līgatnes novada vidusskolas pašnovērtējuma ziņojums · mācību gads skolā kopā 1.-4.klase...

LĪGATNES NOVADA DOME

LĪGATNES NOVADA VIDUSSKOLA

Reģ. Nr.4413900337

Strautu ielā 4, Līgatnē, Līgatnes novads, LV- 4110

tel.64153137, e - pasts: [email protected]

Līgatnes novada vidusskolas

pašnovērtējuma ziņojums

Līgatne, 2013

mailto:[email protected]

2

Saturs 1. Vispārīgs skolas raksturojums 3

1.1. Izglītības programmas un skolēnu skaits tajās 3

1.2. Skolēnu skaita dinamika 3

1.3. Pedagogu sastāvs un kvalifikācija 4

1.4. Skolas piedāvātās interešu izglītības programmas 5

1.5. Skolas tradīcijas 5

2. Finansiālais nodrošinājums 6

3. Skolas pamatmērķis, galvenie uzdevumi un attīstības iespējas 6

4. Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana 7

5. Iepriekšējās vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde 11

6. Pamatjomu vērtējums 13

6.1. Pamatjoma “Mācību saturs” 13

6.2. Pamatjoma “Mācīšana un mācīšanās” 14

6.2.1. Mācīšanas kvalitāte 14

6.2.2. Mācīšanās kvalitāte 15

6.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa 16

6.3. Pamatjoma “Skolēnu sasniegumi” 17

6.3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā 17

6.3.2. Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos 21

6.4. Pamatjoma “Atbalsts izglītojamajiem” 26

6.4.1. Atbalsts izglītojamo veselības aprūpes, psiholoģiskās un sociālās palīdzības

jomā, drošības garantēšana 26

6.4.2. Atbalsts personības veidošanai 27

6.4.3. Atbalsts karjeras izvēlē 28

6.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai 29

6.4.5. Atbalsts izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām 31

6.4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni 31

6.5. Pamatjoma “Skolas vide” 32

6.5.1. Skolas mikroklimats 32

6.5.2. Skolas fiziskā vide 32

6.6. Pamatjoma “Skolas resursi” 33

6.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi 33

6.6.2. Personālresursi 34

6.7. Pamatjoma “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana” 35

6.7.1. Skolas darba pašvērtēšana 35

6.7.2. Skolas vadības darbs 36

6.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām 38

7. Citi sasniegumi 38

7.1. Skolotāju sasniegumi 38

7.2. Skolas iesaistīšanās projektos 39

8. Tālākās attīstības vajadzības 39

9. Informācijas iegūšanas metodes 42

3

1. Skolas vispārīgs raksturojums

Līgatnes novada vidusskola atrodas Līgatnē, Līgatnes novadā. Līgatnes novada vidusskola

savu darbību uzsāk kā Līgatnes vidusskola 1955./56.m.g..

Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas 2009.gadā skolas dibinātājs ir Līgatnes

novada dome, kura ar 2009.gada 21.jūlija lēmumu veica Līgatnes novada vispārējās izglītības

sistēmas reorganizāciju, apvienojot vispārējās izglītības iestādes Līgatnes pamatskola un

Līgatnes vidusskola.

No 2009.gada 1.septembra Līgatnes novada vidusskola mācību procesu nodrošina Strautu

ielā 4, Līgatnē un 6 km attālumā „Skola” Augšlīgatnē, Līgatnes pagastā, Līgatnes novadā.

Līgatnes novada vidusskola darbību veic, pamatojoties uz Nolikumu, kas apstiprināts

Līgatnes novada domē.

No 2010.gada 1.novembra skolu vada direktore Kintija Blūmentāle.

1.1. Izglītības programmas Līgatnes novada vidusskola īsteno trīs izglītības programmas:

Pamatizglītības programma - kods 21011111;

Licences Nr. V-5035 Skolēnu skaits: 202

Vispārējas vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma – kods

31011011; Licences Nr. V-3038 Skolēnu skaits: 20

Vispārējas vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma – kods

31011012; Licences Nr. V-4341 Skolēnu skaits: 9

1.2. Skolēnu skaita dinamika Šobrīd skolā mācās 231 skolēni, no viņiem:

119 – meitenes (52 %)

112 – zēni (48 %).

1.diagramma

Skolēnu sadalījums pa klašu grupām

Līgatnes novada vidusskolā pārsvarā (97%) mācās skolēni no Līgatnes novada, 7

skolēniem deklarētā dzīvesvieta ir citā pašvaldībā.

Neskatoties uz zemo dzimstību Latvijā un pastiprināto iedzīvotāju ekonomisko migrāciju

pēdējos gados skolēnu skaits saglabājas (sk. 1.tabulu).

43%

44%

13%

1.-4.kl.

5.-9.kl.

10.-12.kl.

4

1.tabula

Skolēnu skaita izmaiņas pa izglītības pakāpēm 2009. – 2012.

Mācību gads Skolā kopā 1.-4.klase 5.-9.klase 10.-12.klase

2009./2010. 247 102 110 35

2010./2011. 229 94 106 29

2011./2012. 250 99 106 45

2.tabula

Statistiskās ziņas par Līgatnes novada vidusskolas pedagogiem un izglītojamajiem

2009. – 2012.

Mācību

gads

Pedagogu

skaits

Izglītojamo skaits Klašu

komplekti

Pamatskolas

absolventu

skaits

Vidusskolas

absolventu

skaits m.g.sākumā m.g.beigās

2009./2010. 29 247 244 21 27 12

2010./2011. 29 229 224 21 19 5

2011./2012. 30 250 243 23 17 22

1.3. Pedagogu sastāvs un kvalifikācija Vadība

Direktors (slodze 1) - 1

Direktora vietnieks mācību darbā (slodze 0,5) - 2

Direktora vietnieks audzināšanas darbā (slodze 0,5) - 2

Skolu vada Skolas direktore. Skolas direktora vietnieki nodrošina kvalitatīvu izglītošanas

procesa organizāciju un norisi Skolā. Saimniecisko darbību organizē direktore un realizē ar

tehniskajiem darbiniekiem, sadarbojoties ar Līgatnes novada domes Komunālo pakalpojumu

un teritoriju labiekārtošanas nodaļu.

Pedagogi

2012./2013. mācību gadā skolā strādā 31 pedagoģiskais darbinieks. No tiem:

pamatdarbā – 25 pedagogs (80 %);

blakusdarbā – 6 pedagogi (20 %).

Pēc izglītības no tiem:

ar augstāko pedagoģisko izglītību – 30 pedagogi;

no tiem pedagogi, kuri ieguvuši maģistra grādu – 6 pedagogi;

ar nepabeigto augstāko pedagoģisko izglītību, vēl mācās – 1 pedagogs;

Visi skolotāji atbilst kvalifikācijai saskaņā ar: 07.06.2011. MK noteikumiem Nr. 431

„Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtība” un 03.10.2000. MK noteikumiem

Nr. 347 „Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai

kvalifikācijai”.

Pedagoģiskie darbinieki regulāri paaugstina kompetenci tālākizglītības un profesionālās

pilnveides programmās. Skolas pedagogi darbojas 5 metodiskajās komisijās. Divi pedagogi ir

starpnovadu metodiskās apvienības vadītāji – ģeogrāfijas, mājturības un tehnoloģijas.

Atbalsta personāls

Sociālais pedagogs no 11.02.2013 (slodze 1) – 1;

Medmāsa (slodze 0,4) – 1;

Logopēds (slodze 0,4) – 1;

Bibliotekārs (slodze 0,35 un 0,3) – 2;

5

Notiek regulāra sadarbība ar Līgatnes novada sociālo dienestu, psihologu un pašvaldības

policiju, bāriņtiesu.

Vecāki ir apmierināti ar iespēju bērniem obligāto pamatizglītību un vidējo izglītību iegūt

pēc iespējas tuvāk dzīves vietai.

Skolas telpas atbilst izglītības iestādes higiēnas prasībām. Skolas uzturēšanu kārtībā

nodrošina 12 tehniskie darbinieki.

Skolēni uz skolu un starp skolas ēkām mācību procesa laikā, kā arī uz dažādiem ar

izglītošanās procesu saistītiem pasākumiem, tiek pārvadāti ar skolēnu autobusu.

Skolā funkcionē Izglītības iestādes padome un Izglītojamo pašpārvalde.

Skola sadarbojas ar Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādi, Līgatnes novada mūzikas

un mākslas skolu, Līgatnes novada sporta centru, augstākās izglītības iestādēm, piemēram,

RTU, LU u.c.

1.4. Skolas piedāvātās interešu izglītības programmas Kultūrizglītības programmas

2 vokālie ansambļi – 1.-4.klase, 5.-9.klase,

koris – zēnu koris,

tautisko deju kolektīvs – 4.grupas,

teātra pulciņi – 1.-4.klase, 5.-9.klase,

lietišķās mākslas pulciņš – 5.-12.klase,

tekstildarbu tehnikas apguves pulciņš – 5.-8.klase.

Sporta izglītības programmas

aerobika 6. – 10. klašu meitenēm,

kustību pulciņš 1. – 4. klasei,

komandu sporta spēļu pulciņi 5. – 9. klasei,10. – 12. klasei.

Vides izglītības programma

vides izglītības pulciņš – 5.-9.klase.

Tehniskās jaunrades programma

tehniskās jaunrades pulciņš – 1.-7.klase.

1.5. Skolas tradīcijas Zinību diena

10. klases iesvētības

Skolotāju diena

Miķeļdienas gadatirgus

Valsts svētku un latviskās dzīvesziņas svinamās dienas

Rudens un pavasara ekskursiju un pārgājienu dienas

Sporta dienas

Ziemassvētku svinības

Žetonu vakars

Mātes dienas koncerts

Pēdējais zvans

Izlaidumi

Absolventu salidojumi ik pēc 5 gadiem

Erudītu konkursi

Popiela

Pateicības pasākums skolēniem, pedagogiem un vecākiem.

6

Skolas atribūtika tiek veidota – logo, karogs, himna. Informācija par skolu pieejama

Līgatnes novada mājas lapā www.ligatne.lv .

2. Finansiālais nodrošinājums

Līgatnes novada vidusskola tiek finansēta no valsts mērķdotācijas un Līgatnes novada

pašvaldības budžeta līdzekļiem (sk. 3.tabulu). Finansu līdzekļi tiek izmantoti skolas

vajadzībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, to apriti un uzskaiti veic Līgatnes novada

grāmatvedība, izlietojums ir racionāls un efektīvs (sk. 4.tabulu).

3.tabula

Pārskats par Līgatnes novada vidusskolas finansējumu, Ls

Finansējuma avoti 2010. 2011. 2012.(6 mēn.)

Kopējais finansējums 317804 332010 17001

No valsts budžeta 178257 179778 119082

No pašvaldības

budžeta

124151 129114 37135

Maksas pakalpojumi

un citi ieņēmumi

15396 22998 13794

Ziedojumi 0 120 0

4.tabula

Budžeta līdzekļu izlietojums

2010. 2011. 2012. (6 mēn.)

Atalgojums pedagogiem un darbiniekiem (Ls) 222990 246455 125323

Pakalpojumiem( elektroenerģijai,

apkurei, sakaru pak., transporta pak.,

remontiem) (Ls)

40906 29296 11167

Materiāliem, inventāram skolas

uzturēšanai (Ls)

34345 32233 19826

Skolēnu ēdināšanas izdevumi (Ls) 15267 18923 11065

1.klases izglītojamo ēdināšana (Ls) 2811 2858 1460

Mācību līdzekļi (Ls) 102 912 83

Mācību literatūra (Ls) 1383 1333 1087

3. Skolas pamatmērķis, galvenie uzdevumi un attīstības iespējas

Skolas galvenais mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu,

kas nodrošina Valsts pamatizglītības standartā un Valsts vispārējās izglītības standartā

noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu.

Skolas uzdevumi

Veidot vispusīgi attīstītu personību mūsdienīgā mācību procesā, veicināt mācību

kvalitātes izaugsmi, mācīšanas un mācīšanās kvalitāti.

Radīt iespējas attīstīt skolēna radošās spējas, talantus, pašizteiksmi, veicināt skolēnu

vēlmi mācīties, rosināt iztēli un attīstīt spēju neatkarīgi spriest un izteikt viedokli.

Sekmēt brīvu un līdzatbildīgu izglītojamo, pedagogu un vecāku sadarbību izglītības

procesā.

Pilnveidot pedagogu profesionalitāti, izglītības kvalitāti un pedagoģisko pieredzi.

Racionāli izmantot skolai iedalītos finanšu resursus.

http://www.ligatne.lv/

7

Skolas turpmākās attīstības galvenie uzdevumi

Panākt kvalitatīvu un konkurētspējīgu vispārējo zināšanu un prasmju apguvi,

pilnveidojot mācību saturu un metodiku.

Ieaudzināt skolēnos spēju uzņemties atbildību par mācību procesu.

Izstrādāt profesionālās ievirzes izglītības programmu vides izglītībā.

Nodrošināt skolu ar nepieciešamajiem mācību un tehniskajiem līdzekļiem vides

izglītības programmas ieviešanai.

Piesaistīt skolēnus vispārējās vidējās izglītības ieguvei skolā.

Nodrošināt katram skolēnam individuālās iespējas veidoties par intelektuāli un fiziski

attīstītu personību.

Radīt priekšnoteikumus sekmīgai personības tālākizglītībai un prasmju apguvei.

Lai realizētu skolas uzdevumus un attīstību, pamatojoties uz iepriekšējās darbības analīzi

un tālākās attīstības vajadzību noskaidrošanu, ik pēc trim gadiem tiek veidots skolas attīstības

plāns, norādot prioritātes. Skolas pedagoģiskā kolektīva darbības rezultātā tiek īstenotas

attīstības plānā noteiktās prioritātes, realizēti mērķi un uzdevumi. Rezultāti tiek izvērtēti

pedagoģiskās padomes sēdēs un tiek plānota turpmākā darbība.

4. Iepriekš izvirzīto prioritāšu īstenošana (pēc Attīstības plāna 2010./2011. – 2012./2013.m.g.)

Pamatjoma Prioritāte Sasniegtais

Mācību saturs Skolēnu mācību darba

individualizācijas un

diferenciācijas

plānošana

Izveidots skolotāju papildnodarbību grafiks

un atbalsta personāla nodarbību grafiks.

Apzināti skolēni, kuriem ir grūtības mācībās,

un talantīgie bērni.

Skolotāji darba plānošanā ievēro konkrētu

skolēnu vajadzības attiecīgajā klasē.

Mācību stundās mērķtiecīgi tiek ietverts

individuālais un diferencētais darbs ar

talantīgiem skolēniem un skolēniem ar

grūtībām mācībās.

Vispārējās vidējās

izglītības profesionāli

orientēta virziena

(vides izglītība)

programmas izstrāde

Vides izglītības pulciņš skolēniem.

Ir izstrādāti vispārējās vidējās izglītības

profesionāli orientēta virziena (vides

izglītība) programmas darba materiāli

projekta variantā.

Ir izstrādāts vispārējās vidējās izglītības

profesionāli orientēta virziena (vides

izglītība) programmas mācību priekšmeta

„Teritorijas plānošana” standarta projekts.

Ir nodibināta sadarbība ar LU par atbalstu

programmas izstrādē.

Papildināta materiāli tehniskā bāze vides

programmas realizēšanai.

Vispārējās vidējās

izglītības (vakara)

programmas izstrāde

un ieviešana

Sagatavoti dokumenti licences saņemšanai

vispārējās vidējās izglītības (vakara)

programmai.

