metodiskais pal gmateri ls kas energosertifik ta un p

______________________________________________________________

Metodiskais pal�gmateri�ls �kas energosertifik�ta un p�rskata par energosertifik�ta apr��inos izmantotaj�m ievaddatu v�rt�b�m izstr�dei

1. M�r�is un pielietojums � Metodika ir izstr�d�ta Darb�bas programmas „Izaugsme un nodarbin�t�ba”

4.2.1.specifisk� atbalsta m�r�a „Veicin�t energoefektivit�tes paaugstin�šanu valsts un dz�vojam�s �k�s” 4.2.1.1.specifisk� atbalsta m�r�a pas�kumam „Veicin�t energoefektivit�tes paaugstin�šanu dz�vojam�s �k�s”.

� Metodik� ir nor�d�ti pamatprincipi �ku energosertifik�tu un p�rskatu par energosertifik�ta apr��inos izmantotaj�m ievaddatu v�rt�b�m izstr�dei atbilstoši normat�vajiem aktiem �ku energoefektivit�tes apr��ina jom�.

2. Lietotie termini un sa�sin�jumi apkurei un dzes�šanai nepieciešam� ener�ija – apr��in�t� ener�ija, kas apkures vai dzes�šanas sist�mai j�pieg�d� kondicion�tai telpai vai j�izvada no t�s, lai uztur�tu v�lamo temperat�ru noteikt� laikposm�, ne�emot v�r� �kas inženiertehnisk�s sist�mas; apkures vai dzes�šanas sezona – gada periods, kad apkures vai dzes�šanas vajadz�b�m tiek izmantots noteikts ener�ijas daudzums; �kas apr��in�t�s energoefektivit�tes nov�rt�jums – energoefektivit�tes nov�rt�jums, kas ieg�ts, pamatojoties uz apr��iniem par ener�ijas pat�ri�u �kas apkures, dzes�šanas, ventil�cijas, karst� �dens sagatavošanas un apgaismojuma vajadz�b�m; energones�js – viela vai dabas par�d�ba, ko izmanto siltuma ražošanai, k� ar�meh�nisk� darba, fizik�lo vai ��misko procesu nodrošin�šanai; �kas izm�r�t�s energoefektivit�tes nov�rt�jums – energoefektivit�tes nov�rt�jums, kas ieg�ts, pamatojoties uz pieg�d�t�s un eksport�t�s ener�ijas izm�r�tajiem daudzumiem; iekš�jie siltumener�ijas zudumi un ieguvumi – siltumener�ija, ko �k� rada �kas iem�tnieki (metaboliskais siltums) un ier�ces (piem�ram, apgaismojuma, m�jsaimniec�bas ier�ces, biroja iek�rtas); kondicion�ta telpa – �kas da�a, kas tiek apkurin�ta vai dzes�ta; kondicion�ta zona – kondicion�tas telpas ar noteiktu uzst�d�tu temperat�ru, kuru kontrol� viena apkures sist�ma, dzes�šanas sist�ma vai ventil�cijas sist�ma; oglek�a dioks�da (CO2) emisijas faktors – oglek�a dioks�da (CO2) daudzums, kas tiek izvad�ts atmosf�r� uz katru pieg�d�t�s ener�ijas vien�bu. Oglek�a dioks�da (CO2)


1. versija 2.lp. no 30 27/09/2016

emisijas faktors ietver visas oglek�a dioks�da (CO2) emisijas, kas ir saist�tas ar �kas pat�r�to prim�ro ener�iju. papildu ener�ija – elektroener�ija, ko izmanto apkures, karst� �dens apg�des, gaisa kondicion�šanas, ventil�cijas un apgaismošanas sist�m�s, lai saražotu un p�rveidotu pieg�d�to ener�iju lietder�g� ener�ij� (piem�ram, ventilatoriem, s�k�iem, elektronikai). Ener�ija, kas tiek saražota, nav papildu ener�ija; pieg�d�t� ener�ija – kop�j� ener�ija, izteikta energones�jos, kas ir pieg�d�ta �kas inženiertehniskaj�m sist�m�m caur sist�mas robežu, lai nodrošin�tu nepieciešamo ener�iju (piem�ram, apkurei, karst� �dens apg�dei, dzes�šanai, ventil�cijai, apgaismojumam, ier�c�m) vai lai saražotu elektroener�iju. Pieg�d�to ener�iju atbilstoši noteiktiem ener�ijas izmantošanas veidiem var apr��in�t vai izm�r�t; prim�r� ener�ija – ener�ija no atjaunojamiem un neatjaunojamiem ener�ijas avotiem, kas nav p�rstr�d�ta vai p�rveidota; siltumener�ijas ieguvumi – siltumener�ija, kura rodas kondicion�t�s telpas iekšpus�vai ir pievad�ta taj� no cita siltuma avota un kura nav ener�ija, ko izmanto apkurei, dzes�šanai vai centraliz�tai karst� �dens sagatavošanai. Siltumener�ijas ieguvumi ietver iekš�jos siltuma ieguvumus un saules siltuma ieguvumus; sist�mas robeža – robeža, kas ietver visus ar �ku saist�tos laukumus (�kas iekšpus� un �rpus�), kur ener�ija tiek pat�r�ta vai saražota; sist�mas siltumener�ijas zudumi – siltumener�ijas zudumi, ko rada �kas inženiertehnisk� sist�ma, kas nepiedal�s sist�mas lietder�gaj� atdev�. Sist�mas zudumi var k��t par �kas iekš�jo siltumener�ijas ieguvumu, ja tie ir atg�stami. Siltumener�ija, kas atg�ta sist�m�, nav siltumener�ijas zudumi, bet ir siltumener�ijas ieguvumi; saules siltuma ieguvumi – siltumener�ija, ko dod saules starojums, ien�kot �k� caur logiem tieši vai netieši (p�c absorb�šanas �kas elementos), caur necaursp�d�g�m sien�m un jumtiem vai pas�v�m saules izmantošanas izb�v�m (piem�ram, ziemas d�rzi, caursp�d�ga izol�cija). Akt�v�s saules izmantošanas ier�ces (piem�ram, saules kolektori) ir �kas inženiertehnisk�s sist�mas da�a; telpas apkure – siltumener�ijas pieg�des process, lai nodrošin�tu termisko komfortu; telpas dzes�šana – siltumener�ijas izvad�šanas process, lai nodrošin�tu termisko komfortu; uzst�d�t� temperat�ra – kontroles sist�mu uztur�ta norm�lam rež�mam paredz�t�iekštelpas minim�l� temperat�ra apkures period� vai iekštelpas maksim�l�temperat�ra dzes�šanas period�.

3. Visp�r�g�s pras�bas kas energosertifik�cija ir proced�ra, kas ietver �kas energoefektivit�tes nov�rt�jumu

esošai �kai un sniedz energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumu kompleksu, pl�noto ener�ijas ietaup�jumu un energoefektivit�tes pas�kumu kompleksa izmaksas.

Veicot �kas energosertifik�ta izstr�di tiek �emti v�r� š�di normat�vie dokumenti:

� ku energoefektivit�tes likums;

� Ministru kabineta 2013.gada 9.j�lija noteikumi Nr.382 „Noteikumi par neatkar�giem ekspertiem �ku energoefektivit�tes jom�”;


1. versija 3.lp. no 30 27/09/2016

� Ministru kabineta 2013.gada 9.j�lija noteikumi Nr.383 „Noteikumi par �ku energosertifik�ciju” (turpm�k – MK noteikumi Nr.383);

� Ministru kabineta 2009.gada 13.janv�ra noteikumi Nr.348 „kas energoefektivit�tes apr��ina metode” (turpm�k – MK noteikumi Nr.348);

� Ministru kabineta 2015.gada 30.j�nija noteikumi Nr. 340 „Noteikumi par Latvijas b�vnormat�vu LBN 211-15 "Dz�vojam�s �kas"”;

� Ministru kabineta 2016.gada 15.marta noteikumi Nr.160 „Darb�bas programmas "Izaugsme un nodarbin�t�ba" 4.2.1. specifisk� atbalsta m�r�a "Veicin�t energoefektivit�tes paaugstin�šanu valsts un dz�vojam�s �k�s" 4.2.1.1. specifisk�atbalsta m�r�a pas�kuma "Veicin�t energoefektivit�tes paaugstin�šanu dz�vojam�s �k�s"” �stenošanas noteikumi (turpm�k – MK noteikumi Nr.160);

� Ministru kabineta 2015.gada 30.j�nija noteikumi Nr.338 „Noteikumi par Latvijas b�vnormat�vu LBN 003-015 „B�vklimatolo�ija”” (turpm�k – MK noteikumi Nr.338);

� Ministru kabineta 2015.gada 30.j�nija noteikumi Nr.339 „Noteikumi par Latvijas b�vnormat�vu LBN 002-15 „ku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”” (turpm�k – MK noteikumi Nr.339);

� Ministru kabineta 2015.gada 16.j�nija noteikumi Nr.310 „Noteikumi par Latvijas b�vnormat�vu LBN 231-15 „Dz�vojamo un publisko �ku apkure un ventil�cija””;

� Latvijas Standarts. LVS EN 15232:2012, “ku energoefektivit�te. ku autom�tikas, regul�cijas un p�rvald�bas ietekme”;

� Latvijas Standarts. LVS EN 15242:2009, “ku ventil�cija. Apr��ina metodes gaisa apmai�as noteikšanai �k�s (ieskaitot infiltr�ciju)”;

� Latvijas Standarts. LVS EN 15243:2009, “ku ventil�cija. Telpu temperat�ras, k�ar� siltumslodzes un ener�ijas apr��in�šana �k�m ar telpu kondicion�šanas sist�m�m”;

� Latvijas Standarts. LVS EN 15316-2-1:2009, “ku apkures sist�mas. Sist�mas energopras�bu un lietder�bas koeficientu apr��in�šanas metode. 2-1. da�a: Siltumatdeves sist�mas telpu apsildei”;

� Latvijas Standarts. LVS EN 15316-2-3:2009, “ku apkures sist�mas. Sist�mu energopras�bu un efektivit�tes apr��in�šanas metodika. 2-3 da�a: Siltumsadales t�kli telpu apsildei”;

� Latvijas Standarts. LVS EN 15316-3-1:2009, “ku apkures sist�mas. Sist�mu ener�ijas pat�ri�a un efektivit�tes apr��in�šanas metodika. 3-1. da�a: M�jsaimniec�bu karst� �dens sist�mas: pras�bu noteikšana (�dens apg�des sist�mas pras�bas)”;

� Latvijas Standarts. LVS EN 15316-3-2:2008, “ku apsildes sist�mas. Sist�mu energopras�bu un efektivit�tes apr��in�šanas metodika. 3-2. da�a: M�jas karst��dens sist�mas: karst� �dens sadale”;

� Latvijas Standarts. LVS EN 15316-3-3:2009, “ku apkures sist�mas. Sist�mu energopras�bu un lietder�bas apr��in�šanas metode. 3-3. da�a: M�jas karst� �dens sist�mas: karst� �dens sagatavošana”;


1. versija 4.lp. no 30 27/09/2016

� Latvijas Standarts. LVS EN 15459:2008, “ku energoefektivit�te. ku energosist�mu ekonomisk� izv�rt�šana”;

� Latvijas Standarts. LVS EN ISO 6946:2009, “ku b�vkomponenti un b�velementi. Siltumpretest�ba un siltumapmai�as koeficients. Apr��in�šanas metodika (ISO 6946:2007)”;

� Latvijas Standarts. LVS EN ISO 10077-1:2007, “Logu, durvju un sl��u sltumtehnisk�s �paš�bas. Siltumcaurlaid�bas apr��in�šana. 1.da�a: Visp�r�gi.”;

� Latvijas Standarts. LVS EN ISO 10211:2008, “Termiskie tilti b�vkonstrukcij�s. Siltuma pl�smas un virsmas temperat�ras. Detaliz�ti apr��ini.”;

� Latvijas Standarts. LVS EN ISO 13370:2013, “ku siltumtehnisk�s �paš�bas. Siltuma zudumi caur zemi. Apr��in�šanas metodika.”;

� Latvijas Standarts. LVS EN ISO 13786:2008, “ku b�vkomponentu siltumtehnisk�s �paš�bas. Dinamiskie siltumtehniskie raksturlielumi. Apr��in�šanas metodika”;

� Latvijas Standarts. LVS EN ISO 13789:2013, “ku siltumtehnisk�s �paš�bas. Siltuma p�rejas un telpu v�din�šanas rad�t�s siltuma apmai�as koeficients. Apr��in�šanas metodika”;

� Latvijas Standarts. LVS EN ISO 13790:2009, “ku energoefektivit�te. Telpu apsild�šanas un dzes�šanas energopat�ri�a r��in�šana.”;

� Latvijas Standarts. LVS EN 13829:2002, “ku termisk� efektivit�te - ku gaisa caurlaid�bas noteikšana - Piespiedu ventil�cijas metode.”;

� Latvijas Standarts. LVS EN ISO 14683:2013, “Termiskie tilti b�vkonstrukcij�s. Line�r�s siltuma caurlaid�bas koeficients. Vienk�ršota apr��ina metodes un pie�emt�s v�rt�bas (ISO 14683:2007)”.


1. versija 5.lp. no 30 27/09/2016

4. Energoefektivit�tes dokument�cijas izstr�des pras�bas

4.1. Noteikt�s pras�bas MK noteikumos Nr.160

Saska�� ar MK Nr.160 pras�b�m, pieteikumu atzinuma sa�emšanai saist�b� ar energoefektivit�tes r�d�t�ju apr��iniem ir nepieciešami š�di dokumenti:

4.1.1. neatkar�ga eksperta �ku energoefektivit�tes jom� izstr�d�ts �kas energosertifik�ts saska�� ar MK noteikumu Nr.383 1.pielikumu “kas energosertifik�ts”;

4.1.2. neatkar�ga eksperta �ku energoefektivit�tes jom� izstr�d�ts p�rskats par ekonomiski pamatotiem energoefektivit�ti uzlabojošiem pas�kumiem, kuru �stenošanas izmaksas ir rentablas paredzamaj� (pl�notaj�) kalpošanas laik� saska�� ar MK noteikumu Nr.383 3.pielikumu;

4.1.3. neatkar�ga eksperta �ku energoefektivit�tes jom� izstr�d�tu p�rskatu par energosertifik�ta apr��inos izmantotaj�m ievaddatu v�rt�b�m, kas veikts saska�� ar normat�vajiem aktiem �ku energoefektivit�tes apr��ina jom� un izstr�d�ts, ietverot MK noteikumu Nr.160 pielikum� „P�rskats par �kas energosertifik�ta apr��inos izmantotaj�m ievaddatu v�rt�b�m” min�to inform�ciju;

4.1.4. siltumener�ijas pieg�d�t�ja izzi�u par daudzdz�vok�u dz�vojam�s m�jas siltumener�ijas pat�ri�u p�rskat� par energosertifik�ta apr��inos izmantotaj�m ievaddatu v�rt�b�m nor�d�taj� period� (ja attiecin�ms).


1. versija 6.lp. no 30 27/09/2016

4.2. Noteikt�s pras�bas MK noteikumos Nr.383

4.2.1. MK noteikumu Nr.383 1.pielikumu “kas energosertifik�ts” izstr�d�iev�rojot š�du k�rt�bu: 1) p�rbauda apr��iniem nepieciešamo izejas datu kvalit�ti un nosaka to

piem�rojam�bu; 2) veic m�r�jumus un m�r�jumu nov�rt�šanu; 3) apr��ina �kas energoefektivit�tes r�d�t�jus saska�� ar normat�vajiem

aktiem �kas energoefektivit�tes apr��ina metodes jom�; 4) izsniedz �kas energoefektivit�tes sertifik�tu; 5) sagatavo ieteikumus �kas energoefektivit�tes uzlabošanai.

4.2.2. kas energosertifik�tu sagatavo ekspluat�cij� esoš�m �k�m un to da��m, izmantojot metodikas pielikum� Nr.2. nor�d�to �kas energosertifik�ta formu (MK noteikumu Nr.383 1.pielikums “kas energosertifik�ts”).

4.2.3. kas energosertifik�t� (�kas energosertifik�ta 1.punkts) nor�da �kas veidu - daudzdz�vok�u m�ja un papildus nor�da dz�vok�u skaitu m�j�.

4.2.4. kas energosertifik�ta 6.punkta p�d�j�s p�rb�ves/atjaunošanas gads nor�da p�d�jo gadu, kad p�rb�ves vai atjaunošanas darbi sk�ruši �kas fas�di vai ietekm�juši �kas energoefektivit�tes r�d�t�jus.

4.2.5. kas energosertifik�ta 7.punkt� nor�da �kas energoefektivit�tes klasi nor�da, iev�rojot š�dus nosac�jumus:

4.2.6. kas energoefektivit�tes klases r�d�t�js tiek noteikts saska�� ar MK noteikumos Nr.348 noteikto �kas ener�ijas pat�ri�u apkurei. Šaj� punkt�min�to v�rt�bu izsaka veselos skait�os kilovatstund�s uz apr��ina plat�bas kvadr�tmetru gad�.

4.2.7. ku energoefektivit�tes minim�lais pie�aujamais l�menis p�rb�v�jam�m vai atjaunojam�m �k�m - energoefektivit�tes r�d�t�js apkurei nep�rsniedz 90 kWh uz kvadr�tmetru gad�. Ja �kas vid�jais apkurin�mo telpu augstums ir liel�ks par 3,5 metriem, �ku energoefektivit�tes minim�lais pie�aujamais l�menis var p�rsniegt iepriekš min�to r�d�t�ju. emot v�r� �kas vid�jo apkurin�mo telpu augstumu, �ku energoefektivit�tes minim�lo pie�aujamo l�meni apkurei apr��ina, izmantojot š�du formulu:

Emin. apr. = Emin. x h / 3,5, kur


1. versija 7.lp. no 30 27/09/2016

Emin. apr. – �ku energoefektivit�tes minim�lais pie�aujamais l�menis, ja �kas vid�jais apkurin�mo telpu augstums p�rsniedz 3,5 metrus (kWh/m2 gad�); h – faktiskais �kas vid�jais apkurin�mo telpu augstums (m); Emin. – �ku energoefektivit�tes minim�lais pie�aujamais l�menis saska�� ar iepriekš min�to (kWh/m2 gad�).

4.2.8. Ekonomikas ministrija reizi gad� l�dz 1.martam nodrošina statistiski noteiktu vid�jo energoefektivit�tes r�d�t�ju apkures pat�ri�am public�šanu Ekonomikas ministrijas t�mek�a vietn� par daudzdz�vok�u dz�vojam�m m�j�m. L�dz 01.03.2016. noteiktais vid�jais �patn�jais apkures pat�ri�š daudzdz�vok�u dz�vojam�s m�j�s ir 152,04 kWh/ m2 gad�.

4.2.9. kas energosertifik�ta 6.punkta lauk� "apr��ina plat�ba" un 7., 9., 10. un 11.punkta attiec�gajos laukos nor�da v�rt�bas, kas noteiktas saska�� ar Ministru kabineta 2009.gada 13.janv�ra noteikumiem Nr.348 „kas energoefektivit�tes apr��ina metode” (turpm�k – MK noteikumi Nr.348).

4.2.10. kas energosertifik�tam pievieno MK noteikumos Nr.160 noteiktos dokumentus un apkures katlu, apkures sist�mu un gaisa kondicion�šanas sist�mu p�rbaudes aktus.

4.2.11. Neatkar�gs eksperts �kas energosertifik�tu re�istr� B�vniec�bas inform�cijas sist�mas ku energosertifik�tu re�istr�1, nor�dot datus, kas iek�auti �kas energosertifik�t�, �kas pagaidu energosertifik�t� un šo dokumentu pielikumos, k� ar� apkures sist�mu, apkures katlu un gaisa kondicion�šanas sist�mu p�rbaudes aktos. Katram �ku energosertifik�tu re�istr� re�istr�tam dokumentam Ekonomikas ministrija pieš�ir re�istr�cijas numuru, kas turpm�k ir energosertifik�ta numurs.

4.2.12. Apkures sist�mu p�rbaudi veic �ku apkures sist�mu pieejam�m da��m (piem�ram, siltuma �eneratoram, kontroles sist�mai un cirkul�cijas s�knim vai s�k�iem), ja šo sist�mu apkures katlu lietder�g� nomin�l� jauda telpu apkures m�r�im ir vair�k nek� 20 kW. Apkures katlu p�rbaudi j�veic oblig�ti, ja �k� paredz�ts veikt apkures katlu nomai�u. Apkures sist�mu p�rbauda:

4.2.12.1. ja apkures sist�mas apkures katlu lietder�g� nomin�l� jauda p�rsniedz 100 kW:

� vismaz reizi �etros gados – apkures sist�m�m ar g�zes apkures katliem;

� vismaz reizi divos gados – citos gad�jumos. 4.2.12.2. ja apkures sist�mas apkures katlu lietder�g� nomin�l� jauda p�rsniedz

20 kW, bet nep�rsniedz 100 kW:

� vismaz reizi piecos gados – apkures sist�m�m ar g�zes apkures katliem;

� vismaz reizi �etros gados – p�r�jos gad�jumos.

1 B�vniec�bas inform�cijas sist�ma: https://bis.gov.lv/bisp/lv/epc_documents


1. versija 8.lp. no 30 27/09/2016

4.2.13. Apkures sist�mas p�rbaude ietver apkures katla efektivit�tes nov�rt�jumu un apkures katla lieluma nov�rt�jumu sal�dzin�jum� ar siltumener�ijas piepras�jumu �k�. Apkures katla lieluma nov�rt�jums nav j�veic atk�rtoti, ja apkures sist�m� nav izdar�tas izmai�as attiec�b� uz �kas apkures pras�b�m.

4.2.14. Apkures katlus p�rbauda saska�� ar standartu LVS EN 15378:2009 L "ku apkures sist�mas. Apkures katlu un apkures sist�mu inspic�šana" (turpm�k – standarts LVS EN 15378:2009). Par apkures sist�mas p�rbaudi neatkar�gs eksperts sast�da:

4.2.14.1. apkures sist�mas apkures katlu p�rbaudes aktus saska�� ar standarta LVS EN 15378:2009 D pielikumu;

4.2.14.2. apkures sist�mas p�rbaudes aktu saska�� ar standarta LVS EN 15378:2009 K pielikumu.

4.2.15. Gaisa kondicion�šanas sist�mu p�rbaudi veic gaisa kondicion�šanas sist�mu pieejam�m da��m, ja gaisa kondicion�šanas sist�mas faktisk� nomin�l� jauda p�rsniedz 12 kW.

4.2.16. Gaisa kondicion�šanas sist�mu p�rbaudi j�veic oblig�ti, ja paredz�ta gaisa kondicion�šanas sist�mas nomai�a. Gaisa kondicion�šanas sist�mu p�rbauda:

4.2.16.1. vismaz reizi sešos gados – ja gaisa kondicion�šanas sist�ma apr�kota ar vad�bas un kontroles ier�c�m, kas nodrošina elektronisku sist�mu uzraudz�bu un kontroli;

4.2.16.2. vismaz reizi �etros gados – citos gad�jumos. 4.2.17. Gaisa kondicion�šanas sist�mas p�rbaude ietver gaisa kondicion�šanas

sist�mas efektivit�tes un gaisa kondicion�šanas sist�mas lieluma nov�rt�jumu sal�dzin�jum� ar dzes�šanas piepras�jumu �k�. Lieluma nov�rt�jums nav j�veic atk�rtoti, ja attiec�gaj� gaisa kondicion�šanas sist�m� nav izdar�tas izmai�as attiec�b� uz �kas dzes�šanas vajadz�b�m.

4.2.18. Gaisa kondicion�šanas sist�mas p�rbauda saska�� ar standartu LVS EN 15240:2009 L "ku ventil�cija. ku energoefektivit�te. Gaisa kondicion�šanas sist�mu apskates vadl�nijas" (turpm�k – standarts LVS EN 15240:2009). Par gaisa kondicion�šanas sist�mas p�rbaudi neatkar�gs eksperts sast�da aktu saska�� ar standarta LVS EN 15240:2009 G pielikumu.

4.2.19. Apkures sist�mas vai gaisa kondicion�šanas sist�mas p�rbaudes pas�t�t�js neatkar�gu ekspertu nodrošina ar p�rbaud�m�s sist�mas dokument�ciju (projektu vai apsekošanas sh�mu), iepriekš�jiem p�rbaudes aktiem, ekspluat�cijas laik� veiktajiem pierakstiem vai p�rskatiem, k� ar� nodrošina piek�uvi p�rbaud�majai sist�mai un t�s sast�vda��m un iesp�ju veikt uzm�r�jumus.


