2016.gada maijs Nr. 4(16)

Klāt maija mēnesis, kad viss zaļo un zied, kad saule pēc ziemas spīd tik aicinoša un spoža! Bet tūlīt ,

tūlīt jau pēdējais skolas gada mēnesis būs aizzibējis un varēsim doties vasaras brīvdienās. Tad būs 3

mēnešu bezrūpīga atpūta, ūdensprieki, saldējums, vēlas vasaras novakares, kad tik ļoti negribēsies doties

mājās...Bet lietainās dienās Tu atcerēsies par skolu, paņemsi rokās kādu grāmatu un iegrimsi tās

aizraujošajos notikumos.

Milzīgs PALDIES visiem,īpaši sestklasniekiem, kuri mācību gada garumā centušies izteikt sevi ar

rakstīto vārdu - sacerējuši pasakas, teikas, mazus stāstiņus un dzejoļus! Lai arī nākošajā mācību gadā Jums

izdodas radoši izpausties- skatieties ne tikai ar acīm, bet arī ar sirdi, un jums izdosies ieraudzīt sev apkārt

brīnumus pavisam vienkāršās un ikdienišķās lietās!

Maija nogalē Tavai- Limbažu sākumskolai – aprit 5 gadi! Šķiet, tas tāds neliels laika sprīdis, taču

šajos skolas gados piedzīvots tik daudz- sportots, dziedāts, konkursi un viktorīnas, pirmie soļi kustību

festivālos, ekskursijas un pārgājieni, mājas darbi un projektu prezentācijas... visu nemaz nevar uzskaitīt!

Nenoliedzami, katrs skolas gads Tevi bagātinājis un pilnveidojis. Un tā būs arī turpmāk, jo skolas kolektīvs

darīs visu, lai katra diena, ko pavadi skolā, Tev būtu kā pārsteigums, kaut kas neatklāts un jauns! Protams,

arī Tev pašam jābūt aktīvam un jāvēlas pilnveidoties, jātiecas pēc zināšanām.

Skola, mana baltā un mīļā...

Daudz laimes DZIMŠANAS DIENĀ!

Uz tikšanos atkal rudenī, jaunajā mācību gadā-

Tava „Karamele”

MANI LABIE VĀRDI SKOLAI

Pavasarī manai skolai aprit pieci gadi. Sanāk, ka es šeit mācos no pašiem pirmsākumiem.

Mana klase ir jauka un vienota. Par mūsu klases audzinātāju I.Rozīti – Lozbergu var teikt to pašu.

Viņa mūs iedvesmo, slavē, bet dažkārt pasaka arī kādu skarbu vārdu. Tas tāds nieks vien ir, jo paši

saprotam, ka esam pelnījuši. Skolotāja mēdz izdomāt dažādus pasākumus, kas mūs vieno – ekskursijas

un klases vakari vienmēr ir radoši un interesanti. Katru klases vakaru vada divi skolēni. Principā mēs visi

darbojamies klases vakara labā – meitenes rūpējas par dekorācijām, bet zēni par mūziku. Klases vakara

vadītājs izdomā tēmu un gatavo spēles.

Es gribētu pateikties it visiem, kas ir pilnveidojuši un radījuši šo skolu! Paldies manai ģimenei par

iespēju mācīties šajā skolā! Paldies mācību pārzinim – bez Jūsu atraktivitātes mēs nebūtu nekas! Paldies

visiem Limbažu sākumskolas skolotājiem, kuri mūs mācījuši un pacietuši! Vislielākais paldies mūsu

skolas direktorei Vijai Jevdokimovai. Bez viņas skolas pagalma zāle nebūtu tik zaļa, telpas tik košas, un

mūsu sirsniņās nebūtu sirds siltuma! Milzīgs paldies maniem skolas biedriem – ar jums kopā pavadīts tik

daudz laika!

PALDIES jums visiem saka – Fanija Romeiko, 5.a

Mana skola ir silta, mīlīga un jauka. Šeit –Limbažu sākumskolā, es mācos kopš 3.klases.

Man patīk skolas moto- kopā darām, kopā varam, kopā mērķi sasniedzam! Skolā ir ļoti jauki

skolotāji, protams, ja bērni viņus ir saniknojuši, tad skolotāji paliek stingri.

Skolai ir daudz labu panākumu dažāda mēroga sacensībās gan sportā, gan citos konkursos.

Man šī skola patīk, es šeit vēlos mācīties un gūt panākumus!

Laura Sproģe, 5.a

Sāksim ar pozitīvo jeb labo skolā: tiklīdz tu ienāc skolā, uzreiz sajūti siltumu. Vienmēr mūs sagaida

jautrās, smaidīgās skolotājas. Skolā ir laba bibliotēka, kur vari atpūsties un lasīt grāmatas.

Un tagad diemžēl nāksies pateikt arī to, kas nepatīk: tie ir sestklasnieki, kuri visu laiku kaitina mūsu

klases biedru…

Atis Ratnieks, 5.a

Man patīk mācīties Limbažu sākumskolā, jo skola ir dabai draudzīga- tā piedalās makulatūras

vākšanā. Skolā ir laba kafejnīca un gardas pusdienas, bezmaksas! Darbojas dažādi pulciņi, kurus iespējams

apmeklēt savā brīvajā laikā. Skolotāji ir izpalīdzīgi un gudri.

Mana skola ir skaista, ar sakoptu pagalmu!

Dāvis Pīlāgs, 5.a

Mana skola ir mīļa, skaista, godājama, brīnišķīga, pamācoša, izpalīdzīga, pati LABĀKĀ! Skolā ir ļoti

daudz talantīgu skolēnu, kuri var izpausties dažādos pasākumos. Manā skolā ir vislabākie skolēni un

skolotāji!

