Eiropas Sociålais fonds

Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a©entüras ziñu izdevums 2006/7

Íî gada 6. aprîlî notika PIAA unLielbritånijas véstniecîbas kopîgi rîko-tais forums „Profesionålås izglîtîbaspolitika Latvijå Lisabonas straté©ijasuzdevumu un ES struktürfondu ievie-ßanas gaismå”.

Forumu par izglîtîbas politikas un eko-nomiskås attîstîbas mijiedarbîbu PIAA rîkoja,lai veidotu paståvîgu profesionålu dialogustarp nozaru institücijåm un izglîtotåjiemun lai diskutétu par profesionålås izglîtîbasieguldîjumu Lisabonas straté©ijas îste-noßanå, kå arî spriestu par ES struktürfonduieguldîjumu izglîtîbå.

Forumå piedalîjås nozaru asociåciju unuzñémumu pårståvji, ekonomisti, izglîtîbaspolitikas veidotåji un eksperti gan no Latvi-jas, gan Lielbritånijas, tostarp tålaika izglîtî-bas un zinåtnes ministre Ina Druviete unLielbritånijas Izglîtîbas un profesionålo kvali-fikåciju centra starptautiskås pétniecîbas unstraté©ijas eksperts Toms Linijs (Tom Leney).

„Cilvékresursu attîstîbai laika posmå no2007.–2013. gadam büs pieejami nepiere-

dzéti daudz investîciju resursu no ES struk-türfondiem. Tåpéc racionåla dialoga iedi-binåßana un kopîgas izpratnes veidoßanapar izglîtîbas politikas ieguldîjumu uzzinåßanåm balstîtas ekonomikas izveidé ßo-dien ir vél aktuålåka nekå 2000. gadå, kadEiropa vienojås par Lisabonas straté©iju”, fo-ruma nepiecießamîbu pamatoja PIAA direk-tore Dita Traidås.

Lielbritånijas véstnieks Ians Bonds (IanBond) savå uzrunå foruma dalîbniekiem uz-svéra, ka zinåßanas ir kritisks faktors, ar koEiropa ßodien var saglabåt savu konkurét-spéju, tåpéc tai ir jåbüt valstu prioritåßu sa-rakstå.

Forumå izglîtîbas, ekonomikas un noza-ru speciålisti uzståjås ar savåm prezen-tåcijåm par izglîtîbas lomu uz zinåßanåmbalstîtas, konkurétspéjîgas ekonomikasizveidé un diskutéja par profesionålås izglî-tîbas un uzñéméjdarbîbas savstarpéjo ietek-mi, par investîciju atbalsta virzieniem, kå arîpar nepiecießamajiem uzlabojumiem izglîtî-bas plånoßanå un îstenoßanå.—> 2.-3. lpp.

Forums stiprina profesionålo nozaru unizglîtîbas speciålistu dialogu

NOTIKUMS

360 miljoni latu izglîtîbai 18. aprîlî péc ieilgußajåm disku-

sijåm valdîba beidzot vienojås par ie-spéjamo ES struktürfondu sadalîjumu2007.–2013. gadam. Nåkamajos sep-tiños gados Latvijai büs pieejami ESfondu lîdzek¬i 4 miljardu eiro (2,8 mil-jardu latu) apjomå. No tiem 457,02miljonus eiro (321,19 miljonus latu)paredzéts novirzît Eiropas Sociålajamfondam, savukårt 2,18 miljardus eiro(1,53 miljardus latu) — EiropasRe©ionålås attîstîbas fondam (ERAF).Izglîtîbai no pieejamajiem struktürfon-diem plånots atvélét kopumå 510,69miljonus eiro (358,91 miljonu latu).

Atbalsts ESF projektiem19. aprî¬a ESF vadîbas komitejas

sanåksmé ir atbalstîta finanséjumapieß˚irßana 201 struktürfonda projek-tam, kura kopéjais publiskais finansé-jums ir 7 963 119 lati. Atbalstu neguva108 vértéßanas kritérijiem neatbilstoßiprojekti.

No atbalstîtajiem projektiem 91 irizglîtîbas projekts, kas bija iesniegts îs-tenoßanai ESF aktivitåté „Atbalstsakadémiskå personåla un profesio-nålås izglîtîbas pedagogu tehnolo©is-kai praksei uzñémumos, skolotåju unakadémiskå personåla pedago©isko,profesionålo, tehnolo©isko un infor-måcijas tehnolo©ijas kompetençupaaugstinåßanai”. Kopéjais finansé-jums ir 2 662 686 lati.

ESF vadîbas komiteja saskañoja arîgrozîjumus IZM nacionålajå pro-grammå „Måcîbu kvalitåtes uzlaboßa-na dabaszinåtñu, matemåtikas un teh-nolo©iju priekßmetos vidéjå izglîtîbå”,pieß˚irot papildu finanséjumu 299 621latu apmérå datortehnikas iegådei vi-déjås izglîtîbas måcîbu iestådém.

JAUNUMI

Foruma eksperti: PIAA direktore D. Traidås (no kreisås), eksperts no Lielbritånijas T. Linijs, Maßînbüves un metålapstrådesrüpniecîbas uzñéméju asociåcijas pårståve B. Medne un Latvijas Kokrüpniecîbas federåcijas izpilddirektors H. Jordåns

2Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a©entüras ziñu izdevums 2006/7

NOTIKUMS

PIAA direktoreDita Traidås:

PIAA sadarbîbåar Lielbritånijasvéstniecîbu Latvijåforumu „Profesio-nålås izglîtîbaspolitika Latvijå

Lisabonas straté©ijas un struktürfondu ie-vießanas uzdevumu gaismå” organizéja,mé©inot reanimét dialogu par izglîtîbas ie-guldîjumu valsts kopéjås konkurétspéjasun nozaru attîstîbas veicinåßanå starp iz-glîtîbas politikas veidotåjiem, izglîtotåjiemun sociålajiem partneriem — ietekmîguLatvijas nozaru pårståvjiem.

