Kapitālsabiedrības

komercnoslēpums

Aleksandrs Ļeščinskis, Mag.iur.

Informācijas atklātības likums

• Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 3.pantu informāciju, uz kuru attiecas šis likums, iedala: vispārpieejamā informācija un ierobežotas pieejamības informācija.

• Savukārt 5.panta otrās daļas 3.punkts paredz, ka viens no ierobežotas pieejamības informācijas veidiem ir komercnoslēpums.

• Informācijas atklātības likuma 7.panta otrā daļa nosaka, ka par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas ir saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.

Sabiedrības tiesības uz informāciju

• Informācijas atklātības likuma 1.pantā definētais termins ”Iestāde” — norāda uz plašu subjektu loku, uz kuriem ir attiecināms šī likuma regulējums.

• Iestāde – ikviena iestāde, kā arī persona, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi.

• Regulējuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija par valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.

Komerclikums

• Saskaņā ar Komerclikuma 19.pantu komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm: 1) tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to

saistītas; 2) tās nav vispārpieejamas trešajām personām; 3) tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība; 4) to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam; 5) attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.

Komerclikums

• Saskaņā ar Komerclikuma 19.panta otro daļu komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.

• Un saskaņā ar Komerclikuma 19.panta trešo daļu komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.

Likums par grāmatvedību

• Saskaņā ar Likuma par grāmatvedību 4.pantu -

• Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma

pārskatos.

Visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

Komercnoslēpuma statusa piešķiršana

• Komercnoslēpuma statusa piešķiršana var izpausties dažādi, piemēram, uz dokumentiem, kas satur komercnoslēpumu nepieciešamības gadījumā izvieto atzīmi “KOMERCNOSLĒPUMS”.

• Komercnoslēpuma statusa piešķiršanu var noteikt rakstveidā ar paziņojumu vai darba līgumā (Darba likuma 11.panta piektā daļa, 83.panta pirmā daļa).

Komercnoslēpuma statusa piešķiršana

• Darba likuma 83.pants nosaka -

• (1) Darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.

• (2) Darbiniekam ir pienākums rūpēties par to, lai šā panta pirmajā daļā minētā informācija, kas attiecas uz viņa darba veikšanu, nebūtu tieši vai netieši pieejama trešajām personām.

Tiesu prakse

• Lieta Nr. SKC-30/2008

• Lieta Nr. SKA-168/2010

Publisko personu kapitālsabiedrības

• Publiskās personas darbība privāto tiesību jomā tiek organizēta, ja nepieciešams veikt darījumus, kas nepieciešami tās darbības nodrošināšanai, ja tiek sniegti publiskie pakalpojumi vai tiek veikta komercdarbība. Komercdarbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām” dibina komercsabiedrību.

• Likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” lietoti termini pašvaldības kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrības.

• “Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” lietots termins pašvaldības uzņēmums.

• Pašvaldības kapitālsabiedrības = Pašvaldības uzņēmums

Valdes locekļu atbildība

• Par informācijas klasificēšanu;

• Par komercnoslēpuma izpaušanu (valdes locekļa pienākums neizpaust komersanta uzņēmuma komercnoslēpumu izriet no valdes locekļa pienākuma vadīt sabiedrību kā rūpīgam saimniekam), Komerclikuma 169.panta pirmā daļa;

• Piemēram, valsts vai pašvaldības iestādē pienācīgi nav nodrošināta datu aizsardzība un tādēļ ir izpausts komercnoslēpums.

Secinājums

• Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā noteikto, darījumi, kuros izmantoti pašvaldību finanšu līdzekļi un manta, ir saistīti ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, tāpēc, šī informācija nevar būt komercnoslēpums.

.

Paldies par uzmanību!