Uzsākta programmas realizēšana.

Apzināti Līgatnes novada iedzīvotāji, kas

vēlas apgūt jauno izglītības programmu.

8

Papildināta materiāli tehniskā bāze

programmas realizēšanai.

Mācību priekšmetu

standartu pārzināšana

un prasību izvirzīšana

Mācību programmu, metožu un mācību

līdzekļu izvēle atbilst standartu prasībām.

Mācību stundās mērķtiecīgi tiek pilnveidots

darbs ar jaunākajām tehnoloģijām.

Izveidots mācību programmu pārskats

visos mācību priekšmetos.

Līdz 2013.gadam 24 pedagogi iesaistījās ESF

projektā par pedagoga darba kvalitātes

izvērtēšanu, analizējot un pilnveidojot savas

mācību stundas kvalitāti.

Mācību procesā vairāk uzmanības tika

pievērsts skolēna radošo spēju un talantu

attīstībai.

Uzlabojusies mācību stundas kvalitāte.

Izglītojamo zināšanu un prasmju novērtēšanā

tiek izmantotas daudzveidīgas vērtēšanas

metodes.

Pedagogi ievēro vienotas prasības mājas

darbu vērtēšanā.

Skolotāju veidotie pārbaudes darbi ir

kvalitatīvi.

Pedagogi izvērtē pārbaudes darbu

rezultātus, iegūto informāciju izmanto

turpmākā darba pilnveidei.

Veikti grozījumi skolas izglītojamo

sasniegumu vērtēšanas kārtībā.

Mācīšana un

mācīšanās

Neattaisnotu kavējumu

un kavējumu citu

iemeslu dēļ

samazināšana un

skolēnu aktīva

iesaistīšanās mācību

procesā

Skolā tiek ievērotas vienotas prasības

attiecībā uz skolēnu kavējumiem – izstrādāti

iekšējie noteikumi.

Vecākiem sniegta informācija par kārtību,

kāda ir skolā attiecībā uz skolēnu

kavējumiem.

Informācijas par kavējumiem apmaiņa starp

skolu un vecākiem ir savlaicīga un efektīva.

Veikta padziļināta skolēnu kavējumu iemeslu

analīze.

Uzlabojušies statistikas rādītāji par

kavējumiem – neattaisnotie kavējumi ir

mazinājušies.

Skolēnu mācīšanās

procesa uzlabošana un

mājas darbu un

pārbaudes darbu

biežuma sabalansēšana.

Mācību stundās paredzēto uzdevumu izpilde

atbilst skolēnu spējām.

Skolēni izmanto skolas piedāvātās iespējas jauno

mācību tehnoloģiju un dažādu mācīšanās metožu

izmantošanā.

Skolēni tiek mācīti plānot laiku mājas darbu un

citu uzdevumu izpildei.

Skolēniem ir pieejama nepieciešamā informācija

par vispārējām mācīšanās prasmēm un prasmēm

mācīties konkrētos mācību priekšmetus.

9

Tiek izmantotas jaunākās mācību tehnoloģijas un

mācību metodes mācību procesā.

Skolēniem ir iespējas izmantot bibliotēkas

resursus mācīšanās procesā.

Skolas un vecāku

sadarbība Skola organizē vecāku kopsapulces.

Vecāki tiek regulāri informēti par izglītojamā

sasniegumiem, uzvedību, mājas darbiem

(mēneša pārskati dienasgrāmatās).

Lielākā daļa vecāku apmeklē individuālās

pārrunas.

Skola sniedz vecākiem nepieciešamās

konsultācijas, lai sadarbībā ar viņiem

sekmētu mācīšanās procesu.

Skola analizē vecākiem organizēto pasākumu

kvalitāti un lietderīgumu.

Skolēnu

sasniegumi

Skolēnu sasniegumu

uzlabošana un

individuālo spēju

attīstības veicināšana.

Ir uzlabojušies skolēnu sasniegumi ikdienas

darbā.

Sistemātiski tiek apkopota un analizēta

informācija par izglītojamo sasniegumiem

mācību priekšmetos.

Vecāki regulāri saņem informāciju par

skolēnu sasniegumiem.

Nav būtisku atšķirību gada vērtējumos un

valsts pārbaudes darbu vērtējumos.

Regulāri tiek veikta valsts pārbaudes darbu

rezultātu analīze.

Visi skolotāji realizē vienotas prasības

pārbaudes darbu veidošanai un vērtēšanai.

Notiek atklātās stundas.

Skolēnu sasniegumu

vērtēšanas

regularitātes

izvērtējums

Regulāri tiek vērtēti skolēnu ikdienas

sasniegumi.

Vērtējumi savlaicīgi tiek ierakstīti klases

žurnālos.

Mācību priekšmetu skolotāji sistemātiski

veic ikdienas vērtējuma analīzi.

Atbalsts

skolēniem

Skolēnu zināšanu par

savu veselību

uzlabošana.

Skolā tiek veikta veselīga dzīvesveida un

veselību veicinošu pasākumu popularizēšana.

Notiek pārrunas par atkarībām.

Skolas darbiniekiem ir zināmi pienākumi un

atbildība, kā rīkoties skolēnu saslimšanas un

traumu gadījumos.

Skolā tiek ievērotas sanitāri higiēniskās

normas.

Vecāki nekavējoši tiek informēti par bērna

veselības stāvokli.

Skolā ir nepieciešamie pirmās palīdzības

materiāli. Vispusīga atbalsta

nodrošināšana

skolēniem

Skolā ir apzināti skolēni, kuriem ir grūtības

mācībās un talantīgie skolēni.

Pedagogi individuāli strādā ar talantīgiem

10

bērniem.

Notiek darbs ar problēmu bērniem un

ģimenēm.

Tiek veikts skolēnu adaptācijas darbs.

Sadarbībā ar sociālo dienestu tiek pievērsta

uzmanība sociālā riska ģimenēm.

Skolā tiek organizēts atbalsta darbs

skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās un

kuri ilgstoši kavējuši skolu.

Skolēni tiek iesaistīti dažādās interešu

izglītības programmās, fakultatīvajās

nodarbībās, individuālo grupu un projektu

darbos.

Notiek karjeras izvēles konsultācijas un

pasākumi

Skolas vide Skolas telpu

labiekārtošana un skolas

vizuālā noformējuma

pilnveidošana.

Veikta pamatskolas ēkas jumta nomaiņa.

Trijās klašu telpās veikts kapitālais remonts.

Klašu telpās veikti kosmētiskie remonti.

Skolas vizuālais noformējums tiek veidots

saskaņā ar aktuālajiem pasākumiem,

svinamajām dienām. Skolas apkārtnes

labiekārtošana. Veikti darbi skolas apkārtnes labiekārtošanā.

Atjaunoti un paplašināti koku un dekoratīvo

augu stādījumi skolas apkārtnē.

Iegādāti nepieciešamie darba rīki.

Tiek turpināta skolas absolventu klašu

tradīcija, pēdējā zvana dienā stādīt

košumkrūmus.

Resursi Skolas uzturēšana

ekspluatācijas kārtībā un

finanšu resursu

palielināšana mācību

procesa modernizēšanā.

Veikta budžeta līdzekļu izlietojuma analīze.

Nodrošināts un modernizēts mācību process.

Skolas ēkas ir uzturētas ekspluatācijas

kārtībā.

Tiek veikti ikgadējie kosmētiskie remonti.

Remontdarbos iesaistīti skolēnu vecāki un

vecāko klašu skolēni.

Iegādātas jaunas mēbeles dabaszinību

kabinetā un angļu val. kabinetā, atsevišķos

kabinetos nomainītas tāfeles.

Iegādātas tehniskās iekārtas mācību procesa

nodrošināšanai - datori un aprīkojums

informātikas kabinetam, klasēm, skolotājiem

un bibliotēkai, uzstādītas interaktīvās tāfeles

un projektori.

Skolas

materiāltehnisko

līdzekļu pielietojums

Liela daļa pedagogu ikdienas darbā

izmanto jaunākās tehnoloģijas.

Mācību procesā tiek izmantoti datori.

Visās skolas telpās ir pieejams bezvadu

internets.

Prezentējot savus darbus konkursos un

projektos, skolēni strādā ar IT.

11

Skolas ārpusklases darbs tiek prezentēts,

izmantojot IT.

Skolas darba

organizācija,

vadība un

kvalitātes

nodrošināšana

Visu ieinteresēto

personu (skolēnu,

skolotāju, vecāku)

iesaistīšana mācīšanas

un mācīšanās procesā.

Skolas padome ir uzsākusi aktīvu darbību -

izstrādāts padomes reglaments, izveidots

skolas atbalsta fonds „Mēs Līgatnes novada

vidusskolai” – un risina citus aktuālus

jautājumus.

Uzlabota savstarpējā komunikācija –

regulāras administrācijas sanāksmes.

Mācību sasniegumu analīzes rezultātā iegūtā

informācija tiek izmantota skolas ikdienas

darbā, pilnveidojot katra skolēna, skolotāju

un skolas darbu kopumā.

Skolēni, vecāki un pedagogi ir iesaistīti

skolas darba vērtēšanā. Attīstības plāna

īstenošana Visas ieinteresētās personas iepazīstinātas ar

attīstības plānu.

Noteikta pārraudzība un atbildība par

attīstības plāna īstenošanas gaitu un

veicamajām korekcijām.

Veikta regulāra analīze un rezultātu

novērtēšana attīstības plāna īstenošanā.

Izdarītas nepieciešamās korekcijas attīstības

plānā.

Iesaistīti skolēni, skolotāji, vecāki, tehniskie

darbinieki skolas attīstības plāna veidošanā.

Apkopota informācija un fakti, apzinātas

jaunas vajadzības nākamā attīstības plāna

izstrādei.

5. Iepriekšējās vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde

Iepriekšējā izglītības programmu un skolas akreditācija notika 2006. gadā. Skola tika

akreditēta uz sešiem gadiem. Atsevišķos novērtējuma komponentos skolas darbam kopumā

tika saņemti ieteikumi turpmākajam darbam.

Nr.

pk. Rekomendācija Joma

Veiktie pasākumi

rekomendāciju izpildē

1. Pilnveidot mācību

priekšmetu

metodisko komisiju

darbu, izskatot

iespēju izmantot kā

pedagoģiskās

meistarības

pilnveides līdzekli.

Sastādot tematiskos

plānus, visiem

skolotājiem izvirzīt

vienotas prasības.

Mācību saturs Katru mācību gadu tiek izvirzīta tēma

metodiskajam darbam, kuru izvērtē

metodiskajās komisijās un rezultāti apkopoti

pedagoģiskās padomes sēdē.

2007./2008. m.g. „Vērtēšana kā mācību

procesa sastāvdaļa”

2008./2009. m.g. „Informāciju tehnoloģiju

izmantošanas iespējas mācību stundās”

2009./2010.m.g. „Vienotās prasības mācību

procesā, realizējot skolu reorganizāciju”

2010./2011.m.g. „ Vides izglītības iespējas

mācību stundās”

2012./2013.m.g. „Mācību darba

12

individualizācijas iespējas, pieredze”

Visiem skolotājiem tiek ieteikta vienota

tematiskā plāna forma.

2. Izvērtēt regularitāti

informācijas

apmaiņai ar

vecākiem par

skolēnu

sasniegumiem

ikdienas darbā

Mācīšana un

mācīšanās

Skolēnu

sasniegumi

Ikdienas darbā informācijas apmaiņa tiek

nodrošināta ar skolēnu dienasgrāmatām. Ar

2010. gada 1. septembri skola darbojas

mācību sociālajā vidē Mykoob, kur vecākiem

brīvi pieejama informācija par skolēnu

sasniegumiem. Pirms rudens un pavasara

brīvdienām vecāki saņem rakstisku skolēna

sekmju un kavējumu kopsavilkumu.

3. Uzlabot vecāku

informētību

veselības aprūpes

jomā

Atbalsts

skolēniem

Vecākiem ir pieejama informācija par

medicīnas punkta darba laiku.

Katra bērna vecāki tiek informēti par akūtu

bērna saslimšanu skolā – telefoniski un tūlīt

tiek saskaņots turpmākās rīcības plāns.

Katra bērna vecāki saņem rakstiski

informāciju par bērna potēšanas plānu.

Vecāki nekavējoties tiek informēti par

pedikulozes gadījumiem, un tiek sastādīts

individuālās ārstēšanas plāns.

Vecāki tiek rakstiski informēti par bērna

svaru, augumu, stājas pārbaudi.

Nepieciešamības gadījumā tiek dots

norīkojums pie speciālista.

Ar vecāku piekrišanu divreiz tika organizēta

okulista pieņemšana un vienreiz gadā

pieņemšana pie ģimenes ārsta.

Vecāku sapulcēs regulāri sniegta informācija

par aktuālām saslimšanām.

4. Papildināt skolas

atbalsta personālu

ar psihologu

Atbalsts

skolēniem

resursi

Skolēniem un vecākiem ir pieejami psihologa

pakalpojumi, kurš strādā Līgatnes novada

domes pakļautībā.

Psihologs sadarbojas ar skolas administrāciju,

klašu audzinātājiem, veic padziļinātu

atsevišķu skolēnu vai skolēnu grupu izpēti un

sniedz rekomendācijas turpmākajam darbam.

5. Pilnveidot skolas

padomes darbu

Skolas darba

organizācija,

vadība un

kvalitātes

nodrošināšana

Aktivizēta skolēnu padomes un vecāku

padomes darbība.

6. Sakārtot amatu

mācības kabinetu

atbilstoši darba

drošības prasībām

Resursi Ir sakārtots amatu mācības kabinets atbilstoši

darba drošības prasībām.

7. Pašvaldībai rast

iespēju piešķirt

skolai saimniecības

daļas vadītāja štata

vietu

Resursi

Skola ir Līgatnes novada domes

struktūrvienība, tāpēc skolas saimnieciskos

jautājumus daļēji kārto domes darbinieki.

Katrā skolas ēkā viens tehniskais darbinieks

saņem piemaksu par saimnieciskā darba

koordinēšanu.

13

8. Finansiāli atbalstīt

otras datorklases

izveidi

Resursi

Otra datorklase Līgatnes vidusskolā tika

izveidota 2009. gadā. Skolu reorganizācijas

rezultātā Līgatnes novada vidusskolā ir 3

datorklases.

6. Pamatjomu vērtējums

6.1. Pamatjoma “Mācību saturs” Iestādes īstenotās izglītības programmas

Pedagogi izmanto IZM apstiprinātās paraugprogrammas, kurās viņi veic savus

uzlabojumus. Katrs mācību priekšmeta pedagogs atbilstoši izvēlētajai mācību priekšmeta

programmai izstrādā tematisko plānu, kurā paredz mācību vielas apguves laiku katrai klasei,

kā arī izvēlēto tēmu atbilstību valsts standartam. Visi skolotāji apgalvo, ka zina un izprot

mācību priekšmeta standartā noteiktos mērķus, uzdevumus, obligāto saturu, izglītojamo

sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību.

Skolā plāno un realizē individuālo darbu ar talantīgajiem izglītojamiem un tiem

izglītojamiem, kuriem ir grūtības mācībās. Izstrādāts un visiem pieejams ir individuālo

nodarbību un konsultāciju grafiks.

Lai nodrošinātu izglītības programmu realizāciju, skolas vadība mācību gada beigās

analizē skolotāju pašvērtējumu, metodisko komisiju vadītāju pārskata ziņojumus un, plānojot

nākamo mācību gadu, ņem vērā skolotāju ieteikumus.

