metodiskie norādījumi kursa, bakalaura un maģistra darbu ... · Šis pētnieciskā darba posms...
TRANSCRIPT
Latvijas Kultūras akadēmija
Metodiskie norādījumi
kursa, bakalaura un maģistra
darbu izstrādei
2
SATURS
I. Kursa, bakalaura un maģistra darba izstrāde un iesniegšana aizstāvēšanai .......................3
II. Kursa, bakalaura un maģistra darba noformējums un apjoms ..........................................4
III. Kursa, bakalaura un maģistra darba struktūra .................................................................5
IV. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces ................................................................................6
V. Avotu un literatūras saraksts ............................................................................................8
VI. Atsauču noformēšana .....................................................................................................9
VII. Bibliogrāfisko norāžu noformējuma piemēri ...............................................................12
VIII. Citvalodu īpašvārdu pareizrakstība ............................................................................17
1. pielikums. Titullapas paraugs ………………..................................................................18
2. pielikums. Satura rādītāja paraugs ...................................................................................19
3. pielikums. Dokumentārās lapas paraugs kursa darbam (2. kurss)...................................20
4. pielikums. Dokumentārās lapas paraugs kursa darbam (3. kurss)...................................21
5. pielikums. Dokumentārās lapas paraugs bakalaura un .maģistra darbam .......................22
3
I. Kursa, bakalaura un maģistra darba izstrāde un iesniegšana aizstāvēšanai
Kursa darbs ir individuāls un patstāvīgs bakalaura studiju programmas 2. un
3. kursā veikts teorētisks pētniecisks darbs, kas paredzēts studenta zinātniski pētniecisko
iemaņu attīstīšanai kādā no zinātņu nozarēm, vēlams, izvēlētajā specialitātē. Kursa darba
tēmas izpēte balstās speciālās literatūras studijās, patstāvīgos pētījumos un apkopotā faktu
(datu) materiāla analīzē. 2. kursā izstrādātais kursa darbs apliecina studenta spēju pamatot
pētāmās tēmas aktualitāti, prasmi apkopot un analizēt savākto faktu (datu) materiālu,
izmantot atbilstošas pētniecības metodes. 3. kursā izstrādātajā kursa darbā students bez jau
minētajām iemaņām demonstrē arī spēju izdarīt patstāvīgus secinājumus un tos aizstāvēt.
Bakalaura un maģistra darbs ir individuāls un patstāvīgs teorētisks pētniecisks
darbs, kas kalpo par pamatu akadēmiskā grāda piešķiršanai. Bakalaura un maģistra darbs
apliecina teorētisko un praktisko zināšanu, metodisko un organizatorisko iemaņu apguvi,
prasmi patstāvīgi izdarīt secinājumus. Bakalaura un maģistra darba aizstāvēšanas laikā
studentam ir jāparāda savas zināšanas un spējas izklāstīt darba saturu un pētījuma
rezultātus, orientēties pētāmās tēmas problemātikā, argumentēti pamatot savus spriedumus.
Bakalaura darbs ir akadēmisko studiju programmas noslēguma darbs. Tas apliecina
studenta prasmi orientēties pētāmās tēmas problemātikā, spējas izvēlēties teorētisko
literatūru, apkopot un sistematizēt faktu (datu) materiālu, analizēt un kritiski vērtēt avotus,
izdarīt patstāvīgus un argumentētus secinājumus.
Maģistra darbs ir akadēmisko studiju programmas noslēguma darbs. Tas ir
patstāvīgs zinātnisks pētījums ar oriģināliem secinājumiem un zinātniski teorētisku
jaunpienesumu.
Kursa, bakalaura un maģistra darba izstrādē tiek ievērota noteikta procesuāla un
loģiska pēctecība, kuras pamatprincipus nosaka Latvijas Kultūras akadēmijas (Turpmāk:
LKA) Senāta apstiprinātie nolikumi –Nolikums par kursa darbiem, Nolikums par
bakalaura un maģistra studiju programmu gala pārbaudījumiem, Nolikums par jaunrades
darbiem akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Mākslas” un akadēmiskās maģistra
studiju programmas “Mākslas” apakšprogrammās, Nolikums par jaunrades darbiem
akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Audiovizuālā māksla” un Nolikums par
jaunrades darbiem akadēmiskajā bakalaura studiju programmā “Laikmetīgās dejas
māksla”, savukārt kursa, bakalaura un maģistra darbu izstrādes termiņus – katra studiju
gada sākumā LKA apstiprinātais akadēmiskais kalendārs.
Kursa, bakalaura un maģistra darba tēmas izstrādē ir vairāki posmi.
1) Pētnieciskā darba tēmas izvēle. Šis pētnieciskā darba posms paredz, ka students
kopā ar eventuālo darba vadītāju jau pirms izvēlētās tēmas iesniegšanas apstiprināšanai
profilējošajā katedrā (profilējošā katedra ir tā katedra, kurā darbojas kursa darba vadītājs
un kuras kompetencē esošās nozares tēmu students izvēlējies izstrādāt savā kursa darbā) ir
noteicis un formulējis sava darba ideju, sapratis tēmas robežas un ievirzes, kā arī apzinājis
tēmas izstrādei nepieciešamo un pieejamo literatūru un informācijas avotus, kā rezultātā
var formulēt darba virsrakstu un, ja nepieciešams, arī apakšvirsrakstu.
Ja studenta iesniegtā tēma nav tikusi apstiprināta, studentam tēma jāpārdefinē un
atkārtoti jāiesniedz apstiprināšanai.
Gadījumā, ja pētnieciskā darba izstrādes gaitā rodas nepieciešamība jau reiz
apstiprināto tēmu precizēt vai pat mainīt, to izdara ar profilējošās katedras lēmumu,
balstoties uz pētniecības darba vadītāja ierosinājumu.
4
2) Pētnieciskā darba izstrādes pirmais posms, kas paredz tēmas izstrādei
nepieciešamo un pieejamo informācijas avotu apkopojumu un to atlasi, darba avotu un
literatūras (bibliogrāfijas) provizoriska saraksta izveidi un galveno literatūras studijās
iegūto atzinumu izklāstu, kā arī darba pamatideju formulējumu, iezīmējot arī to
pamatojuma gaitu. Vienlaikus izstrādājams darba struktūras uzmetums (satura rādītāja
darba variants).
Otrā un trešā kursa studentiem viņu pētniecības darbus vada un šajā procesā
sasniegto vērtē viņu pētniecības darbu vadītāji. Trešajā semestrī studenti, apgūstot kursu
Ievads zinātniskajā darbā, izstrādā patstāvīgu darbu par kursa darba idejas un tās
pamatojuma ceļa kopsavilkumu, tā struktūras (satura rādītāja darba varianta) un
izmantojamo avotu un literatūras saraksta uzmetumu.
Bakalaura studiju programmas studentiem studiju 4. gadā un maģistra programmas
studentiem studiju 2. gadā tēmas izstrādes laikā obligāti jāsaņem ieskaite
priekšaizstāvēšanā pavasara semestrī, kurā studentam jāprezentē darba ideju un to
pamatojuma kopsavilkums, darba struktūra (satura rādītājs) un izmantojamo avotu un
literatūras saraksts. Bakalaura un maģistra darba priekšaizstāvēšanas kārtību katram studiju
gadam izstrādā katedras un apstiprina LKA vadība.
3) Pētnieciskā darba izstrādes otrais posms, kas paredz pētnieciskā darba gala
varianta izstrādi. Bakalaura un maģistra studiju programmas studentiem tā izstrādes gaitā
jāņem vērā priekšaizstāvēšanā saņemtie ieteikumi darba uzlabošanai un tēmas izpētes
līmeņa padziļināšanai.
4) Pētnieciskā darba iesniegšana aizstāvēšanai. Kursa, bakalaura un maģistra
darbi LKA akadēmiskajā kalendārā paredzētajos termiņos iesniedzami Studiju
departamentā. Otrā un trešā kursa darbi iesniedzami iesieti vienā eksemplārā, savukārt
bakalaura un maģistra darbi tiek iesniegti divos eksemplāros: viens eksemplārs tiek iesiets
cietos vākos, otrs var būt mīkstajos. Otro eksemplāru pēc darba aizstāvēšanas tā autors var
saņemt atpakaļ. Kursa, bakalaura un maģistra darbs vienlaikus jāiesniedz arī elektroniskas
kopijas veidā PDF formātā.
II. Kursa, bakalaura un maģistra darba noformējums un apjoms
Darbam jābūt datorsalikumā uz A4 formāta lapām, kurām apdrukāta viena lapaspuse.
