Grāmata izdota pateicoties Rendija Holta (Pareizticībā

Gabriēla) vecākiem. 2009. gada 6. augustā 43 gadu

vecumā viņu dēla sirds pēkšņi pārstāja pukstēt. Lasot

Svētā Jāņa domas aizlūgsim par Gabriēla dvēseli.

Rīga 2010

Grāmatā izmantota Svētā Rīgas Jāņa ikona, ko

gleznojusi Aleftīna Ērgle

Redakcija Artūra Letūra birojs

Māksliniece Līga Sakse

ISBN– 978-9934-8082-0-3

Svētais Rīgas Jānis

“Domugraudi”

1.

At do diet se vi Kris tum

Do diet Vi ņam pil nī gu va ru pār se vi: lai Viņš vie nī gais val da jū su dvē se lē. Pat kal po jot Kris tus vār dā, ļau jiet sev at vilkt el pu, at gū ties un bez vār­du klu sē ša nā gai dīt Vi ņa klāt būt ni, lai ne jūs, bet Viņš Pats dar bo tos jū­sos un caur jums.

2.

Sar gie ties no kņa das

Sar gie ties no pār mē rī gas ro sī bas jū su dar bā. Mums vis iem ik die nas va ja dzī ga at jau no ša nās un ap skaid­rī ba no aug šie nes. Mums va ja dzī ga pa ze mī ba un jā at ce ras, ka “Vi ņa spēks mū su ne spē kā pie pil dās”, lai Kun ga ro ka va dī tu mūs vien mēr.

3.

Ti cī bas ie nāk ša na

Ti kai caur cil vē ka sirds pa klau sī bu Kris tus Ga ram ti cī ba ie nāk cil vē ka dzī vē kā mil zī ga Die va dā va na, kas iz mai na cil vē ka dzir di, re dzi, prā tu, gri bu un aug šām ceļ vi ņu Kris tū, un tu vi na mū žī gai dzī vo ša nai.

4.

Viss mū sos

Viss, kas tiek mums dots, var vai nu mūs tu vi nāt Die vam, vai at ā li nāt no Vi ņa, at ka rī bā no mū su at iek­smes pret mums sū tī to.

5.

Mū žī gās dzī vī bas spēks

Ti kai ik die nas sa skar smē ar Die vu, tie ši no Vi ņa ro kām sa ņe mot mū žī­gās dzī vī bas spē ku, va ram pār va rēt sa vu ne spē ku, lai ne at slā bi nā tos, ne­kris tu un ne aiz ie tu bo jā šīs pa sau les ce ļā.

6.

Uz va ra

Ne vis ie do mā ta, bet īs te na uz va ra pār ļau no var tikt sa snieg ta, ti kai at brī vo jot dvē se li no ļau nu ma, pār­vei do joties cil vē kam ar Die va spē ku.

7.

Pie mērs

Gri bi at rast ne sa vtī gu mī les tī bu, iz­prast tās prie ku – pa ņem krus tu.

8.

Ir par maz ru nāt ti kai pa tie sī bu

Ne pie cie šams, lai tā pa ti ru nā tu mū sos, iz lī tu no mums. Pa tie sī ba no cil vē ka iz līst brī niš ķī gi, kā ūdens no ak mens tuks ne sī. Sa vas cil vē cis kās nie cī bas ap zi nā ša nās – pirm ā šīs pa tie sī bas lā se.

9.

Pa kā pie ni

Prie ki un bē das pie mek lē mūs ne at­ka rī gi no mums, ta ču gan vie ni, gan ot ri var kļūt par pa kā pie nu mū su ga ra aug šup ejai.

10.

Die va spēks

Krusts – tas ir Die va spēks un va ra, kas dā vā ti cil vē kam ce ļā pie Die va.

11.

Ne sa lī dzi nā mi!

Pa sau les la bā ka jās grā ma tās pa tie­sī ba čukst un lož ņā. Evaņ ģē li jā tā li­do un dzied.

12.

Ot rā di

Par sva rī go mēs ru nā jam tuk ši, bet par tuk šo – sva rī gi.

13.

Prie ka avots

“Kungs! Tu zi ni vis as lie tas!” (Jņ 21, 17) Īpa ša prie ka avots.

14.

Ja iz de vies kaut kas labs

Ja tev iz do das iz da rīt kaut ko la bu, tad zi ni – tas ir tev sū tīts: Kungs aiz lie dza vē jiem tev trau cēt, Viņš sa ga ta vo ja tev šo sal do ba rī bu, lai tu, pie ņē mis to, at spir gtu.

15.

Kā sa sniegt Die va val stī bu

Die va val stī ba sa snie dza ma ar pū­lēm. Aug stā kā dzī vī ba ir “jā no pel­na”, uba go jot, stā vot šīs pa sau les tvei cē un sa lā, pa stiep jot ro kas pret de be sīm.

16.

Ja jū ties vien tuļš

Vien tu lī bas sa jū ta ir zī me tam, ka ne esi sa vie no jies ar Kris tu un il go­jies pēc Vi ņa.

17.

Jādod priekš ro kaDie va gri bai

Ja cil vēks vis pirms mek lē Die va gri­bu, ne vis sa vē jo, tad Kungs iz pil da pat pa šas ne ap zi nā tā kās, vēl ne ra­du šās vi ņa vēl mes.

18.

Kungs ru nā

Kungs ru nā vien mēr (dvē se lei), ja arī cil vē ki ne dzird: lai ne sa mulst, ku ri pār stā ju ši dzir dēt Kun gu, lai ru nā ar Die vu.

19.

Mū su gais ma…

Šaus mas pār ņem tu mūs vi sus, ja mēs ap zi nā tos, cik nie cī ga ir tā gais­ma, ko mēs iz sta ro jam no se vis.

20.

Vie na no mī les tī baspil nī bām

Zi nāt mē ru tu vu at ie cī bu iz rā dī ša­nā ci tam.

21.

Kā dēls esi tu?

Ja cil vēks nav De be su Tē va dēls, tad viņš ir “me lu tē va” dēls.

22.

Ne drīkst

Die vu ne drīkst mī lēt ne daudz.

23.

Kur slēp jas cil vē ka ga rī gā vēr tī ba?

Kad esam ap zi nā ju šies sa vu nie cī bu, sā kam ap jaust sa vu pa tie so vēr tī bu.

24.

Sva rī gi sa prast

Mums jā pie dod un jā mīl ci tam ci tu, un jā sa prot, ka grē ko jam pie spie du kār tā sa va ver dzis kā stā vok ļa dēļ un esam vai nī gi, jo ne mek lē jam pa­lī dzī bu, stip ri nā ju mu, dzie di nā ša nu un pie do ša nu par sa vu ļau no gri bu, par gri bu, kas ne tiek vir zī ta uz pil­nī gu KRIS TUS MĪ LES TĪ BU.

25.

Mū žī bā

De be sīs mū žī ga do mu jau nī ba, vēl­mju svai gums, pie au go šā mī les tī ba, ne bei dza mie pa tie sī bas svēt ki.

26.

Pa ze mī gas lūg ša nas spēks

Liels ir kat ras pa ze mī gās lūg ša nas spēks. Nav bi jis ga dī ju ma, kad tā ne pie pil dī tos, kaut arī rei zēm ne tā, kā to vē las cil vē ki, bet – vēl la bāk. Ne iz pil dī to lū gu mu vie tā Dievs cil­vē kam dod Sa vas dā va nas, ku ras ir pats gal ve nais un pats ne pie cie­ša mā kais la bums cil vē kam. Jo ti kai Viens Dievs zi na, kas ir sva rīgs un ne pie cie šams kat ram. Cil vēks sa vās vēl mēs rei zēm līdz inās bēr nam, kurš

lūdz sve ces lies mu. Lūg ša na pa tie si ti cī gam vien mēr ir dār gums, vien­mēr lie la vēr tī ba. Jo prie ku dod kat­ra lūg ša na Vi ņam. Gan pie pil dī ta, gan ne pie pil dī ta. Gan vie nā, gan ot­rā ga dī ju mā mū su dvē se lē pa liek ne­no vēr tē jams aug lis. Mēs pa ce ļa mies uz de be sīm pie Gais mas Ra dī tā ja. Un ie krīt mū su sir dī sē ra vu svē tī bas die viš ķā og le.

27.

Pa ze mī bas vēr tī ba

Pa ze mī ba ir brī niš ķa ar to, ka tā aiz pil da vi su vā jo – gan vā ju ti cī bu, gan vā ju mī les tī bu, gan vā ju uz ti­cī bu mī les tī bai. Pa ze mī ba aiz pil da bez di be ni starp cil vē ku un Die vu.

28.

Pa tie sās mī les tī bas pa zī me

Ja mēs pa tie si mī lam kā du, tad mī­lam arī vi sus, kas vi ņu mīl, un vi sus, ko viņš mīl. Mī lot Die vu, mēs ne va­ram ne mī lēt tos, kas Vi ņu mīl, tā pat arī tos, ko Viņš mīl (vi sus cil vē kus, vi su ra dī bu).

29.

No ku rie nes no slēg tī ba?

Dzī ve ne pēc Evaņ ģē li ja pa da ra cil­vē kus ne jū tī gus, sa vās cie ša nās no­slēg tus.

30.

Pār bau dī ju mu sma gums

Jo lie lāks pār bau dī jums, jo lie lā ka Die va uz ti cē ša nās cil vē kam, līdz ar to lie lā kai jā būt cil vē ka uz ti cī bai Die vam.

