiņa bruka, un čempionu paaudzei nebija sekotāju. Tagad pēc trenažieru zāles atjaunošanas mums atkal ir savi čempioni.

K.S.: Es gan uzskatu, ka tas vairāk saistīts ar trenera fenomenu. Jānis Āboliņš bija treneris ar lielo burtu. Tagad viņa aizsākto pārņēmis Ņikita Sekretovs. Infrastruktūra ir tikai palīglīdzeklis. Visas lietas atkarīgas no cilvēka.

Lai novada stāsts nebeigtosD.Ī.: Kur vajadzētu kaut ko atņemt pašvaldības „greznībai”, ko darīt ko savādāk, lai cilvēki būtu droši, ka viņu kopējās naudas maks ir uzticamās rokās?

K.S.: Ir vairākas lietas, kas jādara savādāk, lai ietaupītu. Piemēram, pārskatot autoparka izman-tošanas principus. Esošais pašvaldības autoparks ir nolietots, ar lielām remontu un degvielas patēriņa izmaksām. Dažreiz ir gadījumi, kad gadā remontos automašīnai tiek ieguldīta puse tās vērtības. Autoparks ir jāatjauno, autobusi jālieto lietderīgāk – jādod uz nomu, lai atpelna savas izmaksas, tāpat kā to dara kaimiņi, piemēram, Viesītes Transports. Daudz darāmā ir komunālajā saimniecībā. Es uzskatu, ka tā ir jāauditē, jāizvērtē izmaksu un ieņēmumu pozīcijas, jāskatās kur var ietaupīt, kur samazināt zaudējumus. Jāparēķina, varbūt esošais aprīkojums ir jāmaina uz efektīvāku, piemēram apkures katli, vai kāds siltumtrases posms. Ir jāmaina saimniekošanas modelis. Viena no mūsu prioritātēm ir ceļu uzturēšana. Ceļu un ielu kopgarums novadā ir virs 400 km. Iepriekšējā Eiropas naudas plānošanas periodā atjaunojām aptuveni 16 km novada ceļu. Turpmākajos pāris gados atjaunosim vēl 21 km, bet tie kopumā ir mazāk kā 10 % no ceļu kopgaru-ma. Ceļu fonda finansējums uz vienu kilometru sastāda aptuveni EUR 500,-/gadā. Par šo naudu ir jānogreiderē, jānotīra sniegs un jāveic citi darbi. Tā arī viss notiek – naudas ir maz, taupām, greiderējam, tīrām sniegu, neko lielāku izdarīt nevaram. Veidojas apaugums, grāvji aizaug, caurtekas aizsērē. Ir jādomā, kā izdarīt vajadzīgo ar to kas mums ir - jāizvērtē iespēja iegādāties savu ceļu uzturēšanas tehniku, jo firmas, no kurām esam pirkuši pakalpojumus, nereti nespēj tikt ar visu darbu apjomu galā, kāpina cenas. Ja būtu normāls greiders, ekskavators apauguma noņemšanai un grāvju tīrīšanai, pašizgāzējs apauguma aizvešanai un materiāla pievešanai, varbūt darbi ritētu raitāk. Šādi darbus organizē mūsu kaimiņi - Salas novads un Viesītes novads. Novadam jāizdara pēc iespējas vairāk ar tiem līdzekļiem, kas tam ir. Lai gan ir jomas, uz kuru rēķina nedrīkst taupīt. Piemēram, mūsu bērni, viņu izglītība. Skolas ir dzīvība mūsu novada tuvākajās un tālākajās vietās.

Par ceļiem, skolām un tēvzemi

Dzinulis pārmaiņām ir ticība un spēja spītīgi stāties pretī tiem, kas netic, ka var un vajag! 2013. gada pašvaldību vēlēšanās mēs startējām pirmo reizi, solījām daudz un paveicām solīto.