Burtu lielums ir 12 punkti, ieteicamais fonts – Times New Roman, nodaļu virsrakstu
burtu lielums – 14 punkti, atstarpe starp rindām – 1,5.
Ieteicamās atkāpes no lapas malām: 30 mm – no kreisās puses, 20–25 mm – no labās
puses un 20–25 mm – no augšas un apakšas.
Jaunu rindkopu sāk ar atkāpi (ieteicams 12 mm).
Katru nodaļu sāk jaunā lappusē, bet apakšnodaļu – nē. Lapa nedrīkst beigties ar
apakšnodaļas vai paragrāfa virsrakstu. Nodaļu virsrakstus raksta ar LIELAJIEM
BURTIEM, bet apakšnodaļu virsrakstus – ar mazajiem burtiem treknrakstā (bold). Aiz
virsraksta punktu neliek. Nodaļu virsrakstus formatē ar 24 punktu atkāpi pirms (spacing
before) virsraksta un 12 punktu atkāpi pēc (spacing after) virsraksta, apakšnodaļu
virsrakstus – ar 12 punktu atkāpi pirms un 6 punktu atkāpi pēc virsraksta.
Lapas tiek numurētas, izņemot titullapu, kura tiek ieskaitīta kopējā apjomā, bet
numurēta netiek. Numerāciju veic ar arābu cipariem.
Darba apjoms lielā mērā ir atkarīgs no temata, tādēļ LKA Senāta apstiprinātajos
nolikumos noteikts darbu minimālais un maksimālais apjoms.
5
Kursa darbam 2. kursā: 25–30 lapas.
Kursa darbam 3. kursā: 30–40 lapas.
Bakalaura darbam: 50–70 lapas.
Maģistra darbam: 60–80 lapas.
Šie normatīvi attiecas uz darba tekstuālo daļu – pamattekstu ar atsaucēm, bet bez
avotu un literatūras saraksta, anotācijām un pielikumiem. Pamattekstā neietilpst arī
ilustratīvais materiāls, ja tas ievietots pašā tekstā un nevis pielikumā.
Pielikumos var iekļaut ilustratīvo materiālu, interviju transkriptus, anketu paraugus,
dokumentus vai to fragmentus, statistiskās tabulas, shēmas, kartes un citus ar pētāmo tēmu
saistītos materiālus. Pielikumu apjoms un noformēšanas veids jāsaskaņo ar darba vadītāju.
Pielikumi jānumurē un uz tiem vēlams atsaukties pamattekstā.
Ja pielikumos izmantoti citu autoru darbi, materiāli vai idejas, obligāti jānorāda to
avotus. To var darīt vai nu piezīmē pie katra pielikuma, vai kopējā sarakstā.
III. Kursa, bakalaura un maģistra darba struktūra
Pētniecības darbi jānoformē pēc vienota parauga. To struktūra ir šāda.
Titullapa. [Sk. 1. pielikumu.]
Satura rādītājs. [Sk. 2. pielikumu.]
Ievads. Ievadā pamato temata izvēli un aktualitāti, kā arī formulē pētāmās problēmas
(pētāmo jautājumu vai izvirzīto hipotēzi), darba mērķi un uzdevumus, apraksta izmantotās
pētniecības metodes, literatūru un avotus, pamato darba struktūru un vajadzībās gadījumā
arī pētījuma hronoloģiskos ietvarus.
Nodaļas ar apakšnodaļām. Tā ir darba pamatdaļa, kas ietver pētāmās problēmas
analīzi un studenta veiktā pētījuma izklāstu. Katras nodaļas nobeigumā var formulēt
secinājumus.
Nobeigums.
Kopsavilkums. Var būt saistītā teksta vai strukturēts tēžu formā. Kopsavilkumam
jāietver darba pamatideja, galvenie secinājumi un to pamatošanas ceļa izklāsts, var arī
iezīmēt nākotnes perspektīvu. Īsi un konkrēti tiek parādīts darba rezultāts un ievadā minēto
darba uzdevumu izpilde. Nevajag atkārtoties un vēlreiz pārrakstīt nodaļu beigās dotos
secinājumus, bet izteikt plašākus vispārinājumus, kā arī formulēt slēdzienus, kas izriet no
visa darba satura.
Izmantoto avotu un literatūras saraksts. [Sk. ieteikumus šo norādījumu 8. lpp.]
Anotācija. Konspektīvs (līdz ½ A4 lpp. jeb līdz 1500 rakstuzīmēm, ieskaitot
atstarpes) darba kopsavilkums, kas dod priekšstatu par darbu, pētāmās problēmas būtību,
pētījuma mērķi un galvenajām atziņām. Anotāciju vispirms raksta latviešu vaodā, pēc tam
pievieno tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Anotācijā obligāti tiek dots precīzs
darba nosaukums angļu valodā (ja anotācija ir vācu vai franču valodā, iekavās jāraksta
arī darba nosaukums angļu valodā).
Pielikumi.
Dokumentārā lapa. Kursa, bakalaura, maģistra darbiem – atbilstoši paraugam 2., 3.
un 4. pielikumā noformēta dokumentārā lapa autora parakstītu galvojumu, ka darbs ir
uzrakstīts patstāvīgi un ka tajā izmantotajiem tekstiem vai to fragmentiem dotas precīzas
norādes uz to ieguves avotu. Saturā dokumentāro lapu nenorāda un nenumurē.
6
7
IV. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces
Bibliogrāfiskās norādes sniedz pamatziņas izmantotā informācijas avota
identifikācijai un raksturošanai, konkretizē tās precīzu atrašanās vietu izmantotajā
materiālā (piemēram, laikrakstā, žurnālā, rakstu krājumā, Vispasaules tīmeklī). Tās tiek
izmantotas avotu un literatūras saraksta, kā arī atsauču noformēšanā.
Bibliogrāfiskajā norādē iekļaujamos elementus (obligātos un fakultatīvos) un to
secību, kā arī dalītājzīmju lietojumu nosaka standarts. Latvijā ir adaptēti starptautiskie
bibliogrāfisko norāžu standarti (kopš 2010. gada 14. oktobra spēkā ir standarts LVS ISO
690:2010 Informācija un dokumentācija. Vadlīnijas bibliogrāfiskām norādēm un atsaucēm
informāciju resursos). Publicēti arī speciāli metodiskie līdzekļi (sk., piemēram, LKA
bibliotēkā pieejamo izdevumu: Baiba Mūze, Daina Pakalna, Iveta Kalniņa (2005).
Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metodiskais līdzeklis. Rīga: LU Akadēmiskais
apgāds). Tajā pašā laikā gan Latvijas, gan citu valstu apgādi, kuri izdod akadēmisko
literatūru, praksē lieto dažādus bibliogrāfisko norāžu veidošanas stilus, kas atšķiras ar
elementu secību un dalītājzīmju lietojumu. Piemēram, t. s. Hārvardas sistēmā tūlīt aiz
autora uzvārda vai (ja autora nav) iespieddarba nosaukuma tiek norādīts publikācijas gads.
Šo sistēmu galvenokārt izmanto grāmatās, kur atsauces tiek veidotas, uzrādot tekstā autoru
un datējumu.
Vācot materiālus pētnieciskajam darbam, ieteicams pievērst uzmanību tam, kā
veidotas bibliogrāfiskās norādes jaunākajās akadēmiskajās publikācijās Latvijā un ārzemēs
(arī Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājumos “Kultūras krustpunkti” – drukātajā un
elektroniskajā versijā). Taču jārēķinās ar to, ka kursa, bakalaura un maģistra darbu
noformējumam tiek izvirzītas nedaudz atšķirīgas prasības nekā monogrāfijām un
publikācijām akadēmiskajos izdevumos, piemēram, atsauces jānoformē kā zemsvītras
piezīmes lapas apakšā.
Tāpat var izmantot, bibliotēku elektroniskajos kopkatalogos pieejamās izdevumu
bibliogrāfiskās ziņas, bet tās nevar mehāniski kopēt, jo ir veidotas pēc citām prasībām,
piemēram, tajās ir pavisam cita elementu secība un dalītājzīmju lietojums. Noteikti jāņem
vērā, ka viena darba ietvaros jāievēro vienāda pieeja, un tas attiecas arī uz šķietami
maznozīmīgām detaļām (piemēram, ja literatūras sarakstā raksta pilnu autora vārdu, tas
jādara visos gadījumos).