31.

Vis pirms

Vēr sties pie Die va no zī mē vis pirms PA KĻAU TIES Vi ņa gri bai un ti kai pēc tam lūgt Vi ņu.

32.

Glā bējs

Kungs Glā bējs tiek dē vēts par Glā­bē ju ne ab strak ti, bet re āli. Viņš iz glābj no vi sām vā jī bām un kais­lī bām. Viņš at brī vo. Viņš dzie di na. Pil nī gi re dza mi, jū ta mi. Dzie di not pie dod.

33.

Pie do ša na

Pie do ša na ir dzie di nā ša na tam, kam ne pie cie ša ma pie do ša na. Tā tiek do ta ti kai alk sto šiem un slāp­sto šiem pēc šīs pa tie sī bas. Tiem, kas vien kār ši gruzd sa vā vēl mē, ne tiek do ta iz dzie di nā ša na. Ta ču sir dī lū­dzo šiem, de go šiem, lies mo jo šiem tā tiek dota. Jo ti kai tā di ir spē jī gi no­vēr tēt Die viš ķās dzie di nā ša nas vel ti, pa teik ties par to, ne sa mīt un sau dzī­gi sar gāt ar Pes tī tā ja Vār du no jau­n iem ļau nā kār di nā ju miem.

34.

Kā tiek ie gū ta Die va val stī ba?

Cil vēks ie gūst Die va val stī bu. Ne pa ti par se vi tā ie iet cil vē kā, bet stāv tam līdz ās, lai va rē tu ie iet un būt ko pā ar vi ņu.

35.

Kā vi su uz ņemt?

Uz ņemt vi su kā Die va do tu no zī mē būt ne skai tā mu dār gu mu man ti nie­kam.

36.

Par uz ti cī bu

Ne at klās mes jā mek lē, bet uz ti cī ba. At klās mēs Kungs kal po cil vē kam, bet uz ti cī bā cil vēks kal po sa vam Kun gam.

37.

Kas šķir no Die va?

Bez rū pī ba pret sa vu dvē se li un pār­mē rī gas rū pes par ik die nas sī ku­miem – di vi spār ni, uz ku riem li do­jot cil vē ce at ā li nās no Die va.

38.

Vel tes Die vam

Kas ne spēj ne ko dot Die vam, vien­mēr var dā vāt Vi ņam sa vas grē ku no žē las zel tu, lūg ša nas vī ra ku, sa vas na ba dzī bas mir res.

39.

Pa tie sī bas gars

Zi nāt par pa tie sī bu nav tas pats, kas zi nāt pa tie sī bu. Bez sa tu ra ir vēl vār da gars. Un ti kai tie, ko va da Die va gars (Rom. 8, 14), spēj at klāt pa tie sī bā ar vien kaut ko jaun u.

40.

Brī vī bas dā va na

Kungs, žē lo jot mūs, slēpj no mums dzī ves īs te nī bas ļau nā ko pus i un, lai mēs ne zau dē tu spē kus, sar gā mūs no tās. Ta ču Kungs ne at ņem mums iz­vē les brī vī bu starp la bo un ļau no, jo ta jā slēp jas vis as lai cī gās dzī ves jē ga.

41.

Grē ka in de un tās pār va rē ša nas svē tī ba

Grē ka sal dme pār iet, bet grē ka in de dzi ļi ie iet cil vē ka ga rī ga jā un fi zis­ka jā or ga nis mā. Grē ka sal dmes pār­va rē ša nas sā pe pār iet, bet šīs pār va­rē ša nas svē tī ba pa liek mū žī gi.

42.

Stai gāt ar Die vu

Mēs ti kai tu vo ja mies Kun gam. Va­jag stai gāt ar Vi ņu.

43.

Arī aiz mir ša na –Die va dā va na

Aiz mir ša na, tā pat kā at mi ņa, ir Die va dā va na. Mēs zau dē tu prā tu, ja vi su at ce rē tos vai vi su aiz mir stu.

44.

Evaņ ģē lis ka pie ejacil vē kam

Pa sau lē cil vē ku at ie cī bās re ti sas­to pa ma vien kār ša evaņ ģē lis ka pie­eja – bez aiz do mām, bez ide ali zē­ša nas, bez pra sī bu uz stā dī ša nas, bez “rē ķi na” par mī les tī bu.

45.

Lūg ša na par aiz gā jē jiem

Aiz lū gu mi par mi ru ša jiem arī lū­dzē ja sir di at ī ra no vis a ne va ja dzī gā sma gu ma, kas sais tīts ar aiz gā jē ju.

46.

Ti cī bas svēt ki

Kad cil vē ka gri ba at ī rās no ļau nā, tad viss kļūst par dā va nu “nā ku šu no aug šas”. Viss pār top par cil vē ka vēl mju pie pil dī ju mu. Tā arī ir Die­va val stī ba, kas nā ku si spē kā. Te nav ne kā ma za, viss ir ne ie ro be žo ti liels. Par šiem svēt kiem ti cī bā apus tu lis tei ca: “Mums ne pie der ne kas, bet viss ir mū su.”

47.

Pa cel ša nās

Ti cī ba ir ne ti kai pār lie cī ba, bet arī stā vok lis. Ne ti kai stā vok lis, bet arī pa cel ša nās no sla vas uz sla vu.

48.

Sī ku mu nav

Kungs ne sa mie ri nās ne ar ma zā ko ne pa tie sī bu, ne ar vie nī gu iz nī ci no šu vār du, ne ar vie nu lau lī bu pār kāp jo­šu ska tie nu. Vis ma zā kais ne li ku mī­gais ie dīg lis Die va priekš ā ir no lā dēts tā pat kā lie lais no zie dzī bas koks. Sī ku grē kāk ri ša nu dau dzums ne ap­šau bā mi dvē se lei ir sma gāks ne kā da ži lie li, vien mēr acu priekš ā stā vo­ši grē ki, ku rus var at laist grēk sū dzē. Un svēts, pro tams, nav tas, kurš da ra lie las lie tas, bet tas, kurš at u ras pat no vis ma zā kā no zie gu ma.

49.

Cik maz gais mas mū sos!

Pa sau le pa gurst no tā, cik nie cī ga ir Die viš ķā gais ma cil vē kos.

50.

Ga rī gās mī les tī basdro ša pa zī me

Mie sī gā, dvē se les mī les tī ba var vieg li pār tapt pre tē jās jū tās. Ar ga rī go mī­les tī bu tas ne no tiek ne kad.

51.

Lūg ša nā

Lū dzējs rei zēm, lū dzot pēc lūg ša nu grā ma tas, jūt, ka ne vis sve šas do­mas aiz rauj vi ņu, bet pa ti lūg ša na, kas kāpj no vi ņa sirds dzi ļu miem, ne ļauj “sve šam” vār dam pār ņemt prā tu. Tad ir jā lūdz ar pa ša ra dī tās lūg ša nas vār diem.

52.

At spulgs

Ja iz jū tam kā da mī les tī bu – tas ir vājš Die va mī les tī bas at spulgs. Ja iz­jū tam kā da bar dzī bu – tas ir Die va tais nās tie sas vājš at spulgs.

53.

Vien lī dzī ba

Mī les tī bas spēks ir vien lī dzīgskrus ta ne ša nas spē jai.

54.

Kā di mēs va rē tu būt?

Mēs ne iz tu rē tu, mēs mir tu mī les tī bā pret jeb ku ru cil vē ku, ja mēs re dzē tu vi ņu tā du, kāds viņš spēj būt Kris tū.

55.

Kam mēs esam va ja dzī gi?

Ir laiks vis iem sa prast to, ka mēs ne­vie nam ne esam va ja dzī gi, iz ņe mot Kris tu.

56.

Krusts

Pa tei co ties Krus tam, šīs pa sau les grē cī gā dzī ve var pār tapt mū žī ga jā dzī vo ša nā.

57.

Ne ti kai darbs

Cil vēks ra dīts ne ti kai, lai strā dā tu, bet arī – lai mī lē tu un lūg tos.

58.

Mēs Pa reiz ti cī bā

Da ži di žo jas ar pie de rī bu Pa reiz ti­cī bai. Pa reiz ti cī ba nav, lai ar to lie­lī tos, bet lai kau nē tos par se vi ta jā.

59.

Pie pa ra dī zes

Mēs vis i esam tu vu pa ra dī zei, kad ap zi nā mies ne ti kai Die va tu vu mu, bet arī at ā lu mu, kas šķir mūs no Die va Vai ga, un sa pro tam, cik bez­ga lī gi pa tie sa ir šī at šķir tī ba.

60.

Vai Dievs jūt va ja dzī bu pēc cil vē ka?

“Jūt va ja dzī bu” ne se vis, bet cil vē ka la bā. Tā iz pau žas aug stā kā mī les tī­ba.

61.

Par brī niš ķo

Cil vēks, kurš ie mī lē jis Die vu, ne­mek lē brī niš ķo, jo viņš to jau ir at­ra dis, līdz ar Die vu ie mī lot cil vē ku. Ti cī gais ne mek lē brī nu mus, bet gan uz ti cī bu.

62.

Mū su va ra

Mums ir va ra no ņemt no se vis jeb­ku ru pa šat ais no ša nos. Un te ir mū­su lie lā brī vī ba.

63.

Dzī ves jē ga

Dzī ve ša jā pa sau lē – pel dē ša na pa jū ru. In te re se par šo pa sau li – sā ļā ūdens rī ša na.

