nosacītā notiesāšana kā cietumsoda alternatīva

UDK 343.8Ju 170

Pétîjums sagatavots Sabiedriskås politikas centra PROVIDUS Sabiedriskås politikasanalîzes stipendiåtu programmas ietvaros, ko finansé Sorosa fonds – Latvija,Atvértås sabiedrîbas institüta Juridiskås Iniciatîvas programma (Open SocietyInstitute Justice Initiative Program; JI) un Paßvaldîbu un valsts pårvaldes reformuiniciatîvu programma (Local Government and Public Service Reform Initiative; LGI).

Par faktu precizitåti atbild autors.Izdevums latvießu un ang¬u valodå pieejams internetå: www.politika.lv

Måksliniece SOLVITA OZOLA

Redaktore IEVA JANAITE

Konsultanti:Prof. STÈVENS HEINEMANS, Vanderbilta universitåte, Tenesî ßtats, ASVM. jur. ILONA KRONBERGA, Ieslodzîjuma vietu pårvaldes Ìenerålinspektorabirojs, Rîga, LatvijaAsoc. prof. ALEKSEJS LOSKUTOVS, Latvijas Policijas akadémija, Rîga, Latvija

¢ Andrejs Judins, Sabiedriskås politikas centrs PROVIDUS, teksts, 2003¢ Izdevniecîba “Nordik”, måkslinieciskais iekårtojums, 2003

ISBN 9984–751–24–4

KOPSAVILKUMS

Viena no kopéjåm pazîmém, kas raksturo visas sabiedrîbas påréjas periodå, ir nozie-dzîbas lîmeña pieaugums. 1995. gadå Latvijå tika re©istréts nedaudz vairåk par trîs-desmit deviñiem tükstoßiem noziedzîgu nodarîjumu, 1999. gadå to skaits pårsniedzaçetrdesmit çetrus tükstoßus, bet 2002. gadå tika re©istréti 49 329 kriminålsodåmie no-darîjumi, respektîvi, to skaits septiñu gadu laikå palielinåjies par 26%. Tajå paßå laikå,profesionålåka k¬uvusi tiesîbu aizsardzîbas institüciju darbîba – atklåto noziedzîgunodarîjumu skaits audzis no 35% 1995. gadå lîdz 45% 2002. gadå. 2002. gadå vairåknekå 22 000 noziedzîgu nodarîjumu tika atklåti un lietas nosütîtas tiesåm, tådéjådi,salîdzinot ar 1995. gadu, – par 61% vairåk.

Tomér, pieaugot tiesîbu aizsardzîbas institüciju darbinieku profesionålismam, nav pa-lielinåjusies sodu izpildes institüciju kapacitåte. Pédéjo desmit gadu laikå Latvijå navticis uzcelts neviens jauns cietums, un ieslodzîjuma vietas tagad faktiski nevar uzñemtvairåk notiesåto kå deviñdesmito gadu såkumå. Tå valstî pieaug re©istréto noziedzîgunodarîjumu skaits, tiesîbu aizsardzîbas institücijas atklåj vairåk kriminålnodarîjumus,bet ieslodzîto skaits bütiski nepalielinås. Vairums noziedznieku Latvijå tiek notiesåtinosacîti. Kas notiek ar likumpårkåpéjiem, kuri izcieß sodus årpus cietuma? Pétîjumssniedz atbildi uz ßo jautåjumu, kå arî apskata ar nosacîto notiesåßanu saistîtås pro-blémas.

Nosacîti notiesåto skaits Latvijå palielinåjies no 4 192 cilvékiem 1993. gadå lîdz 6 780 cil-vékiem 2002. gadå, respektîvi, par 62%. DiemΩél ar nosacîtu notiesåßanu bieΩi vien naviespéjams efektîvi ietekmét attiecîgås personas turpmåko uzvedîbu un atturét to no jau-niem likumpårkåpumiem. Daudzas nosacîti notiesåtås personas pastrådåjußas jaunusnoziedzîgus nodarîjumus pårbaudes laikå un péc tå beigåm. Svarîgi, ka starp tåm irdaudz tådu, kas apdraud cilvéku veselîbu, îpaßumu un citas nozîmîgas sabiedriskås inte-reses. Tådéjådi jåatzîst, ka paßlaik nosacîta notiesåßana nepietiekami efektîvi aizsargåsabiedrîbu no bîstamiem nodarîjumiem. Tomér – kå bez lieliem finansiålajiem téri-ñiem to uzlabot?

Pétîjuma ietvaros analizéti normatîvie akti, kas reglamenté nosacîtu notiesåßanu Lat-vijå, analizéta citu valstu normatîvå båze, statistikas dati par nosacîtu notiesåßanu, kå

55

arî prakses darbinieku – tiesneßu un policistu – viedok¬i par nosacîtas notiesåßanas pro-blémåm un ßå tiesîbu institüta attîstîbas perspektîvåm.

Pétîjuma gaitå konstatéts, ka:

nosacîta notiesåßana bieΩi tiek uztverta nevis kå sods, bet kå atbrîvoßana no tå;

nosacîti notiesåto uzraudzîba nav pietiekami efektîva;

juristi atß˚irîgi interpreté nosacîtas notiesåßanas priekßnosacîjumus un izpildeskårtîbu.

Ieteicams:

sakårtot tiesîbu normas, kas noteic nosacîtas notiesåßanas kårtîbu;

formulét nosacîtas notiesåßanas vadlînijas;

reformét nosacîti notiesåto uzraudzîbas sistému, paredzot ne tikai kontroli pårlikumpårkåpéjiem, bet arî resocializéjoßo darbu ar viñiem;

paplaßinåt tiesas kompetenci nosacîtas notiesåßanas individuålå pieméroßanå, at-¬aujot tai izvirzît pienåkumus, kuri nav paredzéti Kriminållikumå (KL) tießi, bet varefektîvi veicinåt pårkåpéja laboßanos.

Pétîjumå sniegto ieteikumu izpilde var padarît müsu kriminålsodu sistému efektîvåkuun nodroßinåt lielåku sabiedrîbas droßîbu.

66 A. Judins. Nosacîta notiesåßana kå cietumsoda alternatîva

SATURS

Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11

I. Noziedzîba Latvijå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16

Noziedzîgu nodarîjumu recidîvs Latvijå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18Statistikas dati par recidîvu nosacîti notiesåto vidü . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20

II. Nosacîta notiesåßana Latvijå 20. gadsimtå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23

Sodu likums (1933.–1940.; 1941.–1944.) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23KPFSR 1926. gada Kriminålkodekss (1940.–1941.; 1944.–1961.) . . . . . . . . . . . . 24Latvijas Kriminålkodekss (1961.–1999.) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25Kriminållikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27

III. Nosacîtas notiesåßanas bütîba un pieméroßanas kårtîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

Faktori, kas ñemami vérå, notiesåjot nosacîti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29Kriminålsodu veidi, kurus var piespriest nosacîti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34Pårbaudes laiks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36Nosacîtas notiesåßanas pieméroßana péc kriminållietu kategorijåm . . . . . . . . . . . . . 39

IV. Nosacîti notiesåto pienåkumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43

Atturéßanås no jauniem noziedzîgiem nodarîjumiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44Sabiedriskås kårtîbas ievéroßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45Administratîvo pårkåpumu neizdarîßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45Ieraßanås uz pårrunåm péc PITSI uzaicinåjuma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 49Papildsodu izpilde . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51Radîtå kaitéjuma novérßana noteiktå termiñå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 55Dzîvesvietas maiña tikai ar tås iestådes piekrißanu, kuras pienåkums ir kontrolét notiesåtå uzvedîbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56Periodiska re©istråcija noteiktå institücijå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58Aizliegums apmeklét noteiktas vietas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58Atraßanås savå dzîvesvietå noteiktå laikå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59

77

Årstéßanås no alkoholisma, narkomånijas vai toksikomånijas (ja noziedzîgå nodarîjuma pamatå bijis alkoholisms, narkomånija vai toksikomånijaun ja vainîgais ir piekritis årstéties). . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60Likumå neparedzétu pienåkumu noteikßanas probléma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62Pienåkumu atcelßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 65Pienåkumu maiña . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 67Pagarinåts pårbaudes termiñß . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 68

V. Nosacîtas notiesåßanas atcelßana, piemérojot reålu soda izpildi . . . . . . . . . . . . . . . . . 71

Jauns noziedzîgs nodarîjums pårbaudes laikå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 72Sabiedriskås kårtîbas neievéroßana pårbaudes laikå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 75Uzdoto pienåkumu nepildîßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 75

VI. Kontrole pår nosacîti notiesåto . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 77

PITSI un iecirkñu inspektori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 77PITSI darbinieku uzskati par nosacîti notiesåto kontroles efektivitåti . . . . . . . . . . 81Tiesneßu viedoklis par nosacîti notiesåto kontroles efektivitåti . . . . . . . . . . . . . . . 83Probåcijas dienests un kontrole pår nosacîti notiesåtajiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . 85Vietéjo paßvaldîbu darbs ar nosacîti notiesåtajiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 86

VII. Tiesneßu viedoklis par nosacîtas notiesåßanas problémåm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 87

VIII. Nosacîtas notiesåßanas problémas un iespéjamie risinåjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . 90

Pielikumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 115

1. pielikums. Tiesiskås sekas, ko rada izvairîßanås no piespriestå kriminålsodaun nosacîtas notiesåßanas noteikumu nepildîßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1152. pielikums. Nosacîti notiesåtas personas Latvijå (Péc PITSI darbinieku aptaujas lîdz 2002. gada 1. februårim) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1163. pielikums. Noziedzîbas ståvoklis Latvijå 2001.–2002. gadå . . . . . . . . . . . . . . . 1174. pielikums. Noziedzîgu nodarîjumu veidi, par kuriem personas tikußasnotiesåtas nosacîti 2002. gadå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 118

Literatüras saraksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 125

Tabulas un zîméjumi

1. tabula. Noziedzîgi nodarîjumi Latvijå no 1995. lîdz 2002. gadam . . . . . . . . . . 162. tabula. Notiesåto personu skaits no 1993. lîdz 2002. gadam . . . . . . . . . . . . . . 173. tabula. Sodîtås personas, kas veikußas jaunus noziedzîgus nodarîjumus . . . . . . . 184. tabula. Noziedzîgu nodarîjumu skaits, kurus veikußasagråk pie kriminålatbildîbas sauktas personas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 195. tabula. Recidîvu lîmenis Latvijå no 1995. lîdz 2002. gadam . . . . . . . . . . . . . . . 196. tabula. Nosacîti notiesåto skaits, kuri pårbaudes laikå veikußi jaunusnoziedzîgus nodarîjumus . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21

A. Judins. Nosacîta notiesåßana kå cietumsoda alternatîva88

7. tabula. Nosacîti notiesåto skaits, kuri pårbaudes laikå veikußi jaunusnoziedzîgus nodarîjumus . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 218. tabula. Faktori, kas, péc tiesneßu domåm, ir ñemami vérå, notiesåjot nosacîti . . . 319. tabula. Nosacîti notiesåto, kas atrodas uzskaité, iedalîjums péc piesprieståkriminålsoda veida (lîdz 2002. gada 1. februårim) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3510. tabula. Kriminålsodu izvéle, notiesåjot nosacîti (2002. gads) . . . . . . . . . . . . . . 3611. tabula. Tiesneßu viedok¬i par pårbaudes laika un brîvîbas atñemßanas ilgumakorelåciju (%) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3712. tabula. Noziedzîgu nodarîjumu veidi, par kuriem personas tikußas notiesåtasnosacîti 2002. gadå (izvilkums) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4113. tabula. Tiesneßu un PITSI darbinieku viedok¬i par administratîvopårkåpumu skaitu, péc kuru izdarîßanas piespriestais sods reåli jåizpilda . . . . . . . . . 4614. tabula. Tiesneßu viedok¬i par administratîvo pårkåpumu veidiemsaistîbå ar kriminålsoda reålu izpildi nosacîti notiesåtajåm personåm . . . . . . . . . . . 4815. tabula. Nosacîti notiesåto skaits, kuri izvairîjußies no uzskaites . . . . . . . . . . . . . 5116. tabula. Papildsodu noteikßana, notiesåjot nosacîti (péc tiesneßu atbildémuz anketas jautåjumiem) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5217. tabula. Tiesneßu viedok¬i par papildsodu turpmåkås piesprießanaslietderîgumu nosacîti notiesåtajåm personåm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5518. tabula. Tiesneßu priekßlikumi par likumå neparedzétiem pienåkumiem,kurus vajadzétu ieviest, notiesåjot nosacîti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6319. tabula. Tiesneßu norådîtie iemesli, kuru dé¬ nosacîti notiesåtajamvar atcelt uzdotos pienåkumus . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6620. tabula. Nosacîti notiesåto skaits, kuriem pårbaudes laiks pagarinåtspar vienu gadu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6921. tabula. Personu skaits, kuråm par pie¬autajiem pårkåpumiem atceltanosacîta brîvîbas atñemßana un piespriestais sods izpildîts reåli . . . . . . . . . . . . . . . . 7222. tabula. Ierosinåto kriminållietu skaits par nosacîti notiesåtojauniem noziedzîgiem nodarîjumiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7223. tabula. Nosacîti notiesåto skaits, kuri atradås uzskaité 2002. gadå(pilsétås un rajonos) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7724. tabula. PITSI darbinieku vértéjums par iecirkñu inspektoru darbu ar nosacîti notiesåtåjiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8125. tabula. Tiesneßu vértéjums par PITSI darbu ar nosacîti notiesåtajiem . . . . . . . . 85

1. zîméjums. Nosacîti notiesåto îpatsvars notiesåto vidüno 1992. lîdz 2002. gadam (%) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 172. zîméjums. Likumpårkåpéji, kas agråk veikußi noziedzîgus nodarîjumus(îpatsvars, %) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 183. zîméjums. Recidîvs nosacîti notiesåto vidü (%) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 224. zîméjums. Lémuma pieñemßana par nosacîtu notiesåßanu . . . . . . . . . . . . . . . . . 295. zîméjums. Nosacîtas notiesåßanas tiesiskais rezultåts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 356. zîméjums. 2002. gadå nosacîti notiesåto iedalîjums, ñemot vérå noziedzîgunodarîjumu veidus (% no kopéjå nosacîti notiesåto personu skaita) . . . . . . . . . . . . 407. zîméjums. KL 55. panta 2. da¬as prasîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 768. zîméjums. Nosacîti notiesåto skaits vienam PITSI darbiniekam 2001. gadå . . . . 82

99Saturs

Saîsinåjumi

ANO – Apvienoto Nåciju OrganizåcijaAPK – Administratîvo pårkåpumu kodekssIeM – Iekßlietu ministrijaIeM IC – Iekßlietu ministrijas informåcijas centrsKK – Kriminålkodekss KL – KriminållikumsKPFSR – Krievijas Padomju Federatîvå Sociålistiskå RepublikaKPK – Kriminålprocesa kodekssLR – Latvijas RepublikaPITSI – Policijas izpildåmo tiesas spriedumu inspekcijaPPP – pilsétas policijas pårvaldePRPP – pilsétas un rajona policijas pårvaldeRPP – rajona policijas pårvaldeSL – Sodu likumsTM – Tieslietu ministrija

? Piemérs no tiesu prakses, kad tiesas lémums, péc autora domåm, nav pareizs vai ir diskutabls.

! Piemérs no tiesu prakses, kad tiesas lémums, péc autora domåm, pilnîgi atbilst nosacîtas notiesåßanas bütîbai.


IEVADS

Kopß seniem laikiem jédzieni "noziegums" un "sods" ir nesaraujami saistîti. Sabiedriskoprasîbu neievéroßanai un klajiem pårkåpumiem vienmér ir sekojis valsts nosodîjums unpårkåpéja tiesîbu ierobeΩojums. Agråk, piesprieΩot sodu, valsts mé©inåja pårmåcît pår-kåpéju, atriebties par radîto kaitéjumu, iebiedét viñu un arî påréjos sabiedrîbas lo-cek¬us.

Müsdienås ar kriminåltiesiskajåm represijåm valsts cenßas ne vien nosodît cilvéku, betarî novérst jaunus noziedzîgus nodarîjumus un sekmét likumpårkåpéja atgrießanos nor-målå un godîgå dzîvé sabiedrîbå. Kriminålsods vairs nav tikai noziedzîga nodarîjumajuridiskås sekas, bet ir lîdzeklis, ar kuru valsts mé©ina mainît personas attieksmi pretsabiedriskåm vértîbåm, lai panåktu tås atturéßanos no jauniem pårkåpumiem.

Müsdienås valsts nav ieintereséta cietsirdîgu kriminålsodu pieméroßanå – nozîme ir vie-nîgi soda efektivitåtei. Primårais nav soda veids, ko izvélas tiesa, notiesåjot vainîgo, betsoda izpildes organizåcija un tå ietekme uz personas turpmåko uzvedîbu. Tåpat kåagråk tiesa arî müsdienås var ierobeΩot noziedznieka brîvîbu. Tomér pårkåpéja izolåcijanegaranté, ka péc soda izcießanas persona neveiks jaunus noziedzîgus nodarîjumus.Apzinoties, ka brîvîbas atñemßana nav brînumlîdzeklis, ar ko var bütiski samazinåt no-ziedzîbas lîmeni, visås valstîs, tajå skaitå arî Latvijå, tiek meklétas citas iespéjas nozie-dzîbas apkaroßanai un novérßanai.

Viens no iespéjamiem problémas risinåjumiem ir tådi sodi, kas nav saistîti ar brîvîbasatñemßanu, pieméram, piespiedu darbs vai naudas sods.1 Zinåma sabiedrîbas da¬a ßopieeju neatbalsta, atzîstot alternatîvos sodus par påråk maigiem un pat uztverot tos kåatbrîvoßanu no atbildîbas. Tomér formuléjums "ikvienam noziedzniekam vispieméro-tåkå vieta ir cietums" ne tikai nav müsdienîgs, bet arî neatbilst sabiedrîbas interesém.

1111

1 Eiropas Padomes rekomendåcija Nr. 8 (96) aicina dalîbvalstis, t. sk. Latviju, îstenot pårdomåtu unracionålu kriminålo politiku un veicinåt brîvîbas atñemßanai alternatîvo sodu plaßåku pieméroßanu.Sk.: Europe in Time of Change: Crime Policy and Criminal Law. Recommendation No. R (96) 8 andexplanatory memorandum and report on responses to developments in the volume and structure of crime inEurope in a time of change, p. 18.

No sabiedriskås droßîbas viedok¬a ir svarîgi nevis maksimåli ierobeΩot noziedzniekapamattiesîbas, bet panåkt, lai péc soda izcießanas persona neveiktu jaunus noziedzîgusnodarîjumus. BieΩi vien lietderîgåk to panåkt ar brîvîbas atñemßanai alternatîviemsodiem. Kriminålajai justîcijai ir jåcenßas nodroßinåt pienåcîgu lîdzsvaru starp indi-viduålå likumpårkåpéja tiesîbåm, cietußå tiesîbåm, sabiedrîbas rüpém par tås droßîbuun noziegumu novérßanu.2

Brîvîbas atñemßanas soda plusi un mînusi

Ar alternatîvo sodu piesprießanu noziedzîga rîcîba iegüst valsts negatîvu novértéjumu,pårkåpéjs ir pak¬auts noteiktiem ierobeΩojumiem, viñam jåpilda zinåmi pienåkumi.Tajå paßå laikå cilvéks paliek sev ierastajå vidé, nevis atrodas ieslodzîjumå kopå arcitiem likumpårkåpéjiem. Notiesåtais ar brîvîbas atñemßanai alternatîviem sodiem varsaglabåt savu darbu un sociålos sakarus, turklåt valsts netéré naudu likumpårkåpéja uz-turéßanai.

Tomér, piemérojot brîvîbas atñemßanai alternatîvos sodus, ir svarîgi panåkt, lai:

persona saprastu, ka viñai ir piespriests kriminålsods;

personai bütu ¬oti liela vélme nåkotné nepie¬aut atkårtotu sodîßanu;

citi sabiedrîbas locek¬i uzskatîtu, ka par noziedzîgu nodarîjumu piespriests atbil-stoßs kriminålsods.


2 Uz ßo mér˚u sasniegßanu orienté ANO Standarta minimuma noteikumi par sodiem bez brîvîbasatñemßanas (Tokijas noteikumi). Pieñemti ar Ìenerålås Asamblejas rezolüciju Nr. 45/110 1990. gada14. decembrî. Sk. ßo noteikumu 1.4. punktu.

+ noziedznieka izolåcija no sabiedrîbas

ierobeΩo viña iespéjas veikt jaunus no-ziedzîgus nodarîjumus;

citu cilvéku atturéßana no likumpår-kåpumiem.

– lieli valsts finansiålie izdevumi sakarå

ar ieslodzîto uzturéßanu;

ieslodzîto tuvinieku finansiålå stå-vok¬a un labklåjîbas pazeminåßanås;

likumpårkåpéja sociålo kontaktu zu-dums;

noziedzîgas pieredzes apmaiña, kon-taktéjoties ar citiem ieslodzîtåjiem;

lieli izdevumi, veicot personas resocia-lizåciju.

Müsu kriminåltiesîbås jårisina visai sareΩ©îta probléma – humanizéjot kriminålsodusistému, jånodroßina efektîva noziedzîgu nodarîjumu novérßana.

Viens no tiesiskajiem mehånismiem problémas risinåjumå ir likumpårkåpéju nosacîtanotiesåßana. To piemérojot, personai tiek dota iespéja – ievérot likumu prasîbas untiesas spriedumå noteiktos pienåkumus un legåli neizciest sodu. Ja persona nevélas iz-pildît noteiktos pienåkumus, piespriestais sods tiek izpildîts reåli. Tådéjådi ar nosacîtunotiesåßanu valsts var:

nodroßinåt personas laboßanos ar minimåliem lîdzek¬iem, proti, neveicot stingraskriminålas represijas;

attîstît personas atbildîbas sajütu, jo tießi no personas uzvedîbas ir atkarîgs, vai pie-spriestais sods tiks izpildîts reåli.

Nosacîta notiesåßana ir piespriestå kriminålsoda neizpildîßana ar nosacîjumu, ka no-tiesåtais pårbaudes laikå neveiks jaunus noziedzîgus nodarîjumus, nepårkåps sabied-risko kårtîbu un pildîs tiesas noteiktos pienåkumus.

Praktiski tas nozîmé, ka persona ar tiesas spriedumu atzîta par vainîgu noziedzîgå no-darîjumå, bet reåli neizcieß piespriesto sodu. DiemΩél, to zinot, nereti tiek secinåts, kanosacîta notiesåßana nav îstais sods, bet gan personas atbrîvoßana no atbildîbas parnoziedzîgo nodarîjumu. Nosacîts sods ¬oti bieΩi rada neizpratni un noved pie atzinuma,ka Latvijå var izdarît noziegumu, bet pat tajos gadîjumos, kad likumpårkåpéja perso-nîba tiek noskaidrota un viña vaina pierådîta, tiesa atbrîvo viñu no soda, notiesåjotnosacîti.

Bez ßaubåm, nevar panåkt, lai katrs zinåtu par nosacîtas notiesåßanas juridiskajåm nian-sém. Tas nav iespéjams un nav nepiecießams. Tomér cilvéku nepareizs priekßstats parnosacîtas notiesåßanas bütîbu palielina tiesiskå nihilisma lîmeni valstî, neuzticéßanostiesu varai un citåm tiesîbaizsardzîbas institücijåm.

Nebüdams informéts par nosacîtas notiesåßanas bütîbu, likumpaklausîgs iedzîvotåjs,uzzinåjis par soda piesprießanu nosacîti, bieΩi saskata ßådå faktå korupcijas izpausmes,un tas liek kårtéjo reizi vilties müsu tiesiskajå sistémå.

Savukårt citi cilvéki uztver to par signålu likumpårkåpumu izdarîßanai, jo nosacîta no-tiesåßana, viñupråt, nav sods, no kura bütu jåbaidås.

Ir ¬oti svarîgi informét iedzîvotåjus par nosacîtu notiesåßanu, tas varétu paaugstinåtjuridiskås kultüras lîmeni sabiedrîbå. Tomér daudz nozîmîgåk bütu panåkt, lai nosacîtanotiesåßana tießåm k¬ütu par efektîvu lîdzekli cîñå ar noziedzîbu. Ikviens cilvéks, pat javiñß ir pårkåpis likumu, ir sabiedrîbas loceklis, kas dzîvoja un dzîvos citu cilvéku vidü.

1133Ievads

KL pie¬auj cilvéku izoléßanu no sabiedrîbas, bet péc zinåmå laika pårkåpéjs tajå atgrie-Ωas. Ja izciestais sods nav mainîjis pårkåpéja attieksmi pret pastrådåto pårkåpumu, irvisai liela varbütîba, ka viñß nåkotné neatturésies no jauniem noziedzîgiem nodarî-jumiem.

Sabiedrîbas interesés ir likt likumpårkåpéjam laboties. Tas ir svarîgi ne tikai humånuapsvérumu dé¬, bet arî no gluΩi pragmatiska aspekta – bijußais likumpårkåpéjs atrodascitu cilvéku vidü, un par nåkamo viña prettiesiskås rîcîbas upuri var k¬üt ikvienapersona.

Ap 10 000 nosacîti notiesåto ik dienas atrodas sabiedrîbå, sazinås ar citiem cilvékiem.Més iepérkamies tajos paßos veikalos, izmantojam to paßu sabiedrisko transportu, stai-gåjam pa tåm paßåm ielåm. Katrs divsimtais Latvijas iedzîvotåjs, kas sasniedzis 14 gaduvecumu, ir nosacîti notiesåts. Acîmredzot Latvijas iedzîvotåji ir tiesîgi prasît, lai valstsne tikai notiesåtu likumpårkåpéjus nosacîti, bet arî uzraudzîtu viñus, sniegtu palîdzîbuun nodroßinåtu ßo cilvéku uzvedîbas korekciju.

Nosacîta notiesåßana, atbilstoßi müsu kriminåltiesîbu koncepcijai, nav patståvîgs sodaveids, bet gan alternatîva tam. Tomér jåatzîst, ka nosacîtai notiesåßanai piemît visaskriminålsoda pazîmes, proti:

to piesprieΩ personai, kura veikusi noziedzîgu nodarîjumu;

to piesprieΩ, lai cilvéks labotos un lai nepie¬autu jaunus likumpårkåpumus (speciålåprevencija);

tai ir represîvs raksturs – personas uzvedîba ir pak¬auta daΩådiem ierobeΩojumiem;

pårbaudes laikå persona uzskatåma par sodîtu;

to pieméro, lai ietekmétu citu cilvéku uzvedîbu, parådot, ka noziedzîgam nodarîju-mam seko sankcijas pret vainîgo (vispåréjå prevencija).

Nosacîta notiesåßana péc bütîbas ir vismaigåkais kriminålsods, jo ar to tiesa aizståj citu,bargåku sodu – brîvîbas atñemßanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, un prasa par tono pårkåpéja sabiedrisko normu ievéroßanu un atturéßanos no jauniem pårkåpumiem.

Nosacîta notiesåßana ir uzticéßanås likumpårkåpéjam, cerîbas izpausme, ka persona arîbez reålas soda izpildes pårdomås pastrådåto un nåkotné nenonåks lîdz jauniemnoziegumiem.

Nosacîta notiesåßana ir alternatîva brîvîbas atñemßanai, kas nodroßina kriminålurepresiju ekonomijas principa îstenoßanu.


Tomér, neraugoties uz nosacîtas notiesåßanas progresîvo raksturu, prakse liecina, kapaßlaik tas nav universåls lîdzeklis noziedzîbas apkaroßanai, jo:

notiesåtais, cietußais un sabiedrîba bieΩi vien neuztver nosacîtu notiesåßanu kå sodu;

sabiedrîba nosacîtu notiesåßanu nereti vérté rezervéti un pat negatîvi;

nosacîti notiesåtie bieΩi veic jaunus noziedzîgus nodarîjumus pårbaudes laikå unpéc tå termiña apritéßanas;

nepaståv efektîva nosacîti notiesåto kontrole un uzraudzîba;

tiesîbu sargåjoßo institüciju darbinieku vidü nav vienpråtîbas, interpretéjot likumanormas, kas definé nosacîtas notiesåßanas pieméroßanu;

ne visas tiesîbu normas ir pietiekami precîzas; tas veicina atß˚irîgu nosacîtasnotiesåßanas praksi;

nosacîta notiesåßana kå tiesîbu institüts praktiski neattîstås, kaut gan ir iespéjaspadarît to efektîvåku.

1155Ievads

I. NOZIEDZÈBA LATVIJÅ

Pédéjo piecu gadu laikå – no 1998. gada lîdz 2002. gadam – Latvijå re©istréti 231 253 no-ziedzîgi nodarîjumi. 2000. gadå valstî re©istréto noziedzîgo nodarîjumu skaits pår-sniedza 50 000. 2001. gadå re©istréti 51 082, bet 2002. gadå – 49 329 noziedzîgi noda-rîjumi.3

Ik gadu Latvijå par noziedzîgiem nodarîjumiem notieså vairåk nekå 10 000 cilvéku.Desmit gadu laikå – no 1993. gada lîdz 2002. gadam – Latvijå par vainîgu noziedzîgosnodarîjumos atzîta 118 951 persona.

1. tabula. Noziedzîgi nodarîjumi Latvijå no 1995. lîdz 2002. gadam

Gads 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002

Re©istréto noziedzîgo 39 141 38 205 36 865 36 674 43 969 50 199 51 082 49 329nodarîjumu skaits

Atklåto noziedzîgo 13 810 16 872 18 940 20 766 20 666 21 541 23 225 22 328nodarîjumu skaits

No kopéjå pastrådåto 35,3 44,2 51,4 56,6 47,0 42,9 45,5 45,3noziedzîgo nodarîjumuskaita (%)

Kaut gan müsu sabiedrîbå kriminålsods pirmåm kårtåm asociéjas ar cietumsodu, reålabrîvîbas atñemßana desmit gadu laikå – no 1993. gada lîdz 2002. gadam – tikusi pie-spriesta 31 196 cilvékiem jeb 26,23% notiesåto. Påréjåm personåm tika noteikti sodi,kas nav saistîti ar reålu brîvîbas atñemßanu. 60 055 cilvékiem, jeb 50,49% no visiemnotiesåtåjiem, kriminålsods bija piespriests nosacîti. 1992. gadå nosacîti tika notiesåti25,21% personu, savukårt 2002. gadå nosacîtais sods bija piespriests 53,75% notiesåto.Pédéjo septiñu gadu laikå vairåk nekå puse notiesåto Latvijå izcieß sodus nosacîti.

1166

3 Péc IeM IC datiem. http://www.ic.iem.gov.lv/statistika/12.php Pédéjo reizi sk. 02.04.2003.

1. zîméjums. Nosacîti notiesåto îpatsvars notiesåto vidüno 1992. lîdz 2002. gadam (%)

Latvijas tiesas 2002. gadå nosacîti notiesåja 6780 likumpårkåpéjus, no kuriem 1117 per-sonas bija nepilngadîgas.

2. tabula. Notiesåto personu skaits no 1993. lîdz 2002. gadam4

Gads 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002

Notiesåto kopskaits 11 280 10 877 9797 10 428 12 772 12 952 12 862 12 689 12 679 12 615

Piemérota reåla 4162 3225 2839 2195 3238 2930 2865 3305 2886 3551brîvîbas atñemßana

No notiesåto 36,9 29,65 28,99 21,05 25,35 22,61 22,27 26,05 22,76 28,15kopskaita (%)

Notiesåti nosacîti 4192 4490 4029 5334 6801 6915 7408 7168 6938 6780

No notiesåto 37,16 41,3 41,12 51,15 53,25 53,39 57,6 56,49 54,72 53,75kopskaita (%)

1177Noziedzîba Latvijå

4 Izmantoti TM dati.

Noziedzîgu nodarîjumu recidîvs Latvijå

Kaut gan ar kriminålsodiem tiek mé©inåts panåkt, ka likumpårkåpéji labojas, tomérnav noslépums, ka sodu pieméroßana negaranté personas resocializåciju un atturéßanosno jauniem pårkåpumiem. Recidîvu fakti liecina, ka pasåkumi, kas tiek veikti, lai ietek-métu noziedzniekus, ne vienmér ir efektîvi. Neraugoties uz tiesas procesu un piespriestosodu, zinåmu noziedznieku da¬u tas neattur no jauniem noziedzîgiem nodarîju-miem.

Atbilstoßi IeM Informåcijas centra datiem 2000. gadå pie kriminålatbildîbas tika saukti1673, bet 2001. gadå – 1814 iepriekß sodîti cilvéki.

3. tabula. Sodîtås personas, kas veikußas jaunusnoziedzîgus nodarîjumus.5

Gads 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001

Personu skaits 1297 1308 1661 1842 1903 1721 1673 1814

LR IeM Informatîvajå bi¬etenå Nr.1 par noziedzîbas ståvokli valstî un IeM ieståΩudarba rezultåtiem no 1993. lîdz 2002. gadam iek¬auti dati, kas noråda uz visai lielu per-sonu skaitu, kas arî iepriekß ir izdarîjußas noziegumus.6

2. zîméjums. Likumpårkåpéji, kas agråk veikußi noziedzîgus nodarîjumus(îpatsvars, %)


5 Izmantoti IeM IC dati.6 LR IeM Informatîvais bi¬etens Nr.1 par noziedzîbas ståvokli valstî un IeM ieståΩu darba rezultåtiem

no 1993. lîdz 2002. gadam, 131. lpp.

IeM Informåcijas centrå apkopoti arî dati par noziedzîgu nodarîjumu skaitu, kurus pa-strådåjußi iepriekß sodîti cilvéki. Íis skaits vairåkkårt pårsniedz agråk sodîto personuskaitu, un tas nozîmé, ka bieΩi viena persona tiek saukta pie atbildîbas par vairåkiemnoziedzîgiem nodarîjumiem.

4. tabula. Noziedzîgu nodarîjumu skaits, kurus veikußas agråk pie kriminålatbildîbas sauktas personas7

Gads 1998 1999 2000 2001 2002

Re©istréto noziedzîgo nodarîjumu kopskaits, 8094 6163 6636 8387 9643kurus izdarîjußas agråk pie kriminålatbildîbassauktås personas

Savukårt saskañå ar TM datiem 2001. gadå iepriekßéja sodåmîba bijusi 3 560 notieså-tåjiem, jeb 28,08% no kopéjå notiesåto skaita, 2000. gadå iepriekßéjå sodåmîba bijusi3524 personåm, jeb 27,77% notiesåto.

5. tabula. Recidîvu lîmenis Latvijå no 1995. lîdz 2002. gadam8

Gads 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002

Notiesåto kopéjais 9797 10 428 12 772 12 952 12 862 12 689 12 679 12 615skaits

Iepriekß sodîtie Nav datu 2272 3037 2962 3122 3524 3560 3552(recidîvs)

Recidîvu procents Nav datu 21,79 23,78 22,87 24,27 27,77 28,08 28,16no kopéjå notiesåtoskaita

Salîdzinot IeM un TM informåciju par recidîva lîmeni piecu gadu posmå (1997–2001), redzamas krasas atß˚irîbas. Attiecîgajå posmå pie kriminålatbildîbas tika saukti8953 agråk sodîti cilvéki, bet tika notiesåtas 16 205 personas, kas atkårtoti veikußas no-ziedzîgus nodarîjumus.


7 Péc IeM datiem. http://www.ic.iem.gov.lv Pédéjo reizi sk. 11.12.2002. Bi¬etens par noziedzîbas stå-vokli valstî 2001. gada 12 méneßiem. Rîga, 2001; Informatîvais bi¬etens Nr. 1 par noziedzîbas ståvoklivalstî un IeM ieståΩu darbîbas rezultåtiem 2002. gadå. Rîga, 2003.

8 Izmantoti TM dati.

ˆemot vérå, ka:

TM ir apkopoti dati par notiesåtajåm personåm, savukårt IeM – par personåm,kuru lietas péc tam, kad pabeigta pirmstiesas izmekléßana, nosütîtas uz tiesåm,

pirmstiesas izmekléßanas pabeigßana bieΩi ir visai tålu no brîΩa, kad tiesas spriedumsståjas spékå, kå arî to, ka ne visi tiesåjamie sañem notiesåjoßu spriedumu,

ir acîm redzams, ka IeM un TM dati par recidîva lîmeni valstî nevar sakrist. Tomérgrüti izskaidrot, kåpéc atkårtoti notiesåto personu skaits gandrîz divreiz pårsniedz apsü-dzéto skaitu.

Statistikas datipar recidîvu nosacîti notiesåto vidü

Latvijå nav statistikas datu par tåm personåm, kuras kådreiz tikußas notiesåtas nosacîti,bet vélåk pastrådåjußas jaunus noziedzîgus nodarîjumus.

Atbilstoßi KL 63. panta 3. da¬as 1. punktam nosacîti notiesåtais, kas pårbaudes laikånav izdarîjis jaunus noziedzîgus nodarîjumus, atzîstams par nesodîtu. Tas nozîmé, kagadîjumå, ja ßî persona atkal pårkåps KL, tiks uzskatîts, ka tå noziedzîgu nodarîjumuveikusi pirmo reizi. Respektîvi, tiesai jåignoré iepriekßéjå noziedzîgå nodarîjuma fakts(kaut gan to var ñemt vérå, vértéjot tiesåjamå personîbu). No kriminåltiesiskå viedok¬anosacîtas notiesåßanas fakts péc pårbaudes laika beigåm neietekmé jauna noziedzîganodarîjuma kvalifikåciju un novértéjumu, bet tas, ka valstî netiek apkopoti statistikasdati, bütiski apgrütina nosacîtas notiesåßanas efektivitåtes analîzi.