1. versija 9.lp. no 30 27/09/2016

5. kas energoefektivit�tes nov�rt�juma veidi 5.1. kas energoefektivit�tes nov�rt�jumu veic:

5.1.1. projekt�šanas stadij� (�kas pagaidu energosertifik�ts); 5.1.2. ekspluat�jam�m �k�m (�kas energosertifik�ts).

5.2. Daudzdz�vok�u �ku energoefektivit�tes paaugstin�šanas programm�veic �kas energosertific�šanu ekspluat�jam�m �k�m un p�c tam projekt�šanas stadij� veic energoefektivit�tes nov�rt�jumu, savuk�rt pie objekta nodošanas ekspluat�cij� ir j�izstr�d� �kas pagaidu energosertifik�ts.

5.3. Projekt�jam�m, rekonstru�jam�m un renov�jam�m �k�m, veicot apr��in�t�s energoefektivit�tes nov�rt�šanu projekt�šanas stadij�, piem�ro š�dus izejas datus:

5.3.1. klimatiskos datus, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr.338;

5.3.2. telpu komforta un apdz�vot�bas parametrus, kas noteikti normat�vajos aktos b�vniec�bas, vesel�bas un higi�nas, darba vides un cit�s jom�s;

5.3.3. projekt�t�s �kas �r�jo norobežojošo konstrukciju un inženiertehnisko sist�mu �paš�bas.

5.4. Ja b�vniec�bas gait� atk�pes no s�kotn�j� b�vprojekta ietekm� �kas energoefektivit�tes r�d�t�jus, tad, nododot �ku ekspluat�cij�, veic apr��inu korekciju, �emot v�r� faktisk�s �kas �r�jo norobežojošo konstrukciju un inženiertehnisko sist�mu �paš�bas.

5.5. Ekspluat�jam�m �k�m izm�r�to energoefektivit�tes nov�rt�jumu un apr��in�to energoefektivit�tes nov�rt�jumu nosaka, izmantojot datus par:

5.5.1. faktisko ener�ijas pat�ri�u; 5.5.2. faktiskajiem �r�jiem klimatiskajiem apst�k�iem; 5.5.3. faktiskajiem telpu komforta un apdz�vot�bas

parametriem; 5.5.4. faktiskaj�m �kas �r�jo norobežojošo konstrukciju un

inženiertehnisko sist�mu �paš�b�m. 5.6. Ekspluat�jam�m �k�m izm�r�to energoefektivit�tes nov�rt�jumu un

apr��in�to energoefektivit�tes nov�rt�jumu valid� saska�� ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.348.


1. versija 10.lp. no 30 27/09/2016

6. kas izm�r�t�s energoefektivit�tes nov�rt�jums 6.1. Ekspluat�jam�m �k�m izm�r�to energoefektivit�tes nov�rt�jumu veic, �emot v�r� š�dus faktorus:

6.1.1. Ener�ijas pat�ri�š visiem energones�jiem j�nov�rt�vien�d� laikposm�. Ja iepriekš�j� laikposm�energones�ju uzskaite nav veikta, �kas izm�r�t�s energoefektivit�tes nov�rt�šanu nevar veikt.

6.1.2. Nov�rt�juma periods ir pilns gadu skaits. Ja nov�rt�juma periods nav pilns gadu skaits, gada ener�ijas pat�ri�u ieg�st, izmantojot ekstrapol�cijas metodi.

6.1.3. Ja nov�rt�juma periods ir �s�ks par pieciem gadiem, veic ener�ijas pat�ri�a korekciju klimatisko apst�k�u d��.

6.1.4. Ja nov�rt�juma period� �kai veiktas izmai�as, kas ietekm� t�s energoefektivit�ti vair�k par 10 procentiem, iepriekš ieg�tie dati nav izmantojami �kas energoefektivit�tes nov�rt�šanai.

Ja �k� veikt�s izmai�as ietekm� �kas energoefektivit�ti l�dz 10 procentiem, iepriekš ieg�tie dati var tikt izmantoti ar korekciju, kas pamatota ar atbilstošiem apr��iniem.


1. versija 11.lp. no 30 27/09/2016

6.2. Ar skait�t�ju uzskait�tie energones�ji

6.2.1. Ar skait�t�ju uzskait�to energones�ju (elektroener�ija, g�ze, siltumener�ija) pat�ri�š ir starp�ba starp skait�t�ja diviem r�d�jumiem, ko nolasa nov�rt�juma perioda s�kum� un beig�s.

6.2.2. Elektroener�ijas, g�zes un siltumener�ijas pieg�d�t�ju vai �kas apsaimniekot�ju r��inus var izmantot, lai nov�rt�tu šo energones�ju pat�ri�u (nov�rt�juma periods – pilni gadi).

6.2.3. Ja energones�ju izmanto vair�k�s tehniskaj�s sist�m�s un vair�kiem m�r�iem, energones�ja pat�ri�u sadala pa tehniskaj�m sist�m�m un m�r�iem.

6.2.4. Veicot apkures un karst� �dens sadal�jumu var pielietot vair�kas metodes:

6.2.4.1. veikt papildus m�r�jums karst��dens vai apkures da�as noteikšanai;

6.2.4.2. izmantot vasaras m�nešu, kad karstais �dens netiek izmantots, nosaka vid�jo r�d�t�ju m�nes� un pielieto šo r�d�t�ju visiem gada m�nešiem.

Piem�rs – Energoresursu un siltumener�ijas pat�ri�u dati ir j�sagatavo pa vair�kiem gadiem m�nešu griezum�, l�dz ar to, lai sadal�tu karst� �dens un apkures siltumener�ijas pat�ri�us var izmantot vasaras m�nešus, kad apkure netiek izmantota, bet siltumener�ijas tiek pat�r�ta karst� �dens vajadz�b�m, ietverot karst� �dens cirkul�ciju. ��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

!"�#��

$#��

%�&� ��

'!() � �* �

Vid�jais karst� �dens pat�ri�š tiek noteikts p�c vasaras m�nešiem, kad netiek izmantota apkure un nosakot vid�jo m�neša r�d�t�ju, tas tiek reizin�ts ar 12 m�nešiem un noteikts kop�jais siltumener�ijas pat�ri�š karst� �dens nodrošin�šanai.


1. versija 12.lp. no 30 27/09/2016

��

��+ , �� * � �

-�./��+ /�� 0� �0 0�

'��+�.��+��/��12+

��.�+��"�+3+ /��2�4� 0 � �0� ��0�


1. versija 13.lp. no 30 27/09/2016

6.2.4.3. Karst� �dens kop�jais pat�ri�š, kop� ar karst� �dens cirkul�ciju tiek at�emts no kop�j� siltumener�ijas pat�ri�a un tiek ieg�ts siltumener�ijas pat�ri�š apkures nodrošin�šanai.

��

��"�� 0� �*0� � �0�

'��+�.�� 0 � �0� ��0�

'#�� 0� �*0� �0�

6.3. Š�idr� un ciet� kurin�m� izv�rt�šana

6.3.1. Š�idr� kurin�m� l�meni tvertn� m�ra nov�rt�juma perioda s�kum� un beig�s, izmantojot kalibr�tu skalu. Š�idr� kurin�m� pat�ri�š nov�rt�juma period� ir tvertnes saturs nov�rt�juma perioda s�kum�, no kura atskait�ts tvertnes saturs nov�rt�juma perioda beig�s un kuram pieskait�ts nov�rt�juma period� iepirkt� kurin�m�daudzums.

6.3.2. Ja g�ze pieg�d�ta balonos, kurin�mo nov�rt�, saskaitot izlietoto balonu skaitu (�em v�r� balonu tilpumu).

6.3.3. Ja deglis darbojas ar fiks�tu jaudu (bez modul�cijas) un ir apr�kots ar degšanas laika skait�t�ju, kurin�m� pat�ri�š ir starp�ba starp diviem nolas�juma r�d�t�jiem, kas ir veikti nov�rt�juma perioda s�kum� un beig�s, reizin�ta ar pl�smas �trumu degl�. Pl�smas �trumu degl� izm�ra pirms pirm� nolas�juma un p�c katras deg�a regul�šanas vai t�r�šanas.

6.3.4. Pat�r�to pieg�d�t�s ener�ijas daudzumu nosaka vien� no š�diem veidiem:

6.3.4.1. reizinot izlietot� š�idr� kurin�m�daudzumu ar t� zem�ko siltumsp�ju un apkures katla lietder�bas koeficientu, kas noteikts p�c kurin�m� zem�k�s siltumsp�jas (siltuma daudzuma, ko satur kurin�m� daudzuma vien�ba, kad to piln�b� sadedzina, un no k� at�emts degšanas proces� rad�t� �dens iztvaikošanas siltums);

6.3.4.2. reizinot izlietot� š�idr� kurin�m�daudzumu ar t� siltumsp�ju un apkures katla lietder�bas koeficientu, kas noteikts p�c kurin�m� augst�k�s siltumsp�jas (siltuma daudzuma, ko satur kurin�m�


1. versija 14.lp. no 30 27/09/2016

daudzuma vien�ba, kad to piln�b�sadedzina).

Piem�rs - izmantojot saš�idrin�to naftas g�zi var saskait�t g�zes balonus un reizin�t ar apjomu, 20 baloni reizin�t ar 50 litriem (23 kg) = 1000 litri (460 kg), reizinot 460 kg ar siltumsp�ju 12,87 kWh/kg un katla lietder�bas koeficientu 0,9 = 5328,18 kWh gad� = 5,328 MWh gad�.

6.3.5. Ciet� kurin�m� (piem�ram, akme�ogles, koksne) ener�ijas saturs ir atkar�gs no t� kvalit�tes un bl�vuma. Ciet� kurin�m� pat�ri�š ir kr�jum� esoš� kurin�m� masa nov�rt�juma perioda s�kum�, no kuras atskait�ta kr�jum� esoš� kurin�m� masa nov�rt�juma perioda beig�s un kurai pieskait�ta nov�rt�juma period� iepirkt�kurin�m� masa.

6.3.6. Pat�r�to pieg�d�t�s ener�ijas daudzumu nosaka vien� no š�diem veidiem:

6.3.6.1. reizinot izlietot� ciet� kurin�m�daudzumu ar t� zem�ko siltumsp�ju un apkures katla lietder�bas koeficientu, kas noteikts p�c kurin�m� zem�k�s siltumsp�jas;

6.3.6.2. reizinot izlietot� ciet� kurin�m�daudzumu ar t� augst�ko siltumsp�ju un apkures katla lietder�bas koeficientu, kas noteikts p�c kurin�m� augst�k�s siltumsp�jas.

6.3.7. Lai ieg�tu ciet� kurin�m� masu, izm�r�to tilpumu reizina ar kurin�m� bl�vumu. Apr��inot masas ticam�bas interv�lu, j��em v�r� bl�vuma un mitruma nenoteikt�ba.


1. versija 15.lp. no 30 27/09/2016

6.3.8. Koksnes daudzuma un siltumener�ijas pat�ri�a nov�rt�šanai ir j��em v�r� koksnes uzglab�šanas nosac�jumi, vai koksne tiek uzglab�ta zem nojumes vai bez.

6.3.9. Koksnes siltumsp�jas r�d�t�ji ir piln�b� atkar�gi no koksnes mitruma r�d�t�jiem. Koksnes mitrumu var noteikt veicot m�r�jumus ar mitruma m�r�t�jiem vai kalibr�tiem svariem.

��

��


1. versija 16.lp. no 30 27/09/2016

6.4. Ener�ijas pat�ri�a korekcija klimatisko apst�k�u d��

6.4.1. Ja izm�r�tais energoefektivit�tes nov�rt�jums pamatojas uz ener�ijas pat�ri�a datiem, kas ieg�ti period�, kas ir maz�ks par pieciem pilniem gadiem, nepieciešama izm�r�t� ener�ijas pat�ri�a korekcija klimatisko apst�k�u d��, lai nodrošin�tu m�r�jumu period� pat�r�t�s ener�ijas atbilst�bu vid�jiem viet�jiem klimatiskajiem apst�k�iem.

6.4.2. m�r�to ener�ijas pat�ri�u apkurei un dzes�šanai piel�go atbilstoši vid�jiem klimatiskajiem apst�k�iem �kas atrašan�s viet�. Ener�ijas pat�ri�a kori��šanai atbilstoši klimatiskajiem apst�k�iem izmanto MK noteikumu Nr.338 7.tabul� noteikt�s apkures perioda ilguma un vid�j�s �r�j� gaisa temperat�ras v�rt�bas.

6.4.3. Ener�ijas pat�ri�a korekciju, izmantojot gr�du dienas, veic, izmantojot š�du formulu:

kur Q – kori��tais ener�ijas pat�ri�š (Wh); Q1 – ener�ijas pat�ri�š nov�rt�šanas period� (Wh); GDD1 – normat�vais gr�du dienu skaits GDD – gr�du dienu skaits nov�rt�šanas period�. D napk – normat�vais apkures dienu skaits saska�� ar LBN 003-15 "B�vklimatolo�ija"; D apk – apkures dienu skaits nov�rt�šanas period�; T1 – iekštelpu temperat�ra nov�rt�šanas period� (oC); T2 – vid�j� �r�j� gaisa temperat�ra saska�� ar LBN 003-015 "B�vklimatolo�ija" (oC); T3 – faktisk� vid�j� �r�j� gaisa temperat�ra nov�rt�šanas period� (oC).

6.4.4. Veicot ener�ijas pat�ri�a korekcijas, saska�� ar MK noteikumiem Nr.160, korekcija nedr�kst p�rsniegt 10%, sal�dzinot ar izm�r�tajiem vid�jiem datiem. L�dz ar to ir j�izmanto dati par liel�ku laika periodu, t.i. pieciem un vair�k gadiem. Izmantojot �s�ku laika periodu un veicot


1. versija 17.lp. no 30 27/09/2016

apr��inus, piez�m�s ir j�nor�da visi izejas dati un apr��ins, kas pamato ener�ijas pat�ri�a korekcijas.


1. versija 18.lp. no 30 27/09/2016

7. Apr��ina plat�bas un apr��ina tilpuma noteikšana

Gr�das laukums, kas atrodas �kas robež�s, ir kondicion�t� �kas gr�das apr��ina plat�ba (Aapr). Ja �ka ir sadal�ta zon�s, visu zonu kondicion�to gr�das apr��ina plat�bu summai j�b�t vien�dai ar visas �kas kondicion�to telpu gr�das apr��ina plat�bu.

7.1. Apr��ina plat�b� (Aapr) ieskaita: 7.1.1. visu kondicion�to telpu plat�bas; 7.1.2. nekondicion�to telpu plat�bas, ja t�s ir sasaist�tas ar

kondicion�t�m telp�m un taj�s tiek uztur�ts iekš�jais mikroklimats (piem�ram, iekš�j�s halles, gaite�i, koridori, k�p�u telpas).

7.2. Apr��ina tilpumu (Vapr) nosaka, katras apr��ina plat�b� (Aapr) iek�aut�s telpas laukumu reizinot ar katras apr��ina plat�b� (Aapr) iek�aut�s telpas vid�jo augstumu.

7.3. Apr��ina plat�b� neiek�auj telpas, kur�s nav paredz�ts uztur�t iekš�jo telpu temperat�ru (piem�ram, neapkurin�mus pagrabus, b�ni�us, gar�žas). Apr��ina plat�ba apkures un dzes�šanas sezonai var b�t noteikta atseviš�i.

7.4. Apr��ina plat�bu un tilpumu nosaka saska�� ar b�ves kadastr�l�s uzm�r�šanas lietu.


1. versija 19.lp. no 30 27/09/2016

8. kas apkurei nepieciešam�s ener�ijas apr��ins Katras �kas zonas apkurei nepieciešamo ener�iju katram apr��ina periodam (m�nesim vai

sezonai) nosaka, izmantojot š�du apr��inu:

kur : Q apk,n – �kas apkurei nepieciešam� ener�ija (Wh); Q apk,z – kop�jie siltuma zudumi apkurei (Wh), Q apk,ieg – kop�jie siltuma ieguvumi apkurei (Wh), � apk,ieg – siltuma ieguvumu izmantošanas faktors, Q apk,pr – kop�jie siltuma zudumi apkurei ar p�rvadi (Wh), Q apk,ve – kop�jie siltuma zudumi apkurei ar ventil�ciju (Wh). Q iek – iekš�jo siltuma ieguvumu summa apr��ina period� (Wh), kuru nosaka saska�� ar

MK noteikumiem Nr.348; Q sol – saules siltuma ieguvumu summa apr��ina period� (Wh), kuru nosaka saska�� ar

MK noteikumiem Nr.348;


1. versija 20.lp. no 30 27/09/2016

8.1. Siltuma p�rvades zudumi

8.1.1. Izmantojot vienm�r�go metodi, kop�jos siltuma zudumus ar p�rvadi apr��ina katram m�nesim vai sezonai un katrai zonai, izmantojot š�das formulas:

kur: Q apk,pr – kop�jie siltuma p�rvades zudumi apkurei (Wh); H T,k – �kas siltuma p�rvades zudumu koeficients caur elementu k uz blakus telpu,

apk�rt�jo vidi vai zonu ar temperat�ru T2,k (W/K), kuru nosaka saska�� ,,kas energoefektivit�tes apr��ina metode”;

T 1,apk – �kai vai �kas da�ai uzst�d�t� temperat�ra apkurei (oC), kuru nosaka saska�� ,,kas energoefektivit�tes apr��ina metode”;

T 2,k – temperat�ra elementam k blakus telp�, apk�rt�j� vid� vai zon� (oC); T apk – apr��ina perioda ilgums apkurei (h). U i - b�velementa i apr��ina siltuma caurlaid�bas koeficients W/(m2 x K); A i - b�velementa i projekt�jamais laukums (m2); j - line�r� termisk� tilta j apr��ina siltuma caurlaid�bas koeficients W/(m x K); lj - line�r� termisk� tilta j projekt�jamais garums (m); � k - punktveida termisk� tilta k punkta apr��ina siltuma caurlaid�bas koeficients (W/K).

8.2. Siltuma p�rvades zudumu koeficientu H T,k elementam k nosaka atbilstoši MK noteikumiem Nr.339.

8.3. kas apr��ina siltuma zudumu koeficients HT nedr�kst p�rsniegt normat�vo v�rt�bu HTR.


1. versija 21.lp. no 30 27/09/2016

8.4. Siltuma zudumi ar ventil�ciju

8.4.1. Kop�jos siltuma zudumus ar ventil�ciju no kondicion�t�s plat�bas apr��ina katram m�nesim vai sezonai un katrai zonai, izmantojot š�das formulas:

kur: Q apk,ve – kop�j� siltuma pl�sma ar ventil�ciju apkures sezon� (Wh); H ve,k – siltuma p�rvades koeficients ar gaisa pl�smas ventil�ciju, elementam k iepl�stot

zon� ar pieg�des temperat�ru T 2,pieg,k (W/K); T 1,apk – �kai vai �kas zonai uzst�d�t� temperat�ra apkurei (oC), kuru nosaka saska�� ,,kas

energoefektivit�tes apr��ina metode”; T 2,pieg – elementa k gaisa pl�smas pieg�des temperat�ra (oC), iek�aujot �kas vai �kas zonas

ar ventil�ciju vai infiltr�ciju, kuru nosaka saska�� ,,kas energoefektivit�tes apr��ina metode”;

t apk – apr��ina perioda ilgums apkurei (h); q ve,k,vid – gaisa pl�smas elementa k laika vid�jais pl�smas l�menis (m3/h); � aca – gaisa siltumietilp�ba uz tilpumu = 0,34 (Wh/(m3 × oC)); k – katrs no atbilstošajiem gaisa pl�smas elementiem (piem�ram, meh�nisk� ventil�cija,

dabisk� ventil�cija, gaisa caurs�ce); q ve,k – gaisa pl�smas elementa k laika vid�jais pl�smas l�menis (m3/h), kuru nosaka

saska�� ar attiec�gajiem standartiem LVS EN 15241:2009 L un LVS EN 15242:2009 L; f ve,t,k – gaisa pl�smas elementa k darb�bas laika da�a;

8.4.2. Kop�j� ventil�cijas siltuma zudumu koeficienta H ve,k ar gaisa pl�smas ventil�ciju elementam k v�rt�bas vai pl�smas v�rt�bas q ve,k atbilst attiec�gajiem ventil�cijas sist�mu standartiem LVS EN 15242:2009 L "ku ventil�cija. Apr��inu metodes gaisa caurpl�des (ieskaitot caurs�ci) noteikšanai �k�s" (turpm�k – standarts LVS EN 15242:2009 L) un LVS EN 15241:2009 L "ku ventil�cija. Metodes, k� apr��in�t ventil�cijas un caurs�ces rad�tus ener�ijas zudumus komerci�l�s �k�s" (turpm�k – standarts LVS EN 15241:2009 L).


1. versija 22.lp. no 30 27/09/2016


1. versija 23.lp. no 30 27/09/2016

8.5. Iekš�jie siltuma ieguvumi

8.5.1. Iekš�jie siltuma ieguvumi ir siltuma ieguvumi no iekš�jiem siltuma avotiem, ieskaitot negat�vos siltuma ieguvumus (no telpas uz aukstuma avotiem).

8.5.2. Iekš�jie siltuma ieguvumi ir jebk�ds siltums, ko rada iekš�jie avoti un ko izmanto telpas apkurei, telpas dzes�šanai vai karst� �dens sagatavošanai.

8.5.3. Iekš�jie siltuma ieguvumi ietver: 8.5.3.1. metabolisko siltumu no

iedz�vot�jiem un izklied�to siltumu no ier�c�m;

8.5.3.2. izklied�to siltumu no apgaismošanas ier�c�m;

8.5.3.3. siltumu, kas izklied�ts no karst��dens sist�mas vai ko absorb� karst��dens sist�ma;

8.5.3.4. siltumu, kas izklied�ts no gaisa kondicion�šanas un ventil�cijas sist�mas vai ko absorb� apkures, gaisa kondicion�šanas un ventil�cijas sist�mas;

8.5.3.5. siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem.

8.5.4. Visp�r�jie iekš�jie siltuma ieguvumus no iekš�jiem avotiem konkr�taj� �kas zon� konkr�taj� m�nes� vai sezon� apr��ina, izmantojot š�du formulu:

kur Q iek – iekš�jo siltuma ieguvumu summa konkr�taj� m�nes� vai sezon� (Wh) (apkurei un

dzes�šanai nosaka atseviš�i); b l – redukcijas koeficients blakus esošajai nekondicion�tajai telpai ar iekš�jo siltuma

avotu l, kuru nosaka saska�� ar standartu LVS EN ISO 13789:2013 L (ja siltuma avota l jauda neietekm� apr��ina rezult�tu, bl = 1);


1. versija 24.lp. no 30 27/09/2016

� iek,k – vid�j� siltuma pl�sma no iekš�j� siltuma avota k apr��ina period� (m�nes� vai sezon�) (W); � iek,nek,l – vid�j� siltuma pl�sma no iekš�j� siltuma avota l blakus esošaj� nekondicion�taj�

telp� apr��ina period� (m�nes� vai sezon�) (W); t – konkr�t� m�neša vai sezonas ilgums (h), kuru nosaka saska�� ar šo noteikumu � iek – siltuma ieguvumu (� iek.k vai � iek,nek,l) summa no iekš�jo siltuma avotu pl�smas

(W); � iek,iedz – siltuma pl�sma no iedz�vot�jiem (W); � iek,ier – siltuma pl�sma no ier�c�m (W); � iek,apg – siltuma pl�sma no apgaismojuma (W); � iek,� – siltuma pl�sma no karst� �dens sist�mas (W); � iek,ADzV – siltuma pl�sma no apkures, gaisa kondicion�šanas un ventil�cijas sist�m�m

(W); � iek,proc – siltuma pl�sma no procesiem un priekšmetiem (W); f iedz – laika da�a, kad iedz�vot�ji atrodas �k�; q iedz – �patn�j� siltuma atdeve no iedz�vot�jiem uz apr��in�to �kas plat�bu (W/m2); A apr – apr��ina plat�ba (m2), kuru nosaka saska�� ar šo noteikumu 5.3.5.apakšnoda�u. f ier – laika da�a, kad ier�ces darbojas; q ier – �patn�j� siltuma atdeve no ier�c�m uz apr��in�to �kas plat�bu (W/m2); A apr – apr��ina plat�ba (m2); � iek,� – siltuma pl�sma no karst� �dens apg�des sist�mas (W); � iek,�,cirk – siltuma pl�sma no karst� �dens cirkul�cijas karst� �dens apg�des sist�m�s (W),

kuru nosaka saska�� ar šo noteikumu 104.punktu; � iek,�,cita – siltuma pl�sma no karst� �dens sist�mas (iz�emot karst� �dens cirkul�ciju) (W),

kuru nosaka saska�� ar standartu LVS EN 15316-3-2:2008; � iek,�,cirk – siltuma pl�sma no past�v�g�s �dens cirkul�cijas karst� �dens apg�des sist�m�s

(W); q iek,�,cirk – siltuma pl�sma no karst� �dens cirkul�cijas sist�mas uz metru garuma (W/m),

kuru nosaka saska�� ar standartu LVS EN 15316-3-2:2008; L �,cirk – karst� �dens apg�des sist�mas �dens cirkul�cijas cauru�u garums konkr�taj� �kas

zon� (m). � iek,ADzV – siltuma pl�sma no telpas apkures, gaisa kondicion�šanas un ventil�cijas

sist�m�m (W); � iek,A – siltuma pl�sma no telpas apkures sist�m�m (W); � iek,Dz – siltuma pl�sma no telpas gaisa kondicion�šanas sist�m�m (W); � iek,V – siltuma pl�sma no ventil�cijas sist�m�m (W).