Ja nemaldos, iepriekßéjais mé©inåjumspubliskot dialoga iespéjamîbu bija 1999.gadå, kad, noslédzot vienu no Phare pro-jektiem, a©entüra konferencé prezentéja artautsaimniecîbas nozaru speciålistiem kopî-gi izveidotos potenciålos sadarbîbasmehånismus. Pa ßo laiku tautsaimniecîbasun izglîtîbas nozaru sadarbîbas jautåjumuskatrs ir diskutéjis savås „måjås”: politi i,mekléjot jaunas vårdkopas savåm pro-grammåm; prese, regulåri aktualizéjot rak-

stus par izglîtîbas neatbilstîbu darba tirgum;nozaru pårståvji, secinot, ka jauno speciålistukvalifikåcija neatbilst müsdienu darba devéjuprasîbåm; izglîtotåji, definéjot straté©ijås unkoncepcijås izglîtîbas mér˚us un uzdevumus,bet, kå parasti, „paßportreta” formåtå.

Forums ir mé©inåjums daΩådu jomuaugsta lîmeña ekspertiem dot ieguldîjumuvairåku sasåpéjußu tautsaimniecîbas un iz-glîtîbas nozaru sadarbîbas jautåjumu ri-sinåßanå. Foruma atslégas vårdi ir: izglîtîba,konkurétspéja un struktürfondi.

Foruma mér˚is ir kopîgi saprast, kasjådara, lai reformas izglîtîbå nebütu savstar-péji våji saistîtu koncepciju, straté©iju uniniciatîvu vai demo projektu virkne, bet sa-skañota rîcîbpolitika pårmaiñu ievießanai.Tam nepiecießami sabiedrotie un partneri,nepiecießams dialogs un kopîgs redzéjums,kopîga izpratne par veicamå darba lomåmun ieguvumiem. Daudzas lietas izglîtîbå no-tiek vai nenotiek apståk¬u un sistémas radîtåpaßizolåcijå — paßiem problémas definéjotun paßiem mé©inot tås ar saviem vien spé-kiem risinåt. Ja sistémas specifiskos jautåju-mus ßådi ir iespéjams risinåt, tad årpustießås ietekmes izglîtîbas jomas — diemΩélné. Nevar piespiest uzñémumu piedåvåt

praksi studentam, ja viñß no tå neredz iegu-vumu. Nevar no uzñéméja prasît atzinîbupar darbiniekam iemåcîto skolå, ja viñamneviens nav paprasîjis, ko viñß uzskata paratzinîbas vértu. Nevar no izglîtîbas politi-˚iem prasît darba tirgus dinamikai adekvåtuizglîtîbas piedåvåjamu, ja viñiem par ßo di-namiku nav ne analîzes, ne prognoΩu, ne se-cinåjumu.

Izglîtîbas sistémai ßobrîd dota iespéjanevis Ωéloties par lîdzek¬u trükumu kvalitatî-va izråviena îstenoßanai, bet gan kopå ar sa-biedrotajiem — izglîtîbas un ekonomikasekspertiem, politikas plånotåjiem, îste-notåjiem un nozaru speciålistiem — kopîgirast nozîmîgåkås jomas, kurås ieguldît savuener©iju, resursus un darbu.

Påråk ilgi ir strådåts katram atseviß˚i —ßodien to vairs nevar at¬auties. Jåieklausåstausaimniecîbas nozaru speciålistos, eko-nomistos, izglîtîbas ekspertos un jådomå,kas mums vienam no otra vajadzîgs, lai sis-témas nefunkcionétu paßizolétîbas reΩîmå.Tas, ka ESF iegulda cilvékos un sistémås, kasnodroßina cilvékresursu attîstîbu, tikai pa-stiprina izsvértas, mér˚tiecîgas pieejas unnepårprotami skaidru uzdevumu formu-léßanu ßådu apjomîgu lîdzek¬u izmantoßanå.

Forums stiprina profesionålo nozaru un izglîtîbas speciålistu dialogu

Latvijas uzñémumu starptautisko konkurétspéju vérté Tautsaimniecîbaspadomes pårståvis U. Osis

Par augståkås izglîtîbas politiku Latvijas konkurétspéjas celßanå ståstaAugståkås izglîtîbas padomes priekßsédétåja, akadémi˚e B. RivΩa

3www.piaa.gov.lv

NOTIKUMS

Tautsaimniecîbas un izglîtîbas nozaru eksperti foruma darba brîdî

Konferences atklåßanu véro Britu padomes eksperts A. Klarks-Morgans,izglîtîbas un zinåtnes ministre I. Druviete un Lielbritånijas véstnieks I. Bonds

Precizéjoßus jautåjumus diskusijå uzdod Britu padomes pårståve I. Ziemele

Trükumi• Òoti novecojusi izglîtîbas infrastruktüra un måcîbu un studiju aprîkojums,

esoßå praktisko apmåcîbu båze neatbilst ßodienas tehnolo©iskajam no-droßinåjumam uzñémumos.

• Våjas valodu zinåßanas un zems audzékñu priekßzinåßanu lîmenis: nepietie-kama vispåréjås izglîtîbas kvalitåte izglîtîbas turpinåßanai vai kvalifikåcijasieguvei (îpaßi lasîtprasmé, matemåtikå, dabaszinåtñu priekßmetos unsveßvalodå).

• Tautsaimniecîbas attîstîbai nepietiekams audzékñu un studentu skaits profe-sionålajå izglîtîbå.

• Kvalificéta darbaspéka deficîts.• Augstskolås akadémiskå lîmenî våji attîstîta integråcija ar nozari izglîtîbas un

pétniecîbas jomå. Zems doktorantüras studijas beigußo skaits, nepietiekamszinåtñu doktoru skaits.

• Zema valsts institüciju un paßvaldîbu aktivitåte pieaugußo profesionålå izglî-tîbå.

• Latvijå iedzîvotåjiem daΩådås vecuma grupås nav izveidota müΩizglîtîbas,pårkvalifikåcijas un profesionålås pilnveides sistéma, kas palielinåtu iedzî-votåjiem iespéju pielågoties mainîgå darba tirgus apståk¬iem.

• Izglîtîbas programmas joprojåm ir katras atseviß˚as augstskolas identitåtes iz-teikßanas forma. Par spîti kopéjåm saikném daudzås nozarés, tas ir novedispie izteiktåm „naturålåm saimniecîbåm” nepiecießamo speciålistu gatavoßanåkatrai nozarei atseviß˚i.

• Atseviß˚ås profesijås veidojas neatbilstîba starp darba tirgus pieprasîjumu unesoßo izglîtîbas piedåvåjumu. Studéjoßo sadalîjums pa studiju tematiskajåmgrupåm neatbilst tautsaimniecîbas vajadzîbåm un darba tirgus izmaiñåm.