Tiesneßi un policijas darbinieki péc savas pieredzes uzskata, ka recidîva lîmenis ir visailiels. Aptaujåtie tiesneßi atzina, ka recidîva lîmenis nosacîti notiesåto vidü ir pat ¬otiliels, daΩi pat vértéja to ap 80–90%, citi uzskatîja, ka tik augsts recidîva lîmenis nevarbüt.

IeM ir statistikas dati par nosacîti notiesåtajiem, kas pårbaudes laikå saukti pie krimi-nålatbildîbas par jaunu noziedzîgu nodarîjumu. IeM Informåcijas centrå tiek apkopotainformåcija par nosacîti notiesåto personu skaitu, kas izdara jaunus noziedzîgus nodarî-jumus pårbaudes laikå.


6. tabula. Nosacîti notiesåto skaits, kuri pårbaudes laikå veikußi jaunus noziedzîgus nodarîjumus9

Gads 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001

Personu skaits 344 334 435 451 438 897 1175 1353

Savukårt Policijas izpildåmo tiesas spriedumu inspekcijai (PITSI) ir dati par nosacîtinotiesåto personu skaitu, kuras vairs neatrodas uzskaité sakarå ar jaunu noziedzîgunodarîjumu.

7. tabula. Nosacîti notiesåto skaits, kuri pårbaudes laikå veikußijaunus noziedzîgus nodarîjumus10

Gads 1999 2000 2001 2002

1. Nosacîti notiesåto skaits, kuri atradås PITSI uzskaité 12 512 11 373 10 085 9052gada såkumå

2. ˆemti uzskaité gada laikå 7457 8956 6842 6579

3. Nosacîti notiesåto skaits gada laikå kopå 19 969 20 329 16 927 15 631

4. Noñemti no uzskaites gada laikå 8596 10 244 7964 7481

4.1 Tajå skaitå noñemti no uzskaites sakarå ar notiesåßanu 368 397 358 377par jaunu noziedzîgu nodarîjumu péc ñemßanas uzskaité

5. Ierosinåtas kriminållietas par jaunu noziedzîgu 427 438 413 398nodarîjumu

6. Personu skaits, kuras vairs nav uzskaité 795 835 771 775sakarå ar notiesåßanu par jaunu noziedzîgu nodarîjumupéc ñemßanas uzskaité vai kuråm ir ierosinåtas kriminål-lietas par jaunu noziedzîgu nodarîjumu

7. No kopéjå uzskaité esoßo skaita (%) 3,98 4,11 4,55 4,96

Attiecîgie dati neapßaubåmi nevar sakrist, jo IeM IC rîcîbå ir informåcija par personåm,kuras vél nav notiesåtas, bet PITSI noñem no uzskaites personas, kuråm ståjas spékånotiesåjoßs spriedums.


9 Izmantoti IeM IC dati.10 Izmantoti PITSI dati.

3. zîméjums. Recidîvs nosacîti notiesåto vidü (%)


II. NOSACÈTA NOTIESÅÍANA LATVIJÅ20. GADSIMTÅ

Sodu likums (1933.–1940.; 1941.–1944.)

1933. gadå pieñemtais Sodu likums paredzéja, ka tad, ja apsüdzétajam tiek piespriestscietumsods, arests, naudas sods vai ievietoßana laboßanas iestådé un ja ir pamatoti iemeslicerét, ka notiesåtais, arî sodu nesañemot, turpmåk uzvedîsies nevainojami, tiesa var no-sacîti atlikt soda izpildi.11

Tåpat kå müsdienås Sodu likums prasîja, lai lémums par soda nosacîtu atlikßanu bütupieñemts, pirms notiesåjoßais spriedums ståjies spékå. ˆemot vérå Valsts prezidenta tie-sîbas apΩélot noziedzniekus, atbrîvojot no piespriestå soda, Pirmås Republikas tiesuprakse atzina, ka Valsts prezidentam pieder tiesîbas atbrîvot pårkåpéju no soda arnosacîjumiem, kas paredzéti likumå par soda nosacîtu atlikßanu.

Atbilstoßi Sodu likuma 22. pantam nosacîtu notiesåßanu nevaréja piespriest tiemnotiesåtajiem, kas jau agråk bijußi sodîti ar cietumsodu vai citu smagåku sodu, un jakopß soda piesprießanas lîdz jauna nozieguma izdarîßanai nebija pagåjußi pieci gadi, betdesmit gadi – kopß smagåka soda piesprießanas dienas.

Spriedumå bija jånoråda apståk¬i, kuru dé¬ tiesa atzinusi par lietderîgu soda izpildîßanunosacîti atlikt, kå arî iemesli, kåpéc notiesåtajam noteikti zinåmi pienåkumi.

Sodu likumå netika lietots jédziens "pårbaudes" laiks, bet likumdevéjs faktiski to pare-dzéja, nosaucot par soda izpildîßanas atlikßanas laiku. Sodu likuma 23. pantå bija teikts,ka nosacîti piespriestå soda izpildîßana, kå arî attiecîgajos likumos paredzétå tiesîbuatñemßana, kas seko sodam, atliekama ar cietumu notiesåtajiem – uz pieciem gadiem,ar påréjiem sodiem notiesåtajiem – uz trim gadiem. Ío termiñu laikå tiesa varéja nodotnotiesåto seviß˚å uzraudzîbå, kå arî noteikt viñam seviß˚us pienåkumus.

2233

11 Sodu likums, 12. lpp.

Tiesai bija jåpieñem lémums par sprieduma reålo izpildi un bija jåatce¬ tå atlikßana, jaattiecîgajos termiños atklåjås, ka notiesåtais:

pirms vai péc ßå nosacîtå sprieduma izdarîjis citu smagu noziegumu vai paståvnoziegums, par kuru viñß vél nav notiesåts;

jau agråk ir bijis notiesåts un lîdz nozieguma izdarîßanai, par kuru viñam piespries-tais sods nosacîti atlikts, nav apritéjußi 22. panta 4. punktå paredzétie termiñi;

nekrietni uzvedas, apdraudédams personisko vai sabiedrîbas droßîbu un kårtîbu;

slépjas no tiesas ieceltås uzraudzîbas vai nepilda tiesas piespriestos pienåkumus.

Kamér tiesa nebija pieñémusi lémumu par nosacîtå sprieduma izpildi, nosacîti notieså-tais nebija uzskatåms par sodîtu un viñam nepiesprieda attiecîgajos likumos paredzétotiesîbu atñemßanu. Bet par galîgi atceltu un neesoßu piespriesto sodu uzskatîja pécnoteikto termiñu apritéßanas, izñemot gadîjumus, kad tika konstatéts, ka nosacîtinotiesåtais pirms vai péc nosacîtå sprieduma izdarîjis citu smagu noziegumu.

KPFSR 1926. gada Kriminålkodekss (1940.–1941.;1944.–1961.)

Nosacîtas notiesåßanas noteikumi tika definéti KK 6. sada¬å. Atbilstoßi tiem tiesa varéjanosacîti notiesåt ar brîvîbas atñemßanu vai ar laboßanas darbiem. Likumå netika norådîtasoda augståkå robeΩa, lîdz kurai var piemérot nosacîtu notiesåßanu.

Nosacîti notiesåjot, tiesai bija jånosaka pårbaudes laiks, kurß nevaréja büt îsåks par vienugadu un ilgåks par desmit gadiem. Piespriestais sods reåli nebija jåizpilda, ja personapårbaudes laikå neizdarîja jaunu tikpat smagu noziegumu.

KPFSR KK 53. panta piezîmés bija paredzéts, ka naudas vai mantas piedziña, kopievienoja brîvîbas atñemßanai vai laboßanas darbiem kå papildu sodu, bija jåizpildauz vispåréjiem pamatiem, neatkarîgi no tå, ka soda pamatlîdzeklis noteikts nosacîti.KK 34. pantå tika norådîts, ka nosacîta notiesåßana nav savienojama ar tiesîbu at-ñemßanu.12


12 KPFSR Kriminålkodekss. Rîga, 1940., 21. lpp.

Latvijas Kriminålkodekss (1961.–1999.)

Latvijas KK, kas bija spékå no 1961. lîdz 1999. gadam, tika paredzéta gan iespéjanotiesåt vainîgo nosacîti (KK 42. pants), gan arî atlikt viñam sprieduma izpildi(KK 431. pants). Analo©iska sistéma ir paståvéjusi visås PSRS republikås.13

Tiesa varéja nosacîti notiesåt tikai tajos gadîjumos, kad vainîgajam tika piespriestabrîvîbas atñemßana. Pirms notiesåt personu nosacîti, tiesai bija:

jånovérté lietas apståk¬i;

jånovérté vainîgå personîba;

jåiegüst pårliecîba, ka nav lietderîgi likt vainîgajam izciest piespriesto sodu reåli.

Tiesa varéja pieñemt lémumu par nosacîtu notiesåßanu un brîvîbas atñemßanas sodareålu neizpildîßanu, pieprasot no notiesåtå:

neizdarît jaunus noziegumus;

ar priekßzîmîgu uzvedîbu un godîgu darbu attaisnot viñam dåvåto uzticîbu.

Nosacîti notiesåjot, tiesa varéja noteikt pårbaudes laiku no viena gada lîdz pieciemgadiem. Kopå ar nosacîtu brîvîbas atñemßanu bija at¬auts piespriest personai arî papild-sodus, izñemot nometinåjumu, izsütîjumu un mantas konfiskåciju.

ˆemot vérå lietas apståk¬us, vainîgå personîbu, kå arî viña darbavietas sabiedrisko orga-nizåciju vai darba kolektîva lügumus notiesåt pårkåpéju nosacîti, paståvéja iespéjanodot nosacîti notiesåto ßîm organizåcijåm vai kolektîvam påraudzinåßanai un labo-ßanai. Ja tåds lügums nebija sañemts, tiesa varéja kådam darba kolektîvam vai personai,ja tie piekrît, noteikt pienåkumu pårraudzît nosacîti notiesåto un veikt viña audzinå-ßanas darbu.

KK nav bijusi paredzéta iespéja piespriest nosacîti notiesåtajam papildu pienåkumus,izñemot gadîjumus, kad cilvéks izdarîjis noziegumu alkohola, narkotisko vai psi-hotropo vielu ietekmé. Tad ar notiesåtå piekrißanu viñam varéja noteikt pienåkumuårstéties no alkoholisma, narkomånijas vai toksikomånijas narkolo©iskå årstniecîbasiestådé.

2255Nosacîta notiesåßana Latvijå 20. gadsimtå

13 Rehc eujkjdyjuj ghfdf. J,ofz xfcnm. Extybt j yfrfpfybb. Gjl htlfrwbtq Y. Repytwjdjq,210. lpp.

Ja nosacîti notiesåtais ar priekßzîmîgu uzvedîbu pierådîja, ka ir labojies, un bija pagåjisne mazåk par pusi no noteiktå pårbaudes laika, tiesa péc sabiedriskås organizåcijas vaidarba kolektîva, vai tås personas lüguma, kurai uzdots uzraudzît nosacîti notiesåto, varéjasamazinåt viñam noteikto pårbaudes laiku vai atcelt atlikußo pårbaudes laiku.

Ja nosacîti notiesåtais pårbaudes laikå:

bez attaisnojoßa iemesla nepildîja tiesas noteikto pienåkumu,

sistemåtiski pårkåpa sabiedrisko kårtîbu, par ko viñam tika pieméroti administra-tîvie sodi vai sabiedriskås ietekméßanas lîdzek¬i,

neattaisnoja sabiedriskås organizåcijas vai darba kolektîva uzticîbu,

pårkåpa solîjumu, ka ar priekßzîmîgu uzvedîbu un godîgu darbu pierådîs savu labo-ßanos,

pameta darba kolektîvu ar nolüku izvairîties no sabiedriskås ietekmes,

tiesa varéja pieñemt lémumu atcelt nosacîto notiesåßanu un nosütît notiesåto sprie-dumå noteiktå soda izcießanai. Ja nosacîti notiesåtais pårbaudes laikå izdarîja jaununoziegumu, tiesai bija pienåkums noteikt viñam kopéju sodu péc vairåkiem spriedu-miem.

Sprieduma izpildes atlikßana ir bijusi visai lîdzîga nosacîtajai notiesåßanai. Principiålaatß˚irîba bija saistîta vienîgi ar personas statusu péc pårbaudes (sprieduma atlikßanas)laika aprites. Nosacîtas notiesåßanas gadîjumå pårbaudes laika izbeigßanås nozîméja, kanotiesåtais ir izpildîjis savas saistîbas un piespriestais sods reåli nav jåizpilda. Savukårttajå gadîjumå, kad sprieduma izpilde tikusi atlikta, tiesai bija jålemj par piespriestå sodaizpildi vai personas atbrîvoßanu no tå. Respektîvi, nosacîtas notiesåßanas noteikumi bijavisai kategoriski – "ja nebüs jaunu pårkåpumu pårbaudes laikå, tad kriminålsods netiksizpildîts". Sprieduma izpildes atlikßana nozîméja – "ja noteiktajå laikå nebüs jaunupårkåpumu, tiesa apsvérs iespéju neizpildît kriminålsodu".

KK paredzéja sprieduma izpildes atlikßanu tikai tajos gadîjumos, kad persona bijanotiesåta ar brîvîbas atñemßanu pirmo reizi un tås laiks nepårsniedza trîs gadus. Pirmsatlikt sprieduma izpildi, tiesai bija jåizvérté nozieguma raksturs un sabiedriskås bîs-tamîbas pakåpe, vainîgå personîba un citi lietas apståk¬i, kå arî vainîgå iespéja labotiesun iespéjamîba viñu påraudzinåt, neizoléjot no sabiedrîbas. Tiesa varéja atlikt spriedu-ma izpildi uz laiku no viena lîdz diviem gadiem. KK tika uzskaitîti noziegumu veidi,péc kuru izdarîßanas tiesa nevaréja atlikt personai sprieduma izpildi (slepkavîba, karanoziegumi, izvaroßana u. c.).


Atliekot sprieduma izpildîßanu, bija iespéja noteikt notiesåtajam ßådus pienåkumus:

paredzétajå termiñå novérst nodarîto kaitéjumu;

ieståties darbå vai såkt måcîties;

bez iekßlietu iestådes piekrißanas nemainît dzîvesvietu;

paziñot iekßlietu iestådém par darbavietas vai måcîbu vietas maiñu;

periodiski ierasties, lai re©istrétos iekßlietu iestådé.

Pienåkumu uzskaitîjums nebija izsme¬oßs, proti, tiesa varéja noteikt arî citus normatî-vajos aktos paredzétos pienåkumus, kuru izpilde varéja sekmét notiesåtå laboßanos unpåraugßanu. Tiesa varéja arî noteiktam darba kolektîvam vai personai, ja tie piekrita,uzdot pienåkumu pårraudzît notiesåto un veikt viña audzinåßanas darbu.

Ja notiesåtais, kuram brîvîbas atñemßanas sprieduma izpilde bijusi atlikta, nepildîjatiesas piespriestos pienåkumus vai pårkåpa sabiedrisko kårtîbu vai darba disciplînu, unpar to viñam tika pieméroti administratîvie sodi, disciplinårås vai sabiedriskås ietekmé-ßanas lîdzek¬i, tiesa péc kompetentås institücijas vai notiesåtå darba kolektîva iesnie-guma varéja pieñemt lémumu atcelt sprieduma izpildes atlikßanu un nosütît notiesåtospriedumå noteiktå brîvîbas atñemßanas soda izcießanai. Ja notiesåtais sprieduma izpil-des atlikßanas posmå izdarîja jaunu noziegumu, tiesa pievienoja jaunajam sodam agråkpiespriesto sodu.

Kriminållikums

Latvijas KK zaudéja spéku 1999. gada 1. aprîlî. Jaunajå KL nav paredzéta spriedumaizpildes atlikßana, bet nosacîtas notiesåßanas pieméroßanas kårtîba principiåli nav mai-nîjusies.

Atß˚irîbå no KK, KL paredz iespéju nosacîti notiesåt ne tikai ar brîvîbas atñemßanu, betarî ar piespiedu darbu un naudas sodu. Nosacîti notiesåtajam tiesa var piespriestpienåkumus, kas uzskaitîti KL 55. panta 6. da¬å. Maksimålais pårbaudes laiks, ko tiesapiesprieΩ nosacîti notiesåtajiem, ir trîs gadi. Nosacîtas notiesåßanas bütîba un pieméro-ßanas kårtîba tiks apskatîta nåkamajås noda¬ås.

2277Nosacîta notiesåßana Latvijå 20. gadsimtå

III. Nosacîtas notiesåßanas bütîbaun pieméroßanas kårtîba

Nosacîta notiesåßana ir patståvîgs kriminåltiesîbu institüts, kura bütîba tiek skaidrotaKL, Kriminålprocesa kodekså, kå arî IeM instrukcijås.

Atbilstoßi Latvijas kriminåltiesîbu tradîcijai nosacîta notiesåßana netiek vértéta kå pat-ståvîgs soda veids, bet kå alternatîva tam. Kaut gan nosacîti notiesåtå persona irpak¬auta daΩådiem ierobeΩojumiem, tie ar likumu nav atzîstami par kriminålåm sankci-jåm, bet tiek raksturoti kå vispårîgi personas pienåkumi.

Termins "nosacîta notiesåßana" nav precîzs, jo ar notiesåjoßo spriedumu tiesa atzîst per-sonu par vainîgu noziedzîgå nodarîjumå – bez jebkådiem nosacîjumiem. Vårds "nosa-cîta" noråda, ka sods reåli netiek izpildîts, ja persona ievéros prasîbas, kas paredzétasspriedumå un normatîvajos aktos. Tådéjådi nosacîta notiesåßana ir vainîgås personasatbrîvoßana no soda izcießanas ar nosacîjumiem. To neievéroßana un pårkåpumi iriemesls reålai soda izpildei. Citu valstu tiesîbu sistémås tiek izmantoti daΩådi nosauku-mi, kas apzîmé ßo tiesîbu institütu – sprieduma izpildes atlikßana (suspended sentence),nosacîta notiesåßana (conditional sentence), probåcija (probation). Visai precîzi tas ap-zîméts Baltkrievijas KK – notiesåßana ar nosacîtu soda neizpildi (jce;ltybt c eckjd-ysv ytghbvtytybtv yfrfpfybz).14

BieΩi nosacîta notiesåßana asociéjas tikai ar rezultåtu – persona, kas veikusi noziedzîgunodarîjumu, reåli neizcieß sodu, kas tai noteikts ar tiesas spriedumu. Tomér likums nevien nosaka nosacîtas notiesåßanas sekas, bet arî reglamenté tås procedüru. Shematiskinosacîtu notiesåßanu var attélot ßådi:

2288

14 Sk.: Eujkjdysq rjltrc Htcge,kbrb <tkfhecm, 78 cnfnmz.

4. zîméjums. Lémuma pieñemßana par nosacîtunotiesåßanu

Faktori, kas ñemami vérå,notiesåjot nosacîti

Neraugoties uz to, ka spriedumå nepiecießams norådît apståk¬us, kuru dé¬ tiesa nolé-musi neizpildît piespriesto kriminålsodu, likums faktiski neierobeΩo tiesas brîvîbu,lemjot par nosacîtu notiesåßanu. No tiesas tiek prasîts, lai nosacîti notiesåßana bütu pa-matota un lietderîga. Tomér ßîs kategorijas nav tik konkrétas, lai bütu iespéjams norådîtuz pieñemtå lémuma nepareizîbu. Müsu KL pie¬auj nosacîtu notiesåßanu neatkarîgi no:

noziedzîgå nodarîjuma veida;

2299Nosacîtas notiesåßanas bütîba un pieméroßanas kårtîba

noziedzîgo nodarîjumu skaita;

iepriekßéjas sodåmîbas.

Likums nosaka tikai to, ka ßie un citi apståk¬i jåñem vérå, bet nedefiné, kå jårîkojas tie-sai, tos konstatéjot. Respektîvi, lémums par nosacîtu notiesåßanu ir pilnîgi atkarîgs notiesas ieskata un situåcijas izvértéjuma konkrétajå kriminållietå.

ANO Ìenerålås Asamblejas rezolücija Nr. 45/110 paredz, ka brîvîbas atñemßanai alter-natîvo sodu izvéles pamatå ir jåbüt vértéjumiem péc noteiktiem kritérijiem parlikumpårkåpuma raksturu un smagumu, likumpårkåpéja personîbu un viña pieredzi,notiesåßanas nolüku un upuru tiesîbåm.15

Lai noskaidrotu viedok¬us par attiecîgo normu interpretåciju, Latvijas tiesneßi tikaaicinåti norådît galvenos faktorus, kas ietekmé viñu lémumu par nosacîtu notiesåßanu.Atbildes sniegußi 88 Latvijas tiesneßi.

Neapßaubåmi katrai kriminållietai un katram likumpårkåpéjam ir savas îpatnîbas, kasietekmé tiesneßa lémumu. Nav nejaußîba, ka vairåki tiesneßi noråda uz nepiecießamîbuvértét lietas apståk¬us kompleksi, ievérojot KL 55. panta 1. da¬as prasîbas.

Tomér, abstrahéjoties no konkrétåm lietåm, péc tiesneßu domåm, ir svarîgi analizét:

noziedzîgo nodarîjumu raksturu;

lietas apståk¬us;

tiesåjamå personîbu;

tiesåjamå uzvedîbu péc noziedzîgå nodarîjuma;

cietußo viedokli par iespéju piemérot nosacîtu notiesåßanu;

sociåli politiskos faktorus, kas nav tießi saistîti ar noziedzîgo nodarîjumu.


15 Apvienoto Nåciju Organizåcijas Standarta minimuma noteikumi par sodiem bez brîvîbas atñemßa-nas (Tokijas noteikumi).

8. tabula. Faktori, kas, péc tiesneßu domåm, ir ñemami vérå,notiesåjot nosacîti

Pastrådåto noziedzîgo nodarîjumu raksturs

Noziedzîgå nodarîjuma raksturs16

Nav nodarîts liels kaitéjums, nav radußås smagas sekas

Noziedzîga nodarîjuma bîstamîba ir samérå neliela

Nodarîjumam bijis gadîjuma raksturs, un nav pamata uzskatît, ka iespéjams noziedzîgu

nodarîjumu recidîvs

Noziedzîgs nodarîjums ir izdarîts aiz neuzmanîbas

Atbildîbu mîkstinoßie vai pastiprinoßie apståk¬i

Likumpårkåpums nav bijis vardarbîgs

EpizoΩu skaits, kas veido noziedzîgo nodarîjumu, ir neliels

Atkårtoti izdarîta zådzîba nelielå apmérå

Tiesåjamå personîba

Tiesåjamå personîba17

Persona ir pirmo reizi pastrådåjusi noziedzîgu nodarîjumu

Pårkåpéjs ir nepilngadîgs

Pårkåpéja pozitîvs raksturojums

Tiesåjamå veselîbas ståvoklis

Ìimenes apståk¬i, apgådîbå esoßås personas

Likumpårkåpéjam ir darbs

Iepriekßéjås likumpårkåpéja sodåmîbas ir dzéstas

Vainîgå dzîves apståk¬i

Tiesåjamais nav bîstams sabiedrîbai

Tiesåjamå finansiålais ståvoklis

Persona ir spéjîga novérst kaitéjumu

Vainîgå uzvedîba péc noziedzîgå nodarîjuma

Vainîgais atlîdzinåjis zaudéjumus, novérsis radîto kaitéjumu

Tiesåjamais atzinis savu vainu un noΩélo izdarîto

Tiesåjamais ir palîdzéjis izmekléßanai


16 Norådot uz noziedzîga nodarîjuma raksturu, respondenti neatßifréja tå saturu.17 Norådot uz tiesåjamå personîbu, respondenti nav atßifréjußi saturu.

Juridiskais aspekts

Nav cita alternatîva soda veida kå vienîgi brîvîbas atñemßana

Kriminålsoda atbilstîba nodarîjumam

Par nodarîjumu ir paredzéts bargs sods, bet konkrétajos apståk¬os nav radîts bütisks

kaitéjums

Citi apståk¬i

Cerîba (un arî pamats tam), ka cilvéks labosies bez reåla cietumsoda un turpmåk

neizdarîs noziedzîgus nodarîjumus

Cietußo viedoklis (cietußo attieksme pret nodarîjumu)

Neapmierinoßs cietuma ståvoklis

Cietußo lügums bargi nesodît

Personîbas degradåcija cietuma apståk¬os, personîbas kriminalizåcija

Tiesneßu vidü visai plaßi tiek atbalstîta doma pie¬aut atkårtotu nosacîtu notiesåßanu pécnoziedzîga nodarîjuma aiz neuzmanîbas pårbaudes laikå. Domåju, ka to var atbalstît unparedzét ßo iespéju KL.

Atseviß˚os gadîjumos nosacîtas notiesåßanas iemesls ir soda mérs, kuru, atbilstoßi KL,var noteikt likumpårkåpéjam. Lai nesodîtu likumpårkåpéju ar reålu brîvîbas atñem-ßanu, tiesa, nesaskatot citu alternatîvu, pieméro nosacîto notiesåßanu. Ar salîdzinoßimaigiem spriedumiem, nosacîti notiesåjot par smagiem un pat seviß˚i smagiem no-ziegumiem, tiesneßi daΩkårt kompensé likumdevéja neizdarîbu, – ja KL nav ¬oti precîzsun ja pantos paredzétais soda mérs ir påråk bargs un neatbilst pastrådåtå nodarîjumakaitîgumam/bîstamîbai, tad ar nosacîtu notiesåßanu var censties nodroßinåt atbilstîbustarp soda méru un likumpårkåpumu. Èpaßi aktuåli tas ir kopß grozîjumu izdarîßanasKL 49. pantå, kas saßaurinåjis tiesas iespéjas piespriest sodu, kurß ir vieglåks par kon-krétå pantå paredzéto.

Pieméram, inkriminéjot personai laupîßanu personu grupå (KL 176. panta 2. da¬a),vainîgajam ir jåpiesprieΩ brîvîbas atñemßana uz laiku, kas nav îsåks par seßiem gadiem;par patronu vai gåzes baloniñu neat¬autu pårvietoßanu påri robeΩai tiesai jåpiesprieΩ brî-vîbas atñemßana uz laiku no astoñiem lîdz piecpadsmit gadiem (KL 190. panta 3. da¬a).ˆemot vérå vairåkus vainîgå atbildîbu mîkstinoßus apståk¬us un viña personîbu, tiesa,atsaucoties uz KL 49. pantu, ir tiesîga noteikt likumpårkåpéjam sodu, kas ir zemåks parminimålo, kåds par attiecîgo nodarîjumu paredzéts likumå, vai noteikt citu, vieglåkasoda veidu. Tomér KL 49. panta noteikumi nav piemérojami un brîvîbas atñemßananevar tikt aizståta ar alternatîvu sodu, ja tiesa ir atzinusi, ka noziedzîgais nodarîjumsveikts atbildîbu pastiprinoßos apståk¬os vai ja to pastrådåjusi agråk sodîta persona. Íajos


gadîjumos tiesu rîcîbå ir tikai nosacîtas notiesåßanas institüts, kas tiek izmantots, lai no-vérstu påråk bargu sodu par izdarîto pårkåpumu.

Kopß 2002. gada 23. maija soda samazinåßana un vieglåkå soda noteikßana nav pie-¬aujama, ja tiesa atzinusi personu par vainîgu smaga vai seviß˚i smaga nozieguma izdarî-ßanå.18 Tådéjådi tiek paplaßinåts to gadîjumu skaits, kad nosacîta notiesåßana var bütvienîgå alternatîva reålai brîvîbas atñemßanai. Kamér nav sakårtota KL seviß˚å da¬a unja nodarîjumi, kuru bîstamîba nav salîdzinoßi liela, bet tie péc likuma atzîstami parsmagiem vai seviß˚i smagiem noziegumiem, nav lietderîgi ierobeΩot tiesas tiesîbas pie-spriest nosacîtu notiesåßanu. Tomér ir vérts ieteikt tiesneßiem vispåréjos gadîjumosatteikties no nosacîtas notiesåßanas, tiesåjot par smaga vai seviß˚i smaga nozieguma iz-darîßanu, kå arî piesprieΩot sodu personai, kas vairåkkårt bijusi sodîta.19 Attiecîgas reko-mendåcijas varétu büt apstiprinåtas Augståkås Tiesas lémumå vai nosacîtas notiesåßanasvadlînijås.

ˆemot vérå, ka nav iespéjams uzskaitît visus faktorus, kuriem paståvot personu varnotiesåt nosacîti, bütu lietderîgi definét apståk¬us, kurus konstatéjot tiesai îpaßi uzma-nîgi jålemj par iespéju piemérot nosacîtu notiesåßanu. Íajos gadîjumos, kategoriski ne-aizliedzot nosacîtu notiesåßanu, no tiesåm tomér bütu jåprasa nopietna, pårliecinoßaargumentåcija. Par ßådiem apståk¬iem bütu jåatzîst:

smaga vai seviß˚i smaga nozieguma izdarîßana;

speciålais recidîvs, proti, noziedzîgs nodarîjums péc notiesåßanas par analogulikumpårkåpumu;

tîßs noziedzîgs nodarîjums, ja persona pirms tam tikusi sodîta nosacîti par citu no-ziegumu;

vairåku noziegumu izdarîßana (noziegumu daudzéjådîba).


18 Izñemot nepilngadîgos, sievietes un personas, kas agråk nav bijußas notiesåtas par noziedzîgu no-darîjumu.

19 Íveices KK, pieméram, aizliedz nosacîtu notiesåßanu, ja personai piecus gadus pirms tam bijusi pie-spriesta brîvîbas atñemßana uz laiku, kas ilgåks par 3 méneßiem, par citu noziedzîgu nodarîjumu. ArîBaltkrievijas KK paredz, ka nosacîti var notiesåt tikai personu, kurai pirmo reizi piespriesta brîvîbasatñemßana un tås ilgums nav pårsniedzis 5 gadus. înas KK aizliedz nosacîtu notiesåßanu, ja personaagråk bijusi sodîta. Be¬©ijas KK paredz, ka sprieduma izpilde var büt atlikta, ja personai pirms tamnav bijusi sodîta ar brîvîbas atñemßanu uz laiku, ilgåku par 12 méneßiem. Sk. Íveices KK 41. pantu,Baltkrievijas KK 78. pantu, înas KK 74. pantu, kå arî Community Sanctions and Measures inBelgium// Albrecht, Hans-Jörg and A. M. van Kalmthout. Community Sanctions and Measures in Europeand North America, Freiburg (2000), pp. 43 – 77.

Nepiecießams, lai nosacîta notiesåßana pirmåm kårtåm bütu alternatîva reålajam pa-matsodam, ja persona pirmo reizi tiek tiesåta par kriminålpårkåpuma vai mazåk smaganozieguma izdarîßanu – tîßu likumpårkåpumu, par kuru maksimålais likumå paredzé-tais sods ir brîvîbas atñemßana lîdz 5 gadiem, vai likumpårkåpumu aiz neuzmanîbas,neatkarîgi no soda, kas par to paredzéts KL. Protams, arî ßajos gadîjumos nosacîtunotiesåßanu nedrîkst piespriest automåtiski, bet tiesai jåiegüst pårliecîba, ka, neizcießotsodu reåli, persona turpmåk neveiks jaunus kriminålnodarîjumus.

Nav pamata iebilst pret nosacîtu notiesåßanu péc KL pantiem, kas paredz atbildîbu parsmaga vai seviß˚i smaga nozieguma izdarîßanu, ja persona tießi nav veikusi definétonoziedzîgo nodarîjumu, bet ar savu rîcîbu apzinåti to atbalstîjusi vai küdîjusi uz to.Tåpat nosacîta notiesåßana var tikt plaßi piemérota, tiesåjot personu par sagatavoßanosnoziegumam.

Kriminålsodu veidi, kurus var piespriest nosacîti

Atbilstoßi KL 55. panta 1. da¬ai nosacîtu notiesåßanu drîkst piemérot, notiesåjot per-sonu ar:

brîvîbas atñemßanu,

arestu,

piespiedu darbu,

naudas sodu.

ˆemot vérå, ka lîdz 2007. gada 1. martam Latvijå kå kriminålsods netiks piemérotsarests20, aktuåla ir nosacîta notiesåßana ar brîvîbas atñemßanu, piespiedu darbu un nau-das sodu.


20 Izñemot aresta pieméroßanu militårpersonåm par KL 25. noda¬å paredzétajiem nodarîjumiem.

5. zîméjums. Nosacîtas notiesåßanas tiesiskais rezultåts

No 105 aptaujåtajiem tiesneßiem 93 norådîja, ka 2001. gadå viñi savå praksé izmanto-jußi nosacîtu notiesåßanu. Visi 93 tiesneßi atzina, ka piespriedußi nosacîtu brîvîbas at-ñemßanu; 17 jeb 18,3% aptaujåto apliecinåja, ka nosacîti piespriedußi piespiedu darbu,bet 32 tiesneßi jeb 34,4 % aptaujåto – nosacîtu naudas sodu.

Datos par tåm nosacîti notiesåtajåm personåm, kas atrodas uzskaité, atspogu¬ojas citasnosacîtu kriminålsodu veidu proporcijas. Lielåkå nosacîti notiesåto personu da¬a –97,98% ir notiesåtas ar brîvîbas atñemßanu, piespiedu darbs nosacîti ticis piespriests0,29% notiesåto, bet naudas sods – 1,73% notiesåto.

9. tabula. Nosacîti notiesåto, kas atrodas uzskaité, iedalîjumspéc piespriestå kriminålsoda veida (lîdz 2002. gada 1. februårim)21

Kopéjais Nosacîti notiesåti Nosacîti notiesåti Nosacîti notiesåtiskaits ar brîvîbas atñemßanu ar piespiedu darbu ar naudas sodu

Nosacîti 8926 8746 26 154

notiesåto skaits

(%) 100 97,98 0,29 1,73

2002. gadå Latvijas tiesas nosacîti notiesåjußas 6780 cilvéku, no kuriem 6678 pårkåpéjitika notiesåti nosacîti ar brîvîbas atñemßanu, 80 cilvéki – ar naudas sodu un 22 – arpiespiedu darbu.


21 Izmantoti PITSI dati.

10. tabula. Kriminålsodu izvéle, notiesåjot nosacîti(2002. gads)

Kopéjais Personas, Personas, kas nosacîti Personas, kas nosacîtinosacîti kas nosacîti notiesåtas notiesåtas ar piespiedu notiesåtas ar naudas

notiesåto ar brîvîbas atñemßanu darbu soduskaits

Nosacîti 6780 6678 22 80

notiesåto skaits

(%) 100 98,5 0,32 1,18

Nosacîtu notiesåßanu bieΩi vérté un piesprieΩ kå alternatîvu reålai brîvîbas ierobeΩo-ßanai. Arî tiesneßiem nosacîta notiesåßana pårsvarå asociéjas ar brîvîbas atñemßanasalternatîvu. Savukårt nedz naudas sods, nedz piespiedu darbs nav saistîts ar personasieslodzîßanu un tådé¬ parasti var tikt izpildîts reåli.

Tomér, ñemot vérå situåciju daΩådîbu, nebütu lietderîgi mainît paståvoßo sistému,pie¬aujot vienîgi nosacîtu brîvîbas atñemßanu. Ja tiesa uzskata par lietderîgu reålineizpildît naudas sodu vai piespiedu darbu, nebütu lo©iski liegt piespriest ßos sodusnosacîti. Tas var büt îpaßi aktuåli, ja persona izdarîjusi kriminålpårkåpumu, par kurunav paredzéta brîvîbas atñemßana, un ja tai var piespriest naudas sodu vai piespiedudarbus, bet tiesa secina, ka reåla soda izpilde konkrétajå gadîjumå nav nepiecießama, jopersona var laboties, attiecîgo sodu neizcießot.

Pårbaudes laiks

Nosacîtas notiesåßanas gadîjumå personas atbrîvoßana no reåla soda izcießanas navabsolüta, bet ir saistîta ar personas priekßzîmîgu uzvedîbu pårbaudes laikå. Pårbaudeslaika ilgumu tiesa var noteikt no seßiem méneßiem lîdz trim gadiem. Nedz KL, nedz arto pamatotie tiesîbu akti nedefiné pårbaudes ilguma noteikßanas kritérijus, to nosakatiesa péc saviem ieskatiem.

ˆemot vérå, ka likumå nav sacîts, vai pårbaudes laiks var büt îsåks par piesprieståsbrîvîbas atñemßanas laiku, aptaujå tiesneßi tika aicinåti izteikt savu attieksmi pret pår-baudes laika ilgumu. 94 Latvijas tiesneßi ir paudußi viedokli par pie¬aujamo pårbaudeslaika ilgumu, notiesåjot ar brîvîbas atñemßanu nosacîti, kå arî par optimålo attiecîbustarp pårbaudes un brîvîbas atñemßanas laiku.


Analizéjot sniegtås atbildes, var secinåt: lielåkå da¬a tiesneßu – 53,19% – atzîst, ka spékåesoßais likums ¬auj tiesåm lemt par pårbaudes laika ilgumu péc sava ieskata un tiesasizvéle legåli netiek ierobeΩota. 25,53% tiesneßu uzskata, ka KL nepie¬auj pårbaudeslaika piesprießanu, kas bütu ilgåks par noteikto brîvîbas atñemßanas laiku, bet 29,79%tiesneßu domå, ka, atbilstoßi KL, pårbaudes laiks nedrîkst büt îsåks par noteikto brîvî-bas atñemßanas laiku. Savukårt, sprieΩot par optimålo attiecîbu starp brîvîbas atñem-ßanas un pårbaudes laiku, tiesneßu viedok¬i krasi atß˚iras un neviena pozîcija nav do-minéjoßa.