Vēl mana skola ir dāsna, balta, dzīvespriecīga un gudra! Mēs popularizējam skolu, piedaloties

dažādās sacensībās un konkursos un iegūstot gan medaļas, gan kausus, gan godalgotas vietas.

Bez savas skolas mēs nebūtu nekas!

Daniela Neila Lopenova, 5.a

MANI LABIE VĀRDI SKOLAI

Es skolā jūtos labi, man skolā patīk. Mūsu skolā ir visjaukākās skolotājas un labi prot iemācīt skolēnus.

Skolas gaiteņos ir daudz puķu!

Man vienmēr ir prieks nākt uz skolu. Manā klasē mācās saprotoši skolēni, ar kuriem vienmēr ir jautri.

Skolā ir laba kafejnīca ar garšīgu ēdienu.

Skola, daudz laimes dzimšanas dienā!

Artūrs Doroškevičs, 5.a

Limbažu sākumskola ir skola, kurā es mācos un pavadu lielāko dienas daļu. Šī skola ir jauka, un es tajā

ierodos ar prieku. Skolā ir jaukas un atsaucīgas skolotājas, kuras mūs māca un izglīto. Man patīk

daudzveidīgās tehnoloģijas, kuras ir skolā. Šeit es jūtos droši un ar prieku uzturos. Skola ir silta, gaiša un

izremontēta.

Es vēlos pateikt paldies jaukajām skolotājām, kuras mūs māca un , kad neklausām, prot mūs savaldīt.

Ar katru gadu mūsu skola paliek modernāka un sakoptāka, tāpēc es skolai svētkos novēlu – lai izdodas

īstenot savus sapņus!

Ance Breške, 5.a

Īstenībā skola ir forša un interesanta- te ir kā lielā ģimenē. Mums šeit tiešām paveicies ar skolotājiem!

Mazliet žēl, ka jāiet projām... Noteikti apciemošu skolotājas.

Filips Seinass, 6.c

Limbažu sākumskolā ir ļoti atsaucīgi skolotāji, kas vienmēr izdomā kaut ko interesantu! Atraktīvi

pasākumi. Skola vienmēr ir sakopta.

Inese Litovkina, 6.c

Šie seši gadi Limbažu sākumskolā man bija kā viens liels piedzīvojums. Prieks par pretimnākošajiem

skolotājiem. Mūsu skola ir tīra, te atrasties ir droši. Man šī skola ļoti patīk!

Agnese Anna Mošura, 6.c

Žagatas un runča strīds

Kādu dienu, kad runcis gozējās saulītē, žagata viņu kaitināja.

-Ko tu gulšņā, sliņķi?- žagata ķircinoši prasīja.

-Paņēmu brīvdienu!- runcis Rūdis atbildēja.

-Vai nav laiks strādāt?-žagata jautāja.

-Nē, vēl nav! -Rūdis atbildēja.

-Tu esi oranžs kā burkāns!-žagata turpināja kaitināt.

-Vai beigsi mani kaitināt, ja došu tev ko gardu?-vaicāja runcis.

-Ko dosi?-prasīja žagata.

-Panāc tuvāk, tad pateikšu!- aicināja Rūdis.

Žagata nolaidās blakus runcim, bet runcis to sakampa un …nokoda!

-Tagad varu atpūsties!- runcis prātīgi noteica.

Artūrs Niko Dambītis, 5.c

Vēstule Meža mātei

Sveika, Meža māte!

Ceru, ka Tu jūties labi, bet es gan tā nejūtos… Jo mana kaimiņiene vāvere neļauj man mierīgi dzīvot.

Viņa zog manas mantas un bērnu rotaļlietas. Dažreiz viņa pat zog ēdienu! Viņa visu nakti paliek nomodā un

remontē savu dobumu, bet pa dienu guļ vai sūdzas par to, ka es viņai neļaujot gulēt. Vēl- vāvere uz mana

balkona žāvē savas drēbes, jo viņas balkons ir piekrāmēts ar mantām, kuras viņa man ir nozagusi.

Meža māte, es rakstu šo vēstuli, jo ceru, ka Tu liksi vāverei mainīt viņas dzīvesveidu. Ceru, ka palīdzēsi

man atgūt nozagtās mantas!

Ar sveicienu- Pūce -Rainers Kukulis, 5.a

Sveika, Meža māt! Šeit Tev raksta Pūce. Man tikko piedzimuši bērniņi- vēl pavisam vārgi… Tie

regulāri jābaro, bet apkārt visu laiku lidinās vanags. Mīļā Meža māt, lūdzu palīdzi man tik no viņa vaļā! Viņš

tik kāri skatās uz maniem mazulīšiem! Man drīz nāksies mainīt ligzdas vietu, jo koka zars ieplaisājis…

Varbūt vari man palīdzēt atrast kādu kuplu koku, kur iekārtot jauno ligzdu?

Katru dienu mūsu mežā tiek zāģēti koki, tāpēc esmu uztraukusies, ka drīz var nozāģēt arī manu koku.

Man taču kokā ir ligzda un mazie pūču bērniņi.

Palīdzība, Meža māt, man vajadzīga steidzami! Meža māt, tu esi meža saimniece un vienīgā vari man

palīdzēt!

Pūce-Ance Breške, 5.a

DZEJOĻI, VELTĪTI LIMBAŽU

SĀKUMSKOLAI

Mūsu mīļā skoliņa,

Gudrību pilnā mājiņa.

Pašai savi skolnieciņi,

Mazi, mīļi gudrinieciņi,

Patīk viņiem gudrībiņas,

Viņiem tās kā dāvaniņas!

Tikai pašiem jāstrādā,

Bez darba rokās nedodas viņas.

Roberts Ralfs Zemītis, 4.b

Mūsu skolai dzimšanas diena!

Gadā tā ir tikai viena.

Mūsu skolai šī jau piektā.

