darba drošība

DarbaDrosibaTituls 9/23/03 18:11

!""!#$%&$'()*+ +, -, ./ ,, + *

0,/ 1/+2, 34 . 1+44+5) 4+ +4 ,

6+

1 -+ +,7 289:49 % ;/ + ++<

!" # $ % & ' $ &()* $ $ !

+$, !-,$ + $ $ , , $ $, , $ $ , , $$$, $!

) , , $, $ $ !

. & , $ !" $ # , ', , ' , $ $ ! $ , $, ' , , $ &$ $ $ $ !

,/ + , $ $ , $ , + $ $ $,$$!

., ,# ,$ $ , $, # , $ $ $ +!

0)

&

!"#$#% & ' &!()*+ ' !"# ! !,&%-*!!,. /

0 01 2 !. 2-,+ !. 3 !! $#)-,),-",!((##"+ 4

15 6 .-,*7$#,- 68-&!#&($ #9- !"&%$ -"+ 66

0: 1 180;<=;8; 6<%# -$($>9-+.-.+,( 6' !-+.-.+, 6/

0:;= 6/0)-#&(-,*+#% 620)-#&,#% 7$#&#(# 6?

;5<=5001 = 645;:1 = @1A=1 = 6

.$$B(-$ (!,#$#,#++ ##"+#-))-,*!( !!)-,*!(. %

1 = '8<;<0800;1 /

C5<C;0 4

81A0:8 '@!7,-%*!)-!,#$ *,! '

1;D;5 '6 .$#E -!( '6

;;; ; 'E -(#( ' )$()-(#( ''5# ! -(#( ''<%( -(#( ''#(,! -(#( '/

! "#

1=:=F '31=0 ; '? 1=: '4

)"((.$%*! /@5;0 /

# &($*! / # !#-(" /65%,B !,#$*! /6&!,"%,B # /5%,B .$(-#,*! //

1=; 805 G1;0; //F% /2,! !$" /2 !$" /2#$-+ /3

8; 1=:8= /4 )-$# /48) .B /4

81; :<: /48($ *!#$-+(!,)-,-#(#% /48($ "+ 2@

! ! ! ! $

< :=1 1 2 0<=;=: 2'

,&%-#%*!#, 22<:0;0<=;=:;0 23

,&%-#%*!-)(-+ E !$#( 3@0<=;=:H1;00;0;0 3'0<=;=:;GIG 08 1 3385C0C;00<=;=:;0 3? < :=1 18 34

8J< 34,#$ ,)-.%#()(-+ 34<)(-%(-+&# )(-+ ?@ -+!,&%-,*! ?6

<;8J<: ?8(-+ E )(!,*! ?8(-+ E &$*! ?'. #(# .!#,*! ?'

! ! %&

1 10;<0585 ?2 1 10;<8;0<858 ?3 1 10;<; ?30;<<:C1 ??

,-#& .#-((*! ??,-#& &*! ??

0:;=: 1 10;< ?? 0:1 ?4

-,*+. $,!")" !#,.!#,*! ?4 -,*+.%.&-.#()-+ 4@ -,*+. #,*! 4@ -,*+. & 4@

0:1 <; 4 -,*+. $-( 4 -,*+. K,#-$(7,- 4##% 465#$-(H$$> #-,*+.% 46 -,*+. L.%-M 48#(&(-,*+. 4)*, ,#,(-,*+. @6

! !! '#

80;=:<8; @?.&#, @?E,*!)-," @?.!#,#-( @?$(-# !-+#, @? -+&# .%- !.&#, @4

<8= 1 10; <; @4 -+&#7!" @4,!#- $" -,*+ @ -+#) !(.%- @- !)- @ !#$">

-& !&(-#. ()!H)! L)!+.)$()!MH .+- $# & !)(- -+)#7,- /

80H; 1;0 6@ -+)-$, !$(-# .&#, 6@ -+&# !#,$(-#, 6@

80 6), 6-( 66

N=;8G;;8 6N%!#) 6#)9##) 6'

88 1:85:;;8 6'8-().+!*!!)"*#-( 6/8-().+!*!#) 6/

;;8108:;N808 628-.$(-#+ .# -%*!-+#)( 63$(-# #O!$()$,) 63

!

<8<;<8 @ ;0J1<=;08:=80: @0;<1 1 1I

,E,, #&- )(- 6.-# 6

< 1 1 1I /85 21080H 0;0; 2

#&- 28(-##B 2()! 3##! 3

1; '@=0:: '6

=$!, $*!--,$( '6=$O(!$(- *! '6

( ) * "

0;<;;;51 80; ' C5 ''8; '/ 0: 1I1<= '2

$(-#-++-,+E !,#$*! '2$ !#7"%*! '2$!,&%-#%*! '2

$,!,$ .&- '?;8 1=;1 1 '?

)*&+& '41 1 1IH8 1;80;=;PJ0; /@

.- /@.-.+-" /6.-.+#O!$.&% /'

1 18H<5;;0; /2;0: C05 /2

!7,-("H$,!,-,*!$(-#-E,#( /2!7,-("P)("+H$(!,-,*! .B% Q$(-##,#( /3

88 8 1 /38($ H$(&"$(-#)-,$#%#(P-E,#( /38($ H$(&" .B% Q$(-##,#( /?

0;; /4.)##($! "%,B !#,!,&%-*! /4!#- !#-,!,$()-,$#.#-((*! /4 -,*+)-$% 2@!#- !# )(-&*! 2@!#- !# )-.#,*!)-$% 2

( !+*) $&

G<<C;85= 229& $ $-&7# 228"%( 22

;;5;A5;A;5Q;:N 2?;#"#B 2?;,-B"#B-O,-.,!#( ." 3@;-"Q#-* O(! 36

5:85 3#-,) 3;-, 3'<-& 32F% 32(* 33

;0<=;0<= 338-&!#& !-+.-.+)($ 3?

;0< ?68-&!#&)($ ?6

J0< ?8-&!#&)($ ?

;: ?'B,# ,+$# .+(*! ?'.+(*! .)#% ?/

( , %#

;;<;; ?3#-(&#)- !$,!#$# ??5&%$R-B$#-$()-##+ ?4)- 4C-$&!" 4#-(&)9*!" -"&%$R-! 4

;00;;< 41 18;;:;0;; 4/

$(-# !#* .-.+ 4/8-+H$(.)&",#-$#-+ ## -+ 42

1 18;;:;0;; 43#-(&$,!#9- #*!L.-.+H$#-$#,#M 431H-,*)- .!#,*! 4?#-(& &,*,> .%*! !#%*!H-K%,# .+,( 4?

1 1;=1;5 6@=; 6@;8 8=5;0;0; 6@851;H; 0;;; 6@;;< 15<=0 6@/

$#-,#- & 6@2

( - !- ) '

;< 6)-(.!+#&H)%",$%#(H)*& .,,*&H& .,,* ! .,,*& 6I,##,$$(H#,$$(& !$#(& 6, !$-!,*& 6'!+.%,*(&LR$-%!M 6'!"-,%!(H #%!( !"&%$-)-, $#&#%#,$$(& 6/<+#R$(& 625#+#+& 62

;0F0<80 ;F=: 0: ;8 63F0< ;0<=;=: 6661: 662 ;F< 66

##$($#-+ 6/ ;; 6258;;5 6?

( ) +) + "

0:0;<; 6'=F805=C;0 6'6

#)%& 6'

*! .# -,*& 6'-# 6'F%-$" 6'

=F= 6'9)!"$,$(-# !!,$#& $7$("HB,#&%-($*%(-$! 6'' !-%$$ 6'/

=0<=: 6'/ -++-,*#-( 6'28($ ##"+( .*! .# -,*(&( 6'28($ ##"+( ..*!(&,# 6'28($ H!,&%-# R%-$" 6'?

G<;8 ;511; 6'?=;80;;<1 1 6/@

(-$,# (H$ !-%$.)#(O,-.,!#( 6/@(-$,#H !-%$!.)##,&-#$((&-.!( 6/5B)-#9 6/

=;:; 6/,! #$#,- 6/60)#$9 #$#,- 6/60)#$ #$#,- 6/6;)-#9-&#-$L# M#$#,- 6/6

<5 6/. $# !.&#, 6/'&$ (""> )# H$# !- 6/2!(&$ (""> )# !.%- 6/2 -& 6/3()! !$()B #) 6/3

= 1=: 6/? !-%$ $7$(" 6/4 !.%*! .$> 6/4!7,-#&()($!# !,+(#()(-+ 62 !.%*,)-(# 7$#&#(# !.&#, 62#",!(-( $(-# 62/G!)&$(-# 62/ !.%+O-!# 622N-,,!#,- 623 #(&& 623 #,(#$9!..!(#(L)-!$-M 623 #,(#$($(-#.%*!-) &- 62? #,(#$ !.%*!-"-506(. 62?

8 10<=:1 18;; 62?)-(.! & 624)-(#& 624

$ 624)-(.! !,&%-*! 624.-.+)-#)-(.! 624

58;=;5 63;=0;5 63;=;5< S58;=;5 6365A:=058;=;5 63

-++(-$(-#%(# ("- ( 63"+>%((-$(-#%(# ("( 63"+&)(-%((-$(-#%(# ("( 63"+&$ ("$( 63$*%((-$(-#%(# (")($ )(!&*! 63'

(! ! . #&

< 01 1 1I;0: 632.!#,*!!)"*+ 633!& (,.-.+.$> .&% 633( 633 -+&-$ !.-.+.$> !,&%-#% 63?.!*!#,#(L-+!$M 63?

< 01 1 1I 634&$ .-.+ 634 !P&" .-.+ 634 .-.-.+ 6?,$ .-.+ 6?( !)% .-.+ 6?6),*!"> .-.+ 6?.-)K%-+ 6?/!()K%-+ 6?/.-.+)-#$-#!!, # 6?2.-.+ 6?2.-.+)-#$#-+-$ 6?2

/ %#

NELAIMES GADÎJUMIUN DROÐÎBA DARBÂ 1

NEPIECIEÐAMÎBU IZSKAUSTNELAIMES GADÎJUMUS DARBÂ

NOSAKA ÇTISKI, EKONOMISKI UNJURIDISKI IEMESLI

kura veikðanâ ir jâpiedalâs visiem: darbi-niekiem, uzòçmumu tehniskajiem un vado-ðajiem darbiniekiem, uzòçmuma vadîbai u.c.,jo tas skar un interesç visus, bet jo îpaðidarbiniekus, jo, notiekot nelaimes gadîjumam,viòi cieð visvairâk. Augoðo interesi parnelaimes gadîjumu novçrðanu vai skaitasamazinâðanu veicina çtiski, ekonomiski unjuridiski iemesli.

Pirmais solis, lai izvairîtos no nelaimes gadî-jumiem, ir zinât, kas tie ir, un kâda ir to bûtîba.

Ik gadu pasaulç miljoniem darbinieku cieðnelaimes gadîjumos darbâ, kuros viòi gûstdaþâda smaguma ievainojumus – vieglus,smagus (ar pilnîgu darbspçju zaudçðanu vaibez tâs) un nâvçjoðus. Ikviens nelaimesgadîjums izraisa fiziskas un psiholoìiskascieðanas, darbspçju zaudçðanu, uztraukumuun cieðanas cietuðâ ìimenç, kâ arî ekono-miskâs izmaksas uzòçmumam un sabiedrîbaikopumâ.

Nelaimes gadîjumi darbâ padara darbiniekuvai nu uz laiku, vai pavisam nespçjîgu veiktsavu darbu, lîdz ar to nodarot kaitçjumucilvçkam un sabiedrîbai kopumâ.

Tâdçï pçc iespçjas jâcenðas izvairîties notiem darba vides riska faktoriem, kas var izraisîtnelaimes gadîjumus darbâ. Tas ir uzdevums,

KAS IR NELAIMES GADÎJUMI DARBÂ?

Nelaimes gadîjums darbâ ir apdroðinâtâspersonas veselîbai nodarîtais kaitçjums vainâve, ja to cçlonis ir vienas darbadienas(maiòas) laikâ noticis ârkârtçjs notikums, kasradies, pildot darba pienâkumus, kâ arî rîko-joties, lai glâbtu jebkuru personu vai îpaðumuun novçrstu tiem draudoðâs briesmas (turp-mâk – nelaimes gadîjums).

Mums visiem ir savs priekðstats par to, kas irnelaimes gadîjums darbâ, un, ja mçs aptaujâtudaudzus cilvçkus, viòi droði vien atbildçtu, karuna ir par nelaimes gadîjumiem, kas izraisasavainojumus un kas notiek darba laikâ. Ðispriekðstats par nelaimes gadîjumu darbâ saskanar likumdoðanâ noteikto definîciju. Saskaòâ arlikumu "Par obligâto sociâlo apdroðinâðanu pretnelaimes gadîjumiem darbâ un arodslimîbâm":

I nodaïa. NELAIMES GADÎJUMI UN DROÐÎBA DARBÂ14

Likumâ ir dota arî darba spçju zaudçjumadefinîcija:

Darba spçju zaudçjums – pârejoðs vainepârejoðs, ar vecuma pârmaiòâm nesaistîtsfizisko un garîgo spçju ierobeþojums, kuruizraisîjis nelaimes gadîjums darbâ, ceïâ uzdarbu vai no darba, atrodoties darba devçjavaldîjumâ esoðâ transporta lîdzeklî, vaiarodslimîba un kurð apgrûtina personasintegrâciju sabiedrîbâ, pilnîgi atòem vai daïçjiierobeþo tâs spçju strâdât un sevi apkopt.

Kârtîbu, kâdâ tiek veikta nelaimes gadîjumudarbâ izmeklçðana un uzskaite nosakaMinistru kabineta 2002. gada 9. jûlija noteikumiNr. 293 "Nelaimes gadîjumu darbâ izmeklç-ðanas un uzskaites kârtîba" (turpmâk ðîsnodaïas ietvaros – Noteikumi).

Nelaimes gadîjumi un citi kaitçjuma veidi

Nelaimes gadîjuma definîcija ir diezganviegli saprotama, ja tâs nozîmç nemçìinaiedziïinâties. Taèu jebkurð darbinieks zina, kaievainojumi vai kaitçjums veselîbai, ko var iegûtdarbâ, ir ïoti daþâdi, un ne vienmçr tos saucpar nelaimes gadîjumiem darbâ.

Saskaòâ ar Pasaules Veselîbas Organizâ-cijas dotajâm definîcijâm attiecîbâ uz slimîbugrupâm, kuras ir saistîtas ar darbu, izðíirsekojoðo:

arodslimîbas – atseviðíâm darbiniekukategorijâm raksturîgas slimîbas, kurucçlonis ir darba vietas fizikâlie, íîmiskie,bioloìiskie, psiholoìiskie un citi faktori;

ar darbu saistîtâs slimîbas – slimîbas,kuras izraisa ïoti daudzi faktori, un kuruizcelsmç nozîme ir arî nelabvçlîgiemdarba apstâkïiem;

daþâdas slimîbas, ja to gaitu pasliktinakaitîgi darba apstâkïi. Bieþi darba apstâkïivar radît nogurumu un veselîbas traucç-jumus, kuriem pakâpeniski pieaugot, varparâdîties izmaiòas darbinieka veselîbasstâvoklî un izraisa sliktu paðsajûtu darbalaikâ un vçl kâdu laiku pçc tâ. Ja netiek

atrasts risinâjums, veselîbas traucçjumivar novest pie nopietnâm saslimðanâm.

Darbâ var notikt arî negadîjumi, kas nodaramateriâlus zaudçjumus vai izmaina darbanormâlo norisi, reizçm pat vispâr to apturot.Tâ, piemçram, neparedzçtas avârijas, kaspilnîbâ var pârtraukt raþoðanas procesu. Lainovçrstu ðâdu avâriju izcelðanâs iespçju unnepieïautu nelaimes gadîjumus, tiek veiktasregulâras, tehnoloìisko un bîstamo iekârtutehniskâs pârbaudes un tehniskâs apkopes.

Tâ kâ ðajâ grâmatâ tiks apskatîti tikainelaimes gadîjumi darbâ un to novçrðana, ðiskaitçjuma veids ir skaidri jânoðíir no citiemdarbâ radîtiem kaitçjumiem.

Darba vietâ uz darbinieku var iedarbotiesfaktori, kuri izraisa sliktu paðsajûtu, neapmie-rinâtîbu un citus nespecifiskus traucçjumus,kas, lai gan iedarbojas diezgan ilgi, tomçrnenodara skaidri redzamus fiziskus vaipsiholoìiskus kaitçjumus.

Taèu darba vidç ir iespçjas saskarties arfizikâliem, íîmiskiem, bioloìiskiem, ergo-nomiskiem, psiholoìiskiem u.c. kaitîgiemfaktoriem, kuri, ilgstoði iedarbojoties uzdarbinieku veselîbu, var radît arodslimîbas.

Latvijâ ir ar likumdoðanu noteiktas slimîbugrupas, kuras ir pieskaitâmas arodslimîbâm.To nosaka Ministru kabineta 1998. gada31. marta noteikumi Nr. 119 "Arodslimîbu sa-raksts". Ðîs slimîbas izraisa konkrçti kaitîgiedarba vides riska faktori, kâ, piemçram, ilg-stoða silîcija putekïu (silikoze), svina tvaikuiedarbîba (saindçðanâs ar svinu) vai ilgstoðauzturçðanâs paaugstinâta trokðòa apstâkïos(aroda vâjdzirdîba) u.c.

Nelaimes gadîjumu galvenâs îpaðîbas

Visbeidzot ir arî tâdi kaitîgie faktori, kâtraumatisma riska faktori, kas, iedarbodamiestikai vienu reizi vai arî ïoti îsu laika sprîdi, izraisaprecîzi konstatçjamus vieglus, smagus vainâvçjoðus ievainojumus. Ðâda veida kaitçjumiir nelaimes gadîjumi. Nelaimes gadîjumiem ir

I nodaïa. NELAIMES GADÎJUMI UN DROÐÎBA DARBÂ 15

raksturîgs îss latentais periods un daþâdu riskafaktoru sakritîba. Bieþi vien atseviðíi sâkotnçjienegadîjumi vai kïûdas, kas paði par sevi neradanelaimes gadîjumus, noteiktâ brîdî, sakrîtotzinâmiem apstâkïiem, rîcîbai vai kïûdâm,izraisa nelaimes gadîjumu.

Tâpat var gadîties, ka kaitçjums vaisavainojums nerodas brîdî, kad notiek nelai-mes gadîjums, bet gan pçc kâda laika.Piemçram, nokrîtot no augstuma, darbinieksvar iegût ïoti smagu ievainojumu un pçc daþâmdienâm nomirt.

Ir svarîgi atðíirt nelaimes gadîjumus darbâno citiem ievainojumu veidiem, jo to novçr-ðanas veidi un it îpaði preventîvâs stratçìijaskatram no tiem var bût atðíirîgas.

Veselîbas kaitçjumi, kas raduðies nelaimesgadîjuma rezultâtâ, var izpausties daþâdosveidos un tiem var bût daþâdas smagumapakâpes. Noteikumos ir noteikts, kâdi ir vese-lîbas traucçjumi, kas raduðies nelaimesgadîjuma laikâ, kâ arî, kas ir smagi veselîbastraucçjumi. Nelaimes gadîjumu smagumupakâpi novçrtç ârstniecîbas iestâde un tâizsniedz izziòu par veselîbas traucçjumupakâpi, norâdot nelaimes gadîjumâ cietuðoíermeòa daïu un nelaimes gadîjumâ gûtoveselîbas traucçjuma veidu, triju dienu laikâpçc darba devçja vai Valsts darba inspekcijaspieprasîjuma saòemðanas.

Nelaimes gadîjumuun citu negadîjumu novçrðanas nozîme

Bieþi vien uzòçmumos notiek tâ saucamienegadîjumi darbâ, kas netiek pieskaitîti pienelaimes gadîjumiem darbâ. Ðie negadîjumidarbâ pârsvarâ izpauþas sîku traumu veidâ,kâ, piemçram, iegrieðana pirkstâ, pirkstu, kâjusaspiedumi u.c. Lai gan ðie negadîjumi darbânetiek pieskaitîti pie nelaimes gadîjumiemdarbâ, tomçr arî tie ir jâpçta un jâkontrolç.Negadîjumâ var neviens neciest, bet tasnozîmç, ka nevis darba aizsardzîbas sistçmauzòçmumâ bija sakârtota un pasargâja darbi-

nieku no traumas, bet gan to, ka ðoreiz darbi-niekam "paveicâs" (skat. 1.1. att.). Neatkarîgino nelaimes gadîjuma, negadîjumâ gûtâ savai-nojuma vai fiziskâ kaitçjuma veida, gandrîzvienmçr tâ rezultâtâ rodas zaudçjumi. Josmagâki bûs fiziskie ievainojumi un lielâksmateriâlais kaitçjums, jo kopçjie zaudçjumi bûslielâki. Visbeidzot, jâòem vçrâ arî tas, kanelaimes gadîjums iespaido raþoðanas pro-cesu vai sniegtos pakalpojumus.

Nelaimes gadîjumu darbâ un negadîjumuradîtos kaitçjumus, neiedziïinoties to izmaksâs,shematiski var iedalît laika zaudçjumos,enerìijas zaudçjumos un faktiskajos materiâ-lajos kaitçjumos.

Laika zaudçjums ir laiks, kas ir bijis pare-dzçts kâda darba veikðanai. Piemçram, kavç-jumi sakarâ ar neparedzçtiem laika pagarinâ-

1.1. attçls

PAT, JA NEVIENS NAV SMAGI CIETISUN NOTIEK NEVIS NELAIMES

GADÎJUMS, BET NEGADÎJUMS,ARÎ TAS RADA EKONOMISKUSZAUDÇJUMUS UZÒÇMUMAM


jumiem vai nevçlamu dîkstâvi. Enerìijaszaudçjumi ir patvaïîga enerìijas noplûde, kurunevar kontrolçt un kas nav izmantojama darbâ,piemçram, augstspiediena tvaika noplûde vaislîpçjamâs abrazîvâs ripas salûðana. Un,visbeidzot, tîrie materiâlie zaudçjumi ir mate-riâlu, produktu, instalâciju vai aprîkojumabojâjumi, kas raduðies enerìijas iedarbîbasrezultâtâ.

Tâdçï no preventîvâ viedokïa nelaimesgadîjumu jçdziens paplaðinâs ar ðâdu defi-nîciju:

"Nelaimes gadîjums ir anormâls noti-kums, kas noris pçkðòi un negaidîti, tomçrparasti ir novçrðams, tas pârtrauc darba norisiun var izraisît cilvçku ievainojumus".

Ðajâ definîcijâ jâuzsver termins "novçr-ðams", kas varçtu likties pats par sevi sapro-tams, bet bieþie izteikumi, ka nelaimes gadî-jumu cçlonis esot vienkârða nepaveikðanâs,

VISI NELAIMES GADÎJUMI DARBÂ IRNOVÇRÐAMI. AR PIEMÇROTIEM DARBA

AIZSARDZÎBAS PASÂKUMIEM UNPAREIZU STRATÇÌIJU VAR PANÂKT

PIEÏAUJAMU RISKA LÎMENI

liktenis vai arî to esot izraisîjuði cilvçki, kam uzto ir nosliece, liecina, ka tas tâ nav.

Pieòemt domu, ka nelaimes gadîjumi darbâir novçrðami, nozîmç pieòemt darba droðîbaszinâtniskos pamatus. Tas dod iespçju,izmantojot piemçrotas metodes un stratçìijuun òemot vçrâ nelaimes gadîjumu cçloòukomplekso raksturu, rîkoties efektîvi unnodroðinât pieïaujamu riska lîmeni. Jâcenðaspanâkt, lai tiktu novçrsti noteikti nelaimesgadîjumi un tos izraisoðas situâcijas, piecieðotvienîgi tâdus, kas potenciâli varçtu radît tikaiïoti nenozîmîgus kaitçjumus.

NELAIMES GADÎJUMU UN ARODSLIMÎBU NOZÎMÎGUMS

Lai gûtu priekðstatu par nelaimes gadîjumunozîmîgumu, ir jâzina to skaits un smagums,tâdçï nâkas pievçrsties statistikai.

Faktorus, kas izraisa sliktu paðsajûtu unneapmierinâtîbu darbâ, bet kuri nerada medi-cîniski diagnosticçjamus veselîbas traucçju-mus, ir grûti uzskaitît, tâdçï par tiem statistikasdatu nav.

Nelaimes gadîjumu analîze

Pçc Valsts darba inspekcijas datiem 2002.gadâ ir reìistrçti 1309 nelaimes gadîjumidarbâ, no tiem smagi – 183 un 52 ar letâluiznâkumu (skat. 1.2. un 1.3. att.).

Vçrtçjot pçc darbîbas veidiem, joprojâmnemainîgi visvairâk nelaimes gadîjumu irreìistrçts kokapstrâdç, mehânismu un iekârtuekspluatâcijâ, bûvdarbu veikðanâ, iekrau-ðanas, izkrauðanas darbos un automobiïu

ekspluatâcijâ.Augstais nelaimes gadîjumu skaits kokap-

strâdç ir saistâms ar to, ka tâ pçdçjos gados irviena no aktîvâkajâm nodarbinâtîbas jomâm,kurâ tiek nodarbinâti daudzi darbinieki, betgalvenais nelaimes gadîjumu cçlonis ðajâdarbîbas veidâ ir tas, ka daudzas kokapstrâdesiekârtas neatbilst darba droðîbas prasîbâm, kâarî visai bieþi ðajâ nozarç tiek nodarbinâtineapmâcîti cilvçki.

Arî letâlo nelaimes gadîjumu visvairâk irtâdos darbîbas veidos kâ automobiïu untraktoru ekspluatâcija, bûvdarbi, kokapstrâdeun tirdzniecîba.

Visbieþâk sastopamie traumçjoðie faktoriir kustîgas iekârtas, pakriðana vai paslîdçðana,krîtoðu priekðmetu iedarbîba, kriðana noaugstuma vai dziïumâ. Iepriekð minçtie faktorigadu no gada izraisa ap 60 lîdz 70% no visiemnotikuðajiem nelaimes gadîjumiem.


Galvenie nelaimes gadîjumu cçloòi ir darbadroðîbas noteikumu vai instrukciju neievç-roðana no darbinieku puses, kâ arî trûkumidarba vadîbâ un nepietiekoða kontrole nodarba devçja puses.

Ja nelaimes gadîjumos cietuðo skaituanalizç, òemot vçrâ darba stâþu, tad jâsecina,ka visvairâk nelaimes gadîjumos cieð tiedarbinieki, kuru stâþs attiecîgajâ profesijâ navbijis lielâks par 1 gadu. Tiem seko darbiniekiar stâþu no 1 lîdz 3 gadiem. Cietuðo skaitsminçtajâs grupâs gadu no gada veido ap 60lîdz 70% no kopçjâ cietuðo skaita. Tas liecina,ka darbinieki, kas stâjas pie jaunu darbuveikðanas, pirms tam netiek uzòçmumospienâcîgi instruçti un apmâcîti.

Ne mazâk nozîmîgs ir arî satiksmes unsadzîves negadîjumu, kâ arî izklaides pasâ-kumos notikuðo nelaimes gadîjumu skaits, kaspierâda, ka preventîvâ kultûra diemþçl vçl navpietiekami attîstîta.

Dati par nelaimes gadîjumiem uzskatâmiparâda, ka pirmâm kârtâm uzmanîba jâveltanelaimes gadîjumu novçrðanai – tas ir pirmaissolis darbinieku veselîbas uzlaboðanâ.

Nelaimes gadîjumi izraisa vislielâkos redza-mos kaitçjumus, turpretim to cçloòi var paliktneievçroti, un tie var arî netraucçt. Ir jâcenðasneiet pa vieglâko ceïu, galvenos preventîvospûliòus veltot tiem faktoriem, kas rada vienîgitraucçjumus (smakas, karstums u.c.), bet kurupatiesais kaitçjums veselîbai ir neliels vai tâdavispâr nav.

Arodslimîbu analîze

Darbinieku un darba devçju nevçrîba pretdarba droðîbas un veselîbas aizsardzîbas jau-tâjumiem ir galvenais nelaimes gadîjumu unarodslimîbu cçlonis. Jâatzîmç arî tas, ka arod-slimîbu skaits var liecinât par darba apstâkïiemsalîdzinoði senâ pagâtnç, un tâdçï bieþi vienir uzskatâms par mantojumu no bijuðâs (pa-domju laiku) darba aizsardzîbas sistçmas, kurâkaitîgo darba apstâkïu ietekme netika novçrsta.Tâ vietâ nodarbinâtie saòçma daþâdas kom-pensâcijas par kaitîgâs darba vides nodarî-tajiem zaudçjumiem. Lîdz ar to daudzu darbaaizsardzîbas pârkâpumu sekas ir izjûtamasðodien un iespçjams bûs jûtamas arî nâkotnç.

NELAIMES GADÎJUMU SKAITS PA GADIEM

1.2. attçlsInformâcijas avots: Valsts darba inspekcijas gada pârskati, 1998-2002


No jauna reìistrçto arodslimîbu skaitspieaug gadu no gada (skat. 1.3. att.). Arod-slimîba ir hronisks veselîbas traucçjums, untâs konstatçðanas laiks nesakrît ar darba vidçesoðo riska faktoru iedarbîbas laiku, kasparasti ir daudz agrâks. Analizçjot arodsa-slimðanas gadîjumus, var konstatçt, ka tâssaistîtas ar ilgstoðu darbu veselîbai kaitîgosapstâkïos. Ja òem vçrâ to, ka arodslimîbasparâdâs 10 – 40 gadus pçc to faktiskâs iegû-ðanas, viegli prognozçt, ka arodsaslimðanuskaita pieaugumu varçtu izdoties apturçt tikaipçc 2010. gada, kad savus rezultâtus dosjaunâ darba aizsardzîbas sistçma un norma-tîvie akti.

Arodslimîbu skaita pieaugumam iespçjamivairâki iemesli. Katru gadu arvien vairâkdarbinieku uzzina par iespçjâm saòemt finan-siâlu atlîdzîbu gadîjumâ, ja darba vietâ irraduðies veselîbas traucçjumi vai arî konsta-tçta arodsaslimðana. Darbinieki ir labâkinformçti par darba vides riska faktoriem,arodslimîbu pazîmçm, obligâtâs sociâlâsapdroðinâðanas garantçtajâm veselîbas

kaitçjuma kompensâcijas un rehabilitâcijasiespçjâm. Cilvçki arî sâk pievçrst aizvien vairâkuzmanîbas savai veselîbai, lîdz ar to bieþâkapmeklç un konsultçjas ar arodslimîbuspeciâlistiem. Arodslimîbu pieaugumu 2002.gadâ nevajadzçtu saistît ar nesakârtoto darbavidi ðajâ gadâ, bet gan ar sliktajiem darbaapstâkïiem pirms gadiem 10 – 20, kad darbi-nieku veselîba bija pakïauta raþoðanas plânaizpildei. Darba devçji ne vienmçr darbiniekusnosûta uz obligâtajâm veselîbas pârbaudçm,kâ to prasa normatîvie akti, tâdçï arodslimîbudiagnostika ir novçlota un netiek savlaicîgiveikti rehabilitâcijas pasâkumi.

Arodslimîbu analîze atklâj, ka lielâkâ slimîbugrupa ir skeleta-muskuïu-saistaudu slimîbas,kas sastâda 55% no konstatçto arodslimîbuskaita. Ðî slimîbu grupa ir saistâma ar ergo-nomiskajiem darba vides riska faktoriem, fizis-kâm pârslodzçm, nelabvçlîgu mikroklimatu.Otra lielâkâ grupa ir saindçðanâs un citu ârçjufaktoru iedarbîbu sekas – 19% no reìistrç-tajâm arodslimîbâm. Treðâ lielâkâ grupa irelpoðanas sistçmas slimîbas – 15% no ap-stiprinâtajiem arodsaslimðanas gadîjumiem.

LETÂLO NELAIMES GADÎJUMU UN ARODSLIMÎBU SKAITS PA GADIEM

1.3. attçlsInformâcijas avots: Valsts darba inspekcijas gada pârskati, 1998-2002


Vislielâkâ arodslimnieku grupa, raugotiesno profesionâlo jomu sadalîjuma, ir tramvajuun trolejbusu vadîtâji. Saslimuðo skaits ðajânozarç turpina pieaugt. Galvenie iemeslilielajam saslimstîbas skaitam ir saistîti arsmagajiem darba apstâkïiem (smaga fiziskâslodze, stress, slikti ergonomiskie apstâkïi,vibrâcija, mikroklimats), kâ arî ar to, ka darbi-niekiem savlaicîgi netiek veiktas medicîniskâspârbaudes. Otra lielâkâ arodslimnieku grupair veselîbas aprûpes iestâþu darbinieki – ârsti,medmâsas un to palîgi.

Lielâko daïu arodslimîbas gadîjumu izraisî-juðas trîs riska faktoru grupas – kombinçtofaktoru grupa, fiziskâs pârslodzes un fizikâliefaktori (skat. 1.4. att.). Analîze uzrâda, kaarodsaslimðanas gadîjumu skaits kombinçtofaktoru grupâ ir palielinâjies astoòas reizes,trîs reizes palielinâjies arî íîmisko faktoruizraisîtais saslimðanu skaits. Vairâk nekâ divasreizes samazinâjuðâs fizisko pârslodþu radîtâssaslimðanas. Tomçr jâòem vçrâ, ka arod-slimîbu cçloòu sadalîjums riska faktoru grupâs

ir nosacîts. Faktiski uz katru darbinieku viòadarba vietâ iedarbojas daþâdi riska faktori,tâdçï augstu lîmeni ieòem kombinçto riskafaktoru grupa.

Nelaimes gadîjumu un arodslimîbu statis-tika apstiprina nepiecieðamîbu pçc jaunaspieejas darba aizsardzîbas jomâ. Svarîgi ir tas,lai darbinieki un darba devçji apzinâtos darbadroðîbas un veselîbas aizsardzîbas jautâjumusvarîgumu un nopietnâk vçrtçtu darba aizsar-dzîbas normatîvo aktu prasîbas.

Nelaimes gadîjumu un negadîjumu skaitaproporcionâlâ attiecîba

Ir jâòem vçrâ, ka darba nelaimes gadîjumi,pçc kuriem tiek izsniegta darba nespçjas lapa,ir tikai daïa no valstî notiekoðajiem nelaimesgadîjumiem. To nelaimes gadîjumu kopskaits,kuros gûts ievainojums, bet nav izòemta darbanespçjas lapa, ir daudz lielâks, lai gan datupar to skaitu nav. Tas ir kâ aisbergs, kura slçptâdaïa ir daudz lielâka par redzamo.

ARODSASLIMÐANAS GADÎJUMU SKAITS UN CÇLOÒI 2002. GADÂ

1.4. attçlsInformâcijas avots: Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 2002

!

" " "##

$$$

%

&

'


Vçsturiskajâ pçtîjumâ, ko 1969. gadâAmerikas Savienotajâs Valstîs veica Bçrds(Bird), tika konstatçts (lai arî dati bija aptuveni),ka nelaimes gadîjumi proporcionâli sadalâsðâdi: uz katru nelaimes gadîjumu, kurâ gûtssmags vai nopietns ievainojums, ir 10 nelaimesgadîjumu ar vieglu ievainojumu, 30 nelaimesgadîjumu ar kaitçjumu îpaðumam un 600 citunegadîjumu (gandrîz nelaimes gadîjumu) bezredzamiem kaitçjumiem vai zaudçjumiem.

Bçrda pçtîjums balstîjâs uz 1 753 498 ne-laimes gadîjumu analîzi, par kuriem bija ziòo-juðas 297 organizâcijas Amerikas Savieno-tajâs Valstîs, kas pârstâvçja 21 daþâda tipauzòçmumus ar 1 750 000 darbiniekiem, kasanalizçjamajâ periodâ bija nostrâdâjuði vairâknekâ 3 000 miljonu stundu.

Savukârt, Taijs/Pçrsons, pçtot gandrîz1 000 000 nelaimes gadîjumu britu rûpniecîbâ,ieguva ðâdu attiecîbu: uz katru nâvçjoðu vaismagu nelaimes gadîjumu ir 3 viegli nelaimesgadîjumi, pçc kuriem darbâ neierodas vismaz3 dienas; 50 ievainojumi, kuros nepiecieðamapirmâ palîdzîba; 80 nelaimes gadîjumi, kurosir nodarîts kaitçjums îpaðumam un 400negadîjumu, kas nav izraisîjuði ne kaitçjumu,ne ievainojumu.

Grafiski Bçrda un Taija/Pçrsona pçtîjumurezultâtu teorija dota 1.5. attçlâ.

Lai gan ðî attiecîba katram autoram iratðíirîga, kopumâ ir redzams, cik svarîgi ir zinâtnegadîjumu skaitu uzòçmumos ar zemupreventîvo kultûru, lîdz ar to lauþot maldîgouzskatu, ko izsaka uzòçmçji, proti, "nelaimesgadîjumu nav vai to ir ïoti maz".

Ðî maldîgâ uzskata pamatâ ir nezinâðana,kas ne tikai kavç darba vides riska novçrðanu,bet arî neveicina darba kultûras attîstîbu uzòç-mumos. Tomçr, òemot vçrâ, ka nelaimes gadî-jums nav nekas cits, kâ noteiktas riska situâ-cijas rezultâts, ir iespçjams apgalvot, ka,rîkojoties skaidri un konsekventi un îstenojotatbilstoðu preventîvo politiku, lai lîdz mini-mumam samazinâtu negadîjumu skaitu, tiksnovçrsti nelaimes gadîjumi, kuru sekas irievainojumi, un pat nelaimes gadîjumi, pçckuriem zûd darbspçjas. Tas, ka arvien vairâkuzòçmumu izvirza mçríi panâkt, lai nelaimesgadîjumu skaits lîdzinâtos nullei, nav utopija.Ðeit, acîmredzot, ir runa par noteikta sma-guma nelaimes gadîjumu pilnîgu novçrðanu,un, pareizi rîkojoties, to paveikt nav grûti.

UZ KATRU NELAIMES GADÎJUMU,KAS IZRAISA DARBA NESPÇJU,

IR LIELS SKAITS CITU NEGADÎJUMU,KUROS IR NODARÎTI KAITÇJUMI

1.5. attçls


NELAIMES GADÎJUMU IZCELSME

Rodas jautâjums, kâdçï nelaimes gadîjumudarbâ ir tik daudz un kâdçï nav izmantotiefektîvi lîdzekïi, lai tos novçrstu.

Motîvi ir daþâdi. No vienas puses, kâ jauminçjâm iepriekð, nelaimes gadîjumu cçloòi(neapsegtas atveres vai bedres, neaizsargâtielektrîbas vadi, izslçgti droðîbas signâli u.c.)parasti nerada traucçjumus un nekavç darbunorisi, tâdçï tos nesteidzas novçrst. No otraspuses, lai arî cçloòi pastâv, nelaimes gadîjumivar notikt un var arî nenotikt.

Atðíirîbâ no arodslimîbâm un sliktas pað-sajûtas darbâ, ko ir radîjusi ilgstoða kaitîgofaktoru iedarbîba, kuru var konstatçt un ar laikunovçrst, nelaimes gadîjums notiek pçkðòi undaudzos gadîjumos negaidîti. Iemesls, kâpçccilvçki visbieþâk païaujas uz veiksmi, uzskatot,ka nekas nenotiks, ir nevçlçðanâs ieguldîtnaudu un pûliòus lietâ, kas var notikt, bet vararî nenotikt.

Ir arî daudzi tâdi gadîjumi, kad cilvçki paðinezina par viòiem draudoðo briesmu esamîbu.

Iespçjams, ka galvenais daudzo un smagonelaimes gadîjumu cçlonis ir tas, ka sabiedrîbaun uzòçmçji nepietiekami apzinâs nelaimesgadîjumu radîtos cilvçkresursu un ekono-miskos zaudçjumus. Tâdçï ïoti liela nozîme iratbilstoðai uzòçmuma vadîbai un uzòçmumupolitikai, kas lielâ mçrâ var palîdzçt samazinâtnelaimes gadîjumu skaitu, padarot rentablassabiedrîbas un uzòçmçju pûles.

Nelaimes gadîjumus izraisoðie faktori

Jâuzsver, ka faktori, kas izraisa nelaimesgadîjumus, ir ïoti daþâdi. Ir faktori, ko nosakamateriâlu vai darba vides stâvoklis un kas irtieði saistîti ar nelaimes gadîjumu, piemçram,nedroða maðîna vai citi apstâkïi, kuru ietekmenav tik konkrçta, piemçram, nekârtîga, sliktiorganizçta darba vide vai saspîlçtas attiecîbasstarp cilvçkiem darba vietâ. Ir faktori, kurusrada organizatoriska rakstura trûkumi, un, vis-beidzot, ir faktori, kas ir saistîti ar cilvçku rîcîbu.

Pievçrðoties vienîgi atseviðíiem faktoriem,kas izraisa konkrçtus nelaimes gadîjumus,nevis galvenajiem cçloòiem, problçma netiksefektîvi atrisinâta. Iedomâsimies situâciju, kapçc remontdarbu pabeigðanas kâdai maðînainav atlikts vietâ noòemtais aizsargs. Ðâdâgadîjumâ nebûs liela labuma, ja aizsargu vçlâkvienkârði atliks vietâ, bet netiks pârskatîtadarba procedûra, kurâ jâparedz, ka – neatka-rîgi no darba veida – darbs netiek uzskatîtspar pabeigtu, ja apkârtne nav atstâta tîra unsakârtota un aizsarglîdzekïi neatrodas tâdâstâvoklî, lai tie varçtu optimâli funkcionçt.

Runâjot par nelaimes gadîjumu cçloòiem,varam teikt, ka tie rodas darba aizsardzîbassistçmas nepilnîbu dçï, jo savlaicîgi netieknovçrsts risks un veikti pareizi un pietiekamipreventîvie pasâkumi. Lai to apzinâtos, lîdzâsizpratnei par preventîvo pasâkumu nepie-cieðamîbu ir jâveic arî padziïinâta cçloòuanalîze.

Vçstures gaitâ ir notikusi tâ sauktâ nelai-mes gadîjumu tehniskâ faktora un cilvçkafaktora nodalîðanâs, tâdçjâdi iezîmçjas divaslielas cçloòu grupas. Lai gan ir skaidrs, ka galugalâ nelaimes gadîjuma tieðais izraisîtâjs irmateriâlu nedroðîba vai nepareiza cilvçkurîcîba, tomçr tas var novest pie maldîga uz-skata, ka vainojami ir darbinieki un ka daþiemdarbiniekiem ir lielâka nosliece uz nelaimesgadîjumu izraisîðanu, jo viòi nelaimes gadî-jumos ir cietuði bieþâk. Ðâds uzskats ir pilnîginepieòemams, jo ir taèu arî tâdi darbinieki, kasstrâdâ daudz bîstamâkos apstâkïos.

Veicot pçtîjumus darbinieku kolektîvos, laiuzzinâtu viòu viedokli par darba nelaimesgadîjumu cçloòiem, bieþi vien valda viedoklis,ka daudzos gadîjumos nelaimes gadîjumusizraisa paðu darbinieku bîstamâ rîcîba,neòemot vçrâ, ka ðâdas rîcîbas pamatâ irnepietiekama apmâcîba darba vietâ, nepie-tiekami izstrâdâtas darba metodes unprocedûras, kâ arî nepareiza darba plânoðanaun organizâcija.


Analizçjot nelaimes gadîjumus izraisîjuðoscçloòus, atklâjas arî cilvçku pieïautâs kïûdas.Gandrîz vienmçr var atrast kâdu, kas navpareizi iekârtojis savu darba vietu vai iekârtu,kâdu, kas nav òçmis vçrâ nepiecieðamîbumâcîties, vai kâdu, kas nav pienâcîgi saplânojisveicamo darbu. No preventîvâ viedokïa navpârâk svarîgi izzinât, kurð vai kuri ir atbildîgipar kïûdâm. Svarîgi ir noskaidrot, kâ ðâdaskïûdas ir raduðâs un kâ rîkoties, lai tâssistemâtiski novçrstu, neanalizçjot konkrçtudarbinieku vainas pakâpi, jo tas var bût nepro-duktîvi.

Svarîgâkais uzdevums ir izveidot efektîvuun labi funkcionçjoðu darba aizsardzîbassistçmu, kâ to nosaka arî 2001. gada 20. jûnijaDarba aizsardzîbas likums un Ministru kabi-neta 2001. gada 23. augusta noteikumi Nr. 379"Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanaskârtîba", lai ar vadîbas un organizçðanasmetodçm uzòçmumos un to struktûrvienîbâsvisi (uzòçmuma vadîba, vidçjâ lîmeòa vadoðiedarbinieki u.c.) veiktu preventîvâs funkcijas,cenðoties panâkt, lai nelaimes gadîjumi vairsnetiktu uzskatîti par normâlu un parastu parâ-dîbu un lai darbs un iespçjamâ cilvçku rîcîbabûtu droða. Rîcîba, kâdu faktiski varçtu sagaidîtlabvçlîgâ darba vidç. Cilvçku rîcîbu, neskaitotapgûtâs darba iemaòas un preventîvo pasâ-kumu pamatus, lielâ mçrâ nosaka vide unapkârtne, kurâ atrodas darbinieks, kâ arîuzòçmçjdarbîbas kultûra kopumâ.

Preventîvâ kultûra un cilvçku rîcîba

Ïoti bieþi var sastapt lîdzâs esoðus uzòç-mumus ar lîdzîgiem darba kolektîviem, betradikâli atðíirîgu attieksmi pret nelaimesgadîjumu novçrðanu un darba kvalitâti. Vienos

uzòçmumos nelaimes gadîjumi patieðâmnenotiek, jo tajos rûpçjas, lai darbs tiktupadarîts labi, turpretî citos pat nezina, kanelaimes gadîjumi notiek, lai gan to nav maz.Ðâdos uzòçmumos, kuros bieþi notiek ne-laimes gadîjumi un avârijas, ir arî zema sa-raþotâs produkcijas kvalitâte, tiek saòemtassûdzîbas un ir sastopamas daþâda veidanekârtîbas, kas zinâmâ mçrâ ir savstarpçjisaistîtas, bet kuras bieþi vien netiek atklâtas,jo tâs netiek pçtîtas un analizçtas. Neievçrojotspçkâ esoðo likumu prasîbas, uzòçmumspatiesîbâ ir tâds, kâdu to vçlas redzçt tâ pâr-valdîtâji.

Tas viss parâda, ka efektîva nelaimesgadîjumu novçrðana ir uzdevums, kura izpildeiir nepiecieðamas zinâðanas, metodika unstratçìija, tâ îstenoðanâ jâiesaista visiuzòçmuma darbinieki un attiecîgâs jomasspeciâlisti. Ikviens var novçrtçt draudus, korada neapsegta bedre vai atvere, nestabilinovietots priekðmets, kas var nokrist,turpretim, lai novçrtçtu konkrçtas maðînas vaiiekârtas riska faktorus vai kâda íîmiskâprodukta vai procesa bîstamîbu, ir vajadzîgasspeciâlista zinâðanas (inþenierzinâtòu, íîmijasu.c. jomâs). Izzinât potenciâlo nelaimesgadîjumu cçloòus un veikt efektîvus preven-tîvos pasâkumus to novçrðanai iespçjams tikaitâdâ gadîjumâ, ja riska faktoru novçrtçðanuveic kompetentas personas vai noteiktosgadîjumos speciâlisti.

Teiktais liek pârdomât vçl kâdu senupatiesîbu saistîbâ ar nelaimes gadîjumiemdarbâ un droðîbu, proti, ir jâatzîst, ka nelaimesgadîjumu skaita samazinâðana prasa lîdzek-ïus, kas jâiegulda preventîvajos pasâkumos,taèu atbilstoða stratçìiju un labi plânotasefektîvas mâcîbas palîdz uzòçmumos krasi

PERSONU DROÐU RÎCÎBU LIELÂ MÇRÂNOSAKA ESOÐÂ DARBA VIDE UN

UZÒÇMUMA KULTÛRA

NELAIMES GADÎJUMU IZCELSMÇ IRVAINOJAMAS VADÎBAS KÏÛMES, LAI

GAN VAINÎGO MEKLÇÐANA DOD VISAIMAZ LABUMA


samazinât gan nelaimes gadîjumu skaitu, ganzaudçjumus un kaitçjumus izraisoðus nega-dîjumus kopumâ.

Ar droðîbu mçdz bût tâpat, kâ ar kvalitâti.

DARBA DROÐÎBA SÂKAS AR TO,KA UZÒÇMUMA VADÎBA UZÒEMAS

NEPÂRPROTAMAS SAISTÎBAS

DROÐÎBA DARBÂ.DARBA AIZSARDZÎBAS POLITIKA UN VÇSTURISKAIS PAMATS

Nelaimes gadîjumi darbâ ir nevçlamasparâdîbas, jo tie iespaido darbiniekus, kas irpakïauti darba vietas riskam, kâ arî materiâlâslietas, îpaðumu un vidi.

Kâ jau minçts, raduðos kaitçjumus jânodalano darba laikâ veselîbai nodarîtajiem kaitç-jumiem: arodslimîbâm, noguruma, sliktas pað-sajûtas vai neapmierinâtîbas utt.

No ðî secinâjuma izriet izskaidrojums unpamatojams tam, kâdçï vçsturiski radâs darbadroðîba, gan arî tâs pastâvçðanas jçga. Darbadroðîbas galvenais mçríis ir novçrst nelaimesgadîjumus darbâ.

Visiem ir zinâms arî tas, ka droðîba ir tikpatsena kâ cilvçce, jo mûsu zemapziòâ darbojaspaðaizsardzîbas mehânismi. Jau no mazotnesmçs visi uz savas âdas esam izbaudîjuðinelaimes gadîjumus un atceramies nodarîtosveselîbas kaitçjumus. No tiem mçs esamguvuði mâcîbu un turpinâm mâcîties. Nelaimesgadîjumi rada apzinâtu nepiecieðamîbu tosnovçrst gan personîgu, gan sociâlu unekonomisku iemeslu dçï. Tâdçï arî ir izstrâdâtikolektîvi risinâjumi to skaita samazinâðanai.Pirmâm kârtâm tie ir likumdoðanas akti, tiemseko tehniski un organizatoriski risinâjumi.

Tâdçjâdi darba droðîba ir paòçmienu unprocedûru kopums, kuru mçríis ir novçrst vaisamazinât riska faktorus, kas varçtu izraisîtnelaimes gadîjumus darbâ.

Lai izprastu un îstenotu darba aizsardzîbaspolitiku uzòçmumâ, ir jâbût zinâðanâm tâdâsatðíirîgâs jomâs kâ tehnika, likumdoðana,pârvalde un organizâcija, statistiskâ analîze u.c.

Ir maldîgi domât, ka darba droðîbasproblçmas var atrisinât ikviens vai arî gluþipretçji –, ka tas ir vienîgi speciâlistu uzdevums.Tiesa, kompetenti ðîs jomas speciâlisti varuzòçmumam ïoti palîdzçt, atbalstot, koordi-nçjot un kontrolçjot darbîbas ðajâ sfçrâ, tomçrarî visiem uzòçmuma darbiniekiem ir aktîvi unapzinîgi jâpiedalâs nelaimes gadîjumunovçrðanâ, sâkot ar uzòçmuma vai nodaïasvadîbu, skaidri un nepârprotami izrâdotattieksmi pret ðo jomu, lai panâktu nepie-cieðamo ticîbu sistçmas efektîvai darbîbai.Piemçram, darbinieki nelabprât izpildîs prasîbudarba vietâ lietot individuâlos aizsardzîbaslîdzekïus, ja paði vadîtâji, ieskaitot augstâkâranga vadîtâjus, atrodoties uzòçmumâ unattiecîgajâ darba zonâ, tos neizmantos.

Darba aizsardzîbas sistçmas funkcionç-ðanu var nodroðinât, tikai iesaistot uzòçmumavadîbu, izvirzot konkrçtus mçríus nelaimesgadîjumu paredzçðanâ un ar vienkârðâmdarbîbas metodçm îstenojot preventîvospasâkumus. Parasti ðie uzdevumi ir uzticçtitikai darba aizsardzîbas speciâlistiem, taèu aruzòçmuma pârvaldi nesaistîtie darba aizsar-dzîbas speciâlisti, lai kâ arî viòi censtos unpûlçtos, tikai ar grûtîbâm var sekmîgi pildîtsavus uzdevumus.

Neizstrâdâjot to pareizi, rodas ïoti lieli slçptieizdevumi, kas neatspoguïojas uzòçmumagrâmatvedîbâ, bet kas ievçrojami samazinauzòçmuma peïòu, apdraudot tâ dzîvotspçju.


Vçsturiskâs kïûdasdarba aizsardzîbas jomâ

Darba aizsardzîbai ir bûtiska loma darbi-nieku labsajûtas un labklâjîbas radîðanâ darbavietâs. Pareizi un efektîvi veidota darba aizsar-dzîbas sistçma gan valsts, gan uzòçmumulîmenî nodroðina darbiniekiem droðus unveselîbai nekaitîgus darba apstâkïus. Nodro-ðinot darbinieku droðîbu un veselîbas aizsar-dzîbu darbâ, tiek samazinâta nelaimes gadî-jumu iespçja darbâ, tiek novçrsta arodslimîburaðanâs iespçjamîba un paildzinâs darbiniekudarba mûþs.

Sâkotnçji darba aizsardzîbas sistçmaLatvijâ, tâpat kâ citâs Baltijas reìiona valstîs,veidojâs uz bijuðâs PSRS attiecîgâs sistçmaspamata. Toreiz no valsts puses viss tika striktireglamentçts, izstrâdâjot virkni likumu, notei-kumu, tehnisko standartu u.c. normatîvo aktu.Ïoti sîki tika reglamentçta gan atseviðíunozaru darba aizsardzîba, gan atseviðíu darbupareiza veikðana un gandrîz katras iekârtasdroða lietoðana, tai paðâ laikâ nosakot ïotiaugstus standartus darba videi, kam vajadzçtuaizsargât darbinieku droðîbu un veselîbudarbâ. Normatîvajos aktos noteiktâs darbaaizsardzîbas normas, salîdzinot ar ES nor-mâm, nebija sliktâkas, taèu to ievieðana unkontrole bija faktiski pakïauta raþoðanasplânam. Tâdçjâdi patiesîbâ darbinieka labklâ-jîba, droðîba un veselîba darbâ tika ignorçta.Par darbinieku veselîbai nodarîtajiem kaitçju-miem viòiem tika atmaksâts ar papildus atvieg-lojumiem (âtrâka pensionçðanâs, îsâkas darbadienas, papildus atvaïinâjumi, piena izsnieg-ðana u.tml.). Sâkotnçji var likties, ka tâ ir ïotihumâna un laba sistçma, bet bûtîbâ darbiniekaveselîba darbâ tika nevis aizsargâta, betatmaksâts tai nodarîtais kaitçjums. Ðâdasistçma arî nemotivç darba devçju veiktpreventîvos pasâkumus. Kâ vçl viens bûtiskstrûkums ir jâmin tas, ka darba devçjs unraþotâjs bija ierobeþoti ar daudzajiem stan-dartiem un tehniskajiem normatîviem, kastraucçja viòiem bût elastîgâkiem un savlaicîgireaìçt uz tirgus pieprasîjumu, kâ arî kavçja

jaunu raþoðanas metoþu un iekârtu izman-toðanu, jo bija jâpieturas pie jau novecojoðotehnisko standartu prasîbâm. Tâ nebijaproblçma, kamçr valsts bija viens no lielâ-kajiem un gandrîz vienîgajiem pasûtîtâjiem.Taèu diemþçl Latvija vçl nav pilnîbâ atguvusiesno ðîs sistçmas un pieejas darba aizsardzîbasjautâjumu risinâðanâ, un daþos uzòçmumoscilvçks (darbinieks) joprojâm tiek uzskatîts partâdu kâ iekârtu, kuru var lietot, lîdz tâ salûzt(lasiet – saslimst, vai gûst traumu), tad tomçìina salabot (izdziedçt), bet ja neizdodas,tad to aizstâj ar jaunu un vairs neliekas ne zinispar to, kas noticis ar iepriekðçjo. Vçl paieszinâms laiks, lîdz mainîsies sabiedrîbas filo-zofija un attieksme pret darba aizsardzîbasjautâjumiem, darbinieka droðîbas un veselîbasnozîmi un paðas sabiedrîbas lîdzdalîbu darbaaizsardzîbas sistçmâ.

Viena no bûtiskâkajâm kïûdâm ir nodalîtdarba aizsardzîbu no uzòçmuma vadîbas.Daþkârt darba aizsardzîbas speciâlisti nevarvai neprot pierâdît, ka viòi cenðas izpildît darbaaizsardzîbas normatîvo aktu prasîbas unuzlabot darba apstâkïus uzòçmumâ. Lai toîstenotu, uzòçmumâ ir jâveido darba aizsar-dzîbas sistçma, kurâ liels uzsvars jâliek uzdarba vides iekðçjo uzraudzîbu. Sistemâtiskijânovçrtç darba vides riski un jâplâno darbaaizsardzîbas preventîvie pasâkumi.

Lai nodroðinâtu preventîvo pasâkumukvalitâti, jaunâ darba aizsardzîbas likum-doðana nosaka, ka regulâri ir jâveic preventîvopasâkumu izpildes pârbaudes.

Arî uzòçmçji konkurçtspçjas un efekti-vitâtes vârdâ ðodien apzinâs uzlabojumu unizmaiòu nepiecieðamîbu visâs darbîbas jomâs.

Runâjot par mçrîjumu sistçmâm, ir svarîgipiebilst, ka bûtu jâmçra ne tikai sasniegtierezultâti, piemçram, nelaimes gadîjumu un citunegadîjumu samazinâðanâs darba vietâs, vaiarî trûkumi, ko nav atklâjuðas inspekcijas, betarî rezultâtu sasniegðanai veikto darbîbukvalitâte. Rezultâtu un darbîbu vai lîdzekïusalîdzinâðana parasti palîdz labâk saprastpanâkumu un neveiksmju cçloòus un novçrtçt


preventîvâs darbîbas, it îpaði uzòçmumavadîbas darba efektivitâti.

Jaunais darba aizsardzîbas modelis

Jaunâ darba aizsardzîbas sistçma ir vçrstauz darba devçja un darbinieku cieðâku sadar-bîbu, darbinieku iesaistîðanu un konsultçðanupar darba droðîbas un veselîbas aizsardzîbasjautâjumiem, kopîgu risinâjumu meklçðanu,individuâlu pieeju katram darbiniekam, izvçr-tçjot to, kas viòam konkrçtajâ situâcijâ ir opti-mâli nepiecieðams, lai veiktu darba pienâku-mus droðos un veselîbai nekaitîgos apstâkïos.

Viens no pamatprincipiem, ko pauþ jaunâdarba aizsardzîbas sistçma, ir darba videsriska novçrtçðana un tâ samazinâðana. Jaunâsistçma ir vçrsta uz cîòu ar cçloòiem (riskiem),nevis sekâm.

Ir jâcer, ka jaunâ darba aizsardzîbaslikumdoðana veicinâs kvalitatîvas pârmaiòasuzòçmuma attieksmç pret darba aizsardzîbuun preventîvajâ darbîbâ kopumâ.

Jauno darba dzîvi uzsâkoðo paaudþupieaugoðais kultûras lîmenis, riska faktoru unneapmierinoðu darba apstâkïu pieïauðanassamazinâðanâs, kâ arî pieaugoðâ darbiniekuieinteresçtîba darba apstâkïu uzlaboðanâ lielâmçrâ veicina pozitîvâs pârmaiòas par spîtibezdarbam un nedroðajiem darba lîgumiem.

Attîstîbu veicina arî arodbiedrîbas un uzòç-mçji. Uzòçmçjus motivç vçlçðanâs veicinâtdarbinieku – uzòçmuma îstenâ kapitâla – darb-spçjas un atdevi, jo uzòçmçji apzinâs, kakonkurçtspçja, kvalitâte un darba apstâkïi irsavstarpçji cieði saistîti. Motivçjoðs faktors irarî pieaugoðâs izmaksas nelaimes gadîjumâ.

Jaunâ pieeja darba aizsardzîbâ ir cieðisaistîta ar cita veida zinâðanâm darba videsriska novçrðanas jomâ un cieði savijas arraþoðanas un produkta droðîbu un kvalitâti,kuru mçríis ir panâkt, lai visas instalâcijas,maðînas, aprîkojums un uzòçmumiem piegâ-dâtie produkti kopumâ bûtu droði un uzticamitiem paredzçto funkciju izpildç.

Eiropas normatîvu attîstîba ðajâ sfçrâ lielâmçrâ atvieglo ar darba aizsardzîbu saistîtospienâkumus, atrisinot daudzas problçmas, kobija radîjuði materiâlie apstâkïi, kas spieda rastpagaidu risinâjumus, kas vienmçr ir dârgâkiun mazâk uzticami.

Viena no tendencçm vairâkos uzòçmumos,kuros ir lîdzîgi centieni un stratçìijas, kâ arîmçríi, plânoðanas process un izmantotâsmetodes, ir daþâdu riska faktoru veidu – darba,vides un produktu – integrçtas kvalitâtessistçmas veidoðana. Ir pierâdîts, ka starpdarba vides riska novçrðanu un kvalitâti pastâvsinerìisms. Uzòçmumiem, kuriem ir LVS ENISO 9000-2000 kvalitâtes vadîbas sistçmassertifikâts, parasti ir vieglâk ieviest Darbadroðîbas un arodveselîbas vadîbas sistçmuOSHAS 18001, kas palîdz arî nacionâlâs darbaaizsardzîbas likumdoðanas prasîbu izpildç.Daþkârt uzòçmumi, pareizi ievieðot ðâdusistçmu, iegûst lielâku uzticîbu, lîdz ar to arîkvalitâte kïûst visaptveroðâka un efektîvâka.

ATBILSTOÐI RÂDÎTÂJI ÏAUJ NOVÇRTÇTREZULTÂTUS UN TO SASNIEGÐANAI

VEIKTO PREVENTÎVO DARBÎBUEFEKTIVITÂTI

DROÐÎBAS SISTÇMAS

Par droðîbas sistçmâm sauc darbîbu,paòçmienu un metoþu kopumu, ko izmantodaþâdu nelaimes gadîjumu riska faktoru

atklâðanai un novçrðanai, kâ arî iespçjamoseku kontrolei. Preventîvâs darbîbas posmi irshematiski parâdîti arî 1.6. attçlâ.


Ðîs sistçmas ir paredzçtas, lai iedarbotosuz diviem elementiem, kuru dçï var notiktnelaimes gadîjums, t.i., uz tehniskâ faktora uncilvçku faktora savstarpçjo saistîbu. Tas tiekpanâkts ar piemçrotâm vadîbas metodçm.Izðíir vairâkus droðîbas sistçmu veidus (skat.1.1. tabulu).

Atbilstoði darbîbai tâs iedalâs analîtiskajâsun operatîvajâs sistçmâs. Analîtisko sistçmumçríis ir draudu (riska faktoru) atklâðana, dar-ba vides riska novçrtçðana un nelaimesgadîjumus izraisîjuðo cçloòu izpçte, lai varçtuiegût pieredzi. Tâdçjâdi analîtiskâs sistçmasizmanto pirms nelaimes gadîjuma vai tieði pçctâ. Ar operatîvajâm sistçmâm mçs mçìinâmsamazinât riska raðanâs cçloòus. Tâs izman-tojamas gan attiecîbâ uz darba tehniskajiemun organizatoriskajiem aspektiem, gan attie-cîbâ uz darbiniekiem.

Operatîvâs droðîbas sistçmas

Runâjot par operatîvajâm droðîbas sistç-mâm un ar tâm saistîtajiem priekðstatiem, irjâòem vçrâ ðâdi jçdzieni:

Novçrðana izskauþ vai samazina riskafaktoru paðâ tâ pamatâ. Tâ vienmçr ir priori-târa, jo maksimâli samazina nevçlamâ noti-kuma materializçðanâs iespçju. Piemçram,izmantojot mazâk bîstamu enerìiju vai pro-duktu vai paðos pamatos veidojot pareizudroðîbas sistçmu, tiek izskausts riska faktorsvai novçrsta tâ izpausme.

Aizsardzîba maksimâli samazina nelaimesgadîjuma sekas. Tâ papildina novçrðanasmetodi, piemçram, instalçjot maðînâs aizsarg-

! "#!

1.6. attçls

1.1. tabula

Atkarîbâ no pielietoðanas sfçras droðîbassistçmas, t.i., preventîvo un aizsardzîbaslîdzekïu kopumu, var iedalît vispârçjâs jebnespecifiskâs, kas ir piemçrojamas jebkuramdarbîbas veidam vai darba vides riskafaktoram, un specifiskajâs jeb nozaru sis-tçmâs, kuras pielietojamas tikai konkrçtiemriska faktoriem: elektriskajiem, íîmiskajiem,mehâniskajiem, ugunsdroðîbas utt. vainoteiktiem darbîbas veidiem, piemçram,rûpniecîbâ, celtniecîbâ.


1.2. tabula

! ! ! ! "# $ ! $

%! ! !# $ ! &"# ""# ! '$$

(%)&*+* +,-.,/-*&* -!* ! 0 # $ # $ $ $ ! !# $ 1 ! ,$ ! ! "# "$ ! 02 ! "# " 3 ! !# "# "#

0* ,* .!45+ ! 2 " ! ' $ '"$ " ! , $ '"$ ! , $ # ! 2 ! !# ! 0"' 1

0)( ,* .!45+ ! 06$ $ '"$ ! , $ '"$ 7 ! , $ '"$ '"$ $ ! , $ '"$ "

mehânismus (kolektîvâ aizsardzîba) vai lietojotindividuâlos aizsardzîbas lîdzekïus (personîgâaizsardzîba).

Normu izstrâdâðana palîdz regulçt cilvçkadroðu rîcîbu, papildinot risku novçrðanas undarba aizsardzîbas pasâkumus un nodroðinotto efektivitâti. Darba vides riska novçrðanasrokasgrâmata, daþâdu preventîvo darbîbuprocedûras, darba instrukcijas un vispârçjasvai specifiskas droðîbas normas kopâ veidopreventîvâs sistçmas pamatdokumentus,kuros noteikti skaidri rîcîbas un pârbaudeskritçriji.

Droðîbas zîmes norâda, brîdina, aizliedz,informç par noteiktiem riska faktoriem. Tâs pa-pildina iepriekðminçtâs metodes. Nepârpro-

tama informâcija, kas uztverama ar daþâdiemmaòu orgâniem, veicina pareizu cilvçku rîcîbu.

Apmâcîba un informçðana ir nepiecieðama,lai nodroðinâtu pârçjo metoþu efektivitâti uncilvçku droðu rîcîbu. Visam vadoðajam per-sonâlam, sâkot no augstâkâs uzòçmumavadîbas lîdz vidçjâ lîmeòa vadîtâjiem, irjânodroðina apmâcîba, lai visi uzòçmumânodarbinâtie darbu veiktu labi un droði. Visiuzòçmuma darbinieki ir jâiesaista arî nepâr-trauktâ izglîtoðanâ. Tas ir ïoti svarîgi, laiatjaunotu darbinieku zinâðanas un darbaiemaòas un veicinâtu nepiecieðamo intelek-tuâlo izaugsmi.

Operatîvo un analîtisko droðîbas sistçmusalîdzinâjums dots 1.2. tabulâ.


Operatîvo sistçmu efektivitâte

Jâsaka, ka operatîvo sistçmu metoþuefektivitâtes pakâpe ir ïoti daþâda. Varamapgalvot, ka profilakse vienmçr ir efektîvâkapar aizsardzîbu, arî visi pasâkumi, kas veiktiplânoðanas un izstrâdes fâzç, ir efektîvâki partiem, kas nepiecieðami konstatçto trûkumunovçrðanai, jo tie vienmçr ir saistîti ar lielâkâmizmaksâm.

Ðîs ievadnodaïas nobeigumâ jâatzîmç, kapreventîvajiem pasâkumiem jânodroðinanelaimes gadîjumu riska faktoru novçrðana vaiarî nenovçrðamo riska faktoru stingra kontrole.

NELAIMES GADÎJUMURADÎTIE ZAUDÇJUMI 2

Nelaimes gadîjums darbâ izraisa fiziskusievainojumus cietuðajam darbiniekam, kas nessev lîdzi sâpes, darbspçju zaudçjumu, nepie-cieðamîbu saòemt medicînisko palîdzîbu utt.Parasti nelaimes gadîjumu rezultâtâ tieksavainoti ne tikai cilvçki, bet arî bojâti materiâliun iekârtas. No teiktâ izriet, ka nelaimesgadîjumi darbâ rada kaitçjumus un zaudç-jumus, tâdçï ir interesanti uzzinât, kâdas irnelaimes gadîjumu radîtâs izmaksas.

Presç vai publikâcijâs, kas veltîtas ðaitçmai, var atrast informâciju par to, cik valstijizmaksâ nelaimes gadîjumi darbâ vai kâduslîdzekïus tas prasa no Valsts Sociâlâs apdroði-nâðanas aìentûras. Parasti ðajâ informâcijârunâ par nelaimes gadîjumu ekonomiskajâmizmaksâm. Taèu, runâjot par nelaimes gadî-jumu radîtajiem zaudçjumiem, ir nepiecieðamspadomât par ðî jçdziena îsto nozîmi, kas irdaudz plaðâka nekâ vienkârðs finansiâloizmaksu aprçíins.

NELAIMES GADÎJUMU RADÎTIECILVÇCISKIE UN EKONOMISKIE ZAUDÇJUMI

Runâjot par nelaimes gadîjumu izraisîtajiemkaitçjumu veidiem, minçjâm traumas, sâpes,darbspçju zaudçðanu, kâ arî materiâlu uniekârtu bojâjumus. Ja pçdçjâs divas nosauktâslietas nozîmç galvenokârt ekonomiskoszaudçjumus, tad pirmie minçtie faktori îpaðiiespaido notikuma cilvçcisko pusi. Tâdçï,runâjot par nelaimes gadîjumu radîtajiemzaudçjumiem, ir jârunâ par abiem ðo zaudç-jumu faktoriem: zaudçjumiem, kas nodarîticilvçkiem, un ekonomiskajâm izmaksâm.

Attiecîbâ uz cilvçkiem tâs ir sâpes, cieða-nas, invaliditâte, nâve un cita veida veselîbaskaitçjumi. Tâpat te bûtu jâiekïauj tas, ko sauc

par indivîda zaudçjumu, t.i., zaudçtâ pieredzeun ieguldîjums, kuru ikviens darbinieks dodsabiedrîbas pilnveidoðanâ, jo cilvçks navaizstâjams.

Ekonomiskos zaudçjumus veido visi nelai-mes gadîjuma radîtie izdevumi, kas saistîti ardarba stundu zaudçjumu gan attiecîbâ uzcietuðo, gan attiecîbâ uz viòa kolçìiem unuzòçmuma vadîbu, medicînisko palîdzîbu,materiâlu un iekârtu bojâjumiem, pârejoðasdarba nespçjas pabalstu ârstçðanâs laikâ vaiatlîdzîba, kas maksâjama par darba spçjuzaudçjumu, kas maksâjama invaliditâtes vainâves gadîjumâ utt.

30 II nodaïa. NELAIMES GADÎJUMU RADÎTIE ZAUDÇJUMI

Abi zaudçjumu veidi ir cieði saistîti un bieþivien tos ir grûti nodalît. Kâ piemçru minçsimdarba algas zaudçjumu darbiniekam, kas ircietis nelaimes gadîjumâ. Tas ir ekonomiskszaudçjums gan viòam paðam, gan viòaìimenei, jo darbiniekam darba alga gandrîzvienmçr ir galvenais un arî vienîgais nozîmîgaisienâkumu avots, un, ja tâs lielums samazinâs,tad cilvçciskajâ ziòâ tas bûs daudz lielâkszaudçjums nekâ uzòçmumam radîtâs ekono-miskâs izmaksas.

Saistîbâ ar nelaimes gadîjumu izmaksâmir vçl viens svarîgs aspekts: vienmçr precîzinepiecieðams noteikt, kurus ðîs izmaksasir skâruðas, jo, runâjot par kâdas lietas

NELAIMES GADÎJUMI DARBÂ RADAIEVÇROJAMUS CILVÇCISKOS UN

EKONOMISKOS ZAUDÇJUMUS

"izmaksâm", ir jânoskaidro, uz ko ðîs izmak-sas attiecas, vai citiem vârdiem, kas maksâ.

Ir vairâkas personas, kuras tâdâ vai citâdâveidâ skar notikuðais nelaimes gadîjums unkuras cieð no tâ sekâm. Tas ir pats cietuðais,viòa ìimene, uzòçmums, Valsts Sociâlâsapdroðinâðanas aìentûra, sabiedrîba utt.Tâdçï aplûkosim, kâdas izmaksas, òemot vçrâto nozîmîgumu, skar cietuðo, uzòçmumu unsabiedrîbu.

CIETUÐÂ ZAUDÇJUMI

Cietuðais ir tas, kuram nelaimes gadîjumsir sagâdâjis vislielâkos zaudçjumus. Viòðneapðaubâmi ir pirmâ persona, kas ir cietusizaudçjumus nelaimes gadîjuma rezultâtâ, joviòð, pirmkârt, ir guvis fizisku traumu. Tâdçï,runâjot par nelaimes gadîjuma rezultâtâdarbiniekam nodarîtajiem zaudçjumiem, vairâkkâ jebkad agrâk ir jânodala cilvçkam nodarîtiezaudçjumi no ekonomiskajâm izmaksâm, jocilvçks ir pati lielâkâ vçrtîba.

Nelaimes gadîjuma radîtie cietuðâ darbi-nieka zaudçjumi galvenokârt ir saistîti ar ievai-nojuma izraisîtajâm fiziskajâm sâpçm unpsiholoìiskajiem pârdzîvojumiem, kâ arî ârstç-ðanai nepiecieðamo medicînisko palîdzîbu.

Ievainojuma izraisîtâs cieðanas parastinetiek pilnâ mçrâ novçrtçtas. Liekas, it kâ tâmnebûtu nozîmes, tomçr lielâko daïu cilvçkupâròem ðausmas, tikai iedomâjoties vien, kaviòi varçtu iegût kâdu no parastajiem nelaimesgadîjumu radîtajiem ievainojumiem, piemçram,viena vai vairâku pirkstu vai visas rokasamputâcija, ko arvien bieþâk rada kokapstrâdçizmantotâs iekârtas, piemçram, lentzâìis.Tomçr diemþçl bieþi redzam, ka ar bîstamâmiekârtâm strâdâ, neievçrojot pietiekoðu pie-

sardzîbu. Otrs bieþi sastopams nelaimesgadîjumu veids ir kritieni no augstuma. Pat, jakritiens nav nâvçjoðs, tas rada ievainojumusar ilgstoðâm sekâm un var skart jebkuruíermeòa daïu, visbieþâk kâjas. Iedomâjietiestâ darbinieka personîgo drâmu, kurð uz mûþupaliek piesaistîts invalîdu ratiòiem. Visus ðoszaudçjumus, protams, nevar novçrtçt naudâ.Ðîm cieðanâm nav cenas, jo tâs bûtiski mainacilvçka dzîves kvalitâti.

Cilvçcisko zaudçjumu sfçrâ ir arî citaspozîcijas, ko nevar novçrtçt ekonomiski.Pagaidu vai pastâvîgs darbspçju zaudçjums.Zaudçjums, ja darbinieks nevar turpinât darbusavâ profesijâ, kad ir nepiecieðams meklçt citunodarboðanos tâdâ vecumâ un tâda darbatirgus apstâkïos, kad ir grûti to mainît, vçl jovairâk tad, ja cilvçks ir invalîds. Cieðanas, kovisas ðîs nelaimes ir sagâdâjuðas ìimenei.Sociâli noraidoðâ attieksme pret invalîdiem,kuru skaitâ ierindojas cietuðais, ja ievainojumiir atstâjuði ilgstoðas sekas. Un vçl daudz kascits (skat. 2.1. tabulu).

Ïoti nozîmîgi ir arî nelaimes gadîjumâraduðies darbinieka ekonomiskie zaudçjumi.Mçs jau minçjâm, ka darba alga darbiniekam

II nodaïa. NELAIMES GADÎJUMU RADÎTIE ZAUDÇJUMI 31

parasti ir galvenais vai vienîgais ienâkumuavots. Nelaimes gadîjums nozîmç daïçju vaipilnîgu ðo ienâkumu zaudçjumu uz laiku,darbinieka ârstçðanâs laikâ, kamçr tieksaòemts pârejoðas darba nespçjas pabalsts,vai arî uz visu atlikuðo dzîvi, ja ievainojums irradîjis paliekoðu darba spçju zaudçjumu.

Latvijâ sociâlâs apdroðinâðanas sistçmaparedz obligâto sociâlo apdroðinâðanu pretnelaimes gadîjumiem un arodslimîbâm. Ðîobligâtâ apdroðinâðana paredzçta visiemdarbiniekiem, kuri ir noslçguði darba lîgumuar darba devçju, personâm, kas stâjuðâs valstscivildienesta attiecîbâs un personâm, kas lîdz1940. g. 17. jûnijam Latvijas Republikâ bijaapdroðinâtas pret nelaimes gadîjumiem darbâun arodslimîbâm un ir zaudçjuðas darbaspçjasminçto iemeslu dçï. Apdroðinâtajai personai,kura ir cietusi nelaimes gadîjumâ darbâ vaikurai ir apstiprinâta arodslimîba, Valsts sociâ-lâs apdroðinâðanas aìentûra izmaksâ vai nupârejoðas darba nespçjas pabalstu vai atlî-dzîbu par darbaspçju zaudçjumu. Tâpat Valstssociâlâs apdroðinâðanas aìentûra sedz papil-du izdevumus, kâ piemçram, tos, kas saistîtiar ârstçðanu, medicînisko un profesionâlorehabilitâciju, tehnisko palîglîdzekïu iegâdi unremontu, ceïa izdevumus, apmeklçjot ârstnie-cîbas iestâdi vai medicîniskâs rehabilitâcijas

iestâdi un samaksu par pavadoòa pakalpo-jumiem, apdroðinâtâs personas aprûpi.

Pârejoðas darba nespçjas pabalstuapdroðinâtajai personai izmaksâ par periodu,kas nav ilgâks par 52 kalendârajâm nedçïâm80% apmçrâ no personas vidçjâs apdroði-nâðanas iemaksu algas. Ja noticis nelaimesgadîjums darbâ, tad par pirmajâm 14 darbanespçjas dienâm pabalstu maksâ darbadevçjs no saviem lîdzekïiem. Par turpmâkodarba nespçjas laiku lîdz darba spçjuatgûðanai vai lîdz laikam, par kuru sâkizmaksât atlîdzîbu par darbaspçju zaudçjumapakâpi pabalstu maksâ Valsts sociâlâapdroðinâðanas aìentûra. Ja apdroðinâtâpersona ir saslimusi ar arodslimîbu, tadpabalstu izmaksâ Valsts sociâlâ apdroði-nâðanas aìentûra, sâkot no pirmâs darbanespçjas dienas.

Atlîdzîba par darba spçju zaudçjumu darbatraumas vai arodslimîbas rezultâtâ, ja apdro-ðinâtâ persona pilnîgi vai daïçji ir zaudçjusidarba spçjas, tad par katru mçnesi, sâkot ardarbaspçju zaudçjuma noteikðanas dienu,Valsts sociâlâ apdroðinâðanas aìentûraizmaksâ atlîdzîbu, kas atkarîga no personasmçneða vidçjâs apdroðinâðanas iemaksasalgas un no ârstu komisijas noteiktâs darba-spçju zaudçjuma pakâpes (procentos).

! ! ! "#$ ! %$ ! &'# & (($('

)*+*) ! ,-# ('- .$ $" ! ,&#"#$

2.1. tabula


UZÒÇMUMA ZAUDÇJUMI

! !"# "$ %&!'$( ) *+$( ,&-"$#.!'$/ ! ,*%01 1" 123%&1& 45)$ 21%6!$ *!,$7 ! !&# *525)7 ! &6-!#*!$ ,!6%'1&$ ) 5,'1&& 1" !-,#6#&7 ! 61.%'1&! 8 "#7 ! "-&!"5+#$ !2&,$$ 9-"-0!'( "& 166:;( ,$ "-6!-, ,&-"$%6$7 ! &!"!$6654!- $!7 ! ) $65!7 ! !&!8 1" 6!+1$ 21%'1&$

/</ /

jumiem vai nâvi. Tam pievienojas psiholo-ìiskais sasprindzinâjums, kas saistîts arneziòu un gaidâmo tiesas spriedumu. Ðâduszaudçjumus veido gan cilvçciskais, gan ekono-miskais aspekts (skat. 2.2. tabulu).

Darba nelaimes gadîjumu radîtie ekono-miskie zaudçjumi ir tik svarîgi arî tâdçï, ka tienegatîvi ietekmç uzòçmumu galveno mçríi,proti, ekonomisko peïòu. Ir viegli nosakâmiizdevumi, piemçram, bojâto iekârtu remontam,bet ir zaudçjumi, kas ir vairâk vai mazâk slçpti,bet kuri lielâkajâ daïâ gadîjumu ir ïoti apjomîgi.Ðie "slçptie zaudçjumi" ir ðâdi:

cietuðâ darbinieka kolçìu zaudçtais laiks,kas pârtraukuði darbu, lai viòam palîdzçtu,sniedzot pirmo palîdzîbu utt.;

cietuðâ darbinieka priekðnieku zaudçtaislaiks, palîdzot cietuðajam, izmeklçjotnelaimes gadîjuma cçloòus, organizçjot

Daudzos gadîjumos uzòçmumi neapzinâs,ka nelaimes gadîjumi darbâ tiem sagâdâ lielusizdevumus.

Uzòçmuma zaudçjumus, ko izraisîjuðinelaimes gadîjumi darbâ, veido cilvçku resursuzaudçjumi, ja darbinieki darba nelaimesgadîjuma dçï uz laiku vai pilnîbâ tiek noðíirtino raþoðanas procesa. Darbinieka zinâðanasun pieredzi uzòçmums var aizvietot tikai daïçji,jo tâs ir saistîtas ar cilvçka rakstura iezîmçmun viòa spçjâm un iespçjâm. Tâ rezultâtâ varrasties lielas problçmas un traucçjumi, kasskar visu uzòçmuma personâlu. Lielâkâsproblçmas sagâdâ tiesas procesi un tiesasspriedumi attiecîbâ uz tâm personâm, kurastiesa atzîst par vainîgâm nelaimes gadîjumâ.No cilvçciskâs puses tâ ir ïoti nepatîkamasituâcija tam cilvçkam, kuram jâstâjas tiesaspriekðâ sakarâ ar kolçìa vai padotâ savaino-

2.2. tabula


cilvçkus, kas turpinâtu strâdât cietuðâdarbinieka vietâ, atlasot, apmâcot vaiiesaistot jaunus darbiniekus, lai tieaizstâtu cietuðo, gatavojot ziòojumus parnelaimes gadîjumu, pieòemot Valstsdarba inspekcijas pârstâvjus utt.;

pirmâs palîdzîbas un medicîniskâsaprûpes izmaksas, kuras nesedz apdro-ðinâðana;

zaudçjumi, kas nelaimes gadîjuma rezul-tâtâ nodarîti iekârtâm, instrumentiem,aprîkojumam un materiâliem;

zaudçjumi, kas saistîti ar traucçjumiemraþoðanâ, produkcijas piegâdes kavç-ðanos, sodiem par kavçjumiem utt.;

zaudçjumi darba raþîguma pazeminâ-ðanâs dçï, ko radîjusi nelaimes gadîjumaizraisîtâ sliktâ paðsajûta;

nemainîgâs izmaksas par enerìiju, nomuutt., kas turpinâs arî laikâ, kad cietuðaisnestrâdâ.

Visâm ðîm izmaksâm var pievienoties vçlcitas, kas var bût ïoti nozîmîgas, ja notiek smaginelaimes gadîjumi vai nelaimes gadîjumi arletâlâm sekâm, kâ arî ja notikuðie nelaimesgadîjumi var nopietni ietekmçt pilsoòus,apkârtçjo vidi vai sabiedrisko îpaðumu.

Izmaksas saskaòâ arlikumâ noteikto atbildîbu

Valts darba inspekcija darba devçjam varuzlikt sodu par rupjiem darba aizsardzîbasprasîbu pârkâpumiem. Bez tam no ekono-miskâ viedokïa par ïoti smagu sodu var uzskatîtiespçjamo uzòçmuma darbîbas apturçðanu.

Tâpat Darba aizsardzîbas likumâ ir noteikts,ka darbiniekam ir tiesîbas, vienpusçji izbeidzotdarba tiesiskâs attiecîbas vai civildienestaattiecîbas sakarâ ar to, ka darba devçjs neveicvisus nepiecieðamos darba aizsardzîbaspasâkumus un tiek bûtiski apdraudçtanodarbinâtâ droðîba un veselîba darbâ, unapdraudçjuma faktu apliecina Valsts darbainspekcijas atzinums, saòemt no darba devçja

atlîdzîbu, kas nav mazâka par seðu mçneðuvidçjo izpeïòu.

Ir jâòem vçrâ, ka cietuðais vai viòamantinieki var vçrsties pret uzòçmumu arprasîbâm izmaksât kompensâciju, ja nelaimesgadîjumam ir letâlas sekas vai tâ rezultâtâ gûtisavainojumi, kas izraisa darba nespçju. Tâkâ daudzâs raþoðanas iekârtâs nav veiktinepiecieðamie preventîvie pasâkumi, droðîbaslîdzekïu trûkumu var pierâdît samçrâ viegli.

Ievçrojamus, iespçjams, pat neatgrieze-niskus, zaudçjumus smaga nelaimes gadîjumarezultâtâ var radît uzòçmuma tçla (imidþa)pasliktinâðanâs un tirgus daïas samazinâ-ðanâs. Visi ðie zaudçjumi dod aptuvenupriekðstatu par kopçjiem izdevumiem, arkâdiem bûtu jârçíinâs uzòçmumam. Kaut arîtie ir diezgan ievçrojami, daudzi uzòçmumi navnoskaòoti samazinât ðîs izmaksas,galvenokârt tâdçï, ka netiek nopietni analizçtito riska faktoru radîtie iespçjamie zaudçjumiuzòçmumam.

Attiecîba starp apdroðinâmajiem unneapdroðinâmajiem zaudçjumiem

Agrâk tika uzskatîts, ka attiecîba starpapdroðinâmajiem un neapdroðinâmajiem jebslçptajiem nelaimes gadîjumu zaudçjumiem irrobeþâs starp 1 : 5 un 1 : 50 (pçc Bçrda, Bird ).Apvienotajâ Karalistç nesen veiktajâ pçtîjumâtika konstatçts, ka ðajâ valstî slçptie zaudçjumi,kurus tieðâ veidâ kompensç uzòçmçji, vismazastoòas reizes pârsniedz apdroðinâtos zaudç-jumus.

Jâpiebilst, ka nelaimes gadîjums darbâ iruzòçmumâ pieïauto kïûdu sekas, kas saistîtasar vislielâkajâm izmaksâm. Tomçr ievçrojamuszaudçjumus rada arî daudzie sîkie negadîjumidarbâ.

Tam, ka uzòçmumi neinteresçjas parnelaimes gadîjumu novçrðanu un nelaimesgadîjumu radîtajâm izmaksâm, ir vairâkiiemesli. Minçsim trîs no tiem, kas savukârtietver visus pârçjos, ko aplûkosim turpmâk.


Pirmkârt, daudzi uzòçmçji neapzinâs, ciklielus zaudçjumus var radît nedroði darbaapstâkïi. Tie ir zaudçjumi, ko izraisa preventîvopasâkumu trûkums vai darba sliktâ kvalitâte,faktiski tos radîjuðas novçrðamas pavirðîbas.Maldîgi var likties, ka uzòçmumiem, kurosnerûpçjas par darba droðîbu, bûtu priekðrocîbakonkurencç attiecîbâ pret tiem uzòçmumiem,kas to dara, jo tiem nav jâsedz preventîvopasâkumu izmaksas.

Lai gan daudzos gadîjumos pârçjâs izmak-sas, ko nesedz apdroðinâðana (darba laikazudums, materiâlu, iekârtu zaudçjums, tiesasprâvas, darba strîdi utt.) ir pietiekami lielas,taèu, tâ kâ tâs ir grûtâk uzskaitît, uzòçmumitâs neòem vçrâ.

Otrs faktors, ar ko izskaidrojama preventîvopasâkumu neveikðana, ir riskam piemîtoðâdaba. Nelaimes gadîjums ir pçkðòs unnegaidîts, nav arî droði zinâms, vai tas notiks.Nevçlçðanâs investçt lîdzekïus, lai novçrsturisku, kas varbût materializçsies nezinâmânelaimes gadîjumâ, ir cçlonis tam, ka daudzosgadîjumos naudas izdoðanu par preventîviempasâkumiem atliek, cerot, ka nekas nenotiks.Diemþçl statistika râda, ka pârâk daudzosgadîjumos veiksme nav ðâda lçmuma sabied-rotâ.

Treðais faktors ir nelaimes gadîjumu riskafaktoru daþâdîba. Lai kontrolçtu visus nelaimesgadîjumu riska faktorus, ir jâparedz gan mate-

NELAIMES GADÎJUMS DARBÂ IRTRÛKUMU UN KÏÛDU SEKAS, KAS

UZÒÇMUMAM SAGÂDÂ VISLIELÂKOSZAUDÇJUMUS

riâli, gan organizatoriski pasâkumi. Ja kâds notiem nebûs paredzçts, tas negatîvi iespaidoscitus pasâkumus.

No otras puses, investçjot cilvçka faktorâ,piemçram, organizçjot mâcîbas, pat zinot to,ka tam ir daudzveidîga iedarbîba, ir grûti sa-skatît rentabilitâti, ja uzòçmuma preventîvâkultûra ir zema. Taèu, pareizi rîkojoties, renta-bilitâte bûs, lai arî to nevarçs konstatçt uzreiz.

SABIEDRÎBAS ZAUDÇJUMI

Ar nelaimes gadîjumiem saistîtie ekono-miskie zaudçjumi sabiedrîbai ir milzîgi. Irjâpadomâ par to, ka tieði sabiedrîba, tas ir, visipilsoòi, ekonomiskâ ziòâ ar nelaimes gadîjumuizmaksâm saskaras visvairâk.

No sabiedrîbas ekonomiskajiem zaudç-jumiem ir aprçíinâta tikai neliela daïa: sociâlâsapdroðinâðanas sistçmas izmaksâtâs kom-

pensâcijas cietuðajiem, aizstâjot viòu darbaalgas. Ievçrojamâko zaudçjumu daïu ganuzòçmumam, gan sabiedrîbai veido tâ sau-camie "slçptie zaudçjumi", no kuriem, bezðaubâm, vislielâkais zaudçjums ir lielaiscilvçku skaits, kas tiek izstumts no darba tirgus.Nelaimes gadîjumu radîtie zaudçjumi sabied-rîbai ir redzami 2.3. tabulâ.


PREVENTÎVO PASÂKUMU EKONOMISKÂS IETEKMES ANALÎZE

! ! !!! "! # $ !! %#&

%'()*

(%!*

! "+ %'"&& $"%+

! ,%& -" ! - ! + '-- ! ($ #!& " '- !'

daudz vairâk ir atkarîga no to pielietoðanasstratçìijas, nekâ no to materiâlâs vçrtîbas.Darba aizsardzîbas trûkums rada daudzusnemateriâlus un neredzamus zaudçjumus,turklât daþus no tiem ir grûti novçrtçt, pie-mçram, darbinieku nepietiekamu kvalifikâcijuvai, vçl sliktâk, darba motivâcijas trûkumu.

2.3. tabula

Darba riska faktoru novçrðanasekonomiskâs rentabilitâtes novçrtçðanauzòçmumos nav viegls uzdevums, un tâdçïtam netika pievçrsta vajadzîgâ uzmanîba. Nootras puses, parastie materiâlo investîcijunovçrtçðanas modeïi ðajâ sfçrâ nav izman-tojami. Preventîvo pasâkumu efektivitâte

Pensijas


Jebkurâ gadîjumâ preventîvo pasâkumurentabilitâtes novçrtçðanai ir lietderîgi izmantotekonomiskos kritçrijus un analizçt abaspreventîvo investîciju rentabilitâti noteicoðâspuses: gûtos ienâkumus un radîtos izdevumus.

Ienâkumu palielinâðanâs ir saistîta arietaupîjumiem, kas rodas, samazinoties nelai-mes gadîjumiem, citiem negadîjumiem, trûku-miem un kïûmçm. Bez tam ieguvums ir arîkvalitâtes uzlaboðanâs, darba raþîgumapalielinâjums un darbinieku pieaugoðaisapmierinâjums, ko ekonomiski grûti uzskaitît,bet kam ir ïoti svarîga nozîme. Neapðaubâmi,arî noteiktu sociâlo labumu izmantoðanapozitîvi iespaido finansiâlo izdevumu sama-zinâðanu.

Ir divu veidu izdevumi, kas saistîti arpreventîvo pasâkumu îstenoðanu: novçrtç-ðanas izdevumi riska situâciju analîzei unkontrolei un pieòemama lîmeòa nodroðinâ-ðanai, kâ arî izdevumi par faktisko profilaksi,kas ietver gan preventîvo pasâkumufinansçjumu, gan arî uzòçmuma vadîbaspolitiku, piemçram, darbinieku izglîtoðanu undarba aprîkojuma un iekârtu droðîbasuzturçðanu (skat. 2.4. tabulu).

Preventîvo pasâkumu kopçjâs izmaksasvienmçr bûs kolektors, ko veido ienâkumi sa-karâ ar izdevumu samazinâðanos un izdevumipar preventîvajiem pasâkumiem. Optimâlaisvariants ir maksimâli samazinâti kopçjieizdevumi. Ðis optimâlais punkts nav fiksçjamslaikâ un ir sagaidâms, ka efektîva darba riskafaktoru pârvaldîðana ne tikai samazinâsnelaimes gadîjumus, citus negadîjumus un to

JA IR EFEKTÎVA DARBA AIZSARDZÎBASORGANIZÂCIJA, IR IESPÇJAMS

NODROÐINÂT AUGSTU DARBA DROÐÎBASLÎMENI AR MAZÂKÂM IZMAKSÂM

radîtos izdevumus, bet pakâpeniski pieaugsefektivitâte, ar mazâkiem izdevumiem ïaujotîstenot vairâk preventîvo pasâkumu. Vislielâ-kâs investîcijas ir jâparedz pirmajiem nepie-cieðamajiem preventîvajiem pasâkumiem unpreventîvâ darba vides iekðçjâs uzraudzîbasplâna îstenoðanas uzsâkðanai, kâ arî atbil-stoðâm apmâcîbâm. Darot to pareizi, pieaugspreventîvo pasâkumu rentabilitâte, un labâkurezultâtu sasniegðanai bûs jâizlieto arvienmazâk lîdzekïu (skat. 2.1. attçlu).

2.1. attçls


! "# "$

#%

&'

( )" *"* "

+" ! "*%

2.4. tabula

Darba aizsardzîbas tiesîbu akti

http://osha.lv

NELAIMES GADÎJUMUSTATISTISKÂ KONTROLE 3

Nelaimes gadîjumus izraisa noteikti cçloòi,kurus var paredzçt, analizçjot to izcelsmi unnorises secîbu. Lai novçrstu ðos cçloòus unnepieïautu nelaimes gadîjumu notikðanu vaiatkârtoðanos, jâveic nepiecieðamie preventîviepasâkumi. Detalizçti izstrâdâts nelaimesgadîjumu apkopojums ir vçrtîgs informâcijasavots darba aizsardzîbas sistçmas piln-veidoðanai uzòçmumâ. Ir svarîgi reìistrçtdatus par visiem nelaimes gadîjumiem unlietâm, kas ar tiem saistîtas, lai vçlâk varçtuveikt to statistisko analîzi, kas kalposnegadîjumu un to raðanâs apstâkïu izpçtei unuzòçmuma daþâdu nodaïu vai daþâdu

uzòçmumu vai raþoðanas sektoru salîdzi-nâðanai. Nelaimes gadîjumu statistiskâuzskaite jâveic pçc vienâdiem kritçrijiem, laivçlâk bûtu iespçjams veikt datu salîdzinâðanu.

Nelaimes gadîjumu statistikas datu izpçtesrezultâtâ ir jâbût iespçjai noteikt bîstamâkâsmaðînas, produktus, darbîbas utt., kâ arî veiktattiecîgas darbîbas, lai uzlabotu darbaaizsardzîbas lîmeni uzòçmumâ. Òemot vçrâiepriekð izvirzîtos mçríus, ir izstrâdâti pamat-principi nelaimes gadîjumu klasifikâcijai,paziòoðanai un pareizai reìistrçðanai statis-tiskâs analîzes veikðanai, izmantojot daþâdusrâdîtâjus.

NELAIMES GADÎJUMU KLASIFIKÂCIJA.GALVENIE FAKTORI

Analizçjot nelaimes gadîjumu notikumavietâ vai arî lasot tâ aprakstu, ievçrojam, ka tovar aprakstît ar daþu galveno faktoru palîdzîbu,kas pilnîbâ var aizvietot paskaidrojoðostâstîjumu. Ðie faktori mums noder, veicotstatistikas datu apstrâdi un publikâciju.Aplûkosim tos, analizçjot konkrçtu nelaimesgadîjuma piemçru. Nelaimes gadîjumaidentificçðanu sâk ar klasifikâcijas tabulâm un

ciparu kodiem, kas ir nepiecieðami, lai bûtusalîdzinâmi lietotie termini un nerastospârpratumi.

Aplûkosim piemçru: pacçlâja vadîtâjs,vienam ritenim saduroties ar malkas pagali,kas atrodas satiksmes ceïâ, zaudç vadîbaskontroli. Pacçlâjs maina kustîbas virzienu unatsitas pret citas maðînas vadîtâju, pârlauþotviòam kâju starp potîti un celi.

40 III nodaïa. NELAIMES GADÎJUMU STATISTISKÂ KONTROLE

Saskaòâ ar Ministru kabineta 2002. gada9. jûlija noteikumiem Nr. 293 "Nelaimesgadîjumu darbâ izmeklçðanas un uzskaiteskârtîba" (turpmâk ðîs nodaïas ietvaros –Noteikumi), darba devçjam ir jâizmeklçnotikuðais nelaimes gadîjums. Mçìinâsim ariepriekð aprakstîtâ piemçra palîdzîbu dotieskatu, kâ notiek nelaimes gadîjuma identifi-cçðana un aprakstîðana:

nelaimes gadîjumâ gûto veselîbastraucçjumu smaguma pakâpe: veselîbastraucçjumi ir smagi (par izvçrtçðanaskritçriju ir jâòem Noteikumu 13. punkts);

cietusî íermeòa daïa (cilvçka íermeòadaïa, kas ir cietusi). Ðajâ piemçrâ tas ir:"60 Apakðçjâs ekstremitâtes (bezdetalizçta uzskaitîjuma)" (Kods unnosaukums atbilstoði Noteikumu 2. pieli-kumam);

veselîbas traucçjumu veids: fiziskssavainojums. Nosaka savainojumuatbilstoði tâ galvenajâm fiziskajâmpazîmçm. Ðajâ piemçrâ tas ir: "020 Kaululûzumi" (kods un nosaukums atbilstoðiNoteikumu 3. pielikumam);

tâ objekta, darba vietas, maðînas,mehânisma, iekârtas, instrumentaraksturojums, kuru ekspluatçjot noticisnelaimes gadîjums. Piemçrâ – pacçlâjs;

nelaimes gadîjuma apstâkïu apraksts.Piemçrâ - pacçlâja vadîtâjs, vienamritenim saduroties ar malkas pagali,kas atrodas satiksmes ceïâ, zaudçjavadîbas kontroli. Pacçlâjs mainîjakustîbas virzienu un atsitâs pret citasmaðînas vadîtâju, pârlauþot viòam kâjustarp potîti un celi;

darba vides riska faktori, kas izraisîjuðinelaimes gadîjumu. Piemçrâ – Trau-matisma riska faktori (tehniskâ iekârta– pacçlâjs);

nelaimes gadîjuma cçloòi: priekðmets,viela vai vieta, kurâ izveidojuðies bîstamiapstâkïi, kas izraisîjuði nelaimes gadî-jumu. Piemçrâ: nesakopta darba vide(malkas pagale, kas gadîjâs pacçlâjaceïâ izraisîja nelaimes gadîjumu).

Nelaimes gadîjuma tâlâku klasifikâciju veicValsts darba inspekcija, kas nodarbojas arvalstî notikuðo nelaimes gadîjumu uzskaiti.

PAZIÒOÐANA PAR NELAIMES GADÎJUMU

Paziòot par nelaimes gadîjumu nozîmçaizpildît un nosûtît Valsts darba inspekcijai"Paziòojumu par nelaimes gadîjumâ darbâgûtajiem veselîbas traucçjumiem un darbadevçja zaudçjumiem", kas atspoguïo uzòç-mumâ vai darba vietâ notikuðo nelaimesgadîjumu. Nelaimes gadîjums tiek îsi ap-rakstîts, ietverot visus svarîgâkos datus.Nelaimes gadîjums var notikt parastajâ darbavietâ, pârvietojoties darbadienas laikâ, ceïâ uzdarbu vai atgrieþoties no tâ, ja tas tiek darîtsar darba devçja valdîjumâ esoðu transport-lîdzekli, kâ arî citâ uzòçmumâ vai darba vietâ.

Par visiem nelaimes gadîjumiem vaiatkârtotiem nelaimes gadîjumiem, kas izrai-sîjuði cietuðâ darba nespçju vismaz vienudienu, neskaitot dienu, kurâ noticis nelaimes

gadîjums, par kuru ârsts ir izrakstîjis slimîbaslapu, ir obligâti jâziòo. Ðî paziòoðana ir jâveic,iesniedzot oficiâlu dokumentu, kuranosaukums ir "Paziòojums par nelaimesgadîjumâ darbâ gûtajiem veselîbastraucçjumiem un darba devçja zaudçjumiem".Tajâ tiek norâdîtas ziòas par darbinieku,uzòçmumu, nelaimes gadîjumu, informâcijapar palîdzîbu un ekonomiskie dati. Minçtodokumentu parasti aizpilda personâla daïa,ievâcot informâciju no tâs struktûrvienîbas,kurâ nelaimes gadîjums noticis. Ir svarîgi, laidokumentâ tiktu norâdîta visa prasîtâ infor-mâcija.

Paziòojumu par nelaimes gadîjumu darbâun par katru nelaimes gadîjumâ cietuðo vaibojâ gâjuðo darbinieku sastâda darba devçjs.

III nodaïa. NELAIMES GADÎJUMU STATISTISKÂ KONTROLE 41

Pçc darbinieka pârejoðas darbnespçjas izbeig-ðanâs, bet ne vçlâk kâ 16 kalendâra nedçïulaikâ pçc nelaimes gadîjuma, darba devçjsnosûta Valsts darba inspekcijai paziòojumu parnelaimes gadîjumâ gûtajiem veselîbas traucç-jumiem un darba devçja zaudçjumiem.

Informçðana par notikuðo nelaimesgadîjumu

Ja noticis nelaimes gadîjums, darbinieks unnelaimes gadîjuma liecinieki nekavçjoties parto ziòo darba devçjam, tieðajam darba vadî-tâjam vai darba aizsardzîbas speciâlistam.Iekðlietu ministrijas sistçmas darbinieks arspeciâlo dienesta pakâpi un liecinieki parnelaimes gadîjumu nekavçjoties ziòo darbi-nieka tieðajam priekðniekam vai operatîvajamdeþurantam. Minçtâs personas pakïautîbaskârtîbâ par nelaimes gadîjumu ziòo iestâdespriekðniekam.

Atbilstoði normatîvo aktu prasîbâm darbadevçjam uzòçmumâ ir jâveic notikuðo nelai-mes gadîjumu uzskaite. Par notikuðajiemnelaimes gadîjumiem darba devçjs sastâdaaktu vai atzinumu.