11. tabula. Tiesneßu viedok¬i par pårbaudes laikaun brîvîbas atñemßanas ilguma korelåciju (%)

Paståvoßå situåcija Optimålais variants(KL normas izpratne) (kas bütu jåparedz KL)

Pårbaudes laiks var büt gan îsåks, gan ilgåks 53,2 30,2

par piespriesto brîvîbas atñemßanas laiku,

gan arî vienåds ar to

Pårbaudes laikam jåbüt vienådam ar piespriesto 8,5 24

brîvîbas atñemßanas laiku

Pårbaudes laiks nedrîkst büt ilgåks par brîvîbas 17 15,6

atñemßanas laiku

Pårbaudes laiks nedrîkst büt îsåks par brîvîbas 21,3 30,2

atñemßanas laiku

Kaut gan pårbaudes posms nav soda izcießanas laiks, tomér ir ar to tießi saistîts, un navlabi, ja tas ir îsåks par spriedumå noteikto brîvîbas atñemßanas laiku. Tådå gadîjumårodas iekßéjå pretruna – no vienas puses, tiesa, vispusîgi novértéjusi lietas apståk¬us,secina, ka persona jåizolé no sabiedrîbas uz noteiktu laiku, bet, no otras puses, atzîst,ka, nepiesprieΩot ieslodzîjumu, pårbaudes laiks var büt îsåks nekå paredzétå brîvîbasatñemßana. Tå rîkojoties, tiesa ne tikai atbrîvo vainîgo no reåla soda izcießanas, bet arîsaîsina laiku, kurå personas uzvedîba ir pak¬auta kontrolei un zinåmiem ierobeΩoju-miem.

Pieméram, ja persona notiesåta ar brîvîbas atñemßanu uz 3 gadiem, paredzot pårbaudeslaiku uz 2 gadiem, tiesas spriedums atßifréjams ßådi –, ievérojot visus lietas apståk¬us,personai reåli jåatrodas ieslodzîjumå 3 gadus, bet, ja viña 2 gadu laikå neizdarîs jaunuspårkåpumus, tås brîvîba nebüs jåierobeΩo vispår.


Bütu saprotams, ja reålo brîvîbas atñemßanu aizståtu ar nosacîtu notiesåßanu, pieß˚irotpårbaudes laiku, kurß ir ilgåks par paredzéto brîvîbas atñemßanas laiku vai vismazvienåds ar to. Tas nozîmétu, ka tiesa, mîkstinot vainîgajam soda izcießanas kårtîbu,pagarina laika posmu, kurå cilvéka uzvedîba tiek kontroléta. Par pozitîvu pieméru jau-tåjuma risinåjumå var minét Våcijas kriminåltiesîbas22. Íîs valsts KK pie¬auj nosacîtunotiesåßanu uz laiku lîdz diviem gadiem, turklåt paredzot, ka pårbaudes laiks nevar bütîsåks par diviem gadiem un ilgåks par pieciem gadiem. Ir pilnîgi lo©iski, ka, no vienaspuses, atvieglojot soda izcießanas kårtîbu, tiesai, lai to kompensétu, ir jåpalielina laikaposms, kurå personas uzvedîba tiek îpaßi uzraudzîta. Ja ar tiesas spriedumu personasrîcîba atzîta par bîstamu un tai, pieméram, ir bijusi piespriesta brîvîbas atñemßana uzpieciem gadiem, nav pareizi aizståt brîvîbas atñemßanu ar trîs gadus ilgu pårbaudeslaiku.

Daugavpils tiesa 2001. gada 22. martå atklåtå sédé izskatîja kriminållietu J. Í. ap-südzîbå péc Latvijas KK 139. panta 4. da¬as, KL 233. panta 3. da¬as un 175. panta2. da¬as.

Tiesa konstatéja, ka J. Í.:

bez attiecîgås at¬aujas glabåjis, pårnésåjis un realizéjis ßaujamieroci un munîciju;

izdarîjis zådzîbu, kas saistîta ar iek¬üßanu glabåtavå;

atkårtoti, péc iepriekßéjas norunas, personu grupå izdarîjis sveßas kustamåsmantas slepenu nolaupîßanu (zådzîbu).

Tiesa nosprieda:

atzît J. Í. par vainîgu nozieguma izdarîßanå, kas paredzéts Latvijas KK 139. panta4. da¬å, un péc Latvijas KK 41. panta sodît ar brîvîbas atñemßanu uz 1 gadubez mantas konfiskåcijas;

atzît par vainîgu J. Í. nozieguma izdarîßanå, kas paredzéts KL 175. panta 2. da¬å,un sodît viñu ar brîvîbas atñemßanu uz 6 méneßiem bez mantas konfiskåcijas;

atzît par vainîgu J. Í. nozieguma izdarîßanå, kas paredzéts KL 233. panta 3. da¬å,un sodît viñu ar brîvîbas atñemßanu uz 1 gadu, neatñemot viñam tiesîbas veiktzinåma veida uzñéméjdarbîbu;


22 German Penal Code, Sections 56–58. http://www.bmj.bund.de/images/10927.pdf Pédéjo reizi sk.02.04.2003.

??????

pamatojoties uz KL 50. pantu, noteikt J. Í. galîgo sodu, da¬éji pievienojotminétos sodus – brîvîbas atñemßanu uz 2 gadiem bez mantas konfiskåcijas –,neatñemot tiesîbas veikt zinåma veida uzñéméjdarbîbu;

pamatojoties uz Latvijas KL 55. pantu, minéto sodu uzskatît par nosacîtu arpårbaudes laiku uz 1 gadu un 6 méneßiem.

Lietas Nr. K12-297/01 1190035400 materiåli

Íådå situåcijå nebütu pareizi ierobeΩot tiesas tiesîbas noteikt pårbaudes laiku, kas irîsåks par piespriesto brîvîbas atñemßanu. Iemesls tam ir müsu kriminålo sankciju sisté-mas nesakårtotîba. Pieméram, notiesåjot divus cilvékus par mantas atñemßanu treßajaipersonai, minimålais sods, ko tiesa var piespriest vainîgajiem, ir brîvîbas atñemßana uz6 gadiem, arî tad, ja vardarbîba nav radîjusi kaitéjumu cietußå veselîbai, vai pat tad, jatikai piedraudéts ar vardarbîbu. Ja vainîgie pirms tam nav bijußi sodîti, tiesa péc KL49. panta var piespriest vieglåku sodu. Tomér, ja vainîgais pirms laupîßanas ir bijissodîts par kådu citu tîßu vai aiz neuzmanîbas radußos noziedzîgu nodarîjumu (piemé-ram, zådzîbu nelielos apméros, patva¬îgu zvejoßanu, goda aizskarßanu vai jebkådu citunodarîjumu), tiesai nav iespéju piespriest sodu, kas bütu vieglåks nekå likumå paredzé-tais, un vienîgå iespéja reåli neatñemt personai brîvîbu uz 6 gadiem ir notiesåt tonosacîti ar brîvîbas atñemßanu uz 6 gadiem – ar pårbaudes laiku uz 3 gadiem.23

Nosacîtas notiesåßanas pieméroßanapéc kriminållietu kategorijåm

Kriminållikums, definéjot nosacîtas notiesåßanas noteikumus, neizvirza nekådasprasîbas attiecîbå uz noziedzîgu nodarîjumu veidiem. Likums noteic, ka tiesai, lemjotpar nosacîtu notiesåßanu, jåñem vérå noziedzîga nodarîjuma raksturs un radîtaiskaitéjums. Praktiski tas nozîmé, ka tiesa var notiesåt nosacîti jebkuru likumpårkåpéju,neatkarîgi no noziedzîga nodarîjuma veida. Arî noziedzîgu nodarîjumu skaits pats par


23 2003. gada 26. martå Daugavpils tiesa notiesåjusi M. un S., kuri nolaupîjußi personai J. piederoßomobilo telefonu 30 Ls vértîbå. Nozieguma izdarîßanas laikå M. turéja J. kreiso roku, bet S. izvilkamobilo telefonu no cietußå kabatas. Ievérojot, ka M. agråk ticis sodîts, nav tiesiskå pamata piespriestviñam sodu, kurß ir vieglåks par KL 176. panta 2. da¬å paredzéto. Ievérojot, ka personas brîvîbasatñemßana uz 6 gadiem neatbilstu nodarîjuma kaitîgumam un pårkåpéja bîstamîbai, brîvîbasatñemßana tika piespriesta uz 6 gadiem nosacîti ar pårbaudes laiku uz 3 gadiem. (Péc KriminållietasK12–Nr. 1180081702 materiåliem).

??

sevi nevar büt ß˚érslis, lai notiesåtu nosacîti. Tomér ir acîmredzams, ka, pirms nosacîtinotiesåt cilvéku, kurß izdarîjis smagu/seviß˚i smagu noziegumu vai vairåkkårt pårkåpisKL aizliegumus, tiesai ar îpaßu rüpîbu jåizvérté lietas apståk¬i un spriedumå jåminiemesli, kuru dé¬ nolemts reåli neizpildît piespriesto sodu.

Kaut gan nosacîtu notiesåßanu praksé izmanto péc daΩåda veida noziedzîgiem nodarîju-miem (tajå skaitå, notiesåjot par slepkavîbu un izvaroßanu), tomér lielåkå da¬a nosacîtinotiesåto ir cilvéki, kas ir veikußi noziedzîgu nodarîjumu pret îpaßumu, proti – zådzîbu,laupîßanu, kråpßanu, piesavinåßanos u. tml.

No nosacîti notiesåto personu kopskaita 53,04% cilvéku ir atzîti par vainîgiem nozie-dzîgos nodarîjumos pret îpaßumu.

Otrå lielåkå nosacîti notiesåto grupa – 14,59% no nosacîti notiesåto kopskaita – ir per-sonas, kuras izdarîjußas noziedzîgus nodarîjumus pret satiksmes droßîbu – notikusi ce¬usatiksmes noteikumu pårkåpßana, kuras dé¬ ievainoti vai gåjußi bojå cilvéki, kå arî gadalaikå atkårtoti tikusi konstatéta transportlîdzek¬a vadîßana reibuma ståvoklî.

Par huligånismu ir sodîti 7,17% nosacîti notiesåto, par miesas bojåjumu nodarîßanu unnoziedzîgiem nodarîjumiem pret veselîbu – 4,78% nosacîti notiesåto.

Nosacîti notiesåto personu grupu struktüra 2002. gadå, atkarîbå no nodarîjumiem, iratspogu¬ota 7. zîméjumå.

6. zîméjums. 2002. gadå nosacîti notiesåto iedalîjums,ñemot vérå noziedzîgu nodarîjumu veidus (% no kopéjå nosacîtinotiesåto personu skaita)


Pétîjumå gaitå iegüta informåcija par nosacîtas notiesåßanas un brîvîbas atñemßanasbieΩumu. Tabulå uzskaitîti noziedzîgie nodarîjumi, par kuriem personas tika notiesåtasnosacîti, kå arî salîdzinåts nosacîti notiesåto skaits ar to personu skaitu, kuråm tika pie-spriesta reåla brîvîbas atñemßana.

12. tabula. Noziedzîgu nodarîjumu veidi, par kuriem personas tikußas notiesåtas nosacîti 2002. gadå (izvilkums)24

Noziedzîga nodarîjuma veids Kopå Nosacîti No kopéja Piemérota No kopéjanotiesåti notiesåto notiesåto reåla brîvîbas notiesåto

skaits skaita par ßo atñemßana skaita par ßonodarîjumu nodarîjumu

(%) (%)

Kuku¬doßana un kuku¬ñemßana 19 17 89,47 1 5,26

Ce¬u satiksmes noteikumu un 689 554 80,41 38 5,52

transportlîdzek¬u ekspluatåcijas

noteikumu pårkåpßana, kuras

rezultåtå cietußajam nodarîti

miesas bojåjumi vai ieståjusies

nåve

Huligånisms 643 486 75,58 94 14,62

Kontrabanda 22 12 54,55 8 36,36

Laupîßana 849 348 40,99 500 58,89

Narkotisko un psihotropo 553 197 35,62 344 62,21

vielu neat¬auta izgatavoßana,

iegådåßanås, glabåßana, pårvadå-

ßana un pårsütîßana

Izvaroßana un vardarbîga 81 24 29,63 57 70,37

dzimumtieksmes apmierinåßana

Slepkavîba 47 3 6,38 43 91,49

Kaut gan nosacîti notieså arî par smagiem un seviß˚i smagiem noziegumiem(pieméram, péc KL 118. panta – par slepkavîbu seviß˚i pastiprinoßos apståk¬os, péc KL159. panta – par izvaroßanu, péc KL 176. panta – par laupîßanu), iepazîstoties ar sta-tistiku, nav iespéjams secinåt, cik pamatota bijusi nosacîta notiesåßana. Atbilstoßi KL


24 Sk. pielikumu Nr. 4.

pie atbildîbas saucamas ne vien personas, kas tießi veikußas noziedzîgu nodarîjumu, betarî cilvéki, kas organizéjußi tå izdarîßanu, to atbalstîjußi vai küdîjußi uz to. Íajos gadîju-mos personai ir jåatbild péc tå paßa panta kå nozieguma izdarîtåjam. Kriminålatbildîbaieståjas arî tajos gadîjumos, kad personai nav izdevies pilnîbå realizét savu noziedzîgoplånu, bet konstatéta gatavoßanås smagam vai seviß˚i smagam noziegumam, vai arî no-ticis nozieguma mé©inåjums. Tådéjådi ir iespéjami gadîjumi, kad persona tiek sauktapie kriminålatbildîbas péc panta, kas paredz atbildîbu par smagu vai seviß˚i smagu no-ziegumu, bet faktiski viñas rîcîba nav tik bîstama, lai bütu pamats piemérot reålu brî-vîbas atñemßanu.


IV. NOSACÈTI NOTIESÅTO PIENÅKUMI

Neizpildot spriedumå noteikto sodu un notiesåjot nosacîti, tiesa var izvirzît notieså-tajiem vairåkus pienåkumus. Tos var iedalît obligåtajos – kas nosakåmi visos gadîjumos,kad tiek piespriesta nosacîta notiesåßana – un fakultatîvajos – par kuru pieméroßanutiesa lemj péc sava ieskata. Vienai nosacîti notiesåtajai personai var vienlaicîgi uzdotvairåkus pienåkumus.

Obligåtie pienåkumi, kas jåievéro pårbaudes laikå:

neizdarît jaunus noziegumus;

nepårkåpt sabiedrisko kårtîbu;

neizdarît divus vai vairåkus administratîvos pårkåpumus;

ierasties péc PITSI uzaicinåjuma uz pårrunåm.

Fakultatîvie pienåkumi:

izpildît papildsodus, ko personai nosaka tiesa;

noteiktå termiñå novérst radîto kaitéjumu;

mainît dzîvesvietu tikai ar tås iestådes piekrißanu, kuras pienåkums ir kontrolétnotiesåtå uzvedîbu;

periodiski ierasties uz re©istråciju noteiktå institücijå;

neapmeklét noteiktas vietas;

noteiktajå laikå atrasties savå dzîvesvietå;

årstéties no alkoholisma, narkomånijas vai toksikomånijas (ja noziegums izdarîts uzalkoholisma, narkomånijas vai toksikomånijas pamata un vainîgais ir piekritisårstéties).

4433

Nosacîti notiesåjot nepilngadîgo, tiesa var noteikt ne tikai ierobeΩojumus, kas paredzétiKL 55. pantå, bet arî audzinoßa rakstura piespiedu lîdzek¬us – likt nepilngadîgajam, kassasniedzis 15 gadu vecumu, atlîdzinåt nodarîto zaudéjumu, ja nepilngadîgajam ir iz-pe¬ña un ja zaudéjuma summa nepårsniedz vienu valstî noteikto minimålo méneßalgu;likt nepilngadîgajam, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ar savu darbu novérst radîtå kai-téjuma sekas; nodot nepilngadîgo galvojumå vecåkiem vai personåm, kas tos aizståj, kåarî citåm personåm, iestådém vai organizåcijåm. 2004. gada 1. janvårî, ståjoties spékåjaunajam likumam "Par audzinoßa rakstura piespiedu lîdzek¬u pieméroßanu bérniem",ßo papildu pienåkumu uzskaitîjums vél tiks paplaßinåts.

Atturéßanås no jauniem noziedzîgiemnodarîjumiem

Personu var notiesåt nosacîti, ja ir pamats uzskatît, ka turpmåk tå neveiks jaunusnoziedzîgus nodarîjumus. Protams, lemjot par nosacîtu notiesåßanu, tiesa nevar zinåt,vai persona izdarîs vai neizdarîs jaunus pårkåpumus, tomér ir jåbüt pamatam uzskatît,ka personas laboßanås var notikt arî bez reålas soda izpildes. Arî KL 55. panta 2. da¬å irskaidri norådîts, ka, piesprieΩot sodu, tiesa pieñem lémumu to neizpildît, ja notiesåtaisnoteiktajå pårbaudes laikå neveiks jaunu noziedzîgu nodarîjumu.

Tiesneßu, kå arî citu juristu vidü, nav viennozîmîga atbalsta attiecîgajai likuma prasîbai.Lai noskaidrotu viedok¬us par nosacîtas notiesåßanas lietderîgumu, Latvijas tiesneßi, kasizskata kriminållietas, 2002. gada februårî tika aicinåti izteikt savas domas par analizé-jamo problému. Uz jautåjumu "Vai Jüsu praksé ir bijußi gadîjumi, kad nosacîti notie-såtås personas pårbaudes laikå izdarîjußas jaunus noziedzîgus nodarîjumus, par kuriemviñiem atkal tika piemérota nosacîta notiesåßana?" noliedzoßi atbildéja 65 respondenti,bet 32 atbildéja apstiprinoßi. Turklåt attiecîgo praksi vairåki tiesneßi neuzskatîja parnelikumîgu vai vismaz par nepareizu.

Uz jautåjumu par nepiecießamîbu paredzét KL iespéju nosacîti notiesåt personu, kura,büdama notiesåta nosacîti, pårbaudes laikå ir pastrådåjusi jaunu noziedzîgu nodarîjumu,tiesneßi devußi ßådas atbildes:

jå – 39;

né – 62;


25 "Par audzinoßa rakstura piespiedu lîdzek¬u pieméroßanu bérniem", LR likums, pieñemts 2002. gada31. oktobrî. "Latvijas Véstnesis", 19.11.2002.

Vairåki respondenti, pie¬aujot atkårtotu nosacîtu notiesåßanu par nodarîjumu, kas pa-strådåts pårbaudes laikå, ir atzîméjußi, ka tå varétu notikt, ja otrais nodarîjums bütuizdarîts aiz neuzmanîbas.

Gandrîz visos citu valstu KL paredzéts, ka nosacîta notiesåßana ir atce¬ama, ja pårkåpéjspårbaudes laikå pastrådåjis jaunu noziedzîgu nodarîjumu. Tomér ßie noteikumi navkategoriski – nosacîtu notiesåßanu var neatcelt, ja jauns pårkåpums izdarîts aiz neuz-manîbas un tiesa uzskata, ka iepriekß piespriesto sodu joprojåm var neizpildît reåli.26

Våcijas KK 56.f pants savukårt paredz, ka péc jauna noziedzîga nodarîjuma pårbaudeslaikå piespriestais sods ir izpildåms reåli, tomér, ievérojot lietas apståk¬us, tiesa var no-lemt to neizpildît, bet noteikt pårkåpéjam jaunus pienåkumus vai pagarinåt pårbaudeslaiku.27

Sabiedriskås kårtîbas ievéroßana

Sabiedriskås kårtîbas ievéroßana plaßåkå nozîmé ir personas uzvedîba, kas atbilst tiesîbunormu prasîbåm, tåtad persona ievéro normatîvajos aktos definétos aizliegumus.Pieprasot, lai nosacîti notiesåtais ievéro sabiedrisko kårtîbu, likumdevéjs to izprot ßauri,proti, kå pienåkumu atturéties no darbîbåm, kas ir minétas Administratîvo pårkåpumukodeksa 13. noda¬å (administratîvie pårkåpumi, kas apdraud sabiedrisko kårtîbu) unKL 20. noda¬å (noziedzîgi nodarîjumi pret vispåréjo droßîbu un sabiedrisko kårtîbu).

Nosacîti notiesåtajam piespriestais sods var tikt reåli izpildîts, ja persona ir pastrådåjusinoziedzîgus nodarîjumus, divus vai vairåkus administratîvos pårkåpumus, vai arî ja navievérojusi noteiktos pienåkumus, taçu ßai likumå formulétajai prasîbai ir fakultatîvsraksturs, jo juridiskås sekas rada vien tåda sabiedriskås kårtîbas neievéroßana, par kurupersonu var saukt pie administratîvås vai kriminålås atbildîbas.

Administratîvo pårkåpumu neizdarîßana

Atbilstoßi KL 55. panta 9. da¬ai – ja nosacîti notiesåtais atkårtoti izdarîjis administratî-vos pårkåpumus, par ko sañémis administratîvus sodus, tiesa péc policijas iestådes iesnie-guma var pieñemt lémumu par spriedumå noteiktå soda izpildîßanu vai pårbaudes termiñapagarinåßanu par vienu gadu.

4455Nosacîti notiesåto pienåkumi

26 Sk. Igaunijas SL 73., 74. pants, Kazahijas KK 64. pants. 27 German Penal Code. Unofficial translation. http://www.bmj.bund.de/images/10927.pdf Pédéjo reizi sk.

02.04.2003.

2001. gadå péc PITSI datiem tika re©istréti 309 gadîjumi, kad nosacîti notiesåtås per-sonas pårbaudes laikå izdarîjußas divus vai vairåkus sabiedriskås kårtîbas pårkåpumus,par kuriem tika sodîtas administratîvå kårtå.

Tå kå noteikumiem par reåla soda izpildi nosacîti notiesåtajam, kurß pie¬åvis adminis-tratîvos pårkåpumus, ir dispozitîvs raksturs un tiesa var piemérot, nevis tai jåpiemérosods, tika pétîts tiesneßu viedoklis attiecîbå uz ßo situåciju.

Tiesneßi pirmåm kårtåm tika aicinåti noteikt administratîvo pårkåpumu skaitu, kurusizdarot, nosacîta notiesåßana jåaizståj ar reålu sodu. Savu viedokli pauda 96 respon-denti. Lielåkå aptaujåto da¬a, proti – 53,13%, interpretéja likumu prasîbas burtiski,uzskatot, ka nosacîti notiesåtå liktenis tiesai jåizlemj, ja notiesåtais pårbaudes laikå irizdarîjis divus administratîvos pårkåpumus. Savukårt 30,21% aptaujåto uzskatîja, kasprieduma noteiktais sods var tikt izpildîts reåli, ja persona ir ne mazåk kå trîs reizessaukta pie administratîvås atbildîbas.

Viedokli par administratîvo pårkåpumu skaitu, péc kuru izdarîßanas jålemj par reålusoda izpildi, paudußi arî PITSI darbinieki. Tika aptaujåts 21 PITSI darbinieks, no kuriem6 respondenti (28,57%) atbalstîja likumå paredzéto kårtîbu un uzskatîja, ka jålemj parnosacîtas notiesåßanas atcelßanu, ja persona ir izdarîjusi divus administratîvos pår-kåpumus. Savukårt 9 PITSI darbinieki (42,86%) uzskatîja, ka sprieduma noteiktais sodsjåizpilda reåli, ja persona ir izdarîjusi trîs administratîvos pårkåpumus. 4 PITSI dar-binieki atzina, ka par nosacîtas notiesåßanas atcelßanu jålemj, ja persona izdarîjusi çetrusvai vairåkus administratîvos pårkåpumus.

13. tabula. Tiesneßu un PITSI darbinieku viedok¬i par administratîvopårkåpumu skaitu, péc kuru izdarîßanas piespriestais sods reåli jåizpilda

Administratîvo Aptaujåto tiesneßu No kopéjå Aptaujåto PITSI No kopéjåpårkåpumu skaits, skaits, kuri pauΩ aptaujåto darbinieku skaits, aptaujåto PITSI

péc kuru izdarîßanas attiecîgo viedokli tiesneßu skaita kuri pauΩ attiecîgo darbinieku skaitanosacîta notiesåßana (%) viedokli (%)

jåaizståj ar reålu sodu

1 5 5,2

2 51 53,13 6 28,57

3 29 30,21 9 42,86

4 un vairåk 2 2,08 4 19,05

Skaitam nav nozîmes, 9 9,38 1 4,77galvenais ir pårkåpumuraksturs un bütîba


ˆemot vérå KL 55. panta 9. da¬as redakciju, 9,4% tiesneßu uzskatîja, ka tiesåm vajadzétudot tiesîbas vértét administratîvo pårkåpumu raksturu un patståvîgi, atkarîbå no situå-cijas, lemt par soda reålu izpildi likumpårkåpéjam.

Savukårt 5,2% tiesneßu atzîméja, ka var büt situåcijas, kad jau péc viena administratîvåpårkåpuma ir lietderîgi nosacîtu notiesåßanu aizståt ar reålu sodu, jo ar pårkåpumaizdarîßanu persona pauΩ savu attieksmi pret tiesas piespriesto nosacîto sodu.

Tikpat daudz tiesneßu uzskatîja, ka soda reåla izpilde nosacîti notiesåtajam ir pie¬au-jama, ja vairåki administratîvie pårkåpumi izdarîti gada laikå un persona ir bijusi brîdi-nåta par soda reålas izpildes iespéju.

ˆemot vérå KL paredzéto prasîbu ievérot sabiedrisko kårtîbu, nav ßaubu, ka praksénosacîti notiesåtajai personai piespriesto sodu var izpildît reåli, ja tå izdarîjusi adminis-tratîvos pårkåpumus, kas apdraud sabiedrisko kårtîbu. Tomér nav vienotas izpratnespar tiesiskajåm sekåm, ja persona ir izdarîjusi citus administratîvos pårkåpumus.

KL 55. panta 2. da¬a noteic, ka tiesa nolemj neizpildît personai sodu, ja pårbaudeslaikå nav pårkåpta sabiedriskå kårtîba (ir noråde par sabiedriskås kårtîbas pår-kåpßanu).

KL 55. panta 9. da¬å paredzéts, ka piespriesto sodu var izpildît, ja nosacîti notie-såtais izdarîjis divus vai vairåkus administratîvos pårkåpumus (nav norådes parsabiedriskås kårtîbas pårkåpßanu – administratîvå pårkåpuma veidam nav no-zîmes).

Nosacîtas notiesåßanas un papildsoda – tiesîbu ierobeΩoßanas – izpildes instrukci-jas28 3.6. punktå paredzéts, ka tad, ja notiesåtais izdarîjis administratîvo likum-pårkåpumu, PITSI darbinieks oficiåli brîdina par iespéjamo atbildîbu (nav no-rådes par sabiedriskås kårtîbas pårkåpßanu – administratîvå pårkåpuma veidam navnozîmes).

Nosacîtas notiesåßanas un papildsoda – tiesîbu ierobeΩoßanas – izpildes instrukcijas5.2. punktå ir teikts, ka gadîjumå, ja nosacîti notiesåtais gada laikå ne mazåk kådivas reizes izdarîjis sabiedriskås kårtîbas pårkåpumus, par ko pamatoti piemérotiadministratîvie sodi, PITSI darbinieks gatavo iesniegumu tiesai (ir noråde parsabiedriskås kårtîbas pårkåpumu).


28 Apstiprinåta ar IeM Valsts policijas priekßnieka 1999. gada pavéli Nr. 697.

Augståkås Tiesas plénuma lémuma "Par kriminållikuma pieméroßanu, notiesåjotnosacîti vai atliekot sprieduma izpildîßanu" 17. punktå ir norådîts, ka tiesåm stingrijåievéro noteikumi par nosacîtas notiesåßanas atcelßanu, ja notiesåtais izdarîjis nemazåk par diviem sabiedriskås kårtîbas pårkåpumiem un par katru no tiem viñampamatoti piemérots administratîvais sods (ir noråde par sabiedriskås kårtîbas pår-kåpumu).

Sakarå ar administratîvo pårkåpumu veidiem 39 aptaujåtie tiesneßi uzskata, kapårkåpuma veidam nav nozîmes, bet 47 respondenti domå, ka jåievéro vienîgi tiepårkåpumi, kas apdraud sabiedrisko kårtîbu. Savukårt 20 tiesneßi izvérsti formuléjußisavus uzskatus par ßo problému (sk. tabulå).

14. tabula. Tiesneßu viedok¬i par administratîvo pårkåpumu veidiemsaistîbå ar kriminålsoda reålu izpildi nosacîti notiesåtajåm personåm

Nav jåñem vérå nenoziedzîgi ce¬u satiksmes noteikumu pårkåpumi, izñemot tos, kas

saistîti ar alkohola vai narkotisko vielu ietekmi.

Jåñem vérå transportlîdzek¬u vadîßana alkoholisko dzérienu vai narkotisko vielu

iespaidå.

Jåñem vérå administratîvie pårkåpumi, kas lîdzîgi noziedzîgajam nodarîjumam, par

kuru persona sodîta nosacîti.

Jåñem vérå tikai tie pårkåpumi, par kuriem var piespriest administratîvo arestu.

Jåñem vérå tikai nopietni administratîvie pårkåpumi.

Jåñem vérå pårkåpumi, kas saistîti ar narkotiku un alkohola lietoßanu.

Nav pamata ñemt vérå APK 171. pantå paredzétå pårkåpuma izdarîßanu – atraßanos

uz ielas alkohola reibuma ståvoklî.

Jåñem vérå tîßi administratîvie pårkåpumi.

Jåñem vérå tikai tie administratîvie pårkåpumi, par kuriem var noteikt naudas sodu,

kas nav mazåks par 2 minimålajåm méneßalgåm.

Mé©inåjumu izdarît zådzîbu nelielå apmérå jåpielîdzina administratîvajam pårkåpumam.

Jåñem vérå administratîvie pårkåpumi, kas izdarîti reibuma ståvoklî.

PITSI darbinieki saistîbå ar ßo problému paudußi ßådus viedok¬us: 3 respondenti(14,3% aptaujåto) uzskata, ka administratîvå pårkåpuma veidiem nav nozîmes, 15 res-pondenti (71,4% aptaujåto) domå, ka vérå ñemami sabiedriskås kårtîbas pårkåpumi,4 PITSI darbinieki (19,1% respondentu) atzîst, ka nosacîta notiesåßana var tikt atcelta,ja persona ir izdarîjusi administratîvos pårkåpumus, kas apdraud noteikto pårvaldeskårtîbu, tikpat daudz aptaujåto uzskata, ka jåñem vérå arî administratîvie pårkåpumitransportå, ce¬u un sakaru nozaré.


Manupråt, nebütu pareizi atcelt nosacîto notiesåßanu péc jebkuriem diviem adminis-tratîvajiem pårkåpumiem. Ar tådu pieeju piespriestais sods bütu reåli jåizpilda, ja no-sacîti notiesåtais, pieméram, bütu divreiz ß˚érsojis ielu pie luksofora sarkanås gaismasvai arî pårkåpis droßîbas jostu lietoßanas noteikumus. Tåpat nav pareizi saistît iespéjuatcelt nosacîto notiesåßanu vienîgi ar sabiedriskås kårtîbas pårkåpumu.

Normatîvajos aktos nav iespéjams uzskaitît visus administratîvo pårkåpumu veidus, péckuriem policijas darbiniekiem bütu pienåkums informét tiesu par nosacîti notiesåtåuzvedîbu. Tådé¬ vispareizåk bütu nosaukt attiecîgo administratîvo pårkåpumu grupas,paredzot, ka, péc policijas un tiesas ieskata, arî citu administratîvo pårkåpumu izdarî-ßana var büt par iemeslu, lai atceltu nosacîto notiesåßanu un izpildîtu sodu reåli.

Nosacîtas notiesåßanas vadlînijås bütu jånoråda, ka tå var tikt atcelta, ja persona irizdarîjusi administratîvos pårkåpumus:

kas apdraud sabiedrisko kårtîbu (neatkarîgi no APK noda¬as, kurå par to ir paredzétaatbildîba);

kas ir lîdzîgi noziedzîgiem nodarîjumiem, par kuriem persona ir bijusi notiesåtanosacîti (pieméram, persona, kas notiesåta par kontrabandu, izdara administratîvopårkåpumu – kontrabandu (APK 196. pants); persona, kas nosacîti notiesåta parpatvarîbu, izdara administratîvi sodåmu patvarîbu (APK 176. pants); persona, kasnotiesåta par autoavårijas izraisîßanu, izdara administratîvo pårkåpumu transportajomå u. tml.);

kas ir saistîti ar narkotiku un alkohola lietoßanu, pieméram, transportlîdzek¬u vadî-ßana alkoholisko dzérienu vai narkotisko vielu iespaidå;

par kuriem var piespriest administratîvo arestu.

Pie kriminålatbildîbas nav saucama persona, kas ir mé©inåjusi izdarît kriminålpårkå-pumu, taçu par to bütu jåparedz administratîvå atbildîba. Jåatzîst, ka kriminålpårkåpumaizdarîßanas mé©inåjums pårbaudes laikå ir pietiekams pamats, lai lemtu par nosacîtasnotiesåßanas atcelßanu vai pårbaudes laika pagarinåßanu.

Ieraßanås uz pårrunåm péc PITSIuzaicinåjuma

Íis pienåkums ir obligåts, jo Latvijas KL neparedz nosacîtu notiesåßanu bez uzrau-dzîbas. Katra nosacîti notiesåta persona tiek ñemta uzskaité Policijas izpildåmo tiesasspriedumu inspekcijå (PITSI), péc tam notiesåtais tiek uzaicinåts pie PITSI darbiniekauz pårrunåm.


Péc PITSI darbinieku teiktå, ne vienmér nosacîti notiesåtie labpråtîgi un savlaicîgi iero-das uz pårrunåm. Viens no aptaujåtajiem PITSI darbiniekiem izteica priekßlikumu, kanosacîti notiesåtajåm personåm, kuras izvairås no uzskaites policijas iestådé, bütu ne-piecießams paredzét administratîvo atbildîbu.

Pienåkums ierasties uz pårrunåm policijå nav likumå tießi definéts. Arî tiesas, paslu-dinot spriedumu, bieΩi vien neizskaidro nosacîtas notiesåßanas bütîbu, kå arî neinforménosacîti notiesåto par nepiecießamîbu ierasties policijå. Tådé¬ daΩi nosacîti notiesåtieignoré policijas darbinieku aicinåjumus apmeklét policijas iestådi, jo neuzskata, ka tasir nepiecießams, büdami pårliecinåti, ka tiesa atbrîvojusi viñus no soda.

Pårrunas ir vajadzîgas, lai palîdzétu nosacîti notiesåtajam izprast savu tiesisko ståvokli,kå arî lai izskaidrotu personai noteikto pienåkumu bütîbu un varbütéjås sekas par tonepildîßanu. Pårrunu gaitå nosacîti notiesåtais tiek brîdinåts arî par sekåm, kuras varradît sabiedriskås kårtîbas pårkåpumi vai jauni noziedzîgi nodarîjumi. Par sarunurezultåtiem tiek sagatavota izziña, ko PITSI darbinieks pievieno nosacîti notiesåtå kon-trollietai.

66 % aptaujåto PITSI darbinieku ir atzîméjußi, ka, ierodoties uz pårrunåm pirmo reizi,lielåkå da¬a nosacîti notiesåto personu neizprot nosacîtas notiesåßanas bütîbu un sekas.Visai liela nosacîti notiesåto da¬a neuztver nosacîtu notiesåßanu par kriminålsodu, betdrîzåk – par atbrîvoßanu no tå. Tådé¬ pårrunas ar policijas darbinieku nedrîkst k¬üt parformålu tikßanos. Ja péc tikßanås ar PITSI darbinieku nosacîti notiesåtajam nek¬üstskaidra nosacîtas notiesåßanas bütîba, kå arî ja viñß neapzinås, ka nepiecießams stingriievérot noteiktås prasîbas, bütiski palielinås varbütîba, ka persona arî nåkotné izdarîskriminålsodåmus pårkåpumus.

DiemΩél PITSI darbinieku darba slodze orienté nevis uz nopietnu sarunu ar katru uz-skaité ñemto personu, bet uz formålu personas kontrollietas noforméßanu.

Ja notiesåtais atkårtoti neierodas policijas iestådé, PITSI darbiniekam ir jåpieñem lé-mums atvest nosacîti notiesåto piespiedu kårtå.

Ja nosacîti notiesåta atraßanås vieta nav zinåma un 10 dienu laikå nav izdevies to no-skaidrot, PITSI darbiniekam ir jåraksta atzinums, ka notiesåtais izvairås pildît tiesasspriedumå norådîtås prasîbas, un péc policijas iestådes priekßnieka apstiprinåjuma ßoatzinumu nodod kriminålpolicijai notiesåtå mekléßanai.


15. tabula. Nosacîti notiesåto skaits, kas izvairîjußiesno uzskaites29

Gads 1999 2000 2001 2002

Nosacîti notiesåtie, kuri izvairîjußies no uzskaites 102 87 109 96

Atrodot notiesåto, tiek noskaidroti pazußanas iemesli, un, atkarîbå no tiem, PITSIdarbinieks sagatavo materiålus tiesai par izvairîßanos no nosacîtas notiesåßanas vai arî,ja personas rîcîba nav bijusi ¬aunpråtîga, ñem viñu uzskaité.

Papildsodu izpilde

Atbilstoßi KL 55. panta 5. da¬ai, notiesåjot nosacîti, tiesa var piespriest personai arîpapildsodus. Tiesneßu attieksme pret papildsodu piesprießanu nosacîti notiesåtajiem irvisai pozitîva – 82 aptaujåtie tiesneßi (83,7%) ir atbildéjußi, ka savå praksé izmantopapildsodus, savukårt 16 (16,3%) tiesneßi informéja, ka nav to darîjußi.