Pieci stāsies četriem vietā.

Sestklasnieki dosies prom,

Jaunie nāks ar plecu somām.

Kļūs viņi gudri tā kā skola.

Skola gudrības mums dod!

Skola dzīvo Limbažos!

Bērni dzīvo Limbažos!

Lai mūsu skola vienmēr ir!

Venija Ozoliņa, 4.b

Skolai pieci gadi!

Hopā, hopā, hei!

Visi svin skolas piecus gadus!

Hopā, hopā, hei!

Un tad lielās kūkas ēd!

Juhū! Juhū!

Skolai pieci gadi ir!

Markuss Zariņš, 4.b

Skola, jaukā un smaidīgā,

Visiem prieku sagādā!

Bērni pa gaiteņiem skraida un sauc:

Skola ir mūsu draugs!

Mūsu skola smaidu pilna,

Prieka pilna

Un gudrību pilna.

Lūk, šāda ir mūsu skola!

Kristīne Sondore, 4.b

Zābaka un kurpes saruna

Skapī sēdēja divi ziemas zābaki un viena kurpe.

Zābaki visu laiku izsmēja vientuļo kurpi:

-Nevajadzīgā, vientule!

Kurpe runāja pretī:

-Vai es esmu vainīga, ka mana māsa ir pazudusi?!

Zābaki smiedamies teica:

-Protams, ka tu esi vainīga! Savu māsu nemācēji pieskatīt!

Kurpe pārliecinoši teica:

-Vai neredzat- ziemas sezona tūlīt beigsies!

Zābaki nespēja novaldīt smieklus:

-Paskaties ārā - sniega kupenas! Nesaceries, mīļumiņ!

-Es šo visu vairs nevaru izturēt!-kurpe raudādama aizgāja.

Pēc kādām divām stundām kurpe atgriezās divatā ar savu

māsu. Abas kurpes tagad smejas par zābakiem:

-Mēs nepazaudējām viena otru, māsa mani visu šo laiku

meklēja!

Zābaki pārsteigti atvainojās:

-Piedodiet! Mēs to nezinājām. Atvainojiet!

Kurpes atgādināja:

-Paskatieties, ārā sniega vairs nav!

Tad zābaki un kurpes salīga mieru un dzīvoja tālāk.

Atis Ratnieks, 5.a

Uzmini nu!

Kas tur pusnaktī spokojās?

Aizkari kustējās,

Divas acis spīdēja,

Kaut kas rībēja!...

Vai tas bija spoks?

Vai tas bija joks?

Uzmini nu pats!...

Toms Pauliņš, 4.c

Šodien saulīte spīd spoži,

Lido taurentiņi koši.

Draudīgs mākonīts ar lietus maisu

Vēlas atsvaidzināt gaisu!

Lai tik laista!

Lai tik laista!

Redz, kur

Varavīksne skaista!

Pēkšņi atskan skaņa baisa-

Debesīs ir zelta plaisa...

Tas jau pērkons, zibens, krusa arī,

Kā jau dažkārt pavasarī!

Estere Alksne, 4.c

Zābaks un kurpe

Kādu dienu mamma ar meitu aizgāja uz pilsētu, mājās palika viens zābaks un viena kurpe.

Kurpe pēkšņi iesaucās:

-Cik tu esi netīrs!

Zābaks palika dusmīgs un jautāja:

-Kā tu domā- kurš no mums ir skaistāks?

Kurpe iesaucās:

-Protams, ka es esmu skaistāka!

Abi apavi bija ļoti dusmīgi viens uz otru. Bet tad kāds paņēma zābaku iemeta miskastē. Nu gan kurpe sāka

smieties uz nebēdu!

Pēkšņi kurpe izdzirdēja, ka zābaks lūdzas:

-Kurpīt, tu esi skaistāka par mani, palīdzi man izkļūt laukā!

Kurpe piesteidzās un apgāza miskasti, zābaks izripoja laukā.

-Paldies, kurpīt!-zābaks pateicās. Bet kurpe uzsauca:

-Nāc šurpu, tevi jānomazgā! Zābaks ielēca bļodā, kurpe tam uzlēja ūdeni. Nu zābaks bija tīrs! Kad mājās

atgriezās saimniece ar savu meitu, viņas bija pārsteigtas, ka zābaks, kurš iepriekš bijis netīrs, nu izskatījās kā no

veikala skatloga! Visi bija priecīgi!

Sammera Pojarkova, 5.c

Skolas somas un burtnīcas saruna

Reiz dzīvoja kāda meitene Anna, viņai bija draudzene Līga. Anna bija ļoti kārtīga, viņa vienmēr savu

skolas somu nolika kārtīgi. Katra lietiņa, kas atradās viņas somā, bija tīra un kārtīga. Līga bija pilnīgs pretstats

Annai- viņa vienmēr visas skolas lietas nometa, kur pagadās. Kādu dienu Līga ar Annu satikās un nolēma doties

pie Annas. Anna savu skolas somu nolika uz dīvāna, bet Līga nometa istabas stūrī.

-Auč! Man sāp!- kāda balss kliedza!

-Nomierinies, tavi kliedzieni nelīdzēs!-burtnīca pamācoši sacīja somai.

-Man ir apnicis, ka Līga mani mētā no viena stūra uz otru! Es taču neesmu nekāda lelle,-soma skumjā balsī

noteica.

-Nu ko tu čīksti kā mazs bērns!-burtnīca atcirta.

-Tu esi laimīga-te kopj un mīl! Bet mani… Kāpēc mana saimniece nevarētu būt Anna?- soma tik tikko spēja

aizturēt asaras.

-Padomā! Annai taču jau ir soma! –burtnīca noteica. Taču skolas soma sāka rūgti raudāt tik dikti, ka kļuva gluži

slapja.