1. versija 25.lp. no 30 27/09/2016

8.5.5. Siltuma pl�smas v�rt�bas no apgaismojuma ier�c�m �

iek,apg ir š�du v�rt�bu summa: 8.5.5.1. siltuma pl�smas v�rt�ba no

gaismek�iem, ko apr��ina k� da�u no apgaismošanas sist�m�s pat�r�t�s ener�ijas. Pat�r�t�s ener�ijas da�u, kas maz�ka par 1, pie�auj, ja nos�ces ventil�cija siltumu aizvada tieši no gaismek�iem;

8.5.5.2. siltuma pl�smas v�rt�ba no citiem apgaismojuma elementiem (piem�ram, dekorat�v� apgaismojuma, speci�l�apgaismojuma, ar procesiem saist�t�apgaismojuma).

8.5.6. Siltums no procesiem un priekšmetiem vai uz tiem �

iek,proc sast�v no siltuma no konkr�tiem procesiem attiec�gaj� �kas zon� vai uz tiem un (vai) no priekšmetiem, kas izvietoti �kas zon�. Ja siltuma avota virsmas temperat�ra ir tuva telpu iekš�jai temperat�rai, faktiski p�rnestais siltuma daudzums ir atkar�gs no siltuma avota un �r�j� gaisa temperat�ras starp�bas. Š�ds siltums nav j�pieskaita iekš�jiem siltuma ieguvumiem, bet siltuma p�rnese j�pieskaita siltuma p�rvades zudumiem.


1. versija 26.lp. no 30 27/09/2016

8.6. Saules siltuma ieguvumi

8.6.1. Ener�ijas bilanc� �em v�r� tikai saules ener�ijas iek�rtu pieg�d�to ener�iju un papildu ener�iju, kas nepieciešama siltuma pievad�šanai �kai no ener�ijas avota.

8.6.2. Siltuma ieguvumi no saules siltuma avotiem (saules apstarotiem �kas konstrukciju elementiem un nekondicion�t�m telp�m) rodas no saules starojuma, kas pieejams �kas atrašan�s viet�, k� ar� no sav�cošo virsmu un laukumu orient�cijas, past�v�g� ap�nojuma, saules caurlaid�bas un absorbcijas un term�l�s siltuma p�rneses. Koeficients, kas ietver sav�cošo laukumu raksturlielumus un sav�cošo virsmu laukumu (ieskaitot ap�nojuma ietekmi), ir saules siltuma faktiskais sav�cošais laukums.

kur Q sol – saules siltuma ieguvumu summa konkr�taj� m�nes� vai sezon� (Wh); b l – redukcijas koeficients blakus esošajai nekondicion�tajai telpai ar iekš�jo siltuma

avotu l; � sol,k – saules siltuma ieguvumi caur �kas elementu k (W); � sol,k – vid�j� siltuma pl�sma no saules siltuma avota k konkr�taj� m�nes� vai sezon� (W); � sol,l – vid�j� siltuma pl�sma no saules siltuma avota l uz blakus esošo nekondicion�to

telpu konkr�taj� m�nes� vai sezon� (W); t – konkr�t� m�neša vai sezonas ilgums stund�s; F �n – �r�jo š��rš�u ap�nojuma redukcijas koeficients virsmas k saules efekt�vajam

sav�cošajam laukumam; A s,k – virsmas k (ar konkr�tu orient�ciju un sl�puma le��i) efekt�vais sav�cošais laukums

attiec�gaj� zon� (m2);


1. versija 27.lp. no 30 27/09/2016

E s,k – apr��ina period� sa�emtais saules starojums uz sav�coš� virsmas laukuma kvadr�tmetru (W/m2), kuru nosaka, izmantojot meteorolo�isk�s inform�cijas statistiskos datus;

A s,k – stiklot� elementa efekt�vais sav�cošais laukums (m2). Par stiklotiem elementiem uzskat�mas ar� polim�ru un citu gaismas caurlaid�gu materi�lu norobežojoš�s konstrukcijas, kas darbojas k� stikloti elementi;

F �n,g – �nojuma samazin�šanas koeficients ar p�rvietojam�bas nosac�jumiem; G g – kop�j� elementa caursp�d�g�s da�as saules ener�ijas caurlaid�ba. Elementa

caursp�d�g� da�a var sast�v�t no stiklojuma vai no past�v�giem saules gaismu izklied�jošiem vai aiz�nojošiem sl��iem;

F F – r�mja laukuma da�a, projic�t� r�mja laukuma attiec�ba pret kop�jo stiklot� elementa projic�to laukumu;

A l,p – visp�r�jais stiklot� elementa (piem�ram, loga) projic�tais laukums (m2); A s,k – necaursp�d�g�s da�as efekt�vais sav�cošais laukums (m2); � s,c – necaursp�d�g�s da�as saules starojuma absorbcijas koeficients; R se – necaursp�d�g�s da�as �r�j�s virsmas siltuma pretest�ba (m2 K/W); U c – necaursp�d�g�s da�as siltuma caurlaid�bas koeficients (W/(m2 × oC)), kuru nosaka

saska�� ar standartu LVS EN ISO 6946:2009 L; A c – necaursp�d�g�s da�as projic�tais laukums (m2); g g – kop�j� saules ener�ijas caurlaid�ba caur logu, ja netiek izmantots saules �nojums; g g+�n – kop�j� saules ener�ijas caurpl�de caur logu, ja tiek izmantots saules �nojums; f l,int – laika faktora nov�rt�t� da�a, izmantojot saules �nojumu (piem�ram, k� saules

starojuma intensit�tes funkcija, kas atkar�ga no sezonas un logu orient�cijas); g �n – saules ener�ijas samazin�šanas faktors;

8.6.3. Saules �nojuma kontrolei izš�ir š�dus saules �nojuma regul�šanas veidus:

� nav kontroles (iek�auts logu g v�rt�b�); �manu�l� darb�ba; �motoriz�t� darb�ba; � autom�tisk� kontrole.

8.6.4. �r�j� �nojuma samazin�šanas koeficients F�n, kur�amplit�da ir no 0 (piln�b� samazina) l�dz 1 (nesamazina), atspogu�o saules starojuma intensit�tes samazin�jumu, lai noteiktu past�v�gu virsmas �nojumu no:

� cit�m �k�m; � apk�rt�j�s vides reljefa un apauguma; � nojum�m, p�rkar�m un taml�dz�g�m konstrukcij�m; � t�s pašas �kas citiem elementiem; � sienu �r�j�m da��m, kur mont�ti stiklotie elementi.

F h – �nojuma korekcijas koeficients horizonta ietekmei; F p – �nojuma korekcijas koeficients p�rkares un nojumes ietekmei; F l – �nojuma korekcijas koeficients loga novietojuma ietekmei.


1. versija 28.lp. no 30 27/09/2016

8.6.5. Katra loga r�mja laukuma da�u nosaka saska�� ar standartu LVS EN ISO 10077-1:2009 L "Logu, durvju un sl��u siltumtehnisk�s �paš�bas. Siltumcaurlaid�bas apr��in�šana. 1.da�a: Visp�r�gi" vai apr��inos izmanto fiks�tu FF v�rt�bu = 0,3.


1. versija 29.lp. no 30 27/09/2016

9. Pl�noto energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumu ener�ijas ietaup�juma nov�rt�jums

9.1. Lai nov�rt�tu ar pl�notajiem energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumiem ieg�tos ener�ijas ietaup�jumus, izmanto to pašu �kas apr��ina modeli, kas izmantots, nov�rt�jot apr��in�to energoefektivit�ti.

9.2. Ja izm�r�t�s ener�ijas nov�rt�jumu lieto �kas apr��ina mode�a un s�kuma datu valid�cijai, apr��inu ce�� ieg�t�s v�rt�bas sal�dzina ar izm�r�taj�m v�rt�b�m un p�rbauda �kas apr��ina mode�a precizit�ti. Tas palielina ticam�bu, ka ar pl�notajiem energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumiem ieg�to ener�ijas ietaup�jumu apr��ins ir prec�zs un ka pl�notie energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumi praks� dos sagaid�mos rezult�tus.

9.3. Ja �ku pl�nots izmantot l�dz�gi k� iepriekš, pl�noto energoefektivit�tes pas�kumu ieguvumu nov�rt�šanai izmanto konkr�tus klimatiskos un apdz�vot�bas datus. Tas �auj nov�rt�t ar� �kas apsaimniekošanas prakses un iedz�vot�ju uzved�bas izmai�u ietekmi.

9.4. Identific�jot nepieciešamos energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumus, sagatavo vienu vai vair�kus �kas energoefektivit�tes uzlabošanas scen�rijus, kuros noteikti konkr�ti un savstarp�ji saska�oti energoefektivit�tes pas�kumi. emot v�r�, ka atseviš�i pas�kumi var savstarp�ji mijiedarboties (piem�ram, palielin�ta termisk� izol�cija vai pas�vie saules siltuma ieguvumi var pazemin�t apkures katla efektivit�ti), katra atseviš�� pas�kuma �stenošanas gait� ieg�tos efektus nedr�kst saskait�t. Kombin�tie pas�kumi j�apr��ina, �emot v�r� savstarp�jo mijiedarb�bu.

9.5. Katram pied�v�tajam scen�rijam (ietver konkr�tus energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumus) s�kuma datus izmaina atbilstoši pl�notajiem energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumiem un veic apr��inu no jauna. Starp�ba starp nov�rt�jumu, kas ieg�ts pirms energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumiem, un nov�rt�jumu, kas ieg�ts p�c tiem, ir attiec�go pas�kumu iespaids uz ener�ijas pat�ri�u.

9.6. P�c nepieciešamo energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumu identific�šanas apr��ina moderniz�t�s �kas normat�v�s energoefektivit�tes nov�rt�jumu. Šim nol�kam izmanto �kas apr��ina modeli ar izejas (s�kuma) datu kopu, �emot v�r� energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumu ietekmi un normat�vi noteikto s�kuma datu kopu. Pl�noto energoefektivit�tes uzlabošanas pas�kumu faktisk� efektivit�te ir atkar�ga no t�, k� �ka faktiski tiks izmantota.

9.7. Apkures un citu ener�iju pieg�d�jošu vai pat�r�jošu sist�mu ekonomisko izv�rt�šanu veic saska�� ar standartu LVS EN 15459:2008 "ku energoefektivit�te. ku energosist�mu ekonomisk� izv�rt�šana".


1. versija 30.lp. no 30 27/09/2016

Piem�rs P�rskats par ekonomiski pamatotiem energoefektivit�ti uzlabojošiem pas�kumiem, kuru �stenošanas izmaksas ir rentablas paredzamaj� (pl�notaj�) kalpošanas laik�

1. KAS TIPS Daudzdz�vok�u �ka

2. ADRESE

3. KAS DAA -

4. KAS VAI T�S DAAS KADASTRA APZ�MJUMS

5. IETEIKUMI KAS ENERGOEFEKTIVIT�TES UZLABOŠANAI*

Nr. p.k.

Pas�kums, t� apraksts un sasniedzamais r�d�t�js, nor�dot m�rvien�bas

Pieg�d�t�s ener�ijas ietaup�jums (no esoš� apr��in�t� �kas

energoefektivit�tes nov�rt�juma)

Pas�kuma �stenošanas izmaksas

MWh gad�

kWh/m2 gad� % EUR

5.1. Priekšlikumi �kas �r�jo norobežojošo konstrukciju uzlabošanai

1.

B�ni�u papildus siltin�šana

Papildus siltin�šana ar 300 mm biezu miner�lvates sl�ni (ieteicams izmantot beramos materi�lus, beramiem materi�liem ir j��em v�r�5% materi�la sarukums, l�dz ar to kop�jais biezums sast�da 310 – 320 mm) �kas norobežojošo

konstrukciju siltuma

caurlaid�bas koeficients U =

0,12 (W/m2 K) un siltuma

caurlaid�bas koeficientu � =

0,039 (W/m K)

59,92 15,47 9 31 000,00

2.

V�jtvera izb�ve �kas ieejas mezgl�kas iekšpus� izb�v�t papildus durvis un izveidot v�jtveriSiltuma caurlaid�bas

koeficients U = 1,40 (W/m2

K) un termisko tiltu siltuma

caurlaid�bas koeficients � =

0,05 (W/m K)

17,31 4,47 2 6 500,00

1. versija 1.lp. no 95 27/09/2016

Pielikums Nr. 1

Tehnisk� inform�cija

Tabula Nr.1. Tipveida s�riju daudzst�vu daudzdz�vok�u dz�vojamo �ku raksturlielumi

Dz�vojam�s m�jas

tipveida projekta numurs

(b�vniec�bas periods)

Norobežojoš� konstrukcija B�velementa B�vkonstrukcijas siltuma

caurlaid�ba (U),

W/(m2*K)

Nosau-kums

Materi�li Bie-

zums, mm

Siltum-vad�t-

sp�ja (�d), W/(m*K)

Siltum-pretes-

t�ba (RD), m2*K/W

1 2 3 4 5 6 7

1-316

(1957.-1964.)

Siena Silik�ta �ie�e�i 510

P�rsegums Dzelzsbetona pane�i

Jumts Divsl�pu

1-318

(no 1964.gada)

Siena Silik�ta �ie�e�i (ir balkoni) 510 0,870 0,586 1,32

P�rsegums Dzelzsbetona pane�i (dobie) 200 0,700 0,286 1,80

Jumts Divsl�pu savietotais, siltin�ts

rubero�ds 9 0,170 0,053 1,18

cementa-smilšu java 15 0,930 0,016

fibrol�ts 100 0,300 0,333

rubero�ds 3 0,170 0,018

dzelzsbetona pane�i (dobie)

200 0,700 0,286

464

(no 1959.gada)

Siena Keramz�tbetons bez apdares (bez balkoniem)

keramz�tbetons (�=1200 kg/m3)

300 0,520 0,577 1,34

P�rsegums Dzelzsbetona pane�i (dobie) pa kont�ru 200 0,700 0,286 1,80

Jumts Divsl�pu

464A

(no 1961.gada)

Siena Keramz�tbetons ar apdari (ar balkoniem)


300 0,520 0,577 1,34


Jumts Divsl�pu

464A/�

(no 1964.gada)

Siena Keramz�tbetons ar da��ju lodžiju


300 0,520 0,577 1,34


Jumts Divsl�pu

464A/�66

(no 1966.gada)

Siena Keramz�tbetons ar lodžiju


300 0,520 0,577 1,34


Jumts Savietotais, siltin�ts

rubero�ds 9 0,170 0,053 1,18


fibrol�ts 100 0,300 0,333

rubero�ds 3 0,170 0,018


200 0,700 0,286


1. versija 2.lp. no 95 27/09/2016

1 2 3 4 5 6 7

467A

(no 1967.gada)

Siena G�zbetons (�=600 kg/m3) 250 0,260 0,962 0,88

P�rsegums Betona pane�i (dzelzsbetona pane�i (dobie)) 200 0,700 0,286 1,80


rubero�ds 9 0,170 0,053 1,18


fibrol�ts 100 0,300 0,333

rubero�ds 3 0,170 0,018


200 0,700 0,286

467B

(no 1976.gada)

Siena Keramz�tbetons (�=800 kg/m3) 300 0,310 0,968 0,88



rubero�ds 9 0,170 0,053 1,18


fibrol�ts 100 0,300 0,333

rubero�ds 3 0,170 0,018


200 0,700 0,286

602

(no 1967.gada)

Siena Keramz�tbetona pane�i (tr�s sl�i)

dzelzsbetons 20 2,040 0,010 1,63


100 0,260 0,385

dzelzsbetons 100 2,040 0,049

P�rsegums Betona pane�i pa kont�ru (dzelzsbetona pane�i (dobie))

200 0,700 0,286 1,80

Jumts Savietotais

104

(no 1969.gada)

Siena Keramz�tbetona pane�i (tr�s sl�i)

dzelzsbetons 20 2,040 0,010 1,63


100 0,260 0,385

dzelzsbetons 100 2,040 0,049


Jumts Savietotais

103

(no 1964.gada)

Siena G�zbetona pane�i

(�=600 kg/m3)

250 0,260 0,962 0,88

Caurumotie m�la �ie�e�i 510 0,640 0,797 1,03

P�rsegums Betona pane�i


rubero�ds 9 0,170 0,053 0,89


g�zbetons (�=600 kg/m3)

160 0,260 0,615

rubero�ds 3 0,170 0,018


200 0,700 0,286


1. versija 3.lp. no 95 27/09/2016

119

(no 1980.gada)

Siena Tr�ssl�u pane�i, keramz�tbetons (�=800 kg/m3)

300 0,310 0,968 0,88


Jumts Savietotais

Piez�mes.

1. Tabul� nor�d�tie raksturlielumi un apr��in�t� U v�rt�ba atbilst �kas b�vkonstrukciju projekt�tajiem datiem. Konkr�tai �kai b�vkonstrukciju raksturlielumi var atš�irties d��: a) atš�ir�b�m starp b�vprojektu un b�vdarbu izpild�jumu; b) �kas ekspluat�cijas ilguma un apst�k�iem, piem�ram, veiktajiem uzlabojumiem vai boj�jumiem; c) citiem apst�k�iem. Katras konkr�t�s �kas apst�k�i, j�em v�r�, izmantojot tabul� nor�d�tos datus un pieemot konkr�tus konstrukciju raksturlielumus apr��iniem. Papildus inform�cijai noder�gi izmantot b�vkonstrukciju ražot�ju, m�r�jumu, p�t�jumu vai citus ticamus datus. Tabul� apr��in�t� siltuma caurlaid�ba U p�rsegumam, b�tu apr��inos pielietojama tipveida daudzdz�vok�u �ku pagraba un p�d�j� st�va p�rsegumiem, veicot korekciju uz lab�ku r�d�t�ju (piem�ram, d�� liel�ka konstrukcijas biezuma), aptuven�s robež�s 0,8 l�dz 1,2 W/(m2*K).

Tabula Nr.2. Iekš�j� gaisa temperat�ra un ventil�cijas gaisa apmaias apjoms dz�vojamo namu telp�s

Telpa Iekštelpu gaisa temperat�ra

aukstaj� gadalaik� (°C*) Izvad�m� gaisa daudzums vai gaisa

apmai�as biežums stund�

1. Dz�vojam� istaba un gu�amistaba 18 vismaz 3 m3/m2

2. Virtuve: 18

2.1. apg�d�ta ar elektrisko pl�ti vismaz 60 m3

2.2. apg�d�ta ar g�zes pl�ti vismaz 60 m3, ja ir divri�u pl�ts vismaz 75 m3, ja ir tr�sri�u pl�ts vismaz 90 m3, ja ir etrri�u pl�ts

3. Vannas istaba 25 vismaz 25 m3

4. Tualete 18 vismaz 25 m3

5. Savietotais sanit�rais mezgls 25 vismaz 50 m3

6. �kas koplietošanas vestibils, k�pu telpa un koridors

16 vismaz 1 m3/m2

7. Publisk�s telpas (ja nav �pašu nosac�jumu)

18 vismaz vienreiz�ja gaisa apmaia

8. Atkritumu sav�kšanas kamera 5 vismaz vienreiz�ja gaisa apmaia div�s stund�s

9. Lifta maš�ntelpa** 5 vismaz 0,5 m3/m2

Piez�mes.

1. * Dz�vok�a st�ra telp� temperat�rai j�b�t par 2 oC augst�kai, nek� nor�d�ts tabul�.

2. ** Gaisa temperat�ra lifta maš�ntelp� siltaj� gadalaik� nedr�kst b�t augst�ka par 40 °C.


1. versija 4.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.3. Siltuma caurlaid�bas koeficientu URNW/(m2*K) un �RN, W/(m*K) normat�v�s v�rt�bas

Nr.p.k.

B�velementi Dz�vojam�s m�jas,

pansion�ti, slimn�cas un b�rnud�rzi

Publisk�s �kas, iz�emot pansion�tus, slimn�cas un

b�rnu d�rzus

Ražošanas �kas

1. Jumti un p�rsegumi, kas saskaras ar �ra gaisu

0,15 0,20 0,25

2. Gr�das uz grunts 0,15 0,20 0,30

3. Sienas: 0,18 0,20 0,25

4. Logi, durvis un citas stiklot�s konstrukcijas:

4.1. logi, balkona durvis un citas stiklot�s konstrukcijas

1,30 1,40 1,60

4.2. �ku �rdurvis 1,80 2,00 2,20

5. Termiskie tilti �RN 0,10 0,15 0,30

Piez�mes.

1. - temperat�ras faktors.

Temperat�ras faktoru izmanto atseviš�u b�velementu (ar� b�velementa starp div�m blakus telp�m) siltumtehniskajam apr��inam un apr��ina saska� ar formulu (3):

= 19 /( �i – �e ) , kur (1)

�i - iekštelpu apr��ina temperat�ra (°C) atbilstoši Latvijas b�vnormat�va LBN 211-98 “Daudzst�vu daudzdz�vok�u dz�vojamie nami” 4.pielikumam, ja attiec�go �ku tipu reglament�jošie b�vnormat�vi nenosaka cit�di;

�e - �ra gaisa vid�j� temperat�ra apkures sezonas laik� (°C) atbilstoši Latvijas b�vnormat�vam LBN 003-01 “B�vklimatolo�ija” vai temperat�ra blakus telp�, ja apr��inu veic b�velementam, kas atrodas starp div�m blakus telp�m.


1. versija 5.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.4. Siltuma caurlaid�bas koeficientu URM W/ (m2*K) un �RM W/(m*K) maksim�l�s v�rt�bas

Nr. p.k.

B�velementi Dz�vojam�s m�jas,

pansion�ti, slimn�cas un b�rnud�rzi

Publisk�s �kas, iz�emot pansion�tus, slimn�cas un b�rnu

d�rzus

Ražošanas �kas

1. Jumti un p�rsegumi, kas saskaras ar �ra gaisu

0,20 0,25 0,35

2. Gr�das uz grunts 0,20 0,25 0,40

3. Sienas:

3.1. Sienas, izemot 3.2. apakšpunktu

0,23 0,25 0,30

3.2.

Sienas tradicion�laj�s gu�b�v�s bez siltumizol�cijas sl�a ieb�v�šanas sien�

0,65 0,65 0,30

4. Logi, durvis un citas stiklot�s konstrukcijas:

4.1. logi, balkona durvis un citas stiklot�s konstrukcijas

1,80 1,80 1,80

4.2. �ku �rdurvis 2,30 2,50 2,70

5. Termiskie tilti �RN 0,15 0,20 0,35

Piez�mes.

1. - temperat�ras faktors – apr��inu sk. Piez�me pie tabulas Nr.3.


1. versija 6.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.5. Norobežojošo konstrukciju virsmu termisk� pretest�ba, m2 * K / W

Termisk� pretest�ba Siltuma pl�smas virziens

Uz augšu Horizont�ls Uz leju

Iekš�j�s virsmas termisk�pretest�ba, RSI

0,10 0,13 0,17

�r�j�s virsmas termisk�pretest�ba, RSE

0,04 0,04 0,04

Tabula Nr.6. B�vmateri�lu un citu materi�lu siltumtehnisko raksturlielumu apr��ina v�rt�bas

Nr. p.k.