64.

Savs vie dok lis

Gan pa ze mī gais, gan lep nais ir la­bā ki par to, ko vi ņi par se vi do mā.

65.

Ap vai no tie

Kat rā ap vai no ta jā, ja viņš ne ap vai­no jas un ne grib ap vai not – Kris tus cie ša nu at bil de.

66.

Kā se vi ie ro be žot?

Va jag ie tērpt se vi ar uz ti cī bu Die­vam, sa siet se vi ar Vi ņa aici nā ju­miem un svē tī bām.

67.

Ne uz ma nī ba

Ar sa vu ne uz ma nī bu mēs ļau jam krist Svē tī bai kā Svē ta jam Va kar­ēdie nam uz dvē se les grī das.

68.

Dar ba no zī me

Aug stā kais no vēr ša nas no ļau nu ma lī dzek lis ir darbs.

69.

Kā iz tu rē ties pret ār ējo?

Kat ra dvē se le var un tai jā uz tver viss ār ējais kā la bais.

70.

Kā būs, tā būs? – Nē!

Kā būs, tā būs – at gai ņā jas no pa­tie sī bas, ku ra ru nā dvē se lē, ka jā ie iet se vī, jā sa kon cen trē jas, jā ap lū ko sa­vas sirds pie ķer ša nās un jā pa do mā par mū žī go tie su.

71.

Kul tū ras mērs

Ti kai at eik ša nās spē jā no pat mī lī­bas iz pau žas ļau žu un tau tu pa tie­sās kul tū ras mērs.

72.

Sāls

Pat pa ti vien kār šā kā do ma, ku ru iz­sa ka eņ ģe ļi, ir bez ga lī gi asa. No tās aiz rau jas el pa. Tā ir sāls. Tu riet se vī sā li.

73.

Va ra

Cil vē kam do ta va ra pār vērst ze mes dzī ves ūde ni lūg ša nu vī nā un pa tei­cī bā Die vam.

74.

Ti cī bas iz paus me

Ti cī ba Kris tum iz pau žas Vi ņa Ga­ra, Kris tus Ga ra aug stā kās pa tie sī­bas “ne no šīs pa sau les”, mī les tī bas pret kat ru cil vē ku, pret kat ru tau tu pie ņem ša nā, vi su, bet jo se viš ķi grē­ci nie ku pes tī ša nas al kās, jo Kris tus at nā ca grē ci nie ku pes tī ša nas dēļ.

75.

Ap slēp ša na

Mā cie ties no ma nis, jo es es mu lēn­prā tīgs un no sirds pa ze mīgs. Un sa vā mī les tī bas at klās mē Kungs ap­slēpj tās pil nī bu.

76.

Pa ši sev

Paši sa vām ro kām, t. i., ar sa vu kaut arī ne pil nī go gri bu, ku ra ir grē ka no­vā ji nā ta, mēs brīv prā tī gi ap vel kam vai nu prie ka, vai kau na drē bes. To la bā ko, ko de va mums Kungs kā sa­vas ra dī bas kro nim, – brī vo gri bu, cie nī bu, ku ru Viņš Pats arī sar gā, ne iz da rot uz mums ne kā du spie die­nu, mēs ne sa rgā jam un bie ži bez rū­pī gi pa kļau jam grē kam. Bet, pa kļā­vu ši grē kam, kā at jau no sim la ba jā, kad mū su spē ki no vā ji nā ti? Pa ši sa­viem spē kiem mēs to ne va ram iz la­bot, bet ar svē tī go Die va spē ku viss ir ie spē jams.

77.

Pie dār gu miem

Dār gu ma lie lu ma iz jū ta pa rā da mū su na ba dzī bas pa kā pi. Ar Die vu ne var būt pil nī gā na ba dzī bā.

78.

Lūg ša nā

Lūg ša nā Kungs dzird mūs un at bild mums. Rei zēm dzird, bet ne at bild mums. Ga dās, ka klau sās un grib dzir dēt, bet ci tā rei zē klau sās, bet ne grib dzir dēt. Ar dre bē ša nu jā stāv Die va priekš ā. Ta ču ne kad nav bi jis tā, ka Kungs ne maz ne dzir dē tu mūs.

79.

At bil dī ba

Ne vie nam, arī mums paš iem, nav no slē pums tas, ka mēs, ti cī gie, mēs, kris tie ši, rei zēm ne ti cī go pa sau lē ne­esam kā at vēr tas dur vis uz De be su val stī bu, bet gan kā aiz vēr tas, ne re ti aiz cir stas vi ņu acu priekš ā. Dau dzi ti cī gie at bil dēs par ne ti cī go ne ti cī bu. Dau dzi ne­paš nāv nie ki at bil dēs par paš nāv nie kiem. Par to, ka no ve da līdz tam, ka ne at u rē ja, par to, ka ne pa lī dzē ja, par to, ka sa vu dvē se li ne zie do ja vi ņu la bā.

80.

Ar ko bīs tamskom pro mi su ceļš?

Sa vā dzī vē, ejot ti ku mis ko kom pro­mi su ce ļu, cil vē ka dvē se le pa ma zām iz tuk šo jas un cil vēks vairs ne jūt, ku­rā brī dī ir ne taisns pret ot ru cil vē ku, sa vu kārt ci tu ne tais nī bas at ie cī bā uz se vi iz jūt īpa ši asi.

81.

Brī nu mi

Gud ra sirds dzī vo no brī niš ķā. Bet pa sau lē ir daudz vil tus brī nu mu. Ļau nums nāk ar vi sā diem “vil tus brī nu miem” (2. Tes. 2, 9). Kurš mek lē ne pa ras to un jaun o vai rāk ne kā Kun gu, uz ti cē sies ne pa tie sam ga ram, pie ņems me lu kal pus par va do ņiem un sa vu iz tē li par at klās­mi. Kungs vē las, lai cil vēks ie pa zī tu Vi ņa pa tie sī bu iek šē ji, ar at ī rī tu sir di, ne vis ār ējo pa rā dī bu ie spai dā

pa klau sot pa tie sī bai. Brī nums nav ār ējās re dza mās zī mēs, bet iek šē­jā pa tie sī bas iz zi nā ša nā. Brī nu mu Kungs ne no lie dza, bet par brī nu mu pa da rī ja vi su mū su dzī vi. Tas, kurš tic Die va Dē lam, zi na, ka viss, kas ir pa sau lē ra dī ša nā, iz pir kša nā, no­do mā, ir brī niš ķī gi. Viss ar Mie ri nā­tā ja Ga ru ir brī nu mai ni – dar bī bā, no rā dī ju mā, brī di nā ju mā, mie ri nā­ju mā!

82.

Lī dzek lis pret ātr sir dī bu

Vie na no mī les tī bas pa zī mēm – ne­ie kaist dus mās. Aiz svil ša nās un ātr­sir dī bas pa ma tā ir ļau nums, naids, lep nums, ciet sir dī ba un ne tais nī ba. Te ne pie cie ša ma īpa ša paš kon tro le, skaid rī ba un uz ma nī ba. Ir cil vē ka dvē se lei va rens lī dzek lis sa vas pat­mī lī bas, ātr sir dī bas un ne ie cie tī bas pār va rē ša nai. Tā ir god bi jī ga ti cī ba Die va tu vu mam. “Kungs bla kus!”

83.

Ie spē ja ma mai ņa

Dzī ve ir vel te cil vē kam, lai viņš to sa mai nī tu pret mī les tī bu.

84.

Vēr tī bu pa vai ro ša na

Caur lab da rī bu cil vē ki var pa vai rot tā lai ka vēr tī bu, kurš cil vē kam dots, lai at ras tu ti ku mis kos, ne iz nī cī gos dār gu mos. Caur mī les tī bu lai cī gā un ma te ri ālā vēr tī ba pār top ga rī ga­jā un mū žī ga jā.

85.

Ne kas nav ne jau ši

Pa sau lē nav ne jau šī bu. Viss Die va gud rī bas ra dīts, viss jauks. Pa sau­les re dzē ša na Die vā spār no. Die va Gars ļauj ska tīt se jā nā ko šo Mū žī­bas no slē pu mu. Dzī vē ne kas nav tā­pat vien. Dzī vē ir dzī vās Die viš ķās Pro vi den ces gud rī ba. Viņš at klāj daž reiz cil vē kam ne ti kai ne iz bē ga­mo, bet arī ie spē ja mo, kas vēl at ka­rīgs no pa ša cil vē ka, no vi ņa ti ku mī­bas ce ļiem.

86.

Se vis tie sā ša na

Uz sā kot ti ku mis ko piln vei do ša nos Die vā, cil vēks veic se vis tie sā ša nu un ar to pa līdz vis iem ap kār tē jiem.

87.

Ne brī nie ties par ne tais nī bas spē ku

Tiem, ku ri brī nās par ne tais nī bas pa gai du spē ku, jā pār trauc brī nī ties, jā pie ņem Kris tus vār di, ka Viņš būs pē dē jais uz va rē tājs pār vi su. “Bā be­les” gars cen šas pa kļaut vi su cil vē ci. Ti kai ar Kris tus vār du ir ie spē jams pa sar gāt se vi no šī ļau nu ma. Ti kai Kris tus pa tie sī bā cil vēks spē jīgs sa­ska tīt sa vus un ap kār tē jās pa sau les me lus.

88.