Atzinumâ par nelaimes gadîjumu darbânorâda:

nelaimes gadîjumu izmeklçðanas komi-siju;

darba devçju, pie kura noticis nelaimesgadîjums;

darba devçju, kura nodarbinâtais cietisnelaimes gadîjumâ;

nelaimes gadîjuma laiku, vietu un gûtosveselîbas traucçjumus;

cietuðo; nelaimes gadîjuma apstâkïus un atzinuma

sastâdîðanas pamatojumu; pasâkumus nelaimes gadîjuma cçloòu

novçrðanai un to izpildes termiòi.

Atzinumam tiek pievienoti izmeklçðanasmateriâli.

Zemâk ir minçti svarîgâkie dati, kas jâiekïaujaktâ par nelaimes gadîjumu darbâ:

nelaimes gadîjumu izmeklçðanas komi-sija;

darba devçjs, pie kura noticis nelaimesgadîjums;

darba devçjs, kura nodarbinâtais cietisnelaimes gadîjumâ;

amatpersonas, kas vadîja (organizçja)darbu, kuru veicot notika nelaimes gadî-jums;

nelaimes gadîjuma laiks, vieta un gûtieveselîbas traucçjumi;

cietuðais; nelaimes gadîjumâ cietuðâ darbinieka

profesionâlâ sagatavotîba un veiktâsinstruktâþas;

nelaimes gadîjuma cçloòi; veicamie pasâkumi nelaimes gadîjuma

cçloòu novçrðanai un to izpildes termiòi.Aktam tiek pievienoti arî izmeklçðanas

materiâli.Ir derîgi savâkt datus arî par citiem iespç-

jamiem nelaimes gadîjumu izraisîjuðajiemfaktoriem, kaut arî to nozîme ir netieða vainenoteikta (nogurums, nakts darbs, nenoteiktsdarba lîgums, u.c.), jo tie var noderçt datustatistiskajâ apstrâdç. Minçtie dati sniedz arîinformâciju, kas palîdz nelaimes gadîjumaizmeklçðanâ, kurâ piedalâs atbildîgâs perso-nas un nodaïas vadîtâji.

UZÒÇMUMA IEKÐÇJÂINFORMÇÐANAS SISTÇMA PALÎDZ

NOSKAIDROT NELAIMES GADÎJUMOSUN CITOS NEGADÎJUMOS

NOTIKUÐO UN PAZIÒOT PAR TO TIEM,KAM TAS IR JÂZINA


NELAIMES GADÎJUMU UZSKAITE UN REÌISTRÂCIJA

IZMANTOJOT ATBILSTOÐAS NELAIMESGADÎJUMU UZSKAITES SISTÇMU,

IESPÇJAMS LABÂK APSTRÂDÂT DATUSUN ANALIZÇT NOTIKUÐO

gadîjumu salîdzinâðanai, kopçjo cçloòunoskaidroðanai un kâ datu avots par notiku-ðajiem nelaimes gadîjumiem.

Nelaimes gadîjumu uzskaites þurnâlsNelaimes gadîjumu uzskaites þurnâls

sastâv no veidlapas, kurâ ir jânorâda datums,kad par nelaimes gadîjumu sastâdîts akts vaiatzinums, ziòas par nelaimes gadîjumâ cietuðo(darbinieka vârds, uzvârds, personas kods,amats), îss nelaimes gadîjuma un tâ cçloòuapraksts, nelaimes gadîjuma sekas (skat. 3.1.tabulu). Tas ir reìistrs, kurâ hronoloìiskâkârtîbâ tiek ierakstîti dati par nelaimes gadî-jumiem. Aizpildîtâs veidlapas iesietâ veidâ ir"Nelaimes gadîjumu darbâ uzskaites þurnâls".Lielajiem un vidçjiem uzòçmumiem uzskaitesþurnâlu ir ieteicams veidot pa nodaïâm vairaþoðanas vienîbâm.

Valstî notikuðo nelaimes gadîjumus reìistrçun uzskaita Valsts darba inspekcija.

Saskaòâ ar Noteikumiem darba devçjamir jâveic nelaimes gadîjumu uzskaite nelaimesgadîjumu darbâ uzskaites þurnâlâ. Lai darbadevçjs gûtu detalizçtâku un sistemâtiskâkuinformâciju par uzòçmumâ notikuðajiem nelai-mes gadîjumiem, darba devçjs, papildusiepriekð minçtajam nelaimes gadîjumu uzskai-tes þurnâlam, nelaimes gadîjumu reìistrçðanaivar izmantot ðâdus dokumentus: nelaimesgadîjumu personâlâs reìistra kartîtes; nelai-mes gadîjumu analîzes lapas; nelaimes gadî-jumu rezumçjoðâs lapas.

Uzskaites þurnâlâ tiek precîzi apkopotainformâcija par nelaimes gadîjumu, atlasotanalîzei, statistiskajiem pçtîjumiem un datuapstrâdei nepiecieðamos datus, kas palîdznoskaidrot faktorus, kuros jâizdara izmaiòas.Ðâdi iespçjams atklât dominçjoðos darbavides risku veidus.

Vienkârðâkais reìistra veids ir arhîvs, kurâglabâjas ziòojumi par nelaimes gadîjumiem,kas sakârtoti hronoloìiskâ secîbâ un sadalîtipa noteiktiem laika posmiem. Tomçr ðâdâgadîjumâ grûti izdarît secinâjumus. Lai tovarçtu veikt, ir jâpievçrðas precîzâkâmsistçmâm. Nelaimes gadîjumu uzskaitesþurnâls, kura galvenais mçríis ir nelaimesgadîjumu novçrðana, kalpo arî nelaimes

NELAIMES GADÎJUMU DARBÂ UZSKAITES ÞURNÂLA PARAUGVEIDLAPA

3.1. tabula

.rN.k.p

rapdak,smutaDumujîdagsemialen

stîdâtsas

âtânibradoNsdrâvzu,sdrâv

sanosrePsdok

stamA semialenssÎâtnuamujîdag

uòolçcstskarpa

semialeNamujîdag

sakes

stka smunizta

1 2 3 4 5 6 7 8


NELAIMES GADÎJUMU STATISTIKAS RÂDÎTÂJI

riska faktors neskar visus uzòçmuma darbi-niekus, tâdçï ðie râdîtâji katrai homogçnai riskazonai (darbnîcas, biroji utt.) jâaprçíinaatseviðíi.

Atseviðíi jâuzskaita nelaimes gadîjumi, pçckuriem izraksta darba nespçjas lapu un pçckuriem to neizraksta. Tas dod iespçju aprçíinâtgan nelaimes gadîjumu bieþumu, pçc kuriemizraksta darba nespçjas lapu un kopçjobieþuma râdîtâju, kas ietver abu veidugadîjumus. Oficiâlâ statistika aplûko tikaidarbadienas laikâ notikuðo nelaimes gadîjumubieþumu, pçc kuriem izraksta darba nespçjaslapu un nostrâdâto stundu kopskaitu novçrtç,reizinot to darbinieku skaitu, kas ir pakïautidarba vides riska faktoru iedarbîbai (vidçjaisdarbinieku skaits gadâ, kuri îpaðâ veidâ irapdroðinâti pret nelaimes gadîjumu risku), arvidçjo darbinieka gadâ nostrâdâto stunduskaitu. Ðajâ statistikâ tiek ietverti nelaimesgadîjumi darbadienas laikâ, pçc kuriem irizrakstîta darba nespçjas lapa un kas ir notikuðivienâ no ðîm trim situâcijâm:

parastajâ darba vietâ; veicot pârvietoðanos darbadienas laikâ; citâ uzòçmumâ vai darba vietâ.Nelaimes gadîjumus, kas ir notikuði ceïâ uz

darbu vai atgrieþoties no tâ ("in itinere"),aprçíina atseviðíi. Tâdçjâdi, darbadienas laikânotikuðo nelaimes gadîjumu skaitam pieskaitotnelaimes gadîjumus "in itinere", iegûstamkopçjo nelaimes gadîjumu skaitu, pçc kuriemizraksta darba nespçjas lapu. Atseviðíi varaplûkot arî bieþuma râdîtâju attiecîbâ uznelaimes gadîjumiem ar letâlu iznâkumu, parko runâsim turpmâk.

Bieþuma râdîtâjus var aprçíinât pa mçne-ðiem vai pa gadiem. Ir noderîgi izmantot gadabieþuma râdîtâju, aprçíinot nelaimes gadîjumuskaitu pa mçneðiem, iekïaujot visus kopð gadasâkuma notikuðos nelaimes gadîjumus.Tâdçjâdi decembra summârais râdîtâjs saskanar gada bieþuma râdîtâju.

Statistika dod iespçju izdarît secinâjumuspar nelaimes gadîjumu attîstîbu un kalpo parpamatu preventîvo pasâkumu plânoðanai. Taiir liela nozîme arî veikto pasâkumu efektivitâtespârbaudç. Lai nelaimes gadîjumu râdîtâji bûtusalîdzinâmi, tajos tiek izmantoti pçc noteiktiemkritçrijiem aprçíinâti râdîtâji. Turpmâk ir minçtibieþâk lietotie statistiskie râdîtâji, kas irizstrâdâti saskaòâ ar X un XIII StarptautiskâsDarba organizâcijas starptautiskâs statistiíukonferences ieteikumiem (1962. gada oktobrisun 1982. gada oktobris).

Bieþuma râdîtâjs

Ðis lielums liecina par uzòçmumâ, rûpnîcâ,darbnîcâ, raþoðanas sektorâ utt. notikuðonelaimes gadîjumu skaitu, kas ïauj veiktsalîdzinoðo novçrtçjumu. Tas parâda, ciknelaimes gadîjumi ir notikuði noteiktâ darbastundu skaitâ, kas pçc vienoðanâs ir viensmiljons. Ar darba stundu skaitu saprot kolek-tîva vai personâla kopçjo nostrâdâto stunduskaitu. Tâ aprçíinâðanai lietotâ formula ir ðâda:

Bieþuma râdîtâjs = nelaimes gadîjumukopskaits x 1 000 000 / cilvçku kopçjaisnostrâdâto stundu skaits

Ðis râdîtâjs parâda nelaimes gadîjumuskaitu, kas ir notikuði ik miljonâ nostrâdâtostundu. Lai to aprçíinâtu, ir jâuzskaita vienîgitie nelaimes gadîjumi, kas notikuði darba videsriska faktora iedarbîbâ, izslçdzot nelaimesgadîjumus, kas notikuði ceïâ uz darbu vaiatceïâ no tâ, kurus sauc arî par nelaimes gadî-jumiem "in itinere".

Tâ kâ bieþuma râdîtâju mçs izmantojamdarba vides riska faktoru novçrtçðanai, pardarba stundâm uzskatâmas tikai tâs, kad riskafaktors darbojas, neòemot vçrâ slimîbas laiku,atvaïinâjumus, brîvdienas utt.

Aprçíinot riskam pakïauto personu skaitu,ir jâòem vçrâ, ka viens un tas pats darba vides


Smaguma pakâpes râdîtâjs

Iepriekðçjais râdîtâjs atspoguïoja nelaimesgadîjumu skaitu neatkarîgi no gûtâ veselîbastraucçjuma smaguma pakâpes un dod priekð-statu par savainojumu smagumu. Pieòemot,ka smaguma pakâpi var izmçrît ar dienu skaitu,par kurâm ir izsniegta darba nespçja lapa,smaguma pakâpes râdîtâju definç kâ zaudçtâsdarbadienas (zaudçtâs vai nenostrâdâtâsdarbadienas) nelaimes gadîjumu rezultâtâattiecîbâ pret noteiktâ darbinieku kolektîvânostrâdâto kopçjo stundu skaitu. Ðis pie-òemtais darba stundu skaits ir tûkstotis.Aprçíinâðanu veic pçc formulas:

Smaguma pakâpes râdîtâjs = zaudçtodarbadienu kopskaits x 1000/cilvçku kopçjaisnostrâdâto stundu skaits

Ðis râdîtâjs parâda, cik ir zaudçto darba-dienu uz katrâm tûkstoð (nostrâdâtajâm) stun-dâm, kad ir darbojies riska faktors.

Oficiâlajos statistikas datos ir atrodamsnelaimes gadîjumu smaguma pakâpes râdîtâjsatkarîbâ no darbadienu skaita, par kurâm irizsniegta darba nespçjas lapa. Tas ir katracietuðâ zaudçto darbadienu skaits (starpîbastarp slimîbas lapas izrakstîðanas un noslçg-ðanas datumiem), izòemot gadîjumus, kaddarbspçjas ir zaudçtas pilnîbâ, vai kad iriestâjusies nâve.

Runâjot par nelaimes gadîjumiem, kaddarbinieki nav atgriezuðies darbâ lîdz statis-tiskâs uzskaites perioda beigâm, ikgadçjaisnenostrâdâto dienu aprçíins ir jâveic, pama-tojoties uz pieejamo informâciju.

Uzòçmuma ietvaros smaguma pakâpesrâdîtâju var aprçíinât arî pçc zaudçtajâmdarbadienâm, jo ðie dati ir viegli pieejami.Neatkarîgi no tâ, vai ir vai nav izrakstîta darbanespçjas lapa, nelaimes gadîjumu smagumapakâpes kopçjo râdîtâju var aprçíinât,summçjot zaudçtâs darbadienas sakarâ arnelaimes gadîjumiem, pçc kuriem ir izrakstîtadarba nespçjas lapa, un zaudçtâs darbadienasto nelaimes gadîjumu dçï, pçc kuriem nav

izrakstîta darba nespçjas lapa (rçíinot divasstundas uz katru nelaimes gadîjumu unastoòas stundas darbadienâ), un pieskaitotpastâvîgas darbnespçjas dçï zaudçtâsdarbadienas. Parasti uzskaites periods ir gads.

Citu nelaimes gadîjumu râdîtâjs

Ðis râdîtâjs râda attiecîbu starp noteiktâlaika posmâ reìistrçto nelaimes gadîjumuskaitu un vidçjo cilvçku skaitu, kas ir pakïautikonkrçtajam darba vides riska faktoram.Uzskaites periods tâpat kâ iepriekðçjiemrâdîtâjiem ir viens gads. Tâ aprçíinâðanaiizmanto ðâdu formulu:

Citu nelaimes gadîjumu râdîtâjs =kopçjais nelaimes gadîjumu skaits x 1000/vidçjais riska faktoram pakïauto cilvçku skaits

Ðis râdîtâjs parâda gada laikâ notikuðonelaimes gadîjumu skaitu uz katriem tûkstoðdarbiniekiem, kas ir pakïauti konkrçtajamdarba vides riska faktoram. To izmanto tad, janav zinâmas nostrâdâtâs cilvçkstundas un jariska faktoram pakïauto darbinieku skaits irmainîgs. Ðâdâ gadîjumâ nav iespçjams noteiktbieþuma râdîtâju. Ðis râdîtâjs parasti ietvernelaimes gadîjumus, pçc kuriem ir izrakstîtadarba nespçjas lapa. Papildus var aprçíinâtletâlo nelaimes gadîjumu râdîtâju.

Vidçjâ ilguma râdîtâjs

Ðis râdîtâjs dod priekðstatu par laiku, kasvidçji zaudçts katra nelaimes gadîjumarezultâtâ. To izsaka attiecîba starp zaudçtajâmdarbadienâm un nelaimes gadîjumu skaitu. Laito aprçíinâtu, izmanto ðâdu formulu:

Vidçjâ ilguma râdîtâjs = zaudçtâsdarbadienas / nelaimes gadîjumu skaits

Zaudçtâs darbadienas aprçíina atbilstoðismaguma pakâpes râdîtâjam, un ðo râdîtâjuvar aprçíinât attiecîbâ uz nelaimes gadîju-miem, pçc kuriem tiek izrakstîta darba nespç-


jas lapa, vai iekïaujot tajos arî nelaimes gadî-jumus, pçc kuriem neizraksta darba nespçjaslapu, òemot vçrâ iepriekð minçtos kritçrijus.Oficiâlajâ statistikâ iekïauj tikai nelaimesgadîjuma rezultâtâ nenostrâdâto darba dienuskaitu, kuras ietilpst laikâ, par kuru izrakstîtadarba nespçjas lapa.

Letâlo nelaimes gadîjumu râdîtâjs

Tas ir râdîtâjs, ko izmanto oficiâlâ statistika,lai papildinâtu smaguma pakâpes râdîtâjus, tâkâ tajos neatspoguïojas letâlo nelaimes gadî-jumu sekas, jo to novçrtçðanâ nav iespçjamsizmantot atbilstoðo vçrtçjuma skalu. Ðisrâdîtâjs ataino divas lietas: letâlo nelaimesgadîjumu skaitu un letâlo nelaimes gadîjumubieþumu, kurus aprçíina pçc ðâdâm formulâm:

Nelaimes gadîjumu râdîtâjs (letâlie) =letâlo nelaimes gadîjumu skaits darbadienâs,

par kurâm izsniegta darba nespçjas lapa x 105

/vidçjais riskam pakïauto darbinieku skaits

Bieþuma râdîtâjs (letâlie) = letâlonelaimes gadîjumu skaits darbadienâs, kad irizsniegta darba nespçjas lapa x 108 /vidçjaiscilvçkstundu skaits

Salîdzinot daþâdu uzòçmumu vai valsturâdîtâjus jâòem vçrâ, ka to aprçíinâðanâizmantotie kritçriji mçdz bût atðíirîgi, tâdçï tasvar izraisît kïûdas.

Visi ðie râdîtâji iezîmç nelaimes gadîjumutendences un attîstîbu. Tâdçjâdi, izmantojotdiagrammas, ir iespçjams izsekot uzòçmumuun to struktûrvienîbu daþâdu nelaimes gadî-jumu râdîtâju attîstîbai pa mçneðiem. Statis-tiskâs kontroles metode ïauj pârbaudît, vai vissnotiek, kâ esam paredzçjuði, lîdz ar to dodotiespçju laikus pieòemt atbilstoðus lçmumus.

Darba aizsardzîbas statistika

http://osha.lv

NELAIMES GADÎJUMUIZMEKLÇÐANA 4

Nelaimes gadîjumu izmeklçðana ir preven-tîva darbîba, kuras izejas punkts paradoksâlâveidâ ir iepriekð noticis nelaimes gadîjums. Tâiemesls ir bijusi kâda kïûda vai trûkums uzòç-muma darba aizsardzîbas sistçmâ, kura irizrâdîjusies nepietiekama vai neefektîva, lainovçrstu nelaimes gadîjumu. Izmeklçðanasmçríis ir izmantot no pieïautajâm kïûdâmiegûto pieredzi un meklçt risinâjumus, lai tâsvairs neatkârtotos.

Notikuðais nelaimes gadîjums mumsparâda, ka pastâv reâls riska faktors, kuru mçsiepriekð neesam atklâjuði vai novçrtçjuði unkuru mçs iepazîstam pçc tâ izraisîtajâmsekâm.

To, kâpçc notiek nelaimes gadîjumi,neapðaubâmi, ir ïoti svarîgi noskaidrot darbaaizsardzîbas speciâlistiem, jo, tikai zinotnelaimes gadîjuma cçloòus, ir iespçjams veiktatbilstoðus preventîvos pasâkumus, kasnepieïautu to atkârtoðanos. Lai nelaimesgadîjumu izmeklçðana bûtu efektîva, jâievçrovairâki nosacîjumi un metodika, par ko runâsimturpmâk.

Nelaimes gadîjumu izmeklçðana tiekdefinçta kâ "sistçma, ko izmanto notikuðanelaimes gadîjuma darbâ padziïinâtai analîzei,lai uzzinâtu notikumu attîstîbu un konstatçtu,kâdçï tas ir noticis". Ðî definîcija tad arî atklâjnelaimes gadîjumu izmeklçðanas mçríi.

IZMEKLÇÐANAS MÇRÍI

Nelaimes gadîjumu izmeklçðanas tieðaismçríis ir iegût ticamu informâciju par notikuðo.Ir jâcenðas rekonstruçt situâciju, kâda tâ irbijusi nelaimes gadîjuma norises brîdî, òemotvçrâ visus faktorus – gan materiâlos apstâkïus,gan vides ietekmi, kâ arî organizatoriskos uncilvçciskos faktorus, kas tieðâ vai netieðâ veidâir ïâvuði realizçties nelaimes gadîjumam.

Ïoti bûtiski ir atklât cçloòus, kas ir izraisîjuðinelaimes gadîjumu, t.i., uzzinât, kâpçc tas irnoticis. Nelaimes gadîjumu izmeklçðanâ sva-

rîgi ir arî ðâdi mçríi: likvidçt cçloòus, lai novçrstu lîdzîgu

nelaimes gadîjumu atkârtoðanos; izmantot iegûto pieredzi preventîvo pasâ-

kumu uzlaboðanai.

ZINOT NELAIMES GADÎJUMUCÇLOÒUS, IR IESPÇJAMS PRIORITÂRÂ

SECÎBÂ VEIKT PASÂKUMUS,LAI TOS NOVÇRSTU

48 IV nodaïa. NELAIMES GADÎJUMU IZMEKLÇÐANA

IZMEKLÇJAMO NELAIMES GADÎJUMU ATLASE nelaimes gadîjums izraisîjis cietuðajam

darbspçju zaudçjumu uz laiku, kas irilgâks par vienu diennakti;

cietuðais pçc nelaimes gadîjuma saskaòâar medicînisko atzinumu pârcelts citâdarbâ uz vienu darbdienu vai ilgâku laikaposmu.

Savukârt Noteikumu 5. punktâ ir detalizçtinoteikti nosacîjumi, kad tiek veikta nelaimesgadîjumu izmeklçðana.

Jâizmeklç visi nelaimes gadîjumi, kasnotikuði ar nodarbinâto: 1. pildot darba vai dienesta pienâkumus

(t.sk. komandçjuma, raþoðanas vai mâcî-bu prakses laikâ, kâ arî pârvietojotiesstarp objektiem, ja tas ir saistîts ar darbapienâkumiem);

2. veicot jebkuru darbîbu uzòçmuma intere-sçs, arî ja nav bijis darba devçja rîkojums;

3. atrodoties darba devçja valdîjumâ esoðâtransportlîdzeklî maiòu starplaikâ(vilcienu, lidmaðînu, jûras un upju kuìuapkalpes locekïi, autotransporta vadîtâjiun kravu pavadoòi);

4. darba laikâ: ja nodarbinâtais prettiesiski nonâvçts (tîði

vai aiz neuzmanîbas) vai viòam nodarîtismagi miesas bojâjumi, pildot darba vaidienesta pienâkumus;

ar darba vai dienesta pienâkumu pildî-ðanu saistîta strîda laikâ;

izmantojot personisko transporta lîdzekli,kuru ar darba devçja rakstisku rîkojumuizmanto darba vai dienesta vajadzîbâmvai darba devçja uzdevumâ;

5. atrodoties darba devçja valdîjumâ esoðâtransporta lîdzeklî ceïâ uz darbu vai nodarba;

6. uzòçmuma teritorijâ vai citâ darba vietâdarba laikâ un noteiktajos pârtraukumos(piemçram, tehnoloìiskajos pârtrauku-mos, pusdienu pârtraukumos), nodarbi-nâtajam sakârtojot darba vietu, lietojotdarba aprîkojumu un individuâlos aizsar-

Darba aizsardzîbas likuma 13. pantsnosaka, ka darba devçjs "nodroðina nelaimesgadîjumu darbâ izmeklçðanu un veic touzskaiti". Nelaimes gadîjumu izmeklçðanas unuzskaites kârtîbu savukârt nosaka Ministrukabineta 2002. gada 9. jûlija noteikumi Nr. 293"Nelaimes gadîjumu darbâ izmeklçðanas unuzskaites kârtîba" (turpmâk ðîs nodaïasietvaros – Noteikumi). Ðie Noteikumi attieci-nâmi uz tiem nelaimes gadîjumiem, kas noti-kuði ar nodarbinâtajiem un citâm personâm,kuras ir pakïautas apdroðinâðanai pret nelai-mes gadîjumiem un arodslimîbâm. Noteikumineattiecas uz tiem nelaimes gadîjumiem, kasnotikuði ar Aizsardzîbas ministrijas pakïautîbâvai pârziòâ esoðas struktûrvienîbas karavîriem.

Saskaòâ ar Noteikumu 4. punktu nelaimesgadîjumu izmeklç ðâdos gadîjumos:

IV nodaïa. NELAIMES GADÎJUMU IZMEKLÇÐANA 49

dzîbas lîdzekïus, atrodoties sanitârajâs unsadzîves telpâs, kâ arî raþoðanas objektuvai iekârtu avârijas laikâ un nodarbinâ-tajam pârvietojoties uz savu darba vietupirms darba sâkuma vai no tâs pçc darbabeigâm;

7. ja vienreizçja (ne vairâk kâ vienas darbamaiòas laikâ) darba vides riska faktoruiedarbîba uz organismu izraisîjusi akûtuprofesionâlu saslimðanu, darba videsriska faktoru iedarbîba izraisîjusi hroniskosaslimðanu saasinâðanos vai dabaskatastrofa, dzîvnieki, kukaiòi izraisîjuðinodarbinâtâ veselîbas traucçjumus;

DARBA DEVÇJA PIENÂKUMS IRIZMEKLÇT NELAIMES GADÎJUMUS

DARBÂ

8. nonâkot saskarç ar inficçtâm asinîm vaicitiem inficçtiem ðíidrumiem un ja irinficçðanâs varbûtîba, bet nav radusiestûlîtçja darbnespçja;

9. pie cita darba devçja viòa pilnvarotaspersonas vadîbâ;

10. glâbjot personas dzîvîbu, aizstâvotsabiedrisko kârtîbu, valsts vai personasîpaðumu.

NELAIMES GADÎJUMU DARBÂ IZMEKLÇÐANA

1. Uzòçmumos, kuros nodarbina vairâkpar pieciem nodarbinâtajiem:

Nelaimes gadîjumu izmeklç ar darbadevçja rakstisku rîkojumu nozîmçtaizmeklçðanas komisija.

Komisijas sastâvâ ir: darba devçja norîkota persona; darba aizsardzîbas speciâlists vai per-

sona, kura pilda darba aizsardzîbasspeciâlista pienâkumus;

nodarbinâto uzticîbas persona vai gal-venâ uzticîbas persona, u.c. speciâlisti).

Ja nelaimes gadîjums ir noticis ar nodar-binâto, kurð uz laiku bija nodarbinâts pie citadarba devçja viòa pilnvarotâs personas vadîbâvai nosûtîts pildît dienesta pienâkumus citâiestâdç, komisijas sastâvâ iekïauj cita darbadevçja pilnvaroto pârstâvi vai tâs iestâdespârstâvi, kurâ cietuðais pildîjis dienesta pienâ-kumus.

2. Uzòçmumos, kuros nodarbina ne vai-râk par pieciem nodarbinâtajiem:

Nelaimes gadîjumu izmeklç kopîgi: Valsts darba inspekcijas amatpersona; darba devçja pilnvarota persona.

3. Citas personas, kas pakïautas obli-gâtajai apdroðinâðanai pret nelaimes gadî-jumiem un arodslimîbâm:

Nelaimes gadîjumu izmeklç: Valsts darba inspekcijas amatpersona.

4. Iekðlietu ministrijas sistçmas iestâdçsNelaimes gadîjumu izmeklç ar iestâdes

priekðnieka rakstisku rîkojumu izveidota komi-sija ne mazâk kâ triju amatpersonu sastâvâ,iekïaujot personâla nodaïas amatpersonu u.c.speciâlistus.

Komisija vai inspekcijas amatpersona pçcattiecîgâ ziòojuma saòemðanas 6 darbdienulaikâ pabeidz nelaimes gadîjuma izmeklçðanuun sastâda aktu vai atzinumu par nelaimesgadîjumu darbâ.

Ja par nelaimes gadîjumu nav paziòotsdarbdienas laikâ vai nelaimes gadîjumâcietuðajam darbspçju zaudçjums iestâjiesvçlâk, komisija vai inspekcijas amatpersonapçc rakstiska iesnieguma vai citas rakstiskasinformâcijas par nelaimes gadîjumu saòem-ðanas, mçneða laikâ izmeklç nelaimes gadî-jumu un sastâda aktu vai atzinumu.


Aktu vai atzinumu sastâda 4 eksem-plâros:

1. eksemplâru un izmeklçðanas materiâlusglabâ darba devçjs;

Darba devçjs vai inspekcijas amatpersonanosûta:

2. eksemplâru cietuðajam vai personai, ku-ra pârstâv viòa intereses;

3. eksemplâru Valsts darba inspekcijai vaiIekðlietu ministrijai;

4. eksemplâru Valsts sociâlâs apdroðinâ-ðanas aìentûrai pçc nodarbinâtâ dzîves vietas.

Nelaimes gadîjumu speciâlâ izmeklç-ðana

Nelaimes gadîjumu speciâlo izmeklçðanuveic, ja:

konstatçta viena vai vairâku cietuðo nâve; cietuðajam konstatçti smagi veselîbas

traucçjumi.Par ðiem nelaimes gadîjumiem (arî, ja

cietuðais ir miris nelaimes gadîjuma izraisîtajâdarbnespçjas periodâ) darba devçjs nekavç-joties ziòo VDI un Valsts policijas pârvaldei,kuras darbîbas zonâ noticis nelaimes gadî-jums. Iekðlietu ministrijas sistçmas iestâdçs –augstâkam priekðniekam pakïautîbas kârtîbâun diennakts laikâ – Iekðlietu ministrijai.

Nelaimes gadîjumu speciâlo izmeklçðanuveic VDI amatpersona, pieaicinot darba devçjanorîkotu personu, nodarbinâtâ uzticîbas per-sonu u.c. speciâlistus.

Ja konstatçta divu vai vairâku nodarbinâtonâve, nelaimes gadîjumu speciâlo izmeklç-ðanu veic:

VDI izveidota speciâlâs izmeklçðanaskomisija;

Iekðlietu ministrijas sistçmas iestâdçs –ar iekðlietu ministra rîkojumu izveidotaspeciâlâs izmeklçðanas komisija.

Nelaimes gadîjuma speciâlo izmeklçðanuVDI amatpersona vai speciâlâs izmeklçðanaskomisija veic 15 darbdienu laikâ un sagatavoaktu vai atzinumu, pievienojot speciâlâs izmek-lçðanas materiâlus. Ja nodarbinâtais miris

nelaimes gadîjuma izraisîtajâ darbnespçjasperiodâ, speciâlas izmeklçðanas laiku skaitano nodarbinâtâ nâves dienas, ja iepriekð navveikta speciâlâ izmeklçðana.

Nelaimes gadîjumu speciâlâs izmeklç-ðanas aktu vai atzinumu sastâda 5 eksem-plâros un VDI amatpersona vai speciâlâsizmeklçðanas komisija nosûta triju dienu laikâpçc dokumentu sagatavoðanas:

1. speciâlâs izmeklçðanas materiâlu oriìi-nâlus – darba devçjam;

2. eksemplâru (oriìinâlu) cietuðajam vaipersonai, kura pârstâv viòa intereses;

3. eksemplâru (oriìinâlu) Valsts sociâlâsapdroðinâðanas aìentûrai pçc nodarbinâtâdzîves vietas;

4. eksemplâru (oriìinâlu) un speciâlâsizmeklçðanas materiâlu kopijas – Valstspolicijas pârvaldei (nodaïai), kuras darbîbaszonâ noticis nelaimes gadîjums;

5. eksemplâru (oriìinâlu) un speciâlâsizmeklçðanas materiâlu kopijas – Valsts darbainspekcijai vai Iekðlietu ministrijai.

Saskaòâ ar Noteikumiem nelaimes gadî-jumus par kuriem sastâdîts akts vai atzinumsuzskaita un reìistrç VDI. Nelaimes gadîjumus,kuros cietuði Iekðlietu ministrijas sistçmasdarbinieki ar speciâlajâm dienesta pakâpçm,uzskaita un reìistrç Iekðlietu ministrija.Savukârt, ja uzòçmumâ ir noticis nelaimesgadîjums, tad darba devçjam ir jâveic târeìistrâcija un uzskaite nelaimes gadîjumudarbâ uzskaites þurnâlâ.

Vai tas ir pietiekami? Jâ, ja uzòçmumamçríis ir formâli ievçrot likuma un Noteikumuprasîbas. Taèu, ja uzòçmums izvirza mçríiuzlabot preventîvos pasâkumus un pamatîgiiepazîstas ar Darba aizsardzîbas likumu, tasnav pietiekami. Likuma galvenais mçríis irizveidot droðu un veselîbai nekaitîgu darba vidi,kâ arî novçrst nelaimes gadîjumus darbâ unarodslimîbas. Tâpçc, veicot darba videsiekðçjo uzraudzîbu, t.sk. darba vides riskunovçrtçðanu, jâizpçta arî VISU "sîko nelaimesgadîjumu" (negadîjumu) cçloòi uz kuriemneattiecas noteikumu prasîbas. To izpçte ïautu


konstatçt lîdz ðim nezinâmas vai nenovçrtçtasbîstamas situâcijas un veikt korektîvos kon-troles pasâkumus, negaidot, lîdz tiks nodarîts

kaitçjums nodarbinâtajiem. Ir jâizpçta vismaztie negadîjumi darbâ, kuri atkârtojas vai, kurikopumâ atstâj smagas sekas.

RÎCÎBAS METODIKA

Nelaimes gadîjuma izmeklçðanas mçríisir iespçjami ticami noskaidrot apstâkïus unbîstamâs situâcijas, kas ïâvuðas tiem reali-zçties nelaimes gadîjumâ, lai, zinot faktus,varçtu sâkt noskaidrot nelaimes gadîjumacçloòus. Lai ðo mçríi varçtu sasniegt, katrâposmâ ir jâpielieto atbilstoða izpçtes metodika.Pavisam ir pieci galvenie posmi: datu savâk-ðana, datu integrçðana, cçloòu noteikðana,galveno cçloòu atlase un cçloòu izkârtoðana.

Datu savâkðana

Ðajâ posmâ tiek rekonstruçti apstâkïi "uzvietas", kas ïâvuði realizçties nelaimesgadîjumam. Ðai nolûkâ ir jâsavâc visi dati parnelaimes gadîjuma veidu, laiku, vietu,materiâlâ aìenta vai darba vietas materiâ-lajiem apstâkïiem, darba metodçm un citisvarîgi papildus dati, lai precîzi varçtu izanalizçtnotikuðo nelaimes gadîjumu.

Ir svarîgi, kaut arî nav obligâti, ka ðouzdevumu uzòçmumâ veic personas, kas labipârzina darbu un tâ parasto izpildes veidu.Vâcot nepiecieðamo sâkotnçjo informâciju,jâòem vçrâ ðâdi aspekti:

a) nevajag meklçt vainîgos. Tiek meklçticçloòi, nevis vainîgie. Ðis fakts izmeklçðanasveicçjam ir skaidri jâpaziòo visiem cilvçkiem,ar kuriem viòð tiekas;

b) akceptçt tikai pierâdîtus faktus. Ir jâsavâctikai konkrçti un objektîvi fakti, nevis pieòç-mumi, interpretâcijas vai viedokïi;

c) neizteikt kategoriskus spriedumus datuvâkðanas laikâ. Tie var izrâdîties pârsteidzîgiun nelabvçlîgi ietekmçt izmeklçðanas gaitu;

d) veikt izmeklçðanu iespçjami drîz pçcnotikuma. Tas garantçs, ka savâktie dati vairâkatbildîs nelaimes gadîjuma brîdî esoðajaisituâcijai;

e) cilvçkus, kas varçtu sniegt informâciju(cietuðo, uzòçmuma vadoðo personâlu, atbil-dîgâs personas, lieciniekus u.c.), izjautât indivi-duâli, lai novçrstu viòu savstarpçju iespaido-ðanos. Ðo cilvçku sapulcinâðana var bûtnoderîga vçlâkâ izmeklçðanas stadijâ, ja irnepiecieðams precizçt pretrunîgus viedokïus;

f) rekonstruçt nelaimes gadîjumu "uzvietas". Lai precîzi noskaidrotu, kas ir noticis,


ir svarîgi zinât darba vietu izvietojumu un darbaorganizâciju;

g) òemt vçrâ visus faktorus, kas bûtuvarçjuði ietekmçt situâciju, un analizçt visu, kassaistîts gan ar darba materiâlajiem aspektiem(maðînas, mehânismi, instalâcijas, iekârtas,darbarîki utt.), gan arî ar organizatoriskajiem(darba metodes un procedûras utt.), cilvçkurîcîbas (profesionâlâ kvalifikâcija, spçjas,izglîtîba utt.) un darba vides aspektiem (tîrîba,kârtîba, apgaismojums utt.).

Datu integrâcija

Kad par konkrçto gadîjumu ir savâkta visaiespçjamâ informâcija, jâíeras pie ðîs infor-mâcijas apstrâdes un vispusîgas novçrtç-ðanas, òemot vçrâ tâs ticamîbu un loìiskosaistîbu ar kontekstu, kas ïauj izprast nelaimesgadîjuma attîstîbu. Citiem vârdiem sakot, tiekmeklçta ticama atbilde uz jautâjumu "kas irnoticis?"

Cçloòu noteikðana

Ðâ posma mçríis ir "faktu analîze, lai uzzi-nâtu nelaimes gadîjuma cçloòus un no-skaidrotu atbildi uz jautâjumu "kâdçï tasnotika?". Cçloòu noteikðanai ir jâizmanto ðâdikritçriji:

a) cçloòi vienmçr ir aìenti, fakti vai apstâkïi,kas notikumâ eksistçjuði reâli, nevis tâdi, kasvarçtu bût bijuði. Ja par cçloòiem uzskata tos,kas ir saistîti ar labâkiem, bet neizmantotiemdarba paòçmieniem vai kaut kâ neesamîbu,ðâda situâcija uzreiz jâkoriìç ar konkrçtiempasâkumiem, kuri nepieïauj cçloòu interpre-tâciju;

b) par cçloòiem var atzît tos, kas ir pierâdîti,bet nekâdâ gadîjumâ tos, kuru pamatâ ir vienîgipieòçmumi. To nosaka nelaimes gadîjumaizmeklçðanas mçríis, kas, kâ jau minçts, irpatieso cçloòu noskaidroðana.

Lai atvieglotu cçloòu noskaidroðanu, ietei-cams analizçt atseviðíus nelaimes gadîjuma

posmus, nodalot primâros cçloòus, kas irnelaimes gadîjuma sakne, no tieðajiem iemes-liem, kas ir izraisîjuði nelaimes gadîjumu unradîjuði iespçju gût savainojumu.

Nosakot nelaimes gadîjuma cçloòus,jâpatur prâtâ, ka ïoti reti nelaimes gadîjumu irradîjis viens vai nedaudzi cçloòi – gluþi otrâdi,parasti nelaimes gadîjumiem ir vairâki cçloòi,kuri mçdz bût savâ starpâ saistîti.

Tâdçï, veicot jebkura nelaimes gadîjumaizmeklçðanu, ir jâiedziïinâs cçloòu analîzç,identificçjot daþâda veida cçloòus, kas ietek-mçjuði nelaimes gadîjuma realizçðanos,neaplûkot tos kâ neatkarîgus faktus. Cçloòi irjâanalizç kopsakarîbâs, jo daudzos gadîjumostieði to savstarpçjâ saistîbâ ir meklçjamanotikuðâ nelaimes gadîjuma interpretâcijasatslçga.

Kâ piemçrs turpmâk dotajâ tabulâ ir ietvertidaþâda veida, bet ne visi cçloòi, kas bûtujâaplûko analîtiíim padziïinâtas cçloòu analî-zes veikðanai.

NELAIMES GADÎJUMU IZMEKLÇÐANÂIR JÂVADÂS PÇC PRINCIPA,KA NELAIMES GADÎJUMAM

IR DAUDZ CÇLOÒU

IESPÇJAMIECÇLOÒI


Galveno cçloòu atlase

Analîzes rezultâtâ tiek iegûts samçrâ lielsskaits cçloòu. Tâdçï ir nepiecieðams atlasît tos,kuriem ir izðíiroða nozîme nelaimes gadîjumâ(galvenie cçloòi), nodalot tos no pârçjiemcçloòiem, kas arî lielâkâ vai mazâkâ mçrâ irveicinâjuði nelaimes gadîjumu, tomçr nav bijuðiizðíiroði (sekundârie cçloòi). Cçloòu analîzeivar izmanot 4.1. tabulu.

Ðî cçloòu atlases posma mçríis ir noskaidrotgalvenos nelaimes gadîjuma cçloòus, lai varçtuto novçrst. Lai atðíirtu, kurð cçlonis ir galvenais,

mçs varam vadîties pçc ðâdiem kritçrijiem:a) galvenie cçloòi ir tâdi, uz kuriem var

iedarboties, izmantojot socioloìiskas, tehnolo-ìiskas un ekonomiskas iespçjas, un lîdz ar tonovçrst nelaimes gadîjumu raðanos. Pargalveno cçloni nevar uzskatît tâdu, kuram ganvarçtu bût bijusi svarîga nozîme notikumâ, betuz kuru nav iespçjams iedarboties;

b) galvenajiem cçloòiem ir jâbût tâdiem,kurus likvidçjot, visos vai gandrîz visos gadîju-mos tiek novçrsts nelaimes gadîjums vai tâsekas. Tâdçï par galvenajiem nevar uzskatîtar cilvçkiem saistîtos cçloòus.

!" # $ $ $!! " %"& ' % ' !

()# **+ *, -) ./-*0. . -1 ! ! ! ! ! ! ! ! ! !

%-) * ! ! ! " ! ! !

2!" 3 !" 4-) -5+1# 1*-6

20. ! ! " " ! ! ! # " ! ! ! ! $ ! % ! ! $ ! !

2*- ! $ & & !


4.1. tabula

! ! ! ! !

! "#$ %&' ! ! " ! #"# ! $" ! ! !

" (%&'!)%&*+ ! ! # ! $ ! % " ! ! ! !

*+ ,#-( ! ! ! "

! $ ! ! # ! !

! " ! # # ! !

,.%&' /(%#,0 ! $ # ! $ # $ ! # ! & & ! ## ! # ! !

1 2

2(3 ! ! ! !

%4 /)5'03 ! ! ! ! ! !

*&*+ /#+*+03 ! ! #$ ' # ! ! $ ! !

"$#3 ! ! ##


Cçloòu izkârtoðana

Lai gan nelaimes gadîjumu izmeklçðanasgalvenais mçríis ir nelaimes gadîjumu cçloòuizzinâðana, izmeklçðanas procesam ir jâbei-dzas ar priekðlikumiem, kâdâ veidâ pçc izpçtesveicçja domâm nelaimes gadîjumus varçtunovçrst.

Tâdçï daþâdos cçloòus, kas ir devuðiiespçju notikt nelaimes gadîjumam, ir ïotisvarîgi izkârtot tâ, lai varçtu konstatçt secîbu,kâdâ jâveic korektîvie pasâkumi, lai novçrstuiespçju atkârtoties lîdzîgam nelaimesgadîjumam vai notikt citam nelaimes gadîju-mam, kuru izraisîtu tie paði faktori.

Acîmredzot, vispirms ir jâpievçrðasgalvenajai cçloòu grupai, òemot vçrâ to, kateorçtiski pietiek iedarboties uz vienu no tiem.Tomçr preventîvâ pieeja prasa pievçrsties

vairâk nekâ vienam galvenajam iemeslam(nekas tam netraucç, izòemot ekonomiskarakstura apsvçrumus).

Cçloòus, kas izraisa galîgos procesus, kasrealizçjas nelaimes gadîjumâ, mçdz dçvçt partieðajiem cçloòiem. Cçloòus, kas atrodascçloòsakarîbas saknç, sauc par primârajiemvai pamatcçloòiem. Parasti ðie cçloòi ir saistîtiar kïûdâm konstrukcijâ vai trûkumiem vadîbassistçmâ. Ir svarîgi iedarboties uz tiem cç-loòiem, kas ir daudzu anomâlu situâcijupamatâ.

!"#$ "%&! ' !"#$ " #%!() *#*# #+ (# #) +,-. *( .# +/(,- 0"%+# ,!"#$ ,!"#$+.' *+(+& ")+ ) ()1- #%!( +".+) /&1-. !"#$ (#

4.2. tabula

PRIMÂROS JEB PAMATCÇLOÒUS,KAS IR NELAIMES GADÎJUMU SAKNÇ,

PARASTI RADA TRÛKUMIVADÎBAS SISTÇMÂ

KÂ IZMEKLÇT NELAIMES GADÎJUMUS?KÂDU PROCEDÛRU IZMANTOT?

Vienas, universâlas nelaimes gadîjumuizmeklçðanas metodes nav. Jebkura metodeir derîga, ja tâ garantç nosprausto mçríu

sasniegðanu.Izmeklçt konkrçtu nelaimes gadîjumu,

akceptçjot principu, ka tam var bût vairâki


cçloòi daþâdâs jomâs, kas turklât vçl irsavstarpçji saistîti, nozîmç veikt visai sareþ-ìîtas analîtiskas darbîbas, tâpçc ir jâbûtmetodei, t.i., noteiktai procedûrai, kas vismazaptuveni nosaka, kâdi uzdevumi un kâdâsecîbâ ir veicami.

Tam, kurð veic cçloòu analîzi, ïoti varpalîdzçt instruments, kas saucas "cçloòu kokametode", kas izriet no koncepcijas par nelai-mes gadîjuma cçloòu daudzveidîbu. Cçloòukoks ir diagramma, kas atspoguïo rekonstruçtoíçdi, kâda pastâvçja pirms nelaimes gadîjuma,parâdot savstarpçjâs hronoloìiskajâs unloìiskajâs saiknes. Analîze tiek veikta, sâkotar izraisîto zaudçjumu vai pçdçjo negadîjumu,kas tiek izmeklçts, uzdod ðâdus jautâjumus:

- Kam bija jânotiek, lai izraisîtos ðisprocess?

- Vai tas bija nepiecieðams?- Vai ar to pietika? Noliedzoðas atbildes

gadîjumâ: - Kam vçl bija jânotiek?Tiek meklçti ietekmçjoðie faktori, ko sauc

par "iepriekðçjiem notikumiem". Ar iepriekðminçto jautâjumu palîdzîbu noskaidroto faktustarpâ pastâv ðâdas loìiskâs sakarîbas: íçde,konjunkcija, disjunkcija un neatkarîba.

Íçde

Faktam (X) ir bijis tikai viens iepriekðçjaisnotikums (Y) un to savstarpçjâ sakarîba irtâda, ka (X) nerastos, ja iepriekð nebûtu radies(Y). Ðo sakarîbu grafiski var attçlot ðâdi:

Konjunkcija

Fakts (X) nebûtu noticis, ja iepriekð nebûtunoticis fakts (Y), bet fakts (Y) viens pats neiz-raisîja faktu (X): lai rastos fakts (X), bijanepiecieðams, ka bez fakta (Y) rastos fakts(Z).

(X) ir divi iepriekðçjie notikumi: (Y) un (Z).Starp (Y) un (Z) pastâv konjunkcija, kas

izraisa (X), ðo sakarîbu grafiski attçlo ðâdâveidâ:

Disjunkcija

Vairâkiem faktiem (X1), (X2) ir tikai viensiepriekð noticis fakts (Y) un to sakarîba ir tâda,ka ne (X1), ne (X2) nebûtu notikuði, ja iepriekðnebûtu noticis (Y). Ja viens vienîgs fakts (Y)izraisa daþâdas sekas (X1), (X2), veidojasdisjunkcija, un ðo sakarîbu grafiski attçlo ðâdi:


Neatkarîba

Starp faktu (X) un faktu (Y) nepastâvnekâda sakarîba, tâdçjâdi (X) var rasties,nerodoties (Y) un otrâdi. (X) un (Y) nav sav-starpçji saistîti.

Process, kas sâkas ar nodarîtâ kaitçjumavai negadîjuma izpçti, turpinâs, kamçr koks irpabeigts. Tas beidzas tad, kad:

a) ir noskaidrotas primârâs situâcijas, kuruizskaidroðanai nav vajadzîgas citas iepriek-ðçjas situâcijas;

b) nepilnîgas vai nepareizas datu ievâk-ðanas gadîjumâ netiek noskaidroti iepriekðçjienotikumi, kas ir veicinâjuði konkrçtâs situâcijasraðanos.

Cçloòu koks ir shçma, kurâ grafiski tiekatspoguïoti visi noskaidrotie fakti un to sav-starpçjâs sakarîbas, kas ïauj noteikt cçloòus,ieskaitot arî ðíietami slçptos un/vai ar notikumutieði nesaistîtos, kurus iespçjams atklât un sav-starpçji saistît, pateicoties tieði ðâdam meto-diskajam procesam (skat. piemçru 4.1. att.).

CÇLOÒU KOKS ÏAUJ SAVSTARPÇJISAISTÎT NELAIMES GADÎJUMU FAKTUSUN CÇLOÒUS UN ATKLÂT PRIMÂROS

JEB GALVENOS CÇLOÒUS


! " "#

$%#&$ # "'(#) % *"$ $ $+,

-, , * .

%&

"$

*%/.%&

* 0% *%#".

" &$,%-/. *,

*% ,$ / '

"*/#& )%0,

4.1. attçls


PRAKTISKS NELAIMES GADÎJUMA IZMEKLÇÐANAS PIEMÇRS

Nelaimes gadîjuma apraksts

Angârâ, kas tiek izmantots kâ celtniecîbasmateriâlu vairumtirdzniecîbas noliktava,gatavojâs veikt darbus uz ðîfera jumta, kambija bojâtas daþas plâksnes. Ðo remontuapòçmâs veikt mûrnieks, viòam palîdzçja kâdsnoliktavas darbinieks. Viòi izmantoja metâlasastatnes, kas sastâvçja no divâm daïâm undarba platformas, kuru veidoja tikai viens dçlis.Sastatnes bija piestiprinâtas pie sienas.

Uz jumta atradâs mûrnieks un palîgs, kurðgatavojâs kâpt lejâ, lai tad, kad bûs noòemtibojâtâs plâksnes stiprinâjumi, no angâraiekðpuses bojâtâs plâksnes vietâ palîdzçtuievietot caurspîdîgu plâksni. Kad viòð gâja pajumtu, kâpjot tieði uz plâksnçm, viena no tâm

salûza, un darbinieks no 6 m augstuma iekritaangârâ, iegûstot galvaskausa pamatneslûzumu, kâ rezultâtâ iestâjâs nâve.

Papildus ziòas

Cietuðais ir 51 gadu vecs darbinieks, kasuzòçmumâ 10 gadus strâdâjis par noliktavaspalîgstrâdnieku. Darbîbas veikðanai netikaizmantoti individuâlâs aizsardzîbas lîdzekïi,netika veikti arî kolektîvâs aizsardzîbaspasâkumi, lai novçrstu kritienus no daþâdiemaugstumiem. Neviens nebija paredzçjis veiktîpaðus piesardzîbas pasâkumus, jo, kâ norâ-dîja mûrnieks, ðî darbîba vienmçr tiek veiktaðâdi.

PASÂKUMU IZSTRÂDÂÐANA UN IEVIEÐANA

Kâ jau minçts, nelaimes gadîjumuizmeklçðanas galamçríis ir likvidçt cçloòus,lai novçrstu lîdzîgu nelaimes gadîjumu atkârto-ðanos, iegûto pieredzi izmantojot preventîvopasâkumu uzlaboðanai. Lai to sasniegtu,pasâkumu izstrâdâðanas procesâ ir jâparedzdivi atðíirîgi darbîbu lîmeòi:

a) korektîvie pasâkumi, ar tiem saprototpasâkumus, lai nâkotnç novçrstu identisku vailîdzîgu nelaimes gadîjumu atkârtoðanos. Irskaidrs, ka ðâda veida pasâkumu mçríis irgalveno nelaimes gadîjuma cçloòu likvidâcija;

b) preventîvie pasâkumi, lai uzlabotu darbaapstâkïus, kontrolçjot daþâdus riska faktorus.

Padziïinâtâ izmeklçðana parâda, kaeksistç visa veida (materiâlas, organizato-riskas, strukturâlas u.c.) droðîbas problçmas,kuras dominç arî citâs darba situâcijâs, un topârzinâðana ïauj izdarît secinâjumus parvispârçjiem pasâkumiem attiecîbâ uz daþâdâmsituâcijâm.

Pasâkumu sadalîðana atkarîbâ noprioritâtçm

Kâ jau minçts, reti kuru nelaimes gadîjumuvar izskaidrot tikai ar vienu vai nedaudziemcçloòiem, drîzâk jau gluþi otrâdi, visus nelai-mes gadîjumus izraisa ar daudzu cçloòusakritîba. Tâdçï reti kad cçloòus izdosies likvi-dçt, veicot vienu vienîgu pasâkumu, drîzâk tasbûs vesels risinâjumu klâsts, no kuriem jâiz-vçlas vispiemçrotâkie. Lai garantçtu pasâ-kumu efektivitâti un operativitâti, veicamopasâkumu atlasç bûtu jâòem vçrâ ðâdi kritçriji:

a) Pasâkuma stabilitâte: tâ iedarbîba laikagaitâ nedrîkst izzust vai samazinâties.

b) Riska nepârvietoðanâs: viena riskafaktora likvidâcija kâdâ vietâ nedrîkst radît citusriska faktorus tajâ paðâ vai citâ vietâ . Jebkurðpasâkums ir jâveic, òemot vçrâ kopçjo per-spektîvu, un pirms tâ ievieðanas ir jânovçrtç,kâ tas atsauksies uz daþâdâm sistçmâm,kurâs tas tiks ieviests.


c) Iedarbîba: visiem lokâlajiem pasâ-kumiem ir ierobeþota iedarbîba. Pasâkumi, kasir vçrsti uz nelaimes gadîjumu izraisoðajiemfaktoriem, mçdz likvidçt bîstamo situâcijuiedarbîbu, nelikvidçjot paðas situâcijas. Totiespasâkumi, kas ir vçrsti uz to faktoru laboðanu,kas atrodas nelaimes gadîjuma saknç, likvidçpaðas ðîs situâcijas.

d) Uzòçmuma izmaksas: no daþâdiempasâkumiem, kas garantç atbilstoðu preven-tîvo iedarbîbu, saprotams, tiks ieviesti tiepasâkumi, kas izmaksâs mazâk. Taèu izmaksufaktors nekad nemazinâs veicamâ pasâkumapreventîvo iedarbîbu.

e) Zaudçjumi nodarbinâtajiem: jebkurðpreventîvais pasâkums bûs neefektîvs, ja târezultâtâ radîsies papildus zaudçjumi (ekono-miskie, fizioloìiskie, psiholoìiskie utt.) nodarbi-

nâtajiem. Ir jâizvairâs no jebkura pasâkuma,kura rezultâtâ palielinâs fiziskâ slodze, tiekrobotizçts darba process, samazinâs nodarbi-nâtâ personîbas apliecinâðanâs darbâ utt.

f) Izpildes termiòð: lai izvairîtos no nelaimesgadîjumu atkârtoðanâs, pasâkumi jâievieðnekavçjoties. Daþi no ierosinâtajiem pasâ-kumiem jâveic nekavçjoties, tomçr citusdaþâdu apstâkïu dçï nâkas atlikt.

Nekavçjoties ir jâievieð pasâkumi, kasgarantç "riska faktoru vai to izraisîto sekupietiekamu kontroli" un, nosakot izpildestermiòu, ir jâplâno "optimâlas riska faktorukontroles pasâkumi".

Pasâkumu secîba

Nelaimes gadîjumu izmeklçðana ir pilnîga,ja plânoto pasâkumu secîba tiktu aplûkota,òemot vçrâ divus aspektus: ievieðamo pasâ-kumu izpildes termiòus, it îpaði attiecîbâ uztiem pasâkumiem, kuru ievieðana tika atlikta,un visu veikto pasâkumu efektivitâtes kontroli.Veikto pasâkumu rezultâtâ ir jâkonstatç, kariska faktors ir likvidçts. Ja tas tâ nav, ir jâveicizsmeïoða riska faktora kontrole un galu galâjâlikvidç vai jâierobeþo sekas un to smagumapakâpe.

PREVENTÎVAJIEM PASÂKUMIEMIR JÂBÛT EFEKTÎVIEM,

TO IEDARBÎGUMS LAIKA GAITÂIR PASTÂVÎGI JÂKONTROLÇ

DARBA VIDES IEKÐÇJÂ UZRAUDZÎBA

UN DARBA VIDES RISKA NOVÇRTÇÐANA

5

Darba aizsardzîbas likums paredz, ka visosuzòçmumos ir jâorganizç darba aizsardzîbassistçma, kurâ ietilpst:

darba vides riska novçrtçðana;

darba vides iekðçjâ uzraudzîba; darba aizsardzîbas organizatoriskâs

struktûras izveidoðana; konsultçðanâs ar nodarbinâtajiem.

DARBA VIDES IEKÐÇJÂ UZRAUDZÎBA

Kârtîbu, kâdâ veicama darba vides iekðçjâuzraudzîba, tai skaitâ darba vides riskanovçrtçðana, nosaka Ministru kabineta2001. gada 23. augusta noteikumi Nr. 379"Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanaskârtîba" (turpmâk ðîs nodaïas ietvaros –Noteikumi).

Darba vides iekðçjâ uzraudzîba —uzòçmuma darbîbas plânoðana, organizç-ðana, îstenoðana un vadîðana tâ, lai garantçtudroðu un veselîbai nekaitîgu darba vidi.

Darba vides iekðçjâ uzraudzîba sastâv noðâdiem posmiem:

darba vides iekðçjâs uzraudzîbas plâno-ðana;

darba vides riska novçrtçðana; darba vides iekðçjâs uzraudzîbas îsteno-

ðana; darba vides iekðçjâs uzraudzîbas pâr-

baude un pilnveidoðana.Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas plâno-

ðana jâveic ne retâk kâ reizi gadâ. Darbadevçjam jâsastâda darba vides iekðçjâsuzraudzîbas plâns un tajâ jânorâda:

mçríi un uzdevumi nodarbinâto darbaaizsardzîbas uzlaboðanai uzòçmumâ;

mçríiem un uzdevumiem atbilstoði darbaaizsardzîbas pasâkumi;

par darba aizsardzîbas pasâkumu îsteno-ðanu atbildîgâs personas;

darba aizsardzîbas pasâkumu îsteno-ðanas termiòi;

darba vides iekðçjai uzraudzîbai nepiecie-ðamie lîdzekïi.

Darba vides iekðçjâs uzraudzîbas plâno-ðanu darba devçjs paredz un iekïauj saim-nieciskâs darbîbas plânoðanâ.

Darba aizsardzîbas un preventîvo pasâ-kumu plânoðanas sâkuma punkts ir darbavides riska faktoru noteikðana un novçrtçðana.

Darba vides riska faktoru novçrtçðana irprecîzi jâatðíir no darba analîzes. Darba

62 V nodaïa. DARBA VIDES IEKÐÇJÂ UZRAUDZÎBA UN DARBA VIDES RISKA NOVÇRTÇÐANA

analîze paredz vispusîgu pieeju jautâjumamun pievçrð uzmanîbu visa veida darba apstâkïuuzlabojumam, ietverot daþâdus aspektus undaþâdus specifiskus mçríus, piemçram, uzla-bot veicamâ darba kvalitâti un efektivitâti,vienkârðot uzdevumus utt.. Savukârt darbavides riska novçrtçðana ir saistîta ar darbânodarîto kaitçjumu novçrðanu un samazinâ-ðanu.

Lai uzsâktu riska faktoru sâkotnçjo novçrtç-ðanu, vispirms jâizstrâdâ darbîbas plâns unjâparedz atbilstoði materiâlie lîdzekïi un cilvçkuresursi, lai to laikâ paveiktu. Jâòem vçrâ ðâdiaspekti:

mçríi un vçlamie rezultâti; nepiecieðamie lîdzekïi; atbildîgâs personas; nodarbinâto un viòu pârstâvju lîdzdalîba; darbîbas sfçra, darba vietas, darba uzde-

vumi un novçrtçðanai nepiecieðamâiedziïinâðanâs pakâpe;

kritçriju un metodikas noteikðana; darbîbas un izmantojamo procedûru

plânoðana; secîba un kontrole.Veicot darba vides iekðçjo uzraudzîbu,

darba devçjs nosaka darba vietâs pastâvoðosdarba vides riska faktorus un veic darba videsriska novçrtçðanu, nosakot tos riska faktorus,kurus nepiecieðams novçrst vai samazinât.

Novçrtçjot darba vides risku, darba devçjsòem vçrâ:

darba vides riska iestâðanâs varbûtîbas(ilguma, bieþuma) un riska seku sma-guma pakâpi;

pastâvoðo mijiedarbîbu starp nodarbi-nâtajiem un viòu veicamajâm darbîbâmuzòçmumâ;

citu personu (piemçram, citu uzòçmumunodarbinâto, apmeklçtâju, studentu,ârstniecîbas iestâdes pacientu, klientu)klâtbûtni darba vietâ.

Noteikumi nosaka, ka darba devçjam jâpie-vçrð îpaða uzmanîba (jâveic papildus riskanovçrtçðana) darbam, kuru veic grûtnieces unsievietes pçcdzemdîbu periodâ lîdz vienam

gadam, bet, ja sieviete baro bçrnu ar krûti, –visâ baroðanas laikâ.

Veicot darba vides risku novçrtçðanu, irjânosaka tie riska faktori, kas ir potenciâlibîstami nodarbinâto droðîbai un veselîbai.Daþreiz, kad nevar droði atbildçt par to, vaikâds no riska faktoriem apdraud nodarbinâtoveselîbu un pârsniedz pieïaujamâs robeþvçr-tîbas vai nç, ir jâveic kaitîgo faktoru mçrîjumi.Mçrîjumu rezultâtus òem vçrâ, plânojot darbaaizsardzîbas pasâkumus. Mçrîjumus veicakreditçta testçðanas laboratorija, izòçmumagadîjumos, kas ir noteikti normatîvajos aktos,mçrîjumus var veikt arî kompetenti speciâlistiizmantojot kalibrçtu aparatûru.

Balstoties uz darba vides riska novçrtç-ðanas rezultâtiem, darba devçjs:

nosaka tâs darba vietas, kurâs pastâvdarba vides risks un kur jâveic darbaaizsardzîbas pasâkumi;

nosaka darba aizsardzîbas pasâkumus,to îstenoðanas termiòus un atbildîgos;

sastâda to profesiju (amatu) un darbavietu sarakstu, kurâs nodarbinâtâ vese-lîbas stâvokli ietekmç vai var ietekmçtveselîbai kaitîgie darba vides faktori,kurâs nodarbinâtajiem darbâ ir îpaði ap-stâkïi un kurâs nodarbinâtie ir pakïautiîpaðam riskam, atseviðíi norâdot ðonodarbinâto aizsardzîbai paredzçtosdarba aizsardzîbas pasâkumus (arînepiecieðamos individuâlos aizsardzîbaslîdzekïus).

Darba devçjam regulâri jâseko darbaaizsardzîbas pasâkumu savlaicîgai izpildei unjâpârbauda to efektivitâti. Darba devçjam irjâseko, lai risks netiktu pârnests uz citu vietuvai pçc veiktajiem darba aizsardzîbas pasâ-kumiem netiktu radîts cits risks.

Veicot regulâras darba vides iekðçjâsuzraudzîbas pârbaudes un atklâjot kâdusfaktorus, kas var radît riskus darbiniekudroðîbai un veselîbai, darba devçjam jâveicizmaiòas darba vides iekðçjâs uzraudzîbasplânâ un jâpilnveido darba vides iekðçjâsuzraudzîbas sistçma.

V nodaïa. DARBA VIDES IEKÐÇJÂ UZRAUDZÎBA UN DARBA VIDES RISKA NOVÇRTÇÐANA 63

Darba aizsardzîbas likumâ ir noteikts, kadarba devçjs var piesaistît darba aizsardzîbassistçmas izveidei un uzturçðanai kompetentuinstitûciju vai kompetentus speciâlistus, jauzòçmumâ nevar izveidot darba aizsardzîbasorganizatorisko struktûru. Darba devçjamobligâti bûs jâpiesaista kompetentâs institû-cijas atseviðíos komercdarbîbas veidos, kurusnoteicis Ministru kabinets.

Darba devçjam ir jâsniedz kompetentajaiinstitûcijai vai kompetentajiem speciâlistiemnepiecieðamâ informâcija par darba vides riskafaktoriem un darba aizsardzîbas pasâkumiemuzòçmumâ un darba vietâs. Kompetentuspeciâlistu vai kompetentas institûcijasiesaistîðana uzòçmuma darba vides iekðçjâuzraudzîbâ nemazina darba devçja atbildîbupar darba aizsardzîbas prasîbu ievçroðanu.

Noteikumi nosaka, ka pçc darbavietusâkotnçjâs riska novçrtçðanas, darba devçjamjâveic regulâra darba vides riska novçrtçðana,ne retâk kâ reizi gadâ, kâ arî:

uzsâkot citu darbîbas veidu; ja ir raduðâs pârmaiòas darba vidç

(piemçram, mainîjuðies darba procesi,metodes, darba aprîkojums, vielu unproduktu izmantoðana vai raþoðana,bûtiski pârkârtota darba vieta);

ja konstatç apstâkïu pasliktinâðanosdarba vidç vai neatbilstîbu normatîvajosaktos noteiktajâm prasîbâm;

citâ termiòâ, ja normatîvajos aktos parkonkrçtu darba vides riska faktoru(piemçram, par troksni, darba videsgaisu) ir noteikts savâdâk.

Jebkurâ gadîjumâ ir nepiecieðamsperiodiski pârbaudît darba apstâkïus, jouzòçmçjdarbîbas dinamika veicina pakâ-peniskas nelielas izmaiòas, kas ir ðíietaminesvarîgas, bet kas kopumâ var bûtiski mainît

RISKA FAKTORU SÂKOTNÇJÂNOVÇRTÇÐANA ÏAUJ SAMAZINÂT UNKONTROLÇT TOS RISKA FAKTORUS,KURUS NAV IESPÇJAMS NOVÇRST

sâkotnçjos apstâkïus. Ja veicot periodiskasdarba vides iekðçjâs uzraudzîbas pârbaudesuzòçmumâ konstatç, ka preventîvie pasâkumiir nepiemçroti vai nepietiekami, vai arî obligâtoveselîbas pârbauþu laikâ ir atklâts kaitçjumsnodarbinâto veselîbai, ieteicams pârskatîtsâkotnçjo riska novçrtçjumu.

Riska faktoru novçrtçðanâ piedalâs kompe-tents personâls. Speciâlistiem, kas veiks darbavides riska novçrtçðanu, ir jâbût apmâcîtiemdarba aizsardzîbas jautâjumos saskaòâ arnormatîvo aktu prasîbâm par apmâcîbu darbaaizsardzîbâ. Speciâlistiem ir jâpârzina raþoða-nas process, daþâdi veicamie uzdevumi untajos ietilpstoðie riska faktori, kâ arî to novçr-ðanas pasâkumi. Veicot riska novçrtçjumu, irieteicams norâdît, kâdas pakâpes preventîviepasâkumi ir jâveic atbilstoði riska seku sma-guma pakâpei un vai ir nepiecieðams veiktdarba vides mçrîjumus.

Kompetento institûciju un kompetentospeciâlistu pakalpojumi var tikt piesaistîtiuzòçmumam arî atbilstoði tam, cik detalizçtuun smalku darba vides risku novçrtçðanuuzòçmumâ paredzçts veikt. Ïoti svarîgi, lairisku novçrtçðanâ piedalîtos arî darba videsriska faktoriem pakïautie nodarbinâtie, jo viòuviedoklis un pieredze var bût ïoti nozîmîgi.Neaizmirsîsim, ka nodarbinâtie vislabâkpârzina sava darba apstâkïus.

Ja riska faktoru novçrtçðanu ir veikusikvalificçtu speciâlistu komanda saskaòâ aratzîtu metodiku, tas garantç rezultâtu ticamîbu.Lai nodroðinâtu kvalitâti, riska faktorunovçrtçðana jâveic pa posmiem.

Pirmajâ posmâ ir jânosaka potenciâlie riskafaktori un apstâkïi, kâdos tie izpauþas, kâ arîjânosaka, kurus darbiniekus ðie riska faktoriapdraud. Nâkamais posms ir riska faktorunovçrtçðana atbilstoði attiecîgajiemtehniskajiem kritçrijiem, kas dod iespçjuizvçlçties vispiemçrotâkos preventîvos pasâ-kumus.

Gadîjumos, ja darba vides risku novçrtç-ðanâ noskaidrojas, ka jâveic preventîvie pasâ-


kumi, precîzi ir jânosaka situâcijas, kurâs irnepiecieðams:

a) ar preventîviem pasâkumiem novçrst vaisamazinât risku tâ izcelðanâs avotâ, veiktorganizatoriskos, kolektîvos un individuâlosaizsardzîbas pasâkumus, nodarbinâto apmâ-cîbu un informçðanu;

b) periodiski kontrolçt darba apstâkïus,darba organizâciju un paòçmienus, kâ arînodarbinâto veselîbas stâvokli.

Ir svarîgi, ka preventîvie pasâkumi, kurusnepiecieðams veikt katra konkrçtâ riska faktoranovçrðanai, ietver ne tikai droðîbu, bet arînodarbinâto informçðanu un apmâcîbu, kâ arîorganizatoriskos un kontroles aspektus, kasnodroðina preventîvo pasâkumu efektivitâti unsavlaicîgu îstenoðanu.

Riska novçrtçðanas metodika ir atkarîga noiekârtâm, procesiem un novçrtçðanas konkrç-tajiem mçríiem. Sâkumâ vienmçr ir ieteicamsizmantot vienkârðas un vispârçjas metodes,kas ïauj pakâpeniski tuvoties faktiskajaisituâcijai, kura ir jânovçrtç un jâkontrolç.

Novçrtçðanu vislabâk ir sâkt ar dokumentuizpçti un agrâk darbâ nodarîto kaitçjumuanalîzi. Svarîga ir arî noteikumu un normu,iekârtu raþotâju lietoðanas un tehniskâsapkopes instrukciju, esoðo darba procedûru

un pareizas tehnoloìijas ievçroðanas utt.salîdzinoðâ analîze un pârbaude.

Jâòem vçrâ, ka arî paði nodarbinâtie, kasir pakïauti daþâdiem riska faktoriem, izmantojotvienkârðas metodes, var palîdzçt novçrtçt riskafaktorus, apzinâties to svarîgumu un attiecîgirîkoties.

Parasti vispârçjâs novçrtçðanas metodesïauj noteikt uzòçmuma darba vietas aprîko-juma un darba vides saistîbu ar daþâdu pare-dzamu risku faktoriem, piemçram, nelaimesgadîjumu atkarîbu no darba vietâm, darbaaprîkojuma, izmantotajiem materiâliem utt.,arodslimîbu attîstîbas atkarîbu no darba videsapstâkïiem, fiziskâ un garîgâ noguruma atka-rîbu no ergonomiskajiem apstâkïiem un nodar-binâto neapmierinâtîbas saistîbu ar darbaorganizâciju.

Turklât ar ðâdâm metodçm var atklât unatrisinât daudzas bieþi sastopamas problçmasun lîdz ar to samazinât dârgâku metoþu izman-toðanu. Dârgâkas metodes parasti ir sareþ-ìîtâkas un paredzçtas izmantot situâcijâs,kuras nosaka normatîvie akti vai nepiecieða-mîba veikt padziïinâtu situâcijas analîzi.

RISKA NOVÇRTÇÐANAIR JÂVEIC ATTIECÎGAJÂ JOMÂKVALIFICÇTAM PERSONÂLAM

AR VIENKÂRÐÂM NOVÇRTÇÐANASMETODÇM IEGÛST VISPÂRÇJU

PRIEKÐSTATU PAR SITUÂCIJU UNRISKA FAKTORU NOVÇRÐANU,

LAI NEPIECIEÐAMÎBAS GADÎJUMÂVÇLÂK VARÇTU VEIKT

PADZIÏINÂTU NOVÇRTÇÐANU

NELAIMES GADÎJUMA RISKA NOVÇRTÇÐANA

Nelaimes gadîjumu darbâ izraisa notikumuvirkne, kuri rodas noteiktos apstâkïos, pastâvotnoteiktiem riska faktoriem. Par nelaimesgadîjuma riska faktoru var nosaukt "jebkurupriekðmetu, vielu, enerìijas veidu vai darbaorganizâcijas îpatnîbu, kas var veicinât darba

nelaimes gadîjuma raðanos vai padarîtsmagâkas nelaimes gadîjuma sekas".

Nelaimes gadîjuma risku nosaka divibûtiski faktori: iespçjamais kaitçjums unrealizçðanâs iespçja. Abus ir grûti precîzinovçrtçt, bet eksistç paòçmieni, kas to ïauj


veikt diezgan efektîvi.Ikvienu nelaimes gadîjumu izraisa virkne

savstarpçji saistîtu cçloòu, var pat apgalvot,ka, pastâvot noteiktiem riska faktoriem,gaidâmais iznâkums bûs atðíirîgs, jo faktorukombinâcijas var bût daþâdas. Tâ, piemçram,ja kodîgu vielu pârlieðana netiek veikta droðosapstâkïos, var rasties nopietns kaitçjums acîm,var gût daþâdas pakâpes apdegumus uzrokâm, vai arî abas lietas var notikt reizç.Katram no ðiem nelaimes gadîjumiem var bûtdaþâdas sekas, un katram no tiem var bûtdaþâdas iespçjas realizçties.

Tâdçï, veicot riska novçrtçðanu, vispirmsir skaidri jâzina, ko mçs vçlamies noskaidrot:analizçt nelaimes gadîjuma noteiktas sekas,piemçram, tâs, kurâm ir vislielâkâ iespçjamîbarealizçties, vai vissmagâkâs sekas, kâdasvarçtu rasties un kuras nepiecieðams izzinât,lai arî ðo seku îstenoðanâs iespçja bûtu mazâ-ka, vai visbeidzot analizçt visus iespçjamosnelaimes gadîjumus, kas var rasties noteiktâsituâcijâ. Pçdçjâ gadîjumâ nelaimes gadîjumarisku nosaka, summçjot daþâdas paredzamassekas un to realizçðanâs iespçjas. Vai citiemvârdiem:

Nelaimes gadîjuma risks = 3 PiC

i

kur: Ci = noteikta nelaimes procesa galîgâs

sekas;P

i = nelaimes gadîjuma galîgo seku realizç-

ðanâs iespçja.

Pastâvot parastâm briesmâm, ko rada kâdadarbîba, kurâ cçloòa un seku savstarpçjâsakarîba ir elementâra un nelaimes gadîjumaattîstîbas process ir samçrâ neilgs, mçdzizmantot vienkârðotas novçrtçðanas sistçmas,izpçtot visvairâk iespçjamâs sekas. Sekuiespçjamîbas novçrtçðanu var atvieglotstatistika par lîdzîgiem nelaimes gadîjumiemtajâ paðâ uzòçmumâ vai darbîbas sektorâ.

Darba iekârtâs mainîgo lielumu sareþìîtîba,paða procesa un iekârtas sareþìîtîba un lîdzar to iespçja rasties daþâdiem defektiem unkïûmçm, nosaka, ka ir jâizmanto tâdas novçr-

tçðanas metodes kâ notikumu koki un kïûmjukoki, kas dod iespçju atveidot iespçjamosnelaimes gadîjuma norises posmus, beigâsnonâkot pie noteiktiem nevçlamiem starpnoti-kumiem vai galîgâ notikuma (nelaimes gadîju-ma), kuriem parasti ir smagas sekas, un novçr-tçt to iespçjamîbu. Zinot saistîbu starp galve-najiem cçloòiem vai kïûdâm, kas ir izraisîjuðinelaimes gadîjumu, ir iespçjams noteikt arînelaimes gadîjumu realizçðanâs iespçjamîbu.

Ja vienlaikus tiek pieïautas trîs kïûdas k1,

k2, k

3 iespçjamîbu situâcijâs I

1, I

2 un I

3, tad

nelaimes gadîjuma varbûtîba ir ðo trîsiespçjamîbu rezultâts.

k1, k

2 un k

3 = Nelaimes gadîjums

I1 x I

2 x I

3 = I

nel. gad.

Lai preventîvâ darbîba bûtu efektîva,jâizvçlas tie cçloòi, kurus var novçrst visvien-kârðâk, lîdz ar to nodroðinot, ka nelaimes gadî-jums nenotiks. Tâdçjâdi, pilnîbâ novçrðot kâduno minçtajiem cçloòiem, piemçram, k

2, atbil-

stoðâ iespçjamîba I2 lîdzinâsies nullei. Lîdz ar

to trîs iespçjamîbu iznâkums bûs nulle, unnelaimes gadîjums nenotiks.

Ir jâòem vçrâ iespçjamîba, ka nodarbinâtaisir pakïauts nevçlamai darbîbai, kas var radîtkaitçjumu veselîbai. Piemçram, noplûstot tok-siskai gâzei, iespçjamîba, ka nodarbinâtaisakûti saindçsies, bûs tad, ja pastâv minçtâsnoplûdes iespçjamîba un iespçjamîba, kanodarbinâtais noteiktu laiku tiks pakïauts ðîsgâzes iedarbîbai. Bez tam, lai novçrtçtu, kâdassekas var bût toksiskas gâzes ieelpoðanai, irjâzina ieelpotâs gâzes daudzums, tas ir, noplû-des izraisîtâs gâzes koncentrâcija apkârtçjâvidç, un laiks, cik ilgi tâ ir ieelpota.

Visus riska faktorus ir iespçjams novçrtçtun samazinât, ja izmanto pietiekami daudzresursu (cilvçkus, paðaizliedzîbu, materiâlusutt.), taèu resursi vienmçr ir ierobeþoti. Tâdçïatbilstoði zinâtnes prasîbâm un nepiecieða-mîbai padziïinât analîzi, kâ arî atkarîbâ no pare-dzamo risku veidiem un to nozîmîguma irjâizvçlas vispiemçrotâkâ metode. Darba vides


riska faktoru novçrtçðanâ, ieteicams vadîtiespçc atzîtâm rokasgrâmatâm.

Novçrtçðanas metodesNelaimes gadîjuma riska novçrtçðanas

metodes var iedalît trîs lielâs grupâs. Pirmajâgrupâ ietilpst kvalitatîvâs metodes, kas,galvenokârt, palîdz noskaidrot to, kas varnotikt, ja realizçjas riska faktori, kâ arî tocçloòus. Lai gan ðîs metodes neparedz izvçrtçtseku apjomu un to realizçðanâs iespçjamîbu,vienmçr ir nepiecieðams òemt vçrâ vismaz abuminçto râdîtâju aptuveno lielumu, kas, kâ jauminçts, ir svarîgi, lai varçtu noteikt riska faktoruun lîdz ar to arî darbîbu prioritâtes (skat.piemçru 5.1. tabulâ).

Otrâ metoþu grupa ir daïçji kvantitatîvâs jebpuskvantitatîvâs metodes. To pamatâ ir ana-lizçto situâciju râdîtâji, ar kuriem arî var veiktklasifikâciju un noteikt rîcîbas plânu. Ar punktusistçmas palîdzîbu, daþâdiem paredzamiemriska faktoriem iespçjamâ draudu situâcijâpieðíirot noteiktu punktu skaitu, var noskaidrotiespçjamo riska lîmeni. Parasti ðâdas metodes

ietvaros izmanto kontrolanketas, kas atviegloesoðo riska faktoru identificçðanu un to nozîmî-guma novçrtçðanu.

Treðâ grupa ir kvantitatîvâs metodes. Tâsir jâizmanto tad, ja nelaimes gadîjumiem varbût smagas sekas. Tâs palîdzçs novçrtçt gannotikumu iespçjamîbu, gan tam sekojoðonotikumu iespçjamîbu, kas gala rezultâtâ varizraisît nelaimes gadîjumu. To mçríis ir pâr-baudît, vai veiktie preventîvie pasâkumi irpietiekami vai arî ir nepiecieðams ieviestnoteiktas korekcijas vai uzlabojumus (skat.piemçru 5.2. tabulâ).

Konkrçtâs metodes izvçle ir atkarîga nonovçrtçðanas mçría, riska veida, analizç-jamâs situâcijas un no tâ, cik detalizçtai ir jâbûtanalîzei. Jebkurâ gadîjumâ daþâdas metodesviena otru papildina, nevis izslçdz.

AR NOVÇRTÇÐANAS KVANTITATÎVAJÂMMETODÇM IR IESPÇJAMS MAKSIMÂLI

PRECÎZI NOVÇRTÇT NEVÇLAMONOTIKUMU IESPÇJAMÎBU

!"!#!$%!

&'!()*$+!

*$ !"!"* ,&"-+

!.!"*/0+1!2 $!#!

#!$%! "2&-/0

*/,(+(,'!

&!,&"

3.(*(%*/,(*2

&!,&"02!$ /!0"+

!$"* ! 45#0+!

.!#5 !"!$!(*$,1* .6!$ $*,+

- 7!(*220(.!0

'&* !"!

(!2!"#- !",2

!(*$! '!2!(.-$ !"!

45+2, &$*62!'!, !082(,(+&$!($,1"#!$%*/,2

.(-/,"*262 22(-+!

"2(!'-(!0(*+,(2*."('!(*$!

#!$%", !"!222(-+01!(.$*(2

$!(*$! '!

5.1. tabula


Kâ jau minçts, novçrtçðanas metodes varbût vienkârðotas vai sareþìîtas. Vienkârðotâsmetodes dod vispârçju priekðstatu par situâcijuun ir îpaði derîgas parasto risku gadîjumos, kadsakarîba starp cçloòiem un sekâm skaidra unizpauþas nekavçjoties, piemçram, analizçjot

iespçjamu nokriðanu lîdzenâ vietâ, ja ceïâ irkâdi materiâli ðíçrðïi. Turpretî kompleksâsmetodes ir izmantojamas dziïâkas analîzesveikðanai vai arî gadîjumâ, ja pirmajâ acuuzmetienâ nav saskatâma daþâdu riskafaktoru savstarpçjâ saistîba vai sakarîba.

VIENKÂRÐOTAS NOVÇRTÇÐANAS METODES

ar to noteikt prioritâtes, lai vienotos par rîcîbasprogrammu.

Vienkârðotâ metode nosaka klasifikâcijaskritçrijus gan attiecîbâ uz nelaimes gadîjumaradîto kaitçjumu, gan arî attiecîbâ uz tâ iespç-jamîbu. No to savstarpçjâs saistîbas varamizdalît daþâdas riska situâcijas, lai prioritârâsecîbâ varçtu piemçrot korekcijas pasâkumus.Kâ jau minçts iepriekð, katram novçrtçtajamriska faktoram jânosaka daþâdi preventîvopasâkumu veidi (skat. 5.4. tabulu).

!" #"$! %& ' () ' %

*! "+,- . / %)0 &) & )

*++,$! *1$! .$! 2$"-3 24! .5,- 66666666666666666666666666666666666666666789

!" *":- 2$2; 666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666<=

!"4!" >"! !" #"$! 666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666666 =0?98 %) @ 666A0 & ' / & &

Lai klasificçtu nelaimes gadîjuma riskafaktorus atbilstoði to nozîmîgumam un iegûtuobjektîvus rezultâtus, ir ieteicams noteikt ganpaða kaitçjuma, gan arî tâ realizçðanâs iespç-jamîbas pakâpes ikvienam riskam (briesmâm)vai risku (briesmu) kopumam, kuri varçtu savâstarpâ saistîties (skat. 5.3. tabulu).

Ar ðâdu trîs pakâpju klasifikâcijas palîdzîbu,kas zinâmâ mçrâ ir subjektîva, tomçr pietie-kami precîza, ja vien cilvçki, kas veic novçrtç-ðanu, ir atbilstoði apmâcîti, var iegût attiecîgoriska faktoru izkârtojumu un klasifikâciju un lîdz

5.2. tabula


!" # $ "$ ! % & & & # "'& $ "

" ( " ) " " ( " $ )

! "

# # $

% " $ " & "

" $ " '

5.4. tabula

5.3. tabula


!

" # $ %& '& & & ( & $

" ) % & $

*

+

,

-

.

/

0

1" 2" 3" 24" 2" 5" " " '" "

6 %

5!

7

" ) "

* %

*

!%#

#8#


Novçrtçðana ar pârbauþu anketâmKontroles lapas jeb pârbauþu anketas ir

noderîgs instruments, lai pârbaudîtu normatîvoaktu ievçroðanu vai konstatçtu novirzes noparedzçtâ. Tâs var izmantot jebkurâ projektaposmâ, lai nodarbinâtais varçtu novçrtçtbîstamas situâcijas vai trûkumus, lai analizçtugan iekârtu konstrukciju un dizainu, gan iekârtuapkopes un kontroles programmas utt.

Anketu nozîme integrçto preventîvo pasâ-kumu programmâs aizvien palielinâs, iesaistotdaþâdas uzòçmuma nodarbinâto grupas viòudarbavietu apstâkïu analîzç.

Pârbaudes anketas izstrâdi var veiktkompetento institûciju eksperti, kas pârzina

pârbaudâmo aprîkojumu, iekârtas vai proce-sus. Ja pirms to izstrâdâðanas viòu rîcîbâ bûsnoteikumi un pârbaudâmajai situâcijai piemç-rojamie tehniskie normatîvi (standarti), tasveicinâs ðo anketu kvalitâti. To galvenâ priekð-rocîba ir tâ, ka anketas prot izmantot apmâcîticilvçki, kas ne vienmçr ir specializçjuðiespreventîvo pasâkumu veikðanâ.

!"# $ %&'(')""$ "(*#$

+

,-

. -/

-

0-

"-0

121+"$ 3 $

PÂRBAUDES ANKETASIR NODERÎGS INSTRUMENTS

PERSONÂLA IESAISTÎÐANAI VIÒUSAPDRAUDOÐO RISKA FAKTORUIDENTIFICÇÐANÂ UN ANALÎZÇ


Anketâ jâuzskaita un jâapraksta riskafaktori, kuri varçtu bût sastopami situâcijâ, kuruparedzçts sistemâtiski izanalizçt. Tos varsagrupçt èetros blokos, kurus grafiski attçlodiagrammâ, ko sauc par cçloòu un seku jebzivs asakas diagrammu, kuras daþâdajosatzaros ir atspoguïoti riska faktori un apakð-faktori, kas ir obligâti jâòem vçrâ, veicot cçloòuanalîzi.

Èetri minçtie bloki attiecas uz materiâlajiemfaktoriem (bîstamas vielas, instalâcijas, maðî-nas un iekârtas, instrumenti u.c.), fiziskoapkârtni un vidi (apgaismojums, kârtîba, tîrîbau.c.), nodarbinâto personiskajâm îpaðîbâm(spçjas, pieredze u.c.) un visbeidzot uz orga-nizâciju (apmâcîba, darba procedûras u.c.).

Izmantojot ðo cçloòu un seku analîzesmetodi, darba grupa noskaidro iespçjamonelaimes gadîjumu riska faktorus. Tâdçïkontrolanketu ieteicams sastâdît atbilstoði ðîsdiagrammas struktûrai (skat. 5.1. attçlu).

Lai gan kontrolanketas galvenais uzde-vums ir palîdzçt noskaidrot novirzes, to zinâmâveidâ var izmantot arî kâ aptuvenas novçrtç-ðanas instrumentu, ja ir izstrâdâta riska faktoruklasifikâcijas sistçma atbilstoði to nozîmî-gumam, mçìinot tajâ iekïaut riska faktoruiespaidu uz iespçjamâ nelaimes gadîjumasekâm un tâ iespçjamîbu.

Turpinâjumâ ir dots tipveida kontrolanketasparaugs nelaimes gadîjuma riska faktorunovçrtçðanai, strâdâjot ar darbarîkiem, kas

òemts no materiâla "Darba apstâkïu novçr-tçðana mazajos un vidçjos uzòçmumos".Saskaòâ ar ðo metodi riska faktorus iedalanovçrðamos un nenovçrðamos atkarîbâ no todalîbas iespçjamo nelaimes gadîjumu realizç-ðanâs procesâ, kas konkrçtajâ gadîjumâ irsasitumi vai ievainojumi, ko var iegût, strâdâjotar darba rîkiem. Savukârt atbilstoði atklâto riskafaktoru kopumam visa situâcija tiks uzskatîtapar novçrðamu (ja visi atklâtie riska faktori tiekuzskatîti par novçrðamiem), nenovçrðamu(ja daþi atklâtie riska faktori ir klasificçti kânenovçrðami) vai pilnîgi nenovçrðamu (ja iratklâts, ka vairâk nekâ 50% riska faktoru tiekuzskatîti par nenovçrðamiem). Ðî novçrtçðanâiegûtâ nenovçrðamîbas pakâpe apvienojumâar pakïautîbas pakâpi attiecîgo riska faktoruiedarbîbai ïauj viegli noskaidrot riska faktoruiespçjamîbas lîmeni. Jâòem vçrâ, ka riskafaktora realizçðanâs iespçjamîbas novçrtç-ðana nav viegls uzdevums, ja mûsu rîcîbâ navstatistiskâs pieredzes vai metodes, kas toatvieglotu. Pârbaudes anketas, kuru pielieto-ðana kïûst arvien izplatîtâka, var izmantot gannelaimes gadîjuma riska faktoru, gan arî cituriska faktoru veidu kontrolei.

CÇLOÒU UN SEKU DIAGRAMMA IRIESPÇJAMO NELAIMES GADÎJUMU UNTO CÇLOÒU ANALÎZES PAMATMETODE


!" !

5.1. attçls


! " #

$ " %#

&'# #( ) * % ( * ##

+

%

, # %

(

- .# ###

#

/ # % %#

0% # %#

1 2. # # % % ( #

" %

345670 40869:&


NOVÇRTÇÐANA, IZMANTOJOT NOTIKUMU KOKU

lajâm" droðîbas sistçmâm, lai izvairîtos noievçrojamâm negatîvâm sekâm. Tâdçï ierosi-nâtâjnotikumi jâatðíir no citiem notikumiem,kas ir ierosinâtâjnotikumu sekas.

Droðîbas funkcijas ir jâdala divâs daïâs:pirmâs ir tâs, kas ietilpst "frontâlajâs" sistçmâs(tâs ir pirmâs reaìçðanas sistçmas). Pie otrâsgrupas pieder funkcijas, kuras ietilpst "dublç-joðajâs" sistçmâs, kuras sâk darboties, laigarantçtu "frontâlo" sistçmu efektivitâti vaigadîjumâ, ja tajâs rodas kïûmes.

Lielâkâ daïa darba aizsardzîbas funkciju vartikt klasificçtas kâ pareizas, ja tâs nodroðinaatbilstoðu rezultâtu, vai kâ nepareizas, jarezultâts nav adekvâts. Analîtiíim ïoti rûpîgijâizstrâdâ visu plânotie darba aizsardzîbaspasâkumi hronoloìiskâ un loìiskâ secîbâ,vajadzîbas gadîjumâ òemot vçrâ arî cilvçkuiejaukðanos.

Koka grafiskajâ attçlojumâ tiek ievçrotaparedzamo notikumu hronoloìiskâ attîstîba,sâkot ar to notikumu, kurð uzskatâms parierosinâtâju. Horizontâlajâ augðçjâ lînijânorâda daþâdos darba aizsardzîbas pasâ-

!"! #$ %$ #&$ ## '$ ($ )$ *$ +$ %$ ,$ -.

/0" 1

23

423

Nelaimes gadîjuma riska faktoru analîze ar"koku" palîdzîbu ir ïoti izplatîta gan rûpnieciskâsdroðîbas, gan darba aizsardzîbas jomâ, jo tasïauj secîgi sakârtot daþâdu darba vides riskafaktoru un faktu vai apstâkïu virknes, kasnoved pie nevçlama gala rezultâta – nelaimesgadîjuma.

Notikumu koks ir vienkârðs riska faktorukvalitatîvâs un kvantitatîvâs analîzes paòç-miens, kas ïauj izpçtît iespçjamos nelaimesgadîjumus izraisoðo procesu secîbu, sâkot jauar paðâm pirmajâm nevçlamajâm norisçm, untâdçjâdi dod iespçju pârbaudît esoðo preven-tîvo pasâkumu efektivitâti.

Pirms ðâda veida izpçtes uzsâkðanas irnepiecieðams, lai bûtu pabeigta riska faktorusâkotnçjâ analîze un lai analizçjamajâ konkrç-tajâ fiziskajâ apkârtnç jau bûtu galvenie dro-ðîbas elementi, jo ar notikumu koku ir iecerçtspârbaudît, kâ sistçma ar saviem preventîvajiempasâkumiem var reaìçt uz iespçjamajiemtrûkumiem vai ierosinâtâjnotikumiem.

Ierosinâtâjnotikumi ir atbilde uz kïûdâm, un,ja tâdas ir pieïautas, ir jâreaìç ar t.s. "frontâ-


! "#$!$ %&'(&

)*

$+,-. %&'(/

)*

01#"21 3 45,-$ %&'(6

)*

.7 $+,-. 5 %&'(8

)*

0$+,-. ! 1! %&'(9

)*

( + ) : ) ; ( 0) ; ) 3 ( : ) ; ) 5 ( 0 : < ( 0 ): < : ; ; =

kumus un vçrâ òemamos apstâkïus paredza-majâ hronoloìiskajâ secîbâ, kas koka augðanâsakrît ar sazarojumiem, kur pozitîva reakcijapârvçrðas augðupejoðâ vertikâlâ lînijâ unnegatîva – lejupejoðâ lînijâ, lai pçc tam turpinâ-tos horizontâli pa katru no nâkamajiem zari-òiem. Koks nobeidzas ar daþâdâm panâkumuvai neveiksmju situâcijâm (skat. 5.6. tabulu).

Katrai koka daïai atbilst kâda notikumaiespçjamîba. Tâdçjâdi katrâ sazarojumâpanâkumu vai neveiksmju iespçjamîbu summalîdzinâsies 1. Lai noskaidrotu iespçjamo kïûmikatrâ sazarojumâ, ir jâizmanto datu avoti(agrâko nelaimes gadîjumu un negadîjumusaraksti un dati, iekârtu tehniskâs apkopesreìistri, uzticamas datu bâzes, kuru kompo-nenti ir iegûti specializçtâ bibliogrâfijâ vai ko irpiegâdâjuði iekârtu vai to sastâvdaïu raþotâji)un paðu pieredze.

Daþos gadîjumos, vai nu tâdçï, ka navprecîzu datu vai arî, ja ir tikai viens orientçjoðs

kvantitatîvais lielums, iegûtajiem datiem bûsaptuvena vçrtîba. Tomçr ðâda informâcija irnepiecieðama, ja patieðâm ir vçlçðanâs no-skaidrot nevçlamos notikumus, ko var izraisîtkâds sâkotnçjais notikums, un, òemot vçrâðâdas iespçjamîbas, nonâkt pie gala iespçja-mîbas, ka notiks kaut kas nekontrolçjams.Tâlâk ir parâdîta iespçjamîbu subjektîvo unskaitlisko lielumu saistîba (skat. 5.5. tabulu).

Notikumu koka metodi var papildinât arneveiksmju un kïûdu koka metodi, kas iraprakstîta turpmâk. Ja pirmâs metodes mçríisir izpçtît notikumu attîstîbu nâkotnç, otrâmetode pievçrðas analîzei pagâtnç, izzinotnotikumu cçloòu izcelsmi neatkarîgi no tâ, vaitie ir gala notikumi vai starpnotikumi.

AR NOTIKUMU KOKA PALÎDZÎBU VARPÂRBAUDÎT, VAI PREVENTÎVAJOS

PASÂKUMOS NAV PIEÏAUTAS KÏÛDAS

5.5. tabula


! "

# $

%& $

'()% *+,',-) #'./) (01*2* *(%.1. %*%.

!"# !$ !# ! !% $ $ $ ! ! !!$& '!$ !! # !'!$'# %$ "# !! # !'!$ # $( $ ! ' ) # "#!$ ! (

3

4

%&$5

* $+ +,+ +,-.+ + +,-./+ + + +,-./+ + +,-/+ + + +,-/

0!#

1

2

+ + + +3!' $ !# , - . / 4 , ' % !"# - . $ + + + +

5 4 , - . /6 7 8 8 8 8 7 13!' $ !# , - /& + + + + 5 4 , - /6 7 8 8 8 7 2 + + + + + + +

3!$ !"# !# 7 5 4 , - . /6 9 5 4 , . /6

5 7 1 9 2 7 2

:# !# $ ! !!(

;!% !"#

<<$ "# 3!$ "#

/6&

5.6. tabula


NOVÇRTÇÐANA AR TRÛKUMU UN KÏÛDU KOKA PALÎDZÎBU

cieðami citi iepriekðçji notikumi. Pamat-notikumus grafiski attçlo ar apïiem, betstarpnotikumus – ar taisnstûriem. Daþi zari varizaugt tikai lîdz tâdiem notikumiem, kas"neattîstâs tâlâk". Tas var bût informâcijastrûkuma dçï vai tâdçï, ka notikumus izraisîjuðocçloòu analîze nav îpaði lietderîga.

Ðos "pamatnotikumus vai tâlâk neattîstîtosnotikumus", kas atrodas uz koka zaru zemâ-kajâm daïâm, raksturo tas, ka tie ir savstarpçjineatkarîgi. To îstenoðanâs iespçjamîbas varaprçíinât vai novçrtçt, pamatojoties uz datiempar komponentu droðîbu, ko sniedz to raþotâjivai piegâdâtâji, vai arî pçc savas pieredzes.

Lai analîze, izmantojot kïûdu koku, bûtuefektîva, tâ jâveic cilvçkiem, kas ïoti labipârzina iekârtas un kuriem ir pieredze ðîsmetodes pielietoðanâ, darbu ieteicams veiktdaþâdu nozaru speciâlistu komandai. Piemçrâir parâdîts vienkârðs analîzes koks, kurâattçlotas daþâdas kïûdu kombinâcijas, kururezultâtâ var notikt nelaimes gadîjums.

Koka grafiskais attçls palîdz noskaidrotsecîgos kïûdu kombinâciju ceïus, kuru rezultâtâvar notikt nelaimes gadîjums. Ðai nolûkâsavienojuma punktus apzîmç ar burtiem ungalvenâs kïûdas – ar cipariem. Virzienâ noaugðas uz leju, samazinot burtu skaitu, atrodpamatkïûdu kopumu un aprçíina kïûdu saga-dîðanâs iespçjamîbu (skat. 5.2. attçlu).

TRÛKUMU UN KÏÛDU KOKSÏAUJ KONSTATÇT NOTEIKTU

NEGADÎJUMU, IT ÎPAÐI SMAGONELAIMES GADÎJUMU IESPÇJAMÎBU

Ðî metodika ir iespçjamîbu analîzes sastâv-daïa un tâs galvenais mçríis ir noteikt tâdunotikumu iespçjamîbu, kuriem parasti irsmagas sekas. Tâ ir kvantitatîva novçrtçðanasmetode, lai gan tâ palîdz arî kvalitatîvajâanalîzç noskaidrot daþâdos starpnotikumus ungala iznâkumus, izzinot neveiksmes un kïûdas,kas tos var izraisît.

Tâ ir deduktîva analîzes metode, kasvispirms izvçlas atgadîjumu vai notikumu, nokura ir jâizvairâs. Tâdçï ir nepiecieðamsnoskaidrot, vai esoðie preventîvie pasâkumi iruzticami un vai plânotie pasâkumi bûspietiekami. Tas ïauj konstatçt, vai nelaimesgadîjuma riska faktors tiek pietiekamikontrolçts.

Trûkumu un kïûdu kokâ sistemâtiski unloìiski atainojas to situâciju kombinâcijas, kasvar dot iespçju realizçties "notikumam, kas irjânovçrð". Kombinâcijas ir saskaòotas secîgoslîmeòos, lai bûtu redzams katru notikumuizraisoðais iepriekðçjâ lîmeòa notikums.Lîmeòus vieno loìiskâs saiknes vai savie-nojumi, kurus atspoguïo ðâdi simboli:

Pirmais attçlo "Y", kas nozîmç, ka notikumsnotiks, ja vienlaikus atgadîsies divas vaivairâkas kïûmes. Turpretî otrais attçlo "O", tasir, notikums realizçsies tad, ja notiks kâda nokïûmçm.

Kokam aug daþâdi zari, lîdz tie sasniedzvirkni "pamatnotikumu", kuru nosaukumsliecina par to, ka to izskaidroðanai nav nepie-


SPECIFISKO RISKA FAKTORU NOVÇRTÇÐANAS METODES

mâkajâs nodaïâs par materiâlajiem aìentiem.Piemçram, metodes, kas attiecas uz íîmiskoriska faktoru izvçrtçðanu "IRPQ" procesaiekârtâs, íîmisko procesu riska faktoru râdîtâjs,un "Hazop" – izpildes bîstamîbas funkcionâlâ

! "

! ! # !$% & $'($ ) $'(% & $'(*

! + # !$* & $'($ ) $'($ & $'(%

! , # ! & !$% - !$* & $$ ) $'(%

# .

, / (

0 1

! & !$%2 - !$%3 - !$*2 - !$*3 &

# & $'(3 - $'(3 - $'(2-$'(2 & %% ) $'(2

! & %% ) $'(2 .

& $45 & $%5 & $%2## $%3

# $*5 & #$*2## $*3

6

!71!089:/;

,<=>?(,:@; $

;

4$'($

.

6

%

;

*

6

2

(

*

5

Lîdzâs iepriekð izklâstîtajâm vispârçjâmmetodçm eksistç arî citas metodes, kurumçríis ir padziïinâti izpçtît îpaðus sektorus vairiska faktorus un kuras nav paredzçts apskatîtðajâ nodaïâ. Daþas no tâm tiks minçtas turp-

5.2. attçls


DARBA VIDES IEKÐÇJÂS UZRAUDZÎBAS PÂRBAUDES

Darbiniekiem ðajâ ziòâ ir jâbût ne tikai informç-tiem par riska faktoriem, viòiem ir jâpârzina arîriska kontroles procedûras un precîzs ar darbadroðîbu saistîto darbîbu saturs.

Kâ jau minçts iepriekð, ïoti noderîgsinstruments droðîbas apstâkïu pârbaudîðanaidarbavietâ gan attiecîbâ uz vadîbu, gannodarbinâtajiem, ir kontrolanketas.

Tradicionâls pârbaudes veids ir regulârâsdarba vietu pârbaudes, kurâm tiek dotsuzdevums veikt analîzi tieði darbavietâ,novçrojot iekârtas un raþoðanas procesus, laikonstatçtu un kontrolçtu nelaimes gadîjumariska faktorus un vajadzîbas gadîjumâ veiktuto novçrtçðanu.

Daþâdi pârbauþu veidi palîdz noskaidrotdaþâdus paredzamus riska faktorus darba-vietâs, instalâcijâs un iekârtâs, lai varçtu veiktatbilstoðus novçrðanas un kontroles pasâ-kumus. Pçc riska faktoru novçrtçðanas bûtujâveic vairâki kontroles pasâkumi, lai pârlie-cinâtos, ka laika gaitâ riska faktori saglabâjaspieïaujamâ lîmenî.

No otras puses, pârbaudes un kontrolesdarbîbâs ir nepiecieðams iesaistît attiecîgâsjomas vadîbas lîmeòa darbiniekus. Svarîgi irarî tas, lai paði nodarbinâtie pârzinâtu konkrç-tus veicamo uzdevumu un darba vides aspek-tus, par kuriem ir jârûpçjas un kuri ir jâuzturatbilstoði noteiktajâm normatîvu prasîbâm.

PÂRBAUÞU VEIDI

Atðíirîbu starp daþâdajiem pârbauþu vei-diem nosaka to mçríis, kâ arî attiecîgienormatîvie akti un cilvçki, kas ir iesaistîti toveikðanâ.

Noteikumos paredzçtâs pârbaudes

Noteiktam darba aprîkojumam, instalâcijâmun iekârtâm, kâ, piemçram, elektriskajâminstalâcijâm, bîstamajâm iekârtâm, t.sk.,spiedieniekârtâm, liftiem, cilvçku celðanaiparedzçtajiem pacçlâjiem, utt. noteikumos irparedzçtas periodiskas tehniskâs pârbaudes,kuras veic kompetentas pilnvarotas inspicç-ðanas institûcijas. Ðo iekârtu uzraudzîbajânodroðina arî to valdîtâjam, rûpçjoties par

savlaicîgu tehnisko pârbauþu programmuvadîbu, glabâjot un atjaunojot atbilstoðusmaðînu, aparâtu un iekârtu tehniskâs apkopesþurnâlus, kuros ieraksta veiktâs darbîbas.