• Sadarbîba starp izglîtîbas iestådém un darba devéjiem ir nepietiekama, lai no-droßinåtu darbaspéka konkurétspéju, pielågoßanos un inovatîvu uzñéméjdar-bîbu.

• Nepietiekama profesionålå orientåcija un karjeras izglîtîba jaunießiem, zemsprofesionålås izglîtîbas prestiΩs.

Risinåjumi• Izglîtîbas sistéma nevar paståvét atrauti no ekonomiskås attîstîbas —

uzñéméji un uzñémumi ir tie, kas rada darba vietas, raΩo produktus un attîs-ta ekonomiku.

• Jårada labvélîgi apståk¬i Eiropas Sociålå fonda izlietojumam, lai uzñémumivarétu daΩådos kursos apmåcît savus darbiniekus (esoßos un potenciålos) unizstrådåt specializétas måcîbu programmas, seviß˚i tajås profesijås, kuru spe-ciålistus nesagatavo izglîtîbas sistéma.

• Nepiecießams mehånisms, lai nozares varétu efektîvåk piedalîties „ kådus spe-ciålistus vajag gatavot” definéßanå: jåizstrådå patståvîgi strådåjoßsmehånisms, kas nodroßinåtu nozaru asociåciju piedalîßanos nozaru ilgter-miña vajadzîbu plånoßanå.

• Nepiecießams definét tautsaimniecîbas pieprasîjumu cilvékresursu attîstîbai,lai valsts pasütîjums augståkås un profesionålås izglîtîbas speciålistu sagata-voßanå atbilst nozares attîstîbas vajadzîbåm.

• Ievießot struktürfondu projektus, nepiecießams stiprinåt vidéjås profesionålåsizglîtîbas sasaisti ar profesionålås nozares industriju (apmåcîbu centru, prak-ses organizéßana).

• Nepiecießams izveidot sistému un finanßu atbalsta mehånismu profesionåloun arodizglîtîbas ieståΩu audzékñu nodroßinåßanai ar prakses vietåm.

• Jåuzsåk starpnozaru programmu izstråde augstskolås.• Atbalstît Eiropas izglîtîbas sistémas veidoßanos saskañå ar Boloñas deklaråci-

ju (iespéjas savietot Latvijas un årvalstu studiju programmas).• Atbalsts tradicionålås izglîtîbas sistémas pårveidei atbilstoßi Eiropas

augståkås izglîtîbas telpas shémai, iesaistot uzñéméjus, radot izglîtîbas part-nerîbu, kompetences centrus.

• Jåveicina izpratne par izglîtîbu kå par industriju; tas nozîmé mazinåt izglîtî-bas centralizåciju, veidojot lielåku paståvîbu izglîtîbas iestådém, lai rastosorientåcija uz rezultåtu — nevis izglîtîbas sistéma piemérojas tirgum, betkonkrétas izglîtîbas iestådes. Tad arî izglîtîbas sistéma k¬üs elastîgåka tirgusmainîgajåm prasîbåm.

Foruma ekspertu atziñas par izglîtîbas un tautsaimniecîbas nozaru sadarbîbu

Diskuté IZM Eiropas lietu departamenta direktore L. Sîka, IZM Profesionålåsizglîtîbas un tålåkizglîtîbas departamenta direktors G. Krusts un Latvijas darbadevéju konfederåcijas ©eneråldirektore E. Egle

4Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a©entüras ziñu izdevums 2006/7

Laika posmå no 2005. gada jülija lîdz2006. gada martam PIAA ir izsludinåju-si atklåtus projektu pieteikumu konkur-sus un veikusi administratîvo pårbaudiprojektu iesniegumiem trijås ESF akti-vitåtés:• Tålåkizglîtîbas iespéju paplaßinåßana

ekonomikai svarîgås nozarés (3.2.4.2.);• Profesionålås orientåcijas un konsul-

téßanas pasåkumi izglîtîbas iestådés(3.2.7.2.);

• Atbalsts akadémiskå personåla unprofesionålås izglîtîbas pedagogu teh-nolo©iskai praksei uzñémumos, sko-lotåju un akadémiskå personåla peda-go©isko, profesionålo, tehnolo©iskoun informåcijas tehnolo©ijas kompe-tençu paaugstinåßanai (3.2.5.2.).

Atklåtajos projektu konkursos miné-tajås trijås aktivitåtés PIAA kopumå sañéma419 projektu iesniegumus. Vispopulåråkåbija 3.2.5.2. aktivitåte, kurå projektu pietei-céji iesniedza 174 projektu iesniegumus.ESF aktivitåtés 3.2.4.2. un 3.2.7.2. PIAA

sañéma attiecîgi 111 un 134 projektu ie-sniegumus.

Péc projektu sañemßanas PIAA veicadministratîvo pårbaudi. Tås laikå izvérté,vai projekta iesniegums ir sagatavots uniesniegts atbilstoßi norådîjumiem atklåtaprojektu konkursa vadlînijås. Gadîjumå, japrojekta iesniegumå norådîta nepilnîgavai neskaidra informåcija vai arî projektaiesniegums kå citådi neatbilst administra-tîvås vértéßanas kritérijiem, PIAA rakst-veidå pieprasa projekta iesniedzéjiem pa-pildinåt vai precizét informåciju projektaiesniegumå. Lai nodroßinåtu vértéßanasobjektivitåti, katrs projekta iesniegumstiek pårbaudîts un vértéts vismaz 2 reizes.Savukårt tie projektu iesniegumi, kam tiekpieprasîti papildinåjumi, tiek pårbaudîti 4reizes.

Péc administratîvås pårbaudes veikßa-nas PIAA konstaté katra projekta iesniegu-ma atbilstîbu vai neatbilstîbu administra-tîvås vértéßanas kritérijiem un, balstotiesuz to, pieñem lémumu par projektu ie-sniegumu noraidîßanu vai pårsütîßanu

tålåkai vértéßanai Izglîtîbas un zinåtnesministrijå, kur projekts tiek izvértéts atbil-stoßi kvalitåtes un specifiskajiem vértéßa-nas kritérijiem.