Materi�lu grupa

Materi�ls Bl�vums �o (kg/m3)

Siltum-vad�tsp�ja �d

W/(m x K)

patn�j�siltumietilp�ba

c J/(kg x K)

dens tvaika pretest�bas faktors µ

1 2 3 4 5 6 7

1. Met�li alum�nijs 2700 220 890 � (106)

d�ralum�nijs 2800 160 880 � (106)

misiš 8400 120 380 � (106)

bronza 8700 65 380 � (106)

varš 8900 370 380 � (106)

mazoglek�a t�rauds 7900 75 450 � (106)

uguns 7500 50 450 � (106)

le��tais t�rauds 7800 50 450 � (106)

stiegrojuma t�rauds 7850 58 480 � (106)

ner�s�jošais t�rauds 7900 17 460 � (106)

svins 11300 35 130 � (106)

cinks 7100 110 380 � (106)

2. Koks un materi�li uz t� b�zes

viendab�gs koks 150 0,07 1610 40

300 0,10 1610 40

500 0,13 1610 40

1000 0,24 1610 40

sapl�ksnis 150 0,07 1610 400

300 0,10 1610 400

500 0,13 1610 400

1000 0,24 1610 400

kokskaidu pl�tne 300 0,10 1700 50

500 0,14 1700 50

700 0,18 1700 50


1. versija 7.lp. no 95 27/09/2016

1 2 3 4 5 6 7

kokskaidu pl�tne ar cementa saistvielu

1200 0,23 1500 50

kokš�iedru pl�tne 400 0,09 1700 10

600 0,15 1700 10

800 0,18 1700 10

pres�tais kartons 1000 0,23 2300 10

pap�rs 1000 0,27 2300 -

gofr�tais kartons 650 0,18 2300 7

3. �ipsis �ipsis 600 0,18 1000 10

1500 0,54 1000 10

�ipškartons 900 0,25 1050 10

4. Java norm�la m�rjava, iejaukta b�vobjekt�

1800 0,9 1100 10

5. Betoni lietie betoni ar š�emb�m vai o�iem

1600 0,7 1080 100

2400 2,0 1060 130

dzelzsbetons 2500 2,0 840 100

m�ls ar salmiem 800 0,4 1260 -

skaidbetons 800 0,3 1460 2

1000 0,4 1520 2,5

izdedžbetons 1400 0,93 840 30

6. Akmei bazalts 2700-3000 3,5 860 10000

gran�ts 2500-3000 2,8 800 10000

smilšakmens 2000-2500 2,0 860 40

ka��akmens 2000-2500 2,5 870 200

dolom�ts 2400 2,2 880 10

7. Augsnes m�ls 1200-1800 1,5 1670-2500 -

smiltis un grants 1700-2200 2,0 910-1180 -

8. �dens, ledus, sniegs

�dens (10 °C) 1000 0,6 4187 -

ledus (0 °C) 900 2,2 2000 -

sniegs (svaigs) < 30 mm

100 0,06 2000 -

sniegs (svaigs) 30-70 mm

200 0,12 2000 -

sniegs (nedaudz nos�dies) 70-100 mm

300 0,23 2000 -


1. versija 8.lp. no 95 27/09/2016

1 2 3 4 5 6 7

sniegs (stipri nos�dies) > 200 mm

500 0,70 2000 -

9. Apmetumi cementa-perl�ta 1000 0,3 840 4

cementa-izdedžu putupolistirols (XPS)

1400 0,7 840 6

�ipša-perl�ta 600 0,25 840 4

�ipša 1300 0,65 840 6

ka��u-smilšu-cementa 1700 0,9 840 6

ka��u-smilšu 1600 0,8 840 5

polim�rcementa 1800 1,0 840 10

10. Stikli kvarca stikls - 1,4 700 � (106)

stikla moza�ka 2000 1,2 1000 � (106)

parastais logu stikls 2500 1,0 720 � (106)

11. G�zes gaiss 1,23 0,025 1008 1

argons 1,7 0,017 519 1

kriptons 3,56 0,009 245 1

ksenons 5,90 0,0055 160 1

oglek�a dioks�ds (CO2) 1,95 0,014 820 1

12. Plastmasas, cietas (bez por�m)

akrila 1050 0,20 - 10000

polikarbon�tu 1200 0,21 1200 5000

PTFE 2200 0,23 1000 10000

cietais polivinilhlor�ds (PVC)

1390 0,18 900 50000

polivinilhlor�ds (PVC) ar 40 % m�kstin�t�ju

1200 0,14 1000 50000

polietil�ns, augsta bl�vuma (HD)

980 0,40 1800 100000

polietil�ns, zema bl�vuma (LD)

920 0,32 2100 100000

polistirols 1050 0,18 1300 100000

poliacet�ts 1410 0,30 1400 100000

fenolformaldeh�ds 1400-1800 0,3-0,7 1200 -

polipropil�ns 910 0,22 1700 10000

EPDM 1150 0,20 1000 6000

PMMA (akril�ts) 1180 0,18 1500 -

poliuret�ns 1200 0,25 1800 6000


1. versija 9.lp. no 95 27/09/2016

poliam�ds 1130 0,25 1700 -

epoks�du sve�i 1200 0,23 800-1400 10000

13. Silikoni t�rs silikons 1000-1050 0,25-0,35 1000 5000

1 2 3 4 5 6 7

pild�ts silikons 1300-1450 0,35-0,5 1000 5000

14. Gumija poliisobutil�ns 920 0,13 1130 -

butils (karsti kaus�ts) 1200 0,24 - 200000

neopr�ns 1240 0,23 2140

porgumija 60-80 0,04 1500 7000

15. Stiklojuma distanceri

butila ciet� gumija - 0,24 - 200000

poliestera sve�i 1,4 0,19 1200 200000

silikagels - 0,13 - -

silikona putas - 0,12 - -

16. Bl�v�šanas materi�li

neilons 1140 0,23 1700 -

uret�ns (š�idrs) - 0,3 - -


elast�gais vinils - 0,12 - -

elast�g� porgumija 70 0,05 - -

polietil�na putas 36 0,06 2300 100

17. Jumta p�rkl�jumi

asfalts 2100-2300 0,7 1500 50000

bitums 1000 0,13 1000 50000

rubero�ds 1100 0,23 1000 50000

m�la dakstii 1900 0,9 900 10

betona dakstii 2100 1,4 1000 50

18. Gr�das p�rkl�jumi

linolejs 1300 0,17 1400 5000

kor�a linolejs 500-700 0,10 1300 1500

pakl�jgr�das - 0,07 - 5

plastik�ti un gumija 1200-1700 0,17-0,27 1400 10000

19. Piln�ie�e�u m�ris

keramikas �ie�e�i, cementa-smilšu java

1800 0,81 880 10

silik�t�ie�e�i, cementa-smilšu java

1800 0,87 880 10

20. Dobo �ie�e�u m�ris

keramikas �ie�e�i, 1400 kg/m3 bruto cementa-smilšu java

1600 0,64 880 155


1. versija 10.lp. no 95 27/09/2016


1400 0,58 880 15


1200 0,52 880 15


1500 0,81 880 15


1400 0,76 880 15

Tabula Nr.7. Labojuma koeficients ��w W/(m x K) b�velementos lietojamiem siltumizol�cijas materi�liem un izstr�d�jumiem atkar�b� no siltumizol�cijas darba apst�k�iem

Nr.p.k.

Siltumizol�cijas materi�la vai izstr�d�juma nosaukums, gaisa caurlaid�bas �patn�j� pretest�ba vai bl�vums

Siltumizol�cijas darba apst�k�i

Piem�rojamais standarts

ventil�ts b�v-

elements ��w

(W/(m*K))

neventil�ts b�velements

��w

(W/(m*K))

1 2 3 4 5

1. Miner�lvates (akmens vate, stikla vate) izstr�d�jumi ar Ra �

6 kPa x s x m-20,006 0,008 LVS EN

13162:2003

2. Miner�lvates (akmens vate, stikla vate) izstr�d�jumi ar Ra > 6 kPa x s x m-2

0,001 0,002 LVS EN 13162:2003

3. Br�vi b�rta miner�lvate ar Ra � 6 kPa x s x m-2 0,008 nedr�kst lietot

4. Br�vi b�rta celulozes š�iedra (ekovate) r > 25 kg/m3 (Ra > 6 kPa x s x m-2 )

0,008 nedr�kst lietot

5. Celulozes š�iedra ar hidromehaniz�to iestr�di � = 35-75 kg/m3 (Ra > 6 kPa x s x m-2 )

0,008 0,02

6. Ekstrud�ta putupolistirola (XPS) pl�ksnes 0,001 0,002 LVS EN 13164:2003

7. Fenola un karbam�da-formaldeh�da putuplasta pl�ksnes 0,02 0,03 LVS EN 13166:2003

8. G�zbetons � � 400 kg/m3 0,015 0,02 LVS EN 771-4:2006+A1

9. G�zbetons 400 < � � 600 kg/m3 0,03 0,04 LVS EN 771-4:2006+A1

10. G�zbetons � > 600 kg/m3 0,07 0,08 LVS EN 771-4:2006+A1

11. Niedru pl�ksnes � = 200 kg/m3 0,035 nedr�kst lietot

12. Perhlorvinila putuplasta loksnes 0,012 0,015


1. versija 11.lp. no 95 27/09/2016

13. Uzputota polistirola (EPS) pl�ksnes 0,003 0,004 LVS EN 13163:2004

14. Putu �ipsis � = 500 kg/m3 0,07 0,08

15. Putupoliuret�ns un putupoliuret�na pl�ksnes 0,012 0,015 LVS EN 13165:2003

16. Salmu pl�ksnes (ar š�idr� stikla saistvielu) � = 350 kg/m3 0,045 nedr�kst lietot

17. Fibrol�ta pl�ksnes 0,002 0,003

18. Arbol�ta pl�ksnes 0,015 0,017

19. Keramz�tbetons 400 < � � 600 kg/m3 0,01 0,02



22. K�dras pl�ksnes 200 � � � 300 kg/m3 0,015 0,02

1 2 3 4 5

23. Kokš�iedru un kokskaidu pl�ksnes � = 200 kg/m3 0,015 nedr�kst lietot LVS EN 13171:2003

24. Kokš�iedru un kokskaidu pl�ksnes � = 1000 kg/m3 0,11 nedr�kst lietot LVS EN 13171:2003

25. Putustikls � = 200 kg/m3 0,02 0,025 LVS EN 13167:2003

26. Putustikls � = 400 kg/m3 0,035 0,04 LVS EN 13167:2003

Piez�me.

Ventil�t�s gaisa š�irk�rt�s siltumizol�cijas materi�lus no �rpuses aizsarg� ar v�ja barjeru vai to virsmu nodrošina ar siltumizol�cijas materi�lu pret piespiedu konvekcijas ietekmi uz siltumizol�cijas materi�la siltuma caurlaid�bu. Šis nosac�jums neattiecas uz aukstajiem b�niiem, kuros gaisa pl�smas �trums virs siltumizol�cijas materi�la nav liel�ks par 0,5 m/s.

Tabula Nr.8. Dažu logu/durvju konstrukciju orient�još�s U v�rt�bas

Apz�m�jums Konstrukcija R�mis Siltuma

vad�tsp�ja U(W/(m2*K))

1 2 3 4

G Vienk�ršs stikls

PVC/koks

4,8

2G-Air Ar gaisu pild�ta stikla pakete 2,7

2G-Air-lowE Ar gaisu pild�ta stikla pakete (zemas emisijas p�rkl�jums) 1,8

2G-Ag Ar argonu pild�ta stikla pakete 2,6

2G-Ag-lowE Ar argonu pild�ta stikla pakete (zemas emisijas p�rkl�jums) 1,7

3G-Air Ar gaisu pild�ta tr�sstiklu pakete 2,0


1. versija 12.lp. no 95 27/09/2016

3G-Air-lowE Ar gaisu pild�ta tr�sstiklu pakete (zemas emisijas p�rkl�jums)

PVC/koks

1,4

3G-Ag Ar argonu pild�ta tr�sstiklu pakete 1,9

3G-Ag-lowE Ar argonu pild�ta tr�sstiklu pakete (zemas emisijas p�rkl�jums) 1,3

G Vienk�ršs stikls

met�ls

5,7

2G'-Air Ar gaisu pild�ta stikla pakete 3,3

2G'-Air-lowE Ar gaisu pild�ta stikla pakete (zemas emisijas p�rkl�jums) 2,3

2G'-Ag Ar argonu pild�ta stikla pakete 3,2

2G'-Ag-lowE Ar argonu pild�ta stikla pakete (zemas emisijas p�rkl�jums) 2,1

3G'-Air Ar gaisu pild�ta tr�sstiklu pakete 2,5

3G'-Air-lowE Ar gaisu pild�ta tr�sstiklu pakete (zemas emisijas p�rkl�jums) 2,8

3G'-Ag Ar argonu pild�ta tr�sstiklu pakete 2,4

3G'-Ag-lowE Ar argonu pild�ta tr�sstiklu pakete (zemas emisijas p�rkl�jums) 1,7

G-G Dubultlogs

PVC/koks

2,4

D-1 Koka �rdurvis 3,0

D-2 Koka durvis uz neapkurin�tu gaiteni 1,4


1. versija 13.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.9. Line�ro termisko tiltu siltuma caurlaid�ba saska� ar LVS EN ISO 14683:2008 (W/(m*K))

Termisk� tilta izvietojums , W/(m*K)

(v�rt�bu interv�ls)

�rsienas un jumta salaidumam (salaidums nav siltin�ts) 0,4 … 0,65

�rsienas un jumta salaidumam (salaidums ir siltin�ts) -0,05 … 0,15

�rsienai caurejošas balkona konstrukcijas 0,7 … 0,95

�rsienu �r�jie st�ri -0,2 … -0,05

�rsienu iekš�ji st�ri 0,05 … 0,15

Starpst�vu p�rsegumi (siltin�juma sl�nis nav vai p�rtraukts) 0,15 … 0,95

Starpst�vu p�rsegumi (siltin�juma sl�nis nep�rtraukts) 0

Starpsienas, kas savienojas ar �rsien�m (siltin�juma sl�nis nav vai p�rtraukts) 0,9 … 0,95

Starpsienas, kas savienojas ar �rsien�m (siltin�juma sl�nis nep�rtraukts) 0

Gr�das pret zemi un �rsienas savienojums (siltin�juma sl�nis nav vai p�rtraukts) 0,45 … 0,65

Gr�das pret zemi un �rsienas savienojums (siltin�juma sl�nis nep�rtraukts) -0,05 … 0,05

Pagraba p�rseguma un �rsienas savienojums (siltin�juma sl�nis nav vai p�rtraukts) 0,45 … 0,75

Pagraba p�rseguma un �rsienas savienojums (siltin�juma sl�nis nep�rtraukts) -0,1 … 0,0

Vertik�lie nesiltin�tie p�l�ri �rsien�s 0,9 … 1,3

Logu/durvju perimetrs (�rsienas siltin�tas no �rpuses, mont�ža pie �r�j�s virsmas) 0

Logu/durvju perimetrs (�rsienas siltin�tas no �rpuses, mont�ža pie iekš�j�s virsmas) 0,8

Logu/durvju perimetrs (�rsienas siltin�tas no iekšpuses l�dz logam/durv�m, mont�ža pie �r�j�s virsmas)

0,1

Logu/durvju perimetrs (�rsienas siltin�tas no �rpuses l�dz logam/durv�m, mont�ža pie iekš�j�s virsmas)

0,2

Logu/durvju perimetrs (�rsienas bez siltin�juma) 0,1 … 0,15


1. versija 14.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.10. Apkures perioda ilgums un vid�j� gaisa temperat�ra (°C)

Nr.

p.k. Vieta

Diennakts vid�j� gaisa temperat�ra £ 8 °C

perioda ilgums (dienas) vid�j� temperat�ra (° C)

1. Ainaži 205 -0,5

2. Al�ksne 214 -1,9

3. Daugavpils 205 -1,3

4. Dobele 204 -0,4

5. Liep�ja 193 0,6

6. M�rsrags 211 0,4

7. Prieku�i 208 -1,1

8. R�ga 203 0,0

9. Stende 209 -0,2

10. Z�l�ni 206 -1,3


1. versija 15.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.11. Iekš�jie siltuma ieguvumi – siltuma pl�smas da�a no iedz�vot�jiem un ier�c�m dz�vojam�s �k�s

Nr.p.k. Ned��as dienas Diennakts stundas

Dz�vojam� istaba + virtuve

(�iek,iedz+ �iek,ier)/Aapr

(W/m2)

Citas kondicion�t�s plat�bas (piem�ram,

gu�amistaba) (�iek,iedz+ �iek,ier)/Aapr

(W/m2)

1. Pirmdiena–piektdiena 07.00–17.00 8,0 1,0

17.00–23.00 20,0 1,0

23.00–07.00 2,0 6,0

Vid�ji 9,0 2,67

2. Sestdiena un sv�tdiena 07.00–17.00 8,0 2,0

17.00–23.00 20,0 4,0

23.00–07.00 2,0 6,0

Vid�ji 9,0 3,83

3. Vid�ji 9,0 3,0

Tabula Nr.12. Siltuma zudumi no cauru�vadiem

�r�jais caurules diametrs dens temperat�ra, °C

50 70 90

1 2 3 4

Meln� met�la caurules Siltuma zudumi, W/m

21 38 65 90

34 60 100 140

48 80 130 190

60 95 160 230

89 130 220 320

114 170 280 400

Cinkota t�rauda caurules

21 30 49 70

34 44 75 110

48 60 95 140

60 70 120 170

89 95 160 230

114 120 200 280

Siltin�tas (5 cm) caurules

21 6 9 13

34 7 11 16


1. versija 16.lp. no 95 27/09/2016

48 9 14 20

60 10 16 22

89 13 21 29

114 15 24 34


1. versija 17.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.13. Saules starojums R�g� [50].

Orient�cija Z (90;180) D (90;0) R (90;90) A (90;-90) H (0;0)

Gad� W/m2 32,1 93,9 72,3 71,4 111,2

Apkures sezon�

W/m2 10,4 58,4 26,9 26,2 38,1

Janv�ris W/m2 5,1 30,6 10,7 10,3 15,4

Febru�ris W/m2 11,4 78,6 31,8 31,0 43,1

Marts W/m2 21,6 109,1 61,1 60,2 88,0

Apr�lis W/m2 37,0 133,8 102,9 102,0 154,9

Maijs W/m2 63,4 141,3 141,2 140,1 220,0

J�nijs W/m2 79,9 129,5 143,9 142,3 233,2

J�lijs W/m2 71,5 130,5 138,3 137,3 221,4

Augusts W/m2 45,1 128,8 108,9 107,4 170,9

Septembris W/m2 25,6 111,8 70,9 70,1 105,4

Oktobris W/m2 14,2 80,2 37,8 37,0 53,1

Novembris W/m2 6,5 34,4 13,8 13,0 19,7

Decembris W/m2 3,3 17,8 6,3 5,9 9,4

Tabula Nr.14. Saules radi�cija uz daž�di orient�t�m virsm�m skaidr� laik� j�lij� (MJ/m²)

Nr.p.k. Stacija Radi�cijas veids Diennakts summa

1 2 3 4

Horizont�la virsma

1. R�ga tieš� 23,54

summ�r� 28,06

2. Zos�ni tieš� 23,53

summ�r� 29,18

Uz dienvidiem orient�ta vertik�la virsma

3. R�ga tieš� 11,67

summ�r� 16,75


summ�r� 17,33

Uz rietumiem orient�ta vertik�la virsma

5. R�ga tieš� 13,28

summ�r� 18,36


summ�r� 18,35

Uz austrumiem orient�ta vertik�la virsma


1. versija 18.lp. no 95 27/09/2016

7. R�ga tieš� 13,28

summ�r� 18,36


summ�r� 18,35


1. versija 19.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.15. Saules ener�ijas caurlaid�bas v�rt�bas [10].

Nr.p.k. Stiklojuma veids Kop�j� elementa caursp�d�g�s da�as

saules ener�ijas caurlaid�ba gg

1. Vienk�rtas stikls 0,85

2. Dubultais stiklojums 0,75

3. Dubultais stiklojums ar selekt�vo p�rkl�jumu 0,67

4. Tr�sk�ršais stiklojums 0,7

5. Tr�sk�ršais stiklojums ar diviem selekt�viem p�rkl�jumiem 0,5

6. Dubultais logs 0,75

Tabula Nr.16. Caursp�d�g�s da�as saules ener�ijas caurlaid�bas v�rt�bu ietekm� aizsegs (aizkari un žal�zijas), kas b�tiski samazina saules ener�ijas caurlaid�bu. Samazin�šanas faktori dažiem aizsega veidiem nor�d�ti 2.tabul�. Aizsegu (aizkaru un žal�ziju) ietekmes koeficienti j�reizina ar kop�j� elementa caursp�d�g�s da�as saules ener�ijas caurlaid�bas v�rt�bu (gg+�n = gg × g�n) [10].

Nr.p.k. Aizsega veids

Aizsega optisk�s �paš�bas Samazin�šanas faktori g�n ar

absorbcija transmisija iekš�jiem aizsegiem

�r�jiem aizsegiem

1. Baltas pace�amas un nolaižamas žal�zijas

0,1 0,05

0,1

0,3

0,25

0,30

0,45

0,10

0,15

0,35

2. Balti aizkari 0,1 0,5

0,7

0,9

0,65

0,80

0,95

0,55

0,75

0,95

3. Kr�saini auduma aizkari 0,3 0,1

0,3

0,5

0,42

0,57

0,77

0,17

0,37

0,57

4. Alum�nija p�rkl�ja aizsegi

0,2 0,05 0,20 0,08

Tabula Nr.17. �nojuma korekcijas koeficienta da�a horizonta ietekmei, Fh [10].

Nr.p.k. Horizonta

le��is �

56o (platuma gr�dos) 58o (platuma gr�dos)

dienvidi rietumi/austrumi zieme�i dienvidi rietumi/austrumi zieme�i

1. 0o 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00

2. 10o 0,93 0,92 0,99 0,92 0,91 0,98

3. 20o 0,67 0,74 0,95 0,65 0,73 0,94

4. 30o 0,48 0,61 0,92 0,46 0,59 0,91

5. 40o 0,39 0,55 0,89 0,37 0,54 0,87


1. versija 20.lp. no 95 27/09/2016

1.att�ls. Horizonta le�is �

Tabula Nr.18. �nojuma korekcijas koeficienta da�a p�rkares un nojumes ietekmei, Fp

Nr.p.k.

P�rkares le��is �


dienvidi rietumi/austrumi zieme�i dienvidi rietumi/austrumi zieme�i

1. 0o 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00

2. 30o 0,93 0,91 0,91 0,94 0,91 0,91

3. 45o 0,81 0,79 0,80 0,82 0,80 0,80

4. 60o 0,61 0,61 0,65 0,62 0,62 0,65

Tabula Nr.19. �nojuma korekcijas koeficienta da�a vertik�lu uz �ru izvirz�tu elementu (barjeru) ietekmei, Fl.

Nr.p.k.

Barjeras le��is �


dienvidi rietumi/ austrumi zieme�i dienvidi rietumi/ austrumi zieme�i

1. 0o 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00 1,00

2. 30o 0,94 0,91 0,99 0,94 0,91 0,99

3. 45o 0,86 0,83 0,99 0,86 0,83 0,99

4. 60o 0,74 0,74 0,99 0,74 0,74 0,99

Piez�me.

Tabul� nor�d�t�s v�rt�bas valid�tas barjer�m dienvidu pus�. Logiem ar skatu uz dienvidiem un barjer�m ab�s pus�s j�sareizina divi ap�nošanas koeficienti. Logiem austrumu un rietumu pus� barjer�m zieme�u mal� �nojuma korekcija nav j�veic.


1. versija 21.lp. no 95 27/09/2016

2.att�ls. Nojumes un barjeras:

a) vertik�lais š��lums p�rkares le�im �,

b) horizont�lais š��lums barjeras le�im �.