Pa tie sā ti cī ba

Cil vē kam, lai bū tu pa tie si ti cīgs, jā prot pie ņemt arī grū tī bas. Ti cēt Die vam ti kai dzī ves ēr tī bās un ci tos brī žos at krist – tā ir ne ap zi nā ta ti cī­ba. Bet ti cēt tā, lai ne mi tī gi re dzē tu Die va Pro vi den ci, Die va gā dī bu par se vi un ap kār tē jiem gan prie kos, gan bē dās, – tā ir pa tie sa ti cī ba un Die va ce ļu iz prat ne.

Cil vēks glāb jas ti cī bā, ta ču ne ti kai ti cī bā – “arī ļau nie ga ri tic un dreb” (Jēk. 2, 19), bet gan ti cī bā, “kas dar­bo jas mī les tī bā” (Gal. 5, 6), pie ņe­mot sa vā dzī vē Kris tus dzī vi. Ti cī ba, kaut gan pil nī bā pa reiz ti cī ga, ne spēj iz glābt dvē se li, jo “ti cī ba bez dar­biem ir ne dzī va”.

89.

Kun ga vārds

Kris tus vārds vi sām lie tām un rī cī­bai pie šķir mū žī go vēr tī bu, lai cik ma za šī rī cī ba bū tu.

90.

Ma zā mī les tī ba

Ma za, bet ne mi tī ga mī les tī ba ir ne­iz dzies tošs gais mek lis Die vam dvē­se les tem plī.

91.

Pār cil vē ku pār klā ta mī les tī ba

Ti kai šo mī les tī bu jā prot iek šē­jām acīm sa ska tīt. Tā arī ir ti cī ba. Mums ne vien mēr ir iz pro ta mi mī­les tī bas dzie di no šie ce ļi. Bet, no ti cot šai mī les tī bai pār se vi un pa sau li, cil vēks ar ga rī gām acīm redz dzī vi tās aug stā kās no zī mes gais mā. Viss, kas ag rāk li kās ne sa pro tams, pār­top cil vē cis ka jai gai ša jai ti cī bai par kaut ko nepie ciešamu un sva rī gu. Tā

no briest dvē se lē gud rī ba un at klā jas mū žī ba. Die va žē las tī ba, Die va mī­les tī ba ne ap stā jas sir dī. Tai rak stu­rī gi iet tā lāk, un sirds no zī mē ta būt tai par caur strā vo tā ju. Cil vē ki pēc šī spē ka jūt va ja dzī bu, un tas tiek dots ik kat ram, pat pa šam vā jā ka jam, kurš, ap zi no ties sa vu vā ju mu un tuk šu mu, iet pie Avo ta un pie pil dās no Vi ņa!

92.

Brī niš ķais jā ap slēpj

“Es Tev pa tei cos, Tēvs… ka Tu šīs lie­tas esi ap slē pis…” (Mt 11, 25­26). Vil tus brī nu mu mek lē tā ji at du ras pret šo pa tie sī bu, un, aiz sar gā jot cil­vē ka vā jo un sli mo re dzi no pār mē­rī gi spil gtas gais mas, Kungs ap slēpj Sa vu brī niš ķo un Pats Se vi pa sau­lei. Ta ču tas, kam dots ie pa zīt esī­bas vien kār šī bu, sirds, kas at brī vo ta no vil tus gud rī bas un vil tus ti cī bas, spēj re dzēt brī niš ķo. Ga ra klāt būt­ne – sal da Tē va sa ru na, ku ru “ci ti” ne dzird.

93.

Viss uz la bu

Ja mēs ti cī gām acīm rau gā mies uz cil vē ka dzī vi, tad re dzam, ka ta­jā mek lē jo šiem pa tie so la bu mu viss sek mē jas uz la bo. Vi sā mums tiek pa vēr tas dur vis uz glāb ša nos. Viss tiek mums dots, lai vai rāk tu vi nā tu mūs Die vam.

94.

Mū žī gās dzī vī bas sta ri

Brī niš ķais at ro dams ne ti kai ār pus mums. Vēl vai rāk tā ir mū sos. Sau­lai nas iz jū tas pēc no māk tī bas, sli mī­gu ma, iz nī ku ma – vai tas nav brī­nums? Bet mī les tī ba, augst sir dī ba, paš aiz lie dzī ba, žē las tī ba, skaid rī ba, gai ša gud rī ba, sirds vī riš ķī ba – vai tas nav brī niš ķī gi, vai tie nav mū sos ie nā ko šās Mū žī gās dzī vī bas sta ri?

Bet lūg ša na, ku ra spēj pār vērst mū­su prā tu, sir di, gri bu, – vai tas nav brī nums? Pa sau le ir brī nu mai na. Gan ma za jā, gan lie la jā tā pār­steidz. Bet, vai mū su iz brīns būs bez rū pīgs vai aug līgs, tas jau at ka­rīgs no mums. Tā ir mū su brī vī bas jo ma.

95.

Lūg ša na no vērš vi suļau nu mu

Ar lūg ša nu var no vērst vi sā du ļau­nu mu, var sa ga ta vot se vi pār bau dī­ju miem, ku riem jā nāk, un iz kļūt no tiem kā uz va rē tā jiem. Tā da ir cil vē­ka dzī vē no tie ko šo no rā dī ju mu un brī di nā ju mu jē ga no aug šie nes.

96.

Iz vai ries no slik tiemie spai diem

Svē tie tē vi – pie re dzē ju šie psiho lo gi, ru nā jot par cil vē ka dvē se les grē cī go da bu, ie sa ka iz vai rī ties no slik tiem ie spai diem, sar gā jot sa vu iz tē li, jū­tas, at mi ņu, no mai not sa vu iek šē jo pa sau li ar gai šo un tī ro.

97.

Ne ti kai cie ša nas

Krusts ir ne ti kai cie ša nas, bet arī pa cel ša nās pār i cie ša nām.

98.

Vēr tī bu ie gū ša na

Vie na no re li ģis kās dzī ves un cil vē ku audzi nā ša nas gal ve na jām ie zī mēm ir “vēr tī bu ie gū ša na” no mums ap­kārt eso ša jiem ne ci la jiem dzī ves ap­stāk ļiem un fak tiem. Lie lā kā da ļa mū su ze mes dzī ves sa stāv tie ši no tā, ko cil vēks uz ska ta par “ne sva rī gu”. Un re li ģis kā do ma aici nā ta sa mek lēt vi sā, sā kot ar nie cī go, mū žī bas jē gu.

99.

Rem de nā la bes tī ba

Rem de nā la bes tī ba ar vien vā jāk ap gais mo un sil da pa sau li, bet ļau­nums pa ze mi na tem pe ra tū ru līdz dē mo nis kā auk stu ma nul lei.

100.

Ne prā tī gi vār di par Die vu

Ne prā tī gi vār di par Die vu, ku rus ne tei ca Ījabs, bet ku rus pa sau lē ru­nā tik daudz, ir vēl bīs ta mā ki ne kā vis i pa sau les uguns grē ki, bum bas un sprā dzie ni. Bet kurš no cil vē ces dzēš šos vār dus? Cil vē ki dzēš, ap­lej, ap ber glāb jot sa vas mā jas, sa vu no žē lo ja mo ie dzī vi, bet, kad iz skan īg nums, ap me lo ju mi un zai mi pret Die vu un Vi ņa vār da pa tie sī bu, cik gan cil vē ku mil jo nu lie lā pil sē tā me­tas ap dzēst tos? Vai dau dzi ne klu sē vai ne pie krīt kur nē ša nas vār dam, ne ti cī bai? Tas ir daudz šaus mī gāk par uguns grē kiem!

101.

Die va tu vums

Viss la bais, viss svē tais pa sau lē dzimst no Tē va un Dē la, un Svē tā Ga ra tu vī bas. Die va tu vums pret mums ir tik liels, ka šī pa sau le jau bū tu mums par pa ra dī zi, ja ne bū tu mū su ļau nās cil vē cis kās gri bas.

102.

Ie dzi ļi nā si mies Evaņ ģē li jā

Ne mir stī bas, skaid rī bas, pa tie sī bas un mī les tī bas spēks iz līst no Kris­tus vār diem kā spē cīgs ūdens avots un iz plūst pa sau lē. Dzer sim ta ču šo Mū žī gās dzī ves ūde ni! Evaņ ģē lijs – pil nī ba un aici nā jums uz dzī ves pil­nī bu.

103.

Ne kat ru priekš nie ku svē tī tu sirds skaid rais Ser gijs

Ne ku ru kat ru svē tī ja sirds skaid rais Ser gijs, bet Do nas Di mit ri ju. Ne kat­ru priekš nie ku svē tī tu sirds skaid rais Ser gijs. Dau dziem viņš teik tu: vis­pirms no žē lo jiet grē kus, at ī rie ties, ja mek lē jat svē tī bu, no Die va do tu, ne vis god kā rī gu ap lie ci nā ju mu sa vai paš tais nī bai.

104.

Laiks ap lie ci nāt

Ta gad ir laiks, kad jā ap lie ci na Die­va go dī ba. Ne ti kai ti cēt tai. Ap lie ci­nāt Ra dī tā ja go dī bu – tā arī ir cī nī­ša nās pret pa sau les kūt ru mu.

105.

Ga ra uguns

Ga ra uguns mūs sil da un sa de dzi­na. Sli mī gi sa de dzi na mū su ne tī­rī bu un de beš ķī gi no mie ri na tī ru sir di. Die va uguns ir dar bī bā. Līdz greiz sir dī bai mīl mū sos dzī vo jo šais Gars (Jēk. 4, 5). Mī les tī ba gai da at­bil di no cil vē ka, kas tai ra dīts.