No sañemtajiem 419 projektu iesnie-gumiem par administratîvi atbilstoßiematzîti 291 projektu iesniegumi. Kå adminis-tratîvi neatbilstoßi ir novértéti 128 projek-tu iesniegumi. Administratîvås vértéßanasgaitå 80,66 % jeb 338 projektu iesniegu-miem PIAA pieprasîja papildinåjumus unveica to atkårtotu administratîvås atbil-stîbas pårbaudi, kas bütiski ietekméjaadministratîvås pårbaudes ilgumu.

Patlaban tiek turpinåta administratîvåpårbaude ESF aktivitåtes „Studiju pro-grammu îstenoßana un studiju procesakvalitåtes uzlaboßana dabaszinåtñu untehnolo©iju ietilpîgås nozarés” (3.2.3.2.)un „Izglîtîbas programmu uzlaboßanasåkotnéjå profesionålajå izglîtîbå ekono-mikai svarîgås nozarés” (3.2.1.) ietvarosiesniegtajiem projektu iesniegumiem,kurås kopå sañemti 178 projektu iesnie-gumi.

ESF IEVIEÍANA

Izvértéto projektu iesniegumu statistika

4549

34

66

125

100

81

136

121

111

174

134

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

3.2.4.2. 3.2.5.2. 3.2.7.2.

Iesniegto projektu iesniegumu skaits Administratîvi atbilstoßo projektu iesniegumu skaits

Papildinåmo projektu iesniegumu skaits Administratîvi neatbilstoßo projektu iesniegumu skaits

5www.piaa.gov.lv

ESF IEVIEÍANA ÈSUMÅ

Projekti såk darbuPIAA ir uzsåkusi lîgumu slégßanu

ar apstiprinåto projektu pieteicéjiempar Eiropas Sociålå fonda aktivitåtes„Tålåkizglîtîbas iespéju paplaßinåßanaekonomikai svarîgås nozarés” (3.2.4.2.)projeku îstenoßanu.

Lîdz ar lîgumu parakstîßanudarbîbu uzsåks 36 projekti. Apstip-rinåto projektu kopéjås attiecinåmåsizmaksas ir 1 282 424 lati, no tiem ESFlîdzfinanséjuma da¬a ir 961 818 lati.

Sañemti 178 projektu iesniegumiNoslégusies projektu iesniegumu

pieñemßana ESF atklåto konkursudivås aktivitåtés. Kopumå PIAA sañé-musi 178 projektu iesniegumus, kasnodoti administratîvajai vértéßanai.

Aktivitåté „Izglîtîbas programmuuzlaboßana såkotnéjå profesionålajåizglîtîbå ekonomikai svarîgås noza-rés” sañemts 61 projektu iesniegums,savukårt aktivitåté „Studiju program-mu îstenoßana un studiju procesakvalitåtes uzlaboßana dabaszinåtñuun tehnolo©iju ietilpîgås nozarés” —117 iesniegumi. Atklåtais konkurssabås ESF aktivitåtés bija izsludinåtsatkårtoti par atlikußo pieejamo finan-séjumu — 8 051 307 latiem.

Materiåli projektu îstenotåjiemLai palîdzétu projektu îste-

notåjiem veiksmîgåk kårtot ar pro-jekta realizéßanu saistîto doku-mentåciju un projekta laikå uzkråtosmateriålus, PIAA ir sagatavojusi kat-ram projektu îstenotåjam dokumen-tu våkus ar sadaloßajiem ß˚irk¬iem.Lai sañemtu paredzétos våkus, lü-dzam intereséties, zvanot pa tålruni:7358441.

21. aprîlî Profesionålås izglîtîbas at-tîstîbas a©entüra, Izglîtîbas un zinåtnesministrija un Latvießu valodas apguvesvalsts a©entüra parakstîja trîspuséju lî-gumu par nacionålås programmas„Latvießu valodas apguve” îstenoßanu.Programma izstrådåta, lai veicinåtuLatvijas izglîtîbas koncepcijas izpildi unizglîtîbas satura reformu vidusskolås.

Nacionålås programmas ietvaros Lat-vießu valsts apguves a©entüra îstenos pro-jektu „Latvießu valodas kå valsts valodasapguve vidéjås izglîtîbas pakåpé”, kas ilgstrîs gadus (no 2006. lîdz 2008. gadam).

Projekts paredz metodiskå atbalstasistémas izveidi måcîbu satura un latvießuvalodas integrétai apguvei skolås, kas rea-lizé mazåkumtautîbu vidusskolas måcîbuprogrammas latvießu valodå. Tostarpplånota arî skolotåju tålåkizglîtîba unmåcîbu metodiskås båzes izveide kvalitatî-vai un integrétai måcîbu satura un valo-das apguvei vidéjå izglîtîbå.

Trîs gadu laikå ieceréts izstrådåt 16 sko-

lu sadarbîbas mode¬us un îstenot vairåkussadarbîbas projektus (tai skaitå sadarbîbuveicinoßas nometnes) starp daΩådåm Latvi-jas skolåm.

Lai latvießu valodas apguve viså valstînotiktu saskañoti un kvalitatîvi, plånotsizdot arî 28 måcîbu gråmatas, metodis-kos materiålus un rokasgråmatas skolo-tåjiem, kå arî izstrådåt 10 tålåkizglîtîbasprogrammas. Kopumå projekta gaitåvalsts valodas pasniegßanai vidusskolåsbüs izglîtojußies 32 % no visiem vidus-skolu skolotåjiem.

Pieejamais finanséjums nacionålåsprogrammas ievießanai ir 990 000 lati. Notiem 75 % jeb 742 500 lati ir ESF finansé-jums, bet 25 % jeb 247 500 lati — valstsbudΩeta lîdzek¬i.

PIAA kå struktürfondu apguves 2. lî-meña starpniekinstitücijas funkcijas iruzraudzît un kontrolét projektu ievießa-nu. Nacionålås programmas izpildesvispåréjo uzraudzîbu veic IZM izveidotaUzraudzîbas padome.

PIAA atkårtoti izsludinåjusiatklåto konkursu projektu pieteiku-miem ESF aktivitåté „Atbalsts måcîbuprakses îstenoßanai profesionålås iz-glîtîbas un augståkås izglîtîbas stu-dentiem”.