Bērnu rotaļu laukumiVar jau runāt par to, ka bērnam nav svarīgi,

spēlēties smilšu kaudzē vai glītā smilšu kastē, šūpoties koka zarā vai drošās šūpolēs. Vecākas paaudzes ļaudis mēdz teikt – mēs augām un izaugām skraidot lauku pļavā un mīcot dubļus peļķē. Mēs iztikām, un, iztiks arī šī paaudze. Var! Bet… mūsdienu bērnam ir iespēja rotaļāties 20. gs. laukumiņā - krāsainā, drošā un daudzfunkcio-nālā. Un tieši šādu bērnību mēs vēlamies dāvāt visiem novada bērniem. Pļavā pie daudzdzīvokļu mājām 2013. gadā

Zīlānos tapa bērnu rotaļu laukums, ko uzcēla biedrība “Jāņa Āboliņa sporta klubs”, pateicoties LEADER projektu finansējumam; Vīpē, tajā pašā vasarā, Krustpils novada

pašvaldība ar LEADER atbalstu uzbūvēja bērnu rotaļu laukumu; 2014. gada vasarā LEADER finansējuma

ietvaros tapa bērnu rotaļu laukums Spunģēnos. LEADER projektu atbalstu negūst katrs

iesniegtais projekts, tāpēc bija skaidrs – jāatrod finansējums pašiem! Nosakot prioritāti demogrāfi-jas rādītāju uzlabošanai, par pašvaldības budžeta naudu tika uzcelti bērnu rotaļu laukumi: Jaunajā Muižā, Atašienē, Kūkās, Variešos un Antūžos. 2017. gada vasarā taps rotaļu laukums Medņos.

Bērni ir mūsu nākotne!

Baļotes ezers – Krustpils novada lielākais ezers, kas iecienīts atpūtnieku un makšķernieku vidū.

Zemes reformas rezultātā, zeme ap ezeru tika atgriezta mantiniekiem vai privatizēta. Publiskas piekļuves vietas “Baļotei’’ vairs nebija. Ezers bija nodots nomā biedrībai Baļote. Zivju resursi bija izsīkuši, zivis ar tīkliem tika izzvejotas. Iepriekš makšķerniekiem un atpūtniekiem tik iecienītais ezers bija zaudējis savu vērtību.

Jau otro pavasari pie ezera zaļo iekoptais zāliens, vējš spītīgi purina piekrastes bērzus, saule lielīgi spoguļojas plašajā ūdens klajumā. Tuvējos laukos sāk zaļot ziemāji. Ar skatu uz ezeru stāv vides inspektora mājiņa. Baļotes ezerā ir atgriezu-sies dzīvība. Ir ierīkota publiska peldvieta uz pašvaldības īpašumā iegūtā zemes gabala. Katru gadu ezerā tiek ielaisti tūkstošiem zivju mazuļu. Zveja ar tīkliem un murdiem ir aizliegta, ir ievies-ta licencētā makšķerēšana. Ezeram tiek dots vairāk kā ņemts no tā. Tas ir kļuvis par populāru aktīvās atpūtas vietu Krustpils novada iedzīvotā-jiem. Uz Baļoti brauc makšķerēt no Jēkabpils, Madonas, Līvāniem, Ogres, Rīgas.

“Vecā baltā Sūnu skola”Ar pagasta pārvaldes vadību 2012. gada pavasarī

izstaigājām Veco Sūnu skolu. Skats diezgan bēdīgs. Pamestas, drēgnas telpas, no sienām atlipusi krāsa, no griestiem karājas atdalījies apmetums. Telpas neapdzīvotas, nekurinātas. Sporta laukums meža ielokā pamests un aizaudzis, vingrošanas stieņi, ko savām rokām darinājis skolotājs Jānis Āboliņš, sarūsējuši un salauzti. Drūmi…

Ir 2017. gada 17. aprīlis. Vecajā baltajā Sūnu skolā uz reģistrāciju pulcējas vairāk kā 100 cilvēku, lai piedalītos sportiskā skrējienā, pārgājie-nā skolotāja Jāņa Āboliņa piemiņai.

Skolā ir sākusi ienākt dzīvība. Vienā skolas spārnā saimnieko biedrība “Daugavas Pārupieši”, kas piedāvā bezmaksas aktīvās atpūtas iespējas jauniešiem.

Sporta laukumā ir uzcelta NATO standarta militārās pieccīņas šķēršļu josla, kur fiziskās spējas attīsta Krustpils novada jaunsargi un trenējas Zemessardzes 56. kājnieku bataljona zemessargi. Šķēršļu joslā notiek dažāda līmeņa sporta sacensības.

Vecajā, baltajā Sūnu skolā ir iedegta cerības gaisma!