106.

Ver dzī ba un nā ve

Kungs mums at stā jis brī vī bu sa vie­no ties ar Vi ņu, bet ne at da lī ša nos no Vi ņa. At da lī ša nās no Die va Ga ra (kas arī ir mū su gri bā) ir cil vē ka lie­lā kā ver dzī ba un nā ve. Un ša jā ver­dzī bā un nā vē ie krīt tie, ku ri Kris tus vie tā iz vē las Kris tus pre ti nie kus.

107.

Ne kad ne esam vie ni

Tuvs Tu esi, Kungs, tik tuvs, ka katrs mū su čuksts Vi ņam ir dzir dams, kat ra no pū ta Vi ņam pa ma nī ta. De­be su Tēvs jūt mums līdz i un gai da to brī di, kad at ra dīs mūs ga ta vus pie­ņemt Vi ņa pa lī dzī bu.

108.

Pes tī ša nas avots

Kris tus tei ca, ka ti co šais Vi ņam ne­būs iz sal cis: vi ņa dvē se le pil nī bā taps pie sā ti nā ta un ne uba gos žē las­tī bas dā va nas no pa sau les un grē ka. Šo vār du pa tie sī bu var iz just katrs. “Un jūs smel sit ar prie ku ūde ni no pes tī ša nas avo tiem” (Jes. 12, 3).

109.

Miers – dā va na Die vam at vēr tai dvē se lei

Apus tu lis Pā vils aici na mūs, lai vi­s as mū su vēl mes un va ja dzī bas at­klā tu Die vam ne tā dēļ, lai mēs no­teik ti sa ņem tu pra sī to, bet lai Die va miers, kurš tiek sū tīts vien mēr at bil­dēt uz mū su dvē se les iz plū du miem, pie pil dī tu vi su mū su bū tī bu.

110.

Mēs re ti do mā jam pa rei zi

Cik re ti mēs do mā jam un jū tam pa­rei zi! Cik rei zes pre tē ji mū su sirds­ap zi ņas pa mu di nā ju mam, pre tē ji Die va Vār dam mēs sa vā rī cī bā ap­mie ri nā mies ti kai ar ap tu ve nu tais­nī gu mu, cik bie ži ar sa viem vār diem mēs sa gro zām un ap slēp jam pa tie sī­bu! Pa tie sī bai jā at ro das kat ras mū­su do mas pa ma tā, jā va da mūs kat rā dzī ves ce ļā.

111.

Aug stā kais la bums

Aug stā kais, dzi ļā kais, vie nī gais pa­tie sais la bums ir ta jā, lai dzī vo tu ci tiem, kal po tu vi ņiem, da lī tos ar vi­ņiem ta jā, ko pa ši sa ņe mam.

112.

Bez grūt sir dī bas

Ne no do si mies grūt sir dī bai, zi not, ka ne kad ne var mūs pār spēt ne kāds ze­mes rūg tums, jo “pie tiek mums Vi ņa svē tī bas kat ram brī dim”.

113.

La bi man, jo esi sa mie ri nā jis ma ni

Pie nāks laiks, kad mēs bū sim pa tei­cī gi par to pār bau dī ju mu, kurš pie­spie da mūs iz liet daudz asa ru, un, lī dzī gi Dā vi dam, teik sim: “Tas ir la bi, ka es mu cie tis, lai ie mā cī tos Ta­vus bauš ļus.”

114.

Kurš spēj veik smī gi pa lī dzēt?

Ti kai tie, ku ri ir Kris tū, spēj pa sniegt pa lī dzī gu ro ku bo jā ejo šiem brā ļiem.

115.

Ne pie cie šams ti kai viens

Ka mēr mēs rū pē ja mies un uz trau­ca mies par dau dzām pa sau lī gām lie tām, mēs ne iz bē ga mi aiz mir stam, ka ti kai VIENS mums ir ne pie cie­šams.

116.

Aici nā ju ma mēr ķis

Kungs aici na ma ni, jo Vi ņam ir va ja­dzī ga ma na dvē se le, un Viņš zi na, ka tā no nīks un pa zu dīs bez Vi ņa. Viņš mo di na ma ni caur vi su, kas man ir ap kārt. Viņš sa ka man kaut ko no Se vis, ar ko jā aiz pil da ma na dvē se le. Ja es aiz slē dzu un ap slā pē ju de bess bal si, tad kaut kad tā ap klu sīs pa­vi sam. “Tad, kad iz dzir dē siet Vi ņa bal si, ne no cie ti niet sa vas sir dis.”

117.

Rak stu vār di

Kat ru die nu uz ņem sim se vī kā du mie ri nā ju ma vār du no Svē ta jiem Rak stiem, sar gā sim mū su sir dī uz­mun dri no šu do mu ķī lu, pa stā vī gi rau dzī si mies Evaņ ģē li jā, lū ko si mies uz gai šo Kris tus tē lu – un dvē se le kļūs par dzī vu gais mas un prie ka avo tu.

118.

Prieks

Ze mes dzī vē ir īpa ša svēt lai me: prieks par Kun gu ta vā un vis pā rē jā iz nī cī bā, sli mī gu mā un mir stī bā.

119.

Dvē se le kā nezāļu lauks

Cil vē ka dvē se le ir lī dzī ga ne zāļu lau kam. Lai kā arī viņš cen stos, pat ja viņš no pļau tu vi su ne zā li pa­ša spē kiem, viņš ne iz au dzēs la bī bu. La bī ba uz dīgst ti kai tur, kur tā ie sē­ta. Mū žī gās dzī ves la bī bas Sē jējs ir ti kai Kris tus.

120.

Dēls, dod man ta vu sir di!

Kris tus cil vē kam tei ca: “Man ne va­jag ne ta vu lai ku, ne ta vu nau du, ne ta vus dar bus. At dod Man sa vu dvē se li. Es ma zāk ne gri bu, Es vē los ti kai te vi pa šu, ve se lu bez at li ku ma. Es do du tev jaun u sir di, sa vie no tu ar Ma ni. Es do du tev Se vi Pa šu.” Un, ja cil vēks pie ņem Kris tu, Kris tus – Die va gri ba kļūst par cil vē ka gri bu.

121.

Lie lās mī les tī bas dēls

Cil vēks – lie lās mī les tī bas dēls, un vi ņam nav rak stu rīgs ne kas nie cīgs.

122.

Jā ska tās dzi ļāk se vī

Cil vē kam jā ie mā cās ie ska tī ties pa­šam se vī. Ti kai tā per so nī ba, ku ra ap zi nās sa vas cil vē cis kās bū tī bas dzi ļu mu, spē jī ga stā vēt pre tī sa vai iz zu ša nai ko lek tī vis mā, kas no ga li­na dvē se li.

123.

Pats vieg lā kais

Ma zu, pa šu vieg lā ko la bu mu Ra dī­tājs at stā ja uz ze mes cil vē kiem, pa­ņe mot uz Se vis vi su lie lo.

124.

At u rē ties no ļau nu ma

La bais ir se vis at ī rī ša na no ļau nu­ma. Sī ku mos mēs vieg li, ne ma nā mi un ēr ti va ram sev iz da rīt daudz ko.

125.

Ceļš uz Pa shu – Liel die nām

Cil vē kam uz ze mes pie nā kas svēt ce­ļo ša na dzī ves pa tie sī bas, ga ra dzi­ļu mā. Cil vēks uz šī ce ļa ba ro jas ar “rūg tām zā lēm”, kā pa vē lē ja Mo zus. Šis ceļš uz īs te nī bu un dzī vi ir Pa sha. Ar cil vē cis kās ne pil nī bas “rūg tām zā lēm” cil vē ce aici nā ta ēst Liel die nu Jē ru. Caur Mo zu re āli ti co šie ēd sa­vu at brī vo ša nas Pa shu no ļau nu ma un nā ves.

126.

Pats dzi ļā kais no zie gums

Pats dzi ļā kais no zie gums pret mī­les tī bu no tiek ne vis mie sas, bet ga ra jo mā.

127.

Gal ve nā Die va dā va na

Gal ve nā Die va dā va na – tā ir “mū­žī gā dzī ve Jē zū Kris tū”, ku rai mā jo­jot te vī jā kvē lo un jā spīd. Šo dā va nu pie ņem pirm ām kār tām, un lai tā vis as pā rē jās ta vas dā va nas ap gais­mo, vir za un at dzī vi na.

128.

Jau te

Jau uz ze mes cil vē kā sā kas pa ra dī ze un el le, un uz ze mes cil vēks pār iet no vie na stā vok ļa ci tā.

129.

Ti ku mis kā glāb ša na

Ne pa vā ji not, ne no ni ve lē jot Die va bauš ļu tī rī bu, at vieg lo jas cil vē ku ti­ku mis kā glāb ša na, bet tie ši pre tē ji – pa rā dot Die va pil nī bu ša jā pa sau lē.

130.

“Stā vu un klau dzi nu”

Die va Gars ātr i at sau cas uz cil vē cis­ko lūg ša nu. “Stā vu un klau dzi nu” – pirm ā svē tī bas dar bī ba dvē se lē, un, kurš “at da ra sir di” – nā ko šās svē tī­bas dar bī bas no sa cī jums cil vē kā –, “tad ie ie šu pie vi ņa” (Atkl. 3, 20).