1. versija 22.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.20. Mobil� saules ap�nojuma redukcijas koeficients fl,int atkar�b� no m�neša un stiklot�s virsmas orient�cijas

Periods Zieme�i Austrumi Dienvidi Rietumi

Janv�ris 0,0 0,1 0,6 0,0

Febru�ris 0,0 0,3 0,6 0,2

Marts 0,0 0,5 0,8 0,5

Apr�lis 0,0 0,5 0,7 0,4

Maijs 0,0 0,5 0,6 0,4

J�nijs 0,0 0,6 0,6 0,5

J�lijs 0,0 0,6 0,6 0,5

Augusts 0,0 0,5 0,6 0,4

Septembris 0,0 0,4 0,6 0,3

Oktobris 0,0 0,3 0,6 0,2

Novembris 0,0 0,1 0,5 0,0

Decembris 0,0 0,0 0,5 0,0

Apkures sezona 0,0 0,3 0,6 0,2

Tabula Nr.21. Saules absorbcijas koeficients necaursp�d�g�s da�as saules starojumam

Virsmas materi�ls Kr�sa Absorbcijas koeficients

Sarkan�/br�n� keramika sarkankoks 0.70

Pel�ka/balta keramika pel�ks 0.52

Cements/betons pel�ks 0.75

Filcs melns 0.85

Balts ka��a apmetums balts 0.48

Gaiša nokr�sas p�rkl�jums za�pel�ks 0.50

�ipškartons dzeltenpel�ks 0.70

Mauriš/z�le za�š 0.80


1. versija 23.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.22. Augst�k�s siltumsp�jas v�rt�bas un oglek�a dioks�da (CO2) emisijas faktori

Nr.p.k. Kurin�mais M�rvien�ba Augst�k� siltumsp�ja

103Wh CO2 emisijas

faktors 10-6 kg/Wh

1. Akmeogles (antrac�ts) kg 8,9–9,7 394

2. Br�nogles (lign�ts) kg 4,2–8,3 433

3. Biog�ze m3 4–8 4

4. Dabasg�ze m3 10,5 277

5. Degviele��a (mazuts) kg 11,9 330

6. D�ze�degviela kg 11,8–13,9 330

7. Fr�zk�dra kg 3,6–5,6 188

8. Kokss kg 7,8–8,6 467

9. Kokskaidas kg 3,8–4,7 4

10. Koksne kg 3,8–4,7 14

11. Koksne (dižsk�bardis) kg 3,8–4,7 13

12. Koksne (egle) kg 3,8–4,7 20

13. Salmi kg 5,2 4

14. Saš�idrin�t� dabasg�ze kg 13,8 277

15. Elektroener�ija no elektrot�kliem – – 90

16. Elektroener�ija no fosilajiem resursiem – – 397

17. Elektroener�ija no hidroelektrostacijas – – 7

18. Siltumener�ija no katlum�j�m – – 264

Tabula Nr.23. Daž�du b�vmateri�lu un siltumizol�cijas materi�lu svara mitrums w procentos siltuma inerces apr��in�šanai

Nr.p.k. Materi�ls Svara mitrums � (%)

1. Putupolistirols (EPS) 10

2. Putupoliuret�ns 5

3. Dzelzsbetons 3

4. Keramz�tbetons 10

5. Izdedžu betons 8

6. G�zbetons 12

7. Java 4

8. �ie�e�u m�ris 4

9. Skuju koki 20

10. Ozols 15

11. Kokskaidu pl�tnes 12

12. Smiltis 2

13. Keramz�ts 3

14. Izdedži 4


1. versija 24.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.24. Siltumizol�cijas materi�lu un b�vmateri�lu siltumtehniskie raksturlielumi un apr��ina v�rt�bas

Nr.p.k.

Materi�ls Bl�vums �o

(kg/m3)

Mitrums gaisa

relat�vaj�mitrum� 50 % un 23 °C temperat�r�u23,50 (kg/kg)

Mitrums gaisa

relat�vaj�mitrum� 80 % un 23 °C temperat�r�u23,80 (kg/kg)

Mitruma konversijas

koeficients fu

dens tvaika

pretest�bas faktors µ


c J/(kg x K)

1 2 3 4 5 6 7 8

1. Putupolistirols (EPS)

10–50 0,01 0,01 0,1 60 1450

2. Ekstrud�tais putupolistirols (XPS)

20–65 0,001 0,0015 0,1 150 1450

3. Putupoliuret�na pl�tnes

28–55 0,02 0,03 0,3 60 1400

4. Fenola putuplasti

20–50 0,02 0,03 0,2 50 1400

5. Stikla vate 10–120 0,004 0,005 2,5 1 1030

6. Akmens vate 15–200 0,004 0,005 2,5 1 1030

7. Putustikls 100–150 0 0 0 106 1000

8. Perl�ta pl�tnes 140–240 0,02 0,03 0,8 5 900

9. Kor�a pl�ksnes

90–160 0,05 0,07 1,0 10 1560

10.

Fenola un karbam�da – formaldeh�da putuplasti

10–30 0,1 0,15 0,7 2 1400

11. Izp�stas poliuret�na putas

10–30 0,02 0,03 0,3 60 1400

12. Koka vate ar š�idro stiklu

30–150 0,12 0,2 1,0 5 1600

13. Koka vate ar cementu

250–450 0,06 0,1 1,0 5 1470

14. Kokš�iedru pl�ksne (m�kst�)

150–250 0,1 0,16 1,5 10 1400

15. Beram� stikla vate

15–60 0,004 0,005 2,5 1 1030

16. Beram� 20–60 0,004 0,005 2,5 1 1030


1. versija 25.lp. no 95 27/09/2016

akmens vate

17.

Beram�celulozes š�iedra (ekovate)

20–60 0,11 0,18 0,5 2 1600

18. Beramais putuperl�ts

30–150 0,01 0,02 3 2 900

19. Beramais keramz�ts

200–400 0 0,001 4 2 1080


1. versija 26.lp. no 95 27/09/2016

1 2 3 4 5 6 7 8

20. Beramais putupolistirols (da�ias)

10–30 0,01 0,02 0,2 2 1400

21. M�la �ie�e�i 1000–2400

0,006 0,01 10 16 1000

22. Kalcija silik�ts 1000–2000

0,006 0,012 4 20 1000

23. Betons ar pumeka pild�jumu

500–1300

0,025 0,045 2,6 50 1000

24. Betons ar bl�viem pild�jumiem

1600–2400

0,011 0,018 6,4 150 1000

25. R�pnieciski ražots akmens

1600–2400

0,011 0,018 6,4 150 1000

26. Betons ar putupolistirola pild�jumu

600–1200

0,06 0,10 3 120 1000

27. Betons ar keramz�ta pild�jumu

400–700 0,02 0,03 2,6 6 1000

Tabula Nr.25. B�vmateri�lu un citu materi�lu siltumtehnisko raksturlielumu apr��ina v�rt�bas

Nr.p.k.

Materi�lu grupa

Materi�ls Bl�vums �o kg/m3

Siltumvad�tsp�ja �d

W/(m x K)


c

J/(kg x K)

dens tvaika pretest�bas faktors µ

1 2 3 4 5 6 7

1. Met�li alum�nijs 2700 220 890 � (106)

d�ralum�nijs 2800 160 880 � (106)

misiš 8400 120 380 � (106)

bronza 8700 65 380 � (106)

varš 8900 370 380 � (106)

mazoglek�a t�rauds 7900 75 450 � (106)

uguns 7500 50 450 � (106)

le��tais t�rauds 7800 50 450 � (106)

stiegrojuma t�rauds 7850 58 480 � (106)

ner�s�jošais t�rauds 7900 17 460 � (106)

svins 11300 35 130 � (106)

cinks 7100 110 380 � (106)


1. versija 27.lp. no 95 27/09/2016

2. Koks un materi�li uz t�b�zes

viendab�gs koks 150 0,07 1610 40

300 0,10 1610 40

500 0,13 1610 40

1000 0,24 1610 40

sapl�ksnis 150 0,07 1610 400


1. versija 28.lp. no 95 27/09/2016

1 2 3 4 5 6 7

300 0,10 1610 400

500 0,13 1610 400

1000 0,24 1610 400

kokskaidu pl�tne 300 0,10 1700 50

500 0,14 1700 50

700 0,18 1700 50

kokskaidu pl�tne ar cementa saistvielu

1200 0,23 1500 50

kokš�iedru pl�tne 400 0,09 1700 10

600 0,15 1700 10

800 0,18 1700 10

pres�tais kartons 1000 0,23 2300 10

pap�rs 1000 0,27 2300 -

gofr�tais kartons 650 0,18 2300 7

3. �ipsis �ipsis 600 0,18 1000 10

1500 0,54 1000 10

�ipškartons 900 0,25 1050 10

4. Java norm�la m�rjava, iejaukta b�vobjekt�

1800 0,9 1100 10

5. Betoni lietie betoni ar š�emb�m vai o�iem

1600 0,7 1080 100

2400 2,0 1060 130

dzelzsbetons 2500 2,0 840 100

m�ls ar salmiem 800 0,4 1260 -

skaidbetons 800 0,3 1460 2

1000 0,4 1520 2,5

izdedžbetons 1400 0,93 840 30

6. Akmei bazalts 2700-3000

3,5 860 10000

gran�ts

2500-3000 2,8 800 10000

smilšakmens 2000-2500

2,0 860 40

ka��akmens 2000-2500

2,5 870 200

dolom�ts 2400 2,2 880 10


1. versija 29.lp. no 95 27/09/2016

7. Augsnes m�ls 1200-1800

1,5 1670-2500 -

smiltis un grants 1700-2200

2,0 910-1180 -

8. �dens, ledus, sniegs

�dens (10 °C) 1000 0,6 4187 -


1. versija 30.lp. no 95 27/09/2016

1 2 3 4 5 6 7

ledus (0 °C) 900 2,2 2000 -

sniegs (svaigs) < 30 mm

100 0,06 2000 -

sniegs (svaigs) 30-70 mm

200 0,12 2000 -

sniegs (nedaudz nos�dies) 70-100 mm

300 0,23 2000 -

sniegs (stipri nos�dies) > 200 mm

500 0,70 2000 -

9. Apmetumi cementa-perl�ta 1000 0,3 840 4

cementa-izdedžu putupolistirols (XPS)

1400 0,7 840 6

�ipša-perl�ta 600 0,25 840 4

�ipša 1300 0,65 840 6

ka��u-smilšu-cementa 1700 0,9 840 6

ka��u-smilšu 1600 0,8 840 5

polim�rcementa 1800 1,0 840 10

10. Stikli kvarca stikls - 1,4 700 � (106)

stikla moza�ka 2000 1,2 1000 � (106)

parastais logu stikls 2500 1,0 720 � (106)

11. G�zes gaiss 1,23 0,025 1008 1

argons 1,7 0,017 519 1

kriptons 3,56 0,009 245 1

ksenons 5,90 0,0055 160 1

oglek�a dioks�ds (CO2) 1,95 0,014 820 1

12. Plastmasas, cietas (bez por�m)

akrila 1050 0,20 - 10000

polikarbon�tu 1200 0,21 1200 5000

PTFE 2200 0,23 1000 10000

cietais polivinilhlor�ds (PVC)

1390 0,18 900 50000

polivinilhlor�ds (PVC) ar 40 % m�kstin�t�ju

1200 0,14 1000 50000

polietil�ns, augsta bl�vuma (HD)

980 0,40 1800 100000

polietil�ns, zema bl�vuma (LD)

920 0,32 2100 100000


1. versija 31.lp. no 95 27/09/2016

polistirols 1050 0,18 1300 100000

poliacet�ts 1410 0,30 1400 100000

fenolformaldeh�ds 1400-1800

0,3-0,7 1200 -

polipropil�ns 910 0,22 1700 10000

EPDM 1150 0,20 1000 6000

PMMA (akril�ts) 1180 0,18 1500 -

poliuret�ns 1200 0,25 1800 6000

poliam�ds 1130 0,25 1700 -

epoks�du sve�i 1200 0,23 800-1400 10000

13. Silikoni t�rs silikons 1000-1050

0,25-0,35 1000 5000

pild�ts silikons 1300-1450

0,35-0,5 1000 5000

14. Gumija poliisobutil�ns 920 0,13 1130 -

butils (karsti kaus�ts) 1200 0,24 - 200000

neopr�ns 1240 0,23 2140

porgumija 60-80 0,04 1500 7000

15. Stiklojuma distanceri

butila ciet� gumija - 0,24 - 200000

poliestera sve�i 1,4 0,19 1200 200000

silikagels - 0,13 - -


16. Bl�v�šanas materi�li

neilons 1140 0,23 1700 -

uret�ns (š�idrs) - 0,3 - -


elast�gais vinils - 0,12 - -

elast�g� porgumija 70 0,05 - -

polietil�na putas 36 0,06 2300 100

17. Jumta p�rkl�jumi

asfalts 2100-2300

0,7 1500 50000

bitums 1000 0,13 1000 50000

rubero�ds 1100 0,23 1000 50000

m�la dakstii 1900 0,9 900 10

betona dakstii 2100 1,4 1000 50

18. Gr�das p�rkl�jumi

linolejs 1300 0,17 1400 5000


1. versija 32.lp. no 95 27/09/2016

kor�a linolejs 500-700 0,10 1300 1500

pakl�jgr�das - 0,07 - 5

plastik�ti un gumija 1200-1700

0,17-0,27 1400 10000

19. Piln�ie�e�u m�ris

keramikas �ie�e�i, cementa-smilšu java

1800 0,81 880 10


1800 0,87 880 10


1. versija 33.lp. no 95 27/09/2016

20. Dobo �ie�e�u m�ris


1600 0,64 880 155

1 2 3 4 5 6 7


1400 0,58 880 15


1200 0,52 880 15


1500 0,81 880 15


1400 0,76 880 15


1. versija 34.lp. no 95 27/09/2016

Tabula Nr.26. �dens tvaika pretest�bas gaisa dif�zijas ekvivalents sd membr�nmateri�liem

Nr.p.k.

Izstr�d�jums vai materi�ls dens tvaika pretest�bas gaisa dif�zijas ekvivalents sd

(m)

1. Polietil�na pl�ve 0,15 mm 50



4. Poliestera pl�ve 0,2 mm 50

5. Polivinilhlor�da (PVC) pl�ve 30

6. Alum�nija folija 0,05 mm 1500

7. Polietil�na pl�ve (skavota) 0,15 mm 8

8. Polietil�na pl�ve (skavota) 0,20 mm 12

9. Pergam�ns 1 mm 2

10. Rubero�ds 15

11. Aluminiz�ts pap�rs 0,4 mm 10

12. Gaiscaurlaid�ga (elpojoša) pretv�ja membr�na 0,2

13. Akrila kr�sa (0,1–0,2 mm k�rta) 1

14. Lateksa kr�sa (0,1 mm k�rta) 0,3

15. Alk�da kr�sa (0,1 mm k�rta) 4

16. Poliuret�na kr�sa (0,03 mm k�rta) 4

17. Silik�tkr�sa (0,1 mm k�rta) 0,2

18. Vinila tapetes 2


1. versija 35.lp. no 95 27/09/2016

Pielikums Nr. 2. 1. lapa

�KAS

ENERGOSERTIFIK�TS

RE�ISTR�CIJAS NUMURS

DERGS LDZ

1. �KAS VEIDS[Saska�� ar Ministru kabineta 2013. gada 9. j�lija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par �ku energosertifik�ciju" 6.1. apakšpunktu]

2. ADRESE [Iela, �ka, ciems, pagasts vai pils�tas lauku teritorija, pils�ta, novads, apri��is, pasta indekss]

3. �KAS DA�A [Nor�da, ja nov�rt�ta �kas da�a]

4. �KAS VAI T�S DA�AS (TELPU GRUPAS) KADASTRA APZM�JUMS [XXXX XXX XXXX XXX XXX]

5. �KAS ENERGOSERTIFIC�ŠANAS NOLKS[ ] p�rdošana, [ ] iz�r�šana/iznom�šana, [ ] br�vpr�t�gi, [ ] valsts/pašvald�bas publiska �ka

6. �KAS RAKSTUROJUMS

Pirmreiz�j�s ekspluat�cij� pieemšanas gads __________ P�d�j�s p�rb�ves/atjaunošanas gads __________ St�vu skaits _____ virszemes, _____ pazemes, [ ] mansards, [ ] jumta st�vs Kop�j� plat�ba _________ m2 Apr��ina plat�ba _________ m2

7. �KAS ENERGOEFEKTIVIT�TES NOV�RT�JUMS

ATSAUCES V�RTBAS�KAS ENERGOEFEKTIVIT�TES

KLASE UN R�DT�JS�KAS ENERGOEFEKTIVIT�TES R�DT�JI

Gandr�z nulles ener�ijas �kas apkures r�d�t�js ( _______ )

Normat�viem atbilstoša �ka ( _______ )

�kas veidam atbilstošs �kas vid�jais pat�ri�š ( _______ )

kWh/m2 gad�

Ener�ijas pat�ri�a nov�rt�jums: - apkurei - karst� �dens sagatavošanai - meh�niskajai ventil�cijai - apgaismojumam - dzes�šanai - papildu

Pat�ri�š kop�

kWh/m2 gad� _________ _________ _________ _________ _________ _________ _________

No atjaunojamiem energoresursiem �k�saražot� vai ieg�t� ener�ija _________ Ko�ener�cij� saražot� ener�ija _________ Prim�r�s ener�ijas nov�rt�jums _________

Oglek�a dioks�da emisijas nov�rt�jums kg CO2/m

2 gad�_________

�ka atbilst gandr�z nulles ener�ijas �kas pras�b�m J� [ ] N� [ ]

8. �KAS ENERGOSERTIFIK�TA IZDEV�JS

Neatkar�gs eksperts [V�rds un uzv�rds] Re�istr�cijas numurs [Neatkar�ga eksperta re�istr�cijas numurs neatkar�gu ekspertu re�istr�] Datums3 Paraksts3

Piez�mes. 1 �ku energoefektivit�tes klase saska� ar �kas pat�ria nov�rt�jumu apkurei. 2 �kas pat�ria nov�rt�jums apkurei, kWh/m2 gad�. 3 Dokumenta rekviz�tus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja dokuments sagatavots atbilstoši normat�vajiem

aktiem par elektronisko dokumentu noform�šanu.

0

50 100 150 200 250

350+ 400+

[�kas att�ls]

_ _ _1

_ _ _2


1. versija 36.lp. no 95 27/09/2016

2. lapa

9.�KAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU PATN�JAIS SILTUMA ZUDUMU

KOEFICIENTS

HT/Aapr _________ W/(m2K) HTA/Aapr _________ W/(m2K)

HT un HTA – faktiskais un normat�vais �kas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients, kas apr��in�ts saska� ar normat�vajiem aktiem b�vniec�bas jom�

10. �KAS VENTIL�CIJAS PATN�JAIS SILTUMA ZUDUMU KOEFICIENTS HVe/Aapr _________ W/(m2K)

HVe – �kas ventil�cijas siltuma zudumu koeficients, kas apr��in�ts saska� ar �kas energoefektivit�tes apr��ina metodi

Ventil�cijas siltuma zudumu atg�šana apkures period� __________ %

11. ENER�IJAS UZSKAITE UN SADALJUMS APKURES UN KARST� DENS SIST�M�S

Kalend�ra gads

Energones�js Apkurei Karst� �dens

apg�dei

nosaukums uzskait�tais daudzums

kWh klimata korekcija

kWh5 kWh/m2 gad� kWh kWh/m2

gad�___4 kWh

12. PIELIKUMI UN PIEVIENOTIE DOKUMENTI (dokumenta nosaukums, datums, numurs un lapu skaits):

1) p�rskats par ekonomiski pamatotiem energoefektivit�ti uzlabojošiem pas�kumiem, kuru �stenošanas izmaksas ir rentablas paredzamaj� (pl�notaj�) kalpošanas laik�;

2) pielikums, kur� ietvertas apr��inos izmantot�s ievaddatu v�rt�bas, nor�dot datu ieg�šanas veidu un datu avotu; 3) _____________ 4) ..

13. NEATKARGA EKSPERTA APLIECIN�JUMS

Apliecinu, ka �kas energosertifik�ts sast�d�ts, nepie�aujot r�c�bu, kas manis paša, pas�t�t�ja vai citas personas interes�s var�tu mazin�t ieg�to rezult�tu pareiz�bu, nov�rt�juma objektivit�ti un ticam�bu.

_____________ (datums6)

____________________________ (v�rds, uzv�rds)

__________________ (paraksts6)

Piez�mes. 4 Dati par faktiski uzskait�tajiem energones�jiem par p�d�jiem pieciem gadiem vai sezon�m faktiski uzskait�taj�s

m�rvien�b�s (t, m3, MJ, kcal vai cita). 5 Klimata korekcijas koeficients attiec�gajai apkures sezonai pat�ria normaliz�šanai uz normat�vo apkures gr�du

dienu skaitu. 6 Dokumenta rekviz�tus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja dokuments sagatavots atbilstoši normat�vajiem aktiem par elektronisko dokumentu noform�šanu.


1. versija 37.lp. no 95 27/09/2016

. �KAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU PATN�JAIS SILTUMA ZUDUMU KOEFICIENTS

HT/Aapr _________ W/(m2K) HTA/Aapr _________ W/(m2K)

HT un HTA – faktiskais un normat�vais �kas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients, kas apr��in�ts saska� ar normat�vajiem aktiem b�vniec�bas jom�

10. �KAS VENTIL�CIJAS PATN�JAIS SILTUMA ZUDUMU KOEFICIENTS

HVe/Aapr _________ W/(m2K)

HVe – �kas ventil�cijas siltuma zudumu koeficients, kas apr��in�ts saska� ar �kas energoefektivit�tes apr��ina metodi

Ventil�cijas siltuma zudumu atg�šana apkures period� __________ %

11. ENER�IJAS UZSKAITE UN SADALJUMS APKURES UN KARST� DENS SIST�M�S

Kalend�ra gads

Energones�js Apkurei Karst� �dens

apg�dei

nosaukums

uzskait�tais daudzums

kWh klimata korekcija

kWh5kWh/m2

gad�kWh

kWh/m2

gad�___4

kWh

12. PIELIKUMI UN PIEVIENOTIE DOKUMENTI (dokumenta nosaukums, datums, numurs un lapu skaits): 1) p�rskats par ekonomiski pamatotiem energoefektivit�ti uzlabojošiem pas�kumiem, kuru �stenošanas

izmaksas ir rentablas paredzamaj� (pl�notaj�) kalpošanas laik�; 2) pielikums, kur� ietvertas apr��inos izmantot�s ievaddatu v�rt�bas, nor�dot datu ieg�šanas veidu un datu

avotu;

13. NEATKARGA EKSPERTA APLIECIN�JUMS

Apliecinu, ka �kas energosertifik�ts sast�d�ts, nepie�aujot r�c�bu, kas manis paša, pas�t�t�ja vai citas personas interes�s var�tu mazin�t ieg�to rezult�tu pareiz�bu, nov�rt�juma objektivit�ti un ticam�bu.

_____________ (datums6)

____________________________(v�rds, uzv�rds)

__________________ (paraksts6)

Piez�mes. 4 Dati par faktiski uzskait�tajiem energones�jiem par p�d�jiem pieciem gadiem vai sezon�m faktiski

uzskait�taj�s m�rvien�b�s (t, m3, MJ, kcal vai cita). 5 Klimata korekcijas koeficients attiec�gajai apkures sezonai pat�ria normaliz�šanai uz normat�vo apkures

gr�du dienu skaitu. 6 Dokumenta rekviz�tus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja dokuments sagatavots atbilstoši normat�vajiem

aktiem par elektronisko dokumentu noform�šanu.


1. versija 38.lp. no 95 27/09/2016

Pielikums Nr.3

P�rskats par �kas energosertifik�ta apr��inos izmantotaj�m ievaddatu v�rt�b�m

�KAS ADRESE

M�jas fas�des fotogr�fija


1. versija 39.lp. no 95 27/09/2016

I. Visp�r�gie jaut�jumi

1.1. �kas identifik�cija

1.1.1. Adrese Nor�d�t prec�zu daudzdz�vok�u dz�vojam�s m�jas

adresi.

1.1.2. �kas kadastra apz�m�jums Nor�da �kas kadastra numuru saska�� ar b�ves

kadastr�l�s uzm�r�šanas lietu.

1.1.3. �kas da�a (paskaidro, ja nov�rt�jums veikts �kas da�ai)

�kas energoefektivit�tes apr��ins veicams atseviš�ai

�kai (ar individu�lu �kas kadastra numuru).

Paskaidrojums par „�kas da�u” nepieciešams, ja div�m

vai vair�k �k�m ir kop�gas norobežojoš�s

konstrukcijas, k� rezult�t� var rasties domstarp�bas par

�kas robež�m.