Mācību priekšmetu stundu saraksts mācību gadam katrai izglītības programmai

veidots, pamatojoties uz licencētās programmas mācību priekšmetu un stundu plānu. Skolēnu

mācību slodze nepārsniedz Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības.

Skolas vadība sniedz informāciju skolotājiem par pieejamajiem mācību priekšmetu

programmu paraugiem. Mācību gada sākumā metodiskajās komisijās novērtē skolotāju

izvēlētās mācību priekšmetu programmas, izstrādātos tematiskos plānus. Visi skolotāji

izmanto VISC ieteiktos mācību priekšmeta programmu paraugus vai mācību priekšmetu

programmas, kas iekļautas mācību līdzekļu komplektos.

Stiprās puses Tālākās attīstības vajadzības

Izglītības programmas ir licencētas un

mācību process tiek īstenots atbilstoši

licencētajām programmām.

Skolotāji zina sava mācību priekšmeta

nozīmi skolas izglītības programmu

īstenošanā.

Visos mācību priekšmetos ir pieejami

standarti, programmu paraugi un

izstrādāti mācību satura tematiskie

plānojumi.

Katrs vidusskolas posma izglītojamais

tiek sagatavots zinātniski pētnieciskajai

darbībai.

Skolotāji realizē mācību procesa

individualizāciju, papildus strādā ar

izglītojamiem, kuriem ir grūtības

mācībās, un ar talantīgajiem, gatavojot

tos olimpiādēm un konkursiem.

Regulāri izglītot skolotājus mācību satura

plānošanas jautājumos.

Veicināt dažādu mācību priekšmetu

pedagogu sadarbību, īstenojot mācību

satura plānošanu skolā.

Kritērija vērtējums – ļoti labi

14

6.2. Pamatjoma “Mācīšana un mācīšanās” 6.2.1. Mācīšanas kvalitāte

Līgatnes novada vidusskolas attīstības plāni tiek veidoti trim gadiem. Šobrīd skola

strādā atbilstoši 2010.-2013.gada attīstības plānam, pēc kura tiek plānots mācīšanas un

mācīšanās darbs pa izglītības jomām, nosakot mērķus, uzdevumus, novērtēšanas kritērijus,

jomas prioritātes, kontroles un pārraudzības sistēmu.

Mācību procesā pedagogi izmanto daudzveidīgas, mācību priekšmeta saturam,

izglītojamo vecumam un spējām atbilstošas mācīšanas metodes, kuras regulāri tiek

pilnveidotas tālākizglītības kursos, izglītības iestādes metodiskajās sanāksmēs, izvērtētas

skolas metodiskajās komisijās.

Stundu vērošanas rezultāti liecina, ka mācību metožu un paņēmienu izvēle nodrošina

stundā izvirzīto mērķu sasniegšanu, atbilstoši stundas tēmai tiek nodrošināta starppriekšmetu

saikne un mācību uzdevumu saikne ar reālo dzīvi.

Jauno tehnoloģiju pieejamība skolā, darba plānošana un sadarbība ar kolēģiem ļauj

vairāk mācību procesā izmantot interaktīvās mācību metodes, informācijas tehnoloģijas, video

un audio materiālus mācību priekšmetos.

Pedagogu profesionālo kompetenci pozitīvi ietekmējusi iesaistīšanās ESF projektā

„Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” un

„Pedagogu konkurētspējas veicināšana” no 2009. – 2012. gadam iesaistīti 24 pedagogi.

Skolā ir noteikta pārbaudes darbu kārtība mācību gada beigās, kā arī izglītojamo

mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība. Skolēniem ir skaidri vērtēšanas kritēriji katram

pārbaudes darbam, izpildes laiki, bet skolēni ne vienmēr tos ievēro, tādējādi radot sev slodzi

un neiegūstot vēlamos rezultātus. Mājas darbi tiek pārbaudīti, analizēti, par to liecina ieraksti

klašu žurnālos/mykoob vidē.

Skolā kopš 1995./96. mācību gada tiek organizēts zinātniski pētnieciskais darbs, ir

izstrādāta skolas pētnieciskā darba kārtība. Izglītojamie teorētiskajās un praktiskajās

nodarbībās tiek konsultēti zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Katrs izglītojamais 10. -

11.klasē izstrādā zinātniski pētniecisko darbu. Izglītojamo zinātniski pētnieciskie darbi tiek

aizstāvēti skolā, labākie darbi tiek izvirzīti uz reģionālajām konferencēm, taču ne visi skolēni

ir pietiekami motivēti pētnieciskajai darbībai. Līdzdalība pētniecisko darbu lasījumos

veicinājusi mācību procesa izaugsmes kvalitāti.

Skolotāji virza izglītojamos uz savstarpējo sadarbību, izmanto pāru un grupu darbu,

projekta metodi, diskusijas, attīsta spēju strādāt komandā. Izglītojamie iesaistās sava darba

vērtēšanā, skolotāji attīsta izglītojamā pašvērtēšanas prasmes.

Lielākā daļa pedagogu prasmīgi rosina skolēnus izteikt savu viedokli, izmantot

mācīšanas procesā iepriekšējo pieredzi, analizēt, pētīt, izdarīt secinājumus. Pedagogi cenšas

sekmēt mācīšanas procesu, veidojot labvēlīgu gaisotni katrā klasē, uzklausot skolēnu viedokli.


Pedagogu regulāra tālākizglītība, lai

pilnveidotu priekšmeta metodiku,

prasmes darbam ar mūsdienu

tehnoloģijām.

Priekšmetu skolotāji labi pārzina

mācāmo vielu, prot to mērķtiecīgi

izskaidrot un ievieš savā darbā

mūsdienīgas mācību metodes, lieto

mācību procesā informācijas

tehnoloģijas.

Izstrādāta vienota zinātniski pētnieciskās

darbības kārtība.

Skolotājiem mērķtiecīgi sadarbojoties,

risināt skolā pieejamo atbalsta materiālu

un mūsdienīgu mācību līdzekļu

izmantošanu.

Uzlabot skolotāja un skolēna dialoga

kvalitāti.

Pedagogiem veidot metodiskās izstrādes

un piedalīties metodiskajās skatēs skolā

un novadā.

15

Lielākā daļa pedagogu apguvuši un

izmanto daudzveidīgas un mūsdienīgas

mācību metodes.


6.2.2. Mācīšanās kvalitāte

Pedagogi mērķtiecīgi organizē ikdienas mācību darbu, vairums pedagogu vienmēr

izvirza skolēniem ievērot noteiktas prasības, rosina mācīties atbilstoši spējām, palīdz

skolēniem rast motivāciju mācīties, veidot pētnieciskā darba iemaņas.

Pedagogi ievēro klases skolēnu sagatavotības līmeni un spējas, plāno individuālo

darbu ar skolēniem. Konsultāciju laiki ir saskaņoti ar skolas administrāciju un publiski

pieejami skolēniem un viņu vecākiem (dienasgrāmatās, pie informācijas stenda).

Pedagogi rosina mācību procesā izmantot skolas vai skolēna paša rīcībā esošos

resursus. Mācību procesā tiek izmantoti visi skolā esošie resursi - bibliotēka, informātikas

kabinets, moderni aprīkotais dabaszinību kabinets, mācību materiāli un līdzekļi.

Skolēni tiek rosināti izmantot modernās tehnoloģijas, gatavojot prezentācijas dažādos

mācību priekšmetos, veidojot pasākumus, gatavojoties olimpiādēm un konkursiem, kā arī

projektu nedēļas darba prezentācijai.

Skolā ir noteikta kārtība datorklases, interneta resursu, bibliotēkas izmantošanai

mācību procesā. Pedagogi rosina mācīšanās procesā izmantot dažādus palīglīdzekļus -

enciklopēdijas, rokasgrāmatas, vārdnīcas, laikrakstus, žurnālus.

Katra mācību gada sākumā tiek veikta skolēnu zināšanu diagnosticēšana, analizētas

izglītojamo zināšanas un plānota turpmākā darbība. Izglītojamie prognozē savus mācību

sasniegumu vērtējumus. Skolēnu izaugsmes dinamikas uzskaites materiāli atrodas pie klašu

audzinātājiem. Katra semestra beigās audzināšanas stundās audzinātāja vadībā skolēni analizē

savu izaugsmes dinamiku. Visi skolotāji apgalvo, ka analizē izglītojamo sasniegumu

dinamiku, tomēr secinājumus par skolēnu izaugsmi tālākā darbā izmanto daļēji.

Katrs mācību priekšmeta skolotājs semestra beigās veido pārskatu un analizē

sasniegumus savā mācību priekšmetā. Skolēnu sasniegumi mācību darbā divas reizes gadā

tiek analizēti metodisko komisiju sanāksmes un pedagoģiskās padomes sēdēs.

Lielākajai daļai skolēnu ir pozitīva attieksme pret skolu, pret mācību darbu, bet ir arī

tādi, kuriem trūkst motivācijas mācīties. Par galvenajiem faktoriem, kas vainojami

motivācijas trūkumā, skolēni atzīst sarežģītus uzdevumus, mācīšanas tempu, mājas darbu

apjomu, lielu informācijas apjomu, neprasmi plānot laiku. Skolēni apgalvo, ka vēlmi mācīties

rosina skolotāju uzslavas, klasesbiedru un vecāku atzinība, interesantas stundas, objektīvi

novērtēts darbs, mērķu sasniegšana, skolotāju pozitīvā attieksme.

Daļa skolēnu prot strādāt patstāvīgi, bet daudziem nepieciešama skolotāju palīdzība.

Izglītojamiem tiek piedāvātas konsultācijas vielas nostiprināšanai, pārbaudes darbu rezultātu

uzlabošanai.

Skolēnu kavējumi rada grūtības mācīšanās procesā. Skolā ir izstrādāta vienota

kavējumu uzskaites kārtība, paredzēta noteikta atbildība neattaisnotu mācību kavējumu

gadījumos. Skolēni un vecāki zina, kā rīkoties kavējumu gadījumos, skolai ir izdevies atrast

veiksmīgas sadarbības formas, lai novērstu neattaisnotus kavējumus, regulāra sadarbība ar

Līgatnes novada sociālo dienestu un bāriņtiesu.


Skolā ir labvēlīga mācīšanās vide.

Skolēni labprāt iesaistās grupu darba

formās, prezentē sava darba rezultātus,

strādājot ar jaunākajām tehnoloģijām.

Rosināt skolēnus izmantot datorklasi,

bibliotēku mācīšanās nolūkiem.

Izstrādāt vienotas prasības rakstu darbu

noformēšanai un kultūrai.

Visos mācību priekšmetos uzsvērt rakstu

16

darbu kultūras nozīmi, realizējot

vienotās prasības.

Motivēt skolēnus darbam mājās.

Izveidot skolēnu mācību sasniegumu

dinamikas uzskaiti, tās veidošanā

iesaistīt skolēnus.

Kritērija vērtējums – labi

6.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Vērtēšanas metodes, vērtēšanas organizēšana un prasības atbilst valstī noteiktajai

mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai un skolā izstrādātās Līgatnes novada vidusskolas

izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai, kas nosaka vienotu mācību sasniegumu

vērtēšanu, veicinot izglītojamo, viņu vecāku un pedagogu sadarbību mācību rezultātu

novērtēšanā, motivējot izglītojamo dzīvei nepieciešamu zināšanu un prasmju apguvei, mācību

sasniegumu pilnveidei, sekmējot līdzatbildību par mācību darba rezultātiem. Līgatnes novada

vidusskolas izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība nepieciešamības gadījumā tiek

pilnveidota un papildināta. Skolotāji zina un ievēro vienoto vērtēšanas kārtību.

Skolēniem un vecākiem ir zināma skolas izstrādātā skolēnu mācību sasniegumu

vērtēšanas kārtība. Vērtēšana skolā ir sistemātiska. Par to liecina dokumentācija, klašu

žurnāli, skolēnu dienasgrāmatas, sekmju kopsavilkumi mēneša beigās, semestra beigās,

mācību gada atskaites, skolas un valsts pārbaudes darbu rezultātu analīze, metodisko

komisiju, vadības sanāksmju un pedagoģiskās padomes sēžu protokoli.

Gandrīz visi pedagogi par mācību priekšmetā plānotajiem pārbaudes darbiem informē

skolēnus katra semestra sākumā, bet obligāti visi pedagogi to dara katras tēmas sākumā. Skolā

tiek saskaņots vienots pārbaudes grafiks noteiktam mēnesim, kas tiek izvietots skolēniem,

vecākiem un pedagogiem pieejamā vietā skolā.

Katram pedagogam ir izstrādāti detalizēti vērtēšanas kritēriji, izmantojot dažādas

vērtēšanas formas un paņēmienus savā mācību priekšmetā. Lielākā daļa skolēnu apgalvo, ka

saprot pārbaudes darbu veikšanas nosacījumus un zina vērtēšanas kritērijus. Atsevišķi

gadījumi liecina, ka pedagogiem rūpīgāk jāpārdomā pārbaudes darbu kritēriji, nepieciešams

sīkāks vērtēšanas kritēriju izskaidrošanas darbs. Pedagogi pamato darba vērtējumu, analizē

rezultātus.

Lielākā daļa skolotāju mācību procesā izmanto skolēnu pašvērtējumu un savstarpējo

vērtējumu. Skolēniem ir iespēja uzlabot iegūto vērtējumu.

Skolotāji vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto savā ikdienas darbā.

Metodiskajās komisijās semestra beigās tiek analizēta vērtēšanas procesā iegūtā

informācija. Atbilstoši rezultātiem tiek plānoti metodiskā darba uzdevumi un ieteikumi

nākamajam periodam.

Skolā tiek organizētas tematiskās pedagoģiskās sēdes par vērtēšanas jautājumiem.

2009./2010.m.g. notika pedagoģiskās padomes sēde „Izglītojamo sasniegumu vērtēšanas

kārtības pārskatīšana un saskaņošana”.

Skolā tiek veikts skolēnu mācību sasniegumu analīzes apkopojums valsts pārbaudes

darbos ar mērķi uzlabot mācību procesu. Mācību priekšmetu pedagogi analizē skolēnu

sasniegumus valsts pārbaudes darbos un izsaka priekšlikumus turpmākajam darbam.

Direktora vietnieks mācību darbā veic pārbaudes darbu rezultātu pakopojumus, skolas

sasniegumu salīdzināšanu ar novada un valsts vidējiem rezultātiem. Ar valsts pārbaudes darbu

rezultātu apkopojumu un analīzi tiek iepazīstināti pedagogi, vecāki, skolas padome.


Izstrādāta vienota Līgatnes novada

vidusskolas izglītojamo mācību

sasniegumu vērtēšanas kārtība, ar to

Pilnveidot skolēnu mācību sasniegumu

vērtēšanas kritērijus pāru, grupu, mutisko

atbilžu objektīvākai novērtēšanai.

17

iepazīstināti skolotāji, skolēni, vecāki.

Pedagogi sistemātiski vērtē, uzskaita un

analizē skolēnu sasniegumus, analīzes

rezultātus izmantojot mācību procesa

uzlabošanai un pilnveidošanai.

Skolēni un vecāki tiek regulāri informēti

par mācību darba sasniegumiem.

Skolā tiek uzkrāta un analizēta

vērtēšanas procesā iegūtā informācija par

skolēnu sasniegumiem valsts pārbaudes

darbos.

Vērtēšanas procesā iegūtā informācija

tiek izmantota turpmākās darbības

plānošanā.

Uzlabot skolēnu informētību par

vērtēšanas kārtību un kritērijiem.

Mācību sasniegumu vērtēšanā vairāk

izmantot skolēnu pašvērtējumu un

savstarpējo vērtējumu.


