nodarbības 1. – 3. klasei...3 ievads 5 nodarbības 1. – 3. klasei 7 stikla un citu materiālu...

Metodiskā materiāla skolotājiem "Stikla šķirošana: zinu, gribu, daru!"īstenotājs un izdevējs: AS "Latvijas Zaļais punkts".

Autore: Daiga Kalniņa.

Mākslinieks: Jānis Esītis.

Paldies Valsts izglītības satura centra ekspertiempar atbalstu metodiskā materiāla izstrādē.

Metodiskā materiāla saturs ir AS "Latvijas Zaļais punkts" īpašumsun to aizsargā Autortiesību likums.

ISBN 978-9934-8401-6-6

3

Ievads 5

Nodarbības 1. – 3. klasei 7 Stikla un citu materiālu īpašības 7 Šķirojam stiklu! 11 Ieguvums no stikla šķirošanas 13 Stikla šķirošana – mana un līdzcilvēku ikdiena 17

Nodarbības 4. – 6. klasei 20 Stikla iepakojuma ražošana 20 Stikla šķirošana – mana un līdzcilvēku ikdiena 23

Nodarbības 7. – 9. klasei 25 Stikla ražošana 25 Stikla ražošanas ietekme uz vidi 29 Šķiro stiklu, saudzē dabu! 32 Stikla ietekmes uz vidi samazināšana – pamats karjeras izvēlei 35

Nodarbības 10. – 12. klasei 37 Stikla iepakojuma ražošana 37 Stikla ražošanas un šķirošanas ietekme uz vidi 40 Stikla šķirošana ilgtspējīgai attīstībai 44 Stikla iepakojums uzņēmējdarbībā 47

Idejas radošām aktivitātēm 50

Saturs

Mantojumā no iepriekšējām paaudzēm esam saņēmuši brīnišķīgu Latvijas dabu - dzīvojam zaļā un tīrā valstī. Tāpēc, baudot mūsdienu civilizācijas labumus un ērtības, svarīgi atcerēties par savu atbildību pret vidi, sekot līdzi un mācīties visu to, ko varam darīt, lai ikdienā taupītu dabas resursus un praktizētu zaļu dzīvesveidu.

Novēlu, lai šis metodiskais materiāls labi kalpo skolotāju ikdienas darbā ar skolēniem, lai jaunieši ir zinoši vides aizsardzībā un atbildīgi ikdienas izvēlēs!

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrsKaspars Gerhards

AS Latvijas Zaļais punkts ir pirmā un lielākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā, kas jau 15 gadus rūpējas par izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču šķirošanas, savākšanas un pārstrādes sistēmu izveidi visā valsts teritorijā. Mūsu misija ir radīt ilgtermiņa risinājumus tīras vides saglabāšanai nākamajās paaudzēs.

Mūsdienās efektīvai atkritumu apsaimniekošanai jābūt tādai, kurā atkritumus ir iespējams pārstrādāt un izmantot vēlreiz. Atkritumi ir jāuztver kā resurss. Tāpat ir būtiski saprast, ka tīru un sakoptu vidi veidojam mēs paši. Un izpratni par tīru vidi ir jārada jau ģimenē un skolā. Tāpēc viena no mūsu darba prioritātēm ir darbs un komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot, palīdzot un iedvesmojot cilvēkus šķirot atkritumus, jo tas nozīmē darīt ko praktisku vides uzlabošanai.

Metodiskais materiāls "Stikla šķirošana: zinu, gribu, daru!" tapis, lai sekmētu skolēnu izpratni par nepieciešamību šķirot atkritumus, kā arī veicinātu videi draudzīgas rīcības apguvi un praktizēšanu ikdienā, uzsākot vai turpinot šķirot stikla iepakojumu.

AS Latvijas Zaļais punkts vārdā izsaku pateicību mācību līdzekļa autorei Daigai Kalniņai par ieguldīto darbu, kā arī Valsts izglītības satura centram par sadarbību materiāla izvērtēšanā un izplatīšanā. Pateicos arī visiem skolotājiem, kas ar savu darbu un piemēru iedvesmo bērnus un jauniešus rūpēties par apkārtējo vidi. Tikai sadarbojoties mēs lepni varēsim teikt, ka Latvija ir zaļākā valsts pasaulē.

Es gribu - es šķiroju! Stiklu!

AS Latvijas Zaļais punkts direktorsKaspars Zakulis

5 Ievads

1 Geidžs N.L., Beriners D.C. (1999). Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC.

Mērķis

Materiālapamats

Materiāla mērķis ir piedāvāt skolotāju izvēlei mācību priekšmetu standartu prasībām atbilstošas nodarbības, kuru īstenošanas rezultātā skolēniem veidojas izpratne par stikla iepakojuma ražošanu un pārstrādi, kas tālāk kalpo par pamatu vēlmei iesaistīties stikla šķirošanā, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Vienlaicīgi skolēniem tiek piedāvāti instrumenti, lai motivāciju šķirot pārvērstu reālā darbībā.

Metodiskais materiāls izstrādāts “Latvijas Zaļā punkta” projekta “Es gribu – es šķiroju! Stiklu!” ietvaros.

Nodarbību uzbūve un pēctecība balstās izpratnē par darbības priekšnosacījumiem: darbība tiek veikta, ja tai ir motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā arī darbību atbalstoša vide. Motivācija ir pamudinājums, ierosme, kas izraisa organisma aktivitāti un nosaka aktivitātes virzību kāda mērķa sasniegšanai1. Darbību nosaka motivācija, skolēnu kompetence (zināšanas, prasmes, spējas, attieksmes) un vide (skat. attēlu).

Motivācija ir darbības rosinātājs. Ārējo motivāciju var nodrošināt ar dažādiem pamudinājumiem un apbalvojumiem, piemēram, piedaloties konkursā vai akcijā, lai iegūtu balvu. Tomēr, lai panāktu, ka kāda konkrēta darbība kļūst par skolēna vajadzību un ikdienu, jānodrošina iekšējas motivācijas rašanās.

Iekšējās motivācijas pamatā ir skolēnu vajadzības un apziņa, ka veiktais darbs ir vērtīgs. Tas balstās zināšanās un izpratnē par ieguvumiem sev un citiem cilvēkiem tuvākā vai tālākā nākotnē. Tātad, zināšanas un izpratne par stikla iepakojuma ražošanu un pārstrādes nepieciešamību var kalpot par pamatu skolēnu ilgtermiņa darbībai, šķirojot stikla iepakojumu, lai saudzētu vidi un sekmētu ilgtspējīgu attīstību.

DARBĪBA

MotivācijaZināšanas

un prasmes Vide

6Ievads

Metodiskā materiāla struktūra

Metodiskais materiāls sastāv no 14 nodarbībām dažādām klašu grupām un ieteikumiem radošām aktivitātēm:

•1.–3.klasei (4nodarbības),

•4.–6.klase (2nodarbības),

•7.–9.klasei (4nodarbības),

•10.–12.klasei (4nodarbības).

Nodarbību ilgums ne vienmēr atbilst mācību stundas garumam, bet aktivitātes tajā iekļautas, lai secīgi un sistemātiski konstruētu zināšanas un izpratni, atvēlot tik daudz laika skolēnu patstāvīgai meklējumdarbībai, cik nepieciešams katrā konkrētā klasē. Skolotājs, pēc saviem ieskatiem vai izmantojot ieteikumus diferenciācijai, var saīsināt un pielāgot nodarbības, lai tās atbilstu skolēnu pieredzei un spējām. Skolēnu darbs atsevišķu aktivitāšu veikšanai var aizņemt arī ilgāku laiku vai tikt uzdots kā mājas darbs. Tomēr, veicot izmaiņas nodarbību saturā, svarīgi apzināties sasniedzamos mācīšanās rezultātus un izvērtēt to nozīmību.

Nodarbību aprakstu saturā iekļauts:

•sasniedzamorezultātuapraksts,

•mācībupriekšmetustandartupamatprasības,

•ieteikumidiferenciācijaipaklasēm,

•nepieciešamiemateriāli,

•nodarbībasnorisesapraksts,

•darbalapasunizdalesmateriālusaraksts.

Vienlaicīgi darbību nosaka arī skolēnu prasmes un spējas, kas nepieciešamas darbības izpildei, kā arī dažādi vides faktori. Tāpēc, izmantojot metodiskajā materiālā iekļautās nodarbības, tiek ne tikai pilnveidotas skolēnu zināšanas, bet arī attīstītas darbības veikšanai nepieciešamās prasmes. Skolotājs izvēlas piemērotu grūtības pakāpi, atbilstoši skolēnu iepriekšējai pieredzei un spējām, kā arī palīdz radīt atbalstošu un darbību rosinošu vidi, kurā skolēni sadarbojoties var īstenot nozīmīgus mērķus.

7 Nodarbības 1. – 3. klasei

Stikla un citumateriālu īpašības

2 Vairāk par cietības noteikšanas metodēm http://lv.wikipedia.org/wiki/Ciet%C4%ABba

Sagaidāmie mācīšanās rezultāti:

Nepieciešamie materiāli:

Pamatprasības:Dabaszinības

Ieteikumi diferenciācijaipa klasēm

•Nosauc materiālu īpašības: izturība, cietība, lokanība,plastiskums, trauslums, siltuma vadīšana.

•Raksturo materiālu (stikls, papīrs, plastmasa, metālusakausējumi, māls) īpašības (izturība, cietība, lokanība, plastiskums, trauslums, siltuma vadīšana).

•Pamato savus secinājumus par materiālu īpašībām arveikto eksperimentālo darbību.

•Atšķirstiklunocitiemmateriāliem.

•6.10. veic eksperimentus ar vielām (dabā sastopamāsvielas, pārtikā izmantojamās vielas), materiāliem (māls, smiltis, koks, plastmasa, vilna, stikls, metāli vai to sakausējumi), strādājot individuāli vai grupā.

•7.49. salīdzina ikdienā biežāk izmantojamos materiālus(stikls, papīrs, plastmasa, metālu sakausējumi, māls) pēc to īpašībām (izturība, cietība, lokanība, plastiskums, trauslums, siltuma vadīšana), pamatojoties uz saviem novērojumiem.

•2. – 3. klasē var pievienot arī tādus materiālus kā koksun metāli, kā arī apspriest šo materiālu īpašību izmaiņas temperatūras ietekmē.

•3. klasē var pētīt arī tādu materiālu īpašību kā cietība.Jaunākajās klasēs skolēniem rodas grūtības nošķirt jēdzienu agregātstāvoklis (ciets, šķidrs, gāzveida) un materiāla īpašība – cietība kā spēja pretoties pastāvīgai deformācijai2.

plastmasas pudeles (dažādu krāsu un izmēru), plastmasas glāzīte, papīra glāzīte, stikla glāzīte, stikla burka, stikla pudeles (dažādu krāsu un izmēru), māla trauki, citi stikla izstrādājumi (piemēram, stikla trauki, logu stikls, spoguļu stikls), bļoda ar ūdeni, spainis, āmurs, aizsargbrilles.

Materiālu īpašību izpētei var izmantot Latvijas Zaļā punkta kopš 2007. gada skolām izplatīto iepakojuma materiālu paraugu somu.

8Nodarbības 1. – 3. klasei

1. Skolēnu uzdevums ir salīdzināt dažādu materiālu īpašības, lai gūtu tiešo pieredzi un spētu ikdienā atšķirt plastmasu, stiklu, keramiku:

1.1. Uz galda novietoti sagrupēti materiāli, kuriem pievienots uzraksts ar materiāla nosaukumu: plastmasa, stikls, māls.

1.2. Skolēni veic vairākus eksperimentus ar materiāliem, nosakot to īpašības:

1.2.1. mēģina ar rokām saspiest, lai noteiktu izturību,

1.2.2. mēģina ar rokām deformēt, lai noteiktu lokanību,

1.2.3. pieskaroties ar roku, secina, vai un cik ilgi jūt vēsumu, tādējādi nosakot siltuma vadīšanu,

1.2.4. ielej ūdeni un pēc kāda laika izmēra tā temperatūru, un salīdzina ar ūdens temperatūru cita materiāla traukos, lai noteiktu siltuma vadīšanu,

1.2.5. ieliek spainī un mēģina ar āmuru sadauzīt, lai noteiktu trauslumu,

1.2.6. apskata, lai noteiktu caurspīdīgumu.