Arî PITSI dati liecina par samérå aktîvu papildsodu piesprießanu nosacîti notiesåta-jiem. No 8926 nosacîti notiesåtajiem, kas bija uzskaité 2002. gada 1. februårî, papild-sodi tika piespriesti 2134 cilvékiem jeb 23,9% nosacîti notiesåto.

Nosacîti notiesåtajai personai KL paredzéti pieci papildsodi – naudas sods, mantas kon-fiskåcija, izraidîßanas no Latvijas Republikas, tiesîbu ierobeΩoßana un policijas kontrole.Juristu vidü nav domstarpîbu sakarå ar tiesîbu ierobeΩoßanu, mantas konfiskåciju,izraidîßanu no valsts un naudas sodu. Atß˚irîgi viedok¬i pausti saistîbå ar policijas kon-troli ßai notiesåto grupai.


29 Izmantoti PITSI dati.

16. tabula. Papildsodu noteikßana, notiesåjot nosacîti(péc tiesneßu atbildém uz anketas jautåjumiem)

Papildsodu veidi, ko tiesneßi pieméro Tiesneßu skaits (%), kasnosacîti notiesåtajåm personåm pieméro attiecîgo sodu

nosacîti notiesåtajiem30

Tiesîbu ierobeΩoßana 91,5Mantas konfiskåcija 15,9Policijas kontrole 11Izraidîßana no Latvijas Republikas 4,9Naudas sods 3,7

Svarîgi ievérot, ka, atß˚irîbå no pamatsoda, kas nav reåli izpildåms, papildsodu nosacîtinotiesåtais izcieß reåli. DiemΩél paståv arî nepareiza tiesu prakse, kad tiesas nosacîti pie-sprieΩ ne vien pamatsodu, bet arî papildsodu.

2000. gada 20. martå Rîgas pilsétas Zemgales priekßpilsétas tiesa atklåtå tiesassédé izskatîja kriminållietu Nr. 15200075399 J. J. apsüdzîbå péc KL 262. panta(transportlîdzek¬a vadîßana alkoholisko dzérienu iespaidå atkårtoti gada laikå).

J. J. agråk bijis sodîts – 1990. gadå péc LKK 85. panta 4. da¬as, 139. panta4. da¬as un 188. panta ar brîvîbas atñemßanu uz 6 gadiem. 1995. gadå J. J. pirmstermiña nosacîti atbrîvots. Sodåmîba nav dzésta.

Izskatîjusi lietu, tiesa nosprieda atzît J. J. par vainîgu noziedzîgå nodarîjumå,kas paredzéts KL 262. pantå, un sodît péc KL 262. panta ar brîvîbas atñemßanuuz 1 gadu, atñemot transportlîdzek¬u vadîßanas tiesîbas uz 1 gadu.

Pamatsodu un papildsodu J. J. noteikt nosacîti ar pårbaudes laiku uz 1 gadu.

Kriminållietas Nr. 1-187/4-2000 materiåli

Naudas soda kå papildsoda nelielå popularitåte pirmåm kårtåm ir saistîta ar sociålajiemfaktoriem – 53% nosacîti notiesåto personu, kas bijußas uzskaité 2001. gadå, nav strå-dåjußas, un lielåkajai da¬ai ßo personu nebütu viegli atrast lîdzek¬us, lai samaksåtu nau-das sodu.


30 Péc tiesneßu aptaujas rezultåtiem.

????

Nosacîti notiesåto personu izraidîßana no Latvijas Republikas arî nav visai lo©iskipamatota. Atbilstoßi KL 43. pantam ßo sodu var piemérot vienîgi årvalstniekiem untikai péc pamatsoda izcießanas, bet nosacîti notiesåtajam pamatsods vispår netiks izpil-dîts, ja viñß pildîs savus pienåkumus un neizdarîs jaunus pårkåpumus. Respektîvi, izrai-dîßana no valsts reåli tiks izpildîta, ja tiesa nolems reåli izpildît piespriesto sodu.

Pédéjå laikå daΩas Latvijas tiesas, notiesåjot nosacîti, par papildsodu izvélas policijaskontroli. Attiecîgo praksi neatbalsta PITSI un prokuratüra, uzskatot, ka policijas kon-troles noteikßana ßajos gadîjumos ir pretrunå ar likumu. Atbilstoßi KL 45. pantam poli-cijas kontroli var izpildît tikai péc pamatsoda – brîvîbas atñemßanas – izcießanas.Respektîvi, ja nosacîti notiesåtajam ir piemérota policijas kontrole, ßis sods tiks izpildîtstajos gadîjumos, kad par noteikto pienåkumu nepildîßanu vai pie¬autajiem pår-kåpumiem pårbaudes laikå nosacîtå notiesåßana tiks aizståta ar reålu brîvîbas at-ñemßanu.

2001. gada 8. februårî Siguldas tiesa atklåtå tiesas sédé izskatîja kriminållietuJ. V. apsüdzîbå péc KL 176. panta 1. da¬as (laupîßana).

1976. gadå dzimußajam J. V. ir 9 klaßu izglîtîba, neprecéjies, nestrådå, agråk so-dîts: 1996. gadå péc LKK 139. panta 4. da¬as un 146. panta 1. da¬as; 1997. gadå –péc LKK 139. panta 4. da¬as – ar brîvîbas atñemßanu uz 3 gadiem un 6 méneßiem.Atbrîvots péc soda izcießanas 1999. gada 30. decembrî.

2000. gada 17. martå ap plkst. 21.30 J. V., atrodoties alkohola reibuma ståvoklî,ar nodomu nolaupît mantu uzbruka I. P. Iesperot cietußajai pa labo kåju virsce¬gala, J. V. nogåza viñu zemé, péc tam izråva rokassomiñu, kuras vértîba kopåar tajå esoßo mantu bija 123 lati.

Tiesa nosprieda atzît J. V. par vainîgu un sodît ar brîvîbas atñemßanu uz 2 ga-diem bez mantas konfiskåcijas, nosakot policijas kontroli uz 3 gadiem. Piemé-rojot LKL 55. pantu, no noteiktå soda atbrîvot nosacîti ar pårbaudes laiku uz3 gadiem.

Noléma arî noteikt J. V. pienåkumu periodiski, reizi nedé¬å, ierasties uz re©is-tråciju policijas iestådé un nemainît dzîvesvietu bez policijas iestådes pie-krißanas.

Noteikt trîs méneßu termiñu – lîdz 2001. gada 8. maijam, lai atlîdzinåtu I. P.nodarîto 90 Ls lielo zaudéjumu.

Kriminållietas Nr. K33-63-01 materiåli


???????

Tå kå policijas kontrole nosacîti notiesåtajiem nevar tikt veikta pårbaudes laikå, tåsnoteikßanas lietderîgums ir apßaubåms. Ar ßo papildsodu nevar pastiprinåt personasuzraudzîbu; nav arî lo©iski piespriest ßådu sodu, lai pastiprinåtu kontroli pår personasuzvedîbu péc atbrîvoßanas no cietuma, jo tiesai at¬auts notiesåt nosacîti vienîgi tajosgadîjumos, kad iegüta pårliecîba, ka vainîgais, sodu neizcießot, turpmåk neizdarîsjaunus likumpårkåpumus un, respektîvi, piespriestais sods nebüs jåizpilda reåli.

Tådéjådi nav pamata aizliegt tiesåm piespriest ßo papildsodu nosacîti notiesåtajam,tomér ir jåñem vérå, ka tas nevar palîdzét nosacîti notiesåtå resocializåcijå, kå arî nevarnodroßinåt efektîvåku personas uzraudzîßanu.

Attiecîbå uz policijas kontroles piesprießanas lietderîgumu nosacîti notiesåtajiem ties-neßi dalås divås skaitliski visai lîdzîgas grupås. 45 tiesneßi (45,9% respondentu) pozitîvivérté policijas kontroli, bet 53 tiesneßi (54,1% respondentu) tådu iespéju vérté negatîvi.Lai novérstu tiesu prakses atß˚irîbas, ßis jautåjums bütu jåizskaidro nosacîtas notieså-ßanas vadlînijås.

Mantas konfiskåcija nosacîti notiesåtajam var tikt piespriesta vienîgi tad, ja ßis sods irparedzéts konkrétajå KL seviß˚ås da¬as pantå. Íis papildsods var büt visai efektîvs,piemérojot da¬éju konfiskåciju un atsavinot tådu mantu, kas veicinåjusi vai atvieglojusinoziedzîgu nodarîjumu.

Visplaßåk tiek izmantota tiesîbu ierobeΩoßana, ar kuru iespéjams efektîvi ietekmét no-sacîti notiesåto uzvedîbu. Nosacîti notiesåjot un neatñemot personai brîvîbu, ir svarîgiierobeΩot ßîs personas rîcîbas brîvîbu zinåmås sférås, pieméram, autovadîtåjam, kasvadîjis automaßînu reibuma ståvoklî, ir vérts atñemt tiesîbas vadît transportlîdzekli;årstam, kas nolaidîgi pildîjis profesionålos pienåkumus, var aizliegt veikt årstniecîbaspraksi, negodîgam pårdevéjam – ierobeΩot tiesîbas strådåt tirdzniecîbas jomå, utt.

No Latvijas tiesneßiem 99 atbildéja uz jautåjumu par papildsodu turpmåkås piesprie-ßanas lietderîgumu, notiesåjot nosacîti. Atbildes kopumå liecinåja, ka tiesneßi atbalstaKL paredzéto iespéju nosacîti notiesåtajiem piespriest papildsodu.


17. tabula. Tiesneßu viedok¬i par papildsodu turpmåkås piesprießanaslietderîgumu nosacîti notiesåtajiem

Papildsoda veids Tiesneßu skaits, kuri uzskata,ka ßå soda pieméroßana nosacîti

notiesåtajiem ir lietderîga31

Tiesîbu ierobeΩoßana 91

Policijas kontrole 50

Mantas konfiskåcija 39

Izraidîßana no Latvijas Republikas 26

Naudas sods 26

Radîtå kaitéjuma novérßana noteiktå termiñå

Personai, kas veikusi noziedzîgu nodarîjumu, ir pienåkums novérst radîto kaitéjumuneatkarîgi no soda veida, ko notiesåtajam piespriedusi tiesa. Ja ar noziedzîgu nodarî-jumu personai radîts kaitéjums, tå var pieteikt civilprasîbu, ko tiesa var izskatît kopå arkriminållietu.

DiemΩél naudas soda piedzîßanas mehånisms valstî nav ideåls, un civilprasîbas apmieri-nåßana pati par sevi vél negaranté, ka cietußajam tiks atlîdzinåts nodarîtais kaitéjums vaika tas notiks sapråtîgå laikposmå. BieΩi vien cietußajam ¬oti ilgi jågaida nodarîtå kaité-juma kompensåcija; ir gadîjumi, kad zaudéjumi netiek atlîdzinåti, kaut gan vainîgajamir iespéja ßo pienåkumu izpildît.

Ja personai ir piespriesta reåla brîvîbas atñemßana, piespiedu darbs vai naudas sods,notiesåtajam bieΩi vien nav nopietna stimula meklét lîdzek¬us, lai novérstu radîtokaitéjumu. Citådi ir, ja persona notiesåta nosacîti. Íajå gadîjumå radîtå kaitéjumanovérßana nav vispåréjs pienåkums, bet nosacîjums, lai sods netiktu izpildîts reåli.Tåtad, ja tiesa piespriedusi nosacîti notiesåtajam pienåkumu noteiktå laikå novérst kai-téjumu, viñam ir stimuls to izpildît, bet cietußajam – lielåkas izredzes noteiktajå laikåsañemt no likumpårkåpéja kompensåciju.

No aptaujåtajiem tiesneßiem 78,5% ir atzinußi, ka uzliek nosacîti notiesåtajiem pienå-kumu novérst radîto kaitéjumu noteiktå laikå. 90,5% aptaujåto PITSI darbinieku irbijusi saskarsme ar nosacîti notiesåtajiem, kuriem jåveic ßis pienåkums.


31 Uz ßo jautåjumu kopumå ir atbildéjußi 99 tiesneßi.

85,7% aptaujåto tiesneßu uzskata, ka ßos pienåkumus ir lietderîgi nosacît arî turpmåk. 14,3% aptaujåto PITSI darbinieku atzîst pienåkumus par efektîviem, bet 19,1% uz-skata, ka papildpienåkumiem ne vienmér ir jéga. PITSI darbinieki, kas skeptiski vértépapildpienåkumus, noråda uz visai lielu bezdarba lîmeni un maznodroßinåtîbu nosacîtinotiesåto vidü. Neapßaubåmi, ja personai nav iztikas avota, tad arî ar tiesas spriedumånoteikto pienåkumu nevar nodroßinåt kaitéjuma kompensåciju vai novérßanu.

Probléma da¬éji var tikt atrisinåta, ja tiesneßi un PITSI darbinieki interpretés attiecîgopienåkumu plaßåk, proti – lems par radîtå kaitéjuma novérßanu noteiktå termiñå, kasvarés izpausties ne tikai kå kompensåcijas izmaksa cietußajam, bet arî kå noteiktas dar-bîbas veikßana cietußå labå.

2002. gada 1. februårî pienåkums noteiktå laikå novérst radîto kaitéjumu ir bijis 649 no-sacîti notiesåtajåm personåm jeb 7,3% no uzskaité esoßo nosacîti notiesåto kopskaita.Salîdzinoßi nelielais procents izskaidrojams ar to, ka:

ne katrs likumpårkåpums rada materiålus zaudéjumus;

vairåki likumpårkåpéji kompenséjußi radîto kaitéjumu, jau pirms lieta tikusi izska-tîta tieså;

ßis pienåkums personai jåizpilda noteiktå laikå – to var izpildît arî åtråk, pirms per-sona noñemta no uzskaites.

Pieprasot no nosacîti notiesåtå kaitéjuma novérßanu, svarîgi spriedumå noteikt reålulaiku ßåda pienåkuma izpildei, kå arî izskaidrot pienåkuma neizpildîßanas sekas.

Tiesåm jåñem vérå, ka nav pamata pienåkumus atcelt, ja nosacîti notiesåtais ir bez-darbnieks. Tådos gadîjumos vienîgi vérts pagarinåt pienåkuma izpildes laiku. DiemΩélmüsu KL paredz tikai iespéju atcelt pienåkumu, bet neat¬auj uzraudzîbas institücijai untiesåm elastîgi mainît spriedumå noteikto.

Dzîvesvietas maiña tikai ar tås iestådes piekrißanu,kuras pienåkums ir kontrolét notiesåtå uzvedîbu

PiesprieΩot ßo pienåkumu, tiesa ierobeΩo nosacîti notiesåtås personas pårvietoßanåsbrîvîbu. Kaut gan tas neizslédz iespéju aizbraukt uz citu pilsétu, iecerétå pårvietoßanåsir jåsaskaño ar PITSI inspektoru un jåsañem viña piekrißana.

Ja nosacîti notiesåtajam tiesa noteikusi ßo pienåkumu, PITSI darbiniekam rakstiskijåpaziño par to vietéjås paßvaldîbas iedzîvotåju dzîvesvietas re©istråcijas noda¬ai.


2002. gada 1. februårî PITSI uzskaité ir bijußas 390 nosacîti notiesåtås personas, kuråmtiesa aizliegusi mainît dzîvesvietu bez policijas iestådes at¬aujas. Tie ir 4,4 % no nosacîtinotiesåto personu kopskaita, kuras atrodas uzskaité.

51,9% aptaujåto tiesneßu, kas piesprieΩ nosacîti notiesåtajiem papildu pienåkumus, at-zina, ka savå praksé lieto aizliegumu mainît dzîvesvietu. 37,1% aptaujåto tiesneßu domå,ka ir lietderîgi to piemérot nosacîti notiesåtajiem arî turpmåk.

17 PITSI darbinieki (80,1% aptaujåto) izteicås, ka savå praksé ir saskårußies ar nosacîtinotiesåtajiem, kam piespriests pienåkums nemainît dzîvesvietu, savukårt trîs policijasdarbinieki (14,3 % aptaujåto) praktiski nebija ar to saskårußies.

Vértéjot dzîvesvietas maiñas aizlieguma efektivitåti, divi PITSI darbinieki atzina, ka tasir ¬oti iedarbîgs. Tikpat daudz PITSI darbinieku uzskatîja, ka ßådam pienåkumam navjégas.

Analogs pienåkums nosacîti notiesåtajiem paredzéts Austrijas, Spånijas un vairåku cituvalstu kriminållikumos.32 Interesanta ir Igaunijas pieredze – tiesa to nevar piespriest, japersona notiesåta nosacîti bez probåcijas iestådes uzraudzîbas, savukårt ßis pienåkumsir obligåts, ja persona notiesåta nosacîti ar uzraudzîbu.33

Arî müsu juristu vidü paståv viedoklis, ka, notiesåjot nosacîti, aizliegums mainît dzîves-vietu varétu k¬üt par obligåtu pienåkumu. Pieméram, viens no aptaujåtajiem PITSIdarbiniekiem uzsvéra, ka ßis pienåkums bütu lietderîgs visiem nosacîti notiesåtajiem, jodaudziem pårkåpéjiem nav paståvîgas dzîvesvietas, nav pieraksta vai faktiskå dzîvesvieta bieΩi nesakrît ar re©istréto. Rezultåtå da¬a nosacîti notiesåto péc tiesas spriedumanolasîßanas "pazüd", policijai jåveic to mekléßana, bet personas atraßana nebüt nega-ranté, ka tå "nepazudîs" atkal.

Atzîstot ßîs problémas aktualitåti, tomér neuzskatu, ka, notiesåjot nosacîti, pilnîgsaizliegums nesankcionéti mainît dzîvesvietu bütu pareizs. Iespéjams, ka tiesåm tas jå-piesprieΩ bieΩåk, tomér jåñem vérå arî gadîjumi, kad tådas nepiecießamîbas nav. Tådé¬tiesai ir legåla iespéja izvértét katru konkrétu lietu un lemt par ßå pienåkuma liet-derîgumu.


32 Sk. Austrijas KK 51. pantu, Spånijas KK 83. pantu.33 Estonian Penal Code (consolidated text, Oktobris, 2002) § 73 un 74.

Periodiska re©istråcija noteiktå institücijå

Tiesas spriedumå var paredzét, ka nosacîti notiesåtajai personai periodiski jåapmeklénoteiktå policijas noda¬a. 2002. gada 1. februårî PITSI uzskaité bijusi 851 persona,kurai tiesa noteikusi ierasties uz re©istråciju policijas iestådé, un tie ir 9,5% no nosacîtinotiesåto kopskaita, kuri atrodas uzskaité.

Lîdzîgu pienåkumu nosacîti notiesåtajiem paredz Våcijas, Ukrainas, Kanådas un vai-råku citu valstu normatîvie akti.34

Pieprasot no nosacîti notiesåtå periodisku ieraßanos policijå, viñu var disciplinét, tomérnav pamata påråk augstu novértét ßå pienåkuma nozîmi, jo persona tiek kontrolétanevis parastajå vidé, bet policijas iecirknî.

Likums nenosaka uzraudzîbas institücijas apmekléjuma periodiskumu. Tådé¬ tiesakatrå konkrétå gadîjumå var izlemt, cik bieΩi nosacîti notiesåtajam jåre©istréjas. Parastitiesas nosaka pienåkumu apmeklét policijas iestådes reizi nedé¬å, vienu vai divas reizesménesî. Kaut gan nekas neliedz tiesai noteikt arî citu ßå pienåkuma izpildes periodis-kumu. Paståv arî tiesu prakse, kad spriedumos nav tießi noteikts PITSI apmekléßanasperiodiskums. Tådos gadîjumos to nosaka uzraudzîbas institücijas darbinieki.

58,2% aptaujåto tiesneßu, kas nosacîti notiesåtajiem piesprieΩ papildpienåkumus, savåpraksé izmanto re©istråciju. 67,6% aptaujåto tiesneßu uzskata, ka ßis pienåkums ir liet-derîgs nosacîti notiesåtajiem arî turpmåk.

Aizliegums apmeklét noteiktas vietas

PiesprieΩot nosacîti notiesåtajam pienåkumu neapmeklét noteiktas vietas, tiesas spriedumåtås norådåmas konkréti.

44,3% aptaujåto tiesneßu, kas piesprieΩ nosacîti notiesåtajiem papildu pienåkumus, at-zina, ka savå praksé izmanto ßo aizliegumu. Tomér statistikas dati liecina, ka noteiktasvietas apmekléjuma aizliegums tiek piespriests ¬oti reti – no 8926 nosacîti notiesåtajåmpersonåm, kas atradås PITSI uzskaité 2002. gada 1. februårî, ßis pienåkums bija tikai57 cilvékiem, jeb 0,64% no kopéjå nosacîti notiesåto skaita. Tådéjådi attiecîgå iero-beΩojuma nozîme personas resocializåcijå vél tiesu praksé nav pienåcîgi novértéta.


34 Sk. Våcijas KK 56.c pantu, Kanådas KK 732.1 (2) pantu, Ukrainas KK 75. pantu.

Jåatzîst, ka ßå pienåkuma noteikßana nedrîkst büt formåla, respektîvi, tiesai ir labi jåzi-na ne tikai pastrådåtå noziedzîga nodarîjuma apståk¬i, bet arî jåbüt informétai par vidi,kurå ikdienå atrodas tiesåjamais, par faktoriem, kas viñu negatîvi ietekmé. Attiecîgusdatus tiesai varés dot probåcijas dienesta darbinieki, sagatavojot speciålu izvértéßanasziñojumu.35 DiemΩél probåcijas dienests vél nav izveidots, un, lemjot par vainîgajampiesprieΩamå soda veidu un méru, tiesai jåñem vérå kriminållietå atrodamå informåci-ja par tiesåjamo.

Domåju, ka nåkotné tiesas aktîvåk izmantos iespéju aizliegt nosacîti notiesåtajiemkonkrétu vietu apmekléßanu. Atkarîbå no izdarîtå noziedzîga nodarîjuma veida, lietasapståk¬iem un personîbas, var büt lietderîgi prasît, lai persona pårbaudes laikå atturétosno:

masu pasåkumu apmekléßanas (diskotékas, koncerti, sporta sacensîbas utt.);

naktsklubu apmekléßanas;

datorklubu apmekléßanas;

kazino un azartspé¬u klubu apmekléßanas;

restorånu, kafejnîcu u. c. alkoholiskos dzérienus realizéjoßu uzñémumu apmek-léßanas;

tådu vietu apmekléßanas, kur persona parasti izdara noziedzîgus nodarîjumus, pie-méram, tirgus, dzelzce¬a stacija, autoosta, atseviß˚i pilsétas rajoni, pludmale, utt.

Òoti pozitîvi, ka, neraugoties uz nelielo tiesu praksi, lielåkå tiesneßu da¬a kopumå atbal-sta ßo pienåkumu.

Atraßanås savå dzîvesvietå noteiktå laikå

Ar ßo pienåkumu zinåmå mérå ir ierobeΩotas personas tiesîbas brîvi izvéléties atraßanåsvietu. Tiesas spriedumå norådåms laika posms, kurå personai ir jåatrodas savå dzîves-vietå.


35 Atbilstoßi Valsts probåcijas dienesta likumprojektam izvértéßanas ziñojums ir kriminålproceså neiein-teresétas institücijas apkopota, personu raksturojoßa informåcija, ko sagatavo un iesniedz Valsts pro-båcijas dienesta darbinieks.

48,1% tiesneßu, kas piesprieΩ nosacîti notiesåtajiem papildu pienåkumus, atzina, ka iz-manto likumå paredzéto iespéju un pieprasa, lai nosacîti notiesåtie atrastos savå dzîves-vietå noteiktå laikå. 2002. gada 1. februårî PITSI uzskaité atradås tikai 136 nosacîtinotiesåtas personas, kuråm tika prasîts atrasties dzîvesvietå noteiktå laikå (1,5% nonosacîti notiesåto personu kopskaita).

Ievérojot ßå pienåkuma bütîbu, tiesåm tas bütu jåizmanto plaßåk. Nosakot to, ir iespé-jams ierobeΩot tådu faktoru iedarbîbu, kas negatîvi ietekmé personu un veicina nozie-dzîgus nodarîjumus.

Parasti no personas tiek prasîts, lai tå bütu måjås naktî. Tomér, ñemot vérå lietas ap-ståk¬us un personu raksturojoßos datus, var büt lietderîgi noteikt spriedumå arî citulaiku, kad personai ir jåatrodas måjås.

Pozitîvi, ka 46,7% aptaujåto tiesneßu atzîst par lietderîgu uzdot ßo pienåkumu nosacîtinotiesåtajiem arî turpmåk. Svarîgi, lai, to nosakot, tiesa precîzi definétu laika posmu,kad nosacîti notiesåtajam jåatrodas savå dzîvesvietå. DiemΩél tiesas spriedumos ne vien-mér tas formuléts pietiekami precîzi.

2000. gada 22. maijå Rîgas apgabaltiesa notiesåja A. G. par atkårtotu neat¬autupsihotropo un seviß˚i bîstamo narkotisko vielu iegådåßanos un glabåßanu reali-zåcijas nolükå. Vainîgais tika notiesåts nosacîti, piesprieΩot pienåkumu nemai-nît dzîvesvietu bez policijas iestådes piekrißanas un atrasties péc plkst. 24.00savå dzîvesvietå.

Spriedumå netika norådîts laiks, lîdz kuram nosacîti notiesåtajam jåatrodasmåjås.

Lietas Nr. 1814009599 materiåli

Årstéßanås no alkoholisma, narkomånijasvai toksikomånijas (ja noziedzîgå nodarîjuma pamatå bijisalkoholisms, narkomånija vai toksikomånija un ja vainîgaisir piekritis årstéties)

Nereti viens no galvenajiem KL pårkåpßanas iemesliem ir pårmérîga alkohola lietoßana,atkarîba no toksiskåm vielåm un narkotikåm, tåpéc tiesa var nepiemérot reålu sodu arnosacîjumu, ka vainîgais årstésies no ßîm atkarîbåm.


??

Årstniecîbas likuma 61. un 64. pantå paredzéts, ka alkoholisma, narkomånijas un tok-sikomånijas slimnieku årstéßana Latvijå var notikt tikai labpråtîgi, péc paßa véléßanåsnarkolo©iskajås årstniecîbas iestådés. Nosacîti notiesåjot, tiesa var uzdot notiesåtajam,kas izdarîjis noziegumu alkoholisma, narkomånijas vai toksikomånijas ietekmé, pie-nåkumu, ja viñß tam piekrît, årstéties no alkoholisma, narkomånijas vai toksikomåni-jas sociålås un psiholo©iskås rehabilitåcijas iestådé.36 Nav pie¬aujama personas piespieduårstéßana. Tomér, ja persona izsaka vélmi årstéties vai vismaz dod savu piekrißanu, no-sacîti notiesåtajam var uzdot attiecîgu pienåkumu.

Kaut gan årstéßanos no alkoholisma, narkomånijas vai toksikomånijas likumdevéjs dévépar pienåkumu, nav pamata vértét to kå piespiedu årstéßanu. Nosacîti notiesåtais irspéjîgs jebkurå brîdî to pårtraukt, protams, ñemot vérå, ka tådå gadîjumå viñam büsreåli jåizcieß piespriestais kriminålsods. Tådéjådi pienåkums negaranté personas izårsté-ßanos, bet dod cilvékam papildu stimulu atbrîvoties no kaitîgås atkarîbas.

85,7% aptaujåto tiesneßu atzîméja, ka savå praksé ar nosacîti notiesåtajiem tomér pie-sprieΩ ßådu pienåkumu. 86,7% aptaujåto tiesneßu uzskata, ka nosacîti notiesåtajiem irlietderîgi piespriest årstéßanos arî turpmåk.

2002. gada 1. februårî PITSI uzskaité bija 71 nosacîti notiesåtå persona, kam jåårstéjasno alkoholisma, narkomånijas vai toksikomånijas (0,8% no kopéja nosacîti notiesåtopersonu skaita).

Atß˚irîgi viedok¬i tika pausti par ßå pienåkuma formuléjumu tiesas spriedumå, proti,par nepiecießamîbu tajå noteikt årstniecîbas iestådi, kurå nosacîti notiesåtajam büsjåårstéjas. Pieméram, PITSI darbinieki kritiski vértéjußi Kurzemes apgabaltiesasspriedumu kriminållietå Nr. K02–13/02, ar kuru nosacîti notiesåtajam tika piespriestspienåkums turpinåt un pabeigt årstéßanos no narkomånijas Bauskas rajonå sabiedriska-jå organizåcijå "Kalna svétîbas kopiena".37

Nosakot konkrétu årstéßanås vietu, var rasties sareΩ©îjumi, jo, ja nosacîti notiesåtaisvélas mainît dzîvesvietu, – policija to var at¬aut, tomér PITSI inspektoram nav tiesîbukori©ét tiesas spriedumu un mainît årstéßanas vietu, ja tå precîzi noteikta spriedumå.


36 Årstniecîbas likums, LR likums, pieñemts 1997. gada 12. jünijå. "Latvijas Véstnesis", 01.07.1997.37 Kriminållietas Nr. K02-13/02 materiåli.

Zinåmas ßaubas rada arî noteikums årstéties nemedicîniskås iestådés, pieméram, reli-©iskås kopienås. Nenoliedzot atseviß˚u organizåciju kapacitåti, diezin vai tiesa var lemtpar to spéju palîdzét narkomåniem un alkoholi˚iem. Probléma varétu büt atrisinåta, jaLabklåjîbas ministrija veidotu tådu organizåciju re©istru, kuras var nodarboties ar alko-holi˚u un narkomånu årstéßanu un resocializåciju.

PiesprieΩot nosacîti notiesåtajam pienåkumu årstéties no alkoholisma, narkomånijas vaitoksikomånijas, tiesai nav jånosaka ieståde/organizåcija, kas sniegs personai palîdzîbu –to var darît PITSI darbinieks, kas pårzina attiecîga pakalpojuma piedåvåjumu konkré-tajå teritorijå, organizåciju kapacitåti un nosacîti notiesåtå dzîvesvietu.

Likumå neparedzétu pienåkumu noteikßanasprobléma

Pienåkumu piesprießana nosacîti notiesåtajiem müsu valstî ir visai stingri reglamentéta –to uzskaitîjums ir izsme¬oßs; gan pienåkumu izvéle, gan arî to atcelßana ir tiesas prero-gatîva. Attiecîgo noteikumu neelastîguma dé¬ tiesas iespéjas izvéléties efektîvus lîdzek-¬us, lai nosacîti notiesåtais labotos, ir ierobeΩotas.

PITSI darbiniekiem, kas veic nosacîti notiesåto uzraudzîbu, nav tiesîbu patståvîgikori©ét tiesas spriedumu. Pat gadîjumos, kad ir objektîvi ß˚érß¬i pienåkumu îstenoßanai,policijas darbiniekiem ir jåvérßas pie tiesneßa ar priekßlikumu atcelt neatbilstîgo pie-nåkumu. Savukårt tiesnesim ir tiesîbas atcelt pienåkumu vai saglabåt to negrozîtåveidå.

Lielåkå da¬a aptaujåto tiesneßu nav apmierinåti, ka likumå iek¬autais iespéjamo pie-nåkumu uzskaitîjums ir påråk izsme¬oßs. No 100 tiesneßiem, kas pauda savus viedok¬usßajå sakarå, 71 tiesnesis uzskata, ka bütu lietderîgi paplaßinåt tiesîbas izvéléties pienåku-mus nosacîti notiesåtajiem. Pretéju viedokli paudußi 29 tiesneßi.

No tiesneßiem 57 cilvéki arî definéjußi pienåkumus, kas nav paredzéti KL, bet kurustomér bütu lietderîgi ieviest, notiesåjot nosacîti.


18. tabula. Tiesneßu priekßlikumipar likumå neparedzétiem pienåkumiem, kurus vajadzétu

ieviest, notiesåjot nosacîti

Måcîties

Segt cietußajam nodarîtos zaudéjumus ar savu darbu

Iesaistîties derîgos darbos (analogs piespiedu darbam, bet nosakåms kå pienåkums,

nevis kå kriminålsods)

Ieståties darbå, såkt güt legålus ienåkumus

Iegüt specialitåti, t. s. apmeklét speciålus kursus

Apmeklét vai noklausîties kådus speciålus kursus, apgüt speciålas programmas

Nesatikties ar tiesas norådîtåm personåm

Rüpéties par bérniem, apgådåt viñus

Apmeklét psihologa konsultåcijas

Apmeklét valodu kursus

Kopt slimu cilvéku vai invalîdu, kurß cietis ce¬u satiksmes negadîjumå

Sniegt kådu palîdzîbu cietußajam

Apmeklét probåcijas dienestu

Årstéties no daΩådåm atkarîbåm

Bez policijas at¬aujas neatståt administratîvås teritorijas robeΩas

Paplaßinot pienåkumu loku, ir vérts pievérst uzmanîbu citu valstu pieredzei ar nosacîtinotiesåtajiem. Pieméram, Dånijas tiesa var prasît no likumpårkåpéja pårbaudes laikåatturéßanos no alkohola, narkotiku un lîdzîgu medicînisko lîdzek¬u lietoßanas.38

Våcijas tiesa, atliekot notiesåjoßa sprieduma izpildi, var piespriest pienåkumu pårskaitîtnoteiktu naudas summu konkrétai bezpe¬ñas organizåcijai, pieméram, nevalstiskai or-ganizåcijai, kas veic probåcijas funkcijas.39

Svarîgi ievérot, ka ikvienam noziedzîgam nodarîjumam ir céloñi. Un pat tad, ja tiesanolémusi neizpildît piespriesto sodu reåli, jådomå par noziedzîgå nodarîjuma céloñunovérßanu. Viena no iespéjåm ir îpaßi pienåkumi nosacîti notiesåtajai personai. Joplaßåkas ir tiesas iespéjas izvéléties pienåkumus, jo lielåkas izredzes, ka tiesa varés atrasttådus, kas efektîvi ietekmés nosacîti notiesåtå attieksmi pret sabiedrîbas prasîbåm.


38 The Danish Criminal Code, Section 57.39 German Penal Code, Section 56.b.

Juristu vidü visai populåra ir doma, ka nav nepiecießams paplaßinåt pienåkumu uz-skaitîjumu, bet KL jånoteic, ka tiesa, ñemot vérå lietas apståk¬us un datus par personu,var izraudzîties nosacîti notiesåtajiem pienåkumus, kuri KL nav konkréti definéti. Lie-låkå aptaujåto tiesneßu da¬a paudusi atbalstu attiecîgu grozîjumu izdarîßanai.

Latvija ir viena no tåm nedaudzajåm valstîm, kuras KL tiek mé©inåts uzskaitît visuspienåkumus, kådi varétu büt nosacîti notiesåtajiem. Ieskatoties citu valstu normatîva-jos aktos, jåsecina, ka tajos dominé divas pieejas, proti:

likumdevéjs kopumå paredz, ka nosacîti notiesåtajiem var uzdot pienåkumus,kurus brîvi formulé tiesa;

likumå tiek uzskaitîti pienåkumi, ar atrunu, ka tiesa var piespriest nosacîti notieså-tajiem arî citus, likumå tießi neparedzétus pienåkumus.

ˆemot vérå situåciju daudzveidîbu un nosacîti notiesåto îpatnîbas, arî Latvijå jåpapla-ßina tiesneßu iespéjas izvéléties pienåkumus, kas iedarbîgåk palîdzétu sasniegt nosacîtasnotiesåßanas mér˚us. Neapßaubåmi, at¬aujot tiesåm piespriest nosacîti notiesåtajiemlikumå neparedzétus pienåkumus, tiesneßi nevarés rîkoties patva¬îgi, jo tiesu praksé büsstingri jåievéro ANO rezolücijas Nr 45/11040 un citu cilvéktiesîbu dokumentu prasîbasattiecîbå uz likumpårkåpéja un viña ©imenes locek¬u tiesîbåm, lai tiktu respektéta viñuprivåtå dzîve.

Èstenojot personas resocializåciju, ir svarîgi iesaistît notiesåto sabiedriski derîgås aktivi-tåtés. Òoti nozîmîga varétu büt pårkåpéja nodarbinåßana. Tomér, kå pamatoti izsakåstiesneßi, müsdienu apståk¬os pienåkums "ieståties darbå un strådåt" nebüs vienkårßiizpildåms.

Vairåki juristi atbalsta nosacîti notiesåto iesaistîßanu lietderîgås aktivitåtés, liekotviñiem pildît kådus sabiedriskos darbus. Åréji ßå noteikuma realizåcija varétu atgådinåtKL paredzétos piespiedu darbus. Kopß 2004. gada 1. janvåra ßo pienåkumu tiesa varésizmantot, nosacîti notiesåjot nepilngadîgo, bet bütu nepiecießams to izmantot arî,notiesåjot pilngadîgos likumpårkåpéjus.