6.3. Pamatjoma “Skolēnu sasniegumi” 6.3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā

Skolā tiek veidota noteikta kārtība skolēnu sasniegumu vērtēšanā, uzskaitē, analīzē.

Katra izglītojamā sasniegumi tiek analizēti 1.semestra un mācību gada beigās, akcentējot

turpmāko rīcību, atbalsta sniegšanu skolēniem. Šo procesu kontrolē un pārrauga direktora

vietnieki mācību darbā.

Izglītojamo sasniegumi ikdienas mācību darbā tiek novērtēti metodisko komisiju

sēdēs, mazajās pedagoģiskās padomes sēdēs, pedagoģiskās padomes sēdēs, skolas padomes

sēdēs, klašu vecāku sapulcēs, individuālajās pārrunās. Iegūtā informācija tiek izmantota

mācīšanas un mācīšanās procesa pilnveidošanai, atspoguļota mācību gada darba analīzē.

Katra semestra beigās mācību priekšmetu skolotāji raksta mācību darba pašvērtējumu,

kurā veido kopsavilkumu par skolēnu mācību sasniegumiem, analizē veiksmes un

nepietiekamo darbā, piedāvā savu problēmu risinājumu. Klašu audzinātāji veido sekmju

kopsavilkumu par savu klasi. Mācību sasniegumi tiek analizēti metodiskajās komisijās,

pedagoģiskās padomes sēdēs ar mērķi uzlabot mācību procesu.

Lai veicinātu regulāru mācīšanos ikdienā un stimulētu skolēnu atbildības un mācību

motivācijas paaugstināšanos, mācību gadu beidzot, 5.-8., 10.-11.klasēm ir noteikts noslēguma

pārbaudes darbs, par kuru skolēni un vecāki tiek informēti 1.semestra beigās.

Mācību gada beigās, ja nepieciešams, skola organizē divas nedēļas papildu mācību

pasākumus mācību sasniegumu uzlabošanai, un skolēns termiņa beigās kārto

pēcpārbaudījumus, kā tas noteikts normatīvajos dokumentos.

Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta 9.un 12.klašu skolēniem, kā arī tiem skolēniem,

kuriem nepietiekams vērtējums kādā no mācību priekšmetiem.

Skolēnu mācību sasniegumi tiek analizēti četros vērtējuma līmeņos:

9,10 balles-izcils līmenis;

6, 7, 8 balles- optimāls līmenis;

4, 5 balles- pietiekams līmenis;

1, 2, 3 balles- nepietiekams līmenis.

18

2.diagramma

Skolēnu sasniegumu vidējais vērtējums pa klasēm 2011./2012.m.g.

Zemākais vidējais vērtējums bija 9.b klasei 4,9 balles, un augstākais vidējais

vērtējums 4.a klasei 7,5 balles.

5.tabula

Skolēnu mācību sasniegumu sadalījums pa līmeņiem 2011./2012.m.g.

klase Skolēnu

skaits

Mācību

priekšmets

Nepietiekams

līmenis

1-3 balles

Pietiekams

līmenis

4-5 balles

Optimāls

līmenis

6-8 balles

Augsts

līmenis

9-10 balles

2. 24 latviešu valoda 4% 33% 59% 4%

matemātika 8% 30% 54% 8%

3. 27 latviešu valoda 4% 30% 59% 7%


4. 17

angļu valoda 0 35% 35% 30%

dabaszinības 12% 18% 58% 12%

latviešu val. 6% 6% 82% 6%


mājt. un tehn. 0 23% 65% 12%

mūzika 0 0 59% 41%

sociālās zin. 0 17% 77% 6%

Sports 0 0 77% 23%

vizuālā m. 0 17% 71% 12%

5. 21


dabaszinības 0 38% 52% 10%

informātika 0 24% 62% 14%

latviešu val. 0 42% 48% 10%

literatūra 0 38% 48% 14%


mājt. un tehn. 0 0 71% 29%

mūzika 0 29% 33% 38%


Sports 0 19% 81% 0

vizuālā m. 0 19% 67% 14%

6. 25


dabaszinības 0 32% 60% 8%

informātika 4% 12% 60% 24%

krievu val. 0 24% 68% 8%

latviešu val. 0 28% 72% 0

Latvijas vēst. 0 16% 84% 0

7,5 6,7 6,4 6,4

7,2 6,9 5,9

6,4 6,0 5,6

6,1

4,9 5,9 5,6

6,2 6,2 5,7

0,0

2,0

4,0

6,0

8,0

4.a 4.b 5.a 5.b 6.a 6.b 7.a 7.b 8.a 8.b 9.a 9.b 10.a 10.b 11. 12.a 12.b

bal

les

klases

19

literatūra 4% 12% 72% 12%

matemātika 4% 36% 60% 0

mājt. un tehn. 0 4% 76% 20%

mūzika 0 4% 64% 32%

pasaules vēst. 0 12% 80% 8%


Sports 0 24% 68% 8%

vizuālā m. 0 20% 68% 12%

7. 21

angļu valoda 10% 38% 48% 5%

bioloģija 0 52% 29% 19%

ģeogrāfija 0 38% 57% 5%

informātika 0 10% 52% 38%

krievu val. 10% 52% 33% 5%

latviešu val. 0 52% 38% 5%

Latv.un pas.vēst. 0 48% 52% 0


matemātika 0 47% 48% 5%

mājt. un tehn. 0 10% 71% 19%

mūzika 0 24% 38% 38%


Sports 0 5% 95% 0

vizuālā m. 0 24% 62% 14%

8. 21

angļu valoda 5% 38% 57% 0

bioloģija 0 52% 43% 5%

fizika 0 48% 52% 0

ģeogrāfija 0 38% 57% 5%

ķīmija 14% 48% 38% 0

krievu val. 0 47% 48% 5%

latviešu val. 5% 57% 38% 0




mājt. un tehn. 0 14% 72% 14%

mūzika 0 33% 53% 14%


Sports 0 5% 71% 24%

vizuālā m. 5% 24% 47% 24%

9. 18


bioloģija 0 39% 61% 0

fizika 17% 66% 11% 6%

ģeogrāfija 0 33% 67% 0

ķīmija 6% 78% 16% 0

krievu val. 0 56% 44% 0


Latv.un pas.vēst. 6% 67% 27% 0

literatūra 0 56% 44% 0

matemātika 11% 67% 32% 0

mājt. un tehn. 6% 44% 39% 11%

mūzika 0 11% 67% 22%

sociālās zin. 6% 66% 22% 6%

20

Sports 0 11% 83% 6%

vizuālā m. 6% 33% 39% 22%

10. 9



fizika 0 56% 44% 0

ekonomika 0 20% 60% 20%

ķīmija 0 56% 44% 0

krievu val. 20% 40% 40% 0


Latv.un pas.vēst. 11% 44% 45% 0


matemātika 11% 33% 45% 11%

psiholoģija 0 0 60% 40%

Sports 0 0 80% 20%

vizuālā m. 0 0 11% 89%

11. 9

angļu valoda 0 22% 78% 0


fizika 0 44% 56% 0

ekonomika 0 11% 89% 0

ģeogrāfija 0 11% 89% 0

ķīmija 0 78% 22% 0

krievu val. 0 44% 45% 11%

kulturoloģija 0 33% 45% 22%



literatūra 0 22% 78% 0

matemātika 0 44% 56% 0

psiholoģija 0 0 100% 0

Sports 0 0 75% 25%

12. 21



fizika 0 43% 57% 0

ekonomika 0 13% 67% 20%

ētika 0 0 73% 27%

ķīmija 0 62% 38% 0

krievu val. 0 40% 60% 0

kulturoloģija 0 50% 50% 0


Latv.un pas.vēst. 0 43% 48% 5%


matemātika 0 48% 42% 10%

Sports 0 0 69% 31%

5.-9.klasēs vairāk nekā puse skolēnu literatūru, angļu valodu, dabaszinības, ģeogrāfiju,

bioloģiju, informātiku, sociālās zinības, mājturību un tehnoloģijas, vizuālo mākslu, sportu un

mūziku apgūst optimālā un izcilā līmenī.

10.-12.klasēs vairāk kā puse skolēnu izcilā un optimālā līmenī apgūst literatūru,

ģeogrāfiju, sportu, vizuālo mākslu.

Ir skolēni, kuri saņēmuši nepietiekamus vērtējumus atsevišķos mācību priekšmetos

(matemātikā, latviešu valodā, krievu valodā, fizikā, pasaules un Latvijas vēsturē).

21

Skola nodrošina iespēju uzlabot mācību sasniegumus, apmeklējot konsultācijas. 22

skolēniem 2011./2012.m.g. beigās tika noteikti pēcpārbaudījumi mācību priekšmetos, kuros

bija nepietiekami vērtējumi, divi skolēni tika atstāti uz otru mācību gadu, bet pārējie visi

uzlaboja savus mācību rezultātus.


Skolā tiek nodrošināts mācību process,

kas dod iespējas gūt sasniegumus

atbilstoši skolēnu spējām.

Skola nodrošina skolēniem iespēju

saņemt individuālās konsultācijas visos

mācību priekšmetos.

Skolā tiek veikta mācību sasniegumu

analīze, kas ļauj plānot un uzlabot

turpmāko darbu.

Pilnveidot mācību metodes un

paņēmienus darbā ar talantīgajiem

skolēniem, lai veicinātu augstāka līmeņa

sasniegumus.

Veltīt pastiprinātu uzmanību mācīšanās un

mācīšanas līmeņa analīzei, kas ļautu

uzlabot valodas prasmes un mācību darba

rezultātus latviešu un svešvalodās, fizikā

un ķīmijā.

Mācību priekšmetu skolotājiem turpināt

darbu skolēnu mācību sasniegumu

dinamikas izpētē, to regulāri izmantojot

mācību procesa plānošanā un piemērotu

mācību metožu izvēlē.


6.3.2. Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Skolā notiek sistemātika valsts pārbaudes darbu rezultātu uzskaite, izvērtēšana,

salīdzināšana un analīze. Valsts pārbaudes darbu rezultāti tiek analizēti metodiskajās

komisijās, pedagoģiskās padomes sēdēs. Pamatojoties uz tiem, skola izvirza uzdevumus

mācīšanas un mācīšanās procesam nākamajam mācību gadam.

Skolā regulāri veic skolēnu sasniegumu salīdzināšanu valsts pārbaudes darbos ar citu

novadu rezultātiem.

Līgatnes novada vidusskolā, salīdzinot ar rezultātiem citos novados, 3.klasē iegūtās

zināšanas gan latviešu valodā, gan matemātikā tiek vērtētas nedaudz virs vidējā vērtējuma

novados (sk.6., 7.tabulas).

6.tabula

Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Ieskaite 3. klasei, latviešu valoda

Izglītojamo

skaits

Nepietie

kams

līmenis

1-3 balles

Pietiekams

līmenis

4-5 balles

Optimāls

līmenis

6-8 balles

Augsts

līmenis

9-10

balles

Vidējais

vērtējums

2009./10.mg. 22 0 9% 68% 23% 7,3

2010./11.m.g. 17 6% 12% 70% 12% 7,0

2011./12.m.g. 27 0 15% 70% 15% 7,5

Novados

2011./12.mg. 7,4

22

7.tabula


Ieskaite 3. klasei, matemātikā

Izglītojamo

skaits

Nepietie

kams

līmenis

1-3

balles

Pietiekams

līmenis

4-5 balles

Optimāls

līmenis

6-8 balles

Augsts

līmenis

9-10

balles

Vidējais

vērtējums

2009./10.mg. 22 18% 50% 27% 5% 6,3

2010./11.m.g. 17 18% 24% 29% 29% 6,6

2011./12.m.g. 27 4% 18% 48% 30% 6,9

Novados

2011./12.mg. 6,8

Valsts pārbaudes darbos 3.klases skolēni uzrāda saviem ikdienas mācību sasniegumiem

atbilstošus rezultātus.

8.tabula


Ieskaite 6. klasei, latviešu valodā

Izglītojamo

skaits

Nepietie

kams

līmenis

1-3 balles

Pietiekams

līmenis

4-5 balles

Optimāls

līmenis

6-8 balles

Augsts

līmenis

9-10

balles

Vidējais

vērtējums

2009./10.mg. 21 0 71% 29% 0 5,6

2010./11.m.g. 19 0 37% 58% 5% 5,8

2011./12.m.g. 25 0 16% 84% 0 6,2

Novados

2011./12.mg. 6,0

9.tabula



Izglītojamo

skaits

Nepietie

kams

līmenis

1-3 balles

Pietiekams

līmenis

4-5 balles

Optimāls

līmenis

6-8 balles

Augsts

līmenis

9-10

balles

Vidējais

vērtējums

2009./10.mg. 21 0 48% 52% 0 6,2

2010./11.m.g. 19 5% 37% 53% 5% 5,9

2011./12.m.g. 25 0 32% 64% 4% 6,0

Novados

2011./12.mg. 6,1

23

10.tabula


Ieskaite 6. klasei, dabaszinībās

Izglītojamo

skaits

Nepietie

kams

līmenis

1-3

balles

Pietiekams

līmenis

4-5 balles

Optimāls

līmenis

6-8 balles

Augsts

līmenis

9-10

balles

Vidējais

vērtējums

2010./11.m.g. 19 0 31% 53% 16% 6,7

2011./12.m.g. 24 0 21% 58% 21% 6,9

Novados

2011./12.mg. 6,4

Augstākus rezultātus nekā novados 2011./2012.m.g. sasnieguši 6.klases skolēni

latviešu valodā un dabaszinībās. Valsts pārbaudes darbos 6.klases skolēni uzrāda saviem

ikdienas mācību sasniegumiem atbilstošus rezultātus.

11.tabula


Ieskaite 9. klasei, latviešu valodā

Izglītojamo

skaits

Nepietie

kams

līmenis

1-3 balles

Pietiekams

līmenis

4-5 balles

Optimāls

līmenis

6-8 balles

Augsts

līmenis

9-10

balles

Vidējais

vērtējums

2009./10.mg. 27 0 52% 48% 0 5,4

2010./11.m.g. 19 5% 68% 27% 0 5,0

2011./12.m.g. 16 0 88% 12% 0 4,6

Novados

2011./12.mg. 5,8

12.tabula



Izglītojamo

skaits

Nepietie

kams

līmenis

1-3 balles

Pietiekams

līmenis

4-5 balles

Optimāls

līmenis

6-8 balles

Augsts

līmenis

9-10

balles

Vidējais

vērtējums

2009./10.mg. 27 4% 81% 15% 0 5,2

2010./11.m.g. 19 0 47% 53% 0 5,6

2011./12.m.g. 16 6% 75% 13% 6% 5,1

Novados

2011./12.mg. 5,5

24

13.tabula


Ieskaite 9. klasei, svešvalodā (angļu, krievu)

Izglītojamo

skaits

Nepietie

kams

līmenis

1-3 balles

Pietiekams

līmenis

4-5 balles

Optimāls

līmenis

6-8 balles

Augsts

līmenis

9-10

balles

Vidējais

vērtējums

2009./10.mg. 27 0 48% 30% 22% 6,3

2010./11.m.g. 19 0 48% 37% 15% 6,2

2011./12.m.g. 16 19% 31% 50% 0 5,5

Novados

2011./12.mg. 6,0

14.tabula


Ieskaite 9. klasei, Latvijas un pasaules vēsturē

Izglītojamo

skaits

Nepietie

kams

līmenis

1-3 balles

Pietiekams

līmenis

4-5 balles

Optimāls

līmenis

6-8 balles

Augsts

līmenis

9-10

balles

Vidējais

vērtējums

2009./10.mg. 27 0 78% 22% 0 5,1

2010./11.m.g. 19 0 63% 37% 0 5,2

2011./12.m.g. 16 0 88% 12% 0 4,9

Novados

2011./12.mg. 6,1

9.klases skolēni zemākus rezultātus nekā novados 2011./2012.m.g. sasnieguši visos

Valsts pārbaudes darbos. Valsts pārbaudes darbos 9.klases skolēni uzrāda saviem ikdienas

mācību sasniegumiem atbilstošus rezultātus.