Atbalsts arodizglîtîbas, profesionålåsvidéjås un profesionålås augståkås izglîtî-bas ieståΩu audzékñu måcîbu praksém uz-ñémumos un iestådés vérsts uz to, lai, ie-saistot sociålos partnerus profesionålåsizglîtîbas un praktiskås apmåcîbas kva-litåtes paaugstinåßanå, uzlabotu modernotehnolo©iju izmantoßanas prasmes unjauno speciålistu konkurétspéju darba tir-gü. Projektos var paredzét prakses va-dîtåju sagatavoßanu un metodisko mate-riålu izstrådi vai pilnveidi prakßu no-droßinåßanai. Projekta pieteicéjam irjånodroßina prakses satura atbilstîba nemazåk par 70 % attiecîgajai izglîtîbas pro-grammai.

Pieteikumu iesniegßanas termiñß ir2006. gada 22. maijs. Projektus var pie-

teikt izglîtîbas iestådes, kas îsteno akredi-tétas arodizglîtîbas, profesionålås vidéjåsizglîtîbas, profesionålås tålåkizglîtîbas vaiprofesionålås augståkås izglîtîbas pro-grammas, un profesionålås asociåcijas.

Minéto aktivitåßu ietvaros ESF finan-séjums ir 75 % no projekta kopéjåm at-tiecinåmåm izmaksåm, bet 25 % veidonacionålais vai privåtais finanséjums. Pro-jektu ilgums ßajå aktivitåté ir no 4 mé-neßiem lîdz 2 gadiem. Minimålå summa,ko var paredzét vienam projektam, ir 2000lati, savukårt maksimålå — 25 000 latu.

Pirmo reizi atklåto konkursu ßajå ak-tivitåté PIAA izsludinåja 2004. gada 1. no-vembrî un sañéma 128 projektu pie-teikumus, no kuriem ir apstiprinåti un tiekîstenoti 89 projekti.

Vadlînijas projektu pieteicéjiem, kon-kursa nolikumu un papildu informåcijuvar sañemt PIAA Rîgå, Va¬ñu ielå 1, 5.ståvå vai www.piaa.gov.lv. Informåcijapa tålruni: 7814322 vai e–pastu:esf@piaa.gov.lv.

Nacionålå programma valodas apguvei

Måcîbu praksém atkårtoti pieejama ESF nauda

PROJEKTU PIEREDZE

6Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a©entüras ziñu izdevums 2006/7

Rita Hrusta¬ova, direktoresvietniece,projektaizstrådåtåja:

Balvu Amat-niecîbas vidussko-

la ir vispårizglîtojoßå skola, taçu papildusvispåréjåm zinåßanåm vidusskolå jaunießiapgüst arî amatu prasmes. Sekmîgi no-kårtojot pårbaudîjumus, meitenes iegüstze¬¬a diplomu ßüßanå — modeléßanå, betzéni — galdnieka vai kokgriezéja ze¬¬a dip-lomu. Daudzi jaunießi péc müsu skolasbeigßanas turpina apgüt ßos arodus, taçune visiem ir skaidra turpmåkå darba un iz-glîtîbas izvéle. Strådåjot skolå, redzam, kajaunießiem ¬oti pietrükst informåcijas parprofesionålås karjeras izvéli un darba ie-spéjåm. Tåpéc arî tapa ßis projekts.

Pateicoties ESF lîdzek¬iem, esam skolåiekårtojußi Karjeras kabinetu. Beidzotmums ir vieta, kur paßåm strådåt un kurjaunießiem iegüt informåciju. Turklåt inte-rese no bérnu puses ir ¬oti liela — viñi tagadzina, ka var ßeit nåkt, jautåt, lasît, uzzinåtintereséjoßas lietas, pildît personîbas testusun iepazîties ar noderîgu literatüru. Projek-ta laikå nomåjåm arî divus datorus, lai jau-nießiem bütu pieeja interneta resursiem.DiemΩél, projektam noslédzoties, nomasdatori bija jåatdod. To vietå esamsagådåjußi vienu lietotu datoru. Lai Karje-ras kabinets funkcionétu, kå bija paredzéts,bütu nepiecießams vél viens dators.

Visvairåk Karjeras kabinetu un tajå pie-ejamos resursus izmanto 11. un 12. klaßuskoléni, jo viñiem karjeras jautåjums ir vis-aktuålåkais. Turklåt tie ir ne tikai müsu sko-las bérni. Pie mums brauc arî skoléni nocitåm rajona skolåm.

Òoti lielu ieguldîjumu kabineta izveidéir sniegußi müsu paßu skoléni. Gan datoragalds, gan arî gråmatu plaukts ir vidussko-las zénu gatavots. Kabineta mébeles tapaprojekta ietvaros noorganizétajå vasarasprakses nometné — divu nedé¬u laikå jau-nießi kopå ar pasniedzéjiem praktizéjås ap-güstamajos arodos un vienlaicîgi gatavojamébeles un reprezentatîvos materiålusKarjeras kabinetam. Pieméram, 10. klasesmeitenes izgatavoja prezentåcijas térpukolekciju „Ornamenti”, ko vairåkkårt jauesam prezentéjußi daΩådås skatés, tådéjådipopularizéjot savu skolu.

Nometnes laikå skoléni izstrådåja in-formatîvo bukletu par müsu skolu. Paßi ganfotograféja, gan våca un apstrådåja in-formåciju, gan arî lika kopå un veidojabukleta noforméjumu.

Esam uzñémußi arî videofilmu par mü-su skolu, lai iepazîstinåtu citu rajona skoluaudzékñus ar ßeit apgüstamajåm program-måm. Tas bija müsu pirmais ßåda tipa eks-periments. Bérni gan plånoja filmas siΩetu,gan filméja, gan montéja. Esam ierakstîjußiuzñemto filmu kompaktdiskos, kas tagadkalpo kå reprezentatîvais materiåls gan parskolu, gan par îstenoto ESF projektu.

Projekta laikå izstrådåjåm arî skolasmåjas lapu. Drîzumå tå büs publiski pieeja-ma. Lapu veidoja 10 skoléni, kas vienlaicîgiapguva måjas lapu izstrådes zinåßanas uniemañas. Izstrådes procesa ieintereséti, jau-nießi sadalîjås mazåkås grupås un izstrådåjavél citas måjas lapas, ar kuråm piedalîjåmiesLattelekom un Microsoft kopîgi rîkotajå

konkurså „Zelta skudra”. Rezultåtå ieguvåm1. vietu par Balvu pilsétas véstures måjaslapu un 3. vietu par Balvu pütéju or˚estramåjas lapu.