Kursa, bakalaura un maģistra darba avotu un literatūras sarakstā bibliogrāfisko
norāžu struktūrā pieņemts iekļaut šādus elementus: 1) galvenā atbildība; 2) izdošanas
laiks / datējums; 3) nosaukums (un pakārtotais nosaukums, ja tāds ir; vajadzības gadījumā
arī citas nosaukumziņas); 4) izdevums vai sējums (rakstu krājumiem, kopoto rakstu
sējumiem u. tml.); 5) izdošanas vieta un izdevējs; 5) apjoms.
Galvenā atbildība – autora (autoru) vai zinātniskā redaktora (nejaukt ar teksta
redaktoru!) vai krājuma sastādītāja uzvārds un vārds; var būt arī institūcija, kas darbu
sagatavojusi.
Ja izdevumā atbildīgās personas vai institūcija nav uzrādītas vai to ir vairāk nekā
trīs, tad bibliogrāfisko norādi veido bez galvenās atbildības, pirmais elements ir
nosaukums.
Personvārdi rakstāmi nominatīvā un aprakstāmajā informācijas avotā sniegtajā
formā un valodā (līdz ar to nav izslēgts, ka, piemēram, grāmatas autora uzvārda rakstība
tekstā un atsaucē var atšķirties). Autoru, sastādītāju u. c. galvenajā atbildībā minēto
personu vārdus transkribē pilnībā, bet tiek pieļauta arī to reducēšana līdz iniciālim. Tā kā
studentu darbos bibliogrāfiskās norādes izmanto avotu un literatūras sarakstā, kas tiek
8
kārtots alfabēta secībā, kā pirmo raksta autora uzvārdu (tas attiecas uz bibliogrāfiskās
norādes sākumu; ja persona minēta tālāk, piemēram, kā rakstu krājuma atbildīgais
redaktors monogrāfisko izdevumu daļas aprakstā, tad parasti sāk ar vārdu vai iniciāli). Lai
būtu skaidrs, kurš ir autora uzvārds, aiz tā parasti liek komatu, bet pēc tam raksta vārdu (to
vēlams transkribēt pilnībā).
Nosaukums – parasti nosaukums atšķir izdevumu no citiem tekstiem. Ja
nosaukumu veido kopnosaukums un pakārtotais nosaukums, starp tiem liek punktu un
atstarpi. Ja nosaukums sastāv no divām vai vairākām daļām, tās atdala ar kolu;
apakšvirsrakstu, kas saistīts ar nosaukumu un ir tam pakārtots, raksta ar mazo burtu.
Avotu un literatūras sarakstā nosaukumu nedrīkst saīsināt, jādod arī
papildnosaukumi tieši tādā veidā, kādā tie ir grāmatas titullapā (un/vai titullapas otrajā
pusē vai teksta beigās ievietotajās bibliogrāfiskajās ziņās). Nosaukumu un pakārtoto
nosaukumu pārraksta izdevumā uzrādītajā veidā un valodā atbilstoši attiecīgās valodas
ortogrāfijai. Nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja nosaukums ir kādā mazāk zināmā
svešvalodā, aiz oriģinālvalodā uzrādītā nosaukuma kvadrātiekavās var pievienot tā
tulkojumu latviešu valodā.
Ja darbā nav izmantota visa grāmata, bet, piemēram, kāds raksts no rakstu krājuma,
tad vispirms norāda izmantotā raksta autoru, raksta nosaukumu, bet pēc tam sniedz ziņas
par pašu krājumu. Līdzīgi apraksta arī rakstus no žurnāliem, avīzēm u. c. periodiskiem
izdevumiem.
Lai būtu vieglāk identificēt izdevumu, grāmatas vai seriālizdevuma (periodiskā
izdevuma, gadagrāmatas, rakstu krājuma, kalendāra u. tml.) nosaukums vienmēr tiek
rakstīts kursīvā (slīprakstā).
Angļu valodā grāmatu (bet ne atsevišķu rakstu!) nosaukumā visus
pamatvārdus raksta ar lielo burtu, t. i., ne tikai teikuma pirmo vārdu, bet arī visus
sekojošos vārdus, izņemot artikulus (a, an, the), prepozīcijas neatkarīgi no to garuma (to,
on, for, after, among, between utt.), saikļus (but, and, or utt.) un pakārtotos saikļus (as,
because, although, if utt.). Ja artikuls vai prepozīcija virsrakstā ir pēc punktuācijas (. : ! ?),
to arī raksta ar lielo burtu.
Izdošanas laiks / datējums – izdevuma izdošanas, publicēšanas, izplatīšanas
datējums; elektroniskajiem resursiem – skatīšanas datums.
Lai tuvinātos t.s. Hārvardas (jeb autora – datējuma) sistēmai, gadu (datējumu)
bibliogrāfiskā apraksta noformējumā ieteicams rakstīt aiz galvenās atbildības, bet to var
rakstīt arī kopā ar citām izdošanas ziņām beigās, taču svarīgi, lai visā tekstā tas
konsekventi būtu darīts vienā veidā.
Izdevums – kurš izdevums («5. izd.»; «2. papild. izd.» u. tml.).
Seriālizdevumiem – «sēj.» (sējums; tāpat citās valodās: «vol.» [volume], «Bd.» [Band],
«т.» [том ]), laidiens (piemēram, Nr. 5, 1972). Monogrāfiju u. c. izdevumu
bibliogrāfiskajā aprakstā šāda elements var nebūt.
Izdošanas ziņas: kur izdevums izdots un kas ir tā izdevējs.
Izdošanas vietu raksta nesaīsināti, nominatīvā. Ja izdevumā norādītas divas
izdošanas vietas, jāmin abas, atdalot tās ar semikolu un atstarpi. Ja to ir vairāk nekā trīs,
parasti norāda pirmo, pēc tam liek daudzpunkti un kvadrātiekavās raksta «u. c.» vai «etc.»
(angļu valodā); «u. a.» (vācu valodā); «et al.» (latīņu valodā). Ja izdošanas vieta izdevumā
nav norādīta, bet to var noskaidrot un ir lietderīgi uzrādīt, faktisko izdošanas vietu liek
9
kvadrātiekavās, ja nē – kvadrātiekavās raksta «b. v.» (bez vietas) vai attiecīgi «S. l.» (Sine
loco – bez vietas).
Izdevēja nosaukumu uzrāda tā, kā tas sniegts izdevumā, atmetot vārdus
‘izdevniecība’, ‘apgāds’ un to ekvivalentus, tāpat netiek uzrādīts izdevēja juridiskais
statuss. Izdevniecības (apgāda) nosaukumu pēdiņās neliek.
Ja izdevuma izdošanas (publicēšanas, izplatīšanas) datējums nav uzrādīts, bet to var
noskaidrot, tad precīzu vai aptuvenu datējumu raksta kvadrātiekavās, piemēram, [1911] vai
[195?], ja nē – kvadrātiekavās raksta [b. g.] (bez gada).
Dažkārt, kad izmantots darba atkārtots izdevums un būtiski norādīt tā
pirmizdevuma gadu, pēc izdošanas gada liek slīpsvītru un raksta arī pirmizdevuma gadu
(piemēram, 1990 / 1938) vai arī to norāda kvadrātiekavās (piemēram, [pirmizd. 1897]).
Apjoms – grāmatas lappuses, lapas, slejas.
Grāmatas kopējo apjomu izmantoto avotu un literatūras sarakstā var nenorādīt, bet,
ja norāda – tas jādara konsekventi viss sarakstā. Savukārt, ja darbā izmantota nevis visa
grāmata, bet, piemēram, kāds raksts no rakstu krājuma vai žurnāla, obligāti jānorāda
attiecīgā raksta sākuma un beigu lappuses. Tāpat lappuse (lappuses) jānorāda tad, ja
raksts publicēts laikrakstā, kurā ir vairāk nekā 8 lpp.
V. Avotu un literatūras saraksts
Avotu un literatūras sarakstā ievieto visus darbā izmantotos avotus, darbus u. c.
informācijas avotus, uz kuriem tekstā dotas atsauces. Tas nozīmē, ka katrai sarakstā
minētajai bibliogrāfiskai norādei jābūt arī kādā no atsaucēm tekstā, un otrādi – visām
atsaucēs esošajām bibliogrāfiskajām norādēm jābūt apkopotām darbā izmantoto avotu un
literatūras sarakstā. Pirms darba galīgās versijas izdrukāšanas ieteicams arī pārliecināties,
vai avotu, izmantotās literatūras u. c. informācijas avotu bibliogrāfiskais noformējums ir
identisks.