1.2. Dz�vok�u �pašnieku pilnvarot� persona

1.2.1. Nosaukums Saska�� ar Uz��mumu reistra datiem (pieejams

www.lursoft.lv)

1.2.2. Re�istr�cijas numurs Saska�� ar Uz��mumu reistra datiem (pieejams

www.lursoft.lv)

1.2.3. Juridisk� adrese Saska�� ar Uz��mumu reistra datiem (pieejams

www.lursoft.lv)

1.2.4. Kontaktpersona V�lams nor�d�t pilnvarot�s personas atbild�go

kontaktpersonu - v�rdu, uzv�rdu, amatu,

kontaktinform�ciju (t�lrunis, e-pasts) 1.2.5. Kontaktt�lrunis

1.3. Neatkar�gs eksperts (energoauditors) �ku energoefektivit�tes jom�

1.3.1. V�rds, uzv�rds Neatkar�g� eksperta v�rds un uzv�rds

1.3.2. Sertifik�ta numurs vai sertific�šanas instit�cijas l�muma Nr.

Saska�� ar B�vniec�bas inform�cijas sist�mas datiem

(bis.gov.lv)

1.3.3. Kontaktinform�cija (t�lrunis, e-pasts, adrese)

Nor�d�t neatkar�g� eksperta kontaktinform�ciju

1.4. �kas apsekošana

1.4.1. �kas apsekošanas datums Nor�da datumu, kur� �ka tika apsekota

1.4.2. �kas energosertifik�ta numurs Sertifik�ta numurs, saska�� ar B�vniec�bas

inform�cijas sist�mas datiem (bis.gov.lv)

1.4.3. �kas energosertifik�ta sagatavošanas datums

Nor�da �kas energosertifik�ta sagatavošanas datumu


1. versija 40.lp. no 95 27/09/2016

1.5. Energoefektivit�tes nov�rt�juma robežas

Vien�bas nosaukumsLaukums, tilpums

�ss procesu apraksts (ener�ijas uzskaites veids, skait�t�ju

daudzums u. tml.)

Ener�ijas nes�ju sadal�jums un ener�ijas pl�smas (energoresursi, ener�ijas veids –

siltumener�ija apkurei un karstajam �denim, elektroener�ija un citi)

Nov�rt�tais saražot�s/pat�r�t�s ener�ijas apjoms

kWh gad� % no kop�j�*

Nor�da �kas adresi vai

�kas tipu, piem�ram, ja

vair�k�m �k�m ir viens

energones�js

1. Daudzdz�vok�u �ka

Liepu iela 25, R�ga;

2. Daudzdz�vok�u �ka

Liepu iela 23, R�ga.

Nor�du �ku

laukumu un

tilpumu

Apraksta darb�bas procesu -

siltumenerijas ražošana apkurei

(individu�lais siltumenerijas skait�t�js)

vai siltumenerijas ražošana (bez

skait�ja kurin�m� uzskaitei)

Nor�da enerijas nes�ja sadal�jumu – centraliz�t�siltumenerija, kurin�m� koksne, dabasg�ze,

elektroenerija un tml.

Nor�da

enerijas

apjomu kWh

gad�

Nor�da

procentu�lo

sadal�jumu, lai

kop�jais rezult�ts

b�tu 100%

Kop� - PAVISAM KOP�

Neatkar�g� eksperta piez�mes par ener�ijas sadal�jumu

Piez�me. * Tabul� nor�da visaptverošu sist�mas ener�ijas bilanci, iek�aujot visas v�rt�bas, kas atrodas energoresursu uzskaites robež�s un kur tiek pat�r�ta/saražota ener�ija. Tabulu aizpilda:

� �k�m ar atseviš�iem energones�jiem vis�m ener�ijas pl�sm�m;

� vair�k�m �k�m ar vienu energones�ju;

� �k�m ar vair�kiem energones�jiem;

� �k�m ar dz�vok�iem, kas atvienoti no apkures, un nevienm�r�gu ener�ijas pat�riu;

� �k�m ar daž�d�m ener�ijas apg�des sist�m�m;

� citos gad�jumos.

41

1. versija 41.lp. no 95 27/09/2016

II. Pamatinform�cija par �ku

2.1. Dz�vojam�s m�jas tipveida projekta numurs vai konstrukt�vais risin�jums

Saska�� ar �kas inventariz�cijas liet� vai

projekt� nor�d�to inform�ciju vai apsekojuma

rezult�ts

2.2. Gads, kad m�ja nodota ekspluat�cij� Saska�� ar �kas inventariz�cijas lietu vai �kas

ekspluat�cij� nodošanas aktu

2.3. St�vi 3.1. pagrabs ________ (ir/ nav)

�kas st�vs (vai t�s da�a), kas attiec�b� pret plan�to zemes l�meni ir iedzi�in�ts vair�k

nek� par pusi no st�va augstuma

3.2. tipveida st�vi _________ (skaits)

Vien�das noz�mes un pl�nojuma st�vi, daudzdz�vok�u �k�m ieskaitot pirmo st�vu ar

atš�ir�gu pl�nojumu ieejas da��

3.3. tehniskie st�vi _________ (skaits)

Paredz�ti inženieriek�rtu un komunik�ciju izvietošanai, kas var atrasties �kas

apakš�j� da�� (tehnisk� pagr�de), vid�j� da�� vai augš�j� (tehniskais jumta st�vs,

tehniskie b�ni�i) da��

3.4. mansarda st�vs ________ (ir/ nav)

Starp jumta norobežojošaj�m konstrukcij�m, �rsien�m un augš�j� st�va p�rsegumu

(b�ni�os) izb�v�ts st�vs (telpas ar iekš�jo apdari), kuram ir noteikts izmantošanas

m�r�is

3.5. jumta st�vs ________ (ir/ nav) Plakan� jumta l�men� izb�v�tas dz�vojam�s, publisk�s un tehnisk�s telpas vai

pal�gtelpas, kur�m ir izeja uz jumta terasi vai staig�jamu jumtu

2.4. Dz�vok�i 4.1. skaits Visu dz�vok�u skaits, saska�� ar �kas

inventariz�cijas lietu

4.2. kop�j� plat�ba (m2) (bez lodžij�m un balkoniem)

Visu dz�vok�u plat�bu summa, bez dz�vok�a

�rtelpu (balkonu, lodžiju un terašu) plat�bas,

saska�� ar �kas inventariz�cijas lietu vai

projektu

4.3. telpas augstums (m) Telpas augstums no gr�das l�dz griestiem

4.4. apr��ina temperat�ra (oC) Faktisk� iekštelpu temperat�ra nov�rt�šanas

period�, var b�t atš�ir�ga katr� nov�rt�šanas

period�.

4.5. apr��ina plat�ba (m2)

Visu kondicion�to telpu plat�bas t.sk.,

nekondicion�to telpu plat�bas, ja t�s sasaist�tas

ar kondicion�t�m telp�m un taj�s tiek uztur�ts

iekš�jais mikroklimats (piem�ram, iekš�j�s

halles, gaite�i, koridori, k�p�u telpas). Apr��ina

plat�ba apkures un dzes�šanas sezonai var b�t

noteikta atseviš�i. (4.5. 4.2.)

4.6. cita inform�cija Nor�da papildus inform�ciju par dz�vok�u

plat�bas datiem

2.5. K�pu telpas

5.1. skaits Visu k�p�u telpu skaits, saska�� ar �kas


5.2. plat�ba (m2) Visu k�p�u telpu plat�bu summa, saska�� ar

�kas inventariz�cijas lietu vai projektu


1. versija 42.lp. no 95 27/09/2016

5.3. apr��ina plat�ba (m2) K�p�u telpu apr��ina plat�ba, saska�� ar �kas


5.4. telpas augstums (m) Telpas augstums no gr�das l�dz griestiem

5.5. apr��ina temperat�ra (oC) Faktisk� iekštelpu temperat�ra nov�rt�šanas

period�, var b�t atš�ir�ga katr� nov�rt�šanas

period�.

5.6. cita inform�cija Nor�da papildus inform�ciju par k�p�u telpas

plat�bas datiem

2.6. Pagrabs, b�nii, jumta st�vs, mansarda st�vs

6.1. telpas nosaukums

6.2. plat�ba (m2) Visu telpu

plat�bas,

saska�� ar

�kas

inventariz�cijas

lietu vai

projektu

Visu telpu

plat�bas,

saska�� ar

�kas

inventariz�cijas

lietu vai

projektu

Visu telpu

plat�bas,

saska�� ar

�kas

inventariz�cijas

lietu vai

projektu

6.3. telpu augstums (m) Telpas

augstums no

gr�das l�dz

griestiem

Telpas

augstums no

gr�das l�dz

griestiem

Telpas

augstums no

gr�das l�dz

griestiem

6.4. apr��ina temperat�ra (oC) Faktisk�iekštelpu

temperat�ra

nov�rt�šanas

period�, var b�t

atš�ir�ga katr�nov�rt�šanas

period�.

Faktisk�iekštelpu

temperat�ra

nov�rt�šanas

period�, var

b�t atš�ir�ga

katr�nov�rt�šanas

period�.


temperat�ra

nov�rt�šanas



period�.

6.5. apr��ina plat�ba (m2) Apr��ina plat�b� neiek�auj telpas,

kur�s nav paredz�ts uztur�t iekš�jo

telpu temperat�ru (piem�ram,

neapkurin�mus pagrabus, b�ni�us,

gar�žas). Apr��ina plat�ba apkures

un dzes�šanas sezonai var b�t

noteikta atseviš�i.

(6.5. 6.2. vai

vien�da ar “0”,

ja apl�kot�s

telpas nav

iek�aujamas

apr��ina

plat�b�)

(6.5. 6.2. vai


ja apl�kot�s

telpas nav

iek�aujamas

apr��ina

plat�b�)

(6.5. 6.2. vai


ja apl�kot�s

telpas nav

iek�aujamas

apr��ina

plat�b�)

6.6. cita inform�cija Nor�da

papildus

inform�ciju par

plat�bas datiem

Nor�da

papildus

inform�ciju par

plat�bas datiem

Nor�da

papildus

inform�ciju par

plat�bas datiem

2.7. Citas telpas

7.1. telpas nosaukums Nor�da citas

telpas,

piem�ram,

komerci�l�s

telpas un

nedz�vojam�s

telpas

Nor�da citas

telpas,

piem�ram,

komerci�l�s

telpas un

nedz�vojam�s

telpas

Nor�da citas

telpas,

piem�ram,

komerci�l�s

telpas un

nedz�vojam�s

telpas


1. versija 43.lp. no 95 27/09/2016

7.2. plat�ba (m2) Telpu plat�bas,

saska�� ar

�kas

inventariz�cijas

lietu vai

projektu

Telpu plat�bas,

saska�� ar

�kas

inventariz�cijas

lietu vai

projektu

Telpu plat�bas,

saska�� ar

�kas

inventariz�cijas

lietu vai

projektu

7.3. telpas augstums (m) Telpas

augstums no

gr�das l�dz

griestiem

Telpas

augstums no

gr�das l�dz

griestiem

Telpas

augstums no

gr�das l�dz

griestiem

7.4. apr��ina temperat�ra (oC) Faktisk�iekštelpu

temperat�ra

nov�rt�šanas



period�.


temperat�ra

nov�rt�šanas

period�, var

b�t atš�ir�ga

katr�nov�rt�šanas

period�.


temperat�ra

nov�rt�šanas



period�.


1. versija 44.lp. no 95 27/09/2016

7.5. apr��ina plat�ba (m2) (7.5. 7.2. vai


ja apl�kot�s

telpas nav

iek�aujamas

apr��ina

plat�b�)

(7.5. 7.2. vai


ja apl�kot�s

telpas nav

iek�aujamas

apr��ina

plat�b�)

(7.5. 7.2. vai


ja apl�kot�s

telpas nav

iek�aujamas

apr��ina

plat�b�)

7.6. cita inform�cija Nor�da

papildus

inform�ciju par

plat�bas datiem

Nor�da

papildus

inform�ciju par

plat�bas datiem

Nor�da

papildus

inform�ciju par

plat�bas datiem

2.8. Kop�j� apr��ina plat�ba (m2) Visu apr��ina plat�bu summa

(4.5.+5.3.+6.5.+7.5. dz�vojam� nama kop�j�plat�ba)

2.9. �kas �r�jie izm�ri (ja �kai ir neregul�ra forma, pielikum� pievieno skici)

garums (m) Nor�da �kas garumu,

saska�� ar �kas


platums (m) Nor�da �kas platumu,

saska�� ar �kas


augstums (m) Nor�da �kas

augstumu, saska�� ar

�kas inventariz�cijas

lietu

2.10. Iepriekš veiktie energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kumi

Nor�da energoefektivit�tes pas�kumus, kas �k� jau ir veikti, v�lams

nor�dot ar� gadu

2.11. Cita inform�cija Nor�da papildus inform�ciju, kura attiecas uz �kas plat�bu

2.12. �kas apsekošanas fotodokument�cija vai termogrammas – pielikum� uz _______ lap�m.


1. versija 45.lp. no 95 27/09/2016

2.13. Inform�cija par apr��ina zon�m un telpu grup�m

Apr��ina parametri apkures period�*

Apr��ina parametri dzes�šanas period�*

Nr.p.k.

Zonas numurs un nosaukums

Iek�aut�s telpas/telpu grupas nosaukums

Apr��ina plat�ba

Vid�jais augstums

Apr��ina tilpums

temperat�ra perioda ilgums

gaisa apmaia

apr��ina temperat�ra

perioda ilgums

gaisa apmaia

apr��ina �ra gaisa apr��ina �ra gaisa

m2 m m3�C �C dienas 1/h �C �C dienas 1/h

1. ZONA

Nor�da zon� iek�auto

telpas/telpu grupu

nosaukumus (dz�vok�i, gaite�i, k�p�u telpas,

pal�gtelpas un tml.)

Zon�iek�auto

telpas/

telpu

grupu

apr��ina

plat�bas

Zon� iek�auto

telpas/ telpu

grupu

apr��ina

vid�jais

augstums

Zon�iek�auto

telpas/

telpu grupu

apr��ina

tilpums

Apr��ina

tempera-

t�ra telp�/

telpu

grup�

�rgaisa

tempe-

rat�ra,

saska��ar LBN

pras�b�m

Apkures

dienu

skaits,

saska��ar LBN

pras�b�m

Gaisa

apmai�as

r�d�t�ji

Apr��ina

tempera-

t�ra telp�/

telpu

grup�

�rgaisa

tempe-

rat�ra,

Dzes�-

šanas

dienu

skaits

Gaisa

apmai-

�as

r�d�t�ji

2. ZONA

Kop�Vid�ji

Piez�me. * Nor�da apr��in�t�s energoefektivit�tes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.


1. versija 46.lp. no 95 27/09/2016

III. �kas norobežojoš�s konstrukcijas 3.1. Inform�cija par katru �r�jo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kop�j� apr��ina plat�b� iek�aut�s apkurin�m�s telpas 1. ZONA

Nr. p.k.

Norobežojoš�konstrukcija

Materi�ls(-i)Biezums Laukums

B�velementa siltuma

caurlaid�bas koeficients

(U)

Ar b�vkonstrukciju saist�to termisko

tiltu siltuma caurlaid�bas

koeficients (�)

Termisk�tilta

garums

Temperat�ru starp�ba starp

b�vkonstrukcijas siltaj�m un

aukstaj�m pus�m

Konstrukcijas siltuma zudumu

koeficients

Ener�ijas pat�riš = 10 x 9 x

apkures dienu skaits x stundu

skaits mm m2 W/(m2 K) W/(m K) m °C W/K kWh

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

�emot v�r�apr��ina

model�izv�l�tajam

�kas

sadal�jumam

zon�s.

Atseviš�i nor�d�mas

norobežojoš�s

konstrukcijas

ar veiktiem

uzlabojumiem,

piem., siltin�ta

gala �rsiena,

nomain�ti logi.

Nor�da

b�vma-

teri�lu

nosau-

kumus,

atbilstoši

nor�d�tai

kons-

trukcijai

Nor�da

b�vma-

teri�lu

bie-

zumus

Norobež

ojoš�s

konstruk

cijas

plat�bu

nosaka

p�c

b�velem

enta

�r�jiem

izm�-

riem

Koeficients

(U) var b�t

noteikts,

�emot v�r�b�velementa

konstrukt�vo

sl��u

neviendab�bu,

line�ros un

punktveida

termiskos

tiltus

Nor�da termisko

tiltu siltuma

caurlaid�bas

koeficientus,

norobežojošo

konstrukciju

savienojumu viet�s,

piem., logu r�mju un

�rsienu

savienojumos, jumta

un sienu

savienojumos un

tml.

Nor�da

termisko

tiltu

garu-

mus,

norobe-

žojošo

kons-

trukciju

savie-

nojumu

viet�s

Nor�da

temperat�ru

starp�bu starp silto

un augsto da�u.

Dzes�šanas

gad�jum� nor�da

temperat�ru starp

iekštelpu un �ra

gaisu

Apr��ina

konstrukciju

siltuma

zudumu

koeficientu

Apr��ina

enerijas

pat�ri�u pa

norobežojoš�m

konstrukcij�m

Kop� 1. ZONA


1. versija 47.lp. no 95 27/09/2016

2. ZONA*

Nr. p.k.

Norobežojoš�konstrukcija

Materi�ls(-i)Biezums Laukums


caurlaid�bas koeficents (U)



koeficients (�)

Termisk�tilta

garums



aukstaj�m pus�m


koeficients

mm m2 W/(m2 K) W/(m K) m °C W/K 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

Kop� 2. ZONA

3.2. �kas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normat�vais siltuma zudumu koeficients HTR

3.2.1. faktiskais

3.2.2. normat�vais**

3.3. Kop�jais ener�ijas pat�ri�š p�rvades siltuma zudumu nodrošin�šanai

Piez�mes.

1. * Ja nepieciešams, papildina zonu skaitu. 2. ** Apr��in�ts saska� ar Ministru kabineta 2015. gada 30. j�nija noteikumiem Nr. 495 "Noteikumi par Latvijas b�vnormat�vu LBN 002-015 "�ku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".


1. versija 48.lp. no 95 27/09/2016

IV. �kas inženiertehnisk�s sist�mas

4.1. Ventil�cijas sist�mas �kas zon�s 1. ZONA 2. ZONA KOP�

4.1.1. Telpas ar dabisko ventil�ciju

4.1.1.1. apr��ina laukums, m2 Dabisk�s ventil�cijas

apr��ina laukums

4.1.1.2. tilpums, m3 Dabisk�s ventil�cijas

tilpums

4.1.1.3. apr��in� izmantot� gaisa apmaias intensit�te, iek�aujot infiltr�ciju, 1/h

Nor�da gaisa

apmai�as r�d�t�jus

4.1.1.4. gaisa pl�smas pieg�des temperat�ra, oC

Gaisa pl�sma

temperat�ra, p�rsvar��rgaisa temperat�ra

4.1.2. Telpas ar meh�nisko ventil�ciju 4.1.2.1. apr��ina laukums, m2

Meh�nisk�s

ventil�cijas apr��ina

laukums

4.1.2.2. tilpums, m3 Meh�nisk�s

ventil�cijas tilpums

4.1.2.3. apr��in�t� izmantot�gaisa apmaias intensit�te, 1/h

Nor�da gaisa

apmai�as r�d�t�jus,

j��em v�r� ventilatoru

tehniskos r�d�t�jus

4.1.2.4. apr��in�t� izmantot�infiltr�cija, 1/h

Nor�da gaisa

apmai�as r�d�t�jus

4.1.2.5. gaisa pl�smas pieg�des temperat�ra, oC

Gaisa pl�sma

temperat�ra, j��em

v�r� vai tiek

izmantotas

rekuper�cijas iek�rtas

4.1.3. �kas ventil�cijas siltuma zudumu koeficients Hve telp�s ar dabisko ventil�ciju

(W/K) esošais

Apr��ina un nor�da

�kas ventil�cijas

siltuma zuduma

koeficientu, dab�gai

ventil�cijai

4.1.4. �kas ventil�cijas siltuma zudumu koeficients Hve telp�s ar meh�nisko ventil�ciju

(W/K) esošais


�kas ventil�cijas

siltuma zuduma

koeficientu,

meh�niskai ventil�cijai

4.1.5. �kas ventil�cijas siltuma zudumu koeficients Hve,

kop�jais (W/K) esošais


�kas kop�jo

ventil�cijas siltuma

zuduma koeficientu

4.1.6. Zonas iekštelpu apr��ina temperat�ra

oC Nor�da apr��ina

temperat�ru apr��ina

zon�

4.1.7. Ener�ijas pat�riš ventil�cijas siltuma zudumu

kWh gad�, 4.1.3. x (4.1.6. – 4.1.1.4.) x apkures dienu skaits x

Veikt apr��inus p�c

nor�d�t�s formulas


1. versija 49.lp. no 95 27/09/2016

nodrošin�šanai telp�s ar dabisko ventil�ciju

stundu skaits

4.1.8. Ener�ijas pat�riš ventil�cijas siltuma zudumu nodrošin�šanai telp�s ar meh�nisko ventil�ciju

kWh gad�, 4.1.4.x (4.1.6. – 4.1.2.5.) x apkures dienu skaits x stundu skaits

Veikt apr��inus p�c


4.1.9. Kop�jais ener�ijas pat�riš ventil�cijas siltuma zudumu nodrošin�šanai

kWh gad� 4.1.7. + 4.1.8. Veikt apr��inus p�c


4.1.10. Cita inform�cija Nor�des par dz�vok�os uzst�d�t�m individu�laj�m sadz�ves ventil�cijas

iek�rt�m, �kas ventil�cijas sist�mas darb�bu kopum�


1. versija 50.lp. no 95 27/09/2016

4.1.11. Gaisa kondicion�šanas un ventil�cijas sist�mas – dati par iek�rt�m

Nr. p. k.

Iek�rtas nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Saražot�s ener�ijas daudzums

(kWh/gad�)

P�rbaudes akts*

pievienots (j�/n�)

datums

Gaisa kondicion�šanas un ventil�cijas sist�mas p�rbaudes akts ir j�pievieno oblig�ti, ja tiks veikta šo

sist�mu moderniz�cija, p�rb�ve vai atjaunošana

Piez�me. * Saska� ar Ministru kabineta 2013. gada 9. j�lija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par �ku energosertifik�ciju" 26. punktu.


1. versija 51.lp. no 95 27/09/2016

4.2. Apr��in�tie siltuma ieguvumi �k� apkures un dzes�šanas period�* 4.2.1. Apr��ina parametri

Nr. p. k.


Iekš�jie siltuma ieguvumi Saules siltuma

ieguvumi

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kop�jie siltuma

ieguvumi

Kop�jie siltuma

ieguvumimetaboliskieno

apgaismojuma ier�c�m

no karst��dens

sist�mas

no/uz AVK sist�m�m

no/uz procesiem,

priekšmetiem kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh gad�

Parametri apkures period� 1. ZONA

2. ZONA

Parametri dzes�šanas period� 1. ZONA 2. ZONA Tiek nor�d�ti visi iekš�jie siltuma ieguvumi, �emot v�r� �kas energoefektivit�tes apr��ina metodi

Piez�me. * Sadal�jums saska� ar Ministru kabineta 2013. gada 25. j�nija noteikumiem Nr. 348 "�kas energoefektivit�tes apr��ina metode".

4.2.2. Cita inform�cija Paaugstin�tu iekš�jo siltuma ieguvumu gad�jum�, nepieciešams paskaidrojums par uzr�d�tajiem datiem.


1. versija 52.lp. no 95 27/09/2016

4.3. Siltuma pieg�de/ražošana

4.3.1. Siltumener�ijas ražošanas iek�rtas

Iek�rtas nosaukums,

modelis

Ražošanas gads

Kurin�m�veids

Kurin�m�pat�riš

(vid�ji gad�), nor�d�t

m�rvien�bu

Lietder�bas koeficients


(kWh/gad�)

P�rbaudes akts*

pievienots(j�/n�)

datums

Neatkar�gais eksperts nov�rt� apkures katlu kop� ar apkures sist�mu, sniedz atzinumu par apkures katla

efektivit�ti un dod ieteikumus par t� nomai�u vai cit�m iesp�jam�m attiec�g�s �kas apkures sist�mas izmai��m

un alternat�viem risin�jumiem, lai samazin�tu enerijas pat�ri�u un oglek�a dioks�da izmešu daudzumu.”


4.3.2. Siltumener�ijas pieg�des sist�ma centraliz�ta siltumapg�de

lok�la siltumapg�de

4.3.3. Cita inform�cija

4.4. Siltuma sadale – apkures sist�ma

4.4.1. Apkures sist�ma vienas caurules

divu cauru�u

4.4.2. Siltummezgla tips atkar�g� piesl�guma sh�ma

neatkar�g� piesl�guma sh�ma

4.4.3. Siltumener�ijas pieg�des kontrole un uzskaite dz�vok�os

(ir/nav)

4.4.4. Cauru�u izol�cijas tehniskais st�voklis

4.4.5. Siltuma regul�šana �k� (t. sk. individu�li) 4.4.6. Cita inform�cija

4.5. Apkures sist�mas – dati par iek�rt�m*

Nr. p. k.