1.3. Pēc katras īpašības izpētes noliek lapiņu ar materiāla īpašību pie tā nosaukuma. Rezultātus fiksē darba lapā (10. lpp.).

2. Pārrunā rezultātus, aicinot pastāstīt, kā skolēni nonāca pie secinājumiem par to, kādas īpašības piemīt katram materiālam.

3. Aicina skolēnus salīdzināt materiālus pēc to īpašībām, balstoties uz veikto eksperimentu rezultātiem, piemēram, kuri materiāli ir trausli un kuri nav trausli, kuri materiāli labāk vada siltumu u.tml.

4. Aicina skolēnus sašķirot dažādus priekšmetus pēc to izgatavošanā izmantotā materiāla. Pārrunā rezultātu, prasot skolēniem pamatojumu, kāpēc viņi uzskata, ka konkrētais priekšmets izgatavots no norādītā materiāla.

Nodarbības norise:

•3. klasē var nedot lapiņas ar nosauktām priekšmetuīpašībām, bet aicināt bērniem pašiem raksturot priekšmetu īpašības un aizpildīt tabulu. Pēc skolotāja ieskatiem var aicināt bērnus arī pašiem veidot tabulu materiālu īpašību salīdzināšanai.

•3.klasēieteicamsrosināt,laiskolēnipašipiedāvādažādasmetodes, kā noteikt materiālu īpašības un salīdzināt tos pēc to īpašībām.

•2.klasēvarlapiņasarpriekšmetuīpašībāmievietottabulā(skat. darba lapu 10. lpp).

• Jaskolēnivēlassalīdzinātmālaunstiklalauskas,ieteicamstās ņemt ar pinceti, lai nesagrieztos.

9

Lapiņas 1.3. punktā aprakstītās darbības veikšanai

Nodarbības 1. – 3. klasei

IZTURĪGS

IZTURĪGS

IZTURĪGS

IZTURĪGS

VADA SILTUMU

VADA SILTUMU

CIETS

CIETS

CIETS

CIETS

VADA SILTUMU

VADA SILTUMU

PLASTISKS

PLASTISKS

PLASTISKS

PLASTISKS

LOKANS

LOKANS

TRAUSLS

TRAUSLS

TRAUSLS

TRAUSLS

LOKANS

LOKANS

IZTURĪGS

IZTURĪGS

IZTURĪGS

IZTURĪGS

VADA SILTUMU

VADA SILTUMU

CIETS

CIETS

CIETS

CIETS

VADA SILTUMU

VADA SILTUMU

PLASTISKS

PLASTISKS

PLASTISKS

PLASTISKS

LOKANS

LOKANS

TRAUSLS

TRAUSLS

TRAUSLS

TRAUSLS

LOKANS

LOKANS

10Nodarbības 1. – 3. klaseiDarba lapa (2. – 3. klasei)

1. V

eic

eksp

erim

entu

s, la

i not

eikt

u m

ater

iālu

īpaš

ības

!

2. S

alīd

zini

mat

eriā

lus

pēc

to īp

ašīb

ām!

3. K

ā va

r atš

ķirt

sti

klu

no p

ārēj

iem

pēt

ītaj

iem

mat

eriā

liem

?

Mat

eriā

lu īp

ašīb

as

Iztu

rība

Ciet

ība

Loka

nīb

aP

last

isku

ms

Trau

slu

ms

Silt

um

a va

dīša

na

Mat

eriā

ls

Pla

stm

asa

Sti

kls

Māl

s

Met

āls

Kok

s

Pap

īrs

11

3 Šķirošanas instrukcijas daļai no pilsētām, kurās Latvijas Zaļā punkta sadarbības partneri nodrošina atkritumu šķirošanu http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/papirs-plastmasa-stikls/padomi-iepakojuma-skirosanai/


Šķirojam stiklu!





•Atšķiriepakojumastiklunopārējiemstiklaizstrādājumiem.

•Zina,kašķirošanaskonteinerādrīkstmesttikaiiepakojumastiklu.

• Ievērostiklašķirošanasprasības.

• Izskaidrostiklašķirošanasnosacījumus.

•8.4. zinagalvenossadzīvesatkritumuveidusunpiedalāssadzīves atkritumu savākšanā un šķirošanā.

•2.–3.klasēvaraicinātskolēnus izpētīt,kādikonteineriatrodas viņu dzīvesvietas vai skolas tuvumā, kā arī izveidot imitētus šķirošanas konteinerus klasē un izgatavot informatīvas uzlīmes uz tiem ar paskaidrojumiem par šķirošanu.

•Var papildināt šķirojamo atkritumu klāstu ar dažādiemplastmasas un metāla izstrādājumiem, kā arī sadzīves atkritumiem, baterijām, nolietotām elektroprecēm u.tml. 1. – 2. klasē būtu ieteicams koncentrēties uz 1 – 2 atkritumu veidu šķirošanas principu apguvi un nostiprināšanu, lai veicinātu šķirošanas paraduma veidošanu.

dažādi stikla izstrādājumi (t.sk. logu stikls, automašīnu logu stikls, spoguļi, vāzes, krūzes, glāzes, porcelāna trauki, keramikas u.c. līdzīgi izstrādājumi), imitēti šķirošanas konteineri, piemēram, atbilstošas krāsas kartona kastes3.

Jāizvēlas tāda veida imitētie stikla šķirošanas konteineri, kas pieejami skolas un/ vai skolēnu dzīvesvietas tuvumā.


4 Filma par atkritumu šķirošanu un pārstrādi http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/atkritumu-skirosana-un-parstrade/skiro-atkritumus-tos-parstradas!/

5 Filma par stikla šķirošanu un pārstrādi http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/atkritumu-skirosana-un-parstrade/skirosim-stikla-pudeles-un-burkas/

1. Pirms mest kaut ko konteinerā, jāiepazīstas ar informatīvo uzlīmi uz konteinera, tāpēc aicina skolēnus iepazīties ar uzrakstiem uz imitētajiem šķirošanas konteineriem.

2. Aicina skolēnus mazās grupās pārrunāt to, kā viņi sapratuši informatīvās uzlīmes. Katra grupa tiek aicināta pastāstīt par vienu no konteineru veidiem.

3. Noskatās filmu4 par atkritumu šķirošanu un pārstrādi (garums - 30 sekundes). Aicina skolēnus padomāt, kāpēc nedrīkst mest stikla konteinerā visa veida stiklu, piemēram, stikla krūzītes, vai plastmasas konteinerā visa veida plastmasu, piemēram, salauztas rotaļu automašīnas?

4. Pie klases sienām piestiprināti apgalvojumi:

•Cilvēkiempēctambūsarrokāmjāizlasaārāvisinederīgieatkritumi.

•Citusatkritumus,piemēram,stiklatraukus,nevarpārstrādātparjaunumateriālu.

•Citi atkritumu piemaisījumi sabojās iespēju pārstrādāt atkritumus, lai radītu jaunusmateriālus.

Aicina katru skolēnu nostāties pie tā apgalvojuma, kuram viņš visvairāk piekrīt, pamatojot savu izvēli. Ja nepieciešams, tad paskaidro, kāpēc tikai konkrētus dažādu materiālu izstrādājumus drīkst mest šķirošanas konteinerā.

5. Noskatās filmas5 fragmentu par stikla šķirošanu (no 36 sekundes līdz 1 minūtei un 15 sekundēm). Aicina skolēnus pielīmēt uzlīmīti (piemēram, krāsaino punktiņu) pie katra no apgalvojumiem, kas, viņuprāt, ir pareizi. Apgalvojumi uzrakstīti uz lielas lapas vai arī uz atsevišķām mazākām lapiņām un ar magnētiem piestiprināti pie tāfeles:

•Stiklakonteinerājāmettīrsstiklaiepakojums.

•Burkapirmsizmešanasjāizmazgāarmazgāšanaslīdzekli.

•Burkapirmsizmešanasjāizskaloarūdeni.

•Burkuvāciņusnedrīkstmeststiklamparedzētajākonteinerā.

•Stiklakonteinerānedrīkstmestglāzes.

•Stiklakonteinerānedrīkstmestlogustiklu.

•Stiklakonteinerādrīkstmestburkas.

•Stiklakonteinerādrīkstmestpudeles.

•Burkasunpudeleskonteinerājāieliekuzmanīgi,lainesaplīst.

•Burkāmpirmsizmešanasjānoņempapīraetiķetes.

Lūdz skolēniem paskaidrot savu izvēli. Ja nepieciešams uzdod izpratni veicinošus jautājumus, piemēram: Kāpēc nedrīkst izmest stikla iepakojumu ar ēdiena atliekām? Vai pudelēm jānotīra spīdīgā alumīnija folija (piemēram, no bērnu šampanieša pudelēm)? Kāpēc jānoņem vāks, bet nav jānomazgā etiķete? Kur jāizmet burku un pudeļu vāciņi?

6. Iedod skolēnu grupām dažādus stikla izstrādājumus un aicina tos sašķirot pa konteineriem. Aicina citas grupas komentēt šķirošanas rezultātu. Vēlams uzslavēt skolēnus par labi paveiktu darbu.

7. Kopīgi dodas pie lielā konteinera un izmet sašķiroto stiklu pareizajos konteineros.

Nodarbības norise:


Ieguvums nostikla šķirošanas





• Izskaidrostiklašķirošanasieguvumus.

•Zina,kānotiekstikla iepakojumaražošanaunapzinās,katas ir viens no dabaszinātņu izgudrojumiem.

•Aprēķina, cik daudz izejmateriālu tiks ietaupīts, ja stiklaiepakojuma ražošanas procesā izmanto sašķiroto stikla iepakojumu.


•8.15. zina par dabaszinātņu sasniegumu nozīmi cilvēkudzīvē.

•8.16. apzinās, ka dabaszinībās iegūtās zināšanas unprasmes ir izmantojamas ikdienas dzīvē.

•1. – 2. klasei izmanto tikai kādu no shēmas slāņiem,piemēram, tikai ražošanas etapus.

•Pirmo aktivitāti var veikt pāros vai grupās, kā arī varpiedāvāt filmu noskatīties vairākas reizes.

•Kamēr skolēni nav apguvuši dalīšanu, 2. aktivitātē tikainosver pudeli un salīdzina tās masu ar cukura pakas masu, kā arī neveic 3. un 4. aktivitāti. 5. aktivitātē par mērķi izvirza nevis masu, bet konkrētu šķirošanas konteinerā iemesto burku un pudeļu skaitu.

sagrieztas kartītes, svari, burka, pudele.

Matemātika •6.2.5. prot risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti arsadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem.

14



1. Skolēni noskatās filmu6 par stikla šķirošanu un pārstrādi (sākot no 1 minūtes un 15 sekundēm) un, izmantojot kartītes (15. – 16. lpp.), saliek stikla iepakojuma ražošanas shēmu. Apspriež rezultātu mazās grupās. Apspriež shēmu kopīgi, paskaidrojot skolēniem nesaprotamos procesus, piemēram: Kā notiek pudeļu izpūšana? Cik karsts ir krāsnī?

2. Nosver vienu pudeli vai burku un aprēķina, cik šādu pudeļu nepieciešams iemest konteinerā, lai būtu savākta desmit kilogrami stikla. Pirms aprēķināšanas jāpalīdz skolēniem pārvērst mērvienības.