MārdadzisPāris gadu laikā Zīlāni ir kļuvuši par Kūku

pagasta kultūras un atpūtas centru. Agrāk puķēm klātās pļavas vietā tagad ir skaista atpūtas vieta ar zālāju, košumkrūmu stādījumiem, bruģētiem celiņiem. Tās vidū, kalna galā, ir ugunskura vieta ar latvisko zīmju simboliem, soliņi, šūpoles. Zemāk ir skatītāju sēdvietu rindas un mūsu brīvdabas estrāde – ‘‘Mārdadzis’’. Zīlānu centrs ir atdzimis – tur skraida un spēlējas bērni, skatuvi aizdzied un aizdejo novada ļaudis, šī ir mūsu spēka vieta, kur pulcējamies!

Variešu sākumskola2014. gadā tika uzsākta Variešu sākumskolas

piebūves būvniecība un 2015. gada septembrī durvis vēra jaunās skolas telpas. Tagad skolnieki var pilnvērtīgi sportot. Bērni mācās jaunā, ērtā un mūsdienīgā vidē. Pagasta iedzīvotājiem ir kur vingrot, spēlēt volejbolu, basketbolu.

Variešu pagastā ir saglabāta skola, saglabāta dzīvība!

Esmu uzskaitījis dažus no mūsu paveiktajiem darbiem. Darbiem, kuros ar mums bija domubied-ri un pret mums bija oponenti. Pēc padarīta darba ir gandarījums un prieks par paveikto. Es lepojos ar izbūvētajiem bērnu rotaļu laukumiem, Baļotes ezera pieejamību, Vecās baltās Sūnu skolas pielietojumu, Mārdadzi, jauno Variešu sākumsko-lu un ar daudziem citiem MŪSU pabeigtiem un aizsāktiem darbiem!

Patiesā cieņā, jauniem darbiem gatavs,Kārlis Stars

Tūdaļ noslēgsies četru gadu darba cikls Krustpils novadā, kas man ir bijis neierasti spraigs un interesants. Iespējams, daļai no Jums būs interesanti izlasīt atziņas, kuras esmu ieguvis gan vadot Krustpils novadu, gan veicot deputāta pienākumus.

Kā ierasts, ienākot politiskajā un saimnie-ciskajā vidē jaunam spēkam, arī Nacionālās Apvienības (turpmāk NA) pārstāvjiem bija liela vēlme mainīt ļoti daudzas lietas. Vai tas mums izdevās? Uz šo jautājumu var raudzīties divējādi. Ja lūkojamies NA pirmsvēlēšanu programmā, un paveiktajā šodien, tad vairums atzīs, ka jā - daudz. Tomēr vēlētos pakavēties pie citām, ārpus programmas pastāvošām lietām. Un tās ir, dažādu iedzīvo-tāju grupu aizstāvniecība, ieklausīšanās „mazā’’ cilvēka problēmās, gatavība risināt sarežģītus jautājumus u.tt. Ar šīm lietām ir klājies dažādi. Jautājumos, kuros nepieciešama vienkārša cilvēcība un iejūtība, pārsvarā gadījumu tika atrisināti radoši un pozitīvi. Mēs neatstājām novārtā ne iebrukuša jumta remontu ģimenei ar bērniem, ne pie ķēdes piesieta, saimnieku atstāta suņa likteni. Tā tam arī būtu jābūt. Iesākumā likās, ka arī visi citi jautājumi atrisināmi ātri un viegli. Tomēr te parādījās pirmās lielās atšķirības starp privātas zemnieku saimniecības vadīšanu un valsts/pašvaldības iestādi. Pirmais un lielākais šķērslis dažādu izmaiņu veikšanai bija standartu trūkums, kas ļautu pamatotu lēmumu pieņemšanai par viena vai otra darbi-nieka atdevi savam darbam vai profesionalitā-ti. Patreiz šāds standarts, pēc garām un plašām debatēm un viedokļu izklāstiem ir veikts un viss liecina, ka pēc tāda mēs varēsim strādāt turpmāk un izvērtēt gan vidējā, gan augstākā ranga darbiniekus.

Manuprāt, tuvākajā nākotnē, valstiskā līmenī ir jāatrisina jautājums par deputāta amata savienošanu, liedzot ieņemt amatus cilvēkiem, kuri vienlaicīgi pārstāv gan lēmēj-varu, gan izpildvaru. Ir pilnīgi skaidrs, ka jautājumos, kuri skar cilvēka privātās intere-ses, viņš nevar būt pilnīgi neatkarīgs un neieinteresēts. Šādas situācijas iedzīvotāju acīs grauj novada reputāciju un degradē rīcības brīvību.