Analizējot 12.klases skolēnu sasniegumus centralizētajos eksāmenos pa mācību

priekšmetiem, var vērot normālsadalījumu (sk.3.diagrammu).

25

3.diagramma

12.klases izglītojamo centralizēto eksāmenu rezultātu sadalījums pa līmeņiem

mācību priekšmetos 2011./2012.m.g.

Vislabākie rezultāti 12.klases centralizētajos eksāmenos tika uzrādīti latviešu valodā.

15.tabula

A līmenī nokārtotie centralizētie eksāmeni Līgatnes novada vidusskolā 2010.-2012.g.

Gads CE skaits Skolēnu skaits Mācību priekšmeti

2010. 0

2011. 1 1 krievu valoda

2012. 2 2 latviešu valoda un literatūra, vēsture

Labs rādītājs ir tas, ka pēdējo divu gadu laikā skolēni ir ieguvuši A līmeni, kā arī trīs

mācību gadu laikā nav neviena skolēna, kurš vispār nebūtu ieguvis līmeni kādā no

centralizētajiem eksāmeniem.

16.tabula

Centralizēto eksāmenu rezultāti no 2009./2010.-2011./2012.m.g.

skaits F E D C B A A,B,C

%

2009./10.mg. 43 0 14% 33% 46% 7% 0 53%

2010./11.m.g. 18 0 17% 33% 33% 11% 6% 50%

2011./12.m.g. 66 3% 8% 33% 36% 17% 3% 56%

Analizējot skolēnu sasniegumus centralizētajos eksāmenos kopumā un salīdzinot

rezultātus trīs mācību gadu periodā, var vērot skolēnu sasniegumu pakāpenisku uzlabojumu.

Vērojama iegūto E līmeņu samazināšanās un A un B līmeņu palielināšanās tendence

(sk.16.tabulu).


Skolā notiek mērķtiecīga skolēnu

sagatavošana valsts pārbaudes darbiem.

Skolā tiek veikta skolēnu sasniegumu

Pievērst uzmanību skolēnu vispārējo

prasmju attīstībai, lai nodrošinātu pēc

iespējas labāku rezultātu sasniegšanu

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

latviešu val. matemātika angļu val. krievu val. vēsture bioloģija fizika

izgl

īto

jam

o s

kait

s F

E

D

C

B

A

26

valsts pārbaudes darbos uzskaite un

analīze.

Valsts pārbaudes darbos skolēni uzrāda

saviem ikdienas mācību sasniegumiem

atbilstošus rezultātus.

2011./2012.m.g.centralizētajos

eksāmenos skolēnu zināšanu ABC līmeņi

veido 56% no visiem rezultātiem.

valsts pārbaudes darbos.

Sniegt skolēniem atbalstu centralizēto

eksāmenu mērķtiecīgā izvēlē un palīdzēt

sagatavoties viņiem eksāmeniem.

Radīt priekšnoteikumus sekmīgai

centralizētā eksāmena praktiskās daļas

kārtošanai dabaszinību mācību

priekšmetos.


6.4. Pamatjoma “Atbalsts izglītojamajiem” 6.4.1. Atbalsts izglītojamo veselības aprūpes, psiholoģiskās un sociālās

palīdzības jomā, drošības garantēšana.

Skolā ir atbilstoši normatīvajām prasībām iekārtots medicīnas kabinets. Skolas

medmāsa sniedz skolēniem nepieciešamo medicīnisko aprūpi. Katram skolēnam ir iekārtota

veselības karte, kurā ir ziņas par skolēna veselības stāvokli. Nepieciešamības gadījumā

medmāsa sniedz informāciju klases audzinātājiem par slimībām, kas var ietekmēt skolēnu

mācību darbu un saistītas ar īpašām vajadzībām. Medmāsa veic skolēnu profilaktisko apskati,

plānveida potēšanu ar vecāku piekrišanu, uzrauga telpu sanitāro stāvokli un kontrolē ēdiena

kvalitāti skolas ēdnīcā.

Skolā ir izstrādāti iekšējās kārtības un drošības noteikumi, noteikumi par drošību

mācību kabinetos un telpās, kurās ir iekārtas un vielas, kas apdraud izglītojamo drošību un

veselību, noteikumi par rīcību bīstamās un ārkārtas situācijās, uzvedību ārpusskolas

pasākumos, sporta sacensībās, ekskursijās un pārgājienos.

Instruktāžas par skolēnu drošību veic klašu audzinātāji un mācību priekšmetu

skolotāji, veicot atbilstošus ierakstus klašu žurnālos (e-žurnālos).

Nodarbības par satiksmes drošības ievērošanu, rīcību ekstremālās situācijās ir

integrētas klašu audzinātāju stundās.

Lai nodrošinātu skolēnu drošību skolas telpās, pie ieejas durvīm dežūrē saimniecības

pārzinis, kurš kontrolē apmeklētāju ierašanos skolā.

Skolas vadība ir izstrādājusi kārtību, kādā notiek sadarbība ar sociālo dienestu un

bāriņtiesu. Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti papildus resursi: policija un

nepilngadīgo lietu inspektors. Skolēniem un arī vecākiem ir iespēja saņemt Līgatnes novada

psihologa konsultācijas.

Skolā darbu ir uzsācis sociālais pedagogs.

Skolēniem ir iespējas apmeklēt un izmantot skolas bibliotēkas resursus.

107 (46%) skolēni saņem brīvpusdienas, tai skaitā:

25 – sociālā dienesta pabalsts;

32 – par teicamā sekmēm mācībās;

50 – no valsts budžeta līdzekļiem (1.-2.klases skolēni).

Skolā 1. – 4.klasēm ir pagarinātās dienas grupas, kur skolēni var izpildīt mājas darbus,

saņemt skolotāja konsultāciju, radoši strādāt un pavadīt brīvo laiku. Sākumskolas skolēniem ir

iespējas apmeklēt logopēda nodarbības.


Izglītojamiem ir nodrošināta primārā

medicīniskā palīdzība.

Sākumskolas skolēniem ir iespēja

darboties pagarinātajā grupā.

Skolā ir noteikta kārtība skolēnu

veselības, sociālās palīdzības, drošības

Turpināt sadarbību ar atbalsta dienestiem

pašvaldībā.

Turpināt skolēnu, vecāku un psihologa

sadarbību.

Veicināt sociālā pedagoga lomu atbalsta

sniegšanā skolēniem, vecākiem,

27

sniegšanā.

Skolā ir nodrošināta kvalitatīva

ēdināšana.

Skolēniem ir pieejams atbalsta personāls

– medmāsa, logopēds, sociālais

pedagogs, bibliotekārs

pedagogiem


6.4.2. Atbalsts personības veidošanai

Klašu audzinātāji plāno audzināšanas darbu, pamatojoties uz skolas ieteicamās

audzināšanas darba programmas galvenajiem virzieniem, atbilstoši skolēnu vecuma posma un

klases kolektīva īpatnībām. Audzināšanas darbs tiek plānots un realizēts tā, lai rosinātu

skolēnus kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, apzināties un izprast savus pienākumus

un tiesības, veidot tikumiskos un vērtību kritērijus, būt atbildīgiem par savu rīcību. Tas tiek

realizēts visu 1.– 12.klašu audzināšanas darba plānojumā ar šādām tēmām:

pilsoniskā audzināšana,

latviskā dzīvesziņa,

uzvedības, saskarsmes kultūra,

vides izglītība,

veselīga dzīvesveida pamati,

darbība ekstremālos apstākļos,

satiksmes drošība,

sadzīves ekonomika,

karjeras izvēle.

Skolas audzināšanas darbu koordinē klases audzinātāju metodiskā komisija, ko vada

direktora vietniece audzināšanas darbā.

Skolā ir izstrādāts skolēnu pašpārvaldes reglaments, kas nosaka tās darbību Skolēniem

ir iespēja piedalīties skolas pašpārvaldes darbā. Skolēnu pašpārvalde tiek veidota uz

brīvprātības principiem. Skolēnu pašpārvaldei ir savi pienākumi un uzdevumi: skolēnu

interešu pārstāvēšana sarunās ar administrāciju un pedagogiem, aktuālās informācijas

analizēšana un izplatīšana, skolas konkursu, sporta sacensību un citu pasākumu organizēšana

un vadīšana. Skolas pasākumu organizēšana notiek, sadarbojoties ar skolas direktora vietnieci

audzināšanas darbā. Šobrīd skolēnu pašpārvalde nodarbojas galvenokārt ar pasākumu

organizēšanu, bet nepieciešams paplašināt tās darbības jomas, piemēram, aktīvāk sadarboties

ar administrāciju un pedagogiem, pārstāvot skolēnu intereses.

Skolā ir daudzveidīgas iespējas skolēnu personības attīstībai, jo pedagogi individuāli

strādā ar talantīgākajiem bērniem, kuri piedalās konkursos, olimpiādēs, pētnieciskajos darbos,

projektos un citos ārpusskolas pasākumos.

Lielu ieguldījumu skolēnu personības veidošanā un radošo spēju attīstībā sniedz

skolēnu līdzdarbība interešu izglītības kolektīvos skolas un ārpusskolas pasākumos, sporta

sacensībās, konkursos un skatēs, kur skolēni iegūst godalgotas vietas.

28

4.diagramma

Skolēnu iesaistīšanās interešu izglītības pulciņos pa klašu grupām

Daudzi skolēni apmeklē vairākus interešu izglītības pulciņus. Aptuveni 40% skolēnu apmeklē

Līgatnes novada mūzikas un mākslas skolu, sporta treniņus Līgatnes sporta centrā, jaunsargu

nodarbības vai dzied Līgatnes novada jauktajā korī.


Skolēniem tiek nodrošinātas

daudzpusīgas sevis pilnveidošanas

iespējas.

Ir izstrādātas interešu izglītības

programmas skolēnu vispusīgas

personības veidošanai.

Sasniegumi interešu izglītībā.

Pedagogi veicina talantīgo skolēnu

līdzdalību konkursos, projektos utt.

Pilnveidot skolēnu pašpārvaldes darbību.

Turpināt nodrošināt interešu izglītības

pulciņu daudzveidību skolēnu personības

vispusīgai attīstīšanai.

Motivēt skolēnus, visās vecuma grupās,

pēc iespējas vairāk iesaistīties interešu

izglītības programmās.

Kritērija vērtējums – ļoti labi.

6.4.3. Atbalsts karjeras izvēlē

Skolēniem tiek sniegta plaša un vispusīga informācija par dažādām profesijām. Arī

skolas audzināšanas darba programmā ir iekļauta tēma “Karjeras izvēle” ar mērķi paaugstināt

skolēnu kompetenci turpmākās izglītības un nākotnes profesijas izvēles jautājumos. Skolēnus

audzināšanas stundās iepazīstina ar citu mācību iestāžu piedāvātajām izglītības programmām.

Skola un klašu audzinātāji rīko tikšanās ar dažādu profesiju pārstāvjiem, arodvidusskolu,

koledžu un augstskolu studentiem.

Skolotāji apmeklē dažādus kursus, kuros gūtās zināšanas izmanto klases audzinātāja

stundās, plānojot klases audzinātāja darbu arodizvēles jomā. Audzināšanas stundās skolēni

tiek iepazīstināti ar interneta vietnēm, kurās skolēni var veikt pašnovērtēšanu, pārbaudīt savu

spēju un interešu atbilstību izvēlētajai profesijai.

Lielu atbalstu informatīvo materiālu ziņā sniedz skolas bibliotēka, kurā var iepazīties

ar materiāliem par izglītības iestādēm Latvijā un ārzemēs. Bibliotēka sniedz iespēju piekļūt

informācijai arī ar interneta palīdzību.

Par mērķtiecību karjeras izvēlē liecina 9.klašu beidzēju un 12.klašu absolventu

tālākizglītība. 2010.-2012.g. 9.klases beidzēji visi turpina mācības vidējās izglītības iestādēs,

savukārt 70% 12.klašu absolventu izvēlas turpināt mācības augstākās izglītības iestādēs.

Skolēni pēc brīvprātības principa iesaistās “Ēnu” dienu pasākumos. Apmeklē „Atvērto

durvju dienu” pasākumus uzņēmumos. 11. – 12.klašu skolēni regulāri apmeklē izstādi

“Skola”, lai iegūtu tiešu informāciju par dažādām izglītības programmām, izmantotu iespēju

tikties ar augstskolu pārstāvjiem.

76% 76%

56%

78% 75%

60%

80% 75%

50%

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

1.-4.kl. 5.-9.kl. 10.-12.kl.

2010./2011.m.g.

2011./2012.m.g.

2012./2013.m.g.

29


Skolas bibliotēka pieejama informācija

par izglītības iestādēm, profesiju apraksti

u.c. informācija.

Katras klases audzinātāja darba plānā

iekļautas tēmas par karjeras izglītību.

Skolēniem ir pieejami interneta resursi

par karjeras izglītības iespējām.

Skolotāji ir nodrošināti ar nepieciešamo

metodisko materiālu karjeras izglītībā.

Nepieciešams aktivizēt sadarbību ar

NVA Karjeras centra speciālistiem.

Veicināt, lai skolēni aktīvāk iesaistītos

pašizpētē, karjeras izpētē un savas

karjeras plānošanā.

Kritērija vērtējums – labi.

6.4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Skola veicina talantīgo izglītojamo līdzdalību mācību priekšmetu olimpiādēs,

konkursos, sacensībās, zinātniski pētnieciskajos darbos, projektos un citās ar mācību darbu

saistītās skolas un ārpusskolas aktivitātēs. Šo darbu koordinē direktora vietnieks mācību

darbā, direktora vietnieks audzināšanas darbā.

Darba ar talantīgajiem skolēniem skolā tiek plānotas individuālās konsultācijas.

Plānojot mācību darbu stundā, skolotāji cenšas ievērot talantīgo skolēnu vajadzības un

nodrošināt atbilstošas grūtības pakāpes uzdevumus.

Skolā tiek plānotas skolas mācību priekšmetu olimpiādes, tiek rīkoti konkursi,

viktorīnas, sporta spēles. Mācību priekšmetu pedagogi regulāri sagatavo skolēnus dalībai

skolas, novada, starpnovadu un valsts olimpiādēs.

Par veiksmīgu startu mācību priekšmetu olimpiādēs, sporta sacensībās, konkursos,

zinātniski pētniecisko darbu lasījumos un citos skolas organizētajos pasākumos, skolēni tiek

apbalvoti skolā, bet labākie tiek izvirzīti uz reģionu.

17.tabula

Skolēnu dalība mācību priekšmetu olimpiādēs

Mācību gads

Starpnovadu olimpiādes Reģionālās un valsts līmeņa

olimpiādes

piedalījās

guva

godalgotas

vietas

piedalījās

guva

godalgotas

vietas

2009/2010. 33 6 1 1

2010./2011. 35 5 2 2

2011./2012. 44 10 1

Maijā tiek rīkots mācību gada noslēguma pasākums, uz pasākumu tiek aicināti un

apbalvoti skolēni, viņu vecāki un pedagogi. Skolotāji, kuri veiksmīgi sagatavojuši

izglītojamos mācību priekšmetu olimpiādēm, zinātniski pētnieciskajai darbībai, konkursiem,

tiek apbalvoti ar skolas Pateicības rakstiem un piemiņas balvām.