131.

Kat ra cil vē ka ba gā tī ba

Vis i ir ba gā ti ar pa tie su mu un la­bām jū tām, bet ne katrs par to zi na, un – vēl jo vai rāk – ne katrs iz man to šā du sa vu ba gā tī bu, un no tā pa sau­lē ir tik daudz ne lai mī go.

132.

Cil vē ka dzī ve – Die va dā va na

Cil vē kam daž reiz lie kas, ka katrs ir no tei cējs pats par se vi. Īs te nī bā cil vē­ka dzī ve ir at ka rī ga ti kai no Die va gri bas. Ma zā kais asins va da plī sums sma dze nēs, mik robs, in des pi liens, ze mes trī ce, uguns grēks – un ze mes dzī ve pār trūkst. No tā cil vē ka dzī­ve vis os tās acu mir kļos ir īs ta de be­su man na, Die va žē las tī bas dā va na. Un, jo tī rā ka cil vē ka ti cī ba, jo at vēr­tā kas vi ņa acis uz šo pa tie sī bu.

133.

Ko mēs va ram?

Mū su spē kos nav iz vai rī ties no tā, kas mums tiek dots ne at ka rī gi no mū su gri bas, bet mū su va rā ir vien­mēr kat ru dzī ves no ti ku mu un vār­du pār vērst gais mā, pa da rīt va ja­dzī gu sev un ci tiem.

134.

Ti cī bas prieks

Ti cī bas prieks – at ras ties ko pā ar Kris tu, stai gāt grē ku no žē lā Vi ņa priekš ā, pa tei cī bā Vi ņam par vi su. “Esiet prie cī gi vien mēr, lū dziet bez mi tē ša nās Die vu. Par vi su esiet pa­tei cī gi!” (1. Tes. 5, 16­18)

135.

Bīs ta mā div da bī ba

Svār sto ties starp di viem ce ļiem, es dzī vo ju div ko sī gu dzī vi, kas ir tik bīs ta ma, ne ap zi no ties, ka Dievs sir­dī var ie ņemt vai nu pir mo vie tu, vai ne ie ņemt ne kā du.

136.

Nav lik te ņa no lem tī bas

Pār mums ir mil zī ga gā dī ba. Nav no lem tī bas, nav ak la lik te ņa, ir ti kai tie, kas ne pie ņem Die va mī les tī bu, un mū su brī vī ba ir būt ta jā.

137.

Stei dzie ties veikt la bo

Die va vārds ie sa ka pa steig ties kļūt ba gā tiem ar la biem dar biem un ie­gūt ne iz nīk sto šu man tu de be sīs, ku­ru ne zag lis ne var no zagt, ne lai ka zobs sa grauzt un ku ru ne kā da nā ve ne pār va rēs.

138.

Ga vē nis un lūg ša na

Ga vē nis un lūg ša na sa vā star pā ir cie ši sa vie no ti, it kā pa pil di nā tu viens ot ru, pa līdz mums un stip ri na mūs. Dzi ļas ir mū su rē tas, sīk stas ir mū su ti ku mis kās kai tes, uz mā cī gi ir mū su kār di nā ju mi. Bū sim ne at lai­dī gi arī mēs pa stā vī gā cī ņā ar šo su­gu, ku ra tiek iz dzī ta ti kai ar lūg ša nu un ga vē ni.

139.

Ti cī go mēr ķis

Nav ci ta mēr ķa ti cī ga jiem kā vie nī­gi kļūt lī dzī giem Die va Dē lam, kļūt par Die va dē liem.

140.

No ti cī bas

Mī les tī bas dar bi, paš aiz lie dzī bas dar bi, mū su ga rī go spē ku at īs tī ša­na, mū su da bas un grē cī go tieks mju sa val dī ša na, stai gā ša na Kun ga pē­dās da bis ki ro das no ti cī bas, pa tie­sas dzi ļas ti cī bas. “Die vs grib, lai vis i cil vē ki tiek iz glāb ti un nāk pie pa tie sī bas at zi ņas” (1 Tim. 2, 4).

141.

Nav šķēr šļu

Caur vis iem no ti ku miem, vis iem rūg tu miem un prie kiem cil vē kam ir gan va ra, gan lai me iet pie Die va pa­tie sī bas, ku rai nav ga la.

142.

Pes tī ša na ti cī bā

Cil vē kiem ir do ta pes tī ša nas ie spē ja. Cil vēks glāb jas ti cī bā, uz ti cī bā Die­vam.

143.

Ne sa ska ņu ga dī ju mā

Ja arī mums ga dī sies sa skar ties ar vie dok ļiem, ku rus mēs ne va ram pie­ņemt, cen tī si mies sa gla bāt vien mēr lēn prā tī gu ga ru, ti kai ar ku ru var uz va rēt. Svē tā Ga ra spē kā, at ī rī ju ši sa vu dvē se li brā lī gai mī les tī bai, ie­mā cī si mies mī lēt viens ot ru.

144.

Si tīs stun da

Si tīs stun da, kad tiks aiz da rī ta Vi­ņa priekš ā kat ra mu te. Kad ie rau­dzīs Vi ņu kat ra acs un kat ra ne ti cī­ga dvē se le būs spies ta Vi ņa priekš ā pa kla nī ties.

145.

Ir la bi ar Die vu

Ne at ra dī sies ne viens pa tiess kris­tie tis, kurš ne sla vē tu Kun gu par to, ka dzī vot ar Vi ņu ir la bi. Tik la bi, ka la bāk vi su pār ciest ne kā no Vi ņa šķir ties.

146.

Kungs vien mēr ar mums

Ar šo do mu mū su ze mes dzī ve pār­vēr šas svi nī bās un svē tu mā.

147.

Pa tie siem kris tie šiem

Ja mēs esam pa tie si kris tie ši, tad lai bai les sa rūg ti nāt Kris tu ap slā pē mū­sos per so nī gos ap vai no ju mus un mo­di na mūs vār dos, dar bos un do mās go di nāt Vi ņa svē to Vār du.

148.

Ti kai Tu!

Kungs! Ne kas ma ni ne ie prie ci na, ti kai Ta va Gais ma, ti kai Ta va mī­les tī ba, ti kai Ta va pie do ša na, ti kai lūg ša na Tev, ti kai mī les tī ba uz Te vi!

149.

Kungs vē las mū su pil nī bu

Un Vi ņā mēs ne ti kai at ra dī sim at­pes tī ša nu no kār di nā ju miem, bet arī ne iz sīk sto šu ga rī go spē ku avo tu.

150.

Ne jau ap stāk ļi vi su no sa ka

Pa ši par se vi ne kā di ap stāk ļi ne kal­pos mums par la bu: ti kai pār cies ti pa cie tī bā un lūg ša nā, tie var sa­sniegt mēr ķi.

151.

Vēl me lūg snā

Kungs, Kungs, dā vā man, lai es bū tu kā Tavs ra dī jums, kurš Te vi at ra dis!

152.

At bil de uz lūg ša nu

Par at bil di uz lūg ša nu vi su pirms lie ci na “Ga ra līdz dar bī ba”, un ti­kai Vi ņa Die viš ķa jā līdz dar bī bā tas viss, kas ar mums va rē tu no tikt, kal­pos mū su pes tī ša nai.

153.

Pa ti vēr tī gā kā die na

Gudrs cil vēks kat ru sa vu die nu un ga du uz tver kā pa šu at bil dī gā ko un vēr tī gā ko dzī vē. Vīns ar kat ru ga du pa liek aro mā tis kāks, un dvē se le, pie­sā ti no ties ar ze mes die nām, ie pa zīst daudz aug stā kas vēr tī bas. At rod vēl lie lā ku dzī ves iz jū tu, Tē va na ma iz­jū tu.

154.

Ne vē lē ša nās sev at gā di nāt cē lo ni

Mū su ne vē lē ša nās pār la sīt vie nu un to pa šu ir mū su vien al dzī bas un pa­vir šas at iek smes pa zī me pret to pa­tie sī bu, ku ra vēs tī mums par mū su pes tī ša nu un ap so la mū žī go svēt lai­mi.

155.

Ļau nums nav da bā

Da bā nav ļau nu ma, ļau nums – ļau­na jā cil vē cis ka jā un dē mo nis ka jā gri bā, ku ra iz krop ļo da bu.

156.

Vai tik bries mī gi ir at brī vo ties no sa vaego is ma?

Cil vē kiem šķiet, ka bries mī gi un ne­ie spē ja mi ir at dot se vi Kris tum, uz mū žiem tikt va ļā no sa viem sī ka­jiem ego is tis ka jiem ap rē ķi niem un iz de vī gu ma. Ta ču “pa ņemt” krus tu ir vieg lāk ne kā dzī vot bez Kris tus.

157.

Kungs vien mēr žē lo

Lai arī ko Kungs ne da rī tu, Viņš vien­mēr mūs žē lo, da rot la bu mū su iek šē­jam cil vē kam. Viņš rū pē jas par mū­su mū žī gās dzī ves dār gu miem, kad pa kļauj bries mām un nā vei mū su ze mes na mu, šo lai cī go telts mā jok li, kurš taps no jaukts (2 Kor. 5, 1).

158.

Sa va ga la gai dī ša na ar trī sām

Cil vēks, kurš tic Dzī vei, kas nav pa­re dzē ta nā vei, kā sa vas esī bas pil­nī bu ar svē tās ce rī bas trī sām gai da sa vas ze mes die nu ga lu. Viņš zi na, ka stā vēs vai gu vai gā ar dzī ves pil­nī bu un die viš ķo tais nī bu – uz va ru pār vi su šī laik me ta ne tais nī bu un mir stī bu.