Nevar nepiekrist viedoklim, ka politika ir tirgus placis, kur visi cenšas pārdot savu preci par labāko cenu. Te gan es nerunāju par privā-to labumu. KNAB-s var gulēt mierīgi... Drīzāk partejisko tirgu. Jau neilgi pēc nokļūšanas amatā sapratu, ka manās fantāzijās iedomātais kuģis ar nosaukumu „Krustpils novads’’ ir tikpat krāšņs un nepārspējams, bet tajā pat laikā smagnējs un grūti vadāms, kā viens cits kuģis gadsimtu atpakaļ. Nevēlos vilkt skumjas paralēles, tādēļ pievērsīšos savam redzēju-mam, lai situācija ar aizbergu mums iet secen.

Krustpils novads ir jāvada cilvēkam, kurš labi zina gala mērķi. Godīgi runājot, turpmā-kie četri gadi būs noteicošie mūsu novada nākotnei. Prognozēju jaunu funkciju pārlikša-nu no dažādām Ministrijām uz novadu budže-tiem (ceļu uzturēšanas klašu izmaiņas, melio-ratīvo sistēmu uzturēšana, internātskolu finansēšana u.tt.), skolu optimizāciju veicino-šas darbības (skolnieku minimālais skaits

klasēs, transporta plūsmas ierobežojumi utt.), ieņēmumus veicinošo darbību samazināšanu (notariālās darbības u.c.). Rezultātā daudzas pašvaldības, nespēdamas pildīt likumā noteik-tās funkcijas būs spiestas apvienoties lielos reģionos vai apriņķos. Nebūsim slinki un izlasīsim partiju piedāvātās programmas. Tajās veicamās lietas ir ierakstītas. Esmu pozitīvi pārsteigts, ka mūsu oponenti pietieko-ši atklāti saka, ka bez Jēkabpils pilsētas un plašā reģiona, diezin vai kas labs sanāks, cits politiskis spēks apšauba mazo skolu nepiecie-šamību. Tātad vēlētājiem izvēles iespējas ir, starp dažādiem nākotnes redzējuma piedāvā-jumiem.

Jau daudzus gadus pārstāvu Nacionālo Apvienību un man ir izveidojies pilnīgi skaidrs priekšstats par mūsu valsts un tautas eksten-ciālām lietām. No agras bērnības, kā pierīgas pašpuika, esmu zinājis, ka Latvijas spēks rodams laukos. Lauki izaudzina latvieršus par stipriem, strādīgiem un savai zemei uztica-miem ļaudīm. Nelielo novadu nākotne ilgākā termiņā ir latviešu nācijas, būt vai nebūt jautājums. Latvija kā zeme paliks. Tukša vieta pasaulē ilgi nestāv. Tomēr, cik ilgi būsim mēs, latvieši? Vai mēs nepazudīsim lielo pilsētu drūzmā, dažādo ticību, vaibstu un interešu masā? Vai mēs tiešām domājam, ka reģionālie centri spēs nodrošināt novadu attālāko skolu, kultūras namu, bibliotēku un uzņēmēju vajadzības? Es tam īsti neticu un darīšu visu, lai diena, kad tiksim sadzīti reģionos, kā bezpersoniskos un nāvējošos gulagos, pienāk-tu iespējami vēlāk. Mūsu, NA, centieni audzi-nāt jauniešus caur Jaunsardzi, Mazpulkiem, šķēršļu joslām, izravētu biešu vagām, izlasītu grāmatu kalniem, reizēm izpelnas augstprātī-gu pavīpsnāšanu. Mūsu, savukārt pārliecība, ka cilvēka vērtību nenosaka manieres, bet tikumi. Taču tikumu ieaudzināt bez svied-riem, mīlestības un zemes gudrības nav iespē-jams.

Atgriezīšos pie jautājuma par vadību. Mūsu novadu jāvada stipram, godīgam un pašaizliedzīgam priekšsēdētājam. Cilvēkam, kam acis deg darbā, un dūres savelkas cīņā par ikvienu iedzīvotāju. Cilvēkam, kurš nelieksies pārspēka priekšā, neļausies pierunāšanai un nepakļausies kārdinājumiem. NA ir ierasts būt citu partiju vidū nemīlētai. Sava tiešuma, darba spēju un nelokamības dēļ. Mēs esam komanda. Komanda ar senām tradīcijām būt kopā gan priekos, gan bēdās, savējos nepamest un neatstāt. Lai kādi nebūtu gaidāmo vēlēšanu rezultāti, lai kādas, šķietami nesaprotamas kombinācijas neveidotos pēc tām, mēs stingri turēsimies pie latviskas Latvijas un ilgspējīgas latviešu nācijas idejām.