3. Ja klasē skolēni jau ir sākuši šķirot pudeles un burkas, veicot uzskaiti, aprēķina, cik kilogrami jau ir savākti.

4. Aprēķina, cik kilogramu pirmreizējo izejmateriālu tiks ietaupīts, izmantojot sašķirotās stikla pudeles jaunu pudeļu izgatavošanā, ja zināms, ka 4/10 izejmateriālu ir sašķirota stikla lauskas.

5. Kopīgi izvirza mērķi stikla iepakojuma šķirošanai, piemēram, izmest šķirošanas konteinerā 10 kilogramus stikla iepakojuma.

Nodarbības norise:

15

Kartītes stikla ražošanas shēmai.Stikla iepakojumu ražošanas etapu norises vietas (vēlams nokopēt uz krāsainām lapām).


KAUSĒŠANAS KRĀSNS

DZESĒŠANAS LĪNIJA

IEPAKOŠANAS LĪNIJA

FORMAS VEIDOŠANAS LĪNIJA

ŠĶIROŠANAS LĪNIJA

TRANSPORTA LĪDZEKLIS

16

Stikla iepakojuma ražošanas etapi

Stikla iepakojuma ražošanai nepieciešamie izejmateriāli


IEGŪST VIENDABĪGU STIKLA MASU

KVARCA SMILTIS

GAISS

SODA

PLĒVE

KAĻĶAKMENS

KOKS

STIKLA LAUSKAS

ENERĢIJA

PUDELESLĒNI ATDZIEST

SAKĀRTO UZ PALETĒM

KARSTU STIKLA PILIENU IEPILDA

FORMĀ

PUDELES PĀRBAUDA

IEPAKO VAKUUMĀ

IZPŪŠ PUDELES FORMU

BRĀĶĒTĀS PUDELES IZŅEM

VED UZ PĀRTIKAS RAŽOŠANAS

UZŅĒMUMIEM


Stikla šķirošana –mana un līdzcilvēku ikdiena



Matemātika

Vizuālā māksla

•Šķiroizlietotostiklaiepakojumuunveicuzskaiti.

•Pierakstapaveiktounveicvienkāršusaprēķinus.

•Veido plakātus, izmantojot piemērotu vizuālās mākslastehniku un materiālus.

•Paskaidro, kāpēc izvēlētais plakāta saturs pārliecināsradiniekus šķirot stiklu.


•6.2.5. prot risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti arsadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem.

•7.2. izmanto dažādas vizuālās mākslas tehnikas,daudzveidīgus materiālus un to īpašības.

•7.3. izvēlas piemērotākos materiālus vai tehnikas noskolotāja piedāvātā klāsta.


7 Var izmantot citu skolēnu veidotos plakātus konkursam “Neizmet. Šķiro!” http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/foto-galerijas/zala-punkta-skola/plakatu-konkursa-neizmet-skiro!-finalistu-darbi/ 8 Pieejams https://www.youtube.com/watch?v=QxqteLEKerY&feature=youtu.be


dažādi vizuālās mākslas materiāli plakātu izveidei.

1. Noskatās filmu8. Pārrunā, kāpēc nepieciešams šķirot stikla iepakojumu.

2. Kopīgi izvirza mērķi stikla iepakojuma šķirošanai, piemēram, ietaupīt 10 kilogramus pirmreizējo izejvielu.

3. Kopīgi izveidot tabulu vai izvēlēties šajā materiālā piedāvāto (1. tabula 19. lpp.), kas ļaus sekot līdzi stikla šķirošanas mērķa izpildei. Vienoties, kā tiks pierakstīti un aprēķināti rezultāti.

4. Pārrunā, kā varētu pārliecināt ģimenes locekļus un radiniekus šķirot izlietoto stikla iepakojumu. Vienojas izveidot plakātus, aicinot ģimenes locekļus un radiniekus šķirot stiklu. Plakātos vizuāli vai teksta veidā skolēni iekļauj pārrunātās idejas. Skolotājs var noteikt vai piedāvāt skolēnu izvēlei plakāta izveidei izmantojamās vizuālās mākslas tehnikas un materiālus.

5. Skolēni izveido plakātus saviem ģimenes locekļiem un radiniekiem, lai aicinātu viņus izlietoto stikla iepakojumu izmest šķirošanas konteineros.

Nodarbības norise:


•Kamēr skolēni neprot dalīt, 2. aktivitātē kā sasniedzamomērķi nosaka savākto burku un pudeļu skaitu, bet 3. aktivitātē pieraksta tikai šķirošanas konteinerā izmesto pudeļu un burku skaitu un veic saskaitīšanas un atņemšanas darbības, lai noteiktu, cik pudeļu un burku vēl jāizmet šķirošanas konteinerā izvirzītā mērķa sasniegšanai.

•4.un5.aktivitātēvarpiedāvātskolēniemapskatītdažādusplakātus7 un pajautāt, vai tie viņiem rada vēlmi darīt to, uz ko plakāts aicina. Kas varētu pārliecināt mammu, krusttēvu šķirot stikla iepakojumu?

19

Datums, skolēna vārds

Konteinerā iemesto pudeļu/

burku skaits

Izmesto pudeļu un burku masa

Pudeļu masa, ko visa klase kopā

jau izmetusi šķirošanas konteinerā

Ietaupīto pirmreizējo

izejvielu masa kopā visai

klasei

1. tabula. Stikla šķirošanas rezultāti.



Stikla iepakojuma ražošana



Matemātika

Sociālās zinības1. – 6. klasei

• Izskaidrostiklašķirošanasieguvumus,argumentējottosarkonkrētu aprēķinu rezultātiem.

•Zina,kānotiekstikla iepakojumaražošanaunapzinās,katas ir viens no dabaszinātņu izgudrojumiem.

•Aprēķina, cik daudz izejmateriālu tiek ietaupīts, ja stiklaiepakojuma ražošanas procesā izmanto sašķiroto stikla iepakojumu.

•Aprēķinaietaupītāsenerģijasizmantošanasieguvumus.

•10.8.veicfizikālolielumu(piemēram,masa,ātrums,spēks)mērījumus, nosaka attālumus kartē vai plānā, izmantojot mērogu. Pieraksta mērījumu rezultātus, izmantojot atbilstošus fizikālo lielumu apzīmējumus un mērvienības.

•12.4.izprotatkritumusavākšanasunpārstrādesnozīmi,kāarī piedalās atkritumu savākšanā un šķirošanā.

•12.6. izprot dabas resursu un enerģijas taupīšanasnepieciešamību un savā praktiskajā darbībā tos taupīgi izmanto.

•12.13. piedalās pasākumos, kas saistīti ar apkārtējāsvides kvalitātes uzlabošanu, kā arī vietējo vides problēmu risināšanā.

•12.19. apzinās dabaszinātņu un tehnoloģiju sasniegumunozīmi cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanā un to nepareizas izmantošanas ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

•10.4.5. prot risināt praktiskus uzdevumus, kas saistīti arsadzīves, dabaszinātņu, vides un veselības jautājumiem, apzinās to nozīmi ikdienas dzīvē.

•12.25.zina,karažošanasresursiirierobežoti.




kartītes, svari, stikla pudele un burka.

1. Skolēni noskatās filmu9 par stikla šķirošanu un pārstrādi (sākot no 1 minūtes un 15 sekundēm) un, izmantojot kartītes (skat. 15. – 16. lpp.), saliek stikla iepakojuma ražošanas shēmu. Apspriež mazās grupās rezultātu.

2. Nosver vienu pudeli vai burku un aprēķina, cik šādu pudeļu nepieciešams iemest konteinerā, lai varētu savākt vienu tonnu stikla.

3. Ja skolēni jau ir sākuši šķirot pudeles un burkas, veicot uzskaiti, aprēķina, cik tonnas vai kilogrami jau ir savākti. Ja nē, pieņem kādu prognozējamu skaitli, cik pudeļu un burku izmetīs šķirošanas konteinerā.

4. Aprēķina, cik tonnu smilšu tiks ietaupīts, izmantojot sašķirotās stikla pudeles jaunu pudeļu izgatavošanā. Skolotājs palīdz iztēloties ietaupīto smilšu tilpumu, piemēram, cik liela bedre zemē izveidotos, ja no tās tiktu izraksts šāds smilšu tilpums.

5. Aprēķina, cik tonnas sodas tiks ietaupīts, izmantojot sašķirotās pudeles jaunu pudeļu izgatavošanā.

6. Viena pārstrādāta stikla pudele nodrošina enerģijas ietaupījumu, kas ļauj 100 W lampiņai degt četras stundas. Aprēķina, cik stundas varētu degt 100 W lampiņa no enerģijas ietaupījuma, kas radīsies, izmantojot sašķirotās pudeles jaunu pudeļu izgatavošanā. Aprēķina, cik būtu jāsamaksā elektroenerģijas piegādātājam.

7. Noskaidro, cik vatu patērē klases apgaismojumam izmantotās lampas. Mazās grupās apspriež, kā varētu aprēķināt, cik stundas varētu degt klases apgaismojumam izmantotās spuldzes no enerģijas ietaupījuma, kas radīsies, izmantojot sašķirotās pudeles jaunu pudeļu izgatavošanā. Apspriež aprēķina metodes. Veic aprēķinu.

8. Izmantojot karti, aprēķina aptuveno attālumu līdz stikla pārstrādes rūpnīcai Ukrainā (Gostomeļā) vai Lietuvā (Paņevežā). Aprēķina, cik daudz degvielas tiktu patērēts, aizvedot stikla lauskas uz pārstrādes rūpnīcu un atvedot atpakaļ burkas.

Nodarbības norise:


Fakti, ko piedāvāt skolēniem:

•Vienskravasautovienāreizēvaraizvest28tonnassmalcinātastikla.

•Vienskravasautovienāreizēvaraizvest20-25tonnasjaunuburkuunpudeļu.

•Kravasautopatērē30-35litrusdegvielasuz100kilometriem.

•Vilcienavagonāieiet65-70tonnassmalcinātastikla.

9. Grupās veic „prāta vētru”, kā varētu samazināt stikla lausku un tukšās taras pārvadāšanas ietekmi uz vidi. Apspriež idejas.

10. Kopīgi izvirza mērķi stikla iepakojuma šķirošanai, piemēram, ietaupīt 1 tonnu smilšu vai ietaupīt enerģiju, kas nepieciešama, lai 3 diennaktis degtu 100 W spuldze. Ja skolēni nevar vienoties, tad katru piedāvāto mērķi uzraksta uz atsevišķas lapas. Katram skolēnam iedod 2 uzlīmes un aicina pielīmēt pie tiem mērķiem, kuri viņam šķiet visbūtiskākie. Pēc rezultātu apkopošanas nosaka sasniedzamo mērķi – to, kas saņēmis visvairāk uzlīmju.


Stikla šķirošana –mana un līdzcilvēku ikdiena



Matemātika

Vizuālā māksla

Sociālās zinības

•Šķiroizlietotostiklaiepakojumuunveicuzskaiti.

•Pierakstapaveiktounveicvienkāršusaprēķinus.

•Veido plakātus, izmantojot piemērotu vizuālās mākslastehniku un materiālus.

•Skaidro, kāpēc izvēlētais plakāta saturs pārliecinās citusskolēnus šķirot stiklu.

•12.4.izprotatkritumusavākšanasunpārstrādesnozīmi,kāarī piedalās atkritumu savākšanā un šķirošanā.

•12.13. piedalās pasākumos, kas saistīti ar apkārtējāsvides kvalitātes uzlabošanu, kā arī vietējo vides problēmu risināšanā.

•11.7. prot attēlot informāciju tabulās, stabiņveidadiagrammās un iegūt informāciju no tām, iegūt informāciju no sektora diagrammām.

•11.3.protizvēlētiesnepieciešamosmateriālussavasidejasizteikšanai; prot tos racionāli izmantot.

•11.6.protizteiktunpamatotsavadarbaideju.

•12.24. izprot patērētāja lomu, apzinās patērētājapienākumus un tiesības.



papīrs, lineāls un rakstāmpiederums tabulas veidošanai, dažādi vizuālās mākslas materiāli.