Projekta noslégumå noorganizéjåmkonferenci, kurå aicinåjåm piedalîties visurajona skolu 9. klaßu skolénus. Òoti liela in-terese bija no pamatskolåm, kurås nav vi-dusskolas klaßu. Konferencé iepazîstinåjåmdalîbniekus ar savu skolu, ßeit apgüsta-majåm izglîtîbas programmåm, kå arîturpmåkajåm darba un måcîbu iespéjåm.Ståstîjåm par projektu un tå ieguvumiem.Dalîbniekiem prezentéjåm arî meiteñu ßü-

tos térpus, izspéléjåm daΩådaslomu spéles par profesijåm,devåm pildît psiholo©ijas tes-tus. Katram dalîbniekam devåmlîdzi arî izdales materiålus, parko jaunießi bija ¬oti priecîgi.

Bütîbå ar ßo projektu unESF atbalstu esam sevi ba-gåtinåjußi gan ar zinåßanåm unpieredzi, gan arî materiåli. Ci-tiem gribétu teikt, ka projektinoteikti ir jåraksta. Svarîgi ir rü-pîgi izlasît vadlînijas, lai zinåtuprasîbas, iespéjas un konkursamér˚i. Tas dos lielåku garantu,

ka projekts atbildîs prasîbåm un tiks apstip-rinåts.

Projektu îstenoßana nav viegls process.Tå îstenotåjam ir jåbüt ¬oti pedantiskam —dokumentåcija ir jåkårto regulåri, neatlie-kot uz vélåku brîdi. Taçu, ja més ßådus pro-jektus nerakstîsim, tad neko arî neiegüsim.Tåpéc labas idejas ir jåîsteno.

„Labas idejas ir jåîsteno”Balvu rajona vispåréjås izglîtîbas ieståΩu devîtajås klasés måcås 497 skoléni, bet 10.–12. klasés — 1091 sko-

léns, t.sk. Balvu Amatniecîbas vidusskolå 198 skoléni. PusaudΩu un jaunießu personîbas attîstîbas pamattendences ir tiekßanås nåkotné un patståvîgas dzîves

darbîbas, dzîves programmas parauga izvéle, apziñas pårorientåcija, paßkontroles un paßvértéjumu tuvinåßanasavam dzîves mér˚im, nåkotnes plånu izkristalizéßanås.

Íajå vecumå sabiedrîba jaunießiem izvirza noteiktas prasîbas — dzîves ce¬a noteikßanu un profesijas izvé-li. Taçu lîdz ßim Balvu rajona izglîtîbas iestådes nebija nodroßinåjußas pietiekamas iespéjas jaunießiem güt in-formåciju par piemérotas izglîtîbas un profesijas izvéli, kå arî nodarbinåtîbas iespéjåm, pamatojot to ar lîdzek¬utrükumu. Eiropas Sociålais fonds sniedz iespéju nodroßinåt nepiecießamos resursus profesionålås orientåcijasveidoßanai un piemérotas karjeras izvéles veicinåßanai.

Projekta nosaukums: Karjeras konsultåciju pieejamîbas nodroßinåßana Balvu rajona jaunießiemProjekta îstenotåjs: Balvu Amatniecîbas vidusskolaProjekta mér˚grupa: Balvu rajona vispåréjås izglîtîbas ieståΩu pamatskolas un vidusskolas klaßuskoléni, vispårizglîtojoßo skolu pedagogiProjekta izmaksas: 7000 LVLESF finanséjums: 5250 LVLProjekta îstenoßanas laiks: 6 méneßi

Projekta rezultåti: • karjeras izvéles jautåjumos izglîtoti 497

pamatskolu devîto klaßu skoléni, 731 Balvurajona vidusskoléns, kå arî 170 pedagogi

• noorganizéti publicitåtes un informéßanaspasåkumi — 3 informéjoßi izbraukumi uz rajona skolåm, projekta nosléguma konference,publikåcijas, sagatavots buklets

• izveidota Balvu Amatniecîbas vidusskolasmåjas lapa

• iekårtots profesionålas orientåcijas kabinets

11. un 12. klases meitenes demonstré projekta laikå tapußo térpukolekciju “Ornamenti”

PROJEKTU PIEREDZE

7www.piaa.gov.lv

Vita Grînbauma, direktoresvietniece,projekta vadîtåja:

Müsu skolastrådå ar devîzi,ka visu laiku ir

jåattîstås un jåmeklé kaut kas jauns. Tiklîdzparådîjås pirmie seminåri par struktürfon-du lîdzek¬iem un iespéjåm, més aktîvi ßosseminårus apmekléjåm, lai atrastu sev pie-mérotåkås finanséjuma formas. Sapratåm,ka arî mums ir jåmé©ina.

Frizieru darba tirgus ir ¬oti agresîvs. Ir¬oti prasîgi darba devéji, turklåt ßajå spe-cialitåté nepårtraukti parådås jaunas teh-nolo©ijas — jauni matu griezumi, jaunaskråsoßanas tehnikas vai modes tendences.To visu jaunießiem ir jåspéj åtri saprast unapgüt. Kaut gan müsu pasniedzéji regulåriapmeklé daΩådus kursus un seminårus, laivarétu izsekot ßîm tehnolo©iju izmaiñåmun lai varétu tås måcît arî müsu audzék-ñiem, tomér lietderîgåk ir paßiem jaunie-ßiem apgüt zinåßanas un iemañas reålajådarba vidé.

Mums jau iepriekß bija izveidojusiesilgstoßa un stabila sadarbîba ar frizieru sa-lonu „Kolonna”. Apméram 85% „Kolonnas”darbinieku ir müsu bijußie audzékñi. Sa-vukårt pasniedzéji no „Kolonnas” frizieruskolas sadarbojas ar mums, måca müsuaudzékñus, piedalås vértéßanas komisijå.

Såkumå bijåm vienojußies, ka „Kolon-na” nodroßinås prakses vietu 15 audzék-ñiem, taçu diemΩél viñi spéja pañemt tikaiseßus. Lîdz ar to bijåm spiesti meklét jaunus

sadarbîbas partnerus, jo negribéjåm at-kåpties no sava såkotnéjå mér˚a — praksesvietas 20 audzékñiem. Rezultåtå projektåkå sadarbîbas partnerus iesaistîjåm frizie-ru salonus „Nikita”, „Nora”, „Dzintreks” un„Salons S”, tådéjådi nodroßinot praksesvietas paredzétajam audzékñu skaitam.