Savukârt noteikumos par darba aizsar-dzîbas prasîbâm darba aprîkojuma lietoðanâir noteikts, ka darba devçjs nodroðina atbil-stoðu darba aprîkojuma tehnisko apkopi(uzturçðanu) visâ tâ darbîbas laikâ, kâ arîdarba aprîkojuma pârbaudi pçc uzstâdîðanas,pirms lietoðanas, un pçc montâþas. Darbadevçjs nodroðina darba aprîkojuma perio-diskâs pârbaudes, ja nepiecieðams, arî testç-ðanu un speciâlâs pârbaudes, ja raduðiesârkârtçji apstâkïi vai, ja darba aprîkojums irpârveidots vai nav ilgstoði lietots.

analîze. Analizçjot íîmiskos riska faktorus, kamvar bût smagas sekas, iespçjams izmantotvairâkus empîriskus modeïus, imitçjot nelai-mes gadîjumu un pârbaudot droðîbas sistçmureakciju, lai izvçrtçtu sekas, ko izraisa bîstamo

vielu noplûde, uzliesmojums un sprâdzieni.Riska faktoru novçrtçðanu maðînâm no-

saka attiecîgais adaptçtais Eiropas standartsLVS EN 1050:1996 "Maðînu droðîba – Riskanovçrtçjuma principi".


Minçtâs tehniskâs pârbaudes veic darbadevçja norîkots apmâcîts darbinieks vai arîkompetenta inspicçðanas institûcija, ja tasnoteikts normatîvajos aktos vai, ja darbadevçjs nevar nodroðinât pârbaudi. Pârbauþuprotokoli ir jâdokumentç. Tie atrodas darbadevçja un inspicçðanas institûcijas rîcîbâ (jainspicçðanas institûcija ir veikusi pârbaudi).Darba aprîkojuma îpaðnieks, darba devçjs uninspicçðanas institûcija glabâ pârbaudes proto-kolus 10 gadus, pçc tam tos nodod arhîvâ.Informâciju par tehniskajâm apkopçm unpârbaudçm arî var meklçt raþotâja izsniegtajâtehniskajâ pasç un lietoðanas instrukcijâ.

Maðînu un iekârtu profilaktiskajâ apkopç,kuras galvenais mçríis ir novçrst atseviðíoelementu nekontrolçtas avârijas vai bojâjumus,jâietver arî visu elementu droðîbas pârbaudes,piemçram, kustîgo aizsargu fiksçðanas ierîces.Noteiktus elementus vai svarîgus droðîbaslîdzekïus ieteicams kontrolçt papildus, neat-karîgi no profilaktiskâs apkopes.

Vispârçjâs darba vietu pârbaudes

Periodiski jâpârbauda arî darba vietas, laikontrolçtu, vai tajâs ir pieòemami droðîbasapstâkïi gan darba vides, gan cilvçku rîcîbasun darba organizâcijas ziòâ. Ðâdas pârbaudesvar ietvert vispârçjus aspektus vai arî pie-vçrsties specifiskâm lietâm.

Kârtîbas un tîrîbas pârbaudçs var analizçtarî citas lietas, kas ir netieði saistîtas ar ðojautâjumu, piemçram, vai maðînu aizsargi irpielikti, vai elektriskie pievadi un savienojumiir labâ stâvoklî, vai darbarîki atrodas savâsvietâs un vai tie ir labâ stâvoklî.

Ðajâs vispârçjâs pârbaudçs ir jâiesaistaattiecîgo struktûrvienîbu vadîtâji, viòi var vainu pavadît cilvçkus, kuriem ir uzticçts veiktpreventîvâs funkcijas, vai arî veikt tâs paði. Taspalielina vadoðo darbinieku uzticîbu perso-nâlam, turklât tas arî pozitîvi iespaido darbavietas analîzes didaktisko vçrtîbu. Tâdçjâdivadîtâji vairâk uzticçsies saviem darbiniekiem,turklât analîzei paðâ darbavietâ ir ïoti lieladidaktiskâ nozîme.

Tieðajiem vadîtâjiem vajadzçtu izvirzîtkonkrçtus mçríus: cik bieþi bûtu jâveic pâr-baudes un kâdai bûtu jâbût to kvalitâtei. Tamir nepiecieðamas îpaðas procedûras. Turpmâkir dots kontrolanketas paraugs kârtîbas untîrîbas novçrtçðanai, kurâ ir òemti vçrâ arîiepriekð minçtie aspekti. Ðâda veida anketa irizmantojama paðnovçrtçjumam, jo tajâ irietverti vienkârði vçrtçjuma kritçriji, lai konsta-tçtu atbilstoðo normatîvo aktu prasîbu izpildi,ja uzòçmums ir ieguldîjis atbilstoðus lîdzekïusto sasniegðanai.

PERIODISKÂSMAÐÎNU UN IEKÂRTU PÂRBAUDES

IR ATBILSTOÐI JÂDOKUMENTÇ

DARBA VIETASIR PERIODISKI JÂPÂRBAUDA.

ÎPAÐI TAS IR JÂDARA ATTIECÎGO JOMUVADOÐAJAM PERSONÂLAM


!

"#"# $%! &% '() (! '(*$ !$+ ',- $! ,(!- &. $ %(+ /0/1& #########################################################################"#2# %(! '(*$ !$+ ', &% ,(! ########################################################"#3# 4 &% +!4(!(! ' 4 ,- %(&5 6(*,4$! 4(!(! 17/(%&#########################################################################################"#8# 4(! 9&( !!( ),+( &% &.&( ,(##################"#:# /,*(! .,! !(!($(! &% (. .+ (!#######################"#;# 4&%!6./( (($ ( 6(! 9($ +$ &% '(* 6.( #################################################################################

2#"# <,6(! ,(!- !(&!(!- &. $ %(+ (= /(%(! (&& +( %+(9(6.,4& '&#############################################################################2#2# (!+/0 % 6(',(! &% (.,(! 5'+& &% (%! ( ',6.1& &!,*(! 51#####################################################2#3# 9$! &% $9(! . %$! %(+ /0/1&#################################################2#8# (> &% +(4 %! % + (! !5$' (6.(9$! +$!#########################################################################

3#"# '(+& &% ($'& 4'(*$/(%(! +(! (.,(!#################3#2# '(+$ ! / ($' &% +'(! (. (0(!#################3#3# ($' !((& (*'! /$ +$ &% %( 6(! &!,*(! . %$###3#8# ($'&! !((&9 +( (&9 6 /- , &% $,4 ###########################

8#"# $! ,(! &% ($% %(+ %+(9(6.,4& '& ############################8#2# $ %!75(! 11(! &% !+'(! ##############################################8#3# $ (*'! / (.!(4 &% )&%5 %9 /(! 6 /,*(! ,5! #########

:#"# 4'(*$ (!! +( (%1 !- & (( 6(*(,( (6.( !(+( +( ###################################################################:#2# %(+ % ! ( 11& +( !+'$ #######################################:#3# '! %!&%& +(6 &% !(+% 9& '(*$ !$+ ',############:#8# 6 / 6(*(- %(+ 6)&- %(+ !(7!9&/ ###############


Darba novçroðana

Novçrot darbu nozîmç analizçt darbiniekurîcîbu, veicot savus darba pienâkumus, laipiedâvâtu viòiem piemçrotus uzlabojumus. Ðienovçrojumi ir jâveic atbilstoða vadîbas lîmeòaun sagatavotîbas cilvçkiem.

Ðâdi novçrojumi palîdz atklât trûkumusdarba izpildes procesâ, kas ir saistîti galveno-kârt ar cilvçku rîcîbu, ko izraisa daþâdi motîvi:procedûras neizpilde vai nezinâðana, nepa-reiza kâda darba rîka vai individuâlo aizsar-dzîbas lîdzekïu lietoðana utt. Darba novçro-jumos jâanalizç arî labu profesionâïu veiktaisdarbs, lai varçtu izmantot viòu pieredzi.

Veicot novçrojumus, pirmkârt, jâanalizç todarba uzdevumu izpilde, kas uzskatâmi parkritiskiem. Tie ir darbi, kuru gaitâ var rastiessmagi kaitçjumi cilvçkiem vai materiâliem, janetiek ievçrotas noteiktâs normas.

Ir pierâdîjies, ka ðî darbîba, ja to veic pareizi,ir ïoti lietderîga, jo veidojas dialogs un vien-prâtîba starp vadîbu un nodarbinâtajiem, kârezultâtâ uzlabojas darbs.

Viens no darba novçroðanas galvenajiemmçríiem ir pârbaudît darba procedûrasievçroðanas pakâpi, ja tâdas ir noteiktas,papildus pârbaudot arî nodarbinâto izglîtîbasun prasmju lîmeni konkrçto uzdevumu veik-ðanai. Lîdz ar to ðie novçrojumi kïûst par derîgukontroles instrumentu, kas izmantojams arînepârtraukta apmâcîbas procesa nodroðinâ-ðanai.

DARBA NOVÇROÐANAPALÎDZ ANALIZÇT CILVÇKU DARBÎBASUN, SAVSTARPÇJI SADARBOJOTIES,

TÂS UZLABOT

! " ! # $! ! % & ! ' ! !

( ) ( * ! ! ! (& +" ! ! (' , ! ! (- ,. ! ( / ! ! ! (( "!.

0123*4256 7777777777777777777777777777777777777777777777777777777

$898 ! % : $8;1<=918 ! % 1301><25 ? @ AA ' B $8 ! 8 ! %


DARBA VIETU PÂRBAUÞU VEIKÐANA

Pârbauþu plânoðana

Parasti daþâda veida pârbauþu laikâ,neatkarîgi no plânotajiem mçrîjumiem vai izmç-ìinâjumiem, novçro un analizç raþoðanasiekârtas un procesus. Lai atklâtu iespçjamosriska faktorus un to kontroles pakâpi atbilstoðinoteiktajiem normatîvajiem aktiem, pârbaudesgalvenokârt notiek vietâ, kur noris pârbau-dâmie procesi un kur atrodas pârbaudâmâsiekârtas. Pârbaudes darbîbu plânoðanâ irjâparedz vairâki aspekti, kuriem jâbût ietver-tiem ðâdâs procedûrâs:

a) darbinieka vai darbinieku izvçle, kuriemtas bûs jâveic. Tâ kâ riska faktoru atklâðanagalvenokârt ir atkarîga no tâs personas zinâ-ðanâm un pieredzes, kas to veic, ðiem darbi-niekiem ir jâbût pietiekami izglîtotiem, lai varçtusaprast analizçjamâ objekta darbîbu;

b) pirms darbu izpildes ir jâbût maksimâlaiinformâcijai par darba aprîkojuma un insta-lâciju darbîbu un procedûru, izmantoto izej-materiâlu tehnisko raksturojumu, organiza-

toriskajiem un cilvçkresursu aspektiem, darba-vietu profilu utt.;

c) pirms veicamâs pârbaudes ir jâiegûstinformâcija par iespçjamiem iekârtas riskafaktoriem, analizçjot dokumentus un statistikasdatus, kâ arî atbilstoðo normu un noteikumuprasîbas;

RISKU

NOTEIKÐ

ANA

!

!

"

!

#

!

!

"## "$#

$

$ %!% !

& !

& !

!


d) balstoties uz informâciju par iekârtu îpa-ðîbâm un riska faktoriem, ieteicams sagatavotkontrolsarakstu ar punktiem, kuri ir jâpârbauda;

e) jâpieòem lçmums, vai pârbaude tiksveikta, iepriekð par to nepaziòojot, vai arî laikusbrîdinot par to atbildîgâs personas.

Pârbauþu veikðana

Veicot darba vietu pârbaudes, ievçro ðâdasprasîbas:

a) iekârtas ir jâpârbauda to parastâs darbî-bas laikâ, òemot vçrâ visus iespçjamos vari-antus;

b) pârbaudçm ir jâbût izsmeïoðâm, neat-stâjot bez ievçrîbas slçptas vai grûti pieejamasvietas, neapejot iekârtas, kas ir lîdzîgas pâr-baudîtajâm;

c) veicot ðâdas pârbaudes, ir lietderîgi, kalîdzi nâk darbinieks vai darbinieki, kas iratbildîgi par attiecîgajâm darba zonâm un kasir saistîti ar tur notiekoðo darbu;

d) ja vien tas ir iespçjams, ikvienâ darbazonâ ir ieteicams izsekot visiem raþoðanasprocesa posmiem no sâkuma lîdz beigâm. Arîpârbaudot atseviðíu darba uzdevumu izpildi,jâcenðas tos izanalizçt pilnîgi;

e) lîdzâs katras pârbaudes îpaðajam mçr-íim jâòem vçrâ ne tikai materiâlie, bet arîcilvçciskie aspekti – nodarbinâto rîcîba, fiziskâsspçjas utt.;

f) jâòem vçrâ arî paredzamo preventîvopasâkumu îpatnîbas. Ðajâ ziòâ lielu palîdzîbuun svarîgu informâciju var sniegt dialogs arattiecîgo personâlu.

Rezultâtu izmantoðana1. Pârbaudç iegûtie dati iespçjami drîz pçc

pârbaudes pabeigðanas ir jâsakârto un jâap-kopo. Bieþi vien pârbauþu gaitâ laika trûkumadçï (jo nedrîkst pârâk ilgi aizkavçt procesu,

nodarbinâtos vai pavadîtâjus) daudzus datusatzîmç tikai shematiski, citus patur prâtâ. Japârbaudes beigâs ir iegûta skaidra informâcija,uz to varçs vairâk païauties.

2. Iespçjami drîz ir "jâiezîmç" preventîviepasâkumi attiecîbâ uz atklâtajiem trûkumiem,lai varçtu izmantot prâtâ paturçtos datus pariekârtu îpaðîbâm un trûkumiem.

3. Jâveic iegûto datu informatîvâ un statis-tiskâ apstrâde, lai pçc tam varçtu izdarîtsvarîgus secinâjumus, piemçram, par îpaðibîstamiem punktiem, agrâk atklâtiem unnenovçrstiem trûkumiem, anomâlâm situâ-cijâm, kas atkârtojas utt. Ðî preventîvâ darbîbavienmçr ir jâdokumentç, neatkarîgi no tâ, vaitâ tiek veikta tâdçï, lai iesniegtu atskaiti valstspârvaldes institûcijai darba aizsardzîbas jomâ(Valsts darba inspekcijai), vai arî, lai kontrolçtudarba droðîbas efektivitâti.

Ir jâòem vçrâ, ka visiem, kas piedalîjuðiespârbaudçs, ieskaitot attiecîgo darba zonupersonâlu, ir jâsaòem precîza informâcija parpârbauþu rezultâtiem. Tas ir nepiecieðams, laisadarbîba starp vadîbu un darbiniekiempastâvçtu arî turpmâk.

DARBA AIZSARDZÎBASNORMATÎVIE AKTI UN

DROÐÎBAS ZÎMES6

Darba procesâ var veidoties virkne situâcijuun apstâkïu, kurus normatîvie akti nespçjietvert. Daudzos gadîjumos darba aizsardzîbasnormatîvajos aktos prasîbas ir vispârîgas, jotajâs nav iespçjams òemt vçrâ konkrçtusdarba apstâkïus katrâ rûpniecîbas nozarç unkatrâ konkrçtâ darba vietâ.

Darba aizsardzîbas pamatprincipi ir noteiktiDarba aizsardzîbas likumâ (2001.06.20.), kuramçríis ir garantçt un uzlabot nodarbinâto dro-ðîbu un veselîbas aizsardzîbu darbâ, nosakotdarba devçju, nodarbinâto un viòu pârstâvjupienâkumus, tiesîbas un savstarpçjâs attie-cîbas darba aizsardzîbâ. Uzdevumi, kas irjâveic darba devçjam, lai nodroðinâtu nodarbi-nâtajiem droðus un veselîbai nekaitîgus darbaapstâkïus, ir noteikti Darba aizsardzîbas likuma2. nodaïâ "Darba devçja pienâkumi un tiesî-bas". Savukârt Darba aizsardzîbas likuma3. nodaïas "Nodarbinâtâ un uzticîbas personaspienâkumi un tiesîbas" 18. pantâ ir runâts parnodarbinâtâ tiesîbâm atteikties no darbaveikðanas, ja tâ rada vai var radît risku viòavai citu personu droðîbai un veselîbai.

Realizçjot Likuma 2. nodaïâ noteiktosuzdevumus un pienâkumus, darba devçjamsavas atbildîbas ietvaros jâinformç nodarbi-nâtie par darba aizsardzîbas jautâjumiemuzòçmumâ. Likuma 4. un 10. pantâ noteikts,ka darba devçja pienâkums ir veikt nodarbi-

nâto instruktâþu un apmâcîbu darba aizsar-dzîbas jomâ, nodroðinât, lai nodarbinâtajiembûtu pieejama informâcija par darba videsriska novçrtçðanas rezultâtiem, darba aizsar-dzîbas pasâkumiem un izmantojamiem aizsar-dzîbas lîdzekïiem, nelaimes gadîjumiem darbâun arodslimîbâm. Savukârt nodarbinâtajiemsaskaòâ ar Likuma 17. pantu jârûpçjas parsavu droðîbu un veselîbu, kâ arî par to personudroðîbu un veselîbu, kuras ietekmç vai varietekmçt nodarbinâto darbs. Darba aprîko-jums, bîstamâs vielas, transports un citiraþoðanas lîdzekïi, kolektîvie un individuâlieaizsardzîbas lîdzekïi jâlieto saskaòâ arnormatîvajos aktos noteikto dokumentâciju, kâarî jâievçro darba vietâs izvietotâs droðîbaszîmes.

Lai veiksmîgi pildîtu Darba aizsardzîbaslikumâ, Ministru kabineta noteikumos "Darbavides iekðçjâs uzraudzîbas veikðanas kârtîba",kâ arî citos darba aizsardzîbas normatîvajosaktos noteiktâs prasîbas, uzòçmumam nepie-cieðams izstrâdât savus Darba kârtîbasnoteikumus un Nolikumu par darba videsuzraudzîbas veikðanas kârtîbu, kurâ bûtuapkopoti visi uzòçmuma darba aizsardzîbasjautâjumi. No otras puses, nepiecieðamsizstrâdât arî darba aizsardzîbas instrukcijaskonkrçtiem darba veidiem vai profesijâm,òemot vçrâ veicamo darbu specifiku.

86 VI nodaïa. DARBA AIZSARDZÎBAS NORMATÎVIE AKTI UN BRÎDINÂJUMA ZÎMES

Darba aizsardzîbas normatîvi nepiecieðamiarî tâdçï, lai darba devçjs varçtu informçtnodarbinâto, dodot tam atbilstoðas darbaaizsardzîbas instrukcijas, kuru prasîbas nodar-binâtajam jâpilda, lai aizsargâtu savu droðîbuun veselîbu.

Bieþi vien, analizçjot konkrçta nelaimesgadîjuma cçloòus darba vietâ, tiek noskaidrots,ka veiktas bîstamas darbîbas, kas izraisîjuðasnelaimes gadîjumu, bet tai pat laikâ nav norâ-dîjumu un darba aizsardzîbas instrukciju kâiespçjams novçrst ðos riska faktorus, kasvarçtu rasties konkrçtâ darba izpildes gaitâ.

No otras puses, nodarbinâtos un jebkurucitu personu, kas atrodas darba zonâ, iespç-

jams brîdinât un informçt ar brîdinâjumazîmçm, kurâs norâdîts, kâdi piesardzîbas pasâ-kumi jâievçro. Zemâk tiks izskaidrots, kâdikritçriji jâòem vçrâ, lai brîdinâjuma zîmes tiktuizmantotas atbilstoði normatîvajos aktosnoteiktajâm prasîbâm. Brîdinâjuma zîmesnedrîkst uzskatît par lîdzekli, kas aizvietotehniskos vai citus kolektîvos aizsardzîbaslîdzekïus, tâs jâizmanto gadîjumos, kad arminçtajiem lîdzekïiem nav iespçjams riskafaktorus novçrst vai pietiekami samazinât.

Brîdinâjuma zîmes tâpat nedrîkst vçrtçt kâlîdzekli, kas var aizvietot nodarbinâto profe-sionâlo apmâcîbu, instruçðanu un informçðanupar darba aizsardzîbas jautâjumiem.

DARBA AIZSARDZÎBAS NORMATÎVITIKAI PAPILDINA PÂRÇJOS

DARBA AIZSARDZÎBAS PASÂKUMUS

DARBA AIZSARDZÎBAS NORMATÎVU KONCEPCIJA

darba veidu, un norâda, kâ rîkoties, lai ar droðudarbîbu palîdzîbu izvairîtos no negadîjumiemdarba vietâ.

Darba aizsardzîbas normatîvam ir saistoðsraksturs, to nepiecieðams savlaicîgi izsludinât,izplatît un ievçrot, lai izvairîtos no materiâliemzaudçjumiem un fiziskiem ievainojumiem, kasvar rasties, veicot konkrçtu darbu.

Darba aizsardzîbas normatîva uzdevumsir garantçt papildus nodarbinâto droðîbu unveselîbas aizsardzîbu.

Darba aizsardzîbas normatîvus atkarîbâ noto pielietoðanas iespçjâm var iedalît vispâ-rçjos, kas ir izmantojami jebkurâ darba vietâun plaðâs darba vietu zonâs, un îpaðos vaispecifiskos, kuri paredzçti konkrçtu darbîbuveikðanai. Tie nosaka, kâdâ veidâ jâveickonkrçts darbs vai darba operâcija.

Ar darba aizsardzîbas normatîviem varsaprast gan ârçjos (reglamentçjoðos darbaaizsardzîbas normatîvos aktus – likums,Ministru kabineta noteikumi u.c.), gan arîiekðçjos normatîvus (darba droðîbas instruk-tâþas, darbu veikðanas kârtîba), ko ir izstrâ-dâjis pats darba devçjs vai atbildîgais speci-âlists. Ðajâ nodaïâ galveno uzmanîbu veltîsimtieði iekðçjiem darba aizsardzîbas norma-tîviem, to izstrâdei, ievçroðanai utt.

Attiecîbâ uz ikvienu darbu, ja tâ veikðanavar sevî ietvert riska faktoru, ir jâbût izstrâ-dâtâm preventîvâm rekomendâcijâm. Kad ðîsrekomendâcijas ir apkopotas dokumentâ, kurânoteikts, kâ zinâmâ situâcijâ jârîkojas, tâs kïûstpar darba aizsardzîbas instrukciju. Darbaaizsardzîbas instrukcija brîdina par riskafaktoriem, kuri var izraisît nelaimes gadîjumusdarba vietâs, interpretç un izskaidro oficiâloreglamentçjoðo dokumentu prasîbas unpiemçro tâs konkrçtiem apstâkïiem un vaja-dzîbâm. Tie sevî ietver vadoðus norâdîjumus,kas uzòçmuma personâlu instruç par riskafaktoriem, kâdi var rasties, veicot konkrçtu

VI nodaïa. DARBA AIZSARDZÎBAS NORMATÎVIE AKTI UN BRÎDINÂJUMA ZÎMES 87

DARBA AIZSARDZÎBAS NORMATÎVU PIELIETOJUMSUN GALVENIE PRINCIPI

Normatîvu saturam jâbût viegli sapro-tamam, tam jâbût skaidram. Ja runa ir tikai parvienu tçmu, tam jâbût konkrçtam. Normatîvulasîðanai jâbût vieglai, nevis apgrûtinoðai, tiemjâbût izklâstîtiem îsi.

Lai konkrçtais darba aizsardzîbas norma-tîvs dotu vajadzîgo rezultâtu, tas jâsaskaòo arto personu, kurai tie bûs jâpilda, un, protams,arî jâievçro, tâdçï precîzi ir jânosaka atbildîba.

Visbeidzot, tehnika attîstâs, mainâs pro-cesu attîstîbas gaita un lîdz ar to kâds no darbaaizsardzîbas normatîviem, kas savulaik bijisnepiecieðams, tas kâdâ brîdî var kïût novecojisun nederîgs. Tâdçï ikviens no darba aizsar-dzîbas normatîviem ir jâatjauno un jâaktualizç,tiem jâbût aktuâliem.

Darba aizsardzîbas normatîvi ne tikaiaizsargâ nodarbinâtos, bet arî kalpo to izglîto-ðanai un disciplinçðanai viòu profesionâlajâdarbîbâ.

DARBA AIZSARDZÎBAS NORMATÎVU SATURS

Lai ikviens no darba aizsardzîbas norma-tîviem bûtu efektîvs, tam jâietver:

a) mçríis: îss galvenâs problçmas ap-raksts, kuru iespçjams atrisinât arievieðamo normatîvu palîdzîbu (riskafaktoru novçrðana u.tml.);

b) redakcija: daþâdu sadaïu apraksts panodaïâm;

c) pielietoðanas iespçjas: skaidri noteik-tas vietas, zonas, darba un veicamâs

darba operâcijas, kurâs tie pielietojami;d) prasîbu pakâpe: obligâtais vai reko-

mendçjoðais raksturs, ja nepiecieðams,norâdot pârejas noteikumos atkâpes vaispeciâlâs prasîbas;

e) tiesiskais pamatojums: likuma vai citanormatîvâ akta norma, uz kuras pamataizstrâdâts normatîvs un ar to saistoðieciti normatîvi;

f) spçkâ stâðanâs laiks.

UZÒÇMUMOS IR NEPIECIEÐAMSPAREIZI IEVIEST DARBA

AIZSARDZÎBAS NORMATÎVUS,BET TIE IR UZSKATÂMI TIKAI KÂ

PAPILDINÂJUMS PÂRÇJIEM DARBAAIZSARDZÎBAS PASÂKUMIEM

! ! ! ! !

Darba aizsardzîbas normatîviem nevaja-dzçtu kïût pârâk apgrûtinoðiem: to pârlieku lielsdaudzums var radît neskaidrîbas, kas savukârtnoved pie negatîva rezultâta. Ja normatîvu, kasjâievçro, ir pârlieku daudz, tad parasti tie netiekievçroti. Tâdçjâdi, pirmais nosacîjums, laikonkrçts darba aizsardzîbas normatîvs bûtuefektîvs, tam jâbût nepiecieðamam. Protams,ikvienam darba aizsardzîbas normatîvam jâbûtizpildâmam, izmantojot pieejamos lîdzekïus,tâtad tam jâbût iespçjamam.


NORMATÎVU IEVIEÐANAS FÂZES

pamata uzòçmumâ nodarbinâtajiem izstrâdâun apstiprina darba veidu vai profesiju darbaaizsardzîbas instrukcijas.

Normatîvu ievieðana

Ikviena darba aizsardzîbas normatîvagalîgais mçríis ir tâ izpildîðana, tâdçï par tâsievieðanu jâzina visâm tâm personâm, kurâmtâ obligâti jâpilda. Ðâdu informâciju var izziòot,gan izplatot informatîvus materiâlus par darbaaizsardzîbas prasîbâm, gan informatîvâssanâksmçs, kâ arî ar paziòojumu, brîdinâjumazîmju un citu sistçmu palîdzîbu. Lai kâds arîbûtu prasîbu izziòoðanas veids, jâòem vçrâ,ka svarîgâkais ir tas, lai izvirzîtâs darbaaizsardzîbas prasîbas bûtu labi zinâmas tiem,kuriem tâs jâpilda.

DARBA DROÐÎBAS GARANTÇÐANAUN DARBA AIZSARDZÎBAS NORMATÎVI

Kaut arî darba aizsardzîbas normatîviattiecas uz konkrçtiem darba vides riskafaktoriem un situâcijâm, to mçríis ir ðosfaktorus kontrolçt, ietekmçjot nodarbinâtorîcîbu. Ir nepiecieðams, lai noteikumi uninstrukcijas, kas attiecas uz darba veidiem vaiprofesijâm, bûtu kâ vienota darba aizsardzîbassistçma, kurâ novirzîðanâs no noteiktâmprasîbâm var radît kïûdas, avârijas, nelaimesgadîjumus, kuru rezultâtâ rodas zaudçjumi.

Darba procedûras sakârtoðana palîdznoregulçt un standartizçt visas tâs darbaoperâciju fâzes, kurâs noteiktas izmaiòas varradît materiâlus zaudçjumus vai fiziskus ievai-nojumus, no kuriem nepiecieðams izvairîties.

Tâdiem darba aizsardzîbas aspektiem par

darba veikðanu jâbût iekïautiem instrukcijâs,lai nodarbinâtais zinâtu, kâ pareizi rîkoties,veicot daþâdos darba posmos paredzçtâsdarbîbas, un skaidri izprastu, kam jâpievçrðîpaða uzmanîba, veicot vienu vai otru operâ-ciju, lai pasargâtu gan sevi un savus darbabiedrus, gan iekârtas.

Darba aizsardzîbas normatîvu ievieðanavar bût elastîga. Darba aizsardzîbas instruk-cijas un rekomendâcijas var izstrâdât pakâpe-niski, aprakstot katra darba uzdevuma atsevið-íos izpildes posmus un akcentçjot darbadroðîbas un veselîbas aizsardzîbas aspektus,neatkarîgi no tâ, vai runa ir par vispârîgiemdarba aizsardzîbas noteikumiem, piemçram,noteikta individuâlâ aizsardzîbas lîdzekïa

DARBA AIZSARDZÎBAS NORMATÎVIJÂIZSTRÂDÂ SADARBÎBÂ AR TIEM,

KURIEM TIE JÂPILDA

No brîþa, kad uzòçmumâ tiek apzinâtadarba aizsardzîbas normatîvu nepiecieðamîba,lîdz to ievieðanai ir divas fâzes: pasâkumuizstrâdâðana un ievieðana. Jâòem vçrâ vçldivas fâzes, kas saistîtas ar normatîvu izpildi:1) jâuzrauga normatîvu prasîbu izpilde; 2) jaatseviðías normatîvu prasîbas netiek pildîtas,jâanalizç to iemesli, lai katrâ konkrçtâ gadîjumâpieòemtu pareizos risinâjumus vai lçmumuspar iespçjamâm izmaiòâm darba metodçs,tâdçjâdi veicot normatîva prasîbu aktualizâciju.

Normatîvu izstrâdâðana

Darba aizsardzîbas normatîvu izstrâdesprocesâ jâpiedalâs visâm ieinteresçtajâmpusçm, jo tikai tâdâ veidâ ir iespçjama domuapmaiòa un vienprâtîbas panâkðana to pielie-toðanâ. Pçc tam, kad konkrçtu darba aizsar-dzîbas normatîvu projekti ir izstrâdâti unsaskaòoti ar ieinteresçtâm institûcijâm, tienoteiktâ kârtîbâ tiek apstiprinâti no uzòçmumavadîbas puses. Uz pieòemto normatîvu


lietoðana un droðâm darba metodçm, vai arîpar kâdu specifisku, bet ïoti nozîmîgu jautâjumu,piemçram, kâ veikt gaisa kvalitâtes pârbaudesslçgtâ telpâ, pirms tajâ tiek uzsâkti citi darbi.

Acîmredzot tâm personâm, kas ir atbildî-gas par darba telpâm un raþoðanas procesu,jârûpçjas arî par darba aizsardzîbas instrukcijuizstrâdi, to projektu veidoðanas gaitâ rçíinotiesarî ar nodarbinâto domâm un viòu lîdzdalîbu.Darba aizsardzîbas instrukcijâm jâbût pieeja-mâm attiecîgajâ darba vietâ, vai izsniegtâmdarbiniekam uz rokas.

DROÐÎBAS ZÎMES

Mçs visi zinâm, cik liela nozîme mûsdienâsir droðîbas zîmçm pilsçtâ un visu veidu (zemes,jûras, gaisa) transporta kustîbâ, kâ arî cilvçkuikdienâ: bez tâm daudzreiz varçtu izceltieshaoss vai notikt kâds nelaimes gadîjums. Arîdarbâ reizçm veidojas tâdas bîstamassituâcijas, par kurâm jâbrîdina nodarbinâtie,vienlaikus sniedzot informâciju par atbilsto-ðajiem aizsardzîbas pasâkumiem. Ðim nolû-kam tiek izmatotas tâ sauktâs darba droðîbaszîmes (turpmâk – droðîbas zîmes).

Nepiecieðamîba izmantot droðîbas zîmesrodas tad, ja darba devçjs, izmantojot teh-niskos lîdzekïus vai darba organizâciju, kâ arîlietojot darba aizsardzîbas instrukcijas undarba kontroles kritçrijus, tomçr pilnîgi nespçjnovçrst vai pietiekami samazinât darba videsriska faktorus. Tâdâ gadîjumâ par ðiem riskafaktoriem ir jâbrîdina nodarbinâtie, nosakot, kâviòiem jâizturas katrâ konkrçtajâ situâcijâ(uzliekot par pienâkumu, aizliedzot, informçjotutt.), kâ arî norâdot un identificçjot atbilstoðoaizsardzîbas lîdzekïu atraðanâs vietas, eva-kuâcijas ceïus un pirmâs palîdzîbas snieg-ðanas punktus.

Ar darba aizsardzîbas normatîviem ir sais-tîta virkne tehnisko normu un normatîvo aktu,to vidû îpaði jâpiemin Ministru kabineta2002. gada 3. septembra noteikumi Nr. 400"Darba aizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju

lietoðanâ" (turpmâk ðîs nodaïas ietvaros –Noteikumi), kas Latvijas likumdoðanâ ievieðEiropas Savienîbas direktîvu 95/58/EES pardroðîbas zîmçm darbâ.

Minçtie Noteikumi neattiecas uz zîmçm,kuras lieto:

1) bîstamu vielu un preparâtu, produktu uniekârtu maríçðanai tirgû, ja attiecîgajosnormatîvajos aktos nav atsauces uz ðiemnoteikumiem;

2) ceïu, dzelzceïu, iekðzemes ûdensceïu,jûras un gaisa transporta kustîbas regulçðanaiârpus attiecîgâs darba vietas.

Droðîbas zîmju koncepcijaun to izmantoðana

Droðîbas zîmju uzdevums ir nodroðinâtindivîda un materiâlo labumu aizsardzîbu.Saskaòâ ar Noteikumos doto definîcijudroðîbas zîme ir uz konkrçtu objektu, darbîbuvai situâciju attiecinâma zîme, signâlkrâso-jums, akustisks vai roku signâls, kâ arî vârdiskasaziòa, kas sniedz droðîbas informâciju darbavietâ. Droðîbas zîmes attiecas uz kâdu darbaobjektu (priekðmetu, darba iekârtu), ar darbusaistîtâm aktivitâtçm vai kâdu konkrçtusituâciju; to uzdevums ir ar zîmju, krâsu,gaismas vai akustiskajiem lîdzekïiem, kâ arîvajadzîbas gadîjumâ ar vârdu vai þestu

GALVENAJIEM DARBA UZDEVUMIEM JÂBÛTSASKAÒOTIEM AR DARBA KÂRTÎBAS

NOTEIKUMIEM, KURI SEVÎ IETVER ARÎDARBA AIZSARDZÎBAS ASPEKTUS


palîdzîbu, sniegt norâdîjumus attiecîbâ uzdarba droðîbu un veselîbas aizsardzîbu.Droðîbas zîmes jâizmanto gadîjumos, kadnepiecieðams:

a) piesaistît nodarbinâto uzmanîbu, brîdinâttos par noteiktu riska faktoru klâtbûtni, aizlie-gumiem vai pienâkumiem;

b) brîdinât nodarbinâtos par raduðosbîstamu situâciju, kad jâreaìç nekavçjoties,jâizmanto individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi unjâevakuçjas;

c) palîdzçt strâdniekiem atrast un identificçtnoteiktus aizsardzîbas lîdzekïus un ierîces,evakuâcijas ceïus vai pirmâs palîdzîbassniegðanas punktus;

d) orientçt un vadît nodarbinâtos, kas veicno darba droðîbas viedokïa bîstamas darbîbas.

Droðîbas zîmçm izvirzîtâs prasîbas

Lai droðîbas zîmes bûtu efektîvas unsasniegtu savu preventîvo mçríi, tâm:

jâpievçrð to personu uzmanîba, kuriemðî informâcija domâta;

informâcija jâsniedz savlaicîgi, lai norâ-dîtâs darbîbas bûtu iespçjams atbilstoðiveikt; turklât ðai informâcijai ir jâbûtskaidrai un nepârprotamai;

jâinformç par to, kâ jârîkojas katrâkonkrçtajâ gadîjumâ;

jâatbilst Noteikumos u.c. normatîvajosaktos noteiktajâm prasîbâm.

Droðîbas zîmju lietoðana

Saskaòâ ar Darba aizsardzîbas likuma8. pantu un Ministru kabineta 2001. gada23. augusta noteikumiem Nr. 379 "Darba videsiekðçjâs uzraudzîbas veikðanas kârtîba", darbadevçja pienâkums ir novçrtçt riska faktorus unmçìinât tos novçrst vai samazinât lîdz lîmenim,kas nerada risku darbinieku droðîbai vaiveselîbai. Tâdçï, pirmkârt, nepiecieðamsnovçrtçt visus riska faktorus – gan tos, nokuriem ir iespçjams izvairîties, gan tos, kurus

nav iespçjams novçrst un samazinât, kâ arînoteikt prioritâtes un izstrâdât preventîvopasâkumu plânu. Kontroli vajadzçtu sâkt arkolektîvo aizsardzîbas lîdzekïu un tehniskolîdzekïu izmantoðanas un organizatoriskopasâkumu izpildes pârbaudi.

Ja pçc minçto aizsardzîbas lîdzekïu lieto-ðanas riska faktori tomçr vçl pastâv, darbaaizsardzîbas instrukcijâs ieslçdz informâcijupar individuâlo aizsardzîbu, to skaitâ indivi-duâlo aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanu. Infor-mâcija ietver arî ziòas par droðîbas zîmçm.Droðîbas zîme pati par sevi nav aizsardzîbaslîdzeklis, tâs uzdevums ir brîdinât par iespç-jamiem negadîjumiem, tâdçjâdi ietekmçjotnodarbinâto rîcîbu. To nedrîkst uztvert arî kâlîdzekli, kas var aizvietot nodarbinâto apmâ-cîbu un informçðanu par darba aizsardzîbasjautâjumiem.

Droðîbas zîmes tikai papildina citusizmantojamos darba aizsardzîbas pasâkumusun aizsardzîbas lîdzekïus, piemçram, pat-versmes, citas aizsardzîbas iekârtas, individu-âlos aizsardzîbas lîdzekïus, avârijas izejasu.tml. Droðîbas zîmju ievieðana nekâdâgadîjumâ neatbrîvos no citu atbilstoðo darbaaizsardzîbas pasâkumu veikðanas.

Droðîbas zîmju veidi

Droðîbas zîmes, kas tiek izmantotas kâdarba aizsardzîbas lîdzeklis, iedalâs: optiskâs,akustiskâs un þestu zîmçs.

Ðajâ nodaïâ runa bûs par droðîbas zîmçmdarba vietâs. Saskaòâ ar Noteikumiem var bûtaizlieguma droðîbas zîmes, kas aizliedzdarbîbu, kura var radît bîstamu situâciju.

PAREIZS DROÐÎBAS ZÎMJUIZVIETOJUMS IR PAPILDUS DROÐÎBAS

LÎDZEKLIS, BET JÂATCERAS,KA AR DROÐÎBAS ZÎMÇM VIEN

RISKA FAKTORUS NOVÇRST NEVAR


Brîdinâjuma zîmes brîdina par risku vaibîstamîbu. Par rîkojuma zîmçm tiek uzskatîtastâdas zîmes, kas norâda uz obligâtu konkrçtudarbîbu. Pirmâs palîdzîbas un glâbðanaspapildizeju zîmes sniedz informâciju parpirmâs palîdzîbas sniegðanas vietâm unglâbðanas papildizejâm un evakuâcijas izejâm.Ugunsdroðîbas zîmes sniedz informâciju parugunsdzçsîbas lîdzekïiem un to atraðanâsvietâm. Tâs ir informâcijas zîmes, ja sniedzpapildinformâciju par iepriekðminçtajâmzîmçm.

Pie droðîbas zîmçm pieskaitâms arîsignâlkrâsojums – krâsojums ar specifiskunozîmi, izgaismota zîme – zîme, kas izgata-

vota, izmantojot puscaurspîdîgu vai caur-spîdîgu materiâlu, un ir no iekðpuses vaiaizmugures izgaismota, akustisks signâls –kodçts (iepriekð noteikts) skaòas signâls, kastiek pârraidîts ar attiecîgu ierîci, neizmantojotcilvçka balsi vai to atdarinoðu mâkslîgi radîtubalsi, vârdiska saziòa – saziòa, kas sniedzkodçtu (iepriekð noteiktu) droðîbas informâcijuar cilvçka balsi vai to atdarinoðu mâkslîgiradîtu balsi, izmantojot piemçrotu ierîci, rokusignâls – signâls, kas sniedz kodçtu (iepriekðnoteiktu) droðîbas informâciju ar roku unplaukstu kustîbâm vai pozîcijâm personâm,kuras izpilda apkârtçjiem bîstamus manevrusvai atrodas ðo manevru darbîbas zonâ.

DROÐÎBAS ZÎMES DARBA VIETÂS

Zîmju ìeometrisko formu, krâsu un simboluvai piktogrammu kombinâcijas sniedz noteiktuinformâciju, kuras saskatâmîbu nodroðinapietiekami labs apgaismojums.

Lîdzâs minçtajâm zîmçm parasti izmantoarî papildzîmes, kuras tiek lietotas kopâ arcitâm droðîbas zîmçm, un sniedz papilduinformâciju îsa teksta veidâ (papildina galvenozîmi, ïaujot labâk saprast tajâ ietverto infor-mâciju un sniedzot papildu ziòas).

Ir arî tâda papildu droðîbas zîme, ko izmantogadîjumos, ja darbs saistîts ar pastâvîgu riskafaktoru vai briesmu iespçjâm. Ðo zîmi izmantogadîjumos, kad nav iespçjams lietot parastipieòemtâs ìeometriskâs figûras. Tâ brîdina parvietâm, kurâs ir pastâvîgs risks vai draudi, kassaistîti ar sadursmçm, triecieniem, kritieniem,u.tml. (piemçram, tiltu balsti vai stabi, sprau-gas, darba galdu izvirzîtâs kustîgâs daïas,kravas kuìu piestâtnes, utt.).

Droðîbas zîmju krâsas

Atbilstoðo zîmju krâsas ir noteiktas Ministrukabineta noteikumos Nr. 400 "Darba aizsar-

dzîbas prasîbas droðîbas zîmju lietoðanâ", kâarî piemçrojamos standartos.

Droðîbas zîmju ìeometriskâs formas

Mçs visi zinâm, ka ir cilvçki, kas nespçj uz-tvert noteiktas krâsas. Lai mazinâtu ðâdasneçrtîbas, droðîbas zîmçm tiek pieðíirtanoteikta forma, kas, tâpat kâ krâsa, ietverkonkrçtu informâciju (skat. 6.1. tabulu).

Tâdas zîmes var bût: aplis, kas ar sarkanuapmali un sarkanu joslu pa tâ diametru uz baltâfona nozîmç aizliegumu; ja ir balta apmale unzils fons, tas nozîmç "obligâtu izpildi". Cita zîmjuforma ir vienâdmalu trîsstûris, kura dzeltenâfona krâsa brîdina par briesmâm. Visbeidzot,kvadrâts vai taisnstûris, kuru sarkanâ fonakrâsa sniedz informâciju par ugunsdzçsîbasiekârtâm; ja fonâ ir zaïâ krâsa, tâ sniedzinformâciju par avârijas izejâm, glâbðanaslîdzekïiem un pirmâs palîdzîbas sniegðanaspunktiem. Zilais fons citos gadîjumos tiekizmantots arî informâcijai (cauruïvados, kasmaríçti zilâ krâsâ, atrodas skâbeklis).


6.1. tabula

Attçls (piktogramma, figûra, kura atveidosituâciju vai norâda konkrçtu, îpaðu darbîbu)

Droðîbas zîmju ìeometriskâs formas unkrâsas tiek papildinâtas ar shematiskiem attç-

liem, kas noteiktâ situâcijâ palîdz konkretizçtzîmçs ietverto informâciju. Attçlu noformçju-mam ir jâbût pçc iespçjas vienkârðâkam unsaprotamam, detaïas, kuras zîmes sapraðanainav nepiecieðamas, nav jâattçlo.

Citas krâsas, kas iekïautas droðîbaszîmçs

Jau iepriekð minçjâm, kâda ir simbolunozîme un kâ tie iekïaujas brîdinâjumâ, papil-dinot un precizçjot tâ nozîmi. Lîdz ar tobrîdinâjums un simbols ir jâuztver integrçti,tomçr ar diferencçtu pieeju. Simbolos notei-coðâ ir krâsa, ar kuras palîdzîbu tiek izteiktsbrîdinâjums. Droðîbas zîmçs lietoto krâsunozîme un pielietojums ir dots 6.2. tabulâ.

Turklât droðîbas zîmçs var parâdîties vçltreðâ krâsa, kas reizçm saskan ar simbolakrâsu. Tâs mçríis ir uzlabot zîmes redzamîbuun izcelt tâs saturu. Tâdçï ðo krâsu neizvçlaspatvaïîgi, bet gan saskaòâ ar droðîbas zîmjukrâsu, kura tai jâpapildina.

!"

!"

# $ !

!"#$ %&'

# %

& ' ( )!)

&!

*! +

, !-

# ( !" -./

0 1 2

($)!*')

1-

10

6.2. tabula


Signâlkrâsas, kontrastkrâsas un attçlukrâsas

Lai pastiprinâtu signâlkrâsu kontrastu, tâspielieto uz kontrastçjoðo krâsu fona. Kontrastakrâsas (sk.6.3.tabulu) nepiecieðams pielietotarî attçlu un skaidrojoðo uzrakstu izpildei.

6.3. tabula

Droðîbas zîmju lielums (izmçri)

Zîmju izmçri atkarîgi no attâluma, no kâdatos nepiecieðams saskatît. Droðîbas zîmeslieluma noteikðanai ir ieteicams lietot ðâduformulu:

≥

kurâ: A – zîmes virsmas izmçrs m²;l – attâlums metros, no kura vçl var saskatît

zîmes nozîmi.Piezîme: Formula ïauj izmantot zîmi lîdz

50 m attâlumam, òemot vçrâ praksç gûtopieredzi, ieteiktâ attiecîba ir spçkâ tikai pieuzmanîbu piesaistoða apgaismojuma. Netieðiapgaismoto zîmju lielums var bût mazâks nekâattiecîbâ ieteiktais, ja zîmes nozîmes saskatâ-mîba netiek ierobeþota.

Starp zîmei raksturîgajiem izmçriem unmaksimâlo saredzamîbas attâlumu pastâv

noteikta sakarîba, kas ir attçlota 6.4.tabulâ.

6.4. tabula

Pastâvîgâs droðîbas zîmes

Saskaòâ ar Noteikumiem droðîbas zîmesiedala pastâvîgajâs zîmçs un îpaðiem gadîju-miem paredzçtajâs zîmçs.

Pastâvîgi lieto:1) aizlieguma, brîdinâjuma, rîkojuma un

ugunsdroðîbas, kâ arî pirmâs palîdzîbas,evakuâcijas un glâbðanâs papildizeju zîmes;

2) droðîbas zîmes uz konteineriem uncauruïvadiem;

3) signâlkrâsojumu vai droðîbas zîmes tâduvietu apzîmçðanai, kurâs iespçjama sadursmear ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu objektudraudi;

4) signâlkrâsojumu transporta marðrutuapzîmçðanai.

Katrai droðîbas zîmei atkarîbâ no tâs krâsasun formas kombinâcijas ir sava nozîme (skat.6.5. tabulu).

!!

!!"

! "#

! $ $%!&' () *)


6.5. tabula

! ! "

#

$ % " & "

Aizlieguma zîmei ir apïveida forma, melnapiktogramma uz balta fona ar sarkanu apmaliun joslu, kas 45° leòíî ðíçrso piktogrammu nokreisâs uz labo pusi (sarkanajai krâsaijâaizòem vismaz 35% no zîmes apjoma).(Skat. 6.1. att.)

Aizlieguma zîmesAtbilstoði Noteikumos dotajai definîcijai

aizlieguma zîme ir zîme, kas aizliedz darbîbu,kura var radît bîstamu situâciju.

6.1. attçls


!!"#

$ %& '%

( ) %& * +%&,+&,

"#

- !&+,&

"#

. +&

/ ) &)

0 & %&,!,,&

1,2


Brîdinâjuma zîmesAtbilstoði Noteikumos dotajai definîcijai

brîdinâjuma zîme ir zîme, kas brîdina par riskuvai bîstamîbu.

6.2. attçls

Brîdinâjuma zîmei ir trîsstûra forma unmelna piktogramma uz dzeltena fona(dzeltenajai krâsai jâpârklâj vismaz 50 % zîmesplatîbas), apmales melnas. (Skat. 6.2. att.)

Izòçmums ir zîme, kas brîdina par kaitîgâmvai indîgâm vielâm. Tâs fons ir oranþâ, nevisdzeltenâ krâsâ, lai izvairîtos no pârpratumiem,kas varçtu rasties, uztverot to kâ satiksmiregulçjoðu zîmi.

!

"

# $"%

"&'(% ! "

) *$$ +(

, ($ -%.-

&-!

/ %!0"1 $&

2 $.- &"&

3 !0$ &


!

"

# $!% % "

& "'()

* & "'

+ ,-

. / 0

1 2 % 3

4

$

& "'

& "'

# 5) 0 /"

* & "'

+ 6"% 0

. & "'

1 & "'


Rîkojuma zîmesAtbilstoði Noteikumos dotajai definîcijai

rîkojuma zîme ir zîme, kas norâda uz konkrçtudarbîbu.

6.3. attçls

Rîkojuma zîmei ir apïveida forma, baltapiktogramma uz zila fona (zilajam fonamjâaizòem vismaz 50% no zîmes platîbas).(Skat. 6.3. att.)

!

! "#

$ %"&'

( '

)%

* "!%

+ , !

! "#


Pirmâs palîdzîbas un glâbðanas papildizejuzîmes

Atbilstoði Noteikumos dotajai definîcijaipirmâs palîdzîbas, evakuâcijas izeju unglâbðanas papildizeju zîme ir zîme, kassniedz informâciju par pirmâs palîdzîbassniegðanas vietâm, evakuâcijas izejâm unglâbðanas papildizejâm.

6.4. attçls

Pirmâs palîdzîbas un glâbðanaspapildizeju zîmes ir taisnstûra vai kvadrâtaformâ ar baltu piktogrammu uz zaïa fona (zaïâdaïa ir 50% no zîmes laukuma). (Skat. 6.4. att.)

! "

# $%% %! %"


!

" #$!%$ & !!$

' ( )*

+ )*$ ,

- $*$ ,

. )*(/* %$!

!%*$ ,

0 1$!$ $( *


Ugunsdroðîbas zîmesAtbilstoði Noteikumos dotajai definîcijai

ugunsdroðîbas zîme ir zîme, kas sniedz infor-mâciju par ugunsdzçsîbas iekârtâm un lîdzek-ïiem, un to atraðanâs vietâm, kâ arî informâcijupar apzîmçjumiem evakuâcijas plânos vaiugunsdzçsîbas, glâbðanas un civilâs aizsar-dzîbas pasâkumu plânos.

Ugunsdroðîbas zîmei ir taisnstûra vaikvadrâtveida forma, balta piktogramma uzsarkana fona (sarkanajam fonam jâaizòemvismaz 50% no zîmes platîbas).

Ugunsdroðîbas zîmes ir noteiktas ValstsUgunsdzçsîbas un glâbðanas dienestaizstrâdâtajâ Latvijas valsts standartâ "Uguns-

droðîbai un civilai aizsardzîbai lietojamâsdroðîbas zîmes un signâlkrâsojums".

Droðîbas zîmes un maríçjums uz kontei-neriem un cauruïvadiem.

Cauruïvadus maríç atbilstoði to saturam,ievçrojot ðâdas prasîbas:

zils – skâbeklis; zaïð – ûdens; sarkans – tvaiks; pelçks – gaiss; dzeltens – degoða gâze; melns – nedegoða gâze (ðíidrums); oranþs – skâbe; violets – sârms; brûns – degoðs ðíidrums.

!"# $!%&# '(&()*+

, )+*-.+ /( !0+


Plûstoðo vielu konteinerus, kâ arî atklâtuscauruïvadus, kuros atrodas vai kuros tiektransportçtas plûstoðâs vielas, apzîmç arbrîdinâjuma zîmçm atbilstoði Noteikumuprasîbâm. Brîdinâjuma zîmes var papildinât arinformâciju par bîstamo vielu (nosaukums,formula un bîstamîbas raksturojums). Augstâk-minçtâ prasîba neattiecas uz konteineriem,kurus darba vietâ lieto îslaicîgi, vai uz kontei-neriem, kuru saturs bieþi mainâs, ja tiek izman-tota îpaða informâcija, kas garantç tâdu paðudroðîbu, vai piemçroti citi lîdzvçrtîgi droðîbaslîdzekïi.

Brîdinâjuma zîmçm jâbût stingri piestipri-nâtâm, uzlîmçtâm vai uzkrâsotâm uz kontei-nera redzamâs puses (pusçm). Uz cauruï-vadiem brîdinâjuma zîmes novieto redzamâvietâ visbîstamâko vietu tuvumâ (pie ventiïiemun savienojumiem).

Maríçjums var bût gan uzlîmes veidâ, ganpiestiprinâts vai uzzîmçts uz tvertnçm vaicauruïvadiem. Cauruïvadiem maríçjumametiíeðu veidâ nepiecieðamajâ daudzumâ jâbûtizvietotam visa cauruïvada garumâ.

Maríçjuma vai etiíeðu zîmju vietâ varizmantot trîsstûra brîdinâjuma zîmi ar atbilstoðomelno piktogrammu uz dzeltena fona. Gadîju-mos, kad runa ir par zonâm, novietnçm vaiplatîbâm, kurâs tiek uzglabâts liels daudzumsbîstamu vielu, tâs var apzîmçt, vienlaikusizmantojot gan maríçjuma zîmes, gan atbilsto-

ðâs droðîbas zîmes To izvietojums var bûtatkarîgs no konkrçtajiem apstâkïiem – netâluno bîstamo vielu uzglabâðanas vietas vai arîpie attiecîgo telpu durvîm.

SignâlkrâsojumsVietas, kurâs iespçjama sadursme ar

ðíçrðïiem, kriðana vai pastâv krîtoðu objektudraudi, apzîmç ar dzeltenu un melnu vaisarkanu un baltu svîtrotu signâlkrâsojumu.

Signâlkrâsojuma izmçri ir proporcionâliðíçrðïu vai bîstamo vietu izmçriem. Dzeltenâsun melnâs vai sarkanâs un baltâs svîtras irvienâda platuma un novietotas 45 grâdu leòíî(skat. 6.5. att.)

Transportlîdzekïu kustîbas marðrutustelpâs, kur tas nepiecieðams nodarbinâtoaizsardzîbai, apzîmç ar krâsotâm, skaidriredzamâm, nepârtrauktâm svîtrâm (baltâm vaidzeltenâm), òemot vçrâ grîdas seguma krâsu.

Svîtras izvieto tâ, lai tâs norâdîtu droðudistanci starp transportlîdzekïiem un jebkuruobjektu, kurð var atrasties blakus, kâ arî starpgâjçjiem un transportlîdzekïiem.

Pastâvîgos transportlîdzekïu kustîbasmarðrutus ârpus telpâm, ja tie nav norobeþotiar barjerâm vai trotuâriem, apzîmç atbilstoðiaugstâkminçtajâm prasîbâm.

Îpaðos gadîjumos lietojamâsdroðîbas zîmes

Îpaðos gadîjumos lieto: izgaismotu zîmi, akustisku signâlu vai

vârdisku saziòu, ja nepiecieðamsinformçt par bîstamîbu vai risku, dotnorâdîjumus par konkrçtas darbîbasizpildi, kâ arî evakuâcijas gadîjumos;

6.5. attçls

GADÎJUMÂ, JA PASTÂV ÎPAÐINORMATÎVIE AKTI, KAS NOSAKA

DROÐÎBAS ZÎMJU IZMANTOÐANU PIEIEKÂRTÂM UN INSTALÂCIJÂM, TAD

PIRMÂM KÂRTÂM JÂVADÂS PÇC TIEM


akustiska signâla funkcionçðanu un efektivitâtijâpârbauda pirms tâ uzstâdîðanas un turpmâkne retâk kâ reizi mçnesî.

Ja darba vietâ ir apgrûtinâta dzirdamîba vairedzamîba (arî lietojamo individuâlo aizsar-dzîbas lîdzekïu dçï), attiecîgâs droðîbas zîmespapildina vai aizvieto ar citâm, kuras nodroðinainformâcijas uztverðanu.

Izgaismota zîmeIzgaismotas zîmes izstarotâ gaisma kon-

trastç ar apkârtçjo vidi, neapþilbinot unnodroðinot zîmes skaidru redzamîbu. Zîmesizstarotais spîdoðais laukums var bût vienkrâ-sains vai tajâ var bût piktogramma uz noteiktafona. Uzstâdîto izgaismoto zîmju daudzumamun novietojumam jâatbilst to darbîbas zonaiun objekta bîstamîbas pakâpei.

Ja izgaismota zîme var izstarot pârtrauktuun nepârtrauktu gaismas signâlu, pârtrauktaissignâls informç par augstâku bîstamîbaspakâpi vai neatliekamu darbîbu. Pârtrauktagaismas signâla frekvencei un izstarojumailgumam jâbût tâdam, lai to nevarçtu sajauktar nepârtraukti izgaismotu zîmi un tas nodroði-nâtu pareizu informâcijas uztveri.

Ja pârtrauktus gaismas signâlus izstaro-joðu izgaismotu zîmi lieto akustiska signâlavietâ vai kopâ ar akustisku signâlu, jâizmantoviena veida kodçta informâcija. Pârtrauktusgaismas signâlus izstarojoðas izgaismotaszîmes, kuras informç par briesmâm, jâuzraugaîpaði vai jâapgâdâ ar papildu gaismas avotu.

Akustisks signâlsAkustiskâ signâla skaòas lîmenim jâbût

ievçrojami augstâkam par apkârtçjâ trokðòalîmeni, bet ne pârmçrîgam vai sâpju sajûtuizraisoðam. Signâla garums un intervâls starpsignâliem vai signâlu grupâm ir skaidri atðíi-rams no citiem akustiskiem signâliem vaiapkârtçjâ trokðòa.

Ja ierîce var radît akustisku signâlu mai-nîgâs un nemainîgâs frekvencçs, mainîgâsfrekvences informç par augstâku bîstamîbas

roku signâlu vai vârdisku saziòu, janepiecieðams dot norâdîjumus nodar-binâtajiem, kuri izpilda bîstamus manev-rus.

Arî izgaismoto droðîbas zîmju un akustiskosignâlu uzdevums ir nodroðinât iespçju nodar-binâtajiem saòemt svarîgâko droðîbas infor-mâciju, kas ir nepiecieðama tâdâs situâcijâs,kad viòu droðîbu nav iespçjams garantçt argrafiskajâm vai krâsu zîmçm, piemçram, jadarba teritorijâ cirkulç pacçlâji vai citi tran-sporta lîdzekïi. Akustiskajiem signâliem jâbûtskaidri atðíiramiem no citiem akustiskiemsignâliem vai apkârtçjâ trokðòa, tiem jâbûtskaidriem un ïoti labi saprotamiem visâs vietâs,kur vien ir nepiecieðams tos sadzirdçt.

Svarîgi, lai akustiskâs trauksmes signâlineskançtu pârâk bieþi un bez nopietnaiemesla. Tas var novest pie tâ, ka situâcijâ,kad tas patieðâm bûs nepiecieðams, nodarbi-nâtie nerîkosies adekvâti, vai arî trauksmessignâli tiks izslçgti. No otras puses, bûtunepiecieðams veikt taktiskus gâjienus, izman-tojot akustiskos lîdzekïus gadîjumos, kad mçsatrodamies iespçjamâ ârkârtas situâcijâ, kastomçr nerealizçjas.

Lai nodroðinâtu droðîbas zîmes efektivitâti,nedrîkst:

izmantot tâdus priekðmetus, kas traucçzîmes redzamîbu, vai skaòas avotus, kastraucç signâla dzirdamîbu;

vienlaikus izmantot divas vai vairâkaslîdzîgas izgaismotas zîmes;

izmantot izgaismotu zîmi cita gaismasavota tuvumâ;

vienlaikus izmantot divus vai vairâkusakustiskus signâlus;

izmantot akustisku signâlu, ja apkârtçjâtrokðòa lîmenis ir augsts.

Izgaismotas zîmes un akustiska signâlaieslçgðana norâda uz attiecîgas darbîbassâkumu, un tiem jâpaliek ieslçgtiem lîdz dar-bîbas beigâm. Izgaismotai zîmei un akustiskamsignâlam jâbût gataviem atkârtotai ieslçgðanaiuzreiz pçc lietoðanas. Izgaismotas zîmes un


pakâpi vai neatliekamu darbîbu. Akustiskajamsignâlam, kas informç par evakuâciju, ir jâbûtnepârtrauktam.

Vârdiska saziòaVârdiska saziòa var bût tieða (cilvçka balss)

vai netieða (cilvçka balsi atdarinoða mâkslîgabalss, kura tiek pârraidîta ar piemçrotu ierîci).Vârdiska saziòa starp runâtâju vai runasemiteru un vienu vai vairâkiem klausîtâjiemnotiek, izmantojot atseviðíus vârdus, frâzesvai îsu tekstu (arî kodçtu).

Izteiktajam paziòojumam vai komandai irjâbût pçc iespçjas îsai, vienkârðai un skaidrai.Runâtâja runas prasmei un klausîtâja dzirdesspçjai jâgarantç droða vârdiska saziòa. Vâr-diskâ saziòâ iesaistîtai personai nepiecie-ðamas pietiekamas valodas zinâðanas, laiizteiktais paziòojums vai komanda tiktu pareizisaprasta un tai sekotu droðîbas prasîbâmatbilstoða rîcîba.

Ja vârdisku saziòu izmanto roku signâlavietâ, lieto ðâdus koda vârdus:

"sâkt!" – lai norâdîtu darbîbas sâkðanu; "stop!" – lai pârtrauktu kustîbu; "beigt!" – lai izbeigtu darbîbu; "celt!" – lai celtu kravu; "zemâk!" – lai kravu nolaistu zemâk; "bîstami!" – lai novçrstu avârijas situâciju; "âtrâk!" – lai paâtrinâtu kustîbu droðîbas

nolûkâ; "lçnâk!" – lai palçninâtu kustîbu droðîbas

nolûkâ.

Ja vârdisku saziòu izmanto kopâ ar rokusignâlu, lieto ðâdus koda vârdus, tos papildinotar atbilstoðiem roku signâliem:

"uz priekðu!" – lai kravu pârvietotu uzpriekðu;

"atpakaï!" – lai kravu pârvietotu atpakaï;

"pa labi!" – lai kravu pârvietotu pa labi; "pa kreisi!" – lai kravu pârvietotu pa kreisi.

Roku signâliRoku signâli var bût nepiecieðami gadîju-

mos, kad noteiktos specifiskos darba apstâk-ïos mutiska (verbâla) komunikâcija starppersonâm ir apgrûtinâta, kâ arî, veicot dar-bîbas, kas sevî ietver riska faktorus, piemçram,pârvietojot kravas ar pacçlâjiem.

Roku signâli saskaòâ ar Noteikumiemsastâv no virknes kodçtu þestu, ko galvenokârtizpilda ar rokâm, turklât ïoti skaidri un precîzi,lai nerastos pârpratumi. Darba vietâs lietota-jiem roku signâliem ir jâbût precîziem, plaðiem,vienkârði izpildâmiem, skaidri redzamiem,saprotamiem, un tiem jâatbilst 6.6. tabulânoteiktajâm prasîbâm.

Ja roku signâlu râda ar abâm rokâm, tâsjâpârvieto simetriski un jârâda tikai vienusignâlu. Roku signâli var atðíirties no6.6. tabulâ norâdîtajiem, ja tie ir saprotami ungarantç lîdzvçrtîgu droðîbas lîmeni, taèu tabulânorâdîto roku signâlu nozîmi nedrîkst mainît.

Persona, kura râda roku signâlus (signali-zçtâjs) personai, kura ðos signâlus saòem(operators), ir jâredz visi manevri, lai patinetiktu apdraudçta. Ja ðis nosacîjums nav izpil-dâms, papildus norîko vienu vai vairâkussignalizçtâjus. Signalizçtâja pienâkumosietilpst tikai manevru vadîðana, lai nodroðinâtucitu nodarbinâto droðîbu. Ja operators nespçjdroði izpildît saòemto norâdîjumu, viòð pârtraucmanevru un pieprasa no signalizçtâja jaununorâdîjumu.

Signalizçtâjs obligâti lieto spilgtas krâsaslabi saredzamus atðíirîbas priekðmetus (jaku,aizsargíiveri, rokas apsçju, zizli vai cituslîdzîgus priekðmetus). Minçtos atðíirîbaspriekðmetus nedrîkst lietot citi nodarbinâtie.


!

"

!#

#

# #

$ %

$ & '

( ' '

$ #)'

( ' ' * +#

( , ' * +#

$ )

" ,-


6.6. tabula

!""

!""

!""

!""

#" $

%""

& '(

& '(

$

! $

& )

&

Eiropas Savienîbâ jautâjumu par darbaaizsardzîbas prasîbâm darba vietâs regulçEiropas Savienîbas 1989. gada 30. novembradirektîva 86/654/EEC, kas nosaka minimâlâsdarba droðîbas un veselîbas aizsardzîbasprasîbas darba vietâs. Minçtâs direktîvasprasîbas tika òemtas par pamatu arî, izstrâ-dâjot Latvijas nacionâlo likumdoðanu par darbavietâm. Latvijâ darba aizsardzîbas prasîbasdarba vietâs regulç Ministru kabineta2002. gada 19. marta noteikumi Nr. 125"Darba aizsardzîbas prasîbas darba vietâs"(turpmâk ðîs nodaïas ietvaros – Noteikumi).

Ðo Noteikumu prasîbas neattiecas uz darbavietâm:

auto, upju, jûras, gaisa un dzelzceïatransportlîdzekïos;

derîgo izrakteòu ieguves rûpniecîbâ; zvejas kuìos; lauksaimniecîbas vai meþsaimniecîbas

uzòçmumos, ja tâs neatrodas ðouzòçmumu çkâs;

bûvlaukumos.Tas gan nenozîmç, ka darba aizsardzîbas

prasîbas darba vietâm iepriekð uzskaitîtajâsjomâs nav jâievçro vispâr. Vienkârði uzskaitîtâsjomas ir pietiekoði specifiskas, tâpçc tâm irizstrâdâti atseviðíi darba aizsardzîbas norma-tîvie akti, kas regulç darba aizsardzîbasjautâjumus tieði katrâ konkrçtajâ nozarç.

Piemçram, darba aizsardzîbas prasîbas derîgoizrakteòu ieguvç regulç Ministru kabineta2002. gada 25. jûnija noteikumi Nr. 253 "Darbaaizsardzîbas prasîbas derîgo izrakteòu izpçtçun ieguvç".

Darba aizsardzîbu var ievçrojami uzlabot,rûpîgi projektçjot un uzstâdot iekârtas. Labsiepriekðçjais plânojums gan attiecîbâ uz çkâm,gan darba teritorijâm, gan uz katru konkrçtodarba vietu palîdz izvairîties no bîstamâmsituâcijâm.

Pareiza plânoðana sâkas jau raþoðanasiekârtu un darba telpu projektçðanas, kâ arîiekârtu un aparatûras uzstâdîðanu stadijâ, jauiepriekð apzinot un izstrâdâjot darba metodes,kâ arî òemot vçrâ materiâlo darba apstâkïupiemçroðanas iespçjas cilvçkam. Projektarealizâcijas gaitâ visi darba aizsardzîbasnormatîvie akti jâòem vçrâ jau tad, kadinstalâcijas, aprîkojums, mehânismi, maðînasun iekârtas, kas varçtu radît bîstamassituâcijas, vçl atrodas projektçðanas stadijâ.

Preventîvo pasâkumu efektivitâte ðajâposmâ ir daudz lielâka, to realizâcija ir vieglâkaun izmaksas mazâkas, nekâ tad, ja runa ir paraprîkojumu, instalâcijâm un iekârtâm, kuras jaudarbojas.

Lai projekts varçtu attîstîties atbilstoðikvalitâtes prasîbâm un dotu labus rezultâtus,pirms uzsâkt uzòçmuma veidoðanu un raþo-

DARBA VIETAUN DARBA VIDE 7

108 VII nodaïa. DARBA VIETA UN DARBA VIDE

ðanas apjomu plânoðanu, nepiecieðams izpçtîtvirkni svarîgu faktoru. Galvenie faktori, kuriemjâpievçrð uzmanîba, ir objekta izvietojums,raþoðanas process, materiâli – gan izejvielas,gan pusfabrikâti, gan gatavie produkti, iekârtasun transporta lîdzekïi, darba metodes un topielietojums, kâ arî personâla attieksme. Katrsno ðiem faktoriem potenciâli var kïût par bîsta-

mu situâciju izraisîtâju. Tâpçc iepriekð jâno-skaidro to parametri un jâapzina visas prasî-bas, kas jâizpilda, lai tos atbilstoði kontrolçtu.

LAI PREVENTÎVIE PASÂKUMI BÛTURENTABLI UN EFEKTÎVI, TIE

JÂIEKÏAUJ JAU DARBA PROJEKTÂ

PROJEKTÇÐANAS GALVENIE ASPEKTI

Izvietojums

Pirmais faktors, kas jâòem vçrâ, iruzòçmuma un tâ darba telpu izvietojums.Runa bûs par tiem aspektiem, kas jâòem vçrâ,apzinot un kontrolçjot objekta iespçjamoietekmi uz apkârtçjo vidi (daþâda veidapiesâròojumi, pârâk tuva atraðanâs apdzî-votâm vietâm), kâ arî par dabas apstâkïunegatîvo iedarbîbu uz uzòçmuma darbîbu: tievar bût gan klimatiskie apstâkïi (valdoðie vçji,lietus u.tml.), gan citi dabas faktori (gruntsnoslîdçðana, upju gultnes u.tml.). Uzòçmu-miem, kas izmanto vai raþo bîstamas vielas,vienmçr jâatrodas tâlu no apdzîvotâm vietâm,ja pastâv iespçja, ka ðîs vielas var bût kaitîgascilvçku veselîbai.

Raþoðanas process

Bîstamâs vielas jâizvieto atseviðíâs çkâsun izolçtâs platîbâs. Personu skaitam, kas artâm strâdâ vai ir pakïautas riskam, jâbût pçciespçjas mazâkam. Izvçloties atbilstoðo darbavietu, iekârtu, aprîkojuma un instalâcijutehnisko risinâjumu, noteicoðâ loma ir raþo-ðanas procesam.

Izmantojamie materiâli

Daudzi nelaimes gadîjumi, kuros dzîvîbuzaudçjuði cilvçki un cietuðas iekârtas, notikuði

nezinâðanas dçï vai tâdçï, ka nav òemtas vçrâbîstamo vielu fizikâlâs un íîmiskâs îpaðîbas unto iespçjamâs reakcijas. Lai varçtu veiktatbilstoðus aizsardzîbas pasâkumus, pirmaissolis ir izzinât ðo vielu bîstamîbu visos lîmeòos.

Iekârtas un darba metodes

Nelaimes gadîjumu skaits samazinâs, jadarba aprîkojuma, instalâciju un iekârtuizvietojums darba telpâs ïauj darbiniekiemsavâ starpâ sazinâties un pielietot iepriekðparedzçtâs darba metodes. Pçc iespçjasjâizvairâs no nevajadzîgas daþâdu raþoðanaslîniju un procesu saskares ar vietâm, kur tiekuzglabâtas bîstamâs vielas, diferencçjotmateriâlu un darbinieku kustîbu pa teritoriju unatstâjot pietiekami daudz vietas paredzçtooperâciju veikðanai.

Projekta izstrâdâðanas stadijâ ievçrotiedroðîbas pasâkumi palîdz izveidot racionâlutelpu un iekârtu izvietojuma plânojumu, kasatbilst raþoðanas procesam un iepriekðparedzçto darba uzdevumu veikðanai. Darbaaprîkojuma, instalâciju un iekârtu dizains,konstrukcija un montâþa, kas atbilst stan-dartiem un pat pârsniedz normatîvo aktuprasîbas, kalpo par pamatu kvalitatîvamdarbam, dodot lielu ieguldîjumu darbaaizsardzîbas un iekârtu droðas ekspluatâcijasgarantçðanâ.

VII nodaïa. DARBA VIETA UN DARBA VIDE 109

Darba vietu izmçri un izvietojums

Darba vietu platîbai ir jâatbilst paðreizçjâmvajadzîbâm, paredzot arî iespçjamu paplaðinâ-ðanos nâkotnç. Uzòçmums – tâpat kâ ikvienacita dzîvotspçjîga organizâcija – pastâvîgiattîstâs, tâdçï jâparedz iespçja, lai kâdreiz, kadtas bûs nepiecieðams, darba vietu ar tajâesoðo darba aprîkojumu, instalâcijâm un iekâr-tâm varçtu pârveidot un palielinât darba vietas

platîbas.Darba vietâm jâbût sadalîtâm tâ, lai raþo-

ðanas procesa gaitâ tiktu veicinâta izejvielu,pusfabrikâtu un gatavâs produkcijas plûsma,atvçlot pietiekami lielas platîbas materiâlupârvietoðanai un uzglabâðanai.

Jâòem vçrâ, ka darba vietâ darbinieksuzturas ilgu laiku. Tâdçï ir jâatrod piemçrotirisinâjumi ne tikai jautâjumos, kas skar raþoða-nas procesu, bet arî visu uzòçmuma darbi-nieku personiskâs un kolektîvâs vajadzîbas.

Jau iepriekð jâparedz, lai darbavietutuvumâ atrastos tirdzniecîbas vietas, lai netâluno uzòçmuma bûtu pieejamas atpûtas vietas,kâ arî nepiecieðamâs higiçnas nodroðinâjums.Ðie ir svarîgâkie aspekti, kas jâòem vçrâ,ierîkojot konkrçtas darba vietas. To îstenoðanaergonomiskâs koncepcijas ietvaros radîslielâkas çrtîbas darbiniekiem un lîdz ar toveicinâs darba kvalitâtes uzlaboðanos.

VISPÂRÇJIE DARBA AIZSARDZÎBAS NOTEIKUMI DARBA VIETÂS

Pieòemama darba aizsardzîbas lîmeòauzturçðana darba vietâ nozîmç to, ka darbi-nieks necietîs no iespçjamas pakïauðanasriska faktoriem, kas saistîti ar nepietiekami lieludarba telpu, nepietiekamu izolâciju, apgaismo-jumu, kârtîbu un tîrîbu, sliktu darbarîku uniekârtu izvietojumu, periodisko apkopju neveik-ðanu. Visi minçtie nosacîjumi ir faktori, kas netikai var radît konkrçtas riska situâcijas, betarî veicinât citu risku veidu aktivizçðanos neçr-tîbas un citu darbu traucçjoðu apstâkïu dçï.

Ieteikumi attiecîbâ uz darba vietu iekârto-ðanu izriet no iepriekð minçto Noteikumuprasîbâm.

Darba vietas definîcija

Darba aizsardzîbas likuma 1. pantâ no-teikts, ka ar jçdzienu "darba vieta" jâsaprotvieta, kurâ darbinieks veic savu darbu, kâ arîuzòçmuma ietvaros jebkura cita vieta, kuradarbiniekam ir pieejama darba gaitâ vai kurdarbinieks strâdâ ar darba devçja atïauju vairîkojumu.

Ðeit pieskaitâmas arî tualetes telpas,atpûtas telpas, pirmâs palîdzîbas punkti unçdnîcas.

DARBA VIETAS PLÂNOJUMÂJÂÒEM VÇRÂ RAÞOÐANAS PROCESA

UN DARBINIEKU VAJADZÎBAS


Konstrukciju droðîba

Çkâm un darba telpâm jâbût konstruçtâmtâ, lai tâs spçtu izturçt slodzi, kurai tâs tiek vaitiks pakïautas; tâm jâbût aprîkotâm ararmatûras, fiksâcijas vai atbalsta sistçmâm,kas nodroðina to stabilitâti. Nedrîkst pârslogotçku stâvus. Zonâs, kurâs veikto darbu dçïvarçtu tikt pârsniegta maksimâlâ pieïaujamâslodze, ar uzrakstu vai zîmju palîdzîbu jânorâdaçkas konstrukcijas izturîba, kâ arî jâveicatbilstoði pasâkumi, lai nenotiktu nelaimesgadîjumi.

Darba telpu minimâlie izmçri

Ðajâ jautâjumâ atrast vienotu risinâjumunav viegli, jo jâòem vçrâ ne tikai darbiniekuskaits un telpu platîba, bet arî darba veids, kasbûtiski ietekmç ieteicamo platîbu izmçrus.Nevar salîdzinât, piemçram, rekomendâcijasadministratîvâ biroja telpu iekârtoðanai unmetâlpârstrâdei vai gleznoðanas darbnîcai, jojâòem vçrâ darba fiziskâs vides pamat-atðíirîbas.

Latvijâ saskaòâ ar Ministru kabineta2000. gada 28. novembra noteikumiem Nr. 411Latvijas bûvnormatîvs LBN 208-00"Publiskâs çkas un bûves" ir noteikti ðâdiminimâlie izmçri, kas jâievçro ikvienâ darbavietâ:

publiskas telpas minimâlais augstums nogrîdas lîdz griestiem ir 3 m (rekonstruk-cijas vai renovâcijas projektâ – ne mazâkspar 2,5 m), izòemot telpas, kurâm ðajâbûvnormatîvâ noteiktas citas prasîbas.Pagraba minimâlais augstums no grîdaslîmeòa lîdz griestiem ir ne mazâks par2,1 m;

publisko çku vai tâs daïu drîkst projektçtpazemes lîmenî saskaòâ ar projektç-ðanas uzdevumu un attiecîgo valstsuzraudzîbas dienestu tehniskajiem notei-kumiem pazemes bûvniecîbai;

stâvâ, kas atrodas zem vai virs publiskâmtelpâm, kâ arî publiskâs çkas pagrabâ un

cokola stâvâ nedrîkst atrasties noliktavasvai raþoðanas telpas, kas paredzçtassprâdzienbîstamu vielu un materiâluuzglabâðanai vai darbîbai ar tiem.

Grîdas un spraugas

Darbu veikðanai nepiemçrotas vai sliktâstâvoklî esoðas grîdas bieþi vien izraisanelaimes gadîjumus paslîdçðanas vaipaklupðanas dçï. Izvçloties vispiemçrotâkogrîdas segumu, pirmâm kârtâm jâòem vçrâtâdi faktori kâ paredzamâ slodze un iespçjamâíîmisko vielu iedarbîba. Atðíirîga grîdas platîbukrâsa un tekstûra ïauj izvairîties no kritieniemun palîdz labâk pârraudzît un kontrolçt darbatelpu.

Ieteicams, lai grîda bûtu gluda, stabila, laitâ nebûtu slidena, lai tai nebûtu bîstami izciïòi,caurumi vai slîpumi, kas var apdraudçtdarbinieku droðîbu un veselîbu; tai jâbût viegliun çrti tîrâmai un kopjamai atbilstoði higiçnasprasîbâm. Ja raþoðanas process saistîts armitrumu, tai jâbût ar labu drenâþu. Ja grîdanav lîdzena, augstuma izlîdzinâjumu varpanâkt, izmantojot pandusus. Vietâs, kur ir lielatransporta lîdzekïu kustîba, jâòem vçrânodilumizturîba. Vietâs, kur tiek izmantotasíîmiskâs vielas, jâòem vçrâ grîdas segumaizturîba pret to iedarbîbu. Gadîjumos, ja grîdassegumi var tik pakïauti krasâm temperatûrassvârstîbâm, tiem jâbût ar starpkârtâm, kas spçjizplesties.

Grîdai ir jâiztur slodzes no iekârtu un darbarîku smaguma, kâ arî dinamiskâs slodzes nopârvietojamiem transporta lîdzekïiem.Maksimâli pieïaujamâs slodzes jânorâda uzetiíetçm vai paziòojumos, kas izvietotiatbilstoðâs un redzamâs vietâs.

Atveres un noþogojumiViens no nelaimes gadîjumu iemesliem, it

îpaði bûvniecîbâ, bieþi vien ir neaizsargâtasatveres, piemçram, iztrûkstoði trepjupakâpieni, vaïçjas ailes pârsegumos vai


spraugas grîdâs. Bieþi vien atveres navnosegtas vai norobeþotas, kaut arî ðâda veidadarbi tiek veikti visos raþoðanas sektoros, ganikdienâ, gan izòçmuma kârtâ. Atverçm, kas varradît risku nokrist no divu vai vairâk metruaugstuma, jâbût nosegtâm vai aprîkotâm arnoþogojumiem, kuriem var bût pârvietojamasdaïas, kas izmantojamas, lai nepiecieðamîbasgadîjumâ atverçm varçtu piekïût. Îpaðiaizsargâtâm jâbût:

atverçm un spraugâm grîdu segumâ; ðíirbâm sienâs un starpsienâs, ja to

atraðanâs vieta un izmçri var radît riskucilvçku kriðanai, kâ arî platformâm,moliem un tamlîdzîgiem objektiem;

ar noþogojumu vai citâm norobeþojoðâmkonstrukcijâm, kas nav zemâkas par 90cm, aprîko:a) atklâtas telpas daïas, kur grîdas

lîmeòu starpîba vertikâlajâ projekcijâir lielâka par 45 cm;

b) ârçjâs un iekðçjâs kâpnes un pan-dusus, ja tie savieno telpas, kurugrîdas lîmeòu starpîba vertikâlajâprojekcijâ ir lielâka par 45 cm.

Jebkurâ gadîjumâ vislabâkâ aizsardzîba irnoþogojumi, kuru stabilitâte un izturîba jaupârbaudîta (ieteicams 150 kg/m), 90 cm augsti,kuriem apakðçjâ daïâ ir 15 cm augsta pçdaslîste, kas nepieïauj paslîdçðanu zem tâm kâarî neïauj nokrist priekðmetiem uz apakðâesoðiem cilvçkiem.

Lai novçrstu materiâlu, instrumentu u.c.lietu kriðanu no augstuma, noþogoðanai varizmantot arî daþâdu veidu tîklus, kurus lietobûvniecîbâ.

Ejas un satiksmes ceïi

Ejâm un satiksmes ceïiem – gan iekðçjiem,gan tiem, kas ved ârpus teritorijas – jâatbilstnoteiktiem izmçriem un parametriem, kas iratkarîgi no iespçjamo lietotâju skaita, tran-sporta lîdzekïu veida un materiâlu daudzuma,

kas jâpârvadâ pa ðiem ceïiem. Jâòem vçrâ arîuzòçmuma darbîbas veids.

Atbilstoði Noteikumu 21. punkta prasîbâm,iekrauðanas rampas un platformas projektç,ierîko un uztur, ievçrojot ðâdas prasîbas:

tâm jâatbilst transportçjamo kravu izmç-riem un slodzei;

tâm ir jâbût vismaz vienai noejai; ja tas ir tehniski iespçjams, platformâm,

kuru garums pârsniedz normatîvajosaktos noteikto garumu, ir jâbût divâmnoejâm;

platformâm jâbût aprîkotâm tâ, lai pasar-gâtu darbiniekus no kriðanas no tâm.

Saskaòâ ar Noteikumu 19. punktu satik-smes ceïus un zonas, kurâs var tikt apdraudçtadarbinieka dzîvîba vai veselîba (bîstamâ zona),projektç, ierîko un uztur, ievçrojot ðâdas prasî-bas:

satiksmes ceïiem jâbût izvietotiem tâ, laigâjçjiem un transportlîdzekïiem nodroði-nâtu çrtu un droðu pieeju ceïiem, kâ arîneradîtu draudus darbiniekiem, kuristrâdâ ðo satiksmes ceïu tuvumâ;

ja satiksmes ceïu izmanto gan transport-lîdzekïi, gan gâjçji, jâbût ierîkotiem gâjçjuceïiem vai atstâtai droðîbas joslai gâjç-jiem, nodroðinot arî droðu pieeju durvîmvai vârtiem, gâjçju ejâm, gaiteòiem unkâpòu telpâm;

satiksmes ceïiem jâbût skaidri norâdîtiemun apzîmçtiem, pretçjâ gadîjumâ varizveidoties bîstamas situâcijas;

ja darba vietâs ir bîstamas zonas, kurâsdarba îpatnîbu dçï pastâv risks darbinie-kiem nokrist vai tikt savainotiem arkrîtoðiem priekðmetiem, ðîs vietas ir jâap-gâdâ ar ierîcçm, kas novçrð darbiniekuneatïautu iekïûðanu ðajâs zonâs;

darbinieki, kuri strâdâ bîstamajâs zonâs,ir jânodroðina ar kolektîvajiem vai indivi-duâlajiem aizsardzîbas lîdzekïiem;

bîstamâs zonas ir skaidri jânorâda unjâapzîmç ar droðîbas zîmçm atbilstoðinormatîvajos aktos noteiktajâm prasîbâm.


Lai noteiktu gâjçju un transporta kustîbasceïu izmçrus, jâòem vçrâ gan transporta, gangâjçju pârvietoðanâs bieþums konkrçtajâteritorijâ, maksimâlais transporta lîdzekïuskaits, kas pârvietosies pa uzòçmuma terito-riju, maksimâlie kravu apjomi, kas tiks ðaiteritorijâ ievesti vai izvesti (kastes, darbarîki,tehniskais aprîkojums u.tml.) un ðo ceïu iespç-jamâ izmantoðana evakuâcijas vajadzîbâm.

Daþâdiem gadîjumiem ieteicami ðâdi kustî-bas ceïu un atstatumu izmçri:

ceïi, kas domâti tikai gâjçjiem: gâjçju ceïuminimâlajam platumam jâbût vismaz 1 m;

ceïi, kas domâti tikai transportam un preèupârvadâðanai: ja ceïð paredzçts vien-virziena kustîbai, minimâlo ceïa platumunosaka, transporta lîdzekïa vai tâ pârva-dâjamo kravu platumam pieskaitot vienumetru. Divvirzienu kustîbai ceïa minimâloplatumu aprçíina, diviem transportalîdzekïu vai to kravu platumiem, pieskaitot1,40 m;

satiksmes ceïu (kas domâts transportakustîbai) augstums: minimâlajam aug-stumam jâbût par 30 cm lielâkam nekâtransporta lîdzeklim vai tâ kravai;

jaukti satiksmes ceïi: ja nepiecieðamsveidot tâdus ceïus, kur transporta kustîbanotiek vienâ virzienâ, bet gâjçju kustîba– divos virzienos, ceïa minimâlo platumuveido transporta lîdzekïa vai tâ kravasplatums, kam pieskaitîti vçl 2 m (pa 1mkatrâ pusç). Ja transporta un gâjçjukustîba notiek vienâ virzienâ, minimâloplatumu nosaka, transporta lîdzekïa vaitâ kravas platumam pieskaitot 1 m un vçl40 cm manevru veikðanai. Ja transportaun gâjçju kustîba notiek divos virzienos,minimâlajam ceïa platumam jâbût divutransporta lîdzekïu platumâ, pieskaitot2 m un vçl 40 cm manevru veikðanai;

atstatums starp iekârtâm un ejâm:atstatumam starp iekârtâm, kâ arî starpiekârtâm un ejâm vai sienâm jâbûtlielâkam par 80 cm, rçíinot no iekârtu vaito kustîgo daïu visizvirzîtâkâ punkta un

paredzot iekârtas tehniskâs apkopesveikðanas iespçju.

Satiksmes ceïu tîklsLai uzòçmumâ izveidotu satiksmes ceïu

tîklu, lîdzâs iepriekð minçtajiem norâdîjumiemieteicams ievçrot arî ðâdas rekomendâcijas:

ceïa pagriezieni jâiezîmç, òemot vçrâvislielâko transporta lîdzekïu pagriezienarâdiusu;

stûriem jâbût brîviem, bez jebkâdiemtraucçjoðiem elementiem, lai autovadîtâjsvisu varçtu labi saskatît. Ja nepiecieðams,jâuzstâda papildu spoguïi;

ceïu sazarojumos vai krustojumos jâuz-stâda "STOP" zîmes;

krustojumos jânosaka prioritâtes, uzstâ-dot atbilstoðas zîmes;

satiksmes ceïu savienojumiem jâbûtmaksimâli pârredzamiem, izvairoties notaisniem leòíiem. Tâdçï vietâs, kurkrustojas divi divvirzienu ceïi, jâizveidokrustojumi ar nogrieztiem stûriem, kurugarums bûtu vienâds ar braucamâ ceïaplatumu;

ieteicams izmantot ceïus, pa kuriemkustîba notiek ne vairâk kâ trijos virzienos.Tas ievçrojami samazinâtu sadursmjuiespçjas;

jâizvairâs no ðíçrsejâm, kas iziet tieðipretim durvîm;

gâjçju piekïûðanai apïveida transportalîdzekïu ceïiem jâbût ierobeþotai, izmanto-jot barjeras, uz kurâm ir aizlieguma zîmes.

Gâjçju ceïiem vienmçr jâbût skaidri noteik-tiem un apzîmçtiem. Tos nedrîkst izmantotizejvielu vai materiâlu novietoðanai pat tâdâgadîjumâ, ja tam ir gadîjuma vai pagaiduraksturs. Satiksmes ceïu tîkla shematisksattçlojums dots 7.1. attçlâ.

ÏOTI SVARÎGI IR SKAIDRI NODALÎTCILVÇKU UN TRANSPORTA LÎDZEKÏU

SATIKSMES CEÏUS


zîmçm un jebkurâ brîdî bez palîdzîbasatveramâm no iekðpuses;

ja nav iespçjams nodroðinât gâjçju plûs-mu caur transportlîdzekïu vârtiem, gâjçjudurvis jâiekârto transportlîdzekïu vârtutuvumâ (skat. 7.2. att.);

gâjçju durvis ir skaidri jâapzîmç un tâsnedrîkst bût aizsprostotas (skat. 7.2. att.);

mehânisko durvju un vârtu darbîba ne-drîkst apdraudçt darbiniekus, durvîm unvârtiem jâbût aprîkotiem ar viegli pama-nâmâm un aizsniedzamâm avârijasatslçgðanas ierîcçm, kas ïauj tos atvçrt,ja enerìijas piegâdes trûkuma dçï durvisun vârti neatveras automâtiski;

transportlîdzekïu vârtiem no iekðpusesjâbût apzîmçtiem ar signâlkrâsojumu;

bîdâmâs durvis vai virpuïdurvis nedrîksttikt izmantotas kâ evakuâcijas durvis.

Durvîm, kas ved uz kâpnçm, jâbût atvera-mâm vismaz tâdâ platumâ, kâds ir pakâpienuplatums. Durvju skaits, izmçri un atraðanâsvietas ir atkarîgi no darbinieku skaita, riskafaktoriem un çkas tipa.

Durvis un vârti. Izejas

Durvîm un vârtiem jâbût veidotiem, ierîko-tiem un uzturçtiem atbilstoði Noteikumosnoteiktajâm prasîbâm:

durvju un vârtu izvietojumu, skaitu unizmçrus, kâ arî tajos lietotos materiâlusnosaka, òemot vçrâ telpu îpatnîbas unizmantojumu;

caurredzamâm durvîm jâbût maríçtâmlabi redzamâ augstumâ;

virpuïdurvîm un vârtiòiem ir jâbût caurspî-dîgiem vai ar caurredzamiem elementiem;

durvju un vârtu caurredzamajâm vai caur-spîdîgajâm daïâm, kuras nav no izturîgamateriâla vai citâdâ veidâ var radît savai-nojumu vai traumu risku, jâbût aizsar-gâtâm no izsiðanas iespçjas;

bîdâmajâm durvîm jâbût apgâdâtâm ardroðîbas ierîci, kas novçrð to izslîdçðanuno vadnçm un apgâðanos;

durvîm un vârtiem, kas veras uz augðu,jâbût apgâdâtiem ar mehânismu, kasnovçrð to kriðanu lejup;

durvîm, kas veras uz evakuâcijas ceïiemun izejâm, jâbût apzîmçtâm ar droðîbas

7.1. attçls


Izejas durvîm jâbût labi saredzamâm unapzîmçtâm, tâm jâveras virzienâ uz ârpusi. Gâjçjupiekïûðanas vietas transporta kustîbas ceïiemjâierobeþo ar barjerâm (skat. 7.2. un 7.3. att.).

Durvis un izejas ir svarîgi elementi gadîju-mos, ja nepiecieðama evakuâcija no raþoða-nas objektiem, kuros iespçjams ugunsgrçks,

eksplozija vai intoksikâcija.Visos jautâjumos par riska faktoriem, kas

saistîti ar ugunsdroðîbu un personâla evaku-âciju, jâievçro Latvijas bûvnormatîva LBN208-00 "Publiskas çkas un bûves" un Latvijasbûvnormatîva LBN 201-96 "Ugunsdroðîbasnormas" prasîbas.

7.2. attçls


Kâpnes, pandusi (slîpnes bezpakâpieniem), uzbrauktuves un pârejas.Darba platformas

Nelaimes gadîjumi uz kâpnçm un pandu-siem galvenokârt var notikt tad, ja tâs navpareizi konstruçtas, netiek atbilstoði uzturçtasun tiek nepareizi izmantotas.

Pamatprasîbas kâpnçm, pandusiem,uzbrauktuvçm un pârejâm noteiktas Latvijasbûvnormatîvâ LBN 208-00 "Publiskas çkas unbûves".

Vispârçji norâdîjumiKâpòu, pandusu un platformu virsmâm

jâbût no neslîdoðiem materiâliem vai arî tiem

jâbût pârklâtiem ar neslîdoðiem elementiem.Ieteicams, lai kâpnçm vai platformâm ar perfo-rçtu segumu maksimâlais spraugu platumsnepârsniegtu 8 mm.

KâpnesKâpnes projektç saskaòâ ar Latvijas bûv-

normatîva LBN 201-96 "Ugunsdroðîbas nor-mas" prasîbâm.

Pakâpienu skaits vienâ kâpòu laidâ nedrîkstbût mazâks par trim un lielâks par 18; vienâkâpòu laidâ nedrîkst bût daþâda augstumapakâpieni.

Pakâpiena augstums evakuâcijas ceïos irno 12 lîdz 18 cm. Pakâpiena platuma un divuaugstumu summai jâbût no 60 lîdz 63 cm.

7.3. attçls


Ar margâm vai citâm norobeþojoðâm kon-strukcijâm, kas nav zemâkas par 90 cm, jâap-rîko:

atklâtas telpas daïas, kur grîdas lîmeòustarpîba vertikâlajâ projekcijâ ir lielâka par45 cm;

ârçjâs un iekðçjâs kâpnes un pandusus,ja tie savieno telpas, kuru grîdas lîmeòustarpîba vertikâlajâ projekcijâ ir lielâka par45 cm.

Kâpòu slîpuma attiecîba starp augstumu ungarumu evakuâcijas ceïos ir ne lielâka par 1:2,izòemot sporta bûvju tribînes, kur kâpòu slîpu-ma attiecîba var bût ne lielâka par 1:1,6.

Ârçjâs ugunsdzçsîbas kâpnes ierîkojamasatbilstoði Latvijas bûvnormatîva LBN 201-96"Ugunsdroðîbas normas" prasîbâm, un tâsizvieto pa çkas perimetru (izòemot galvenofasâdi) ne tâlâk kâ 150 m attâlumâ citu no citas.

Kâpnçm jâbût izgatavotâm no tçrauda;jânodroðina to efektîvs stiprinâjums pie balstakonstrukcijas.

Ierîkojot kâpnes, ieteicams ievçrot ðâdasprasîbas:

minimâlajam kâpòu platumam jâbût40 cm, slîpumam – no 20° lîdz 45°kâpnçm un 60° – palîgkâpnçm. Jaslîpums ir mazâks par 20°, jâizmantopandusi, bet, ja tas ir lielâks par 45° –jâuzstâda kâpnes, bet maksimâlajampakâpienu augstumam jâbût 30 cm;

attâlumam starp kâpòu priekðçjo daïu unobjekta virsmu, pie kura ir piestiprinâtaskâpnes, jâbût vismaz 75 cm;

minimâlajam attâlumam starp kâpòutâlâko daïu un virsmu jâbût 16 cm. Beztam jâbût 40 cm platai brîvai telpai abâskâpòu pusçs, ja vien tâs neatrodas ðahtâsvai tamlîdzîgâs vietâs;

kâpòu margas jâkonstruç tâ, lai tâs bûtu1 m augstâk, nekâ pçdçjais pakâpiens;

kâpnçm, kas ir augstâkas par 4 m, jâbûtpapildus aizsargâtâm. Ja tiek izmantotaskâpnes, kuru augstums pârsniedz 9 m,ik pçc katriem 9 m jâierîko atpûtas plat-formas;

kâpòu perimetrs jânodroðina ar vertikâ-lâm barjerâm vai arî, ja tâdu nav, per-sonâls jâapgâdâ ar individuâlajiemaizsardzîbas lîdzekïiem pret kritieniem.

Par palîgkâpnçm ir uzskatâmas tâdaskâpnes, kuras, veicot darbus konkrçtâ darbavietâ, netiek izmantotas pastâvîgi, bet gan tikaireizi pa reizei.

Attiecîbâ uz kâpòu pakâpieniem ieteicamsievçrot ðâdas prasîbas: kâpòu pakâpienuplatumam jâbût no 23 lîdz 36 cm, bet pakâ-pienu augstumam no 13 lîdz 20 cm. Palîg-kâpòu pakâpienu minimâlajam platumam jâbût15 cm, bet pakâpienu augstums nedrîkstpârsniegt 25 cm. Ieteicams, ka pakâpieni irvisâ kâpòu platumâ.

Kâpòu un palîgkâpòu ieteicamie izmçri irdoti 7.1. tabulâ, skat. arî 7.4. attçlu.

7.4. attçls


Fiksçtâs kâpnesFiksçtâs kâpnes ir tâdas kâpnes, kas

piestiprinâtas vertikâlai virsmai un ir domâtastam, lai nepiecieðamîbas gadîjumâ varçtupiekïût jumtiem, ðahtâm, alâm, bedrçm,skursteòiem vai citâm vietâm, kur piekïûðanasiespçjas ir ierobeþotas. Tâs izmantojamas

epizodiski; ja rodas grûtîbas, jâuzstâdapalîgkâpnes. Fiksçto kâpòu ieteicamie izmçridoti 7.2. tabulâ.

KÂPNES IR BÎSTAMA ZONA.TÂM JÂPIEVÇRÐ ÎPAÐA UZMANÎBA

α α

! " #$ $

%& $ ' #$ $

%& $ ( #$ $

!$ #$ $

!$ #$ $

#$ $

!) ! *(+ #$ $

! !) ! $ #$ $

, $$# $ $-. /0 1. 2. 30

4 -1 5 1 62 5 76

89:;<=

! , 6>?

@>

11>

1>> 4 -A>

" 1B

-B

BB

4

4

;<=

1>? 4 7B?

@>

11>

1>> 4 -A>

-2 " 1>

12 " 26

->>

->>

2C>

;<=

7.1. tabula


Pârnçsâjamâs kâpnesPârnçsâjamâs kâpnes rada vislielâko nelai-

mes gadîjumu risku, jo tâs ne vienmçr tiekuzglabâtas piemçrotos apstâkïos, un reizçm,tâs izmantojot, netiek ievçroti elementârie pie-sardzîbas pasâkumi.

Lietojot darbâ pârnçsâjamâs kâpnes, ietei-

cams ievçrot ðâdus pasâkumus: pârnçsâjamâs kâpnes regulâri jâpâr-

bauda. Pirms kâpòu izmantoðanas tâsnepiecieðams pârbaudît, lai konstatçtuiespçjamos defektus, piemçram, salauz-tus pakâpienus vai ðíçrssijas, vaïîgasnaglas vai skrûves, salauztus fiksçjoðos

7.2. tabula

≤

≥

!

!"

# $

# % & %$"

'

' '

()#

!" #!$ % !$&'()*+ +,' -./ /0,'& 123 2 &%'' /0'&42352 &'')*+ +,' + /0' .+ 6& 237 &'')*68 .' 96 / ++:', 0+('& 23;2 &'')*68 .' 96& 2372 &'')*+ +,' + 6 .+ <.8 (' 96&23; &'')*+ +,' -./ )'=6'0)+>.(' .), +.6& ? &'')*, 0)+>.* )'=+8 0)+>.(' .), +.6& 2372 @ 23? &(')*+ :+<:69' 96 . /+: <)'& 5 &'')*+ +,' + :6+.A:+. 96 .+ 0+:+' 322 &


mehânismus u.tml.; kâpòu garumam jâbût ierobeþotam un

proporcionâlam to stiprîbai un stabilitâtesun droðîbas apstâkïiem (nav ieteicamspârsniegt 7 m; ja kâpòu garums ir lielâkspar 5 m, tâs jâaprîko ar stiprinâjumu vidusdaïâ);

koka kâpnes nav ieteicams krâsot, betpârklât ar caurspîdîgu laku, jo krâsa varapslçpt iespçjamos defektus;

ðíçrssijâm jâbût viengabalainâm, betpakâpieniem – iemontçtiem un nostiprinâ-tiem, tie nedrîkst bût pienagloti;

kâpnçm jâbalstâs uz gludu, stabilu uncietu virsmu, tâm jâbût labâ stâvoklî,aprîkotâm ar neslîdoðiem atbalstiemapakðâ un ar nostiprinâjuma âíiem aug-ðçjâ daïâ;

ja nepiecieðams, kâpnes jânostiprina pieatbalsta virsmas. Ja tâs tiek atbalstîtaspret stabiem vai citâm cilidriskâm virs-mâm, kâpnes jânostiprina ar skavâm;

kâpnes jânovieto tâ, lai to augðçjais galsatrastos 1 m virs augðçjâ atbalsta punktaun lai attâlums no kâpòu pamatnes lîdzsienai sasniegtu ceturtdaïu no to garuma.Tâdçï tâm jâatrodas 75° leòíî pret hori-zontâlo virsmu (skat. 7.5. att.).

Pârnçsâjamâs kâpnes nedrîkst novietotdurvju priekðâ, blakus elektrîbas instalâcijâm,

vai arî atbalstît pret cauruïvadiem. Uzkâpðanaiun nokâpðanai vienmçr jânotiek ar seju pretkâpnçm, turoties pie tâm ar abâm rokâm uniepriekð pârliecinoties, ka uz apaviem naveïïas, tauku, dubïu vai citu slîdoðu materiâluatliekas.

Pârnçsâjamâs kâpnes vienlaikus nedrîkstizmantot divi strâdnieki; pa tâm nedrîkstpârvietot kravas, izòemot gadîjumus, ja kravatiek nesta uz muguras un rokas ir brîvas.Nekâdâ gadîjumâ nedrîkst savienot kâpòugalus, ja vien tâs nav speciâli ðâdiem gadîju-miem konstruçtas.

7.5. attçls

α


Pârnçsâjamâs kâpnes nevajadzçtu izman-tot darbu veikðanai, pat ja tie ir îslaicîgi. Ja tastomçr nepiecieðams, pie pakâpieniem jâpie-stiprina nelielas platformas kâju atbalstam.Pârnçsâjamo kâpòu droða uzstâdîðana attç-lota 7.5. attçlâ.

PandusiÂrçjâs uzbrauktuves kâpuma attiecîba

starp augstumu un garumu gâjçju ceïos ne-drîkst pârsniegt 1:8 (13%), bet ceïos, koizmanto riteòkrçslu lietotâji, – 1:12 (8%).

Minimâlais pandusa (uzbrauktuves) pla-tums riteòkrçslu lietotâjiem ir 1,2 m.