Līga iekliedzās:

-Atkal slapja! Meitene sadusmojās, izņēma ārā visas skolas lietas un izmeta somu pa durvīm!... Garām gāja

Annas kaimiņienes meita Luīze. Viņa paņēma skolas somu un devās uz savu istabu. Luīze vēl šobaltdien lieto

atrasto skolas somu.

- Ir tik labi justies mīlētai!- skolas soma sacīja, dodamās ar Luīzi kopā uz skolu.

Fanija Romeiko, 5.a Māsa un brālis

Mēs ar brāli esam abi

Lieli blēņu dari, bet labi

Mākam nekārtību taisīt

Tik, cik viegli zupas katlu maisīt!

Ejam ārā, kāpjam peļķēs

Gluži kā sarkanbaltās neļķēs.

Hops - batutā! Urrā!

Slidkalniņā garā, garā.

Lai vai kā uz blēņām prāts grib nesties,

Mākam šad tad labi uzvesties-

Cepam gardum gardus keksus,

Lai var sacienāt tos skolas frendus!

Patrīcija Bramane, 4.c

Blēdīgā saule

Ak, cik blēdīga tā saule-

Mākoņi to aizsedz, bet grib spīdēt tik. un tā!

Ak, cik blēdīga tā saule-

Tā grib spīdēt arī naksniņā!?

Ak, cik blēdīga tā saule!

Grib dot karstumu caur saules stariem,

Bet mēs reizēm gribam vēsumu kā saldējumu...

Ak, cik blēdīga tā saule- bet mēs mīlam to tik un tā!

Marta Āboliņa, 4.c

Sporta kurpe un zābaks

-Re, kāda es- skaista un spīdīga! –sporta kurpe grozījās pie lielā spoguļa. Atnāca saimnieks no meža ar

dubļainiem zābakiem.

-Eu, tu dubļainais gumijas milzi, uzšļakstīji savus dubļus arī man!- nikni brēca sporta kurpe.

-Pabīdies! Man nav vietas!- rupjā balsī atbildēja zābaks. Kamēr zābaks ar sporta kurpi strīdējās, pienāca vakars un

laiks bija iet gulēt.

Atausa rīts, sporta kurpe gatavojās savam rīta skrējienam ar saimnieku. Sporta kurpei bija labs garastāvoklis, un viņa

dziedāja:

Skrienu, skrienu vēl, man vēl jāpaspēj!... Sporta kurpe nosportojusies un priecīga nokļuva mājās.

-Ahh, žēl, ka tu, zābak, neesi otra mana sporta kurpe. -Ja tu zinātu, cik man gāja jautri!

-Būt sporta kurpei? Man visu laiku būtu jāpinas ar šņorēm!- pārsteigts atbildēja zābaks.

Tā abi dzīvoja un strīdējās līdz mūža galam.

Artūrs Rudzītis, 5.a

a

Gaidītā diena

Sen jau gaidīju šo dienu,

Kurā varu vēlēties

Un darīt visu, ko vien gribu!

Kurā vēlētais tiek piepildīts!

Sen jau gaidīju šo dienu –

Baltas, gaišas domas visi domā,

Labus vārdus katrs saka.

Gaiss pilns putnu,

Vēji nepūš,

Saule margo...

Dāvanu man pilna istaba!

Ziedu pilnas vāzes!

Kas tā ir par dienu?

Tu jau zini - tā ir mana

DZIMŠANAS DIENA!

Vanesa Pojarkova, 4.c

Mana mamma

Kā visiem bērniem, arī man,

Ir mamma jauka un drosmīga gan-

Katru dienu solī raitā,

Mamma dodas darba gaitās.

No darba mājās viņu gaidu.

Kad durvis atver, tad es smaidu.

Lai mamma būtu labā omā,

Man grāmatas jāsakārto somā.

Mums patīk kopā parunāt,

Tā daudz ko varam uzzināt

Par to, kas jauns un svarīgs mums,

To nekad neuzzināt jums!

Nieku nav, ir jēga visam,

Jo mēs ar mammu draugi esam!

Jānis Rihards Sproģis, 5.a

Citāda diena

Sapnī redzēju melnu kaķi,

kurš par mani smējās.

Škic!

Pamodos un

no gultas izkāpu ar kreiso kāju.

Ēdu brokastis un

uz galda izlija kakao...

Starpbrīdī spēlēju ķerenes,

mani noķēra un

ierakstīja piezīmi...

Mamma dusmojas par piezīmi,

bet tētis, ka spēlēju telefonu.

Pie visa vainīgs tas kaķis!

Šonakt es sapņošu

par baltiem, pūkainiem zaķīšiem

un rīt būs

CITĀDA DIENA!

Mikus Ķirsis, 5.c

Kas patīk bulciņām un kūciņām?

Viņām patīk, viņām patīk…

Maisiņi!

Cukuriņš!

Šokolādīte!

Siltumiņš!

Somiņas!

Zobiņi!

Kasierītes,

Letes un

Mutītes!

Bet kas patīk tev?

Patrīcija Jevstigņejeva, 4.c

Kas patīk ritenim?

Braukt!

Riepas,

Braucēji!

Bremzēt,

Reizēm mazgāties-

Būt tīram!

Ātrums,

Zvaniņš!

Ceļš un asfalts,

Un nepalikt vienam!

Beatrise Līga Kociņa, 4.c

Mani labie vārdi skolai

Skola ir manas otrās mājas,

tā mani gaida piecas dienas nedēļā.

Es skolā jūtos droši, jo šeit neesmu

apdraudēts. Godīgi sakot, skola

man ir kā īsts draugs, ar kuru

satiekos katru dienu. Skolā notiek

daudz sacensību un konkursu, tie

mūs saliedē nevis sanaido.

Es savai skolai novēlu

laimīgu un sirsnīgu 5.jubileju!