Skolā ir apzināti skolēni, kuriem ir grūtības mācībās vai kuri ilgstoši nav apmeklējuši

skolu. Klases audzinātāji sadarbojas ar priekšmetu skolotājiem un vecākiem, lai koordinētu un

pārraudzītu skolēnus, kuriem ir grūtības mācībās.

2011./2012.m.g.rezultāti liecina, ka šāda veida sadarbība sniedz jūtamu uzlabojumu

skolēnu zināšanu vērtējumos.

30

Skolēni, kuriem ir grūtības mācībās, nepieciešamības gadījumos saņem sociālā

pedagoga un Līgatnes novada psihologa palīdzību. Sākumskolas skolēniem atbalstu sniedz

pagarinātās dienas grupas skolotāji. Skolotāji cenšas izvirzīt piemērotas prasības

izglītojamajiem, kuriem ir grūtības mācībās. Skolā tiek veikti pētījumi par nepietiekamo

vērtējumu saņemšanas iemesliem, meklēti veidi mācību motivācijas paaugstināšanai. Pie

direktora vietnieka mācību darbā apkopota informācija par darbu ar izglītojamajiem, kuriem ir

grūtības mācību darbā un izglītojamiem (ar ārsta slēdzienu), kuriem nepieciešams atbalsts

mācību procesā un valsts pārbaudes darbos.

Mācību priekšmetu stundās, pārbaudes darbos izglītojamiem, kuriem ir ārsta slēdziens,

tiek izmantoti atbalsta pasākumi. Klašu audzinātāji ar skolēnu vecākiem pārrunā par bērnu

adaptāciju, par atbalstu mācību procesā izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām, ja

nepieciešams, tiek organizētas sarunas, kurās piedalās arī mācību priekšmetu skolotāji,

atbalsta personāls, skolas vadība.

Skolā ir vienota kavējumu uzskaites kārtība, to zina visi skolēni un vecāki. Ja

skolēnam ir neattaisnoti kavējumi, vecāki tiek aicināti uz pārrunām ar priekšmetu

pedagogiem, klases audzinātāju, skolas vadību, nepieciešamības gadījumā tiek iesaistīts

sociālā dienesta darbinieks.

Skolā darbojas atbalsta personāls – skolas medmāsa, logopēds, no 11.02.2013.

sociālais pedagogs.

Izglītības iestādē ir direktora apstiprināts un visiem pieejams konsultāciju saraksts

individuālajam darbam ar izglītojamajiem. Vecāki ir informēti par to, ka bērnam ir iespēja

saņemt konsultācijas mācību priekšmetos. Konsultāciju grafiks atrodas pie informācijas

stenda un katra skolēna dienasgrāmatā.

Konsultāciju apmeklējums un nodarbību tēmas tiek reģistrētas mykoob vidē.

Uzskaites informācija tiek izmantota mācību procesa analīzei. Lielākā daļa skolotāju atzīst, ka

skolēni visbiežāk konsultācijas apmeklē, lai uzlabotu vērtējumu, nevis zināšanas. Visi

skolotāji nepieciešamības gadījumā pēc individuālas vienošanās sniedz atbalstu arī ārpus

paredzēto nodarbību laika.


Skola atbalsta un veicina talantīgo

skolēnu piedalīšanos mācību priekšmetu

olimpiādēs, konkursos un citos

pasākumos;

Skolas vadība sniedz atbalstu

pedagogiem darbā ar talantīgajiem

skolēniem;

Skolā tiek organizēts individuālais darbs

ar skolēniem, kuriem mācības rada

grūtības, un talantīgiem skolēniem, ir

vienota individuālā darba uzskaites

kārtība;

Atbalsta personāla sadarbība ar mācību

priekšmetu skolotājiem atbalsta

pasākumu nodrošināšanā ikdienā un

valsts pārbaudes darbos izglītojamiem ar

mācīšanās grūtībām.

Mācību priekšmetu skolotājiem rosināt

skolēnus izmantot iespēju un aktīvāk

piedalīties konkursos, olimpiādēs;

Pilnveidot diferencētu un individuālu

pieeju skolēniem ikdienas mācību

procesā.


31

6.4.5. Atbalsts izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām

Līgatnes novada vidusskolā nav izglītojamo ar pedagoģiski medicīniskās komisijas

atzinumu par speciālajām vajadzībām.

6.4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Skola regulāri informē vecākus par skolas darbu, mācīšanas, mācīšanās un mācību

satura jautājumiem, bērnu sasniegumiem mācību darbā, valsts pārbaudes darbu kārtošanas

procedūru, skolā paredzamajiem pasākumiem un citiem jautājumiem.

Izglītības iestādē ir noteikta kārtība informācijas apmaiņai starp skolu un ģimeni par

skolas darbu. Tiek izmantotas daudzveidīgas informācijas apmaiņas formas: skolēnu

dienasgrāmatas, sekmju izraksti, individuālās tikšanās un saruna ar klases audzinātāju vai

mācību priekšmeta skolotāju, klases vecāku sapulce, telefoniska un elektroniska saziņa ar

klases audzinātāju vai mācību priekšmeta skolotāju, skolas vecāku kopsapulces.

Skolas darbam nepieciešamo informāciju par skolēnu vecākiem regulāri atjauno klašu

audzinātāji, ierakstot skolēnu personas lietā.

Klašu žurnālos (mykoob) vai speciālās sarunu lapās tiek veikti ieraksti par individuālo

sarunu tematu.

Klašu audzinātāji veido portfolio par audzināmo klasi, ievietojot tajā vecāku sapulču

protokolus un citus materiālus.

Vecākiem sistemātiski tiek sniegta informācija par katra skolēna sasniegumiem,

kavējumiem, attieksmi pret mācībām. Klases audzinātāji katra mēneša beigās sagatavo

skolēnu sekmju izrakstus, kuros fiksē mēneša laikā saņemtos vērtējumus, apkopo kavējumus

un par tiem ziņo skolēnu vecākiem. Par informācijas saņemšanu gandrīz visi vecāki parakstās

dienasgrāmatā.

Vecākiem informācija par bērna sasniegumiem tiek sniegta arī skolas organizētajās

individuālajās sarunās ar klašu audzinātājiem vai priekšmetu skolotājiem, atsevišķos

gadījumos sarunās ar skolas administrāciju.

Vecāki atzīst, ka skolotāji informē viņus par bērnu veiksmēm un neveiksmēm, ir

izskaidrojuši mājas darbu un pārbaudes darbu sistēmu.

Skolā divas reizes mācību gadā tiek organizētas klašu vecāku sapulces. Sapulcēs

vecāki tiek informēti par skolas un klases aktualitātēm, klases skolēnu sekmēm,

sasniegumiem un neveiksmēm mācībās, skolas pasākumiem un citiem jautājumiem.

3.,6.,9.,10.-12.klases skolēni un vecāki tiek iepazīstināti ar valsts pārbaudes darbu kārtošanas

laiku un norisi. Vecākiem ir iespēja izteikt savu viedokli un priekšlikumus par skolas darbu,

un klases audzinātāja par to informē skolas administrāciju.

Efektīvāka sadarbības forma ir individuālās pedagogu tikšanās ar izglītojamo

vecākiem, kurās tiek apspriestas tieši ar viņa bērnu saistītas lietas.

Pēc klašu sapulcēm vienmēr tiek apkopota un analizēta informācija par vecāku

aktivitāti.

Skola sadarbojas ar Skolas padomi, lai uzlabotu mācību un audzināšanas procesu.


Vecākiem tiek sniegta savlaicīga, precīza

un nepieciešama informācija par skolēnu

mācību darbu un citiem ar skolu

saistītiem jautājumiem;

Vecākiem regulāri tiek dota iespēja

apmeklēt skolā rīkotos pasākumus

Izpētīt vecāku vēlmes un vajadzības, lai

pilnveidotu sadarbību un uzlabotu

vecākiem domāto pasākumu

apmeklējumu.

Veicināt vecāku izglītošanu bērnu

audzināšanā.


32

6.5. Pamatjoma “Skolas vide” 6.5.1. Skolas mikroklimats

Skola veicina skolēnos, vecākos, skolas darbiniekos piederības apziņu un lepnumu par

savu skolu. Tas tiek nodrošināts, veidojot skolas tēlu sabiedrībā, informējot sabiedrību par

skolēnu sasniegumiem mācību, ārpusstundu un sporta darbā, organizējot pasākumus, kuri

stiprina skolas tradīcijas, aicinot tajos piedalīties arī vecākus.

Informācija par skolas dzīvi tiek publicēta Līgatnes novada domes mājas lapā

www.ligatne.lv un reizi mēnesī “Līgatnes ziņās”, kas tiek veidotas kā pielikums avīzei

“Siguldas Elpa”.

Piederības izjūtas veidošanos veicina skolas tradīcijas. Skolas pasākumus labprāt

apmeklē arī vecāki.

Svarīga nozīme pasākumu sagatavošanā ir skolēnu pašpārvaldei, kā arī interešu

izglītības programmu dalībniekiem.

Skolai tiek veidota sava atribūtika – logo, karogs, dienasgrāmatas, himna. 12. klases

skolēnu žetonos tiek izmantotas skolēnu zīmētās idejas.

Skolas darbinieki apzinās savu nozīmi skolas darba pilnveidošanā. Darbiniekiem ir iespēja

izteikt savus priekšlikumus skolas darba uzlabošanai pedagoģiskās padomes sēdēs, metodisko

komisiju sanāksmēs, veicot ikgadējo sava darba analīzi, kā arī tehniskā personāla sanāksmēs.

Skola sekmē pozitīvas sadarbības vides veidošanos. Skolas darbinieki izturas

vienlīdzīgi pret visiem skolēniem un cenšas novērst morālos un fiziskos pāri – darījumus

skolēnu vidū.

Skolas darbinieki un skolēni zina kārtību, kādā jāziņo par pāridarījumiem. Skola

sekmē labas attiecības starp skolas darbiniekiem un skolēniem. Ja rodas konfliktsituācijas, to

risināšanā tiek ņemts vērā abu pušu viedoklis. Lielākā daļa skolēnu apgalvo, ka skolēnu un

skolotāju savstarpējās attiecībās valda cieņa un sapratne.

Skolēni zina iekšējās kārtības noteikumus. Katra semestra sākumā skolēni tiek

iepazīstināti ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem. Skolotājiem ir vienotas prasības skolēnu

uzvedībai stundās.


Skolai ir senas tradīcijas, kas tiek koptas

un attīstītas.

Skolā strādā 8 tās absolventi.

Izglītojamie skolā jūtas vienlīdzīgi,

neatkarīgi no tautības, dzimuma, ticības.

Skolā ir izstrādāti dokumenti, kas nosaka

iekšējo kārtību.

Turpināt popularizēt skolas tēlu

sabiedrībā.

Turpināt audzināt skolēnos piederības

apziņu un lepnumu par savu skolu.

Uzlabot skolas iekšējo reglamentējošo

dokumentu izpildes kontroli.

Akcentēt ētikas normu ievērošanu skolas

sadzīvē.

Vienotas skolas simbolikas izveide.

Kritērija vērtējums – ļoti labi.

6.5.2. Skolas fiziskā vide

Skolas telpas ir estētiski noformētas, vienmēr tīras un kārtīgas. Labo sanitāro stāvokli

nodrošina tehniskie darbinieki, kuri vairākas reizes dienā veic telpu uzkopšanu. Telpās atrodas

daudz telpaugu. Gaiteņos ir izvietoti skolēnu darbi, kas apliecina tradīcijas un skolēnos rada

lepnuma un piederības izjūtu. Daudzi vecāki atzīst, ka skolas telpas un to iekārtojums ir labs.

Skolā ir pietiekams skaits tualešu, kas ir apgādātas ar nepieciešamajiem higiēnas līdzekļiem.

Relaksācijai skolēni var izmantot bibliotēku. Skolas un klašu telpu apgaismojums,

temperatūra un uzkopšana atbilst sanitārajām normām. Katru gadu tiek veikts atsevišķu telpu

remonts.

33

Katrā skolas stāvā ir izvietoti evakuācijas plāni, norādītas izejas. Telpās ir izvietota

ugunsdrošības signalizācija.

Izglītojamajiem nav noteiktas dežūras skolā un klasē, tomēr skolēni katru gadu

piedalās skolas un novada uzkopšanas talkās. Skolas apkārtne ir mērķtiecīgi veidota, tīra un

sakopta. To nodrošina teritorijas kopējs. Pie skolas ir sporta laukums. Pagalmā atrodas

laukums, kur skolēniem iespējams novietot velosipēdus. Pie skolas ir laukums, kur

darbiniekiem un apmeklētājiem novietot automašīnas.

Saimniecības pārzinis uzrunā apmeklētājus un norāda telpu atrašanās vietas.


Telpas ir tīras un kārtīgas.

Skola audzina piederības apziņu un

lepnumu par savu mācību iestādi.

Skolas darbinieki sekmē labvēlīgas un

cieņpilnas attiecības starp personālu,

skolēniem un vecākiem.

Skolas vide ir estētiski sakārtota.

Turpināt strādāt pie pedagoģisko metožu

un paņēmienu dažādošanas izglītojamo

disciplīnas un pašdisciplīnas

motivēšanai.

Rast līdzekļus mājturības kabinetu

modernizēšanai.

Turpināt atjaunot klasēs skolēnu galdus

un krēslus.


6.6. Pamatjoma “Skolas resursi” 6.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Skolā ir visas nepieciešamās telpas izglītības programmu realizācijai, skolēnu un

skolotāju vajadzību nodrošināšanai. Skolas telpas ir atbilstošas skolēnu skaitam un vecumam.

Telpu iekārtojums ļauj realizēt pilnvērtīgu mācību procesu. Skola ir nodrošināta ar materiāli

tehniskajiem līdzekļiem mācību procesa apguvei. Ir 12 portatīvie datori, kurus var izmantot

mācību procesā visās skolas telpās. Skolā ir kabinetu sistēma, kabinetu vadītāji atbild par

mācību tehniskajiem līdzekļiem, kā arī par mācību grāmatu fondu savos kabinetos. Ir 3

informātikas kabineti, 4 kabinetos uzstādītas interaktīvās tāfeles, kodoskopi, projektori, datori.

Ir interneta pieslēgums. Skola ir nodrošināta ar nepieciešamo magnetofonu skaitu gan valodu

apguvei, gan citu priekšmetu vajadzībām, kā arī interešu izglītības nodarbībām. Skolā ir

noteikta kārtība materiāli tehnisko līdzekļu izmantošanā un uzglabāšanā.

Saimniecības pārzinis organizē tehnisko līdzekļu savlaicīgu remontu. Skolā darbojas 3

kopētāji.

Sporta ģērbtuvēs ir iekārtotas dušas telpas, tās izmanto skolēni, kuriem sporta zālē

notiek nodarbības. Sanitārie mezgli ir iekārtoti atbilstoši prasībām.

Skolā ir bibliotēka ar interneta pieslēgumu un divām datoru darba vietām. Gan

skolēni, gan pedagogi tās izmanto patstāvīgam un individuālam darbam. Mācību procesam

nepieciešamo literatūru pilnībā nodrošina skolas bibliotēkas fonds. Skola regulāri papildina

mācību grāmatu fondu. Mācību grāmatu iegāde tiek apspriesta un plānota metodiskajās

komisijās, saskaņota ar direktora vietnieku mācību darbā, to organizē skolas bibliotekārs.