Projekta laikå pilnveidojåm arî iepriekßizstrådåto prakses programmu. Tajå bijauzskaitîti galvenie darbi, kas audzéknim irjåmåk péc prakses beigåm — kråsoßana, ˚î-misko ilgvi¬ñu veidoßana, daΩådu frizürugrießana u.tml. Tå kå programma nebijakådu laiku pårskatîta, tajå nebija iek¬autasjaunåkås nozares tendences. Tåpéc lüdzåmprakßu vadîtåjiem izvértét prakßu pro-grammu un komentét tås atbilstîbu tirgusprasîbåm. Balstoties uz viñu ieteikumiem,esam pårstrådåjußi programmu, iek¬aujotjaunus apgüstamos darbus, atmetot vairsnevajadzîgos, atseviß˚åm témam mainotdarba stundu sadalîjumu.

Vairåkas prakses vietas, pieméram,saloni „Nikita” un „Dzintreks”, péc savasiniciatîvas ir papildinåjußi prakses pro-grammu ar teorétiskiem, informatîviemseminåriem un lekcijåm par nozares speci-fiku un jaunåkajåm aktualitåtém. Tådéjådiprakses laikå jaunießiem ir iespéja ne tikaiapgüt praktiskås iemañas, bet arî uzzinåtnozares aktualitåtes.

Lai gan prakse ir tikai pusé, jaunießi jautagad atzîst, ka ir guvußi noderîgas iema-ñas. Pieméram, nesen piedalîjåmiesizstrådé „Stils un Mode”. Tås ietvaros rî-kojåm Latvijas Republikas frizieru skoluaudzékñu konkursu. Piedalîjås jaunießi noRîgas, Daugavpils, Prei¬iem un Jelgavas.Müsu skolu pårståvéja divas projekta

dalîbnieces — Elîna Gumeñuka un AlînaNarnicka. Elîna ieguva divas godalgotåsvietas (1. vietu par sievießu frizüru un 2.vietu par vîrießu frizüru), savukårt Alîna —1. vietu par vîrießu frizüru. Abas meitenesjau sañémußas darba piedåvåjumu pécskolas absolvéßanas strådåt paßreizéjåsprakses vietå. Tå noteikti ir labåkå atsauk-sme par müsu audzékñiem.

Paßlaik ßis ir pirmais müsu îstenotaisESF projekts, taçu ne pédéjais. Nåkamajåmåcîbu gadå realizésim lîdzîgu projektudrébniekiem. Esam iesniegußi vél divus pro-jektu iesniegumus. Tagad gaidåm atbildes.

No pieredzes varu teikt, ka projektuizstråde un vadîßana ir ¬oti interesanta, ta-çu laikietilpîga. Bet cilvékiem, kam patîkriskét un gribas sasniegt kaut ko jaunu,noteikti vajag mé©inåt.

Tagad projekta îstenoßanas gaitå re-dzam, ka plånojot esam pie¬åvußi ßådastådas k¬üdiñas. Tåpéc citiem gribétu ieteiktvairåkkårt pårdomåt paredzamås akti-vitåtes. Saplånot jau var ¬oti daudz jaukulietu, taçu svarîgi atceréties, ka tås büs arîjåîsteno. Svarîgi izvértét savus resursus,spéjas un laiku, lai projektu varétu îstenotkvalitatîvi.

Projekta nosaukums: Arodizglîtîbas programmas„Pakalpojumi” frizieru noda¬as audzékñu kvalifikåcijas prakse frizétavås salonosProjekta îstenotåjs: Rîgas 34. arodvidusskolaProjekta mér˚grupa: treßå kursa friziera profesiju apgüstoßie audzékñi Projekta îstenoßanas laiks: 10 méneßiProjekta izmaksas: 7 980,35 LVLESF finanséjums: 5 985,26 LVL

Plånotie rezultåti:• 20 audzékñiem nodroßinåtas prakses vietas

labåkajos frizieru salonos• pilnveidota friziera profesijas audzékñu

kvalifikåcijas prakses programma• izveidota stabila un ilgstoßa sadarbîba ar

frizétavu saloniem• prakses rezultåtå uzlabotas audzékñu

profesionålås kompetences

Stiprina prakßu atbilstîbu darba tirgus prasîbåm

E. Gumeñuka kopå ar savu modeli priecåjas pariegüto 1. vietu nominåcijå “Dåmu fantåzijasfrizüra”

Lîdz 2006. gada 28. februårim Valsts nodarbinåtîbas a©entürå bija re©istréti 79625 bezdarbnieki. Notiem 37,6 % ir cilvéki ar profesionålo izglîtîbu. Starp viñiem liela da¬a ir jaunießi, kas tikko beigußi måcîbuiestådi.

Darba devéji südzas par jaunießu neatbilstîbu darba tirgus prasîbåm, kå galveno iemeslu minot zemasprofesionålås iemañas. Taçu profesionålås izglîtîbas iestådes ne vienmér spéj nodroßinåt kvalitatîvu prak-tisko apmåcîbu, jo trükst darba devéju atbalsts audzékñu nodroßinåßanå ar prakses vietåm.

Lai nodroßinåtu valstî tådu profesionålo izglîtîbu, kura pilnîbå atbilstu darba tirgus prasîbåm, ir nepie-cießams aktivizét gan valsts, gan darba devéju lîdzdalîbu tås îstenoßanå, taçu bieΩi vien bez åréja atbalstatas nav iespéjams.

PROJEKTU PIEREDZE

8Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a©entüras ziñu izdevums 2006/7

Ieva Rubule,projektu vadîtåja:

Müzikas aka-démijå apgüsta-majåm speciali-tåtém prakse irvitåli nepiecießa-

ma, tåpéc arî radås ideja projektuizstrådei. Més nevaréjåm laist garåm ie-spéju sañemt papildu finanséjumu prakßuîstenoßanai.