Visas sarakstā iekļautās bibliogrāfiskās norādes tiek kārtotas alfabēta secībā, resp.,
pēc autora, sastādītāja, atbildīgā redaktora uzvārda (ignorējot partikulas von, de, van
u. tml.) vai darba nosaukuma pirmā burta (ja autors nav zināms vai darbam ir vairāk nekā
trīs autori). Viena autora vairākus darbus ieteicams kārtot to izdošanas secībā (pēc
izdošanas gada).
Avotu un literatūras sarakstā visi ievietotie materiāli jānumurē (to ne vienmēr
dara akadēmiskajās publikācijās).
Latviešu, angļu, vācu un citās valodās izdotie darbi pēc valodas grupēti netiek.
Turpretī, ja literatūras sarakstā ir darbi, kas rakstīti dažādās alfabētiskās sistēmās
(piemēram, latīņu alfabētā un kirilicā), tad veido divas kopas, saglabājot numerācijas
nepārtrauktību.
Avotu un literatūras saraksta struktūra tiek veidota atbilstoši katrā konkrētā
pētnieciskā darba izmantoto informācijas avotu skaitam un to veidu dažādībai.
Ja materiālu ir daudz, kopīgā sarakstā viena alfabēta secībā vispirms tiek norādīti
avoti, likumi u. c. normatīvie akti, tad seko teorētiskā literatūra, periodiskie izdevumi un
interneta resursi jeb elektroniskie informācijas avoti. Izmantoto literatūru var strukturēt vēl
sīkāk: (a) monogrāfijas un rakstu krājumi; (b) zinātnisko konferenču materiāli; (c) žurnālu
un avīžu raksti; (d) recenzijas u. c. materiāli; (e) kursa, bakalaura, maģistra darbi un citi
nepublicētie materiāli.
10
VI. Atsauču noformēšana
Kursa, bakalaura un maģistra darbā uz visiem izmantotajiem avotiem un literatūru
ir jābūt atsaucēm. Satura izklāstā tās obligāti nepieciešamas šādos gadījumos:
1) ja tekstā minēts tiešs citāts,
2) ja teksts satur cita autora idejas pārstāstu,
3) ja tekstā dots skaitlisks materiāls,
5) ja tekstā pieminēts vai aprakstīts kāds piemērs vai vienreizējs gadījums, kas nav
vispārzināms,
5) ja tekstā izklāstīts kādas personas teiktais vai uzskati;
6) ja tekstā minēts kāds avots, zinātnisks pētījums, raksts u. tml.;
7) ja darbā vai tā pielikumā iekļautajam attēlam vai tabulai ir cits autors, resp., tas
ņemts no cita darba.
Atsauce nav nepieciešama vispārzināmai idejai vai izteicienam, kura autors nav
identificējams. Gadījumos, kad rodas šaubas par atsauces nepieciešamību, parasti izšķiras
par labu atsauces veidošanai.
Tiešais citāts ir jāliek pēdiņās un, ja tajā kaut kas izlaists, tas jānorāda ar divpunkti
apaļajās iekavās – (..).
Atsevišķu vārdu izmaiņa cita autora tekstā nedod tiesības pretendēt uz šo tekstu kā
paša radītu, tādēļ atsauce obligāti nepieciešama arī tad, ja pārstāstīta cita autora atziņa,
sacītais, atzītais utt. Taču, atšķirībā no tiešā citāta, pēdiņas nelieto.
Pastarpinātas citēšanas gadījumi: ja tekstā dots citāts vai pārstāstīt atziņa, kas
aizgūta nevis no oriģināla, bet no kāda cita izdevuma, tad atsaucē jāraksta: Citēts pēc: un
jādod attiecīgā izdevuma bibliogrāfisks apraksts.
Piemērs (Latvijā izdotajos darbos parasti praktizē pirmo variantu, turpretī,
piemēram, Vācijā – otro).
Ievērojamais amerikāņu pētnieks Karls Doičs (Deutsch, 1912–1992) savulaik
rakstīja: “Ja asimilācija notiek pirms mobilizācijas vai notiek kopā ar to, valdība,
visticamāk, paliks stabila un galu galā visi tiks integrēti vienā tautā. (..) Turpretī tur, kur
mobilizācija risinās ātri un asimilācija – lēni, notiek pretējais.”1
________________________
1 Citēts pēc: Muižnieks, Nils (red.) (2010). Sabiedrības integrācija: īsa idejas vēsture. No: Cik integrēta ir
Latvijas sabiedrība? Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājumu audits. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,
17. lpp.
1 Deutsch, Karl W. (1953). Nationalism and Social Communication : an Inquiry into the Foundations of
Nationality. [Cambridge]: The Technology Press of the Massachusetts Institute of Technology, p. 70.
(Citēts pēc: Muižnieks, Nils (2010). Sabiedrības integrācija: īsa idejas vēsture. No: Cik integrēta ir Latvijas
sabiedrība? Sasniegumu, neveiksmju un izaicinājumu audits. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 17. lpp.).
Atšķirībā no grāmatām, kur atsauces nereti tiek iekļautas tekstā vai novietotas aiz
tā – nodaļas vai visa darba beigās, studentu kursa, bakalaura un maģistra darbos
humanitārajās, sociālajās un mākslas zinātnēs Latvijas augstskolās atsauces pieņemts
noformēt katras lappuses lejasdaļā zem teksta, atdalot tās no teksta ar svītru.
Izņēmums var būt atsauču noformējums uz pētījuma gaitā veiktajām dziļajām intervijām,
pierakstītajiem dzīvesstāstiem u. tml. (sk. piemērus 11.–12. lpp.).
11
Rakstot tekstu datorā, tiek izmantotas opcijas Reference (norāde; uzziņa) un
Footnote (vēre; zemsvītras piezīme). MS Word teksta apstrādes programmas vēres
automātiski numurē un atceras, ja tās tiek iespraustas tekstā vai svītrotas no tā. Atsauces
var numurēt katrai lappusei atsevišķi vai arī veidot secīgu numerāciju visai nodaļai vai
darbam. Kursa, bakalaura un maģistra darbos atsaucēm ir vienlaidu numerāciju visa
teksta ietvaros.
Atsauces numuru tekstā ieteicams rakstīt aiz citāta (fakta, domas izklāsta u. tml.),
paceļot ciparu virs rindas (piemēram: Eirobarometra veiktā aptauja liecina, ka 2017. gada
aprīlī tikai 27 % respondentu uzticas valdībai17). Lapas beigās zem svītras atkārto attiecīgo
ciparu un dod izmantotā informācijas avota bibliogrāfisko aprakstu. Ja atsaucas uz darbu
kopumā, tad atsaucē norāda visus bibliogrāfiskā apraksta elementus, parasti arī kopīgo
lappušu skaitu, bet, ja tiek citēta vai pārstāstīta teksta vai dokumenta daļa, minēts kāds
fakts, viedoklis, persona u. tml., atsaucē obligāti norāda attiecīgo lappusi vai lappuses.
Atsaucoties uz informācijas avotu pirmo reizi, jādod pilna atsauce, t. i., jāsniedz
avota vai literatūras pilns bibliogrāfiskais apraksts. Atsaucēm atkārtojoties, tās
nepieciešams īsināt.
Izstrādājot pētniecisko darbu, sākotnēji visas atsauces ieteicams noformēt ar visiem
bibliogrāfiskās norādes elementiem, bet īsināt – teksta galīgajā redakcijā.
Pastāv vairāki atsauču saīsināšanas veidi. Atkārtotajās atsaucēs parasti min tikai
autoru, darba nosaukumu un lappusi, piemēram:
Pilna atsauce
1 Veigners, Ilgvars (2009). Latvieši Rietumzemēs. Rīga: Drukātava, 789. lpp.
Saīsināta atsauce
1 Veigners, Ilgvars (2009). Latvieši Rietumzemēs, 897. lpp.
Ja darba nosaukums ir garš, atkārtoto atsauču noformējumā var nenorādīt pakārtoto
nosaukumu, kā arī saīsināt pamatnosaukumu, lietojot daudzpunkti. Ja visā tekstā atsauces
ir tikai uz vienu autora darbu, nosaukuma vietā var rakstīt «Citētais darbs». Ja uz vienu un
to pašu darbu jāatsaucas ļoti bieži, var lietot nosacītu saīsinājumu, proti, pēc pirmās
atsauces ar pilno aprakstu iekavās raksta «turpmāk» un norāda saīsinājuma veidu,
piemēram, tikai autora uzvārdu (tā gan var rīkoties tikai tad, ja pētījumā nav izmantoti arī
citi šī autora darbi, jo pretējā gadījumā nebūs skaidrs, par kuru darbu ir runa).