Rinalds Kravainis, 4.c

Kas patīk dienasgrāmatai?

Diena,

Grāmata, bērni!

Piezīmes?!

Būt glītai un kārtīgai.

Jaunumi!

Vēl?

Soma!

Informācija!

Uzlīmes!

Joki!

Gudri skolēni!

Direktore!

Vēl?

Visvairāk viņai patīk

Sava titullapa!

Alise Rubeze, 4.c

Kas patīk nagu lakai?

Krāsoties!

Gaidīt!

Būt pie citām nagulakām!

Izcelties!

Vēl?

Būt maciņā!

Lielīties!

Skaisti nagi!

Vēl?

Ballēties!

Nagulaka nesmird,

Tā smaržo!

Estere Alksne, 4.c

Kas patīk pildspalvai?

Papīrs!

Tinte un cilvēka roka!

Apgrozīties veikala plauktā,

Penālis un zīmuļi,

Alfabēts!

Vēl?

Soma, burtnīcas

Un karuselis!

Vēl?

Pildspalva ir gudra-

Viņa prot rakstīt

Visus burtus!

Paula Krūze, 4.c

Kas patīk grāmatai?

Burti,

Bibliotēka!

Putekļi- nē!

Zīmējumi!

Vēl?

Bibliotekāri,

Lasītāji,

Grāmatu tārpi!

Brilles!

Plaukti un

Tīras lapas!

Bet visvairāk-

Cilvēki, kas lasa!

Daniels Banders, 4.c

Kas patīk zīmulim?

Būt nenolauztam!

Kodoliņš!

Kārtīgi gulēt penālī!

Vēl?

Baidīties no zīmuļu asināmā!

Vēl?

Viņam patīk

Veikali!

Krista Bērziņa, 4.c

Kas patīk skapim?

Drēbes!

Bērni!

Kleitas un pakaramie!

Svārki un jakas!

Kas vēl?

Zeķes un zeķubikses!

Grāmatas?

Nē, tas neder!

Vēl?

Noslēpumi!

Darja Grjaznova, 4.c

Kas patīk gultai?

Guļavas?

Saklāta gulta?

Varbūt nesaklāta?

Vai arī ar zeķēm piemētāta?

Diez vai!

Vēl?

Kas vēl viņai patīk?

Nu, protams,

Mīksti spilveni un

Segas!

Marta Āboliņa, 4.c

Kas patīk gultai?

Cilvēki,

Matrači

Un mājas!

Palagi,

Spilveni un

Segas!

Bērni un

Vecāki!

Puiši un

Meitenes!

Veikali un

Pārdevēji!

Vēl?

Nelēkā pa gultu-

Piesauksi nelaimi!

Markuss Jakovļevs, 4.c

Svētdienās es esmu ķirzaka. No

rīta klusām aizlavos līdz virtuvei,

tad paņemu no skapīša kādu

kukaini. Biju jau pusceļā uz

viesistabu, bet- ak, vai! Tur guļ

kaķis! Es klusām aizlavījos līdz

vannas istabai un paņēmu tualetes

papīru. Es to iebāzu kaķim ausī un

nu varēju skatīties TV !

Patrīcijas Bramane, 4.c

Šī lieliskā iespēja!

Man kādu dienu pavērās lieliska iespēja, tāds notikums ar mani vēl nebija noticis!.. Man bija radusies

iespēja lidot ar gaisa balonu!!! Tā nu es devos uz servisu un aplūkoju gaisa balonu, ar kuru man nāksies lidot –

tas bija tik liels un sarkans!

Kādu rītu es iekāpu nolūkotajā gaisa balonā un pacēlos gaisā. Gaisa balons bija gana ērts – te bija

dīvāniņš un galds, un pat mazs plauktiņš! Te bija viss – gulta un plīts, duša un tualetes telpa. Tas bija

piemērots dzīvošanai. Kad visu biju apskatījusi, pavēros apkārt – cik brīnišķīgs skats! Pateicoties lidojumam,

varēju vērot Limbažus no augšas. Re, ieraudzīju pat savu māju!

Izdomāju doties gaisa balonā uz... Parīzi! Nezināju, vai mans gaisa balons ir piemērots tik tālam

ceļojumam, bet tik lieliska iespēja ir tikai vienreiz mūžā! Jāizmanto!

Ceļš bija garš un nogurdinošs, taču priecēja, ka nelija lietus un nebija pārāk auksta nakts. No rīta

pamodos un skatos – esmu jau Parīzē! Vēl tikai viena stunda lidojumā. Es steidzīgi saklāju gultu, nomazgāju

seju un ķēros pie brokastu gatavošanas. Izlēmu, ka gatavošu omleti, jo tā man ļoti garšo. Uzvārīju tēju un

pagatavoju arī salātus. Brokastis sanāca ļoti gardas! Tikmēr gaisa balons lēnām piezemējās. Es izkāpu no tā un

uzņēmu vienu selfiju pie Eifeļtorņa. Satiku parīzieti vārdā Elianora, viņa piedāvājās parādīt šo brīnišķīgo

pilsētu. Es no tāda piedāvājuma, protams, nevarēju atteikties. Divatā apskatījām Parīzi, nopirku suvenīrus un

man bija laiks atvadīties no šīs burvīgās vietas un tās iedzīvotājiem.

Iekāpusi gaisa balonā, pacēlos virs milzīgajiem mākoņiem. Pamazām satumsa, pienāca vakars, un man

bija laiks doties gulēt. Rīt no rīta es būšu jau Limbažos... Tā es aizmigu.

No rīta servisā atdevu gaisa balonu un laimīga devos uz mājām, lai izstāstītu par savu lielisko iespēju,

kuru tikko biju izmantojusi!

Lāsma Ozoliņa, 6.b Jāņi

Jāņi, Jāņi

Kas tie Jāņi?