1. Kopīgi izvirza mērķi stikla iepakojuma šķirošanai (skat. iepriekšējās nodarbības pēdējo aktivitāti).

2. Kopīgi izveido tabulu, kas ļaus sekot līdzi stikla šķirošanas mērķa izpildei (vispirms mazās grupās apspriež ideju, pēc tam pārrunā klasē un vienojas par labāko variantu). Vienojas, kā tiks pierakstīti un aprēķināti rezultāti.

3. Pārrunā, kā varētu pārliecināt citus skolēnus šķirot stikla iepakojumu. Vienojas izveidot plakātus, aicinot citus skolēnus šķirot stiklu.

4. Pirms plānot savu plakātu, skolotājs piedāvā apskatīt un analizēt jau gatavos plakātus10.

5. Skolēni izstrādā plakātus, lai aicinātu citus skolēnus izlietoto stikla iepakojumu izmest šķirošanas konteineros. Plakātos vizuāli vai teksta veidā skolēni iekļauj pārrunātās idejas. Skolotājs var noteikt vai piedāvāt skolēnu izvēlei plakāta izveidei izmantojamās vizuālās mākslas tehnikas un materiālus, vai, ja skolēni jau apgūst informātiku, aicināt plakātus veidot PowerPoint vai citā skolēniem zināmā programmā.

6. Plakātus izvieto skolā vai kaimiņu skolās, iepriekš vienojoties ar kaimiņu skolas administrāciju.

Nodarbības norise:

10 Skolēnu plakāti vides reklāmu stendos http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/foto-galerijas/zala-punkta-skola/skolenu-plakati-vides-reklamas-stendos/


Stikla ražošana


Pamatprasības:Ķīmija

Informātika

• Iegūstinformācijuparstiklaražošanunovideofilmas.

•Nosaucstiklaražošanasizejvielas.

• Izprot,kasašķirotaisstiklaiepakojumsaizstājpirmreizējosizejmateriālus un tādējādi stikla šķirošana palīdz taupīt dabas resursus.

•Shematiskiattēlostiklaražošanasprocesu.

• Iegūstinformācijuparķīmiskovieluformulāmnorakstītiemavotiem.

•Pamatojotiesuzvispārīgoshēmu,izveidokonkrētaskrāsasstikla iepakojuma ražošanas shēmu, korekti lietojot ķīmisko vielu formulas.

• Izmanto informācijas tehnoloģijas shēmas izveidei(informācijas shematiskai un uzskatāmai attēlošanai).

•7.29. pēc nosaukumiem sastāda bināro savienojumu,skābju, bāzu un sāļu ķīmiskās formulas; prot nosaukt vielas, izmantojot Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības nomenklatūras (IUPAC), lasīt formulas ar simbolu izrunu.

•8.3. izvēlas nepieciešamos informācijas avotus uninformācijas iegūšanas paņēmienus atbilstoši veicamajam uzdevumam.

•8.6. saglabā iegūto informāciju, izmantojot dažādasmetodes, arī mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas.

•9.4. zina Latvijā svarīgākās ķīmiskās rūpniecības nozares(silikātu rūpniecība, metalurģija), tajās izmantojamās izejvielas un produkciju.

•9.21.izprotsadzīvesatkritumupārstrādesnepieciešamību,zina par atkritumu apsaimniekošanu Latvijā un piedalās atkritumu savākšanā un šķirošanā.

•9.22. apzinās dabas resursu (piemēram, ūdens, naftas,koksnes) taupīgas izmantošanas nepieciešamību un atbilstoši rīkojas.

•7.53.protizveidotzīmējumu,izmantojotgrafikasobjektus:līnijas, bultiņas, četrstūrus, riņķus, teksta rāmīšus, elementārattēlus (AutoShapes).




•7.un8. klasē ieteicamsaizstātar5. –6. klasēmdomātonodarbību “Stikla iepakojuma ražošana".

•9.klasēvarizmantotinformācijumateriāla“BestAvailableTechniques (BAT) Reference Document for the Manufacture of Glass”11 (skatīt 40. – 42. un 53. – 56. lapaspusēs (informācija angļu valodā)) vai citu ticamu informācijas avotu.

vairāki datori ar uzinstalētu programmu Edraw Mind Map, interneta pieslēgums vai iepriekš izprintēts materiāls “Best Available Techniques (BAT) Reference Document for the Manufacture of Glass”, stikla ražošanas shēmas kartītes, faktu lapas, dažādas krāsas stikla iepakojuma trauki vai to attēli (violetā, zilganzaļā, zaļā, dzeltenā, gaiši zilā, gaiši zaļā, sarkanā krāsā), smiltis, lapiņas ar cipariem no 1 līdz 10, krustvārdu mīklas.

1. Skolēni noskatās filmu12 par stikla šķirošanu un pārstrādi (sākot no 1 minūtes un 15 sekundēm) un, izmantojot kartītes (skat. 15. – 16. lpp.), saliek stikla iepakojuma ražošanas shēmu. Apspriež rezultātu.

2. Skolēni saņem faktu lapu (27. lpp.) ar papildus informāciju par stikla sastāvu un krustvārdu mīklu (28. lpp.).

3. Kad krustvārdu mīkla atrisināta, dažus skolēnus uzaicina pieiet pie redzamā vietā klasē novietotiem dažādas krāsas stikla iepakojuma traukiem, t.sk. dzērienu pudeles un smaržu pudeles (var aizvietot ar krāsainiem attēliem) un ķīmiskām vielām slēgtos trauciņos. Skolēni pieliek pie tiem lapiņas ar cipariem, atbilstoši atbilžu numerācijai krustvārdu mīklā. Pārrunā rezultātus, aicinot skolēnus skaļi nosaukt ķīmiskos elementus.

4. Aicina skolēnus izveidot viena konkrēta stikla iepakojuma (vēlams krāsaina, piemēram, zaļas vai brūnas dzēriena pudeles) ražošanas shēmu, kur ražošanas procesā tiek izmantotas sašķirota stikla lauskas. Pilnveidojot skolēnu IT prasmes, ieteicams shēmu veidot datorā, piemēram, izmantojot Edraw Mind Map programmu13 vai PowerPoint.

Nodarbības norise:

11 Pieejams http://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/BREF/GLS_Adopted_03_2012.pdf 12 Filma par stikla šķirošanu un pārstrādi http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/atkritumu-skirosana-un-parstrade/skirosim-stikla-pudeles-un-burkas/ 13 Programmu var lejuplādēt no mājas lapas http://www.edrawsoft.com/download-mindmap.php

27

Tipiska iepakojuma stikla sastāvs14:

Krāsainā stikla ieguve15

Nodarbības 7. – 9. klaseiFaktu lapa

Ķīmiskā savienojuma nosaukums Formula Masas daļa, %

Ķīmiskā elementa nosaukums

Ķīmiskā savienojuma formula

Krāsa

Silīcija (IV) oksīds

Nātrija oksīds

Kalcija oksīds

Magnija oksīds

Alumīnija oksīds

Kālija oksīds

Sēra (VI) oksīds

Varš

Hroms

Mangāns

Dzelzs

Kobalts

Niķelis

Selēns

Kadmijs

Zelts

Sudrabs

SiO2

Na2O

CaO

MgO

Al2O3

K2O

SO3

CuO

Cr2O3

MnO

Fe2O3

FeO

CoO

NiO

SeO2

CdS

Au

AgNO3

71 - 73

12 - 14

9 – 12

0,2 – 3,5

1 – 3

0,3 – 1,5

0,05 – 0,3

tirkīzzils

zaļgandzeltens

violets

dzeltenbrūns

zilganzaļš

intensīvi zils

brūns, dzeltens, zaļš, zils līdz violets

(atkarībā no stikla sastāva)

dzeltens

dzeltens

rubīnsarkans

oranži sarkans līdz dzeltens

14 Best Available Techniques (BAT) Reference Document for the Manufacture of Glass, 53. lpp. Pieejams: http://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/BREF/GLS_Adopted_03_2012.pdf15 Best Available Techniques (BAT) Reference Document for the Manufacture of Glass, 41. lpp. Pieejams: http://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/BREF/GLS_Adopted_03_2012.pdf

28Nodarbības 7. – 9. klaseiKrustvārdu mīkla

HORIZONTĀLI

3. Ķīmiskais elements, kas piešķir stiklam violetu krāsu.5. Krāsa, kādu stiklam piešķir dzelzs (III) oksīds.7. Ķīmiskais elements, kas piešķir stiklam tirkīzzilu krāsu.8. Ķīmiskais elements, kas stiklam piešķir brūnu krāsu.9. Ķīmiskais elements, kas piešķir stiklam intensīvi zilu krāsu.10. Viela, kas piešķir stiklam rubīnsarkanu krāsu.

1. Krāsa, kādu stiklam piešķir dzelzs (II) oksīds.2. Krāsa, kādu stiklam piešķir hroma savienojumi.4. Krāsa, kādu stiklam piešķir kadmija savienojumi.6. Izejmateriāls stikla ražošanā, kas satur silīcija (IV) oksīdu.

VERTIKĀLI

1

2

3

4

5

8

109

6 7


Stikla ražošanasietekme uz vidi



Matemātika

Fizika

•Apzinās, ka stikla iepakojuma pilnveide palīdz samazinātietekmi uz vidi un ilustrē to ar konkrētiem piemēriem par stikla iepakojuma attīstību un aprēķiniem.

• Izmanto Excel tabulu datu fiksēšanai un aprēķinu veikšanai.

•9.3. izprot ķīmijas atklājumu, pētījumu un izgudrojumuietekmi uz tautsaimniecības attīstību, cilvēku ikdienas dzīvi un apkārtējo vidi.

•9.21.izprotsadzīvesatkritumupārstrādesnepieciešamību,zina par atkritumu apsaimniekošanu Latvijā un piedalās atkritumu savākšanā un šķirošanā.

•9.22. apzinās dabas resursu (piemēram, ūdens, naftas,koksnes) taupīgas izmantošanas nepieciešamību un atbilstoši rīkojas.

•9.23.gūstpieredzikopējosprojektos,kassaistītiarvideskvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī organizē tos.

•14.2.2. prot sastādīt proporciju un aprēķināt proporcijasnezināmo locekli.

•14.5.9. prot mērķtiecīgi pilnveidot skaitlisku praktiskasatura uzdevumu risināšanas prasmi.

•15.2. prot mērīt un salīdzināt daudzumus, lietojotpiemērotas mērvienības un instrumentus.

•8.12. nosakagalvenosfizikālos lielumus - vidējo ātrumu,masu, blīvumu, spēku, spiedienu, temperatūru, siltuma daudzumu un īpatnējo siltumietilpību, strāvas stiprumu, spriegumu, elektrisko pretestību, elektriskās strāvas jaudu un enerģiju, lēcas optisko stiprumu.

•9.16. apzinās fizikālo procesu (piesārņojums nosiltumizolācijas materiāliem, siltuma dzinējiem, kurināmā sadegšanas produktiem, trokšņiem) ietekmi uz vidi un piedalās vides kvalitātes saglabāšanā un uzlabošanā.



dažādas krāsas un tilpuma stikla iepakojuma trauki, svari, mērcilindrs, dators.

Informātika •7.35. prot šūnās ievadīt un rediģēt tekstu, skaitļus unformulas, izmantot automātiskās aizpildīšanas līdzekļus.

•7.36. prot izveidot formulas, izmantojot saskaitīšanas,atņemšanas, reizināšanas un dalīšanas darbības, un grupēt aritmētiskās darbības, izmantojot iekavas.

•7.45.protveiktšūnugrafiskonoformēšanu.

•7.46. prot izveidot esošā vai jaunā lapā diagrammu,izvēlēties piemērotu diagrammas tipu (stabiņu, līniju, joslu un sektordiagrammu).