Pilna atsauce
1 Cerūzis, Raimonds (2004). Vācu faktors Latvijā (1918–1939) : politiskie un starpnacionālie aspekti. Rīga:
LU Akadēmiskais apgāds, 24. lpp.
Saīsināto atsauču veidi
1 Cerūzis, Raimonds (2004). Vācu faktors Latvijā (1918–1939), 27. lpp.
1 Cerūzis, R. (2004). Vācu faktors Latvijā ..., 27. lpp.
1 Cerūzis, R. Citētais darbs, 27. lpp.
1 Cerūzis, Raimonds (2004). Vācu faktors Latvijā (1918–1939). Politiskie un starpnacionālie aspekti. Rīga:
LU Akadēmiskais apgāds, 244 lpp. (Turpmāk: Cerūzis, R.)
Ja tekstā vienas lapas ietvaros atkārtoti tiek izmantots viens un tas pats informācijas
avots, tad sekojošās atsaucēs latviešu valodā raksta “Turpat” un norāda attiecīgo lappusi
(svešvalodās rakstītiem tekstiem var lietot arī saīsinājumus no latīņu valodas «Op. cit.»
12
(opus citatum – citētais darbs) un «Ibid.» (ibidem – turpat). Ja turpmākajās atsaucēs
atkārtojas arī tā pati lappuse, to otrreiz neuzrāda.
1 Cerūzis, R. Vācu faktors Latvijā... , 29. lpp.
2 Turpat, 27. lpp.
3 Turpat.
4 Feldmanis, Inesis. Vācbaltiešu izceļošana no Latvijas (1939–1941). Otrais izd. [Rīga]: LU
Akadēmiskais apgāds, 2014, 62. lpp.
5 Cerūzis, R. Vācu faktors Latvijā... , 35. lpp.
Garāku citātu un interviju fragmentu noformēšana tekstā
Ja citāts ir garāks, par 40 vārdiem vai pārsniedz 6–8 rindiņas, tad to mēdz izdalīt no
pamatteksta jaunā rindkopā ar atkāpi un rakstīt ar 10–11 punktu lieluma burtiem un
viena, nevis 1.5, intervāla atstarpi starp rindām. Šādā gadījumā pēdiņas neliek, bet
atsauces noformējums neatšķiras.
Izņēmums var būt atsauce uz pētījuma gaitā veiktajām dziļajām intervijām, arhivētiem
dzīvesstāstiem (par to bibliogrāfisko norāžu noformējumu sk. 11.–12. lpp.) – avotu norāda
nevis zemsvītras atsaucē, bet iekavās pamattekstā.
1. variants. Darbā zemsvītras piezīmē paskaidrots, ka iekavās rakstīts informanta
pseidonīms, vecums un patreizējā dzīvesvieta.
Tekstā intervijā paustais viedoklis vai sniegtā informācija tiek noformēta šādi
Ilgāku laiku dzīvojot ārpus Latvijas, notiek skatupunkta maiņa. Pētījuma
dalībnieces uzsvēra klātbūtnes lielo nozīmi un attāluma ienesto pārrāvumu.
Pirmos gadus dzīvojot ārpus Latvijas, es runāju kā latviete no Latvijas. Pēc apmēram trim
gadiem es sapratu, ka tā vairs nevaru runāt, man bija sajūta, ka man vairs nav pietiekami laba
orientācija par to, kas notiek Latvijā. Es biju zaudējusi “skatu no iekšienes”. (Maruta, ASV,
39).
Teju ik dienas sekoju līdzi Latvijā notiekošajam. [..] Bet, līdzīgi kā ar cilvēciskajām
attiecībām, arī te trūkst klātienes efekta. [..] Šobrīd, kad neesmu Latvijā bijusi vairāk nekā
gadu, vēl vairāk jūtos kā vērotāja no malas. (Ginta, ES, 37).
Būtiskais tomēr ir tas, ka attiecības ar Latviju mainās, nevis pārtrūkst. No stāsta
stāstā atkārtojās teikums par to, cik svarīgi ir vismaz reizi gadā būt Latvijā, tomēr tikai
vienā aprakstā uzsvērta ilgstošākas klātbūtnes nepieciešamība.
Ik pa četriem gadiem allaž atgādinu sev, ka vajag vismaz uz gadu atbraukt uz Latviju. (Līga,
ASV, 36).
2. variants. Darbam pievienots informantu saraksts, bet tekstā paskaidrots, ka datu
analīzes gaitā informantu-ekspertu viedoklis tiks atspoguļots anonīmi, aiz informantu
izteikumu citātiem norādot tikai eksperta piederību aktoru grupai, piemēram, Valsts
kancelejas darbinieks [VK], ministrijas darbinieks [MD], pētnieks [P].
Tekstā intervijā paustais viedoklis vai sniegtā informācija tiek noformēta šādi
Raksturojot politikas ietekmes novērtējuma sistēmas darbību, viskritiskāko
skatījumu no VK informantu puses iegūst ministriju darbinieku prasmes tiesību aktu
anotāciju sagatavošanā, kas normatīvajos aktos definēta kā sākotnējās ietekmes (ex-
ante) novērtējuma ziņojums.
13
Un tās pašas anotācijas ir valsts pārvaldē strādājošajiem vispazīstamākais novērtēšanas
instruments, bet, protams, ir ļoti virspusējs un citur pasaulē vairāk pazīstams droši vien kā,
teiksim, paskaidrojošās piezīmes vai “explaratory notes”. [VK]
Prasība sagatavot anotācijas noteiktiem tiesību aktiem ir viens no sākotnējā novērtējuma
(ex-ante) piemērošanas veidiem tiesību aktu izstrādes līmenī.
3. variants. Intervējamais raksturots pamattekstā, atsaucē norādīta tikai intervijas vai
dzīvesstāsta dati.
Tekstā intervijā paustais viedoklis vai sniegtā informācija tiek noformēta šādi
Otrā pasaules kara atmiņas vecākai paaudzei ir dramatiskas, to apliecina arī Tatjanas
(dz. 1943. gadā Rīgā) stāsts:
Atceros vecmāmiņas vārdus pēckara gados. Viņa teica: “Es katru dienu pateicos Dievam tam
Kungam par to, ka mēs visi esam palikuši dzīvi, ka mēs šajā karā neesam zaudējuši.” (NMV-
4635)
Personīgi piedzīvotais nereti izstāstīts ar atsaucēm uz padomju filmām un literatūru,
kā atzīmē arī pati stāstītāja (Jekaterina, dz. 1934. g. Baltkrievijā).
Man bija mazs brālītis, apmēram trīs gadus vecs. Uz es ar brālīti izgāju visu karu. Kad māte
nomira, es paņēmu savu brālīti Viktoru un gāju. Mēs ilgi gājām, izsalkuši un nosaluši, un
pievienojāmies bezpajumtnieku komūnai. Varbūt esat redzējuši filmās tādas bandas, es arī tādā
biju. (NMV-4303)
VII. Bibliogrāfisko norāžu noformējuma piemēri avotu un literatūras sarakstā
1. Grāmatas
1.1. Viena autora grāmata
Atveides formula: Autora uzvārds, vārds vai iniciālis/iniciāļi (gads). Grāmatas
nosaukums. Izdošanas vieta: izdevniecība.
Stradiņš, Jānis (2009). Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta
apgāds.
Plakans, Andrejs (2011). A Concise History of the Baltic States. Cambridge: Cambridge
University Press.
1.2. Vairāku autoru vai autoru kolektīva grāmata
1.2.1. Ja grāmatai ir divi vai trīs autori (sastādītāji, zinātniskie redaktori u. tml.),
galvenajā atbildībā raksta autorus tādā secībā, kādā tie minēti izdevuma titullapā. Autora
uzvārdu un vārdu atdala ar komatu, bet starp pirmo un otro autoru (ja publikācijai ir divi
autori) vai starp otro un trešo autoru (ja publikācijai ir trīs autori un pirmie divi atdalīti ar
komatu) var likt ampersandu (&) vai atdalīt tos ar saikli «un», «and» vai tā ekvivalentu citā
valodā.
Hanovs, Deniss, Tēraudkalns, Valdis (2011). Laiks, telpa, vadonis: autoritārisma kultūra
Latvijā 1934-1940. Rīga: Zinātne.
Beck, Ulrich, Giddens, Anthony & Lash, Scott (2014). Reflexive Modernisierung : eine
Kontroverse. 6. Aufl. Frankfurt am Main: Suhrkamp.