Kanådå, Dånijå, Krievijå, Zviedrijå un vairåkås citås valstîs ir paredzéta iespéja kom-binét nosacîtu notiesåßanu ar piespiedu (sabiedriskajiem) darbiem. Kå atzîmé D. Kraussun J. K. Pastile, arî Våcijas kriminåltiesîbås sabiedriski derîgs darbs ir paredzéts kå pa-pildu noteikums nosacîta soda ietvaros, un juristu vidü tådé¬ nav îpaßu pretrunu.41


40 Apvienoto Nåciju Organizåciju Standarta minimuma noteikumi par sodiem bez brîvîbas atñemßanas(Tokijas noteikumi).

41 D. Krauss un J. K. Pastile Kriminåltiesîbu pamatjautåjumi Latvijå un Våcijå. Rîga, 2002, 106. lpp.

Krievijas KK konkréti neparedz iespéju savienot nosacîtu notiesåßanu ar reåliem sabied-riskajiem darbiem, tomér tas neaizliedz tådus pienåkumus, kas likumå nav tießi uzskai-tîti. Pirms daΩiem gadiem Krievijå, notiesåjot pårkåpéjus nosacîti, tiesas såka kå papildupienåkumu piemérot bezmaksas sabiedriskos darbus.42

Liela nozîme, lai panåktu nosacîti notiesåtå laboßanos, varétu büt viña iesaistîßanai spe-ciålås programmås. Acîmredzot nepietiek tikai ar ierobeΩojumiem un aizliegumiem –ar nosacîti notiesåto ir jåstrådå un viñß jåpårliecina, ka ikdienå jåievéro likumu prasîbasun jårespekté sabiedriskås intereses. ANO rezolücija Nr. 45/110 paredz, ka, piesprieΩotbrîvîbas atñemßanai alternatîvus sodus, ir "jåizveido daΩådas programmas, tådas kåsituåciju analîze, grupu terapija un daΩådåm likumpårkåpéju kategorijåm paredzétasspeciålås laboßanas programmas, kas efektîvi atbilst likumpårkåpéju vajadzîbåm".43

Iedarbîgåku pienåkumu izvéli nodroßinåtu pirmstiesas ziñojumi par tiesåjamiem, kocitås valstîs péc tiesas pieprasîjuma sagatavo probåcijas dienesta darbinieki. Latvijå paß-laik nav probåcijas dienesta, nav arî prakses pieprasît pirmstiesas ziñojumus. Tåpéc tie-sai daΩreiz var büt visai grüti izvéléties tießi tådu papildpienåkumu, kas varétu palîdzétpersonas resocializåcijå.

Pienåkumu atcelßana

Atbilstoßi KL 55. panta 8. da¬ai nosacîti notiesåtajam pårbaudes laikå uzdotos pienåku-mus tiesa var pilnîgi vai da¬éji atcelt.

Ja nosacîti notiesåtais ar priekßzîmîgu uzvedîbu pieråda, ka ir labojies, PITSI darbiniekspéc notiesåtå lüguma, ñemot vérå Latvijas KK kodeksa 370. panta 1. da¬u, gatavo iesnie-gumu tiesai par pienåkumu pilnîgu vai da¬éju atcelßanu.

Praktiski tas notiek samérå reti. 2001. gadå ir 8 iesniegumi par attiecîgo pienåkumuatcelßanu.

No 98 tiesneßiem tikai 4 atzina, ka 2001. gadå pieñémußi lémumus par nosacîti notie-såtå pårbaudes laika pienåkumu atcelßanu, savukårt 94 tiesneßiem attiecîgas prakses navbijis.


42 Sk. Eckjdyjt jce;ltybt c djpkj;tybtv j,zpfyyjcnb dsgjkyznm j,otcndtyyj-gjktpyst hf,jus

rfr fkmnthyfnbdf kbityb/ cdj,jls, Vjcrdf, 2002, 4.–5. lpp.43 Apvienoto Nåciju Organizåciju Standarta minimuma noteikumi par sodiem bez brîvîbas atñemßanas

(Tokijas noteikumi).

Attiecîgå tiesu prakse ir saprotama, jo tiesa uzliek nosacîti notiesåtajam pienåkumus, laitådéjådi palîdzétu viñam laboties, un parasti pårbaudes laikå nav iemeslu tos atcelt.

Pozitîvi vértéjams tas, ka, neraugoties uz salîdzinoßi nelielo pienåkumu atcelßanaspraksi, tiesneßu lielåkå da¬a uzskata par iespéjamu to darît. No 76 tiesneßiem, kasatbildéja uz jautåjumu par svarîgiem iemesliem, kuru dé¬ tiesa var nosacîti notiesåtajampårbaudes laika pienåkumus pilnîgi vai da¬éji atcelt, tikai 2 respondenti vispår noliegußitådu iespéju.

19. tabula. Tiesneßu norådîtie iemesli, kuru dé¬ nosacîti notiesåtajamvar atcelt uzdotos pienåkumus

Pienåkums ir izpildîts (nodarîtais kaitéjums atlîdzinåts, pabeigts årstéßanas kurss utt.)

Pienåkums pildîts godpråtîgi un apzinîgi

Nosacîti notiesåtå priekßzîmîga uzvedîba

Uzraudzîbas institücijas pozitîvas atsauksmes par nosacîti notiesåto

Èpaßi ©imenes apståk¬i

Èpaßi darba apståk¬i, proti, gadîjumi, kad pienåkumu pildîßanu nevar savienot ar darbu

Ir pagåjusi puse vai vairåk no pårbaudes laika

Dzîves apståk¬u maiña

Nav izdarîti jauni pårkåpumi

Veselîbas ståvok¬a krasa pasliktinåßanås

Pienåkuma izpilde nav lietderîga

Pienåkumu nevar izpildît objektîvu iemeslu dé¬

Lemjot par pienåkumu atcelßanu, tiesnesim jåñem vérå to bütîba un piesprießanasiemesls. Pieméram, jåpiekrît vienam no respondentiem, kas pamatoti atzîméjis, kanedrîkst atcelt pienåkumu, kas saistîts ar radîtå kaitéjuma novérßanu. Tiesa neatbrîvopersonu no pienåkuma kompensét zaudéjumus, bet gan likvidé saikni starp nosacîtunotiesåßanu un radîtå kaitéjuma novérßanu. Taçu cietußajam ir iespéja civiltiesiskå kårtåpiedzît no vainîgå kompensåciju. Jåatzîst, ka ne katram nosacîti notiesåtajam ir sapro-tamas attiecîgås juridiskås nianses, respektîvi, nosacîti notiesåtais péc ßå pienåkumaatcelßanas var secinåt, ka arî turpmåk varés ignorét cietußå likumîgås prasîbas.Respektîvi, situåcijå, kad nosacîti notiesåtais objektîvi nav spéjîgs noteiktajå laikå kom-pensét radîto kaitéjumu, ir lietderîgåk pagarinåt laiku, kurå kaitéjums jåkompensé44,nevis atcelt attiecîgo pienåkumu.


44 Müsu KL tåda iespéja diemΩél nav paredzéta.

Pienåkumu maiña

Lai gan Latvijas KL paredz nosacîti notiesåtajam tikai piespriesto pienåkumu atcelßanasiespéju, atseviß˚u pienåkumu grozîßana praktiski ir iespéjama, ñemot vérå, ka likums¬auj tiesai arî da¬éji atcelt noteikto pienåkumu. Tomér, neraugoties uz pozitîvo rezultå-tu, ko atseviß˚os gadîjumos var dot noteikto pienåkumu korekcija, legålas iespéjasizdarît izmaiñas ir minimålas.

Visai elastîgs ir pienåkums nemainît dzîvesvietu – ar PITSI darbinieka at¬auju nosacîtinotiesåtais ir tiesîgs aizbraukt, lai dzîvotu citå vietå. Saistîbå ar citiem pienåkumiem, togrozîßana var izpausties tikai ierobeΩojumu samazinåßanå, proti, tiesa var:

noteikt, ka nosacîti notiesåtajam retåk, nekå såkumå bija paredzéts, jåierodas re©is-tréties policijas iestådé;

atcelt aizliegumu apmeklét kådu no spriedumå noteiktajåm vietåm;

saîsinåt laika posmu, kurå personai jåatrodas savå dzîvesvietå.

DiemΩél likums neparedz iespéju aizståt vienu pienåkumu ar kådu citu. Pårbaudes laiksir visai ilgs, tåpéc pienåkumi, kas bija aktuåli pårbaudes laika såkumå, var k¬üt mazåkiedarbîgi, bet, savukårt, par nozîmîgiem var k¬üt kådi citi ierobeΩojumi. Neiespéjamîbagrozît nosacîti notiesåtajiem piespriestos pienåkumus mazina nosacîtas notiesåßanasefektivitåti.

Bütu lietderîgi paredzét likumå ne vien pienåkumu atcelßanas iespéju, bet arî to gro-zîßanu un jaunu pienåkumu noteikßanu. Jebkådi lémumi par noteikto pienåkumu ko-rekciju pårbaudes laikå tiesai bütu jåpieñem péc konsultåcijåm ar uzraudzîbas institü-cijas darbiniekiem.45

Paßlaik PITSI darbiniekiem ir vienîgi tiesîbas ieteikt tiesai atcelt konkrétus pienå-kumus. Kaut gan PITSI darbinieku pamatuzdevums ir nosacîti notiesåto kontrole,lai nodroßinåtu operatîvu lémumu pieñemßanu, ir lietderîgi paplaßinåt uzraudzîbas


45 Íåda kårtîba, pieméram, paståv Kazahijå. Tiesa péc uzraudzîbas institücijas ieteikuma var ne tikaiatcelt, bet arî grozît nosacîti notiesåtajam piespriestos pienåkumus. Sk. Gjcnfyjdktybt Gktyevf

Dth[jdyjuj celf Htcge,kbrb Rfpf[cnfy «J cj,k/ltybb pfrjyyjcnb ghb yfpyfxtybb eujkjd-

yjuj yfrfpfybz» 9. gfhfuhfa. Arî Norvé©ijå tiesa probåcijas laikå var atcelt un grozît notiesåtajamuzdotos pienåkumus, kå arî nosacît jaunus. Sk. The General Civil Penal Code, with amendments ofJuly 1, 1994, Section 54.

institücijas tiesîbas kori©ét nosacîti notiesåtå pienåkumus. Uzraudzîbas institücijaijå¬auj patståvîgi lemt par pienåkumu izpildes kårtîbu.

ANO Ìenerålås Asamblejas rezolücija Nr. 45/110 noteic, ka periodiski jåpårskatanosacîti notiesåto uzraudzîba un tås reΩîms, bet nepiecießamos gadîjumos tas jåkori©é.46

Daudz elastîgåk to var darît, paplaßinot PITSI darbinieku (bet nåkotné – probåcijasdarbinieku) tiesîbas grozît nosacîti notiesåtå pienåkumus.

Pagarinåts pårbaudes termiñß

KL 55. panta 9. da¬å paredzéts, ka tad, ja nosacîti notiesåtais bez attaisnojoßa iemeslanepilda tiesas piespriestos pienåkumus vai atkårtoti izdara administratîvos pårkåpumus,par ko sañem administratîvus sodus, tiesa péc kontroléjoßås iestådes iesnieguma varpieñemt lémumu pagarinåt pårbaudes termiñu par vienu gadu.

Tiesai nav jåpieñem tießi ßåds lémums – ievérojot konkrétus apståk¬us, tå var lemt arîpar spriedumå noteiktå soda reålu izpildi vai par attiecîgå ståvok¬a saglabåßanu. Tastomér nenozîmé, ka tiesai ir pilnîga brîvîba izlemt jautåjumu – lai pieñemtu lémumu,nepiecießams policijas iestådes iesniegums tießi par pårbaudes laika pagarinåßanu vaisoda reålu izpildi. Sañemot attiecîgu dokumentu, tiesa var to akceptét vai noraidît.

Péc KPK 370. panta 2. da¬as – iesniegumu, nepieprasot kriminållietu, izskata tiesassédé nosacîti notiesåtås personas un tås iestådes pårståvja klåtbütné, kura kontroléßîs personas uzvedîbu. Lîdzîgus noteikumus paredz Kriminålprocesa likuma projekta611. pants.47

2001. gada 12. novembrî Césu rajona tiesa atklåtå tiesas sédé izskatîja Césu RPP ie-

sniegumu par nosacîtas notiesåßanas atcelßanu vai pårbaudes laika termiñu pagarinåßanu

notiesåtajam J. V.

J. V. notiesåts 2001. gada 8. februårî Siguldas tieså péc KL 176. panta 1. da¬as ar brîvîbas

atñemßanu uz 2 gadiem bez mantas konfiskåcijas, bet ar policijas kontroli uz 3 gadiem.

Péc KL 55. panta, J. V. no noteiktå soda atbrîvots nosacîti ar pårbaudes laiku uz

3 gadiem.


46 ANO Standarta minimuma noteikumi par sodiem, bez brîvîbas atñemßanas (Tokijas noteikumi).10.3 pants.

47 Kriminålprocesa likuma projekts http://www.tm.gov.lv/str/463_KPL_projekts.htm Pédéjo reizi sk.02.04.2003.

!!

J. V. ir pienåkums reizi nedé¬å ierasties uz re©istråciju policijas iestådé un nemainît

dzîvesvietu bez policijas iestådes piekrißanas, kå arî lîdz 2001. gada 8. maijam atlîdzinåt

I. P. nodarîto 90 Ls lielo zaudéjumu.

PITSI uzskaité J. V. ñemts 2001. gada 15. maijå un ir brîdinåts par soda izcießanas

kårtîbu.

Kopß 2001. gada 15. maija J. V. nav 10 reiΩu ieradies uz re©istråciju viñam noteiktajå

laikå.

J. V. nav atlîdzinåjis I. P. nodarîtos zaudéjumus un zaudéjumu atlîdzîbu pat nav uzsåcis.

J. V. paskaidroja, ka zaudéjumus cietußajai nav atlîdzinåjis, jo trücis naudas. Uz re©istrå-

ciju no Lîgatnes lîdz Césîm arî neesot varéjis aizbraukt naudas trükuma dé¬. Viñß strå-

dåjot gaterî Lîgatné, vidéji ménesî pelnot 150 Ls. Viña apgådîbå esot divi nepilngadîgi

bérni. Saistîbas ar cietußo I. P. varot nokårtot 2 méneßu laikå.

Uzklausot notiesåtå un Césu RPP pårståves paskaidrojumus un pårbaudot iesniegtos

materiålus, kå arî uzklausot prokurores viedokli, tiesa noléma notiesåtajam J. V. ar

Siguldas tiesas 2001. gada 8. februåra spriedumu pagarinåt nosacîtås notiesåßanas pår-

baudes termiñu par vienu gadu.

Lietas Nr. 4-3/7 materiåli

ˆemot vérå kopéjo nosacîti notiesåto skaitu, jåatzîst, ka pårbaudes laiku nosacîtinotiesåtajiem pagarina samérå reti. Taçu absolütie radîtåji liecina, ka pédéjos gadostiesas aktîvåk izmanto iespéju neatcelt nosacîto notiesåßanu, bet pagarinåt tås laiku –2001. gadå pårbaudes laiks uz 1 gadu tika pagarinåts 23 nosacîti notiesåtajåm perso-nåm, 2002. gadå – 39 cilvékiem.

20. tabula. Nosacîti notiesåto skaits, kuriem pårbaudes laikspagarinåts par vienu gadu48

Gads 1999 2000 2001 2002

Nosacîti notiesåto skaits, kuriem pårbaudes laiks 18 23 23 39

pagarinåts par vienu gadu


48 Péc PITSI datiem.

!!!!!!

Paredzot iespéju pagarinåt nosacîti notiesåtajiem pårbaudes laiku, likums nenosaka, cikreiΩu tiesa ir tiesîga to darît vienai konkrétai nosacîti notiesåtai personai. Tomér pécpårbaudes laika bütîbas to nav lietderîgi veikt atkårtoti. Pårbaudes laiks tiek pagarinåtstajos gadîjumos, kad persona nepilda savus pienåkumus vai izdara divus vai vairåkusadministratîvos pårkåpumus, kå arî, ja persona péc tiesas lémuma par pårbaudes laikapagarinåßanu turpina izvairîties no piespriesto pienåkumu izpildes vai arî ja tå izdarajaunus administratîvos pårkåpumus.

DiemΩél KL nav paredzéta iespéja, pagarinot nosacîti notiesåtajam pårbaudes laiku,piespriest jaunus pienåkumus.


V. NOSACÈTAS NOTIESÅÍANAS ATCELÍANA,PIEM‰ROJOT REÅLU SODA IZPILDI

Péc savas bütîbas nosacîta notiesåßana ir divpuséjs darîjums starp likumpårkåpéju unvalsti. Atbilstoßi tam valsts nepieméro sodu personai, kura veikusi noziedzîgu nodarîju-mu, bet pieprasa, lai likumpårkåpéjs respektétu sabiedriskås intereses, atturétos no jau-niem likumpårkåpumiem, pildîtu îpaßus pienåkumus. Kamér notiesåtais ievéro ßådarîjuma noteikumus, spriedumå noteiktais sods reåli netiek izpildîts. Nosacîti no-tiesåtå izvairîßanås no saistîbu pildîßanas vértéjama kå darîjuma laußana, kurai sekokriminålsoda izpilde.

Nosacîti notiesåta saistîbas kopumå ir definétas KL 55. panta 2. da¬å, kå arî precizétasKL 55. panta 5., 6., 7. un 9. da¬å un IeM instrukcijås.

No nosacîti notiesåtå tiek prasîts:

atturéties no jauniem noziedzîgiem nodarîjumiem;

ievérot sabiedrisko kårtîbu;

pildît noteiktos pienåkumus.

Sabiedriskås kårtîbas neievéroßana vai pienåkumu nepildîßana var k¬üt par iemeslu, katiek atcelta nosacîta notiesåßana un sods izpildîts reåli. Ja nosacîti notiesåtais pårbaudeslaikå ir veicis jaunu noziedzîgu nodarîjumu, tiesas pienåkums ir piespriest par to sodu,da¬éji vai pilnîgi pievienojot iepriekß noteikto sodu, respektîvi, tiesai ir jåatce¬ nosacîtanotiesåßana un reåli jåizpilda iepriekß piespriestais sods.

7711

21. tabula. Personu skaits, kuråm par pie¬autajiem pårkåpumiematcelta nosacîta brîvîbas atñemßana un piespriestais sodsizpildîts reåli49

Gads 1999 2000 2001 2002

Nosacîti notiesåto skaits 43 74 49 39

Jauns noziedzîgs nodarîjumspårbaudes laikå

KL 55. panta 2. da¬a paredz, ka, nosacîti notiesåjot, tiesa piespriesto sodu neizpilda arnosacîjumu, ka personai nebüs jaunu noziedzîgu nodarîjumu. 2002. gadå ierosinåtas398 lietas sakarå ar nosacîti notiesåtu personu pårbaudes laikå pastrådåtajiem nodarîju-miem (1999. gadå – 427 lietas; 2000. gadå – 438; 2001. gadå – 413).

Lo©iski jåsecina, ka ßå nosacîjuma neievéroßanas dé¬ nosacîta notiesåßana bütu jåatce¬,bet piespriestais sods reåli jåizpilda. Tomér KL tas nav tießi noteikts.

22. tabula. Ierosinåto kriminållietu skaits par nosacîti notiesåto jauniem noziedzîgiem nodarîjumiem50

Gads 1999 2000 2001 2002

Ierosinåto kriminållietu skaits 427 438 413 398

Arî KL 55. panta 10. da¬å paredzéts, ka personai, kas pårbaudes laikå pastrådåjusi jaununoziedzîgu nodarîjumu, tiesa piesprieΩ sodu atkarîbå no noteikumiem par sodu pécvairåkiem spriedumiem. Tomér arî ßajå gadîjumå likumdevéjs neapgalvo, ka galîgaissods ir izpildåms reåli un ka tiesa nedrîkst to piespriest nosacîti.

Aizliegums atkårtoti nosacîti notiesåt personu, kam ir noziedzîgi nodarîjumi pårbaudeslaikå, skaidri izteikts Augståkås Tiesas lémumå "Par kriminållikuma pieméroßanu,


49 Péc PITSI datiem. 50 Turpat.

notiesåjot nosacîti vai atliekot sprieduma izpildîßanu", kas tika pieñemts 1993. gada 25.oktobrî. Íis dokuments ir spékå, tomér tå skaidrojumi tiesåm nav saistoßi. Lémumaautoritåti mazina arî fakts, ka Augståkå Tiesa ir skaidrojusi nevis KL 55. pantå paredzé-to, bet spéku zaudéjußå KK normas.

Latvijas tiesneßi lielåkoties nepie¬auj atkårtotu nosacîtu notiesåßanu. Tomér ir visai lielstiesneßu skaits, kuri gan paßi atkårtoti nepiesprieΩ nosacîtu sodu, tomér uzskata, ka atse-viß˚os gadîjumos bütu jåat¬auj tiesåm to darît.

1999. gada 20. oktobrî Rîgas pilsétas Kurzemes rajona tiesa atklåtå tiesas sédéizskatîja kriminållietu I. L. apsüdzîbå péc KK 213. panta 1. da¬as. (Ce¬usatiksmes noteikumu pårkåpßana, kuras rezultåtå diviem cilvékiem tika nodarîtiviegli miesas bojåjumi ar veselîbas traucéjumiem, bet vienam – vidéja smagumamiesas bojåjums.)

I. L. agråk tiesåts – 1995. gadå péc LKK 197. panta 2. da¬as ar naudas sodu 280Ls apmérå, bet 1997. gadå – péc LKK 204. panta 2. da¬as ar brîvîbas atñemßanuuz 3 gadiem nosacîti ar pårbaudes laiku uz 5 gadiem.

Izskatot lietu, tiesa nosprieda atzît I. L. par vainîgu nozieguma izdarîßanå pécLKK 213. panta 1. da¬as un noteikt viñam sodu saskañå ar ßo pantu – naudassodu 30 minimålo méneßalgu apmérå, t. i., 1260 Ls, atñemot visa veida trans-portlîdzek¬u vadîßanas tiesîbas uz 4 gadiem.

Saskañå ar LKK 39. pantu, I. L. tika noteikts galîgais sods – brîvîbas atñemßanauz 3 gadiem nosacîti ar pårbaudes laiku uz 5 gadiem un naudas sods 30 mini-målo méneßalgu apmérå nosacîti ar pårbaudes laiku uz 3 gadiem, pievienojotneizciesto sodu péc Rîgas apgabaltiesas 1997. gada 20. jünija sprieduma krimi-nållietå K-97/6, ar kuru I. L. tika notiesåts péc LKK 204. panta 2. da¬as arbrîvîbas atñemßanu uz 3 gadiem nosacîti ar pårbaudes laiku uz 5 gadiem.

Kriminållietas Nr. 1-253/9-99 materiåli

7733Nosacîtas notiesåßanas atcelßana, piemérojot reålu soda izpildi

??????

Bauskas rajona tiesa 2000. gada 10. augustå atklåtå tiesas sédé izskatîja krimi-nållietu Nr. 1120027500, kurå tika apsüdzéts D. O., dzimis 1966. gadå, agråk4 reizes sodîts. Pédéjo reizi D. O. tika sodîts 2000. gada 27. janvårî Bauskasrajona tieså péc Latvijas KL 175. panta 2. da¬as (zådzîba) ar brîvîbas atñemßanuuz 1 gadu un péc KL 55. panta nosacîti ar pårbaudes laiku uz 1 gadu un 6 mé-neßiem.

2000. gada 28. aprîlî D. O. atkårtoti grupå, kopå ar A. B., péc iepriekßéjas vie-noßanås slepeni nolaupîjis cietußajam K. piederoßo automaßînu un personiskomantu.

Izskatot kriminållietas materiålus, tiesa nosprieda atzît D. O. par vainîgu no-ziedzîgå nodarîjumå, kas minéts KL 175. panta 2. da¬å, un sodît ar brîvîbasatñemßanu uz 1 gadu un 6 méneßiem bez mantas konfiskåcijas.

Saskañå ar KL 51. pantu noteiktajam sodam da¬éji pievienots neizciestais sodspéc Bauskas rajona tiesas sprieduma un noteikts galîgais sods – brîvîbas atñem-ßana uz 2 gadiem un 1 ménesi bez mantas konfiskåcijas, uzsåkot soda izcießanuslégtå cietumå.

2000. gada 8. septembrî sakarå ar tiesåjamå D. O. apelåcijas südzîbu Zemgalesapgabaltiesas Kriminåltiesu tiesas kolé©ija apelåcijas kårtîbå izskatîja ßo krimi-nållietu.

Apelåcijas südzîbå D. O. neapstrîdéja lietas faktiskos apståk¬us un nodarîjumajuridisko kvalifikåciju, tikai lüdza mîkstinåt viñam noteikto sodu.Izskatot kriminållietas materiålus, tiesa noléma Bauskas rajona tiesas 2000. gada10. augusta spriedumu atståt negrozîtu.

Kriminållietas Nr. 1120027500 materiåli

Acîmredzot absolüta atkårtotas notiesåßanas at¬außana diskreditétu ßo tiesîbu institütu.Savukårt atkårtotas nosacîtas notiesåßanas pilnîga nepie¬außana liktu tiesåm attiecîgåssituåcijås rîkoties formåli, bütiski ierobeΩojot to brîvîbu izvéléties optimålo kriminålåsrepresijas veidu un ilgumu.51


51 Tomér jåatzîst, ka paståv arî citi viedok¬i un pieejas. Pieméram, Be¬©ijas KK paredz, ka spriedumaizpildes atlikßana ir automåtiski atce¬ama, ja persona pårbaudes laikå notiesåta par jaunu noziedzîgunodarîjumu ar brîvîbas atñemßanu uz laiku, kas ilgåks par 2 méneßiem. Sk. Community Sanctionsand Measures in Belgium// Albrecht Hans-Jörg and A. M. van Kalmthout. Community Sanctions andMeasures in Europe and North America, p. 49.

!!!!!!!

Domåju, ka vispåréjos gadîjumos arî turpmåk tådai personai, kas pårbaudes laikåveikusi jaunu noziedzîgu nodarîjumu, ir jåizcieß piespriestais sods reåli. Tomér, ievé-rojot îpaßos apståk¬us, ir lietderîgi ¬aut tiesåm atseviß˚os gadîjumos piespriest nosacîtunotiesåßanu atkårtoti. Tiesåm, pieméram, bütu jåat¬auj izñémuma kårtå piespriestatkårtotu nosacîtu notiesåßanu, ja persona pastrådåjusi jaunu noziedzîgu nodarîjumuaiz neuzmanîbas, kå arî tajos gadîjumos, kad par jauno nodarîjumu ir piespriests sods,kas nav saistîts ar brîvîbas atñemßanu.

Atkårtotu nosacîtu notiesåßanu nevajadzétu plaßi praktizét, tomér tiesåm jådod iespéjato izmantot, ñemot vérå îpaßos lietas apståk¬os un vainîgå personîbu. Tådos gadîjumostiesai seviß˚a uzmanîba bütu jåvérß pieñemtå lémuma pamatoßanai.

KL 55. pantå bütu jåizdara attiecîgi grozîjumi, kå arî tie jåizskaidro nosacîtas notieså-ßanas vadlînijås.

Sabiedriskås kårtîbas neievéroßanapårbaudes laikå

Sabiedriskås kårtîbas neievéroßana nozîmé administratîvus pårkåpumus, par kuriempersonai piespriests administratîvs sods. Kaut gan likums prasa no nosacîti notiesåtåievérot sabiedrisko kårtîbu, taçu viens administratîvs pårkåpums netiek uzskatîts parpietiekamu iemeslu, lai atceltu nosacîto notiesåßanu un panåktu soda reålu izpildi. KL55. panta 9. da¬a noteic, ka piespriestais sods var tikt izpildîts, ja persona ir izdarîjusine mazåk kå divus administratîvos pårkåpumus un par katru no tiem piespriesti admi-nistratîvie sodi.

Sañemot policijas iesniegumu par personas administratîvo pårkåpumu pårbaudes laikå,tiesai nav pienåkuma atcelt nosacîto notiesåßanu. Tiesa var nolemt, ka piespriestais sodsjåizpilda reåli, bet var arî to nedarît, pagarinot nosacîti notiesåtajam pårbaudes laiku parvienu gadu. Likums neaizliedz tiesai arî saglabåt paståvoßo nosacîti notiesåtas personasstatusu.

Uzdoto pienåkumu nepildîßana

Par pienåkumu nepildîßanu, ko nosacîti notiesåtais at¬aujas bez attaisnojoßa iemesla,tiesa var nolemt, ka piespriestais sods reåli jåizpilda.

IeM instrukcija noteic, ka piespriestie pienåkumi ir atzîstami par neizpildîtiem, ja per-sona bez attaisnojoßa iemesla:

tiesas noteiktajå laikå nav novérsusi radîto kaitéjumu;

7755Nosacîtas notiesåßanas atcelßana, piemérojot reålu soda izpildi

pårkåpusi tiesas aizliegumu un mainîjusi dzîvesvietu bez policijas iestådespiekrißanas;

vismaz divas reizes nav ieradusies uz re©istråciju policijas iestådé;

ir atradusies vietå, kuru tiesa personai aizliegusi apmeklét;

tiesas noteiktajå laikå nav atradusies savå dzîvesvietå;

nav årstéjusies no alkoholisma, toksikomånijas vai narkomånijas.

Protams, ka attiecîgo pårkåpumu konstatåcija policijas iestådém dod tikai pamatu sa-gatavot un iesniegt tiesai informåciju, pieprasot reålu piespriestå soda izpildi. Savukårttiesa, sañemot attiecîgo iesniegumu, var arî to noraidît un neatzît pårkåpumus par tiknopietniem, lai reåli izpildîtu piespriesto sodu.

7. zîméjums. KL 55. panta 2. da¬as prasîbas


VI. KONTROLE PÅR NOSACÈTI NOTIESÅTO

PITSI un iecirkñu inspektori

Latvijas Republikå kontrole pår nosacîti notiesåtajåm personåm nodota Policijas izpil-dåmo tiesas spriedumu inspekcijai (PITSI). 2002. gadå inspekcijå strådåja 48 darbi-nieki, no tiem Rîgå – 17 cilvéki, republikas pilsétu un rajonu policijas pårvaldés – 10 cil-véki un lauku rajonu policijas pårvaldés – 21 cilvéks.52 2002. gadå inspekcijas uzskaitéatradås 25 568 cilvéki, no kuriem 15 631 jeb 61,1% bija nosacîti notiesåti.

23. tabula. Nosacîti notiesåto skaits, kuri atradås uzskaité 2002. gadå (pilsétås un rajonos)53

3951 732 966 486 888 627 604 327 225 258 352 534 256 230

390 269 328 287 210 386 380 217 967 360 296 394 284 427

7777

Rîg

a

Dau

gavp

ils P

RPP

Jelg

avas

PR

PP

Jürm

alas

PPP

Liep

åjas

PR

PP

Réz

ekne

s PR

PP

Ven

tspi

ls P

RPP

Aiz

krau

kles

RPP

Alü

ksne

s R

PP

Bal

vu R

PP

Bau

skas

RPP

Cés

u R

PP

Dob

eles

RPP

Gul

bene

s R

PP

Jéka

bpils

RPP

Krå

slav

as R

PP

Kul

dîga

s R

PP

Lim

baΩu

RPP

Ludz

as R

PP

Mad

onas

RPP

Ogr

es R

PP

Prei

¬u R

PP

Rîg

as R

PP

Sald

us R

PP

Tal

su R

PP

Tuk

uma

RPP

Val

kas

RPP

Val

mie

ras

RPP

52 Péc uzziñas par PITSI darbu 2002. gada 12 méneßos.53 Turpat.

Vidéji katram PITSI darbiniekam 2002. gada laikå bijis jåuzrauga 326 nosacîti notie-såto uzvedîba, un tas ir par 12,9% mazåk, salîdzinot ar 2001. gada darba slodzi.54

Vértéjot PITSI darbinieku noslogotîbu, jåñem vérå, ka inspekcijai ne tikai jåuzrauganosacîti notiesåtås personas, bet arî jåveic papildsodu izpilde – tiesîbu ierobeΩoßana unpolicijas kontrole. Turklåt inspekcijai nåkas uzraudzît personas, kas pirms termiñanosacîti atbrîvotas no brîvîbas atñemßanas vietåm, kå arî jåveic kontrole pår droßîbaslîdzek¬u – nodoßanas policijas uzraudzîbå un måjas aresta – izpildi. Tådéjådi vidéji uzvienu PITSI darbinieku 2002. gadå ir bijusi 533 personu pårraudzîba. Kaut gan tas irpar 5,8% mazåk nekå 2001. gadå, tomér acîm redzami pårsniedz objektîvi pie¬aujamo.Milzîgå darba apjoma dé¬ inspekcijas darbinieki fiziski nav spéjîgi veikt efektîvu kon-troli pår nosacîti notiesåtajam personåm.

1999. gada 6. oktobrî ar Valsts policijas priekßnieka pavéli Nr. 697 tika apstiprinåta"Nosacîtas notiesåßanas un papildsoda – tiesîbu ierobeΩoßanas – izpildes instrukcija".Íis dokuments nosaka konkrétu kårtîbu, kå PITSI jåveic uzskaite un kontrole pår tiesasspriedumu izpildi nosacîti notiesåtajåm personåm.

Neraugoties uz to, ka péc KL 55. panta personai nosacîti var tikt piespriesta ne tikaibrîvîbas atñemßana, bet arî arests, piespiedu darbs un naudas sods, instrukcija faktiskiorientéta uz darbîbas reglamentåciju ar tåm personåm, kuras nosacîti bijußas notiesåtasar brîvîbas atñemßanu. Kaut gan ßî notiesåto grupa veido absolütu nosacîti notiesåtovairåkumu, tomér bütu lietderîgi definét uzskaites un kontroles noteikumus pår visåmnosacîti notiesåto personu grupåm.

Kontroles un uzskaites jomå diezin vai ir nepiecießama îpaßa kårtîba attiecîbå uz perso-nåm, kuras nosacîti notiesåtas ar sodiem, kas nav saistîti ar brîvîbas atñemßanu, instruk-cijå nav arî nepiecießama noråde uz brîvîbas atñemßanas nosacîtu piesprießanu, betjårunå par nosacîti notiesåto kontroli un uzskaiti – neatkarîgi no piespriestå soda veida.

Atbilstoßi "Nosacîtas notiesåßanas un papildsoda – tiesîbu ierobeΩoßanas – izpildesinstrukcijai" PITSI darbiniekiem, veicot nosacîti notiesåto uzskaiti, ir ßådi pienåkumi:

péc tiesas sprieduma ståßanås spékå sañemt tå norakstu;

re©istrét sprieduma norakstu notiesåto uzskaites Ωurnålå;

iekårtot nosacîti notiesåtå kontrollietu, ievietojot tajå:

dokumentus, kas bijußi par pamatu notiesåtå ñemßanai uzskaité;


54 2001. gadå uz vienu PITSI darbinieku vidéji ir bijußi 368 nosacîti notiesåtie.

dokumentus, kuros ir ziñas par notiesåtå uzvedîbas kontroli;

dokumentus par tiesas noteikto pienåkumu izpildi un par notiesåtå pie¬auta-jiem pårkåpumiem;

paziñojumu tiesai par notiesåtå ñemßanu uzskaité;

dokumentus par veiktajiem pasåkumiem;

sarakstes u. c. dokumentus;

uzaicinåt nosacîti notiesåto uz pårrunåm;

sarunas gaitå izskaidrot notiesåtajam tiesas piespriestos pienåkumus un varbütéjåssekas, ja tie netiktu izpildîti, kå arî atbildîbu par sabiedriskås kårtîbas pårkåpumiemun jaunu noziedzîgu nodarîjumu;

kontrolét tiesas noteikto citu pienåkumu izpildi;

noteikt pienåkumu izpildes kårtîbu;

pieñemt lémumu par piespiedu atveßanu, ja notiesåtais atkårtoti neierodas policijasiestådé;

izskatît iesniegumus par dzîvesvietas maiñas at¬auju, ja notiesåtajam aizliegts mai-nît dzîvesvietu bez policijas piekrißanas;

oficiåli brîdinåt par iespéjamo atbildîbu, ja notiesåtais izdarîjis administratîvo likum-pårkåpumu vai nav izpildîjis tiesas noteiktos pienåkumus;

paståvîgi sekot lîdzi visiem informåcijas avotiem, kuros atspogu¬otas ziñas par izdarî-tajiem likumpårkåpumiem;

pårbaudît nosacîti notiesåto dzîvesvietå ne retåk kå reizi ceturksnî;

kontroléjot notiesåto dzîvesvietå, noskaidrot viña dzîves apståk¬us, ©imenes locek¬uun kaimiñu atsauksmes, iztikas lîdzek¬u iegüßanas avotus un citu nepiecießamoinformåciju;

gatavot iesniegumu tiesai par noteikto pienåkumu pilnîgu vai da¬éju atcelßanu, janosacîti notiesåtais ar priekßzîmîgu uzvedîbu pieråda, ka ir labojies;

gatavot iesniegumu tiesai par noteikto pienåkumu nepildîßanu, kå arî tad, janosacîti notiesåtais gada laikå ne mazåk kå divas reizes izdarîjis sabiedriskås kårtîbaspårkåpumus, par ko viñam pieméroti administratîvie sodi;

7799Kontrole pår nosacîti notiesåto

noñemt nosacîti notiesåto no uzskaites:

ja tå pårbaudes laiks ir beidzies;

ja nosacîtais sods ir atcelts un pieñemts lémums par piespriestå soda reålu iz-cießanu;

sakarå ar notiesåßanu par jaunu noziedzîgu nodarîjumu;

sakarå ar amnestiju;

sakarå ar apΩéloßanu;

nåves gadîjumå;

ja notiesåtais izbraucis uz citu valsti.

ja ir mainîta dzîvesvieta.

Kontroli pår nosacîti notiesåtå uzvedîbu veic PITSI darbinieki un iecirkñu inspektori,sañemot PITSI darbinieku ziñojumus. Notiesåtå kontrolé var iesaistît arî citus Valstspolicijas dienestus, kå arî paßvaldîbu policijas darbiniekus.