Vēlos pateikt lielu paldies visiem ļaudīm, kuri ar nesavtīgu darbu bijuši līdzās iepriekšē-jā darba cēlienā. Paldies visiem administrāci-jas darbiniekiem, izpilddirektoram, pagastu pārvaldniekiem, iestāžu vadītājiem un ikdienas darbu veicējiem! Paldies skolotājiem, arodbiedrību pārstāvjiem, kultūras darbinie-kiem un bibliotekāriem! Paldies arī tiem, ar kuriem mūsu domas atšķīrās, Jūs likāt man domāt, iztirzāt un augt!

Zemnieks - Gundars Kalve

Labdien, Novadnieki!

NACIONĀLĀS APVIENĪBASIZVĒRSTĀ PROGRAMMA KRUSTPILS NOVADA2017. GADA PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANĀM

DEMOGRĀFIJA• Bērni ir mūsu nākotne! • Palielināta pašvaldības pabalsta likme bērniņam piedzimstot;• Visiem pašvaldības teritorijā dzīvojošiem

bērniem nodrošināta iespēja apmeklēt pirmskolas izglītības iestādes;

• Dāvanu karte katram pirmklasniekam skolas gaitas uzsākot;

• Ierīkoti vai pilnveidoti Jauniešu aktīvās atpūtas laukumi katrā ciemata centrā.

LATVISKUMS• Būsim kopā par latvisku Latviju!• Latviešu valodas lietošana visās pašval-

dības iestādēs;• Organizēsim Lāčplēša, Latviešu leģiona,

Barikāžu atceres un Politiski represēto piemiņas dienas, Riharda Pārupa un citu Nacionālās pretošanās kustības dalībnie-ku piemiņas pasākumus;

• Katru gadu vienu ģimeni nominēsim pasākumam Latvijas Valsts prezidenta pilī Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinību ietvaros;

• Novada skolās mudināsim bērnus piedalīties tādos patriotiskajos kon-kursos, kā "Latviešu karavīrs likteņu griežos", "Latvieši - uz barikādēm!" un citos nacionāli patriotiskos pasāku-mos;

• Popularizēsim latvisko zīmju un simbolu lietošanu svētkos un ikdienā;

• Stiprināsim mazpulku un jaunsardzes kustību novada skolās.

UZLABOTACEĻU INFRASTRUKTŪRA

• Sistemātiska, profesionāla un efektīva ceļu uzturēšana!

• Uzlabosim ceļu ikdienas uzturēšanas kvalitāti;

• Atjaunosim iedzīvotājiem nozīmīgākos ceļu posmus;

• Iespēju robežās palielināsim asfaltēto ceļu apjomu ciematu teritorijā.

KVALITATĪVA PĀRVALDĪBA• Novadam vajag vadītāju un katram

pagastam - saimnieku!• Pamatotu, argumentētu lēmumu

pieņemšana;• Efektīva, regulāra komunikācija ar

iedzīvotājiem;• Iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņem-

šanas procesā;• Regulāra iedzīvotāju viedokļu aptauja

par aktuāliem jautājumiem;• Ikgadēja administrācijas darbinieku un

pagastu pārvaldnieku darba efektivitātes izvērtēšana;

• Uzlabots komunālo maksājumu iekasē-šanas mehānisms;

• Izveidota informācijas sadaļa “Krustpils novadniekā” par notiekošo katrā pagastā.

LABĀKA KULTŪRAS DZĪVE UN AKTĪVS NVO SEKTORS

• Godāsim cilvēku kā vērtību!• Kultūras namu infrastruktūras un

materiāltehniskās bāzes uzlabošana;• Esošo kultūras tradīciju saglabāšana un

jaunu ieviešana;• Atbalsts tradicionālajām kristīgajām

konfesijām;• NVO atbalsta programmas saglabāšana

un pilnveidošana;• Daudzveidīgu kultūras un atpūtas pasā-

kumu pieejamība novada iedzīvotājiem;• Labāka informācijas aprite par plānota-

jiem kultūras pasākumiem.