1. Skolēni apskata dažādus stikla iepakojumus – dažādu krāsu un izmēru dzērienu pudeles, kečupa pudeli, smaržu pudeles, burkas, krēmu trauciņus u.tml. Skolotājs aicina atsaukt atmiņā, kādas vielas tiek izmantotas stikla ražošanā un kādas vielas nosaka katras pudeles krāsu.

2. Skolēni salīdzina katra stikla iepakojuma masu ar produkta tilpumu, ko tajā var iepildīt (sver un mēra tilpumu). Veido stabiņdiagrammu, ko izmanto secinājumu izdarīšanai par videi draudzīgāko iepakojumu.

3. Skolotājs pastāsta skolēniem, ka kopš 1985. gada stikla iepakojuma svars ir samazinājies, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi (tērē mazāk dabas resursu izejmateriāliem, enerģiju stikla izgatavošanai, degvielu iepakojuma pārvadāšanai u.tml.). Piemēram, 350 ml pudelēm par 24%, kečupa pudelēm par 32%, 375 ml plakanpudelēm par 27%16. Stāstījumu var papildināt ar mūsdienu pudeļu demonstrēšanu, tikai vēlams notīrīt etiķetes no alkoholisko dzērienu pudelēm. Lai skolēni labāk izprastu, piedāvā pudeles nosvērt un aprēķināt to masu mirklī, kad tādas pudeles sāka ražot pirmo reizi.

4. Pamatojoties uz informāciju faktu lapā (skat. 27. lpp.), veic aprēķinus:

•Cikkilogramusmilšunepieciešams,laiizgatavotu1,2tonnasstikla?

•Kvassstiklapudelēsver850gramus.Pudelesmasair41%noprecessvara.Cikgramukalcija oksīda izmantots šīs pudeles izgatavošanā?

•Filmā bija teikts, ka, izgatavojot stiklu, pirmreizējiemmateriāliem drīkst pievienot 30 –

Nodarbības norise:

16 Environmental Overview Complete Life Cycle Assessment of North American Container Glass, 9. lpp. Pieejams: http://www.container-recycling.org/assets/pdfs/glass/LCA-GPI2010.pdf


40% stikla lausku no izlietotā stikla iepakojuma. Izmantojot 1 tonnu stikla lausku, tiek ietaupīta 1 tonna smilšu un 250 kg kalcinētās sodas. Cik gramus kalcinētās sodas ietaupa, izgatavojot 10 kvasa pudeles, ja ražošanas procesā tiek izmantotas stikla lauskas no izlietota iepakojuma.

•Cikstikladzērienapudeļujāizmetatkritumušķirošanaskonteinerā,laivarētuietaupīt100 kg kalcinētās sodas? Cik ilgi varēs degt klases apgaismojums, ja zināms, ka viena pārstrādāta pudele nodrošina enerģijas ietaupījumu, kas ļauj 100 W lampiņai degt 4 stundas? Vēlams iepriekš sagatavot vienu spuldzi skolēnu apskatei, lai noskaidrotu, cik daudz enerģijas tā patērē.

5. Skolotājs vēlreiz uzsver ieguvumu videi stikla iepakojuma šķirošanas un pārstrādes rezultātā. Aicina skolēnus izvirzīt mērķi ietaupīt konkrētu enerģijas vai kāda izejmateriāla daudzumu, šķirojot stikla iepakojumu.

6. Kopīgi izveido tabulu, kas ļaus sekot līdzi stikla šķirošanas mērķa izpildei (vispirms mazās grupās apspriež ideju, pēc tam pārrunā klasē un vienojas par labāko variantu). Lapu var izveidot Google diskā un kopīgot saiti ar klases biedriem. Vienojas, kā tiks pierakstīti un aprēķināti rezultāti.


Šķiro stiklu, saudzē dabu!


Pamatprasības:Vizuālā māksla

Sociālās zinības

•Piedalāsskolassabiedrībainozīmīgāprojektā.

•Veido informatīvu materiālu, balstoties uz anketēšanāiegūtiem datiem par aptaujāto cilvēku atzītiem efektīviem paņēmieniem, kā pārliecināt šķirot atkritumus, un izmantojot atbilstošas vizuālās mākslas tehnikas vai informācijas tehnoloģijas.

•15.1. prot izvēlēties idejas saviem radošajiem darbiemdabā, kultūrvidē un sabiedrības procesos.

•15.2.protizmantotdažādasvizuālāsmākslastehnikasunmateriālus, saskaņot savu ideju ar izvēlētās tehnikas un materiāla specifiskajām īpašībām.

•15.3.protmērķtiecīgiizvēlētiesnepieciešamosavasidejasizteikšanai, spēj patstāvīgi izlemt, kā rīkoties un attīstīt savu ideju.

•15.2.paužsavuviedoklivaipiedāvāproblēmasrisinājumuun uzklausa citu viedokli kopīgo mācību un sociālo mērķu sasniegšanai.

•15.8.sadarbojasarcitiem,piedalotiesvietējaisabiedrībainozīmīgos projektos.

•15.20. prot dažādos veidos sistematizēt un apkopotinformāciju, arī izmantojot grafiskās formas (tabulas, shēmas, domu kartes).

•15.25.protatbilstošiuzdevumamsastādītanketu,apkopotun analizēt aptaujas rezultātus.

•16.29. apzinās un pamato vides aizsardzības unsakārtošanas pasākumu nozīmību.


Informātika •7.50. prot izveidot un aizpildīt jaunu slaidu, izmantojotslaidu veidnes (ar tekstu un attēliem), dzēst un dublēt slaidus, mainīt to secību.

•7.51.protslaidāievadīt,rediģētunnoformēttekstu:mainītrakstzīmju fontu, lielumu un krāsu, izmantot slīprakstu, treknrakstu, pasvītrošanu, ieēnošanu, augšējo un apakšējo indeksu.

•7.52.protslaidāievietotgatavusattēlusunmākslinieciskusuzrakstus (WordArt).

•7.53.protizveidotzīmējumu,izmantojotgrafikasobjektus:līnijas, bultiņas, četrstūrus, riņķus, teksta rāmīšus, elementārattēlus (AutoShapes).

•7.54. prot mainīt grafisko objektu noformējumu: līnijubiezumu, krāsu un stilu, aizpildījumu.

•7.55. prot veikt darbības ar objektiem: dzēst, dublēt,pārvietot, pagriezt, mainīt izmērus, grupēt, atgrupēt, pārgrupēt un mainīt objektu attēlošanas secību.

•7.56.protiestatītunmainītslaiduuntoobjektuanimācijasefektus.

•7.57. prot demonstrēt izveidoto prezentāciju, ņemotvērā tās mērķus, tēmu un saturu, auditoriju un pieejamās tehnoloģijas.

•7.59.protpiekļūtkonkrētāmtīmekļavietām:atvērttīmekļaadresi, atvērt hipersaiti un atgriezties uz iepriekšējo lappusi un sākumlapu.

•7.60.protveiktdatņulejupielādi.


dažādas krāsas un tilpuma stikla iepakojuma trauki, svari, mērcilindrs, dators.


1. Kopīgi izvirza mērķi stikla iepakojuma šķirošanai un izveido kopīgi tabulu, kas ļaus sekot līdzi stikla šķirošanas mērķa izpildei (skat. iepriekšējās nodarbības pēdējo aktivitāti).

2. Pārrunā, kā varētu pārliecināt citus skolēnus, vecākus un vietējās kopienas iedzīvotājus šķirot stikla iepakojumu. Skolotājs aicina izveidot aptaujas anketu, balstoties uz skolēnu ierosinājumiem, un aptaujāt citus skolēnus, vecākus un vietējās kopienas iedzīvotājus par to, kā viņus varētu pārliecināt šķirot stikla iepakojumu.

3. Balstoties uz aptaujas rezultātiem, pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Viens no lēmumiem varētu būt izveidot plakātus vai informatīvus bukletus, aicinot citus skolēnus šķirot stiklu.

4. Skolēni sadalās mazās grupās un grupas vienojas, kādai mērķauditorijai un ko taisīs, piemēram, plakātu skolēniem vai bukletu vietējās kopienas iedzīvotājiem. Veic “prāta vētru” par materiāla saturu.

5. Pirms plānot sava plakātu vai bukleta vizuālo izskatu un satura detalizāciju, skolotājs piedāvā apskatīt un analizēt jau gatavus plakātus un infografikas17, 18.

6. Skolēni izveido plakāta vai bukleta skici un noskaidro nepieciešamo informāciju.

7. Skolēni veido izplānotos plakātus un bukletus. Skolotājs var noteikt vai piedāvāt skolēnu izvēlei plakāta izveidei izmantojamās vizuālās mākslas tehnikas un materiālus, vai informācijas organizācijas rīkus, piemēram, PowerPoint programmā vai infografikas veidošanas vietnē tiešsaistē19.

8. Plakātus izvieto skolā, uz afišu stabiem (iepriekš noskaidrojot pašvaldībā kārtību, kādā to drīkst darīt), izplata bukletus vietējās kopienas iedzīvotājiem, piemēram, uzrunājot viņus pie veikala.

9. Var rosināt skolēnus īstenot citas idejas stikla šķirošanas sekmēšanai, kas bija minētas aptaujā, piemēram, rakstīt rakstu vietējai avīzei vai novada mājas lapai, uzrunāt cilvēkus un skaidrot viņiem stikla iepakojuma šķirošanu, palīdzēt ar nevajadzīgā stikla iepakojuma nogādi līdz šķirošanas konteineram.

Nodarbības norise:

17 Skolēnu plakāti vides reklāmu stendos http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/foto-galerijas/zala-punkta-skola/skolenu-plakati-vides-reklamas-stendos/ 18 Plakāti un infografikas par atkritumu šķirošanu un pārstrādi http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/e-biblioteka/izglitibas_materiali/plakati-par-iepakojuma-parstrades-ciklu/

19 Infografiku veidošana rīks (bezmaksas) tiešsaistē https://magic.piktochart.com/


Stikla ietekmes uz vidi samazināšana –pamats karjeras izvēlei


Pamatprasības:Vizuālā māksla

Klases stundas

Ķīmija

• Izveidostiklaiepakojumadizainuunpamatoto.

•Nosauc stikla iepakojuma dizaina izveidošanānepieciešamās profesijas un mācību priekšmeta zināšanas, prasmes.

•15.1. prot izvēlēties idejas saviem radošajiem darbiemdabā, kultūrvidē un sabiedrības procesos;

•15.2.protizmantotdažādasvizuālāsmākslastehnikasunmateriālus, saskaņot savu ideju ar izvēlētās tehnikas un materiāla specifiskajām īpašībām;

•15.3.protmērķtiecīgiizvēlētiesnepieciešamosavasidejasizteikšanai, spēj patstāvīgi izlemt, kā rīkoties un attīstīt savu ideju.

•Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 12.augustanoteikumu Nr.468 „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” 24. pielikumu, klases stundu saturā iekļauj jautājumus par karjeras izvēli, kritisko domāšanu, radošo domāšanu.

•9.24.zinaprofesijas,kassaistītasarķīmiju;

•9.25. dažādos informācijas avotos iegūst informāciju parprofesijām, kas saistītas ar ķīmiju, tai skaitā, apmeklējot ķīmiskās rūpnīcas, zinātniskās pētniecības laboratorijas;

•9.27.apzināsķīmijaszināšanuunprasmjunepieciešamībuizglītības turpināšanai.



dators ar interneta pieslēgumu, papīrs un citi materiāli stikla iepakojuma dizaina izveidei.

1. Aicina skolēnus izvēlēties vienu no iepakojuma veidiem: burku vai pudeli, un internetā vai veikalos pētīt to dizainu, fiksējot fotogrāfijās, piemēram, mobilajā tālrunī. Īpašu uzmanību vēlams pievērst viena produkta stikla iepakojuma atšķirībām pie dažādiem ražotājiem.

