labas prakses piemēri, kā izkļūt no parādsaistībām par enerģiju · 2016-01-19 ·...

Labas prakses piemēri, kā izkļūt no parādsaistībām par enerģijuEnergoefektivitātes politiku īstenošana ES dalībvalstīs

Atbalstītājs*

2 Labas prakses piemēri, kā izkļūt no parādsaistībām par enerģiju

Izdevniecības ziņas

Brošūra izveidota Energoefektivitātes uzraudzības projekta ietva-ros Koordinators

EUFORES a.i.s.b.l. Eiropas Atjaunojamo enerģijas avotu forumsRenewable Energy House Rue d’Arlon 63 – 65 B-1040 Brussels, BelgiumDr. Jans Geiss (Jan Geiss)Lūcija Bezakova (Lucia Bezáková)

Balstīta uz Valstu energoefektivitātes rīcības plānu (NEEAPs)caurlūkošanas un padziļinātas analīzes rezultātiemun energoefektivitātes jomas ekspertu aptaujām un intervijām

Wuppertal Institute GmbHDr. Ralfs Šūle (Ralf Schüle)Tomass Madrī (Thomas Madry)Vera Ajdina (Vera Aydin)Jonass Fišers (Jonas Fischer)Jans Kaselofskis (Jan Kaselofsky)Torstens Kosaka (Thorsten Koska)Karolīna Šēfere-Sparenberga (Carolin Schäfer-Sparenberg)Lēna Tolena (Lena Tholen)

Ecofys Germany GmbHDaniels Bekers (Daniel Becker)Nikolas Baders (Nikolas Bader)Dorisa Džonsena (Doris Johnsen)

Ar šādu personu līdzdalību:Kristiāna Egere (Christiane Egger) (O.Ö. Energiesparverband)Reinholds Privasers (Reinhold Priewasser) (Lincas Universitāte)Mihaēla Kloibera (Michaela Kloiber) (Lincas Universitāte)Lūcija Bezakova (Lucia Bezáková) (EUFORES)Nils Borgs (Nils Borg) (eceee)Dominiks Buržē (Dominique Bourges) (FEDARENE)Pīters Šilkens (Peter Schilken) (Energy Cities)

Briselē, Vupertālē, Ķelnē, Berlīnē, Lincā, 2013. gada februārī

*Par šīs brošūras saturu pilnībā atbildīgi ir tās autori. Ne vienmēr tā atspoguļo Eiropas Savienības viedok-li. Ne Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra (EACI), ne Eiropas Komisija neatbild par šeit ietvertās informācijas jebkādu iespējamo izmantošanu.

Attēli: www.digitale-gestaltung.de

Avots 1. lapa: creativ collection/ccvision

3Labas prakses piemēri, kā izkļūt no parādsaistībām par enerģiju

Priekšvārds

Daudzi Eiropas Iedzīvotāji vēl nav pilnībā aptvēruši energoefektivitātes nozīmi.Taču kopā ar atjaunojamo enerģiju energoefektivitāte risina trīs galvenos politikas jautājumus vienlaicīgi. Tie ir: klimata aizsardzība, enerģijas drošums un tehnoloģiju vadības iespējas Eiropas rūpniecībā.

Zināšanas, inovācijas un ilgtspējīgums ir Eiropas 21. gad-simta stratēģijas pamatelementi. Tāpēc ES ir uzņēmusies izveidot resursus taupošu Eiropu, kurā tiks palielināta atjaunojamās enerģijas avotu izmantošana, modernizēta transporta nozare, radītas energoefektīvas celtnes un ra-žojumi, ka arī izmantotas zaļās tehnoloģijas.

Dokumentā “Eiropa 2020 – Eiropas stratēģija gudrai, ilgt-spējīgai un integrējošai izaugsmei” Eiropas Komisija ilgt-spējīgas enerģijas nozarei ir piešķīrusi skaidri noteiktu lomu. Komisija plāno, ka atjaunojamās enerģijas izman-tošanas 20 % apjomā mērķa sasniegšana līdz 2020. gadam radītu aptuveni 600 000 jaunas darbavietas un kopā ar 20 % mērķi attiecībā uz energoefektivitāti – vairāk nekā 1 miljonu jaunu darbavietu.

Energoefektivitātes uzraudzības projekts tika izveidots, lai atbalstītu Energopakalpojumu direktīvas ieviešanas procesu, kas paredzēja, ka ES dalībvalstīm jāiesniedz valstu energoefektivitātes rīcības plāni. Tas bija pirmais solis uz saskaņotām energoefektivitātes politikas pake-tēm ES dalībvalstīs. Taču Energopakalpojumu direktīvai pašai ir daži acīmredzamas strukturālas nepilnības, pie-mēram, kopējas aprēķinu veikšanas metodikas vai ziņoju-ma vienota parauga iztrūkums, kā arī liela mērķa trūkums energotaupīšanas jomā. Tāpēc 2012. gadā tika pieņemta jauna direktīva – Energoefektivitātes direktīva, kurā da-lībvalstīm uzdots veikt obligātus pasākumus.

Energoefektivitātes uzraudzības projekts sekoja pirmo divu ES dalībvalstu izveidoto rīcības plānu īstenošanai, un tā ietvaros ar aptauju un padziļinātas analīzes palīdzību tika iegūtas vērtīgas atbildes no tirgus dalībniekiem par energoefektivitātes politiku īstenošanu.

Tagad mums ir jāizpēta mācības, kas gūtas no Energopa-kalpojumu direktīvas ieviešanas, un jāizmanto tās, ievie-šot jauno Energoefektivitātes direktīvu.