Iecirkña inspektora darbîbu ar nosacîti notiesåtajiem reglamenté ar iekßlietu ministrapavéli apstiprinåta "Policijas iecirkña inspektora instrukcija".55

Atbilstoßi instrukcijai organizéjot individuålo profilakses darbu ar personåm, kas no-tiesåtas nosacîti ar pårbaudes laiku vai kuråm sprieduma izpilde atlikta, iecirkña inspek-tors veic ßådus pasåkumus:

sañemot policijas izpildåmo tiesas spriedumu inspektora sastådîtu un policijas iestå-des priekßnieka (vietnieka) apstiprinåtu ziñojumu, ka viña apkalpojamå teritorijådzîvo persona, kas notiesåta nosacîti ar pårbaudes laiku, apmeklé to dzîvesvietå unnoskaidro sadzîves apståk¬us;

izzina ©imenes locek¬u, kaimiñu attieksmi pret notiesåto personu;

izskaidro notiesåtajai personai, ka tås uzvedîba tiks kontroléta;

ne retåk kå vienu reizi ceturksnî veic notiesåtås personas kontroli dzîvesvietå unpieprasa informåciju IeM Operatîvo uzskaißu un statistikas pårvaldé;


55 Policijas iecirkña inspektora instrukcija, apstiprinåta ar iekßlietu ministra pavéli Nr. 75 1997. gada7. martå.

par kontroles un citu pasåkumu rezultåtiem, kå arî par visiem pårkåpumiem, koizdarîjusi notiesåtå persona, rakstiski informé PITSI inspektoru.

Ja iecirkñu inspektors apzinîgi veic savus pienåkumus, kontrole pår nosacîti notiesåtopersonu var büt visai efektîva. Tomér autoram nåcies secinåt, ka ßis ir tikai viens noiecirkñu inspektora darbîbas virzieniem, nereti policijas darbiniekiem trükst gan laika,gan vélmes precîzi pildît instrukcijas prasîbas.

PITSI darbinieku uzskati par nosacîti notiesåtokontroles efektivitåti

Sava darba ar nosacîti notiesåtajiem efektivitåti izvértéja 20 PITSI darbinieki (43,5%no kopéjå PITSI darbinieku skaita). 10 respondenti uzskatîja, ka kontrole pår nosacîtinotiesåtajiem ir efektîva, 9 atzina to par neefektîvu, bet 1 respondentam nebija noteik-ta viedok¬a par kontroles efektivitåti.

No PITSI darbiniekiem 9 atzinußi, ka viñu kontrole pår nosacîti notiesåtajiem ir for-måla, un, kamér persona, kas atrodas uzskaité, nav izdarîjusi jaunu noziedzîgunodarîjumu, tå faktiski nejüt nosacîto notiesåßanu. Savukårt 12 respondenti paudußipretéju viedokli.

No PITSI darbiniekiem 11 (52,4% no aptaujåto kopskaita) ir atzinußi, ka ne visai efek-tîvas kontroles iemesls ir PITSI darbinieku lielå darba slodze. Darbs ar nosacîti notieså-tajiem ir tikai viens no darbîbas virzieniem, ko îsteno PITSI. Tås kompetencé ir arîdarbs ar personåm, kas izcieß papildsodus – tiesîbu ierobeΩoßanu, policijas kontroli,kuråm pieméroti droßîbas lîdzek¬i – policijas uzraudzîba un måjas arests, kå arî ar pirmstermiña nosacîti atbrîvotåm personåm. Pieméram, Ogres rajonå 2002. gada 1. jülijåpavisam bijußas 464 profilaktiski apsekojamas personas.

24. tabula. PITSI darbinieku vértéjums par iecirkñu inspektoru darbuar nosacîti notiesåtajiem

Iecirkñu inspektoru darbs ar nosacîti notiesåtajiem ir PITSI darbinieku skaits, kas sniedz vértéjumu

labs 3

apmierinoßs 15

neapmierinoßs 3


8. zîméjums. Nosacîti notiesåto skaits vienam PITSI darbiniekam2001. gadå

Iecirkñu inspektoriem, tåpat kå PITSI darbiniekiem, nosacîti notiesåto kontrole ir tikaiviens no vairåkiem darbîbas virzieniem. Tådé¬ arî viñi var sniegt tikai da¬éju palîdzîbunosacîti notiesåto uzvedîbas uzraudzîbå.

Viena uzraudzîbas institücijas darbinieka slodzi var samazinåt, palielinot attiecîgodarbinieku skaitu. Tomér tas prasa papildu finanséjumu, un, lai sasniegtu normålulîmeni – 1 darbinieks uz 20–30 nosacîti notiesåtajiem – nepiecießami ¬oti lieli finan-siålie un cilvéku resursi.

Lai nodroßinåtu efektîvåku nosacîti notiesåto uzraudzîbu, ir vérts samazinåt to personuskaitu, kuru uzvedîba bütu jåkontrolé PITSI darbiniekiem. Spékå esoßais likums paredz


uzraudzîbu kå obligåtu nosacîtas notiesåßanas elementu. Tomér vairåkos gadîjumos,ñemot vérå noziedzîgå nodarîjuma raksturu un notiesåtå personîbu, îpaßa kontrole pårnosacîti notiesåto nav objektîvi nepiecießama. Identificéjot nosacîti notiesåto vidü tos,kuri neprasa îpaßu uzmanîbu, bütu iespéjams racionålåk izmantot PITSI resursus unnodroßinåt uzraudzîbu un palîdzîbu tiem nosacîti notiesåtajiem, kuriem tå ir objektîvinepiecießama.

Nosacîta notiesåßana bez uzraudzîbas bütu jåpiesprieΩ tad, ja tiesa ir pårliecinåta, ka per-sonas uzraudzîba nav nepiecießama un ja, turklåt, nosacîti notiesåtajam nav noteiktupienåkumu, kuru izpilde prasa sistemåtisku kontroli. Nosacîtu notiesåßanu bez uzrau-dzîbas piesprießanas var bieΩåk prognozét, notiesåjot personu par noziedzîgiem nodarî-jumiem aiz neuzmanîbas, kå arî par kriminålpårkåpumiem, kuri nav radîjußi lielu kai-téjumu sabiedriskajåm interesém.

Nosacîta notiesåßana bez uzraudzîbas nozîmé, ka pårbaudes laikå notiesåtå uzvedîbaîpaßi netiks kontroléta, un piespriestais sods var tikt izpildîts reåli, ja tiks konstatéts, kapersona izdarîjusi jaunu noziedzîgu nodarîjumu vai administratîvi sodåmus pårkå-pumus.

Nosacîta notiesåßana bez uzraudzîbas plaßi izplatîta citu valstu tiesu praksé, pieméram,Våcijå, Dånijå, Zviedrijå, Kanådå, Íveicé, Igaunijå, Luksemburgå un vairåkås citåsvalstîs.

Terminolo©iski nosaukums "nosacîta notiesåßana bez uzraudzîbas" nav veiksmîgs. Lo-©iskåk bütu to saukt par "nosacîtu notiesåßanu", savukårt paredzot, ka tiesa var pie-mérot personai arî nosacîtu notiesåßanu ar uzraudzîbu56.

Tiesneßu viedoklis par nosacîti notiesåtokontroles efektivitåti

Nepietiekama kontrole (un pat kontroles trükums) pår nosacîti notiesåtajiem, péc ties-neßu domåm, ir galvenå probléma saistîbå ar nosacîto notiesåßanu. Vértéjot situåciju,27 tiesneßi uzsvérußi, ka valstî nav pienåcîgas kontroles pår nosacîti notiesåtajåm per-sonåm, ka paståvoßajai uzraudzîbai ir formåls raksturs. Tå faktiski izpauΩas tikai


56 Nosacîtas notiesåßanas sistéma Latvijå varétu büt lîdzîga tai, kas ir paredzéta Portugåles KK, proti,vienkårßa nosacîta notiesåßana, nosacîta notiesåßana ar pienåkumiem un nosacîta notiesåßana ar uz-raudzîbu. Sk. Kalmthout, A. M. van and J. T. M. Derks (eds.). Probation and Probation Services: A Euro-pean Perspective, p. 455.

nosacîti notiesåto re©istråcijå. Pastiprinåta uzmanîba tiek pievérsta vairåkkårt sodîtåmpersonåm, bet påréjie nosacîti notiesåtie faktiski ir årpus kontroléjoßo institüciju uz-raudzîbas. Pienåkumu pildîßana reåli netiek uzraudzîta, nav kontroles pår nosacîtinotiesåto uzvedîbu un dzîvesveidu. Respektîvi, lai nok¬ütu PITSI darbinieku uzma-nîbas lokå, pårbaudes laikå ir jåpastrådå jauns noziedzîgs nodarîjums.

Péc tiesneßu domåm, notiesåto kontroli vajadzétu veikt aktîvåk, pieméram, organizéjotregulåras pårbaudes notiesåtå dzîvesvietå u. tml. Viens no tiesneßiem ir atzinis, ka poli-cija nekontrolé nosacîtå soda laikå piespriesto pienåkumu izpildi un, konstatéjotnotiesåto izvairîßanos no viñu pienåkumiem, nelüdz tiesåm reåli izpildît spriedumu.Cits tiesnesis uzskata, ka policija nerîkojas konsekventi, ja nosacîti notiesåtais vairåk-kårt ir izdarîjis administratîvos pårkåpumus.57

Lai pilnveidotu un attîstîtu kontroli pår nosacîti notiesåtajiem, tiesneßi piedåvå:

nosacîti notiesåto pårraudzîbå iesaistît paßvaldîbas;

iesaistît sabiedrîbu (vietéjos iedzîvotåjus) nosacîti notiesåto kontrolé;

veikt kontroléjoßo institüciju darbinieku apmåcîbu kompleksas un mér˚tiecîgas pie-ejas îstenoßanai tajos jautåjumos, kas saistîti ar nosacîtu notiesåßanu.

Seßi respondenti atzîméja, ka valstî îstenîbå nav dienesta, kas kontrolétu nosacîti no-tiesåto uzvedîbu, un saistîja problémas risinåjumu ar jaunveidojamo probåcijas dienestu.

Péc tiesneßu domåm, ir svarîgi, lai uzraudzîbas institücijas darbinieki regulåri kontro-létu nosacîti notiesåtos, iesaistoties viñu problému risinåßanå un sniedzot viñiem ne-piecießamo palîdzîbu. Tå, pieméram, tiesneßi atzina, ka:

¬oti aktuåla bütu notiesåto iesaiste konkrétås sociålajås programmås, jo ßobrîdviñiem trükst aktîvi pildåmu pienåkumu;

jåpalîdz ßîm personåm atrast darbu, måcîbu vietu, dzîvesvietu, integréties sabied-rîbå, tådéjådi samazinot recidîvu skaitu;

valstî nav programmu, kurås varétu iesaistîties nosacîti notiesåtas personas. Ío pro-grammu mér˚is ir palîdzét atturéties no atkårtotiem noziedzîgiem nodarîjumiem.Íobrîd tikai no paßa nosacîti notiesåtå ir atkarîgs, vai viñß izdarîs vai neizdarîs jaunulikumpårkåpumu;


57 Savukårt PITSI darbinieki noråda uz tiesneßu pasivitåti, sañemot informåciju par nosacîti notiesåtåadministratîvajiem pårkåpumiem.

pårbaudes laikå policijas darbiniekiem bütu lietderîgi veikt pårrunas ar notiesåta-jiem; tådåm pårrunåm vajadzétu büt periodiskåm (îpaßi tas nepiecießams attiecîbåuz nepilngadîgåm personåm).

25. tabula. Tiesneßu vértéjums par PITSI darbuar nosacîti notiesåtajiem

Policijas darbs ar nosacîti notiesåtajåm personåm ir Tiesneßu skaits, kas sniedz attiecîgu vértéjumu

labs 8

apmierinoßs 44

neapmierinoßs 35

Probåcijas dienests un kontrolepår nosacîti notiesåtajiem

Latvijå vél nav izveidots probåcijas dienests, taçu 2002. gada 19. novembrî Ministrukabinets ir apstiprinåjis Valsts probåcijas dienesta koncepciju.58 Atbilstoßi ßai koncepci-jai probåcijas dienests k¬üs par institüciju, kas valstiskå lîmenî koordinés sabiedrîbåizcießamo sodu izpildi, kå arî organizés palîdzîbu personåm, kas atbrîvotas no ieslo-dzîjuma. Viens no probåcijas dienesta uzdevumiem büs arî nosacîti notiesåto personusociålås uzvedîbas korekcija.

Apstiprinot Valsts probåcijas dienesta koncepciju, valdîba ir atzinusi, ka darbs arnosacîti notiesåtajiem ßobrîd nav organizéts pietiekami efektîvi:

personas netiek pietiekami kontrolétas;

nenotiek noziedzîgo nodarîjumu céloñu novérßana;

atbilstoßi KL 55. pantam no nosacîti notiesåtå var prasît atturéßanos no noteiktåmdarbîbåm, taçu nav iespéjams prasît aktîvu darbîbu.

Koncepcija paredz, ka 2004. gadå Valsts probåcijas dienestam büs jåuzsåk to personuuzraudzîba, kuras notiesåtas nosacîti. Nopietni büs jåizvérté policijas loma nosacîti


58 Sk. http://www.tm.gov.lv/str/388_probacija.doc Pédéjo reizi sk. 02.04.2003.

notiesåto uzraudzîbå, kå arî sadarbîbas mehånisms starp Valsts probåcijas dienestu unPITSI.

Probåcijas dienests darbosies lîdztekus PITSI, koordinéjot nosacîti notiesåtouzraudzîbu, ka arî veiks administréßanu. Probåcijas institüciju izveidoßana atslogospolicijas darbiniekus un ¬aus tiem vairåk pievérsties policejiskåm funkcijåm.

Vietéjo paßvaldîbu darbs ar nosacîti notiesåtajiem

Kaut gan darbs ar nosacîti notiesåtajiem nav atzîstams par paßvaldîbu prioritåti, vietéjåvara var sekmét ßo personu resocializåciju. Paßvaldîbu lîdzdalîba nosacîti notiesåtouzvedîbas korekcijå var îstenoties divos virzienos – paßvaldîba var palîdzét nosacîti no-tiesåto uzraudzîbå, kå arî var veidot viñiem îpaßas resocializéjoßås un izglîtojoßås pro-grammas.

Palîdzîba uzraudzîbå arî ir iespéjama, ja PITSI darbinieki tießi sadarbojas ar konkrétåsteritorijas paßvaldîbu. Sadarbîba ir atvieglota, ja paßvaldîbå funkcioné municipålå (paß-valdîbas) policija. Paßvaldîbas policijas paraugnolikums59 paredz, ka policijai jåsniedzpalîdzîba personu sociålajå rehabilitåcijå. Dokumentå tießi nav minétas nosacîti no-tiesåtas personas, tomér acîm redzams, ka paßvaldîbu policijai ir jåstrådå arî ar ßiem cil-vékiem.

Lai nodroßinåtu piespiedu darba izpildi, vairåkås paßvaldîbås ir izveidoti speciåli die-nesti vai iecelti amatos koordinatori, kas uzrauga soda izpildi. ˆemot vérå, ka nosacîtanotiesåßana, tåpat kå piespiedu darbs, ir alternatîva reålajai brîvîbas atñemßanai, bütulietderîgi iesaistît ßos darbiniekus vai institüciju aktîvå rîcîbå ar nosacîti notiesåtajiem.Protams, ka jådomå arî par ßo darbîbu finanséßanu.


59 Apstiprinåts ar Iekßlietu ministrijas rîkojumu 2001. gada 11. jünijå.

VII. TIESNEÍU VIEDOKLIS PAR NOSACÈTASNOTIESÅÍANAS PROBL‰MÅM

Vértéjot tiesneßu atbildes uz jautåjumiem par nosacîtu notiesåßanu, jåatzîst, – treßåsvaras pårståvji nav vienaldzîgi un skaidri apzinås, ka nosacîtas notiesåßanas jomå irnopietnas problémas, kas nekavéjoties jårisina. No 105 Latvijas tiesneßiem, kas pie-dalîjußies aptaujå, 75 respondenti ne tikai atzina problémas ßajå jomå, bet arî visai plaßicentås tås raksturot. Péc tiesneßu domåm, galvenais trükums ir neefektîva kontrole pårnosacîti notiesåtajiem. Tiesneßi ir uzsvérußi, ka lîdztekus paståv citas problémas, kå arîpaudußi idejas par tiesu prakses pilnveidoßanu sakarå ar nosacîtu notiesåßanu. Tiesneßuskatîjums daΩreiz krasi atß˚iras, tomér paustie viedok¬i ir laba viela pårdomåm parnosacîtu notiesåßanu kå tiesîbu institütu un tå attîstîbas perspektîvåm.

Atseviß˚i tiesneßu viedok¬i par nosacîtas notiesåßanas problémåm:

8877

"… svarîgi, lai nosacîti notiesåtajai personai, kura pårbaudes laikå irizdarîjusi noziegumu, bütu reåli piemérots noteiktais sods."

"…ir jåat¬auj atkårtoti notiesåt nosacîti, ja jaunais noziedzîgaisnodarîjums ir izdarîts aiz neuzmanîbas..."

"…jåpie¬auj atkårtota nosacîta notiesåßana, ja pårbaudes laikå izdarîtskriminålpårkåpums vai noziegums, kuram nav smagu seku…"

"Tiesai jådod tiesîbas nepiespriest reålu brîvîbas atñemßanu péc noziedzîganodarîjuma pårbaudes laikå, bet jåpagarina pårbaudes laiks…"

"…reåli nebütu jåizcieß brîvîbas atñemßana, ja par otro noziedzîgo no-darîjumu ir piespriests sods, kas nav saistîts ar brîvîbas atñemßanu…"

"…ar likumu jånoteic noziedzîgu nodarîjumu veidi vai maksimålais brî-vîbas atñemßanas ilgums, ar kådu drîkst piespriest nosacîtu notiesåßanu…"

"…jåparedz policijas kontrole nosacîti notiesåtajam…"

"…Kriminållikumå jåparedz jauns pienåkums nosacîti notiesåtajiem –sabiedriskie darbi…"

"…jåsakårto kriminålsodu sistéma, lai bütu iespéjams sodît personu,nenotiesåjot ar brîvîbas atñemßanu… valstî faktiski nav alternatîvo sodusistémas…"

"…jåparedz, ka tiesas, ñemot vérå konkrétos lietas apståk¬us, tiesåjamåpersonîbu, nodarîjuma raksturu un radîto kaitéjumu, var uzdot nosacîtinotiesåtajam arî citus – likumå neparedzétus pienåkumus…"

"Jåparedz, ka, notiesåjot nosacîti, tiesa var noteikt pårbaudi uz laiku lîdz5 gadiem…"

"…nereti nosacîtu notiesåßanu piesprieΩ bez pamatojuma; praksé ir gadî-jumi, kad personu notieså nosacîti pat trîs reizes péc kårtas…"

"…tiesu praksé ir gadîjumi, kad pårbaudes laiks ir îsåks par piespriestobrîvîbas atñemßanu. Notiesåjot nosacîti, jånoteic minimåls brîvîbas at-ñemßanas sods, bet pårbaudes laiks – lielåks. Tas disciplinétu nosacîti no-tiesåto…"

"…daΩreiz pirmås instances tiesas liek nosacîti notiesåtajiem veikt pienå-kumus, kurus tie reåli nevar izpildît…"

"…prokurori bieΩi lüdz piemérot nosacîtu sodu, notiesåjot par noziedzîgunodarîjumu, ko nosacîti notiesåtais pastrådåjis pårbaudes laikå…"

"…nosacîti notiesåtajiem nevar likt novérst zaudéjumus, jo nav noregu-léts tå izpildes mehånisms…"

"… problémas rodas, ja nosacîti notiesåtajam ir pienåkums noteiktå laikånovérst kaitéjumu, bet viñß ir bezdarbnieks. Augståkå Tiesa un apgabal-tiesa uzskata bezdarbîbu par attaisnojoßu iemeslu ßå pienåkuma nepil-dîßanå un atce¬ to. Piemérs no prakses – persona bija notiesåta nosacîtiar brîvîbas atñemßanu uz 3 gadiem, liekot ßajå laikå atlîdzinåt kaitéjumu –120 Ls. Trîs gadu laikå tas netika izdarîts. Tiesa pieñéma lémumu pie-mérot reålu sodu. Apgabaltiesa to atcéla…"

"…datoram nepiecießams tîkla pieslégums LR IeM Informåcijas centram,lai varétu pårbaudît sodåmîbu, jo personas bieΩi noklusé datus, tåpéc re-zultåtå var tikt nepamatoti atkårtoti notiesåtas nosacîti…"

"…jåprecizé administratîvie pårkåpumi, péc kuru atkårtotas izdarîßanasvarétu lemt par spriedumå noteiktå soda reålu izpildi..."

"…nosacîti notiesåto vidü ir liels recidîvs…"

"…ir gadîjumi, kad pirmås instances tiesa par pårbaudes laikå pastrådåtonodarîjumu pieméro reålu sodu, bet apelåcijas instance to atce¬ un atkår-toti notieså nosacîti…"


"…ja tiesa nosacîti notiesåtajam nenosaka nekådus pienåkumus, viña uz-vedîbu praksé neviens nepårbauda…"

"…problémas daΩkårt rada tas, ka pirmstiesas izmekléßanå par vienu unto paßu tiesåjamo atrodas vairåkas viena veida kriminållietas (pieméram,par zådzîbu). Nosacîti notiesåtai personai péc vienas kriminållietas tiesådaΩkårt ienåk jauna lieta, kurå vairs nevar ñemt vérå 55. panta nosacîju-mus. Lîdz ar to züd visa nosacîtas notiesåßanas jéga…"

"…praksé ir maz gadîjumu, kad péc attiecîgu ieståΩu iesniegumiem nosa-cîta notiesåßana tiek aizståta ar reålu brîvîbas atñemßanu…"

"…svarîgi pievérst uzmanîbu situåcijai nosacîti notiesåtå ©imené, jo neretißie cilvéki terorizé savus tuviniekus. No vienas puses, notiesåtajam ir vai-råki bérni un negribas viñu likt cietumå, bet no otras puses, viñß tießi rådanegatîvu pieméru saviem bérniem..."

"…péc iepazîßanås ar daΩåda lîmeña tiesas spriedumiem, nav saprotams,kålab péc noziedzîga nodarîjuma pårbaudes laikå daΩas tiesas, atsaucotiesuz KL 49. pantu, pieméro sodu, kas ir vieglåks par ßajå pantå paredzéto.Tåpat nav skaidrs, kåpéc tiesas ignoré KL 55. panta 2. da¬å noteikto unpar jaunu noziedzîgu nodarîjumu piesprieΩ naudas sodu, neatce¬ot nosa-cîtu notiesåßanu…"

"…notiesåtie neizprot nosacîtas notiesåßanas bütîbu, uztver to kå atbrî-voßanu no atbildîbas…"

"…cietußie bieΩi uzskata, ka nosacîti notiesåtais faktiski ir palicis bezsoda…"

"…masu saziñas lîdzek¬i, kas veido sabiedrîbas viedokli, bieΩi raksturo no-sacîtu notiesåßanu kå atbrîvoßanu no atbildîbas un soda…"

"…sabiedrîba neizprot nosacîtas notiesåßanas bütîbu, uztver to kå atbrî-voßanu no soda…"

8899Tiesneßu viedoklis par nosacîtas notiesåßanas problémåm

VIII. NOSACÈTAS NOTIESÅÍANAS PROBL‰MASUN IESP‰JAMIE RISINÅJUMI

Atß˚irîga to tiesîbu normu izpratne, kuras reglamenténosacîtu notiesåßanu

PROBL‰MA

Prakses darbinieku vidü nav vienpråtîbas, interpretéjot likuma normas, kas definé nosacî-tas notiesåßanas noteikumus. Ne visas tiesîbu normas ir formulétas pietiekami precîzi, untas veicina atß˚irîgu nosacîtas notiesåßanas praksi.

IESP‰JAMAIS RISINÅJUMS

1. Lai novérstu atß˚irîgo tiesîbu normu interpretåciju, bütu lietderîgi veikt papildi-nåjumus KL 55. pantå, precizéjot nosacîtas notiesåßanas priekßnoteikumus un tåskårtîbu.

2. Tå kå Augståkås Tiesas lémums par nosacîtu notiesåßanu ir pieñemts 1993. gadåun faktiski skaidro nevis paståvoßå KL normas, bet spéku zaudéjußå KK noteiku-mus, bütu lietderîgi pieñemt jaunu Augståkås Tiesas lémumu vai veikt nosacîtasnotiesåßanas prakses apkopojumu. KL nav iespéjams izskaidrot visas nosacîtas no-tiesåßanas nianses, bet Augståkå Tiesa, formuléjot tås vadlînijas, varétu palîdzét ties-neßiem labåk izprast ßîs notiesåßanas kårtîbu.

3. Jåpilnveido arî policijas instrukcijas par nosacîtu notiesåßanu, un tas sekmétu efek-tîvåku darbu pårbaudes laikå.

4. Kriminålsodu izpildes likumå jåiek¬auj normas, kas skaidrotu nosacîtas notieså-ßanas izpildes kårtîbu.

5. Probåcijas likumå jådefiné probåcijas dienesta darbinieku tiesîbas un pienåkumisaistîbå ar nosacîtu notiesåßanu.

9900

Plaßåk jåpiesprieΩsabiedrîbå izcießamie kriminålsodi

PROBL‰MA

Alternatîvo sodu sistéma, kas aizståj brîvîbas atñemßanu, nav pietiekami efektîva, un tajosgadîjumos, kad brîvîbas ierobeΩoßana nav lietderîga, tiesas bieΩi vien neredz citu iespéju kåsodît vainîgo nosacîti.

Kaut gan KL ir paredzéti citi sodi, kas nav saistîti ar brîvîbas atñemßanu, tos plaßi nepie-méro. Atseviß˚i rajonu tiesneßi uzskata, ka vieglåk noteikt brîvîbas atñemßanu, nevis domåtpar to, kå nodroßinåt piespiedu darba vai naudas soda izpildi. Tådé¬ pilnå mérå netiekizmantotas iespéjas, ko dod Latvijas kriminålsodu sistéma. Izvéloties sodu, daΩreiz apsvertikai vienu alternatîvu – reålo vai nosacîto brîvîbas atñemßanu.


1. KL ir definéti ar brîvîbas atñemßanu nesaistîtie kriminålsodu veidi – piespiedudarbs un naudas sods. Tie jåpiesprieΩ aktîvåk, notiesåjot par nodarîjumiem, kurubîstamîba ir salîdzinoßi neliela.

2. Par noziedzîgiem nodarîjumiem lielåkå mérå jåsoda ar piespiedu darbu.

3. ˆemot vérå, ka, atbilstoßi KL, par smagiem un seviß˚i smagiem noziegumiem for-målu iemeslu dé¬ nereti atzîstami nodarîjumi, kuru bîstamîba ir salîdzinoßi neliela,jåat¬auj tiesåm vieglåkå soda noteikßana nekå likumå paredzétais sods (KL 49. pants)arî tådos gadîjumos, kad jau iepriekß sodîta persona atkårtoti pastrådåjusi smagusvai seviß˚i smagus noziegumus.

Nosacîtas notiesåßanas argumentåcijatiesas spriedumos

PROBL‰MA

Atbilstoßi KL 55. panta 4. da¬ai, nosacîti notiesåjot, tiesa spriedumå noråda apståk¬us, kurudé¬ tiek atzîts par lietderîgu sodu neizpildît, kå arî iemesli, kåpéc notiesåtajam uzdotiattiecîgie pienåkumi. DiemΩél tiesas ne vienmér pietiekami argumenté notiesåßanu no-sacîti.

Argumentu trükums vai to formåls izklåsts diskredité nosacîtas notiesåßanas institütu, radanotiesåtajai personai bezatbildîbas sajütu. Arî plaßai sabiedrîbai bieΩi vien nav saprotaminosacîtas notiesåßanas iemesli, un tå nereti tiek skaidrota ar tiesneßu korumpétîbu.

9911Nosacîtas notiesåßanas problémas un iespéjamie risinåjumi


Kriminålprocesa kodekså ir noteikts, ka tiesas spriedumam jåbüt pamatotam.Likumå ir visai grüti nodefinét pamatotîbas kritérijus, tomér tiesåm, lemjot par no-sacîtu notiesåßanu, jåargumenté tås izvéle.

Lai celtu tiesas spriedumu kvalitåti, ir svarîgi nodroßinåt to publisku pieejamîbu uncaurskatåmîbu. Tiesas spriedumu publiskoßana cels tiesneßu atbildîbas sajütu parveikto darbu, ka arî dos iespéju analizét spriedumus, apkopojot pozitîvo pieredzi unnovérßot juridiskås k¬üdas.

Pårbaudes laika ilgums, notiesåjot personu nosacîti

PROBL‰MA

Atbilstoßi KL 55. pantam, nosacîti notiesåjot, tiesa piesprieΩ pårbaudes laiku no seßiemméneßiem lîdz trim gadiem. Likumå nav norådes par attiecîbåm starp pårbaudes laiku unpiespriesto brîvîbas atñemßanas ilgumu. Plaßi sastopama tiesu prakse, kad pårbaudes laiksir vienåds ar piespriesto brîvîbas atñemßanas laiku vai pat îsåks par to.


1. Pårbaudes laika ilguma noteikßana ir tiesu kompetencé. Tomér nosacîtas no-tiesåßanas lo©ika ne¬auj tiesai absolütu brîvîbu ßajå jautåjumå, jo îpaßi, ja personajau bijusi nosacîti notiesåta ar brîvîbas atñemßanu. Ja tiesa nolémusi, ka pastrådå-tajam noziedzîgam nodarîjumam atbilst noteikts brîvîbas atñemßanas laiks, bet,ievérojot lietas apståk¬us, tiesa nav piespriedusi ßo sodu izpildît reåli, nav pie¬aujamaîsåka pårbaudes laika noteikßana par piespriesto brîvîbas atñemßanas laiku. Nosakotîsåku pårbaudes laiku, tiesa ne tikai atbrîvo personu no soda, bet faktiski arî saîsinato laiku, kurå personas uzvedîba pak¬auta kontrolei.

2. Atseviß˚os gadîjumos nosacîti notiesåtajam ir piespriesta brîvîbas atñemßana uzlaiku, kas ilgåks par trîs gadiem tåpéc, ka KL sankcija neparedz vieglåkå sodaiespéju. Íajos gadîjumos ir lietderîgåk, ñemot vérå KL 49. pantu, piespriest vieg-låku sodu par likumå paredzéto. Acîmredzot tad, ja tiesa neredz iespéju notiesåtpersonu ar brîvîbas atñemßanu uz 3 gadiem, uzskatot konkrétajå gadîjumå ßo sodupar påråk maigu, nav arî pamata notiesåt ßo personu nosacîti.

3. Jågroza KL 49. pants, at¬aujot tiesåm piespriest vieglåku sodu par likumå paredzétoarî tajos gadîjumos, ja persona iepriekß tikusi sodîta.

4. Nosacîtas notiesåßanas vadlînijås jåparedz, ka vispåréjos gadîjumos personai pie-spriestais brîvîbas atñemßanas laiks nedrîkst büt ilgåks par noteikto pårbaudes laiku.


Papildsodu nosacîta piesprießana

PROBL‰MA

KL 55. panta 1. da¬å paredzéts, ka personu var notiesåt nosacîti, piesprieΩot viñai brîvîbasatñemßanu, piespiedu darbu, arestu vai naudas sodu. KL 55. panta 5. da¬å teikts, ka,nosacîti notiesåjot, var piespriest arî papildsodus. Kaut gan pa lielåkai da¬ai likumå noteiktointerpreté kå iespéju kopå ar nosacîto pamatsodu piespriest arî reålu papildsodu, tomérsastopama tiesu prakse, kad tiesneßi piesprieΩ personåm nosacîtus papildsodus. (Pieméram,2000. gadå Rîgas pilsétas Zemgales priekßpilsétas tiesa nosacîti atñémusi tiesîbas vadîttransportlîdzekli, nosakot pårbaudes laiku uz 1 gadu.60)

Attiecîgå likuma interpretåciju kritiski vérté prokuratüra, policija un vairåki tiesneßi.


Lai novérstu atß˚irîgu normas izpratni un pretrunîgu tiesu praksi, KL 55. panta 5. da¬åbütu precîzi jånoråda, ka nosacîti notiesåtajam papildsods izpildåms reåli.

Augståkajai Tiesai ar savu lémumu arî bütu jånoteic, ka nosacîti notiesåtajam pie-spriestais papildsods obligåti izpildåms reåli, proti, kopß spriedums, ar kuru persona no-tiesåta nosacîti, likumîgi ståjies spékå.

Policijas kontrole, notiesåjot nosacîti

PROBL‰MA

Diametråli atß˚irîgi viedok¬i pausti sakarå ar policijas kontroles iespéju, notiesåjot nosacîti.

Atbilstoßi KL 45. pantam policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piesprieΩ, lai uzraudzîtupéc brîvîbas atñemßanas atbrîvotås personas uzvedîbu un pak¬autu to policijas iestådesnorådîtajiem ierobeΩojumiem. Respektîvi, policijas kontrole veicama péc personas atbrî-voßanas no ieslodzîjuma. Savukårt, tiesåjot nosacîti, tiesa nolemj reåli neizpildît piespriestosodu.

Tomér 50 no 99 aptaujåtajiem tiesneßiem uzskata, ka, notiesåjot nosacîti, bütu lietderîgiparedzét policijas kontroles iespéju. Íis viedoklis ir visai populårs, jo par galveno trükumusaistîbå ar nosacîtu notiesåßanu tiesneßi uzskata notiesåto nepietiekamu uzraudzîbu, unproblémas risinåjums tiek saskatîts policijas kontrolé.


60 Sk. Rîgas pilsétas Zemgales priekßpilsétas tiesas spriedumu 1-187/4-2000.


Policijas kontrole pår nosacîti notiesåtajiem nav pie¬aujama formålu apståk¬u dé¬ – touzsåk péc tam, kad reåli izciesta brîvîbas atñemßana, savukårt nosacîti notiesåtajiembrîvîba reåli netiek atñemta.

Tiesåm nav aizliegts noteikt policijas kontroli, notiesåjot nosacîti. Tomér ßajå ziñå irjåievéro, ka papildsods – policijas kontrole – tiks izpildîts, ja nosacîti notiesåtais pie¬auspårkåpumus, par kuriem tiesa nolems atcelt nosacîto notiesåßanu un reåli izpildît pie-spriesto brîvîbas atñemßanu. Nosacîta notiesåßana ir pie¬aujama, ja tiesa ieguvusi pårlie-cîbu, ka vainîgå laboßanås ir iespéjama bez reålas soda izcießanas; nav lo©iski piespriestnotiesåtajam papildsodu, kurß tiks izpildîts péc tam, kad nosacîti notiesåtais tiks atbrî-vots no brîvîbas atñemßanas iestådes.

Lai nodroßinåtu intensîvåku nosacîti notiesåto uzraudzîbu, tiesåm aktîvåk jåizmantoiespéja uzdot nosacîti notiesåtajiem papildu pienåkumus, proti, periodiski ierasties uzre©istråciju; nemainît dzîvesvietu bez kontroléjoßås institücijas at¬aujas; neapmeklét no-rådîtås vietas; noteiktå laikå atrasties savå dzîvesvietå.

Likumå jåparedz iespéja uzdot nosacîti notiesåtajiem pienåkumus, kas gan tießi nav pa-redzéti KL 55. pantå, bet ja, no tiesas viedok¬a, tie varétu pozitîvi ietekmét notiesåtåuzvedîbu un atturét viñu no jauniem pårkåpumiem.

Lai veicinåtu likuma vienåda veida interpretåciju, jautåjumu par policijas kontroles iz-mantoßanu bütu lietderîgi izskaidrot Augståkås Tiesas lémumå vai nosacîtas notieså-ßanas pieméroßanas vadlînijås.

Nosacîtas notiesåßanas bütîbas skaidrojumsnosacîti notiesåtajam

PROBL‰MA

Vairåki aptaujåtie tiesneßi un policijas darbinieki noråda, ka nosacîti notiesåtie bieΩi neiz-prot ßådas notiesåßanas bütîbu. Nereti, vértéjot to kå atbrîvoßanu no atbildîbas, viñi ne-izdara no notikußå pareizus secinåjumus.

Notiesåjot nosacîti, tiek mé©inåts dot cilvékam iespéju laboties, ietekméjot ar mazåk repre-sîviem lîdzek¬iem, tomér efekts no tå daΩreiz ir absolüti pretéjs – notiesåtajam veidojaspriekßstats, ka var pastrådåt noziedzîgu nodarîjumu un nesañemt par to nekådu sodu.

Paßi tiesneßi ieteic, ka bütu lietderîgi jau tiesas zålé izskaidrot nosacîti notiesåtajai personaißådas notiesåßanas noteikumus, akcentéjot, ka tå neatbrîvo personu no atbildîbas, bet ir


uzticéßanås, kas notiesåtajam ar priekßzîmîgu uzvedîbu jåattaisno. DiemΩél ne visi tiesneßitam pievérß uzmanîbu. Arî tad, ja tiesnesis rüpîgi izskaidro personai nosacîtas notiesåßanasbütîbu, attiecîgajå situåcijå persona ne vienmér ir spéjîga to pareizi izprast.


1. Atbilstoßi IeM instrukcijåm pienåkums izskaidrot nosacîti notiesåtajåm personåmnotiesåßanas bütîbu ir uzdots PITSI darbiniekiem. DiemΩél ne visas nosacîti no-tiesåtas personas norådîtajå laikå péc policijas uzaicinåjuma ierodas uz pårrunåm.DaΩi apzinåti ignoré policijas uzaicinåjumus, citi neuzskata tos par saistoßiem.

2. Ir svarîgi, lai uzreiz péc sprieduma nolasîßanas nosacîti notiesåtais vismaz galvena-jos vilcienos bütu informéts par nosacîti notiesåtå statusu un par viña pienåkumuierasties uz pårrunåm policijå.