Iekðtelpu pandusa kâpuma attiecîba starpaugstumu un garumu nedrîkst pârsniegt 1:6(17%), bet ceïos, ko izmanto riteòkrçslulietotâji, – 1:12 (8%), viesnîcu un sanatoriju

numuros – 1:20 (5%).Ar margâm vai citâm norobeþojoðâm kon-

strukcijâm, kas nav zemâkas par 90 cm, aprîkopandusus, ja tie savieno telpas, kuru grîdaslîmeòu starpîba vertikâlajâ projekcijâ ir lielâkapar 45 cm.

Darba platformasDarba platformâm, gan stacionârajâm, gan

pârvietojamâm, jâbût izgatavotâm no cietiemmateriâliem un to struktûrai un stiprîbai jâbûttâdai, kas spçj izturçt gan nekustîgu, gan pâr-vietojamu kravu smagumu.

Platformu minimâlajam platumam, veicotgadîjuma darbus, jâbût vismaz 60 cm. Ja darbavirsma atrodas augstumâ, kas pârsniedz 2 m,tâm jâbût aprîkotâm ar margâm un aizsarg-barjerâm.

Platformu posmiem un pârejâm jâbût neslî-doðâm, uz tâm nedrîkst atrasties lieki priekð-meti, un tâm vajadzçtu bût aprîkotâm ar dre-nâþas sistçmu, kas ïautu noplûst visâm nejauðiizlijuðâm vielâm, kas var izraisît slîdçðanu.

DARBA APRÎKOJUMA, IEKÂRTU UN DARBARÎKU IZKÂRTOJUMS

Reizçm darba droðîbas apstâkïus darbavietâ ir iespçjams uzlabot visai vienkârði, darbaaprîkojumu, iekârtas un darbarîkus labâkpiemçrojot darba telpâm un izkârtojot tosatbilstoði raþoðanas procesa secîbai. Vieglinovçrðamu nelaimes gadîjumu iemeslsdaþkârt mçdz bût nepareizs raþoðanaselementu izvietojums, kâ arî nevajadzîgamateriâlu vai cilvçku kustîba.

Darba aprîkojuma un iekârtu izvietojums

Par vienu no pastâvîga riska faktoriem varkïût darba aprîkojuma un iekârtu izvietojums.Darba iekârtâm jâatrodas pietiekamâ attâlumâcitai no citas, lai darbinieki varçtu çrti un droðiveikt savu darbu. Visbîstamâkâs ir iekârtu un

darbarîku kustoðâs daïas, kas kustoties varskart un ievainot cilvçkus, kuri pârvietojas paejâm starp darbagaldiem. Lai no tâ izvairîtos,pârvietoðanâs ðâdâs darba zonâs ir jâierobeþoun jâizvieto atbilstoðas brîdinâjuma zîmes.

Ieteicamais attâlumam starp darba galduvisvairâk izvirzîtajâm daïâm ir vismaz 80 cm,ðis atstatums tad arî ir minimâlais ejas platums.

Darba vietas un to iekârtojums

Darba vietâm jâbût skaidri nodalîtâm, jâbûtparedzçtâm arî konkrçtâm vietâm instrumentuun darbarîku novietoðanai. Jânodroðina iespç-ja çrti piegâdât izejmateriâlus un izvest gatavoprodukciju un raþoðanas atkritumus, netraucç-jot pie darba galda strâdâjoðâ darbinieka kustî-

PÂRNÇSÂJAMÂS KÂPNESIETEICAMS IZMANTOT TIKAI

ATSEVIÐÍOS GADÎJUMOS, NEVISREGULÂRU DARBU VEIKÐANAI


APGAISMOJUMS UN KRÂSAS

No darba droðîbas viedokïa jâòem vçrâ arîtâdi faktori, kurus labi izpçtot, var samazinâtnelaimes gadîjumu iespçjamîbu. Ðî nodaïa bûsveltîta tâdiem vispârçjiem darba vides aspek-tiem kâ apgaismojums un krâsas darba vietâsu.tml. Trûkumi un nepilnîbas ðajâ jomâ radaneçrtîbas, nogurumu un lîdz ar to, tieði vai netie-ði, palielina nelaimes gadîjumu iespçjamîbu.

Apgaismojums

Apgaismojumam, ja to uztveram kâ vienuno darba vides faktoriem, vienmçr jâbûtvispârçjam, kuru atkarîbâ no katras konkrçtasdarba vietas vajadzîbâm papildina vietçjaisapgaismojums. Îpaðu uzmanîbu apgaismo-juma ziòâ prasa bîstami darbagaldi un iekârtas,kustîbas zonas, kâpnes un avârijas izejas.Turklât ikvienâ uzòçmumâ vai tâ struktûr-vienîbâ ir obligâti jâbût izveidotai avârijasapgaismojuma sistçmai, kas ir neatkarîga nokopçjâ elektroenerìijas avota. Turpmâkminçtas galvenâs prasîbas, kuras attiecîbâ uzapgaismojumu nosaka Noteikumi un Latvijasbûvnormatîvs LBN 208-00 "Publiskas çkas unbûves".

Publiskajâs telpâs jâparedz dabiskaisapgaismojums caur logiem ârsienâs vai virs-gaismas logiem jumta pârsegumâ, kâ arîmâkslîgais apgaismojums atbilstoði attiecî-gajâm higiçnas prasîbâm. Dabisko apgais-mojumu var neparedzçt tualetçs, higiçnastelpâs un duðas telpâs, kâ arî citâs cilvçkuîslaicîgas uzturçðanâs telpâs, kur tas navnepiecieðams atbilstoði telpas izmantoðanasveidam un projektçðanas uzdevuma nosacî-jumiem.

Darba vietas telpâs jânodroðina ar dabiskoapgaismojumu un jâaprîko ar mâkslîgo apgais-mojumu tâ, lai kopçjais apgaismojums bûtupietiekams darbinieku droðîbai un veselîbai.Apgaismes íermeòus darba telpâs un ejâsizvieto tâ, lai pasargâtu darbiniekus nonelaimes gadîjumu un arodslimîbu riska, kassaistîts ar nepietiekamu apgaismojumu. Janepiecieðams, darba vietas ârpus telpâmaprîko ar mâkslîgo apgaismojumu. Darba vie-tu minimâlie apgaismojuma lîmeòi ir doti7.3. tabulâ.

7.3. tabula

bas. Nedrîkst pieïaut vieglu un çrtu piekïûðanudaþâdâm darbagaldu un mehânismu daïâm.

Saskaòâ ar ergonomiskajiem kritçrijiem jâiz-vairâs no to nevajadzîgas pârvietoðanas.

! ! ! ! ! "

# #

$ # #

% "

$ % "

&'&()*$+*&,-.&)/&'* 0).12

3445446443444

64

344

56

64


Ja eksistç nopietns kritienu, sadursmju vaicitu nelaimes gadîjumu risks, norâdîtais mini-mâlais apgaismojuma lîmenis jâpaaugstina.

Runâjot par apgaismojuma kvalitâti, jâcen-ðas izvairîties no tieðas vai netieðas apþilbi-noðas gaismas un krasiem gaismas kon-trastiem, ðim nolûkam izmantojot gaismasaizsargekrânus. Jâcenðas panâkt, lai gaismasavoti tiktu novietoti tâ, lai bûtu pareizs gaismassadalîjums un virziens.

Vçl viens svarîgs aspekts ir pareiza mâk-slîgâ apgaismojuma veida izvçle, kas vislabâkpiemçrots veicamo darbu raksturam. Parasto,fluorescçjoðo vai dienasgaismas spuldþuîpaðîbas ir atðíirîgas, tâpçc jâizvçlas tâs, kasnodroðina vislabâko krâsu spilgtumu, vislielâkoiespçjamo gaismas atdevi un vismazâkoþilbinoðo efektu.

Vietçjam apgaismojumam vairâk ir piemç-rotas parastâs vai halogçnâs spuldzes, nevisfluorescçjoðâs, jo pçdçjâs visvairâk nogurdinaredzi.

Saskaòâ ar Noteikumiem darba vietas, kurpçkðòa apgaismojuma izslçgðanas dçï varrasties kaitçjums darbinieku droðîbai unveselîbai, ir nodroðinâtas ar pietiekamuavârijas apgaismojumu.

Krâsas

Izvçloties piemçrotas sienu, griestu, grîduun iekârtu krâsas, iespçjams izmantot gaismasatstaroðanâs îpaðîbas un lîdz ar to panâkt, laidarba vide atbilstoði veicamajam darbam bûtupçc iespçjas patîkamâka. Ar attiecîgo krâsuizmantoðanu, iespçjams bûtiski uzlabot fizis-kâs darba vides izjûtu un uztveri.

7.4. tabula

!

" #

$

%&'

(&'

)*'

)&'

)'

+

,-.

,!.- /-.

0!- 1+

1

.

#

2

/

345,64 47787


Vispiemçrotâkâs darba telpâm ir matçtâskrâsas, jo tâs nerada atspîdumu. Ieteicamsizmantot gaiðas un mirdzoðas krâsas, jo tâspalîdz nodroðinât labu redzamîbu un psiholo-ìisko ietekmi. Svarîgi, lai darba vietâs domi-

nçtu maigas un neitrâlas krâsas. Tomçr neva-jadzçtu krist galçjîbâs un visu krâsot vienâkrâsâ, aizmirstot spilgtâs krâsas, kas var kalpotkâ droðîbas zîmes vai atdzîvinât darba vidi.Krâsu îpaðîbas un to ietekme ir dota 7.4. tabulâ.

HIGIÇNAS UN ATPÛTAS TELPAS

Higiçnas telpas

Higiçnas telpâm, ja vien tas iespçjams,jâbût iekârtotâm netâlu no darba vietâm.

Dzeramais ûdensDarba vietâs dzeramajam ûdenim jâbût

nepiecieðamajâ daudzumâ atbilstoði darbi-nieku skaitam un veicamajam darbam, turklâtviegli pieejamam visiem darbiniekiem.

Ìçrbtuves, duðas, izlietnes un tualetesÌçrbtuves un slçdzamus skapîðus jâpro-

jektç, jâierîko un jâuztur, ievçrojot ðâdas pra-sîbas:

ìçrbtuves jâierîko, ja darba procesâ irparedzçta speciâla darba apìçrba val-kâðana un veselîbas vai pieklâjîbasapsvçrumu dçï tâs ir nepiecieðamas;

ìçrbtuvçm jâbût viegli pieejamâm, pie-tiekami plaðâm, aprîkotâm ar sçdekïiemun aizslçdzamiem skapîðiem;

ir jânodroðina atseviðías ìçrbtuvesvîrieðiem un sievietçm vai, ja tas naviespçjams, jânodroðina ìçrbtuves lieto-ðanu atseviðíi vîrieðiem un sievietçm;

ja darba apstâkïi saistîti ar kaitîgu vielu(piemçram, mitruma, netîrumu) iedarbîbu,jânodroðina personîgâ un darba apìçrbaglabâðana atseviðíos skapîðos;

personîgâ un darba apìçrba glabâðanasskapîðos jânodroðina gaisa apmaiòa vaiventilâcija, ja to ir noteicis darba devçjsvai darbinieku uzticîbas personas;

ja ìçrbtuves nav ierîkotas, katram darbi-niekam jânodroðina atseviðía (aizslç-

dzama) vieta personîgâ apìçrba un man-tu glabâðanai.

Duðas, izlietnes un tualetes jâprojektç,jâierîko un jâuztur, ievçrojot ðâdas prasîbas:

duðas telpu jâierîko, òemot vçrâ veicamâdarba raksturu vai, ja to ir noteicis darbadevçjs vai darbinieku uzticîbas personas.Ja iespçjams, duðas telpas ierîko atse-viðíi vîrieðiem un sievietçm. Ja tas naviespçjams, jânodroðina duðas telpulietoðanu atseviðíi vîrieðiem un sievietçm;

duðas telpâm ir jâbût pietiekami plaðâm,lai tâs atbilstoði higiçnas prasîbâm varçtulietot, netraucçjot citus;

duðâm ir jâbût nodroðinâtâm ar nepâr-trauktu karstâ un aukstâ ûdens padevi;

ja duðas nav ierîkotas, darba telpu unìçrbtuvju tuvumâ jâierîko piemçrotasizlietnes ar nepârtrauktu karstâ un aukstâûdens padevi;

izlietnes nepiecieðamîbas gadîjumâ irjânorobeþo vai jânodroðina to atseviðíalietoðana vîrieðiem un sievietçm;

ja duðas telpas vai izlietnes ir ierîkotasatseviðíi no ìçrbtuvçm, jânodroðina çrtanokïûðana no vienâm telpâm citâs;

tualeðu un izlietòu skaitam ir jâbût pietie-kamam, òemot vçrâ darbinieku skaitu.Attiecîgâs telpas jânodroðina ar nepie-cieðamajiem personîgâs higiçnas lîdzek-ïiem (tualetes papîrs, ziepes, dvieïi vairoku nosusinâðanas ierîces);

tualetes un izlietnes jâierîko tuvu darbaun atpûtas telpâm, ìçrbtuvçm un duðastelpâm;


tualetçs un duðâs ir jâierîko ventilâcija unjânodroðina tâs darbîba;

jâierîko atseviðías tualetes vîrieðiem unsievietçm vai arî jânodroðina to atseviðíalietoðana, kâ arî jâierîko atseviðía kabîneinvalîdiem.

Atpûtas telpas

Atpûta ir fizioloìiska nepiecieðamîba, kascilvçkam vajadzîga atkarîbâ no darba veida unritma, tâpçc darba laikâ jâparedz pauzes unatpûtas brîþi, lai darbinieks darba dienasbeigâs nebûtu tik noguris, ka vairs nespçtupievçrsties daþâdâm vaïas brîþu nodarbîbâm,un lai par vienîgo alternatîvu nekïûst atpûta bezjebkâdâm darbîbâm. Ja atpûtas brîþiemparedzçti piemçroti apstâkïi un telpas, darbsbûs efektîvâks un raþîgâks.

Daudzos uzòçmumos darba dienas laikâir noteikti atpûtas brîþi, bet darbos, kuros nodarba droðîbas un darbinieku veselîbas aiz-sardzîbas viedokïa tas ir nepiecieðams, tieknoteikti darba pârtraukumi. Ieteicams, laiatpûtas telpas bûtu noðíirtas no darba vietâm,tomçr viegli pieejamas.

Atpûtas telpâm ir jâatbilst daþâm galve-najâm pamatprasîbâm, piemçram, tâm jâbûtizolçtâm no apkârtçjâs vides negatîvâs ietek-mes (trokðòi, karstums utt.), nesmçíçtâjiem

jâbût pasargâtiem no traucçjoðajiem tabakasdûmiem, telpâs jâbût tâdam kvalitâtes unkomforta lîmenim, kas ïauj tâm pildît ar atpûtusaistîtas funkcijas, piemçram, klausîtiesmûziku, lasît u.tml., tuvumâ jâbût higiçnastelpâm un svaigam dzeramajam ûdenim.

Atpûtas telpas jâprojektç, jâierîko unjâuztur, ievçrojot ðâdas prasîbas:

atbilstoði darba îpatnîbâm un darbiniekuskaitam darba vietas ir jânodroðina arçrtâm un pieejamâm atpûtas telpâm;

tâm ir jâbût pietiekami plaðâm, un tajâs irjânodroðina pietiekams skaits galdu unkrçslu ar atzveltnçm;

ja darba îpatnîbu dçï ir nepiecieðami bieþiun regulâri pârtraukumi, bet atpûtastelpas nav iekârtotas, darbiniekiem irjânodroðina citas telpas, kurâs tie varuzturçties pârtraukumu laikâ;

augstâkminçtâs prasîbas var nepiemçrotbirojiem vai citâm darba vietâm, kur irbirojiem lîdzîgi darba apstâkïi un kur iriespçjams lîdzvçrtîgi atpûsties darbapârtraukumos.

Atpûtas telpâs, deþûrpersonâla telpâs,ìçrbtuvçs, tualetçs, duðâs, çdamtelpâs irjânodroðina attiecîgâs telpas izmantoðanasmçríim atbilstoðs mikroklimats.

Ja uzòçmumâ tiek nodarbinâtas grûtniecesvai sievietes pçcdzemdîbu periodâ (lîdzvienam gadam), viòâm jânodroðina iespçjaatgulties un atpûsties piemçrotos apstâkïosatbilstoði higiçnas prasîbâm. Sievietçm, kurasbaro bçrnu ar krûti, minçtos apstâkïus nodro-ðina visâ baroðanas laikâ.

ÇRTAS UN ATBILSTOÐASATPÛTAS TELPAS PALÎDZ

UZLABOT DARBA EFEKTIVITÂTI

PIRMÂS PALÎDZÎBAS SNIEGÐANAINEPIECIEÐAMIE MATERIÂLI UN TELPAS

Darba vietâs jâbût pieejamiem materiâliempirmâs palîdzîbas sniegðanai, un, ja tasnepiecieðams, jâierîko pirmâs palîdzîbas

sniegðanas telpas, kurâs bûtu iespçjamssniegt palîdzîbu darbiniekiem, kas cietuði kâdânelaimes gadîjumâ.


Pirmâs palîdzîbas sniegðanainepiecieðamie materiâli

Darba vietâs jâbût pirmâs palîdzîbas snieg-ðanai nepiecieðamajiem dezinfekcijas un anti-septiskajiem lîdzekïiem, materiâliem, kas at-bilst uzòçmuma darbîbas veidam, riska iespç-jamîbai un potenciâlajam cietuðo daudzumam.Tiem jâatrodas viegli pieejamâs vietâs. Pirmâspalîdzîbas sniegðanai nepiecieðamo medicî-nisko materiâlu minimums dots 7.5. tabulâ.

Pirmâs palîdzîbas sniegðanas telpas

Pirmâs palîdzîbas telpas vai vietas jâpro-jektç, jâierîko un jâuztur, ievçrojot ðâdas pra-sîbas:

òemot vçrâ darbîbas veidu, darbu apjomu

un darba vides risku darbinieku droðîbaiun veselîbai, ir jâiekârto vismaz viena vaivairâkas pirmâs palîdzîbas telpas, kurâsir pirmâs palîdzîbas iekârtas un ierîces;

telpâs ir jânodroðina çrta iekïûðana arnestuvçm;

telpâm jâbût skaidri apzîmçtâm atbilstoðidroðîbas zîmju lietoðanas prasîbâm darbavietâs;

visâs darba vietâs, ja tas ir nepiecieðamsatbilstoði darba apstâkïiem, ir jâbût pieeja-mâm pirmâs palîdzîbas aptieciòâm, un toatraðanâs vietas jânorâda ar atbilstoðâmzîmçm.

Pirmâs palîdzîbas telpâs jânodroðina attie-cîgâs telpas izmantoðanas mçríim atbilstoðsmikroklimats.

7.5. tabula

! !"

#$%& " &

'( "

)*%

+, &

-.!" %& / 0 0 1 &

2 /3 1 %

4.5 /"(" $%1 &

-!" %& / 1

+ / 0 6 1 &

+ / 0 6 1 &

&

+ / 0 1 &

+ / 0 1 &

+


KÂRTÎBA UN TELPU UZKOPÐANA. TEHNISKÂ APKOPE

kâdu iemeslu dçï tas notiek. Lai atrisinâtuproblçmas, ko rada netîrîba un nekârtîba, jârî-kojas âtri un noteikti.

Ierîkot piemçrotas vietas materiâluuzglabâðanai, kur tos bûtu viegli atrast:materiâli un citi darbam nepiecieðamiepriekðmeti jânovieto tâ, lai ikviens darbinieksjebkurâ brîdi, kad tie nepiecieðami, tos vieglivarçtu atrast. Bez tam, darbinieki jâpieradinakatru lietu novietot savâ vietâ un nekavçjotiesizmest to, kas darbam vairs nav derîgs. Darba-rîkiem un instrumentiem jâbût novietotiem uzspeciâliem paliktòiem vai plauktiem; taspalîdzçs tos vajadzîgajâ brîdî identificçt unatrast.

Katram priekðmetam vai instrumentamjâbût noteiktai vietai, jârûpçjas, lai tie vienmçratrastos savâ vietâ. Katra priekðmetaizvietojumam jâatbilst tâ pielietojumam, jâbûtiespçjai tos âtri atrast. Jânorobeþo darbazonas un ar zîmju palîdzîbu jânorâda attiecîgoinstrumentu atraðanâs vieta.

Izvairîties no netîrîbas radîðanas: jâcenðaslikvidçt un kontrolçt visu, kas darba vietu varpiegruþot vai padarît netîru. Turklât darba vietuuzkopðana jâveic tâdâ veidâ, ar tâdiemlîdzekïiem un tâdos brîþos, lai tâ neapdraudçtutâs veicçjus vai citus tuvumâ esoðos. Reizçmieteicams to veikt ârpus darba laika.

Tîrîbai jâbût vienam no darba videskontroles lîdzekïiem.

Personâlam, kas veic darba telpu uzkop-ðanu, jâbût instruçtam. Tâ rîcîbâ jâbût indivi-duâlajiem aizsardzîbas lîdzekïiem, kas nepie-cieðami, ja rastos tâdi apstâkïi, kuros viòivarçtu tikt pakïauti riskam. Îpaða vçrîba jâpie-vçrð savlaicîgai atkritumu izveðanai, âtrai eïïuvai bîstamu vielu traipu likvidçðanai, kâ arî cituraþoðanas atlikumu savâkðanai, kas var izraisîtnelaimes gadîjumus vai piesâròot darba vidi.Tâdçï darba vietâs, kur rodas ðâdi raþoðanasatkritumi, jânovieto tiem piemçrotas tvertnes,kas katru dienu jâiztukðo.

RÛPES PAR DARBA VIETASSAKOPTÎBU UN TÎRÎBU

IR VIENS NO GALVENAJIEMDARBA AIZSARDZÎBAS PRINCIPIEM

Lai ikvienâ darbâ garantçtu pieòemamudarba droðîbas lîmeni, îpaða uzmanîbajâpievçrð kârtîbas un tîrîbas nodroðinâðanaidarba vietâ. Raksturîgi ir nelaimes gadîjumi,kas notiek nesakoptas vai netîras darba vides,slidenu grîdu, nekârtîgi novietotu materiâlu vaineizvestu atkritumu dçï. Ðâda nesakoptadarba vide var izraisît kritienus, paklupðanu,sasiðanos utt.

Lai nodroðinâtu kârtîbu un tîrîbu darbavietâs, jâòem vçrâ virkne pamatnosacîjumu.

Aizvâkt visu nevajadzîgo un saðíirotvajadzîgo: jâparedz lîdzekïi, lai aizvâktu visuto, kas darba telpâ nav nepiecieðams, nosakotprioritâtes materiâlu aizvâkðanai, kâ arî toklasificçðanai pçc to turpmâkâs izmantoðanasiespçjâm. Vispirms materiâli jâizvçrtç unjâsaðíiro, òemot vçrâ to turpmâko iespçjamoizmantoðanu. Jâizvieto speciâli konteineri, kasparedzçti visam nederîgajam, un jâveicìenerâltîrîðana. Telpâs jâbût izvietotâmatkritumu tvertnçm, kuras katru dienu jâiz-tukðo.

Atseviðíos gadîjumos atkritumu tvertnesnepiecieðams diferencçt, paredzot atseviðíastvertnes atkritumiem, kurus nepiecieðamsatðíirt no pârçjiem (piemçram, ugunsne-droðas, viegli uzliesmojoðas vielas, oksidantusu.tml.). Viegli uzliesmojoðu vielu savâkðanaijâizmanto metâla tvertnes ar vâku, lai nepie-ïautu iespçjamu ugunsgrçka izplatîðanos.Mehânismiem un iekârtâm, no kurâm var izlîtkâds ðíidrums, jâparedz ðíidrumu uzsûkðanasun drenâþas sistçma, lai nepieïautu toizplûðanu pa grîdu. Nedrîkst pieïaut materiâluun atkritumu uzkrâðanos, ikreiz pârbaudot,


Îpaða uzmanîba jâvelta grîdâm, kaskïuvuðas slidenas eïïu vai smçrvielu dçï. Grîdasjâuzkopj, izmantojot mazgâðanas pulveri vaiziepes, izvairoties no karbonskâbju vai cituíîmisku korozîvu lîdzekïu lietoðanas. Periodiskijâmazgâ sienas un logi, lai telpâ netraucçtivarçtu iekïût dienas gaisma.

Jâuztur tîras ìçrbtuves, skapji, duðas untualetes telpas, utt. Kârtîbas un tîrîbasuzturçðanâ savâ darba vidç un tâs apkârtnçjâiesaista personâls. Îpaða uzmanîba jâveltakritiskajiem punktiem, kuros var rastiesnetîrîba.

Veicinât kârtîbas un tîrîbas uzturçðanu:grîdâm, griestiem un sienâm jâbût no tâdiemmateriâliem, kas ïauj tos viegli notîrît un uzturçttîrus. Darba procedûru saskaòot ar kârtîbasun tîrîbas uzturçðanas prasîbâm. Instruçtdarbiniekus, lai tie nenovieto materiâlus vaidarbarîkus darba zonâs vai ejâs. Ar droðîbaszîmçm norâdît gâjçju ejas, izvçloties darbadroðîbas noteikumos izmantojamâs krâsas.Izvçlçties tâdas darba virsmas un pârvieto-ðanâs ceïu segumus, kas viegli uzkopjami.

Pareiza kârtîbas uzturçðana darba telpâs

Svarîgs uzdevums ir iepriekðçjâs èetrâsnodaïâs izklâstîtâs programmas pareizavadîba. Tâdçï nepiecieðams veicinâtsavstarpçju komunikâciju un ïaut ðajâ procesâpiedalîties paðiem darbiniekiem, uzlabojotdarba vidi, nostiprinot un radot jaunas darbaiemaòas. Programmas vadîtâjam jâbûtstingram un prasîgam gan programmas

ievieðanas procesâ, gan attiecîbâ pretatbildîgajiem starpposmu vadîtâjiem unstrâdniekiem. Galu galâ, kârtîba un tîrîba irgalvenie aspekti, kas dod skaidru priekðstatupar uzòçmuma darba droðîbu, ar to palîdzîbuiespçjams visracionâlâk izmantot telpas,turklât tie ïoti atvieglo turpmâko droðîbaslîdzekïu ievieðanu.

Iekârtu tehniskâ apkope

Darba iekârtâm jâveic regulâras unperiodiskas apkopes, lai tâs visu laiku darbotossaskaòâ ar tâs tehniskajâ pasç paredzçtajiemrâdîtâjiem.

Darba iekârtu tehnisko apkopi (uzturçðanu)veic tad, kad iekârta ir izslçgta un atvienotano enerìijas avota. Ja iekârtu nevar izslçgt,tehnisko apkopi (uzturçðanu) veic ârpus bîsta-mâs zonas vai, ievçrojot speciâlus aizsardzîbaspasâkumus. Ja iespçjams, remonta un tehnis-kâs apkopes (uzturçðanas) laikâ norobeþo-jumus vai aizsargierîces no iekârtas nenoòem.

Ja tiek atklâti trûkumi vai rodas kïûmes, kasvar ietekmçt darbinieku droðîbu un veselîbu,darba aizsardzîbas instrukcijas nekavçjotiesjâpapildina. Ja tiek uzstâdîtas aizsardzîbasiekârtas, tehniskâs apkopçs jâiekïauj topareizas darbîbas kontrole.

Pamatprasîbas tehniskajâm apkopçmnoteiktas Ministru kabineta 2000. gada30. maija noteikumos Nr. 186 "Noteikumi parmaðînu droðîbu" un noteikumos par darbaaizsardzîbas prasîbâm, lietojot darba aprî-kojumu.

Apmâcîba darba aizsardzîbâhttp://osha.lv

Saskaòâ ar Latvijas Republikas darbaaizsardzîbas normatîvajiem aktiem ar darbuaugstumâ saprot darbu, kas tiek veikts 1,5 mvai lielâkâ augstumâ.

Problçmas, kas saistîtas ar darbiem aug-stumâ, visbieþâk sastopamas bûvniecîbâ, kurnotiek daudz nelaimes gadîjumu ar smagâmvai letâlâm sekâm. Tajos galvenokârt vaino-jams veicamo darbu organizatoriskâs plâno-ðanas un kontroles trûkums. Nelaimes gadî-jumu bieþuma un to seku smaguma dçï irnepiecieðams samazinât ðâdu darbu risku.

Lai risku varçtu novçrst vai samazinât, irjâveic preventîvie pasâkumi. Katrâ konkrçtajâgadîjumâ jânovçrtç veicamo darbu riskafaktori, lai piemçrotu attiecîgos preventîvospasâkumus.

Ðie faktori un to novçrðanai veicamie darbaaizsardzîbas pasâkumi ir minçti vairâkosLatvijas Republikas normatîvajos aktos, toskaitâ Darba aizsardzîbas likumâ, Ministrukabineta 2001. gada 23. augusta noteikumosNr. 379 "Darba vides iekðçjâs uzraudzîbasveikðanas kârtîba", 2002. gada 20. augustanoteikumos Nr. 372 "Darba aizsardzîbasprasîbas, lietojot individuâlos aizsardzîbas

lîdzekïus", 2003. gada 25. februâra noteikumosNr. 92 "Darba aizsardzîbas prasîbas, veicotbûvdarbus" un 2002. gada 9. decembranoteikumos Nr. 526 "Darba aizsardzîbasprasîbas, lietojot darba aprîkojumu un strâdâjotaugstumâ" u.c.

Minçtajos normatîvajos aktos ir noteiktasgan vispârîgas, gan konkrçtas darba aizsar-dzîbas prasîbas, kuru mçríis ir novçrst cilvçkukritienus no daþâda augstuma virsmâm, nodarba platformâm, atvçrumiem, kâpnçm utt.

Viens no ieteicamajiem informâcijasavotiem, kur ir aprakstîti iespçjamie riski, kassaistîti ar darbu augstumâ, kâ arî ðo riskunovçrðanai veicamie darba aizsardzîbaspasâkumi ir Valsts darba inspekcijas izstrâdâ-tais informatîvais buklets "Bûvniecîba" (Darbadroðîba un veselîbas aizsardzîba bûvniecîbâ– Aizsardzîba pret kriðanu no augstuma).

KRITIENI NO AUGSTUMA 8

KRITIENI NO AUGSTUMA PIESKAITÂMITO NELAIMES GADÎJUMU GRUPAI,KURI IZRAISA VISLIELÂKO SKAITUNÂVES GADÎJUMU BÛVNIECÎBÂ

130 VIII nodaïa. KRITIENI NO AUGSTUMA

GALVENIE PREVENTÎVIE PASÂKUMI

ja darba apstâkïi nepieïauj izmantot kolektîvâsaizsardzîbas lîdzekïus, tad katrs darbinieks irjânodroðina ar individuâlâs aizsardzîbas aprî-kojumu, piemçram droðîbas jostâm.

Lai gan darbinieki ir aprîkoti paredzçtodarbu veikðanai, kâ papildu droðîbas lîdzeklisir nepiecieðama darbinieku apmâcîba parveicamajiem uzdevumiem. Darbiniekiem irjâzina, kâdam riskam viòi tiks pakïauti un kâdirisku novçrðanas un aizsardzîbas lîdzekïiviòiem tiks nodroðinâti atbilstoði LR darbaaizsardzîbas normatîvajos aktos noteiktajâmprasîbâm.

Saskaòâ ar iepriekð teikto, pirms katradarba uzsâkðanas jâveic ðâdi uzdevumi:

jâizpçta darba metodes, òemot vçrâ vei-camo darbu riska faktorus un novçrtçjotdarba efektivitâtes un kvalitâtes kritçrijus;

savlaicîgi jâveic darbu plânoðana, toskaitâ arî riska novçrtçðana;

jâprecizç, kâdi darba aizsardzîbas pasâ-kumi, ieskaitot kolektîvos un individuâlosaizsardzîbas lîdzekïus, ir nepiecieðami unpietiekami katra konkrçtâ darba veik-ðanai;

jâpârliecinâs, ka darbinieki ir saòçmuðinepiecieðamo apmâcîbu un informâcijusavu darbu veikðanai, kâ arî apmâcîbu uninformâciju par iespçjamo risku unveidiem, kâ no tâ izvairîties.

Risks nokrist no augstuma var rasties ïotidaþâdos apstâkïos, turklât daudzi no tiem irmainîgi. Piemçram, jau minçtajâ bûvniecîbassfçrâ spçlç iesaistâs arî citi apkârtçjâs videsapstâkïi, – darbi bieþi vien tiek veikti atklâtâlaukâ, slçgtâs telpâs vai pazemç.

Ja mçs ðeit mçìinâtu konkrçti un detalizçtianalizçt visas bîstamâs situâcijas, tam bûtunepiecieðams ïoti apjomîgs darbs. Tâdçïiezîmçsim tikai galvenâs rîcîbas lînijas unpieminçsim daþâdus lîdzekïus, ko var izmantotkonkrçtos apstâkïos, kas var izveidoties atðíi-rîgu darbîbu rezultâtâ. Jebkurð risks nokrist noaugstuma ir jâierobeþo ar ðâdiem darba aizsar-dzîbas pasâkumiem, turklât tie jâveic norâ-dîtajâ secîbâ:

1) jânovçrð kritiens: ja iespçjams, ðis risksir jânovçrð jau darbu projektâ, vai arî jâsama-zina darba koncepcijas izstrâdes un darbuorganizçðanas gaitâ. Ja risku nav iespçjamsnovçrst pilnîbâ, tad jânovçrð kritiens, izman-tojot piemçrotas darba metodes un kolektîvâsaizsardzîbas lîdzekïus, piemçram, noþogo-jumus, droðîbas sietus vai pârsegumus visap-kârt perimetram;

2) jâierobeþo kritiens: ja kritienu novçrst naviespçjams, jâizmanto kolektîvâs aizsardzîbasiekârtas, piemçram, aizsargbarjeras, kasierobeþo kritienu;

3) jânovçrð vai jâsamazina kritiena sekas:

DARBA METOÞU IZVÇLE UN TO IEPRIEKÐÇJA PLÂNOÐANA

Pareiza darba metoþu izvçle un to iepriek-ðçja plânoðana nozîmç, ka paredzamie darbitiek organizçti saprâtîgi, lai darbinieki ne uzbrîdi netiktu pakïauti riskam nokrist no aug-stuma. Tâdçï ir jâparedz, lai bûtu pieejami unizmantojami nepiecieðamie palîglîdzekïi.Turklât jâatzîmç, ka ir arî tâdi gadîjumi, kadkonkrçtu risku ïauj novçrst piemçrotas darba

metodes izvçle un nav nepiecieðams izmantotaizsarglîdzekïus.

Ja darbs augstumâ tiek veikts noteiktâkârtîbâ saskaòâ ar organizatorisku plânu, kasnosaka darbu secîbu laikâ un telpâ, riskakontrole ir daudz efektîvâka. Jebkurâ gadîju-mâ, lai droðîba bûtu patieðâm efektîva, ïotisvarîga un nepiecieðama ir pareiza darbu

VIII nodaïa. KRITIENI NO AUGSTUMA 131

organizçðana.Tomçr, lai panâktu, ka droðâs darba meto-

des tiek îstenotas, izmantojot nepiecieðamoslîdzekïus, darbinieki ir precîzi jâinstruç un

jâapmâca, kâ pareizi pielietojamas darbametodes, periodiski jâpârbauda, kâ tâs tiekievçrotas, lai savlaicîgi konstatçtu un novçrstuiespçjamâs novirzes.

KOLEKTÎVIE AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏI

Ir izmantojami gan kolektîvie, gan indivi-duâlie aizsardzîbas lîdzekïi. Kolektîvie aizsar-dzîbas lîdzekïi ir tâdi aizsardzîbas lîdzekïi, kasno kritiena riska vienlaikus pasargâ vairâknekâ vienu personu. Pazîstamâkie no tiem irnoþogojumi, atveru pârsegi un aizsargsieti.

Noþogojumi

Noþogojumi nedrîkst bût tâdi, kas ne tikai

nenovçrð cilvçku kritienus no daþâdu aug-stumu virsmâm, bet daþos gadîjumos tie slodzinenoturoðâs konstrukcijas vai nepietiekamâsstiprîbas dçï kïûst pat par nelaimes gadîjumacçloni. Nepietiekami izturîgi noþogojumi varkïût par îstâm lamatâm. Ðâdus piemçrusvaram redzçt, kad noþogojumu iezîmçðanaitiek izmantotas virves vai lentes.

Noþogojuma barjeras ir darba aprîkojums,tâdçï tam ir jâatbilst spçkâ esoðajâm normâm.

8.1. attçls


Likumdoðanâ noteiktajâm prasîbâm atbil-stoðu noþogojumu iegâde, raþotâja instrukcijuievçroðana, tâs montçjot, ïaus izvairîties nodaudzâm problçmâm. Vâja konstrukcija un lîdzar to nepietiekama izturîba ir risku pastiprinoðsfaktors.

8.2. attçls

Noþogojumu konstrukcijâm jâbût izgata-votâm no stipriem un izturîgiem materiâliem(ieteicams – 150kg/m), to minimâlajamaugstumam bûtu jâbût vismaz 90 cm nopamata virsmas lîmeòa. Noþogojums tiekpapildinâts ar kâjlîsti, kuras minimâlajamaugstumam bûtu jâbût vismaz 15 cm virspamata virsmas lîmeòa. Starp kâjlîsti unnoþogojuma augðçjo margu horizontâli jâno-vieto vidusmarga. Noþogojumu stiprinâjumi unatseviðía veida konstrukcija ir parâdîta attçlos8.1. un 8.2.

Òemot vçrâ celtniecîbas nozarei rakstu-rîgâs îpatnîbas, noþogojuma uzstâdîðanajâveic tâ, lai, pabeidzot noteiktu darba etapu,tos varçtu viegli demontçt paredzçtajâ laikâ,taupot lîdzekïus.

Atveru pârsegi

Augstumâ darbs noris virs atverçm pamatavirsmâ. Tâs var bût ïoti mazas, kuru mçríis irnodroðinât apkalpi, vidçja lieluma, piemçram,normâla izmçra ðahtas, kâ arî tâdas, kurâsiztrûkst pilnîgi viss stâva pârsegums, radotapstâkïus, kad jâuzstâda metâla konstrukcijas(skat. 8.3. att.).

Atvçrumu pârsegiem jâbût pietiekaminostiprinâtiem un izturîgiem, lai garantçtudroðîbu cilvçkiem, kuri pa tiem pârvietojas.Vienmçr jânosaka un jânorâda konkrçts svaraierobeþojums. Svarîgi ir arî tas, lai pârsegunevarçtu viegli aiznest.

Atveres, kas atrodas augstumâ un netiekizmantotas bieþi, var aizsargât ar kustîgupârsegu, kas piestiprinâts pie grîdas ar eòìçm.Ðâdâ gadîjumâ vienmçr, kad pârsegs navnovietots virs atveres, atvçrtâ vieta ir jâaiz-sargâ ar noþogojumu.

Aizsargsieti

Aizsargsieti tiek lietoti galvenokârtbûvniecîbas nozarç. Aizsargsietu izmanto-ðanas mçríis ir novçrst priekðmetu kriðanu.

Aizsargsietu klasifikâcija atkarîbâ no topielietojuma mçría ir ðâda:

preventîvie sieti, kas novçrð kritienu:tenisveida sieti, fasâþu vertikâlie sieti unhorizontâlie sieti;

aizsargsieti, kas ierobeþo kritiena aug-stumu. Tos izmanto, kad nav iespçjams

PLATFORMÂM, KAS PAREDZÇTASDARBAM AUGSTUMÂ, VIENMÇR

IR JÂBÛT APRÎKOTÂMAR NOÞOGOJUMIEM


8.4. attçls

8.3. attçls


lietot preventîvos sietus. Tie var bût hori-zontâli uztvçrçjsieti un vertikâli sieti arattiecîgâ veida stiprinâjumu.

Pie tâ dçvçtajiem preventîvajiem sietiempieder fasâþu sieti. Tos novieto vertikâli, pilnîbâaizsedzot çkas fasâdi. Ðim veidam pieskaitâmiarî uz darba virsmas horizontâli novietoti sieti,kas nosedz atvçrumus (skat. 8.5. att.).

Pirmâm kârtâm jâizmanto preventîvie sieti,nevis aizsargsieti. Aizsargsietu funkcija iruztvert krîtoðus materiâlus. Tomçr tie var bûtefektîvi arî cilvçku kritienu ierobeþoðanai.Daþâda veida aizsargsieti, kurus izmanto ganpriekðmetu, gan cilvçka kritiena novçrðanai,ir parâdîti attçlos 8.4. un 8.5.

Sieti tiek izgatavoti no sintçtiskajâm ðíied-râm. Dabiskâs ðíiedras nav piemçrotas sietuizgatavoðanai, jo tâs, saskaroties ar atmosfçruun tajâ esoðo piesâròojumu, zaudç izturîbu.Tâdçï sieta izgatavoðanai svarîgi izvçlçtiesatbilstoðu materiâlu.

Rekomendâcijas aizsargsietu lietoðanai:Izvçloties pareizo aizsargsieta veidu un

izmçrus, ir jâòem vçrâ ðâdi faktori: augstums, no kâda var krist priekðmeti

un darbarîki; to priekðmetu izmçri un svars, kuri varçtu

krist; droðas sieta piestiprinâðanas vietas

izvçle; vide, kurâ siets tiks lietots. Îpaði svarîgi ir

òemt vçrâ laika apstâkïus; paredzamais sieta lietoðanas ilgums.Vienmçr ir jâpârliecinâs, ka sietam ir attie-

cîgs kvalitâtes sertifikâts, kas apliecina tâ aiz-sargfunkciju atbilstîbu konkrçtajam pielieto-jumam. Periodiski jâpârbauda sieta stâvoklis.

AR AIZSARGSIETIEM TIEK AIZSARGÂTAÇKU PERIMETRA ZONA,

KUR PASTÂV KRITIENU RISKS

8.5. attçls


INDIVIDUÂLIE AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏI

sistçmas, kas tiek izmantotas pacelðanas unnolaiðanas operâciju laikâ.

Lai gan veiksmîgi ierîkoti kolektîvâsaizsardzîbas lîdzekïi efektîvi novçrð vaisamazina risku nokrist no augstuma, jâòemvçrâ, ka ðâdam riskam var bût pakïautidarbinieki aizsardzîbas lîdzekïu uzstâdîðanaslaikâ. Tâpçc ir jâveic nepiecieðamie pasâkumi,lai ðo risku novçrstu. Reizçm darbi tiek veiktiapstâkïos, kuros ir ïoti grûti izmantot kolektîvosaizsardzîbas lîdzekïus, kuru uzstâdîðana prasapapildus resursus un laiku.

Veicot îslaicîgu darbu, ir pieïaujama indivi-duâlo aizsardzîbas lîdzekïu lietoðana, izman-tojot nostiprinâtu droðîbas jostu (skat. 8.6. att.)vai, ja nepiecieðams, mehânismus, kas novçrðkritienus.

Droðîbas jostas kâ aizsardzîbas lîdzekïalietoðana vienmçr ir saistîta ar veicamo darbusavlaicîgu organizçðanu, jo ir nepiecieðamsparedzçt jostas piestiprinâjuma vietas un îpaðiuzraudzît to droðîbu un izturîbu.

Ir divu veidu situâcijas, kad darbiniekam irjâveic ierobeþots vai neierobeþots skaitshorizontâlu pârvietoðanâs kustîbu pa noteiktaizmçra virsmu, kur neeksistç kolektîvâ aizsar-dzîba. Situâcijâs, kad jâveic pârvietoðanâsgarenvirzienâ vai ðíçrsâm, ir jâlieto nostipri-nâta droðîbas josta, kas novçrð kritienu, bet,garantçjot darbinieka droðîbu, atïauj kustîbubrîvîbu. Situâcijâs, kad darbs ir saistîts arnelielâm, horizontâlâm, konkrçtâm noteiktaskaita kustîbâm, ir jâlieto droðîbas (garantijas)trose (skat. 8.6. att.) vai vadâma trose, kâ,piemçram, metâla josta, kas arî atïauj opera-toram izdarît droðas kustîbas.

Individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi ir tâdsaprîkojums, kas pasargâ no kritiena riska tikaivienu personu, kas lieto minçtos aizsardzîbaslîdzekïus. Ministru kabineta 2002. gada20. augusta noteikumi Nr. 372 "Darba aiz-sardzîbas prasîbas, lietojot individuâlos aiz-sardzîbas lîdzekïus" nosaka prasîbas indivi-duâlo aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanai, pare-dzot arî tâdu individuâlo aizsardzîbas lîdzekïulietoðanu, kas domâti efektîvai aizsardzîbaipret kritieniem no augstuma. Lai individuâlieaizsardzîbas lîdzekïi bûtu efektîvi, visâm tâsastâvdaïâm ir jâatbilst attiecîgajâm tehnis-kajâm normâm, pçc kurâm vadîjies aprîkojumaraþotâjs, atbilstoði Ministru kabineta noteiku-miem par individuâlajiem aizsardzîbas lîdzek-ïiem.

Individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu mçríis irpasargât cilvçkus no riska nokrist no augstu-ma. Ðie aizsardzîbas lîdzekïi tiek iedalîti divâsgrupâs: droðîbas jostas un individuâlâs

8.6. attçls

LIETOJOT DROÐÎBAS JOSTU,IR JÂPAREDZ TÂS

PIESTIPRINÂJUMA VIETAS


APMÂCÎBA

un to konkrçto pielietojumu. Instrukcijâm unapmâcîbai darba aizsardzîbas jautâjumosjâbût izstrâdâtâm ïoti precîzi, norâdot, kâdinepiecieðamie droðîbas lîdzekïi jâizmanto katrâkonkrçtajâ situâcijâ, un pieprasot to izmanto-ðanu. Jârûpçjas par to, lai darbiniekiem vien-mçr tiktu demonstrçti pareizas rîcîbas piemçri.

Aizsardzîbas lîdzekïi var izrâdîties neefektîvidarbinieku neadekvâtas rîcîbas dçï, tâpçc kâpapildus aizsardzîbas pasâkums ir nepiecie-ðama darbinieku apmâcîba. Apmâcîbas mçríisir panâkt, ka darbinieks apzinâs risku, ar koviòð satopas, veicot darbu, un ir informçts parriska novçrðanas lîdzekïiem, kas ir viòa rîcîbâ,

ZONAS UN APRÎKOJUMS, KAS RADA RISKUNOKRIST NO AUGSTUMA

Galvenâs bîstamâs zonas un aprîkojums,kas rada risku nokrist no augstuma, ir atveres,tiltiòi, kâpnes un sastatnes.

Atveres

Atveres var atrasties sienâs un pamatnesvirsmâ. Ja atveres sienâs ir zemâk par 90 cmno pamatnes virsmas un pastâv risks kristvairâk nekâ 1,5 m, tad atveres ir jâaizsargâ arnoþogojumiem (skat. 8.7. att.). Atveres pamat-nes virsmâ ir jâaizsargâ ar noþogojumiem

visapkârt perimetram, vai ar pârsegumiem, kaspilnîbâ nosedz atveri.

Pârejas tiltiòi

Pârejas tiltiòu ieteicamajam minimâlajamplatumam ir jâbût ne mazâkam kâ 60 cm, tasjâpârklâj ar vienlaidus segumu. Ja pârejastiltiòð atrodas augstâk par 1,5 m virs grîdasvai pamatnes virsmas, tâ abas puses jâaprîkoar margâm vai apmalçm (skat. 8.8. att.).

8.7. attçls


Kâpnes

Ja kâpnçm ir èetri vai vairâk pakâpieni, toatklâtie sâni jâaizsargâ ar noþogojumiem. Jabûvniecîbas darbos tiek izmantotas kâpnesbez pildîtiem pakâpieniem, tad jânodroðina, laikâpòu platums un izturîba atïautu droðu pârvie-toðanos pa tâm.

Sastatnes

Par sastatnçm tiek uzskatîtas pagaidu kon-strukcijas, kas var bût gan stacionâras, ganpârvietojamas. Tâs tiek izmantotas kâ palîglî-dzeklis darbu veikðanai. Darbs uz sastatnçmir ïoti bîstams. Nopietnâkais risks, ko ietverðâds darbs, ir risks nokrist gan no sastatnçm,gan kopâ ar tâm. Lai izvairîtos no situâcijas,kurâ ðis risks izvçrstos par negadîjumu, sastat-nes jâsamontç un jâuzstâda pareizi, atbilstoði

rûpnîcas – izgatavotâjas lietoðanas pamâcîbai.

Galvenie noteikumi, kas jâievçro attiecîbâuz sastatnçm

Lai garantçtu sastatòu stabilitâti, to uzstâ-dîðana jâveic atbilstoði sastatòu konstrukcijai.Darbiniekiem, atrodoties uz sastatnçm, jâie-vçro droðîbas normu prasîbas.

Lai garantçtu droðîbu, jâpârliecinâs parsastatòu seguma dçïu nekustîgumu, nomainottos, kuriem ir bîstami defekti, kas mazinasastatòu izturîbu. Sastatnçm jâbût pietiekamiplatâm, lai darbinieki varçtu viegli pârvietotiesun tiktu nodroðinâta iespçja uzglabât darbamnepiecieðamâs lietas, darbarîkus un materiâ-lus. Ja pastâv risks krist vairâk par 1,5 m, tadsastatnes ir jâaizsargâ ar noþogojumiem unapmalçm.

Ja sastatne balstâs uz grîdas, tad ir jâpâr-

8.8. attçls


liecinâs, vai grîdas virsma ir pietiekami stipraun izturîga. Pirms lietoðanas sastatnçm irjâveic pârbaude. Ðî pârbaude ir jâatkârto pçcjebkurâm pârmaiòâm, ilgstoðas dîkstâves, vaigadîjumos, kas rodas vismazâkâs ðaubas parsastatòu izturîbu.

Lai izvçlçtos sastatnes, ir jâòem vçrâ ðâdiapsvçrumi:

sastatnçm jâbût droðâm, viegli un âtrisamontçjamâm un demontçjamâmatbilstoði plânotajiem darbiem;

sastatnçm jâbût viegli pârvietojamâm untransportçjamâm;

jâparedz sastatòu pareiza glabâðana unapkope;

sastatnçm jâbût viegli piemçrojamâm unsavienojamâm daþâdu darbu izpildei.

Nodaïas turpinâjumâ pievçrsîsimies pazîs-tamâko sastatòu veidu apskatam un to svarî-gâkajiem aspektiem.

PastatnesPar pastatnçm sauc pagaidu palîgkon-

strukciju, kas tiek lietota daþâdu darbu veik-ðanai. Tâs nodroðina instrumentu un materiâlusasniedzamîbu no darba vietas. Pastatnesparasti veido divi steíi, kas balsta darba plat-formu, kuras augstums var bût regulçjams.

Pastatnes tiek lietotas galvenokârt strâ-dâjot iekðtelpâs. Tâs var bût gan no koka, ganno metâla.

Ja darba virsma atrodas vairâk nekâ 1,5 maugstumâ vai iespçjamais kritiena augstumspârsniedz 1,5 m, tad tâ visapkârt ir jâaizsargâar noþogojumu. Darba virsmas atbalstaelementiem, kas var bût gan no koka, ganmetâla, jâatrodas uz balstiem. Par balstiemnekâdâ gadîjumâ nedrîkst izmantot sijubalstus, mucas utt.

Bieþi vien kritieni no neliela augstumasastatnçm ir saistîti ar vietu, kur sastatnesnovietotas, piemçram, ârçjâs pârejas, balkoniblakus atverçm utt. Ðâdos gadîjumos atkarîbâno apstâkïiem kâ aizsardzîbas lîdzekïi jâiz-manto vertikâli vai horizontâli novietoti sieti(skat. 8.9. att.).

8.9. attçls

≥

≥


Nekâdâ gadîjumâ nedrîkst izmantotpastatnes, kas daïçji vai pilnîbâ piemontçtaspiekarsastatnçm. Jânodroðina pastatòu tîrîbaun kârtîba, îpaðu uzmanîbu pievçrðot tam, laiap tâm neuzkrâtos materiâli un darbarîki.

Kustîgâs piekarsastatnesKustîgâs piekarsastatnes sastâv no troses,

pacelðanas un nolaiðanas mehânisma, darbaplatformas, kas ir aizsargâta ar noþogojumu unapmalçm visapkârt perimetram (skat. 8.10. att.).Izlieces pamatam jâbût nostiprinâtam piepamatnes virsmas, kas kalpo kâ atbalsts. Jatas nav iespçjams, tad ir jânodroðina pretsvars,kas garantç visa mehânisma stabilitâti. Pret-svaru nedrîkst mainît.

Darbiniekiem jâdod rîkojums nekâpt uzsastatnçm un nekâpt no tâm, ja viòi navpârliecinâjuðies, ka sastatnes ir nekustîgashorizontâlâ virzienâ attiecîbâ pret sienu.Papildus, ja nepiecieðams, katram darbi-niekam izsniedz droðîbas jostu, kas ir aprîkotaar ierîci kritienu novçrðanai. To nostiprinanekustîgâ, no sastatnes neatkarîgâ vietâ.

Lai pastiprinâtu vispârçjo droðîbu, papildussastatòu kvalitatîvai uzstâdîðanai un montâþaito izmantoðanas laikâ jâòem vçrâ vairâkiapsvçrumi:

pirms sastatòu lietoðanas jâveic visaskonstrukcijas un katra atseviðíâ toveidojoðâ elementa pârbaude. Sastatnçmjâveic maksimâlâ svara pârbaude – plat-formu noslogo ar smagumu, kas divreizpârsniedz paredzçto svaru, tad platformatiek nedaudz pacelta virs grîdas. Pirmsdarba dienas uzsâkðanas jâsalabo visisastatòu elementi;

darbu uz piekarsastatnçm drîkst veikttikai attiecîgi sagatavoti un apmâcîti darbi-nieki;

jâparedz viegla un droða pieeja darbaplatformai;

platformu nedrîkst pârslogot ar darbi-niekiem un materiâliem;

ja ir stiprs vçjð vai nelabvçlîgi laika ap-

stâkïi, darbi ir jâatliek; darbiniekiem jâlieto droðîbas josta, kas

nostiprinâta stabilâs, no sastatnes kon-strukcijas neatkarîgâs vietâs. Ðis lîdzeklisir îpaði nepiecieðams platformas pacel-ðanas vai nolaiðanas laikâ.

Metâla sastatnesMetâla sastatnes ir pagaidu palîgkon-

strukcija. To veido metâla cauruïu konstrukcija,ko veido paralçlâs plaknçs samontçtu metâlacauruïu stabu rindâs, kas savstarpçji savieno-tas ar diagonâliem elementiem (skat. 8.11. att.).Metâla sastatòu darba platformâm ir jâatrodasveicamajiem darbiem nepiecieðamajâ augstu-mâ. Metâla sastatnes sastâv no horizontâlâmun vertikâlâm metâla caurulçm vai profiliem,kas savâ starpâ atbilstoði sastiprinâti.

Metâla sastatòu stabilitâti nodroðina arpietiekamu skaitu stiprinâjuma vietu un stin-griem, izturîgiem pamatiem (skat. 8.11. att.).

Izmantojot metâla sastatnes, ir jâievçroðâdi papildus droðîbas noteikumi:

metâla sastatnçm jâiztur spçks, kâdamsastatnes tiks pakïautas darba veikðanaslaikâ;

tâm jâbût stabilâm; metâla sastatòu sastâvdaïâm jâgarantç

viegla, çrta un droða pârvietoðanâs pa

8.10. attçls


tâm. Lai garantçtu darbinieku droðîbudarbu izpildes laikâ, jâizmanto visi nepie-cieðamie droðîbas elementi.

Metâla sastatnes iedalâs stacionârâs unpârvietojamâs. Pçdçjâs ir aprîkotas ar riteòiemun to bloíçðanas mehânismu, darbu veik-ðanas laikâ tâs iespçjams pârvietot.

Lai pa vairâkâm sastatnçm pârvietotos novienas uz otru, ieteicams izmantot metâlakâpnes. Tâs var atbalstît pret sastatòukonstrukciju, tâs var funkcionçt arî kâ neat-karîga vienîba. Lai izvairîtos no riska nokristno augstuma, jâizmanto noþogojumi un ap-males.

DARBI UZ JUMTIEM

8.11. attçls

Projektçjot çku, ir jâòem vçrâ arî apkopeun iespçjamie remontdarbi, kas tiks veikti uzuzbûvçto çku jumtiem. Tâpçc, lai varçtu veiktdarbus uz ïoti bîstamajiem azbestcementajumtiem, ir jâparedz, kâ tiem viegli un droðivarçs piekïût.

Jârçíinâs arî, ka pârvietoðanâs vienmçrjâveic tikai pa izturîgiem elementiem, piemç-ram, rîìeïiem. Lai izvairîtos no iespçjamâsplâtòu salûðanas, jâierîko pârejas tiltiòi, savu-kârt, lai novçrstu kritiena risku pârejas tiltiòaiespçjamâs salûðanas gadîjumâ, kâ papildusdroðîbas lîdzeklis jâizmanto siets, kas izvietots

darba zonâ zem jumta.Ðo droðîbas lîdzekli var novietot jumta

nesoðâs konstrukcijas celtniecîbas laikâ. Kon-strukcijâ tiek iekïauts metâla audums, kas tieknovietots zem azbestcementa plâtnçm unpiestiprinâts ar siksnâm. Jumtu konstrukcijasvar bût ïoti daþâdas atkarîbâ no tâ, vai jumti irplakani, slîpi, vai tiek paredzçtas pârvietoðanâsiespçjas pa tiem. Arî materiâli, kurus var iz-mantot jumta segumam, var bût ïoti daþâdi(alumînijs, plastikâti, azbestcements u.c.).

Darba apstâkïi, lielâks vai mazâks jumtaslîpums, laika apstâkïi un augstums ir tie


slîpiem jumtiem, darbiniekiem ir jâlieto droðîbasjostas, kas piestiprinâtas pie tçrauda droðîbastroses, kuras gali nostiprinâti divâs stabilâsvietâs, vai jâlieto citi droðîbas lîdzekïi, kasnovçrð kritienu.

Strâdâjot uz trauslu un zemas izturîbasmateriâlu (azbestcementa, stikla ðíiedras –poliestera, polivinilhlorîda vai lîdzîgu materiâlu)jumta segumiem, jâòem vçrâ ne tikai apstâklis,ka darbi tiek veikti uz slîpas virsmas, bet arîmateriâlu trauslums.

Lai izvairîtos no kritieniem no jumta kon-strukcijas slîpajiem elementiem vai nenosegtâsjumta virsmas, kâ aizsardzîbas lîdzeklis darbuveikðanas un pârvietoðanâs nodroðinâðanaitiek izmantoti pârejas tiltiòi (skat. 8.13. att.).Tie ir jâpapildina ar metâla pârsegumu,elastîgu sietu un droðîbas jostu. Darbuveikðanai uz jumtiem jâizvçlas tâds droðîbaslîdzeklis vai to kombinâcija, kas ir piemçrotakatrai konkrçtajai situâcijai.

faktori, kas rada îpaðu bîstamîbu un izraisa ïotidaudz negadîjumu. Vislielâkais ir risks nokristno augstuma.

Tâdçï jâizmanto ðâdi preventîvie lîdzekïi: noþogojums ap jumta perimetru (skat.

8.12. att.); aizsargâjoðs tîkls, kas nosedz visu jumta

perimetru un atrodas ne tâlâk par 6 m nodarba zonas;

cauruïu konstrukcijas sastatnes.

8.12. attçls

Ja tiek izmantotas cauruïu konstrukcijassastatnes, jâizmanto pârvietojamas plat-formas, kas jânovieto tâ, lai starp darba plat-formu un çkas fasâdi neveidotos sprauga.

Ja nav iespçjams izmantot nevienu nominçtajiem kolektîvajiem aizsardzîbas lîdzek-ïiem un tomçr ir nepiecieðams veikt darbus uz

8.13. attçls

ÎPAÐI BÎSTAMS IR DARBSUZ AZBESTCEMENTA JUMTA SEGUMA,TÂPÇC IR JÂPAREDZ DROÐAS PIEEJAS

UN PÂRVIETOÐANÂS IESPÇJASPA JUMTU


ÇKU NOJAUKÐANA UN SAGRAUÐANA

tiem, lîdz var sâkt izmantot maðînas.Lai veiktu çkas pakâpenisku nojaukðanu,

pirmkârt, ir jâizvieto atbalsta statòi. Tie jâizvietouz plâksnçm, kuras nosedz vismaz divu sijuplatîbu atkarîbâ no çkas stâvokïa. Statòusnedrîkst atbalstît pret konstrukcijas bojâtajâmdaïâm, piemçram, pret sijâm vai koka karkasapildîjumu.

Nâkamais darbs ir âíu izvietoðana, lai tiemvarçtu piestiprinât droðîbas troses. Ja iespç-jams, tie jâizvieto çkâs, kas atrodas blakus unir augstâkas par nojaucamo çku. Ja ðâdasiespçjas nav, tad troses jâpiesaista pie kon-strukcijas elementiem nojaucamâs çkaslîmenî. Abos gadîjumos tiek izmantotas droðî-bas jostas, kurâm vienmçr jâbût piestiprinâ-tâm. Lai garantçtu darbinieka droðîbu, papildusjâòem vçrâ, ka atbalsta vietâm ir jâatrodas virsoperatora galvas (skat. 8.14. att.).

8.14. attçls

Papildus droðîbu çku nojaukðanas darbosgarantç stacionâru, teleskopisku u.tml. pacç-lâju izmantoðana. Ja vien iespçjams, nedrîkstatteikties no attiecîgi nostiprinâtu droðîbas jostuizmantoðanas.

Kâ zinâms, çku celtniecîbas laikâ ir jâveicdaudzi pasâkumi, lai izvairîtos no situâcijâm,kuru rezultâtâ varçtu tikt nodarîts kaitçjums.Risks nokrist no augstuma jâòem vçrâ arî,organizçjot çku nojaukðanas darbus.

Ceïot çku, materiâli tiek iebûvçti pakâpe-niski, tâpçc tos var izmantot kâ droðus balstusaizsardzîbas sistçmu izvietoðanai. Çku nojauk-ðanas un sagrauðanas procesâ materiâliuzkrâjas un tâdçjâdi var kavçt darbus. Pastâvtrîs çku nojaukðanas un sagrauðanas veidi:nojaukðana ar rokâm, mehâniskâ nojaukðanaun kontrolçta eksplozija. Aplûkosim tikainojaukðanu ar rokâm un mehânisko nojauk-ðanu, jo tâs ietver risku nokrist no augstuma.

Çkas nojaukðana ar rokâm

Çkas nojaukðanu ar rokâm veic darbiniekiar rokas instrumentiem, piemçram, kaltiem,lâpstâm, âmuriem, lauþòiem utt., to skaitâpneimatiskajiem un elektriskajiem drupinâ-ðanas âmuriem. Bieþi vien çka netiek nojauktapilnîbâ, jo çkas, kurâm ir arhitektoniska vçrtîba,tiek nojauktas daïçji, lai varçtu veikt torekonstrukciju vai konservâciju.

Ja tiek veikta çkas nojaukðana, nenojaucotvienîgi fasâdi, tad iepriekð paralçli fasâdeijâuzstâda cauruïu konstrukcija ar tçraudaelementiem vai dzelzs sijâm un profiliem. Ðîmdetaïâm jâbût izgatavotâm atbilstoði konkrç-tajai situâcijai. Tâs tiek novietotas pie lielacementa masas tilpuma, tâdçï tâm vairâkâsvietâs jâaptver visa fasâdes virsma un tâjânotur nekustîga lîdz pat darbu beigâm.

Çkas mehâniskâ sagrauðana

Çkas mehâniskajâ sagrauðanâ (nojauk-ðanâ) tiek izmantota ïoti jaudîga tehnikapiemçram, ekskavatori, buldozeri u.tml. Ðîtehnika spçj darboties tajâ çkas lîmenî, koaizsniedz iekârtas kâts vai strçle. Ja tas neaiz-sniedz çkas nojaucamo lîmeni, tad çkasnojaukðana daïçji jâveic ar rokas instrumen-

Darbs ar aprîkojumu vai iekârtâm ârkârtîgibieþi izraisa gan smagus, gan letâlus nelaimesgadîjumus. Nelaimes gadîjumi notiek visdaþâ-dâko nozaru uzòçmumos visâ valstî. Analizçjotnelaimes gadîjumos cietuðo darbinieku trau-

mçðanas faktorus, jâsecina, ka darba iekârtasir pirmajâ vietâ, un darbinieku skaits, kuricietuði no darba iekârtâm sastâda 30,4% novisiem nelaimes gadîjumos cietuðajiemdarbiniekiem1.

DARBA APRÎKOJUMS,IEKÂRTAS UN INSTRUMENTI 9

1 Datu avots - Valsts darba inspekcijas 2002. gada pârskats.

NORMATÎVIE AKTI, KAS ATTIECAS UZDARBA APRÎKOJUMU UN IEKÂRTÂM

Darba aprîkojuma un iekârtu droðîbas sfçrâir izstrâdâta likumdoðana, kas atbilst EiropasSavienîbas (ES) prasîbâm. Tâ koncentrçjasdivos virzienos: prasîbas raþotâjiem unprasîbas attiecîbâ uz iekârtu lietoðanu.

Iekârtu tirdzniecîbu un brîvu apgrozîburegulç Eiropas Savienîbâ spçkâ esoðâsprasîbas raþotâjiem vai to pârstâvjiem.Attiecîgo direktîvu prasîbas ir iestrâdâtasLatvijas nacionâlajos normatîvajos aktos pariekârtu droðîbu. Iekârtu droðîbu Latvijâ regulçðâdi normatîvie akti: Ministru kabineta2000. gada 25. aprîïa noteikumi Nr. 157"Noteikumi par liftu un to droðîbas sastâvdaïuprojektçðanas, raþoðanas un liftu uzstâdîðanasatbilstîbas novçrtçðanu", Ministru kabineta2000. gada 18. jûlija noteikumi Nr. 242

"Noteikumi par vienkârðâm spiedtvertnçm",Ministru kabineta 2000. gada 30. maijanoteikumi Nr. 186 "Noteikumi par maðînudroðîbu", Ministru kabineta 2000. gada 2. maijanoteikumi Nr. 165 "Noteikumi par spiedien-iekârtâm un to kompleksiem", Ministru kabi-neta 2003. gada 25. jûnija noteikumi Nr. 336"Noteikumi par sprâdzienbîstamâ vidç lieto-jamâm iekârtâm un aizsargsistçmâm", Ministrukabineta 2003. gada 11. februâra noteikumiNr. 74 "Prasîbas individuâlajiem aizsardzîbaslîdzekïiem, to atbilstîbas novçrtçðanas kârtîbaun tirgus uzraudzîba"

Lai raþotâjiem atvieglotu direktîvu (notei-kumu) bûtisko prasîbu izpildi, Eiropas stan-dartizâcijas organizâciju – CEN un CENELEC– tehniskajâs komitejâs saskaòâ ar lîgumu ar

144 IX nodaïa. DARBA APRÎKOJUMS, IEKÂRTAS UN INSTRUMENTI

ES komisiju tiek izstrâdâti nepiecieðamiestandarti bûtisko prasîbu izpildei. Ðo (harmo-nizçto) standartu saraksti tiek publicçti ESOficiâlajâ þurnâlâ. Latvijâ ðie standarti tiekadaptçti BO VSIA "Latvijas Standarts"tehniskâs standartizâcijas komitejâs un sa-raksti publicçti "Latvijas Vçstnesî". Standartulietoðana ir brîvprâtîga un raþotâjs var izvç-lçties risinâjumus, kurus lietot, lai izpildîtubûtiskâs droðîbas prasîbas. Bieþi vien labâkaisveids ir ievçrot harmonizçtos standartus.

Noteikumi, kas regulç darba aprîkojumalietoðanu. Ministru kabineta 2002. gada9. decembra noteikumi Nr. 526 "Darba aiz-

sardzîbas prasîbas, lietojot darba aprîkojumu unstrâdâjot augstumâ" nosaka darba aizsardzîbasprasîbas, lietojot darba aprîkojumu un strâdâjotaugstumâ, lai tas neradîtu risku darbiniekudroðîbai un veselîbai, kâ arî darba devçjapienâkumus ðo prasîbu îstenoðanâ. Noteikuminosaka vispârçjâs darba aizsardzîbas prasîbasdarba aprîkojuma lietoðanai, kâ arî papildusdarba aizsardzîbas prasîbas attiecîbâ uz mobiludarba aprîkojumu un darba aprîkojumu, kasparedzçts smagumu celðanai, lietoðanai.

Noteikumi Nr. 526 "Darba aizsardzîbasprasîbas, lietojot darba aprîkojumu un strâdâjotaugstumâ", paredz, ka darba devçja pienâ-kums ir ievçrot darba aprîkojuma raþotâjapievienoto instrukciju un tehnisko dokumen-tâciju un nodroðinât darbinieku droðîbai unveselîbai nekaitîgu darba aprîkojuma lietoðanu.Darba devçjam jânodroðina arî darbiniekuinstruçðana un apmâcîba par darba aprîkojumapareizu un droðu lietoðanu.

NORMATÎVIE AKTI ATTIECÎBÂ UZ

DARBA APRÎKOJUMU UN IEKÂRTÂM

APLÛKO DAÞÂDUS TO TIRDZNIECÎBAS

UN LIETOÐANAS ASPEKTUS

DEFINÎCIJAS

No iekârtu droðîbas noteikumiem (Ministrukabineta noteikumi Nr. 186 "Noteikumi parmaðînu droðîbu") izriet, ka maðîna ir jebkuraierîce vai mehânisms, kas atbilst vienam noðâdiem definçjumiem:

savstarpçji saistîtu daïu vai elementu ko-pums, kurâ ir vismaz viens kustîgs ele-ments ar atbilstoðâm piedziòas, vadîbasun enerìijas padeves sistçmâm, kasparedzçts mçrítiecîgai lietoðanai, produk-cijas izgatavoðanai, apstrâdei, pârvieto-ðanai vai iesaiòoðanai;

maðînu agregâti, kas ir mçrítiecîgi apvie-noti un kopîgi vadîti kopçja galamçríasasniegðanai;

savstarpçji mainâmas iekârtas, izòemotinstrumentus vai rezerves daïas, kasmaina maðînu lietoðanas veidu, kuras irpiedâvâtas iekðçjâ tirgû, lai operators tâsvarçtu samontçt ar maðînu, maðînusistçmu vai traktoru.

Iekârtâ izðíiramas trîs daïas: konstrukcijavai atbalsts ir iekârtas daïa, uz kuras balstâskustîgâs daïas un kas iekârtu apvieno vienâveselumâ; transmisijas sistçma ir mehâniskoelementu kopums, kas raþo, vada vai pârveidoprocesâ izmantojamo enerìiju, un, visbeidzot,darbîbas vieta vai zona ir iekârtas daïa, kurtiek veikts paredzçtais darbs.

Darba aizsardzîbas likumâ ir noteikts, kadarba aprîkojums ir jebkura ierîce (maðîna,mehânisms), aparâts, darbarîks vai iekârta, kolieto darbâ. Jâòem vçrâ, ka tiek runâts pardivâm jomâm – iekârtu droðîbu raþojot unpiedâvâjot iekârtu tirgû, un droðu iekârtaslietoðanu darba vietâ. Katra no ðîm divâmdefinîcijâm nâk no citas ES direktîvas, tâpçcarî tâs ir atðíirîgas. Turpmâk apskatîsimgalvenokârt tieði iekârtu (darba aprîkojuma)droðîbu, raugoties no lietoðanas aspekta, un,lai neradîtu apjukumu turpmâk, runâjot gan no

IX nodaïa. DARBA APRÎKOJUMS, IEKÂRTAS UN INSTRUMENTI 145

raþoðanas, gan lietoðanas aspekta, tiks lietotstikai viens termins – iekârta.

Atbilstoði Ministru kabineta noteikumiemNr. 526 "Darba aizsardzîbas prasîbas, lietojotdarba aprîkojumu un strâdâjot augstumâ"bîstamâ zona ir zona darba aprîkojumâ vaiap to, kurâ tiek apdraudçta darbinieku droðîba

vai veselîba. Operators ir darbinieks, kas lietodarba aprîkojumu (iekârtu).

Minçtais risks bûs pastâvîgs, kad darbi-nieks ir apdraudçts visu iekârtas lietoðanaslaiku (bîstami, kustîgi elementi, pârvietoðanâsutt.) vai parâdîties pçkðòi (iekârta, kas negaidîtisâk darboties utt.).

RISKU APRAKSTS

Lai veiktu droðîbas analîzi, projektçtuiekârtu, izstrâdâtu lietoðanas normas vaiinstrukcijas, jâiepazîstas ar visiem iespçja-majiem, iekârtas radîtajiem, riskiem kopumâun ar katru atseviðíi. Risks var izpaustiesdaþâdos veidos, ko aplûkosim turpmâk.

Dominçjoðais ir mehâniskais risks, ko radafizisku faktoru kopums, kas var izraisît nelai-mes gadîjumu iekârtas elementu, instrumentu,apstrâdâjamâ materiâla, cietu vai ðíidru vielumehâniskâs darbîbas rezultâtâ.

Galvenie mehâniskâ riska veidi ir saspie-ðana, iegriezumi vai sagrieðanâs, pieâíç-ðanâs, aizíerðanâs vai vilkðana lîdzi, sitieni,sadursme, urbumi vai caurdurðana, berze vainobrâzumi, savainojumi no saskares ar cietâmvai ðíidrâm vielâm (skat. 9.1. att.).

Iekârtas elementu vai tâs daïu radîtais risksgalvenokârt ir atkarîgs no tâs elementu vai daïuformas (asâm ðíautnçm, smailâm detaïâm),to relatîvâ novietojuma (aizíerðanas zonas),masas un stabilitâtes (potenciâlâ enerìija),masas un âtruma (kinçtiskâ enerìija),mehâniskâs izturîbas pret bojâjumiem vaideformâcijâm un spçjas akumulçt enerìiju(atsperes, rezervuâri ar saspiestâm vielâm).

Eksistç arî cita veida riski, kas saistîti armehâniskajâm îpaðîbâm un iekârtâm, piemç-ram, paslîdçðana vai lîdzsvara zaudçðana, kâarî riski, kas saistîti ar paðas iekârtas, tâs daïuvai elementu apkopi.

Elektriskais risks ir saistîts ar bojâjumiem,kas rodas elektriskâ ðoka vai apdeguma

rezultâtâ. Ðo risku var radît gan tieða saskarear elektrîbu (aktîviem vadîtâjiem), gan netieðikontakti (masas, kas nejauði nonâkuðas zemsprieguma), kâ arî statiskâ strâva un termiskâsparâdîbas, kas saistîtas ar îssavienojumu vaipârslodzi.

Termiskais risks saistîts ar kaitçjumuveselîbai, ko var radît karsta vai auksta darbavide, apdegumi, saskaroties ar augstas tempe-ratûras objektiem vai materiâliem, ar liesmâmvai eksploziju un siltuma avotu starojumu.

Troksnis var radît dzirdes bojâjumus(kurlumu) un citus traucçjumus, kuru iemeslsir darbs pârmçrîgi skaïâ darba vidç, pat, ja

9.1. attçls


netiek pârsniegtas pieïaujamâs trokðòarobeþas. Vibrâciju izraisîtâs sekas varizpausties kâ nervu un asinsvadu sistçmastraucçjumi.

Starojuma izraisîtâs ïaundabîgâs sekas varradît metinâðanas loki, lâzeri, augstasfrekvences elektromagnçtiskie lauki, kâ arîjonizçjoðais starojums.

Darba procesâ apstrâdâjamie, izmantoja-mie vai izplûstoðie materiâli vai vielas varnodarît kaitçjumu, ja darbinieks nonâk saska-rç ar tâm vai ieelpo ðíidrumus, gâzes, aerosola

pilienus, dûmus, pulverus ar kaitîgu, toksisku,kodîgu vai kairinoðu iedarbîbu; tâs var izraisîtaizdegðanos, eksploziju un radît bioloìiskorisku (vîrusi, baktçrijas utt.).

Ergonomiskie riski ir saistîti ar iekârtunepiemçrotîbu cilvçka spçjâm un îpaðîbâm. Tosekas var bût gan fizioloìiski traucçjumi, kasrodas nepareizas íermeòa slodzes vai spçkusadalîjuma rezultâtâ, gan psihofiziski traucç-jumi, ko izraisa garîga pârslodze, stress utt.,strâdâjot ar iekârtâm. Risku var radît arî cilvçkupieïautâs kïûdas.

DROÐÎBAS LÎDZEKÏU IZVÇLE

Droðîbas lîdzekïi ir lîdzekïu kopums, kas tieklietots iekârtas projektçðanas un konstruç-ðanas laikâ, un kas ir jâòem vçrâ un jâizmantoiekârtas lietotâjam. Droðîbas lîdzekïi iedalâs:iekðçjie preventîvie lîdzekïi, aizsardzîbaslîdzekïi, informâcija un apmâcîba, kâ tos lietot,un papildu piesardzîba (skat. 9.2. att.)

Priekðroka dodama tiem droðîbas lîdzek-ïiem, kurus iestrâdâ jau iekârtas projektçðanasfâzç, nevis lîdzekïiem, kurus var piemçrot lieto-tâjs. Lai pareizi izvçlçtos droðîbas lîdzekïus ganiekârtas projektçðanas, gan lietoðanas laikâ,jâòem vçrâ èetri galvenie aspekti: iekârtas dar-bîbas robeþu noteikðana, risku identificçðana(riska faktoru noteikðana), òemot vçrâiespçjamâs situâcijas, kâdas var izraisît iekâr-ta, riska novçrtçðana un ekonomiskie apstâkïi.

Iekârtas darbîbas robeþu noteikðana

Iekârtas darbîbas robeþas jânosaka telpâ(kustîbu un iekârtas gâjienu amplitûda), laikâ(iekârtai un/vai tâs sastâvdaïâm paredzçtâkalpoðanas ilguma noteikðana) un pielieto-jumâ (izmantoðanas mçríu noteikðana).

Risku identificçðana

Ir nepiecieðams identificçt riskus (mehâ-niskos, elektriskos, termiskos utt.), ko varizraisît iekârta visâs iespçjamâs situâcijâs tâskalpoðanas visâs fâzçs (raþoðanas procesâ,transportçðanas laikâ, nododot ekspluatâcijâ,izmantojot, izòemot no aprites, demontçjot unizmetot).

Riska novçrtçðana

Lai novçrtçtu iespçjamo risku, ir jârçíinâsar riska varbûtîbu, paredzot vissmagâkâsiespçjamâs kaitçjuma sekas. Kaitçjuma iespç-jamîba ir atkarîga no tâ, vai persona tiekpakïauta briesmâm (bieþa pieeja un ilgstoðauzturçðanâs bîstamajâ zonâ), vai iekârtasdarbîba ir traucçta, kas varçtu izraisît bîstamusituâciju, un vai ir iespçja novçrst vai sama-zinât risku. Kaitçjumu smagums ir atkarîgs nodaudziem faktoriem, kuri jâmçìina paredzçt.Vienmçr ir jârçíinâs ar visnopietnâko iespç-jamo kaitçjumu.


9.2. attçls

! "

# $

% &

' (

) *

+

! ,

-

./

0

*

*

(*

1$23-2 ,31405-167401$8

1$23-2 1-1935-167401$8

+ * :

** ;

*

4 *

1<*

=>


Ekonomiskais lîdzsvars

Izvçloties vienu vai vairâkus droðîbaslîdzekïus, ir jâmçìina panâkt lîdzsvaru starpdroðîbu un kopçjâm iekârtas raþoðanas,lietoðanas izmaksâm, kâ arî droðîbas lîdzekïuizmaksâm un iekârtas piemçrotîbu paredzçto

funkciju nepârtrauktai veikðanai, tâs apkopesiespçjâm. Ja ðâdu lîdzsvaru ir grûti sasniegt,ðaubu gadîjumâ primârâ ir droðîba. Visusiepriekð aplûkotos bîstamos faktorus varmetodiski pârvarçt, izvçloties attiecîgusdroðîbas lîdzekïus.

IEKÂRTÂS PAREDZÇTÂ AIZSARDZÎBA

Iekârtâ paredzçtâ aizsardzîba nozîmç, katiek novçrsta lielâkâ daïa no iespçjamiemriskiem vai samazinâts to skaits, izvçlotiesatbilstoðus raksturlielumus iekârtas projektâvai ierobeþojot cilvçka pakïauðanu riskam,samazinot nepiecieðamîbu pçc operatoradarbîbas bîstamajâs zonâs.

Lai to panâktu, projektçtâjam ir: jâizvairâs no asiem izvirzîjumiem, malâm,

smailiem stûriem utt.; jâizstrâdâ droði mehânismi (nelieli atvç-

rumi, droðîbas distance, trokðòa un vibrâ-cijas ierobeþoðana utt.) (skat. 9.3. att.);

jâierobeþo mehâniskie spçki (jânodro-ðina rotçjoðo elementu statiskais un dina-miskais lîdzsvars, jânovçrð daþâdiem spç-kiem pakïauto elementu nogurums utt.);

jâòem vçrâ materiâlu izturîbas îpaðîbas(piemçram, korozija, novecoðana, no-dilumizturîba, erozija utt.);

jâlieto droðas tehnoloìijas vai enerìijas

9.3. attçls

avoti (izmantot neuzliesmojoðus ðíidru-mus, zema sprieguma elektrîbu utt.);

jâpielieto pozitîvâs mehâniskâs darbîbasprincips vienas detaïas iedarbîbâ uz otru(elementi kustas saskanîgi, neradotdefektus, lîdz ar to ir garantçts to pareizsnovietojums) (skat. 9.4. att.);

jâòem vçrâ ergonomikas likumsakarîbas,kas pieprasa palielinât droðîbu, samazinotnervu spriedzi, fiziskos spçkus, ierobe-þojot iespçju kïûdîties;

iekârtas vadîbas sistçmas jâprojektç tâ,lai nebûtu iespçjams izdarît neparedzçtasun potenciâli bîstamas darbîbas. Tâpçcprojektçtâjam jânodroðina, lai novirzesenerìijas padevç vai strâvas íçdçnevarçtu izraisît iekârtas neparedzçtuiedarboðanos, lai nenotiktu nekontrolçtasiekârtas darbîbas âtruma izmaiòas,nerastos problçmas, apstâjoties kustî-gajiem elementiem, lai no iekârtas neat-


dalîtos tâs kustîgâs daïas vai apstrâdâ-jamais materiâls, lai nekavçtos aizsar-dzîbas iekârtu darbîba.

Projektçjot hidrauliskâs un pneimatiskâsiekârtas, nedrîkst pârsniegt maksimâlopieïaujamo spiedienu sistçmâ, risku nedrîkstradît spiediena kriðanâs, slodzes samazinâ-ðanâs vai vakuuma zudums; sûces vai citabojâjuma rezultâtâ nedrîkst pieïaut bîstamuðíidrumu izplûdi utt.

Iekârtu elektriskâ aprîkojuma projektosjâparedz elektriskâ ðoka novçrðana, aizsar-dzîba pret îssavienojumiem un pârslodzçm.

Kâ jau iepriekð minçts, ir jâierobeþo cilvçkupakïauðana riskam: tas ir viens no iekârtâs

paredzçto aizsardzîbas lîdzekïu uzdevumiem.Cilvçku pakïauðanu riskam var ierobeþotdaþâdos veidos, piemçram:

palielinot visu iekârtas sastâvdaïudroðumu, samazinâs to bojâjumu skaits,kas prasa iejaukðanos, un rezultâtâdarbinieki riskam tiek pakïauti retâk;

mehanizçjot un automatizçjot iekrau-ðanas (uzpildes) un izkrauðanas (izsûk-nçðanas) operâcijas;

izvietojot remonta un darbîbas vietasârpus bîstamajâm zonâm.

Acîmredzami preventîvâs aizsardzîbasnodroðinâðana iekârtâs ir tikai projektçtâjaziòâ, lietotâjs ðâda veida lîdzekïus izveidotnevar.

Îpaðie vadîbas veidiReizçm, lai veiktu iekârtas laboðanas,

apmâcîbas, apkopes, tîrîðanas u.c. operâcijas,ir nepiecieðams noòemt vai aizvâkt prom aiz-sargus vai neitralizçt aizsardzîbas mehânismu,kâ arî iedarbinât iekârtu. Ðâdâs situâcijâs, cikvien iespçjams, jâgarantç operatora droðîba.Ðim nolûkam var lietot rokas (manuâlo) vadîbu,kas nepieïauj vienlaikus izmantot automâtiskâsvadîbas sistçmu. Bîstamu elementu darbîbatiek atïauta vienîgi tad, ja tiek izmantotaskontroles iekârtas, kontaktvadîba vai divu rokuvadîbas pults. Bîstamu elementu darbîba tiekatïauta vienîgi samazinâta riska apstâkïos(piemçram, mazs âtrums, iedarboðanâs pçcimpulsa utt.), tâdçjâdi izvairoties no jebkâdâmbriesmâm, kas varçtu izraisît kaitçjumus.

Rokas (manuâlâ) vadîba ir jâapvieno arkâdu no sekojoðiem lîdzekïiem:

iespçjami jâierobeþo piekïûðana bîsta-majai zonai;

iekârtas avârijas slçdzim jâatrodas vietâ,kur operators var to nekavçjoties aiz-sniegt;

jâlieto pârnçsâjamais vadîbas mehânisms(mâcîbu pults) vai lokâlâs vadîbas ele-ments, kas dod iespçju novçrot vadâmosmehânismus.

9.4. attçls

IEKÂRTÂS PAREDZÇTÂ AIZSARDZÎBAIR PRIORITÂRA ATTIECÎBÂ PRET

AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏIEM


AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏI,KAS JÂPAREDZ IEKÂRTAS PROJEKTÇTÂJAM/RAÞOTÂJAM

Kustîgie aizsargiKustîgie aizsargi ir aizsargi ar ðarnîrsavie-

nojumu, tos ir iespçjams atvçrt bez instru-mentiem.

Kustîgie aizsargi ar nostiprinâðanasmehânismu

Kustîgie aizsargi ir savienoti ar nostiprinâ-ðanas mehânismu tâ, lai:

ar aizsargu aprîkotâs iekârtas bîstamâsfunkcijas nevarçtu veikt, kamçr aizsargsnav noslçgts;

atverot aizsargu iekârtas bîstamo funkcijuveikðanas laikâ, apstâtos visa iekârta;

noslçdzot aizsargu, "nosegtâs" bîstamâsfunkcijas var veikt, taèu aizsarga noslçg-ðana pati par sevi neizraisa iekârtas dar-bîbas sâkumu.

Kustîgie aizsargi ar nostiprinâjumu unbloíçtâju (skat. 9.6. att.)

Kustîgie aizsargi tiek savienoti ar nostiprinâ-ðanas ierîci un automâtiskâs bloíçðanasmehânismu, lai:

ar aizsargu aprîkotâs iekârtas bîstamâsfunkcijas nevarçtu veikt, kamçr aizsargsnav noslçgts un nobloíçts;

aizsargs noslçgtâ stâvoklî bûtu bloíçts tikilgi, kamçr pastâv risks gût bojâjumusiekârtas bîstamo funkciju dçï;

aizsargu bloíçjot noslçgtâ stâvoklî,iekârtas bîstamâs funkcijas varçtu veikt,taèu aizsarga noslçgðana un bloíçðanapati par sevi neizraisa iekârtas darbîbassâkumu.

Lai izsargâtos no riskiem, kurus naviespçjams novçrst vai kurus nevar pietiekamisamazinât ar integrçtajiem preventîvajiemlîdzekïiem, tiek izmantoti aizsardzîbas lîdzekïi.Ir divi galvenie aizsardzîbas lîdzekïu veidi:aizsargi un aizsardzîbas ierîces.

Aizsargi

Aizsargs ir iekârtas elements, kas tiekizmantots aizsardzîbas nodroðinâðanai armateriâlas aizsargbarjeras palîdzîbu. Aizsargiatðíiras pçc formas, visbieþâk tie ir karkasi,pârsegumi, abaþûri, durvis utt. (skat. 9.5. att.).Aizsargs var pildît aizsargfunkcijas viens pats,ðâdâ gadîjumâ aizsargs darbojas efektîvi, jatas ir noslçgts. Aizsargs var bût arî savienotsar nostiprinâðanas mehânismu, vai nostip-rinâðanas mehânismu ar bloíçtâju. Ðâdâgadîjumâ aizsardzîba tiek garantçta neatkarîgino aizsarga stâvokïa. Aizsargi var bûtnekustîgi, kustîgi, regulçjami, kustîgi ar nostip-rinâjumu, kustîgi ar nostiprinâjumu un bloíç-tâju, kâ arî kustîgi saistîbâ ar vadîbas sistçmu.

Nekustîgie aizsargiNekustîgie aizsargi ir noslçgti un pastâvîgi

(piemetinâti utt.) vai piestiprinâti ar stiprinâjumaelementiem (skrûvçm utt.), tâdçjâdi tos naviespçjams noòemt vai atvçrt bez instrumentupalîdzîbas. Nekustîgie aizsargi var bût arîaptveroði, kas pilnîbâ nosedz bîstamo zonu vainovietoti noteiktâ attâlumâ no iekârtas. Tiebîstamo zonu nenosedz pilnîbâ, taèu, patei-coties saviem izmçriem un attâlumam nobîstamâs zonas, padara to nepieejamu.

NEKUSTÎGIE AIZSARGI IR JÂUZSTÂDABÎSTAMAJÂS ZONÂS, KURÂM

NAV NEPIECIEÐAMS BIEÞI PIEKÏÛT

KUSTÎGAJIEMAIZSARGPÂRKLÂJUMIEM

VIENMÇR JÂBÛT SAVIENOTIEMAR NOSTIPRINÂÐANAS IERÎCÇM

AR VAI BEZ BLOÍÇTÂJA


Aizsargi, kas saistîti ar vadîbas sistçmuAizsargs tiek savienots ar nostiprinâðanas

mehânismu un automâtiskâs bloíçðanasmehânismu tâ, lai:

ar aizsargu aprîkotâs iekârtas bîstamâsfunkcijas nevarçtu veikt, kamçr aizsargsnav noslçgts;

aizsarga noslçgðana iedarbina iekârtasbîstamo funkciju.

Ðâda aizsarga lietoðana ir pieïaujama tikai

gadîjumos, kad operatoram nav iespçjamsuzturçties vai ieiet bîstamajâ zonâ, kadaizsargs ir noslçgts. Vienîgâ iespçja piekïûtbîstamajai zonai ir atvçrt ar vadîbu savienotoaizsargu vai aizsargu ar nostiprinâðanasmehânismu, kuram var gan bût, gan arî nebûtbloíçtâjs. Ar vadîbu savienotajam aizsarganostiprinâðanas mehânismam ir jâbût maksi-mâli izturîgam (jo tâ kïûmes var novest pieiekârtas neparedzçtas darbîbas sâkuma).

!"#!$$%& '()*# *$+*& !, %

!* -(),*./.*

*! (0**$

!%%

1

9.5. attçls


Regulçjamie aizsargiRegulçjamie aizsargi var bût gan nekustîgi,

gan kustîgi, tie var bût regulçjami pilnîbâ vaiarî sastâvçt no regulçjamâm daïâm. Kadaizsargs ar rokâm (manuâlâ regulçðana) vaimehâniski (autoregulçðana) ir nostâdîts nepie-

REGULÇJAMIE AIZSARGI IR ABSOLÛTINEPIECIEÐAMI OPERÂCIJÂS, KUR

MATERIÂLI TIEK PADOTI AR ROKÂM

cieðamajâ stâvoklî, tas visu attiecîgâs operâ-cijas laiku saglabâ fiksçto stâvokli.

Aizsardzîbas ierîcesAizsardzîbas ierîces aizsargâ pret risku

atseviðíi vai savienojumâ ar aizsargu. Tieklietotas ðâdas aizsardzîbas ierîces: bloíç-ðanas, kontroles iekârtas, kontaktvadîba, divuroku vadîbas sistçma, kâ arî ierobeþojoðasierîces un ieslçgðanâs sistçmas pçc impulsa.

Bloíçðanas ierîcesBloíçðanas ierîces ir mehâniskas, elektris-

kas vai kâdas citas tehnoloìijas aizsargierîces,kuru mçríis ir nepieïaut iekârtas noteiktuelementu darboðanos noteiktos apstâkïos(galvenokârt, kamçr nav noslçgts aizsargs).

Kontroles ierîceNovçrtçðanas ierîce ir rokas (manuâlâs)

vadîbas papildierîce. Tâ tiek lietota kopâ ariekârtas iedarbinâðanas ierîci. Iedarbinotnovçrtçðanas mehânismu, tiek atïauta iekârtasieslçgðana.

KontaktvadîbaKontaktvadîba ir iekârtas vadîbas ierîce,

kas iedarbina un uztur darbîbâ iekârtas ele-mentus tikai tajâ laikâ, kamçr ir nospiestsiekârtas iedarbinâðanas slçdzis (skat. 9.7. att.).

9.6. attçls


Kad tas tiek atlaists, iekârtas darbîba automâ-tiski apstâjas.

Vadîba ar divâm rokâmVadîba ar divâm rokâm nozîmç to, ka iekâr-

tas vai tâs elementu iedarbinâðana un funkcijuuzturçðana ir iespçjama tikai tad, ja vienlaikusdarbojas vismaz divi iedarbinâðanas elementi.Tâdçjâdi tiek garantçta aizsardzîba cilvçkam,kas ðos elementus darbina.

Jutîgâ ierîceJutîga ierîce ir mehânisms, kas izraisa

iekârtas, vai tâs elementu darbîbas apstâðanos(vai garantç lîdzîgus droðîbas apstâkïus), jacilvçks vai kâda tâ íermeòa daïa pârsniedzdroðîbas robeþas. Jûtîgajai ierîcei var bût

mehâniski uztvçrçji, piemçram, kabeïi, jûtîgiierobeþotâji un malas utt., vai nemehâniskiuztvçrçji, piemçram, fotoelementi, ultraskaòasbarjeras utt. (skat. 9.9. att.).

Ierobeþojoðâs ierîcesIerobeþojoðâs ierîces ir mehânismi, kas

nepieïauj, ka iekârta vai tâs elementi pârsniedznoteiktâs robeþas, piemçram, pârvietoðanâs,spiediena u.c. ierobeþojumus.

Ierîces, kas regulç iekârtas iedarboðanospçc impulsa

Ierîces, kas regulç iekârtas iedarboðanospçc impulsa, pieïauj tikai viena iekârtaselementa ierobeþotu pârvietoðanos, tâdçjâdimaksimâli samazinâs iespçjamais risks.Kamçr iekârtas iedarbinâðanas elementsnetiek atlaists un atkal iedarbinâts, jaunakustîba nav iespçjama.

9.7. attçls

9.8. attçls


Aizsardzîbas tehnikas izvçleKatrâ konkrçtajâ gadîjumâ pielietojamâ

aizsardzîbas tehnika ir jâizvçlas atbilstoðiapstâkïiem, veicot analîzi, kâdi faktori iespaido

riska raðanos un kâdi ir riska veidi. Pievienotajâtabulâ (skat. 9.1. tabulu) tiek norâdîti svarîgâkieelementi, kas jâòem vçrâ, lai izvçlçtos piemç-rotâko aizsardzîbas tehniku.

9.9. attçls

!"

#$ %

%


9.1. tabula

!

! ! ! " ! ! ! # $

" # $

%& '

% &

'(' '%)%)*

! " ! ! ! ! $

+$

! ! !! ' ! ( ) * ! ! # $

! ! "

+$

% ! '(&

" # +

+ $

,

+$

-

+ ' # $

- ! . $

% ! ) &

" # $ , -"

.#." # $ //


AIZSARDZÎBAS PASÂKUMI, KAS JÂVEIC IEKÂRTAS LIETOTÂJAM

droðîbai un veselîbai, ir nepiecieðams pielietotaizsardzîbas tehniku, lietotâjam nâksiespielâgot jau uzstâdîtâs un izmantojamâsiekârtas, aprîkojot tâs ar droðîbas ierîcçm, lainodroðinâtu to atbilstîbu darba aizsardzîbasnormatîvo aktu prasîbâm.

Ja tas nepiecieðams darbinieku droðîbasun veselîbas aizsardzîbai, obligâti ir jâiegâ-dâjas un jânodroðina darbinieki ar individuâ-lajiem aizsardzîbas lîdzekïiem, lai novçrstu vaisamazinâtu to risku sekas, ko nav izdeviesnovçrst ar kolektîvâs aizsardzîbas tehniskajiemlîdzekïiem iekârtas projektçðanas un raþoða-nas fâzç vai ar darba organizâcijas metodçm,lîdzekïiem un procedûru paðâ uzòçmumâ.

Iekârtas lietotâjam no savas puses ir jâveicvisi nepiecieðamie pasâkumi, lai, pareiziizmantojot iekârtu un veicot tâs apkopi, tâ visukalpoðanas laiku atbilstu droðîbas prasîbâm.Apkope tiek veikta saskaòâ ar raþotâjainstrukcijâm, vai, ja tâdu nav, atkarîbâ noiekârtas îpaðîbâm, tâs lietoðanas apstâkïiemun visiem citiem normâliem vai ârkârtas ap-stâkïiem, kas var veicinât iekârtas nolietoðanosvai bojâjumus. Ir nepiecieðams dokumentçtkatras iekârtas dzîves ciklu, lai varçtu sekot toapkopes programmas izpildei, kâ arî to modifi-cçðanai vai pârveidojumiem.

Ja risku novçrtçðanas rezultâtâ atklâjas, ka,lai novçrstu iekârtas radîto risku darbinieka

LIETOÐANAS INFORMÂCIJA

Lai varçtu izstrâdât droðu darba procedûru,saskaroties ar nenovçrðamiem riskiem, iekâr-tas lietotâjam ir jâbût labi informçtam.

Informâcija,ko nodroðina iekârtas raþotâjs

Lai garantçtu darbinieku droðîbu un vese-lîbu, iekârtas raþotâjam ir jâsniedz lietotâjamnepiecieðamâ informâcija.

Minçtajai informâcijai jâbût nepârprotamaiun viegli saprotamai. Raþotâjam vai tâ juridiskireìistrçtajam pârstâvim minçtâ informâcijajâiekïauj "Lietoðanas instrukcijâ", kas obligâtijâpievieno iekârtai.

Lietoðanas instrukcijai jâbût valsts valodâ.Brîdî, kad iekârta tiek nodota ekspluatâcijâ, taijâpievieno instrukcijas tulkojums un instruk-cijas oriìinâls. Tajâ jâbût vismaz ðâdâm norâ-dçm:

iekârtas izmantoðanas mçría nepârpro-tamai definîcijai;

brîdinâjumam par nenovçrstajiem riskiem,vçlams viegli saprotamu piktogrammuveidâ;

instrukcijâm, lai bez apdraudçjuma varçtuveikt visas operâcijas iekârtas lietoðanaslaika daþâdâs fâzçs: apkopi/transportç-ðanu, nodoðanu ekspluatâcijâ (montâþu,uzstâdîðanu un regulçðanu), izmanto-ðanu (remontu, apmâcîbu, darba proce-su, tîrîðanu, bojâjumu konstatçðanu,apkopi) un izòemðanu no aprites, demon-tçðanu un izmeðanu;

nepiecieðamîbas gadîjumâ – to instru-mentu vispârçjam raksturojumam, kurusvar izmantot kopâ ar iekârtu;

VIENS NO DROÐÎBASPAMATNOSACÎJUMIEM IRRAÞOTÂJA IZSTRÂDÂTÂ

IEKÂRTAS LIETOÐANAS INSTRUKCIJA


brîdinâjumiem, kâ rîkoties avârijas situâ-cijâ;

nepiecieðamîbas gadîjumâ – lietoðanaskontrindikâcijâm.

Gadîjumâ, ja iekârtas varçtu izmantotneprofesionâls lietotâjs, tad papildus jau minç-tajâm pamatprasîbâm lietoðanas instrukcijusagatavoðanâ un izdoðanâ jâòem vçrâ arîvispârçjais izglîtîbas un uztveres lîmenis, kâduvarçtu sagaidît no minçtajiem lietotâjiem.

Informâcija/apmâcîba, kas jânodroðinauzòçmumam – iekârtas lietotâjam

Iekârtas lietotâjam ir: jâapmâca operatori pareizi lietot iekârtu; jâizstrâdâ droða darba procedûra; jâievieð darba atïauju sistçma, ja darbs ir

saistîts ar augstu risku, kritiskâm situâ-cijâm un nepazîstamiem riskiem;

jâuzrauga iekârtas pareiza lietoðana unnoteikto procedûru ievçroðana.

PAPILDU PIESARDZÎBA

Daþos gadîjumos bez iepriekð aprakstî-tajiem preventîvajiem vai aizsardzîbas pasâku-miem un lîdzekïiem var bût nepiecieðami papil-du piesardzîbas pasâkumi.

Pasâkumi, kas jâveic iekârtasprojektçtâjam/raþotâjam

Projektçtâjam/raþotâjam ir jânosaka, vai irnepiecieðama papildpiesardzîba avârijas situâ-cijâs, vai arî tai ir tikai galvenâs funkcijaspapildinoða nozîme, kas palielina droðîbu.Tâlâk tiks apskatîti ðâdi papildu piesardzîbaslîdzekïi (pasâkumi):

ierîce iekârtas apstâdinâðanai avârijasgadîjumâ;

cilvçku atbrîvoðanas mehânisms; iekârtas izslçgðana; iekârtâ integrçtâs apkopes iespçjas; palîgierîces, lai atvieglotu un padarîtu

droðu iekârtas un tâs smago sastâvdaïuapkopi;

ierîces, kas nodroðina droðu piekïûðanuiekârtai;

diagnostikas sistçmu ierîces, lai atvieglotubojâjumu vietas noteikðanu.

Ierîce iekârtas apstâdinâðanai avârijasgadîjumâ

Katrai iekârtai ir jâbût aprîkotai ar vienu vai

vairâkâm ierîcçm avârijas gadîjumâ, kas spçtunovçrst vai samazinât bîstamu situâciju izrai-sîtâs kaitîgâs sekas, kuras var rasties nekavç-joties vai atklâties ar laiku. Ðî prasîba neattie-cas uz iekârtâm, kurâs avârijas apstâdinâ-ðanas ierîce nespçj samazinât risku (piemç-ram, iekârtas ar lielu inerces kustîbu), pârnçsâ-jamâm iekârtâm un iekârtâm ar rokas vadîbu.

Ðo ierîèu slçdþiem jâbût skaidri atpazîs-tamiem un pamanâmiem, kâ arî âtri sasnie-dzamiem. Avârijas apstâdinâðanas ierîcçmbîstamais process jâaptur pçc iespçjas îsâkâlaikâ, neizraisot jaunus riskus. Ja iespçjams,tâm jâiedarbina vai jâïauj iedarbinât noteiktusaizsardzîbas mehânismus.

Apstâdinâðanas elementam pçc tâ iedarbi-nâðanas jâpaliek bloíçtâ stâvoklî. Tâ atbrîvo-ðana nedrîkst iedarbinât iekârtu, iekârtai jâbûtatkal iedarbinâmai pçc apstâdinâðanas ele-menta atbrîvoðanas. Ðo ierîci nedrîkst lietot kâalternatîvu kâdai no pârçjâm aizsardzîbasiekârtâm. Avârijas apstâdinâðanas ierîci navieteicams lietot iekârtas parastai apturçðanai.

Cilvçku atbrîvoðanas mehânismsLai novçrstu iespçju, ka iekârtâ varçtu palikt

ieslçgti cilvçki, un lai nodroðinâtu viòu atbrî-voðanu, jâparedz izejas ceïi un patvçrumavietas, kâ arî iespçjas pçc avârijas apstâðanâsar rokâm kustinât noteiktus elementus.


Iekârtas izslçgðanaLai piekïûtu iekârtai ar nolûku veikt apkopi

vai remontdarbus, iekârta ir jâaptur vai jâno-stâda "neitrâlajâ stâvoklî", lîdz ar to panâkotïoti augstu droðîbas lîmeni. Tas paredz:

atslçgt vai atvienot iekârtu no visiemenerìijas padeves avotiem. Atslçgumamir jâbût redzamam un fiziski nodroðinâ-tam, ïaujot atslçguma stâvokli konstatçtpçc iekârtas ieslçgðanas elementa;

bloíçt atslçgðanas aparâtus "atslçgtâ"stâvoklî;

pârliecinâties, ka iekârtâ nepastâv nepotenciâlâ enerìija (plûsmas spiediens,elektriskais spriegums vai mehâniskâenerìija, kas var atbrîvoties), ne kinçtiskâenerìija (detaïas, kas var turpinât kustîbupçc inerces);

norâdît, ka iekârta ir izslçgta.