2. Skolēni grupās apspriež burku un pudeļu dizaina dažādību. Spriež par pamatojumu konkrētam dizainam, piemēram, vizuāli pievilcīgāks, mazāk materiālu jātērē ražošanā, atstāj uzticamu iespaidu u.tml. Salīdzina viena konkrēta produkta stikla iepakojumus un novērtē, kuru kā pircējs izvēlētos. Mēģina pamatot savu izvēli.

3. Apskata stikla iepakojuma dizaina konkursa uzvarētājus Glass Packaging Institute mājas lapā20. Salīdzina iepakojuma dizaina tendenču izmaiņas kopš 2005. gada. Pārrunā dizaina tendences.

4. Skolēni izvēlas kādu konkrētu produktu (var vienoties visa klase par vienu produktu, piemēram, dzeramo ūdeni) un skicē tā iepakojuma dizainu. Rezultātu prezentē, pamatojot tā priekšrocības (ietekme uz vidi, pārvadāšanas izmaksas, pievilcība kādas konkrētas mērķgrupas acīs u.tml.).

5. Izvieto skolas gaitenī stikla iepakojuma dizaina zīmējumus un aicina citu klašu skolēnus balsot par pievilcīgāko, piemēram, uzlīmējot līmpunktiņu.

6. Pārrunā, kādas zināšanas un prasmes nepieciešamas, lai varētu izveidot veiksmīgu produkta iepakojuma dizainu (zināšanas par materiālu, izmaksām, cilvēku uztveri, produkta uzglabāšanai nepieciešamiem apstākļiem, kompozīcijas veidošanas prasmes, radošums u.c.). Skolotājs fiksē skolēnu izteikumus “ideju zirneklī”.

7. Pārrunā, kur un kā var iegūt nepieciešamās zināšanas un prasmes (mācību priekšmeti, profesijas, iespējas apgūt konkrētās profesijas). Skolotājs var rosināt skolēnus izpētīt kādu no profesijām tuvāk: kur mācās, cik ilgi mācās, kādas spējas un personiskās īpašības nepieciešamas, kuras no skolā apgūtajām zināšanām nepieciešamas padziļināti u.tml. Izveido nelielu izstādi vai pārrunā nākamajā stundā.

Nodarbības norise:

20 http://www.gpi.org/industry-resources/package-design/brand-building


Stikla iepakojuma ražošana



Svešvaloda(angļu valoda)

• Iegūst informāciju par stikla ražošanu no videofilmas unmateriāliem angļu valodā.

•Nosauc stikla ražošanas izejvielas, shematiski attēlo unapraksta stikla ražošanas procesu.

• Izprot,kasašķirotaisstiklaiepakojumsaizstājpirmreizējosizejmateriālus un tādējādi stikla šķirošana palīdz taupīt dabas resursus.

• Izmanto informācijas tehnoloģijas shēmas izveidei(informācijas shematiskai un uzskatāmai attēlošanai).

• Izmanto iegūtās zināšanas citu skolēnu mācīšanāsrosināšanai.

•6.11. raksturo fizikālos, ķīmiskos un fizikāli ķīmiskosprocesus ķīmiskajā rūpniecībā (naftas pārstrādē, metalurģijā, etanola ražošanā, silikātrūpniecībā), farmaceitiskajā rūpniecībā un vides tehnoloģijās (ūdens attīrīšanā, atkritumu pārstrādē).

•7.13.lietoķīmijasterminuskāvalodaskultūraselementu,izmanto ķīmijas nomenklatūru, simbolus un apzīmējumus, raksturojot vielu vai disperso sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, vielu un atomu pārvērtības un to norises likumsakarības.

•7.14. analizē, izvērtē un izmanto ķīmijas satura vizuāloun vārdisko informāciju atbilstīgi mērķim, pārveido vārdisko informāciju vizuālā formā, modeļos, simbolos un apzīmējumos un otrādi.

•7.1. saprot un uztver plašu informāciju, dažādus tekstaveidus.

•7.2. uztver, atlasa, sistematizē un apkopo informācijudažādiem mērķiem.

•7.3.analizēunizvērtēmutvārduunrakstveidatekstusunto saturu.

•7.4.izmantojaunākāsinformācijastehnoloģijas.



kartītes, dators ar interneta pieslēgumu vai A1 papīra lapas, papīrs, šķēres, līme, izprintēts informatīvais materiāls, angļu-latviešu valodas vārdnīca (papīra versijā vai tīmeklī pieejama, piemēram, Google Translate21 vai Tildes angļu – latviešu vārdnīca22).

Informātika

Dabaszinības

•8.12. zina prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas,prot veidot, formatēt un modificēt prezentācijas, lietot dažādus slīdu demonstrēšanas efektus;

•8.13. prot veikt informācijas meklēšanas uzdevumustīmeklī, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu un meklētājprogrammas, pareizi izmantot tīmekļa vietnēs esošo informāciju.

•7.15.lietodabaszinātņujēdzienusunatbilstošossimbolus,mērvienības, nomenklatūru, ķīmisko reakciju vienādojumus, raksturojot procesus dabā un to norises likumsakarības;

•7.16.apkopo,sistematizē,salīdzinaunanalizēnodažādiemavotiem iegūtu informāciju par dabas daudzveidību un procesiem tajā, pārveido dažādas vizuālās informācijas formas vārdiskajās formās un otrādi;

•7.18. iepazīstina ar savu vai grupas darba rezultātu vaiviedokli, pamatojot to un izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un informācijas tehnoloģijas (IT).

21 Pieejama: https://translate.google.lv/ 22 Pieejama: http://letonika.lv/groups/default.aspx?g=2&r=10331062&f=1

39

1. Skolēni nokatās filmu23 par stikla šķirošanu un pārstrādi (sākot no 1 minūtes un 15 sekundēm) un, izmantojot kartītes (skat. 15. – 16. lpp.), izveido stikla iepakojuma ražošanas shēmu. Apspriež mazās grupās rezultātu un veic korekcijas savās shēmās, ja nepieciešams.

2. Papildina shēmu ar detalizētāku procesu aprakstu, piemēram, stikla temperatūru dažādos pudeles izgatavošanas procesa posmos, pudeles formas iegūšanas procesa detalizētāku atainojumu, precīzāku stikla masas izgatavošanai nepieciešamo vielu procentuālo sastāvu un vielu formulām, konkrētas krāsas pudeļu stikla iegūšanā izmantojamiem ķīmiskiem elementiem. Var izmantot informāciju materiāla “Best Available Techniques (BAT) Reference Document for the Manufacture of Glass”24 (skatīt 40. – 42. un 53. – 56. lapaspusēs (informācija angļu valodā)) vai citu ticamu informācijas avotu. Ieteicams shēmu veidot uz A1 izmēra lapas vai datorā, piemēram, izmantojot Edraw Mind Map programmu25 vai PowerPoint.

3. Grupā sadala lomas – prezentētāji un eksperti. Organizē minikonferenci: eksperti dodas pie citas grupas prezentētājiem, noklausās īsu viņu skaidrojumu, uzdod jautājumus par stikla ražošanas procesu, norāda uz kļūdām un nepilnībām, ja tādas pamana. Domstarpību gadījumā prezentētāji argumentē, uzrādot informāciju no izmantotā materiāla. Ja domstarpības par procesa shēmas pareizību netiek atrisinātas, tad tās apspriež visa klase kopā. Skolotājs aicina abas puses izteikt savus argumentus, uzdod papildjautājumus, lai palīdzētu skolēniem nonākt pie pareizā varianta.

4. Izvēlas 1 – 2 veiksmīgākās stikla ražošanas procesa shēmas un izstrādā uzdevumus jaunākām klasēm (sākot no 8. klases). Uzdevumus vēlams veidot tā, lai skolēni varētu tos atrisināt, atrodot atbildes shēmā, vai izmantojot shēmā ietverto informāciju.

5. Rosina skolēnus izstrādātās shēmas izvietot koridoros vai publicēt skolas mājas lapā, kā arī aicināt citus skolēnus risināt sastādītos uzdevumus. Pārrunā iespēju rīkot konkursu kā motivācijas sekmētēju.

Nodarbības norise:


23 Filma par stikla šķirošanu un pārstrādi http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/video/atkritumu-skirosana-un-parstrade/skirosim-stikla-pudeles-un-burkas/ 24 Pieejams http://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/BREF/GLS_Adopted_03_2012.pdf 25 Programmu var lejuplādēt no mājas lapas http://www.edrawsoft.com/download-mindmap.php


Stikla ražošanas un šķirošanasietekme uz vidi



Matemātika

•Apzinās, ka stikla iepakojuma pilnveide palīdz samazinātietekmi uz vidi un ilustrē to ar konkrētiem piemēriem par stikla iepakojuma attīstību un aprēķiniem.

• Izmanto Excel tabulu datu fiksēšanai un aprēķinuveikšanai.

•6.11.raksturofizikālos,ķīmiskosunfizikāliķīmiskosprocesusķīmiskajā rūpniecībā (naftas pārstrādē, metalurģijā, etanola ražošanā, silikātrūpniecībā), farmaceitiskajā rūpniecībā un vides tehnoloģijās (ūdens attīrīšanā, atkritumu pārstrādē).

•7.7. veic aprēķinus un parāda aprēķinu gaitu, izmantojotfizikālo lielumu apzīmējumus, atbilstošas mērvienības, vispārīgās formulas, ķīmiskās analīzes datus, ķīmisko un termoķīmisko reakciju vienādojumus, ķīmisko pārvērtību stehiometriskās shēmas un ķīmijas pamatlikumus.

•7.13.lietoķīmijasterminuskāvalodaskultūraselementu,izmanto ķīmijas nomenklatūru, simbolus un apzīmējumus, raksturojot vielu vai disperso sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu, vielu un atomu pārvērtības un to norises likumsakarības.

•8.3. novērtēķīmijas zināšanuunprasmjunozīmi indivīdaikdienas dzīvē, izglītības turpināšanā un turpmākajā profesionālajā darbībā.

•8.7. novērtē tehnoloģiju attīstību ķīmijā un apzināstās ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti un sabiedrības attīstību.

•8.8.novērtēindivīdadarbībasietekmiuzvides(ūdens,gaisaun augsnes) kvalitāti un apzinās indivīda un sabiedrības atbildību vides kvalitātes saglabāšanā.

•8.9. analizē aktuālas videsproblēmasLatvijāunpasaulē,kas saistītas ar vielu un materiālu izmantošanu, un apzinās dabas resursu (ūdens, nafta, rūdas, koksne) saprātīgas lietošanas nepieciešamību.

•8.2.saskatamatemātikassaikniardabasunhumanitārajāmzinātnēm;

•8.4. novērtē matemātikas iespējas sabiedrībai nozīmīgupraktisku problēmu risināšanā.

41

Informātika •8.12. zina prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas,prot veidot, formatēt un modificēt prezentācijas, lietot dažādus slīdu demonstrēšanas efektus.


Latvijas unpasaules vēsture

•9.5. izprot industriālās un postindustriālās sabiedrībasietekmi uz vidi.

Ekonomika •7.4.spējsaskatītekonomiskāsproblēmas,raksturottāsunpiedāvāt to risināšanas iespējas.

•8.4. izprot ekonomiskās sistēmas, to nozīmīgākāsinstitūcijas un ekonomisko sistēmu ietekmi uz ražošanas resursu sadali.

Dabaszinības •7.15.lietodabaszinātņujēdzienusunatbilstošossimbolus,mērvienības, nomenklatūru, ķīmisko reakciju vienādojumus, raksturojot procesus dabā un to norises likumsakarības.

•7.16.apkopo,sistematizē,salīdzinaunanalizēnodažādiemavotiem iegūtu informāciju par dabas daudzveidību un procesiem tajā, pārveido dažādas vizuālās informācijas formas vārdiskajās formās un otrādi.

•7.18. iepazīstina ar savu vai grupas darba rezultātu vaiviedokli, pamatojot to un izmantojot dažādus uzskates līdzekļus un informācijas tehnoloģijas (IT).