Iek�rtu nosaukums, modelis

Ražošanas gads

Vad�bas sist�mas

raksturojums

P�rbaudes akts pievienots

(j�/n�) datums


1. versija 53.lp. no 95 27/09/2016



1. versija 54.lp. no 95 27/09/2016

4.6. Karst� �dens sadales sist�ma

4.6.1. Karst� �dens pieg�des vid�j� temperat�ra (oC) 4.6.2. Aukst� �dens iepl�des temperat�ra (oC)

4.6.3. Karst� �dens sagatavošana sagatavošana siltummezgl�centraliz�ta apg�de individu�l�

4.6.4. Karst� �dens sadales sist�mas tips bez cirkul�cijas ar cirkul�ciju

4.6.5. Cauru�u izol�cijas tehniskais st�voklis 4.6.6. Cita inform�cija

4.7. Dzes�šana*

4.7.1. Dzes�šanas sist�mas p�rbaudes akts pielikum� (ir/ nav)

4.7.2. P�rbaudes akta datums




1. versija 55.lp. no 95 27/09/2016

V. Ener�ijas pat�ri�a uzskaite un sadal�jums

5.1. Ener�ijas pat�ri�a sadal�jums (pamatojoties uz apr��in�tajiem datiem)

Ener�ijas pat�ria sadal�jums*

Izm�r�tie dati Vid�jais

kori��tais**

(kWh gad�)

�patn�jais kori��tais***

(kWh/m2

gad�)

Apr��in�tie dati siltum-

ener�ija, vid�jais

kWh

elektro-ener�ija, vid�jais

kWh

kop�jais vid�jais

(kWh gad�)

�patn�jais (kWh/m2

gad�)

siltum-ener�ija, vid�jais

kWh

elektro-ener�ija, vid�jais

kWh

kop�jais vid�jais (kWh gad�)


gad�)

CO2

izmešu daudzums gad�, kg

1 2 1 + 2 = 3 4 =

3/kop�j�plat.

5 6 7 8 7 + 8 = 9 10 =

9/kop�j�plat.

5.1.1. Apkurei 5.1.2. Karst� �dens sagatavošanai

5.1.3. Dzes�šanai 5.1.4. Meh�niskajai ventil�cijai

5.1.5. Apgaismojumam

5.1.6. Papildu ener�ija****

5.1.7. Kop� 5.1.8. Paskaidrojumi par ener�ijas pat�ria sadal�jumu sist�m�m ar kop�gu skait�t�ju

Paskaidrot apr��inu metodi, ja, piem�ram, ir viens kop�gs siltumenerijas skait�t�js �kas apkures un karst� �dens sagatavošanas sist�mai.

Paskaidrot un nor�d�t apr��ina datus, ja tiek veikta enerijas pat�ri�a korekcija.

Piez�mes. 1. * Apr��inu veic pa poz�cij�m ar� tad, ja uzskaite nav dal�ta.


1. versija 56.lp. no 95 27/09/2016

2. ** Nor�da vid�jos pat�ria datus par p�d�jiem pieciem gadiem no 5.3. punkta tabulas. Ja nav izm�r�to datu, nor�da apr��in�tos datus no 5.2. punkta tabulas. Ja ir kop�ja uzskaite, datus nor�da vien� ail�, paskaidrojot tabulas 5.1.8. apakšpunkt�. 3. *** Nor�da ener�ijas pat�riu, kas ir kori��ts atbilstoši klimatiskajiem apst�k�iem. Korekcija nedr�kst p�rsniegt 10 %, sal�dzinot ar izm�r�tajiem vid�jiem datiem, k� ar� apr��in�tie dati nedr�kst p�rsniegt 10 %, sal�dzinot ar izm�r�tajiem vid�jiem datiem. 4. **** Nor�da citus pat�r�t�jus, kas nav atseviš�i detaliz�jami.

5.2. Kurin�m� pat�ri�š* – nor�da visus kurin�m� veidus, kas tiek pat�r�ti apkures vai citu procesu nodrošin�šanai sadal�jum� pa energoresursiem (ja nav skait�t�ju r�d�jumu, nor�da apr��in�to daudzumu un sadal�jumu pa m�nešiem – p�c pat�ria, nevis iepirkšanas apjomiem)

Gads

Sadal�jums pa energoresursiem

Janv�r

is

Feb

ru�r

is

Mar

ts

Apr�l

is

Mai

js

J�ni

js

J�li

js

Aug

usts

Sep

tem

bris

Okt

obri

s

Nov

embr

is

Dec

embr

is

Kop�kurin�m�veids

m�r-vien�ba

emisijas faktors

zem�kais sadegšanas

siltums*

Eksperta izmantot�s metodes apraksts Nor�d�t visus kurin�m� veidus un apjomus pa m�nešiem.

Piez�me. * Nor�d�t apr��in� izmantoto zem�ko sadegšanas siltumu (kWh/m�rvien�ba).

5.3. Ener�ijas pat�ri�a dati 5.3.1. Siltumener�ijas pat�riš apkures nodrošin�šanai

Gads

Janv�r

is

Feb

ru�r

is

Mar

ts

Apr�l

is

Mai

js

J�ni

js

J�li

js

Aug

usts

Sep

tem

bris

Okt

obri

s

Nov

embr

is

Dec

embr

is

Kop�


1. versija 57.lp. no 95 27/09/2016

Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh

Kop�jais vid�jais (kWh gad�) Apr��in�tie dati (aizpilda, ja nav skait�t�ju) Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh

Eksperta izmantot�s metodes apraksts Paskaidrot apr��inu metodi, ja nor�d�tie enerijas pat�ri�a dati ieg�ti, sadalot �kas kop�jo izm�r�to enerijas

pat�ri�u starp min�taj�m sist�m�m, piem�ram, viens kop�gs siltumenerijas skait�t�js �kas apkures un karst��dens sagatavošanas sist�mai.

Piez�me. Ener�ijas datiem j�sakr�t ar siltumener�ijas pieg�d�t�ja datiem.


1. versija 58.lp. no 95 27/09/2016

5.3.2. Siltumener�ijas pat�riš karst� �dens sagatavošanai (iek�aujot karst� �dens cirkul�ciju)

Gads

Janv�r

is

Feb

ru�r

is

Mar

ts

Apr�l

is

Mai

js

J�ni

js

J�li

js

Aug

usts

Sep

tem

bris

Okt

obri

s

Nov

embr

is

Dec

embr

is

Kop�

Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh

Kop�jais vid�jais (kWh gad�) Apr��in�tie dati (aizpilda, ja nav skait�t�ju)

Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Eksperta izmantot�s metodes apraksts Paskaidrot apr��inu metodi, ja nor�d�tie enerijas pat�ri�a dati ieg�ti, sadalot �kas kop�jo izm�r�to enerijas


5.3.3. Karst� �dens pat�riš

Gads

Janv�r

is

Feb

ru�r

is

Mar

ts

Apr�l

is

Mai

js

J�ni

js

J�li

js

Aug

usts

Sep

tem

bris

Okt

obri

s

Nov

embr

is

Dec

embr

is

Kop�

Karst� �dens pat�riš, m3

Karst� �dens pat�riš, m3 Karst� �dens pat�riš, m3


1. versija 59.lp. no 95 27/09/2016

Kop�jais vid�jais (m3gad�) Apr��in�tie dati (aizpilda, ja nav skait�t�ju)

Karst� �dens pat�riš, m3 Eksperta izmantot�s metodes apraksts Paskaidrot apr��inu metodi, ja nor�d�tie enerijas pat�ri�a dati ieg�ti, sadalot �kas kop�jo izm�r�to enerijas



1. versija 60.lp. no 95 27/09/2016

5.3.4. Elektroener�ijas pat�riš (�kas koplietošanas telp�m)

Gads

Janv�r

is

Feb

ru�r

is

Mar

ts

Apr�l

is

Mai

js

J�ni

js

J�li

js

Aug

usts

Sep

tem

bris

Okt

obri

s

Nov

embr

is

Dec

embr

is

Kop�

Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh

Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh

Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Kop�jais vid�jais (kWh gad�)

Apr��in�tie dati (aizpilda, ja nav skait�t�ju) Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Eksperta izmantot�s metodes apraksts Paskaidrot apr��inu metodi, ja nor�d�tie enerijas pat�ri�a dati ieg�ti, sadalot �kas kop�jo izm�r�to enerijas


5.3.5. Ener�ijas pat�ria grafiskais att�ls siltumener�ijas un elektroener�ijas pat�riiem m�nešu griezum� par p�d�jiem pieciem gadiem (nav oblig�ti)

Nor�da enerijas pat�ri�a grafikus – apkurei, karst� �dens pat�ri�am, elektroenerija, �dens pat�ri�š, kop�jie pat�ri�i un citi p�c izv�les, enerijas pat�ri�a

grafiki nav k� oblig�ta pras�ba


1. versija 61.lp. no 95 27/09/2016

VI. Energoefektivit�tes paaugstin�šanas priekšlikumi

6.1. �kas �r�j�s norobežojoš�s konstrukcijas

Nr. p. k.

Energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kums

Ener�ijas ietaup�jums, kWh gad�

Ener�ijas ietaup�jums,

kWh/m2 gad�

% no esoš�apr��in�t� �kas

energoefektivit�tes nov�rt�juma

CO2 emisijas samazin�jums,

kg CO2

Invest�cijas, EUR Atmaks�šan�s

laiks, gadi

1. Energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kuma apraksts, sh�mas u. tml. (nor�da �kas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaid�bas koeficientu

U (W/m2 K) un termisko tiltu siltuma caurlaid�bas koeficientu � (W/m K)) Nor�d�t priekšlikumus �ku �r�jo norobežojošo konstrukciju b�velementu siltin�šanai (jumta, b�ni�u p�rseguma un �rsienu konstrukciju siltin�šana, logu un

durvju nomai�a k�p�u telp�, pagraba un augš�j� st�va p�rseguma siltin�šanai un citi).

2.

Energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kuma apraksts, sh�mas u. tml. (nor�da �kas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaid�bas koeficientu U (W/m2 K) un termisko tiltu siltuma caurlaid�bas koeficientu � (W/m K))

6.2. �kas tehnisk�s sist�mas

Nr. p. k.




kWh/m2 gad�




kg CO2


laiks, gadi

1.

Energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kuma apraksts, sh�mas u. tml.


1. versija 62.lp. no 95 27/09/2016

Nor�d�t priekšlikumus, kas skar �kas siltumapg�des un karst� �dens sadales sist�mas renov�ciju vai rekonstrukciju, ventil�cijas sist�mas izveidi, renov�ciju

vai rekonstrukciju, tai skait� pas�kumus, kas nodrošina individu�las telpu mikroklimata uztur�šanas iesp�jas un enerijas pat�ri�a uzskaiti.

Ja p�c pas�kumiem, kuru m�r�is ir nodrošin�t optim�lu un vesel�gu iekštelpu mikroklimatu, sagaid�ms enerijas pat�ri�a palielin�jums, uzr�d�t ietaup�jumu,

lietojot “- “ z�mi (piem�ram, �k� uzst�d�t�s apkures temperat�ras palielin�šana no +16 l�dz +18 °C; ventil�cijas sist�mas moderniz�cija, palielinot gaisa

apmai�as intensit�ti (1/h)).

2. Energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kuma apraksts, sh�mas u. tml.


1. versija 63.lp. no 95 27/09/2016

6.3. Citi energoefektivit�tes paaugstin�šanas un p�r�jo pas�kumu priekšlikumi

Nr. p. k.




kWh/m2 gad�




kg CO2


laiks, gadi

1.

Energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kuma apraksts, sh�mas u. tml. 2.

Energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kuma apraksts, sh�mas u. tml. 3.

Energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kuma apraksts, sh�mas u. tml.

Nor�d�t pas�kumus, kas veicami �kas apsaimniekošanas ietvaros vai individu�li dz�vok�os, piem�ram:

1) siltuma padeves regul�šana atkar�b� no �ra temperat�ras un diennakts laika;

2) termostatu un individu�l� siltumenerijas pat�ri�a uzskaites iek�rtu uzst�d�šana uz sild�erme�iem (ja nav iek�auts 2.punkt�);

3) lodžiju vai balkonu aizstiklošana, saska�� ar vienotu saska�otu arhitektonisko risin�jumu (ja nav iek�auts 1.punkt�);

4) dz�vok�u ieejas durvju no k�p�u telpas bl�v�šana vai otro durvju ier�košana;

5) k�p�u telpu logu stiklojuma atjaunošana vai nomai�a no 1-stikla uz 2-stiklu risin�jumu (ja nav iek�auts 1.punkt�);

6) atstarojošas siltumizol�cijas uzst�d�šana uz sienas iekš�j�s virsmas aiz sild�erme�iem;

7) ventil�cijas sist�mas ekspluat�cijas apkope (nos�ces šahtu t�r�šana, ja nav iek�auts 2.punkt�);

8) apkures sist�mas ekspluat�cijas apkope (sist�mas skalošana un balans�šana, cauru�u siltumizol�cijas nomai�a, ja nav iek�auts 2.punkt�);

9) individu�las aukst� un karst� �dens uzskaites nodrošin�šana;

10) karst� �dens cauru�vadu izol�cija (ja nav iek�auts 2.punkt�);

11) b�ni�u un pagraba telpu logu, l�ku u.c. atv�rumu izol�šana vai v�din�šanas restes uzst�d�šana;

12) u.c.


1. versija 64.lp. no 95 27/09/2016

6.4. Atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnolo�ijas siltumener�ijas ražošanai

Nr. p. k.




kWh/m2 gad�




kg CO2


laiks, gadi


Nor�d�t energoefektivit�tes pas�kumus, izmantojot tehnoloijas siltumenerijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem – siltums�k�u, saules

kolektoru, �denssild�mo kaltu uzst�d�šana un tml.




1. versija 65.lp. no 95 27/09/2016

VII. Energoefektivit�tes r�d �t�ji un izmai�u prognoze p�c energoefektivit�tes paaugstin�šanas priekšlikumu �stenošanas

Ener�ijas pat�ria sadal�jums*Esoš� situ�cija (apr��in�tie dati no 5. da�as)

Prognoze p�c energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kumu �stenošanas (saska� ar 6. sada�u)

Starp�ba – ener�ijas

samazin�jums kWh gad�**

kop�jais pat�riš (kWh gad�)

�patn�jais (kWh/m2 gad�)

CO2 emisija kgCO2gad�

kop�jais pat�riš (kWh gad�)



7.1. Apkurei 7.2. Karst� �dens sagatavošanai 7.3. Dzes�šanai

7.4. Meh�niskajai ventil�cijai 7.5. Apgaismojumam

7.6. Papildu ener�ija*** 7.7. Kop� Nor�d�t enerijas pat�ri�u pašreiz�jai situ�cijai (j�sakr�t ar 5.1. tabulu) un prognoz�to enerijas pat�ri�u (s�kotn�jais enerijas pat�ri�š – enerijas ietaup�jums =

prognoz�tais enerijas pat�ri�š)

Piez�mes. 1. * Datiem prec�zi j�sakr�t ar apr��in�tajiem datiem š�m poz�cij�m, kas nor�d�ti cit�s energoaudita p�rskata sada��s. 2. ** Kopsumm� ietaup�mais ener�ijas apjoms un samazin�jums nevar p�rsniegt s�kotn�ji apr��in�tos r�d�t�jus pirms energoefektivit�tes paaugstin�šanas priekšlikumiem. 3. *** Nor�da citus pat�r�t�jus, kas nav atseviš�i detaliz�jami.


1. versija 66.lp. no 95 27/09/2016

VIII. Prognoz�t� ener�ijas pat�ri�a korekcija klimatisko apst�k �u d��

Nr. p. k.

�patn�jais ener�ijas pat�riš (kWh/m2 gad�)

Objekta atrašan�s vieta saska� ar LBN

003-015 (7. da�a)

Diennakts vid�j�gaisa temperat�ra

apkures sezon�, oC

Telpas vid�j� gaisa temperat�ra, oC

Apkures perioda ilgums, dienu skaits

Dienu skaits ar noteikto temperat�ru ((5. – 4.) x 6)

1 2 3 4 5 6 7

1. 2. XXXXXXXXXX Liep�ja 0,6 20 193 3744,2

Ener�ijas pat�ria korekcija ((7.2./7.1.) x 2.1.)

Tiek veikta enerijas pat�ri�a korekcija uz Liep�jas klimatiskajiem apst�k�iem, telpas vid�j� gaisa temperat�ra tiek pie�emta p�c energoefektivit�tes apr��iniem.

Neatkar�gs eksperts (v�rds, uzv�rds) (paraksts) (datums)


1. versija 67.lp. no 95 27/09/2016

PIELIKUMS

1. �kas apsekošanas foto dokument�cija vai termogrammas

Ievieto apsekošanas foto par �kas norobežojošaj�m konstrukcij�m (fas�des) un tehniskaj�m

sist�m�m. V�lams nor�d�t visas fas�des puses, b�tisk�kos boj�jumus, pagrabtelpas, b�ni�u, jumta

da�u, k� ar� dz�vok�u fotogr�fijas, papildus nor�da inženiersist�mu fotogr�fijas – apkures, karst� �dens,

kanaliz�cijas un �dens apg�des sist�mas.


1. versija 68.lp. no 95 27/09/2016

Piem�rs

P�rskats par �kas energosertifik�ta apr��inos izmantotaj�m ievaddatu v�rt�b�m

DAUDZDZVOK�U �KA

2016


1. versija 69.lp. no 95 27/09/2016

I Visp�r�gi 1.1.�kas identifik�cija

1.1.1. Adrese

1.1.2.. �kas kadastra apz�m�jums

1.1.3. �kas da�a (paskaidro, ja nov�rt�jums veikts �kas da�ai)

1.2. �kas �pašnieks

1.2.1. Nosaukums

1.2.2. Re�istr�cijas numurs

1.2.3. Juridisk� adrese

1.2.4. Kontaktpersona

1.2.5. Kontaktt�lrunis

1.3. Neatkar�gs eksperts (energoauditors) �ku energoefektivit�tes jom�

1.3.1. V�rds, uzv�rds

1.3.2. Sertifik�ta numurs vai sertific�šanas instit�cijas l�muma Nr.

3. 3.3. Kontaktinform�cija (t�lrunis, e-pasts, adrese)

1.4.1. �kas apsekošanas datums

1.4.2. �kas energosertifik�ta numurs

1.4.3. �kas energosertifik�ta sagatavošanas datums


1. versija 70.lp. no 95 27/09/2016

1.5. Energoefektivit�tes nov�rt�juma robežas

Vien�bas nosaukumsLaukums, tilpums

�ss procesu apraksts (ener�ijas uzskaites veids, skait�t�ju

daudzums un tml.)

Ener�ijas nes�ju sadal�jums un ener�ijas pl�smas (energoresursi, ener�ijas veids –

siltumener�ija apkurei un karstajam �denim, elektroener�ija un citi)

Nov�rt�tais saražot�s/pat�r�t�s ener�ijas apjoms

kWh gad� % no kop�j�*

LLU Dienesta viesn�ca

3873,3 m2

11813,57 m3

Siltumener�ijas nodrošin�šana apkures un karst� �dens vajadz�b�m

Elektroener�ijas pat�riš apgaismojuma un elektroiek�rtu

darb�bai

1. Siltumener�ijas apkurei 2. Siltumener�ija karst� �dens

nodrošin�šanai 3. Elektroener�ijas pat�riš

apgaismojums (koplietošanas telpas) 4. Elektroener�ijas pat�riš iek�rt�s

501908,93

62245,80 56891,03 74090,97

72%

9% 8% 11%

Kop� - PAVISAM KOP� 695 136,73 100%

Neatkar�g� eksperta piez�mes par ener�ijas sadal�jumu

�k� ir uzst�d�ts viens siltumener�ijas skait�t�js, l�dz ar to karst� �dens pat�riš tiek apr��in�ts teor�tiski p�c vasaras m�nešu siltumener�ijas pat�riiem, kad apkure netiek nodrošin�ta un vid�jais m�neša r�d�t�js karst�

�dens pat�riam tiek izmantots visam gadam. Elektroener�ijas pat�riš tiek sadal�ts teor�tiski, apgaismojums apr��in�ts p�c esošo apgaismojuma iek�rtu

jaud�m.Piez�me. Tabul� ir j�nor�da visaptveroša sist�mas ener�ijas bilance, nor�dot visas v�rt�bas, kas atrodas energoresursu uzskaites robež�s un kur tiek pat�r�ta/saražota ener�ijas. Tabulu j�aizpilda visos gad�jumos, kuri var�tu b�t sekojoši:

� �kas ar atseviš�u energones�ju uzskaiti vis�m ener�ijas pl�sm�m;

� Vair�kas �kas ar vienu energones�ju uzskaiti;

� �kas ar vair�kiem energones�jiem;

� �kas ar daž�d�m ener�ijas apg�des sist�m�m;

� un citas.


1. versija 71.lp. no 95 27/09/2016

II Pamatinform�cija par �ku 2.1. Dz�vojam�s m�jas tipveida projekta numurs vai konstrukt�vais risin�jums

Konstrukt�vais risin�jums

2.2. Gads, kad m�ja nodota ekspluat�cij� 1985. gads

2.3. St�vi 3.1. pagrabs ________ (ir/ nav) 3.2. tipveida st�vi ____5___ (skaits) 3.3. tehniskie st�vi ____0___(skaits) 3.4. mansarda st�vs ________ (ir/ nav) 3.5. jumta st�vs ________ (ir/ nav)

2.4. Dz�vok�i 4.1. skaits 60

4.2. kop�j� plat�ba (m2) (bez lodžij�m un balkoniem)

3737,40 m2

4.3. telpas augstums (m) 3,05 m

4.4. apr��ina temperat�ra (oC) 20 oC

4.5. apr��ina plat�ba (m2) 3725,20 m2

4.6. cita inform�cija

2.5. K�pu telpas

5.1. skaits 4

5.2. plat�ba (m2) 148,00 m2

5.3. apr��ina plat�ba (m2) 148,00 m2

5.4. telpas augstums (m) 3,05 m

5.5. apr��ina temperat�ra (oC) 17 oC


2.6. Pagrabs, b�nii, jumta st�vs, mansarda st�vs


6.2. plat�ba (m2) 0,0 0,0 0,0

6.3. telpu augstums (m) 0,0 0,0 0,0

6.4. apr��ina temperat�ra (oC) 0,0 0,0 0,0

6.5. apr��ina plat�ba (m2) 0,0 0,0 0,0


2.7. Citas telpas


7.2. plat�ba (m2) 0,0 0,0 0,0

7.3. telpas augstums (m) 0,0 0,0 0,0

7.4. apr��ina temperat�ra (oC) 0,0 0,0 0,0

7.5. apr��ina plat�ba (m2) 0,0 0,0 0,0


2.8. Kop�j� apr��ina plat�ba (m2) 3873,30 m2

2.9. �kas �r�jie izm�ri (ja �kai ir neregul�ra forma, pielikum� pievieno skici)

garums (m) 52,23

platums (m) 19,70 augstums (m) 14,50

2.10. Iepriekš veiktie energoefektivit�tes

Logu un durvju nomaia


1. versija 72.lp. no 95 27/09/2016

paaugstin�šanas pas�kumi Telpu remonti

2.11. Cita inform�cija 9. �kas apsekošanas foto dokument�cija vai termogrammas – pielikum� uz _ lap�m.


1. versija 73.lp. no 95 27/09/2016

2.2. Inform�cija par apr��ina zon�m un telpu grup�m

Apr��ina parametri apkures period�* Apr��ina parametri dzes�šanas

period�*

Nr.p.k


Iek�aut�s telpas/telpu grupas nosaukums Apr��ina

Plat�ba Augstums,

vid�jais Apr��ina tilpums

Temperat�ra Perioda ilgums

Gaisa apmaia

Apr��ina temperat�ra Perioda

ilgums Gaisa

apmaiaApr��ina

�ra gaisa

Apr��ina �ra gaisa

m2 m m3�C �C dienas 1/h �C �C dienas 1/h

ZONA 1

Dz�vojam�s telpas, gaiteisanmezglu un virtuves

telpas 3873,30 3,05 11813,57 20 �C -0,4 �C 204 0,69 - - - -

ZONA 2

Kop� 3873,30 11813,57Vid�ji 3,05

Piez�me: * nor�da apr��in�t�s energoefektivit�tes noteikšanai izmantotos periodu parametrus


1. versija 74.lp. no 95 27/09/2016

III �kas norobežojoš�s konstrukcijas 3.1. Inform�cija par katru �r�jo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kop�j� apr��ina plat�b� iek�aut�s apkurin�m�s telpas ZONA 1

Nr. p.k.