Iekârtâ integrçtâs apkopes iespçjasProjektçjot iekârtu, ir jâòem vçrâ ðâdi

iekârtas apkalpoðanas aspekti: apkopes vietuizvietoðana ârpus bîstamajâm zonâm, laiierobeþotu cilvçku pakïauðanu briesmâm;piekïûðana iekðçjâm daïâm; darba veikðanaipiemçrota izvietojuma izvçle; nepiecieðamoinstrumentu un aprîkojumu skaita ierobeþo-ðana; uzraudzîbas iespçjas.

Palîgierîces, lai atvieglotu un padarîtu droðuiekârtas un tâs smago sastâvdaïu apkopi

Iekârtas un tâs sastâvdaïas, kuras naviespçjams pârvietot vai transportçt ar rokâm,ir jânodroðina ar speciâli projektçtâm palîg-ierîcçm, kas paredzçtas iekârtu vai to sastâv-

daïu transportçðanai ar pacelðanas/transpor-tçðanas mehânismiem. Ðim nolûkam izmanto:pacelðanas palîgierîces ar stropçm, kâðiemutt.; speciâlâs gropes iekârtâm, kuras tiektransportçtas ar dakðveida pacçlçju; norâdî-jumu par iekârtas un tâs nedemontçjamo daïumasu (kg).

Ierîces, kas nodroðina droðu piekïûðanuiekârtai

Iekârtas projektâ ir jâparedz, lai tâs vadî-ðana un visas parastâs darbîbas (remontu,apkopi utt.) varçtu veikt persona, kas atrodaspamata virsmas lîmenî. Ja tas nav iespçjams,iekârta jâaprîko ar kâpnçm, darba platformâmutt. To virsma ir jâizgatavo no materiâliem, kasparedzçtajos darba apstâkïos ir iespçjamineslîdoði. Atkarîbâ no augstuma virs pamatavirsmas tiem jâbût aprîkotiem ar noþogo-jumiem, margâm, apmalçm utt.

Diagnostikas sistçmu ierîces, lai atvieglotubojâjumu vietas noteikðanu

Diagnostikas sistçmu ierîkoðana bojâjumuvietas noteikðanai ne tikai uzlabo iekârtaspieejamîbu un apkopi, bet arî samazinaapkopes personâla pakïauðanu riskam.

Pasâkumi, kas jâveic uzòçmumam –iekârtas lietotâjam

Uzòçmumam – iekârtas lietotâjam nosavas puses ir jâizmanto darba organiza-toriskie lîdzekïi, kas garantç ar iekârtasprasîbâm saskaòotu darba ritmu, jâievçroparedzçtie iekârtu apkalpes termiòi un jâiz-manto piemçroti instrumenti.

Uzòçmumam, kurâ tiek izmantota iekârta,jârûpçjas par to, lai iekârtai piemîtoðo riskunepalielinâtu apkârtçjâ vide. Tâpçc ir nepiecie-ðams, lai kopçjais un atseviðío darba vietuapgaismojuma lîmenis bûtu piemçrots iekârtaslietotâju vajadzîbâm. Jâgarantç atbilstoðaiekârtas, apkârtçjâs vides un pieejas ceïu tîrîba,pareizi jânorobeþo darba zona no kustîbas vainoliktavas zonâm utt.

LAI NEPIEÏAUTU IEKÂRTUNEKONTROLÇTU DARBÎBAS SÂKUMU,KAS IZRAISA ÏOTI SMAGUS NELAIMES

GADÎJUMUS, IR SVARÎGI IEKÂRTUAPRÎKOT AR IZSLÇGÐANAS IERÎCI UNATBILSTOÐÂM IEKÂRTU BLOÍÇÐANAS

UN SIGNALIZÂCIJAS SITÇMÂM


ROKAS INSTRUMENTI

rotu, bojâtu, zemas kvalitâtes vai slikti pro-jektçtu instrumentu izmantoðana un ar instru-mentu nepareizu pielietojumu. Risku rada arîinstrumentu atstâðana bîstamâs vietâs,instrumentu bîstama transportçðana, sliktiuzglabâti instrumenti un instrumenti, kas tieklietoti darbos zem sprieguma esoðâs iekârtastuvumâ.

Risku novçrðanas lîdzekïus var iedalît trîsgrupâs. Tie ietver instrumenta projektçðanasfâzi, ar lietoðanu saistîtos droðîbas pasâ-kumus, instrumentam atbilstoðas piemçrotasdroðîbas prasîbas, kas skar tâ iegâdes,izmantoðanas, apkopes, glabâðanas unlikvidçðanas jautâjumus. Turpinâjumâ tiksminçti arî konkrçti gadîjumi, kuros bûsizskaidrots pareizs un nepareizs daþu vis-bieþâk izmantoto rokas instrumentu pielieto-jums.

Instrumenta ergonomiskâprojekta izstrâdâðana

Lai rokas instrumenti bûtu efektîvi no ergo-nomikas viedokïa, tiem ir jâatbilst sekojoðâmpamatprasîbâm:

efektîvi jâveic funkcijas, kurâm tie irparedzçti;

jâbût proporcionâliem attiecîbâ pretlietotâja izmçriem;

jâbût samçrotiem ar lietotâja spçku unizturîbu;

lîdz minimumam jâsamazina lietotâjanogurums.

Projektçðanas kritçrijiProjektçjot instrumentu, ir jâpârliecinâs, ka

tie bûs piemçroti lielâkajai daïai nodarbinâto.Jebkurâ gadîjumâ projekts jâizstrâdâ tâ, laiplaukstas locîtava darba veikðanas laikânebûtu saliekta. Vissvarîgâkâ instrumenta uncilvçka saskares daïa neapðaubâmi ir rokturis,tâdçï ðai rokas instrumenta sastâvdaïai pievçr-sîsimies îpaði.

Rokas instrumenti ir darba rîki, ko galveno-kârt lieto individuâli un kuru darbinâðanainepiecieðams tikai cilvçka kustîbu spçks. Tolietoðana ir ïoti svarîga ïoti daudzu un daþâdudarbu procesâ. Nelaimes gadîjumi, kas radu-ðies, strâdâjot ar rokas instrumentiem, veidolielu daïu no nelaimes gadîjumu kopçjâ skaita,turklât tie galvenokârt ir viegla rakstura nelai-mes gadîjumi.

Parasti ðos nelaimes gadîjumus nemçdzsaistît ar trûkumiem darba aizsardzîbas sistç-mâ vai preventîvo pasâkumu nepietiekamîbu.Plaði izplatîts ir uzskats, ka ar rokas instru-mentiem gûtais kaitçjums nav pârâk smags,ka ðie nelaimes gadîjumi ir saistîti ar cilvçciskofaktoru, lîdz ar to tie ir tehniski grûtâk novçr-ðami. Pretçji ðim uzskatam varam apstiprinât,ka rokas instrumenti tiek izmantoti gandrîzvisâs darbîbas sfçrâs, tâpçc riskam pakïautodarbinieku skaits ir ïoti liels un arî ðo nelaimesgadîjumu smagums bieþi izraisa daïçju vaipastâvîgu fizisku nespçju.

Galvenie riski, kas saistîti ar rokas instru-mentu lietoðanu, ir:

sitieni un cirtieni pa rokâm, ar instru-mentiem veicot parasto darbu;

kaitçjumi redzei, ko izraisa daïiòas, kasatdalâs no apstrâdes objekta vai instru-menta;

sitieni pa daþâdâm íermeòa daïâm, koizraisa instrumenta vai apstrâdâjamâmateriâla izrauðanâs no stiprinâjuma;

pârslodzes vai neçrtu darbîbu izraisîtisastiepumi;

tieði kontakti ar elektrîbu.

Izplatîtâkie nelaimes gadîjumu cçloòiun to novçrðana

Galvenie cçloòi, kas izraisa minçtos riskus,ir saistîti ar pârmçrîgu noslogoðanu, nepiemç-

LIELU SKAITU NEGADÎJUMUIZRAISA ROKAS INSTRUMENTI


Roktura formai jâbût piemçrotai rokassatvçriena dabiskajam stâvoklim. Tâ formaijâbût cilindram, noðíeltam un apgrieztamkonusam, vai, iespçjams, sfçras daïai. Rokturasatverðanas çrtumu un spçka pârnesi varuzlabot, ja tiek veikts optimâls centrçjums starprokas augðdelmu un instrumentu. Lai topanâktu, leòíim starp augðdelma un instru-menta gareniskajâm asîm vajadzçtu veidot no100° lîdz 110°. Vispiemçrotâkâs formas irsfçras daïas, saplacinâti cilindri, gara profilaizliekumi un vienkârðas plaknes.

Roktura diametram, lai bûtu pareizs spçkaspiediens, jâbût robeþâs no 25 lîdz 50 mm.Vispiemçrotâkais roktura garums ir apmçram100 mm. Jâbût arî atbilstoðai roktura tekstûrai,vispiemçrotâkâs ir raupjas, bet neasasvirsmas. Instrumenta visâm ârçjâm malâm,kas nav saistîtas ar tâ funkcijâm un kuras veido135° vai mazâku leòíi jâbût noapaïotâm arvismaz 1 mm râdiusu.

Droðîba praksç

Rokas instrumentu neatbilstoða lietoðanaizraisa ïoti daudzus nelaimes gadîjumus. Tocçlonis ir uzskats, ka visi zina, kâ lietot izpla-tîtâkos rokas instrumentus. Kopumâ var izdalîtseðus ar droðîbu saistîtus noteikumus, kâpareizi lietot rokas instrumentus:

izvçlieties veicamajam darbam atbilstoðuinstrumentu;

uzturiet instrumentus labâ stâvoklî; lietojiet instrumentus pareizi; izvairieties no apstâkïiem, kas apgrûtina

instrumenta pareizu lietoðanu; glabâjiet instrumentus droðâs vietâs; vienmçr, kad tas ir iespçjams, opera-

toriem instrumentus uzticiet personîgi.

Instrumentu pârvaldîðana

Lai rokas instrumentu izraisîto negadîjumuskaitu samazinâtu lîdz apmierinoðam lîmenim,ir nepiecieðams ne tikai pareizs instrumentuprojekts un atbilstoða lietoðana, bet arî pienâ-

cîga instrumentu pârvaldîðana. Tas nozîmç, kanepiecieðams izstrâdât kompleksu rîcîbasplânu, kurâ ietilpst ðâdas fâzes: instrumentaiegâde, apmâcîba, lietoðana, darba procesaplânota novçroðana, kontrole un uzglabâðana,apkope un transportçðana. Turpinâjumâ aplû-kosim katru no ðîm fâzçm.

IegâdeÐî etapa mçríis ir iegâdâties veicamajam

darbam atbilstoðas kvalitâtes instrumentu. Laito spçtu, ir jâpazîst darbs, kas tiks veikts arattiecîgo instrumentu. Jâiegâdâjas ergono-miski projektçti instrumenti no raþotâjiem, kasgarantç augstu kvalitâti. Lai iegâdâtoskvalitatîvus instrumentus un izdarîtu labupirkumu, jâpievçrð uzmanîba ðâdiem aspek-tiem:

instrumentiem, ar kuriem darba procesâtiks izdarîti sitieni, jâbût ar noslîpinâtugalvu, ar metinâtu bronzas virskârtu vaiar gumijas uzmavu , lai izvairîtos no iespç-jamâs atskarpes veidoðanâs;

rokturim jâbût no koka (riekstkoka vai oða)vai kâda cita cieta materiâla. Tam nedrîkstbût atskabargainas malas. Tam jâbûtdroði savienotam ar instrumentu;

ja darbi tiek veikti zemsprieguma lînijutuvumâ, instrumentam jâbût aprîkotam arizolâciju, lai instrumenta izmantoðananeradîtu risku tâ lietotâjam. Uz instru-menta jâbût norâdîtam raþotâja simbolamun atzîmei par darbîbas maksimâlo sprie-gumu.

Apmâcîba – lietoðanaÐî ir pati svarîgâkâ fâze, jo tieði ðajâ laikâ

notiek negadîjumi. Tâpçc operatoram, kasstrâdâs ar rokas instrumentiem, jâapgûstapmâcîbas programma par katra instrumentapareizu lietoðanu, ko nâksies pielietot darbâ.Nodarbinâtais instrumentus drîkst izmantottikai tiem mçríiem, kam tie paredzçti. Instru-menta tehniskos parametrus nedrîkst pârslo-got. Turklât instruments jâlieto atbilstoði katram


operâcijas veidam. Jâizvairâs strâdât arbojâtiem instrumentiem. Lai darbs noritçtu dro-ðos apstâkïos, jâizmanto visi tam nepiecie-ðamie palîgelementi vai palîgierîces.

Darba procesa plânota novçroðanaPeriodiski jânovçro, kâ nodarbinâtie veic

darbîbas ar daþâdiem rokas instrumentiem. Lailabotu viòu darba nepilnîbas, katrs nodarbinâ-tais ir jâinformç par novçrojumu laikâ konsta-tçtajiem trûkumiem. Katrâ atseviðíajâ gadî-jumâ nodarbinâtajam praktiski jâizskaidroproblçma un atbilstoðais risinâjums.

Kontrole un uzglabâðanaÏoti nozîmîga loma ir instrumentu kontrolei,

lai visi instrumenti bûtu tehniskâ kârtîbâ unpareizi tiktu uzglabâti. To veido ðâdas fâzes:

instrumentu nepiecieðamîbas un esoðokrâjumu izpçte;

instrumentu centralizçta kontrole, nozî-mçjot atbildîgo.

Tam jâveic ðâdi uzdevumi: jâpieðíir nodarbinâtajam veicamajam

darbam piemçroti instrumenti; jâierîko noliktava ar piemçrotiem dçïu vai

cita materiâla plauktiem. Darba dienassâkumâ katrs nodarbinâtais paòemnepiecieðamos instrumentus. Darbadienas beigâs tie jânovieto atpakaï touzglabâðanas vietâ;

periodiski ir jâpârbauda instrumentustâvoklis. Instrumenti, kuriem tiek atklâtibojâjumi, jânosûta remontâ, lai tie tiktusalaboti vai iznîcinâti.

ApkopeUzòçmuma apkopes dienesta uzdevums

ir saremontçt vai iznîcinât rokas instrumentus.Ja instrumentu vairs nav iespçjams salabot,tas jâizmet. Jâòem vçrâ, ka laboðanu,asinâðanu, rûdîðanu un jebkuru citu darbîbu irjâveic speciâlistam. Vienmçr jâizvairâs veiktpagaidu laboðana un jâizpilda raþotâja norâdî-jumi.

TransportçðanaInstrumentu pârvadâðana jâveic kastçs,

maisos vai speciâli ðim nolûkam paredzçtâsjostâs. Neatkarîgi no tâ, vai instrumenti ir vainav smaili un asi, tos nedrîkst pârvadâtplastikâta maisiòos. Ja nepiecieðams kâpt pakâpnçm vai veikt kâdas darbîbas, kas saistîtasar uzkâpðanu vai nokâpðanu, instrumenti irjâpârnçsâ tâdâ veidâ, lai rokas bûtu brîvas.

Instrumentu pareiza lietoðana praksç

Pareiza instrumentu lietoðana praksç ïausizvairîties no traumâm un nelaimes gadîju-miem. 9.10. attçlâ ir parâdîtas gan pareizas,gan nepareizas instrumentu lietoðanas situâ-cijas.

lai pievilktu vai atskrûvçtu uzgrieþòus vaiskrûves, nedrîkst lietot knaibles;

lai kalts pie sitieniem neizliektos unnesalocîtos, tam ir jâbût pietiekamismagam. Visi kalti ar vairâk vai mazâkizteiktu sçnes formu ir jâizmet. Lietotieteicams tikai tos kaltus, kuru izliekumarâdiuss ir 3 cm;

lai izvairîtos no sitieniem pa rokâm arâmuru, izmantojot kaltus, ieteicams kâgredzenveida aizsargu izmantot gumijasvai plastikâta sûkli. Turklât vienmçr, kadir iespçjams, ir jâlieto atbalsta instrumenti;

lietojot skrûvgriezi, jâseko, lai tâ izmçrsun forma bûtu piemçroti skrûvei. Skrûv-griezim ir jâbût ar paralçlâm un uzasinâ-tâm malâm;

cirtòi vai îleni ir jâtur tâ, lai tie ar virsmuveidotu taisnu leòíi, tâdçjâdi izvairotiesno to paslîdçðanas;

vîles nedrîkst izmantot lauþòu vai îlenuvietâ;

nedrîkst lietot uzgrieþòu atslçgas sliktâstâvoklî ar nolietotâm vai deformçtâmskavâm;

INSTRUMENTI IR PIENÂCÎGIJÂPÂRVALDA, LAI NODROÐINÂTU

TO PAREIZU LIETOÐANU UN APRÛPI


veicot pievilkðanu ar uzgrieþòu atslçgu,tâ vienmçr jâgrieþ operatora virzienâ, tonekad nedrîkst grûst;

jâlieto uzgrieþòu atslçga, kuras izmçriatbilst uzgrieznim vai skrûvei, kas jâpie-velk vai jâatskrûvç. Uzgrieþòu atslçgasformai pilnîbâ jâpiekïaujas skrûvei, taijâveido taisns leòíis ar skrûvçjamâsskrûves asi;

nedrîkst pârslogot uzgrieþòu atslçgu,roktura pagarinâðanai izmantojot cauruli,

lietojot otru atslçgu kâ pirmâs turpinâjumuvai sist to ar âmuru;

lietojot âmuru, ir jâcenðas sist pa darbavirsmu ar visu âmura pieri;

dzenot naglas, tâs jâtur pie galviòas,nevis pie asâ gala;

nedrîkst sist pa cirtni, vai citu palîg-instrumentu ar âmura sânu daïu. Arâmuru nedrîkst sist pa citu instrumentu,lai veicinâtu darbîbu. Âmuru nedrîkstizmantot kâ lauzni.


9.10. attçls

!"

#

#

$ %$ &$

#'( ) '

* +

'( , '

$ %$

'( #

'( #

Publikâcijas par darba aizsardzîbas jautâjumiemhttp://osha.lv

Daudz nelaimes gadîjumu notiek raþoða-nas procesâ produktu pârvietoðanas laikâ unar produktu uzglabâðanu saistîtajos darbos.Negadîjumu skaits, kas rodas, pârvietojotmateriâlus gan ar rokâm, gan mehâniski, lieci-na par to, ka ðai tçmai ir jâpievçrð ïoti lielauzmanîba. Latvijâ lielâkâ daïa letâlo nelaimesgadîjumu ir saistîti ar pacelðanas un transportç-ðanas iekârtâm.

Raþoðanas procesos ir nepiecieðamamateriâlu pârvietoðana. Kaut arî pieaugoðâsmehanizâcijas rezultâtâ cilvçka lîdzdalîba tajospakâpeniski samazinâs, daudzâs ar materiâlupârvietoðanu saistîtâs operâcijâs tâ joprojâmir ievçrojama. Ðajâ nodaïâ mçs aplûkosim cietuvai birstoðu materiâlu pârvietoðanas procesu,kas sastâv no trim pamatfâzçm: pacelðanas,transportçðanas un izkrauðanas. Katrâ no ðîmfâzçm lîdzâs transportçjamajam materiâlam untransportçðanas iekârtâm tiek iesaistîti arî citielementi, piemçram, pacelðanas palîgierîces(satverðanas ierîces un palîgierîces, íçdes,troses u.c.). Ðajâ nodaïâ papildus tiek apskatîtiarî daþi ar uzglabâðanu saistîtie aspekti.

Ar ðo tçmu saistîtie likumdoðanas jautâjumiir ietverti 2000. gada 7. martâ pieòemtajosMinistru kabineta noteikumos Nr. 85 "Kravasceltòu tehniskâs uzraudzîbas kârtîba",2001. gada 19. jûnijâ pieòemtajos Ministrukabineta noteikumos Nr. 260 "Liftu droðî-bas un tehniskâs uzraudzîbas noteikumi",2000. gada 7. martâ pieòemtajos Ministrukabineta noteikumos Nr. 86 "Cilvçku celðanaiparedzçto pacçlâju tehniskâs uzraudzîbaskârtîba" un Ministru kabineta 2002. gada9. decembra noteikumos Nr. 526 "Darbaaizsardzîbas prasîbas, lietojot darba aprîko-jumu un strâdâjot augstumâ". Ðajos notei-kumos tiek apskatîti: kravas celtòu, pacçlâjuun liftu lietoðanas, montâþas un uzstâdîðanas,tehnisko pârbauþu, apskaðu, tehnisko apkopjuun ar lietoðanu saistîtâs darba aizsardzîbaspamatprasîbas un elementi, kâ arî ar iekârtuprojektçðanu un izgatavoðanu iekârtu kustîburadîto specifisko draudu novçrðanas svarîgâkieaspekti, ar pacelðanas operâcijâm saistîtospecifisko draudu novçrðanai paredzçtâsdarba aizsardzîbas pamatprasîbas.

KRAVAS CELÐANA,TRANSPORTÇÐANA UN

UZGLABÂÐANA10

166 X nodaïa. KRAVAS CELÐANA, TRANSPORTÇÐANA UN UZGLABÂÐANA

BÛVLAUKUMU KRAVAS LIFTI. PACÇLÂJI

Uz platformas novietotie materiâli, ratiòi vaiíerras nedrîkst pârsniegt tâs perimetru.

Pacçlâji

Tâs ir platformas, kas kalpo tehniskâsapkopes, tîrîðanas, apdares, iekðçjâs un ârçjâsinstalâcijas darbu, utt. izpildei daþâdosaugstuma lîmeòos, ko veic viens vai vairâkidarbinieki. Pacçlâji var bût gan paðgâjçji, ganatbilstoði pielâgoti daþâdu veidu celðanasiekârtâm (skat. 10.1. att.). Tâlâk runâsim parriskiem, kas saistîti ar pacçlâjiem, un paratbilstoðajiem preventîvajiem pasâkumiem.

Galvenie riski, kas saistîti ar pacçlâjiem, irðâdi:

cilvçku un/vai materiâlu kriðana daþâdosaugstumos no platformas, kurai nav peri-

Bûvlaukumu kravas lifti

Bûvlaukumu kravas lifti sastâv no metâlis-kas masta konstrukcijas, kravas platformas,kas iekarinâta trosçs vai íçdçs, un cçlçjme-hânisma, kurâ ietilpst trosi velkoðais skriemelisun vinèa. Tie paredzçti kravu pârvietoðanaiaugðup un lejup daþâdos lîmeòos.

Galvenie riski, kas saistîti ar bûvlaukumukravas liftiem, ir ðâdi:

cilvçku un/vai materiâlu kriðana no kra-vas lifta vai pa tâ lûkâm;

platformas sadursme ar ðíçrðïiem, kasizvirzîti no stâvu laukumiem;

platformas kriðana, pârtrûkstot trosei; ekstremitâðu iespieðana lifta iekârtâs; netieðu elektrisko kontaktu risks.

Preventîvie pasâkumiPie kravas platformas jâpiestiprina plâk-

snîte ar uzrakstu "AIZLIEGTS IZMANTOTCILVÇKU CELÐANAI". Katrâ stâvâ pie liftaðahtas durvîm jâpiestiprina plâksnîte, kurnorâdîta nominâlâ maksimâli pieïaujamâ kravakilogramos.

Bûvlaukumu kravas lifta troses droðîbaskoeficientam ir jâbût 5. Konstrukcijai jâbûtsamontçtai tâ, lai starp to un pacelðanas plat-formu nebûtu iespçjams iespiest ekstremi-tâtes. Tâs apakðçjâ daïâ ir jâbût perimetrâlamnoþogojumam. Bûvlaukumu kravas liftam irjâbût aprîkotam ar metâliskâm masâm pare-dzçtu zemçjumu, kas savienots ar diferenciâlubloíçtâju, kura jutîba ir 300 mA.

Visos stâvos iekrauðanas vai izkrauðanaszonâs ir jâbût stingram, demontçjamamaizsargnoþogojumam. Arî kravas platformâmir jâbût aprîkotâm ar nekustîgâm perimetrâlâmmargâm, pieejas durvîm jâbût elektriskaibloíçðanas sistçmai, lai tâs nevarçtu atvçrt,kamçr platforma neatrodas vienâ lîmenî arstâva laukumu.

Pirms darbîbas sâkðanas ir jâpârliecinâs,ka no stâvu laukumiem nav izvirzîti priekðmeti.

10.1. attçls

X nodaïa. KRAVAS CELÐANA, TRANSPORTÇÐANA UN UZGLABÂÐANA 167

metrâla aizsargnoþogojuma, kâ arî straujipârvietojot platformu, uz kuras atrodascilvçki;

konstrukciju elementu kriðana, tiemnobrûkot uz platformas no augstâkiemlîmeòiem remontdarbu vai nomaiòasdarbu laikâ, ja platforma atrodas vertikâlâplaknç zem zonâm, kur notiek citi darbi,vai sakarâ ar sliktu jumta seguma stâvokli;

sadursmes ar nekustîgiem vai kustîgiemobjektiem pacelðanas vai nolaiðanasoperâciju laikâ;

iekârtas apgâðanâs sakarâ ar uzstâdî-ðanu bez stabilizatoriem vai uz nelîdze-nas virsmas, vai pârmçrîgas piekrau-ðanas dçï;

iekârtas, platformas vai darbinieka tieðasaskare ar elektopârvades lînijâm, kasatrodas zem sprieguma.

Preventîvie pasâkumiPacelðanas iekârtai un tâs aprîkojumam ir

jâatbilst veicamajiem darbiem.Pa visu platformas perimetru ir jâbût vien-

laidus margâm, kuru minimâlais augstums ir1,10 m. Uz tâs ir jâbût atbalsta punktiem, kurpiestiprinât droðîbas jostas. Ieejas durvîm irjâveras virzienâ uz iekðpusi un jâbût aprîkotâmar droðîbas aizvçrðanas sistçmu. Ïoti îpaðosgadîjumos un atkarîbâ no darba veida tâm irjâbût aprîkotâm ar aizsargnojumi pret objektukriðanu. Ârçjai konstrukcijai ir jâbût no izolçjoðamateriâla (plastmasas, stikla ðíiedras, utt.), itîpaði strâdâjot gaisa elektropârvades lînijutuvumâ.

Virsmu slodzes izturîbai ir jâatbilst svaram,kas tâm jâiztur. Virsmâm jâbût pastâvîgivai uz laiku pârklâtâm ar pretslîdçðanas unizolçjoðu materiâlu. Pie platformas labiredzamâ vietâ ir jâpiestiprina plâksnîtear droðîbas instrukcijâm, skaidri norâdotnominâlo maksimâlo celtspçju. Lai atvieglotudarbu, platformas iekðienç ir jâbût aprî-kojumam daþâda tipa instrumentu un piede-

rumu glabâðanai, kas nepiecieðami attiecîgodarbu veikðanai.

Darbiniekam uz platformas virsmas vien-mçr ir jâatbalstâs ar abâm kâjâm, izvairotiesno tâdiem stâvokïiem, kas neïauj ieturçt ðâdupozîciju. Ir kategoriski jâaizliedz strâdât,pakâpjoties uz margâm, kâ arî izmantot kastes,dçïus, steíus vai trepes, kas novietotas uzplatformas, lai varçtu sasniegt lielâku aug-stumu. Vienmçr ir jâòem vçrâ maksimâlâpieïaujamâ krava, ko norâdîjis raþotâjs.Pacelðanas iekârta ir jânovieto droðâ vietâ,izmantojot stabilizatorus un, ja virsmai ir mazaizturîba, zem balstu pçdâm ir jâpaliek brusas.

Ja uz platformas atrodas darbinieki, pacel-ðanas iekârta nedrîkst pârvietoties. Nedrîkstpieïaut, ka iekârtu vai platformu tuvumâ vien-laikus notiek citi darbi.

Ja kriðanas risku nevar pienâcîgi kontrolçt,ir jâierîko trose ar paaugstinâtu droðîbaskoeficientu, kuras stâvoklis jâpârbauda katrudienu. Pie tâs jâpievieno individuâlâsaizsardzîbas aprîkojums, kurð darbiniekamobligâti jâizmanto. Pacçlâjiem ir jâbûtaprîkotiem ar vairâkâm droðîbas ierîcçm (skat.10.1. tabulu).

10.1. tabula

!

!

!

!

! !

! " #


TILTA CELTÒI. CELTÒI. TRÎCES – TRÎÐU MEHÂNISMI

apgaismotâm. To platumam ir jâatbilst kravuun to pârvietoðanas iekârtu izmçriem.

Ir jânoskaidro visu celðanas iekârtu stabi-litâte, òemot vçrâ grunts raksturojumu unârçjos apstâkïus, kuru iedarbîbai tâs var bûtpakïautas. Darba iekârtu izmantoðana brîvâdabâ nevadâmu kravu celðanai ir jâpârtrauc,ja laika apstâkïi pasliktinâs tiktâl, ka nevarnodroðinât iekârtu precîzu un droðu darbîbu.

Risku var radît iekârtu izvietojums unapstâkïi, kas saistîti ar to uzstâdîðanu. Atse-viðíos gadîjumos risks var kïût par avâriju.Riskus bieþi vien rada nepietiekams nostip-rinâjums pie pamata vai iekârtas uzstâdîðanasvirsmas parametri, tuvums elektrîbas lînijâmun nepiederoðu personu iekïûðana iekârtasdarbîbas zonâ.

Cçloòu uzskaitîjums mums praktiskiparâda, kâdi ir nepiecieðamie droðîbaspasâkumi. Tie galvenokârt ir saistîti ar droðuuzstâdîðanu, nostiprinâðanu un atsaiðuizmantoðanu, turot visu atstatus no elektrîbaslînijâm, kas atrodas zem sprieguma. Obligâtijânodroðinâs pret to, lai pacelðanas iekârtudarbîbas râdiusâ neiekïûtu nepiederoðaspersonas (piemçram, ceïu remontdarbos).

Tilta celtòi

Tâ ir materiâlu celðanas un pârvietoðanasiekârta, kas ir ierîkota uz augstumâ ierîkotiemslieþu ceïiem. Ar celðanas elementa (polis-pasta) un tâ ratiòu palîdzîbu iekârtai ir iespç-jams pârvietoties pa visu taisnstûra laukumu,virs kura tâ ir ierîkota.

Tilta celtòa galvenâs sastâvdaïas ir:celðanas ierîce (elektrisks polispasts ar trosi,íçdi), ratiòi (ïauj pârvietot celðanas ierîci), tilts(notur un nodroðina ratiòu un celðanas ierîcespârvietoðanos, un sastâv no sijâm un karkasa)(skat. 10.2. att.).

Drîkst izmantot tikai tâdas iekârtas un toelementus, kas ir tehniskâ kârtîbâ un atbilstveicamajai funkcijai. Pirms darbu sâkðanas irjâpârbauda celðanas iekârtu un elementutehniskais stâvoklis. Ar visâm celðanas iekâr-tâm pacelðanas un nolaiðanas operâcijas irjâveic liegani, izvairoties no strauja manevrauzsâkðanas vai apstâdinâðanas, darot to pçciespçjas vertikâlâ plaknç, lai novçrstu svârs-tîbas.

Ja krava ir bîstama, piemçram, izkausçtsmetâls vai kravu tur elektromagnçts, operatorsnedrîkst pârvietot kravas virs cilvçkiem vaidarba vietâm, pat ievçrojot îpaðus droðîbaspasâkumus. Celðanas iekârtas nedrîkst atstâtar paceltâm kravâm, jo tâ var palielinâtiesiekârtas apgâðanâs risks.

Nedrîkst pârvietot cilvçkus uz kravâm, kasnostiprinâtas ar kâðu vai stropju palîdzîbu.Operatoram jânovietojas tâ, lai viòð varçtukontrolçt gan iekrauðanas, gan izkrauðanaszonu. Ja tas nav iespçjams, tad viòam darbaizpildei ir jâizmanto cita darbinieka palîdzîba,kurð padod komandas ar kodçtiem þestiem,kuri noteikti Ministru kabineta 2002. gada3. septembra noteikumos Nr. 400 "Darbaaizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju lieto-ðanâ".

Izstrâdâjot vispârçjâs prasîbas, kas jâie-vçro, lai garantçtu kravu droðu pârvietoðanu,ir jâòem vçrâ, ka zonâm, kurâs notiek materiâluun cilvçku kustîba, ir jâbût skaidri norobeþotâmun, iespçju robeþâs, atdalîtâm. Ðîm zonâmvienmçr ir jâbût brîvâm no traucçkïiem un labi

CELÐANAS IEKÂRTASNEDRÎKST ATSTÂT

AR PACELTÂM KRAVÂM


Galvenie riski, kas ir saistîti ar tilta celtni, irðâdi:

cilvçku kriðana no daþâda augstuma paatvçrumiem kabînçs, tiltos un galerijâs;

saspieðana starp celtòa izbîdîtajâmkonstrukcijâm un krautnçm, ja netiekievçrota noteiktâ distances attiecîbâ pretfiksçtajiem objektiem vai sakarâ artehniskâs apkopes darbu veikðanu celtòa

mehânismu darbîbas laikâ, vai nepietie-kamas koordinâcijas dçï starp darbinie-kiem, kas to veic;

saspieðana un triecieni ar kravu, pavadotkravu, pieturot to ar rokâm, noliekot uznelîdzenâm virsmâm, nepietiekamasredzamîbas vai telpas trûkuma dçï,pârvietojot kravas mazâ augstumâ, kadnav bijis brîvs tâs pârvietoðanas ceïð vai

10.2. attçls


kravas pârvietoðana veikta, neizpildotbrîdinâjuma signâlus;

konstrukciju vai to elementu kriðana uziekârtâm vai cilvçkiem sakarâ ar paða tiltaceltòa kriðanu (noieðana no slieþu ceïa,balsta salûðana u.tml.), ratiòu vai telferakriðanu, vilkðanas elementa (troses,íçdes u.c.) pârtrûkðanu pârslodzes dçï,utt., vinèas bremþu bojâjumu, kravas sa-tverðanas ierîces elementa (stropes)bojâjumu vai kravas nobrukðanu;

netieði elektriskie kontakti ar elementiem,kas atrodas zem sprieguma, bojâtasizolâcijas dçï.

Preventîvie pasâkumiTilta celtòiem ir jâbût aprîkotiem ar turpmâk

minçtajâm droðîbas un aizsardzîbas sistçmâm.Kâpnçm, kuru augstums ir lielâks par

0,60 m, visâm platformâm un nekustîgajâmgalerijâm, kas atrodas augstâk par 1,5 m, irjâbût aprîkotâm ar 1,10 m augstâm margâm.Ratiòu un tilta pârvietoðanas mehânismaslieþu ceïu galos ir jâbût atdurçm un pietiekamiizturîgiem buferiem. Vinèai jâbût aprîkotai arbremzçðanas sistçmu, lai apturçtu jebkâdukravas vertikâlu kustîbu, kâ arî ar atdurierîcicelðanas augðçjâ punktâ. Visam elektriskajamaprîkojumam ir jâbût atbilstoði izolçtam, unelektrîbas padeve jânodroðina ar dubultasizolâcijas kabeïu palîdzîbu.

Skriemeïiem ir jâbût aprîkotiem ar troðuaizsargierîcçm, lai nepieïautu troses izieðanuno renes, ir jâizmanto kravas smaguma ierobe-þotâjs, lai tâ nepârsniegtu no 10 lîdz 15% nomaksimâlâs pieïaujamâs kravas. Ir jâierîkoakustiska signalizâcija, kas brîdinâtu par tiltaceltòa pârvietoðanos, vadîbas slçdþi jâiedarbi-na ar nepârtraukta spiediena palîdzîbu. Îpaðijâiezîmç gaitenis, pa kuru tiks pârvietotas kra-vas. Lai viegli varçtu redzçt tilta celtòa pârvie-toðanos, tas jâkrâso dzeltenâ krâsâ, bet kâsis –ar dzeltenâm un melnâm diagonâlâm svîtrâm.

Elektrîbas padeves traucçjumu gadîjumâceltòa vadîtâjam visi slçdþi jânovieto neitrâlâstâvoklî (nulle), lai izvairîtos no celtòa nepare-

dzçtas iedarbinâðanas, atjaunojoties elektrîbaspadevei. Katru dienu ir jâpârbauda troðu, íçþu,stropju un kâðu iespçjamâs deformâcijas vaiizstiepumi. Kâðiem jâpârbauda to iespçjamaisatvçruma palielinâjums un jebkuri citi defekti.Apskates rezultâti un atklâtie defekti jâreìistrçspeciâlâ þurnâlâ.

Toròa celtòi ar horizontâlu izlîci

Toròa celtnis ar horizontâlu izlîci ir cikliskasdarbîbas celðanas iekârta, kas paredzçtadaþâdu kravu celðanai un pârvietoðanai telpâar kâða vai citas kravas satverðanas ierîcespalîdzîbu. To veido metâliskas konstrukcijastornis ar grozâmu, horizontâlu izpildmehâ-nismu, kas sastâv no izlîces, pretizlîces, pret-svara un slîdrâmja, kas slîd pa izlîci, darbojotiesar celðanas, transmisijas un grieðanas motorupalîdzîbu, kâ arî ar papildu transmisijas mo-tora palîdzîbu, kad celtnis ir novietots uz slieþuceïa.

Galvenie riski, kas saistîti ar celtni, ir ðâdi: kravas kriðana, ja kâsis nav aprîkots ar

droðîbas slçgu vai krava nepareizi piestip-rinâta;

kriðana no augstuma sakarâ ar cilvçkupârvietoðanos pa daþâdâm celtòa daïâmvai darbu veikðanu uz tâ;

darbi, kas saistîti ar celtòa operatorafunkcijâm, kurð atrodas augstumâ bezkolektîvâs vai individuâlâs aizsardzîbaslîdzekïiem;

celtòa kriðana, pârtrûkstot celðanas tro-sei, nepiemçrota vai maza blîvuma ba-lasta dçï, droðîbas ierîèu trûkuma vainederîguma dçï, bojâjumiem elektriskajâsbremzçs utt.;

tieðs kravas vai celtòa troðu elektriskaiskontakts ar elektrîbas gaisa pârvadeslînijâm;

netieðs elektriskais kontakts ar celtòametâliskajâm daïâm sakarâ ar defektiemelektriskâs sistçmas izolâcijâ;

troses vai kravas sadursme ar tuvçjâmçkâm, ja netiek ievçrota droðîbas distance.


Preventîvie pasâkumiCeltòa konstrukcijâm, slieþu ceïam un

elektrosadales skapim ir jâbût zemçtam.Celtòa elementiem ir jâbût atbilstoðai mehânis-kajai stiprîbai, vadoties no visnelabvçlîgâ-kajiem izmantoðanas apstâkïiem un no nomi-nâlâs maksimâlâs kravas. Balastam vaipretsvaram ir jâbût nekustîgiem, un tie nedrîkstviegli pârveidoties ceïamâs kravas ietekmç vai,veicot darbus vçja apstâkïos. Tâ droðîbasfaktoram attiecîbâ pret apgâðanos ir jâbûtvismaz 4. (Ar droðîbas faktoru vai koeficientusaprot lielumu, kuru reizinot ar minimâlo nepie-cieðamo stiprîbu, iegûst tâdu stiprîbu, kas bûtupilnîgi pietiekama). Celðanas kâðiem ir jâbûtaprîkotiem ar droðîbas slçgiem, kravas troseijâbût maksimâlâs pieïaujamâs kravas masasierobeþotâjam.

Lai novçrstu riskus, kas saistîti ar kriðanuno augstuma, veicot montâþas, demontâþas,tehniskâs apkopes vai celtòa vadîðanasdarbus, atkarîbâ no apstâkïiem ir jâizmantodroðîbas jostas ar pretkriðanas aprîkojumu.Lai droðîbas jostu izmantoðana bûtu efektîva,ir jâierîko stiprinâjuma vietas un droðîbastroses visâ izlîces un pretizlîces garumâ.Darbus ar celtni nedrîkst veikt tuvu elektrîbasgaisa pârvades lînijâm vai çkâm. Toròa celtnimir jâbût aprîkotam ar vairâkâm droðîbas ierîcçm(skat. 10.2. tabulu).

Operatoram vienmçr jâpârredz stropçtâjiun visas operâciju zonas. Ja tas nav iespç-jams, ir jânozîmç signalizçtâjs, kura uzdevumsir ar þestu signâliem vadît operatora darbu,veicot arî organizatoriskus pasâkumus, lainovçrstu kravu sadursmi ar ðíçrðïiem vaidarbiniekiem. Jâizmanto signâli, kas ir norâdîtiMinistru kabineta noteikumos Nr. 400 "Darbaaizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju lieto-ðanâ".

Nekâdâ gadîjumâ nedrîkst veikt vairâkusmanevrus vienlaikus. Modernâs iekârtas iriespçjams vadît ar tâlvadîbas pults palîdzîbu,nodroðinot visu realizçjamo operâciju droðîbu.

Kravas apstrâdes procesâ ir jâievçronoteikta kravas pacelðanas, pârvietoðanassecîba, ar kravas trosi vertikâlâ stâvoklî tonovieto paredzçtâ vietâ.

Nedrîkst strâdât ar celtni, kad vçja âtrumspârsniedz raþotâja noteikto robeþu. Ðâdosapstâkïos celtnis ir jânoorientç valdoðâ vçjavirzienâ, atstâjot to vçja râdîtâja pozîcijâ unpiestiprina pie sliedçm. Nedrîkst atraut, vilktvai pie pamata piestiprinâtus izstrâdâjumus vaidetaïas. Nekâdâ gadîjumâ nedrîkst paceltkravas slîpâ leòíî. Tas ir jâdara precîzâvertikâlâ virzienâ.

Garâkas kravas ir jâceï ar speciâlo stropjuun pretslîdçðanas aprîkojuma palîdzîbu. Darbunobeidzot, nedrîkst atstât kravu paceltâ stâ-voklî, kaut gan ir vçlams atstât nelielu svarupie kâða paceltâ pozîcijâ, pirms celtòa vadîbasslçdþi tiek novietoti neitrâlâ stâvoklî; nedrîkstatstât to vçja râdîtâja pozîcijâ un atslçgtelektrîbas padevi.

Periodiski ir jâpârbauda slieþu ceïu, slieþugalu buferus, bremþu efektivitâte, elektro-10.2. tabula

!

!

!

! ! " " !

!

IEROBEÞOTAS REDZAMÎBAS APSTÂKÏOSJÂNODROÐINA, LAI OPERATORAM BÛTU

IESPÇJAMS IZMANTOT CITA CILVÇKAPALÎDZÎBU, KAS AR KODÇTIEM ÞESTIEM

VADÎTU KRAVU PÂRVIETOÐANU


instalâciju un zemçjumu, balastu vai pretsvaru,droðîbas ierîces, troses utt.

Trîces - trîðu mehânismi

Rokas trîce ir ierîce, kas paredzçta kravucelðanai un nolaiðanai, ko darbina tâ cilvçkamuskuïu spçks, kurð ar to rîkojas. Tâ sastâvno trîðu sistçmas, kur viens trîsis ir nekustîgs,bet otrs – kustîgs (skat. 10.3. att.). To sâkdarbinât ar troses vai íçdes palîdzîbu, kurasviens gals ir piestiprinâts pie pirmâ nekustîgâtrîða un kas tinas pa pârçjiem trîðiem, izman-tojot brîvâ gala potenciâlu. Vilcçjelementi varbût virves, troses, íçdes utt.

Galvenie riski, kas saistîti ar rokas trîèuizmantoðanu, ir ðâdi:

kravas kriðana sakarâ ar vilcçjelementa

pârtrûkðanu vai ar trîces stiprinâjuma ele-menta kriðanu, nepietiekamu balastu,nestabilu trîces stiprinâjuma elementu vaitâ nepareizu piestiprinâðanu, vilcçjele-menta izslîdçðanu no trîða vai spoles sakarâar traucçjumiem mehânismâ vai vilcçjele-menta pârtrûkðanu, vai kravas nepareizupiekabinâðanu;

triecieni vai cirtieni ar kravu vai piestipri-nâðanas saitçm, darbojoties ar tiem;

roku iespieðana starp vilcçjelementu untuvâkajâm apmalçm vai spararatiem unzobratiem;

kriðana no augstuma, strâdâjot daþâdosdarba lîmeòos bez kolektîvajiem vai indivi-duâlajiem aizsardzîbas lîdzekïiem;

ekstremitâðu noberzumi vai apdegumi, arrokâm bremzçjot vilcçjelementu.

10.3. attçls

!" #

!" #


Preventîvie pasâkumiTrîðu mehânismiem to augðçjâ daïâ ir jâbût

aprîkotiem ar radiâlu karkasu, kas nepieïautuvirves iznâkðanu no renes. Visiem kâðiem irjâbût aprîkotiem ar droðîbas slçgu. Izmantojotðâda tipa ierîces, kravu pacelðanas vaipârvietoðanas virvçm ieteicamais droðîbaskoeficients ir 10. Íçdçm jâbût no kaltas dzelzsvai tçrauda.

Dabiskâs ðíiedras virvju vietâ ieteicamsizmantot tçrauda troses, jo tâm ir ne vienlielâka stiepes stiprîba, bet tâs arî tik vieglinebojâjas. Ar kustinâmu aizsargu palîdzîbujâaizsargâ visas atveres, kas saistîtas ar trîcesizmantoðanu un, ja operators, kas saòem vai

velk kravu, atrodas augstumâ, tam ir jâbûtnodroðinâtam ar pienâcîgi piestiprinâtu droðî-bas jostu.

Vienmçr ir jâizvairâs atrasties zem paceltâskravas. Ir jâizmanto signâlu sistçma, kuru pâr-zina visi operatori, kas izmanto trîces. Perio-diski jâpârbauda trîðu bloku stâvoklis. Trîðurençm ir jâatbilst troðu un virvju izmçriem, tovirsmai ir jâbût gludai un malâm noapaïotâm.

Laikâ, kad celðanas palîgierîces netiekizmantotas, tâs rûpîgi jâuzglabâ ðim mçríimparedzçtâ vietâ. Virve vai trose ir jâvelkuzmanîgi un saskaòoti. Nedrîkst aiztikt trîceskustîgâs daïas. Virvi vai trosi nedrîkst tît aproku, tâ cieði jâsatver ar abâm rokâm.

CELÐANAS PALÎGIERÎCES

Celðanas palîgierîces ir jâizvçlas atkarîbâno ceïamajâm kravâm, piekabinâðanas pun-ktiem, piekabinâðanas ierîcçm un laika apstâk-ïiem, vienmçr òemot vçrâ piekabinâðanasveidu un konfigurâciju.

Uz celðanas palîgierîcçm ir skaidri jânorâdato raksturlielumi. Celðanas palîgierîces irjâuzglabâ pçc iespçjas tâ, lai tâs nesabojâtosvai nesalûztu. Nepiecieðamie droðîbas koefi-cienti (K) stropçm ir atkarîgi no zaru skaita un

materiâla veida (skat. 10.3. tabulu).

Stropes

Stropes ir palîgierîces, ko izmanto kravunostiprinâðanai. Tâs var bût izgatavotas notçrauda trosçm, tekstilmateriâla jostâm,íçdçm, to galos parasti ir divas cilpas, kurasaizsargâ cilpturi. Stropes var bût vienkârðas,ar 2, 3 vai 4 zariem u.c. (skat. 10.4. att.).

10.3. tabula

! "

# ! $

%&


Lai noteiktu kâdas stropes darba kravu R,ir jâòem vçrâ, ka tad, kad stropes nestrâdâvertikâli, darbs, ko veic katra strope, palielinâs,palielinoties leòíim, ko tâs veido (skat.10.5. att.). To aprçíina, reizinot kravu P, ko turkatra strope, ar koeficientu, kas atbilst leòíim1/cos α/2. Divâm stropçm R = P/2 (1/cos α/2),bet èetru stropju gadîjumâ R = P/4 (1/cos α/2).

Ir jâuzsver, ka tad, kad stropes nestrâdâvertikâli, palielinâs katras stropes spçks,palielinoties leòíim, pie kura tâs strâdâ(skat.10.4. tabulu). Tâdçï, lai aprçíinâtuceltspçju, ir jâveic atbilstoðas korekcijas.

Jebkurâ gadîjumâ ir ieteicams, lai leòíisstarp zariem nepârsniegtu 90°, jo tad bûtiskipalielinâs slodze stropes zarâ.

Troses

Troses ir elementi, kas izgatavoti nopaaugstinâtas izturîbas tçrauda stieplçm, kassapîtas vai savîtas daþâdos veidos. Troðukonstrukcijai un izmçriem ir jâatbilst tâmoperâcijâm, kurâs tâs jâizmanto. Tâm ir jâbûtgalvanizçtâm ar krâsainiem metâliem, laiaizsargâtu pret koroziju.

Kravu droðu celðanu ar stropju palîdzîbugarantç ðâdu aspektu ievçroðana:

kravai atbilstoðas izturîbas troðu vai íçþuun savienojumu izmantoðana;

galu savienojumu veids; zaru skaita izvçle stropçm atkarîbâ no

realizçjamo operâciju veida; regulâru pârbauþu un tehnisko apkopju

veikðana.

10.4. attçls

10.5. attçls

KRAVU PAREIZA STROPÇÐANAGARANTÇ TO DROÐU PÂRVIETOÐANU


10.4. tabula

10.6. attçls


Droðîbas koeficentam ir jâbût vismaz 6. Lainoteiktu kâdas troses celtspçju "Q", ir jâveicsekojoðs aprçíins, izmantojot ðâdu izteiksmi:

Q ≤ Cr/K

kur: Cr = slodze, kas var izraisît trosespârtrûkðanu

K = droðîbas koeficients

Droðîbas koeficienti atkarîbâ no zaru skaitaun materiâla ir doti 10.3. tabulâ.

Kâðiem un gredzeniem paredzçto cilpusavienojumiem ir jâbût aprîkotiem ar izturîgiemuzgaïiem. Kravas celtspçjas efektivitâteatkarîbâ no gala savienojuma ir parâdîtaattçlâ 10.6.

Trosçm ir jâbût brîvâm no mezgliem, bezpastâvîgiem sametumiem un citiem defektiem.Ar trosçm nedrîkst strâdât, ja tâs veido asusleòíus, tâm ir jâbût aprîkotâm ar uzgaïiem. Tâsir periodiski jâpârbauda, lai atklâtu defektus,kas nosakâmi vizuâli (saspiedumi, plîsumi,korozija, stiepïu sarâvumi, utt.). Jânomainatroses, kurâm ir vismaz 10% sarautu stiepïu,kas saskaitîtas divos troses vijuma posmos,kurus atdala atstatums, kas ir astoòas reizesmazâks par to diametru, vai arî kurâm irkonstatçjams ievçrojams to diametra samazi-nâjums (10% no troses diametra vai 40% notroses ðíçrsgriezuma tâdâ garumâ, kas ir

vienâds ar troses vijuma soli). Tâm jâbûtpastâvîgi iesmçrçtâm ar atbilstoðu smçrvielu.

Virves

Tâs sastâv no vairâkiem sapîtiem vai savî-tiem tekstilðíiedras striíiem. Mûsdienâsizmanto sintçtiskâs ðíiedras (poliamîdu,poliesteri, polietilçnu, utt.), kam piemît daudzaugstâka izturîba nekâ dabiskajâm ðíiedrâm.Virvçm, kas paredzçtas kravu celðanai vaipârvietoðanai, minimâlajam droðîbas koefi-cientam ir jâbût 10, un to diametram jâbûtlielâkam par 8 mm. Virves nedrîkst slîdçt pavirsmâm, stûriem vai ðíautnçm, kas var tâssabojât vai sagriezt. Ðâdos gadîjumos uz tran-sportçjamajiem elementiem ir jâuzliek stûri vaiuzstûri, lai nodroðinâtu virves izliekumu.

Virves nedrîkst glabât ar mezgliem, kâ arîvietâs, kur tâs var nonâkt kontaktâ ar íîmiskâmkorozîvâm vielâm, mitrâm virsmâm vai ultravio-letajiem stariem. Virves periodiski jâpârbauda,lai atklâtu ârçjos redzamos defektus (erozijas,plîsumus, pârrâvumus u.c.) vai iekðçjosdefektus (ðíiedru bojâjumus).

Íçdes

Íçdes ir elementi, ko veido virkne savie-notu posmu. Tâs izmanto celðanas ierîcçs vaistropju konstrukcijâs. Íçdçm ir jâbût no dzelzs

10.7. attçls


vai kalta vai metinâta tçrauda ar droðîbaskoeficientu 5 attiecîbâ pret nominâlo maksi-mâlo kravu. Gredzeniem, kâðiem vai posmiem,kas atrodas galos, ir jâbût no tâda paða mate-riâla kâ íçdçm, pie kurâm tie ir piestiprinâti.

Nodiluðie, pârrautie, izstieptie, korozijasbojâtie vai saspiestie posmi nekavçjotiesjâizòem un jânomaina, kategoriski aizliegtsizmantot posmus, kas sastiprinâti ar skrûvçm.Íçdes jâtur brîvas no mezgliem un sametu-miem un jâuztin uz spolçm, skriemeïiem vaitrîðiem, kas aprîkoti ar gropçm, kas atïauj touztîðanu. Periodiski jâpârbauda plaisas,saspiestie posmi, pârrâvumi vai ðíçrseniskâsrievas, korozijas bojâjumi un izstiepumi.

Kâði

Kâsis ir elements, ko izmanto stropju vaitroðu galâ, lai panâktu droðu savienojumu arkravu. Visizplatîtâkais ir ragveida kâsis.

Kâðiem ir jâbût no tçrauda vai kaltas dzelzsun aprîkotiem ar slçgiem vai citâm droðîbasierîcçm, lai novçrstu kravu kriðanu, izslîdotcilpai vai uzgalim. Uz tiem ir jânorâda mak-simâlâ pieïaujamâ krava (skat. piemçru10.8. attçlâ).

AUTOIEKRÂVÇJI UN ELEKTROKRÂVÇJI

Autoiekrâvçjs ir paðgâjçjs mehânisms kravascelðanai ar iekðdedzes dzinçja radîto jaudu, untas paredzçts kravu pârvietoðanai, izmantojotdakðas pacelðanas mehânismu. Tâ galvenâssastâvdaïas ir: nekustîga ðasija, vertikâls masts,pa kuru pârvietojas divas satvçrçjdakðas,vairogs, kas tur dakðas, un iekðdedzes dzinçjs.Elektroiekrâvçju darbina elektromotors.

Galvenie riski, kas saistîti ar iekrâvçjuizmantoðanu, ir ðâdi:

vadîtâja kriðana, ja tiek izmantots sliktâtehniskâ stâvoklî esoðs iekrâvçjs, ja navrokturu, kur pieturçties iekâpjot un izkâp-

10.8. attçls

Kravai ir jâbalstâs uz kâða platâko zonu,bet nekâdâ gadîjumâ – uz tâ galu. Virsmâm,kas ir kontaktâ ar íçdçm, trosçm vai virvçm, irjâbût noapaïotâm, nedrîkst izmantot kâðus,kuriem ir asas malas vai ðíautnes. Pârbaudotkâsi, ir jâizmçra atstatums starp stieni unatvçruma gala tuvâko punktu. Ja izmçrîtaisatstatums par 15% pârsniedz normu, kâsis irjânomaina.

jot no vadîbas vietas vai ja vadîtâjs nolecno vadîbas vietas ar muguru pret to;

cilvçku pârvietoðana uz dakðâm, uz kra-vas, vai arî uz kâpðïiem vai uz platformas;

pârvietojamo kravu kriðana, pârvadâjotkravas uz bojâtiem paliktòiem vai sliktisatvertas kravas, iekrâvçjam sadurotiesar nekustîgiem objektiem vai braucot arpârâk smagu kravu vai ar pârâk lieluâtrumu;

sadursmes ar noliktavâ esoðajâm kon-strukcijâm un citiem nekustîgiem objek-tiem sliktas redzamîbas vai apgaismo-


juma trûkuma dçï, braucot ar zemu nolais-tâm dakðâm, ar pârâk lielu âtrumu vaineatbilstoðu izmçru brauktuvju un krusto-jumu dçï;

iekrâvçja kriðana, sasvçrðanâs vai apgâ-ðanâs, braucot ar pârâk lielu âtrumu pabrauktuvçm vai rampâm, vedot pârâk lieluvai grûti transportçjamu kravu, kâ arîveicot manevrus ar paceltu kravu;

noliktavâ uzglabâto priekðmetu kriðana uziekrâvçja slikti nostiprinâtu kravu vaitriecienu dçï, kâ arî no liela smagumadeformçtiem plauktiem vai neizturîgaiepakojuma kravu glabâðana pârâk lielâaugstumâ;

vibrâcijas sliktâ stâvoklî esoðu brauk-tuvju virsmu vai neergonomiska sçdekïadçï.

Preventîvie un darba aizsardzîbaspasâkumi

Preventîvos un darba aizsardzîbas pasâ-kumus aplûkosim vairâkâs sadaïâs, kasattiecas uz droðîbas palîgierîcçm (skat.10.5. tabulu), droðîbas normâm, kas jâievçrosaistîbâ ar kravu un tâs pârvietoðanu.

Droðîbas palîgierîcesIekrâvçjam ir jâbût aprîkotam ar vairâkâm

svarîgâm – gan aktîvâm, gan pasîvâm –palîgierîcçm, kas palielina iekârtas droðîbu.Îpaði jâpiemin droðîbas aizsargrâmis unvairogs, kas tur dakðas.

Droðîbas aizsargrâmis ir izturîgs elements,kas aizsargâ vadîtâju no krîtoðiem objektiemvai kravâm, kâ arî pasargâ iekrâvçja apgâ-ðanâs gadîjumâ. Ja aizsargâjoðâ konstrukcija

! " " #" $ % ! & & ' ! #" (" %" %" ) " & "

10.9. attçls


ir vaïçja, to ieteicams aprîkot ar papildu jumtiòuno perforçta skârda.

Vairogs, kas tur dakðas, ir nekustîgselements, kas novietots uz masta un kaspalielina kravas atbalsta laukumu, nepieïaujottâs uzkriðanu vadîtâjam.

Ieteicams izmantot savstarpçji saistîtudroðîbas jostas piesprâdzçðanas un iedarbinâ-ðanas sistçmu.

Ergonomiskâ sçdekïa abâs malâs ir jâbûtaizsargiem, tam jâbût gan regulçjamam attâlu-mam garenvirzienâ pa sliedçm, gan arî atzvel-tnes slîpumam; sçdeklim jâbût aprîkotam arvibrâciju absorbçjoðu sistçmu. Òemot vçrâ to,ka daudzas transportçðanas operâcijas tiekveiktas atpakaïgaitâ, manevru droðîbas labadsçdeklim vajadzçtu grozîties par 10° uz abâmpusçm.

Lai izvairîtos no âtrumkârbas vibrâcijutieðas nodoðanas caur stûres statni, varizmantot kardânus ar gumijas daïâm. Turklâtdzinçja nodalîjumu var izolçt ar gumijas daïupalîdzîbu, kas absorbçs motora vai pârvieto-ðanâs virsmas nelîdzenumu radîtâs vibrâcijas.

Rokas bremzei ir jânotur iekrâvçjs nekus-tîgâ stâvoklî ar maksimâlo pieïaujamo kravuun bez vadîtâja palîdzîbas uz tâda slîpuma, kasekvivalents raþotâja norâdîtâjam maksimâ-lajam slîpumam.

Iekrâvçja izmantoðanas droðîbas prasîbasIekâpðana un izkâpðana no iekrâvçja vadî-

tâjam jâveic lçni, ar seju pret sçdekli. Braucotvadîtâjs nedrîkst atrasties ârpus iekrâvçjagabarîtiem.

Aizliegts pârvietot cilvçkus uz dakðâm,kravâm vai pârvadât uz iekrâvçja. Braucot arkravu, ir jânodroðina vislabâkâ iespçjamâpârredzamîba un vienmçr jâskatâs braukðanasvirzienâ.

Pagriezienos un sliktas pârredzamîbaszonâs jâsamazina âtrums, cenðoties braukt paattiecîgi iezîmçtâm brauktuvçm. Bez iepriek-ðçja brîdinâjuma nedrîkst iebraukt citâs zonâs.Nedrîkst apdzît citus transporta lîdzekïus,aizliegts strauji bremzçt vai strauji uzsâktkustîbu. Nekâdâ gadîjumâ nedrîkst paiet vaiuzturçties zem dakðâm ar kravu.10.5. tabula

!

!

!

!

!

!

!

! ! "#

! $

!

! % # & " ' "# " " (

! )* '

! !' + '# , ' '# '

! ) + # -

! ' #

! '

! "

DARBINIEKIEM, KAS VADA AUTO UNELEKTROIEKRÂVÇJUS, IR JÂBÛT

ÎPAÐI APMÂCÎTIEM UN IEGUVUÐIEMATBILSTOÐAS VADÎTÂJU TIESÎBAS


Iekrâvçja vadîtâjsVadîtâjam ir jâbût îpaði apmâcîtam par droðu

vadîðanu. Ðâda mâcîba var sastâvçt no vairâ-kâm fiziskâs un tehniskâs sagatavotîbas pârbau-dçm, kas liktu viòam apzinâties, cik liela atbil-dîba ir saistîta ar vadîðanu. Turklât, vadîtâjam irjâsaòem atbilstoðas vadîtâja tiesîbas kâ aplie-cinâjums tam, ka viòð ir informçts un mâcîts, kâpareizi izmantot iekrâvçju.

Kravas normas un brauktuvju virsmasRîkojoties ar kravâm, vienmçr ir jâievçro

raþotâja norâdîtâ attiecîba starp maksimâlokravu un augstumu, kurâ tâ jâpaceï un jâiz-krauj, òemot vçrâ ðâdus kritçrijus daþâdâspârvietoðanas fâzçs (skat. arî 10.10. attçlu):

paòemt kravu un pacelt to apmçram 15 cmvirs grîdas;

maksimâli atvirzît mastu pretçji brauk-ðanas virzienam;

novietot iekrâvçju pretî paredzçtajai vietaivajadzîgajâ izkrauðanas pozîcijâ;

pacelt kravu lîdz vajadzîgajam augstu-mam, iekrâvçjam esot nobremzçtâ stâ-voklî. Ja augstums ir lielâks par 4 m,iekrauðanas un izkrauðanas augstumijâprogrammç ar automatizçtas sistçmaspalîdzîbu, tâdçjâdi kompensçjot lielâaugstuma dçï ierobeþoto redzamîbu;

pabraukt ar iekrâvçju uz priekðu, lîdzkrava atrodas virs izkrauðanas vietas;

novietot dakðas horizontâlâ stâvoklî unnolikt kravu uz krautnes, pçc tam lçnâmatvirzîties no tâs.

Ðîs paðas operâcijas izpilda pretçjâ secîbâ,ja krava jânoceï.

Krava ir jâpârvieto tâ, lai tâ nesasveras,nepârkaras vai nenokrît, ðîm nolûkam izman-tojot atbilstoðus palîgelementus, piemçram,lentas, apskavas vai íçdes atkarîbâ no kravastipa. Sîkas gabalkravas ir jâievieto konteineros.

Brauktuvju un darba virsmâm ir jâatbilstðâdâm prasîbâm:

grîdas pastâvîgi jâuztur nevainojamâstâvoklî un jâsalabo, ja tâs kaut kâda

iemesla dçï tiek bojâtas; iekrâvçja pârvietoðanâs ceïiem ir jâbût

pareizi apgaismotiem; ar slîpâm svîtrâm melnâ un dzeltenâ krâsâ

jâapzîmç visi nekustîgie ðíçrðïi un nolikta-vas konstrukcijas;

brauktuvju un krustojumu izmçriem unmaríçjumam ir jâatbilst iekrâvçja unkravu platumam.

Ja, braucot pa rampâm vai slîpâm virsmâm,to slîpuma leòíis ir mazâks par masta maksi-mâlo leòíi (a < b), tad drîkst braukt virzienâ uzleju, raugoties, lai masts bûtu maksimâli atvir-zîts (skat. 10.11. att.). Ja ir jâbrauc lejup paslîpumiem, kas ir lielâki par masta maksimâloslîpumu (a > b), tas pats ir jâdara, braucotatpakaïgaitâ. Uz slîpâm virsmâm nedrîkstizdarît pagriezienus un braukt pa tâm ðíçrsâm.

Ja ir nepiecieðams braukt atpakaïgaitâ, itîpaði ðaurâs vietâs, ir jâievçro îpaði piesardzî-

10.10. attçls


10.11. attçls

α

β

bas pasâkumi, jo ðâdos gadîjumos bieþi notiekcilvçku iespieðana starp iekrâvçju un kâdunekustîgu elementu.

Kravas jâpârvieto, braucot ar ierobeþotuâtrumu, izvairoties no straujâm kustîbâm unievçrojot braukðanas noteikumus. Maksimâlaisieteicamais braukðanas âtrums ir 10 km/st.

Nedrîkst braukt vai atstât iekrâvçju ar pacel-tâm dakðâm. Kad iekrâvçji netiek izmantoti,tie jânovieto îpaði ðim mçríim paredzçtâ vietâun jânobloíç iedarbinâðanas sistçma. Vienmçrjâizvairâs tos novietot pie avârijas izejâm,kâpnçm vai ugunsdzçsîbas aprîkojumatuvumâ.

AUTOIEKRÂVÇJU UN ELEKTROIEKRÂVÇJUTU DRÎKSTI VADÎT TIKAI TAD,

JA TEV IR APLIECÎBA


LENTAS KONVEIJERI

slîpuma, lentas plîðanas vai nenoþogotulentas malu dçï;

daþâda veida saspieðana, it îpaði veltòos; pârvietojamo materiâlu putekïu ieelpo-

ðana.

Preventîvie pasâkumiLai piekïûtu pârbaudes platformai, pieejas

kâpnçm ir jâparedz aizsardzîba pret cilvçkukriðanu. Pieejas platformâm vai tiltiòiem ir jâbûtaprîkotiem ar pietiekami izturîgâm margâm,virsmai jâbût no neslîdoða vienlaidus materiâla,kurâ izveidotas rievas vai perforçjums. Daïâ,kas iziet uz lentu, jâierîko aizsardzîba armetâla konstrukciju un reþìu palîdzîbu.

Kustîgâs daïas, piemçram, transmisijas,lentas, aizmugurçjais un priekðçjais veltnis, irjâaizsargâ, ietverot tos metâla reþìu kon-strukcijâ, kas ïauj saskatît aizsargâtoselementus.

10.12. attçls

Konveijeri ir nepârtrauktas kravu pâr-vietoðanas iekârtas, kas paredzçti cietu,neiesaiòotu un iesaiòotu produktu pârvie-toðanai ar elastîgas noslçgta perimetra lentaspalîdzîbu, kas pârvietojas, balstoties uz vairâ-kiem brîvi rotçjoðiem veltòiem. Lentas pâr-vietoðanâs notiek ar vilcçjspçka palîdzîbu,ko tai nodod viens no ârçjiem veltòiem (skat.10.12. att.).

Galvenie riski, kas saistîti ar lentas konvei-jeru izmantoðanu, ir ðâdi:

kriðana no augstuma, ja ir neaizsargâtaspieejas, ja platformas ir sliktâ tehniskâstâvoklî vai bez noþogojuma, kâ arî paðaskonveijera lentas izmantoðana, cenðotiessasniegt konkrçtus tâs punktus;

materiâlu kriðana neatbilstoða lentasplatuma dçï attiecîbâ pret pârvietojamomateriâlu izmçriem, pârâk liela lentas


Jâbût avârijas slçdþiem lentas apstâdinâ-ðanai, kas neatrodas pârâk tâlu un automâtiskiatslçdz enerìijas padevi. To darbîbai ir jâbûtsaistîtai ar lentes iepriekðçjo un nâkamo posmu.

Nedrîkst izmantot paðu lentu, lai piekïûtukâdam tâs punktam. Lentas platumam ir jâbûtatbilstoðam pârvietojamo materiâlu izmçriemun îpaðîbâm. Ir jâierîko lentas augðçjai daïaipielâgoti novirzîtâji, kas noturçtu un novirzîtuatpakaï tos materiâlu fragmentus, kas varçtunejauði krist.

Lenta ir pilnîgi jânorobeþo ar metâla vairo-giem vai citiem izturîgiem materiâliem. Zem

10.13. attçls

lentas ceïa ir jâierîko uztverðanas sieti. Ja lentair novietota pârâk slîpi, jâizmanto lentas arîpaðiem aizturçtâjiem. Nedrîkst pieïaut cilvçkuun transporta lîdzekïu kustîbu zem lentas ceïa,tâpçc tâ attiecîgi jâapzîmç un jânorobeþo.

Lentas iedarbinâðanai ir jâierîko atbloíç-ðanas slçdzis sadales skapî gadîjumam, ja irnostrâdâjis avârijas apstâdinâðanas slçdzis.Ir jânorobeþo materiâlu padeves un pârvie-toðanâs, jâierîko vietçjâs gaisa atsûkðanassistçmas. Periodiski ir jâpârbauda lentasstâvoklis, kâ arî pârçjie konveijera darbîbas unaizsardzîbas elementi.

GLIEMEÞKONVEIJERS

Gliemeþkonveijeri mçdz bût ierobeþotagaruma un sastâv galvenokârt no gliemeþa arplatu ceïu, kas grieþas pusapaïâ renç ar gluduvirsmu. Gliemezim grieþoties, materiâli tiekvirzîti uz priekðu pa reni.

Galvenie riski ir saistîti ar kâju un rokuiespieðanu gliemeþa mehânismâ.

Preventîvie pasâkumiRençm ir jâbût pilnîgi nosegtâm un izvie-

totâm atstatus, lai nepieïautu piekïûðanu bîsta-majâm vietâm iekrauðanas un izkrauðanaszonâs (skat. 10.13. att.). Pârbaudes untîrîðanas darbu veikðanai pârsegumi ir jâaprîkoar eòìçm vai arî tiem jâsastâv no atseviðíâmsekcijâm, kas savstarpçji savienotas tâ, lai,noòemot vienu sekciju, gliemezis apstâtos.Tâm sekcijâm, kurâm nav jâveras vaïâ, segumivar bût sametinâti vai nostiprinâti ar kniedçm.Gliemeþkonveijeriem ir jâbût aprîkotiem ar

avârijas apstâdinâðanas slçdþiem, kas analogiiepriekð aprakstîtajiem lentas konveijeruavârijas slçdþiem.


MATERIÂLU GLABÂÐANA

un malas nostiprinâjumiem, lai novçrstu tonobrukðanu. Smags un lielu izmçru profiltç-rauds un metâla loksnes ir jâuzglabâ plauktos,kas aprîkoti ar veltòiem ar slîpumu uz iekðpusi,uz kuriem novieto materiâlus, lai atvieglotudarboðanos ar tiem gadîjumos, kad tas netiekveikts ar mehânismu palîdzîbu. Ja profiltçrauduglabâ horizontâli, tas jânovieto tâlâk nopârvietoðanâs zonâm un jâaizsargâ tâ gali.

Daþâdi cietie materiâli (kastes, kannas,gabalkravas)

Kastes var uzglabât, atbalstot pret sienu, vaipiramîdas formâ, nepârsniedzot septiòas kâpu-ma kârtas un 5 metru augstumu. Tas palîdz no-droðinât stabilitâti un atvieglo personâla piekïû-ðanu, lai veiktu krauðanu un nocelðanu. Kastçmjâbût pietiekami izturîgâm un krautnes pakâpie-niem ir jâbût ar mazu augstuma starpîbu.

Ðâda tipa materiâlus ieteicams uzglabâtplauktos, lai panâktu racionâlâku telpas izman-toðanu un lielâku droðîbu, ðî mçría sasniegðanaivienmçr izmantojot piemçrotâkos lîdzekïus.

MaisiMaisi ir jânovieto ðíçrsu kârtâs, maisa

aizsietajam galam atrodoties pret krâvumacentru. Ja augstums sasniedz 1,5 m, tie ir jâliekpakâpienu veidâ, un ik pçc katriem 0,5 metriemir jâsamazina katra maisu krâvuma biezums.Ir svarîgi, lai krâvuma konstrukcija bûtu veidotaïoti rûpîgi.

Gadîjumos, kad maisi, kastes vai citaskravas var nobrukt, ieteicams tâs ar savelkoðu

JÂNODROÐINAPLAUKTU STRUKTURÂLÂ IZTURÎBAUN STABILITÂTE, TOS NOSTIPRINOT

AR STATÒIEM UN PIESTIPRINOTPIE SIENÂM

Pareiza daþâdu materiâlu glabâðana lielâmçrâ novçrsîs riskus, ko rada to nobrukðana,noslîdçðana utt. Ðâdiem nelaimes gadîju-miem var bût smagas sekas. Nav îpaðunoteikumu, kas regulçtu materiâlu glabâ-ðanu kopumâ. Spçkâ esoðie normatîvie aktiattiecas uz specifiskiem materiâliem vaielementiem, par kuriem ir runâts ðîs grâ-matas 12. nodaïâ. Droðîbas aspekti, kas tiksaplûkoti turpmâk, balstâs uz tehniskiemkritçrijiem.

Pastâv daþâdas uzglabâðanas sistçmas,piemçram, krauðana krautnçs, uz nekustîgiemvai mobiliem plauktiem, krautnçs uz plauktiem,vai daþâdos konteineros. Turpmâk teiktaisattiecas tikai uz cietu vai ðíidru materiâluuzglabâðanu mobilos konteineros krautnçs vaiplauktos un uz paletçm. Kâ jau minçts, tasneattiecas uz riskiem, kas izriet no uzglabâ-jamo materiâlu bîstamîbas.

Neiesaiòotu objektu uzglabâðana

Materiâli ir jâuzglabâ droðâ iepakojumâ.Kad tie nav nepiecieðami, piemçram, profil-tçrauds, caurules, utt., uzglabâðanai ir jâbûtatbilstoðai materiâlu raksturojumam un apstâk-ïiem, kâdos tie atrodas.

Liela garuma cietie materiâliUzglabâjot ðî tipa materiâlus, tie ir attiecîgi

jâatbalsta un jânostiprina ar statnçm, lainodroðinâtu kravas stabilitâti. Pamatam ir jâbûtstipram un tâ izturîbai jâatbilst turamajâm slo-dzçm. Maksimâlais ieteicamais krautnes aug-stums ir 6 m, ja krauðana notiek ar mehânismupalîdzîbu. Pçc iespçjas jâizvairâs no personâlapiekïûðanas krautnes augðçjai daïai, pârvie-tojoties pa sakrautajiem materiâliem.

Caurules vai noapaïotas formas materiâliobligâti jâkrauj atseviðíâs kârtâs ar starplikâm


plastmasas lentu sastiprinât blokos, kasievçrojami uzlabo stabilitâti.

Ir jâraugâs, lai smagâkie materiâli tiktunovietoti plauktu zemâkajâ daïâ. Ir svarîginodroðinât plauktu nesoðâs konstrukcijasstabilitâti, izmatojot statnes vai piestiprinot pienekustîgajiem konstrukcijas elementiem,piemçram, sienâm.

Ja kannas un cilindriski konteineri ir jâuz-glabâ augstumâ, tos ieteicams novietot uzpaletçm un sastiprinât ar lentâm. Kontei-neriem, kuru tilpums ir vienâds vai mazâks par50 l, var piemçrot tâdus paðus kritçrijus, kâdiparedzçti kastçm. Kannas, kuru tilpums ir 200 lvai vairâk, nedrîkst uzglabât, uzkraujot vienuuz otras, izòemot gadîjumus, kad darboðanâsar tâm notiek ar mehânismu palîdzîbu. Touzglabâðanai augstumâ ir jâizmanto paleðu vaimetâla konstrukciju sistçma horizontâlâ pozî-cijâ tâ, lai kannas nebalstîtos viena uz otras.Sîkas gabalkravas ieteicams vienmçr uzglabâtkonteineros vai lielos grozos.

Uzglabâðana uz paletçm

"Palete" ir paliktnis, kas paredzçts kravasnovietoðanai. Tas sastâv no divâm platformâm,kas savstarpçji savienotas ar gareniskâmbrusâm vai ieliktòiem. Paliktnis var bût arîgrîda, kas balstâs uz kâjiòâm vai atbalstiemun kuras augstums ir samazinâts lîdz minimu-mam. Paletes ir piemçrotas pârvietoðanai arautoiekrâvçju vai elektroiekrâvçju metâladakðâm. Tâs var bût izgatavotas no koka,plastmasas vai stikla ðíiedras, metâla vaijaukta materiâla.

Galvenais materiâlu kriðanas risks mçdzbût saistîts ar krâvuma nestabilitâti , "paletes"salûðanu pârâk lielas kravas dçï, sliktu paletesstâvokli vai nepietiekamu materiâlu nostipri-nâjumu uz paletes.

Krava nedrîkst pârsniegt paletes izturîbasnosacîjumus un tâs perimetru. Kravas maksi-mâlais augstums, ieskaitot paleti, nedrîkst bût

lielâks par 1,5 m, un to maksimâlais kopçjaissvars nedrîkst pârsniegt 1000 kg. Parastipaletes izmçrs ir 800 x 1200 mm.

Nesoðajâm konstrukcijâm ir jâbût aprîko-tâm ar aizsargiem, lai, novietojot kravas, tâsnevarçtu sadurties ar blakus esoðajâm kravâmun izraisît nestabilitâti. Tâpat vajadzçtu aizsar-gât galçjos statòus, kas balsta plauktus, noiespçjamiem kaitçjumiem, ko tiem var nodarîtautoiekrâvçji vai elektroiekrâvçji un transportç-ðanas iekârtas. Lai novçrstu kravas kriðanu,tâ ir jânostiprina ar tçrauda, plastmasas vaicita tikpat izturîga materiâla lentçm.

Lai paceltu sîkas gabalkravas, maisus,birstoðus materiâlus, utt., tâs ir jâaprîko armetâla karkasu (ar vai bez atverçm), kopaletçm var pievienot automâtiski pirms minçtooperâciju veikðanas (îpaði to izmanto bûvnie-cîbas darbos).

Ieteicams, lai paleðu sistçma tiktu apvie-nota ar kravu uzglabâðanas sistçmu plauktos,nekraujot paletes vienu uz otras. Uzglabâ-ðanas augstums nedrîkst pârsniegt redza-mîbas robeþas, kas atkarîgas no izmantojamâdarba mehânisma. Ja plauktu augstumspârsniedz 4 m, ir ieteicams, lai mehânismi,galvenokârt autoiekrâvçji un elektroiekrâvçji,bûtu aprîkoti ar automâtisku kravas augstumafiksçðanas sistçmu.

Iekârtu operatori ir jâapmâca, lai, ievçrojotarî citus droðîbas noteikumus, viòi novietodakðas vienâ lînijâ ar paleti vai neïauj tâmnolaisties tik tuvu grîdai, ka to apakðçjâ daïaaizskar ârçjo ðíçrssiju, riskçjot to sabojât. Vçlviens droðîbas noteikums paredz, ka pacçlâjudakðâm vajadzçtu bût aptuveni par 5 cmîsâkâm nekâ palete.

LAI NODROÐINÂTU STABILITÂTI,KRAVU UN "PALETI" NEPIECIEÐAMS

NOSTIPRINÂT VAIRÂKKÂRT


Paletes izmantoðanas laiks ir apmçrampieci gadi, kaut gan, tâs vizuâli pârbaudot, tâsizmantoðanas ciklu var pagarinât. Tas iratkarîgs gan no paletes materiâla, gan apie-

ðanâs ar to darba gaitâ. Jebkurâ gadîjumâ irjâveic periodiskas apskates, lai pârbaudîtupaleðu stâvokli un jâatbrîvojas no tâm, kas irsabojâtas, vai jâsalabo tâs, kuras var salabot.

AR ELEKTRÎBU SAISTÎTIERISKA FAKTORI 11

Mûsdienâs visvairâk izmantotais enerìijasveids ir elektroenerìija. Tâ tiek ïoti plaði lietotagan rûpniecîbâ, gan mâjsaimniecîbâ. Fakts, katâ nav ne redzama, ne dzirdama, to bieþipadara par nelaimes gadîjumu cçloni. Kâpiemçru var minçt to, ka Latvijâ 2001. gadâno elektrostrâvas iedarbîbas cietuði 14 darbi-nieki, bet 2002. gadâ – 17.

Ar elektrisko strâvu saistîtais risks attiecaspraktiski uz visâm personâm. Tâpçc nepie-cieðami normatîvie akti un dokumenti, kaspalîdzçtu panâkt darbinieku un citu personudroðîbu, strâdâjot ar elektrotehniskâm iekâr-tâm un darbarîkiem.

Elektrisko un elektronisko ierîèu un iekârtuelektrodroðîbas prasîbas nosaka Ministrukabineta 2000. gada 30. maija noteikumiNr. 187 "Iekârtu elektrodroðîbas noteikumi".Ðie noteikumi reglamentç tirgû piedâvâtoelektropreèu droðîbu. Minçtie noteikumi attie-cas uz iekârtâm, kas paredzçtas lietoðanai, jato maiòspriegums ir no 50V lîdz 1000V vailîdzspriegums – no 75V lîdz 1500V, izòemot

iekârtas, kurâm normatîvajos aktos noteiktasspeciâlas elektrodroðîbas prasîbas. Par ðoiekârtu droðîbu ir atbildîgs raþotâjs, tâpilnvarotais pârstâvis vai importçtâjs. Ðoiekârtu tirgus uzraudzîbu Latvijâ veic Patçrç-tâju tiesîbu aizsardzîbas centrs.

Ar elektrîbu saistîtâ darbu droðîba nav îpaðireglamentçta. To netieði regulç Ministrukabineta izdotie: 1997. gada 30. decembranoteikumi Nr. 440 "Ugunsdroðîbas noteikumi",2002. gada 19. marta noteikumi Nr. 125"Darba aizsardzîbas prasîbas darba vietâs",2001. gada 20. februâra noteikumi Nr. 74"Prasîbas DUS tehnoloìiskajâm iekârtâm uniekârtu tehniskâs uzraudzîbas kârtîba" un citinormatîvie akti.

Darba devçja pienâkums ir nodroðinâtdarbiniekus ar rakstiskâm instrukcijâm pardarba aprîkojuma lietoðanu un droðâm darbametodçm, par pamatu òemot iekârtu raþotâjasniegtâs instrukcijas, Latvijâ spçkâ esoðosnormatîvos aktus, standartus un ar darbadroðîbu saistîtus informatîvos materiâlus.

ELEKTRISKÂ STRÂVA UN TÂS RAKSTURLIELUMI

Sekas, kas var rasties ar elektrîbu saistîtosnelaimes gadîjumos ir:

a) ja strâva iziet caur cilvçka íermeni: nâve– sirds kambaru fibrilâcijas rezultâtâ, nâve –nosmokot, iekðçji un ârçji apdegumi (ar vai bez

letâlâm sekâm), apdegumu toksiskâs sekas(aknu darbîbas bloíçðana), elektrolîtiskâsiedarbîbas izraisîta embolija asinsvados (reti)un sekundâras fiziskas traumas kriðanas,sasitumu u.c. rezultâtâ;

188 XI nodaïa. AR ELEKTRÎBU SAISTÎTIE RISKA FAKTORI

b) ja strâva neiziet caur cilvçka íermeni:elektriskâ loka, krîtoðu sakarsuðu daïiòuizraisîti tieði apdegumi u.c., elektriskâ lokastarojuma izraisîtas acu traumas (konjunktivîts,aklums) un traumas, kas var rasties elektriskâloka izraisîtas gâzu vai tvaiku eksplozijasrezultâtâ.

Strâvas plûsmu un stiprumu var salîdzinâtar ûdens plûsmu no trauka (skat. 11.1. att.).Noteicoðie faktori, kas iespaido un nosakaelektriskâs strâvas atstâtâs sekas uz cilvçkaíermeni ir:

strâvas stiprums; íermeòa pretestîba; spriegums;

strâvas frekvence; elektriskâ kontakta ilgums; strâvas ceïð cilvçka íermenî; cilvçka organisma fizioloìiskâ stâvokïa

îpatnîbas.

Strâvas stiprums un kontakta ilgums

Pieredze râda, ka galvenie faktori, kasnosaka ar elektrîbu saistîto nelaimes gadîjumusekas un izraisîtâs traumas, ir cilvçka íermenîplûstoðâs strâvas stiprums un plûðanasilgums. Pretçji vispârpieòemtajam uzskatamspriegums tieðâ veidâ neietekmç seku unbojâjumu smaguma pakâpi, bet ietekmç tonetieði, nosakot strâvas stiprumu.

Vissmagâkais bojâjums, kas izraisa lielâkodaïu letâlo nelaimes gadîjumu ir sirds kambarufibrilâcija. Ðâdâ gadîjumâ sirdsdarbîbas ritmspats no sevis vairs neatjaunojas, un, ja netieksniegta âtra un efektîva palîdzîba, pçc trîsminûtçm smadzençs rodas neatgriezeniskibojâjumi un iestâjas nâve. Ir zinâms, ka, pieau-got strâvas stiprumam un kontakta ilgumam,pieaug sirds kambaru fibrilâcijas iespçja.

Elektriskâs strâvas iedarbîbas bîstamîbu uzorganismu nosaka tâs elektriskâs íçdesparametri, kuru cilvçks caur sevi noslçdzis.

Elektriskâs strâvas iedarbîbas bîstamîbasraksturoðanai, atkarîbâ no strâvas lielumaiedarbîbas ilguma, lieto trîs primâros kritçrijus:

1. sajûtamîbas strâva;2. satveroðâ strâva;3. nâvçjoðâ strâva.

Sajûtamîbas strâva ir mazâkâ sajûtamâstrâva pie iedarbîbas, kas pârsniedz 30 s (50 Hzmaiòstrâvai 0,6...1,5 mA; lîdzstrâvai 5...7 mA).

!"

# $%&$

'()*

+

,-*,$

*./0,$#1(#,$

1 " 0

2 " ,

11.1. attçls

ELEKTRISKÂ KONTAKTABÎSTAMÎBAS NOTEICOÐAIS FAKTORS

IR CAUR CILVÇKA ÍERMENIPLÛSTOÐÂS STRÂVAS STIPRUMS

UN PLÛÐANAS ILGUMS

XI nodaïa. AR ELEKTRÎBU SAISTÎTIE RISKA FAKTORI 189

Satveroðâ strâva ir mazâkais strâvas stip-rums, kas rada muskuïu krampjus (satveroðus)un sâpes pie iedarbîbas ilguma 1...30 s.

Satveroðâs strâvas apakðçjâ robeþvçrtîbair tâds caurplûstoðâs strâvas lielums, kas kavçcilvçku patstâvîgi atrauties no strâvu vadoðaelementa (satveroðâs strâvas apakðçjâ robeþa50 Hz maiòstrâvai ir 5...25 mA, lîdzstrâvai –50...80 mA).

Nâvçjoða strâva ir mazâkais strâvas stip-rums kas izsauc sirds fibrilâciju un elpoðanasparalîzi pie iedarbîbas ilguma 0,5...3 s (Nâvç-joðâs strâvas zemâkâ robeþa 50 Hz maiò-strâvai ir 100 mA, lîdzstrâvai 300 mA). Sirdskambaru fibrilâcijas iespçjamîba atkarîbâ nostrâvas stipruma ir dota 11.2. attçlâ.

Cilvçka íermeòa elektriskâ pretestîba

Elektriskâs strâvas iedarbîbas sekasatkarîgas no cilvçka íermeòa pretestîbas.

Lielâ karstumâ, telpâ ar strâvu vadoðiemputekïiem vai tvaikiem cilvçka pretestîba irmazâka, piemçram, tîrot katlus vai kurtuves.

Kopçjâ pretestîba stipri atkarîga no âdasvirsçjâs kârtiòas biezuma. Pretestîba sama-zinâs, ja âda ir ievainota, netîra, mitra vaisviedraina.

Ilgstoða strâvas iedarbîba strauji samazinaorganisma pretestîbu. Cilvçka organismapretestîba samazinâs par 25%, ja maiòstrâvas(virs 6mA) iedarbîba ir lielâka par 30s, bet, jaiedarbîba sasniedz 90s, tad pretestîba sama-zinâs pat par 70%.

Lîdzstrâvas bioloìiskâ iedarbîba uz cilvçkaorganismu ir daudz mazâka nekâ maiòstrâvasiedarbîba, ja spriegums nepârsniedz 500V.Lîdzstrâva nerada spçcîgus krampjus, tâizsauc stipras muskuïu sâpes, ir jûtama sasil-ðana un apgrûtinâta elpoðana.

11.2. attçls

! " #$ % &'( ! " #$ ) &'(

&'*+' ,- $ . - / 01 2 31 2 ! - 4 51 2 ! 61 # ! $ $- &'( &1 !

7

# 8


Cilvçka kopçjâ elektriskâ pretestîba varveidoties no vairâkiem pretestîbas elementiem(skat. 11.3. att.):

R1 – Kontakta pretestîba: ir atkarîga no

materiâliem, kas sedz kontaktam pakïau-tâs íermeòa daïas. Ðo pretestîbu variegût, pateicoties cimdiem, drçbçm, u.c.Ja notiek tieðs kontakts ar âdu, ðîspretestîbas vçrtîba ir vienâda ar nulli;

R2 – Cilvçka íermeòa pretestîba:

pievienotajâ shçmâ tiek norâdîta cilvçkaíermeòa pretestîbas pakâpe atkarîbâ nostrâvas, sprieguma un no tâ, kâda ircilvçka âda: sausa, mitra, slapja vai atro-das zem ûdens (skat. 11.4. att.);

R3 – Izvadpretestîba: iekïauj apavu un

grîdas seguma pretestîbu. Izolçjoðu pane-ïu un paklâju izmantoðanas preventîvaisefekts balstâs uz pretestîbas vçrtîbas

11.3. attçls

11.4. attçls

! ! ! ! ! ! " !

#$%Ω&

%'&

(

)

*

+ ,

-

$

.


paaugstinâðanu lîdz tâdam lîmenim, laicaur íermeni izplûstoðâ strâva praktiskineradîtu bojâjumus. Istabu vai telpusienas un grîdas, kuru elektriskâ pretes-tîba ir pietiekoði liela, lai lîdz droðai vçrtîbaiierobeþotu bojâjuma strâvu, kura var plûstðajâs sienâs un grîdâs, sauc par izolçtâm.

Spriegums

Spriegums ir faktors, kas atkarîbâ no elek-triskâs íçdes pretestîbas izraisa strâvasplûðanu cilvçka íermenî. Augsts spriegumspats par sevi nav bîstams, taèu bîstamîbarodas tad, ja ðî sprieguma iedarbîbai tiekpakïauta elektriskâ íçde ar zemu pretestîbu,kâ rezultâtâ strâvas plûðana nodara kaitçjumu.

Elektriskâ íçde ir savstarpçji savienotuelementu kopums, caur kuriem var plûstelektriskâ strâva.

Par kontakta spriegumu (atbilstoði LVS HD384.2 S2 – pieskarspriegums – spriegumsstarp divâm vienlaikus pieejamâm elektro-ietaises daïâm izolâcijas bojâjuma gadîjumâ)sauc spriegumu, kura iedarbîbai ir pakïautasdivas daþâdas cilvçka íermeòa daïas. Tas irspriegums, kura iedarbîbai reâli tiek pakïautscilvçka íermenis.

Par bojâjuma spriegumu sauc spriegumu,kas rodas izolâcijas bojâjuma rezultâtâ: starpatklâtu strâvvadoðu daïu un zemçtâju, kurapotenciâls nav atkarîgs no caurplûstoðâs strâ-vas. Par strâvvadoðu daïu sauc elektroiekârtasdaïu, kas spçj vadît strâvu, taèu tai nav obligâtijâbût paredzçtai darba strâvas vadîðanai.Zemçtâjs ir strâvvadoða daïa vai daïu grupa,kas atrodas cieðâ kontaktâ ar zemi un nodro-ðina elektrisku kontaktu ar zemi (zeme – Ze-mes elektrovadoðâ masa, kuras elektriskaispotenciâls jebkurâ punktâ ir pieòemts vienâdsar nulli)

Grafikâ (skat. 11.5. att.) norâdîtas tâs kontaktasprieguma robeþvçrtîbas, pie kurâm noteiktâ laikaposmâ spriegums nav bîstams cilvçka orga-nismam. Par droðu spriegumu tiek uzskatîts

spriegums, kam cilvçka íermenis var tikt pakïautsneierobeþoti ilgi, neradot draudus cilvçka orga-nismam – sausâ vidç tas ir 50 V, mitrâ vai slapjâvidç – 24 V, zemûdens vidç – 12 V.

Frekvence

Viss lîdz ðim minçtais attiecas uz apstâk-ïiem, kad tiek izmantota maiòstrâva ar frek-venci 50 vai 60 Hz, kâda parasti tiek lietotagan mâjsaimniecîbâ, gan rûpniecîbâ. Pie aug-stâkas frekvences samazinâs sirds kambarufibrillâcijas iespçjamîba, un pârsvaru gûststrâvas termiskie efekti. Medicînâ bieþi izmantoaugstu frekvenèu strâvu (diatermija), lai tera-peitiskos nolûkos radîtu organismâ dziïusiltuma efektu.

Ar spriegumu lîdz 500 V bîstamâkâ ir 50Hzfrekvences maiòstrâva. Virs 500V spriegumarobeþas bîstamâku iedarîbu izraisa lîdzstrâva.Palielinot frekvenci, maiòstrâvas bîstamîba200...400V robeþâs vairâkas reizes sama-zinâs (skat. 11.6. att.).

Maiòstrâvas frekvencei sasniedzot 500 Hzvçrtîbu, bîstamîba praktiski zûd, jo parâdâs tâsaucamais virsmas vai "skin" efekts, kadstrâva plûst tikai pa vadîtâja virsmu.

Strâvas plûðana caur cilvçka íermeni

Nelaimes gadîjums, bez ðaubâm, ir daudzsmagâks, ja strâvas plûðanas ceïð iet caursirdi, jo tas var izraisît nâvi sirds kambarufibrilâcijas rezultâtâ (skat. 11.7. att.). Ir plaðipazîstams Veisa izdarîtais eksperiments arsuni, caur kura íermeni tika izlaista 400 mAstrâva no sprandas lîdz astei. Tas izraisîjavienîgi îslaicîgu elpoðanas apstâðanos. Taspats strâvas stiprums, plûstot caur sprandu un

MITRÂ VIDÇ DROÐS SPRIEGUMSIR 24 V UN SAUSÂ VIDÇ 50 V

VISBÎSTAMÂKÂ IR50 HZ FREKVENCES MAIÒSTRÂVA


!

"

11.5. attçls

11.6. attçls

! " # $ % &' ! (( # $ % &) $* (( # $ " # $* " # $ " #

+ $* " # $

(( # , -.

/ 0

""

"

"

"

"

" " " "" "" """ """ """"


11.7. attçls

vienu kâju, dzîvnieku acumirklî nogalinâja sirdskambaru fibrilâcijas rezultâtâ. Tâpat cilvçkam

paaugstinâti bîstama ir arî strâvas plûðana caurplauðâm, galvu un mugurkaula smadzençm.

ELEKTRISKO KONTAKTU VEIDI

Lai cilvçka íermenî iekïûtu strâva, ir jâbûtkontaktam ar spriegumaktîvu elementu. Tasvar notikt, jebkurai íermeòa daïai tieði vai arstrâvvadoða elementa starpniecîbu pieskaro-ties elektriskai ietaisei. Ðâds elements var bûtkâds darbarîks, metâla trepes u.c. No preven-tîvâ viedokïa elektriskie kontakti iedalâs tie-ðajos un netieðajos.

Par tieðiem elektriskiem kontaktiem saucpersonas kontaktus ar spriegumaktîvu elektro-iekârtas daïu (skat. 11.8. att.).

Netieðie elektriskie kontakti ir tie, kurospersona saskaras ar atklâtâm strâvvadoðâmdaïâm, kas nokïuvuðas zem spriegumaizolâcijas bojâjuma rezultâtâ.

Spriegumaktîva daïa ir jebkurð vadîtâjs vaistrâvvadoða daïa, ko paredzçts pieslçgt sprie-gumam normâlos ekspluatâcijas apstâkïos, toskaitâ arî neitrâles vadîtâjs (neitrâles vadîtâjs,kuru apzîmç ar N , ir sistçmas neitrâlpunktampievienots vadîtâjs, kas var lîdzdarbotieselektroenerìijas pârvadç) (skat. 11.9. att.).


11.9. attçls

! "# !

$

11.8. attçls


AIZSARDZÎBA PRET TIEÐIEM ELEKTRISKIEM KONTAKTIEM

Aizsardzîbas pasâkumi pret tieðiem elek-triskiem kontaktiem ir paredzçti cilvçku pasar-gâðanai no riska, ko rada kontakts ar sprie-gumaktîvâm ietaiðu daïâm un elektriskajâmiekârtâm.

Aizsardzîbas pasâkumi, kas paredzçtiiekârtu un ietaiðu normâlas izmantoðanas vaidarbîbas nodroðinâðanai, ir jânodala atseviðíino pasâkumiem, kas ir jâparedz remontdarbu(vai citu darbu) veikðanai ietaisçs.

Viens no ðâdiem pasâkumiem ir droðîbasattâlumu ievçroðana lîdz strâvvadoðâm daïâm.

Iekârtu un ietaiðu aizsardzîba

Viens no aizsardzîbas pasâkumiem, kâizvairîties no tieðiem elektriskiem kontaktiemiekârtâs un ietaisçs, ir pieïaujamo attâlumuievçroðana lîdz strâvvadoðajâm daïâm (skat.11.1. tabulu).

Lai nodroðinâtu apmierinoðu aizsardzîbupret tieðiem kontaktiem iekârtâs un ietaisçs,var izvçlçties vienu no turpmâk minçtajiempasâkumiem.

Spriegumaktîvo daïu norobeþoðanaÐo daïu norobeþoðana tiek panâkta, atvir-

zot ietaises spriegumaktîvâs daïas no vietâm,kur parasti uzturas vai pârvietojas personas,lîdz tâdam attâlumam, lai nepieïautu nejauðakontakta iespçjamîbu ar rokâm vai elektrîbuvadoðiem objektiem gadîjumos, ja tie tiekizmantoti ietaiðu tuvumâ. To sauc par aizsar-dzîbu, novietojot ârpus sasniedzamîbas zonas.

Uzskatâms piemçrs ir elektrisko lîniju (ganaugstsprieguma, gan zemsprieguma) izvieto-ðana pietiekamâ augstumâ. Vadu minimâlaisattâlums no zemes tiek reglamentçts. Ðispasâkums ir jâparedz un jâizvçrtç jau projektastadijâ.

11.1. tabula

!" #"

$

%%

& '#( ( '#()* +*

($

& #( ),) "

($

(

(

& -"( )# . ) "

(

(

(

(

%(


Lai novçrstu jebkuru nejauðu kontaktu arietaises spriegumaktîvajâm daïâm, novietoðíçrðïus vai aizsargapvalkus. Tie var bûtstacionâri nostiprinâti vai pârvietojami. Tiemjâbût izturîgiem pret mehânisku iedarbîbu. Jaðo aizsardzîbas pasâkumu attiecina uzelektrisko materiâlu ðíçrðïiem un apvalkiem,tad tiem ir jâatbilst vismaz pirmajai aizsar-dzîbas pakâpei IP2X (aizsargâts pret piekïû-ðanu bîstamajâm daïâm ar pirkstiem).

Ja elektriskâs iekârtas ir uzstâdâmastelpâs, kur uzturçsies mazi bçrni vai garîgineveseli cilvçki, aizsardzîbas pakâpe nedrîkstbût zemâka par IP4X (aizsargâts pret piekïû-ðanu bîstamajâm daïâm ar stiepli, kurasdiametrs ir 1 mm). Aizsardzîbas pakâpes IPkodâ nosaka un skaidro IEC 529. publikâcijasotrais 1989. gada izdevums.

Seviðíi zema sprieguma izmantoðanaJa vienlaikus nav iespçjams piekïût ietaises

divâm daþâdas polaritâtes spriegumaktîvajâmdaïâm vai gadîjumâ, ja ietaise atrodas vietâ,kas ir pieejama vienîgi kvalificçtam perso-nâlam, droðîbas pasâkumi pret tieðiem elektris-kajiem kontaktiem nav nepiecieðami. Ja kâdsno ðiem nosacîjumiem netiek izpildîts, nominâ-lais spriegums starp neaizsargâtâm daþâdaspolaritâtes aktîvajâm daïâm nedrîkst pârsniegt24 voltus.

Seviðíi zemu spriegumu iegûst no transfor-matoriem, ìeneratoriem, akumulatoriem, bate-rijâm.

Papildus aizsardzîba ar augstas jûtîbasdiferenciâlajâm (atbilstoði LVS HD 384.2 S2 –atlikumstrâvas aizsardzîbas) ierîcçm

Neraugoties uz veiktajiem aizsardzîbaspasâkumiem pret tieðiem elektriskajiem kon-taktiem, iekârtu apkopes, izolâcijas bojâjuma,nepiesardzîbas un citu apstâkïu rezultâtâ vargadîties nejauðas kïûmes. Letâlu sekuvarbûtîbu ïauj samazinât papildu aizsardzîba,kas nodroðina âtru ietaises atvienoðanu tieðuelektrisku kontaktu gadîjumos.

To var nodroðinât, uzstâdot augsta jûtîgumadiferenciâlas strâvas aizsardzîbas ierîces, kasautomâtiski atslçdz strâvu un spçj reaìçtgadîjumos, kad noplûstoðâs strâvas stiprumsir mazâks par 0,03 ampçriem. Ðâdu ierîèulietoðanu nevar uzskatît par vienîgo aizsar-dzîbas lîdzekli, un to lietoðana neatbrîvo nonepiecieðamîbas pielietot kâdu no pamat-aizsargpasâkumiem.

Piemçram, augstas jûtîbas diferenciâlâsstrâvas aizsardzîbas ierîces tiek uzstâdîtasmobilo vai portatîvo patçrçtâju baroðanasíçdçs, nodroðinot papildu aizsardzîbu:

ja strâvas avota kontaktligzdâ iekïûstnepiederoði objekti;

pieskaroties strâvas vadîtâjiem kontakt-ligzdâs vai kontaktdakðâs gadîjumos, kadir bojâts to apvalks vai tiek lietotas nepie-mçrotas kontaktligzdas vai savienojumasistçmas;

ja lokanie vadi saskaras ar spriegum-aktîvajiem vadîtâjiem gadîjumos, kad irbojâta vadu izolâcija;

aizsardzîba pret netieðajiem kontaktiempatçrçtâjos, ja nedarbojas aizsargvadîtâjs.

Prasîbas, kas jâizpilda,veicot ar elektrîbu saistîtus darbus

Personâm un uzòçmumiem, kas veic dar-bus elektriskajâs instalâcijâs, ir jâapliecina, katâs ir ieguvuðas nepiecieðamâs zinâðanas unatbilst turpmâk minçtajâm prasîbâm.

Personâla instruçðana un apmâcîðanaUzòçmumiem ir iepriekð jâapmâca ikviens

darbinieks, kas strâdâ ar elektrîbu, un ðiemdarbiniekiem jebkurâ brîdî ir jâspçj apliecinât,ka tiem ir nepiecieðamâs zinâðanas ðâdâsjomâs:

par ietaiðu tehnisko raksturojumu, kurâsir veicams darbs;

par veicamo darbu procedûru un droðîbaspasâkumiem;

par aizsardzîbas aprîkojuma lietoðanu unpârbaudi;


par veicamajiem pasâkumiem nelaimesgadîjumos un pirmâs palîdzîbas sniegðanu;

par attiecîgo likumdoðanu un uzòçmumaiekðçjiem noteikumiem;

par aizsarglîdzekïiem un aizsargapìçrbu.Ikvienâ gadîjumâ ir jâizmanto veicamajam

darbam piemçroti aizsardzîbas lîdzekïi: izolç-joði cimdi, izolçjoði apavi, izolçjoða íivere,izolçti paneïi un paklâji, izolçjoði apvalki unuzvâþòi, sprieguma kontroles iekârtas, darba-rîki ar izolçtiem rokturiem, brîdinâjuma zîmesun norâdes (ierobeþojumi, barjeras, apzîmç-jumi, u.c.), zemçjuma iekârtas u.c.