PIEEJAMA IZGLĪTĪBA UN SPORTS• Sargāsim un saglabāsim mūsu skolas!• Uzlabosim un modernizēsim skolu un

pirmsskolas izglītības iestāžu materiāli tehnisko bāzi;

• Turpināsim nodrošināt finansiālu atbal-stu skolnieku ēdināšanai;

• Atbalstīsim vasaras nometnes bērniem un jauniešiem;

• Saglabāsim esošās tradīcijas - organizēt

novada svētkus un sporta pasākumus;• Turpināsim atbalstīt komandu izveidi

populārākajos sporta veidos;• Rosināsim novada uzņēmējus veidot

stipendiju fondu topošajiem speciālistiem.

UZLABOTA DZĪVES VIDE• Sekosim līdzi un nodrošināsim izbūvētās

infrastruktūras kvalitatīvu uzturēšanu!• Turpināsim infrastruktūras, tai skaitā

ceļu, ielu, iekšpagalmu, apgaismojuma, ūdenssaimniecības un citas infrastruk-tūras, sakārtošanu atbilstoši novada attīstības programmā noteiktajam.

VESELĪBA UN SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA• Pievērsīsim uzmanību cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām un risināsim viņiem aktuālās problēmas!

• Saglabāsim sociālos pabalstus un palī-dzību sociālajā jomā atbilstoši pastāvoša-jiem normatīvajiem aktiem.

SAGLABĀTA VIDE UN KULTŪRVĒSTU-RISKAIS MANTOJUMS

• Svarīgāko novada vides objektu kvalitatī-va un regulāra apsaimniekošana!

• Novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

ATTĪSTĪTA UZŅĒMĒJDARBĪBA• Veidosim Tūrisma informācijas centru

pie degvielas uzpildes stacijas “Virši” Zīlānos!

• Lauku uzņēmējiem prioritāro pašvaldī-bas ceļu atjaunošana;

• Atbalsts Krustpils lidlauka teritorijas kā reģionā perspektīvas industriālās zonas attīstībai;

• Atbalsts dalībai izstādēs mūsu mājražo-tājiem un amatniekiem;

• Paust atzinību un novērtēt vietējos uzņēmējus, kas sasnieguši atpazīstamus rezultātus;

• Veicināsim jauniešu nodarbinātību vasarā.

Mēs, Nacionālās apvienības „Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Krustpils nodaļa, aicinām kopā uzņemties atbildību par Krustpils novada tālāku attīstību, lai sasniegtu pozitīvas izmaiņas novada demogrāfijas rādītājos, saglabātu latviskumu, uzlabotu mūsu ceļus, nodrošinātu kvalitatīvu pārvaldību, aktivizētu kultūras dzīvi un nevalstisko organizāciju sektoru, nodrošinātu pieejamu izglītību un sportu, uzlabotu iedzīvotāju dzīves vidi, veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.

Kārlis Stars36 gadi, augstākā izglītība, dzimis un izaudzis Kūku pagastā

Precējies, ģimenē aug divas meitiņas. Ikdienas darba pienākums ir Krustpils novada attīstības programmas ieviešana dzīvē vadot Krustpils novada pašvaldības projektu realizāciju.Sabiedriskā kārtā vada biedrību “Jāņa Āboliņa sporta klubs”. Aizraujas ar spēka sporta veidiem.Nacionālās apvienības “Visu Latvijai” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Krustpils nodaļas vadītājs.

Pēteris Gravāns53 gadi, vidējā profesionālā izglītība, dzimis, audzis, palicis Atašienē

Ir divas meitas. Krustpils novada domes deputāts, Atašienes pagasta pārvaldes saimniecības vadītājs. Ieguldīta liela daļa darba Atašienes attīstībā veicot ielu apgaismojuma pagarināšanu, telšu iegādi āra pasākumu nodrošināšanai, rotaļu laukuma izveidi ciemata centrā. Ik gadu uz Marinzejas ezera ledus kopā ar domubiedriem tiek rīkotas zemledus makšķerēšanas sacensības.

Inita Beinaroviča52 gadi, augstākā izglītība, Variešu un Krustpils pagasts

Ģimenē aug meita un dēls. Latviešu valodas un literatūras skolotāja Krustpils un Sūnu pamatskolā. Veiksmīgi vada Variešu pagastu amatierteātra kolektīvu «Servīze».Ar savu radošo darbību sniegusi būtisku ieguldījumu tautas mākslas tradīciju saglabāšanā Krustpils novadā.Ierunājusi stāstu par Krustpils novada rašanos.