Zaļi, zaļi

Vasariņas saulgriezīši!

Jāņi, Jāņi

Kad tie Jāņi?

Tie jau drīz!

Nav vairs aiz kalniem augstiem,

Nav vairs aiz jūrām dziļām,

Nav vairs aiz upēm dziļām.

Tepat!

Tepat jau tie ir-degungalā!

Jāņi, Jāņi

Mīļi, jauki

Vasara jau klāt!

Madara Jonele , 4.a

Jaukā diena

Es piecēlos,

Es saģērbos,

Es izgāju –

Bum!

Pretī jauka diena!

Ak, cik jauka diena!

Cik jauka !

Tik mīļa!

Es gāju mājās.

Es nomazgājos.

Es saģērbos.

Es ielīdu gultā.

Tas bija viss –

Jaukā diena pagāja!

Una Estere Jamante, 4. a

Kā margrietiņai gadījās

Kādu dienu dārzā auga margrietiņa. Tā bija ļoti skaista. Margrietiņa lielījās, ka viņa esot visskaistākā, tāpēc

neviens nevēlējās ar viņu draudzēties. Kādā rītā margrietiņa ieraudzīja, ka pa viņas kātiņu rāpjas kāpurs, kas grib

viņu apgrauzt. Margrietiņa bļāva: „Palīgā! Palīgā!” Bet neviens viņai nepalīdzēja.

No tā laika margrietiņa vairs neteica, ka viņa ir visskaistākā.

Beniamins Zareckis, 4.d

Krāsainais Olis

Reiz dzīvoja kāds parasts pelēks olis. Taču viņa mamma, tētis, brāļi un māsas bija krāsaini. Mazais, pelēkais

olis arī gribēja būt krāsains. Viņš izdomāja, ka dosies lielajā pasaulē meklēt krāsas.

Tā nu viņš aizgāja. Olis gāja un gāja, līdz nonāca kādā pilsētā. Šo pilsētu sauca Krāsolaine. Tiklīdz Olis

izlasīja, kā šo pilsētu sauc, viņš saprata, ka šeit var meklēt krāsas.

Viņš staigāja pa pilsētu un redzēja tik daudz krāsu! Bet tad Olis piegāja pie spoguļa un paskatījās uz sevi.

Tāds vienkrāsains, pelēks un maziņš viņš bija devies daudzkrāsainajā, skaistajā un lielajā pasaulē meklēt krāsas.

Kamēr Olis skatījās spogulī un bēdājās, pie viņa pienāca kāda meitene un puisis. Viņi bija brālis un māsa.

Meitene paņēma oli un ielika savā kabatā.

„Te nu gan ir tumšs!” teica Olis, būdams kabatā.

Pēc kāda laiciņa meitene Oli izņēma no kabatas un uzlika uz galda, un pati kaut kur aizgāja. Kad viņa

atnāca, Olis redzēja, ka meitenei rokās ir krāsas un ota. Meitene apsēdās un sāka apgleznot Oli. Kad viss bija

pabeigts, Olis bija tik krāšņs, ka pat nevarēja sevi tādu iedomāties. Meitene Oli ( nu jau krāsaino, ne pelēko)

nolika uz palodzes kopā ar citiem oļiem.

Madara Jonele, 4.a

Meitene un margrietiņa

Kādu dienu maza meitene gāja pa pļavu. Viņa bija noskumusi, jo viens zēns viņu aizvainoja.

Meitene apgūlās garajā zālē un sāka domāt. Te pēkšņi viņa ieraudzīja skaistu margrietiņu. Visas bēdas sāka

izzust. Meitene noteica: „Jāuzdāvina margrietiņa mammai!”

Bet tad margrietiņa ierunājās: „Neplūc mani!” Meitene apstājās, viņai vairs negribēja plūkt puķi, kura runā.

Bet meitene saprata, ka tagad viņa ieguvusi sev jaunu draugu.

Undīne Stafecka, 4.a

Zaķēns vārdā Cilpa

Reiz senos laikos zaķu māmiņai piedzima pieci mazi zaķēni – trīs māsiņas un divi brālīši. Māsiņas sauca

Inga, Ļipiņa un Ķepiņa, bet brālīšus sauca Sandijs un Cilpa. Cilpa no visiem bija visjaunākais un mazākais. Viņš

vienmēr bija pēdējais un atstumtais. Līdz kādu dienu Cilpa aizlavījās, māmiņai nezinot.

Cilpa bēga dienu un nakti, dienu un nakti. Līdz beidzot nonāca pie kādas aliņas un ielīda tajā. Visapkārt

viss bija tumšs, un Cilpa nespēja neko saredzēt. Zaķēns apgūlās kādā stūrī un sāka bailīgi šņukstēt, saucot

māmiņu. Te pēkšņi Cilpa pamanīja ko spožu un siltu. Tas tuvojās, bet kādā mirklī pavisam tuvu Cilpam,

apstājās.

,,Kas tu esi?’’ tas jautāja.

Cilpa mazdrusciņ salēcās, bet tomēr atbildēja: „Esmu mazs zaķēns vārdā Cilpa!’’

Gaisma, kuru Cilpa kārtīgi aplūkoja, nāca arvien tuvāk un tuvāk. Drīz vien viņš pamanīja mazu vīriņu zaļās

biksēs, zilā mētelī, sarkanā cepurē un ar garu bārdu.

,,Sveiks, Cilpa,’’ tas teica, „ mani sauc Bikstiņš, es esmu rūķis!’’ Cilpa kārtīgi aplūkoja mazo rūķēnu,

aplēkādams tam apkārt. Cilpam ļoti pietrūka māmiņas un māsiņu, kā arī viņam pietrūka Sandija. Viņš saņēma

dūšu un ātri izspļāva, necerēdams uz atbildi; „Esmu apmaldījies un nosalis, lūdzu palīdzi man atrast māmiņu!’’