Îpaðas prasîbas un darba metodesUzòçmumiem, kas veic darbus elektris-

kajâs ietaisçs, ieteicams ievçrot ðâdus darbadroðîbas aspektus:

ar elektrîbu saistîto darbu uzskaitîjums; darbu iedalîjums un aizliegumu kârtî-

ba; personâla apmâcîba; darba operâciju procedûras; apstâkïi, kas varçtu izraisît darbu pâr-

traukðanu; palîdzîbas sniegðana nelaimes gadîjumos

cietuðajiem.

AIZSARDZÎBA PRET NETIEÐIEM ELEKTRISKIEM KONTAKTIEM

Aizsardzîbas sistçmas pret netieðiemelektriskiem kontaktiem ir nepiecieðamas, lainovçrstu bîstamus cilvçku kontaktus armasâm, kas nejauði nokïuvuðas zem sprie-guma. Tie balstâs uz ðâdiem principiem:

nepieïaut bojâjumu raðanos, veicot papil-du izolâciju;

panâkt, lai kontakts izrâdîtos nekaitîgs,izmantojot spriegumus, kas nav bîstami,vai ierobeþojot strâvas stiprumu;

ierobeþot iedarbîbas ilgumu, izmantojotautomâtiskas atslçgðanas iekârtas.

Strâvas kontûru atdalîðana (aizsardzîba,elektriski atdalot)

Ðîs aizsardzîbas sistçmas pamatâ ir darbaíçdes atdalîðana no enerìijas avota. Ar trans-formatora palîdzîbu visi izmantojamâs íçdesvadîtâji tiek elektriski atdalîti no zemes (skat.11.10. att.).

Ðâdâ veidâ tiek veidots cilvçkam droðs tîkls.Rodoties pirmajam izolâcijas bojâjumam, kon-takts ar masu nebûs bîstams, jo bojâtâ íçde irpârtraukta un tajâ necirkulç strâva. Ja vçlâkradîsies otrs bojâjums, iedarbosies îsslçgumadroðinâtâji (koríi), vai magnçttermiskie droði-nâtâji.

Ja viens transformators baro vairâk nekâ

vienu patçrçtâju, tiem ir jâbût savstarpçjisavienotiem. Ja patçrçtâji tiek lietoti mitrâs,strâvu vadoðâs vietâs vai zem ûdens, trans-formatoram jâatrodas ârpus minçtajâm vietâm.

Ðî sistçma nodroðina ïoti labu aizsardzîbu,bet ir dârga un pielietojama vienîgi iekârtâmar patçrçjamo jaudu lîdz 16 kVA. Visbieþâk toizmanto medicînas aparatûrâ un mobilo vaiportatîvo patçrçtâju baroðanai slapjâs vaistrâvu vadoðâs vietâs.

11.10. attçls


Zema, droða sprieguma izmantoðanaÐîs aizsardzîbas sistçmas pamatâ ir zema,

tâ sauktâ "droða sprieguma" izmantoðana –24 V mitrâs un slapjâs vietâs, un 50 V sausâsvietâs. Tâs droðîba balstâs uz attiecîgajai âdasmitruma pakâpei noteikto lielumu nepârsnieg-ðanu, tâpçc kontaktam ar strâvu nav bîstamuseku (skat. 11.11. att.).

Strâvu vadoðo daïu zemçðana un atslçg-ðana, reaìçjot uz bojâjumuDiferenciâlslçdþi. (Shçma TT).

Pirmâ aizsargâjamo spriegumaktîvo daïuizolâcijas bojâjuma parâdîðanâs izraisa:

bojâjuma îsslçguma strâvu, kas plûst uzzemi;

bojâjuma spriegumu starp strâvu vadoðudaïu un zemi, kas var nodarît kaitçjumupersonâm, kas pieskartos masai.

Parasti ðis spriegums var bût bîstams, janav atslçgðanas iekârta, kas ierobeþo tâiedarbîbas ilgumu.

Diferenciâlslçdþi (Atlikumstrâvas aizsar-dzîbas ierîces) ir automâtiskas atslçgðanasierîces, kas ir jûtîgas pret strâvas noplûdçm(I

D) un nejûtîgas normâlas darbîbas apstâkïos.

Tas nozîmç, ka tie atslçdz ietaisi vienîgi tajosgadîjumos, ja to kontrolçtajâs íçdçs cirkulçstrâvas noplûdes:

ID > I)N,

kur I)N ir diferenciâlslçdþa jûtîguma nomi-nâlâ vçrtîba. Òemot vçrâ to, ka kopçjâ elektro-ietaise tiek izmantota daþâdos veidos (apgais-mojumam vai iekârtu darbinâðanai), un lainepieïautu gadîjumus, ka pçc strâvas noplûdeskâdâ iekârtâ relatîvi viegli izietu no ierindas visasistçma, kopçjâ elektroinstalâcija tiek sadalîtavairâkâs atseviðíâs lînijâs, kuras tiek aizsar-gâtas ar attiecîga jûtîguma diferenciâlslçdzi,galveno strâvas avotu nodroðinot ar mazâkajûtîguma diferenciâlslçdzi.

Atslçgðanas iekârtas, kas reaìç uz bojâ-juma spriegumu. (Shçma TT).

Ðajâ gadîjumâ aizsardzîba tiek panâkta arsprieguma releju, kas nepieïauj pârmçrîgiaugstu kontakta spriegumu tajâ iekârtas zonâ,kas neveido íçdes aktîvo daïu. Parâdotiesbîstamajam spriegumam, ðî ierîce atslçdzstrâvu visos aktîvajos vadîtâjos. Iekârtaiedarbojas brîdî, kad bojâtajâ iekârtâ sprie-gums sasniedz maksimâlo lîmeni – 50 Vsausâs, vai 24 V mitrâs vietâs. Aktîvo vadîtâjuatslçgðanai jânotiek piecu sekunþu laikâ.

11.11. attçls

Lai zemais spriegums bûtu droðs, to drîkstiegût vienîgi no "droða avota", samazinotiespçju darba íçdç nokïût spriegumam no tîkla.Ðie avoti var bût droðîbas transformatori,baterijas vai elektroiekârtas.

Darba íçde nedrîkst bût zemçta vaisavienota ar augstâka sprieguma íçdçm.Izmantojot strâvas íçdes slapjâs, strâvuvadoðâs vietâs vai zem ûdens, transforma-toram ir jâatrodas ârpus ðîm vietâm.

Iespçjams, ka ðî ir visdroðâkâ sistçma, betpie ðâda sprieguma var darboties ïoti nedaudzipatçrçtâji. To visbieþâk izmanto medicînasaparatûrâ, portatîvajos apgaismes íermeòos,rotaïlietâs, u.c.

Ðo sistçmu darbîbas pamatâ ir tieðs zemç-jums vai aizsargâjamo masu neitralizçðana,vienlaikus darbojoties automâtiskam atslç-dzçjam, kas nodroðina âtru bojâtâs ietaisesatvienoðanu.


11.12. attçls

L2

L1

L3

N

L2

L1

L3

PE

TT ir viens no iespçjamiem zemçðanasveidiem. Lietotajiem apzîmçjumiem ir sekojoðanozîme:

Pirmais burts: elektrosistçmas un zemessaistîba:

T = viena punkta tieðs savienojums ar zemi;I = visas spriegumam pieslçgtâs daïasizolçtas no zemes vai viens punktssavienots ar zemi caur pretestîbu.Otrais burts:T = Atklâtu strâvvadoðu daïu tieðs elektriskssavienojums ar zemi neatkarîgi no jebkuraelektrosistçmas punkta zemçðanas;N = Atklâtu strâvvadoðu daïu tieðs elek-trisks savienojums ar elektrosistçmaszemçto punktu (maiòstrâvas sistçmâszemçtais punkts parasti ir neitrâlpunkts vai,ja neitrâlpunkts nav pieejams, fâzesvadîtâjs).Pârçjie burti (ja tâdi ir): Neitrâles un

aizsargâjoðo vadîtâju izveidojums:S = aizsargâjoðo funkciju nodroðina noneitrâles vai no zemçta spriegumaktîvavadîtâja (maiòstrâvas sistçmâs – nozemçta fâzes vadîtâja) atseviðís vadîtâjsC = neitrâles un aizsargâjoðâs funkcijasnodroðina viens vadîtâjs (PEN vadîtâjs).

PEN vadîtâjs ir zemçts vadîtâjs, kas veicgan aizsargvadîtâja, gan neitrâles vadîtâjafunkcijas.

TT sistçmai ir viens tieði zemçts punkts,un ietaises atklâtâs strâvvadoðâs daïas ir sa-vienotas ar zemçtâjiem elektriski neatkarîgi noelektrosistçmas zemçtâjiem (skat. 11.12. att.).

Strâvu vadoðu daïu savienoðana ar nullesvadu un atslçgðanas iekârtas, kas reaìç uzstrâvas noplûdçm. (Shçma TN, skat.11.13. att.)

11.13. attçls

≤2Ω


Ðajâ sistçmâ tieðie izolâcijas bojâjumitransformçjas par îsslçgumiem starp fâzi unnulles vadu, izraisot âtru atslçgðanas ierîèunostrâdi. Rodoties pirmajam tieðajam bojâju-mam, aizsardzîbai ir jânostrâdâ âtrâk nekâpiecu sekunþu laikâ.

Iekârta saòem strâvu no transformatora,kuru neizmanto citi patçrçtâji un kas nebarocitas shçmâ TN neietilpstoðas íçdes. Aiz-sardzîbas vadîtâjam obligâti jâbût savienotamar visâm nozîmîgajâm strâvu vadoðâm daïâm,konstrukcijâm, caurulçm, u.c.

TN elektrosistçmâm ir viens tieði zemçtspunkts, un ietaises atklâtâs strâvvadoðâs daïasir savienotas ar ðo punktu ar aizsargâjoðiemvadîtâjiem. Atkarîbâ no neitrâles un aizsar-gâjoðo vadîtâju izveidojuma izðíir ðâdus trîsTN sistçmu veidus:

TN-S sistçma – atseviðís aizsargâjoðaisvadîtâjs visâ sistçmâ (skat. 11.14. att.);

TN-C-S sistçma – neitrâles un aizsargâ-joðâs funkcijas ir apvienotas vienâ vadîtâjâkâdâ sistçmas daïâ (skat. 11.16. att.);

TN-C sistçma – neitrâles un aizsargâ-joðâs funkcijas ir apvienotas vienâ vadîtâjâ visâsistçmâ (skat. 11.15. att.).

Sistçma nav savienojama vienâ tîklâ arshçmâm TT vai IT. Ðî sistçma ir piemçrotaikvienas iekârtas aizsargâðanai, ja tai iratseviðís transformators un ja ir pieïaujamaiekârtas atslçgðanâs pçc pirmâ bojâjuma.

Nulles vads izolçts no zemes (shçma IT)Ja nulles vads ir izolçts no zemes, ietaisç

11.14. attçls

11.15. attçls

11.16. attçls

L2

L1

L3

N

P E

N PE

PE

PE

L2

L1

L3

N PE

PEN


parâdoties pirmajam bojâjumam rodas nelielabojâjuma strâva, kas nespçj izraisît bîstamubojâjuma spriegumu (skat. 11.17. att.).

Ja pirmais bojâjums netiek novçrsts unvienlaikus parâdâs otrs bojâjums, izveidojasîsslçgums, kas iedarbina atslçgðanas ierîcesun automâtiski atslçdz bojâjuma skartâsíçdes.

Kontroles iekârtai ir automâtiski jânorâdauz pirmâ bojâjuma raðanos iekârtâ. Iekârtubaro transformators, kuru neizmanto citi lieto-tâji. Aizsardzîbas vadîtâjam obligâti jâbûtsavienotam ar visâm nozîmîgajâm metâlamasâm, konstrukcijâm, caurulçm u.c.

Nulles vads visos gadîjumos ir jâuzskatapar spriegumaktîvu vadîtâju.

Sistçma nav savienojama vienâ tîklâ arshçmu TT vai TN. Ðî sistçma ir piemçrota 11.17. attçls

<<

<

AIZSARDZÎBAS SISTÇMU UZTICAMÎBA

Pareizâ darbîbas reþîmâ visas aizsardzîbassistçmas nodroðina lîdzîgu un pietiekamudroðîbas pakâpi jebkurâ riska situâcijâ. Tomçrattiecîbâ uz daþâm sistçmâm pastâv augstavarbûtîba, ka to darbîba var tikt traucçta vaipârtraukta avârijas, nepareizas iekârtas vaidroðîbas elementu bloíçðanas rezultâtâ, tâpçcaugsta riska situâcijâs ðâdu sistçmu izmanto-ðana nav pieïaujama.

Katrâ konkrçtâ gadîjumâ atbilstoði situâcijaiir jâizmanto kâda no minçtajâm aizsardzîbassistçmâm. Zemâkas uzticamîbas sistçmuizmantoðana pieïaujama vienîgi tehniskinenovçrðamu nepiecieðamîbu gadîjumos,piemçram, ja patçrçtâja jauda ir ïoti liela.Vienlaikus patçrçtâjiem ir jâbût atbilstoðinodroðinâtiem pret cietu vielu un ûdensiekïûðanu tajos.

ÂRÇJÂS IETEKMES

Ðeit noteikta klasifikâcija un apzîmçjumitâm ârçjâm ietekmçm, kuras jânovçrtç, projek-tçjot un ierîkojot elektroietaises (atbilstoðiLVS HD 384.3 S2:2002).

ApzîmçjumiKatram ârçjâs ietekmes apstâklim ir

pieðíirts apzîmçjums, kas sastâv no diviemlielajiem burtiem un skaitïa:

Pirmais burts raksturo ârçjâs ietekmesvispârîgo kategoriju.

A = vides apstâkïi.B = izmantoðanas apstâkïi.C = bûvju izpildîjums.Otrais burts raksturo ârçjâs ietekmes veiduA …B …C …

jebkuras iekârtas aizsardzîbai, ja vien tai iratseviðís transformators un ja tâ nepârtraucdarbîbu pçc pirmâ bojâjuma raðanâs.


Skaitlis raksturo katras ârçjâs ietekmesklasi

1 …2 …3 …

Piemçram, kods AC2 nozîmç:A = vides apstâkïus

AC = vide - augstumsAC2 = vide - augstums > 2000 mPIEZÎME – Ðeit dotos apzîmçjumus nav

paredzçts lietot iekârtu maríçðanai.

Ârçjâs ietekmes apstâkïu ilustrâcijai dotsfragments no LVS HD 384.3 S2:2002 (skat.11.2. tabulu).

11.2. tabula

!"

#

#$

% &

'$(

)*!"

*!"

+

," - ..& . ""*

! ".& .

)./ &" 01 (2 -

#$ . ".

," & ." .

," $(.

)./ - $ "*-- &"

)./ - -* " "*-- &"

3 "

' / "- "--&" / . - 4* - // ""- -/ ." -4 - "5-

' / &" *( 5- "" - "/ 5- -

' / "- &" "- &" - ( *-"6 "-

' / - $ &"!$ -7 4/ / " - -- * 4/ .& - -

' / *- &"/ " !$& " 8/ !" *- 9

:- - ./ /.& ;

' / "- "6 &" " .& " - - 0 - * -- " " - -- $ " $- - &"

:- - ."/ - -* " "* --&" "/ -" 0/ .


TELPU IEDALÎJUMS PÇC TO ELEKTROBÎSTAMÎBAS

1. mitrums – gaisa relatîvais mitrumsilgstoði pârsniedz 75%;

2. augsta temperatûra – apkârtçjâ gaisatemperatûra ilgstoði pârsniedz +35°C;

3. strâvu vadoði putekïi – izdalâs putekïi,kas var nosçsties uz vadiem un iekïût elektro-iekârtu un aparâtu iekðpusç;

4. strâvu vadoðas grîdas – metâla, zemes(klona), dzelzsbetona, íieìeïu, flîþu u.c.;

5. iespçja vienlaikus pieskarties elektro-iekârtas metâla korpusam un ar zemi savie-notâm çku metâla konstrukcijâm vai tehno-loìiskai iekârtai.

Seviðíi bîstamas telpas raksturo viens noðâdiem faktoriem, kas nosaka ïoti augstubîstamîbu:

1. ïoti liels mitrums – gaisa relatîvais mit-rums ir tuvu 100%, griesti, sienas, grîda unpriekðmeti pârklâti ar mitrumu;

2. íîmiski aktîva vide – pastâvîgi vai ilgstoðigaisâ ir tvaiki vai arî veidojas nosçdumi, kasârdoði iedarbojas uz izolâciju;

3. vienlaikus pastâv divi vai vairâki paaug-stinâtas elektrobîstamîbas nosacîjumi.

1 Darbs ar elektroiekârtâm ârpus telpâm atbilst ïoti augstai elektrobîstamîbai.

Darba telpas un vide var krasi ietekmçtelektriskâs strâvas iedarbîbas bîstamîbaspakâpi. No apkârtçjâs vides ir atkarîgs elektro-iekârtu izolâcijas stâvoklis un strâdâjoðâcilvçka íermeòa pretestîba.

Pçc elektrobîstamîbas pakâpes telpas variedalît trijâs kategorijâs 1:

telpas bez paaugstinâtas elektrobîsta-mîbas;

telpas ar paaugstinâtu elektrobîstamîbu; seviðíi bîstamas telpas.

Telpas bez paaugstinâtas elektrobîsta-mîbas

Tâs ir sausas telpas ar relatîvo gaisa mit-rumu lîdz 60% un gaisa temperatûru lîdz 35°C,kurâs nav strâvu vadoðu grîdu un strâvuvadoðu putekïu. Cilvçkam ðajâs telpâs naviespçjams vienlaikus pieskarties pie elektriskoierîèu metâla (strâvu vadoðajiem) apvalkiemun ar zemi savienotâm çku metâla konstruk-cijâm.

Telpas ar paaugstinâtu bîstamîbu raksturoviens no ðâdiem faktoriem, kas nosaka paaug-stinâtu elektrobîstamîbu:

PIECI ZELTA LIKUMI,STRÂDÂJOT AR ELEKTRISKAJÂM IEKÂRTÂM

Strâdâjot ar elektriskajâm iekârtâm derievçrot piecus zelta likumus (skat. 11.3. tabu-lu), kuru pamatsaturs ir sekojoðs:

Pirmais: redzami atvienot visus spriegumaavotus ar slçdþiem un pârtraucçjiem, kas bûtunodroðinâti pret nejauðu ieslçgðanos.

Lai atslçgums bûtu redzams, íçdes ne-drîkst bût noslogotas, lai neveidotos elektris-kais loks. Pretçjâ gadîjumâ bûtu nepiecieðamsloku dzçst, lietot cita veida slçdþus, unatslçgums nebûtu redzams.


Otrais: ja tas ir iespçjams, fiksçt vai bloíçtizslçgðanas iekârtas.

Fiksçðana vai bloíçðana ir operâcijukopums, kuru mçríis ir nepieïaut atslçgðanasierîces iedarbinâðanu, turot to noteiktâ stâvoklî.Ðis preventîvais pasâkums var novçrst tehnis-kas kïûmes, personâla kïûdas un citus nepare-dzçtus faktorus. Veicot fizisko bloíçðanu, starpizslçgðanas ierîces daïâm, kuras ir nepiecie-ðams bloíçt, ievieto izolçjoðu elementu, laikontaktiem fiziski nebûtu iespçjams savie-noties (skat. 11.18. att.).

Veicot mehânisko bloíçðanu, atslçgðanasierîces vadîbas elements tiek fiksçts nekustîgâstâvoklî, izmantojot atslçgas vai slçdzenes.Bloíçðanai vai atbloíçðanai ir jânotiek, vien-laikus izmantojot divas vai trîs iedarbinâðanasatslçgas. Par katru no atslçgâm ir atbildîga citapersona, un, lai atbloíçtu minçto atslçgðanasierîces vadîbas elementu, ðîm personâm irsavstarpçji jâvienojas (skat. 11.19. att.).

11.18. attçls 11.19. attçls

Elektriskâ bloíçðana tiek veikta, atvienojotattiecîgo saslçgumu un tâdçjâdi nodroðinotaparâta darbîbas neiespçjamîbu. Veicotpneimatisko bloíçðanu, tiek iztukðota sa-spiestâ gaisa tvertne, kas iedarbina atslçdzçjavadîbas elementu. Bez tam ir vçlams norâdîtatslçgðanas ierîces ierobeþojumus, novietojotzîmes pie tâs vadîbas slçdþa.


VEICOT DARBUSELEKTRISKAJÂS IETAISÇS,IR ÏOTI SVARÎGI IEVÇROTPIECUS ZELTA LIKUMUS

! " # #

!! !!

" #$% $

& #' % $ $ %$ '

()*#+,-#

()*#+,-# -.#/ #0. 12.

()*#+,-#

#0-0#32.

#0-0#32.

$% < &'''

%$% ≥ &'''

()*#+,-#

()*#+,-#

()*#+,-#

()*#+,-#

()*#+,-#

Treðais: pârliecinâties par to, ka ietaisç navsprieguma.

Izmantojot piemçrotus rîkus un aparatûru,pârbaudît elektriskâs ietaises strâvas vadîtâjusun pârliecinâties, ka visi sprieguma avoti iratslçgti. Pârbaudes laikâ ir jârîkojas tâ, it kâietaise atrastos zem sprieguma.

Ceturtais: izveidot zemçjumu un îsslçgumuvisiem iespçjamajiem sprieguma avotiem.

Zemçjums ir jâizveido abâs pusçs, kur tiekveikti darbi vai notiek kustîba. Pilnîga aizsar-dzîba tiek panâkta ar zemçjumu un îsslçgumu,

savstarpçji savienojot visus elektriskâs insta-lâcijas elementus.

Piektais: ierobeþot darba zonu, uzstâdotdroðîbas zîmes vai norobeþojumus.

Darba zonas iezîmçðanu veic ar nodaloðiempaneïiem, norobeþojumiem u.c., lai tiktu novçrstsar elektrîbu saistîtu nelaimes gadîjumu risks.

ELEKTRISKÂS STRÂVAS IEDARBÎBA UZ CILVÇKA ORGANISMU

Elektriskâ strâva uz cilvçka organismu variedarboties elektroíîmiski, fizioloìiski, termiskiun mehâniski.

Elektroíîmiskâ (elektrolîtiskâ) strâvasiedarbîba izpauþas kâ asiòu un citu organismaðíidrumu sadalîðanâs, kas izsauc fizioloìiskustraucçjumus cilvçka organismâ (bîstamâkuiespaidu atstâj lîdzstrâva).

Fizioloìiskâ strâvas iedarbîba izpauþas kâelpoðanas, sirdsdarbîbas vai nervu sistçmastraucçjumi, kâ arî muskuïu krampji un neatgrie-zeniskas izmaiòas ðûnâs un audos, kârezultâtâ tie var atmirt. Jâatceras, ka cilvçkamvar tikt paralizçtas balssaites un viòð nevarçssaukt palîgâ.

Termiskâ strâvas iedarbîba izpauþas kâ

11.3. tabula


cilvçka audu un daþâdu orgânu apdegumi vaiaudu un kaulu pârogïoðanâs, kas savukârt varizsaukt nopietnus organisma funkcionâlostraucçjumus.

Mehâniskâ strâvas iedarbîba izpauþas kââdas, asinsvadu un nervu audu plîsumi,locîtavu meþìîjumi un locekïu atrâvumi, kurusizraisîjusi elektriskâ strâva, izejot caur cilvçkaíermeni un izsaucot strauju nepatvaïîgukrampjveida muskuïu sarauðanos.

Nopietni organisma dzîvîbas procesutraucçjumi pçc elektrotraumâm var parâdîtiespçc mçneðiem un gadiem, tâpçc pçc visâmelektrotraumâm nepiecieðama veslîbas stâ-vokïa medicîniskâ kontrole.

Elektrotraumu veidiElektrotraumas ir audu un orgânu anato-

misko attiecîbu un funkciju traucçjumi, koizraisa elektriskâs strâvas vai elektriskâ lokaiedarbîba.

Elektrotraumas izraisa elektroiekârtu vaielektrotîklu normâlas darbîbas traucçjumi,cilvçka nepareiza rîcîba vai dabas parâdîba –zibens.

Elektrotraumas iedala ðâdi: elektriskie triecieni (26%); lokâlâs elektrotraumas (19%); elektriskie triecieni un lokâlâs elektro-

traumas (55%) vienlaikus.

Elektriskais trieciens ir elektriskâs strâvaskompleksa iedarbîba uz cilvçka organismu –sirdi, plauðâm, nervu centriem u.c., kâ rezul-tâtâ apstâjas dzîvîbas procesi, bet vçl naviestâjuðâs neatgriezeniskas pârmaiòas orga-nismâ.

Elektrisko triecienu novçro, ja uz cilvçkaorganismu iedarbojas samçrâ nelielas strâvas,t.i., maiòstrâva 50...350mA (parasti arspriegumu 100...400V).

Elektriskos triecienus nosacîti iedala 4pakâpçs:

I. pakâpe – novçrojama krampjaina mus-kuïu sarauðanâs bez samaòas zuduma;

II. pakâpe – novçrojama krampjaina mus-kuïu sarauðanâs ar samaòas zudumu;

III. pakâpe – novçrojams samaòas zudumsun rodas elpoðanas vai sirdsdarbîbas traucç-jumi;

IV. pakâpe – iestâjas klîniskâ nâve – apstâ-jas elpoðana un asinsrite (klîniskâ nâve var ilgtapmçram 5 min. un ðajâ laikâ vçl ir iespçjamscilvçku atdzîvinât).

Lokâlâs elektrotraumas ir apdegumi, elek-triskâs zîmes, âdas elektrometalizâcija, acutraumas un mehâniskie cilvçka organismabojâjumi.

Apdegumi rodas gan no tieðas elektriskâsstrâvas iedarbîbas, gan bez tieða kontakta arstrâvu vadoðâm daïâm (ja spriegums ir virs1000V, cilvçkam atrodoties nelielâ attâlumâ nosprieguma avota, caur viòu var sâktieselektriskâ izlâde, kas sâkumâ notiek kâdzirksteïizlâde un vçlâk pâriet elektriskajâ lokâ,kura temperatûra var sasniegt 4000 °C unizraisît audu pârogïoðanos).

Izðíir 4 elektriskâ apdeguma pakâpes:I. pakâpe – âdas apsârtums;II. pakâpe – apdeguma tulznas;III. pakâpe – âdas pârogïoðanâs;IV. pakâpe – audu, muskuïu un kaulu pâr-

ogïoðanâs.

Elektriskâs zîmes rodas, ja kâdai íermeòadaïai ir cieðs kontakts ar strâvu vadoðâmdaïâm, uz âdas parâdâs dzeltenîgas tulznasar cietu vidusdaïu un balti pelçku apmali.Elektriskâs zîmes rodas reti, bet var bût ïotibîstamas, ja skar audu dziïâkos slâòus, jo tieatmirst.

Âdas elektrometalizâcija rodas, ja elektris-kâs strâvas iedarbîbas rezultâtâ metâla tvaikivai sîkas metâla daïiòas ietriecas âdâ.Metalizâciju var radît arî elektrolîze. Parastibojâtâs íermeòa vietas nokrâsojas metâlakrâsâ. Bîstamîba ir atkarîga no bojâtâs virsmaslieluma. Metalizâcijas gadîjumâ cietuðajiemrodas sajûta kâ pie apdegumiem. Pçc atvese-


ïoðanâs no metalizâcijas bojâtie audi atjau-nojas.

Acu traumas rodas spilgtas gaismas, pie-mçram, elektriskâ loka redzamâs gaismas vaiultraviolçtâ starojuma iedarbîbas rezultâtâ.Ultraviolçtie stari var radît stipru acu auduiekaisumu vai pat aklumu.

Mehâniskie cilvçka organisma bojâjumi -kaulu lûzumi, sasitumi u.c., rodas cilvçkamkrîtot no augstuma elektriskâs strâvas iedar-bîbas rezultâtâ vai elektriskâs strâvas izsauk-tâs nepatvaïîgâs krampjveida muskuïu sarau-ðanâs rezultâtâ.

Viss par darba aizsardzîbuhttp://osha.lv

Visâs rûpniecîbas un lauksaimniecîbasnozarçs, kâ arî mâjsaimniecîbâs tiek izmantotiïoti daudzi íîmiskâs sintçzes produkti, kururaþoðanas apjoms pçdçjo desmit gadu laikâ irstrauji pieaudzis. Pasaulç ir reìistrçti aptuveni6 000 000 íîmisko produktu. Apmçram 70 000no tiem tiek regulâri izmantoti rûpniecîbâ, unto skaits ar katru gadu pieaug. Viena no galve-najâm problçmâm ir tâ, ka nav zinâma daudzoik gadus tirgû ienâkoðo produktu iespçjamâkaitîgâ iedarbîba, kas var negatîvi ietekmçtdarbinieku veselîbu un apkârtçjo vidi.

1998. gada 1. aprîïa likumâ "Íîmisko vieluun íîmisko produktu likums" ir dota íîmiskovielu un íîmisko produktu definîcija. Saskaòâar likumu:

Íîmiskâs vielas ir dabiskas izcelsmes vaimâkslîgi radîti íîmiskie elementi un to íîmiskiesavienojumi, arî jebkuras piedevas, kasnepiecieðamas to stabilitâtes nodroðinâðanai,un jebkuri piemaisîjumi, kas raduðies touzglabâðanas procesâ, izòemot ðíîdinâtâjus,kas var tikt atdalîti, neietekmçjot vielas stabili-tâti vai sastâvu.

Íîmiskie produkti – íîmisko vielu maisî-jumi vai ðíîdumi, kas sastâv no divâm vai

vairâk vielâm.Lai kontrolçtu gan jaunos tirgû ienâkoðos

produktus, gan arî jau zinâmo produktu droðuizmantoðanu, parâdoties jauniem datiem parkonkrçtu vielu un preparâtu iedarbîbu, irizstrâdâta jauna likumdoðana atbilstoði ESprasîbâm.

Pirmkârt, ir izstrâdâti noteikumi, kas nosakazinâmus ierobeþojumus un aizliegumusatseviðíu bîstamo íîmisko vielu un bîstamoíîmisko produktu tirdzniecîbâ, lietoðanâ unizplatîðanâ (Ministru kabineta 2000. gada25. aprîïa noteikumi Nr. 158 "Noteikumi paríîmisko vielu un bîstamo íîmisko produktulietoðanas un tirdzniecîbas ierobeþojumiem unaizliegumiem").

Otrkârt, likumdoðanâ ir noteiktas prasîbasjaunu íîmisku vielu pieteikðanai tirgû (Ministrukabineta 2002. gada 6. augusta noteikumiNr. 340 "Jaunas íîmiskâs vielas importçðanas,pieteikðanas un riska novçrtçðanas kârtîba").

Ðajos noteikumos ir noteikts, ka LatvijasVides aìentûra izvçrtç jauno íîmisko vielupieteikumus, pieòem lçmumu par jaunâsíîmiskâs vielas bîstamîbu un risku cilvçkaveselîbai vai videi un sagatavo rakstisku

ÍÎMISKÂS VIELAS UNÍÎMISKIE PRODUKTI 12

210 XII nodaïa. ÍÎMISKÂS VIELAS UN ÍÎMISKIE PRODUKTI

atzinumu. Latvijas Vides aìentûra veic jaunoíîmisko vielu uzskaiti un reìistrâciju (rakstiskiun elektroniski).

Savukârt jaunu íîmisku vielu klasifikâcijas,maríçðanas, droðîbas datu lapas kontroli, kâarî to, vai darbîbas ar jaunâm íîmiskajâmvielâm netiek veiktas bez attiecîgo vielu pieteik-ðanas, veic:

tirdzniecîbas vietâs — Valsts sanitârâinspekcija;

uzòçmumos un citâs attiecîgo darbîbuveikðanas vietâs, kas nav tirdzniecîbasvietas, — Vides valsts inspekcija.

Jaunas íîmiskâs vielas importçðanas,pieteikðanas un riska novçrtçðanas kârtîba irðâda:

1) katrs jaunâs íîmiskâs vielas raþotâjs vairaþotâja pilnvarotais pârstâvis iesniedz LatvijasVides aìentûrâ pieteikumu valsts valodârakstiski un elektroniski par jauno íîmisko vielu;

2) Latvijas Vides aìentûra izveido komisijupieteikuma izvçrtçðanai un vides un cilvçkaveselîbas riska novçrtçðanai. Komisijassastâvâ ir vismaz pa vienam pârstâvim noLatvijas Vides aìentûras un Sabiedrîbasveselîbas aìentûras, kâ arî komisijas darbâpiedalâs toksikoloìijas un ekotoksikoloìijaseksperti;

3) Latvijas Vides aìentûra, pamatojoties uzpieteikuma izvçrtçjumu, riska novçrtçjumarezultâtiem un secinâjumiem, kâ arî komisijasrakstisko atzinumu, pieòem attiecîgu lçmumupar jaunâs íîmiskâs vielas bîstamîbu un riskucilvçka veselîbai vai videi un sagatavorakstisku atzinumu. Latvijas Vides aìentûrarakstiski informç pieteicçju par pieteikuma vaipapildinâtâ pieteikuma atbilstîbu noteikumuprasîbâm;

4) Latvijas Vides aìentûra nosûta atzinumu: pieteicçjam — atzinuma oriìinâlu; Sabiedrîbas veselîbas aìentûrai, Valsts

sanitârajai inspekcijai un Vides valstsinspekcijai — atzinuma kopiju;

Eiropas Kopienu komisijai — atbilstoði tâsprasîbâm noformçtu atzinumu. Atzinumâ

norâda pieòemto lçmumu un pieteikumâsniegto bûtisko informâciju.

5) pieteikumu un riska novçrtçjuma atzi-numu glabâ 10 gadus.

Savukârt kârtîbu, kâdâ notiek íîmisko vieluun íîmisko produktu uzskaite un datu bâzesveidoðana, nosaka Ministru kabineta2002. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 466"Noteikumi par íîmisko vielu un íîmisko pro-duktu uzskaites kârtîbu un datu bâzi".

Likumdoðana nosaka, ka personâm, veicotuzòçmçjdarbîbu ar íîmiskajâm vielâm uníîmiskajiem produktiem, ir nepiecieðamsatbilstoðs izglîtîbas lîmenis (Ministru kabineta2001. gada 23. oktobra noteikumi Nr. 448"Noteikumi par nepiecieðamo izglîtîbas lîmenipersonâm, kuras veic uzòçmçjdarbîbu aríîmiskajâm vielâm un íîmiskajiem produk-tiem").

Risku, kas saistîts ar íîmiskâm vielâm, varizraisît gan faktori, kas noteiktos lietoðanasapstâkïos ir raksturîgi paðai vielai tai piemîtoðofizikâli íîmisko îpaðîbu vai iespçjamo íîmiskoreakciju dçï, kas nosaka ðîs vielas bîstamîbu,gan ârçjie faktori. Piemçram, darba aizsar-dzîbas noteikumu neievçroðana vielas izman-toðanâ, instalâciju un iekârtu kïûmes, nepa-reiza darba organizâcija, to skaitâ – neadek-vâta darbinieku izturçðanâs, ko parasti izraisainformâcijas trûkums par íîmiskâ produkta vaiíîmiskâ procesa bîstamîbu un neinformçtîbapar darba aizsardzîbas pasâkumiem darbalaikâ.

Ðajâ nodaïâ tiks apskatîti daþâdi íîmiskovielu bîstamîbas veidi, pakâpes un galvenâsîpaðîbas, kas ïauj ðîs vielas identificçt, tikspaskaidrota darba vides mçrîjumu nepiecie-ðamîba. Apskatîsim arî svarîgâkos preventîvospasâkumus, kas jâievçro, strâdâjot aríîmiskajâm vielâm, un kuru neievçroðana bieþiizraisa nelaimes gadîjumus, it îpaði ar rokâmveicamajâs pârlieðanas un transportçðanasoperâcijâs, tiks minçti arî bîstamâkie faktoriinstalâciju tehniskâs apkopes un tîrîðanasdarbos.

XII nodaïa. ÍÎMISKÂS VIELAS UN ÍÎMISKIE PRODUKTI 211

BÎSTAMÎBAS VEIDI

joties uz vielu fizikâli íîmiskajâm un toksis-kajâm îpaðîbâm, kâ arî òemot vçrâ to ietekmiuz cilvçka veselîbu un apkârtçjo vidi. Íîmiskoproduktu bîstamîba tiek noteikta, pamatojotiesuz esoðajiem, pieejamajiem un izmçìinâjumosiegûtajiem datiem.

Íîmiskâs vielas vai íîmiskâ produktaraþotâjs vai importçtâjs konkrçto íîmisko vieluvai íîmisko produktu klasificç, maríç, iepakoun uzglabâ saskaòâ ar Ministru kabineta2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 107"Íîmisko vielu un íîmisko produktu klasifi-cçðanas, maríçðanas un iepakoðanas kârtîba"un vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbasministra apstiprinâto bîstamo íîmisko vielusarakstu.

Par íîmisko vielu un íîmisko produktuklasifikâciju un maríçðanu ir atbildîgs ðo vieluraþotâjs, importçtâjs un/vai piegâdâtâjs.

Vielas ar noteiktâm fizikâli íîmiskâmîpaðîbâm zinâmos apstâkïos var kïût bîstamas.Vielas relatîvais blîvums gaisâ, ðíîdîba ûdenî,tvaika spiediens, u.c. ir daþas no îpaðîbâm, kaszinâmos apstâkïos var radît ugunsbîstamîbasun eksplozijas risku. Atkarîbâ no íîmisko vieluun íîmisko produktu bîstamîbas klases, mçsvaram novçrtçt ðîm vielâm un produktiempiemîtoðo bîstamîbas pakâpi.

Sprâdzienbîstamas vielas, spçcîgioksidçtâji, îpaði viegli uzliesmojoðasvielas, viegli uzliesmojoðas unuzliesmojoðas vielas

Sprâdzienbîstamas vielas maríç ar bîsta-mîbas simbolu (E) un bîstamîbas paskaidro-jumu "sprâdzienbîstams". Tâs ir cietas,krçmveida vai þelejveida vielas un preparâti,kas pat apstâkïos, kad gaiss nesatur skâbekli,var reaìçt eksotermiskâ formâ, âtri veidojotgâzes. Tâs ir vielas, kas noteiktos apstâkïosdetonç, strauji uzliesmo, vai daïçji sasiluðaseksplodç.

Íîmisko vielu un íîmisko produktu bîstamîbavar bût daþâda. Turpinâjumâ tiks definçti ðie veidiun pamatkritçriji to klasifikâcijai. Jâòem vçrâ, kaviena un tâ pati viela var bût bîstama daþâdosveidos, turklât daþâdu vielu maisîjumi var pa-augstinât atseviðío komponentu bîstamîbu.

Íîmisko vielu un íîmisko produktu likumâir noteikts, ka íîmiskâs vielas un íîmiskieprodukti ir uzskatâmi par bîstamâm íîmiskâmvielâm un bîstamiem íîmiskiem produktiem, jatie ir iedalâmi kâdâ no ðâdâm klasçm:

1. kodîgas íîmiskâs vielas vai íîmiskieprodukti;

2. kairinoðas íîmiskâs vielas vai íîmiskieprodukti;

3. sensibilizçjoðas íîmiskâs vielas vaiíîmiskie produkti;

4. kancerogçnas íîmiskâs vielas vaiíîmiskie produkti;

5. mutagçnas íîmiskâs vielas vai íîmiskieprodukti;

6. reproduktîvajai sistçmai toksiskasíîmiskâs vielas vai íîmiskie produkti;

7. videi bîstamas íîmiskâs vielas vai íîmis-kie produkti;

8. sprâdzienbîstamas íîmiskâs vielas vaiíîmiskie produkti;

9. íîmiskâs vielas vai íîmiskie produkti,kas ir spçcîgi oksidçtâji;

10. îpaði viegli uzliesmojoðas íîmiskâsvielas vai íîmiskie produkti;

11. viegli uzliesmojoðas íîmiskâs vielas vaiíîmiskie produkti;

12. uzliesmojoðas íîmiskâs vielas vai íîmis-kie produkti;

13. ïoti toksiskas íîmiskâs vielas vai íîmis-kie produkti;

14. toksiskas íîmiskâs vielas vai íîmiskieprodukti;

15. kaitîgas íîmiskâs vielas vai íîmiskieprodukti.

Íîmiskâs vielas un íîmiskie produkti tiekklasificçti ðajâs bîstamîbas klasçs, pamato-


Spçcîgus oksidçtâjus maríç ar bîstamîbassimbolu (O) un bîstamîbas skaidrojumu "Spçcîgsoksidçtâjs". Tâs ir vielas un preparâti, kaskontaktâ ar citâm vielâm, it îpaði ar uzliesmo-joðâm vielâm, var izraisît spçcîgu eksotermiskureakciju.

Îpaði viegli uzliesmojoðas vielas maríç arbîstamîbas simbolu (F+) un bîstamîbas skaid-rojumu "îpaði viegli uzliesmojoðs". Viegliuzliesmojoðas vielas maríç ar bîstamîbassimbolu (F) un bîstamîbas skaidrojumu "viegliuzliesmojoðs". Uzliesmojoðas vielas maríç arbîstamîbas simbolu (F) un bîstamîbasskaidrojumu "uzliesmojoðs". Par uzlies-mojoðâm tiek uzskatîtas visas vielas, kuruuzliesmoðanas temperatûra ir 21-55oC. Vielas,kuru uzliesmoðanas temperatûra ir augstâka,ir uzskatâmas par degoðâm, to bîstamî-bas pakâpe ir zemâka. Pastâv arî cita klasifi-kâcija, kas attiecas uz vielu uzglabâðanu.Tajâ temperatûru robeþas ir nedaudz atðíi-rîgas.

Uzliesmojoðas vielas ir visbîstamâkâs nodegoðajâm vielâm. Tâs uzliesmo ârkârtîgi viegliun pie ïoti nelielas sâkotnçjâ siltuma devas.To degðanas procesâ liesmas izplatîbasâtrums ir ïoti liels, kâ rezultâtâ rodas siltumastarojums un izgarojumi. Ðîs vielas ir gâzesvai ðíidrumi, kuru tvaiki, sajaucoties ar gaisuvar veidot uzliesmojoðas atmosfçras. Varuzliesmot arî ðíidro vai cieto uzliesmojoðo vieludaïiòu maisîjums ar gaisu, tomçr nepârprotamivisbîstamâkâs uzliesmojoðâs vielas ir tâs, kassavâ parastajâ stâvoklî ir gâzes.

Galvenais parametrs, kas nosaka vielasbîstamîbu, ir uzliesmoðanas punkts jebuzliesmoðanas temperatûra ("flash point"), kasîpaði attiecas uz ðíidrumiem. Tâ ir minimâlâtemperatûra, pie kuras normâlos spiedienaapstâkïos (760 mm dzîvsudraba staba) izdalâstâds tvaiku daudzums, lai notiktu uzliesmoðanano ârpuses nâkoðas enerìijas (aizdegðanâspunkta) ietekmç. Tas skaidri liecina par ðíid-ruma uzliesmoðanas iespçjamîbu.

Tieði ðis daudzums, kas tiek izteikts kâ

minimâlâ tvaika koncentrâcija gaisâ, kas spçjaizdegties, ir zemâkâ uzliesmoðanas robeþ-vçrtîba. Visas koncentrâcijas, kas atrodasstarp zemâko uzliesmoðanas robeþvçrtîbu unuzliesmojoðâs gâzes satura maksimâlovçrtîbu, kura maisîjumâ ar slâpekli veidosastâvu, kas gaisâ neuzliesmo (tâ sauktaisuzliesmoðanas diapazons), ir sprâdzien-bîstamas. Virs uzliesmojoðâs gâzes saturamaksimâlâs vçrtîbas uzliesmoðana nevarnotikt, jo gaisâ nav pietiekams daudzumsskâbekïa. Uzliesmojoðo vielu iedalîjums dots12.1. tabulâ.

Vçl viens parametrs, kas nosaka vielasbîstamîbu, ir paðuzliesmoðanas temperatûra.Kad to sasniedz visa vielas masa, nenovçr-ðami notiek uzliesmoðana bez ârçja liesmasavota iedarbîbas. Bieþi par sprâdziena iemeslukïûst uzliesmojoðas vielas saturoðu tvertòusasilðana, pat ja ðîs vielas tajos atrodas nelielâdaudzumâ. Piemçram, metinâðanas un skâ-bekïgrieðanas darbos sasniegtâs tempera-

12.1. tabula

!

≤

≤ ≤

UZLIESMOJOÐU ÐÍIDRUMUNOTEICOÐAIS BÎSTAMÎBAS FAKTORSIR UZLIESMOÐANAS TEMPERATÛRA


tûras var viegli pârsniegt 450-600 oC, kas irlielâkâs daïas ðíidro degoðo vielu paðuzlies-moðanas temperatûra.

Ïoti toksiskâs, toksiskâs unkaitîgâs vielas

Atkarîbâ no vielas toksiskuma pakâpesvielas tiek iedalîtas ïoti toksiskâs, toksiskâs unkaitîgâs (skat. 12.2. tabulu).

Ïoti toksiskâs vielas maríç ar bîstamîbassimbolu (T+) un bîstamîbas skaidrojumu "ïotitoksiska viela". Toksiskâs vielas maríç arbîstamîbas simbolu (T) un bîstamîbas skaid-rojumu "toksiska viela".

Toksiskas vielas ir produkti, kas ikvienaipersonai, kura tiek pakïauta vielas bîstamajaiiedarbîbai, var izraisît smagu vai hroniskusaslimðanu, tai skaitâ nâvi. Ðos produktusraksturo noteikti parametri, kas izsaka, kâdsir vielas toksiskums, ja tâ iekïûst organismâjebkurâ no iespçjamajiem veidiem.

Toksiska viela var iekïût organismâ: caur elpoðanas ceïiem (galvenokârt –

ieelpojot); caur âdu; caur muti, vielu norijot (orâlais ceïð).Nozîmîgâkie raksturojoðie lielumi, kas

palîdz noteikt produkta toksiskuma pakâpi, ir

letâlâ deva un letâlâ koncentrâcija.Letâlâ deva (LD

502 ) ir produkta daudzums,

pçc kura ievadîðanas þurku kuòìî, 50%dzîvnieku noteiktos eksperimenta apstâkïosiestâjas nâve. Letâlo devu izsaka toksiskâsvielas vai produkta mg attiecîbâ pret izmçìi-nâjuma dzîvnieka svara vienîbu (kg). Lainoteiktu vielas toksiskumu cilvçkiem, ðos datusvar izmantot tikai orientçjoði, un tie var izrâdî-ties kïûdaini. Tomçr ðie dati pârliecinoði noderíîmisko produktu toksiskuma pakâpju salîdzi-nâðanai.

Letâlâ deva, kas tiek uzòemta caur âdu(resorbtîvi) arî tiek izteikta mg/kg, tâ norâda tovielu vai produktu toksiskuma pakâpi, kasorganismâ nokïûst caur âdu.

Izmçìinâjumos ar þurkâm, tâm ieelpojottoksisko vielu, tiek noteikts arî parametrsLC

502 : letâlâ bîstamâs vielas koncentrâcija, kas

tiek izteikta mg/l. Ðajâ gadîjumâ netiek dotaatsauce uz izmçìinâjuma dzîvnieka svaravienîbu. Koncentrâcija LC

502

tiek saistîta ar

izmçìinâjuma iedarbîbas laiku, kas parasti ir4 stundas.

LETÂLÂ DEVA (LD50

2 )IR TOKSISKO ÍÎMISKO VIELU

NOTEICOÐAIS BÎSTAMÎBAS RÂDÎTÂJS

12.2. tabula

! !"#$#%&'! () *%+,*-

#*#!. ,./0.*

12 * .%.

.% &#$.

20 #% !#! &'&

.%3 !. ,.4#$#% *5. ,&'&


Ðie raksturojoðie lielumi kalpo kâ infor-mâcija saindçðanâs gadîjumos. Vairâkâm ïotitoksiskâm vielâm, tâdâm kâ, piemçram, hlors,oglekïa monoksîds, amonjaks un sçrûdeò-radis, balstoties uz daudzu nelaimes gadîjumupieredzi, ir noteiktas koncentrâcijas robeþas,kuras pârsniedzot, tiek nodarîti smagi kaitçjumicilvçka organismam. Devas, kas izraisa letâlassekas, tiek nodalîtas atseviðíi no tâm, kasizraisa atseviðíu orgânu darbîbas traucç-jumus.

Kaitîgâs vielas maríç ar bîstamîbas sim-bolu (Xn) un bîstamîbas skaidrojumu "kaitîgs".

Kodîgas un kairinoðas vielas

Kodîgâs vielas maríç ar bîstamîbas sim-bolu (C) un bîstamîbas skaidrojumu "kodîgs".Kodîgâs vielas atkarîbâ no to bîstamîbaspakâpes iedala ïoti kodîgâs vielâs un kodîgâsvielâs (skat. 12.3. tabulu).

Kodîgas vielas ir vielas un preparâti, kas,saskaroties ar dzîvajiem audiem, uz tiemiedarbojas destruktîvi. Korozivitâtes pakâpetiek noteikta atkarîbâ no vielas spçjâm iznîcinâtaudus, òemot vçrâ kaitçjuma nodarîðanainepiecieðamo laiku (minûtes, stundas).

Ðîs vielas parasti ir skâbes vai sârmi, kassaskarç ar âdu pat ïoti îsâ laika sprîdî izraisaíîmiskus apdegumus. Daudzas no ðim vielâmir ðíidrâ stâvoklî. Piemçram, daudzas ganneorganiskâs (sçrskâbe, sâlsskâbe, slâpekï-skâbe, fosforskâbe u.c.), gan organiskâs(skudrskâbe, etiískâbe u.c.) skâbes. Pastâvarî plaða grupa cietu, kodîgu vielu, kâ,piemçram, atseviðíi sârmi un sârmu sâïi(nâtrija un kâlija hidroksîdi u.c.), kuru kaitîgâiedarbîba notiek, ðîm vielâm izðíîstot âdâ undestruktîvi iedarbojoties uz audiem.

Korozivitâtes raksturs ir atkarîgs no vielasveida, tâs stâvokïa un formas, kâ arî no tâskoncentrâcijas pakâpes. Viens no râdîtâjiem,kas apzîmç vielas skâbumu vai sârmainîbu, irpH, kas ir atkarîga no ûdeòraþa jonu kon-

centrâcijas [H3 O]+. Ïoti sârmainas vielas (pH

= 11,5) vai ïoti skâbas vielas (pH = 2) tiekuzskatîtas par kodîgâm vielâm.

12.3. tabula

!"

Kairinoðas vielas maríç ar bîstamîbassimbolu (Xi) un bîstamîbas skaidrojumu"kairinoðs". Tâs ir íîmiskâs vielas un íîmiskieprodukti, kas îsas, ilgstoðas vai atkârtotassaskares rezultâtâ ar âdu vai gïotâdu varizraisît iekaisumu. Âdas kairinâjums varizpausties kâ âdas apsârtums, tûska vaikreveles, ja viela ir iedarbojusies vismaz 4stundas un ja iekaisuma sekas ir jûtamasvismaz 24 stundas. Acu kairinâjums tieknoteikts pçc acîm vai redzei nodarîtâ kai-tçjuma. Ja viela tiek ieelpota, tâs kaitîgumstiek izvçrtçts, novçrojot organismam radîtâssekas.

Sensibilizçjoðâs vielas(íîmiskie alergçni)

Sensibilizçjoðâs vielas maríç ar bîstamî-bas simbolu (Xn) un bîstamîbas skaidrojumu"kaitîgs". Tâs ir vielas un preparâti, kasiekïûstot elpoðanas ceïos vai, uzsûcoties caurâdu, var izraisît hipersensibilitâti (paaugstinâtujûtîgumu). Atkârtota pakïautîba ðîs vielas vaipreparâta iedarbîbai var radît raksturîgasnegatîvas sekas. Íîmisko produktu alerìiskaisraksturs tiek noteikts galvenokârt vadoties pçcepidemioloìiskiem datiem.


Kancerogçnâs, mutagçnâs un cilvçkareproduktîvajai sistçmai toksiskâs vielas

Ïoti specifiska toksisko vielu un preparâtugrupa, òemot vçrâ to iedarbîbu, ir kance-rogçnâs, mutagçnâs un cilvçka reproduktîvajaisistçmai toksiskâs vielas.

Kancerogçnâs íîmiskâs vielas ir tâdas,kas iekïûstot organismâ caur âdu, elpoðanasceïiem vai muti, var izraisît ïaundabîgusaudzçjus vai palielinât iespçju saslimt arïaundabîgiem audzçjiem..

Mutagçnâs íîmiskâs vielas ir tâdas, kas varizraisît izmaiòas ðûnu ìençtiskajâ materiâlâ.

Reproduktîvajai sistçmai toksiskâs vielasir tâdas, kas var nodarît kaitçjumu augïa attîs-tîbai, tam atrodoties mâtes organismâ.

Attiecîbâ uz ðîm vielâm un produktiemcçloòu un seku saistîbai ir iespçjamîbasraksturs. Atkarîbâ no tâ, cik skaidri ir iespçjamsnoteikt produkta kaitîgo iedarbîbu, tiek izdalîtastrîs kategorijas:

1. kategorijâ ietilpst produkti, par kuriemir pietiekami daudz pierâdîjumu, kas liecinapar sakarîbu starp to iedarbîbu uz orga-nismu un kaitîgajâm sekâm;2. kategorijâ ietilpst produkti, ar kuriem irveikti pietiekami daudzi pçtîjumi ar dzîvnie-kiem, lai pieïautu, ka to iedarbîba apdraudcilvçka veselîbu;3. kategorijâ ietilpst produkti, kuru iedar-bîba uz cilvçka veselîbu izraisa baþas, betpieejamie pierâdîjumi nav pietiekami.

Kancerogçnas 1. un 2. kategorijas íîmiskâsvielas maríç ar bîstamîbas simbolu (T) unbîstamîbas skaidrojumu "kancerogçna íîmiskaviela" vai "ieelpojot var radît ïaundabîgosaudzçjus"

Kancerogçnas 3. kategorijas íîmiskâsvielas maríç ar bîstamîbas simbolu (Xn) unbîstamîbas skaidrojumu "kancerogenitâte irdaïçji pierâdîta".

Mutagçnas 1. un 2. kategorijas íîmiskâsvielas maríç ar bîstamîbas simbolu (T) unbîstamîbas skaidrojumu "var radît pârman-tojamus ìençtiskus defektus".

Mutagçnas 3. kategorijas íîmiskâs vielasmaríç ar bîstamîbas simbolu (Xn) un bîsta-mîbas skaidrojumu "iespçjams neatgrieze-niskas iedarbîbas risks".

Reproduktîvajai sistçmai toksiskâs 1. un 2.kategorijas íîmiskâs vielas maríç ar bîsta-mîbas simbolu (T) un bîstamîbas skaidrojumu"var kaitçt reproduktîvajâm spçjâm" vai "varkaitçt augïa attîstîbai".

Reproduktîvajai sistçmai toksiskâs 3.kategorijas íîmiskâs vielas maríç ar bîsta-mîbas simbolu (Xn) un bîstamîbas skaidrojumu"iespçjams kaitçjuma risks reproduktîvajâmspçjâm" vai "iespçjams kaitçjuma risks augïaattîstîbai".

Organisma atbildes reakcija uz toksiskuvielu iedarbîbu ir atkarîga no paðas vielas,konkrçtâ cilvçka îpatnîbâm un vielas iedar-bîbas apstâkïiem (skat. 12.4. tabulu).

12.4. tabula

!" #$ % &'( )*+, !-(#, .+% /+ ,/+ - 01# 2(, #3.343 '# +3

+ '$.+$%(.5 +$ /-23 +- ("" *#3% /-+ & %'( )%++( %6( , %(#, .%# /+# %"6%$+, #3.34

+25 + /+ #1+! $ .+0, #(! $ #$ / -! $ 3+.#, -#, / (, & %/', #3.3


Videi bîstamas íîmiskâs vielas

Videi bîstamas íîmiskâs vielas maríç arbîstamîbas simbolu (N) un bîstamîbas skaidro-jumu "videi bîstams". Videi bîstamâs íîmiskâsvielas un produkti ir tâdas vielas vai preparâti,kas izraisa vai var izraisît tûlîtçju vai vçlâkuapdraudçjumu vienam vai vairâkiem videskomponentiem. Tiek òemta vçrâ vielasietekme uz daþâdâm ekosistçmâm, galveno-kârt – ûdens tilpnçm, kâ arî draudi ozonaslânim. Tiek òemtas vçrâ arî produkta atstâtâsnegatîvâs sekas uz faunu, floru un augsnesorganismiem, ieskaitot kaitçjumu, kas atklâjasilgâkâ laika periodâ.

Citi bîstamîbas veidi

Ir arî tâdas íîmiskas vielas un produkti, kaslîdzâs iepriekð minçtajâm negatîvajâmietekmçm var izraisît arî citu vçrâ òemamuapdraudçjumu.

OksidçtâjiOksidçtâji ir vielas, kas var izraisît bîstamu

oksidâcijas - noârdîðanâs reakciju, gannonâkot saskarç ar kâdu citu viegli oksidçjoðosíîmisku vielu, gan noârdoties paðas. Oksidâ-cijas pakâpe ir atkarîga no vielas veida, tâsprezentâcijas formas un koncentrâcijas.Spçcîgi oksidçtâji (secîbâ no spçcîgâkajiem uzvâjâkajiem) ir: fluors, ozons, ûdeòraþaperoksîds, metâlu dihromâti, slâpekïskâbe,hlors un sçrskâbe).

Eksotermiskâs reakcijasEksotermiskajâm reakcijâm nepiecieðama

stingra reaktîvu ierobeþotas padeves kontrole.Sasniedzot pârmçrîgi augstas temperatûras,jânodroðina nepiecieðamâ atdzesçðana.

Ir tâdas íîmiskas vielas, kas ir îpaðibîstamas íîmiskajâs reakcijâs ar citâm vielâm.Runa ir par tâdu vielu íîmisko nesavietojamîbu,kuru starpâ notiek agresîva reakcija un izdalâsievçrojams siltuma daudzums, kas var izrai-sît reaìentu vai reakcijas rezultâtâ raduðos

produktu uzliesmoðanu vai eksploziju. Pie-mçram, organiskie peroksîdi ir ïoti nestabili unagresîvi reaìç ar visâm skâbçm. Arî spçcîgioksidçtâji reaìç ar skâbçm un organiskajiemproduktiem.

Reakcijas, kuru rezultâtâ rodas toksiskasvielas

Tâs ir reakcijas, kuru rezultâtâ izdalâs ïotitoksiski produkti (skat. 12.5. tabulu).

12.5. tabula

!"#

Bîstamâs reakcijas ar ûdeniIr tâdi produkti, kas agresîvi reaìç ar ûdeni.

Ðim apstâklim ir jâpievçrð seviðía uzmanîba,jo ûdens, kas pats par sevi ir nekaitîgs, varizraisît bîstamas reakcijas, piemçram, ja toizmanto ugunsgrçka dzçðanai. Ðâdos gadîju-mos jâbût uzmanîgiem ar tâdâm vielâm kâsârmi un sârmzemju metâli (nâtrijs, kâlijs,kalcijs), metâlu anhidrîdi, nemetâlu - halogçnuoksîdi u.c.

Jonizçjoðâ radiâcijaÐeit netiek aplûkotas radioaktîvâs vielas,

kas uzskatâmas par ïoti bîstamâm to izstarotâsjonu radiâcijas dçï un kuras jâizmanto, ievç-rojot stingru kontroli.


BÎSTAMO ÍÎMISKO VIELU UN PRODUKTU MARÍÇÐANAUN DROÐÎBAS DATU LAPAS

íîmisko vielu nosaukumi; Latvijâ reìistrçta raþotâja , importçtâja vai

piegâdâtâja nosaukums, adrese un tâl-ruòa numurs;

bîstamîbas simbols (simboli) un bîsta-mîbas paskairojums (piktogramma);

íîmisko vielu iedarbîbas raksturojumi unapvienotie raksturojumi (R frâzes);

droðîbas prasîbu apzîmçjumi un apvie-notie apzîmçjumi (S frâzes);

mazumtirdzniecîbai paredzçto íîmiskovielu un íîmisko produktu masa vai til-pums iepakojuma vienîbâ.

Jânodroðina, lai etiíete bûtu ilgstoði sala-sâma un lai tâ viegli neatlîmçtos un nenokristuno iepakojuma.

Prasîbas bîstamo kravu maríçðanai starp-tautisko un iekðzemes autopârvadâjumu laikânosaka Ministru kabineta 1999. gada 7. decem-bra noteikumi Nr. 401 "Bîstamo kravu autopâr-vadâjumu noteikumi" un Eiropas valstu lîgums.

Viens no svarîgâkajiem preventîvajiempasâkumiem attiecîbâ uz íîmiskâm vielâm irinformçðana par íîmiskâs vielas vai íîmiskâprodukta bîstamîbu. Ikvienai personai, kasvarçtu nonâkt saskarç ar ðîm vielâm, irjâsaòem precîza informâcija par to bîstamîbu,iespçjamajâm reakcijâm un piesardzîbaspasâkumiem, kas jâievçro darba laikâ. Ðoinformâciju parasti izplata divçjâdi: atbilstoðimaríçjot bîstamo produktu iepakojumu unpievienojot íîmiskajai vielai vai íîmiskajamproduktam droðîbas datu lapas.

Par íîmisko vielu un íîmisko produktu klasi-fikâciju un maríçðanu ir atbildîgs ðo vieluraþotâjs, importçtâjs un/vai piegâdâtâjs.

Bîstamâs íîmiskâs vielas vai bîstamâíîmiskâ produkta etiíetei ir jâsatur ðâdainformâcija valsts valodâ:

íîmiskâs vielas vai íîmiskâ produktanosaukums;

íîmiskâ produkta sastâvâ esoðo bîstamo

! " #$ % "&' &#


Íîmisko vielu un íîmisko produktu droðîbasdatu lapâs tiek sniegta informâcija par íîmiskovielu un íîmisko produktu fizikâlajâm uníîmiskajâm îpaðîbâm no riska, bîstamîbas undroðîbas viedokïa un norâdîti pasâkumi, kasveicami, lai nodroðinâtu vides un cilvçkadzîvîbas un veselîbas aizsardzîbu. Droðîbasdatu lapâ sniedz plaðâku informâciju nekâ uzíîmiskâs vielas etiíetes. Kârtîbu, kâdâaizpildâmas droðîbas datu lapas nosakaMinistru kabineta 1998. gada 27. oktobranoteikumi Nr. 418 "Kârtîba, kâdâ aizpildâmasun nosûtâmas íîmisko vielu un íîmiskoproduktu droðîbas datu lapas".

Bîstamâs íîmiskâs vielas vai íîmiskâprodukta raþotâjam, importçtâjam vai piegâ-dâtâjam, pirmo reizi nosûtot bîstamo íîmiskovielu vai produktu saòçmçjam, ir obligâtijâpievieno droðîbas datu lapa.

Íîmiskâs vielas vai íîmiskâ produktadroðîbas datu lapai jâsatur sekojoða infor-mâcija, kas sadalîta 16 punktos:

1) íîmiskâs vielas vai íîmiskâ produktanosaukums un ziòas par par ðîs vielas raþotâju,importçtâju vai piegâdâtâju (nosaukums,adrese un ziòas par atbildîgo personu izpla-tîtâju). Vielas vai preparâta un par tâ tirdznie-cîbu atbildîgâs institûcijas nosaukums;

2) produkta sastâvs un ziòas par tâ sastâv-daïâm;

3) bîstamîbas raksturojums;4) pirmâs palîdzîbas pasâkumu apraksts;5) ugunsdroðîbas un sprâdziendroðîbas pa-

sâkumu apraksts;6) avârijas gadîjumâ veicamo pasâkumu

apraksts;

VEICOT ÍÎMISKO VIELU UN PRODUKTUMARÍÇÐANU UN IZDODOT DROÐÎBAS

DATU LAPAS, RAÞOTÂJS INFORMÇPAR PIEGÂDÂTO ÍÎMISKO VIELU UN

PRODUKTU BÎSTAMÎBUUN PAR SVARÎGÂKAJIEM

AIZSARDZÎBAS PASÂKUMIEM

!"# ! $ %&' (& !"#$%& '

!"#"'%%%&( )

%&) %* )

!& ' + ,+ '- '' ' .

*! %"+% %,& '- ' /

& -".# #"&&)

//0123140 / + '

50/6017074"/ + -/*/ / 1 --2' 3 3,+ 4 / , - - - ' '- -

8889 :! $567

;


7) uzglabâðanas un lietoðanas noteikumi;8) darba droðîbas noteikumi;9) ziòas par fizikâlajâm un íîmiskajâm îpa-

ðîbâm;10) ziòas par stabilitâti un reaìçtspçju;11) toksikoloìiskâ informâcija;12) ekoloìiskâ informâcija;13) ziòas par iespçjamiem utilizâcijas vei-

diem;14) informâcija par transportçðanu;15) informâcija par normatîvajiem aktiem,

kas reglamentç darbîbas ar attiecîgo íîmiskovielu vai íîmisko produktu;

16) cita no droðîbas, vides, cilvçku dzîvîbas

un veselîbas aizsardzîbas viedokïa nozîmîgainformâcija: padomi, ieteicamie izmantoðanasveidi un ierobeþojumi, drukâtâs atsauces,svarîgâko datu avoti un izdoðanas datums.

Izmantojot íîmiskâs vielas vai produktadroðîbas datu lapâ sniegto informâciju, darbadevçjam ir jâinformç darbinieki darba aizsar-dzîbas instruktâþu veidâ par íîmiskâs vielasbîstamîbu un droðâm darba metodçm. Tâdçïprecîzi ir jâveic nepiecieðamâ apmâcîba unrakstiskâ veidâ jâizstrâdâ darba procedûras,lai darbinieki ne vien iepazîtos ar íîmiskoproduktu radîtajiem riska faktoriem, bet arîprastu ar tiem droði strâdât.

ÍÎMISKÂ PRODUKTA DROÐÎBAS DATU LAPAS PIEMÇRSProdukta droðîbas datu lapa

Wetrok Remat

1. Vielas identifikâcija un kompânija:••••• Produkta nosaukums: Wetrok Remat••••• Produkta apraksts: ìenerâltîrîðanas lîdzeklis grîdâm (sintçtiskiem segumiem)••••• Raþotâjs: "Primator Oy" / Somija/

Elannontie 5,01510 Vantaa••••• Importçtâjs: "2T centrs" SIA "Anitra" filiâle

Brîvîbas 155, Rîga, Latvijatel. 7379373, fakss: 7373950Reì. Nr. 000304520

••••• Kontakttelefons: 7379373

2. Íîmiskâ produkta sastâvs un ziòas par tâ sastâvdaïâm:••••• Vielas raksturojums••••• Apraksts: Sekojoðo vielu un tîrîtâja sastâvdaïu maisîjums.••••• Bîstamâs sastâvdaïas:

Identifikâcijas Nosaukums % Brîdinâjuma Riska kods konc. simbols faktors

6834-92-0 nâtrija metasilikâts <10,0 C 34-37141-43-5 2-aminoetanols <10,0 Xn 36/37/38-20100-51-6 benzilspirts <10,0 Xn 20-65

3. Bîstamîbas raksturojums••••• Bîstamîba: Xi KAIRINOÐS.••••• Informâcija par draudiem cilvçkam: R 36/38 Kairina acis un âdu.


4. Pirmâs palîdzîbas pasâkumi••••• Ieelpojot: Nekavçjoties pârvietojiet cietuðo svaigâ gaisâ. Gadîjumâ, ja ir elpoðanas

traucçjumi, konsultçjieties ar ârstu.••••• Nokïûstot uz âdas: Nekavçjoties mazgâjiet ar ûdeni un ziepçm un rûpîgi noskalojiet.••••• Nokïûstot acîs: Skalojiet plati atvçrtas acis ar lielu ûdens strûklu vismaz 15 minûtes.

Konsultçjieties ar ârstu, ja ir sareþìîjumi.••••• Nokïûstot mutç vai barîbas traktâ: Neizraisiet vemðanu: nekavçjoties meklçjiet

medicînisko palîdzîbu un uzrâdiet iepakojumu un maríçjumu.

5. Ugunsdroðîbas un sprâdziendroðîbas pasâkumi••••• Dzçðanai piemçrotie aìenti: Oglekïa dioksîds, ugunsdzçðamais pulveris vai ûdens.••••• Îpaðas aizsargiekârtas: Îpaði pasâkumi netiek prasîti.

6. Avârijas gadîjumâ veicamie pasâkumi••••• Uz personâm attiecinâmie droðîbas pasâkumi: Nodroðiniet pietiekamu ventilâciju.

Nepieïaujiet vielas kontaktu ar acîm un âdu.••••• Pasâkumi vides aizsardzîbai: Nepieïaujiet virszemes un notekûdeòu piesâròoðanu.••••• Tîrîðanas / savâkðanas metodes: Absorbçjiet ar ðíidrumu saistoðiem materiâliem (smiltis,

diatomîts, skâbes saistoðie lîdzekïi, universâlie absorbçjoðie lîdzekïi, zâìskaidas). Likvidçjiet,ievçrojot vietçjâs normas.

7. Uzglabâðanas un lietoðanas noteikumi••••• Lietoðana: Produkts ir paredzçts rûpnieciskai profesionâlai lietoðanai.

Lietojot "LASIET MARÍÇJUMU UN INFORMÂCIJU PAR PRODUKTU".••••• Informâcija droðai lietoðanai: Turiet tvertni cieði noslçgtu.

Nodroðiniet pietiekamu darba vietas ventilâciju.••••• Informâcija par aizsardzîbu pret eksploziju un uguns bîstamîbu: Îpaði pasâkumi netiek

prasîti.••••• Glabâðana: Glabâjiet noslçgtu un sargâjiet no bçrniem.

8. Darba droðîbas noteikumi••••• Informâcija par îpaði kontrolçjamiem darba vietas parametriem:

Identifikâcijas Nosaukums % Tips Mçrvienîba kods konc.141-43-5 2-aminoetanols <10,0 TLV 8 mg/m3

3 ppm

••••• Vispârîgie droðîbas un higiçnas pasâkumi:Lietojot íimikâlijas, jâievçro vispârçjie droðîbas pasâkumi.Neglabâjiet kopâ ar pârtikas produktiem un dzçrieniem.Nekavçjoties novelciet visu ar produktu saskarç bijuðo apìçrbu.Mazgâjiet rokas pirms pârtraukuma un pçc darba.

••••• Roku aizsardzîba: Aizsargcimdi.••••• Acu aizsardzîba: Aizsargbrilles.


9. Fizikâlâs un íîmiskâs îpaðîbas:••••• Agregâtstâvoklis: ðíidrums••••• Krâsa: dzidri dzeltenîga••••• Smarþa: raksturîga••••• Kuðanas intervâls: nav noteikts••••• Virðanas punkts/virðanas intervâls: > 100oC••••• Uzliesmoðanas punkts: nav piemçrojams••••• Paðuzliesmoðanâs temperatûra: nav noteikts••••• Sprâdzienbîstamîba: nav noteikts••••• Blîvums: pie 20oC 1,06 g/cm3

••••• Ðíîdîba ûdenî: neierobeþota••••• pH-vçrtîba: piesâtinâts 20oC 13,5±0,3

10% 12,0±0,5

10. Stabilitâte un reaìçtspçja••••• Íîmiskâ stabilitâte: Nesadalâs lîdz virðanas punktam.••••• Bîstamie sadalîðanâs produkti: Karsçjot veidojas ðíîdinâtâja tvaiks.

11. Toksikoloìiskâ informâcija••••• Akûtâ toksicitâte:

LC vçrtîbas:50

Sastâvdaïas Veids Deva Suga

2-aminoetanols lietojot iekðíîgi 2050 mg/kg þurkascaur âdu 1000 mg/kg truði

••••• Primârais kairinoðais efekts:Âdai: Kairinoðs âdai un gïotâdai.Acîm: Kairinoðs efekts.Sensibilitâte: nav sensibilitâtes efektu.

12. Ekoloìiskâ informâcija:••••• Vispârçjâs prasîbas:

Pçc tîroðajiem produktiem atïautajâm prasîbâm, produktam ir vismaz 90% bioloìiskâbiodegradâcijas spçja.

13. Iespçjamie utilizâcijas veidi••••• Rekomendâcijas: Nedrîkst apvienot ar mâjsaimniecîbas atkritumiem.

Nepieïaujiet neatðíaidîta produkta iekïûðanu notekûdeòu sistçmâ.••••• Izlietotais iepakojums: Apstrâdâjiet izlietoto tvertni tâpat kâ produkta sastâvdaïas.••••• Ieteicamais tîrîðanas lîdzeklis: Ûdens.


ÍÎMISKO VIELU RADÎTÂ RISKA NOVÇRTÇÐANA

jam ir jâcenðas ðo risku novçrst vai samazinâtlîdz pieïaujamam lîmenim, veicot daþâdus pre-ventîvos un darba aizsardzîbas pasâkumus.

Saskaòâ ar Ministru kabineta 2002. gada3. septembra noteikumiem Nr. 400 "Darbaaizsardzîbas prasîbas droðîbas zîmju lieto-ðanâ" darba devçjs nodroðina ar droðîbaszîmçm darba vietas, kurâs ir saskare ar bîsta-mâm íîmiskâm vielâm un kur darba vides riskunevar novçrst vai samazinât ar kolektîvâsaizsardzîbas tehniskajiem lîdzekïiem, kâ arîdarba organizâcijâ lietotajiem lîdzekïiem,metodçm un procedûrâm. Darba devçjs, izvç-loties droðîbas zîmes, òem vçrâ jebkuru darbavides risku darba vietâ.

14. Informâcija par transportçðanu••••• Zemes transports ADR/RID un GGVS/GGVE: 8 kodîgi materiâli.••••• Numurs/burts: 42c••••• UN-numurs: 1719

15. Normatîva rakstura informâcija••••• Produkta apzîmçjums pçc EC prasîbâm

Produkta kods un bîstamîbas apzîmçjums: Xi Kairinoðs.••••• Riska faktori: R36/38 Kairina acis un âdu.••••• Droðîbas faktori: S26 Ja nokïûst acîs, tûlît tâs skalot ar lielu daudzumu ûdens un

meklçt medicînisko palîdzîbu.S28.1 Ja nokïûst uz âdas, nekavçjoties skalot ar lielu daudzumu

ûdens.

16. Cita informâcijaKlasifikâcija tika izpildîta saskaòâ ar esoðo Eiropas kopienas sarakstu un papildinâta,

izmantojot tehniskâs literatûras un piegâdâtâjkompâniju paplaðinâto informâciju.

Ðajâ dokumentâ ietvertâ informâcija ir balstîta uz mûsu paðreizçjâm zinâðanâm, tomçr tânenodroðina produkta îpaðîbas un nesummç visus juridiskos nosacîjumus.

Produkta droðîbas datu lapa apkopo informâciju par produktu.

Datu lapu sastâdîja: "2T centrs" SIA "Anitra" filiâleDatums: 10.12.1999.

Ministru kabineta 2002. gada 3. septembranoteikumi Nr. 399 "Darba aizsardzîbas prasî-bas, saskaroties ar íîmiskajâm vielâm darbavietâs", Ministru kabineta 2001. gada 27. decem-bra noteikumi Nr. 539 "Noteikumi par darbaaizsardzîbas prasîbâm, saskaroties ar kance-rogçnâm vielâm darba vietâs" un Ministrukabineta 2002. gada 20. augusta noteikumiNr. 373 "Darba aizsardzîbas prasîbas darbâar azbestu" nosaka, ka darba devçjs nodroðinaíîmisko vielu un íîmisko produktu radîtâ riskanovçrtçðanu, atbilstoði uzòçmuma darba videsiekðçjâs uzraudzîbas un darba vides riskunovçrtçðanas kârtîbai. Ja tiek atrasts risksdarbinieku veselîbai un droðîbai, darba devç-


Kaut arî preventîvo pasâkumu izstrâdâ-ðanas pamatâ ir íîmisko vielu radîtâ riskanoteikðana, tomçr katru situâciju nepiecieðamsanalizçt atseviðíi, lai varçtu veikt visatbilsto-ðâkos un visefektîvâkos preventîvos pasâ-kumus. Attiecîbâ uz visbieþâk sastopamajiemriska faktoriem, kuru dçï notiek nelaimesgadîjumi (piemçram, saskarðanâs vaiapðïakstîðanâs ar íîmiskâm vielâm manuâlooperâciju laikâ), nelaimes gadîjuma iespçja-mîbu un tâ sekas var novçrtçt samçrâ viegli,konsultçjoties ar darbiniekiem un personâm,kam ir liela pieredze un kas pârzina pastâ-voðos riskus. Turpretî attiecîbâ uz riskafaktoriem, kam iespçjamas ïoti smagas sekas,it îpaði íîmisko procesu iekârtâs, riska

novçrtçðana ir sareþìîta, un tâs veikðanai irnepiecieðams rûpîgs komandas darbs.

Viena no raþoðanas procesa novçrtçðanassistçmâm ir izpildes un bîstamîbas analîze(Hazop) (skat. 12.1. att.). Tâ ir metode, kasïauj katrâ atseviðíajâ iekârtu vienîbâ izzinât to,kas var notikt un kâdas var bût iespçjamonelaimes gadîjumu sekas, ja notiek izmaiòasnormâlajos darba apstâkïos, ja izmainâsspiediens, temperatûra, izejvielu padeve u.c.

Daudzâs situâcijâs, lai analizçtu íîmiskovielu radîto nelaimes gadîjumu risku, irnepiecieðams noteikt kâdas vielas (kasatseviðíos gadîjumos var bût nezinâma)bîstamîbu vai arî apkârtçjas vides bîstamîbu,kurâ viela atrodas.

Íîmisko risku novçrtçðanai ir izmantojamasarî daþâdas citas metodes. Piemçram, varizmantot anketçðanas metodi, kur riskanovçrtçðanai, izmanto anketas jautâjumus,kas attiecas uz daþâdâm íîmiskâs raþotnes

RISKA NOVÇRTÇÐANAI ÍÎMISKOPROCESU IEKÂRTÂS NEPIECIEÐAMS

IZMANTOT ÎPAÐAS METODES

12.1. attçls


!"#$%"&

' !"(

! "#$%$& '#()(*$& (%#( +$ ),-,' .'")-/*$& (012$&$3134

5 6(1 "% 7$*012$& )) ##")$' (7(0 $

5 ") 0 )8$ * "%9' 7$*012'

"%' "( (1-,9 $: ),-,9% .#;(: 9 #"+'%& <-%'09' (012'* ('2& $3134

56

')*+(

',&) (

#"+'%'

:' '#()(*'

0$" 1 #"+'%

(-./

(* (0'")/*3$;' *9' (%#( + )893$;' *9''#()(*'3('#2%''#9):(*' )893('#2%;9:(' *#"+)(3

$$"(' 0:2.('#2%43('#2%'&*(#( (0%'")/*3

("(/0&

.=4 >292$%' '+0*-3

.?4 >29 '&:'#' '& 9' ' @=& . @ = '"; 9 ()9*(),2' ,"' /43.A4 :'#' 2$%'1$$"3

(#(:'''";$%'1$$8 )93

*' " ##")$''+0*3(08$ @= $* @= (1% #9,$)('),$ B$*9"93(08$ #9,$)('),$ B$*9"9#()'0' '")/*'1$$8$ #9,$)('3

(08$ ),$ B$*9"9#()'0' '")/*'1$$8 ) #9,$)('#1 2(,0$$(%* ),$ (0/*'

12.6. tabula


vienîbâm un to atbilstîbu normatîvo aktuprasîbâm. Pieðíirot katram varbûtçjamatklâtajam trûkumam zinâmu skaitlisku vçrtîbu,tiek iegûti riska lîmeòi vai râdîtâji, kas rezultâtâuzrâda iekârtas vai darbinieku darba apstâkïudroðîbas stâvokïa diagnozi, vienlaikus palîdzotðos trûkumus identificçt un novçrst.

Lai novçrtçtu uzliesmojoðu, toksisku, u.c.vielu klâtbûtni darba vides gaisâ, ir nepiecie-ðams veikt laboratoriskos mçrîjumus. Arekspresmçraparatûras palîdzîbu var iegûttûlîtçji nolasâmu íîmiskâs vielas orientçjoðokoncentrâciju darba vides gaisâ mçrîðanasbrîdî. Ja nepiecieðams, zonâs, kur vajadzîgapilnîga kontrole, mçrîðana var notiktnepârtraukti, piemçram, veicot darbus slçgtâstelpâs, kâ, piemçram, detektori sprâdzien-bîstamâm vidçm. Ieteicams, lai tie bûtu aprîkotiar skaòas signalizâciju, kas iedarbojas, kadzemâkâ uzliesmoðanas robeþa tiek pârsniegtapar 20%. Ðâdi detektori mçdz bût aprîkoti arskâbekïa koncentrâcijas mçrîtâju, kas sniedzpapildus informâciju. Ministru kabineta2003. gada 25. jûnija noteikumos Nr. 336"Noteikumi par sprâdzienbîstamâ vidç lieto-jamâm iekârtâm un aizsargsistçmâm" irnoteiktas bûtiskas prasîbas sprâdzienbîstamâvidç lietojamâm iekârtâm un aizsardzîbassistçmâm, kuras paredzçtas brîdinâðanai parsprâdzienbîstamîbu, un ðo prasîbu ievçro-ðanas uzraudzîbas mehânismu projektçðanâ,raþoðanâ un atbilstîbas novçrtçðanâ.

Arî toksisku íîmisku vielu noteikðanâ darbavides gaisâ var izmantot ekspresmçrapa-ratûru, kas dod tûlîtçji nolasâmus rezultâtus.Piemçram, iesûknçjot îpaðâs kolorimetriskâscaurulîtçs ar rokas sûkòu palîdzîbu noteiktu

daudzumu piesâròotâ gaisa, tâs iekrâsojasnoteiktâs krâsâs, kas sniedz orientçjoðu norâdipar piesâròojuma koncentrâcijas lîmeni.Eksistç arî tûlîtçju nolasîjumu mçraparatûraatseviðíiem piesâròojuma veidiem (piemçram,hloram, sçrûreòradim, oglekïa monoksîdamu.c.), to darbîbas principi var bût atðíirîgi.

Gadîjumos, kad ir nepiecieðami precîzâkimçrîjumi, ir jâizmanto gan individuâlie, ganstacionârie paraugu savâcçji, caur kuriemnoteiktâ laika periodâ tiek izfiltrçts noteiktsdaudzums gaisa, savâcot filtros attiecîgo vidipiesâròojoðo vielu. Paraugi vçlâk tiek izana-lizçti, lai noteiktu vides piesâròotîbas lîmeni.Ðâdi mçrîjumi ir nepiecieðami, lai precîzâkizvçrtçtu, vai darbinieku pakïauðana noteiktuvielu iedarbîbai neizraisa hroniskas sekas.

Latvijas valsts standartâ LVS 89:1998"Íîmisko vielu aroda ekspozîcijasrobeþvçrtîbas darba vides gaisâ" ir noteiktaspieïaujamâs aroda ekspozîcijas robeþvçrtîbas(turpmâk AER) daþâdâm bîstamâmíîmiskajâm vielâm.

AER ir tâda íîmisko vielu un íîmiskoproduktu koncentrâcija darba vides gaisâ, kasvisâ nodarbinâtâ dzîves laikâ neizraisa viòasaslimðanu un veselîbas traucçjumus, kurikonstatçjami ar mûsdienu izmeklçðanasmetodçm, ja attiecîgâs íîmiskâs vielas uníîmiskie produkti iedarbojas uz nodarbinâto neilgâk par astoòâm stundâm darba dienâ vaine ilgâk par 40 stundâm nedçïâ. Veicot íîmiskovielu laboratoriskos mçrîjumus darba videsgaisâ un salîdzinot konstatçtâs íîmisko vielukoncentrâcijas darba vides gaisâ ar AER, varnovçrtçt íîmisko vielu iedarbîbas risku uzdarbinieka veselîbu.


UZGLABÂÐANA

Viens no droðîbas pamatprincipiem irierobeþot bîstamo vielu daudzumu darbavietâs lîdz nepiecieðamajam minimumam.Tâdçjâdi ir iespçjams izvairîties no riskauzglabâðanai paredzçtajâs vietâs un vien-kârðâk nodroðinât ar piemçrotiem aizsardzîbaslîdzekïiem. Lai garantçtu íîmisku vielu droðuuzglabâðanu, pirmâm kârtâm ir jâizvçlasuzglabâðanai piemçrots trauks, tara vaiiepakojums. Ir jâapsver taras materiâlapiemçrotîba un tam piemîtoðâs îpaðîbas.

Jâievçro, ka traukiem, kuros uzglabâíîmiskâs vielas, ir jâbût maríçtiem (uz etiíetesjâbût vielas nosaukumam, bîstamîbassimbolam, íîmiskâs vielas iedarbîbas rakstu-rojumam un droðîbas prasîbu apzîmçjumam).Íîmisko vielu un íîmisko produktu iepako-jumam nedrîkst izmantot iepakojumu, kuruizmanto pârtikas, dzîvnieku barîbas, ârst-niecîbas lîdzekïu vai kosmçtikas iepakoðanai.

Stikls ir izturîgs pret lielâko daïu produktu,taèu tas ir ïoti trausls. Tâpçc stikla tarâ pildîtâsbîstamâs vielas ir jâtransportç aizsargâjoðoskonteineros. Ðâds taras veids jâizvçlas vienîginelielam vielas daudzumam: ïoti korozîvâm untoksiskâm vielâm – ne vairâk par 2 litriem,uzliesmojoðâm vielâm – ne vairâk par 4 litriem.

Plastmasas tara ir izturîga pret daudzâmíîmiskajâm vielâm un iztur nelielus triecienus,tomçr ar laiku bojâjas. Bojâðanâs processpaâtrinâs, ja plastmasas tara tiek pakïautasaules staru iedarbîbai, kâ rezultâtâ tâ kïûstnedroða. Daudzi nelaimes gadîjumi notiek,saplîstot ðâda veida tarai, tâpçc ir svarîgi sekotsituâcijai un pârbaudît, kâdâ stâvoklî ir tara.Visdroðâkâ ir metâla tara.

Saskaòâ ar Ministru kabineta noteikumiemNr. 440 "Ugunsdroðîbas noteikumi" ir jâievçroðâdas prasîbas attiecîbâ uz íîmisko vielu unproduktu uzglabâðanu:

1. çkâs un telpâs aizliegts: bçniòos, pagrabos, cokolstâvos un uz

balkoniem uzglabât gâzes balonus, kâ arî

Ugunsdroðîbas prasîbas íîmisko vielu unmateriâlu uzglabâðanai nosaka Ministrukabineta 1997. gada 30. decembra noteikumiNr. 440 "Ugunsdroðîbas noteikumi".

Ministru kabineta 2002. gada 12. martanoteikumi Nr. 107 "Íîmisko vielu un íîmiskoproduktu klasificçðanas, maríçðanas uniepakoðanas kârtîba" nosaka prasîbas atse-viðíu íîmisko vielu uzglabâðanai.

Iepakojot un uzglabâjot íîmiskâs vielasun íîmiskos produktus noliktavâ, jâievçroíîmiskâs savietojamîbas principus, kâ, pie-mçram:

spçcîgus oksidçtâjus un íîmiskos pro-duktus, kuri satur spçcîgus oksidçtâjus,jânovieto atseviðíi no íîmiskajiem produk-tiem, kuri satur viegli uzliesmojoðasvielas;

skâbes un bâzes jânovieto atseviðíi; íîmiskâs vielas, kuru savstarpçjâs reak-

cijâs var veidoties toksiski savienojumi,nedrîkst uzglabât kopâ;

jâòem vçrâ arî citi savietojamîbas principi,kas norâdîti droðîbas datu lapâs.

Iepakotâs íîmiskâs vielas un íîmiskosproduktus aizliegts uzglabât kopâ ar pârtikuvai dzîvnieku barîbu. Iepakotâs íîmiskâs vielasun íîmiskos produktus atbilstoði iepakojumaizmçram jânovieto uz paliktòiem vai plauktos.Starp paliktòiem un plauktu rindâm ir jâno-droðina vismaz metru platas ejas (mazum-tirdzniecîbâ íîmiskâs vielas un íîmiskosproduktus iepakojumâ uzglabâ vismaz 1,5 maugstumâ, izòemot iepakojumu, ko nevaratvçrt bçrni).

Vietas, kur uzglabâ iepakotâs bîstamâsíîmiskâs vielas un íîmiskos produktus(izòemot cisternas, konteinerus, tvertnes unrezervuârus), ir jânodroðina ar vilkmesventilâciju, ûdensvada izvadu un roku mazgâ-ðanas ierîci. Ïoti toksiskas un toksiskasiepakotas íîmiskâs vielas uzglabâ atseviðíosskapjos vai telpâs, kur izvieto attiecîgasdroðîbas zîmes.


viegli uzliesmojoðus un degtspçjîgusðíidrumus;

darba vietâs raþoðanas vajadzîbâmatïauts uzglabât ne vairâk par maiòânepiecieðamo viegli uzliesmojoðu vaidegtspçjîgu ðíidrumu daudzumu;

pçc darba beigâm darba vietâs atstâtdegoðus raþoðanas atkritumus, viegliuzliesmojoðus vai degtspçjîgus ðíidru-mus un izmantotos slaukâmos materiâlus.

2. pirmsskolas bçrnu iestâdçs un izglîtîbasiestâdçs:

fizikas un íîmijas laboratorijâs strâdât arreaktîviem, elektroierîcçm un sildierîcçmatïauts tikai pasniedzçju vai laborantuklâtbûtnç un vadîbâ;

laboratorijas darbi, kuros izmanto degt-spçjîgas gâzes vai viegli uzliesmojoðusun degtspçjîgus ðíidrumus un kuru norisçvar izraisîties paðaizdegðanâs vai degt-spçjîgu vai sprâdzienbîstamu vielu izdalî-ðanâs, jâveic velkmes vçdinâðanasskapjos;

izglîtîbas iestâþu íîmijas laboratorijâs unnoliktavâs reaktîvus atïauts uzglabât tikaiaizslçdzamos skapjos; ðo skapju atslçgasglabâjas pie pasniedzçjiem (laborantiem).Viegli uzliesmojoðus un degtspçjîgusðíidrumus atïauts uzglabât speciâlosmetâla skapjos tâdâ daudzumâ, kasnepârsniedz 10 litrus.

3. telpâs, kur izmanto íîmiskos reaktîvus: íîmiskâs vielas jâuzglabâ atbilstoði to

uzglabâðanas noteikumiem; galdu, sastatòu plauktu un velkmes

skapju darba virsmâm, kuras paredzçtasdarbam ar viegli uzliesmojoðiem vaidegtspçjîgiem ðíidrumiem un vielâm,jâbût segtâm ar nedegoðiem materiâliem;

darbam ar skâbçm, sârmiem un citâmíîmiski aktîvâm vielâm jâizmanto galdi unskapji no materiâliem, kas ir noturîgi pretto iedarbîbu. Galdu darba virsmâm jâpie-rîko apmales no nedegoðiem materiâliem;

visi darbi, kuru norises laikâ iespçjama

degtspçjîgu tvaiku vai gâzu izdalîðanâs,jâveic tikai velkmes vçdinâðanas skapjos,kuri aprîkoti ar vietçjâs velkmes vçdinâ-ðanas iekârtâm;

uz íîmisko vielu un reaktîvu burkâm,pudelçm un cita iesaiòojuma jâbût skaidrisalasâmam uzrakstam "Ugunsbîstams","Indîgs", "Íîmiski aktîvs";

stikla traukus ar skâbçm, sârmiem vaicitâm kodîgâm vielâm atïauts pârnçsâttikai speciâlâ tarâ;

gâzes baloni, izòemot darbâ nepiecie-ðamos balonus, jânovieto ârpus çkasmetâla skapjos ar vçdinâðanas atverçm;

skâbekïa baloni un baloni ar degt-spçjîgâm gâzçm uzglabâjami atseviðíi,speciâlâs telpâs vai zem nojumçm unsargâjami no siltuma avotiem, kâ arî nosaskarsmes ar eïïâm un taukvielâm.

4. telpâs, kur izmanto íîmiskâs vielas, aiz-liegts:

uzglabât kopâ reaktîvus, materiâlus vaivielas, kuru savstarpçjâs iedarbîbasrezultâtâ var izdalîties siltums, izveidotiesugunsbîstami vai sprâdzienbîstami maisî-jumi vai notikt to paðaizdegðanâs;

izmantot velkmes vçdinâmos skapjus bezstiklojuma vai ar bojâtu vçdinâðanasaprîkojumu.

5. bûvdarbi: bûvçjamajâs çkâs un bûvçs atïauts

iekârtot pagaidu darbnîcas un noliktavasbûvniecîbas vajadzîbâm (izòemot nolikta-vas, kurâs uzglabâ viegli uzliesmojoðus,degtspçjîgus ðíidrumus un gâzes balonus);

aizliegts uz jumta uzglabât gâzes balonusun degvielu, kâ arî tukðo degvielas taru;

degtspçjîgi un viegli uzliesmojoði ðíidrumijâuzglabâ un jâsagatavo savrupâs,vçdinâmâs telpâs, çkâs vai bûvçs, kâ arîspeciâli ðiem nolûkiem paredzçtoskonteineros. Nav atïauts minçtos ðíidru-mus uzglabât kopâ ar citâm vielâm unmateriâliem, kâ arî pagraba un cokolstâvatelpâs;


pçc darba beigâm cilvçkiem nav atïautsieiet slçgtâs telpâs un tvertnçs, kurnotikusi darbîba ar viegli uzliesmojoðiemðíidrumiem. Atsâkt darbus ðajâs telpâsvai tvertnçs atïauts tikai ar bûvuzòçmçja,bûvdarbu vadîtâja vai bûvuzrauga atïaujupçc vides sastâva analîzes veikðanas.

6. veicot gâzes metinâðanu un elektrometi-nâðanu (grieðanu):

darbam paredzçtie pârvietojamie aceti-lçna ìeneratori vai gâzes baloni jânovietoatklâtos laukumos. Ðîs vietas apzîmç ardroðîbas zîmçm "Nesmçíçt" un "Atklâtuuguni lietot aizliegts";

gâzes koncentrâcijas kontrolçðanai avâ-rijas rajonâ jâizmanto gâzes analizatori.Aizliegts ðiem nolûkiem izmantot atklâtuuguni, kâ arî vienlaikus ar gâzes kon-centrâcijas pârbaudi veikt metinâðanu vaigrieðanu;

gâzes baloni jâuzglabâ un jâtransportçtikai ar uzskrûvçtiem ventiïa aizsarg-kupoliem. Balonus transportçjot, jâiz-vairâs no grûdieniem un triecieniem;

metinâðanâ izmantojamie gâzes baloni,tos uzglabâjot un lietojot, jâaizsargâ nosaules staru un citu siltuma avotu iedar-bîbas;

gâzes balonus un acetilçna ìeneratorusdrîkst novietot ne tuvâk par vienu metruno apsildes iekârtâm un ne tuvâk parpieciem metriem no atklâtas ugunsavotiem;

rîkojoties ar tukðiem skâbekïa baloniemun baloniem ar degtspçjîgâm gâzçm,jâievçro tâdi paði droðîbas pasâkumi, kâstrâdâjot ar pilniem baloniem;

7. veicot elektrometinâðanu un gâzes meti-nâðanu (metâlgrieðanu), aizliegts:

pieïaut, ka skâbekïa baloni, to reduktoriun citas gâzes metinâðanas iekârtassastâvdaïas saskaras ar daþâdâm eïïâm,eïïainu apìçrbu un slaukâmo materiâlu;

pârliekt, saritinât vai saspiest ðïûtenes, pakurâm pieplûst gâze;

metinâðanas kabînçs uzglabât viegliuzliesmojoðus vai degtspçjîgus ðíidru-mus un citus degtspçjîgus materiâlus;

8. darbi, kuros izmanto viegli uzliesmojoðusun degtspçjîgus ðíidrumus:

sastâvi uz viegli uzliesmojoðu un degt-spçjîgu ðíidrumu bâzes jâsagatavoatseviðíâs telpâs vai savrupos vçdinâ-mos raþoðanas iecirkòos;

grîdâm telpâs, kur sagatavo lakas unkrâsas, kâ arî krâso, mazgâ un attaukoizstrâdâjumus, jâbût ugunsdroðâm undzirksteïdroðâm;

krâsot, mazgât un attaukot detaïas, kâ arîgatavot sastâvus uz viegli uzliesmojoðuvai degtspçjîgu ðíidrumu bâzes drîksttikai, ja darbojas pieplûdes un velkmesvçdinâðana, kâ arî krâsoðanas skapju,vannu, kameru un kabîòu vietçjâs velkmesvçdinâðanas iekârtas;

krâsoðanas skapju, kameru un kabîòuvelkmes vçdinâðanas sistçmas nedrîkstizmantot bez degtspçjîgu krâsu un lakudaïiòu efektîvas uztverðanas ierîcçm;

vçdinâðanas sistçmu gaisa vadi ne retâkkâ reizi ceturksnî jâattîra no degtspçjîgiemnosçdumiem;

degtspçjîgu materiâlu nogulsnçjumi jâiz-tîra no krâsoðanas kamerâm katru dienupçc maiòas beigâm, darbojoties vçdinâ-ðanas iekârtâm;

lai novçrstu dzirksteïoðanu, jâizmantokrâsainâ metâla skrâpji;

tara, kurâ uzglabâ laku un krâsu, cieðijâaizver un jânovieto speciâlos laukumos— ne tuvâk par 10 m no raþoðanastelpâm;

lakas, krâsas un sastâvi uz viegli uzlies-mojoðu ðíidrumu bâzes jâpiegâdâ darbavietâm lietoðanai gatavâ veidâ speciâlâneplîstoðâ un blîvi noslçgtâ tarâ;

krâsoðanas kameru vçdinâðanas agre-gâtiem jâbût bloíçtiem ar ierîcçm, kaskrâsas smidzinâtâjam pievada laku, krâsuvai saspiestu gaisu. Ja pârtrauc darboties


vçdinâðanas iekârta, lakas un krâsaspadeve un konveijera kustîba automâtiskijâpârtrauc;

krâsas smidzinâtâjiem, krâsoðanaskameru konstrukcijâm un citai tehnolo-ìiskajai iekârtai, vçdinâðanas gaisavadiem, kâ arî cauruïvadiem, pa kuriemtransportç lakas, krâsas un sastâvus uzviegli uzliesmojoðu ðíidrumu bâzes, jâbûtsazemçtiem;

telpâs, kur krâso, mazgâ un attaukoizstrâdâjumus un veic citus darbus, kurosizmanto sastâvus uz viegli uzliesmojoðuðíidrumu bâzes, jâuzstâda automâtiskâgaisa analizatoru iekârta, kas brîdina pariespçjamo ðíîdinâtâju tvaiku sprâdzien-bîstamu koncentrâciju izveidoðanosgaisâ. Ja nav sçrijveidâ raþotu gâzesanalizatoru, gaisa vides analîzes jâizdaralaboratorijâ atbilstoði tehnoloìiskajâminstrukcijâm;

tehnoloìiskajai iekârtai, aparâtiem uncauruïvadiem, kuros cirkulç lakas, krâsasun sastâvi uz viegli uzliesmojoðu ðíid-rumu bâzes, jâbût hermçtiski noslçgtiem;

vannâm, kurâs izstrâdâjumus krâso ariegremdçðanas metodi, kâ arî attauko unmazgâ ar sastâviem uz viegli uzlies-mojoðu ðíidrumu bâzes, jâbût apgâdâtâmar bortu vietçjâs velkmes vçdinâðanasiekârtâm un vâku, ar ko vannu nosedzdarba pârtraukumâ;

ja nokrâsotos izstrâdâjumus tehnoloìijasvai gabarîtu dçï nav iespçjams þâvçtþâvçðanas kamerâs vai skapjos, tieþâvçjami iecirknî, kur var vçdinât, lainovçrstu viegli uzliesmojoðu ðíidrumutvaiku sprâdzienbîstamu maisîjumuizveidoðanos.

9. prasîbas tehnoloìisko iekârtu eksplua-tâcijâ:

ikvienâ uzòçmumâ jâbût uzziòas datiempar tehnoloìiskajos procesos izmanto-jamo vielu un materiâlu ugunsbîstamîbasun sprâdzienbîstamîbas parametriem;

izmantojot degtspçjîgus materiâlus, jâie-vçro maríçjuma un brîdinâjuma uzrakstosnoteiktâs prasîbas, kas norâdîtas uz iesai-òojuma vai pavaddokumentos, un speciâ-lajâs instrukcijâs noteiktâs prasîbas.

10. ekspluatçjot tehnoloìiskâs iekârtas,aizliegts:

veikt raþoðanas operâcijas ar bojâtâmiekârtâm, ierîcçm un darbgaldiem, kâ dçïvar izcelties ugunsgrçks, kâ arî tad, janedarbojas kontroles un mçrîðanasierîces, pçc kurâm nosaka vajadzîgoreþîmu, pieïaujamo temperatûru, spie-dienu, degtspçjîgu gâzu un tvaikukoncentrâciju un citu tehnoloìisko para-metru novirzes, kas var izraisît uguns-grçku vai sprâdzienu;

ekspluatçt iekârtas, ierîces un aparâtus,kuri vairs hermçtiski nenoslçdzas, un tokomunikâcijas, kurâs atrodas vielas, kasizdala sprâdzienbîstamus vai ugunsbîs-tamus tvaikus, gâzes vai putekïus;

izmantot raþoðanas procesos vielas unmateriâlus, kuru ugunsbîstamîbas unsprâdzienbîstamîbas îpaðîbas navzinâmas, kâ arî uzglabât ðîs vielas unmateriâlus;

11. prasîbas, kas jâievçro, sagatavojot unpârvadâjot degtspçjîgu vielu un materiâlukravu:

tarai, ko izmanto viegli uzliesmojoðu undegtspçjîgu ðíidrumu pârvadâðanai, jâbûthermçtiski noslçgtai, lai nepieïautu vielasnoplûdi vai iztvaikoðanu. Visiem iesaiòo-ðanas elementiem, ieskaitot aizkoríç-ðanas (aizvâkoðanas) ierîces, jâbûtstabiliem un droðiem, lai izvairîtos nobojâjumiem;

baloni ar degtspçjîgâm gâzçm jâkraujhorizontâli ar ventiïu aizsargkupoliem uzvienu pusi. Izòçmuma kârtâ atïautspârvadât balonus bez aizsarguzvâþòiem.Ðâdos gadîjumos starp balonu rindâmjâbût dçïu starplikâm, kuros izgrieztasligzdas baloniem;


12. pârvadâjot degtspçjîgas vielas, aiz-liegts:

transportçt gâzes balonus bez aizsarg-uzgaïiem;

atstât bez uzraudzîbas transportlîdzekli arbîstamu kravu;

iekraut un izkraut sprâdzienbîstamas unugunsbîstamas vielas un materiâlus, jadarbojas automaðînu dzinçji, kâ arî lietuslaikâ, ja vielas un materiâli ûdens iedar-bîbâ ir spçjîgi paðaizdegties;

iepildît lîstoðas strûklas veidâ rezervuârosun tilpnçs naftas produktus. Piepildîðanas(iztukðoðanas) âtrums nedrîkst pârsniegtrezervuâra elpoðanas un droðîbas vârstu(vai ventilâcijas îscauruïu) summârocaurlaides spçju;

vienâ vagonâ vai konteinerâ iekraut daþâ-du klaðu bîstamâs kravas, kâ arî tâdasbîstamâs kravas, kas gan ietilpst vienâgrupâ, bet kuras nav atïauts pârvadât kopâ.