Katru gadu līdz maija vidum direktors apstiprina skolas izmantojamo mācību grāmatu

sarakstu. Klašu audzinātāji par to informē skolēnus un viņu vecākus. Skolas bibliotēkā

skolotājiem ir pieejama mācību un metodiskā literatūra, mācību video un audio materiāli.

Daiļliteratūras, uzziņu literatūras, kā arī metodiskās literatūras klāsts tiek regulāri

atjaunots un papildināts atbilstoši līdzekļiem, kā arī papildināts, izmantojot ziedojumus un

dāvinājumus.

Skola abonē arī preses izdevumus, ar kuriem lasītavā iespējams iepazīties gan

skolēniem, gan pārējiem skolas darbiniekiem.

Skolas bibliotekāre konsultē gan skolēnus, gan skolotājus par bibliotēkā pieejamajiem

materiāliem un to izmantošanu.

34

Ir piešķirts ERAF finansējums iestādes informatizācijai, rezultātā skolā ir nomainīti 15

vecie stacionārie datori pret jauniem, ir uzstādītas 2 interaktīvā tāfeles, 2 projektori, 2

multimēdiju tehnikas komplekti un 2 portatīvie datori.

Skolas telpu izmantojums ir racionāls un atbilst mācību procesa prasībām un katras

telpas specifikai. Specializētajos mācību kabinetos ir izstrādāti darba drošības noteikumi, un

tie atrodas visiem redzamā vietā. No 2010. gada līdz šim brīdim ir veikti apjomīgi skolas

telpu remontdarbi, 2011.gadā – dabaszinību klases remonts, 2012. gadā – jumta seguma

maiņa, divu klašu telpu kapitālais remonts. Esošo materiāltehnisko līdzekļu izmantojums ir

efektīvs.

Skolas telpas, datorklases, sporta zāle, kā arī iekārtas un citi resursi tiek izmantoti

interešu izglītības programmu un ārpusstundu pasākumu nodrošināšanai skolēniem, kā arī

dažādu pasākumu īstenošanai Līgatnes novada iedzīvotājiem.

Skola skolēnu brīvlaikos savas telpas iznomā dažādām organizācijām nometņu

organizēšanai, kas nodrošina papildus finanšu resursu iegūšanu.


Skolā ir visas nepieciešamās telpas

mācību procesa nodrošināšanai.

ERAF projekta īstenošanas rezultātā ir

nodrošināta veco datoru nomaiņa,

uzstādīta trešā un ceturtā interaktīvā

tāfele.

Skolas pedagoģiskais personāls ir prot

darboties ar tehniskajiem mācību

līdzekļiem.

Mācību tehniskie līdzekļi ir labā kārtībā.

Paplašināt datortīklu, dodot iespēju

katram skolotājam kabinetā izmantot

datoru.

Lietot e- klases sistēmu.

Turpināt piesaistīt līdzekļus kabinetu

modernizēšanai.


6.6.2. Personālresursi

Skolai ir kvalificēti pedagogu resursi izglītības programmu īstenošanai, sekmīgi

darbojas atbalsta personāls – bibliotekārs, logopēds, skolas medmāsa. Visi skolotāji regulāri

apmeklē tālākizglītības kursus. Informācija par kursos gūtajām atziņām un pedagoga

individuālā pieredze tālāk skolā tiek nodota kolēģiem gan metodiskajās komisijās, gan

izglītojošajās sanāksmēs skolotājiem. Skolas datu bāzē glabājas informācija par katra

skolotāja tālākizglītības aktivitātēm. Vidusskolas pedagoģiskā personāla izglītība un

kvalifikācija atbilst normatīvo aktu prasībām, tiek veicināta tās pilnveide. Skolā strādā 6

maģistri. Divi pedagogi vada starpnovadu metodiskās apvienības darbu.

Lielākā daļa pedagogu ir radoši, ar lielu atbildības izjūtu. Tas ir arī būtisks

priekšnosacījums kvalitatīvai un pozitīvi vērtētai mācību stundai. Pēc vērojumiem mācību

stundās ar pedagogiem notiek stundas analīze individuālajās pārrunās, ieteikti uzlabojumi un

veikti ieraksti stundu vērošanas lapās. Radušās problēmas pedagogi pārrunā gan metodiskajās

komisijās, gan individuāli ar kolēģiem. Objektīvi rādītāji, kas apliecina 24 pedagogu darba

kvalitāti skolā, iegūti arī ESF projektā “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības

sistēmas optimizācijas apstākļos” 1.-4. posma ietvaros, izvērtējot stundu kvalitāti un

pašvērtējumos prasmi analizēt savas pedagoģiskās un metodiskās darbības pozitīvos

sasniegumus, kas ļauj apzināties profesionālās izaugsmes nepieciešamību atsevišķos mācību

un audzināšanas darba kritērijos.

Visi skolotāji ir ieguvuši zināšanas IT izmantošanā. Pedagogi apmeklē dažādus

tālākizglītības kursus par tēmām gan savā mācību priekšmetā, gan par dažādām pedagoģijas

aktualitātēm.

Plānojot pedagogu tālākizglītības aktivitātes, tiek ņemtas vērā skolas darbības

prioritātes, aktuālās skolas darba problēmas un Ministru Kabineta noteikumi Nr.347 ”Par

35

prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”.

Informācija par kursos gūto tiek piedāvāta pedagogiem gan metodiskajās komisijās, gan

izglītojošajās sanāksmēs vai pedagoģiskās padomes sēdēs. Skolā glabājas dokumentāla

informācija par katra skolotāja tālākizglītības aktivitātēm.

Līgatnes novada vidusskolas pedagogi paaugstina savu kvalifikāciju, piedaloties

starpnovadu mācību priekšmetu olimpiāžu komisiju darbā, kā arī centralizēto eksāmenu

vērtēšanas darbā.

Pedagogi aktīvi piedalās „Comenius” un citu projektu rakstīšanā un realizēšanā.


Skolā ir nodrošināts kvalificēts

nepieciešamais personāls licencēto

izglītības programmu īstenošanai.

Skolā ir plašs interešu izglītības

piedāvājums, kā arī tam atbilstoši

skolotāji.

Pedagogiem ir radīti labi apstākļi

profesionālajai pilnveidei.

Skolā ir uzkrāta informācija par

pedagogu tālākizglītību.

Turpināt atbalstīt pedagogu iesaistīšanos

dažādos projektos, konkursos, radošo

darbu skatēs.

Pilnveidot pedagogu prasmes darbā ar IT

un veicināt efektīvāku to izmantošanu

mācību procesā.

Veicināt sadarbību pieredzes apmaiņai

starp citu skolu pedagogiem.


6.7. Pamatjoma “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes

nodrošināšana” 6.7.1. Skolas darba pašvērtēšana

Skolas vadība sistemātiski un mērķtiecīgi organizē un īsteno pašvērtēšanu, iesaistot

tajā visas ieinteresētās puses: pedagogus, izglītojamos, vecākus, skolas vadību. Administrācija

sistemātiski plāno skolas darba kontroli un izvērtēšanu, organizē kontroles un vērtēšanas

procesu, vienojas par atbildīgajām personām un izmantojamajām metodēm, laiku un

vērtēšanas kritērijiem. Personāla darbs tiek sistemātiski kontrolēts un pārraudzīts, gan izvirzot

pietiekami augstas prasības, gan atbalstot. Skolas vadība veicina un atbalsta pašvērtēsanas

procesu un skolas darbinieku iesaistīšanu skolas stipro pušu apzināšana un nepieciešamo

uzlabojumu noteikšanā.

Skolas darbs tiek analizēts, sadarbojoties skolas administrācijai, pedagogiem,

skolēniem un vecākiem. Skolas vadība izvērtē savu ieguldījumu pašvērtēšanas procesa

organizēšanā, vadīšanā un pārraudzīšanā. Skolotāju un skolas darbu analīzē kopā ar skolas

vadību tiek iesaistīti metodisko komisiju vadītāji, atbalsta personāls un pedagogi, kuri katra

mācību gada beigās veic sava darba pašvērtējumu un skolas darbības analīzi. Analīzi veic arī

atbalsta personāls. Informācijas uzkrāšana notiek visu mācību gadu atbilstoši skolas attīstības

virzieniem, prioritātēm un mācību gada darba plānam. Skolas vadība un metodisko komisiju

vadītāji apkopo gan analīzi, gan pašvērtējumus. Skolas darba analīze un pašvērtējuma

jautājumi, kā arī attīstības plāna izvirzīto uzdevumu izpilde tiek izskatīti pedagoģiskās

padomes sēdēs.

Pašvērtēšana ir plānota strukturēta, to nosaka skolas iekšējie normatīvie dokumenti,

kas paredz vienotus kritērijus darba vērtēšanā visiem skolas darbiniekiem. Pašvērtējums

balstās uz konkrētiem faktiem, pierādījumiem: mācību priekšmetu skolotāju atskaitē, klašu

audzinātāju atskaitēm, metodisko komisiju vadītāju atskaitēm.

Vērtēšanā iegūto informāciju izmanto tālākā skolas darba plānošanā.

Skolas pašnovērtējuma ziņojums ir publicēts Līgatnes novada pašvaldības mājas lapā.

36

Skolas attīstības plānošana

Skolai ir tās struktūrai un satura prasībām atbilstošs attīstības plāns, kas veidots, balstoties uz

pamatmērķiem un iepriekšējā perioda darba izvērtējumu, ievērojot prioritātes.

Skolas attīstības plāns ir izstrādāts 2010. – 2013. gadam. Plānojums ietver visas

septiņas pamatjomas un to īstenošanas plānojumu. Noteiktas atbildīgās personas, resursi un

pārraudzība.

Skolas Attīstības plāns ir veidots, ņemot vērā iepriekš paveikto darbu, pašvērtējumu,

skolas vispārīgo rādītāju prognozi nākamajiem gadiem, kā arī pašvaldības un valsts

prioritātes.

Darba plānojums ir saprotams un reāls. Skolas attīstības virzienus apsprieda

metodiskajās komisijās, pedagoģiskās padomes sēdē. Tika anketēti skolēni, vecāki, pedagogi.

Prioritātes un uzdevumi tiek koriģēti, veidojot darba plānu katram konkrētam mācību gadam.

Katru gadu notiek plāna izpildes izvērtēšana. Attīstības plāns ir apstiprināts pašvaldībā.

Skolas padomes sanāksmēs, kā arī skolas vecāku kopsapulcē tiek sniegta informācija

par skolas attīstības virzieniem.

Skolas kolektīvs regulāri kontrolē, analizē un pārskata Attīstības plāna prioritātes.

Atbildīgās personas informē par Attīstības plāna īstenošanas gaitu un sasniegtajiem

rezultātiem.

Skolas vadība izvērtē Attīstības plānā izvirzīto mērķu sasniegšanu un pārrunā to ar

Skolas padomi.


Skolā ir noteikta pašnovērtējuma sistēma

un regulāri tiek veikts skolas darba

pašvērtējums.

Skolas Attīstības plāns tiek veidots,

balstoties uz iepriekšējā darba analīzi,

pašnovērtējuma ziņojumu, un tā

īstenošanā iesaistīti visi skolas

darbinieki.

Plāna veidošanā tiek iesaistīti skolēni,

vecāki un pedagogi.

Katrs skolotājs gada beigās nodod sava

darba pašnovērtējumu

Aktīvāk iesaistīt skolas tehnisko

personālu skolas pašnovērtējuma

procesā.

Nodrošināt regulāru un kvalitatīvu

informāciju par skolas Attīstības plānu

visiem interesentiem.


6.7.2. Skolas vadības darbs

Skolā ir visa Ministru kabineta noteiktā obligātā dokumentācija, kuras izpilde tiek

kontrolēta. Skolas darbu reglamentējošie dokumenti ir izstrādāti precīzi, demokrātiski,

ievērojot visas tiem izstrādātās prasības.

Skolas darbību reglamentē Skolas nolikums, iekšējās kārtības noteikumi, darba

kārtības noteikumi un citi skolas iekšējie normatīvie akti.

Skolā ir izstrādāta vadības struktūra, ir optimāls dažādu līmeņu vadītāju skaits, kuri ir

iecelti valstī noteiktā kārtībā, ievērojot viņu kvalifikāciju, pieredzi, skolas darba vajadzības un

pozitīvu attieksmi pret skolu un kolēģiem. Direktora vietnieki Līgatnes novada vidusskolā

strādā jau daudzus gadus. Skolā ir nepieciešams direktora vietnieks saimnieciskajos

jautājumos. Skolas vadības struktūra, kā arī atbildības jomas ir zināmas visiem skolas

darbiniekiem, skolēniem, viņu vecākiem.

Lielākā daļa pedagogu uzskata, ka skolas vadība prot viņus uzklausīt un atbalstīt, ka

attiecības ir koleģiāls, aka visi cenšas kvalitatīvi izpildīt tiem uzticētos pienākumus.

Direktorei ir atbilstoša izglītība, un viņa ir ieinteresēta skolas darbā, skolas prestiža

37

nodrošināšanā, aktīvi reaģē uz aktualitātēm. Direktore iesaista personālu skolas stratēģijas

izstrādē, kas vērsta uz pozitīvām pārmaiņām. Svarīgu jautājumu izlemšanā direktore

konsultējas ar direktora vietniekiem un skolas padomi, uzņemoties atbildību par galīgo

lēmumu pieņemšanu.

Direktore ir izveidojusi vienotu vadības komandu un nodrošina tās darbību. Vadības

komandā ir laba savstarpējā sadarbība, un visi vietnieki profesionāli veic uzticētos

pienākumus. Direktora vietnieki par plānoto un paveikto darbu informē administrācijas

sanāksmēs, pedagogus – informatīvajās sanāksmēs vai pedagoģiskās padomes sēdēs, kā arī

aktuālo informāciju izvieto skolotāju istabā. Informācija par pasākumiem regulāri tiek izlikta

pie skolas informācijas dēļa un ievietota Līgatnes novada pašvaldības mājas lapā.

Skolas vadība koordinē 5 metodisko komisiju darbu. Metodisko komisiju vadītāji profesionāli

nodrošina saikni starp skolas vadību un pedagogiem. Skolas vadība sadarbojas ar klašu

audzinātājiem un atbalsta personālu, kā arī ar pārējiem skolas darbiniekiem un skolēniem.

Skolas darbinieku pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir noteiktas amatu aprakstos.

Pedagogu slodzes ir sadalītas optimāli, ņemot vērā skolas īstenoto izglītības programmu un

darba organizācijas prasības, skolas darba plānu, pedagogu pieredzi un kvalifikāciju. Visi

skolas darbinieki strādā saskaņā ar darba līgumiem. Pedagogiem ir pieejama visa

nepieciešamā informācija par skolas darbību un personāla pienākumiem, tiesībām un

atbildības jomām, kā arī aktuālie dokumenti un to projekti. Skolā ir noteikta kārtība, kas ļauj

pedagogiem izteikt priekšlikumus sava vai skolas darba uzlabošanai (mācību semestra vai

gada beigās iesniedzot pārskatus, pašvērtējumu, izsakot priekšlikumus).

Personāla pārvaldība

Skolā darbojas 5 metodiskās komisijas, kas apvieno atsevišķu mācību priekšmetu vai

vairāku radniecīgu mācību priekšmetu pedagogus un darbojas saskaņā ar Līgatnes vidusskolas

Metodisko komisiju darba reglamentu. Metodiskā darba prioritātes saistās ar skolas darba

plānu mācību gadam, kā arī ar skolas attīstības plānu 3 gadiem: kvalitatīva izglītības procesa

veicināšana, skolotāju profesionālā pilnveide, pedagoģiskā kolektīva iesaistīšanās skolas

darbības izvērtēšanā un attīstības plānošanā.