1.2.2. Ja kolektīvai monogrāfijai vai citai publikācijai ir vairāk nekā trīs autoru (autoru
kolektīvs), galvenajā atbildībā parasti raksta sastādītāja (sastādītāju) vai atbildīgā redaktora
(redaktoru) uzvārdu un vārdu. Ja nepieciešams, bibliogrāfiskajā norādē autorus var rakstīt
aiz nosaukuma (pakārtotajā atbildībā), vispirms uzrādot katra autora vārdu vai iniciāli, pēc
14
tam uzvārdu. Ja izdevumam ir vairāk nekā četri autori, parasti uzrāda pirmos trīs, pārējos
aizstājot ar frāzes ‘un citi’ saīsinājumu «u. c.» vai tā ekvivalentu citā valodā («etc.» – angļu
valodā; «u. a.» – vācu valodā; «et al.» – latīņu valodā; «и др.» – krievu valodā). Tāpat
rīkojas, ja publikācijai nav galvenās atbildības.
Krūmiņš, Gatis (sast. un zinātn. red.) (2017). Latvijas tautsaimniecības vēsture. Rīga: Jumava.
Feldmanis, Inesis (zinātn. red.). (2015). Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā. Inesis
Feldmanis, Aivars Stranga, Jānis Taurēns, Antonijs Zunda. 1. sēj. Rīga: Jumava.
History of Latvia : 100 years. (2014). Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Inesis Feldmanis et al. 2nd,
expanded ed. [Rīga]: Domas spēks.
1.3. Kindle, GoogleBooks u. c. elektroniskās grāmatas
Grāmatu elektroniskajām versijām, kas iegūtas, izmantojot, GoogleBooks, jānorāda
izmantotais interneta resurss un tā skatīšanas datums, bet garā interneta adrese (URL) nav
jānorāda. Pārējām e-grāmatām no datubāzēm ir jānorāda interneta adrese (URL). Tā kā
elektroniskajā versijā lapaspuse nereti nav norādīta (vai arī norādīta location page – LP),
tad atsaucē sniedz kādu citu norādi, piemēram, paragrāfa numerāciju vai vietas numuru
(location number), ko piedāvā elektroniskā ierīce.
Leonhard, Jörn (2014). Die Bühse der Pandora : Geschichte des Ersten Weltkriegs. 5. Aufl.
München: C. H. Beck, LP 246. GoogleBooks [skatīts 26.10.2017].
2. Kolektīvo monogrāfiju, zinātnisko rakstu krājumu daļas
Atveides formula: Autora uzvārds, vārds vai iniciālis/iniciāļi (gads). Raksta nosaukums.
No: Sastādītāja vai atbildīgā redaktora vārds vai iniciālis un uzvārds. Grāmatas
nosaukums. (Sērija). Izdošanas vieta: Izmantotā lappuse vai lappuses.
Lai bibliogrāfiskajā aprakstā monogrāfiskā izdevuma daļas, piemēram, raksta vai
nodaļas, aprakstu, būtu vieglāk nošķirt no pašas grāmatas apraksta, svešvalodās
publicētajiem darbiem pēc raksta nosaukuma parasti norāda «In:» (piemēram, angļu un
vācu valodā) vai «В кн.:» (krievu valodā), latviešu valodā – «No:».
Angļu valodā ar lielo burtu raksta visus pamatvārdus kolektīvās monogrāfijas
nosaukumā, bet atsevišķu rakstu nosaukumā lielos sākumburtus raksta atbilstoši
pareizrakstībai.
Jēkabsons, Ēriks (2004). Poļu Rīga. No: K. Volfarte, E. Oberlenders (sast.). Katram bija sava
Rīga : daudznacionālas pilsētas portrets no 1857. līdz 1914. gadam. Rīga: AGB, 183.–
232. lpp.
Ījabs, Ivars (2014). Starp etnisko un pilsonisko: daži apsvērumi par “nacionālās identitātes”
problēmu. No: J. Rozenvalds, A. Zobena (zinātn. red.). Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas
identitātes. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 23.–32. lpp.
Böcker, Dagmar (2005). Das Fremde und das Eigene in gedruckten Bildern des
16. Jahrhunderts am Beispiel von Riga. In: Riga und der Ostseeraum : von der Gründung
1201 bis in die Frühe Neuzeit. Hrsg. von Ilgvars Misāns und Horst Wernicke. Marburg:
Verlag Herder-Institut, S. 432–450.
Snyder, Jack (2000). Managing ethnopolitics in Eastern Europe: An assessment of institutional
approaches. In: Jonathan P. Stein (ed.). The Politics of National Minority Participation in Post
Communist Europe: State-building, Democracy, and Ethnic Mobilization. London: M. E.
Sharpe, pp. 269–285.
15
3. Seriālizdevumi un to daļas
Seriālizdevumiem norāda tā numeratīvo vai citu apzīmējumu, lietojot dažādus
apzīmējumus (piemēram, «Nr.», «sēj.», «laid.»). Periodiskajiem izdevumiem jānorāda
gads, bet laikrakstiem arī mēnesis un datums. Elementu atdalīšanai izmantoto dalītājzīmju
sistēmai jābūt vienotai. prievārdu «In» vai tā ekvivalentu sastāvdaļas un pamatdokumenta
elementu atdalīšanai seriālizdevumu sastāvdaļu norādēs nelieto.
3.1. Publikācija rakstu krājumā vai žurnālā
Grosmane, Elita (2005). Emblemātika un emblēmu fenomens Latvijas 17. un 18. gadsimta
mākslā. Mākslas Vēsture un Teorija. Nr. 3, 5.–16. lpp.
Zelče, Vita (2000). Dažas tendences Baltijas pētniecībā Rietumos 20. gs. noslēgumā. Latvijas
Arhīvi. Nr. 3, 105.–124. lpp.
Pistohlkors, Gert von (1999). Images and notions of Baltic German Ostforschung concerning
Baltic history of the eighteenth and nineteenth centuries. Journal of Baltic Studies. Vol. 30,
no. 4, pp. 307–321.
Клешнина, Людмила (2006). Храм-часовня Св. Александра Невского в Даугавпилсе. В
кн.: А. В. Гаврилин (ред.). Православие в Латвии: исторические очерки. Сборник
статей, 5. Рига: Филокалия, с. 51–66.
3.2. Raksts no elektroniskā zinātniskā žurnāla – pieeja no datubāzes
Rakstiem, kas iegūti caur datubāzēm, piemēram, Sage Publications Online, Cambridge
Journals Online, EBSCOhost u. c., norāda DOI (Digital Object Identifier) vai URL. Ja
rakstam ir norādīta lapaspuse, norāda arī to. Ja lapaspuse nav norādīta, tad, līdzīgi kā
elektroniskām grāmatām, raksta paragrāfa numuru vai kādu citu norādi. Atsaucoties uz
elektronisku resursu, obligāti norāda interneta adresi, kur materiāls ir pieejams, un
kvadrātiekavās – skatīšanas laiku [skatīts 29.11.2016]. Elektroniskā resursa adresi var
norādīt divējādi – vai nu kā pārējiem interneta resursiem, iekopējot adresi, vai, norādot
digitālo objekta identifikatoru jeb doi.
Ehala, Martin, Zabrodskaja, Anastassia (2014). Hot and cold ethnicities in the Baltic states.
Journal of Multilingual and Multicultural Development. Vol. 35, Issue 1, pp. 76–95.
Pieejams: www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/01434632.2013.845199 [skatīts
12.11.2017].
vai
Ehala, Martin, Zabrodskaja, Anastassia (2014). Hot and cold ethnicities in the Baltic states.
Journal of Multilingual and Multicultural Development. Vol. 35, Issue 1, pp. 76–95. Iegūts
no: doi: 10.1080/01434632 [skatīts 12.11.2017].
3.3. Raksts laikrakstā
Naumanis, Normunds (1998). Skurbskarbais skrubinājums sirdij bez orķestra. Diena. 27. marts.
10. lpp.
Treile, Māra (2010). Dailes gara meklējumi. Kultūras Forums. Nr. 40, 22.–29. okt. 4. lpp.
Gulbe, Elīna (2015). Tagad skolēniem esmu vecs onkulis. [Intervija ar Kārli Vērdiņu]. Kultūras
Diena un Izklaide 29. okt., 4.–6. lpp.
Jerohimovičs, Jegors (2015). Gulbju ezers Lāčplēša ielā. [Intervija ar Maksimu Buselu].