13. viegli uzliesmojoðu un degtspçjîgu ðíid-rumu noliktavâs:

noliktavâs viegli uzliesmojoði undegtspçjîgi ðíidrumi jâuzglabâ atseviðíino citiem materiâliem, slâpekïskâbe unsçrskâbe — savrup no citâm organis-kajâm vielâm un ogïûdeòraþiem;

rezervuâru parku un tarâ iepildîtu ðíid-rumu uzglabâðanas atklâto laukumuteritorijai pastâvîgi jâbût uzkoptai; izlijuðiðíidrumi un degtspçjîgi atkritumi nekavç-joties jâsavâc un jânogâdâ speciâli ierî-kotâs vietâs;

rezervuârus atïauts remontçt tikai pçctam, kad tie pilnîgi atbrîvoti no ðíidruma,cauruïvadi atvienoti, visas lûkas atvçrtas,rezervuâri rûpîgi iztîrîti (izmazgâti uniztvaicçti), kâ arî noòemti gaisa paraugiun izdarîtas to analîzes, lai pârliecinâtos,ka rezervuâros nav sprâdzienbîstamastvaiku koncentrâcijas;

noliktavâs aizliegts izliet naftas produktusun uzglabât iesaiòoðanas materiâlus untaru;

personâlam, kas strâdâ telpâs, aizliegtsnçsât apavus ar metâla naglâm un apka-lumiem;

atklâtajiem laukumiem, kur uzglabâ naf-tas produktus tarâ, jâbût norobeþotiem arvalni vai nepârtrauktu sienu (bûvçtu nodegtnespçjîgiem materiâliem). Norobeþo-tâjvaïòiem un sienâm jâbût bez defektiem;

Izlieðanas un iepildîðanas operâciju laikânedrîkst pârpildît cisternas ar viegli uzlies-mojoðiem vai degtspçjîgiem ðíidrumiem.Pçrkona negaisa laikâ aizliegts izliet uniepildît naftas produktus.

izlieðanas un iepildîðanas vietas jâuzturtîras, izlijuðie viegli uzliesmojoðie undegtspçjîgie ðíidrumi jâsavâc, bet vietas,kur tie izlijuði, jâapkaisa ar smiltîm;

autocisternu viegli uzliesmojoðu un degt-spçjîgu ðíidrumu izlieðanas un iepildî-ðanas vietas jâaprîko ar ðo cisternu kor-pusu iezemçðanas ierîcçm;

pârnçsâjamâs elektroierîces un sakarulîdzekïus sprâdzienbîstamâs zonâs drîkstizmantot tikai tâdâ veidâ, lai nerastossprâdzienbîstama situâcija.

14. noliktavâs aizliegts: iebraukt ar automobiïiem ar ziemas

riepâm (ar radzçm), kâ arî ar automo-biïiem, traktoriem un citiem mehânis-kajiem transportlîdzekïiem, ja tiem navspeciâlu dzirksteïu slâpçtâju un uguns-dzçsîbas lîdzekïu;

smçíçt un izmantot atklâtu uguni sasa-luðu, sabiezçjuðu, sacietçjuðu naftasproduktu, slçgarmatûras, daïu un cauruï-vadu sildîðanai. Sildît naftas produktusdrîkst tikai ar tvaiku, karstu ûdeni,sakarsçtâm smiltîm vai speciâlâm elektro-ierîcçm. Maksimâlai viegli uzliesmojoðuun degtspçjîgu ðíidrumu uzsildîðanastemperatûrai jâbût par 10° C zemâkai,nekâ ir uzsildâmâ ðíidruma uzliesmojumatemperatûra. Naftas produktu uzsildîðanaar tvaiku vai elektrosildîtâju atïauta tikaitad, ja ðíidruma slânis virs sildîtâja


elementiem (caurulçm) ir ne mazâks par50 cm;

norobeþotâjvaïòu iekðçjâs robeþâs novie-tot jebkurus materiâlus un iekârtas;

atstât atvçrtas rezervuâru lûkas, izlie-ðanas akas un teknes.

15. íîmisko vielu un minerâlmçslu nolik-tavâs:

vietas, kur tiek uzglabâtas íîmiskâsvielas, jâapzîmç ar droðîbas zîmçm unatbilstoðiem uzrakstiem;

íîmiskâs vielas, kuras var paðaizdegties,izraisît degðanu vai veidot sprâdzien-bîstamus maisîjumus, nonâkot kontaktâar gaisu, ûdeni, citâm íîmiskajâm vielâmvai degtspçjîgiem materiâliem, jâuzglabâatseviðíâs ugunsdroðâs çkâs vai arî çkuugunsdroðos nodalîjumos;

telpâ, kur tiek uzglabâtas íîmiskâs vielas,kas var kust ugunsgrçka gadîjumâ,jâuzstâda konstrukcijas, kas ierobeþo ðovielu izplûðanu;

aizliegts uzglabât atklâtos laukumosíîmiskâs vielas, kurâm nav pieïaujamasaules staru iedarbîba;

vietas, kur uzglabâ skâbes vai sârmus,jâapgâdâ ar neitralizçjoðâm vielâm tâdâdaudzumâ, lai nodroðinâtu avârijâ izlijuðoskâbju vai sârmu neitralizâciju.

16. amonija nitrâta noliktavâs: aizliegts amonija nitrâtu glabât noliktavâs,

kas bûvçtas no degtspçjîgiem materiâ-liem. Noliktavâs jâizbûvç koka starp-sienas vai koka grîdas;

amonija nitrâtu var uzglabât kopçjâsminerâlmçslu noliktavas speciâlosnodalîjumos, kas novietoti pie çkasârsienâm un atdalîti no kopçjâs noliktavasar ugunsdroðâm starpsienâm;

noliktavâm un nodalîjumiem jâbût sau-siem, un tajos nedrîkst atrasties citimateriâli.

17. darbâ ar degtspçjîgâm gâzçm un gâzesbalonu noliktavâs:

raþoðanas un noliktavu telpâs, kur iespç-

jama degtspçjîgu gâzu noplûde, jâveicpasâkumi, kas nepieïauj sprâdzien-bîstamu maisîjumu izveidoðanos, unattiecîgajâm elektroietaisçm jâbût sprâ-dziendroðâm;

kompresoru un sûkòu staciju telpâs vçdi-nâðanas iekârtâm jâbût bez defektiem unjâdarbojas bez pârtraukuma visâ ðostaciju darba laikâ;

stacionâro kompresoru staciju avârijasvçdinâðanas iekârtu distances iedar-binâðanas pogâm jâatrodas pie izejâm nokompresoru zâlçm vai citâ çrtâ un droðâvietâ;

noliktavas, kur uzglabâ balonus ardegtspçjîgâm gâzçm, jâapsilda tikai arûdens, zemspiediena tvaika vai gaisaapsildes ierîcçm;

uzglabâjot balonus grçdâs, to augstumsnedrîkst pârsniegt 1,5 m; uz visiembaloniem jâbût ventiïu aizsargkupoliem,kas pavçrsti uz vienu pusi; starp baloniemjâbût amortizçjoða materiâla starplikâm;

10 m râdiusâ ap noliktavu, kur uzglabâbalonus ar degtspçjîgâm gâzçm, aizliegtsnovietot citus degtspçjîgus materiâlus undarbâ izmantot atklâtu uguni;

baloni ar pçdâm, kas piepildîti ardegtspçjîgu gâzi, noliktavâ jâuzglabâvertikâlâ stâvoklî.

18. darbâ ar degtspçjîgâm gâzçm un gâzesbalonu noliktavâs aizliegts:

uzglabât kopâ balonus ar degtspçjîgâmgâzçm un balonus ar gâzçm oksidçtâjâm;

uzglabâjot skâbekïa balonus, pieïaut toarmatûras saskari ar eïïâm un eïïainiemmateriâliem;

cilâjot skâbekïa balonus ar rokâm, satverttos aiz ventiïiem;

noliktavâ, kur uzglabâ balonus ar degt-spçjîgâm gâzçm, darbiniekiem valkâtapavus ar metâla naglâm un apkalumiem.

Vienmçr, kad tas ir iespçjams, íîmiskâsvielas ir jâuzglabâ speciâlâs un ar atbilstoðuaprîkojumu nodroðinâtâs telpâs. Darba vietâs


jâatrodas tikai konkrçtâ darba veikðanainepiecieðamajam íîmisko vielu daudzumam.

Ieteicamie droðîbas pasâkumi, uzglabâjotkorozîvos ðíidrumus, ir ðâdi:

ja vielas tiek uzglabâtas fiksçtâs tilpnçs,ir ieteicams, lai tâs atrastos ârpus tel-pâm un bûtu nodroðinâtas ar savâkðanastraukiem un drenâþu ar noplûdi uz droðuvietu;

ja vielas tiek uzglabâtas pârvietojamâstvertnçs un iekðtelpâs, telpai jâbût nodro-ðinâtai ar dabîgu vai pastiprinâtu vçdinâ-ðanu;

korozîvas vielas tâpat kâ skâbes un sârmi,kas tiek uzglabâti maza tilpuma traukos,ir jâtur savstarpçji nodalîti, cenðoties ðosproduktus novietot iespçjami tuvâk grîdaiun uz pamatnçm, kas iespçjamo plîsumugadîjumâ varçtu aizturçt noplûdes;

fiksçtajâm tvertnçm jânodroðina vçdinâ-ðana vai spiediena mazinâðanas sistçma;

jâbût lîmeòa râdîtâjam un neatkarîgaisignalizâcijai, kas brîdina par pieïaujamâ

lîmeòa pârsniegðanu, lai novçrstu vielastecçðanu pâri malâm;

jâizvieto uzglabâðanas droðîbas zîmes; jânodroðina piemçrots apgaismojums; jâierîko duðas un nelaimes gadîjumiem

paredzçti ûdens avoti, kur izmazgât acis,kas atrodas ne tâlâk kâ 10 m no riskampakïautajâm darba vietâm;

jâveic ugunsdroðîbas pasâkumi; jâbût pieejamiem piemçrotiem indivi-

duâlajiem aizsardzîbas lîdzekïiem; jânodroðina personâla apmâcîðana, kâ

strâdât ar iekârtâm un kâ rîkoties noplû-des gadîjumâ;

jâizstrâdâ pârbauþu, apkopes un perio-disku inspekciju plâns;

visâs noliktavâs jâbût obligâtâs rîcîbasplânam ârkârtas situâcijâs.

Uzliesmojoðâs vai degoðâs vielas undegðanu kavçjoðâs vielas ir jâuzglabâ atseviðíino oksidantiem un toksiskajâm vielâm, kâ arîno siltuma avotiem. Toksiskâs vielas ir jâuz-glabâ labi vçdinâmâs telpâs.

DARBÎBAS AR BÎSTAMAJÂM ÍÎMISKAJÂM VIELÂM

Vairâkums ar íîmiskajâm vielâm saistîtonelaimes gadîjumu notiek, veicot ar tâmdaþâdas darbîbas, it îpaði pârpildot tâs novienas taras citâ. Atvçrta tvertne, kurâ atrodasbîstams produkts, ir pastâvîgs bîstamîbasavots. Ja tuvumâ atrodas liesmas vai siltumaavots, var aizdegties viegli uzliesmojoðuðíidrumu izgarojumi un pçc tam, iespçjams,arî pats ðíidrums. Uzglabâjot toksisku vieluðíidrâ veidâ, tâs izgarojumi var piesâròot vidi.Korozîvu vielu trauka apgâðanâs var izraisîtbîstamas noplûdes.

Uzreiz pçc vajadzîgâ vielas daudzumaizòemðanas tara vienmçr jâaizver un jânovietoatpakaï tâs glabâðanâs vietâ. Nelaimesgadîjumus bieþi izraisa nekârtîgs íîmiskoproduktu izvietojums darba vietâ un tarasturçðana atvçrtâ stâvoklî. 12.2. attçls


Bîstamo vielu pârpildîðana citos traukosvienmçr jâveic stacionârâs iekârtâs, cik vieniespçjams samazinot manuâlâs operâcijas.Jâizvairâs no vielas vienkârðas pârlieðanas noviena trauka citâ. Ja no viena trauka otrâ tiekpildîtas uzliesmojoðas vielas, òemot vçrâ tovieglo aizdegðanâs spçju, ir uzmanîgi jâkon-trolç, lai tuvumâ neatrastos liesmas avots. Jatiek izmantotas elektriski darbinâmas pârsûk-nçðanas iekârtas, ir jâraugâs, lai motors bûtunodroðinâts pret risku.

Uzliesmojoðu un toksisku vielu pârlieðanano viena trauka otrâ vienmçr jâveic labivçdinâtâs telpâs, pçc iespçjas pielietojotnorobeþotu nosûces sistçmu, kas uztverpiesâròojumu tûlît pçc tâ izdalîðanâs. Ja noviena trauka otrâ jâpârvieto un jâdozç nelieliðíidruma daudzumi, to var droði izdarît arpipetes palîdzîbu, ja vien sûkðana notiekmehâniski, nevis ar muti.

Pârvietoðanu no viena trauka otrâ var veikt,izmantojot smaguma spçku (skat. 12.3. att.).To parasti dara no fiksçtâm tilpnçm, ja tajâs iriemontçts krâns un ja ir izveidota drenâþassistçma, kas âtri ïauj likvidçt iespçjamâsnoplûdes. Ja tilpnes ir vidçja izmçra (10 – 20 l),iespçjamais risinâjums, kas atvieglo darbîbasar to, varçtu bût mehâniskas apgâðanas sis-tçma, ja vien tilpnei ir krâns.

Tilpnes ar ðauru kaklu ir jâuzpilda, izman-tojot piltuvi, izòemot gadîjumus, kad pârlieðananotiek no trauka ar ïoti mazu tilpumu – mazâkupar 1 litru –, kuru var noturçt ar vienu roku unkura kakliòð ir pilnîbâ ievietojams piepildâmajâtilpnç.

Ir nepiecieðams nodroðinât arî vizuâlusistçmu, lai bûtu zinâms, kad tilpne ir jaugandrîz piepildîta. Daudzi nelaimes gadîjuminotiek tâdçï, ka tilpnes tiek pârpildîtas, unvielâm plûst pâri tilpnes malâm, jo netiekizmantota piepildîðanas kontroles sistçma un/vai pieïaujamâ lîmeòa indikators.

Pârlejot íîmiskâs vielas, jâlieto pretattiecîgo íîmisko produktu izturîgi cimdi unsejas aizsargs, îpaði strâdâjot ar korozîviemproduktiem.

Vietâs, kur tiek lietoti bîstami ðíidrumi, iriespçjamas noplûdes. Lai tâs kontrolçtu unnovçrstu, ir jâveic preventîvi pasâkumi. Ðâdinoteikumi attiecas arî uz atkritumiem, kasraduðies darba procesâ.

Bîstamo vielu noplûdes ir jâierobeþo, touzsûkðanai nedrîkst izmantot lupatas patgadîjumâ, ja tiek lietoti cimdi. Jâizmanto citas,droðâkas uzsûkðanas sistçmas, kas iespçjurobeþâs darbojas neitralizçjoði. Ir jânodroðinâsar katram konkrçtajam gadîjumam piemçrotâmneitralizçjoðâm vielâm un pietiekamu dau-

LIELÂKO DAÏU NELAIMES GADÎJUMU,KAS SAISTÎTI AR ÍÎMISKAJÂM VIELÂM,

IZRAISA NEUZMANÎGA RÎCÎBA UNNEDROÐA BÎSTAMO VIELU

PÂRPILDÎÐANA NOVIENAS TILPNES OTRÂ

12.3. attçls


! ! ! ! "! !! # $

! ! ! !! %! & ' ! !! (! )! !! * ! !

! "+ # ,! - ! !&! ! # . / +! * ! " !

! 0 & 1

! " ! & ' ! ' ! # . / +! # ! ! & !

! "! ,! ! ! ! !! !! "! ( ! " ! &! + ! !! # &! ! *! ! " 2 1! $ 1! #

! # ! ! ! & ! (' & !! 3 & ' !

! # 2 ! ) ! ! !


dzumu ûdens tîrîðanas darbiem. Zâìu skaidasir degoðs materiâls, ko nekâdâ gadîjumâ ne-drîkst lietot uzliesmojoðu ðíidrumu uzsûkðanai,jo tas tikai pastiprinâtu uzliesmoðanasiespçjas.

Kopçjâ notekûdeòu sistçmâ nekad nedrîkstievadît iepriekð nepârstrâdâtas korozîvasvielas, ðíîdinâtâjus vai uzliesmojoðus ðíid-rumus, kas neðíîst ûdenî, un citus bîstamusatkritumus, kas varçtu ðo sistçmu piesâròot.

Ja notiek daþâda bîstamîbas veida vielunoplûdes, ir nepiecieðams diferencçt notecessistçmas, jo, piemçram, uzliesmojoðas vielasieteicams savâkt, lai tâs vçlâk iznîcinâtusadedzinot, turpretî korozîvâs vielas, kâ jauminçts, ir nepiecieðams vispirms neitralizçtsavâkðanas tvertnç; tikai pçc tam tâs drîkstievadît kopçjâ notekûdeòu sistçmâ. Lîdzîgivajadzçtu diferencçt daþâdiem raþoðanasatkritumiem paredzçtâs tvertnes. Ðîm tvertnçmvajadzçtu bût no metâla un hermçtiski noslç-dzamâm.

Darba vietu tuvumâ, kur notiek darbîbas arbîstamâm vielâm, jâiekârto ârkârtas gadîju-miem paredzçtas duðas un ûdens krâni.

Statiskâ elektrîba

Elektrostatiskâ izlâde ir bîstams uzliesmo-ðanas avots uzliesmojoðu ðíidrumu pârlie-ðanas vai pulverveida vielu pârbçrðanasprocesos. Elektrostatiskâ izlâde galvenokârtrodas visâs starp daþâdiem materiâliemnotiekoðâs berzes un izsmidzinâðanas proce-sos. Uzliesmojoðie produkti, kam ir zemavadîðanas spçja, piemçram, aromâtiskie ogï-ûdeòraþi, ir visbîstamâkie, jo aizkavç raduðoslâdiòu neitralizâciju. Tâdçjâdi ikviena starpdivâm metâla daïâm, vai starp vienu metâlaelementu un ðíidruma virsmu radusies izlâdeuzliesmojoðâ atmosfçrâ var radît pietiekamuenerìijas daudzumu, lai uzliesmotu izgarojumi.

Svarîgâkais preventîvo pasâkumu uzde-vums ir novçrst bîstamu atmosfçru izveido-ðanos, nepieïaujot nekontrolçtu gaisa pieplû-ðanu tilpnçm un ârkârtçjos gadîjumos lietojot

inertizâcijas sistçmas. No otras puses, irnepiecieðams ierobeþot izlâdes veidoðanos,ðajâ nolûkâ veicot vielu pârpildîðanu lçni,tilpnes piepildot caur iegremdçtu cauruli vaino tvertnes apakðdaïas. Ir jâlieto aizsargâtassûknçðanas iekârtas.

Bez preventîvajiem pasâkumiem ir jâveicarî aizsardzîbas pasâkumi, kas neitralizçturaduðâs izlâdes. Pârsvarâ tas nozîmç sav-starpçju ekvipotenciâlu savienojumu starpvisâm metâla daïâm (tiklab instalâcijas, kâ arîsûknçðanas iekârtas un pârçjo iztukðojamo vaipiepildâmo tilpòu daïâm). Visai sistçmai ir jâbûtsazemçtai (skat. 12.4. att.). Zemçjuma pretes-tîbai nevajadzçtu pârsniegt vienu miljonu omu.

STRÂDÂJOT AR UZLIESMOJOÐÂMVIELÂM, IR NEPIECIEÐAMS ÂRKÂRTÎGI

STINGRI IEVÇROT PREVENTÎVOSPASÂKUMUS, KAS SAISTÎTI AR

ELEKTROSTATISKO IZLÂDI

12.4. attçls


Beidzot vielu pârpildîðanu vai samaisîðanu,ir nepiecieðams ievçrot tâ dçvçto relaksâcijaslaiku, kad elektrostatiskie lâdiòi izlâdçjas caurðíidruma virsmu, tâdçjâdi novçrðot to izlâdikritiskos brîþos. Ðî laika ilgums ir atkarîgs noðíidruma pretestîbas. Uzliesmojoðiem ðíidru-miem ar polâru struktûru izlâdei ir nepiecie-ðama apmçram viena minûte, bet ðíidrumiemar nepolâru struktûru izlâdei nepiecieðamajam

laikam nevajadzçtu pârsniegt trîs minûtes.Darbiniekiem ir jâlieto kokvilnas darba

apìçrbs (nedrîkst lietot sintçtisku materiâluapìçrbu) un no izolçjoðiem materiâliem gata-votus apavus. Grîdas segumam ir jânodroðinaraduðos strâvas lâdiòu izlâdçðanâs.

Ja relatîvais gaisa mitrums ir vismaz 60%,tas veicina elektrostatisko lâdiòu izlâdçðanos(neitralizçðanos) gaisâ.

DARBÎBAS BÎSTAMÂS IEKÂRTÂS

Visvairâk sevi íîmiskajam apdraudçjumampakïauj tâs personas, kas nonâk saskarç ariekârtâm un íîmiskajiem procesiem, nebû-damas informçtas par pastâvoðo risku. Arbîstamajâm vielâm saistîtajos nelaimes gadî-jumos parasti visvairâk cieð iekârtu apkopesveicçji, izdarot labojumus, pârbaudes un citasiejaukðanâs iekârtâs, kas neatrodas atbilstoðâdroðîbas stâvoklî, un izmantojot nepiemçrotasdarba metodes.

Darba devçjam ir jânozîmç atbildîgâspersonas droða darba veikðanai. Uzòçmumâir jâbût dokumentâcijai, kas palîdz sekot iekârtustâvoklim un darbu izpildes droðîbai, piemç-ram, darbs ar atklâtu uguni (elektrometinâ-ðana, gâzes metinâðana u.c.).

Darbi ar atklâtu uguni tiek veikti: pastâvîgâs darba vietâs, ko iekârto

speciâli ðiem nolûkiem; pagaidu darbi ar atklâtu uguni — ârpus

pastâvîgajâm minçto darba vietâm.Vietas, kur pastâvîgi tiek veikti darbi ar

uguni, ar rakstisku rîkojumu nosaka atbildîgâamatpersona. Norîkojumu pagaidu darbiem aratklâtu uguni atbilstoði noteiktam paraugamizdod atbildîgâ amatpersona vai ar rakstiskupavçli norîkots darbinieks. Norîkojums tieknodots darba izpildîtâjam, un tajâ norâda darbuveidu, izpildes vietu un laiku. Ja nepiecieðams,norîkojumâ norâdîto termiòu var pagarinât,izdarot tajâ atbilstoðu ierakstu. Atbildîgâamatpersona vai ar rakstisku pavçli norîkots

darbinieks, izrakstot norîkojumu, uzòemasatbildîbu par darbu izpildes droðîbu izraudzîtajâpagaidu darbu vietâ. Par darbu ar atklâtu uguninorisi atbildîgâ darbinieka pienâkums ir instruçtjautâjumos par ugunsdroðîbas pasâkumiemtieðos darba izpildîtâjus (elektrometinâtâjus,gâzmetinâtâjus, metâlgriezçjus, lodçtâjus).

Ir nepiecieðams, lai riskanto darbu veik-ðanas laikâ iekârta vai darba izpildes zona tiktupilnîbâ izolçta un kontrolçta.

Veicot darbus ar atklâtu uguni sprâdzien-bîstamâs un ugunsbîstamâs telpâs, çkâs unzonâs jâievçro ðâdas prasîbas:

darbus ar atklâtu uguni sprâdzienbîs-tamâs un ugunsbîstamâs telpâs, çkâs unzonâs atïauts veikt gadîjumâ, kad tos naviespçjams veikt pastâvîgâs ðo darbuveikðanas vietâs;

sagatavojoties darbam ar atklâtu uguni,atbildîgâ amatpersona nosaka bîstamozonu, kuras robeþas apzîmçjamas ardroðîbas zîmçm;

vieta, kur paredzçts veikt darbu ar atklâtuuguni, jâatbrîvo no degtspçjîgiem mate-

RAKSTVEIDA DOKUMENTÂCIJANODROÐINA VISU PUÐU

SAVSTARPÇJO KOMUNIKÂCIJU,KAS PIEDALÂS ÏOTI BÎSTAMÂS

OPERÂCIJÂS


riâliem un jâsagatavo saskaòâ ar tehnis-kajiem noteikumiem par iekârtu sagatavo-ðanu remontdarbiem;

pirms sâkt metinâðanas darbus tvertnçs,kurâs bijuði viegli uzliesmojoði, degtspçjîgiðíidrumi vai degtspçjîgas gâzes, vispirmstâs jâatvieno no visâm komunikâcijâm,jâiztîra, jâiztvaicç, jâizþâvç un jâizvçdina,pçc tam jâveic vides analîze tvertnç;

metinâðanas darbu laikâ noteikti jâbûtatvçrtâm lûkâm, ejâm un aizvariem uniedarbinâtai pârnçsâjamai vçdinâðanasiekârtai;

katrâ uzòçmumâ jâbût sastâdîtam unatbildîgâs amatpersonas apstiprinâtamtelpu, çku un zonu sarakstam, kur darbiar atklâtu uguni jâveic atbilstoði ðî punktaprasîbâm;

çku un bûvju konstrukcijas un konstruk-ciju elementi jâattîra no degtspçjîgiemputekïiem vai materiâliem;

ielieðanas piltuvçm, tekòu galiem uncitâm ierîcçm, kas saistîtas ar kanali-zâciju, jâbût noslçgtâm;

veicot darbu ar atklâtu uguni, jâkontrolçvides sastâvs aparâtos un komunikâ-cijâs, kur notiek ðie darbi, un sprâdzien-bîstamâs zonâs;

darbus ar atklâtu uguni var sâkt, jakontrolçjamâ vidç degtspçjîgu tvaiku vaigâzu koncentrâcija nepârsniedz maksi-mâli pieïaujamo;

ja degtspçjîgo gâzu vai tvaiku koncen-trâcija sprâdzienbîstamâ zonâ pârsniedzpieïaujamo, darbi nekavçjoties jâpârtrauc;

veicot darbu ar atklâtu uguni, jânovçrðsprâdzienbîstamu un ugunsbîstamu vieluizdalîðanâs iespçja;

pagaidu darbu ar atklâtu uguni noriseslaikâ sprâdzienbîstamajâs un uguns-bîstamajâs zonâs aizliegts atvçrt cituaparâtu lûkas un vâkus, izliet vai iepildîtsprâdzienbîstamas un ugunsbîstamasvielas pa atvçrtâm lûkâm, kâ arî veikt citusdarbus.

Veicot gâzes metinâðanu un elektrometinâ-ðanu (grieðanu), jâievçro ðâdas prasîbas:

metinâðanas darbu pastâvîgajâm vietâmjâbût norobeþotâm ar vienlaidu starp-sienu no degtnespçjîgiem materiâliem,ðîm starpsienâm jâbût vismaz 2,5 maugstâm. Grîdâm jâbût no degtnespçjîga(ugunsdroða) materiâla;

darbus ar atklâtu uguni atïauts veiktdarbiniekiem ar profesionâlo kvalifikâciju,kuru apliecina attiecîgs dokuments;

metinâðanas darbu vietas jâattîra nodegtspçjîgiem materiâliem.

Ïoti bîstamas ir slçgtas telpas, piemçram,rezervuâri, depozîti, transporta cisternas u.c.Reizçm, veicot atseviðíus labojumus, nâkasstrâdât to iekðpusç, kur atmosfçra skâbekïatrûkuma dçï var bût uzliesmojoða, toksiska vaismacçjoða.

Jâbût skaidri apzinâtiem tiem apstâkïiem,kâdos darbs ir veicams, un stingri jâievçro ðâdipreventîvie pasâkumi:

pilnîga zonas izolâcija, kurâ tiek veiktidarbi;

pastâvîga mçrîjumu veikðana un iekðçjâsatmosfçras bîstamîbas novçrtçðana;

nodroðinât tîrîbu un/vai skaloðanu unvçdinâðanu;

pastâvîga uzraudzîba no ârpuses unsavienojums ar virvi starp iekðpusç unârpusç strâdâjoðo darbinieku;

piemçrots nodroðinâjums iespçjamajâmârkârtas situâcijâm;

nodarbinâto izglîtoðana un apmâcîba.Pirms jebkâdu darbu uzsâkðanas iekârtâs,

kur var pastâvçt saskare ar bîstamâm vielâmvai pakïautîba spiedienam, ir jâbût iztukðotâmun iztîrîtâm. Ja ðâdi iepriekðçjas sagatavo-ðanas darbi netiek veikti, bieþi notiek nelaimesgadîjumi. Lai tos novçrstu, ieteicams atse-viðías iekârtas, piemçram, pârsûknçðanasiekârtas nodroðinât ar aizsargsistçmu, kas navnoòemama, ja iepriekð nav veikta attîrîðana.

Bîstamajâm iekârtâm ir jâbût veidotâm tâ,lai nevarçtu notikt nelaimes gadîjumi cilvçka


pieïauto kïûdu dçï vai rodoties bûtiskai kïûmeiíîmisko operâciju vai procesu kontrolç.

Ja manometri, termometri u.c. aparatûraparalçli mçrîðanai veic arî regulçðanas unkontroles funkcijas, kas nozîmîgas personu uniekârtu droðîbai, jâòem vçrâ, ka to darbîbâ iriespçjamas kïûdas un jâparedz papildus preven-

tîvie pasâkumi. Piemçram, bîstamos termiskiíîmiskos procesos papildus jânodroðina ðîsprocesa termiskâ kontrole, lai apturçtu sildîðanasprocesu ar neatkarîgu sistçmu, kas ar skaòassignâlu pavçstîtu par noteiktas temperatûras vaicitu râdîtâju pârsniegðanu, kâ, piemçram,automâtiskâ saldçðanas iekârtâs u.c.

RÎCÎBAS PLÂNS ÂRKÂRTAS SITUÂCIJÂS

Ministru kabineta 2002. gada 3. septembranoteikumos Nr. 399. "Darba aizsardzîbasprasîbas, saskaroties ar íîmiskajâm vielâmdarba vietâs" ir noteikts, ka darba devçjamsaskaòâ ar riska novçrtçjumu jânodroðinapasâkumu izstrâde, ko darbinieki veic iespç-jamos nelaimes gadîjumos vai avârijâs darbavietâs, kur strâdâ ar íîmiskajâm vielâm uníîmiskajiem produktiem un kuras ir pakïautasavâriju riskam. Pasâkumu izstrâde ir atkarîgano uzòçmuma lieluma un darbîbas veida. Laiðâdu plânu izstrâdâtu, jâizanalizç iespçjamâsârkârtas situâcijas un jâizlemj, kâdi pasâkumiir nepiecieðami neatliekamai palîdzîbai,ugunsaizsardzîbai un personâla evakuâcijai.

Ministru kabineta 2001. gada 19. jûnijanoteikumi Nr. 259 "Rûpniecisko avâriju riskanovçrtçðanas kârtîba un riska samazinâðanaspasâkumi" nosaka kârtîbu, kâdâ novçrtçjamsrûpniecisko avâriju risks, kas saistîts arbîstamajâm íîmiskajâm vielâm un bîstamajiemíîmiskajiem produktiem. Noteikumi attiecas uzuzòçmumiem, kuros atrodas konkrçtasbîstamo íîmisko vielu grupas vai bîstamîbasklases noteiktos kvalificçjoðos daudzumos(tonnâs). Noteikumi nosaka tâdas dokumen-tâcijas izstrâdi uzòçmumam, kâ rûpnieciskoavâriju novçrðanas programma vai droðîbaspârskats un objekta avârijgatavîbas plâns.

Iespçjamo ârkârtas situâciju paredzçðanauzòçmumos ïauj rîkoties âtri, bez improvi-zâcijas un samazina nelaimes gadîjumu sekas.Tas ir vitâli svarîgi íîmiskâ riska gadîjumos, kad

ugunsgrçki, sprâdzieni, noplûdes vai bîstamovielu izlîðana var nodarît zaudçjumus arî ârpusattiecîgâs raþotnes teritorijas. Turklât varizrâdîties sareþìîti noteikt robeþu starp darbavides risku ar iespçjami smagâm sekâm unapdraudçjumu visas sabiedrîbas veselîbai vaiapkârtçjai videi.

Rîcîbas plâni ârkârtas situâcijâs, kasizstrâdâti rûpîgas riska analîzes rezultâtâ,ievçrojami paaugstina iekârtu un aprîkojuma –to skaitâ arî pieticîgu iekârtu – efektivitâti,turpretim ðâda plâna trûkums var apturçt patvisdârgâkâs iekârtas darbîbu. Íîmiskâ riskagadîjumos plânu izstrâdâðana ir viens no darbadevçju uzdevumiem. Tas nozîmç, ka ir jâparedznepiecieðamie lîdzekïi un jâizstrâdâ organi-zatoriskais plâns, kas ne vien nodroðinâtupietiekami âtru rîcîbu ârkârtas situâcijâ, bet arîsamazinâtu ðâdu situâciju raðanâs iespçju.

Rîcîbas plânâ ârkârtas situâcijâs íîmiskâriska gadîjumâ ir jâparedz divi darbîbas veidi– vienam no tiem jânodroðina ârkârtas iespç-jami âtra situâcijas kontrole, lai personâmnodarîtais kaitçjums un materiâlie zaudçjumibûtu pçc iespçjas mazâki, bet otram – nepie-cieðamîbas gadîjumâ jânodroðina pareiza unâtra cietuðo zonu evakuâcija.

Ir svarîgi, lai bûtu izstrâdâtas efektîvasiespçjamo ârkârtas situâciju atklâðanassistçmas, ietverot gan tehniskâs iespçjas, gancilvçkus un komunikâcijas lîdzekïus (îpaðsârkârtas situâcijâm paredzçts telefona numurs,akustiskâ signalizâcija, u.c.), lai darbîbas


varçtu notikt pietiekami âtri un lai esoðie resursi(fiksçtâs ugunsdzçsîbas iekârtas, maríçjums,ârkârtas situâcijâm paredzçts apgaismojums,u.c.) darbotos efektîvi.

Rîcîbas plâniem ârkârtas situâcijâs jâbût

fiksçtiem rakstveidâ. Tie jâizsniedz visâm per-sonâm, kuras var skart ârkârtas situâcija. To,lai reâlâ rîcîba atbilstu plânotajai, ir iespçjamspanâkt, tikai periodiski simulçjot ârkârtassituâcijas.

Eiropas Darba droðîbas un veselîbas aizsardzîbas aìentûras nacionâlâkontaktpunkta mâjas lapa

http://osha.lv

Ik gadus ievçrojamus kaitçjumus ganuzòçmumiem, gan sabiedrîbai kopumâ nodaraugunsgrçki. Iet bojâ cilvçki, un tiek nodarîti lielimateriâli zaudçjumi. Ugunsdroðîba paredzvirkni pasâkumu, kuru mçríis ir ne tikai novçrstaizdegðanos, bet arî kontrolçt un ierobeþotuguns izplatîðanos un tâs radîtâs iespçjamâssmagâs sekas.

Degðana ir íîmiska reakcija, kas notiekdegoðam materiâlam savienojoties ar gaisâesoðo skâbekli, kuras rezultâtâ izdalâsenerìija karstuma veidâ, kas kâ íçdes reakcijasâk izplatîties laikâ un telpâ, nodarot zaudç-jumus îpaðumiem un ievainojot cilvçkus.

Uguns briesmas var sastapt visur. Lai izceltosugunsgrçks, pietiek ar nejauðu aizdegðanos. Jato nenodzçð sâkumâ, sekas ir postoðas.

Pret ugunsgrçkiem palîdz cînîties droðîbas(preventîvie) un aizsardzîbas pasâkumi. Droðî-

bas (preventîvie) pasâkumi orientçti uz to, lailîdz minimumam samazinâtu ugunsgrçkaizcelðanâs iespçjas. Tie tiek veikti pirms ugunsparâdîðanâs. Ðie pasâkumi ïauj izvairîties nougunsgrçka izcelðanâs.

Aizsardzîbas pasâkumi ir vçrsti uz to, laiierobeþotu uguni un lîdz minimumam sama-zinâtu ugunsgrçka sekas. To var nodroðinâtar attiecîgiem çkas konstruktîviem aizsarg-lîdzekïiem, trauksmes signâliem, ugunsgrçkadzçðanu un cilvçku evakuâciju.

Lai izstrâdâtu preventîvos un aizsardzîbaspasâkumus, jâiepazîstas ar telpas stâvokli,ugunsdroðîbu ietekmçjoðiem procesiem,izmantotajiem materiâliem, utt. Tas, savukârt,prasa iespçjamo riska faktoru noskaidroðanuun novçrtçðanu. Lai to izdarîtu, nepiecieðamsievçrot vismaz minimâlâs spçkâ esoðonormatîvo aktu prasîbas.

UGUNSGRÇKI UNSPRÂDZIENI.

RÎCÎBAS PLÂNIÂRKÂRTÇJÂS SITUÂCIJÂS

13

UGUNSDROÐÎBAS NORMATÎVIE AKTI

Ugunsdroðîbas normatîvie akti ir normatîvoaktu kopums, kurâ ietvertas minimâlâsugunsdroðîbas prasîbas. Latvijas Republikâtiek piemçroti ðâdi pamata ugunsdroðîbasnormatîvie akti:

2002. gada 24. oktobra Ugunsdroðîbasun ugunsdzçsîbas likums;

Ministru kabineta 1997. gada 30. de-cembra noteikumi Nr. 440 "Uguns-droðîbas noteikumi";

Ministru kabineta 1995. gada 31. oktobranoteikumi Nr. 318 Noteikumi par Bûvnor-matîvu LBN 201-96 "Ugunsdroðîbasnormas".

242 XIII nodaïa. UGUNSGRÇKI UN SPRÂDZIENI. RÎCÎBAS PLÂNI ÂRKÂRTÇJÂS SITUÂCIJÂS

Bûvnormatîvâ LBN 201-96 "Ugunsdroðîbasnormas" minçtâs prasîbas un nostâdnesizvirzîtas visu nozîmju çkâm un bûvçm visâ tofunkcionçðanas ciklâ: veicot izpçti, projektç-ðanu, bûvniecîbu, kapitâlo remontu, renovâciju(atjaunoðanu), restaurâciju, paplaðinâðanu unpârprofilçðanu un ir obligâtas visâm juridiskâmun fiziskâm personâm.

Ðajâ bûvnormatîvâ ir îpaðas prasîbas çku(bûvju) ugunsdroðîbas tehniskajai klasifikâcijaiun ugunsdroðîbas vçrtçjumam, ugunsdroðîbasprasîbas çku un bûvju bûvkonstrukcijâm,telpiskiem un plânojuma risinâjumiem, evakuâ-cijas ceïiem un izejâm, çku, bûvju un telpupretdûmu aizsardzîbai u.c.

Ugunsdroðîbas noteikumi jâievçro ganjuridiskajâm, gan fiziskajâm personâm neat-karîgi no objekta îpaðuma formas un atra-ðanâs vietas. Tie attiecas gan uz vispârîgas

nozîmes un rûpniecîbas uzòçmumiem, lauk-saimniecîbu, gan specializçtiem objektiem. Piepçdçjiem pieder viesnîcas, pârvaldes çkas untelpas, dzîvojamâs mâjas, izglîtîbas iestâdes,sporta iestâdes, tirdzniecîbas un pakalpojumuobjekti, noliktavas u.c.

Ugunsdroðîbas noteikumu mçríis ir uguns-droðîba. Ugunsdroðîbas noteikumi ietver noteik-tas tehniskas prasîbas ugunsdzçsîbas automâ-tiskâm iekârtâm un ugunsgrçka izziòoðanassistçmâm, ugunsdzçsîbas ûdensapgâdei, tehni-kai, inventâram un ugunsdzçðamajiem aparâtiem.

LAI UZLABOTU DROÐÎBAS LÎMENI,JÂIEVÇRO NORMATÎVO AKTU

PRASÎBAS PAR UGUNSDROÐÎBU,IZMATOJOT RÎCÎBÂ ESOÐOS

TEHNISKOS LÎDZEKÏUS

UGUNSGRÇKA ÍÎMISKIE PROCESI.UGUNSGRÇKA RISKA FAKTORI.

Ugunsgrçks izceïas íîmiskas reakcijasrezultâtâ, kas notiek starp degoðu materiâluun skâbekli (tas parasti ir gaisâ). Lai izceltosugunsgrçks, ir jâbût aizdegðanâs avotam.Ugunsgrçkâ rodas degðanas produkti (dûmi,gâzes, cietie atlikumi) un karstums, kas irdaudz lielâks nekâ ugunsgrçka sâkumâ. Kadðis karstums sâk darboties kâ íîmisko íçdesreakciju paâtrinâtâjs, degðanas process kïûstnekontrolçjams. Kamçr netiek ierobeþots kâdsno ðiem trim savstarpçji saistîtajiem faktoriem,kas nosaka ugunsgrçka izcelðanâs iespç-jamîbu, tas nenodziest (skat. 13.1. att.).

Ðie trîs faktori ir: degtspçjîga viela; viela, kas uztur degðanu (gaisa skâbeklis); karstums (nosaka ugunsgrçka risku).Ir arî ceturtais faktors – íçdes reakcija, kas

rada ugunsgrçka fenomenu. 13.1. attçls

XIII nodaïa. UGUNSGRÇKI UN SPRÂDZIENI. RÎCÎBAS PLÂNI ÂRKÂRTÇJÂS SITUÂCIJÂS 243

Degtspçjîga viela

Degtspçjîga viela ir jebkura viela, kas vardegt. Visas organiskas vielas lielâkâ vaimazâkâ mçrâ labi deg. Piemçram, var degtsakaltis augs. Degoðus materiâlus klasificçpçc to îpaðîbâm: cietie, ðíidrie un gâzveida.

To bîstamîbu galvenokârt nosaka vairâkasîpaðîbas, daþas no tâm tika aplûkotas iepriek-ðçjâ nodaïâ:

aizdegðanâs vai eksplozijas robeþa; uzliesmoðanas temperatûra; paðaizdegðanâs vai paðuzliesmoðanas

temperatûra; termiskais potenciâls; reaktivitâte; sadegðanas produktu toksiskums.

Degðanu uzturoðas vielas

Tie ir gâzveida savienojumi, kuru sastâvâpietiekamâ proporcijâ ir skâbeklis, lai varçtuattîstîties degðana. Parastais degðanasuzturçtâjs ir gaiss, jo tajâ ir apmçram 21%skâbekïa.

Lai notiktu aizdegðanâs, gaisâ parastinepiecieðama minimâlâ skâbekïa proporcija.

Daþas íîmiskâs vielas, kuru sastâvâ ietilpst

skâbeklis, îpaðos apstâkïos atbrîvo skâbekli,jo tas jau ietilpst ðo vielu sastâvâ. Piemçram,nâtrija nitrâts NaNO

3 un kâlija hlorîds KClO

3.

Karstums

Karstums dod minimâlo enerìiju, kasnepiecieðama, lai notiktu degtspçjîgas vielasun degðanu uzturoðas vielas maisîjumaaizdegðanâs. Ðo enerìiju dod degðanas avoti.

Nepiecieðamâ enerìija ir atkarîga nodegtspçjîgâs vielas îpaðîbâm un degðanasapstâkïiem. Cietie materiâli, piemçram, koks,var aizdegties no tâdas pakâpes enerìijas,kâda ir liesmai.

Turpretim, âtri uzliesmojoðas gâzveidavielas vai tvaiki aizdegas pavisam nenozîmîguiemeslu dçï, piemçram, aizdegðanos varizraisît elektriskâ dzirkstele, kas radusies,ieslçdzot vai izslçdzot slçdzi. Uzliesmoðanuvar izraisît termiski, mehâniski vai íîmiskifaktori.

Íçdes reakcija

Tas ir process, kura gaitâ progresç degt-spçjîgas vielas un degðanu uzturoðas vielasreakcija, veicinot ugunsgrçka izplatîðanos.

UGUNSGRÇKA ÍÇDE

Ugunsgrçka norisei ir vairâkas fâzes vaiposmi. Aizdegðanâs vai sâkumposms ir 4aizdegðanâs faktoru kopums atbilstoðâ intensi-tâtes lîmenî, kâ rezultâtâ notiek degtspçjîguvielu aizdegðanâs.

Uguns izplatîðanâs ir ugunsgrçka attîstîbalaikâ un telpâ (skat. 13.2. att.). Liesmasizplatâs no vieniem degoðiem materiâliem uzcitiem, kas sâkotnçji atraduðies atseviðíi. Tasnotiek, karstumam izplatoties vadîðanas,konvekcijas vai izstaroðanas ceïâ.

Ðî izplatîðanâs var bût horizontâla vaivertikâla. Horizontâlâ uguns izplatîðanâs notiek

pa durvîm, logiem un piekaramajiem griestiem.Vertikâli uguns izplatâs pa daþâdiem lîme-òiem, to veicina arî kâpnes un lifti, iekðçjiepagalmi un instalâciju lûkas.

Uguns izplatâs vçl tâlâk, ja ugunsgrçks irtik liels, ka pârsniedz çku konstrukciju izturîbu,un celtne sabrûk daïçji vai pilnîbâ.

Tehniskie faktori, no kuriem ir atkarîgaugunsgrçka izplatîðanâs:

degoðo materiâlu atraðanâs vieta, izvieto-jums telpâ un to îpaðîbas, kas nosakatermisko slodzi (lâdiòu) vai ugunsslodzi(uz laukuma vienîbu attiecinâts siltuma


daudzums, kas ugunsgrçka gadîjumâ varizdalîties telpâ), ko aprçíina pçc formulas:

Qt = 3 kg

i.Pc

i /S

Qt = termiskais potenciâls megakalorijâs

uz kvadrâtmetru (Mcal/m2)S = telpas laukums kvadrâtmetroskg

i = katra degoðâ materiâla daudzums

telpâPc

i = katra degoðâ materiâla siltumspçja

Mcal/kg

Ðajâ formulâ parâdâs ugunsgrçka vidçjâtermiskâ slodze (vai uzlâdçjums), òemot vçrâmateriâlu bîstamîbu un aktivizçðanâs riskuatkarîbâ no rûpnieciskâs darbîbas, lai noteikturiska lîmeni, kas izriet no paðiem materiâliem.

ugunsgrçka ilgums atkarîbâ no telpasveida un tâ termiskâs slodzes;

ugunsgrçka smagums vai sasniegtaistemperatûras lîmenis;

ugunsizturîba, telpu konstrukcija, sprauguesamîba;

atbilstoði ugunsgrçka detektori, trauk-smes signâli un dzçðanas iekârtas, touzturçðana darba kârtîbâ.

Rûpniecisko iekârtu un noliktavuklasifikâcija, òemot vçrâ iekðçjâ riskalîmeni

Pçc ugunsslodzes lieluma (pastâvîgâs unmainîgâs ugunsslodzes summas) çkas, bûvesun telpas iedala ðâdi:

UD – ugunsdroðâs, kurâs ugunsslodzenepârsniedz 60 MJ x m;

MUB – mazas ugunsbîstamîbas, kurâsugunsslodze ir lielâka par 60 MJ x m-2,bet nepârsniedz 180 MJ x m-2;

UB – ugunsbîstamâs, kurâs ugunsslodzeir lielâka par 180 MJ x m-2, bet nepâr-sniedz 900 MJ x m-2;

LUB – lielas ugunsbîstamîbas, kurâsugunsslodze ir lielâka par 900 MJ x m-2,bet nepârsniedz 2000 MJ x m-2;

SLUB - seviðíi lielas ugunsbîstamîbas,kurâs ugunsslodze ir lielâka par 2000 MJx m-2 .

Çkas, bûves vai telpas ugunsslodzi nosakapçc aprçíina, un to veido pastâvîgâs uguns-slodzes (konstrukcijas, iekârtas, komunikâcijasu.tml.) un mainîgâs ugunsslodzes (izejvielas,pusfabrikâti, gatavâ produkcija u.tml.) ele-mentu summa.

Attçls 13.2.

!"#$%

$! !

&


Ðî klasifikâcija palîdz noteikt iespçjamoriska lîmeni atkarîbâ no termiskâ potenciâla,produktu bîstamîbas pakâpes un raþoðanasvietas.

Ar degðanas âtrumu saprot degðanas reak-cijas âtrumu, t.i., cik âtri virzâs uguns frontes,kas atdala neizpostîto zonu no sadegðanasproduktiem.

Atkarîbâ no minçtajiem apstâkïiem aizdeg-ðanâs var bût vienkârða, uzliesmojoða unsprâdzienveida.

Vienkârðu aizdegðanos var vizuâli novçrtçtun tâs âtrums ir mazâks par 1 m/s.

Daïa atbrîvotâs enerìijas izplatâs apkârtçjâtelpâ, bet pârçjâ tiek izmantota, lai aktivizçtudegðanu uzturoðâs vielas un degoðâ materiâlaíçdes reakcijas norisi. Ðâda veida reakcijasnotiek parastos ugunsgrçkos, piemçram,degot cietiem materiâliem – papîram unkokam, kâ arî degot ðíidrumiem tvertnçs.

Sprâdzienveida aizdegðanâs gadîjumâdegðanas âtrums pârsniedz skaòas âtrumutelpâ, kur notiek degðana. Radîtais spiediensvar bût 100 reizes lielâks par sâkotnçjo, unpostoðâs sekas – daudz lielâkas nekâ tad, ja

notiek uzliesmoðana. Piemçri: detonçjoðasrûpnieciskâs sprâgstvielas, degoðu gâzu untvaiku maisîjumi pie îpaðas temperatûras unspiediena, piemçram, slçgtâs telpâs.

Gan uzliesmoðana, gan sprâdzienveidaaizdegðanâs ir eksploziju veidi, tâdçï cîòâ artiem nepiecieðami îpaði droðîbas un aizsar-dzîbas lîdzekïi.

Ugunsgrçka sekas

Tie ir postîjumi, bojâgâjuðie un materiâliezaudçjumi. Cilvçkiem nodarîtais kaitçjumsatkarîgs no temperatûras (apdegumi), dûmuizplatîðanâs (nosmakðana, orientâcijaszudums, panika un saindçðanâs), kâ rezultâtâupuru ir daudz vairâk, nekâ no tieðas karstumaiedarbîbas.

UGUNSGRÇKU NOVÇRÐANA

Ugunsgrçku novçrðana ir pasâkumuvirkne, kuru uzdevums ir novçrst ugunsgrçkaizcelðanos, likvidçjot vienu vai vairâkus noèetriem ugunsgrçku izraisoðajiem faktoriem(skat. 13.3. att.):

degoðs materiâls; viela, kas uztur degðanu; karstuma avots (uzliesmoðanas centrs); íçdes reakcija.

PAREIZA UGUNSDZÇSÎBAS IEKÂRTUAPKOPE UN ATBILSTOÐA PERSONÂLAAPMÂCÎBA PALÎDZÇS IZVAIRÎTIES NO

SITUÂCIJAS, KAD NELIELS UGUNSGRÇKSPÂRVÇRÐAS PAR KATASTROFU

13.3. attçls


Darbîbas ar degoðiem materiâliem

Pirmkârt, jâapsver iespçja nomainît vieglidegoðos materiâlus ar tâdiem, kam ir augstâkaaizdegðanâs temperatûra, vai mazâk dego-ðiem. Stingri jâkontrolç viegli degoðu materiâ-lu izmantoðana darba zonâs, kur pastâvugunsgrçka risks. Tâdçï jâòem vçrâ ðâdisvarîgi nosacîjumi:

kârtîba un tîrîba; noliktavâm jâbût izolçtâm un attâlinâtâm

no darba telpâm; jâizmanto hermçtiski noslçgtas tvertnes

vielu uzglabâðanai, transportçðanai unatkritumu savâkðanai;

jânovçrð noplûde no tvertnçm ðíidrumupârlieðanas laikâ;

rûpîgi jâuzrauga iekârtas, lai nebûtubojâjumu vai noplûdes;

jâievieð îpaðas atïaujas, veicot apkopesun remonta darbus iekârtâs, kurâs ir viegliuzliesmojoðas vielas.

Bîstamo vielu koncentrâciju gaisâ ir iespç-jams samazinât, izmantojot vietçjâs vai vispâ-rçjâs nosûces iekârtas sistçmas. Iespçjamsizmantot arî viegli uzliesmojoðu vielu dzesç-ðanu, lai uzturçtu temperatûru, kas ir zemâkapar to uzliesmoðanas punktu.

Izðíîdinâðana vai sajaukðana – vieglidegoðai vielai pievienojot citu vielu, kas paaug-stina uzliesmoðanas temperatûru. Piemçram,spirtiem pievieno ûdeni.

Palielinot sienu izolâcijas un viegli degoðomateriâlu ugunsizturîbu, var izveidot termiskiizturîgu slâni. Piemçram, visâs teâtru zâlçsviegli degoðajiem materiâliem jâbût arattiecîgiem íîmisku vielu pârklâjumiem, kaspalielina ugunsizturîbu. Cits variants – pârklâ-ðana ar îpaðâm krâsâm.

Viegli uzliesmojoðu materiâlu izmantoðanatikai nepiecieðamajâ daudzumâ arî ir piesar-dzîbas pasâkums, kas ïauj izvairîties no toglabâðanas noliktavâs un viegli uzliesmojoðuvielu uzkrâjumiem darba vietâs.

Signalizâcija sastâv no attiecîgu signâlu

nodoðanas signâlu saòçmçjiem un, lai izvai-rîtos no nejauðâm kïûdâm, signâlu nosûtîðanasuz rezervuâriem, kuros atrodas vai kuros cir-kulç viegli uzliesmojoði ðíidrumi.

Pasâkumi attiecîbâ uz degðanuuzturoðâm vielâm

Ðâdus pasâkumus nepiecieðams veiktnoteiktos gadîjumos. Tie paredz uzturçt zemuvai nulles lîmeòa skâbekïa koncentrâciju,izmantojot neaktîvas vielas, piemçram, slâ-pekli, ûdens tvaikus vai ogïskâbes anhidrîdu.Lai metinâtu rezervuâru, kurâ bijuði viegliuzliesmojoði ðíidrumi, nepiecieðams izmantotneaktîvu vielu, un, ja tvertne ir neliela, varizlîdzçties, to piepildot ar ûdeni.

Pasâkumi attiecîbâ uz aizdegðanâsavotiem

Atkarîbâ no aizdegðanâs avota raksturarîcîba ir atðíirîga.

Termiskie avotiAttiecîbâ uz iespçjamajiem termiskajiem

aizdegðanâs avotiem jâveic ðâdi pasâkumi: jâaizliedz smçíçt un izmantot aizdedzinâ-

ðanas priekðmetus; iekârtas, kas raþo karstumu (krâsnis,

tvaika katli, utt.) jâizvieto ârpus telpâm,kurâs pastâv aizdegðanâs risks;

jâpârbauda sprâdzienbîstamo vieluesamîba vidç, veicot mçrîjumus ar speci-âlu aparâtûru. Ja tuvumâ notiek metinâ-ðanas darbi, materiâli, kas âtri aizdegas,jâpârsedz ar pârklâjiem vai jânorobeþo,tuvumâ jâizvieto ugunsdzçðamie aparâti.Ðâdu darbu veikðanai jâizsniedz îpaðasatïaujas;

PREVENTÎVIE PASÂKUMIUGUNSGRÇKA NOVÇRÐANAI JÂVEIC,GALVENOKÂRT, ATTIECÎBÂ UZ VIEGLI

DEGOÐIEM MATERIÂLIEM UNIESPÇJAMIEM AIZDEGÐANÂS AVOTIEM


ja maðînas vai iekârtas darbojas ar iekð-dedzes dzinçjiem, jâizmanto izplûdesvârsti ar termoizolâciju vai iekârtas, kasdarbojas ar elektrîbu un kas ir sprâdzien-droðas. Jâaizliedz braukðana cauribîstamajâm zonâm;

jâizmanto gaismu necaurlaidîgi pârsegi,lai izsargâtos no saules stariem;

izolçtâm kamerâm, ventilâcijas un dzesç-ðanas iekârtâm ir jâbût atbilstoðâmtermiskajiem apstâkïiem telpâ.

Elektriskie avotiGalvenie aspekti, kas jâòem vçrâ, ir ðâdi: elektroiekârtu droðîba atkarîbâ no riska

pakâpes; atbilstoða elektroinstalâciju projektçðana,

lai izvairîtos no pârslodzes magnetoter-miskie pârtraucçji;

diferenciâlpârtraucçji, lai izvairîtos nostrâvas noplûdes;

elektrostatiskâ aizsardzîba: zemçjums,savienojumi, gaisa mitrinâðana, kolektori,jonizçtâji, utt. (skat. 12. nodaïu);

zibensnovedçji, lai novçrstu atmosfçraselektriskâs izlâdes.

Elektrodroðîbas prasîbas elektroietaisçmnoteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 440"Ugunsdroðîbas noteikumi", savukârt, prasîbaspersonâlam, organizatoriskiem pasâkumiemdroðai darbu izpildei, tehniskie pasâkumidroðai darbu veikðanai, kâ arî droðîbasprasîbas elektroietaiðu ekspluatâcijai noteiktas2002. gada 30. marta standartâ LEK 025"Droðîbas prasîbas, veicot darbus elektro-ietaisçs".

Elektrodroðîbas prasîbas elektroietaisçm irðâdas:

visas elektroiekârtas jâaprîko ar aizsarg-ierîcçm pret îssavienojumu un pârslodzi,strâvas noplûdi un citiem ekspluatâcijasreþîma pârkâpumiem, kas var izraisîtugunsgrçku;

visiem elektrosadales skapjiem jâbûtaizslçgtiem;

elektroiekârtu strâvas vadîtâju izolâcijaspretestîbai jâatbilst elektroiekârtu tehnis-kajiem normatîviem. Iezemçðanas unzibensnovadîðanas ierîces pastâvîgi jâuz-tur lietoðanas kârtîbâ;

pârnçsâjamiem gaismekïiem jâbût nokom-plektçtiem ar aizsargvairogiem vai kupo-liem;

elektroiekârtas un elektroaparatûra jâat-tîra no putekïiem un nosçdumiem;

avârijas un evakuâcijas apgaismojumatîkliem un ierîcçm vienmçr jâbût lieto-ðanas kârtîbâ.

Ekspluatçjot elektroietaises, aizliegts: izmantot bojâtas elektroiekârtas; lietot nekalibrçtus ieliktòus un paðtaisîtus

droðinâtâjus; izmantot vadus un kabeïus ar bojâtu

izolâciju, kâ arî tos savienot tâdâ veidâ,ka var radît bîstamu pârejas pretestîbu;

izmantot nestandarta elektroierîces; atstât bez uzraudzîbas tîklam pieslçgtus

elektrosildîtâjus, ja tehniskajos notei-kumos tas nav atïauts;

ievilkt tranzîta vadus un kabeïus caurnoliktavu telpâm;

novietot degtspçjîgus materiâlus tuvâkpar 0,5 m no gaismekïiem.

Mehâniskie avotiVispiemçrotâkie aizsardzîbas pasâkumi

ðajâ gadîjumâ ir: ieeïïoðana, lai nerastos mehâniskâs

berzes; tâdu instrumentu un darbarîku izmanto-

ðana, kas nerada dzirksteïoðanu; apavi bez metâliskâm daïâm; izvairîðanâs no triecieniem un berzes.

Íîmiskie avotiBûtu jâveic ðâdi piesardzîbas pasâkumi: attiecîga izolâcija un automâtiska tempe-

ratûras kontrole eksotermiskos procesos,kuros varçtu bîstami paaugstinâtiestemperatûra;


savstarpçji reaìçjoðu vielu uzglabâðanaatseviðíi;

ventilâcija un mitruma kontrole paðoksi-dçjoðâm vielâm.

Pasâkumi, lai novçrstu íçdes reakciju

Tie ir pasâkumi, kas ïauj izvairîties nougunsgrçka izplatîðanâs konkrçtos materiâlos,piemçram, pievienojot antioksidantus plast-masâm un izmantojot ugunsdroðus materiâlus.

BÛVMATERIÂLU UN APDARES ELEMENTU REAKCIJA UZ UGUNI.UGUNSIZTURÎBA

Pie bûvmateriâliem un apdares elementiempieskaita tos materiâlus, kuri çkâ nepildanesoðo vai atbalsta funkciju (keramika, par-kets, grîdu segumi, lakas, krâsas utt.), siltum-izolâcijas un skaòu izolçjoðie materiâli (stiklaðíiedra, akmens vate, sintçtisko materiâluplâksnes, vermikulîts utt.). Atbilstoði Bûvnor-matîva LBN 201-96 "Ugunsdroðîbas normas"2. daïai, bûvmateriâlus un bûvkonstrukcijaspçc to degtspçjas (degamîbas) iedala ðâdâsgrupâs: nedegoði (degtnespçjîgi), grûti degoði(grûti degtspçjîgi) un degoði (degtspçjîgi) (skat.13.1. tabulu).

Bûvkonstrukciju un izstrâdâjumu uguns-droðîbu raksturo to ugunsizturîbas robeþa undegtspçja.

Bûvkonstrukcijas un izstrâdâjuma uguns-izturîbas robeþu nosaka laiks (minûtçs) nougunsizturîbas pârbaudes sâkuma lîdz brîdim,kad iestâjas viens no ðâdiem attiecîgâs bûv-konstrukcijas vai izstrâdâjuma ugunsizturîbasrobeþstâvokïiem:

1) pçc nestspçjas vai noturîbas – R;2) pçc viengabalainuma (veseluma) – E;3) pçc siltumizolçjoðâm spçjâm – I;4) pçc materiâlu kritiskâs temperatûras

sasniegðanas pârbaudç bez slodzes – W.

13.1. tabula

!

!

!

!

"


Ugunsizturîbas robeþu apzîmç saskaòâ arstarptautiski pieòemtajiem robeþstâvokïuapzîmçjumiem (R, E, I, W) un ar skaitli, kurðnorâda laiku, kad iestâjas viens no robeþstâ-vokïiem.

Piemçram, R 120 – ugunsizturîbas robeþa120 minûtes pçc bûvkonstrukcijas nestspçjasvai noturîbas; REI – ugunsizturîbas robeþa 60minûtes, kura ir mazâkâ no trim robeþstâ-vokïiem, pçc kuriem pârbaudîta konstrukcija.

Pçc minçtâs metodes bûvkonstrukcijai varnoteikt vairâkas ugunsizturîbas robeþas.

Piemçram, R 120; REI 60 – bûvkon-strukcijas ugunsizturîbas robeþa 120 minûtespçc nestspçjas vai noturîbas un 60 minûtespçc viengabalainuma (veseluma) vai siltum-izolçðanas spçjâm.

Ieteicamâkâ ugunsizturîbas robeþu (minû-tçs) skaitliskâ rinda ir: 15; 30; 45; 60; 90; 120;150; 180; 240.

Latvijas Republikâ raþoto bûvmateriâlu,izstrâdâjumu un bûvkonstrukciju ugunsdroðîburaksturojoðajiem parametriem lîdz ar citiemtehniskajiem râdîtâjiem jâbût uzrâdîtiemattiecîgajâ standartâ, tehniskajos noteikumos,pasç vai sertifikâtâ.

Importçto bûvmateriâlu, izstrâdâjumu vaibûvkonstrukciju ugunsdroðîbu raksturojoðieparametri nosakâmi pçc importçtâjvalsts stan-dartiem, tehniskajiem noteikumiem, sertifikâ-tiem u.tml., piemçrojot Latvijas Republikânoteiktajam vçrtçjumam. Ja minçto datu nav,

tad bûvmateriâliem, izstrâdâjumiem un bûv-konstrukcijâm pirms to lietoðanas attiecîgieparametri jânosaka laboratoriskâ izpçtç, kurasrezultâtus uzrâda sertifikâtâ.

Attiecîbâ uz konstrukcijas elementiem, kasveic nesoðâs vai atbalsta funkcijas, (piemç-ram, balstiem, sijâm, karkasiem, sienâm,starpsienâm, jumtiem, logiem utt.) un to îpaðî-bâm, pastâv noteiktas prasîbas, kas ietvertasminçtajos noteikumos, bez tam, tiek izvirzîtassekojoðas prasîbas:

a) ugunsizturîba, tâ ir spçja ugunsgrçkaapstâkïos saglabât nesoðâs un/vai norobeþo-joðâs funkcijas;

b) no materiâla otras puses, kas navpakïauta uguns iedarbîbai, nedrîkst izplûstuzliesmojoðas gâzes;

c) izpleðanâs, kas kavç karsto gâzu unliesmu pârvietoðanos, kas varçtu izraisîtaizdegðanos otrâ pusç;

d) izturîba vai siltumizolâcija, lai kavçtukarstuma pârvietoðanos, kas varçtu izraisîtaizdegðanos otrâ pusç.

Ugunsizturîbas îpaðîbas tiek izmantotasçku konstruktîvajâ aizsardzîbâ, izpildot visasèetras iepriekð minçtâs prasîbas.

Ugunsdroðo ðíçrðïu tipi un minimâlâsugunsizturîbas robeþas noteiktas 13.2. tabulâ.

ÇKU KONSTRUKTÎVÂ AIZSARDZÎBAPALÎDZ KONTROLÇT IESPÇJAMÂ

UGUNSGRÇKA IZPLATÎÐANOS

13.4. attçls


ÇKU UN TELPU KONSTRUKTÎVÂ AIZSARDZÎBA

Ðie pasâkumi jâparedz projektçðanasstadijâ, kad projektâ jâiekïauj tâdi bûvniecîbasmateriâli, kas ir piemçroti ugunsgrçka ierobe-þoðanai, t.i., spçj izveidot aizsargbarjeruliesmu izplatîbai, kâ rezultâtâ ugunsgrçkuiespçjams ierobeþot kontrolçjamos sektoros.Ðo darbîbu sauc par dalîðanu sektoros.

Kâ rîkoties gadîjumâ, kad ugunsgrçksizplatâs horizontâli

Lai ierobeþotu uguns horizontâlu izplatî-ðanos, jâievçro ðâdi nosacîjumi:

telpâm, kurâs pastâv ugunsgrçka izcel-ðanâs risks, jâbût izvietotâm attâlâk vienaino otras;

13.2. tabula

!!

"#$ $%&'(

!

!

!

!

!) ') !

#$ * * ' " +, ! , !, !

#$ " +, ! ) #$ " #$ #* !, ! #$ " $%!, -, !, .! * , /*!

012 3012

012 012

012 3012 3012

012 012 012

012 012

012 012 012

012

012 012 3012 012 012


Vertikâlas atveresKâpnes, liftu ðahtas un citas vertikâlas

vaïçjas konstrukcijas jâsadala sektoros arugunsdroðu durvju palîdzîbu, kuras ir izturîgaspret karstumu un vienlaikus nepieïauj dûmuizplatîbu.

LogiÇkâ, kurâ ir paaugstinâts ugunsgrçka risks,

to iespçjams samazinât, pçc iespçjas sama-zinot logu skaitu. Ðiem logiem jâbût ar metâlarâmjiem un ugunsizturîgu vai stiegroto stiklu,lai gadîjumâ, ja stikls saplîst, neveidotosspraugas liesmâm. Efektîva logu aizsardzîbair izvirzîjumi un izciïòi (dzegas vai balkonu rindauz çkas fasâdes), kas piespieþ liesmasatkâpties no fasâdes. Ja rodas ugunsgrçkadraudi no blakus esoðâs mâjas, bûtisks aizsar-dzîbas lîdzeklis ir pietiekams attâlums.

Cîòa pret dûmiem

Dûmiem ir daudz negatîvâka ietekme nekâtemperatûrai (liesmâm), jo tie rada risku cilvçkuveselîbai, sareþìî vai kavç evakuâciju notelpâm, tâdçï dûmus nepiecieðams lokalizçt,kontrolçjot, lai dûmu zonas neðíçrsotu cilvçkuevakuâcijas ceïus.

Lai dûmi varçtu aizplûst, griestos atverlûkas, to var izdarît ar roku vai automâtiski – artermisko slçdþu vai citu mehânismu palîdzîbu.

UGUNSGRÇKA ATKLÂÐANA UN TRAUKSME

Ugunsgrçka gadîjumâ iespçjami âtri irjâatklâj ugunsgrçka esamîba un jânosaka tâatraðanâs vieta. Tas var notikt automâtiski, unto var veikt cilvçki.

Automâtiski ugunsgrçku atklâj liesmudetektori, kas pârraida signâlu no vietas, kur

izcçlies ugunsgrçks, uz vietu, kur atrodascentrâlâ kontrole un signalizâcija.

Ja ugunsgrçku atklâj cilvçks, viòð nospieþattiecîgi iemontçtu pogu. Tas var bût sargs,darbinieks u.c. Uz kontroles un signalizâcijascentru tiek pârraidîts signâls, ðî vieta tiek

ugunsdroðs mûris un sienas, kas sadalaçku vai telpu atseviðíâs zonâs, t.s. uguns-grçka sektoros;

ugunsdroðas durvis ugunsdroðajâs sie-nâs;

aizbâþòi vai trauki, lai varçtu novçrst viegliuzliesmojoðu ðíidrumu izplûðanu notvertnes.

Kâ rîkoties, lai ugunsgrçks neizplatîtosvertikâlâ virzienâ

Lai izvairîtos no ugunsgrçka izplatîbas noviena stâva uz otru, ieteicams izveidot tâduslîdzekïus kâ ugunsdroðus aizvarus un griestus,vertikâlas atveres utt.

Ugunsdroði aizvariTâs ir automâtiskas iekârtas, kas darbojas

pçc slûþu principa, kuras var iedarbinât kûstoðidroðinâtâji vai ar tâlvadîbu. Tâs ir izvietotasventilâcijas sistçmas gaisa vados vai gaisakondicionçðanas iekârtâs, un aizverotiesaizkavç nekontrolçtu karsto dûmu izplatîðanos.

GriestiGriestiem jâbût pietiekoði izturîgiem pret

uguni un to segumam jâaizkavç vai jâsama-zina uguns izplatîðanâs vertikâlâ virzienâ. Jagriestu konstrukcija telpâ, kur pastâv uguns-grçka risks, ir veidota no metâla, tâ jânosedzar betonu vai ugunsdroðu materiâlu.


pastâvîgi uzraudzîta, lai âtri varçtu noteiktzonu, kur nospiesta signâlpoga.

Trauksmes gadîjumâ darbinieki parugunsgrçka situâciju saòem informâciju, kasliek uzsâkt cilvçku evakuâciju un ugunsgrçkadzçðanu. Trauksmes sakaru sistçma ïauj pâr-raidît diferencçtus skaòu signâlus, brîdinâ-jumus pa skaïruni vai optiskos signâlus, jatroksnis pârsniedz maksimâlo lîmeni – 60 dB(A), ðâdâ veidâ izziòojot trauksmi un dodotnorâdîjumus par darbinieku evakuâciju.

Automâtiskâ ugunsgrçka atklâðanas sis-tçma fiksç ugunsgrçku pavadoðâs parâdîbas:gâzes, dûmus, liesmas un karstumu. Tâdçïdetektoriem ir daþâdi nosaukumi. Tos parastiizvieto telpas griestos, un tiem ir jâbût savie-notiem ar centrâlo kontroles un signalizâcijaspaneli.

Ir arî pilnveidotas ugunsgrçka atklâðanassistçmas, kurâs apvienoti termiskie un dûmudetektori, ko papildina informâcijas prog-rammas, kas palielina droðîbu un lîdz mini-mumam samazina viltus trauksmes.

Galvenie ugunsgrçka detektoru veidi irðâdi:

jonu; termiskie (siltuma); optiskie.

Jonu detektori

Tie reaìç uz degðanas gâzçm un dûmiem.Ugunsgrçka sâkumâ izplatâs gâzes, un varnebût redzamu dûmu un liesmu. Arî tempe-ratûra tuvâkajâ apkârtnç var nepaaugstinâties.Ðî veida detektors ir ar visaugstâko jûtîbaspakâpi un pirmais, kas atklâj ugunsgrçku.Tâdçï arî jonu detektori tiek plaði izmantoti.Nosaukums radies no tâ, ka darbîbâ tiekizmantota jonizâcijas parâdîba.

Lai netraucçtu detektora darbîbu, jânovçrðgaisa plûsmas (piemçram, caurvçjð) un putekïi(ko neitralizç ar îpaðâm iekârtâm un filtriem).Tos var izmantot jebkura veida ugunsgrçkuatklâðanai (sâkot no latentiem procesiem lîdz

pat atklâtâm liesmâm), degot gan cietiem, ganðíidriem materiâliem.

Optiskie dûmu detektori

Tie reaìç uz redzamiem dûmiem. To dar-bîba balstâs uz gaismas absorbciju vai difûziju,ko izraisa ugunsgrçka dûmi. Detektorujûtîguma pakâpe ir vidçja. Galvenais traucç-joðais faktors ir putekïi. Ðî veida detektori irvispiemçrotâkie, lai atklâtu ugunsgrçkugadîjumos, kad deg cieti materiâli (koks,papîrs, utt.), jo tie sâk darboties jau pirmsliesmu parâdîðanâs.

Optiskie liesmu detektori

Tie reaìç uz infrasarkanajiem vai ultra-violetajiem stariem, ko izstaro liesmas.Detektoru precîzu darbîbu traucç saules stari,kvçlíermeòi, metinâðanas darbi, utt. Detektorudarbîbu ierobeþo ar filtriem un darbîbaspalçninâðanas palîgmehânismiem, lai tienereaìçtu uz îslaicîgu starojumu, kâ arî ardubultsensoriem, kas darbojas noteiktâ viïòagarumâ, kas palîdz atðíirt liesmu starojumuno viltus trauksmes.

Ðie detektori ir piemçroti ïoti plaðu telpuaizsardzîbai (lîdz 1000m2). Detektoru varnovietot lielâ augstumâ, it îpaði viegli uzlies-mojoðu ðíidrumu izraisîto âtro ugunsgrçkunoteikðanai (piem., aviâcijas angâros, u.tml.).Ðâda veida detektorus ieteicams izmantot arîtelpâs, kur raþoðanas procesâ rodas dûmi, jodûmu detektoru efektivitâte bûtu ïoti ierobe-þota. Optiskais liesmu detektors sargâ to, ko"redz", tâdçï tâ apkârtnç nevajadzçtu bûtðíçrðïiem.

Temperatûras vai termiskie (siltuma)detektori

Tie reaìç uz noteiktas temperatûras pâr-sniegðanu (noteiktas temperatûras siltumaveidu) un âtru temperatûras paaugstinâðanos


– par apmçram 7 grâdiem minûtç (darbojaslîdzîgi spidometram). Parasti sastopamskombinçtais veids, kurâ apvienoti abi minçtieveidi.

Detektori ir vienkârði, bet to droðîbaspakâpe – augsta, lai gan tie darbojas brîdî, kaduguns jau izraisîjusi ievçrojamu temperatûraspaaugstinâðanos. Kâ traucçjoðie faktori jâmintieðie saules stari, radiatori, þâvçtavas, krâsnis,utt. Ðie detektori paredzçti zonâm, kur uguns-grçka gadîjumâ var strauji celties temperatûra,

kâ arî gadîjumos, kad dûmu, tvaiku vai citulîdzîgu faktoru dçï nav iespçjams izvietot citusdetektorus.

EVAKUÂCIJA

Evakuâcija ir telpas vai çkas atstâðanagadîjumâ, ja ir paziòots par ugunsgrçku vai cituârkârtas situâciju. Evakuâcija notiek pahorizontâlajiem evakuâcijas ceïiem (gaiteòiemun durvîm) un vertikâlajiem ceïiem (rampâmun kâpnçm).

Evakuâcijai ir sekojoðas fâzes: ugunsgrçkaatklâðana, trauksme, kavçðanâs laiks un patsevakuâcijas process. Kopçjais laiks ir evakuâ-cijas laiks, un tam ir jâbût ierobeþotam.

Evakuâcijai paredzçtais laiks atkarîgs nosituâcijas darba vietâ un evakuâcijas ceïucaurlaides spçjas.

Cilvçku evakuâcijas aprçíina laika unevakuâcijai nepiecieðamâ laika noteikðana arpiemçriem dota Bûvnormatîvâ LBN 201–96"Ugunsdroðîbas normas" 8. pielikumâ.

Lai evakuâcijas plâns bûtu efektîvs, nodar-binâto skaitu aprçíina, òemot vçrâ normatîvus,kas paredzçti noteiktu darbu veikðanai. Tomçrvienmçr jâòem vçrâ reâlais nodarbinâtocilvçku skaits.

Cilvçku evakuâcijas aprçíina laiku notelpâm aplçð pçc evakuâcijas ceïu garuma unpçc telpas un evakuâcijas izeju caurlaidesspçjas atkarîbâ no cilvçku kustîbas para-metriem: plûsmas blîvuma, kustîbas âtruma,kustîbas intensitâtes.

Kopçjo cilvçku evakuâcijas aprçíina laikuno daudzstâvu çkâm jâpieòem pçc cilvçku

evakuâcijas aprçíina laika telpai, kura atrodasaugstâkajâ stâvâ, kurai ir vislielâkais tilpumsun kura atrodas vistâlâk no telpas evakuâcijasizejas lîdz kâpòu telpai.

Lai cilvçki varçtu droði izkïût no telpâm unçkâm, cilvçku evakuâcijas aprçíina laiksnedrîkst bût lielâks par cilvçku evakuâcijainepiecieðamo laiku.

Lai veiktu ðâdu aprçíinu, visu cilvçkuplûsmas ceïu sadala posmos (eja, durvis,gaitenis, durvis, kâpnes, durvis, vçjtveris,durvis u.c.), par sâkuma posmu pieòem ejasstarp iekârtâm, darba vietâm, krçslu rindâmu.tml.

Piemçram, cilvçku evakuâcijai nepiecie-ðamo laiku no 1. un 2. ugunsdroðîbas pakâpessabiedrisko un administrâcijas çku zâlçmnosaka pçc 13.3. tabulas.

Cilvçku evakuâcijai nepiecieðamo laiku noteâtriem, klubiem, kultûras namiem un citâmçkâm ar ðòorbçniòu skatuvçm, kâ arî nokinoteâtriem, koncertzâlçm, slçgtâm sportabûvçm, cirka un universâlveikaliem pieòem,ievçrojot ðâdas prasîbas:

1. un 2. ugunsdroðîbas pakâpes çkâm –6 min.;

3. un 4. ugunsdroðîbas pakâpes çkâm –4 min.;

5. ugunsdroðîbas pakâpes çkâm – 3 min.

AUTOMÂTISKIE UGUNSGRÇKUDETEKTORI, KAS SAVIENOTI ARTRAUKSMES SISTÇMU, PALÎDZ

KONTROLÇT BISTAMÂS VIETAS, KURVARÇTU IZCELTIES UGUNSGRÇKS, BETNAV PASTÂVÎGAS CILVÇKU KLÂTBÛTNES


1., 2. un 3. ugunsdroðîbas pakâpessabiedriskajâs, administrâcijas un sadzîvesçkâs ar gaiteòiem cilvçku evakuâcijai nepie-cieðamais laiks no visattâlâko telpu durvîm lîdzizejai uz âru vai arî uz kâpòu telpu ir:

1 min – no telpas, kas atrodas starp divâmkâpòu telpâm vai izejâm uz âru;

0,5 min – no telpâm, no kurâm evakuâ-cijas ceïð ved tikai uz vienu kâpòu telpuvai vienu izeju uz âru.

4. ugunsdroðîbas pakâpes çkâs cilvçkuevakuâcijai nepiecieðamais laiks jâsamazinapar 30%, bet 5. ugunsdroðîbas pakâpesçkâs – par 50%.

1., 2. un 3. ugunsdroðîbas pakâpessabiedriskajâs, administrâcijas un sadzîvesçkâs cilvçku evakuâcijai nepiecieðamais laikspa kâpnçm ir:

5 min – çkâs lîdz 5 stâviem (ieskaitot); 10 min – 6 - 9 stâvu çkâs.Cilvçku evakuâcijai nepiecieðamais laiks

caur nepiedûmojamâm kâpòu telpâm netiekierobeþots.

Izeju skaits un izvietojums

Evakuâcijas ceïu uzdevums ir nodroðinâtvisâs çkas (bûves) telpâs esoðo cilvçku droðuevakuâciju caur evakuâcijas izejâm uguns-grçka gadîjumâ.

Izejas ir pieskaitâmas pie evakuâcijasizejâm, ja pa tâm var izkïût no telpâm:

1) pirmajâ stâvâ – tieði uz âru vai caurvçjtveri, gaiteni, vestibilu, kâpòu telpu;

2) jebkurâ stâvâ, izòemot pirmo, – uzgaiteni, kurð ved uz kâpòu telpu, vai arî tieði

13.3. tabula

!"

# !

$ % & '

( " $ ) )"

! *

+*

,

+*

+-

,

.

,

,-

,*

.*

,*

/-

,*

/

,*

*-

.*

/*

0

%12 +) ! 22 *-3)2 ,) 4 522 ,) + )2 .) 4 .) /) ! 22 .-3 *) ! 6 *-3)


kâpòu telpâ (t.sk. caur halli). Ðajâ gadîjumâno kâpòu telpas jâbût izejai uz âru tieði vai arîcaur vestibilu, ko no gaiteòiem atdala starp-sienas ar durvîm;

3) tâ paða stâva blakustelpâ, no kuras iratbilstoðas prasîbâm izejas, izòemot gadî-jumus, ja tas ir pretrunâ ar citu speciâlo bûv-normatîvu prasîbâm.

Manuâlos (ar roku atveramos) vârtus untajos iebûvçtâs durvis atïauts pieskaitîtevakuâcijas izejâm, ja tie atbilst prasîbâm, kastiek uzstâdîtas durvîm evakuâcijas ceïos.

Ejas pagraba stâvâ vai cokola stâvâpieskaitâmas pie evakuâcijas ceïiem, ja tâsved uz treðâ veida kâpnçm loga ðahtâ ârpusçpie çkas ârsienas vai arî uz atseviðíu kâpòutelpu ar tieðu izeju uz âru, vai arî uz kopçjâsnozîmes kâpòu telpu, ja ðis ceïð kâpòu telpasrobeþâs nodalîts ar 1. tipa bezailu ugunsdroðustarpsienu (divu blakus esoðu kâpòu laiduaugstumâ) ar pâreju no vienas kâpòu telpasdaïas otrâ caur ârçjo zonu.

Atbilstoði ugunsdroðîbas normâm, lai va-rçtu nodroðinât cilvçku evakuâciju gadîjumos,kad ugunsgrçka, dûmu vai citu bîstamuapstâkïu dçï bloíçta viena no evakuâcijasizejâm, no çkas, katra tâs stâva un atseviðíastelpas jâierîko divas evakuâcijas izejas,izòemot gadîjumus, kuri noteikti ugunsdroðîbasnormâs un citos speciâlajos bûvnormatîvos.

Evakuâcijas izejas no telpâm jâizvietoizklaidus. Minimâlos attâlumus starp tuvâ-kajâm evakuâcijas izejâm aprçíina pçcformulas:

_L = 1,5√P,

kurL – attâlums starp evakuâcijas izejâm (m);P – telpas perimetrs (m).

Ja telpâ, çkas stâvâ vai çkâ vienlaikus varatrasties ne vairâk par 50 cilvçkiem (betsprâdzienbîstamâ un ugunsbîstamâ telpâ,çkas stâvâ vai çkâ – ne vairâk par 5 cilvçkiem)un ja attâlums no visattâlâkâs cilvçku iespç-

jamâs atraðanâs vietas lîdz evakuâcijas izejainepârsniedz 25 m, telpai, çkas stâvam vai çkaidrîkst bût tikai viena evakuâcijas izeja ðâdosgadîjumos:

1) atseviðíai telpai jebkurâ çkas stâvâ;2) vienstâva vai divstâvu çkâm (arî no çkas

otrâ stâva), ja speciâlie bûvnormatîvi nenosakacitâdi;

3) trîs un vairâk stâvu çkâm – no jebkurastâva uz 1. tipa nepiedûmojamo kâpòu telpu;

4) trîs un vairâk stâvu çkâm (kurâs attâlumsno augðçjâ stâva grîdas atzîmes lîdz zemesplançjuma atzîmei nepârsniedz 30 m) –jebkurâ stâvâ uz 1. veida parasto kâpòu telpu(ar dabisko apgaismojumu caur logiem ârçjâsienâ), ja tiek ierîkota rezerves izeja uz 3. veidakâpnçm, kas atbilst bûvnormatîvâ noteiktajâmprasîbâm. Izejas uz atklâtâm evakuâcijaskâpnçm atïauts ierîkot pa çku plakaniemsavietotajiem jumtiem (arî neekspluatçjamiem)vai arî pa atklâtâm galerijâm. Pârsegumu vaigaleriju nesoðâm konstrukcijâm jâizmantonedegoði vai grûti degoði materiâli.

Çkas stâvos, kuros atrodas izejas, jâòemvçrâ to noslogojums un jânovçrtç, vai navnepiecieðams izmantot vairâk par vienu izeju.Tas ir nepiecieðams gadîjumos, kad çkâ irvairâk nekâ vienas lejup vai augðup ejoðaskâpnes.

No pagraba stâva vai cokola stâva untehniskâs pagrîdes (ar laukumu lîdz 300 m2),kâ arî no atseviðíâm telpâm (ar laukumu lîdz300 m2) pagraba stâvâ, cokola stâvâ untehniskajâ pagrîdç atïauts izbûvçt vienuevakuâcijas izeju, ja evakuçjamo skaits no ðîmtelpâm nepârsniedz 5 cilvçkus.

Ja evakuçjamo skaits ir no 6 lîdz 15cilvçkiem, nepiecieðamas divas evakuâcijasizejas. Minçtajâ gadîjumâ otra evakuâcijasizeja var bût lûka pârsegumâ ar minimâloizmçru 0,6x0,8 m vai 700 mm diametrâ (arvertikâlâm kâpnçm uz to) vai 1,2 m augsts un0,9 m plats logs (ar aprîkojumu izejai uz âru).

Tajâ evakuâcijas zonâ, no kurienes evakuâ-cijai jânotiek pa îpaði iezîmçtiem obligâtâs


evakuâcijas ceïiem, ir jâpârbauda, vai maríç-juma punktu skaits, izvietojums un izmçriatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 440"Ugunsdroðîbas noteikumi" prasîbâm.

Cilvçku plûsmas blîvumu evakuâcijas ceïosjânosaka kâ kopçjâ cilvçku skaita (kurievakuçjas pa telpu ejâm, kopçjas lietoðanasgaiteòiem un kâpòu telpâm) attiecîbu pretevakuâcijas ceïu laukumu. Evakuâcijas ceïusaðaurinâtâs vietâs un pie evakuâcijas izejâm,kur veidojas cilvçku drûzma, pieòem maksi-mâlo cilvçku plûsmas blîvumu (9-10 cilv./m2).

Evakuâcijas ceïu platums, skaits ungarums

Risinot konkrçtas problçmas attiecîbâ uztelpâm, kurâs pastâv ugunsgrçka izcelðanâsrisks, jâbalstâs uz sekojoðiem pamatnosacî-jumiem:

pietiekams izeju skaits, kas izvietotas tâ,lai bûtu sasniedzamas no jebkura telpaspunkta, ja ir divas izejas ieteicams tâmbût pretçjâs pusçs;

attiecîgo izeju platumam ir jâatbilst cilvçkuskaitam un darba veidam telpâ, no kurasjâveic evakuâcija;

liftus un eskalatorus evakuâcijas procesâneòem vçrâ.

Gaiteòa garumu un platumu, kâpòu telpuaugstumu un kâpòu laidu platumu, kâ arîkâpòu telpu skaitu jânosaka pçc aprçíinaatkarîbâ no to ietilpîbas un cilvçku caurlaidesspçjas, òemot vçrâ çkas nozîmei atbilstoðuspeciâlo bûvnormatîvu prasîbas.

Pieïaujamo maksimâlo evakuâcijas ceïugarumu no izejas (no telpas) lîdz izejai uztuvâko kâpòu telpu vai uz âru nosaka pçcugunsdroðîbas noteikumiem un attiecîguspeciâlo bûvnormatîvu prasîbâm.

Faktisko evakuâcijas ceïu garumu aplçððâdi:

1) telpas robeþâs – no visattâlâkâs darbavietas vai arî iespçjamâs cilvçku atraðanâsvietas telpâ, kurâ nav pastâvîgu darba vietu,pa ejas brîvo lîniju lîdz tuvâkajai evakuâcijas

izejai no ðîs telpas. Ja telpâ ir vairâkas evakuâ-cijas ejas ar daþâdu garumu, tad aprçíinamòem garâko;

2) pa gaiteni – no visattâlâkâs telpas durvîmpa gaiteòa asi lîdz tuvâkajai izejai uz kâpòutelpu vai tieði uz âru;

3) pa kâpnçm – no izejas uz kâpòu laukumupa kâpòu laidu un kâpòu laukumu asîm lîdzizejai no kâpnçm vai no kâpòu telpas;

4) no izejas no kâpnçm vai no kâpòutelpas – taisni caur vestibilu un/vai vçjtveri lîdzizejai uz âru;

5) kopçjo – kâ atseviðíu posmu garumusummu.

Minimâlais evakuâcijas ceïu platums unizmçri

Evakuâcijas eju brîvais platums nedrîkst bûtmazâks par 1 m, bet durvju platums – mazâkspar 0,8 m.

Lai izvçrtçtu cilvçku evakuâciju, ejasplatumu kopçjas lietoðanas gaiteòos pie dur-vîm, kas veras no telpas uz gaiteni, jâaprçíina,samazinot gaiteòa platumu par:

1) pusi no durvju vçrtnes platuma, ja durvisizvietotas gaiteòa vienâ pusç;

2) durvju vçrtnes platumu, ja durvisizvietotas abâs gaiteòa pusçs posmâ, îsâkâpar divkârðotu gaiteòa platumu.

Durvju un eju augstums evakuâcijas ceïosnedrîkst bût mazâks par 2 m. To durvju un ejuaugstumu, kas ved laukâ no telpâm, kurâs navpastâvîgu darba vietu, kâ arî no pagraba stâvaun cokola stâva, atïauts samazinât lîdz 1,9 m,bet durvis izejâs uz bçniòiem vai jumtu – lîdz1,5 m.

Tehniskajos stâvos (ieskaitot tehniskâspagrîdes un tehniskos bçniòus), kuros cilvçkiapkalpo inþeniertîklus un komunikâcijas, ejuun durvju brîvais augstums nedrîkst bûtmazâks par 1,8 m. Tehniskajâs pagrîdçs, kurâscilvçkiem nav jâapkalpo inþeniertîkli unkomunikâcijas, pârsegumos jâizbûvç lûkasne mazâkas par 0,6 x 0,8 m vai ar diametru700 mm.


Durvis

Durvis uz evakuâcijas ceïiem drîkst bûtatveramas tikai virzienâ uz izeju.

Uz telpu iekðpusi drîkst bût veramas ðâdasdurvis: uz balkoniem, lodþijâm (izòemot durvisuz 1. tipa nepiedûmojamo kâpòu telpu atklâ-tâm ârçjâm zonâm), uz atklâto ârçjo evakuâ-cijas kâpòu laukumiòiem, uz telpâm, kurâsvienlaikus var uzturçties ne vairâk par 15cilvçkiem, uz noliktavu telpâm (lîdz 200 m2),uz sanitârajiem mezgliem.

Çku evakuâcijas izeju ârçjâsz durvisaizliegts aprîkot ar aizvariem un aizbîdòiem,kurus nav iespçjams atvçrt no çkas iekðpusesbez atslçgas.

Kâpòu telpu, gaiteòu, liftu haïïu, vçjtveru unugunsdroðîbas vçjtveru durvis jâaprîko arpaðaizveres ierîcçm un noblîvçtâm piedur-lîstçm, bet nav atïauts izmantot aizvarus vaiaizbîdòus, kurus nevar atvçrt bez atslçgas.Ðîm durvîm çkâs, kas augstâkas par 4 stâviem,jâbût bez ailâm un stiklojuma vai iestiklotâmar stiegroto stiklu.

Durvju platums no kâpòu telpas uz âru vaivestibilu nedrîkst bût mazâks par kâpòu laidacilvçku evakuâcijas aprçíina platumu.

Çkâs ar nepiedûmojamâm kâpòu telpâmun telpâs ar stacionârâm automâtiskas uguns-grçka dzçðanas vai ugunsdzçsîbas automâ-tiskâs signalizâcijas iekârtâm, kur saskaòâ artehnoloìijas prasîbâm ugunsdroðo sienu vaistarpsienu ugunsdroðajâm durvîm jâbûtatvçrtâm, jâuzstâda ierîces, kas ugunsgrçkaizcelðanâs gadîjumâ ðîs durvis automâtiskiaizver.

Atveramos un bîdâmos vârtos iebûvçtajâmdurvîm jâbût vismaz 2 m augstâm un 0,8 mplatâm, bet sliekðòa augstums nedrîkstpârsniegt 0,15 m.

Evakuâcijas ceïos nav atïauts ierîkotbîdâmas, paceïamas nolaiþamas durvis unvârtus, kâ arî rotçjoðâs durvis un turniketus.Vârtus, pa kuriem dzelzceïa ritoðais sastâvsiebrauc çkâ vai bûvç, nav atïauts pieskaitîtevakuâcijas ceïiem.

Kâpnes un kâpòu telpas

Cilvçku evakuâcijai un ugunsgrçka dzç-ðanai izmanto ðâdus kâpòu veidus:

pirmais veids – iekðçjâs kâpnes, kasizvietotas kâpòu telpâs;

otrais veids – iekðçjâs atklâtâs kâpnes(bez norobeþojoðâm sienâm);

treðais veids – ârçjâs atklâtâs kâpnes; ceturtais veids – ugunsdzçsîbas ârçjâs

kâpnes.Pirmâ veida kâpnes iedala divâs grupâs:1. grupa – kâpnes parastajâs kâpòu telpâs,attiecîgajâm kâpnçm ir ðâdi tipi: pirmais tips – kâpnes kâpòu telpâs ar

dabisko apgaismojumu caur logiemârçjâs sienâs (t.sk. caur atklâtâm ailâm);

otrais tips – kâpnes kâpòu telpâs bezdabiskâ apgaismojuma caur logiemârçjâs sienâs (t.sk. ar apgaismojumu caurvirsgaismas logiem);

2. grupa – kâpnes nepiedûmojamâs kâp-òu telpâs, attiecîgajâm kâpnçm ir ðâdi tipi: pirmais tips – kâpnes kâpòu telpâs ar

izejâm no çkas stâviem uz kâpòu telpucaur atklâtu ârçjo zonu pa balkoniem,lodþijâm, atklâtâm pârejâm vai galerijâm;

otrais tips – kâpnes kâpòu telpâs, kurâsugunsgrçka gadîjumâ vai pastâvîgi tiekradîts un uzturçts paaugstinâts nepie-dûmota gaisa spiediens;

treðais tips – kâpnes kâpòu telpâs arizejâm no çkas stâviem uz kâpòu telpucaur ugunsdroðîbas vçjtveri, kurâ uguns-grçka gadîjumâ vai pastâvîgi tiek radîtsun uzturçts paaugstinâts nepiedûmotagaisa spiediens.

Otrâ veida kâpnes uz çku stâviem kâevakuâcijas ejas jâbûvç no nedegoðiem mate-riâliem, izòemot gadîjumus, ja to pieïauj çkunozîmei atbilstoðu bûvnormatîvu prasîbas.Evakuâcijai no çku stâvos iebûvçtiem antre-soliem, laukumiem un etaþerçm atïauts bûvçtotrâ veida kâpnes. Tâs jâbûvç no nedegoðiemmateriâliem ar margâm uz laidiem un lauku-


miem. Ðo kâpòu slîpums nedrîkst bût lielâkspar 1:1 un platums nedrîkst bût mazâks par0,7 m.

Treðâ veida kâpnes cilvçku evakuâcijai noârçjâm bûvçm (laukumi, etaþeres, galerijas,virszemes estakâdes u.c.) un çku stâviemjâbûvç no nedegoðâm konstrukcijâm, toslîpums nedrîkst bût lielâks par 1:1 (ja speciâliebûvnormatîvi nepieïauj citu), bet platumsnedrîkst bût mazâks par 0,7 m. Ja ðî veidakâpnes izbûvç kâ otro (rezerves) evakuâcijasizeju no çkas stâviem, tâs jâsavieno ar telpâmpa balkoniem, lodþijâm vai laukumiemevakuâcijas izeju lîmenî.

Ceturtâ veida kâpnçm ir ðâdi tipi: pirmais tips – 0,7 m platas vertikâlas

tçrauda kâpnes ar laukumiòiem izejai uzjumtu, kuras sâkas 2,5 m augstumâ nozemes.

Sâkot no 10 m augstuma, uz minçtajâmkâpnçm ik pçc 0,7 m jâbût piestiprinâtiemlokiem, kuru râdiuss ir 0,35 m un loka centrsatrodas 0,45 m no kâpnçm. Laukumiòiem, kasiziet uz jumtu, jâbût ar 0,6 m augstunoþogojumu;

otrais tips – tçrauda laidu kâpnes, kurassâkas 2,5 m no zemes un kuru slîpumsnav lielâks par 6:1, 0,7 m platas, arlaukumiòiem, kas izvietoti ne retâk kâ ikpçc 8 m, un ar rokturiem.

Lokveida kâpnes un kâpnes ar íîïveidapakâpieniem atïauts izbûvçt uz evakuâcijasceïiem viena dzîvokïa robeþâs un no dienestatelpâm, ja tajâs ir lîdz 5 darba vietâm (izòemotârstniecîbas ambulatorâs un poliklîniskâsiestâdes), pie kam pakâpiena platums tâ

ðaurâkajâ galâ nedrîkst bût mazâks par 12 cm.Atïauts arî izbûvçt lokveida parâdes kâpnesar pakâpiena platumu tâ ðaurâkajâ galâ nemazâku par 22 cm, neiekïaujot tâs evakuâcijaslaika aprçíinâ. Visos minçtajos gadîjumospakâpiens nedrîkst bût augstâks par 18 cm.Citos gadîjumos ðâdas kâpnes evakuâcijasceïos izbûvçt nedrîkst.

Kâpòu laida platums nedrîkst bût mazâkspar evakuâcijas izejas (durvju) uz kâpòu telpuplatumu. Kâpòu laukuma platums nedrîkst bûtmazâks par kâpòu laida platumu. Starp kâpòulaidiem jâbût vismaz 50 mm platai atstarpei.

Kâpòu telpu ârdurvis un durvis uz vestibilunedrîkst bût ðaurâkas par kâpòu laidu aprçíinaplatumu.

1. un 2. ugunsdroðîbas pakâpes çkâsatïauts bûvçt 2. veida kâpnes no vestibilalîdz otrajam stâvam. Ðajâ gadîjumâ vestibilsno gaiteòiem un blakustelpâm jâatdala ar1. tipa ugunsdroðâm starpsienâm.

No nepiedûmojamâm kâpòu telpâm pirmâstâva robeþâs izejas drîkst bût tikai tieði uz âruvai arî caur vçjtveri. Pirmâ tipa nepiedûmojamokâpòu telpu saistîba ar çkas pirmo stâvupieïaujama tikai caur ârçjo zonu.

Lodþijas, balkoni vai galerijas uz pirmâ tipanepiedûmojamâm kâpòu telpâm nedrîkst bûtðaurâkas par 1,2 m un to noþogojums –zemâks par 1,2 m. Attâlums starp durvju asîmârçjâ zonâ nedrîkst bût mazâks par 2,2 m.

UGUNSGRÇKA DZÇÐANA

Lîdzâs darbinieku evakuâcijai jâplâno arî,kâdus lîdzekïus cîòai ar uguni ugunsgrçkaatklâðanas vietâ ir iespçjams izmantot visâtrâkun visefektîvâk.

Ugunsgrçka dzçðanas process balstâs uz

to, ka tiek ierobeþots viens no èetriem galve-najiem faktoriem:

degoða materiâla IZNÎCINÂÐANA, APSLÂPÇÐANA – degðanu uzturoðas

vielas iznîcinâðana,

EVAKUÂCIJA NO UZÒÇMUMAJÂVEIC PA NOTEIKTIEM CEÏIEM

EFEKTÎVI UN ÎSÂ LAIKÂ


ATDZESÇÐANA – karstuma mazinâðana, PÂRTRAUKÐANA – íçdes reakcijas

izbeigðana.Lai bûtu iespçjams izvçlçties atbilstoðu

dzçðanas lîdzekli, ugunsgrçki tiek klasificçtiatbilstoði Ugunsdroðîbas noteikumu 2. pieli-kumam "Ugunsdzçðamo aparâtu un uguns-dzçsîbas inventâra izvçle", kurâ ir noteiktasugunsgrçku klases atkarîbâ no degoðo mate-riâlu îpaðîbâm, atseviðíi neizdalot elektrîbasizraisîtos ugunsgrçkus.

Ugunsgrçku klasifikâcija

Ugunsgrçki iedalâmi ðâdâs klasçs: A klase – ugunsgrçki, kuros deg cieti

materiâli (parasti organiskas izcelsmesmateriâli – koks, papîrs, audumi, sveíi,koríis, lupatas, kauèuks) un sadegðanasrezultâtâ veidojas kvçlojoðas ogles;

B klase – ugunsgrçki, kuros deg ðíidrumivai kûstoði cieti materiâli (benzîns, nafta,eïïas, tauki, lakas, krâsas, pernicas,ðíîdinâtâji);

C klase – ugunsgrçki, kuros deg gâzes(propâns, butâns, metâns, heksâns,dabas gâze, tvana gâze, acetilçns);

D klase – ugunsgrçki, kuros deg metâli(magnçzijs, titâns, kâlijs, nâtrijs, urâns).

Lai nodzçstu ugunsgrçkus elektroiekârtâs,vispirms jâatvieno strâvas avots, pçc tamjâveic dzçðana ar lîdzekli, kas piemçrotsdegoðâ materiâla tipam. Ja strâvu atvienot naviespçjams, jâizmanto dzçsçjviela atbilstoðinorâdîjumiem uz ugunsdzçsîbas aparâta.

Ugunsdzçðanas lîdzekïi

Ugunsdzçðanas lîdzekïi ir ugunsdzçðamieaparâti, ugunsdzçsîbas inventârs un tehnikaun ugunsdzçsîbas ûdensapgâde.

Ugunsdzçðamais aparâts – pârnçsâjama,aprîkota ar pârvietoðanas mehânismu vaistacionâra ierîce ar ugunsdzçsîgu vielu unaprîkojumu tâs ievadîðanai degðanas zonâugunsgrçka dzçðanai tâ sâkumstadijâ.

Ugunsdzçðanas lîdzekïiem, kas ir pirmaislîdzeklis cîòâ ar uguni, jâbût labâ kârtîbâ unpersonâlam jâbût apmâcîtam ar to rîkoties.Ðiem lîdzekïiem jâbût redzamiem un aizsnie-dzamiem, tuvu vietai, kur pastâv vislielâkâugunsgrçka izcelðanâs iespçja, pçc iespçjastuvâk evakuâcijas izejâm.

Atkarîbâ no izmantojamâs dzçsçjvielas irðâdi ugunsdzçðamie aparâti:

ûdens ugunsdzçðamie aparâti (smidzi-nâtâja-strûklas). Tâ darbîbu nodroðinagâzes spiediens no balona, kas iemontçtskorpusâ vai no atseviðía balona.

Ûdens ugunsdzçðamie aparâti nav izman-tojami ugunsgrçku dzçðanai elektroiekârtâs,izòemot tos ugunsdzçðamos aparâtus, kuruinstrukcijâ tas ir paredzçts. Ðos aparâtus nevarizmantot arî gadîjumos, ja deg vieglie metâli.

pulvera ugunsdzçðamie aparâti. Tiedarbojas ar saspiestu gâzi (CO

2 vai N

2),

kas atrodas aparâta korpusâ iemontçtâvai ârçjâ gâzes balonâ. Tiek raþoti 3klases: ABC, BC un D klases;

13.5. attçls


putu ugunsdzçðamie aparâti. Tie ir 2veidu: ar íîmiskajâm un fizikâlajâmputâm.