“Ir jādara!”

“Neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien! Parīt paveicamā jau var būt trīsreiz vairāk”.

“Nezaudēt humora izjūtu. Humors ir tas pats, kas rozei smarža”

Daina Kalve41 gads, latviete, precējusies, augstākā izglītība, Kūku pagasts

Sūnu pamatskolas bioloģijas, dabaszinī-bu, sociālo zinību, mājturības un tehnoloģiju skolotāja. No 2005. gada ir Latvijas Mazpulku biedrības biedrs un 748. Sūnu mazpulka vadītāja. Mazpulku biedrības ietvaros aktīvi organizē un piedalās valsts un reģionālajos pasāku-mos, kas saistīti ar bērniem un jauniešiem.

“Kas darbu nedara, tas par darbu runā. Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē. Kas darbu dara, tas klusē, un darbs par viņu runā. /Rainis/

Inese Irbīte40 gadi, augstākā izglītība, Vīpes pagasts

Audzina divus dēlus. SIA BRODOOR grāmatvede, biedrības „Vīpes stils” valdes locekle.Atradusi iespēju līdztekus darboties pavisam citā sfērā kā pamatdarbs - NVO sektorā. Līdz šim biedrība līdzdarbojusies dažu Vīpes pagasta tūrisma objektu labiekārtošanā, bet šobrīd realizējam savu pirmo lielāko projektu ar ES fondu piesaisti- atpūtas vietas „Daugmales” izveidei un laivošanas inventāra iegādei.

“Nejūsmo tikai par to, kas atrodas aiz tālām jūram, bet ieraugi to, kas notiek tavu acu priekšā.”

Mārtiņš Zaļais33 gadi, augstākā izglītība, Mežāres pagasts

Ģimenē aug meita un dēls. Z/s Jaunpļaviņas īpašnieks. Pēc studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē saviem spēkiem izveidojis zemnieku saimniecību «Jaunpļaviņas». Veiksmīgi realizējis vairākus Eiropas Savienības struktūrfondu projektus. Aktīvi piedalās muzikālajos pasākumos, kuros regulāri gūst klausītāju atzinību. Brīvajā laikā nodarbojas ar skvošu un peldēšanu.

“7 reizes krīti un 8 reizes celies.”

Liene Nagle38 gadi, augstākā izglītība, Krustpils pagasts

Ģimenē aug divas meitas. SIA "GEO Mērniecība valdes locekle". Aktīvi darbojas amatierteātrī „Savējie”. Divu meitu māmiņa kas vēlas, lai bērniem pieaugot ir tā sajūta, ka te- Krustpils novadā ir viņu īstās mājas. Ir par stiprām ģimenēm un to vērtībām, par jauniem un perspektīviem speciālistiem, kuri veidos Krustpils novadu un sauks to par savām mājām.

“Dzīvot sakoptā vidē un rādīt piemēru citiem!”

Normunds Pastars54 gadi, augstākā izglītība, Kūku pagasts

Krustpils novada jaunsardzes instruktors. Strādā arī par fizikas skolotāju Sūnu un Mežāres pamatskolā. Sporta kluba “Mustangs” un biedrības “Daugavas Pārupieši” dibinātājs. Pašaizliedzīgi darbojas ar jaunsargiem, rādot pozitīvu piemēru jaunajai paaudzei, ieguldot darbu jaunatnes iesaistīšanā Zemessardz-es rindās un patriotiskajā audzināšanā.

“Kārtība māca taupīt laiku.” / J. V. Gēte/

Ilmārs Lindāns52 gadi, vidējā profesionālā izglītība, Atašienes pagasts

Ģimenē aug dēls. Zemnieku saimniecības «Kristapūri» pārvaldnieks. Lauksaim-nieks. 80. gadu beigās iesaistījās Vides Aizsardzības Kluba aktivitātēs.Piedalījās LNNK dibināšanā, Atašienes pagasta pirmā sasaukuma deputāts. Barikāžu laika dalībnieks. Savulaik bijis «Brīvprātīgo ugunsdzēsēju» biedrs Atašienes pagastā.

“Pacietība, izturība un smags darbs veido nesatricināmu kombināciju panākumiem.”