•8.7. izprot indivīda darbības ietekmi uz organismiem,ekosistēmām, fizikālajiem procesiem dabā un prognozē iespējamās izmaiņas nākotnē.



svari, dažādi stikla iepakojumi, kuru tilpums ir 0,5 litri, uzraksti (skat. 4. aktivitāti), datori ar interneta pieslēgumu.

42

26 Environmental Overview Complete Life Cycle Assessment of North American Container Glass, 9. lpp. Pieejams: http://www.container-recycling.org/assets/pdfs/glass/LCA-GPI2010.pdf


1. Skolēni nosver dažādus stikla iepakojumus, kuros iepildāmā produkta tilpums ir vienāds, piemēram, 0,5 litru burkas, 0,5 litru dzērienu pudeles (dažāda dizaina un krāsas). Iegūtos datus attēlo grafiski un izmanto secinājumu veikšanai par videi draudzīgāko iepakojumu.

2. Skolotājs pastāsta skolēniem, ka kopš 1985. gada stikla iepakojuma svars ir samazinājies, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi (tērē mazāk dabas resursu izejmateriāliem, enerģiju stikla izgatavošanai, degvielu iepakojuma pārvadāšanai u.tml.). Piemēram, 350 ml pudelēm par 24%, kečupa pudelēm par 32%, 375 ml plakanpudelēm par 27%26. Stāstījumu var papildināt ar mūsdienu pudeļu demonstrēšanu, tikai vēlams notīrīt etiķetes no alkoholisko dzērienu pudelēm. Lai skolēni labāk izprastu, piedāvā pudeles nosvērt un aprēķināt to masu mirklī, kad tādas pudeles sāka pirmo reizi ražot.

3. Skolēni iepazīstas ar faktu lapu (43. lpp.) par stikla ražošanas izmaksām. Veic aprēķinus:

•Cikizmaksāmateriālivienaiburkaiunvienaipudelei,izmantojotpirmreizējāsizejvielas?

•Cikizmaksāmateriālivienaiburkaiunvienaipudelei,izmantojotstiklalauskas?Stiklalauskas aizvieto 30% pirmreizējo izejmateriālu.

•Kāizgatavošanaiizejvielasizmaksāslētāk–caurspīdīgasstiklaburkasvaizaļasstiklapudeles? Par cik procentiem atšķirsies izmaksas?

•Aizstājot pirmreizējos izejmateriālus ar stikla lauskām no sašķirotā iepakojuma, varietaupīt enerģiju. Cik ilgu laiku klasē var degt apgaismojums par ietaupīto enerģiju, kas rodas no 1 tonnas stikla lausku izmantošanas pirmreizējo izejmateriālu vietā?

4. Skolotājs aicina skolēnus apdomāt savu viedokli un nostāties pie kāda no klases stūros izvietotiem apgalvojumiem:

•Stiklaiepakojumunepieciešamsšķirot,jotaspalīdzsamazinātiepakotoproduktucenu.

•Stikla iepakojumu nepieciešams šķirot, jo tas palīdz samazināt stikla ražošanasnelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

•Stiklaiepakojumašķirošanainavbūtiskasietekmesuzproduktucenuunvidi.

5. Pajautā dažiem skolēniem pamatojumu konkrētā apgalvojuma izvēlei. Ar papildjautājumiem vai atsevišķu skolēnu viedokļu akcentēšanu, palīdz veidot skolēniem izpratni, ka stikla iepakojuma šķirošana samazina stikla ražošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

6. Aicina skolēnus prognozēt stikla ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenas izmaiņas tuvāko 3 gadu laikā. Aicina pamatot viedokli. Ja nepieciešams, skolēni var pārbaudīt faktus internetā, piemēram, elektrības cenas izmaiņas pēdējo gadu laikā.

7. Aicina skolēnus izvirzīt mērķi ietaupīt konkrētu enerģijas vai kāda izejmateriāla daudzumu, šķirojot stikla iepakojumu.

8. Izveido kopīgi tabulu, kas ļaus sekot līdzi stikla šķirošanas mērķa izpildei (vispirms mazās grupās apspriež ideju, pēc tam pārrunā klasē un vienojas par labāko variantu). Vienojas, kā tiks pierakstīti un aprēķināti rezultāti, piemēram, izveidojot Google izklājlapu un kopīgojot to.

Nodarbības norise:

43

Stikla izmaksas, ražošanā izmatojot pirmreizējos materiālus(dati 2008. gadā Apvienotajā Karalistē27)

Nodarbības 10. – 12. klaseiFaktu lapa

Izejmateriāli

Kopējās izmaksas izejmateriāliem

Cena(mārciņas/ tonnā)

Bezkrāsains Zaļš

ProcentiProcentiCena

(mārciņas/ tonnā)Cena

(mārciņas/ tonnā)

Augstas kvalitātes smiltis

Zemas kvalitātes smiltis

Kalcinētā soda

Kaļķakmens

Dolomīts

20

11

135

17

40

12

0

27

2,38

2,40

43,78 38,91

4,20

4,62

25,65

2,04

2,40

60

0

20

14

6

21

42

19

12

6

27 Realising the value of recovered glass: An update, 8. lpp. Pieejams: http://www.wrap.org.uk/sites/files/wrap/Glass%20Update%20Market%20Situation%20Report%20Autumn%202008.pdf

28 Realising the value of recovered glass: An update, 8. lpp. Pieejams: http://www.wrap.org.uk/sites/files/wrap/Glass%20Update%20Market%20Situation%20Report%20Autumn%202008.pdf29 Realising the value of recovered glass: An update, 9. lpp. Pieejams: http://www.wrap.org.uk/sites/files/wrap/Glass%20Update%20Market%20Situation%20Report%20Autumn%202008.pdf30 Best Available Techniques (BAT) Reference Document for the Manufacture of Glass, 97. lpp. Pieejams: http://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/BREF/GLS_Adopted_03_2012.pdf

Fakti par stikla ražošanu(dati par Apvienoto Karalisti, publicēti 2008. gadā28)

•Materiāluizmaksasno2005.līdz2008.gadampalielinājāsaptuvenipar5mārciņāmuz tonnu.

•Stiklalauskucena2008.gadābija50mārciņastonnāparbezkrāsainastiklalauskāmun 45 mārciņas tonnā par zaļa stikla lauskām. Arī stiklu lausku cena pieaugusi par 5 – 10 mārciņām tonnā no 2005. gadam līdz 2008. gadam.

Izmantojot stikla lauskas stikla ražošanā, nepieciešams aptuveni 25% mazāk enerģijas nekā ražojot stiklu no pirmreizējiem izejmateriāliem. Ietaupījums uz vienu tonnu ir līdzvērtīgs 322KWh29.

Saražojot vienu tonnu stikla, atmosfērā nonāk aptuveni 430 kilogrami oglekļa dioksīda un rodas 1,6 kubikmetri notekūdeņu30.


Stikla šķirošanailgtspējīgai attīstībai



Informātika

Ekonomika

• Izmantodažādumācībupriekšmetuzināšanasunprasmessociālās kampaņas organizēšanā un īstenošanā.

•Organizē sociālo kampaņu vietējā kopienā, lai veicinātustikla iepakojuma šķirošanu.

•Veidoinformatīvosmateriālussociālaikampaņai,balstotiesuz anketēšanā iegūtiem datiem par aptaujāto cilvēku atzītiem efektīviem paņēmieniem, kā pārliecināt šķirot atkritumus, un izmantojot atbilstošas vizuālās mākslas tehnikas vai informācijas tehnoloģijas.

•8.8.novērtēindivīdadarbībasietekmiuzvides(ūdens,gaisaun augsnes) kvalitāti un apzinās indivīda un sabiedrības atbildību vides kvalitātes saglabāšanā.

•8.9. analizē aktuālas videsproblēmasLatvijāunpasaulē,kas saistītas ar vielu un materiālu izmantošanu, un apzinās dabas resursu (ūdens, nafta, rūdas, koksne) saprātīgas lietošanas nepieciešamību.

•8.12. zina prezentācijas līdzekļu izmantošanas iespējas,prot veidot, formatēt un modificēt prezentācijas, lietot dažādus slīdu demonstrēšanas efektus.


•8.15. zina galvenās priekšrocības un trūkumus, ko dodinformācijas publicēšana globālajā tīmeklī, prot izveidot un modificēt tīmekļa lappuses, publicēt tās norādītajā serverī.

•8.27. izprot ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanasnozīmību.

•10.3.apzināstaupīgasresursu izmantošanas lomuvalstsilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un spēj pieņemt efektīvu lēmumu par rīcībā esošo resursu izmantošanu, kas pamatots uz argumentētu analīzi.


Ģeogrāfija

Psiholoģija

•11.6. izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja,anketēšana) un iegūto informāciju sakārto, analizē un izvērtē.

•6.8.atpazīstplašsaziņaslīdzekļuinformāciju,kasvērstauzklausītāju uzvedības maiņu.

•6.9. analizē plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijaspotenciālo ietekmi uz auditoriju.


datori ar interneta pieslēgumu, papīrs, vizuālās mākslas materiāli.

1. Kopīgi izvirza mērķi stikla iepakojuma šķirošanai un izveido tabulu, kas ļaus sekot līdzi stikla šķirošanas mērķa izpildei (skat. iepriekšējās nodarbības 7. un 8. aktivitāti).

2. Pārrunā, kā varētu pārliecināt savas apkaimes iedzīvotājus šķirot stikla iepakojumu. Skolotājs aicina izveidot aptaujas anketu, balstoties uz skolēnu ierosinājumiem, un aptaujāt savas apkaimes iedzīvotājus par to, kā viņus varētu pārliecināt šķirot stikla iepakojumu.

3. Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Viens no lēmumiem varētu būt, izveidot plakātus vai informatīvus bukletus, kā arī organizēt stikla iepakojuma šķirošanas akciju, izmantojot sociālos tīklus.

4. Skolēni sadalās mazās grupās, kuru ietvaros vienojas, kurai mērķauditorijai tas būs paredzēts, piemēram, plakātu skolēniem vai bukletu savas apkaimes iedzīvotājiem, vai Twitter kontu un emuāru. Veic “prāta vētru” par materiāla saturu un kampaņas organizēšanu.

5. Pirms plānot sava plakāta vai bukleta vizuālo izskatu, satura detalizāciju un kampaņas norisi, skolotājs piedāvā apskatīt un analizēt jau izstrādātus plakātus31, infografikas32 un analizēt citu organizāciju veiktās kampaņas.

Nodarbības norise:

31 Skolēnu plakāti vides reklāmu stendos http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/foto-galerijas/zala-punkta-skola/skolenu-plakati-vides-reklamas-stendos/ 32 Plakāti un infografikas par atkritumu šķirošanu un pārstrādi http://www.zalais.lv/lv/iedzivotajiem/e-biblioteka/izglitibas_materiali/plakati-par-iepakojuma-parstrades-ciklu/


6. Skolēni izveido plakāta vai bukleta skici un noskaidro tā izveidei nepieciešamo informāciju. Skolēni, kuri izvēlējušies organizēt kampaņu sociālajos tīklos, veido Twitter kontu un emuāru33.

7. Skolēni veido izplānotos plakātus un bukletus. Skolotājs var noteikt vai piedāvāt skolēnu izvēlei plakāta izveidei izmantojamās vizuālās mākslas tehnikas un materiālus vai informācijas organizācijas rīkus, piemēram, PowerPoint programmā vai infografikas veidošanas vietnē tiešsaistē34.

8. Plakātus izvieto skolā, uz afišu stabiem (iepriekš noskaidrojot pašvaldībā kārtību, kādā to drīkst darīt), izplata bukletus vietējās kopienas iedzīvotājiem, piemēram, uzrunājot viņus pie veikala. Twitter kontā un emuārā tiek atspoguļota kampaņas norise, sasniegtie rezultāti un ievietoti aicinājumi vietējās kopienas locekļiem iesaistīties.