3. Administratîvo pårkåpumu kodekså jåparedz atbildîba par ¬aunpråtîgu neieraßanosuz pårrunåm policijas iestådé.

4. Bütu lietderîgi sagatavot arî rakstiskos materiålus (4–6 lappußu broßüras), kas iz-skaidrotu nosacîtas notiesåßanas bütîbu un tiktu izsniegtas nosacîti notiesåtajampéc pårrunåm ar PITSI darbinieku.

Nosacîta notiesåßanapar smagiem un seviß˚i smagiem noziegumiem

PROBL‰MA

Personai, kas bijusi sodîta un atkal pastrådåjusi smagu vai seviß˚i smagu noziedzîgu no-darîjumu, atbilstoßi KL 49. panta 4. da¬ai nedrîkst piespriest vieglåku sodu, nekå paredzétsKL. Bet likums neaizliedz ßo personu notiesåt nosacîti. Izdarot grozîjumus KL 49. pantå,likumdevéjs ir gribéjis novérst iespéju, ka persona péc bîstama nodarîjuma sañem neadek-våti maigu sodu. Tomér efekts no tå ir minimåls un pat pretéjs gaidîtajam, jo nekas neliedztiesai pat par smagu vai seviß˚i smagu noziegumu noteikt sodu nosacîti. Pieméram, no-tiesåjot recidîvistu par jauna smaga nozieguma izdarîßanu, tiesai nav at¬auts noteiktmazåku reålo sodu, nekå paredzéts KL, bet nav juridisku ß˚érß¬u notiesåt ßo personu nosa-cîti, vispår nepiesprieΩot brîvîbas atñemßanu.


1. Formuléjot nosacîtas notiesåßanas vadlînijas, bütu jåparedz vispåréjie gadîjumi, kadtiesas var piespriest nosacîtu notiesåßanu par kriminålpårkåpumu un mazåk smagunoziegumu izdarîßanu, proti, ja persona tiek sodîta par jebkådu nodarîjumu aiz


neuzmanîbas vai tîßu pårkåpumu, par kuru maksimåli var piespriest brîvîbas at-ñemßanu lîdz 5 gadiem.

2. Nedrîkst kategoriski aizliegt tiesåm sodît nosacîti arî péc smaga un seviß˚i smaganozieguma. KL paredz, ka noziedzîgi nodarîjumi ir klasificéjami atbilstoßi mak-simålajam sodam, ko tiesa var par tiem piespriest. Tomér vairåkos pantos sankcijudiapazons ir ¬oti plaßs, un par smagiem vai seviß˚i smagiem noziegumiem ir atzîs-tami nodarîjumi, par kuriem tiesa var piespriest brîvîbas atñemßanu uz 6 méneßiemvai alternatîvos sodus. Tåpéc vispåréjs aizliegums piemérot nosacîtu notiesåßanupéc smagiem un seviß˚i smagiem noziegumiem nepamatoti saßaurinåtu tiesas iespé-jas izvéléties sodu, kas atbilstu konkrétajam noziedzîgam nodarîjumam.

3. Tajos gadîjumos, kad ik pieñemts lémums nosacîti notiesåt personu, kura pastrå-dåjusi smagu vai seviß˚i smagu noziegumu, tiesai îpaßi rüpîgi jåargumenté spriedumåpieñemtais lémums.

4. Jågroza KL 49. pants, at¬aujot tiesåm piemérot vieglåku sodu nekå likumå pare-dzétais arî tad, ja persona agråk bijusi sodîta. Pieméram, ja persona izdarîjusi nozie-gumu, par kuru paredzéta brîvîbas atñemßana uz laiku no 8 gadiem lîdz 15 gadiem,tiesa ßobrîd vienîgi var izvéléties starp reålo un nosacîto brîvîbas atñemßanu uz 8gadiem, kaut gan konkrétajå gadîjumå efektîvåka varétu büt reåla brîvîbasatñemßana uz 2 gadiem.

5. Nedrîkst ierobeΩot tiesas tiesîbas nosacîti notiesåt personu, kura mé©inåjusi izdarîtsmagu vai seviß˚i smagu noziegumu, vai gatavojusies tam, kå arî cilvéku, kurß tießinav piedalîjies noziegumå, bet küdîjis uz to vai atbalstîjis citus.

Nosacîta notiesåßanapéc vairåkiem noziedzîgiem nodarîjumiem

PROBL‰MA

KL nav noteikts, vai pie¬aujama personas nosacîta notiesåßana péc vairåkiem noziedzîgiemnodarîjumiem. Tåpéc tiesneßi daΩådi izprot ßo situåciju – daΩi domå, ka nosacîta no-tiesåßana nav pie¬aujama, ja ir notikußi vairåki noziedzîgi nodarîjumi, citi uzskata, ka ßimfaktam nav izß˚iroßas nozîmes, lemjot par nosacîtu notiesåßanu.


ˆemot vérå, ka KL nav speciåla aizlieguma, tiesa var nepiespriest reålu sodu arî tajosgadîjumos, kad persona pastrådåjusi vairåkus noziedzîgus nodarîjumus, kas saståv no


vairåkåm epizodém. Tomér legåla iespéja notiesåt nosacîti personu, kura vairåkkårt pår-kåpusi kriminåltiesiskos aizliegumus, neatbrîvo tiesu no pienåkuma vispusîgi novértétpersonas rîcîbu. Kad tiesa lemj par nosacîtu notiesåßanu personai, kas izdarîjusi vai-råkus likumpårkåpumus, tai jåpievérß îpaßa uzmanîba pieñemtå lémuma argumen-tåcijai.

Attiecîgie ieteikumi jånoformulé nosacîtas notiesåßanas vadlînijås.

Atkårtota nosacîta notiesåßanapéc jauna noziedzîga nodarîjuma pårbaudes laikå

PROBL‰MA

KL nav paredzéta iespéja personu atkårtoti notiesåt nosacîti péc jauna noziedzîga nodarî-juma pårbaudes laikå. Tomér tas likumå nav arî skaidri aizliegts. Tådé¬ tiesneßi atß˚irîgiinterpreté ßo normu.

Kaut gan Augståkås Tiesas plénuma lémums noteic, ka atkårtota nosacîta notiesåßana navparedzéta personåm, kas izdarîjußas noziegumus pårbaudes laikå, attiecîgå tiesu praksepaståv. Arî 38,6% aptaujåto tiesneßu pauΩ viedokli, ka atseviß˚os gadîjumos bütu jåpie¬aujnosacîti notiesåtajai personai piespriestå soda neizpildîßana vél péc tam, kad persona ir pa-strådåjusi jaunu noziedzîgu nodarîjumu pårbaudes laikå.

Ir arî prakse, kad tiesas par pårbaudes laikå pastrådåto noziedzîgo nodarîjumu pieméronaudas sodu un izpilda to patståvîgi, neatce¬ot nosacîtu notiesåßanu.


1. Lai novérstu atß˚irîgu tiesu praksi attiecîbå uz atkårtotu nosacîtu notiesåßanu, irvérts KL un Augståkås Tiesas lémumå (nosacîtas notiesåßanas vadlînijås) precîzidefinét iespéjamos tiesas lémumus par nosacîti notiesåtå likteni péc jauna nozie-dzîga nodarîjuma pårbaudes laikå.

2. Vispåréjos gadîjumos personai, kas pårbaudes laikå pastrådåjusi jaunu noziedzîgunodarîjumu, ir jåizcieß piespriestais sods reåli, respektîvi, nosacîta notiesåßana jå-atce¬.

3. Normatîvajos aktos jåparedz iespéja izñémuma kårtå, ñemot vérå îpaßus apståk¬us,nosacîti notiesåt atkårtoti. Tiesåm, pieméram, bütu jåat¬auj izñémuma veidå atkår-toti notiesåt nosacîti, ja persona ir pastrådåjusi jaunu noziedzîgu nodarîjumu aizneuzmanîbas, kå arî tad, ja par jauno nodarîjumu ir piespriests sods, kas nav saistîtsar brîvîbas atñemßanu.


4. Ja par jauno noziedzîgu nodarîjumu tiesa piespriedusi sodu, kurß nav saistîts arbrîvîbas ierobeΩoßanu (naudas sods vai piespiedu darbs), sods péc pirmå sprieduma,ar kuru persona bija notiesåta nosacîti, jåizpilda reåli. Arî ßajos gadîjumos, ievéro-jot îpaßos apståk¬us, bütu jåat¬auj tiesåm atkårtoti piespriest nosacîtu notiesåßanu.

Administratîvo pårkåpumu veidi,péc kuru izdarîßanas jålemj par nosacîti notiesåtajampiespriestå soda reålu izpildi

PROBL‰MA

Atbilstoßi KL 55. panta 9. da¬ai nosacîti notiesåtajam, kas izdarîjis pårbaudes laikå divusvai vairåkus administratîvos pårkåpumus, piespriestais sods var tikt izpildîts reåli un no-sacîtå notiesåßana atcelta. Likumå nav noteikti administratîvo pårkåpumu veidi, péckuriem var sekot reåla soda izpilde. Savukårt IeM Nosacîtas notiesåßanas un papildsoda –tiesîbu ierobeΩoßanas – izpildes instrukcijå un Augståkås Tiesas lémumå "Par Kri-minållikuma pieméroßanu, notiesåjot nosacîti vai atliekot sprieduma izpildîßanu" ir pa-redzéts, ka var tikt sodîta persona, kas izdarîjusi divus sabiedriskås kårtîbas pårkåpumus.Attiecîga neprecizitåte traucé izstrådåt viena veida praksi.

ˆemot vérå normatîvajos aktos noteikto, nav ßaubu, ka nosacîti notiesåtajam piespriestaissods var tikt izpildîts reåli, ja persona ir pastrådåjusi administratîvos pårkåpumus, kasapdraud sabiedrisko kårtîbu. Tomér APK 13. noda¬å ("Administratîvie pårkåpumi, kasapdraud sabiedrisko kårtîbu") ir definéti deviñi daΩådi nodarîjumi, bet tiesneßi pamatotinoråda, ka ne visi no tiem ir tik bîstami, lai péc tam atceltu nosacîtu notiesåßanu un reåliizpildîtu piespriesto sodu. Pieméram, daΩi tiesneßi pauΩ viedokli, ka saistîbå ar nosacîtasnotiesåßanas atcelßanu nav jåñem vérå APK 171. pantå paredzétais nodarîjums par alko-holisko dzérienu lietoßanu sabiedriskås vietås.

Savukårt daΩi visai bîstami nodarîjumi ir aprakstîti citås APK noda¬ås, un tie formålineapdraud sabiedrisko kårtîbu.


1. IeM nosacîtas notiesåßanas izpildes instrukcijå, kå arî Augståkås Tiesas lémumåbütu jåprecizé administratîvo nodarîjumu loks, péc kuriem nosacîti notiesåtajamreåli var tikt izpildîts piespriestais sods vai pagarinåts pårbaudes laiks.

2. Nebütu pareizi atcelt nosacîto notiesåßanu péc jebkådu divu administratîvo pår-kåpumu izdarîßanas. Ar tådu pieeju piespriestais sods bütu jåizpilda, pieméram, janosacîti notiesåtais divas reizes bütu ß˚érsojis ielu pie luksofora sarkanås gaismas vai


pårkåpis droßîbas jostu lietoßanas noteikumus. Tåpat nav pareizi saistît nosacîtasnotiesåßanas atcelßanu tikai ar sabiedriskås kårtîbas pårkåpumu.

3. Normatîvajos aktos visai grüti uzskaitît visu veidu administratîvos pårkåpumus,péc kuriem policijas darbiniekiem ir pienåkums informét tiesu, lai atceltu nosacîtonotiesåßanu. Tådé¬ vispareizåk bütu nosaukt attiecîgo administratîvo pårkåpumugrupas, paredzot, ka, péc policijas un tiesas ieskata, arî citi administratîvie pårkå-pumi varétu büt par iemeslu, lai atceltu nosacîtu notiesåßanu un reåli izpildîtusodu.

4. Jåparedz, ka nosacîto notiesåßanu var atcelt, ja persona ir izdarîjusi administratîvospårkåpumus:

kas apdraud sabiedrisko kårtîbu (neatkarîgi no APK noda¬as, kurå par to irparedzéta atbildîba);

kuri ir lîdzîgi noziedzîgajiem nodarîjumiem, par kuriem persona ir bijusi no-tiesåta nosacîti. (Pieméram, par kontrabandu notiesåtais izdara administratîvopårkåpumu – kontrabandu (APK 196. pants), par patvarîbu – nosacîti notie-såtais izdara administratîvi sodåmu patvarîbu (APK 176. pants); par autoavå-rijas izraisîßanu notiesåtais izdara administratîvu pårkåpumu transporta jomå,u. tml.);

kas saistîti ar narkotiku un alkohola lietoßanu, pieméram, transportlîdzek¬a va-dîßana alkoholisko dzérienu vai narkotisko vielu iespaidå;

par kuriem var piemérot administratîvo arestu.

Administratîvo pårkåpumu skaits,péc kuriem jålemj par nosacîti notiesåtajam piespriestå

soda reålu izpildi

PROBL‰MA

Nosacîti notiesåtajam piespriestais sods var tikt izpildîts reåli, ja viñß ir izdarîjis divus vaivairåkus administratîvos pårkåpumus. Tomér normatîvajos aktos nav precîzi norådîts, kåapré˚inåt administratîvo pårkåpumu skaitu.

Augståkås Tiesas lémumå "Par kriminållikuma pieméroßanu, notiesåjot nosacîti vai atlie-kot sprieduma izpildîßanu" ir sacîts, ka nosacîto notiesåßanu var atcelt, ja pårbaudes laikånosacîti notiesåtais izdarîjis ne mazåk par diviem sabiedriskås kårtîbas pårkåpumiem, kas


liecina par viña nevéléßanos laboties, un par katru no tiem viñam pamatoti piemérotsadministratîvais sods.

Nosacîtas notiesåßanas izpildes instrukcija noteic, ka PITSI darbiniekam jåinformé tiesa, janosacîti notiesåtais gada laikå ne mazåk par divåm reizém izdarîjis sabiedriskås kårtîbaspårkåpumus, par ko pamatoti pieméroti administratîvie sodi.

APK 38. pantå paredzéts, ka administratîvi sodîtå persona, kura kopß dienas, kad beigusiessoda izpilde, gada laikå nav izdarîjusi jaunu administratîvo pårkåpumu, ir atzîstama paradministratîvi nesodîtu.

KL 55. panta 9. da¬a nosaka: tiesa var pagarinåt pårbaudes termiñu uz 1 gadu vai pieñemtlémumu par piespriestå soda izpildi, ja nosacîti notiesåtais atkårtoti izdarîjis adminis-tratîvus pårkåpumus, par ko viñam uzlikti administratîvie sodi.

Respektîvi, par administratîvo pårkåpumu skaitu paståv trîs atß˚irîgi viedok¬i – tiesaijålemj par nosacîtas notiesåßanas atcelßanu vai par tås pagarinåßanu, ja nosacîti notiesåtais:

viena gada laikå izdarîjis divus administratîvos pårkåpumus;

viena gada laikå kopß dienas, kad ticis izpildîts sods par vienu administratîvopårkåpumu, ir izdarîjis jaunu pårkåpumu;

pårbaudes laikå, kurß var ilgt lîdz pat trîs gadiem, izdarîjis divus administratîvospårkåpumus.


1. Lai novérstu ßîs normas daΩådu interpretåciju, bütu lietderîgi to precizét, izdarotnepiecießamos grozîjumus normatîvajos aktos.

2. Notiesåjot nosacîti, ar tiesas spriedumu ir nolemts piespriesto sodu neizpildît, unpersonai tiek noteikts pårbaudes laiks. Par personas laboßanos un resocializåcijuliecina nosacîti notiesåta uzvedîba viså pårbaudes laikå. Nav pamata dalît pårbaudeslaiku un, vértéjot personas uzvedîbu viena gada laikå, ignorét tås uzvedîbu pirmsgada vai diviem. Respektîvi, instrukcijå par nosacîtu notiesåßanu bütu jånoråda, kapolicijas darbinieku pienåkums ir informét tiesu par nosacîti notiesåtå uzvedîbu,ja viñß pårbaudes laikå izdarîjis otru administratîvo pårkåpumu, par ko viñam pie-spriests administratîvais sods. APK 38. pantå teiktais nevar büt par ß˚érsli piesprieståsoda reålai izpildei vai pårbaudes laika pagarinåßanai, jo, izskatot policijas iesnie-gumu, tiesai büs jåizlemj jautåjums, kuram ir kriminåltiesiska, nevis administratîvanozîme.


3. IeM Informåcijas centram jåsniedz uzraudzîbas institücijai informåcija par admi-nistratîvajiem pårkåpumiem, ja tos izdarîjusi nosacîti notiesåta persona.

Kriminålpårkåpuma mé©inåjumatiesiskås sekas, ja pårkåpumu izdarîjusi

nosacîti notiesåta persona

PROBL‰MA

Atbilstoßi spékå esoßajåm tiesîbu normåm nosacîti notiesåtajai personai piespriestais sods vartikt izpildîts reåli, ja tå pastrådåjusi divus vai vairåkus administratîvos pårkåpumus.Tomér nedz KL, nedz nosacîtas notiesåßanas izpildes instrukcijå nekas nav teikts par tie-siskåm sekåm, ja nosacîti notiesåtais ir izdarîjis kriminålpårkåpuma mé©inåjumu.

Péc KL 15. panta persona, kas tîßi veikusi kådu darbîbu ar nolüku izdarît noziegumu, parkuru KL ir paredzéta brîvîbas atñemßana uz laiku lîdz 2 gadiem vai sods, kas nav saistîtsar brîvîbas atñemßanu, netiek saukta pie kriminålatbildîbas, ja no vainîgås personas ne-atkarîgu iemeslu dé¬ tai nav izdevies lîdz galam realizét noziedzîgo plånu. (Pieméram, navnekådu juridisku seku, ja kåds aizturéjis kabatzagli, kurß mé©inåjis nozagt 60 latu.)

Nav lo©iski, ja administratîva pårkåpuma dé¬ nosacîti notiesåtajam reåli var izpildît pie-spriesto kriminålsodu, bet mé©inåjumi izdarît kriminålpårkåpumus praktiski neietekménosacîti notiesåta likteni.

Kå atzîst PITSI darbinieki, viñi nesañem informåciju par kriminålpårkåpumu mé©inåju-miem, ko pastrådåjußas nosacîti notiesåtås personas. Savukårt policijas iestådes sniedz Infor-måcijas centram ziñas par personåm, kas sauktas pie kriminålatbildîbas, bet tad, ja krimi-nållieta netiek ierosinåta, informåcija par policijå izskatîtajiem materiåliem ne vienmértiek nodota Informåcijas centram.

Arî Sodu re©istra likums61 neparedz datu våkßanu par personåm, kas mé©inåjußas izdarîtkriminålpårkåpumus.


1. Negatîvi vértéjams fakts, ka, atbilstoßi müsu tiesîbu normåm, persona, kurai navizdevies izdarît kriminålpårkåpumu, pilnîgi atbrîvojama no pienåkuma atbildét parizdarîto.


61 Sodu re©istra likums, pieñemts 2001. gada 11. oktobrî. "Latvijas Véstnesis", 31.10.2001.

2. Mé©inåjums pastrådåt kriminålpårkåpumu nosacîtas notiesåßanas laikå liecina, kapersonas laboßanås bez reålas kriminålsoda izpildes nav devusi rezultåtu.

3. Nav pareizi, ja kriminålpårkåpuma mé©inåjums neietekmé nosacîti notiesåtå lik-teni, tomér nebütu pareizi pielîdzinåt kriminålpårkåpuma mé©inåjumu pabeigtamnoziedzîgam nodarîjumam un automåtiski atcelt nosacîtu notiesåßanu. Kriminål-pårkåpuma mé©inåjums, tåpat arî administratîvais pårkåpums, jåvérté kå fakts,kura dé¬ PITSI darbiniekiem un tiesai jåizvérté nosacîti notiesåtå lieta un nepie-cießamîbas gadîjumos jålemj par pårbaudes laika pagarinåjumu, nosacîtas notieså-ßanas atcelßanu vai par jaunu pienåkumu noteikßanu.

4. Administratîvo pårkåpumu kodekså bütu jåparedz atbildîba par kriminålpårkåpumamé©inåjumu.

Nosacîta notiesåßana par jaununoziedzîgu nodarîjumu,kas veikts péc pårbaudes laika aprites

PROBL‰MA

Saskañå ar KL 63. panta 3. da¬u nosacîti notiesåtais, kas pårbaudes laikå nav veicis nozie-dzîgus nodarîjumus, atzîstams par nesodîtu. Tådéjådi personai ir anulétas visas noziedzîganodarîjuma kriminåltiesiskås sekås, un tiesas nereti secina, ka, izskatot jaunu kriminål-lietu, nav pamata ñemt vérå agråk veikto noziedzîgo nodarîjumu un iepriekß piemérotonosacîto notiesåßanu, respektîvi, ßis fakts nevar ietekmét lémumu par konkrétås personasatkårtotu notiesåßanu nosacîti.


1. Nebütu pareizi aizliegt tiesåm nosacîti sodît personas, kas agråk jau bijußas sodîtasnosacîti un péc pårbaudes laika ir pastrådåjußås jaunus nodarîjumus.

2. Tå kå müsu kriminåltiesîbås paståv sodåmîbas dzéßanas vai noñemßanas tiesîbuinstitüts, péc pårbaudes laika nosacîti notiesåta persona atzîstama par nesodîtu uniepriekßéjå pårkåpuma dé¬ nedrîkst pastiprinåt tås atbildîbu vai saskatît kvalificétanoziedzîga nodarîjuma saståva pazîmes.

3. Tomér, vértéjot tiesåjamå personîbu, tiesai jåievéro iepriekßéjås nosacîtås notie-såßanas fakts. Pirms atkårtoti nosacîti notiesåt personu, kura jau agråk par citu no-ziedzîgu nodarîjumu ir tikusi sodîta nosacîti, tiesai rüpîgi jåizvérté lietas apståk¬i,vainîgå personîba, kå arî apståk¬i, kas saistîti ar iepriekßéjo nosacîto notiesåßanu. Ja


péc attiecîgås analîzes tiesa secina, ka personai var neizpildît piespriesto sodu,pie¬aujama pårkåpéja atkårtota nosacîta notiesåßana.

Nosacîti notiesåtas personas sodîßanapar nodarîjumiem, kas pastrådåti pirms nosacîtas

notiesåßanas

PROBL‰MA

Augståkås Tiesas lémums "Par kriminållikuma pieméroßanu, notiesåjot nosacîti vai atliekotsprieduma izpildîßanu" noråda, ka tad, ja tiesa péc sprieduma par nosacîtu notiesåßanukonstaté, ka notiesåtais iepriekß izdarîjis vél citu noziegumu, izskatot lietu par pirmonoziegumu, tiesa var arî notiesåt nosacîti, ja ßåda soda piesprießanai ir likumå paredzétaispamats.

Tomér ir iespéjama arî situåcija, kad persona nosacîti notiesåta nevis par pédéjo, bet parpirmo noziedzîgo nodarîjumu, bet vélåk tiesai jålemj par soda noteikßanu sakarå ar nå-kamo noziedzîgo nodarîjumu un galîgo sodu.

Atbilstoßi KPK 131. pantam ir pie¬aujama kriminållietu sadalîßana. Arî tå rezultåtå iriespéjama situåcija, ka, notiesåjot personu nosacîti péc vienas kriminållietas, péc zinåmalaikå jåizlemj personas liktenis saistîbå ar citu noziedzîgu nodarîjumu.


Ja persona ir pastrådåjusi vairåkus noziedzîgus nodarîjumus, bet nosacîta notiesåßana irjau bijusi piespriesta, izskatot da¬u no tiem, tiesai, kad tå izskata påréjås kriminållietas,nav obligåti jåatce¬ nosacîta notiesåßana. Tåpat obligåti nav jåsaglabå paståvoßais stå-voklis, atkal notiesåjot par jaunu noziedzîgu nodarîjumu nosacîti.

Izlemjot ßo jautåjumu, tiesai jåñem vérå KL 50. un 55. pantå paredzétie noteikumi. Jadivi vai vairåki noziedzîgi nodarîjumi ir tikußi pastrådåti, iekams persona notiesåtanosacîti, izskatot jaunu kriminållietu, tiesai vispusîgi jåizvérté vainîgå personîba unpastrådåtie nodarîjumi. Ja tiesa secina, ka arî par vairåkiem noziegumiem konkrétåpersona var tikt notiesåta nosacîti, nosakot galîgo sodu, tå var neatcelt nosacîto notie-såßanu. Ja tiesa neredz iespéjas saglabåt nosacîto notiesåßanu, piespriestais sods jåizpildareåli.


Noziedzîgs nodarîjums pårbaudes laikå,kuru konstaté péc pårbaudes laika beigåm

PROBL‰MA

Normatîvajos aktos nav konkréti noteikts, kå jårîkojas, ja nosacîti notiesåtais pårbaudeslaikå ir izdarîjis jaunu noziegumu, bet tas atklåjas péc pårbaudes laika.


Tå kå nosacîtas notiesåßanas galvenais nosacîjums ir atturéßanås no jauniem noziedzî-giem nodarîjumiem, jåsecina, ka personai, kas pastrådåjusi jaunu noziedzîgu nodarîjumupårbaudes laikå, piespriestais sods izpildåms reåli, un nosacîta notiesåßana atce¬ama.Kaut gan jauna noziedzîga nodarîjuma fakts tiek atklåts péc pårbaudes laika aprites,personai ne tikai jåpiesprieΩ sods par jauno likumpårkåpumu, bet arî jåizpilda sods péciepriekßéjå sprieduma. Respektîvi, tiesåm arî ßajå situåcijå ir jåñem vérå KL 55. panta10. da¬a, kas definé soda saskaitîßanas un aizståßanas kårtîbu.

Kopéjais sods par abiem noziedzîgajiem nodarîjumiem var tikt noteikts un izpildîts tikilgå laikå, kamér nav ieståjies noilgums par noziedzîgo nodarîjumu, kas pastrådåts pår-baudes laikå.

Pårbaudes laikapagarinåßana nosacîti notiesåtajai personai

PROBL‰MA

Atbilstoßi KL 55. panta 9. da¬ai tiesa var pagarinåt nosacîti notiesåtajam pårbaudes laikupar vienu gadu, ja persona nepilda savus pienåkumus vai izdara administratîvos pår-kåpumus. Tomér normatîvajos aktos:

nav plaßi definéti pårbaudes laika pagarinåßanas priekßnosacîjumi (likums noteic, katiesa var pieñemt lémumu atcelt nosacîtu notiesåßanu un piespriestå soda izpildi vai arîvar pagarinåt pårbaudes laiku, tomér nav noteiktu kritériju, péc kuriem tiesa pieñemto vai citu lémumu);

nav noteikts, cik reiΩu péc kårtas tiesa var pagarinåt personai pårbaudes laiku parvienu gadu.



Par pårbaudes laika pagarinåßanu tiesa lemj péc sava ieskata, vispusîgi novértéjot per-sonas uzvedîbu pårbaudes laikå. Ieteikumus par laika pagarinåßanu bütu lietderîgi iz-klåstît Augståkås Tiesas lémumå vai tiesu prakses apkopojumå.

Tå kå pårbaudes laika pagarinåßana ir alternatîva reålai soda izpildei, tiesa var to pie-mérot, ja ir pårliecinåta, ka, neraugoties uz pårbaudes laikå izdarîtajiem pårkåpumiemvai pienåkumu neievéroßanu, persona tomér var laboties, neizcießot reålo sodu. Res-pektîvi, pårbaudes laika pagarinåßana ir lietderîga, kad persona nav pildîjusi noteiktospienåkumus vai izdarîjusi administratîvos pårkåpumus, bet ir konstatéti atbildîbu mîk-stinoßi apståk¬i un ir pamats uzskatît, ka nåkotné persona neizdarîs jaunus pårkåpumus.Ja persona ir apzinåti izvairîjusies no pienåkumu pildîßanas, tîßi izdarîjusi adminis-tratîvos pårkåpumus un tås uzvedîba liecina, ka péc nosacîtas notiesåßanas persona navizdarîjusi nepiecießamos secinåjumus un nav såkusi laboties, pårbaudes laika pagari-nåßana nav ieteicama, un tiesai jåapsver iespéja reåli izpildît iepriekß piespriesto krimi-nålsodu.

Lemjot par nosacîti notiesåtås personas pårbaudes laika pagarinåßanu, tiesåm jåñemvérå, ka likums neparedz iespéju pagarinåt to uz îsåku posmu par vienu gadu. Atkår-tota pårbaudes laika pagarinåßana nav pie¬aujama.

Pienåkumu noteikßana, notiesåjot nosacîti

PROBL‰MA

KL 55. panta 6. da¬å uzskaitîti pienåkumi nosacîti notiesåtajai personai. Íis uzskaitî-jums ir izsme¬oßs, un tiesa var vienîgi lemt par attiecîgo pienåkumu noteikßanu vai neno-teikßanu.

Tå kå iespéjamo pienåkumu saraksts nav plaßs un tajå nav minéti vairåki lîdzek¬i, kas varé-tu efektîvi ietekmét nosacîti notiesåtå laboßanos, tiesai jånodroßina iespéja noteikt ßîm per-sonåm arî citus, likumå tießi neparedzétus pienåkumus.


1. KL ir jåparedz iespéja piespriest nosacîti notiesåtajiem pienåkumus, kas tießi navparedzéti KL 55. panta 6. da¬å, ja ir pamats uzskatît, ka tie pozitîvi ietekmés no-tiesåtå uzvedîbu un palîdzés viñam laboties.


2. Kaut gan nav iespéjams uzskaitît KL visus iespéjamos pienåkumus, ir lietderîgiatzît, ka KL 55. panta 6. da¬å pienåkumu uzskaitîjums nav izsme¬oßs un ka tiesasvar izvirzît nosacîti notiesåtajiem citus, likumå tießi neparedzétus pienåkumus.

3. ˆemot vérå lietas apståk¬us, vainîgå personîbu, kå arî pienåkuma îstenoßanas iespé-jas konkrétajå teritorijå, tiesas varétu, pieméram, prasît no nosacîti notiesåtå:

såkt måcîties vai turpinåt måcîbas;

apmeklét un noklausîties speciålus kursus;

iegüt specialitåti;

piedalîties speciålås programmås (pieméram, psiholo©iskås palîdzîbas pro-grammå);

iesaistîties sabiedrîbai derîgos darbos (ßå pienåkuma îstenoßana un uzraudzîbabütu jåveic paßvaldîbas dienestam, kas nodroßina piespiedu darbus noteiktajåteritorijå);

ar savu darbu cietußå labå segt radîtos zaudéjumus;

atturéties no alkohola un narkotiku lietoßanas u. tml.

3. Jåñem vérå, ka arî tagad iespéjamo pienåkumu klåsts ir plaßåks par KL 55. panta6. da¬å paredzéto – notiesåjot nosacîti nepilngadîgo, tiesa par pienåkumu var uzdotlikumå paredzétos audzinoßa rakstura lîdzek¬us. 2004. gada 1. janvårî ßis uzskai-tîjums tiks vél paplaßinåts. Svarîgi, ka, notiesåjot nosacîti, tiesa varés likt nepiln-gadîgajiem veikt sabiedrisko darbu. Acîmredzot bütu lo©iski pie¬aut ßå pienåkumanoteikßanu arî pilngadîgai personai.

Nosacîti notiesåtajam piespriesto pienåkumugrozîßana un atcelßana

PROBL‰MA

Latvijas KL paredz iespéju pilnîgi vai da¬éji atcelt nosacîti notiesåtajam piespriestos pie-nåkumus. Savukårt tiesai un policijai ir minimålas iespéjas veikt pienåkumu kori©éßanu –to grozîßana un jaunu pienåkumu noteikßana pårbaudes laikå nav paredzéta. Tåpat no-teikto pienåkumu nedrîkst aizståt ar kådu citu, pat likumå tießi paredzétu.


ˆemot vérå, ka pårbaudes laiks ir visai ilgs un pienåkumi, kas bija aktuåli tå såkumå, vark¬üt mazåk iedarbîgi, bet, savukårt, par nozîmîgiem var k¬üt kådi citi ierobeΩojumi, iespé-jas trükums grozît nosacîti notiesåtajiem pienåkumus mazina nosacîtas notiesåßanas efek-tivitåti.

Èpaßa nozîme jauniem pienåkumiem var büt, pieñemot lémumu par pårbaudes laika paga-rinåßanu.


1. KL jåparedz iespéja ne tikai atcelt noteiktos pienåkumus, bet arî grozît tos, kå arîaizståt ar citiem ierobeΩojumiem. KL 55. panta 8. da¬a var tikt formuléta ßådi:"Tiesa nosacîti notiesåtajam pårbaudes laikå uzdotos pienåkumus var grozît, aizståtar citiem, kå arî pilnîgi vai da¬éji atcelt."

2. Uzraudzîbas institücijas darbiniekiem jåbüt tiesîbåm kori©ét pienåkumu izpildi.Paßlaik PITSI darbinieki var at¬aut nosacîti notiesåtajiem mainît dzîvesvietu.Lîdzîgi bütu jåparedz, ka uzraudzîbas darbinieki var noteikt:

nosacîti notiesåto re©istråcijas periodiskumu;

vietas, kur personai jåårstéjas no alkoholisma, narkomånijas un toksikomånijas,un laiku, kad personai jåatrodas savå dzîvesvietå.

Resocializéjoßais darbs ar nosacîti notiesåto

PROBL‰MA

Tiesas lémums par nosacîtu notiesåßanu pats par sevi negaranté likumpårkåpéju laboßanos.Personas uzvedîba var tikt uzraudzîta, tomér ne mazåk svarîgi veikt resocializéjoßo darbu,iesaistot personu speciålås programmås, pieméram, specialitåtes apgüßanas kursos, årstéßanåno alkoholisma un narkomånijas, psiholo©iskås palîdzîbas programmås, valodas apgüßanaskursos, pulciños, utt.


1. Ar nosacîti notiesåtajiem, tåpat kå ar personåm, kas pirms termiña nosacîtiatbrîvotas no soda izcießanas, strådås probåcijas dienests, kas tiek veidots Latvijå.

2. Saskañå ar sociålo pakalpojumu un sociålås palîdzîbas likumu paßvaldîbåm ir jå-sniedz iedzîvotåjiem sociålås rehabilitåcijas pakalpojumi.


3. Svarîgi, lai valsts un paßvaldîbas atbalstîtu vai finansiåli nodroßinåtu speciålu pro-grammu izveidoßanu nosacîti notiesåtajiem.

4. Speciålas programmas nosacîti notiesåtajiem var veidot arî nevalstiskås organizåci-jas, pieméram, konfesionålås organizåcijas, labdarîbas fondi u. c. Attiecîgå pieredzeir jåpopularizé, bet valsts, savukårt, var to veicinåt, pieß˚irot nodok¬u atlaides orga-nizåcijåm, kas strådå ßajå jomå.

5. Jåaizveido pieejamo programmu re©istrs. Informåcija par speciålåm programmåmpalîdzétu tiesåm piespriest nosacîti notiesåtajiem efektîvus un izpildåmus pienåku-mus. Acîmredzot ßis darbs büs jåveic jaunveidojamajam probåcijas dienestam.

Nosacîtas notiesåßanas veidi

PROBL‰MA

Vairåkås valstîs, atkarîbå no pastrådåtå noziedzîga nodarîjuma veida un likumpårkåpéjapersonîbas, tiesa var notiesåt nosacîti – ar uzraudzîbu vai bez tås.

Nosacîta notiesåßana bez uzraudzîbas nozîmé, ka péc notiesåßanas personas uzvedîba îpaßinetiek kontroléta, persona neatrodas probåcijas dienesta uzskaité un ar viñu nestrådåattiecîgå dienesta darbinieki. Tomér, ja ßî persona izdara jaunus noziegumus vai adminis-tratîvos pårkåpumus, viñai piespriestais sods var tikt izpildîts reåli.

Kad tiesa uzskata par nepiecießamu veikt ar nosacîti notiesåto resocializéjoßus pasåkumus unkontrolét viñu, kå arî tajos gadîjumos, kad nosacîti notiesåtajam ir pienåkums noteiktålaikå atrasties savå dzîvesvietå, nemainît dzîvesvietu, u. tml., tiesa piesprieΩ nosacîtu no-tiesåßanu ar uzraudzîbu.

Latvijas KL ir paredzéta vienîgi nosacîta notiesåßana ar uzraudzîbu. Neidentificéjot nosa-cîti notiesåto vidü tos, kuri prasa seviß˚u uzmanîbu, un tos, kuru laboßanås iespéjama bezîpaßas kontroles, pietiekami racionåli netiek izmantoti PITSI resursi. Veicot uzraudzîbasdarbus ar visiem nosacîti notiesåtajiem, PITSI darbinieki ir pårslogoti un nav spéjîgi pie-vérst lielåku uzmanîbu tiem, kuriem tå tießåm ir nepiecießama. Pieméram, policijas darbi-niekam ne retåk kå reizi ceturksnî jåapmeklé tås personas, kas bijußas nosacîti notiesåtas parbraukßanu reibuma ståvoklî, dzîvesvieta, kaut gan lietderîgåk bütu izmantot to laiku, aktî-våk kontroléjot personu, kura bijusi nosacîti notiesåta par huligånismu.

Latvijas KL pie¬auj personas nosacîtu notiesåßanu ar obligåtu policijas iestådes uzraudzîbu.Daudzås valstîs lîdzås nosacîti notiesåßanai paståv arî citi juridiskie mehånismi, kas paredz


personas notiesåßanu, reåli neizpildot sodu. ˆemot vérå årzemju pieredzi, daΩi no tiemvarétu tikt ieviesti arî Latvijå.