Juris Krūmiņš44 gadi, vidējā speciālā izglītība, Vīpes pagasts

Ģimenē aug divi dēli.Zemnieku saimniecības “Jasmīni” īpašnieks.Uzskata, ka pašvaldības pārvaldei jābūt efektīvai un caurspīdīgai.

“Nepadoties, bet meklēt risinājumus visās dzīves situācijās.”

Artūrs Seržāns59 gadi, augstākā izglītība, Kūku pagasts

Izaudzinātas trīs meitas un dēls, pašreiz audzina mazmeitu un mazdēlu.Darba pienākumus veic Sēlijas virsmežniecībā kā mežzinis. Brīvajā laikā aizraujas ar medībām. Visu savu darba mūžu saistīts ar mežu.

“Latvijas dabas bagātības ir mūsu enerģijas avots.”

Mārtiņš Kalniņš25 gadi, augstākā izglītība, Variešu pagasts

Krustpils novada domes deputāts.Ģimenē aug 3 meitas. Māca bērniem mīlēt laukus, jo lauku nākotne ir mūsu bērnos.Brīvajā laikā spēlē teātri amatierkolektīvā „Servīze”.

“Nekas nav neiespējams!”

Mārīte Pole37 gadi, augstākā izglītība, Kūku pagasts

SIA „Ošukalns celtniecība’’- galvenā grāmatvede, brīvdienu mājas „Celmiņi” īpašniece. Ar domubiedriem nodibinājusi biedrību „Silta sirds’’ kas 2016. gada vasarā realizējusi projektus „Ķipari radoši eksperimentē’’, „Dzirkaļu pilskalna informatīvā stenda un norāžu izgatavoša-na un atjaunošana’’. Uzsākusi labdarības akciju ciklu „Zaļā klase Sūnu skolai’’, kur notiek naudas līdzekļu vākšana āra (zaļās) klases izveidei pie Sūnu pamatskolas.

“Jebkurš mērķis ir sasniedzams, vajag gribēt un darīt”

Līga Zalāne43 gadi, augstākā izglītība, Atašienes pagasts

Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolas direktore. Ieviesusi jaunas, patriotiskas tradīcijas - Lāpu gājienu 11. novembrī, tikšanos ar Latvijā un novadā ievēroja-miem cilvēkiem. Motivējusi un iesaistījusi lauku bērnus piedalīties konkursos valsts mērogā. Aktīvi piedalās pašvaldības sporta sacensību organizēšanā un vadīšanā. Dzied Krustpils novada sieviešu korī “Luste”.

“Nedari otram to, ko tu negribi, lai dara tev.”

Nauris Cīpars45 gadi, vidējā speciālā izglītība, Kūku pagasts

SIA „DLLA” ražošanas struktūrvienības vadītājs. Neatlaidīgi ejot uz saviem mērķiem, ieguldot savu laiku darbā tā, lai viss tiktu izdarīts pēc labākās sirdsapziņas, ieguvis Atzinības rakstu no Krustpils novada pašvaldības par ieguldījumu novada uzņēmējdarbības attīstībā.

“Es esmu es, pateicoties savai ģimenei.”

Gusts Jansons32 gadi, augstākā izglītība, Variešu pagasts

SIA „Vasara.lv” dārza un meža tehnikas veikala vadītājs, biedrības „Liepene” valdes loceklis, biedrības „Daugavas Pārupieši” biedrs. Precējies, audzina meitiņu. Izveidojis Krustpils novada jauniešu futbola komandu. Organizē un vada Variešu pagasta Medņu ciema sporta spēles. Organizē fotoplenērus fotogrāfiem no visas Latvijas.

“Labām lietām jāļauj notikt.”

Dace Stroža39 gadi, augstākā izglītība, Variešu pagasts

Variešu sākumskolas direktore. Ģimenē aug dēls un meita.Vada jaunās Variešu skoliņas dzīvi ieviešot jaunas tradīcijas un pasākumus. Uzskata, ka skola pagastā ir dzīvības dzirkstelīte, cerība nākotnei un tilts pagātnei.

“Tas ko gribam, jārada pašiem!”

Kaspars Krodzinieks39 gadi, vidējā profesionālā izglītība, Vīpes pagasts

Ģimenē aug divi dēli un meita. Zemnieku saimniecības “Cielaviņas” īpašnieks. Lauksaimnieks. Brīvajos brīžos nodarbojas ar sportu, aizraujas ar medībām un makšķerēšanu.

“Ievārīto putru – nepiededzināt …”