Kultūras Diena un Izklaide. 24. sept., 4.–6. lpp.
vai Jerohimovičs, Jegors (2015). Saruna ar jauno aktieri Maksimu Buselu. Gulbju ezers Lāčplēša
ielā. Kultūras Diena un Izklaide. 26. sept., 4.–9. lpp. Pieejams:
16
http://www.diena.lv/kd/intervijas/saruna-ar-jauno-aktieri-maksimu-buselu-gulbju-ezers-
lacplesa-iela-14113204 [skatīts 2017, 12. nov.].
3.4. Recenzija
Tabuns, Aivars (1996). Pārdomas, lasot R. Šildes-Kārkliņas grāmatu “Etnopolitika un virzība uz
demokrātiju”. [Rec. grām.: Rasma Karklins (1994). Ethnopolitics and Transition to
Democracy: The Collapse of the USSR and Latvia. Washington, D.C.: The Woodrow Wilson
Center Press; Baltimore: The John Hopkins University Press, 206 p.]. Latvijas Zinātņu
Akadēmijas Vēstis, A. Nr. 2, 91.–94. lpp.
Ostups, Artis (2015). Dzeja pieaugušo dzīves pabērniem. [Rec.: Kārlis Vērdiņš (2015).
Pieaugušie. Rīga: Neputns]. Kultūras Diena un Izklaide, 29. okt., 7. lpp.
4. Nepublicēti materiāli
4.1. Arhīva vai muzeja materiāls
Arhīva vai muzeja materiāla aprakstā jānorāda institūcijas nosaukums (ja tiek lietota
abreviatūra, kas nav iekļauta darbam pievienotajā saīsinājumu sarakstā, tad apaļajās
iekavās raksta pilnu nosaukumu), arhīva materiāliem jānorāda fonda numurs un
nosaukums (apaļajās iekavās), apraksta numurs, lietas numurs un lietas nosaukums
(apaļajās iekavās), izmantotā lapa/ lapas, bet muzeja materiāliem – inventāra numuru.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvs(turpmāk: LNA LVVA), 7117. f.
(K. Skalbes pers. fonds), 1. apr., 20. l. (Sabiedrisko organizāciju, amatpersonu un kultūras
darbinieku apsveikumi rakstnieka jubilejās), 1.–58. lp.
Rakstniecības un mūzikas muzejs (turpmāk: RMM). Valža Krāslavieša vēstulē Ojāram
Vācietim 1966. g. 21. oktobrī. KKS Tēvz K35/3, 561501.
vai Toma, Velta (1989). Vēstule Laima Līvenai. 12. jūn. RMM inv. Nr. 496775, L. Līv. K 2/10.
4.2. Manuskripti
Malvess, Roberts [1997]. Sv. Jēkaba baznīca Rīgā un tās būvvēsture. Manuskripts. Glabājas
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā (780-
160-KM).
4.3. Intervijas, dzīvesstāsti
Pētījumā izmantotā izmantotās intervijas, dzīvesstāsti u. tml. avoti var būt dažādā
formātā (audioieraksts, videoieraksts, transkripcija), tās var būt veicis gan pētījuma autors,
gan citi pētnieki vai žurnālisti, tās var būt publiski pieejamas (publicētas, arhivētas) vai
glabāties pētījuma autora personiskajā arhīvā. Šo informāciju nepieciešams atspoguļot
izmantoto avotu un literatūras sarakstā, bibliogrāfiskās norādes parasti veido pēc
monogrāfisko norāžu principiem (elementu secība var būt dažāda, bet svarīgi, lai viena
darba ietvaros tā neatšķirtos).
Autora pētījuma gaitā veikta padziļinātā intervija
Bērziņa, Ieva. Intervija ar Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktori Jolantu
Treili. 08.04.2015. Audioieraksts. Glabājas I. Bērziņas personiskajā arhīvā.
vai
Treile, Jolanta (2015, 8. apr.). Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore.
Eksperta intervija. Intervēja I. Bērziņa. Interviju sk. pielikumā Nr. 6.
17
Zole, Ieva. Saruna ar Pēteri Pētersonu. 08.12.1997. Audioieraksts. Glabājas I. Zoles (Strukas)
personiskajā arhīvā.
Publicēta vai pārraidīta intervija
Krilovs, Pēteris. Kā Saeimas piešķirtie tiešie maksājumi atsevišķu filmu projektiem ietekmē
Latvijas kino nozari? Intervē Gunta Gaidamaviča. Kultūršoks. Latvijas Televīzija 1.
25.11.2016. Pieejams: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/25.11.2016-kultursoks.id85001/ [skatīts
12.11.2017].
Arhivēts dzīvesstāsts
Klucis, Vilis (2007). Intervija Eskilsktūnā (Zviedrija). Intervēja Māra Zirnīte un Edmunds
Šūpulis. Nacionālās mutvārdu vēstures krājums (turpmāk: NMV)-2542.
4.4. Bakalaura, maģistra un promocijas darbi (disertācijas)
Atveides formula: Autora uzvārds, iniciālis. Darba nosaukums. Darba veida norāde.
Tapšanas un aizstāvēšanas vieta: Aizstāvēšanas institūcija, gads. Kopējais lappušu skaits
vai izmantotā lapa vai lapas.
Kancāne, Egita (2008). Nevalstisko organizāciju loma reģionālās identitātes saglabāšanā :
Latgales Studentu centrs. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija.
Rēķe, Madara (2008). “Sarkano brigāžu” (Brigate Rosse) fenomens Itālijas politiskajā arēnā.
Bakalaura darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija.
Pauloviča, Ieva (2009). Garīgā mūzika Vidzemē Zviedrijas lielvalsts vēlīnajā posmā. Promocijas
darba kopsavilkums mākslas zinātņu doktora grāda iegūšanai. Rīga: Latvijas Kultūras
akadēmija.
5. Ieraksti (CD) un CD ROM
Atveides formula: Autors (mākslinieka uzvārds, vārds, studija vai tml.), izdošanas gads
diska nosaukums, izdevējs.
Gaidamaviča, Gunta (2016). Vienpadsmit: dokumentālā filma. Rīga: autores izd.
Dd studio (2008). Imants Ziedonis: biogrāfisks multimediju DVD. Rīga: Dd studio.
6. Elektroniskie resursi
Līdzīgi, kā drukātajiem izdevumiem, arī elektroniski pieejamajiem materiāliem,
jānorāda autors (resp., galvenā atbildība) un nosaukums. Obligāti jānorāda publikācijas
adrese internetā (jeb URL – vienotais resursu vietrādis) un elektroniskā resursa skatīšanas
datums. Visām interneta saitēm atsaucēs un izmantotajā literatūrā ir jānoņem hyperlink
funkcija, uz interneta saites nospiežot labo peles taustiņu un izvēloties funkciju ‘Remove
Hyperlink’, lai interneta saite būtu tādā pašā krāsā kā pamatteksts un bez pasvītrojuma.
Latvijas Republikas Ministru kabinets (2014). Kultūras ministrijas aktualizētā darbības
stratēģija 2007.–2009. gadam. Apstiprināta ar LR MK rīkojumu Nr. 546. Pieejams:
http://www.km.gov.lv/lv/dokumenti/ strategija.html [skatīts 14.10.2014].
Freimane-Deksne, Inese (2013). Statement by Deputy Permanent Representative of the
Republic of Latvia at the Debate of the Security Council on the Situation in Afghanistan,
20 June 2013. Pieejams: http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/Runas/2013/06-21/ [skatīts
02.11.2015].
Alkire, Sabina & Ibrahim, Solova (2007). Agency and empowerment: a proposal for
internationally comparable indicators. Working Paper: 04, OPHI, pp. 7–9. Pieejams:
http://www.ophi.org.uk/working-paper-number-04/ [skatīts 02.11.2015].
18
VIII. Citvalodu īpašvārdu pareizrakstība
Pētnieciskajos darbos īpaša uzmanība jāpievērš citvalodu ģeogrāfisko nosaukumu un
personvārdu atveidei latviešu valodā.
Jāņem vērā, ka, atšķirībā no angļu, franču un daudzām citām valodām, latviešu
valoda ir valoda, kurā raksta tā, kā runā (izņēmumu skaits ir niecīgs), pastāv arī citas
būtiskas atšķirības, piemēram, arī nominatīvam ir specifiskas galotnes un liela daļa
sintaktisko funkciju tiek izteikta ar locījumiem. Citvalodu īpašvārdu atveidei latviešu
valodā jau ir pietiekami ilga vēsture, ir izstrādāti atveides principi diezgan daudzu valodu
īpašvārdiem un publicēti īpašvārdu saraksti, turklāt valdība pieņēmusi atbilstošus
personvārdu lietošanas noteikumus.