Akadémijå papildus studiju program-mai studenti apgüst daΩåda Ωanra müzi-ku. Pie mums ierodas vieslektori noårzemju augstskolåm, ar kuråm akadémi-ja jau iepriekß ir izveidojusi sadarbîbu. Ai-cinåm specifisku jomu pårståvjus, kådiLatvijå paßlaik vél nav. Tå kå Latvijå müzi-kas lauks nav pietiekami plaßs, sadarbîbaar müzikas ekspertiem no årvalstîm ir ¬otinepiecießama. Viñi ienes jaunas idejas,jaunas tendences, jaunus darba stilus.

Prakses laikå studenti paraléli måcî-båm apgüst koncertprogrammas („Instru-mentålås müzikas” programmas studenti)un iestudé operas uzvedumus („Vokålåmüzika” programmas studenti), ko péctam atskaño un izråda daΩådås Latvijaspilsétås. Iegüst ne tikai paßi studenti, betarî ßo pilsétu iedzîvotåji, jo viñiem ir iespé-ja klausîties augstas klases or˚estra kon-certus vai izbaudît operas uzvedumus.

Bütîbå abi projekti ir gandrîz identiski.Galvenå atß˚irîba ir redzamais gala re-zultåts. Or˚estris sniedz koncertus di-ri©entu vadîbå, taçu vokålisti ne tikaidzied, bet arî iestudé kråßñus operas uzve-dumus, kuros lîdzås studentiem piedalåsarî profesionåli operas solisti.

Atsauksmes par studentu koncertiemlîdz ßim ir bijußas ¬oti pozitîvas — gan parstudentu profesionålo sagatavotîbu, ganarî par doto iespéju apmeklét augsta lî-meña kultüras pasåkumus. Jo daudzvietre©ionos ßådi pasåkumi netiek organizéti,turklåt ne katram ir iespéja apmeklét ope-ras uzvedumu vai or˚estra koncertu Rîgå.

Paßiem studentiem ir iespéja iegütnozîmîgu pieredzi, uzståjoties daΩådåm

auditorijåm, kå arîapgüt koncertéßanasprasmi. Íîs lietas bezpraktiskåm nodarbî-båm viñi nevarétuapgüt, taçu bez attie-cîgajåm iemañåm viñinevar büt profesionålisavå jomå.

Tå kå projekts pa-redz koncertéßanudaΩådås Latvijas pil-sétås, projekta lielå-kos izdevumus veidotransporta izmaksas.Or˚estrî vien spélévairåk nekå 50 müzi˚u, turklåt viñiem kat-ram ir arî savs müzikas instruments, kasjånogådå uz koncertéßanas vietu. Sa-vukårt operas uzvedumos bez paßiem stu-dentiem, uzaicinåtajiem viesmåkslinie-kiem un kostîmiem, ir arî dekoråcijas ungaismoßanas iekårtas.

Otra ¬oti bütiska lieta, ko studenti ie-güst no ßî prakses projekta, ir iespéja iepa-zîties ar Latvijas re©ioniem un izprast po-tences veidot savu karjeru årpus Rîgas.Jåré˚inås ar to, ka ne visiem péc akadémi-jas beigßanas büs nodroßinåta darba vietaRîgå. Turklåt re©ionos aizvien vairåk trükstcilvéku ar muzikålo izglîtîbu, kas strådåtumüzikas skolås, koledΩås vai spélétu vieté-

jos or˚estros. Tådéjådi müsu audzékñiemprojekta laikå ir iespéja satikties ar poten-ciålajiem darba devéjiem.

Domåju, ka péc projektu îstenoßanas,izvértéjot rezultåtus, konstatésim ¬oti no-zîmîgu studentu profesionålo izaugsmi, joESF lîdzek¬i deva studentiem daudzplaßåkas iespéjas apgüt praktiskås iema-ñas nekå lîdz ßim.

Mums ßî ir pirmå pieredze ar struktür-fondiem, lîdz ar to projekta îstenoßanasgaitå nepårtraukti ir jåmåcås, jåapgüstkas jauns, jåmeklé labåkie risinåjumi. Ta-çu kopumå esam ieguvußi pozitîvu pie-redzi, un ßie nebüs pédéjie projekti, koîstenojam.

Muzicéjot satiek potenciålos darba devéjus

Projekta nosaukums: J. Vîtola Latvijas Müzikasakadémijas programmas „Vokålå müzika” studentuoperdziedåßanas prakse Latvijas re©ionosProjekta îstenotåjs: J. Vîtola Latvijas Müzikas akadémija (LMA)Projekta îstenoßanas laiks: 9 méneßiProjekta izmaksas: 8 030 LVLESF finanséjums: 4 245 LVLProjekta mér˚grupa: akadémijas profesionålåsbakalaura studiju programmas „Vokålå müzika” 3. — 8. semestra studenti

Plånotie rezultåti:• 15 studentiem iespéja iziet obligåto

operdziedåßanas praksi daΩådos Latvijasre©ionos

• studenti piedalîjußies 10 izråΩu veidoßanå, bütiski pilnveidojot savu praktisko iemañu lîmeni

• izveidota sadarbîba ar daΩådåm kultüras institücijåm — potenciålajåm darba devéjåm

• iestudétie operas uzvedumi izrådîti Latvijaspagastos un pilsétås

Projekta nosaukums: J. Vîtola Latvijas Müzikasakadémijas studentu prakse virsdiri©enta vadîbåun koncertu prakse Latvijas re©ionosProjekta îstenotåjs: J. Vîtola Latvijas Müzikas akadémijaProjekta îstenoßanas laiks: 10 méneßiProjekta izmaksas: 11 800 LVLESF finanséjums: 6 375 LVLProjekta mér˚grupa: akadémijas profesionålåsbakalaura studiju programmas „Instrumentålåmüzika” 1. — 8. semestra studenti

Plånotie rezultåti:• aptuveni 70 mér˚grupas studenti apguvußi

praksi daΩådu virsdiri©entu vadîbå• realizéta koncertprakse daΩådås Latvijas

pilsétås• izveidota sadarbîba ar daΩådåm kultüras

institücijåm — potenciålajåm darba devéjåm• veicinåta absolventu konkurétspéja Rîgå un

årvalstîs

Jaunie solisti uzvedumå “Lolitas brînumputns”

Profesionålås izglîtîbas attîstîbas a©entüraESF ievießanas da¬aTålr.: 7814322; fakss: 7814344E-pasts: esf@piaa.gov.lvwww.piaa.gov.lv

Ziñu izdevumu lîdzfinanséEiropas Savienîba