Atsevišķu problēmu risināšanai un pasākumu organizēšanai, projektu izstrādei un

realizācijai uz noteiktu laiku tiek izveidotas radošās grupas.

Skolas atbalsta personāls zina savus pienākumus un tiesības, tie ir noteikti amatu

aprakstos. Skolas normatīvajos dokumentos ir noteikta pedagogu sadarbības kārtība ar

atbalsta personālu, kā arī vecāku un skolēnu sadarbības un atbalsta saņemšanas iespējas.

Pārsvarā pedagogu, vecāku un skolēnu sadarbība ar atbalsta personālu ir sekmīga. Ir noteikts

un tiek ievērots atbalsta personāla darba laiks. Skolas vadība sadarbojas ar atbalsta personālu

dažādu problēmsituāciju risināšanā. Atbalsta personāls ir nodrošināts ar atbilstošām darba

telpām. Starp pedagoģisko un atbalsta personālu sadarbība ir laba.

Skolas kvalitatīva darba nodrošināšanai, informācijas apmaiņai, metodiskā procesa

pilnveidei notiek:

administrācijas sanāksmes;

pedagogu informatīvās un izglītojošās (metodiskās) sanāksmes;

mācību priekšmetu metodisko komisiju sanāksmes;

pedagoģiskās padomes sēdes;

mazās pedagoģiskās padomes sēdes;

radošo grupu sanāksmes.


Skolas vadībai izveidojusies laba

savstarpējā sadarbība.

Visu lēmumu un svarīgu dokumentu

Turpināt pilnveidot skolas darba

organizāciju, vadības pārraudzības un

kontroles darbu.

38

pieņemšanā skolas vadība konsultējas ar

skolas kolektīvu.

Pedagogu ieinteresētība sava un skolas

darba uzlabošanai.

Izveidojusies veiksmīga sadarbība ar

novada pašvaldību.

Veiksmīgi iesākta sadarbība ar skolas

padomi.

Skolas vadība plānveidīgi kontrolē un

novērtē mācību un audzināšanas darbu,

tehniskā personāla darbību.

Veicināt pedagogu iesaisti starptautiskos

projektos papildus finansējuma

iegūšanai.


6.7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Skola sadarbojas ar citām izglītības, kā arī pašvaldības institūcijām un uzņēmumiem.

Regulāra un laba sadarbība skolai ir ar Līgatnes novada domi, novada izglītības komiteju,

Amatas novada Apvienoto izglītības pārvaldi, Līgatnes novada dienas centru „Saulespuķe”.

Kopīgi tiek veikts brīvprātīgais darbs. Skola ir iesaistījusies vairākos starptautiskajos

projektos “Comenius” un citos, arī 2013./2014.m.g. tiek plānota darbība „Comenius”

projektā. Atbalsts izglītojamo aprūpē gūts sadarbībā ar Līgatnes novada policiju, bāriņtiesu un

sociālo dienestu.


Skolai ir regulāra sadarbība ar Līgatnes

novada institūcijām.

Laba sadarbība ir ar Līgatnes novada

uzņēmumiem un individuālajiem

uzņēmējiem.

Turpināt sadarbību ar Līgatnes novada

institūcijām.

Rast sadarbības partnerus ārpus Latvijas,

iesaistoties starptautiskos projektos.


7. Citi sasniegumi 7.1. Skolotāju sasniegumi Skola apkopo pedagogu sasniegumus. Skolas pedagogi katru gadu saņem Līgatnes novada

pašvaldības, kā arī Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes Pateicības un Atzinības

rakstus.

Līgatnes novada nomināciju “Gada cilvēks 2010” saņēma D.Meistere.

Amatas novada Apvienotās izglītības pārvaldes Atzinības rakstus:

2011.gadā saņēma D.Meistere, D.Bicāne, A.Ziediņa

2012. gadā saņēma A.Ziediņa, D.Meistere, D.Bicāne, D.Zariņa, L.Bērziņa,

Dz.Upīte, S.Gasperte, D.Bērziņa

Ar Līgatness novada domes Pateicību 2012. gadā saņēma D.Bērziņa, L.Abramsone,

V.Mazurova, L.Bērziņa, D.Laganovska.

Projektu rakstīšanā aktīvākās skolotājas ir D.Bērziņa un A.Ziediņa. Sadarbību ar AS

„Latvijas valsts meži” organizē B.Aizupiete. Aktīvu skolēnu iesaisti projektā „Mamma Daba”

virza I.Bērziņa un iegūst labus rezultātus, 2012.gadā „Mamma Daba” rīkotajā „Meža

olimpiādē” ieguva I vietu.

39

7.2. Skolas iesaistīšanās projektos Skolai ir ilggadīga pieredze dalībai starptautiskajos projektos:

‘’Comenius” skolu sadarbības projektā „Eiropas pilsonis”. 2013./2014.m.g. tiek

organizēts „Comenius” projekts „Kultūra un vide”, sadarbības valstis Latvija,

Grieķija, Turcija, Rumānija, Vācija, Spānija un Francija.

„Comenius” skolēnu individuālās mobilitātes projektā, kas ietver skolēnu apmaiņu

starp sadarbības valstīm Latviju, Poliju un Itāliju,

Eiropas Jauniešu Ūdens Parlamentā,

Āzijas un Eiropas valstu sadarbības internetprojektā.

Vairākkārt Līgatnes novada vidusskola ir uzņēmusi viesskolēnus programmas „AFS

Latvijā” ietvaros, no Taizemes un Dānijas.

Līgatnes novada pašvaldības sadarbības līguma ar Ahmetu Gruzijā ietvaros notikuši

vairāki jauniešu delegāciju apmaiņas braucieni.

Skola aktīvi piedalās programmas ‘’Jaunatne darbībā ‘’ piedāvātajos projektos. Skolas

pārstāvji piedalās apmācībās, tiek plānota sadarbība ar Lietuvas un Gruzijas jauniešu grupām.

Skola veicina skolēnu un visas sabiedrības ‘’zaļo domāšanu”, tai ir ilgstoša sadarbība ar

AS „Latvijas valsts meži”, ZAAO, skola rosina šķirot atkritumus un regulāri ar labiem

panākumiem piedalās bateriju un makulatūras vākšanā.

8. Tālākās attīstības vajadzības

Pamatjoma Kritērijs Vērtējuma

līmenis

Turpmākās attīstības vajadzības

Mācību saturs 1.1. Ļoti labi

Regulāri izglītot skolotājus mācību

satura plānošanas jautājumos.

Veicināt dažādu mācību priekšmetu

pedagogu sadarbību, īstenojot mācību

satura plānošanu skolā.

Mācīšana un

mācīšanās

2.1.

Ļoti labi

Skolotājiem mērķtiecīgi

sadarbojoties, risināt skolā pieejamo

atbalsta materiālu un mūsdienīgu

mācību līdzekļu izmantošanu.

Uzlabot skolotāja un skolēna dialoga

kvalitāti.

Pedagogiem veidot metodiskās

izstrādes un piedalīties metodiskajās

skatēs skolā un novadā.

2.2.

Labi

Rosināt skolēnus izmantot datorklasi,

bibliotēku mācīšanās nolūkiem.

Izstrādāt vienotas prasības rakstu

darbu noformēšanai un kultūrai.

Visos mācību priekšmetos uzsvērt

rakstu darbu kultūras nozīmi,

realizējot vienotās prasības.

Motivēt skolēnus darbam mājās.

Izveidot skolēnu mācību sasniegumu

dinamikas uzskaiti, tās veidošanā

iesaistīt skolēnus.

40

2.3.

Ļoti labi

Pilnveidot skolēnu mācību

sasniegumu vērtēšanas kritērijus pāru,

grupu, mutisko atbilžu objektīvākai

novērtēšanai.

Uzlabot skolēnu informētību par

vērtēšanas kārtību un kritērijiem.

Mācību sasniegumu vērtēšanā vairāk

izmantot skolēnu pašvērtējumu un

savstarpējo vērtējumu.

Izglītojamo

sasniegumi

3.1. Labi

Pilnveidot mācību metodes un

paņēmienus darbā ar talantīgajiem

skolēniem, lai veicinātu augstāka

līmeņa sasniegumus.

Veltīt pastiprinātu uzmanību

mācīšanās un mācīšanas līmeņa

analīzei, kas ļautu uzlabot valodas

prasmes un mācību darba rezultātus

latviešu un svešvalodās, fizikā un

ķīmijā.

Mācību priekšmetu skolotājiem

turpināt darbu skolēnu mācību

sasniegumu dinamikas izpētē, to

regulāri izmantojot mācību procesa

plānošanā un piemērotu mācību

metožu izvēlē.

3.2. Labi

Pievērst uzmanību skolēnu vispārējo

prasmju attīstībai, lai nodrošinātu pēc

iespējas labāku rezultātu sasniegšanu

valsts pārbaudes darbos.

Sniegt skolēniem atbalstu centralizēto

eksāmenu mērķtiecīgā izvēlē un

palīdzēt sagatavoties viņiem

eksāmeniem.

Radīt priekšnoteikumus sekmīgai

centralizētā eksāmena praktiskās

daļas kārtošanai dabaszinību mācību

priekšmetos.

Atbalsts

izglītojamajiem

4.1. Ļoti labi

Turpināt sadarbību ar atbalsta

dienestiem pašvaldībā.

Turpināt skolēnu, vecāku un

psihologa sadarbību.

Veicināt sociālā pedagoga lomu

atbalsta sniegšanā skolēniem,

vecākiem, pedagogiem

4.2.

Ļoti labi

Pilnveidot skolēnu pašpārvaldes

darbību.

Turpināt nodrošināt interešu izglītības

pulciņu daudzveidību skolēnu

personības vispusīgai attīstīšanai.

Motivēt skolēnus, visās vecuma

grupās, pēc iespējas vairāk iesaistīties

41

interešu izglītības programmās.

4.3.

Labi

Nepieciešams aktivizēt sadarbību ar

NVA Karjeras centra speciālistiem.

Veicināt, lai skolēni aktīvāk

iesaistītos pašizpētē, karjeras izpētē

un savas karjeras plānošanā.

4.4.

Ļoti labi

Mācību priekšmetu skolotājiem

rosināt skolēnus izmantot iespēju un

aktīvāk piedalīties konkursos,

olimpiādēs;

Pilnveidot diferencētu un individuālu

pieeju skolēniem ikdienas mācību

procesā.

4.5. - -

4.6.

Labi

Izpētīt vecāku vēlmes un vajadzības,

lai pilnveidotu sadarbību un uzlabotu

vecākiem domāto pasākumu

apmeklējumu.

Veicināt vecāku izglītošanu bērnu

audzināšanā.

Iestādes vide

5.1.

Ļoti labi

Turpināt popularizēt skolas tēlu

sabiedrībā.

Turpināt audzināt skolēnos piederības

apziņu un lepnumu par savu skolu.

Uzlabot skolas iekšējo

reglamentējošo dokumentu izpildes

kontroli.

Akcentēt ētikas normu ievērošanu

skolas sadzīvē.

Vienotas skolas simbolikas izveide.

5.2.

Ļoti labi

Turpināt strādāt pie pedagoģisko

metožu un paņēmienu dažādošanas

izglītojamo disciplīnas un

pašdisciplīnas motivēšanai.

Rast līdzekļus mājturības kabinetu

modernizēšanai.

Turpināt atjaunot klasēs skolēnu

galdus un krēslus.

Iestādes resursi

6.1.

Labi

Paplašināt datortīklu, dodot iespēju

katram skolotājam kabinetā izmantot

datoru.

Lietot e- klases sistēmu.

Turpināt piesaistīt līdzekļus kabinetu

modernizēšanai.

6.2.

Ļoti labi

Turpināt atbalstīt pedagogu

iesaistīšanos dažādos projektos,

konkursos, radošo darbu skatēs.

Pilnveidot pedagogu prasmes darbā ar

IT un veicināt efektīvāku to

izmantošanu mācību procesā.

42

Veicināt sadarbību pieredzes

apmaiņai starp citu skolu

pedagogiem.

Iestādes darba

organizācija,

vadība un

kvalitātes

nodrošināšana

7.1.

Labi

Aktīvāk iesaistīt skolas tehnisko

personālu skolas pašnovērtējuma

procesā.

Nodrošināt regulāru un kvalitatīvu

informāciju par skolas Attīstības

plānu visiem interesentiem.

7.2.

Labi

Turpināt pilnveidot skolas darba

organizāciju, vadības pārraudzības un

kontroles darbu.

Veicināt pedagogu iesaisti

starptautiskos projektos papildus

finansējuma iegūšanai.

7.3.

Ļoti labi

Turpināt sadarbību ar Līgatnes

novada institūcijām.

Rast sadarbības partnerus ārpus

Latvijas, iesaistoties starptautiskos

projektos.

9. Informācijas iegūšanas metodes

Skolas darba novērtējuma iegūšanas metodes: pedagogu, vecāku un skolēnu anketēšana,

dokumentu un materiālu analīze, mācību stundu, nodarbību un pasākumu vērošana un

sarunas.

Lai iegūtu informāciju, tika pētīti un analizēti šādi dokumenti un materiāli:

skolas nolikums;

skolas darba plāni;

skolas attīstības plāns;

skolas iekšējie normatīvie dokumenti;

Līgatnes novada domes lēmumi un novada saistošie dokumenti;

mācību priekšmetu programmas;

pedagogu tarifikācija;

klašu audzinātāju programmas;

interešu izglītības programmas;

mācību priekšmetu stundu saraksts;

fakultatīvu, pulciņu, interešu izglītības nodarbību grafiki;

skolēnu konsultāciju grafiki;

pedagoģiskās padomes sēžu materiāli;

metodisko komisiju dokumentācija;

skolas padomes dokumentācija;

skolēnu pašpārvaldes dokumentācija;

iekšējās kārtības noteikumi;

darba kārtības noteikumi;

klašu žurnāli (e-žurnāli);

interešu izglītības, pulciņu un fakultatīvo nodarbību žurnāli (e-žurnāli);

mācību kopsavilkuma žurnāli;

skolas iekšējās kontroles materiāli;

skolēnu pārbaudes darbi, to rezultāti;

43

sasniegumu ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos uzskaite;

skolēnu izaugsmes dinamikas rādītāji;

pedagogu pašvērtējuma materiāli;

finanšu dokumentācija;

valsts pārbaudes darbu protokoli, CE sertifikātu kopijas;

stundu un nodarbību hospitēšanas materiāli;

vecāku, skolēnu un pedagogu aptauju rezultāti;

kontroles un uzraudzības dienestu pārbaužu akti;

skolas gada budžeta tāme;

dažādi statistikas dati;

skolēnu dienasgrāmatas;

pārbaudes darbu izveides kvalitāte;

direktores sarunas ar skolas tehniskajiem darbiniekiem;

skolas vadības individuālās sarunas ar pedagogiem;

direktora vietnieces mācību darbā sarunas ar 9. klases skolēniem;

absolventu aptaujas anketas.

2013. gada 11.martā

Direktore Kintija Blūmentāle

(vārds, uzvārds) (paraksts)

Z.v.

SASKAŅOTS

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs

(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums)

Ainārs Šteins

(vārds, uzvārds) (paraksts)

(datums)

Z.v.

līgatnes novada vidusskolas pašnovērtējuma ziņojums · mācību gads skolā kopā 1.-4.klase...

Documents