Noro-bežojoš�

konstrukcija Materi�ls(i)

Biezums Laukums


caurlaid�bas koeficents (U)



koeficients (�)

Termisk�tilta

garums



aukstaj�m pus�m


koeficients

Ener�ijas pat�riš =

10X9Xapkures dienu skaits X stundu skaits

mm m2 W/(m2 K) W/(m K) m °C W/K kWh

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11

�rsienas M�la �ie�e�u

m�ris ar apmetumu

640 1965,98 0,83 0,10 158,80 20,4 1647,64 164 563,89

M�la �ie�e�u m�ris,

apmetums un pl�ksnes

690 96,71 0,71 0,10 18,60 20,4 70,52 7 043,91

�kas cokols M�la �ie�e�u

m�ris ar apmetumu

770 118,24 0,73 0,10 8,25 20,4 87,14 8 703,24

B�niu p�rsegums

Dzelzsbetona pane�i, koka

konstrukcijas, b�vniec�bas atlikumi ar

ekovati

450 1092,63 0,97 0,30 207,22 20,4 1122,02 112 065,43


1. versija 75.lp. no 95 27/09/2016

Gr�da uz grunts

Betons, keramz�ts,

betona izl�dzinoš�

k�rta, gr�das segums

270 1038,00 0,36 0,55 207,22 20,4 487,65 48 705,80


1. versija 76.lp. no 95 27/09/2016

Logi PVC stikla pakešu logi

545,89 1,80 0,15 1206,27 20,4 1163,54 116 212,77

Durvis PVC durvis ar stikla paket�m

69,72 2,20 0,10 137,00 20,4 167,09 16 688,63

Met�la durvis 1,90 2,40 0,10 5,90 20,4 5,15 514,37

Koka durvis, koka r�mjos

3,80 2,60 0,15 11,80 20,4 11,65 1163,58

Kop� ZONA 1 4 762,41 475 661,62 3. �kas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normat�vais siltuma zudumu koeficients HTR 3.1. faktiskais 4 762,41

3.2. normat�vais1 1 892,29 4. Kop�jais ener�ijas pat�riš p�rvades siltuma zudumu nodrošin�šanai 475 661,62

1 Apr��in�ts saska� ar Ministru kabineta 2015. gada 30. j�nija noteikumiem Nr. 495 „Noteikumi par Latvijas b�vnormat�vu LBN 002-015 “�ku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”


1. versija 77.lp. no 95 27/09/2016

IV �kas inženiertehnisk�s sist�mas

4.1. Ventil�cijas sist�mas �kas zon�s ZONA 1 ZONA 2 KOP�

4.1.1. Telpas ar dabisko ventil�ciju

4.1.1.1. apr��ina laukums, m2 3873,30 3873,30

4.1.1.2. tilpums, m3 11813,57 11813,57

4.1.1.3. apr��in� izmantot� gaisa apmaias intensit�te, iek�aujot infiltr�ciju (1/h)

0,69

4.1.1.4. Gaisa pl�smas pieg�des temperat�ra, oC

-0,4

4.1.2. Telpas ar meh�nisko ventil�ciju

4.2.1.1. apr��ina laukums, m2

4.2.1.2. tilpums, m3

4.2.1.3. apr��in�t� izmantot�gaisa apmaias intensit�te, (1/h)

4.2.1.4. apr��in�t� izmantot�infiltr�cija, (1/h)

4.2.1.5.Gaisa pl�smas pieg�des temperat�ra, oC

4.1.3. �kas ventil�cijas siltuma zudumu koeficients Hve dabisk�ventil�cija

(W/K) esošais 2 771 2 771

4.1.4. �kas ventil�cijas siltuma zudumu koeficients Hve meh�nisk�

(W/K) esošais 0,00 0,00

4.1.5. �kas ventil�cijas siltuma zudumu koeficients Hve kop�jais

(W/K) esošais 2 771 2 771

4.1.6. Zonas iekštelpu apr��ina temperat�ra

oC 20

4.1.7. Ener�ijas pat�riš ventil�cijas siltuma zudumu nodrošin�šanai (dabisk� ventil�cija)

kWh gad�, 4.1.3.X (4.1.6.-4.1.1.4.) X apkures dienu skaits X stundu skaits

0,00

4.1.8. Ener�ijas pat�riš ventil�cijas siltuma zudumu nodrošin�šanai (meh�nik� ventil�cija)

kWh gad�, 4.1.4.X (4.1.6.-4.2.1.5.) X apkures dienu skaits X stundu skaits

276809,2

4.1.9. Kop�jais ener�ijas kWh gad� 4.1.7. + 4.1.8.. 276809,2


1. versija 78.lp. no 95 27/09/2016

pat�riš ventil�cijas siltuma zudumu nodrošin�šanai 4.1.10. Cita inform�cija


1. versija 79.lp. no 95 27/09/2016

4.2. Gaisa kondicion�šanas un ventil�cijas sist�mas – dati par iek�rt�m

N.p.k.


Ražošanas gads


(kWh/gad�)

P�rbaudes akts*

Pievienots (j�/n�)

Datums

- - - - N� *Saska� ar Ministru kabineta 2013. gada 9. j�lija noteikumu Nr.383 „Noteikumi par �ku energosertifik�ciju” 26. punktu.


1. versija 80.lp. no 95 27/09/2016

4.2. Apr��in�tie siltuma ieguvumi �k� apkures period�* 4.2.1. Apr��ina parametri

Nr.p.k Zonas numurs un

nosaukums

Iekš�jie siltuma ieguvumi Saules siltuma

ieguvumi

Ieguvumu izmantošanas koeficients

Kop�jie siltuma

ieguvumi

Kop�jie siltuma

ieguvumiMetaboliskieNo

apgaismojuma ier�c�m

No karst��dens

sist�mas

No/uz AVK sist�m�m

No/uz procesiem,

priekšmetiem

kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh/m2 kWh gad�

Parametri apkures period�ZONA 1 41,13 14,69 0,74 0,00 0,00 17,50 0,87 64,43 249565,24

ZONA 2

Parametri dzes�šanas period� ZONA 1 ZONA 2

Kop�jie siltuma ieguvumi 249565,24Piez�me: * sadal�jums saska� ar MK 2013.gada 25.j�nija noteikumu nr.348 „�kas energoefektivit�tes apr��ina metode”

4.2.2.. Cita inform�cija


1. versija 81.lp. no 95 27/09/2016

4.3. Siltuma pieg�de/ražošana

4.3.1. Siltumener�ijas ražošanas iek�rtas


Ražošanas gads

Kurin�m�veids

Kurin�m�pat�riš

(vid�ji gad�), nor�d�t

m�rvien�bu

Lietder�bas koeficients


(kWh/gad�)

P�rbaudes akts* Pievienots

(j�/n�) Datums

Piez�me. * Saska� ar Ministru kabineta 2013. gada 9. j�lija noteikumu Nr.383 „Noteikumi par �ku energosertifik�ciju” 22.punktu.

4.3.2. Siltumener�ijas pieg�des sist�ma X centraliz�ta siltumapg�de

lok�la siltumapg�de 4.3.3. Cita inform�cija

4.4.. Siltuma sadale – apkures sist�ma

4.4..1. Apkures sist�ma X vienas caurules

divu cauru�u

4.4..2. Siltummezgla tips X atkar�g� piesl�guma sh�ma

neatkar�g� piesl�guma sh�ma

4.4.3. Siltumener�ijas pieg�des kontrole un uzskaite (ir/ nav)

4.4.4. Cauru�u izol�cijas tehniskais st�voklis

Esošie cauru�vadi atrodas da��ji apmierinoš� tehnisk�s st�vokl�, vair�k�s viet�s siltumizol�cijas sl�nis ir tehniski boj�ts ar neefekt�vu siltumizol�cijas sl�ni.

4.4.5. Siltuma regul�šana �k� (t.sk. individu�li) Siltumener�ijas regul�šana notiek no individu�li regul�jama siltummezgla


4.5. Apkures sist�mas – dati par iek�rt�m*

N.p.kIek�rtu nosaukums,

modelis Ražošanas

gads

Vad�bas sist�mas

raksturojums

P�rbaudes akts*

Pievienots (j�/n�)

Datums

n�


1. versija 82.lp. no 95 27/09/2016

*Saska� ar Ministru kabineta 2013. gada 9. j�lija noteikumu Nr.383 „Noteikumi par �ku energosertifik�ciju” 22. punktu.


1. versija 83.lp. no 95 27/09/2016

4.6.. Karst� �dens sadales sist�ma4.6.1. Karst� �dens pieg�des vid�j� temperat�ra (oC) 55

4.6.2. Aukst� �dens iepl�des temperat�ra (oC) 8

4.6.3. Karst� �dens sagatavošana

X sagatavošana siltummezgl�

centraliz�ta apg�de

individu�l�

4.6.4. Karst� �dens sadales sist�mas tips X bez cirkul�cijas

ar cirkul�ciju

4.6.5. Cauru�u izol�cijas tehniskais st�voklis Cauru�vadi ir papildus siltin�ti


4.7. Dzes�šana*

4.7.1. Dzes�šanas sist�mas p�rbaudes akts pielikum� (ir/ nav)

4.7.2. P�rbaudes akta datums

4.7.3. Cita inform�cija *Saska� ar Ministru kabineta 2013. gada 9. j�lija noteikumu Nr.383 „Noteikumi par �ku energosertifik�ciju” 22. punktu.


1. versija 84.lp. no 95 27/09/2016

V. Ener�ijas pat�ri�auzskaite un sadal �jums 5.1. Ener�ijas pat�ri�a sadal�jums (pamatojoties uz apr��in�tajiem datiem)

Ener�ijas pat�ria sadal�jums***

Izm�r�tie dati Vid�jais

kori��tais*(kWh gad�)

�patn�jais kori��tais* (kWh/m2

gad�)

Apr��in�tie dati

Siltumener�ija, vid�jais

kWh

Elektro-ener�ija, vid�jais

kWh

Kop�jais vid�jais

(kWh gad�)


gad�)

Siltumener�ija,

vid�jais kWh

Elektro-ener�ija, vid�jais

kWh

Kop�jais vid�jais (kWh gad�)


gad�)

CO2

izmešu daudzums gad�, kg

1 2 1+2=3 4=3/kop�j�

plat. 5 6 7 8 7+8=9

10=9/kop�j� plat.

5.1.1. Apkurei 501908,93 0,00 501908,93 129,58 501908,93 129,58 501908,93 0,00 501908,93 129,58 132503,965.1.2. Karst� �dens sagatavošanai

62245,80 0,00 62245,80 16,07 62245,80 0,00 62245,80 16,07 16432,89

5.1.3. Dzes�šanai 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 5.1.4. Meh�niskajai ventil�cijai

0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00

5.1.5. Apgaismojumam 0,00 56891,03 56891,03 14,69 0,00 56891,03 56891,03 14,69 22585,745.1.6. Citi pat�r�t�ji**** 0,00 74090,97 74090,97 19,13 0,00 74090,97 74090,97 19,13 29414,11

5.1.7. Kop� 564154,73 130982,0 695136,73 179,47 564154,73 130982,0 695136,73 179,47 200936,705.1.8. Paskaidrojumi par ener�ijas pat�ria sadal�jumu sist�m�m ar kop�gu skait�t�ju

�k� ir uzst�d�ts viens siltumener�ijas skait�t�js, karst� �dens siltumener�ijas daudzums tiek apr��in�ts p�c m�neša vid�jiem pat�riiem (maijs, j�nijs, j�lijs, augusts, septembris) un vid�jais r�d�t�js piem�rots visam gadam.

Elektroener�ijas pat�riš tiek sadal�ts teor�tiski, emot v�r� apgaismojuma iek�rtu jaudas un pat�r�t�s stundas.

Piez�me. *1 uzr�da vid�jos pat�ria datus par p�d�jiem pieciem gadiem (2011 - 2015.gadu) no tabul�m 5.3.da��. Ja nav izm�r�to datu, uzr�da apr��in�tos datus no tabul�m 5.2.da��. Ja ir kop�ja uzskaite, datus uzr�da vien� ail�, paskaidrojot 5.1.8.da��. *2 nor�da ener�ijas pat�riu, kas ir kori��ts atbilstoši klimatiskajiem apst�k�iem, korekcija nedr�kst p�rsniegt 10% sal�dzinot ar izm�r�tajiem vid�jiem datiem, k� ar� apr��in�tie dati nedr�kst p�rsniegt 10% no izm�r�tajiem vid�jiem datiem. *3 j�veic sadal�juma apr��ins pa poz�cij�m ar� ja nav dal�ta uzskaite.


1. versija 85.lp. no 95 27/09/2016

*4 nor�da citus pat�r�t�jus, kas nav atseviš�i detaliz�jami.

5.2. Kurin�m� pat�ri�š* – nor�d�t visus kurin�m� veidus, kas tiek pat�r�ti apkures vai citu procesu nodrošin�šanai sadal�ti pa energoresursiem (ja nav skait�t�ju r�d�jumi, nor�d�t apr��in�to daudzumu un sadal�jumu pa m�nešiem – p�c pat�ria, nevis iepirkšanas apjomiem).

Gads

Sadal�jums pa energoresursiem

Janv�r

is

Feb

ru�r

is

Mar

ts

Apr�l

is

Mai

js

J�ni

js

J�li

js

Aug

usts

Sep

tem

bris

Okt

obri

s

Nov

embr

is

Dec

embr

is

Kop�Kurin�m�veids

M�r-vien�ba

Emisijas faktors

Zem�kais sadegšanas

siltums*

Eksperta izmantot�s metodes apraksts Piez�me: * nor�d�t apr��in� izmantoto zem�ko sadegšanas siltumu (kWh/m�rvien�ba)

5.3. Ener�ijas pat�ri�a dati 5.3.1. Siltumener�ijas pat�riš apkures nodrošin�šanai

Gads

Janv�r

is

Feb

ru�r

is

Mar

ts

Apr�l

is

Mai

js

J�ni

js

J�li

js

Aug

usts

Sep

tem

bris

Okt

obri

s

Nov

embr

is

Dec

embr

is

Kop�

2011 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 102010 110340 85700 35350 0,0 0,0 0,0 0,0 0,0 39160 65470 79640 517670





Kop�jais vid�jais (kWh gad�) 501750 Apr��in�tie dati (aizpilda, ja nav skait�t�ju)


1. versija 86.lp. no 95 27/09/2016

Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Eksperta izmantot�s metodes apraksts Piez�me: Ener�ijas datiem j�sakr�t ar siltumener�ijas pieg�d�t�ja datiem


1. versija 87.lp. no 95 27/09/2016

5.3.2. Siltumener�ijas pat�riš karst� �dens sagatavošanai (iek�aujot karst� �dens cirkul�ciju)

Gads

Janv�r

is

Feb

ru�r

is

Mar

ts

Apr�l

is

Mai

js

J�ni

js

J�li

js

Aug

usts

Sep

tem

bris

Okt

obri

s

Nov

embr

is

Dec

embr

is

Kop�

2011 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 5943 5943 5943 5943 12069 5500 0,00 3313 8831 5943 5943 5943 71310

2012 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 4422 4422 4422 4422 7809 5850 0,00 0,00 8453 4422 4422 4422 53068

2013 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 4260 4260 4260 4260 7932 4307 0,00 786 8273 4260 4260 4260 51114

2014 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 5382 5382 5382 5382 10441 5575 246 0,0 10649 5382 5382 5382 64586

2015 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 5929 5929 5929 5929 9541 8491 0,0 0,0 11614 5929 5929 5929 71151

Kop�jais vid�jais (kWh gad�) 62246 Apr��in�tie dati (aizpilda, ja nav skait�t�ju)

Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Eksperta izmantot�s metodes apraksts


1. versija 88.lp. no 95 27/09/2016

5.3.3. Aukst� �dens pat�riš

Gads

Janv�r

is

Feb

ru�r

is

Mar

ts

Apr�l

is

Mai

js

J�ni

js

J�li

js

Aug

usts

Sep

tem

bris

Okt

obri

s

Nov

embr

is

Dec

embr

is

Kop�

2015 Aukst� �dens pat�riš, m3 Kop�jais vid�jais (m3gad�)

Apr��in�tie dati (aizpilda, ja nav skait�t�ju) Karst� �dens pat�riš, m3

Eksperta izmantot�s metodes apraksts 5.3.4. Elektroener�ijas pat�riš (�kas koplietošanas telp�m)

Gads

Janv�r

is

Feb

ru�r

is

Mar

ts

Apr�l

is

Mai

js

J�ni

js

J�li

js

Aug

usts

Sep

tem

bris

Okt

obri

s

Nov

embr

is

Dec

embr

is

Kop�

2011 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 6940 7441 6967 6088 8735 6837 5069 2948 7568 9141 8096 7692 83522

2012 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 7848 7545 7397 7864 8088 4992 2720 9121 7121 11617 10952 11012 96277 2013 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 11960 12566 11279 11992 10845 8617 8234 8550 11053 18640 18647 16298 1486812014 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 19070 18441 15472 14940 12925 10233 8059 7477 12771 14182 16042 17301 166913

2015 Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh 20771 15930 16434 16354 12815 7090 7263 8077 10699 13511 15200 15375 159519Kop�jais vid�jais (kWh gad�) 130982Apr��in�tie dati (aizpilda, ja nav skait�t�ju) Kop�jais ener�ijas pat�riš, kWh Eksperta izmantot�s metodes apraksts


1. versija 89.lp. no 95 27/09/2016

5.3.5. Ener�ijas pat�ria grafiskais att�ls, siltumener�ijas un elektroener�ijas pat�riiem, m�nešu griezum� par p�d�jiem tr�s gadiem.

Siltumener�ijas pat�ri�š, apkurei MWh Siltumener�ijas pat�ri�š, karstajam �denim MWh

�

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

Elektroener�ijas pat�ri�š, MWh Kop�jais siltumener�ijas pat�ri�š, MWh

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��

��


1. versija 90.lp. no 95 27/09/2016

VI. Energoefektivit�tes paaugstin�šanas priekšlikumi 6.1. �kas �r�j�s norobežojoš�s konstrukcijas

Nr.p.k. Energoefektivit�tes

paaugstin�šanas pas�kums

Ener�ijas ietaup�jums kWh gad�

Ener�ijas ietaup�jums

kWh/m2 gad�




kg CO2

Invest�cijas, EUR

Atmaks�šan�s laiks, gadi

1. B�ni�u papildus siltin�šana �k�

59 919,95 15,47 9 15 818,87 31 000 9

Papildus siltin�šana ar 300 mm biezu miner�lvates sl�ni (ieteicams izmantot beramos materi�lus, beramiem materi�liem ir j�em v�r�5% materi�la sarukums, l�dz ar kop�jais biezums sast�da 310 – 320 mm) �kas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaid�bas koeficients U = 0,12 (W/m2 K) un siltuma caurlaid�bas koeficientu � = 0,039 (W/m K)

2. V�jtvera izb�ve �kas ieejas mezgl�

17 313,65 4,47 2 4 570,80 6 500 7

�kas iekšpus� izb�v�t papildus durvis un izveidot v�jtveriTermisko tiltu siltuma caurlaid�bas koeficientu = 0,05 (W/m K)

3. �rsienu papildus siltin�šana

75 413,15 19,47 11 19 909,07 115 000 28

�rsienu papildus siltin�šana ar 150 mm biezu miner�lvates sl�ni�kas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaid�bas koeficients vid�jais U = 0,20 (W/m2 K) un siltuma caurlaid�bas koeficientu � = 0,039 (W/m K)

4. Cokola da�a siltin�šana un hidroizol�cijas sl��a uzlabošanas pas�kumi

17 313,65 4,47 2 4 570,80 9 000 9

Cokola papildus siltin�šana ar 100 mm biez�m ekstrud�t� putupolistirola pl�ksn�m�kas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaid�bas koeficients U = 0,25 (W/m2 K) un siltuma caurlaid�bas koeficientu � = 0,036 (W/m K)


1. versija 91.lp. no 95 27/09/2016

6.2. �kas tehnisk�s sist�mas

Nr.p.k. Energoefektivit�tes

paaugstin�šanas pas�kums

Ener�ijas ietaup�jums kWh gad�

Ener�ijas ietaup�jums

kWh/m2 gad�




kg CO2

Invest�cijas, EUR

Atmaks�šan�s laiks, gadi

1. Siltummezgla rekonstrukcija

9 567,05 2,47 1 2 525,70 7 500 14

Siltummezgla nomaia, uzst�dot jaunas iek�rtas ar neatkar�go piesl�guma sh�mu

2. Balans�šanas v�rstu uzst�d�šana uz apkures st�vvadiem

8 405,06 2,17 1 2 218,94 9 500 21

Uzst�d�t balans�šanas v�rstus uz apkures sist�mas sadales st�vvadiem

3. Siltumapg�des sadales sist�mas rekonstrukcija

17 313,65 4,47 2 4 570,80 19 500 20

Sadales cauru�vadu un v�rstu nomaia, uzst�dot divcauru�u apkures sist�mu

4. Apkures sist�mu rekonstrukcija

21 186,95 5,47 3 5 593,36 22 500 19

Sild�ermeu nomaia, termostatisko v�rstu un autom�tikas uzst�d�šana

5. Ventil�cijas sist�mas rekonstrukcija

5 693,75 1,47 1 1 503,15 11 500 37

Rekonstru�t dabisko ventil�cijas sist�mu, veicot šahtu t�r�šanu un izb�v�jot jaunus gaisa vadus


1. versija 92.lp. no 95 27/09/2016

6.3. Atjaunojamo energoresursu izmantojošas tehnolo�ijas siltumener�ijas ražošanai

Nr.p.k. Energoefektivit�tes pas�kums Ener�ijas

ietaup�jums kWh gad�

% no esoš�izm�r�t� �kas



kg CO2


laiks, gadi

1. Saules kolektoru uzst�d�šanas karst� �dens nodrošin�šanai

17 313,65 4,47 4 570,80 15 000 16

Energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kuma apraksts sh�mas un tml.

2.


3.



1. versija 93.lp. no 95 27/09/2016

VII. Energoefektivit�tes r�d �t�ji un izmai�u prognoze p�c energoefektivit�tes paaugstin�šanas priekšlikumu �stenošanas �

Ener�ijas pat�ria sadal�jums*Esoš� situ�cija (apr��in�tie dati no 5.tabulas)

Prognoze p�c energoefektivit�tes paaugstin�šanas pas�kumu �stenošanas (saska� ar 6. sada�u)

Starp�ba – ener�ijas

samazin�jums kWh gad� **

Kop�jais pat�riš(kWh gad�)



Kop�jais pat�riš (kWh gad�)



7.1. Apkurei 501908,93 129,58 132503,96 269782,06 69,95 71222,46 232126,87 7.2. Karst� �dens sagatavošanai 62245,80 16,07 16432,89 44932,15 11,60 11862,09 17313,65 7.3. Dzes�šanai 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00

7.4. Meh�niskajai ventil�cijai 0,00 56891,03 74090,97

0,00 14,69 19,13

0,00 22585,74 29414,11

0,00 56891,03 74090,97

0,00 14,69 19,13

0,00 22585,74 29414,11

0,00 0,00 0,00

7.5. Apgaismojumam

7.6. Citi pat�r�t�ji*** 7.7. Kop� 695136,73 179,47 200936,70 445696,21 115,07 135084,40 249440,52 Piez�me * datiem prec�zi j�sakr�t ar apr��in�tajiem datiem š�m poz�cij�m, kas uzr�d�ti cit�s energoaudita p�rskata sada��s. ** Kopsumm� ietaup�mais ener�ijas apjoms un samazin�jums nevar p�rsniegt s�kotn�ji apr��in�tos r�d�t�jus pirms energoefektivit�tes paaugstin�šanas priekšlikumiem. *** nor�da citus pat�r�t�jus, kas nav atseviš�i detaliz�jami.


1. versija 94.lp. no 95 27/09/2016

VIII. Prognoz�t� ener�ijas pat�ri�a korekcija klimatisko apst�k �u d��

Nr. p. k.

�patn�jais ener�ijas pat�riš (kWh/m2 gad�)

Objekta atrašan�s vieta saska� ar LBN

003-015 (7. da�a)

Diennakts vid�j�gaisa temperat�ra

apkures sezon�, oC

Telpas vid�j� gaisa temperat�ra, oC

Apkures perioda ilgums, dienu skaits

Dienu skaits ar noteikto temperat�ru ((5. – 4.) x 6)

1 2 3 4 5 6 7 1. 69,95 R�ga 0,0 20 203 4060,0

2. XXXXXXXXXX Liep�ja 0,6 20 193 3744,2 Ener�ijas pat�ria korekcija ((7.2./7.1.) x 2.1.) 64,51

Neatkar�gs eksperts(v�rds, uzv�rds)

_________________ (paraksts) (datums)


1. versija 95.lp. no 95 27/09/2016

�kas apsekošanas fotodokument�cija un termogrammas

metodiskais pal gmateri ls kas energosertifik ta un p

Documents