Rūķēns domīgi aplūkoja Cilpu un tad teica: „Nu protams, es tev palīdzēšu!’’ Viņš paķēra laternu, ieskrēja

alā un ātri iznāca no tās ar mazām sūnu sandalītēm. „Tās man vajadzēs, lai nesaltu kājas,’’ viņš apgalvoja.

Rūķēns Bikstiņš un zaķēns Cilpa skrēja dienu un nakti līdz nonāca tanī meža daļā, kurā dzīvo Cilpa.

Tālāk gan Bukstiņš vairs negāja, jo šajā daļā dzīvo eži, no tiem Bukstiņam ir ļoti bail.

Zaķēns Cilpa atvadījās no Bukstiņa un devās uz māju. Kad Cilpa nokļuva mājās, māmiņa viņu cieši

apskāva. Ticiet vai nē, bet arī māsiņām un brālītim viņa bija pietrūcis.

,,Būt vienīgajam zēnam ģimenē ir ļoti garlaicīgi, ’’teica Sandijs. Vairs Cilpa nebija atstumts, nu viņš bija

tāds pats kā visi citi.

Alise Suhanova , 5.b

Žikas un Žika žiglais alfabēts

Žiks un Žika skolā iet ,

Bailes projām neaiziet!

Jāmācās ir alfabēts,

Abiem tagad liels - kāpēc?

Žiks un Žika raudāt sāk,

Ko lai sāk, ja nesanāk?

Tagad jāslēpjas zem gultas,

Varbūt jāasina bultas!

Žiks un Žika lasa to,

Kaut gan nesaprot pat ko!

Alfabētu abi lasa;

Pakaušus viens otram kasa!

Žiks un Žika gulēt iet,

Bet līdz gultām neaiztiek.

Nokrīt zemē abi divi,

Tā kā norijuši zivi!

Žiks un Žika pamostas,

Abi ostā attopas!

Nē! Tas tikai sapnis baigs,

Mammai tagad dusmīgs vaigs.

Žiks un Žika miegamices,

Ejot prom, tiem jāvelk mices.

Skolā divi saņēmuši,

Mājās mammu apķēruši!

Žiks un Žika skaļi kauc,

Asaras no vaigiem trauc.

Abiem tagad liels – Kāpēc?

Jāmācās ir alfabēts?

Paula Amanda Sondore , 5.b

Piektklasnieku pārdomas par VĀRDU....

Vārds dod siltumu, ko katru dienu jūti. Māte ar vienu siltu

vārdu sasilda tavu „auksto,, sirdi.

Vārds var būt tumšs, ļauns, tas var sasaldēt tavu sirdi, bet

„gaiši„ vārdi sirdi silda.

Viens mīlīgs vārds – tu to atcerēsies ilgi, bet viens rupjš

vārds – atmiņā paliks visu savu mūžu.

Katra cilvēka vārdam ir sava nozīme.

Vārds ir tas, ko lietojam ikdienā.

Viens slikts vārds – rēta uz mūžu!

Atceries – katrs vārds, tava atbildība!

Vārds var aizskart, vārds var aizraut!

Vārds ir katra mūsu doma!

Vārds ir valodas centrālā vienība. Tie var būt dažādi. Vārdi

kaut ko raksturo, apzīmē kādu darbību vai procesu. Vārds ir

katra mūsu doma, ko mēs spējam pateikt!

Vārds veidojas no burtiem, no kuriem mēs paši veidojam

vārdu. Viens vārds var izmainīt gan tavu dzīvi, gan citu

dzīvi. Domā ko runā! Padomā pirms saki!

Ar vārdu var pateikt visu, ko jūti, mīli un cieni. Vārds ir

cieņa. Vārds ir mīlestība!

Vārds ir laime

Vārds ir laiks,

Vārds ir saules spožais vaigs.

Vārds var dziedēt,

Sāpes dzīt.

Vārds var visu pasacīt!

Vārda īpašības: Varens

Ātrs

Radošs

Domīgs

Stiprs

Par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 26. gadadienai Latvijā

tiek svinēti Baltā galdauta svētki! Arī mēs – pirmklasnieki – vēlējāmies teikt katrs savu novēlējumu

Latvijai!

Es novēlu Latvijai būt neatkarīgai!

Lai Latvija ir brīva valsts!

Es gribu, lai Latvijā visi ir saticīgi!

Es Latvijai novēlu būt tīrai!

Lai Latvijai neviena valsts neuzbruktu!

Es Latvijai novēlu būt stiprai!

Latvija ir visskaistākā pasaulē!

1.c klases skolēni

Es Latvijai novēlu brīvību un spēku, lai pasargātu valsti no ļaunuma!

Es novēlu savai valstij Baltā galdauta svētkos būt vienmēr stiprai un nepadoties grūtos brīžos!

Es novēlu savai valstij, lai mēs esam brīvi un tādi vienmēr būtu!

Lai Latvijā būtu draudzīgi un miermīlīgi cilvēki un, lai cilvēki nepiemēslo Latviju ar atkritumiem! Es lepojos ar

savu dzimteni!

Lai Latvija ir zaļa, kāda vienmēr bijusi un katra maza vai liela sirds domās priecājas par to, ka Latvija ir stipra un

vienmēr tāda bijusi!

Es savai valstij novēlu būt sakoptai un dabīgi skaistai! Es novēlu cilvēkus, kas būs dzīvespriecīgi un pats

galvenais, lai viņi mīl savu dzimteni!

Latvija ir tik spēcīga, cik stipri esam mēs!

Es Latvijai Baltā galdauta svētkos novēlu:

Siltu sauli debesīs,

Zaļu zālīti zem kājām.

Šo vietu siltu, tuvu sirdij,

Kā vietu, kuru saukt par mājām!