159.

Svē tī ba

Svē tī, Kungs, jau na vas un jau nek ļus, ku ri zie do se vi Tev, ku ri ne kau nas no Ta vas šķīs tī bas ša jā grē cī ga jā un lau lī bu pār kā pē ju pa sau lē!

160.

Jeb ku rā ga dī ju mā ne drīkst ie nīst!

Kas mīl Kris tu, ne drīkst ne ie re dzēt ne ne ti cī gos Kris tum, ne vien al dzī­gos pret Kris tu. Naids pret kā du “Kris tus dēļ” at­grūž Kris tu vai rāk ne kā naids pret Kris tu. Vi ņi (ne ti cī gie), ne do dot sa­vā sir dī vie tu Die va un Cil vē ka Dē­lam, so da pa ši se vi.

161.

Laiks ir nau da

Laiks ir nau da – no sā ta na. Laiks – svē tās mū žī bas sā kums, ne no vēr tē­jams dār gums. Vis os ze mes dar bos un pa šā lai kā at klā jas bez ga līgs pla­šums, kas pie vērsts de be sīm. Acu mir­klis žē las tī bā ir dār gāks par tūk sto­šiem ga du. Cil vē ki vis i ir ba gāt nie ki, pat ja vi ņiem pa li cis laiks ti kai vie­nam grē ku no žē las pil nam el pas vil­cie nam.

162.

Uguns no de be sīm

Uguns, ku ru no ve da le jā uz ze mes Die va Dēls un pēc ku ras uz lies mo ša­nas Viņš tā il go jās, – tā ir pār da bis­kā dzī ve cil vē kā. Vis i dzī vo jo šie un slāp sto šie alkst pēc šīs uguns.

163.

Tu vums

Ja jau Kungs ap so lī jās būt ti kai to vi dū, kas sa pul cē ju šies Vi ņa Vār dā, cik gan tuvs Viņš ir tiem, ku ri vie no­ju šies veikt Vi ņa dar bus uz ze mes.

164.

Dod, Kungs!

Kungs! Pie cel ma ni, iz ār stē ma ni, at jau no ma ni, ap skaid ro ma ni, ap­gais mo ma ni, dod man no mirt Te vī, dod man aug šām cel ties Te vī!

165.

At rie bī ba

Ļau nie ga ri, bū da mi at rie bī gi un bez ie spē jas at rieb ties sa viem ie naid nie­kiem, Die va cil vē kiem, riebj sa viem drau giem. Tiek pie ļau ta šī ļau nu ma kon sta tē ša na pa sau lē, lai cil vēks no tās at rau tos.

166.

Lūg ša nas veids

Lūg ša na pēc grā ma tas (ne sa va) šķir cil vē ka at ā lu mu no Die va. Lūg ša na bez grā ma tas (sa viem vār diem) – lie ci na par tu vu mu Tē vam. Šie abi lūg ša nu vei di ir pa rei zi.

167.

Lūg ša nas ie dar bī ba

Lūg ša nas ie dar bī ba ir pār stei dzo­ša: cik bie ži tā ļau nu pār vērš par la bu! Tās ie spai dā no tum sas pa rā­dās gais ma, bē das pār vēr šas prie kā, vēt rās ro das klu sums un ap klust jeb­kā das sā pes.

168.

Pries te rim

Pries te ris ir ie tverts no slē pu mos. Cik uz ma nī gi pries te rim jā sper so ļi! Pie­dzim ša nas no slē pums, se vis vel tī ša­na Die vam, pie cel ša nās, pie do ša nas, Svē tā Va kar ēdie na sa ņem ša nas, pa­tei cī bas Die vam no slē pums… Cik smal ki un vē rī gi jā dzī vo pries te rim!

169.

Prie ku pil nī ba

Kad vis as ze mes cie ša nas pār ies un kad Kungs mūs at ra dīs ga ta vus bau dīt de be su svēt lai mi, ku ru Viņš mums sa ga ta vo jis, mūs gai da bez ga­lī gu prie ku pil nī ba.

170.

No grē kiem jā at sa kās

Kungs pie dod mums mū su grē kus tā pēc, lai mēs no tiem at eik tos. Viņš at ver mū su priekš ā dur vis, bet Viņš ne ie lai dīs mūs iek šā ne at jau no tus, ar mū su ve ca jiem grē kiem, ar ne la­bām tiek smēm, ar ne tik lām do mām.

171.

Kal piem vien zi nāms

“Kur Es es mu, tur būs arī mans kalps” (Jņ 12, 26). Kal piem vien zi­nāms, bet no ci tiem ap slēpts.

172.

Di vas ne tais nī bas

Ir di vas die viš ķas “ne tais nī bas”: tais no cil vē ku cie ša nas pa sau lē un Die va žē las tī ba pret grē ci nie kiem.

173.

Ap slēp tais grēks

Kurš grē ko sle pus, no dod Jē zu, ļau­dīm ne zi not (Lk 22, 6).

174.

No so dī ša nas cē lo ņi

No so dī ša na ne vien mēr ir aiz ne pa­ti kas. Daž reiz – aiz lie kas pie sar dzī­bas, bai lēm vil ties, ne vī riš ķī gas sirds vai no pār lie ku lie las uz ti cē ša nās ci­tam cil vē kam (kurš kaut kad, kaut kur nav at ais no jis se vi).

175.

Lūg ša na

Kungs! Lai bū tu šī die na kā pa tei­cī ba Tev, pa klau sī ba Tev, kal po ša na Tev, sla vi nā jums Tev! Kungs! Lai bū tu šī die na Ta vā svē­tī bā, lai bū tu vis a ma na dzī ve Ta vā svē tī bā, lai bū tu mans pē dē jais mir­klis Ta vā svē tā svē tī bā!

176.

Kris tī gās ti cī bas spēks

Kris tie tī ba zūd no sa dzī ves, ja tā vien mēr ne sme ļas se vim spē kus no Baz nī cas.

177.

Svē tās drau dzes no lem tī ba

Ne viens pa reiz ti cīgs cil vēks, ne viens pa tie si dzīvs Svētās drau dzes lo cek­lis ne drīkst priekš Svētās ti cī bas grū­tos lai kos ap ro be žo ties ar ne va rī gu, gļē vu lī gu vai dē ša nu. Dievs gla bā un sar gā Sa vu Svēto drau dzi, bet Viņš tai ir lē mis šeit ze mes vir sū cī nī ties; cī ņā vi ņa ir dzi mu si, cī ņā augu si, un kat ram vi ņas dzī vam lo cek lim ir šai dzī vē jā cī nās, lai aiz sar gā tu no ie­naid nie kiem to Svēto glāb ša nas cie­tok sni, ku rā mēs esam zvē rē ju ši uz ti­cī bu sa vam cī ņas va do nim Kris tum.

178.

Īs tais kris tī gais

“Re dzi, es jūs sū tu kā avis vil ku star­pā,” sa cī ja Kris tus. Ši nī uz de vu mā maz pie vil cī bas; tas ir grūts uz de­vums. Ja ie skrien viens vilks aitu ba­rā vai viens kār di nā tājs Kris tus aitu ba rā, tad jau ro das daudz ne laim ju, bet, ja viens jērs no kļūst vil ku ba rā vai viens kris tī gais no kļūst ļau nā kār di nā ju mu pil nā pa sau lē, tad stā­vok lis kļūst daudz bīs ta māks.

179.

Vārds mī les tī bā

Cik bie ži no tiek, ka vien kār ši, mī les­tī bas ap ga ro ti vār di da ra daudz dzi­ļā ku ie spai du uz sir dīm ne kā zi nāt­nes un prāt nie cī bas rai bie audu mi.

180.

Jā mā cās at šķirt

Ne viss ir zelts, kas spīd. Ne viss ir tie šām liels, kas šo dien val dzi na un aiz grābj. Mums jā mā cās at šķirt īs­te no, pa tie so di že nī bu no ap mā jo šās mal du di že nī bas.

181.

Lie lu ma mērs

Mēs vis i cen ša mies pēc lie la un va re­na. Jau, mazs bū dams, bērns sa ka: “Kad es tap šu liels…” Bet ne dau­dziem ir lemts tapt pa tie si lie liem un sva rī giem šo vār du pa sau lī gā no zī­mē. Īs tens ga rīgs di že nums un sva rī­gums pa stāv uz ti cī bā sī ku mos.

182.

Pa gāt nes man to jums

Mums bie ži vien šķiet, ka mū su pa­gāt ne, kas pa gā ju si, ir mums zu du si. Bet ne kas mums tā dā mē rā ne pie der kā mū su pa gāt ne. Da žam la bam no mums jau nī ba un vī riš ķī bas ga di jau ir ga rām, bet, kas vi ņiem bi ja jā sa ka mums par pa mā cī bu, tas viss ir pa­teikts. Jau nī bu, tās mēr ķus un sap­ņus, prie kus un sā pes mēs pa rei zi sa­pro tam ti kai tad, kad uz lū ko jam tos no at ā lu ma. Mēs zau dē jam, lai ie­gū tu. Tie ši mū su pa gāt ne ir tas man­to jums, ku ru ne spēj at ņemt mums ne viens spēks.

183.

Ne aiz mir sti!