1. KL jåparedz nosacîta notiesåßana ar uzraudzîbu un bez tås. Tåda diferencéßana palî-dzétu racionålåk izmantot cilvéku un finanßu resursus, veikt efektîvåku kontroli pårnosacîti notiesåtajiem, kad tå tießåm nepiecießama.

2. Nosacîta notiesåßana bez uzraudzîbas jåizmanto gadîjumos, kad tiesa ir pårlieci-nåta, ka nav nepiecießamîbas uzraudzît personu un nosacîti notiesåtajam netiksuzdoti pienåkumi, kuru izpilde prasa sistemåtisku kontroli. Plaßi nosacîtu notieså-ßanu bez uzraudzîbas var prognozét, notiesåjot personu par noziedzîgu nodarîjumuaiz neuzmanîbas.

3. Pareizu izvéli starp nosacîtu notiesåßanu ar uzraudzîbu vai bez tås tiesai palîdzésizdarît probåcijas dienesta darbinieki, gatavojot izvértéßanas ziñojumus par likum-pårkåpéjiem. Jåñem vérå, ka tiesai nebüs pienåkuma notiesåt nosacîti bez uzrau-dzîbas – visos gadîjumos, kad tiesa uzskatîs par nepiecießamu, tå varés noteikt kon-troli pår notiesåto.

4. KL 55. panta 1. da¬a varétu büt formuléta ßådi: "Ja, nosakot sodu brîvîbas atñem-ßanas, piespiedu darba, aresta vai naudas soda veidå, tiesa ñem vérå noziedzîgånodarîjuma raksturu un radîto kaitéjumu, vainîgå personîbu un citus lietas ap-ståk¬us un iegüst pårliecîbu, ka vainîgais, sodu neizcießot, turpmåk neizdarîs likum-pårkåpumus, tå vainîgo var notiesåt nosacîti. Nepiecießamîbas gadîjumå tiesa varnoteikt nosacîti notiesåtå uzraudzîbu, ko îsteno probåcijas dienests."

5. Lîdzås nosacîtai notiesåßanai KL var paredzét iespéju atlikt kriminålsoda piesprie-ßanu. Íis tiesîbu institüts atß˚iras no nosacîtas notiesåßanas ar to, ka, nosakot pår-baudes laiku, tiesa nepiesprieΩ personai sodu, bet péc pårbaudes laika lemj, vai cil-véku var atbrîvot no soda izcießanas, vai tomér jåpiesprieΩ reåls sods.

6. Likumå varétu paredzét kombinétu nosacîto notiesåßanu ar reålo sodu. Tas nozîmé,ka tiesa nosaka vainîgajam sodu, da¬a no kura jåizcieß reåli, bet påréjais nebüs jå-izcieß, ja pårbaudes laikå persona labosies un neizdarîs jaunus pårkåpumus. (Íistiesîbu institüts ir lîdzîgs nosacîtai pirmstermiña atbrîvoßanai, tomér, atß˚irîbå notås, lémums par personas atbrîvoßanu no reåla soda tiek pieñemts ar notiesåjoßospriedumu, nevis péc noteiktas pamatsoda da¬as izcießanas.)


Nosacîti notiesåtå pienåkumsnoteiktå laikå novérst radîto kaitéjumu

PROBL‰MA

Atbilstoßi KL 55. panta 6. da¬ai, notiesåjot personu nosacîti, tiesa var uzdot personai pie-nåkumu novérst radîto kaitéjumu noteiktå termiñå. Tomér, kå noråda prakses darbinieki,ßis pienåkums ne vienmér ir precîzi izpildåms.

Policijas darbinieki, kas veic nosacîti notiesåto uzraudzîbu, ne vienmér sadarbojas ar tiesuizpildîtåjiem. DaΩkårt péc uzdotå pienåkuma atlîdzinåt par kaitéjumu izpildraksti tiekatsütîti atpaka¬ piedzinéjiem bez izpildes.

Ir gadîjumi, kad Augståkå Tiesa un apgabaltiesas atce¬ pienåkumu novérst radîto kaitéjumu,norådot, ka nosacîti notiesåtais nestrådå un viñam nav ienåkumu avotu.


1. Attiecîgo problému iemesls nav normatîvås båzes nesakårtotîba, bet gan pavirßadienesta pienåkumu izpilde. Policijas darbiniekiem jåkontrolé nosacîti notiesåtåpienåkumi un tad, ja personai jåatlîdzina radîtais kaitéjums, jåsadarbojas ar tiesu iz-pildîtajiem. Tiesu izpildîtajiem, savukårt, precîzi jåievéro Tiesas un citu institücijunolémumu izpildes instrukcijas62 prasîbas. Par dienesta pienåkumu nevérîgu pildî-ßanu attiecîgås amatpersonas var tikt sauktas pie disciplinårås atbildîbas.

2. IeM instrukcijå ir lietderîgi detalizétåk norådît policijas darbinieku rîcîbu, ja per-sonai, kas atrodas uzraudzîbå, ir pienåkums noteiktå laikå atlîdzinåt nodarîtokaitéjumu.

3. Atbilstoßi KL 55. panta 8. da¬ai tiesa var atcelt nosacîti notiesåtajam pårbaudeslaikå uzdotos pienåkumus. Ja persona nestrådå un viñai nav ienåkumu avotu, tiesavar atcelt arî pienåkumu atlîdzinåt radîto kaitéjumu. To var darît, lai formåluiemeslu péc nebütu reåli jåizpilda sods personai, kura fiziski nav spéjîga kompensétradîto kaitéjumu un tådéjådi nevar veikt uzdoto pienåkumu.

Attiecîgå pienåkuma atcelßanu nedrîkst pie¬aut, ja nosacîti notiesåtais izvairås noizpildes un viñam ir pietiekami lîdzek¬i, lai izpildîtu saistîbas.


62 Tiesas un citu institüciju nolémumu izpildes instrukcija. Tieslietu ministrija, 03.03.1999.

Jåñem vérå, ka ßå pienåkuma atcelßana pilnîbå neatbrîvo notiesåto no pienåkumakompensét kaitéjumu, bet vienîgi nesaista tå izpildi ar nosacîtas notiesåßanas sa-glabåßanu vai atcelßanu. Tomér ßîs juridiskås nianses nosacîti notiesåtajai personaivar büt visai grüti saprotamas un tådé¬ var tikt nepareizi interpretétas.

4. Pirms nosacîti notiesåtajam uzdot pienåkumu novérst radîto kaitéjumu, tiesai vis-pusîgi jånovérté notiesåtå labklåjîbas lîmenis, materiålais ståvoklis, kå arî spéjanopelnît naudu, lai kompensétu kaitéjumu. Kaut gan notiesåtajam neapßaubåmijåkompensé radîtais kaitéjums, ne vienmér ir jéga saistît reålå soda nepiesprießanuar pienåkumu kompensét radîto kaitéjumu lîdz noteiktam laikam.

5. Vairumå gadîjumu atbrîvoßana no pienåkuma novérst radîto kaitéjumu vértéjamanegatîvi. Ja persona attaisnojoßa iemesla péc nevar noteiktajå laikå izpildît ßo pie-nåkumu, lietderîgåk to nevis atcelt, bet pagarinåt tå izpildes laiku.

6. KL 55. panta 8. da¬å jåizdara grozîjumi, paredzot iespéju ne tikai atcelt noteiktospienåkumus, bet arî mainît tos, kå arî grozît izpildes laiku.

Nosacîti notiesåto uzraudzîba

PROBL‰MA

Uzraudzîba pår nosacîti notiesåtajiem nav pietiekami efektîva.

Nosacîti notiesåtie bieΩi nejüt pårmaiñas savå dzîvé sakarå ar nosacîtu notiesåßanu, viñuuzvedîba pårbaudes laikå parasti ¬oti maz ietekmé to likteni. BieΩi vien nosacîti notiesåta-jam pievérß uzmanîbu tikai péc tam, kad tas ir pastrådåjis jaunu noziedzîgu nodarîjumu.

Kontrole pår nosacîti notiesåto ir visai formåla. Personas rehabilitåcija tiek veikta ¬oti zemålîmeni.

Nereti nosacîti notiesåtie neizjüt notiesåßanas faktu, bet atzîst tiesas lémumu par atbrî-voßanu no atbildîbas. Tas ne tikai neattur no jauniem likumpårkåpumiem, bet pat vei-cina tos.

Redzot nosacîti notiesåto reålo ståvokli un efektîvas uzraudzîbas trükumu, apkårtéjie cil-véki secina, ka müsu tiesîbu sistéma nenodroßina noziedznieku sodîßanu, bet faktiski atbrîvoviñus no atbildîbas. Tas padzi¬ina nihilisma lîmenî valstî, liek ßaubîties par tiesiskajåmvértîbåm.



1. Efektîva nosacîti notiesåto uzvedîbas kontrole nenozîmé, ka kontroléjoßås institü-cijas darbiniekam katru brîdi jåbüt lîdzås attiecîgajai personai. Tomér svarîgi izvei-dot tådu mehånismu, kas ¬autu sañemt informåciju par visiem pårkåpumiem, koizdara nosacîti notiesåtais. Un vél svarîgåk – ne vien fiksét pårkåpumus, bet veiktpasåkumus to novérßanai.

2. Nosacîti notiesåto personu kontroles mehånisms ir jåreformé. Paßlaik kontrolesfunkcija ir uzdota policijai. Tomér PITSI nav spéjîga veikt efektîvu kontroli. PITSI(nåkotné – Valsts probåcijas dienestam) jåbüt koordinéjoßai institücijai, kas no-droßina citu organizåciju sadarbîbu, lai efektîvi palîdzétu nosacîti notiesåtajamlaboties.

3. Pilnveidojot nosacîti notiesåto uzraudzîbas mehånismu, jådefiné ne tikai policijasun probåcijas dienesta loma tajå, bet darbå ar nosacîti notiesåtajiem jåiesaista arîpaßvaldîbas un nevalstiskås organizåcijas.

4. Nosacîti notiesåto uzraudzîbas organizåcijas mehånisms jåatspogu¬o Valsts probå-cijas likumå un citos normatîvajos aktos.

Statistika par nosacîtu notiesåßanu

PROBL‰MA

Neraugoties uz recidîvisma analîzes nozîmîgumu, statistikas dati par recidîvisma lîmeni irnepilnîgi un apßaubåmi. Tåpéc nav iespéjams spriest par kriminålsodu efektivitåti un tosistémas pilnveidoßanas virzieniem.

Valstî nav apkopoti dati par recidîviem to personu vidü, kuras agråk tikußas notiesåtasnosacîti. Tomér vairåki tiesneßi izsaka baΩas, ka recidîva procents ßo personu vidü varétubüt ¬oti iespaidîgs.

TM sistemåtiski apkopo datus par notiesåto personu skaitu, kuråm ir sodåmîba. Ja personaagråk bijusi notiesåta nosacîti vai sodåmîba tikusi dzésta vai atcelta, jauns noziedzîgsnodarîjums pårskatå netiks atspogu¬ots kå recidîvs.

IeM Informåcijas centrå, apstrådåjot personas kartes par noziedzîgiem nodarîjumiem (veid-lapa KS–2), tiek iegüta informåcija par personu skaitu, kas agråk izdarîjußas divus vaivairåkus nodarîjumus. Tomér rezultåtå iegütie dati ir apßaubåmi.

TM un IeM statistikas datos ir konstatéjamas krasas neatbilstîbas.


Tå kå KL ir paredzéta sodåmîbas atcelßana un dzéßana, paståvoßie statistikas dati neradapilnîgu priekßstatu par gadîjumiem, kad agråk tiesåtas personas pastrådåjußas jaunus nozie-dzîgus nodarîjumus. Nav arî datu par recidîvu lîmeni atkarîbå no agråkajiem soda vei-diem. Nav datu par gadîjumiem, kad jaunus noziedzîgus nodarîjumus veikußi cilvéki, kasagråk notiesåti nosacîti.

Latvijå ik gadu vairåki tükstoßi cilvéku tiek notiesåti nosacîti, bet nav iespéjams noskaidrot,cik efektîva ir nosacîta notiesåßana un cik liels ir to cilvéku skaits, kuri péc tam izdarajaunus noziegumus.

2002. gada 1. janvårî ståjås spékå Sodu re©istra likums, tomér ßobrîd no tå vél nav iespé-jams iegüt izsme¬oßu informåciju par recidîvisma lîmeni.


Statistikas dati ir izejviela, kuru analizéjot var konstatét nepilnîbas un trükumus tie-siskajå sistémå, tåpéc svarîgi nodroßinåt precîzu statistikas datu ieguvi un apkopoßanu.

Sodu re©istram jåapkopo un jåpublisko statistikas dati par:

personu skaitu, kuras ßobrîd ir sodîtas vai tikußas sodîtas agråk, bet sodåmîba iratcelta vai dzésta;

personu skaitu, kuras péc nosacîtas notiesåßanas un pårbaudes laika aprites izdarî-jußas jaunus noziedzîgus nodarîjumus;

recidîva lîmeni, ñemot vérå sodu veidus, kas tikußi piespriesti.


P I E L I K U M I

1 . p ie l ikums

Tiesiskås sekas, ko rada izvairîßanås no piespriestå kriminålsoda un nosacîtas notiesåßanas noteikumu nepildîßana

111155

2. p ie l ikums

Nosacîti notiesåtås personas Latvijå (Péc PITSI darbinieku aptaujas – lîdz 2002. gada 1. februårim)

Nosacîtinotiesåtopersonuskaits

PITSI uzskaité 2002. gada 1. februårî 8926

Personas, kas notiesåtas ar:

brîvîbas atñemßanu, 8746

piespiedu darbu, 26

naudas sodu. 172

Piespriesti papildsodi 2134

Uzdoti KL 55. pantå paredzétie pienåkumi:

noteiktå termiñå novérst radîto kaitéjumu; 649

nemainît dzîvesvietu bez policijas iestådes piekrißanas; 390

periodiski ierasties uz re©istråciju policijas iestådé; 851

neapmeklét noteiktas vietas; 57

noteiktå laikå atrasties savå dzîvesvietå; 136

årstéties no alkoholisma, narkomånijas vai toksikomånijas. 71

2001. gadå izdarîti 2 vai vairåki sabiedriskås kårtîbas pårkåpumi, 309

par ko piespriesti administratîvie sodi.

2001. – iesniegumu skaits tiesai par nosacîti notiesåtajam uzdoto 8

pienåkumu atcelßanu.


3. p ie l ikums

Noziedzîbas ståvoklis Latvijå 2001.–2002.gadå 63

Re©istréto Atklåtie Re©istréto Atklåtie noziedzîgo noziedzîgie noziedzîgo noziedzîgienodarîjumu nodarîjumi nodarîjumu nodarîjumikopskaits (%) kopskaits (%)

2001. gadå 2002. gadå

Re©istrétie noziedzîgie nodarîjumi: 51 082 45,5 49 329 45,3

t. sk. smagi 25 382 43,2 24 519 43,9

Noziedzîgi nodarîjumi, 156 41,7 155 58,7

lietojot ßaujamieroçus

Slepkavîbas 214 72,4 207 78,7

Smagi miesas bojåjumi 367 64,9 430 72,3

Izvaroßanas 121 71,1 106 73,6

Laupîßanas 3059 29,1 2664 32,1

Huligånisms 1217 59,2 1309 61,3

Zådzîbas: 28 697 34,0 27 160 32,6

t. sk. no dzîvok¬iem, 5439 36,4 5177 38,4

t. sk no automaßînåm 2769 14,0 2845 13,4

Kuku¬ñemßana 72 86,1 47 80,8

Naudas viltoßana 236 58,1 192 54,7

Kontrabanda 54 33,3 52 32,7

Påréjie noziedzîgie nodarîjumi 8706 57,0 9245 58,1

Noziedzîgi nodarîjumi, kurus 8387 42,3 7575 41,2

izdarîjußas agråk pie atbildîbas

sauktas personas

Izdarîjußi nepilngadîgie 3981 17,1 3724 16,7

Izdarîti grupås 5421 23,3 5055 22,6

Izdarîti alkohola reibumå 7503 32,3 7651 34,3

Izdarîti sabiedriskås vietås 16 941 42,3 16 269 43,1

Noziedzîbas lîmenis uz 10 tükst. 215 208

iedzîvotåju

111177Pielikumi

63 Péc LR IeM Informåcijas centra datiem.

4. p ie l ikums

Noziedzîgu nodarîjumu veidi, par kuriem personastikußas notiesåtas nosacîti 2002.gadå

KL un Noziedzîga nodarîjuma veids Kopå Nosacîti No kopéjå Piespriesta NoLatvijas notiesåti notiesåto notiesåto reåla kopéjå

KK panti skaits skaita brîvîbas notiesåto(%) atñemßana skaita

(%)

KL 96. Zemes, tås dzî¬u, üdeñu un meΩu 1 1 100 0 0apsaimniekoßanas un izmantoßanasnoteikumu pårkåpßana

KL 111. Elektrozvejas ierîçu nelikumîga 5 5 100 0 0izgatavoßana, iegådåßanås, glabåßana,realizéßana, pårvadåßana unpårsütîßana

KL 119. Jaundzimußa bérna slepkavîba 2 2 100 0 0

KL 132. Draudi izdarît slepkavîbu un nodarît 2 2 100 0 0smagu miesas bojåjumu

KL 141. Atståßana bez palîdzîbas 2 2 100 0 0

KL 165. Sutenerisms 1 1 100 0 0

KL 187. Elektrotîklu, siltumtîklu un 4 4 100 0 0ma©istrålo gåzes, naftas un naftasproduktu vadu tîßa iznîcinåßanaun bojåßana

KL 197. Nolaidîba 2 2 100 0 0

KL 206. Preçu zîmes, citas atß˚irîbas zîmes 1 1 100 0 0un dizainparauga nelikumîgaizmantoßana

KL 208., Aizliegta uzñéméjdarbîba 1 1 100 0 0KK 161.9.

KL 215. Maksåtnespéjas procesa noteikumu 3 3 100 0 0pårkåpßana

KL 220. Mantas nobédzinåßana 1 1 100 0 0

KL 252. Narkotisko un psihotropo vielu 1 1 100 0 0ievadîßana pret personas gribu


KL 255. Narkotisko un psihotropo vielu 1 1 100 0 0neat¬autai izgatavoßanai paredzétuiekårtu un vielu (prekursoru) izgata-voßana, iegådåßanås, glabåßana, pår-vadåßana, pårsütîßana un realizéßana

KL 256. Narkotiskås vielas saturoßu augu 2 2 100 0 0neat¬auta séßana un audzéßana

KL 263. Tehniski bojåtu transportlîdzek¬u 3 3 100 0 0laißana ekspluatåcijå

KL 266. Transporta kustîbas noteikumu 3 3 100 0 0pårkåpumi

KL 272. Pieprasîtås informåcijas nesniegßana 1 1 100 0 0un nepatiesu ziñu sniegßana

KL 273. Valsts amatpersonas nosaukuma 1 1 100 0 0un varas patva¬îga piesavinåßanås

KL 282., Izvairîßanås no iesaukuma obligåtajå 1 1 100 0 0KK 194.1. militårajå dienestå

KL 308. Arestétas mantas atsavinåßana un 1 1 100 0 0slépßana

KL 309. Nelikumîga vielu un priekßmetu 1 1 100 0 0nodoßana personåm un sañemßanano personåm, kuras ievietotasapcietinåjuma un ieslodzîjumavietås

KL 337. Pretoßanås priekßniekam un viña 1 1 100 0 0piespießana pårkåpt dienestapienåkumus

KL 340. Militårpersonas piekaußana un 21 21 100 0 0spîdzinåßana

KL 341. Varas ¬aunpråtîga izmantoßana un 2 2 100 0 0KK 237. dienesta pilnvaru pårkåpßana

KL 345. Militårå dienesta mantas iznîcinå- 1 1 100 0 0ßana un bojåßana aiz neuzmanîbas

KL 320., Kuku¬ñemßana 12 11 91,67 0 0KK 164.

KL 313., Iepriekß neapsolîta slépßana 9 8 88,89 1 11,11

KK 182.

111199Pielikumi

KL 323. Kuku¬doßana 7 6 85,71 1 14,29

KL 170., Izvairîßanås no uzturéßanas 75 64 85,33 8 10,67KK 118.

KL 123., Nonåvéßana aiz neuzmanîbas 12 10 83,33 1 8,33KK 103.KL 269. Uzbrukums varas pårståvim un 12 10 83,33 2 16,67

citai valsts amatpersonai

KL 260., Ce¬u satiksmes noteikumu un 689 554 80,41 38 5,52KK 213. transportlîdzek¬u ekspluatåcijas

noteikumu pårkåpßana

KL 233., Ieroçu, munîcijas un språgstoßu vielu 221 173 78,28 23 10,41KK 218. neat¬auta izgatavoßana, iegådåßanås,

glabåßana un realizéßana

KL 112. Patva¬îgas medîbas 9 7 77,78 0 0

KL 218., Izvairîßanås no nodok¬u un tiem 17 13 76,47 0 0KK 148.1. pielîdzinåto maksåjumu nomaksas

KL 231., Huligånisms 643 486 75,58 94 14,62KK 204.

KL 265. Transportlîdzek¬a re©istråcijas 8 6 75 1 12,5dokumenta, agregåta un re©istråcijasnumura zîmes nelikumîga izgatavo-ßana, realizéßana, izsniegßana,viltoßana, iznîcinåßana un nolaupî-ßana

KL 193. Nelikumîgas darbîbas ar vérts- 31 23 74,19 4 12,9papîriem un maksåßanas lîdzek¬iem

KL 185., Mantas tîßa iznîcinåßana un 245 164 66,94 38 15,51KK 146. bojåßana

KL 186., Mantas iznîcinåßana un bojåßana 21 14 66,67 1 4,76KK 146.1. aiz neuzmanîbas

KL 192., Viltotas naudas un valsts vértspapîruKK 82. izgatavoßana un izplatîßana 30 20 66,67 10 33,33

KL 217., Gråmatvedîbas un statistiskås infor- 15 10 66,67 0 0KK 147.3., måcijas noteikumu pårkåpßanaKK 161.3.

KL 234., Speciålo lîdzek¬u neat¬auta 18 12 66,67 3 16,67KK 218.1. izgatavoßana, iegådåßanås, nésåßana

un realizéßana


KL 288. Telekomunikåciju iekårtu, radio 3 2 66,67 1 33,33un televîzijas raidîtåju un pastatehnolo©isko iekårtu bojåßana

KL 214., Maksåtnespéjas pieteikuma 110 68 61,82 2 1,82KK 161.11 neiesniegßana vai nepatiesa

pieteikuma iesniegßana

KL 179., Piesavinåßanås 174 107 61,49 25 14,37KK 144.

KL 284., Valsts robeΩas nelikumîga ß˚érso- 134 81 60,45 29 21,64KK 78. ßana

KL 191. Nelikumîgi ievestu preçu un citu 5 3 60 0 0vértîbu glabåßana un realizéßana

KL 175., Zådzîba 4068 2436 59,88 1422 34,96KK 139.,KK 89.1.

KL 230. Cietsirdîga izturéßanås pret dzîv- 17 10 58,82 5 29,14niekiem

KL 228., Kapa un lî˚a apgånîßana 43 25 58,14 15 34,88KK 206.

KL 126., Tîßs vidéja smaguma miesas 238 137 57,56 37 15,55KK 106. bojåjums

KL 172. Nepilngadîgå iesaistîßana noziedzîgå 7 4 57,14 1 14,29nodarîjumå

KL 274. Dokumenta, zîmoga un spiedoga 7 4 57,14 0 0nolaupîßana un iznîcinåßana

KL 300., Apzinåti nepatiesa liecîba, atzinums 14 8 57,14 0 0 KK 174. un tulkojums

KL 315., Neziñoßana par noziegumu 23 13 56,52 7 30,43KK 183.,KK 84.

KL 177., Kråpßana 162 91 56,17 36 22,22KK 142.

KL 318., Dienesta ståvok¬a ¬aunpråtîga 9 5 55,56 1 11,11KK 162. izmantoßana

KL 279. Patvarîba 20 11 55 4 25

KL 190., Kontrabanda 22 12 54,55 8 36,36KK 73.

112211Pielikumi

KL 174., Cietsirdîba un vardarbîba 48 26 54,17 7 14,58KK 111.1. pret nepilngadîgo

KL 207., Uzñéméjdarbîba bez re©istréßanas 13 7 53,85 0 0KK 161.1. un bez at¬aujas (licences)

KL 314., Noziedzîgå kårtå iegütas mantas 105 55 52,38 9 8,57KK 145. iegådåßanås un realizéßana

KL 109., Patva¬îga koku cirßana un bojåßana 326 169 51,84 46 14,11KK 161.

KL 127. Tîßs miesas bojåjums, kas nodarîts 2 1 50 0 0stipra psihiska uzbudinåjuma ståvoklî

KL 131., Miesas bojåjums aiz neuzmanîbas 22 11 50 0 0KK 110.,KK 111.

KL 146., Darba aizsardzîbas noteikumu 6 3 50 2 33,33KK 134. pårkåpßana

KL 162., Paveßana netiklîbå 8 4 50 3 37,5KK 123.

KL 210. Kredîta un citu aizdevumu negod- 8 4 50 0 0pråtîga sañemßana un izmantoßana

KL 213. Uzñémuma (uzñéméjsabiedrîbas) 2 1 50 0 0noveßana lîdz maksåtnespéjai unbankrotam

KL 264. Pie¬außana, ka transportlîdzek¬us 2 1 50 0 0vada personas, kas atrodas alkoholiskodzérienu, narkotisko, psihotropoun citu apreibinoßu vielu iespaidå

KL 283. Valsts robeΩas reΩîma pårkåpßana 2 1 50 0 0

KL 296., Tiesas sprieduma un lémuma 2 1 50 0 0KK 181.3. neizpildîßana

KL 317., Dienesta pilnvaru pårsniegßana 8 4 50 4 50KK 162.1.

KL 319., Valsts amatpersonas bezdarbîba 4 2 50 1 25KK 163.

KL 338. Vardarbîba pret padoto 2 1 50 0 0

KL 125., Tîßs smags miesas bojåjums 313 150 47,92 160 51,12KK 105.


KL 270., Pretoßanås varas pårståvim un citai 36 17 47,22 5 13,89KK 184.1. valsts amatpersonai

KL 230.1. Dzîvnieku turéßanas noteikumu 13 6 46,15 0 0pårkåpßana

KL 275., Dokumenta, zîmoga un spiedoga 78 35 44,87 2 2,56KK 190., viltoßana un viltota dokumenta,KK 190.2. zîmoga un spiedoga realizéßana

un izmantoßana

KL 128., Tîßa miesas bojåjuma nodarîßana, 9 4 44,44 1 11,11KK 108. pårkåpjot nepiecießamås aizståvé-

ßanås robeΩas

KL 332. Patva¬îga prombütne 48 20 41,67 0 0

KL 176., Laupîßana 849 348 40,99 500 58,89KK 141.

KL 312. Izvairîßanås no tiesas piesprieståsoda izcießanas 267 109 40,82 79 29,59

KL 183., Izspießana 46 18 39,13 27 58,7KK 143.

KL 262., Transportlîdzek¬a vadîßana alkoho- 1083 419 38,69 45 4,16KK 213.1. lisko dzérienu, narkotisko, psiho-

tropo un citu apreibinoßu vieluiespaidå

KL 180. Zådzîba, kråpßana, piesavinåßanås 1078 413 38,31 240 22,26nelielå apmérå

KL 253., Narkotisko un psihotropo vielu 553 197 35,62 344 62,21KK 222.1., neat¬auta izgatavoßana, iegådåßanås,KK 222. glabåßana, pårvadåßana un

pårsütîßana

KL 160., Vardarbîga dzimumtieksmes 26 9 34,62 17 65,38KK 121.1., apmierinåßanaKK 124.

KL 130., Tîßs viegls miesas bojåjums 62 21 33,87 4 6,45KK 109.

KL 149. Nelikumîgas darbîbas ar autortiesîbu 6 2 33,33 0 0un blakustiesîbu objektiem

KL 153., Personas nolaupîßana 3 2 33,33 1 66,67KK 125.3.

112233Pielikumi

KL 221. Spirta un citu alkoholisko dzérienu 28 9 32,14 0 0uzglabåßanas un pårvadåßanasnoteikumu pårkåpßana

KL 163. Prostitüciju ierobeΩojoßo noteikumu 17 5 29,41 0 0pårkåpßana

KL 159. Izvaroßana 55 15 27,27 40 72,73

KL 93. Valsts simbolu zaimoßana 4 1 25 0 0

KL 182. Elektroener©ijas, siltumener©ijas, 4 1 25 1 25gåzes un telekomunikåciju pakal-pojumu patva¬îga izmantoßana

KL 298. Apzinåti nepatiess ziñojums 8 2 25 0 0

KL 327. Dienesta viltojums 4 1 25 0 0

KL 143. Personas dzîvok¬a neaizskaramîbas 9 1 11.11 4 44,44pårkåpßana

KL 161. Dzimumsakari, pederastija un 5 1 20 2 40lesbiånisms ar personu, kura navsasniegusi seßpadsmit gadu vecumu

KL 204. Pircéju un pasütîtåju apkråpßana 6 1 16,67 0 0

KL 236. Íaujamieroçu un munîcijas nevérîga 6 1 16,67 0 0glabåßana, nésåßana, pårvadåßanaun pårsütîßana

KL 219. Izvairîßanås no deklaråcijas 19 3 15,79 0 0iesniegßanas

KL 116., Slepkavîba 47 3 6,38 43 91,49KK 98.

KL 118. Slepkavîba seviß˚i pastiprinoßos 17 1 5,88 16 94,12apståk¬os

KL 310. Bégßana no apcietinåjuma un 20 1 5 19 95no ieslodzîjuma vietas

KL 117. Slepkavîba pastiprinoßos apståk¬os 44 0 0 42 95,45


LITERATËRAS SARAKSTS

1. Administratîvo pårkåpumu kodekss, pieñemts 1984. gada 7. decembrî. "Latvijas Vést-nesis", 08. 07. 1998.

2. Apvienoto Nåciju Organizåciju Standarta minimuma noteikumi par sodiem bez brîvîbasatñemßanas (Tokijas noteikumi). Pieñemti ar Ìenerålås Asamblejas rezolüciju Nr. 45/1101990. gada 14. decembrî// Cilvéka tiesîbas. Starptautisko lîgumu kråjums. I séjums, Uni-versålie lîgumi, Apvienotås Nåcijas, ˆujorka un Ûenéva, 1994.

3. Årstniecîbas likums, LR likums, pieñemts 1997. gada 12. jünijå. "Latvijas Véstnesis",01.07.1997.

4. Criminal Law of the People's Republic of China. http://www.qis.net/chinalaw/prclaw60.htm

5. Estonian Penal Code (consolidated text, October, 2002). http://www.legaltext.ee/en/andmebaas/ava.asp?m=022

6. Europe in Time of Change: Crime Policy and Criminal Law. Recommendation No. R (96) 8and explanatory memorandum and report on responses to developments in the volume and struc-ture of crime in Europe in a time of change. Strasbourg, 1999.

7. German Penal Code. Unofficial translation. http://www.bmj.bund.de/images/10927.pdf

8. Judins A. Par kriminålsodu méra precizéßanu. "Latvijas Véstnesis", 05.12.2000.

9. KPFSR Kriminålkodekss. Rîga, 1940.

10. Koncepcija "Par izmaiñåm sodu sistémå", apstiprinåta ar LR Ministru kabineta rîkojumu2002. gada 20. jünijå. http://ppd.mk.gov.lv/ui/DocumentContent.aspx?ID=1811

11. Krauss D., Pastile J. K. Kriminåltiesîbu pamatjautåjumi Latvijå un Våcijå. Rîga, 2002.

12. Kriminållikums. Rîga, 1998.

13. Kriminålprocesa likuma projekts. http://www.tm.gov.lv/str/463_KPL_projekts.htm

112255

14. Kriminåltiesîbas. Vispårîgå da¬a, I. Go¬ikova vispårîgå redakcija. Rîga, 1946.

15. Latvijas Kriminålprocesa kodekss. Rîga, 2002.

16. Latvijas Republikas Apelåcijas instances nolémumu apkopojums kriminållietås1999.–2000. gads. Rîga, 2000.

17. LR Iekßlietu ministrijas informatîvais bi¬etens Nr. 1 par noziedzîbas ståvokli valstî un IeMieståΩu darba rezultåtiem 1993.–2002. gadå. Rîga, 2003.

18. The General Civil Penal Code with amendments of July 1, 1994. Norwegian Ministry ofJustice. http://www.ub.uio.no/ujur/ulovdata/lov-19020522-010-eng.pdf

19. Nosacîtas notiesåßanas un papildsoda – tiesîbu ierobeΩoßanas izpildes instrukcija. Apstipri-nåta ar Iekßlietu ministrijas Valsts policijas priekßnieka 1999. gada pavéli Nr. 697.

20. Noziedzîbas ståvoklis Latvijå. http//www.ic.iem.gov.lv/statistika/12.php

21. Par audzinoßa rakstura piespiedu lîdzek¬u pieméroßanu bérniem, LR likums, pieñemts2002. gada 31. oktobrî. "Latvijas Véstnesis", 19.11.2002.

22. Par Kriminållikuma spékå ståßanås un pieméroßanas kårtîbu, LR likums, pieñemts 1998.gada 15. oktobrî. "Latvijas Véstnesis", 04.12.1998.

23. Paßvaldîbas policijas paraugnolikums, apstiprinåts ar IeM rîkojumu 2001. gada 11. jünijå.

24. Policijas iecirkñu inspektora instrukcija, apstiprinåta ar iekßlietu ministra pavéli Nr. 751997. gada 7. martå.

25. Probation and Probation Services: A European perspective. Edited by A. M. van Kalmthout &J. T. M. Derks. Wolf Legal Publishers, 2000.

26. Sodu izpildes kodekss, pieñemts 1970. gada 23. decembrî.

27. Sodu likums. Rîga, 1942.

28. Sodu re©istra likums, pieñemts 2001. gada 11. oktobrî. "Latvijas Véstnesis", 31.10.2001.

29. The Swedish Penal Code. http://justitie.regeringen.se/propositionermm/ds/pdf/Penalcode.pdf

30. Tiesas un citu institüciju nolémumu izpildes instrukcija, TM instrukcija, pieñemta 1999. gada3. martå.

31. The Criminal Code of Canada. http://canada.justice.gc.ca/en/cons/rccd


32. The Danish Criminal Code. English version by G. Hoyer, M. Spencer, V. Greve. Copenhagen,1999.

33. Albrecht H. and A. M. van Kalmthout. Community Sanctions and Measures in Europe andNorth America. Freiburg, 2002.

34. Uzziña par PITSI darbu 2002. gada 12 méneßos.

35. Valsts probåcijas dienesta koncepcija. http://www.tm.gov.lv/str/388_probacija.doc

36. Valsts probåcijas dienesta likumprojekts (nav publicéts).

37. Rhbviyfkmysq rjltrc Erhfiys## Diljvjcnb Dth[jdyjq Hflb Ehfiys, 29 xthdyz, 2001hjre.

38. Rehc eujkjdyjuj ghfdf. J,ofz xfcnm. Extybt j yfrfpfybb. Gjl htlfrwbtq Y. Repyt-wjdjq. Vjcrdf, 1999.

39. Gjcnfyjdktybt Gktyevf Dth[jdyjuj celf Htcge,kbrb Rfpf[cnfy «J cj,k/ltybb pfrjy-yjcnb ghb yfpyfxtybb eujkjdyjuj yfrfpfybz» jn 30.04.1999. http://ast64.pmicro.kz/DB/Busn/Govern/Laws/Provision/Misdemean.htm

40. Eujkjdysq rjltrc Fdcnhbb. Vjcrdf, 2001.

41. Eujkjdysq rjltrc Bcgfybb. Vjcrdf, 1998.

42. Eujkjdysq rjltrc Htcge,kbrb <tkfhecm. Vbycr, 2001.

43. Eujkjdysq rjltrc Htcge,kbrb Rfpf[cnfy !j,ofz xfcnm@. Rjvvtynfhbq Fkvfns ~~:tni:fhus~~, 1999.

44. Eujkjdysq rjltrc Idtqwfhbb. Vjcrdf, 2000.

45. Eckjdyjt jce;ltybt c djpkj;tybtv j,zpfyyjcnb dsgjkyznm j,otcndtyyj-gjktpysthf,jns rfr fkmnthyfnbdf kbityb/ cdj,jls. Vjcrdf, 2002.

46. Kriminållietas Nr K12–399/01 materiåli.

47. Kriminållietas Nr. K12–297/01 1190035400 materiåli.

48. Kriminållietas Nr. 1–187/4–2000 materiåli.

49. Kriminållietas Nr.K33–63–01 materiåli.

50. Kriminållietas Nr. 1814009599 materiåli.

112277Literatüras saraksts

51. Kriminållietas Nr. K02–13/02 materiåli.

52. Kriminållietas Nr. 4–3/7 materiåli.

53. Kriminållietas Nr. 1–253/9–99 materiåli.

54. Kriminållietas Nr. 1120027500 materiåli.

55. Kriminållietas K12 Nr. 1180081702 materiåli.


Sagatavota iespießanai SIA “Nordik”. Re©. apl. Nr. 2-0792. Adrese – Daugavgrîvas ielå 36–9,Rîgå, LV-1048, tålr. 7602672. Iespiesta un broßéta a/s “Preses nams” poligråfijas grupå “Jåña séta”.

nosacītā notiesāšana kā cietumsoda alternatīva

Documents