Atbilstoši vispārpieņemtajām latviešu literārās valodas normām citvalodu
personvārdi latviešu valodā tiek atveidoti pēc iespējas tuvāk to izrunai (nevis rakstībai)
oriģinālvalodā, vienlaikus respektējot valodā iesakņojušos tradīciju (tādēļ ir arī vesela
virkne izņēmumu) un tie iekļaujami latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.
Lai gan dažādās publikācijās nav vienotas pieejas citvalodu īpašvārdu atveidei
latviešu valodā, nav pieļaujams, ka studenta kursa, bakalaura vai maģistra darbā vienas un
tās pašas personas, piemēram, Francijas karaļa Henri IV, vārds nereti tiek rakstīts
atšķirīgi – Anrī, Indriķis, Henrijs, Anrijs (izņemot atsauces, kur atveides forma jāsaglabā).
Ieteicams izmantot publicētos norādījumus par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un
pareizrunu latviešu valodā. Pēdējos gados izdoti šādi darbi:
Angļu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Sast. A. Ahero. Rīga: Zinātne, 2006.
Franču īpašvārdu atveide latviešu valodā: Francija. Beļģija. Šveice. Kanāda. Sast.
B. Bankava. Rīga: Zinātne, 2004.
Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā. Sast. S. Karkonens-
Svensons, I. Mežaraupe, I. Balode u. c. Rīga: Norden AB, 2003.
Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā. 2., papild. izd. Sast.
V. Staltmane. Rīga: Zinātne, 1998.
Staburova, Jeļena. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā : teorētiskie un
praktiskie aspekti. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2006.
Izmantojama arī portālā letonika.lv pieejamā Citvalodu personvārdu atveides
vārdnīca (pieejams: http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=2&r=187&q=la), kā arī
agrākajos gados izdotie biļeteni par vācu, itāliešu, spāņu, arābu, sengrieķu, čehu un
slovāku, bulgāru, somu, igauņu un lietuviešu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu
latviešu valodā un citas publikācijas.
Citvalodu personvārdu atveides pamatnoteikumi latviešu valodā izklāstīti arī
LR Ministru Kabineta Noteikumos par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā,
kā arī to identifikāciju (2004), kur doti daudzi piemēri (pieejams:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=85209).
Tekstā pirmo reizi lietojot transkribēto citvalodu īpašvārdu, pieņemts iekavās dot tā
oriģinālformu, piemēram, Ogists Konts (Auguste Comte, 1798–1857), Emīls Dirkems
(Émile Durkheim, 1875–1917), Jirgens Hābermāss (Jürgen Habermas, 1929), Džovanni
Džentile (Giovanni Gentile, 1875–1944), Māķāšs Rākoši (Mátyás Rákosi, 1892–1971),
Maikls Oukšots (Michael Oukeshott, 1901–1990), Moda Ūlafsone (Maud Olofsson, 1955).
Ja darba autors citvalodu īpašvārdu latviešu valodā apzināti atveido savādāk, nekā tas
parasti tiek rekomendēts un darīts, šāda rīcība jāpamato īpašā zemsvītras piezīmē.
19
[1. pielikums]
LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA
Kultūras teorijas un vēstures katedra
Nosaukums (temata formulējums)
Xxxxxx darbs
Autors:
Akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Mākslas”
Starpkultūru sakaru (Latvija–Spānija) apakšprogrammas
x. kursa student_ Vārds Uzvārds
(stud. apl. Nr. xxxxxxxx)
Darba vadītājs:
asoc. prof. Dr. art. Vārds Uzvārds
Rīga, 2018
20
[2. pielikums]
SATURS
IEVADS……………………………………….............................................………………3
1. NODAĻAS NOSAUKUMS ….……………..........................................………………...4
1.1. Apakšnodaļas nosaukums...……………....................................………......………..6
1.1.1. Punkta nosaukums…...........…..............................……………………….…....9
1.1.2. Punkta nosaukums……………..............................…………….........….…....12
1.2. Apakšnodaļas nosaukums.……....................................……………………………16
1.3. Apakšnodaļas nosaukums…......…………...................................…………………21
2. NODAĻAS NOSAUKUMS .. ...………….….........................................…….….……..30
2.1. Apakšnodaļas nosaukums …....…………...................................………….………32
2.2. Apakšnodaļas nosaukums ………………..................................…….....…….……40
3. NODAĻAS NOSAUKUMS …………….......................................…………………….48
3.1. Apakšnodaļas nosaukums ………………...................................….....……………50
3.1.1. Punkta nosaukums….……………….…......................................…………....53
3.1.2. Punkta nosaukums….…......................................................….……………....55
3.2. Apakšnodaļas nosaukums……......................................…….....…….…………….60
NOBEIGUMS......................................................................................................................63
KOPSAVILKUMS …………..............................................................................................64
APZĪMĒJUMU SARAKSTS…………….........................................……………………..65
AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS……..........................................….…..……..66
SUMMARY.........................................................................................................................69
PIELIKUMI…….....……………………......................................……………….…..……70
1. pielikums. Nosaukums………......................................……………………...………71
2. pielikums. Nosaukums ……………................................……..……………...……...74
21
[3. pielikums]
KURSA DARBS
“_________________________________________________________________” Temats
izstrādāts Latvijas Kultūras akadēmijas
____________________________________________________ katedrā Katedras nosaukums
Ar savu parakstu apliecinu, ka kursa darbs izstrādāts patstāvīgi; izmantojot citu
autoru darbos publicētus datus, definējumus un viedokļus, dotas precīzas norādes
(atsauces) uz to ieguves avotu; iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.
Autors: Vārds Uzvārds _________________ ___.04.2018. Paraksts
Vadītājs: ________________________________ ___________________ __.04.2018. Akadēmiskais amats, grāds, vārds, uzvārds Paraksts
_________________________________________________
Darbs iesniegts ___ .___.2018.
Lietvedis: ________________________________ __________________ Vārds, uzvārds Paraksts
____________________________________
Darbs aizstāvēts ___ .____.2018. ar vērtējumu ____________________
Kursa darba vadītājs: __________________________________ __________________ Vārds, uzvārds Paraksts
22
[4. pielikums]
KURSA DARBS
“_____________________________________________________________________” Temats
izstrādāts Latvijas Kultūras akadēmijas
____________________________________________________ katedrā Katedras nosaukums
Ar savu parakstu apliecinu, ka kursa darbs izstrādāts patstāvīgi; izmantojot citu
autoru darbos publicētus datus, definējumus un viedokļus, dotas precīzas norādes
(atsauces) uz to ieguves avotu; iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.
Autors: Vārds Uzvārds _________________ ___.04.2018. Paraksts
Rekomendēju darbu aizstāvēšanai.
Vadītājs: ________________________________ ___________________ __.04.2018. Akadēmiskais amats, grāds, vārds, uzvārds Paraksts
_________________________________________________
Darbs iesniegts ___ .___.2018.
Lietvedis: ________________________________ __________________ Vārds, uzvārds Paraksts
Recenzents: ________________________________________ Akadēmiskais amats, grāds, vārds, uzvārds
____________________________________
Darbs aizstāvēts ___ .____.2018. ar vērtējumu ____________________
Kursa darba vadītājs: __________________________________ __________________ Vārds, uzvārds Paraksts
23
[5. pielikums]
BAKALAURA / MAĢISTRA DARBS
“_________________________________________________________________” temata formulējums
izstrādāts Latvijas Kultūras akadēmijas
_________________________________________________ katedrā profilējošās katedras nosaukums
Ar savu parakstu apliecinu, ka ______________ darbs izstrādāts patstāvīgi;
izmantojot citu autoru darbos publicētus datus, definējumus un viedokļus, dotas precīzas
norādes (atsauces) uz to ieguves avotu; iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst
izdrukai.
Autors: Vārds Uzvārds __________________ ___.__.2018. Paraksts
Rekomendēju darbu aizstāvēšanai.
Vadītājs: ___________________________________________________ Akadēmiskais amats, grāds, vārds, uzvārds
___________________ __ .__.2018. Paraksts
Recenzents: _________________________________________________ Akadēmiskais amats, grāds, vārds, uzvārds
Darbs iesniegts ___ .____.2018.
Studējošo servisa speciālists: ________________________ __________________ Vārds, uzvārds Paraksts
Darbs aizstāvēts LKA _________________ gala pārbaudījumu komisijas sēdē Bakalaura, maģistra
___ .__.2018. prot. Nr. __________________________
Vērtējums: __________________
Komisijas sekretārs:_____________________________ __________________ Vārds, uzvārds Paraksts