Pirmajâ gadîjumâ galvenajâ balonâ atrodasizðíîdinâts nâtrija bikarbonâts, putas stabilizç-joða viela, kâ arî ampula ar alumînija sulfâtu.Iedarbinot aparâtu, ampula tiek sasista, unnotiek íîmiska reakcija, kuras rezultâtâ rodasðíidro putu maisîjums, kura tilpums palielinâs8 reizes, un CO

2 spiediena rezultâtâ putas

izplûst no aparâta.Fizikâlâs putas tiek izmantotas bieþâk, tâs

ir iedarbîgâkas par íîmiskajâm putâm. Tiekizmantotas proteînu putas vai putas, kas veidoûdeòainu plçvîti. Aparâta korpusâ iepildîtsûdens kopâ ar putas veidojoðu reaìentu.Spiedienu rada CO

2 gâze balonâ.

CO2 ugunsdzçðamie aparâti. Ðo

dzçsçjvielu sauc arî par ogïskâbes snie-gu. Tas darbojas ar saspiestu CO

2, ar ko

piepildîts aparâta korpuss.Pielieto aizdegðanâm elektroierîcçs, kâ arî

izmanto maðînu, transformatoru, laboratoriju,elektrisko iekârtu dzçðanai, garâþâs, utt.

Priekðrocîbas: nepiesâròo apkârtni, neat-stâj atkritumus un ir ekonomiski.

Neçrtîbas: Mazefektîvi çku ârpusç unnederîgi îpaðos gadîjumos, kad deg atseviðíivieglie metâli.

Ugunsdzçðamo aparâtu un ugunsdzçsîbasinventâra izvçle ir atkarîga no telpu platîbasun telpâs veicamo tehnoloìisko procesuugunsbîstamîbas, kâ arî no lietojamo un uzgla-bâjamo vielu fizikâli íîmiskajâm îpaðîbâm.

Ugunsdzçðamo aparâtu tipu un nepiecie-ðamo daudzumu nosaka, òemot vçrâ iespç-jamâ ugunsgrçka klasi, ugunsdzçðamo lîdzek-ïu dzçðanas spçjas, maksimâlo dzçðanaslaukumu, telpâs vai iekârtâs izmantoto vieluun materiâlu îpaðîbas, kâ arî telpu sprâdzien-bîstamîbas un ugunsbîstamîbas kategoriju.

Transportlîdzekïu un tehnoloìisko iekârtuapgâde ar ugunsdzçðamajiem aparâtiemveicama atbilstoði to tehniskajâm prasîbâm.

Ja izcçlies ugunsgrçks, kas attiecinâms uzdaþâdâm ugunsgrçka klasçm, priekðrokadodama universâlam ugunsdzçðamajamaparâtam.

Ja telpâs atrodas elektroiekârtas zemsprieguma, vismaz 50 procentiem telpâsesoðo ugunsdzçðamo aparâtu jâbût derîgiemðâdu elektroiekârtu dzçðanai.

Nodroðinot ar ugunsdzçðamajiem aparâ-tiem datortehnikas, telefonu staciju, muzeju,arhîvu un tamlîdzîgas telpas, jâòem vçrâugunsdzçsîgo vielu un aizsargâjamo iekârtu,izstrâdâjumu un materiâlu iespçjamâ savstar-pçjâ mijiedarbîba. Minçtajâs telpâs nedrîkstizmantot ûdens vai putu ugunsdzçðamosaparâtus.

Ugunsdzçðamo aparâtu uzskaite un atra-ðanâs vieta jâreìistrç speciâlâ þurnâlâ.

Papildus ugunsdzçðamajiem aparâtiemizmantojams ðâds ugunsdzçsîbas inventârs:

ugunsdzçsîbas pârklâjs; ûdens mucas un spaiòi; kastes ar smiltîm vai sorbentu; speciâlie rîki (piemçram, lauþòi, íekði,

cirvji, kâpnes, lâpstas).13.6. attçls


Ugunsdzçsîbas pârklâji nedrîkst bût mazâkipar vienu kvadrâtmetru. Ðâdi pârklâji paredzçtinelielu ugunsgrçka cilmvietu dzçðanai un tâdumateriâlu dzçðanai, kuri nav spçjîgi degt bezgaisa piekïûðanas. Vietâs, kur tiek izmantotiun uzglabâti viegli uzliesmojoði un degtspçjîgiðíîdumi (degvielas uzpildes stacijâs, viegliuzliesmojoðu ðíidrumu pârsûknçðanas staci-jâs, vietâs, kur strâdâ ar ðâdiem ðíidrumiem,kâ arî automobiïu novietnçs, kur maðînu skaitspârsniedz 50), ugunsdzçsîbas pârklâji nedrîkstbût mazâki par 2x1,5 m.

Ugunsdzçðanai paredzçto ûdens mucutilpums nedrîkst bût mazâks par 0,2 m3, un tâmjâbût nokomplektçtâm ar spaiòiem ûdenssmelðanai. Ûdens mucas jâuzstâda teritorijâs,kurâs nav ugunsdzçsîbas ûdensapgâdes.

Kastu ar smiltîm vai sorbentu tilpumsnedrîkst bût mazâks par 0,1 m3, un tâm jâbûtnokomplektçtâm ar liekðíeri. Kastes ar smiltîmvai sorbentu izmantojamas vietâs, kur iespç-jama viegli uzliesmojoðu un degoðu ðíidrumunoplûde.

Individuâlâs dzîvojamâs mâjas, laukumâjas, zemnieku saimniecîbas, dzîvokïus,garâþas un vasarnîcas ieteicams apgâdât arugunsdzçðamajiem aparâtiem un ugunsdzç-sîbas inventâru.

Informatîvâ plâksnîte unobligâtâs pârbaudes

Ugunsdzçðamajiem aparâtiem jâbût pâr-baudîtiem, uz tiem jâbût îpaðai plâksnîtei parpârbaudi un etiíetei ar ugunsdzçðamo aparâturaksturojumu. Pirmo maríçjumu vai pârbaudiizdara raþotâji vai valsts licencçts uzòçmumspçc tam, kad aparâts saòemts lietoðanai.

Ugunsdzçðamo aparâtu ekspluatâcija,pârbaude, remonts un uzpildîðana jâveicatbilstoði standartu, tehnisko pasu un raþotâjuinstrukciju prasîbâm.

Uz ugunsdzçðamâ aparâta korpusa jâbûtmaríçjumam valsts valodâ, kurâ norâdîts:

ugunsdzçðamâ aparâta tips un raþotâjs;

pildîjuma (ugunsdzçsîgâs vielas) veids undaudzums;

kâdas ugunsgrçka klases dzçðanai tasparedzçts;

iedarbinâðanas kârtîbas paskaidrojumsun piktogramma;

ekspluatâcijas nosacîjumi; derîguma termiòð; uzpildîðanas un apkopes datums un izpil-

dîtâjs (juridiskâ persona un darbinieks); nâkamâs pârbaudes datums.Bez maríçðanas katru gadu jâveic pâr-

baude, lai apstiprinâtu, ka ugunsdzçðamaisaparâts ir lietoðanas kârtîbâ un ka tas nodro-ðina atbilstoðu spiedienu. Pârbaudes veikðanuapliecina paðlîmçjoða etiíete ar datumu unpersonas parakstu, kura izdarîjusi pârbaudi.Ja ugunsdzçðamais aparâts ticis izmantots vaineatbilst prasîbâm, tas jâuzpilda vçlreiz.

Ugunsdzçðamos aparâtus pârbaudît,remontçt un uzpildît drîkst tikai darbinieki arattiecîgu profesionâlo kvalifikâciju ðim nolûkamatbilstoði aprîkotâs darbnîcâs (darba iecir-kòos).

Ugunsdzçðamo aparâtu efektivitâteun izvietojums

Ar efektivitâti saprot spçju apdzçst vienasvai vairâku kategoriju ugunsgrçkus, kasklasificçti, òemot vçrâ degðanas veidunoteiktos apstâkïos. Aparâta efektivitâti vaidzçðanas jaudu nosaka maksimâlâ teritorijasplatîba, kuru aparâts spçj apdzçst.

Ja atseviðías telpas platîba ir mazâka par50 m2 (izòemot raþoðanas un noliktavu telpas,kâ arî tehniskas nozîmes telpas), uguns-dzçðamos aparâtus var uzstâdît koplietoðanastelpâs (piemçram, gaiteòos un vestibilos) unhallçs.

Ugunsdzçðamie aparâti jâuzglabâ ðimnolûkam sagatavotâs vietâs atbilstoði tehnis-kâs ekspluatâcijas noteikumiem.

Ugunsdzçðamie aparâti un inventârs jâuz-stâda redzamâs un viegli pieejamâs vietâs, kasjâapzîmç ar norâdîjuma zîmçm.


Jânodroðina piekïûðana pie ugunsdzç-ðamiem aparâtiem un inventâra. Ugunsdzç-ðamie aparâti jânovieto ne augstâk par 1,5 mno grîdas lîdz aparâtu rokturiem.

Aukstajâ gadalaikâ neapkurinâmâs telpâsun teritorijâ jânovieto ugunsdzçðamie aparâti,kuru ekspluatâcijas noteikumi pieïauj to eksplu-atâciju jebkurâ gadalaikâ.

Attâlums lîdz ugunsdzçðamajam aparâtamTas ir attâlums, kas jâveic horizontâlâ

virzienâ no jebkura punkta ugunsdzçðamâaparâta darbîbas râdiusâ lîdz nâkamajamaparâtam, ieskaitot situâciju, kad ugunsdzç-ðamais aparâts ir novietots ârpusç pie ieejasdurvîm.

Maksimâlais attâlums no jebkuras vietastelpâ lîdz ugunsdzçðamo aparâtu atraðanâsvietâm nedrîkst bût lielâks:

sabiedriskajâs çkâs, biroja çkâs un çkâs,kurâs nerisinâs raþoðanas procesi, – par20 m;

raþoðanas un noliktavu telpâs, kurâmsaskaòâ ar Latvijas bûvnormatîvu prasî-bâm noteiktas sprâdzienbîstamîbas unugunsbîstamîbas kategorijas:-) A un B kategorijas telpâs – par 15 m;-) C kategorijas telpâs – par 30 m;-) D kategorijas telpâs – par 40 m;-) E kategorijas telpâs – par 60 m.

Ugunsdzçðamo aparâtu skaitu aprçíinâ-ðana

Aprçíinot ugunsdzçðamo aparâtu skaitujâievçro ðâdas prasîbas:

1) jânosaka iespçjamâ ugunsgrçka klaseatkarîbâ no lietojamo un uzglabâjamo vielu unmateriâlu fizikâli íîmiskajâm îpaðîbâm;

2) jâizvçlas ugunsdzçðamo aparâtu arattiecîgo ugunsdzçsîgo vielu (skat.13.4. tabulu);

3) jâaprçíina pârnçsâjamo ugunsdzçðamoaparâtu skaitu (skat.13.5. tabulu);

4) jâaprçíina pârvietojamo ugunsdzçðamoaparâtu skaitu (skat.13.6. tabulu).

13.4. tabula

! "# $" % & ' ( ) )* +## ' , *"# -" ) . $/// 01 ## ) "# 2" ) ' ,' , ## ) "


!"#

$

% & ' & &( &

) ) )

" '

* +

, -& + (.

%/ ) ) ) & ( ' ) ' /

0 )

1

22

322

422

522

22

322

322

62 6

7

522

7

7 7

7 7 7

7

8 & &

& - ) 9 + 9 .

-. 3 -. 4 -.

&( &

, &

7

7

7777173

1

171

3373

6

4

:

5575

515356

;

3

9999

3

99

99

9

9

77

9

7

9

7

6

9331

1

1

11

9

1

7

7

4

1

7

7


13.5. tabula

! "## $% ! &## ' ( ) $

* +, !, - .## ),$

/ / /

0 , ' ,

1) )

2

.##

3##

3

45 5#

35##

3 )

6 ,

, ! / 7 ( 7 $

# !$ .# !$

,' ,

8 ,

3

3

333

2232

"

5

"

3

3

&

33

3

3

!" !"# ! "

$% & !"# # ' ! !%% " % () "* ! !" !"# %% # +! * ! % , & !"# ! ! ! - . %% / ! !% - 0" ! !! 1#! * 2%% ! 3 ! ) .4 )%% ! " !"#


Stacionârâs iekârtas

Stacionârâs ugunsdzçðanas iekârtas sastâvno ðïûteòu sistçmas un savienojumiem, kaspilnîbâ aptver visas ugunsgrçka izcelðanâs riskazonas. Ðîs iekârtas nepiecieðams ne vien pareiziuzstâdît, bet arî sistemâtiski veikt tehniskoapkopi. Daþreiz tâs jâizmanto mâcîbu nolûkos,lai pârliecinâtos par to darbîbas efektivitâti.

Stacionârajâm automâtiskas ugunsgrçkadzçðanas iekârtâm vienlaikus jâpilda arîautomâtiskas ugunsdzçsîbas signalizâcijasfunkcijas.

Jautâjums par çku, bûvju vai telpu, kurâsatrodas degoði materiâli vai pastâv uguns-grçka izcelðanâs iespçjas, aprîkoðanu arstacionârajâm automâtiskas ugunsgrçkadzçðanas iekârtâm vai automâtiskajâm uguns-dzçsîbas signalizâcijas ierîcçm jârisina attie-cîgâ projekta darba stadijâ, vienlaikus nosakotoptimâlâs iekârtas, uguns dzçðanai lietojamâsvielas un signalizâcijas tipus.

Pçc pasûtîtâja, projektçtâja vai objektaîpaðnieka argumentçta ieteikuma (argumen-tçta pieprasîjuma) saòemðanas valstsugunsdroðîbas uzraudzîbas iestâdes izskatajautâjumu par stacionâro automâtiskasugunsgrçka dzçðanas iekârtu un automâtiskougunsdzçsîbas signalizâcijas ierîèu pielieto-ðanu atbilstoði Bûvnormatîva LBN 201-96"Ugunsdroðîbas normas" prasîbâm.

Stacionâro automâtiskas ugunsgrçka dzç-ðanas iekârtu nepiecieðamîba rûpnieciskâsraþoðanas (t.sk. noliktavu, lauksaimniecîbasprodukcijas pârstrâdes u.tml.) çkâs, telpâs un

bûvçs nosakâma saskaòâ ar BûvnormatîvaLBN 201-96 "Ugunsdroðîbas normas"1. pielikuma 1. tabulâ noteiktajâm prasîbâm.

Kâ dzçsçjvielu parasti izmanto ûdeni, laigan ir arî sistçmas, kurâs tiek izmantotasputas, CO

2, sausais pulveris.

Ûdens padeves iekârta

Tâs ir stacionâras ugunsdzçsîbas iekârtasar pieeju ûdens padeves avotiem. Tâm jâbûtizvietotâm vai iemontçtâm slçgtos skapjos uzstingras pamatnes. Iekârta sastâv no ðâdiemelementiem: aprîkotâm ûdens padeves sistç-mâm, cauruïu sistçmas ûdens piegâdei unûdens piegâdes avota.

Iekðçjâ ugunsdzçsîbas ûdensvada krânijânokomplektç ar ðïûtençm un stobriem. Tiejâizvieto skapjos un jâuztur ðâdâ lietoðanaskârtîbâ:

ugunsdzçsîbas krâniem un ðïûtençmvienmçr jâbût sausâm un komplektâ arstobru;

ne retâk kâ reizi gadâ krâni jâpârbaudaun ðïûtenes jâpârtin uz jaunâm locîjumavietâm. Pârbaudes rezultâti jâreìistrçspeciâlâ þurnâlâ;

uz ugunsdzçsîbas krânu skapîðu durvîmjâbût uzrakstam "UK-Nr." un attiecîgajamugunsdzçsîbas krâna kârtas numuram,kâ arî tâlruòa numuram, pa kuru uguns-grçka gadîjumâ izsaucami ugunsdzçsçji.

Ðïûtençm jâbût uztîtâm vai novietotâm uzatbalsta un aprîkotâm ar krânu vai uzgali, kas

13.6. tabula

! " ! # ! !$ !"% !$ " ! !"% !!& !$ ! !' ( # % ! !$ ! ) * + ! , ! ! !"% ! !!$


veido ûdens strûklu vai to izsmidzina.Par darbîbas râdiusu tiek uzskatîts ðïûtenes

garums, pieskaitot vçl 5 metrus.Ûdens plûsmai jâbût pietiekoðai, lai

nodzçstu iespçjamo ugunsgrçku un lai ûdenspietiktu diezgan ilgam laikam.

Hidrantam var bût viena vai divas atveresûdens izplûdei, var bût arî kolonnveida hidrantiar vismaz trim atverçm (skat. 13.8. att.). Ðoiekârtu diametriem jâatbilst pievienojamoðïûteòu diametriem atkarîbâ no ûdens spie-diena. Hidranta kolonna var bût mitrâ vai sausâtipa, òemot vçrâ sasalðanas iespçju.

13.7. attçls

Neapkurinâmâs telpâs un bûvçs aukstajâgada laikâ no ûdensvada iekðçjiem tîkliemjâizlaiþ ûdens. Ventilim, kas atvieno ðo ûdens-vada posmu, jâatrodas apkurinâmâ telpâ.

Ja iekðçjâ ugunsdzçsîbas ûdensvada tîklânav nodroðinâts vajadzîgais spiediens unûdens patçriòð, jâuzstâda papildu sûkòi.

Aizliegts ugunsdzçðanai paredzçto ûdensrezervi izmantot saimnieciskâm vai raþoðanasvajadzîbâm, ja to neparedz tehniskais risinâ-jums.

Ugunsdzçsîbas hidranti

Ugunsdzçsîbas hidrants ir ugunsgrçkadzçðanai paredzçta ierîce ûdens òemðanai noârçjâ ûdensvada tîkla.

Arî hidrantiem darbîbâ paredzçts izmantotûdens padeves avotus. Atðíirîbâ no iepriekðminçtajâm iekârtâm, hidrantiem ir lielâksdiametrs, un tos novieto aizsargâjamo çkuârpusç.

13.8. attçls

Ûdensvada ugunsdzçsîbas hidrantus garautoceïiem jâizbûvç ne tâlâk par 2,5 m nobrauktuves malas, bet ne tuvâk par 5 m noçku un bûvju sienâm. Ugunsdzçsîbas hid-rantus atïauts ierîkot uz ceïa braucamâs daïas.

Ja brauktuves platums pârsniedz 20 m,atïauts izbûvçt dublçjoðas ûdensvada lînijas,lai ûdensvada ievadi çkâs neðíçrsotubrauktuves. Ðâdos gadîjumos ugunsdzçsîbashidrantus jâuzstâda arî dublçjoðâs ûdensvadalînijâs.

Ugunsdzçsîbas hidranti ûdensvada tîklosizvietojami tâ, lai jebkurâm çkâm vai bûvçm(to daïâm), ko apkalpo ðie tîkli, ugunsgrçkagadîjumâ varçtu piegâdât ûdeni vismaz no 2hidrantiem – , ja ugunsgrçka dzçðanas norma-tîvâ ûdens padeves intensitâte no ârçjiemtîkliem ir 15 l/s un lielâka, un no 1 hidranta, janormatîvâ ûdens padeves intensitâte ir


mazâka par 15 l/s, turklât jâòem vçrâ, kapieïaujamais ugunsdzçsîbas ðïûteòu lînijugarums nedrîkst pârsniegt 200 m, ja izmantoautosûkòus, un 100-150 m, ja izmantougunsdzçsîbas motorsûkòus (attiecîgi –pârnçsâjamos vai uzkabinâmos).

Attâlumus starp ugunsdzçsîbas hidrantiemaprçíina, òemot vçrâ kopçjo ûdens patçriòaintensitâti ugunsgrçka dzçðanai un uzstâdâmâhidranta tipa ûdens padeves spçju.

Ugunsdzçsîbas hidranti un ûdensòem-ðanas vietas, kâ arî virziens uz tâm jânorâdaar atbilstoðâm fluorescçjoðâm vai tumðajâlaikâ gaismu atstarojoðâm norâdîjuma zîmçm.

Uz ugunsdzçsîbas hidranta norâdîjumazîmçm jânorâda ûdensvada diametrs, ûdens-vada veids (cilpveida, strupzaru), virzieni unattâlums lîdz hidrantam. Uz ûdensòemðanasvietu norâdîjuma zîmçm jânorâda ûdens-krâtuves (ûdens tilpnes) tilpums kubikmetros.

Ugunsdzçsîbas hidrantu akâm jebkurâgadalaikâ jâbût lietoðanas kârtîbâ, viegliatveramâm un jâbût iespçjai uz hidranta viegliuzstâdît ugunsdzçsîbas stenderu. Struktûr-vienîbai, kas nodroðina ûdensvada eksplua-tâciju, hidranti jâpârbauda divas reizes gadâun jâsastâda pârbaudes akti.

Hidrantus efektîvi izmanto çkas vai uzòç-muma aizsardzîbai ugunsdzçsîbas dienests(ugunsdzçsçji), savienojot dzçðanâ izmanto-jamâs ûdens ðïûtenes ar caurulçm hidrantaûdens padeves sistçmâ. Tiem jâbût pieeja-miem ugunsdzçsîbas maðînâm, tâpçc aizliegtsnovietot mehâniskos transportlîdzekïus uzugunsdzçsîbas hidrantu akâm un tâs aizkraut.

Hidromonitori

Tâs ir stacionâras iekârtas, kas var noattâluma izmest lielu daudzumu ûdens (800-8000 l/min.). Hidromonitorus uzstâda aizsargâ-jamâs zonas apkârtnç, piemçram, atklâtoslaukumos, kur atrodas viegli uzliesmojoðimateriâli, dzelzceïa vagoni vai autobusi,rezervuâri, kuros tiek uzglabâti uzliesmojoðiðíidrumi, gâzes utt. 13.9. attçls

Ðîm iekârtâm jâbût mobilâm, lai atvieglotuto izmantoðanu un varçtu piekïût grûti sasnie-dzamâm vietâm – griestiem, rezervuâriem,tvertnçm utt. Ja lieto îpaðus uzgaïus, tad varizmantot ne vien ûdeni, bet arî putas.

Sausie stâvvadi

Ðî iekârta domâta vienîgi ugunsdzçsîbasdienestu lietoðanai. To veido ûdensvadacaurules, kuru atzarojumi parasti atrodas çkaskâpòu telpâs un fasâdç, kur ugunsdzçsîbasdienests pievieno ugunsdzçsîbas ðïûtenes,nodroðinot nepiecieðamo spiedienu un ûdensdaudzumu ugunsgrçku dzçðanai.

Ûdens padeves vieta fasâdç ir iebûvçtametâla kârbâ un atrodas galvenâ piebraucamâceïa tuvumâ.

Ûdens padeves atveres atrodas stâvos, laiugunsdzçsîbas dienesta darbiniekiem bûtuiespçjams pievienot ðïûtenes un sâkt dzç-ðanas darbus to apkârtnç.

Automâtiskie ûdens izsmidzinâtâji(sprinkleri)

Tâs ir automâtiskâs ugunsdzçðanas ierîcestelpas griestos, kas lej ûdeni lietus veidâ tieðitur, kur izcçlies ugunsgrçks (skat. 13.9. att.).Ûdens izsmidzinâtâjus iedarbina karstums,


kas paceïas pret griestiem; pie noteiktastemperatûras, izpleðoties ðíidrumam, saplîstampula vai izkûst metâla plâksnîte.

Ðîs iekârtas vienlaicîgi veic trîs funkcijas:ugunsgrçka atklâðanu, trauksmes signalizâcijuun dzçðanu. Tâs sastâv no cauruïvadu sistç-mas, kontrolsignâlierîces un ûdens piegâdessistçmas.

Pielietojums: tâs nepiecieðamas telpâs, kurugunsgrçka dzçðanai jâbût âtrai un precîzai.Piemçri: apdares materiâlu noliktavas, lielieuniversâlveikali utt.

Automâtiskâs iekârtasdzçðanai ar pulveri

Ðâdas iekârtas sastâv no stacionâracauruïvadu tîkla, kas savienots ar tilpnçm, nokurâm dozçti tiek padots pulveris uz izsmidzi-nâðanas galviòâm, kas izvietotas iespçjamajâsugunsgrçku izcelðanâs vietâs, vai uz automâ-tiskajâm dzçðanas ierîcçm, kas atrodas virsiekârtâm un materiâliem, kurus tâs aizsargâ.

Ierîces var iedarbinât ar roku, lai ganvairumâ gadîjumu tas notiek automâtiski nokontroles centra, iedarbojoties automâtiskajaiugunsgrçka atklâðanas ierîcei.

Izmantoðana: katlu mâjas, viegli uzlies-mojoðu ðíidrumu noliktavas utt.

Automâtiskas ugunsdzçðanas ierîcesar CO

2 gâzi

Tâs sastâv no automâtiskâm iekârtâm, kasugunsgrçku dzçð, piepildot telpu ar CO

2 gâzi.

Iekârtas iedarbojas automâtiski ar droðinâtâjapalîdzîbu pçc skaòas vai vizuâla signâlasaòemðanas.

Ugunsgrçka gadîjumâ vispirms termiskievai dûmu detektori iedarbojas uz trauksmessistçmu un laika releju, kas aizkavç CO

2 gâzi

izplûdi uz noteiktu laiku, lai dotu iespçjuevakuçt cilvçkus pirms CO

2 gâzes izplûdes.

Iedarbinâðanu var veikt arî droðinâtâji,termostati un termokontakti. Jâbût arî vismazvienam slçdzim iedarbinâðanai ar roku. Ðîssistçmas drîkst iedarbinât tikai tad, kad notelpâm ir evakuçti cilvçki.

Izmantoðana: naftas rûpniecîba, kuìukravas telpas, transformatori slçgtâs telpâs,krâsu un ðíîdinâtâju noliktavas, krâsu raþo-ðanas iekârtas, elektroniskas iekârtas, datori,krâsoðanas cehi u.tml.

SPRÂDZIENU NOVÇRÐANA UN AIZSARDZÎBA PRET TIEM

Visiem zinâms, cik katastrofâlas sekas radasprâdzieni. Tâs ir postoðâkas un negaidîtâkaspar ugunsgrçkiem. Tâ kâ sprâdzieni ir spçcîgi,nav iespçjams veikt evakuâciju. Brûkoðâskonstrukcijas un lidojoðie priekðmeti var ievai-not daudzus cilvçkus. Ðâda veida nelaimesgadîjums pârvçrðas katastrofâ.

Plaðâkâ nozîmç sprâdziens ir parâdîba, koizraisa pçkðòas fizikâlas un íîmiskas izmaiòaskâdas masas stâvoklî, kâ rezultâtâ atbrîvojas

milzîga enerìija un palielinâs gâzu vai tvaikutilpums (gaiss, ûdens tvaiki, gâzes, kas rodasdegðanas procesâ utt.) vidç, kurâ pastâvpretestîba minçtâ spiediena pieaugumam(tvertne, atmosfçra, telpa utt.).

Sprâdziens – ir momentâna (eksplozîva)vielas vai maisîjuma íîmiska pârvçrtîba, kurâizdalâs liels enerìijas daudzums, kas radapaaugstinâtu spiedienu (triecienvilni).

PAREIZA UGUNSDZÇSÎBAS IEKÂRTUAPKOPE UN ATBILSTOÐA PERSONÂLAAPMÂCÎBA PALÎDZÇS IZVAIRÎTIES NO

SITUÂCIJAS, KAD NELIELSUGUNSGRÇKS PÂRVÇRÐAS

PAR KATASTROFU


Sprâdzienu veidi

Atkarîbâ no to norises sprâdziens var bûtierobeþots, kad tas notiek konkrçtâ platîbâ vairezervuârâ, piemçram, sprâdziens íîmiskâreaktorâ, vai neierobeþots, kad tas notiekgaisâ, procesâ piedaloties lielam daudzumamdegoða materiâla, piemçram, uzliesmojoðutvaiku âtra aizdegðanâs.

Pçc to izcelsmes sprâdzieni var bût: íîmiskie, kurus izraisa strauja degðanas

íîmiskâ reakcija. Piemçram, nitrogli-cerîna, nitrocelulozes, dinamîta, gâzu uncitu uzliesmojoðu tvaiku degðana utt.;

pneimatiskie (mehâniskie), kurus izraisatvertnes plîsums, palielinoties iekðçjamspiedienam. Piemçram, automaðînasriepas pârsprâgðana, tvaika katla sprâ-dziens utt.;

elektriskie, kas rodas elektriskâ lokaizlâdçðanâs rezultâtâ, kad notiek straujaiztvaikoðana strâvas vadîtâjâ uzkârðanâsrezultâtâ;

nukleârie: tie rodas atomu kodolu sintç-zes un skaldîðanâs rezultâtâ.

Sprâgstvielas

Tâs ir vielas, kas spçj radît íîmiskâ sprâ-dziena reakciju. Ir divu veidu sprâgstvielas:

rûpnieciskâs sprâgstvielas, kuras izmantoar mçríi izraisît sprâdzienu, piemçram,sprâgstvielas spridzinâðanas darbiem,dzîvsudraba uzliesmoðana utt.;

gadîjuma rakstura sprâgstvielas – tâs irdegoðas vielas, kuru degðana parasti tiekkontrolçta, tomçr noteiktos apstâkïos varrasties eksplozija. Piemçrs: gâzu vaiuzliesmojoðu tvaiku uzkrâðanâs noplûdesgadîjumâ, organisko putekïu suspensijagaisâ, amonija nitrâts, kas strauji reaìçar degvielu, metâla pulveriem u.c.

Sekas

Sprâdzienu sekas parasti ir katastrofâlas: sagrûst çku konstrukcijas, zem gruveðiem

aprokot cilvçkus; ir ievainotie un nogalinâtie sprâdziena

darbîbas râdiusâ; sprâdziena rezultâtâ radies siltums, kas

izraisa ugunsgrçkus.

Sprâdzienu novçrðana

Zinot to, ka degðanas reakcijai nepiecie-ðams degmateriâls, skâbeklis un aizdegðanâsavots, no sprâdziena iespçjams izvairîties,novçrðot vienu no ðiem trim faktoriem, piemç-ram, gaisa skâbekli aizvietojot ar inerto gâzi.

Ðo metodi sauc par inertizâciju, parasti ðimnolûkam izmanto slâpekli.

Sprâdzienu var novçrst, ja sprâdzien-bîstamo vielu maisîjuma koncentrâcija tieksaglabâta zem minimâlâ lîmeòa, ko sauc pariekðçjâs aizdegðanâs lîmeni. To var panâkt arlabu dabisko vai mâkslîgo ventilâciju, kâ arîizmantojot atsûcçjus. Gâzu vai uzliesmojoðutvaiku bîstamo koncentrâciju mçra ar îpaðâmierîcçm, t.sk. ar eksplozimetru. Ir arî tâdasiekârtas, kas pastâvîgi veic mçrîjumus unanalizç to rezultâtus, kontrolçjot daþâdu gâzukoncentrâciju.

Treðais novçrðanas veids ir aizdegðanâsavotu likvidçðana, izvairoties no triecieniem,berzes, elektriskajâm dzirkstelçm, smçíç-ðanas, nodroðinot pietiekamu attâlumu nokrâsnîm un citiem aizdegðanâs avotiem.

Aizsardzîba pret sprâdzieniem

Tâ ir pasâkumu virkne, kas paredzçta sekusamazinâðanai gadîjumâ, kad notiek sprâ-dziens.

Sprâdziena spiediena noturçðanaÐî sistçma tiek izmantota reti, jo tâ ir dârga.

Tâdçï to parasti pielieto tikai gadîjumos, ja

ATBILSTOÐA VENTILÂCIJAUN INERTIZÂCIJA ÏAUJ IZVAIRÎTIESNO UZLIESMOJOÐU ATMOSFÇRU

VEIDOÐANÂS


konteineri ir mazi vai arî vielas ir ïoti dârgasvai seviðíi toksiskas.

To panâk, konstruçjot îpaðus spiedienarezervuârus vai izmantojot pret sprâdzienaspiedienu izturîgus konteinerus. Pirmie paaug-stinâta spiediena apstâkïos netiek bojâti, otrietiek viegli deformçti.

Zonu vai iekârtu atdalîðana jeb izolçðanaZonu vai iekârtu atdala jeb izolç, lai sama-

zinâtu iespçjamâs sprâdziena sekas vainovçrstu tâs izplatîðanos. Ðî metode ir lîdzîgasadalîðanai sektoros ugunsgrçku gadîjumos.Uzliesmojoðu putekïu gadîjumâ izmanto rotç-joðus ventiïus vai spirâlveida transportierus argliemeþa pârvadiem. Otra ierîce, kas balstâsuz tâdiem paðiem darbîbas principiem, ir âtrierotçjoðie ventiïi, kas darbojas ar saspiestu gâzikâ aizvars, kuru iedarbina sprâdziena detek-tors ventiïa tuvumâ.

Detektors sajût spiediena vilni pirms liesmujoslas, tad nostrâdâ ventilis, novçrðot sprâ-dziena izplatîðanos. Izolçjoðajiem aizsardzîbaspasâkumiem ir pieskaitâmi arî filtri, kas slâpçliesmas. Tâs ir ierîces, kas veidotas no sari-tinâtas metâla plâksnes, kas ïauj izplûst gâzeivai tvaikiem, bet neïauj pârvietoties liesmâm,jo lielâ metâla plâksnes virsma veicinaatdziðanu un uguns apdziðanu, pirms ugunspârsvieþas uz citu vietu un turpina izplatîties.

Atveres vai spraugas sprâdziena spiedienaaizplûðanai

Tâs ir ierîces, ar kuru palîdzîbu iespçjamssamazinât spiedienu kâdâ noslçgta procesaaparâtâ vai iekârtâ. Spiedienu novada îslaicîgi vaipastâvîgi virzienâ, kur sprâdziena gadîjumâ nevei-dotos bîstama situâcija. Kâ praktisku risinâjumuvar minçt pârplçðamus diskus un membrânas,sprâdziena plâtnes, durvis ar automâtisko aiz-vçrðanâs mehânismu vai bez tâ, aizsargvâkus,kas piestiprinâti viens aiz otra, bîdâmus aiz-sargpaneïus. Ðîs iekârtas ir konstruçtas tâ, lai tâspârplîstu vai salûztu pie noteikta statiskâspiediena, mazinot pieaugoðo spiedienu aiz-sargâjamajâ objektâ (skat. 13.10. att.).

PROCESOS, KAS SAISTÎTI AR GÂZU UNUZLIESMOJOÐU PUTEKÏU VEIDOÐANOS,

NEPIECIEÐAMS KONTROLÇTIESPÇJAMOS AIZDEGÐANÂS AVOTUS UN

IZMANTOT AIZSARGLÎDZEKÏUSPRET SPRÂDZIENIEM

13.10. attçls

Kâ vçl vienu aizsargierîci var minçt sprâ-dziena slâpçtâjus, kas veidoti tâ, lai âtriapslâpçtu sprâdzienu. Ierîce sastâv no detek-tora vai membrânas sensora, kas nosakaspiediena vilni degðanas procesa sâkuma fâzç.Tiek nosûtîts elektriskais signâls uz kontrolierîci,kas iedarbina detonatoru. Detonators savukârtsalauþ pârejas ventili, kâ rezultâtâ spiedienaietekmç izplûst dzçsçjviela (pulveris) un gâze(slâpeklis). Sprâdziena atklâðanai un dzçðanainepiecieðamais laiks ir mazâks, nekâ pilnîgassadegðanas laiks. Tâdçjâdi, spiediens, kaspaaugstinâjies aizsargâjamajâ iekârtâ, tieksamazinâts, un iekârta necieð mehâniskusbojâjumus. Ja tiek iedarbinâts slâpçtâjs, pçc tâizmantoðanas nepiecieðams apturçt procesu,lai iekârtu iztîrîtu, pârinstalçtu. Iespçjams, ka tâizmantoðanas vietâ radîsies zinâmi apstrâ-dâjamâ produkta zaudçjumi.


RÎCÎBAS PLÂNI ÂRKÂRTÇJÂS SITUÂCIJÂS

Uzòçmuma darba gaitâ var izveidotiesnegaidîti apstâkïi un pçkðòi atgadîjumi, kururezultâtâ var izveidoties bîstamas situâcijas,kas apdraud visus uzòçmumâ strâdâjoðos vaiatseviðíos gadîjumos – arî iedzîvotâjus ârpusuzòçmuma, iekârtas un apkârtçjo vidi. Kadizveidojas ðâdi apstâkïi, tos sauc par ârkârtçjusituâciju.

Saskaòâ ar Ministru kabineta 2001. gada19. jûnija noteikumu Nr. 259 "Rûpnieciskoavâriju riska novçrtçðanas kârtîba un riskasamazinâðanas pasâkumi", kâ arî 1992. gada15. decembra Civilâs aizsardzîbas likumaprasîbâm, darba devçjam jâveic iespçjamoârkârtas situâciju analîze un jâparedz nepiecie-ðamie lîdzekïi atkarîbâ no uzòçmuma lielumaun darbîbas jomas, lai mazinâtu iespçjamâsnegatîvâs sekas. Galvenokârt, ir jâdomâ parpirmâs palîdzîbas sniegðanu, cîòu pret uguniun darbinieku evakuâciju.

Ja uzòçmums ir neliels, jâizstrâdâ minimâlirîcîbas plâni ârkârtçjâs situâcijâs, kas paredz

RÎCÎBAS PLÂNÂ ÂRKÂRTÇJOSAPSTÂKÏOS JÂPAREDZ KRITISKAS

SITUÂCIJAS, LAI VARÇTU VEIKTATTIECÎGUS PASÂKUMUS, LAI NO TÂMIZVAIRÎTOS UN OPTIMIZÇTU RESURSU

IZMANTOÐANU, LAI ÐO SITUÂCIJUIESPÇJAMÂS SEKAS BÛTU MINIMÂLAS

!

!

! !

ÂRKÂRTÇJO SITUÂCIJU IEDALÎJUMS

nodarbinâto informçðanu, apmâcîbu unaizsardzîbas lîdzekïus, lai garantçtu viòudroðîbu.

Ârkârtçjâs situâcijas atkarîbâ no to bîsta-mîbas pakâpes var iedalît ðâdi:

ârkârtçjâs situâcijas draudiÐâdu situâciju var neitralizçt ar lîdzekïiem,

kas paredzçti ugunsgrçka dzçðanai, un arnotikuma vietâ esoðâ personâla palîdzîbu.

daïçja ârkârtçja situâcijaTo nevar likvidçt tik viegli kâ iepriekðçjo, jo

uz vietas esoðajam personâlam nepiecieðamakvalificçtas komandas palîdzîba, kas ir labâksagatavota un kuras rîcîbâ ir lielâki lîdzekïi cîòai

pret uguni un ârkârtas apstâkïiem. vispârçja ârkârtçja situâcijaTâs apmçri pârsniedz cilvçku resursu un

viòu rîcîbâ esoðo materiâlu iespçjas cîòai arugunsgrçku un ârkârtas apstâkïiem. Tâ izjaucuzòçmuma ikdienas darba ritmu, un nâkasizsaukt palîdzîbu no ârpuses.

EvakuâcijaÂrkârtçjâ situâcija, kad nepiecieðams daïçji

vai pilnîbâ izvest personâlu no uzòçmumatelpâm, to veicot secîgi un kontrolçti.


ÂRKÂRTÇJÂS SITUÂCIJAS VADÎBA:RÎCÎBAS PLÂNI ÂRKÂRTÇJÂS SITUÂCIJÂS

noteikta veida negadîjumus vienâ vai vairâkosblakus esoðos uzòçmumos, un, ja tie tomçrnotikuði, mazinât to sekas darba telpu iek-ðienç, paredzot cilvçku un iekârtu aizsardzîbu.To noformç kâ Ârkârtas pasâkumu rokas-grâmatu.

Ârçjais Rîcîbas Plâns Ârkârtçjâ Situâcijâsir ârkârtas pasâkumu plâns, kas apvienovairâkus citus plânus. To var izstrâdât,izmantojot tuvumâ esoðo uzòçmumu IRPÂS,pilsçtas rîcîbas plânu (PRP), pilsçtas pamat-plânu rîcîbai ârkârtas situâcijâ (PPAS) unoperatîvo grupu rîcîbas plânus (OGRP).ÂRPÂS tiek iekïauta arî no uzòçmumiemsaòemtâ informâcija.

Organizçjot rîcîbu jebkurâ ârkârtas situâ-cijâ, ir jâdomâ par Ârkârtçjâs situâcijaskontroles centra (ÂSKC) izveidi droðâ vietâ.Ðai centrâ tiek saòemta informâcija no droðî-bas un trauksmes sistçmâm. Nepiecieðamîbasgadîjumâ no centra iespçjams nosûtît attie-cîgus informatîvos ziòojumus uz visâm darbazonâm.

ÂSKC centram ârkârtçjâs evakuâcijassituâcijâs, daïçjâ vai vispârçjâ ârkârtçjâsituâcijâ jâbût pastâvîgâ kontaktâ ar attiecîgâsorganizâcijas ârkârtas pasâkumu vadîtâju.

Ârkârtçjâs situâcijas pasâkumus uzòç-mumâ, atbilstoði Darba aizsardzîbas likuma12. pantam, veic nodarbinâtie, kas ir apmâcîtipirmâs palîdzîbas sniegðanâ, ugunsdzçsîbasun evakuâcijas pasâkumu veikðanâ un arnepiecieðamo aprîkojumu apgâdâti nodar-binâtie. Darba devçjam jânodroðina, lai uzòç-mumâ ðâdu apmâcîtu nodarbinâto bûtupietiekamâ skaitâ nepiecieðamajai rîcîbaiârkârtçjâs situâcijâs.

Katrai iespçjamajai ârkârtçjai situâcijai irjâbût izstrâdâtam rîcîbas plânam un atbilstoðiorganizçtiem lîdzekïiem. Vispirms ir jâveic riskunovçrtçðana, kas ïaus spriest par iespçjamoârkârtas situâciju nopietnîbu.

Pçc novçrtçðanas jâizvçlas attiecîgi pre-ventîvie pasâkumi un jâizstrâdâ rîcîbas plânsiespçjamâs ârkârtas situâcijas apstâkïos.Pasâkumu kopuma galvenais mçríis ir cilvçkuun iekârtu droðîba. Bûtu bezjçdzîgi realizçtârkârtas plânu uzòçmumâ, kur netiek veiktiminimâlie preventîvie pasâkumi pret uguns-grçka izcelðanos, sprâdzieniem vai citiemârkârtçjiem gadîjumiem.

Ja uzòçmums ir mazs un tajâ nepastâv lielsârkârtas situâciju risks, pasâkumu plâns varbût vienkârðs un atbilstoðs iespçjamajamriskam. Svarîgâkais jebkurâ uzòçmumâ ârkâr-tçjâs situâcijas gadîjumâ ir glâbt cilvçkus unapkârtnes iedzîvotâjus. To paveic, attâlinotbriesmas vai veicot evakuâciju.

Lai papildus novçrstu vai samazinâtuiekârtu bojâjumus, jâbût izstrâdâtam IekðçjamRîcîbas Plânam Ârkârtçjâs Situâcijâs(IRPÂS).

Ja ârkârtas situâcijâ ir iesaistîts viens vaivairâki uzòçmumi, un sekas var skart arîapkârtçjos iedzîvotâjus, jâizstrâdâ ÂrçjaisRîcîbas Plâns Ârkârtçjâs Situâcijâs (ÂRPÂS).

Evakuâcijas plâns ir organizatorisks pasâ-kums pirms ârkârtçjâs situâcijas, kas paredzorganizçtu un kontrolçtu personâla pârvieto-ðanu uz droðâm sapulcçðanâs vietâm (daïçjaevakuâcija) vai ârpus tâm (pilnîga evakuâcija).

Iekðçjais Rîcîbas Plâns Ârkârtçjâs Situâ-cijâs ir organizatorisku pasâkumu un rîcîbasprocedûru kopums, kuru mçríis ir novçrst


RÎCÎBA SASKAÒÂ AR IEKÐÇJO RÎCÎBAS PLÂNUÂRKÂRTÇJÂS SITUÂCIJÂS

paziòojumu par ârkârtas situâciju, ÂSKCpaziòo par to, izmantojot tâ rîcîbâ esoðoslîdzekïus, piemçram, skaïruni vai citus atbil-stoðus trauksmes signâlus.

Ðajâ situâcijâ apmâcîti pirmâs palîdzîbassniegðanâ, ugunsdzçsîbas un evakuâcijaspasâkumu veikðanai darbinieki sadarbojas arârçjiem civilâs aizsardzîbas un ugunsdzçsîbasdienestiem.

Visi darbinieki pa attiecîgajiem sakarukanâliem no ÂSKC saòem informâciju parârkârtas situâcijas attîstîbu. Vienmçr jârîkojasatbilstoði ðai informâcijai, saskaòojot darbîbasar ârçjiem dienestiem.

Rîcîba evakuâcijas laikâ

Ikviens nodarbinâtais ðajâ gadîjumâ sâkrîkoties pçc norâdîjumu saòemðanas noÂSKC. Daïçjas evakuâcijas gadîjumâ ikvienamorganizçti un bez steigas jâdodas pa iezîmç-tiem evakuâcijas ceïiem lîdz noteiktajâmsapulcçðanâs vietâm un jâreìistrçjas piecilvçka, kurð ir atbildîgs par evakuçto personuuzskaiti.

Pilnîgas evakuâcijas gadîjumâ katrsnodarbinâtais rîkojas lîdzîgi, kâ aprakstîtsiepriekð, bet evakuâcijas ceïð pagarinâslîdz satikðanâs vietai ârpusç. Ir jâbûtparedzçtai izejoðo nodarbinâto uzskaitessistçmai, lîdzîgi kâ tiek reìistrçta nodarbinâtoieraðanâs darbâ.

Ikvienâ ârkârtçjâ situâcijâ iekðçjos unârçjos sakaru lîdzekïus nedrîkst izmantot citiemmçríiem, kâ vien rîcîbas koordinçðanai.Nedrîkst izmantot liftus vai kravas celtòus.Liftus vai pacçlâjus izòçmuma gadîjumâ drîkstizmantot vienîgi ugunsdzçsçji.

Nevienâ ârkârtas situâcijas gadîjumâ navieteicams atstât darba vietu, pirms navpabeigtas visas nepiecieðamâs droðîbasprocedûras, lai nepieïautu riska palielinâðanos.

Nepiecieðams izstrâdât rakstveida instruk-cijas visiem uzòçmuma nodarbinâtajiem,apmeklçtâjiem, un ârkârtas situâciju gadîjumostâm jâbût pareizi pielietotâm.

Darbîbas ârkârtçjâs situâcijas draudugadîjumâ

Jebkurð nodarbinâtais var veikt ðâdasdarbîbas:

pielietot pieejamos lîdzekïus cîòâ pretugunsgrçkiem un ârkârtçjiem gadîju-miem;

nevajadzîgi neriskçt, nedz arî izraisîtlielâku risku;

ieslçgt trauksmes sistçmu, kas savienotaar Ârkârtçjâs situâcijas kontroles centru(ÂSKC), izmantojot visus ðim nolûkamparedzçtos lîdzekïus;

lûgt palîdzîbu; informçt par notikumiem ÂSKC.

Rîcîba daïçjâ ârkârtçjâ situâcijâ

Ikviens nodarbinâtais gadîjumâ, ja viòðuzskata, ka konkrçtâ ârkârtçjâ situâcija ir kautkas vairâk par draudiem, var veikt ðâduspasâkumus:

sazinâties ar ÂSKC, izmantojot esoðoskomunikâcijas lîdzekïus, piemçram,trauksmes zvanus vai iekðçjo un ârçjotelefonu, informçt par notikuðo incidentuun pârliecinâties, ka ziòa ir saprasta;

uzmanîgi klausîties sekojoðo ziòojumu,kas nepiecieðamîbas gadîjumâ tikspârraidîts no ÂSKC, izmantojot pieejamoslîdzekïus, piemçram, pa megafonu vai arkodçtajiem trauksmes signâliem.

Rîcîba vispârçjâ ârkârtçjâ situâcijâ

Vispârçju ârkârtçjo situâciju uzòçmumâizziòo îpaði pilnvaroti darbinieki. Saòemot


Iekðçjâ ârkârtçjâs situâcijas pasâkumuplâna ievieðana

Lai ðis plâns bûtu operatîvs, tas jâievieð unpar to jâinformç nodarbinâtie. Tâdçï visiemnodarbinâtiem vienlaicîgi jâorganizç îpaðainstruktâþa un apmâcîbas. Katru gadu jâpa-redz vismaz viena vai divas praktiskâsnodarbîbas, imitçjot ârkârtçjâs situâcijas.

Lîdzâs ârkârtçjâs situâcijâs rîcîbas pamat-dokumentiem, izmantojami arî shematiskiuzskates lîdzekïi, kas palîdz atcerçties, kâpareizi jârîkojas.

Vienam no ðâdiem dokumentiem ieteicamaIndividuâlâs rîcîbas kartîte. Tajâ îsi jâapraksta,kâ rîkoties ârkârtçjâ situâcijâ katrâ darba vietâ.Var izmantot informatîvus plakâtus, kas she-matiski attçlo rîcîbu katrâ konkrçtâ ârkârtçjâsituâcijâ.

Tâ kâ ârkârtas situâcijâ darbîbâm jâbûtpareizâm, bûtu nepiecieðams tâs modelçtmâcîbu trauksmes procesâ. Viens no mçríiemir izveidot rîcîbas iemaòas, tâdçï vispirmsjâmodelç izdomâta, nevis reâla, ïoti smagasituâcija.

Neatkarîgi no tâ, vai ir paziòots, ka tâ irmâcîbu trauksme, vienmçr jârîkojas ar pilnuatbildîbu, it kâ tâ bûtu îsta ârkârtas situâcija.

Otrs mâcîbu mçríis ir pilnveidot rîcîbu,analizçjot pieïautâs kïûdas, lai tâs neatkârtotosîstâ ârkârtas situâcijâ.

MÂCÎBU TRAUKSMES MÇRÍIS IRAPMÂCÎT PERSONÂLU, KÂ VEIKTPAREDZÇTÂS FUNKCIJAS ÎSTAS

ÂRKÂRTAS SITUÂCIJAS GADÎJUMÂ

Eiropas Savienîbâ (ES) likumdoðanaindividuâlo aizsardzîbas lîdzekïu jomâ irattîstîjusies divos virzienos. No vienas puses,ir izvirzîtas prasîbas raþotâjiem vai tâpilnvarotajiem izplatîtâjiem, kas nosakaindividuâlo aizsardzîbas lîdzekïu brîvu tirdz-niecîbu un apriti, un, no otras puses, pastâvprasîbas darba devçjiem individuâlo aizsar-dzîbas lîdzekïu lietoðanai darbâ.

Individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi (turpmâkIAL) ir – ierîces, izstrâdâjumi, iekârtas unsistçmas, kas paredzçtas lietotâju aizsardzîbaipret risku, ko rada viens vai vairâki kaitîgi vaibîstami darba vides faktori. IAL nedrîkst radîtdraudus lietotâja veselîbai, dzîvîbai vai videi.

Latvijas tirgû piedâvâtajiem IAL jâatbilstMinistru kabineta 2003. gada 11. februâranoteikumu Nr. 74 "Prasîbas individuâlajiemaizsardzîbas lîdzekïiem, to atbilstîbas novçr-tçðanas kârtîba un tirgus uzraudzîba" prasî-bâm, kas izstrâdâti saskaòâ ar ES direktîvâm89/686/EEC, 93/68/EEC, 93/95/EEC un96/58/EC. Par minçto normatîvo aktu ievçro-ðanu atbild IAL raþotâjs vai importçtâjs/piegâ-dâtâjs.

IAL iedala trijâs kategorijâs, atkarîbâ noriska darba vidç. Aizsardzîbas lîdzekïakategoriju nosaka raþotâjs, tâ pilnvarotaispârstâvis vai importçtâjs.

I kategorija – vienkârðas uzbûves IAL, kasaizsargâ pret darba vides risku, kuru lietotâjspats spçj laikus novçrtçt un kas ir minimâlikaitîgs/bîstams.

II kategorija – IAL, kas neatbilst ne I, ne IIIkategorijai.

III kategorija – sareþìîtas uzbûves IAL, kasaizsargâ pret darba vides risku, kuru lietotâjspats nespçj pietiekami âtri novçrtçt un kasapdraud cilvçka dzîvîbu vai negatîvi unneatgriezeniski ietekmç cilvçka veselîbu.

IAL maríçjumsVisiem tirgû piedâvâtajiem IAL ir jâbût CE

maríçjumam. CE maríçjums apliecina pro-dukta atbilstîbu ES direktîvu un harmonizçtostandartu prasîbâm. Liela daïa no ðiemstandartiem ir adaptçti arî kâ Latvijas standarti.Maríçjumam ir jâbût labi saskatâmam unsalasâmam. CE maríçjumâ III kategorijas IALpapildus jânorâda atbilstîbas novçrtçðanasinstitûcijas identifikâcijas numurs un maríç-ðanas gada pçdçjie divi cipari. Ja IAL ir parmazu, lai uz tâ izvietotu nepiecieðamo informâ-ciju, tad CE maríçjumu, piktogrammas/ideogrammas, skaidrojumus izvieto uz IALiepakojuma un lietoðanas instrukcijâ.

INDIVIDUÂLIEAIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏI 14

276 XIV nodaïa. INDIVIDUÂLIE AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏI

IAL lietoðanas instrukcijas un cita bûtiskainformâcija

IAL ir jâbût lietoðanas instrukcijai valstsvalodâ. Lietoðanas instrukcijâ jâiekïaujinformâcija par IAL lietoðanas mçríi, glabâ-ðanu, izmantoðanu, tîrîðanu, apkopi, piemçro-tajiem papildpiederumiem/rezerves daïâm,aizsardzîbas spçju, ar lietoðanu saistîtiemierobeþojumiem, derîguma termiòu; transpor-tçðanai nepiecieðamo iepakojumu, pazîðanaszîmçm, apzîmçjumiem utt. Ieteicams lietotEiropas valstu piktogrammas/ideogrammas.

Atbilstoði normatîvo aktu prasîbâm uz atse-viðíiem IAL jânorâda izgatavoðanas datumu,nolietoðanâs un derîguma termiòu, sçrijas nu-muru, aizsardzîbas pakâpi, íîmisko vielu nosau-kumus vai kodus u.c. bûtisku informâciju.

DokumentâcijaRaþotâjam vai importçtâjam ir jânodroðina

sekojoða IAL dokumentâcija:1. Tehniskâ dokumentâcija, kurâ ir IAL vis-

pârîgs apraksts un darbîbu apraksts,

(visâm IAL kategorijâm);2. Atbilstîbas deklarâcija (visâm IAL katego-

rijâm);3. Tipa pârbaudes sertifikâts (II un III kate-

gorijas IAL);4. Kvalitâtes sistçmas sertifikâts (III kate-

gorijas IAL);5. IAL lietoðanas instrukcijas un pazîðanas

zîmes un apzîmçjumi (II un III kategorijasIAL).

Ar ðiem dokumentiem raþotâjs, piegâdâtâjsvai importçtâjs nodroðina lietotâjus un tirgusuzraudzîbas iestâdi pçc tâs pieprasîjuma.

Izstâdes/gadatirgiNormatîvo aktu prasîbâm neatbilstoðu IAL

prezentâcija (reklâma) tirdzniecîbas gada-tirgos, izstâdçs un citâs vietâs ir pieïaujamatikai tad, ja tiem ir pievienota skaidri salasâmanorâde par to, ka tie nav iepçrkami vaiizmantojami, kamçr raþotâjs vai tâ pilnvarotaisizplatîtâjs nav nodroðinâjis atbilstîbu normatîvoaktu prasîbâm.

INDIVIDUÂLO AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏU LIETOÐANA

Darba aizsardzîbas likums nosaka, kapriekðroka jâdod kolektîvajiem darba aizsar-dzîbas pasâkumiem salîdzinâjumâ ar indi-viduâlajiem darba aizsardzîbas pasâkumiem.Turklât Ministru kabineta 2002. gada 20. au-gusta noteikumi Nr. 372 "Darba aizsardzîbasprasîbas, lietojot individuâlos aizsardzîbaslîdzekïus" (turpmâk ðîs nodaïas ietvaros –Noteikumi) nosaka to, ka IAL lieto, ja no darbavides riska faktora iedarbîbas nav iespçjamsizvairîties vai to nav iespçjams mazinât, lietojotkolektîvos aizsardzîbas lîdzekïus vai ievieðotnepiecieðamos darba aizsardzîbas pasâ-kumus.

Lîdz ar to ir jâsaprot, ka IAL izmantoðanaiir izòçmuma raksturs, jo tie tiek pielietoti tikaitad, ja atbilstoði instrukcijâm ir izmçìinâti visi

alternatîvie riska ierobeþoðanas varianti, kuruizmantoðana ir prioritâra. IAL var izmantot kâpapildus lîdzekli arî citos gadîjumos, kad navgarantçta pietiekama riska situâcijas kontrole.Visbeidzot, to izmantoðana paredzçta arî glâb-ðanas darbos un ârkârtas situâcijâs, kâ arîpatstâvîgas glâbðanâs nodroðinâðanai.

Ðajos îpaðajos gadîjumos IAL tiek izmantotikâ pçdçjâ iespçja, lai izvairîtos no riskasituâcijas radîtajâm sekâm vai mazinâtu tosmagumu.

Darba devçjam bez maksas jânodroðinanodarbinâtie ar IAL un jâveic pasâkumi, kasnodroðina IAL uzturçðanu darba kârtîbâ unatbilstîbu higiçnas prasîbâm saskaòâ ar raþo-tâja instrukcijâm (piemçram, IAL glabâðanu,pârbaudi, tîrîðanu, dezinfekciju, remontu).

XIV nodaïa. INDIVIDUÂLIE AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏI 277

Darbinieka pienâkums ir lietot kolektîvosaizsardzîbas lîdzekïus, kâ arî viòa rîcîbâ nodo-tos IAL saskaòâ raþotâja instrukcijâm un pçclietoðanas attiecîgos aizsardzîbas lîdzekïusnovietot tiem paredzçtajâ vietâ.

Ja noteiktâs riska situâcijâs kâ aizsardzîbasmetode ir izvçlçta individuâlâ aizsardzîba, vis-pirms jâanalizç virkne aspektu, lai IAL bûtuvispiemçrotâkie.

Izmantoðanas nepiecieðamîba

Kâ jau iepriekð minçts, vispirms jâizskataiespçjas, kâ izvairîties no riska, izmatojotkolektîvâs aizsardzîbas lîdzekïus, kâ arî veicotorganizatoriskus pasâkumus. Nepiecieðamîburiska situâcijâs izmantot IAL nosaka virknetehnisku un ekonomisku nosacîjumu.

Tehniskie nosacîjumi ir saistîti ar kolektîvâsaizsardzîbas pasâkumu ievieðanas neiespç-jamîbu vai zinâmas apdraudçjuma pakâpessaglabâðanos, neraugoties uz veiktajiemkolektîvâs aizsardzîbas pasâkumiem.

Ekonomiskie priekðnosacîjumi ir saistîti ardarba tempa samazinâðanos, izmantojotnoteiktus aizsardzîbas lîdzekïus, augstâmizmaksâm kolektîvo aizsardzîbas pasâkumuievieðanai reti veidojoðos riska faktoru unnenozîmîga riska apstâkïos. Ja iespçjamspanâkt optimâlu aizsardzîbas lîmeni, jâizvçlasIAL izmantoðana, lai arî tas saistîts ar zinâmâmizmaksâm.

Individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu izvçle

Tikai pçc tam, kad uzòçmçjs ir rûpîgi izpç-tîjis visas kolektîvâs aizsardzîbas lîdzekïu – gan

tehnisko, gan organizatorisko – izmantoðanasiespçjas un ir izdarîta izvçle, vai arî IALparedzçti kâ papildinâjums citâm metodçm, laiaizsargâtu darbiniekus no riskiem, var izvç-lçties noteiktu aprîkojumu, kas atbilstu vajadzî-gajâm prasîbâm. To vidû jâpiemin ðâdas:

nepiecieðamâ aizsardzîbas pakâpekonkrçtajâ riska situâcijâ;

aizsardzîbas pakâpe, ko ðajâ situâcijânodroðina konkrçtais IAL;

IAL jâatbilst nepiecieðamajai aizsardzîbaspakâpei, neradot papildus risku;

IAL nedrîkst traucçt raþoðanas procesus; ergonomiskâs prasîbas un darbinieku

veselîba; piemçrotîba lietoðanai saskaòâ ar

izmantoðanas noteikumiem; jâparedz vairâku risku vienlaicîgas

pastâvçðanas iespçja.IAL ir jâatbilst visâm ðîm prasîbâm.

Vienlaikus jâievçro arî likumdoðanâ noteiktâsnormas, jâkonsultçjas ar nodarbinâtajiem,uzklausot viòus un atïaujot piedalîtiesvispiemçrotâko IAL izvçlç atbilstoði riskasituâcijâm.

IAL iegâde

Pçc atbilstoðo IAL izvçles, jâizpçta tirguspiedâvâjums, lai varçtu izvçlçties atbilstoðusIAL. Atïauts lietot tikai tâdus IAL, kuri projektçtiun izgatavoti atbilstoði Ministru kabineta2003. gada 11. februâra noteikumiem Nr. 74"Prasîbas individuâlajiem aizsardzîbas lîdzek-ïiem, to atbilstîbas novçrtçðanas kârtîba untirgus uzraudzîba" un atbilst:

attiecîgajiem darba vides riska faktoriem(IAL nedrîkst radît vçl lielâku risku);

apstâkïiem darba vietâ; ergonomikas prasîbâm un nodarbinâto

veselîbas stâvoklim; nodarbinâto auguma îpatnîbâm (ja

nepiecieðams, IAL attiecîgi pielâgo).IAL ir jâbût maríçtam ar "CE" zîmi.

Maríçjumam jâbût uz katra IAL redzamâ vietâ,

IAL IR PÇDÇJÂ BARJERA STARPDARBINIEKU UN RISKA FAKTORU, TÂDÇÏ

TIE JÂIZMANTO TAD, KAD RISKU NAVIESPÇJAMS KONTROLÇT VAI NOVÇRST

AR KOLEKTÎVÂS AIZSARDZÎBASLÎDZEKÏIEM UN ORGANIZATORISKAJIEM

DARBA AIZSARDZÎBAS PASÂKUMIEM


skaidri salasâmam visu paredzamâs lieto-ðanas laiku. Ja tas nav iespçjams IAL îpaðîbudçï, "CE" maríçjums atrodas uz iepakojuma.Maríçjumu nodroðina raþotâjs vai piegâdâtâjs.Tâpat raþotâja pienâkums ir izstrâdât unpiegâdât lietotâjam lietoðanas instrukciju, kurâaprakstîta pareiza IAL lietoðana un glabâðana.Informâcijai jâbût precîzai, saprotamai untulkotai valsts valodâ.

Kad atbilstoðie IAL ir izvçlçti un iegâdâti,pirms to sadales darba devçjam ieteicamssniegt informâciju darbiniekiem par ðâdiemjautâjumiem:

kâdâs uzòçmuma darba vietâs un kâdaveida operâcijâs paredzçts izmantot IAL;

IAL pareizas lietoðanas instrukcijas; lietoðanas ierobeþojumi, ja tâdi ir; informâcija par IAL glabâðanu, tîrîðanu,

apkopi, dezinfekciju, remontu utt.; IAL vai to sastâvdaïu derîguma termiòð

vai kritçriji, pçc kuriem nosaka IAL derî-gumu.

IAL lieto tikai raþotâja instrukcijâs paredzç-tajiem mçríiem un atbilstoði ðajâs instrukcijâsnoteiktajâm droðîbas prasîbâm. Darba devçjsnodroðina, lai instrukcijas ir nodarbinâtajiemsaprotamas.

Darba vides riska unaizsardzîbas lîdzekïu novçrtçjums

Darba devçjs pirms attiecîgo darbu uzsâk-ðanas novçrtç darba vides risku atbilstoðinormatîvajiem aktiem par darba vides iekðçjâsuzraudzîbas kârtîbu un nosaka tos darba videsriska faktorus, kuru novçrðanai lietojami IAL.

Gan darba vides riska faktori, gan to novçr-ðanai lietojamie IAL darba devçjam ir jâdoku-mentç. Darba devçjam jânosaka IAL undarbus, kuros jâlieto attiecîgie IAL, atbilstoðidarba vides riska faktoriem. Darba devçjamjânodroðina nodarbinâtie ar IAL arî tad, ja kâdsdarbs vai IAL nav norâdîts Noteikumu 1. vai3. pielikumâ, bet IAL ir nepiecieðami nodar-binâto droðîbai un veselîbas aizsardzîbai.

Ja aizsardzîbai pret vienu vai vairâkiemdarba vides riska faktoriem nodarbinâtaisvienlaikus lieto vairâkus IAL, tiem jâbût sav-starpçji savietojamiem un jânodroðina nodar-binâtâ aizsardzîba pret visu attiecîgo riskafaktoru iedarbîbu.

Darba vides riska un aizsardzîbas lîdzekïunovçrtçjumâ darba devçjs:

nosaka, vai darba vides riska faktorunevar novçrst ar citiem lîdzekïiem unpasâkumiem;

nosaka IAL nepiecieðamos raksturlie-lumus, lai nodroðinâtu efektîvu aizsar-dzîbu pret attiecîgo darba vides riskafaktoru, òemot vçrâ paða IAL radîto risku;

salîdzina izraudzîtâ IAL raksturlielumus.Ja mainâs kâds darba vides riska faktors,

tiek mainîts kâds IAL vai kâda IAL sastâvdaïa,darba devçjs pârskata IAL novçrtçjumu.

Izsniegðana lietotâjiem (darbiniekiem)

IAL ir paredzçti individuâlai lietoðanai, lîdzar to ðos lîdzekïus izsniedz individuâli. To prasane tikai likumdoðana, bet arî efektivitâteskritçriji. Lai IAL bûtu efektîvi, tie jâpiemçro katradarbinieka anatomiskajâm îpatnîbâm, kasjâòem vçrâ jau pirms IAL iegâdes.

Katrs IAL ir paredzçts vienam darbiniekam.Ja vienu un to paðu IAL pârmaiòus lieto vairâkidarbinieki, darba devçjs veic atbilstoðuspasâkumus, lai tiktu ievçrotas higiçnas pra-sîbas un netiktu nelabvçlîgi ietekmçta lietotâjuveselîba.

IAL pârbaudi pirms lietoðanas, tâ apkopi,tîrîðanu, dezinfekciju un remontu saskaòâ arIAL raþotâja pievienoto instrukciju veic ðajosdarbos apmâcîti darbinieki.

DARBA DEVÇJA PIENÂKUMS IRNE TIKAI IZSNIEGT IAL TIEM, KAM

TIE NEPIECIEÐAMI, BET ARÎ SEKOT,LAI TIE PAREIZI TIKTU PIELIETOTI


INDIVIDUÂLO AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏU IEDALÎJUMS

Galvas aizsardzîbas lîdzekïi lietojami tâdosdarbos kâ bûvdarbi, darbos uz sastatnçm,tçrauda tiltiem, toròiem, mastiem, darboskanâlos, tuneïos, ðahtâs, bûvbedrçs, zemesrakðanas un kalnrûpniecîbas darbos, apakð-zemes darbos, darbos karjeros, spridzinâ-ðanas darbos u.c. Detalizçts darbu uzskaitî-jums, kuros jâlieto galvas aizsardzîbas lîdzekïiir dots Noteikumu 3. pielikumâ.

Sejas un/vai acu aizsardzîba

Sejas un acu aizsardzîbai lietojami ðâdiaizsardzîbas lîdzekïi:

brilles; aizsargbrilles; rentgena, lâzera, ultravioletâ un infra-

sarkanâ starojuma un redzamâs gaismasaizsargbrilles;

sejas aizsegi; sejas aizsegi metinâðanai (rokas maskas,

ap galvu stiprinâmas maskas vai maskas,kas piestiprinâmas pie íiverçm).

Galvenie riska faktori, kuru rezultâtâ var gûtsejas un acu traumas, ir cietâs daïiòas, agre-sîvu ðíidrumu (kodîgu un korozîvu vielu) ðïaka-tas, starojums vai piesâròota atmosfçra. Acu

IAL var nosacîti iedalît daïçjas un pilnasaizsardzîbas lîdzekïos. Daïçjie aizsardzîbaslîdzekïi ir tâdi aizsardzîbas lîdzekïi, kasaizsargâ cilvçku pret riskiem, kas apdraudatseviðías íermeòa daïas. Tie var bûtparedzçti galvaskausa, sejas, acu, ausu, roku,kâju, elpoðanas ceïu u.c. íermeòa daïu aizsar-dzîbai. Pilnas aizsardzîbas lîdzekïi ir tâdiaizsardzîbas lîdzekïi, kas aizsargâ cilvçku pretrisku kopumâ, nevis atseviðías íermeòa daïas(piemçram, droðîbas jostas). Visbieþâk tiekizmantoti aizsargtçrpi, tçrpi ar droðîbas zîmçm,droðîbas jostas un aizsargierîces pret kontaktuar elektrîbu.

Galvaskausa aizsardzîba

Darba procesâ darbinieka galvai ir jâbûtaizsargâtai pret daþâdâm riska situâcijâm.Galvenos draudus rada mehâniskie riski(krîtoði priekðmeti, triecieni, metieni), termiskieriski (karstums, aukstums, kausçta metâlaðïakatas) un elektriskie riski (manevri, darbîbaszem elektropârvades lînijâm).

Galvas aizsardzîbai lietojami ðâdi aizsar-dzîbas lîdzekïi:

aizsargíiveres galvaskausa aizsardzîbai; galvas virsmas aizsardzîbas lîdzekïi

(cepures, kapuces, tîkliòi matiem ar acuaizsargu vai bez tâ);

galvas aizsargsegas (cepures, kapuces,ûdensnecaurlaidîgas aizsargcepures noauduma, gumijota auduma).

Galvaskausa aizsardzîbai lieto droðîbasíiveri. Tâ aizsargâ augðçjo galvas daïu. Íivereijânodroðina triecienu amortizâcija un jâpa-sargâ no ievainojumiem, kas var rasties, jagalva tiek saspiesta vai sadurta. Íiveresizmçram un svaram jâbût pietiekoðam, laivarçtu izturçt maksimâli stipra triecienaenerìiju. Íiverei jâatbilst minçtâm îpaðîbâmvisu periodu, kas ir paredzçts tâs izmanto-ðanai.


un sejas IAL iedalâs 2 lielâs grupâs: sejasaizsegi un aizsargbrilles.

Sejas aizsegiSejas aizsegi aizsedz darbinieka seju,

pasargâjot to no bîstamiem riska faktoriem.Sejas aizsegus atkarîbâ no to îpaðîbâm

iedala: sejas aizsegi metinâðanai, sejas aizsegi.Sejas aizsegi metinâðanai var bût turami

ar roku vai piestiprinâmi uz galvas. To karkassveidots no materiâliem, kas nelaiþ cauri staro-jumu un aprîkots ar ultravioletâ un infrasarkanâstarojuma aizsargstikliem, kas ïauj veikt nepie-cieðamo darbu un aizkavç starojumu, pasar-gâjot acis no tâ kaitîgâs ietekmes.

Ðâdi sejas aizsegi pasargâ arî no atleco-ðâm cietâm daïiòâm, lîdz ar to reizç ar atstaro-ðanu nodroðina arî aizsardzîbu pret mehâniskuiedarbîbu. Mehâniskie aizsargstikli var bûtdivçjâdi: ar pretðíembu aizsargu un ar filtruaizsargu.

Filtru aizsargstikli pasargâ filtrus no mehâ-niskiem bojâjumiem, lîdz ar to pagarinâs toizmantoðanas laiks. Tos novieto starp filtru uncieto daïiòu iedarbîbas zonu. Pretðíembuaizsargs pasargâ lietotâja acis no riska, kasvar rasties, saplîstot filtram, kâ arî gadîjumos,

kad tiek veikti darbi, izmantojot aizsargbrilles(metinâðanas darbi, kuru rezultâtâ rodasðíembas u.c.). Pretðíembu aizsargs atrodasstarp filtru un lietotâja acîm.

Sejas aizsegi var bût izgatavoti no metâlasieta ar plastmasas lodziòu, no atstarojoða vaiar alumîniju pârklâta materiâla utt.

AizsargbrillesBriïïu izmantoðanas mçríis ir aizsargât

darbinieka acis no riskiem, kas saistîti ar darbuizpildi. Atkarîbâ no tâ, kâdi ir briïïu ietvari, brillesvar bût: universâlas, kuras reizçm (bet neobligâti) var izmantot papildus aizsardzîbai,glâzveida, kas sastâv no 2 daïâm, cieði pie-kïaujas sejai, aizsargâjot acis no sâniem unkatru aci atseviðíi. Visbeidzot ir maskas tipabrilles, kuru ietvars veic papildus aizsardzîbasfunkciju. Ðîs brilles var valkât vienlaikus arredzes korekcijas brillçm.

Lai aizsargbrilles darbotos efektîvi, tâmjâbût ar pietiekami izturîgiem stikliem, atbil-stoðiem ietvariem vai tiem pievienotiem papild-elementiem, kas pasargâ acis no visâm pu-sçm: no augðas, no apakðas vai no sâniem.

Brilles ar filtriem izmanto ne tikai metinâ-ðanas darbos, bet arî visos darbos, kas saistîtiar infrasarkano starojumu (krâsnis, metâllie-tuves, velmçðana u.c.), ultravioleto starojumu


(baktericîdâs lampas, foto kopçðanas iekârtasu.c.) un lâzera starojumu.

Sejas un acu aizsardzîbas lîdzekïi lietojamitâdos darbos kâ kalðana, gravçðana, metinâ-ðana, slîpçðana ar abrazîviem instrumentiem,virpoðana, ieþu izstrâde un apstrâde, kniedç-ðana, frçzçðana, abrazîvu materiâlu izsmidzi-nâðana, darbos ar skâbçm, sârmiem u.c.vielâm ar íîmisku iedarbîbu, darbos ar lâzeriemu.c. darbos. Detalizçts darbu uzskaitîjums,kuros jâlieto sejas un acu aizsardzîbas lîdzekïiir dots Noteikumu 3. pielikumâ.

Dzirdes aizsardzîba

Dzirdes aizsardzîbas lîdzekïus nepiecie-ðams izmantot, lai izsargâtos no dzirdestraumas, kas var rasties, ja cilvçks pakïautspârâk liela trokðòa iedarbîbai.

Dzirdes aizsardzîbai lietojami ðâdi aizsar-dzîbas lîdzekïi:

ausu ieliktòi, antifoni; austiòas; akustiskâs íiveres; austiòas, kas tiek piestiprinâtas pie

rûpnieciskajâm aizsargíiverçm vai iríiveres daïa;

ausu aizsargi ar zemfrekvences uztvç-rçju;

ausu aizsargi ar sakaru ierîcçm.Ausu ieliktòus ievieto auss gliemeþnîcas

kanâlâ, to hermçtiski noslçdzot. Austiòasaptver auss gliemeþnîcu un sastâv no 2 daïâm,kas ir savstarpçji savienotas. Akustiskâsíiveres aizsedz ne vien auss gliemeþnîcu, betarî daïu no galvas.

Lai izvçlçtos piemçrotâkos dzirdes aizsar-dzîbas lîdzekïus, nepiecieðams noskaidrottrokðòa parametrus, izmçrot dominçjoðâsfrekvences. Dzirdes orgânu aizsarglîdzekïiem

jânodroðina iespçja saprast sarunu biedrateikto un sadzirdçt trauksmes signâlus.

Dzirdes aizsardzîbas lîdzekïi lietojami tâdosdarbos kâ darbs ar metâla presçm vai to tuvu-mâ, darbs ar pneimatiskajiem un elektriskajieminstrumentiem, tehniskâ apkalpoðana lidostâs,pâïu dzîðana, kokapstrâde, darbs ar tekstil-maðînâm vai to tuvumâ, kompresoru apkal-poðana, kâ arî citi darbi, kuros trokðòa lîmenispârsniedz pieïaujamâs normas.

Roku aizsardzîba

Darbinieka rokas darba gaitâ var tikt pa-kïautas daþâda veida riskiem: mehâniskajiem,termiskajiem, íîmiskajiem, elektriskajiem.

Roku aizsardzîbai var izmantot sekojoðusIAL:

cimdus; dûraiòus; bezpirkstu cimdus; dielektriskos cimdus; aizsargcimdus pret mehânisku iedarbîbu

ACU AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏIEM,KAD TAS NEPIECIEÐAMS,

JÂNODROÐINA ACU AIZSARDZÎBA,PASARGÂJOT TÂS NO AUGÐAS,

NO APAKÐAS UN NO SÂNIEM

LAI PAREIZI VARÇTU IZMANTOTDZIRDES AIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏUS,

NEPIECIEÐAMS ZINÂTNE TIKAI TROKÐÒU LÎMENI,

BET ARÎ DOMINÇJOÐÂS FREKVENCES


(aizsardzîbai pret durtâm, grieztâm brû-cçm, vibrâciju), íîmisku iedarbîbu, jonizç-joðu radiâciju un radioaktîvo piesâr-òojumu, karstumu un cita veida iedarbîbu;

pirkstu aizsargus (uzpirksteòi); uzroèus; plaukstu locîtavu aizsargus smagiem

darbiem.Izmantotajiem materiâliem jâatbilst konkrç-

tajam riska faktoram (audums, âda, metâlasiets utt.).

Roku aizsardzîbas lîdzekïi lietojami tâdosdarbos kâ darbs ar skâbçm, sârmiem vai citiemlîdzekïiem ar íîmisku iedarbîbu, darbs ar radio-aktîvâm vielâm, darbs ar karstiem materiâliem,darbs saldçtavâ un darbs ar aukstiem materiâ-liem, metinâðanas darbos, kalðanas un lie-ðanas darbos, darbojoties ar asiem priekð-metiem, darbs ar pneimatiskajiem âmuriem,smaguma pârvietoðana ar fizisku spçku u.c.darbos. Detalizçts darbu uzskaitîjums, kurosjâlieto roku aizsardzîbas lîdzekïi ir dots Notei-kumu 3. pielikumâ.

Piemçram: uzroèi lietojami pie:- gaïas cirðanas un sadalîðanas,cimdi pie:- metinâðanas darbiem,- darbiem ar priekðmetiem, kam ir asas

ðíautnes, izòemot gadîjumus, kad pastâvrisks, ka cimdus var ieraut maðînâ.

- darbiem ar skâbçm un sârmiem utt.

Kâju un pçdu aizsardzîba

Darba procesâ darbinieku kâjas var bûtpakïautas ïoti daþâdiem riskiem atkarîbâ nodarba specifikas (mehâniskie, elektriskie,termiskie, íîmiskie u.c. faktori).

Kâju un pçdu aizsardzîbai lietojami ðâdiIAL:

zemi apavi, zâbaki lîdz potîtçm; stulmzâbaki, aizsargzâbaki, âtri piesie-

nami vai pieâíçjami apavi; apavi ar papildu aizsardzîbu pirkstgaliem; apavi un virsapavi ar karstumizturîgu zoli; karstumizturîgas kurpes, zâbaki un virs-

zâbaki; termiskas kurpes, zâbaki un virszâbaki; vibrâciju slâpçjoðas kurpes, zâbaki un

virszâbaki; antistatiskas kurpes, zâbaki un virs-

zâbaki; elektroizolâcijas kurpes, zâbaki un virs-

zâbaki; aizsargapavi pret íîmisku iedarbîbu; aizsargzâbaki darbam ar motorzâìi; koka apavi; dielektriskie apavi; ceïu aizsargi; kâju aizsargi darbam ar motorzâìi; izòemami pçdas pacçluma aizsargi; getras; noòemamas pazoles (karstum-

izturîgas, dûrienizturîgas, sviedru izturî-gas); noòemamas râdzes staigâðanai paledu, sniegu, slidenâm grîdâm u.c.).

Kâju un pçdu aizsardzîbas lîdzekïi lietojamitâdos darbos kâ meþizstrâde un darbs armotorzâìi, darbs uz slidenâm virsmâm, darbsuz karstiem vai ïoti aukstiem priekðmetiem,darbs ar vibrçjoðu virsmu, darbs, kuru nodar-binâtais veic râpus u.c. Detalizçts darbuuzskaitîjums, kuros jâlieto kâju un pçdu aizsar-dzîbas lîdzekïi ir dots Noteikumu 3. pielikumâ.

SKÂBE


Piemçram, veicot darbus uz jumtiem, jâiz-manto piemçroti zâbaki ar necaurduramu zoli.Strâdâjot ar ïoti aukstiem vai karstiem objek-tiem, jâvalkâ apavi ar termoizolçjoðu zoli. Jadarbs saistîts ar metâlu kausçðanu un pastâvrisks saskarties ar izkausçtu metâlu, jâizmantoviegli novelkami apavi un aizsargi.

Elpoðanas ceïu aizsardzîba

Elpoðanas un parenterâlo ceïu aizsardzîbailietojami ðâdi IAL:

putekïu, gâzu, radioaktîvo putekïu filtrikopâ ar masku;

izolâcijas ierîces ar gaisa piegâdi; respiratora tipa ierîces, arî noòemamas

metinâðanas maskas; nirðanas ierîces; ûdenslîdçju tçrpi.Elpoðanas un parenterâlo ceïu IAL tiek

iedalîti divâs kategorijâs: gaisu attîroði; ar tîra gaisa padevi no nepiesâròota avota

gadîjumos, kad darbinieks darbojaspiesâròotâ vidç un/vai skâbekïa trûkumaapstâkïos.

Vide atkarîbâ no kaitîgajiem faktoriem (pu-tekïu daïiòas, kaitîgo vielu tvaiki, gâzes) kuriemvar bût pakïauti darbinieki, tiek iedalîta ðâdi:

vide, kurâ trûkst skâbekïa (skâbeklis gaisâmazâk kâ 17%),

vide, kurâ trûkst skâbekïa (skâbeklis gaisâmazâk kâ 17%), un kurâ atrodas kaitîgâsvielas, kas gaisâ var bût gâzveidâ, aero-sola veidâ vai jauktâ veidâ,

vide, kurâ atrodas kaitîgâs vielas gâz-veidâ, aerosola veidâ vai jauktâ veidâ.

Gaisu attîroðie IALÐie IAL attîra apkârtçjâs vides gaisu no

kaitîgajâm vielâm. Ðâda veida IAL sastâv nodivâm galvenajâm daïâm: sejas adaptera unfiltra.

Sejas adaptera uzdevums ir hermçtiskiizolçt elpoðanas ceïus, lai gaiss varçtu iekïûtvienîgi caur filtru. Var bût 3 veidu sejas adap-teri: maskas, pusmaskas un respiratori.

Maskas nosedz muti, degunu un acis. Tâsizmanto gadîjumos, kad piesâròojoðâ viela irkairinoða, lai novçrstu acu gïotâdas iekaisumu.

Pusmaskas aizsedz tikai degunu un muti.Respirators savieno muti un filtru, neïaujot

nefiltrçtam gaisam iekïût caur degunu, bloíçjotto ar spaili. Tâ kâ respirators nav pârâk çrts,to izmanto vienîgi îpaðâs situâcijâs.

Elpoðanas IAL jâatbilst virknei prasîbu.Svarîgâkâs no tâm ir hermçtiskums, atbilstoðimateriâli, laba redzamîba (maskâm), maksi-mâls lietoðanas çrtums.


Filtru uzdevums ir attîrît tiem cauri plûstoðogaisu, pilnîbâ novçrðot vai samazinot gaisapiesâròojumu. Filtrus iedala 3 kategorijâs:mehâniskie, íîmiskie un kombinçtie filtri.

Mehâniskie filtri aiztur kaitîgas vielas, fiziskikavçjot to iekïûðanu elpoðanas ceïos. Tosizmanto aizsardzîbai pret putekïiem, dûmiemun aerosoliem. Íîmiskie filtri pilda savas funk-cijas ar íîmiska reaìenta palîdzîbu, kurð aizturkaitîgo vielu, to absorbçjot vai reaìçjot ar to.

Íîmiskos filtrus izmanto aizsardzîbai pretkonkrçtu vielu vai vielu grupu ar lîdzîgâmíîmiskâm îpaðîbâm. Ðâda veida filtrus jâiz-manto aizsardzîbai pret gâzçm un tvaikiem.Filtrs var bût aprîkots ar indikatoru, kas arkrâsas vai cita veida signâlu norâda, ka filtraderîgums ir beidzies.

Kombinçtie filtri pilda gan mehânisko, ganíîmisko filtru funkcijas.

Filtrus klasificç kategorijâs pçc to divâmgalvenajâm îpaðîbâm – gaisa plûsmas pretes-tîbas un piesâròojuma filtrçðanas pakâpes.

Vçl viena raksturojoða îpaðîba ir vidçjaisdarbîbas ilgums – laiks, kurâ filtra efektivitâtesamazinâs lîdz maksimâli pieïaujamajai noteik-tas koncentrâcijas piesâròojoðâs vielas penet-râcijai.

Lietoðanas instrukcijâ raþotâjs norâda filtruderîguma datumu vai termiòu. Neraugoties uzto, pastâv daþas vispârçjas filtru derîgumanoteikðanas normas:

pçc iepakojuma atvçrðanas tie izmanto-jami ne ilgâk par 1 nedçïu. Gan pirms,gan pçc lietoðanas tie jâuzglabâ hermç-tiski noslçgtâ iepakojumâ, lai novçrstufiltru paðpiesâròoðanos;

filtri, kas aizsargâ pret cietâm daïiòâm,jânomaina, kad lietotâjs elpojot pamanapaaugstinâtu pretestîbu;

filtri, kas aizsargâ pret gâzçm un tvaikiem,jânomaina, tiklîdz lietotâjs sajût gaisapiesâròojumu, kaut arî aizsarglîdzeklis irpareizi pielâgots.

Pastâv IAL, kâ, piemçram, aizsargkapuces,aizsargíiveres, ierîces sejas aizsardzîbai ar

caurspîdîgu sejassargu, kurâs ar neliela izmçragaisa sûkòa palîdzîbu tiek nodroðinâta atîrîtagaisa padeve. Sûkòa mehânisms var bûtiemontçts kapucç vai to lietotâjs nçsâ pie jostas.Ðîs sistçmas galvenâ priekðrocîba ir tâ, kalietotâjam elpojot nav jâpârvar filtra pretestîba.

IAL, kas ir saistîti ar apkârtçjo vidi, navizmantojami tad, ja bîstamo vielu koncentrâcijaatmosfçrâ apdraud darbinieku veselîbu un jaskâbekïa daudzums gaisâ ir mazâks par 17%tilpuma. Ja rodas ðâdi apstâkïi, tad jâizmantoiekârtas ar tîra gaisa padevi no nepiesâròotaavota gadîjumos, kad darbinieks darbojaspiesâròotâ vidç un/vai skâbekïa trûkumaapstâkïos. Ðie IAL atðíiras ar to, ka gaiss, koelpo lietotâjs, netiek òemts no apkârtçjâs vides.Ðîs iekârtas var bût pusautonomas un auto-nomas.

Pusautonomas iekârtas izmanto nepiesâr-òotu gaisu, kas pieplûst pa caurulçm vai nopârvietojamiem rezervuâriem, kuros gaiss irsaspiestâ veidâ. Ðiem aizsarglîdzekïiem irsejas adapters, parasti maska. Gaisu varpiegâdât bez spiediena caur elpoðanas caurulivai arî piegâdât ar spiedienu, ko nodroðinakompresors, vai no saspiesta gaisa baloniem.Ðîs iekârtas izmanto vidç, kur ir ïoti augstspiesâròojuma lîmenis vai maz skâbekïa un kurnav nepiecieðama liela kustîbu brîvîba. Pus-autonomos IAL izmanto ðahtâs vai ierobe-þotâs telpâs.

Autonomâs iekârtas ir tâdas iekârtas, kopârnçsâ pats lietotâjs, lîdz ar to viòð var brîvipârvietoties. Ðîs iekârtas ieteicams izmantotgadîjumos, kad gaiss nav elpojams, un irnepiecieðama patstâvîba un kustîbu brîvîba.Ierîce sastâv no attiecîga sejas adaptera unportatîviem gaisa piegâdes avotiem, kurosgaiss atrodas saspiestâ stâvoklî.

Visiem ðiem elpoðanas ceïu aizsardzîbaslîdzekïiem piemît kopîga îpaðîba – tie radaneçrtîbas lietotajam un nogurumu strâdâjot,tâdçï lietoðanas ilgumam jâbût ierobeþotam.

Elpoðanas un parenterâlo ceïu aizsardzî-bas lîdzekïi lietojami tâdos darbos kâ darbs


gâzes konvertoru un domnu gâzes pievad-cauruïu tuvumâ, darbs ar stikla vati un azbestu,kokapstrâdes darbi, kur var bût daudz putekïu,krâsoðana ar smidzinâðanas metodi, darbs aríîmiskâm vielâm un íîmiskiem produktiem, kasnelabvçlîgi iedarbojas uz elpoðanas ceïiem ungremoðanas orgâniem u.c. darbos. Detalizçtsdarbu uzskaitîjums, kuros jâlieto elpoðanas unparenterâlo ceïu aizsardzîbas lîdzekïi ir dotsNoteikumu 3. pielikumâ.

Aizsargapìçrbs

Aizsargapìçrba uzdevums ir pasargâtdarbinieka íermeni pret noteiktiem riskiem:

termiskiem (aukstums, karstums); íîmiskiem (skâbes, sârmi, dezinfekcijas

lîdzekïi); mehâniskiem (dûrieni, sitieni); radioaktîviem (radiâcija); bioloìiskiem riskiem (vîrusi, baktçrijas).Pret kaitîgu darba vides faktoru iedarbîbu

lietojami ðâdi aizsargapìçrbi (divdaïîgi vaikombinezoni):

apìçrbs aizsardzîbai pret mehâniskâmtraumâm (urbjot, grieþot, frçzçjot);

aizsargapìçrbs darbam ar motorzâìi; apìçrbs aizsardzîbai pret íîmiskâm

vielâm un íîmiskiem produktiem; apìçrbs aizsardzîbai pret kausçtiem

metâliem un infrasarkano starojumu; apìçrbs aizsardzîbai pret elektromag-

nçtisko starojumu; karstumizturîgs aizsargapìçrbs; termisks aizsargapìçrbs; apìçrbs aizsardzîbai pret radioaktîvâm

vielâm. apìçrbs aizsardzîbai pret putekïiem; gâzu necaurlaidîgs aizsargapìçrbs; fluorescçjoðs vai atstarojoðs aizsarg-

apìçrbs vai piederumi;

aizsargapmetnis.Vçdera un citu íermeòa daïu aizsardzîbai

lietojami ðâdi IAL: aizsargvestes, þaketes, priekðauti aizsar-

dzîbai pret kustîgâm maðînu daïâm(grieþot, urbjot, frçzçjot, kausçjot metâ-lus);

aizsargvestes, þaketes, uzsvârèi (virs-valki, apmetòi), priekðauti aizsardzîbaipret íîmiskâm vielâm un íîmiskiem pro-duktiem;

siltas vestes; glâbðanas vestes; priekðauti aizsardzîbai pret rentgena

starojumu; aizsargpriekðauti darbam ar rokas na-

þiem; jostas.Aizsardzîbas lîdzekïi visa íermeòa, vçdera

un citu íermeòa daïu aizsardzîbai lietojamitâdos darbos kâ darbs ar skâbçm, sârmiem,dezinfekcijas lîdzekïiem un korozijas tîrîðanaslîdzekïiem, darbs ar íîmiskâm vielâm uníîmiskiem produktiem, darbs ar radioaktîvâmvielâm, darbs ar karstiem materiâliem, darbspie atklâta ugunsavota, darbs ar lentzâìi unmotorzâìi, darbs saldçtavâs, cirðana, metâl-apstrâde, urbðana, grieðana, frçzçðana,metinâðana, kalðana, lieðana, darbs ârâ lietûun aukstumâ u.c. darbos. Detalizçts darbuuzskaitîjums, kuros jâlieto aizsardzîbas lîdzekïivisa íermeòa, vçdera un citu íermeòa daïuaizsardzîbai ir dots Noteikumu 3. pielikumâ.

Signâlapìçrbs

Ðeit ir runa par daþâdiem apìçrba ele-mentiem – atstarotâjiem (apsçji, cimdi, vestesutt.). Tos izmanto vietâs, kur nâkas strâdâttumsâ, ir vâjð apgaismojums un kur pastâvsadursmes riski utt.

Minçtajâm apìçrba detaïâm jâizstaroredzams signâls – tieðs vai atstarojoðs, kamjâatbilst noteiktiem fotometriskiem un krâsuparametriem.

AUTONOMOS ELPOÐANAS CEÏUAIZSARDZÎBAS LÎDZEKÏUS IETEICAMS

LIETOT GLÂBÐANAS DARBOS UNÂRKÂRTAS SITUÂCIJÂS


Aizsardzîba pret kritieniem no augstuma

Aizsardzîbai pret kritieniem lietojami ðâdiIAL:

lîdzekïi, kas novçrð kritienu; ierîces íermeòa noturçðanai (droðîbas

siksnas); aprîkojums kritiena enerìijas amortizç-

ðanai (pilns komplekts ar nepiecieða-majiem piederumiem).

Aizsardzîbas lîdzekïi, kas aizsargâ pretkritieniem no augstuma vai to sekâm, sastâvno daïas, kas tiek piestiprinâta cilvçka íerme-nim un savienojuma elementa, kura otrs galstiek fiksçts pie stabila balsta. IAL jâbûtizgatavotam tâ, lai parastos apstâkïos nodro-ðinâtu vismazâko kritiena augstumu, lainovçrstu iespçju íermenim atsisties pret citiempriekðmetiem un bremzçðanas spçks nesavai-notu íermeni vai nesabojâtu IAL elementus.

Ekipçjumam jâgarantç arî tas, lai lietotâjs pçckritiena varçtu ieòemt çrtu íermeòa pozîcijuun nepiecieðamîbas gadîjumâ varçtu sagaidîtpalîdzîbu.

Aizsardzîbas lîdzekïi visa íermeòa aizsar-dzîbai pret kritieniem no augstuma (droðîbasvestes, jostas, daþâds ekipçjums, kas pasargâno kritieniem un ekipçjums ar bremzçm, kas"dzçð" kinçtisko enerìiju) lietojami tâdosdarbos kâ darbs uz sastatnçm un jumtiem,daþâdi montâþas, remonta un apkopes darbiaugstumâ, darbs mastos un toròos, darbsaugstos kravas celtòos, darbs noliktavâsaugstâs iekrauðanas ierîcçs, darbs urbðanastoròu augðçjos stâvos, darbs ðahtâs, akâs,kolektoros un tvertnçs, darbs, kas saistîts arkâpðanu stabâ (kokâ) u.c. darbos.

Âdas aizsardzîba

Âdas aizsardzîbai lietojami ðâdi aizsar-dzîbas lîdzekïi:

aizsargkrçmi; aizsargziedes.Âdas aizsardzîbas lîdzekïi lietojami tâdos

darbos kâ krâsu un laku raþoðanâ, ìçrçðanâ,darbâ ar naftas produktiem, darbâ ar íîmiskâmvielâm un íîmiskiem produktiem u.c. darbos.

Aizsardzîba pret elektrîbas risku

Atseviðíu IAL uzdevums ir aizsargât pretkontaktu ar elektrîbu atseviðías íermeòadaïas, (piemçram, íivere galvas pasargâðanai,dielektriskie cimdi un apavi no izolçjoða mate-riâla). Turpretim ar aizsardzîbu pret elektriskorisku jâsaprot kopçja aizsardzîba, kurasuzdevums nav pasargât atseviðías íermeòadaïas, bet gan novçrst elektriskâs strâvasplûðanu caur cilvçka íermeni.

Individuâlajai aizsardzîbai pret elektrîbuizmanto cimdus, íiveri, apavus utt., tospapildinot ar citiem elementiem, kas nepie-cieðami daþâdu darbu veikðanai (piemçram,izolçjoði paklâji, paaugstinâjumi utt.).

VEICOT DARBUS TUMÐÂS VIETÂS,KUR PASTÂV SADURSMES RISKI,

DARBINIEKIEM JÂIZMANTOATSTAROJOÐI VAI LUMINISCÇJOÐI

ELEMENTI

1. Darba droðîba (Seguridad en el Trabajo), Spânijas nacionâlais darba droðîbas un higiçnasinstitûts (Instituto Nacional de Seguridad e Hihiene en el Trabajo), 1999. gads, 336 lpp.,ISBN 84-7425-536-8;

2. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 1997. gads;3. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 1998. gads;4. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 2000. gads;5. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 2001.gads;6. Valsts darba inspekcijas gada pârskats, 2002. gads;7. 1992. gada 15. decembra Civilâs aizsardzîbas likums;8. 1995. gada 2. novembra likums "Par obligâto sociâlo apdroðinâðanu pret nelaimes

gadîjumiem darbâ un arodslimîbâm";9. 1998. gada 1. aprîïa likums "Íîmisko vielu un íîmisko produktu likums";10. 2001. gada 20. jûnija Darba aizsardzîbas likums;11. 2002. gada 24. oktobra Ugunsdroðîbas un ugunsdzçsîbas likums;12. Ministru kabineta 1995. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 318 "Noteikumi par Bûvnormatîvu

LBN 201-96 "Ugunsdroðîbas normas"";13. Ministru kabineta 1997. gada 30. decembra noteikumi Nr. 440 "Ugunsdroðîbas noteikumi";14. Ministru kabineta 1998. gada 31. marta noteikumi Nr. 119 "Arodslimîbu saraksts";15. Ministru kabineta 1998. gada 27. oktobra noteikumi Nr. 418 "Kârtîba, kâdâ aizpildâmas un

nosûtâmas íîmisko vielu un íîmisko produktu droðîbas datu lapas";16. Ministru kabineta 1999. gada 7. decembra noteikumi Nr. 401 "Bîstamo kravu auto-

pârvadâjumu noteikumi";17. Ministru kabineta 2000. gada 7. marta noteikumi Nr. 85 "Kravas celtòu tehniskâs uzraudzîbas

kârtîba";18. Ministru kabineta 2000. gada 7. marta noteikumi Nr. 86 "Cilvçku celðanai paredzçto pacçlâju

tehniskâs uzraudzîbas kârtîba";19. Ministru kabineta 2000. gada 25. aprîïa noteikumi Nr. 157 "Noteikumi par liftu un to droðîbas

sastâvdaïu projektçðanas, raþoðanas un liftu uzstâdîðanas atbilstîbas novçrtçðanu";20. Ministru kabineta 2000. gada 25. aprîïa noteikumi Nr. 158 "Noteikumi par bîstamo íîmisko

vielu un bîstamo íîmisko produktu lietoðanas un tirdzniecîbas ierobeþojumiem unaizliegumiem";

21. Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par spiedieniekârtâmun to kompleksiem";

22. Ministru kabineta 2000. gada 9. maija noteikumi Nr. 172 "Noteikumi par sprâdzienbîstamâvidç lietojamo iekârtu un aizsardzîbas sistçmu droðîbu";

23. Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 186 "Noteikumi par maðînu droðîbu";24. Ministru kabineta 2000. gada 30. maija noteikumi Nr. 187 "Iekârtu elektrodroðîbas noteikumi";25. Ministru kabineta 2000. gada 18. jûlija noteikumi Nr. 242 "Noteikumi par vienkârðâm

spiedtvertnçm";26. Ministru kabineta 2000. gada 28. novembra noteikumi Nr. 411 "Noteikumi par Latvijas

bûvnormatîvu LBN 208-00 "Publiskâs çkas un bûves"";27. Ministru kabineta 2001. gada 20. februâra noteikumi Nr. 74 "Prasîbas degvielas uzpildes

staciju tehnoloìiskajâm iekârtâm un iekârtu tehniskâs uzraudzîbas kârtîba";28. Ministru kabineta 2001. gada 19. jûnija noteikumi Nr. 259 "Rûpniecisko avâriju riska

novçrtçðanas kârtîba un riska samazinâðanas pasâkumi";29. Ministru kabineta 2001. gada 19. jûnija noteikumi Nr. 260 "Liftu droðîbas un tehniskâs

uzraudzîbas noteikumi";

LITERATÛRAS SARAKSTS

288 LITERATÛRAS SARAKSTS

30. Ministru kabineta 2001. gada 23. augusta noteikumi Nr. 379 "Darba vides iekðçjâsuzraudzîbas veikðanas kârtîba";

31. Ministru kabineta 2001. gada 23. oktobra noteikumi Nr. 448 "Noteikumi par nepiecieðamoizglîtîbas lîmeni personâm, kuras veic uzòçmçjdarbîbu ar íîmiskajâm vielâm un íîmiskajiemproduktiem";

32. Ministru kabineta 2001. gada 27. decembra noteikumi Nr. 539 "Noteikumi par darbaaizsardzîbas prasîbâm, saskaroties ar kancerogçnâm vielâm darba vietâs";

33. Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 107 "Íîmisko vielu un íîmisko produktuklasificçðanas, maríçðanas un iepakoðanas kârtîba";

34. Ministru kabineta 2002. gada 19. marta noteikumi Nr. 125 "Darba aizsardzîbas prasîbasdarba vietâs";

35. Ministru kabineta 2002. gada 21. maija noteikumi Nr. 189 "Darba aizsardzîbas prasîbas,saskaroties ar bioloìiskajâm vielâm";

36. Ministru kabineta 2002. gada 25. jûnija noteikumi Nr. 253 "Darba aizsardzîbas prasîbasderîgo izrakteòu izpçtç un ieguvç";

37. Ministru kabineta 2002. gada 9. jûlija noteikumi Nr. 293 "Nelaimes gadîjumu darbâizmeklçðanas un uzskaites kârtîba";

38. Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 340 "Jaunas íîmiskâs vielasimportçðanas, pieteikðanas un riska novçrtçðanas kârtîba";

39. Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 343 "Darba aizsardzîbas prasîbas,strâdâjot ar displeju";

40. Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumi Nr. 344 "Noteikumi par darba aizsardzîbasprasîbasâm, pârvietojot smagumus";

41. Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumi Nr. 372 "Darba aizsardzîbas prasîbaslietojot individuâlos aizsardzîbas lîdzekïus";

42. Ministru kabineta 2002. gada 20. augusta noteikumi Nr. 373 "Darba aizsardzîbas prasîbasdarbâ ar azbestu";

43. Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr. 399 "Darba aizsardzîbas prasîbas,saskaroties ar íîmiskajâm vielâm darba vietâs";

44. Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr. 400 "Darba aizsardzîbas prasîbasdroðîbas zîmju lietoðanâ";

45. Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 466 "Noteikumi par íîmisko vielu uníîmisko produktu uzskaites kârtîbu un datu bâzi";

46. Ministru kabineta 2002. gada 9. decembra noteikumi Nr. 526 "Darba aizsardzîbas prasîbas,lietojot darba aprîkojumu un strâdâjot augstumâ";

47. Ministru kabineta 2003. gada 4. februâra noteikumi Nr. 66 "Darba aizsardzîbas prasîbasnodarbinâto aizsardzîbai pret darba vides trokðòa radîto risku";

48. Ministru kabineta 2003. gada 11. februâra noteikumi Nr. 74 "Prasîbas individuâla-jiem aizsardzîbas lîdzekïiem, to atbilstîbas novçrtçðanas kârtîba un tirgus uzraudzîba";

49. Latvijas valsts standarts LVS 89:1998 "Íîmisko vielu aroda ekspozîcijas robeþvçrtîbas darbavides gaisâ";

50. Latvijas valsts standarts LVS HD 384.1 S2:2002 "Izbûves noteikumi lietotâju elektroietaisçmlîdz 1 kV. 1. daïa: Darbîbas sfçra, mçríis un pamatprincipi";

51. Latvijas valsts standarts LVS HD 384.2 S2:2002 "Starptautiskâ elektrotehniskâ vârdnîca.826. nodaïa: Çku elektroietaises";

52. Latvijas valsts standarts LVS HD 384.3 S2:2002 "Izbûves noteikumi lietotâju elektroietaisçmlîdz 1 kV. 3. daïa: Elektroietaiðu baroðanas veidi un uzbûve";

53. 2002. gada 30. marta standarts LEK 025 "Droðîbas prasîbas, veicot darbus elektroietaisçs".

darba drošība

Documents