5.b klases skolēni

Ātrais gliemezis

Esmu gliemezītis mazs,

Manai mājai stūris ass.

Ātrs esmu es bezgala,

Manas bruņas ir kā ala.

Draugi saka esmu ātrais,

Es tiem saku esmu sārtais.

Smaids man sejā vienmēr plašs,

Tas jau nenozīmē – ašs!

Mana draudzene ir Raita,

Draugi saka, ka tā – aita.

Nikni atbildu es aši,

Aitiņas jūs esat paši.

Kerija Ozoliņa,5.b

Omammas kurpes

Tās, kas sēž, tur plauktiņā,

Nomaļā un siltumā,

Tās ir omas kurpes dārgas,

Kuras plauktā sarunājas.

Teātros un koncertos,

Pastaigās un randiņos,

Vienmēr tās ir visur līdz,

Omammai tās ļoti tīk.

Papēdīt’s tām ļoti mīksts,

Apkārt sarkans mētelīt’s,

Katru dienu velk tās oma,

Lai tās uzlabo šai omu.

Omammai šīs kurpes mīļas,

Spīdīgas un vienmēr tīras.

Sniegā, ūdenī vai dubļos,

Nepievils tās visos svētkos.

Alise Suhanova,5.b

Ķemme ķemmē ķirsi

Ķemme ķemmē ķirsi,

Bet tam traucē irsis,

Ķirsis baigi mīlīgs,

Bet irsis baigi dusmīgs.

Irsis ķēmo ķemmi,

Irsis tēlo ķirsi,

Ķemme ķemmē irsi,

Bet irsis baigi milzīgs.

Ķirsis paliek dusmīgs,

Irsis baigi lipīgs,

Ķirsim labs draudziņš,

Mazs, mazs putniņš.

Putniņš atlido pie irša,

Laimīgs nu ir ķirsis,

Putniņš noķer irsi,

Laimīgs atkal ķirsis.

Ķemme ķemmē ķirsi,

Ķirsis paņem birsti,

Ķirsis trenkā kukaiņus,

Projām, mazie ragaiņi!

Rēzija Špone , 5.b

Minkāns

Minkāns ir skaists kaķis -

Mīļš, jauks, rotaļīgs un smieklīgs.

Man arī ir kaķis

Vārdā Minkāns.

Arī ir jauks, mīļš, rotaļīgs un smieklīgs.

Viņi abi ir kā brāļi.

Abi ļoti skaisti.

Una Estere Jamante, 4. a

Kas patīk pulkstenim?

Skanēt!

Rādīt pareizu laiku!

Slēpties!

Reizēm apstāties!

Nokrist ar blīkšķi!

Rādīt nepareizi!

Un vēl?

Klusi tikšķēt!

Klusi čukstus sarunāties!

Būt vieglam un

Izpalīdzīgam!

Vanesa Pojarkova, 4.c

Jauno laiku ticējumi par skolu

Ja pēdējās skolas dienas vakarā, gulēt ejot, zem spilvena paliek šajā mācību gadā rakstītos kontroldarbus

ar labu atzīmi, tad mācību feja saliks zem spilvena daudz naudas.

Inese Litovkina, 6.c

Ja uz skolu no rīta atnāksi labā garastāvoklī, tad e-klasē mājas darbu ailē būs tukšums.

Filips Seinass, 6.c

Ja negribēsi nākt uz skolu, tad tu būsi muļķis ar daudz brīva laika.

Kate Alise Millere, 6.c

Ja negribēsi nākt uz skolu, tad būs jāsēž konsultācijās.

Niks Žaļevičs, 6. a

Ja negribēsi nākt uz skolu, tad vēlāk tas atspoguļosies uz tavu karjeru.

Lauris Ludboržs, 6.a

Ja uz skolu nenāksi ar visām burtnīcām, tad kādam klases biedram drīzumā beigsies lapas.

Alise Ramane, 6.a

Ja uz skolu nenāksi ar visām burtnīcām, tad skolotājai sāksies papīra bankrots.

Kate Alise Millere, 6.c

Ja skolotājs saka: „Pabeidziet pēdējo piemēru!”, tad pabeidz to godam.

Lauris Ludboržs, 6.a

Ja pēc katra sekmju izraksta izdošanas to 50 reizes pārraksta, tad tev būs daudz sekmju izrakstu.

Toms Kaļva, 6.a

Ja pēc katra sekmju izraksta izdošanas to 50 reizes pārraksta, tad nākamgad būs labs rokraksts.

Līva Līvija Aišpure , 6.c

Ja nobasto stundu, tad gaidi zvanu vecākiem.

Elīna Strogonova, 6.a

Ja nobasto stundu, tad attopies direktores kabinetā ar pildspalvu rokā un baltu lapu priekšā.

Agnese Anna Mošura, 6. c

Ja nobasto stundu, tad diena paiet neveiksmīgi.

Megija Ivanova, 6.a

Ja krīts, rakstot uz tāfeles, čirkst, tad skolēns ir sliktā omā.

Lauris Ludboržs, 6.a

Ja krīts, rakstot uz tāfeles, čirkst, tad nenotiks pēdējā stunda.

Brīvlaikā jānoiet vismaz vienu reizi gar skolu, tad nebūs tik grūti pamosties no rītiem.

Agnese Anna Mošura, 6. c

Brīvlaikā jānoiet vismaz vienu reizi gar skolu, tad tu varēsi pasmieties par tiem, kam ir vasaras darbi.

Kate Alise Millere, 6.c

Ja bērns, pārnesot mājās liecību, aizdegs svecīti, tas nozīmē, ka vasarā mājās būs miers.

Alise Ramane, 6.a

Ja bērns, pārnesot mājās liecību, aizdegs svecīti, tas nozīmē, ka būs labas turpmākās liecības.

Megija Ivanova, 6.a