9. Var rosināt skolēnus īstenot citas idejas stikla šķirošanas sekmēšanai, kas bija minētas aptaujā, piemēram, rakstīt rakstu vietējai avīzei vai novada mājas lapai, uzrunāt cilvēkus un skaidrot viņiem stikla iepakojuma šķirošanu, palīdzēt ar nevajadzīgā stikla iepakojuma nogādi līdz šķirošanas konteineram.

33 Emuāru veidošanai tiek piedāvātas vairākas bezmaksas vietnes, tikai dažās ir nevēlamas reklāmas, no kurām var atbrīvoties tikai samaksājot gada abonēšanas maksu. Bezmaksas vietne, kurā nav nevēlamu reklāmu ir Google pakalpojumos ietilpstošā www.blogger.com 34 Infografiku veidošana rīks (bezmaksas) tiešsaistē https://magic.piktochart.com/


Stikla iepakojumsuzņēmējdarbībā


Pamatprasības:Svešvaloda(angļu valoda)

Matemātika

Informātika

Ekonomika

•Atrodinternetāizdevīgākostiklataraspiegādātāju.

•Atrodnepieciešamosnormatīvosaktusunizmantotos,laiaprēķinātu Dabas resursu nodokli.

•AtrodneieciešamoinformācijuAS“LatvijasZaļaispunkts”mājas lapā un izmanto to aprēķinu veikšanai.

•Nosaka uzņēmumam izdevīgāko veidu, kā nodrošinātatbilstību „Dabas resursu nodokļa likuma” prasībām, balstoties uz aprēķinu rezultātu salīdzināšanu.

•Piedāvā dažādas idejas stikla iepakojuma izmaksusamazināšanai.

• Irguvispieredziuzņēmējdarbībasplānošanā.

•Argumentē savu viedokli par to, vai vēlas kļūt par darbadevēju nelielā ražošanas uzņēmumā.

•7.2. uztver, atlasa, sistematizē un apkopo informācijudažādiem mērķiem.

•7.3.analizēunizvērtēmutvārduunrakstveidatekstusunto saturu.

•7.4.izmantojaunākāsinformācijastehnoloģijas.

•8.2.saskatamatemātikassaikniardabasunhumanitārajāmzinātnēm.

•8.4. novērtē matemātikas iespējas sabiedrībai nozīmīgupraktisku problēmu risināšanā.


•8.4. izprot ekonomiskās sistēmas, to nozīmīgākāsinstitūcijas un ekonomisko sistēmu ietekmi uz ražošanas resursu sadali;



dators vai cita ierīce datu ieguvei ar interneta pieslēgumu.

Politika un tiesības •8.22. izprot, ka likumi atspoguļo sabiedrības vērtības unveicina cilvēku iesaistīšanos politiskajos procesos.

•10.2. analizē izvēles iespēju – kļūt par darba devēju vaidarba ņēmēju – un ir gatavs iesaistīties darba tirgū vienā no šīm lomām, apzinoties savas tiesības un pienākumus.

•10.3.apzināstaupīgasresursu izmantošanas lomuvalstsilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un spēj pieņemt efektīvu lēmumu par rīcībā esošo resursu izmantošanu, kas pamatots uz argumentētu analīzi.

•10.4. prot saskatīt iespējas iesaistīties komercdarbībā kādarba devējs, darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

35 Viens piemērs mājas lapai, kurā pieejams plašs pudeļu piedāvājums un cenas, atkarībā no pasūtītā pudeļu daudzuma. Pieejams: http://ampulla.eu/GLASS-BEER-&-CIDER-BOTTLES/c-1-204/ 36 Iepakojuma likums http://likumi.lv/doc.php?id=57207 37 Dabas resursu nodoklis http://likumi.lv/doc.php?id=124707 38 Visi Latvijas Republikā pieņemtie likumi un Ministru kabineta noteikumi pieejami www.likumi.lv

1. Aicina skolēnus iedomāties, ka viņi varētu nodarboties ar dzērienu ražošanu mājas apstākļos, piemēram, raudzējot kvasu vai iesala dzērienu. Saražotie dzēriena apjomi paredzami salīdzinoši nelieli, līdz 700 litriem gadā. Lai apvienotu spēkus un iegūtu daudzveidīgākas idejas, aicina skolēnus veidot nelielas “uzņēmēju” grupas (2 – 4 cilvēki).

2. Aicina skolēnu grupas noskaidrot, cik maksā viena jauna stikla pudele. Skolēni apspriežas, domājot meklēšanas atslēgas vārdus un to tulkojumus angļu valodā. Veic meklēšanu internetā, salīdzina cenu piedāvājumu un izvēlas izdevīgāko35.

3. Skolotājs pastāsta, ka saskaņā ar Iepakojuma likumu36, katrs uzņēmējs, kurš gada laikā tirgū izvieto vairāk kā 300 kg iepakojuma, ir atbildīgs par tā apsaimniekošanu. Izlietoto iepakojumu vai nu apsaimnieko iepakotājs pats, vai slēdz līgumu ar iepakojuma apsaimniekotāju, vai arī maksā Dabas resursu nodokli. Aicina skolēnus aprēķināt prognozējamo iepakojuma (stikla pudeļu) masu.

4. Skolotājs pastāsta, ka Dabas resursu nodokļa likums37 nosaka nodokļa likmi par 1 kg stikla iepakojuma. Aicina skolēnus atrast likuma tekstu38, noskaidrot dabas resursa nodokļa likmi un aprēķināt dabas resursa nodokļa apmēru par nepieciešamajām stikla pudelēm.

Nodarbības norise:

49

5. Skolotājs pastāsta, ka Dabas resursu nodokļa likuma 14. pantā noteikts, kādos gadījumos iespējams saņemt atbrīvojumu no dabas resursa nodokļa samaksas. Viens no veidiem ir noslēgt līgumu ar AS “Latvijas Zaļais punkts” un maksāt apsaimniekošanas licences maksu. Aicina skolēnus noskaidrot, cik liela ir licences maksa par vienu kilogramu stikla iepakojuma39 un aprēķināt, cik būtu jāmaksā par viņu “uzņēmumā” izmantotajām stikla pudelēm.

6. Aicina skolēnus salīdzināt dabas resursa nodokļa apmēru un licences maksas apmēru. Skolēni izdara secinājumu par izdevīgāko variantu viņu “uzņēmumam”.

7. Skolotāja, atsaucoties uz skolēnu informācijas meklēšanas un aprēķinu rezultātiem, atgādina, ka stikla pudele ir diezgan dārgs iepakojuma veids. Aicina skolēnus izteikt viedokļus, kā varētu samazināt stikla pudeles izmaksas. Rosina skolēnus domāt par materiālu izmaksu samazināšanu gan pievienojot izejmateriāliem sašķiroto stikla iepakojumu, gan iepakojuma dizaina maiņu.

*Ja skolēni, tā vietā, lai domātu par ražošanas procesu un pudeļu dizainu, nonāk pie ierosinājuma savākt stikla iepakojumu un lietot atkārtoti, rosina viņus padomāt par ieguvumiem un trūkumiem, ja viņi izvēlētos savākt stikla pudeles, mazgāt tās un pildīt tajās dzērienus atkārtoti. Aicina skolēnus sadalīt A4 lapu divās daļās un pierakstīt ieguvumus un trūkumus. Skolotājs var uzvedināt skolēnus domāt par pudeļu savākšanas procesa organizēšanu, pudeļu mazgāšanu, zaudējumiem, kas varētu rasties, ja dzēriena kvalitāte izmainās nesterila iepakojuma dēļ vai pudelei saplīstot nepamanītas mikroplaisas dēļ. Apspriež skolēnu viedokļus un pieņem argumentētu lēmumu, par vai pret šādu izvēli.

8. Pārrunā skolēnu mācīšanās pieredzi nodarbībā. Lūdz skolēnus izteikt un pamatot savu viedokli par to, vai viņi vēlas kļūt par darba devējiem mazā ražošanas uzņēmumā. Pārrunā, kas vēl jāzina un jāprot ražošanas uzņēmuma īpašniekam, un kur šīs zināšanas un prasmes var iegūt.


39 Informācija par dabas resursa nodokli atrodama mājas lapā www.zalais.lv , sadaļā “Uzņēmējiem”. Licences maksas norādītas līguma 2. pielikumā http://www.zalais.lv/files/iep_2_pielikums_tarifi_eur_29687.pdf

50

• Izveidotglāzesunvāzesnoizlietotāmstiklapudelēm.Pamācības,kāatdalītpudeleskakluno pārējās daļas, var atrast internetā40.

• YouTube41 var atrast daudz video ar pamācībām, kā no izlietotām stikla pudelēm izgatavot dažādus dekorus, izmantojot atslēgas vārdus “glass bottle crafts” (skolotājs nosaka piemērotību konkrēta vecuma skolēniem). Piemēram:

– izgatavot mirdzošas, dekoratīvas burkas42,

– piepildīt pudeles ar dažādiem sīkiem objektiem43,

– piepildīt pudeles ar augļiem vai citiem lielāka izmēra objektiem44,

– izmantot pudeles kā svečturus vai sveču pārsegus45,

– izgatavot lampas no stikla pudelēm46,47,

– audzēt slēgtā pudelē vai burkā kādu dekoratīvu augu (šāds dārzs pēc ierīkošanas vairs nav jālaista)48,

– izmantot dekupāžas tehniku pudeļu un burku pārvēršanai dekoratīvos interjera priekšmetos49,

– izmantot krāsu, pērles, lentas un citus materiālus pudeļu pārvēršanai dekoratīvos interjera priekšmetos50,

– notīt pudeles ar auklu dažādos virzienos, veidojot dekoratīvus rakstus51,

– aplīmēt pudeles dažādās tehnikās, nopūst ar krāsu un pēc tam pielīmēto noņemt, tādējādi veidojot dažādus rakstus52,

– apgleznot pudeles un burkas ar stikla krāsām53,

– izmantot sīku priekšmetu, piemēram, pogu, diega spolīšu, papīra saspraužu, uzglabāšanai,

– veidot dārza celiņu un izmantot vēl citos veidos54,55.

40 How to make a glass out of a beer bottle http://youtu.be/3yHR-8ftMt441 YouTube https://www.youtube.com42 DIY: Fairy Glow Jars http://youtu.be/MeFsWbvixw0 43 7 Awesome Ways to Upcycle Old Wine Bottles http://youtu.be/LtUybYZcyfA 44 botellas rellenas. (como cortar una botella de vidrio) http://youtu.be/or2YPj6hMAU 45 Making Glass Candle Covers http://youtu.be/dVUqLsz1e8E 46 Pinterest DIY : Wine bottle filled with lights. AKA : Bottles filled with Fairies http://youtu.be/zd1ayZf3fio 47 DIY MASON JAR LIGHT / LANTERN http://youtu.be/CpNq8f3kM1Q 48 How to make a bottle terrarium http://youtu.be/uiIb88qtM3c 49 Romantic Chic Wine bottle upcycle http://youtu.be/IBMxqOBwgeI 50 DIY wine bottle d ecor http://youtu.be/or7-1Z4k0Bk 51 Botellas forradas decorativas reciclaje http://youtu.be/yHWEmwjfhLk 52 DIY - RECICLAJE DE BOTELLAS - BOTELLAS DECORADAS http://youtu.be/ze9eXxsjYz0 53 Painting on Glass DVD Step-by-Step Guide http://youtu.be/RDlk1Lzxum4 54 DIY Room Decor {Reuse Candle Jars + Bottles} http://youtu.be/ALnfS3zcUd8 55 150 Ideas Para Reutilizar y Reciclar, VIDRIO. Convertir http://youtu.be/0iT-4K4DV50

Idejas radošām aktivitātēm

51 Piezīmēm

nodarbības 1. – 3. klasei...3 ievads 5 nodarbības 1. – 3. klasei 7 stikla un citu materiālu...

Documents