Kad mēs caur Sv. Kris tus vār tiem ie nā cām Kris tus Baz nī cā, no mums pra sī ja ne ti kai ap lie ci nāt sa vu ti cī­bu Die vam sa ska ņā ar Sv. Baz nī­cas mā cī bu. Trīs kārt mums jau tā ja: “Vai tu no liedz sā ta nu un vi sus vi ņa dar bus, vi sus vi ņa eņ ģe ļus, vi su vi ņa kal po ša nu un vi su vi ņa lep nu mu?” Trīs kārt mēs at bil dē jām: “No lie­dzu.” No jaun a trīs kārt mums vai­cā ja: “Vai at sa kies no sā ta na?” Un mēs trīs kārt at bil dē jām: “At sa kos.” Kad turp mā ka jā dzī vē cil vēks at­kal no nāk līdz ti cī bas iz pau ša nai, šo at zī ša nas da ļu pa ras ti aiz mirst.

Tas ne kad nav la bi, bet lai kā, kad rit sa sprin gta Die va val stī bas cī ņa ar sā ta na val stī bu, šā da aiz mir ša­na nav pie ļau ja ma. Vā ja jā cil vē ka ap zi ņā dzimst kār di nā jums, ka var at zīt Die vu un tai pa šā lai kā ie ņemt nei trā lu at iek smi, sa va vei da lo ja li­tā ti arī at ie cī bā pret sā ta na val stī­bu. Fak tis ki ro das sa va vei da ga rī gā kal pošana di viem kun giem. Pat pa­sau les val stu li ku mos, it īpa ši ka ra lai kā, kal po ša nu di viem kun giem uz ska ta par no de vī bu un so da, bet jo vai rāk tas nav pie ļau jams ga ra dzī vē, kur at ie cī bas starp Die va un sā ta na val stī bām ne mi tī gi tiek rak­stu ro tas kā cī ņa bez pa mie ra.

184.

Ne pa zau dē sim la bo

At brī vo jies no me lī gās, ne pa tie sās, augst prā tī gās at mi ņas. Bla kus ne­se na jiem aiz vai no ju miem at sauc at mi ņā vi sus bi ju šos prie kus, bi ju šo la bo, vi su, kas bi jis tīrs, svēts, un tu ie rau dzī si, cik esi ne pa tiess, cik esi ļauns un ne tais nīgs.

185.

God kā res slogs

Go da un sla vas lu tek ļiem priekš plā­nā vien mēr iz vir zās jau tā jums – ko sa cīs ļau dis, ēnā at stā jot ci tu, daudz no zī mī gā ku jau tā ju mu: ko teiks Dievs?

186.

Par cie ša nu ne iz bē ga mī bu

Ne ļau jiet ļaun da ru zob ga lī bām un ne ti ku mī go ie nai dam no vir zīt jūs no ce ļa. Ejiet pa tais nu ce ļu Tā Kun­ga vār dā caur pa sau les ļau nu mu un do mā jiet: tas ir mans pie nā kums… bet pa sau le ci tā di ne spēj. Tā ne bū tu pa sau le, ja sa vu mal du, me lu vie tā priekš ro ku do tu pa tie sī bai, ego is ma vie tā – mī les tī bai, sa va slin ku ma

vie tā – de dzī bai Die va lie tās, pa sau­lī gas stei gas vie tā – svē tu mam. Es ne es mu Kris tus mā cek lis, nedz arī Vi ņa ka ra vīrs, ja da ru pa prā tam vis iem cil vē kiem, ja ko pā ar pū li eju pa pla to ce ļu tā vie tā, lai tu rē tos ko­pā ar ne dau dziem ce ļa bied riem, ku­ri so ļo pa šau ro ce ļu.

187.

Dvē se les zā les

Sa ki man, kris tie ti, kas pa sar gā te­vi no augst prā tī bas, kas tik vieg li ie kļūst pat vis stip rā ka jās sir dīs, pat Kris tus mā cek ļu sir dīs? Vai gan ne krusts un cie ša nas? Kas ap dzēš grē­cī gās mie sas tiek smes, ku ras vieg li un ar pa nā ku miem at īs tās gai ša jās lab klā jī bas die nās – kā sau lai nās die nās ku kai ņi pur vā? Kas mā ca tev at eik ties no vis as šīs ga rī gās ne šķīs tī­bas – vai ne bē du un cie ša nu run ga?

188.

Dievs ne kad ne pa met

Daž reiz iz lie kas, ka Die va pa mests ir kāds cil vēks un pat ve se la sa bied­rī ba. Bet tas tā nav, jo Dievs mūs ne­pa met ne kad. Kā Kris tus lai kā, tā arī ta gad no tiek, ka dau dzi aiziet no Vi ņa, kad Viņš ne pil da šīs ze mes cil­vē ku ap rē ķi nus. Kris tus ne vie nu ne­pie spiež. Sa vu at īs tī bas gai tu iet Vi­ņa val stī ba arī tad, ja tu ne ej Vi ņam līdz i. Vi ņa val stī ba var pa stā vēt arī bez tau tas, bet mū su tau ta bez Vi ņa ne var pa stā vēt.

189.

Cie ša nām pār i

Pār va rot cie ša nas, cil vēks ie iet Kris­tus pa sau les ne ap rak stā mas lai mī­bas sfē rā, ku ra sā kas jau te uz ze mes un pie eja ma kat ram cil vē kam.

190.

Kā ba lo ži

Kris tus tei kums “Esiet bez vil tus kā ba lo ži” no sa ka, ka ti cī gam cil vē kam jā rī ko jas lī dzī gi ba lo žiem, kas, ēs mu mek lē da mi, ir spies ti rak ņā ties ce ļu un lau ku mu pu tek ļos un ne tī ru mos, bet sa vas spal vas sa gla bā tī ras. Lī­dzī gi tam kris tī gais spiests dzī vot grē cī gā un sek lā pa sau lē, bet dvē se le un sirds vi ņam jā sar gā no pa sau les ne tī ru miem.

191.

Īs ta mī les tī ba

Mī liet sa vus ie naid nie kus, svē tiet tos, kas jūs no lād, da riet la bu tiem, kas jūs ie nīst, un lū dziet par tiem, kas jums kai tē un va jā (Mt. 15, 44), – šis ir vi su spre di ķu sā kums, sa turs un bei gas.

192.

Ti cī ba pes tī ša nai

Ja jū su dzī ve arī ne iet pa to gul tni, pa kā du jūs vē lē tos, ja jū su sir dī tī­ka mais aiz slīd no jū su re dzes ap lo­ka, ja virs jū su gal vas sāk pul cē ties ar vien drū mā ki un tum šā ki mā ko ņi, ja dzī ve jums sniegs rūg tu žul ti un eti ķi, tad tas viss jūs ne no bai dīs, ja jūs ti cē siet pes tī ša nai. Kas gan de­be sis un ze me, ja Tu, Kungs, esi ar ma ni! Lai arī cik lie li bū tu tie upu ri, kā dus no jums pra sīs dzī ve, jūs vis i to pār cie tī siet, ja vi su īs lai cī go sa lī­dzi nā siet ar tiem mū žī giem la bu­miem, ko ti cī ba jums ap so la.

193.

Pār dzim ša na

Ne aiz mir sti, ka pār dzim ša na Kri­sus mī les tī bā bi ja lem ta ne ti kai tiem trim iz re dzē ta jiem ap us tu ļiem, kas Ta bo ra kal nā re dzē ja Vi ņa die viš ķo spo žu mu, bet arī tiem de vi ņiem, kas bi ja at stā ti pa kal nē, un arī vel na ap­sēs tam.

194.

Pra vie to jums

Es ti cu, ka vēl ag rāk, pirms šis ga du simts beig sies, dau dzās sir dīs no tiks svē tā pār dzim ša na. Vis i sa pra tīs to, ko ta gad ne grib sa prast: vie na mums trūkst, viens mums ir va ja­dzīgs.

195.

Mū su “sta re ci”

Ja bū sim uz ma nī gi, tad ap kār tē jie ap stāk ļi mums kal pos par sta re ciem, ie mā cīs mūs pa klau sī bai Die vam, pa lī dzēs pa cie tī bā un mī les tī bā no iet sa vu dzī ves ce ļu un ie gūt pes tī ša nu.

196.

Bīstamākie kārdinājumi

Turiet atmiņā, ka svētais varonīgais Dāvids krita grēkā, kad laikā savu skatienu nenovērsa no kairinoša jaunas sievietes skaistuma; ka svē­tais varonīgais Pēteris ateicās no Pestītāja vājas sievietes jautājuma iespaidā; ka sīka mantkārība pa­zudināja Jūdasu, ka vienmēr var piepildīties parunas brīdinājums: mazs cinītis gāž lielu vezumu. Bieži vien vislielākie kārdinājumi nav tik draudoši kā mazie cinīši.

197.

Uzticība sīkumos

Ja gribi tapt patiesi svarīgs un dižens, ko patiesi diženu un svarīgu piedzīvot, pārdzīvot, sasniegt un paveikt, esi uzticīgs ne tikai diž­darbos, bet arī sīkumos, uzticīgs tur, kur Dievs tev lēmis būt un strādāt, uzticīgs visos ikdieniškos uzdevumos, uzticīgs pret vecākiem, brāļiem, māsām, draugiem, bied­riem, uzticīgs dienestā, uzticīgs sa­biedrībā, uzticīgs tēvijai, ticībai, Dievam. Uzticīgs visā diženā, bet arī sīkumos...