Klods Turmē (Claude Turmes)EUFORES prezidents

Eiropas Parlamenta loceklis

Fiona Hola (Fiona Hall)EUFORES viceprezidente

Eiropas Parlamenta locekle

Anni Podimata (Anni Podimata)EUFORES viceprezidente

Eiropas Parlamenta viceprezidenteEuropeo


Energoefektivitātes uzraudzības projekta (EEU), kas tiek īstenots no 2010. gada septembra līdz 2013. gada augus-tam, mērķis ir atvieglot Energopakalpojumu direktīvas un Energoefektivitātes direktīvas ieviešanu. Projektā ir trīs pamatelementi:

pamattīklu (valstu un Eiropas parlamentāriešu, civil-dienesta ierēdņu, reģionālo un vietējo tīklu, mēru, speciālistu, asociāciju, rūpniecības utt.) aktivizēšana un konsultēšana;informētības paaugstināšana ar aptauju, anketu un po-litikas caurlūkošanas palīdzību;informācijas izplatīšanas aktivitātes (t.i. instruktāžas, konferences, brošūras).

Vairākas organizācijas no dažādām vidēm – sadarbības tīk-lu veidošanas organizācijas (EUFORES, eceee, Fedarene, Energy Cities), praktiskās pētniecības institūti (Vupertā-les institūts, Ecofys) un politikas īstenotāji (Augšaustrijas Enerģijas aģentūra) – strādā kopā, lai paātrinātu šo mērķu sasniegšanu. Projekta galvenie pīlāri ir valstu energoefek-tivitātes otro rīcības plānu (kas iesniegti 2011. gadā) no-vērtēšana, ekspertu aptauja un padziļinātas intervijas ar ekspertiem no katras ES dalībvalsts. Šo pasākumu mērķi ir konstatēt valstu energoefektivitātes pašreizējo politiku stiprās un vājās puses, atklāt trūkumus politikā un tās īste-nošanā un atklāt iespējas turpmākai rīcībai.Sīkāku informāciju par projektu un tā mērķiem, kā arī par visiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem var atrast EEU tīmekļa vietnē (www.energy-efficiency-watch.org).

Šī brošūra iepazīstina ar EEU projekta divu galveno ak-tivitāšu rezultātiem:

Valstu energoefektivitātes rīcības plānu (NEEAPs) caurlū-košana

Eksperti no Ecofys un Vupertāles institūta analizēja dalībvalstu vispārīgo pārvaldības regulējumu attiecībā uz energoefektivitāti un to politikas dažādās nozarēs (publiskajā, transporta, ēku, ierīču, rūpniecības un terciārajā nozarē).Valstu politikas pakešu kvalitāti vērtēja, salīdzinot ar “optimālu” politikas paketi, kas balstīta uz nozares la-bākajām praksēm.

Energoefektivitātes uzraudzības projekta ietvaros veiktā ekspertu aptauja

Kvantitatīva aptauja 2011. gadā (655 aizpildītas anke-tas).Padziļinātas intervijas laikā no 2012. gada aprīļa līdz septembrim ar vismaz 3 ekspertiem no katras dalīb-valsts.

Energoefektivitātes uzraudzības projekts


Energoefektivitāte – risina daudzas problēmas vienlaicīgi

Energoefektivitāte ir lieliska iespēja risināt daudzas no Eiropas galvenajām 21. gadsimta problēmām vienlaicīgi. Energoefektivitāte ir līdzeklis, kā

mazināt klimata pārmaiņas;nodrošināt drošas enerģijas piegādi, nepaļaujoties uz fosilo kurināmo importu;nepaaugstināt izmaksas par enerģiju privātajām māj-saimniecībām un uzņēmumiem;kļūt par tehnoloģiju piegādātāju visai pasaulei, ekspor-tējot efektīvas tehnoloģijas.

hnoloģiskās iespējas un paradumu maiņa ļaus līdz 2020. gadam būtiski samazināt primārās un galīgās enerģijas pieprasījumu. Fraunhofer ISI lēš, ka salīdzinājumā ar bāz-līnijas scenārijiem līdz 2050. gadam iespējams samazināt primārās enerģijas pieprasījumu par 67 procentiem.Fraunhofer ISI arī vērtē, ka 92 procenti no ietaupījuma potenciāla ir rentabli, t.i., ņemot vērā dzīves cikla izmak-sas, gandrīz ikviena energoefektīva iespēja ietaupa vairāk nekā izmaksā. Pamatojoties uz šī pētījuma konstatēju-miem un saskaņā ar 2005. gadā veiktajiem aprēķiniem, visu iespējamo ietaupījumu finansiālā vērtība 2050. gadā sasniegs vairāk nekā 500 miljardus EUR.

Enerģijas taupīšanas iespējas nozarēs, pateicoties energoefektivitātei; Avots: Fraunhofer-ISI (2012)Energoefektivitātes pasākumu devums klimata aiz-sardzībā Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam

Avots: PhotoDisc

Prim

ārā

ener

ģija

Mto

e

Ietaupījumi par konversiju

Potenciālais ietaupījums TR

Potenciālais ietaupījums RŪ

Potenciālais ietaupījums TE

Potenciālais ietaupījums MS

Transports

Rūpniecība

Terciārā nozare

Mājsaimniecības

6

Eiropas Parlaments un Padome 2012. gadā pieņēma Energo-efektivitātes direktīvu (EED, 2012/27/ES). Kā Direktīvas par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pa-kalpojumiem (EPD, 2006/32/EK), kas stājās spēkā 2006. gada maijā, grozījums EED ir solis uz ES dalībvalstu darbību tālāku regulēšanu un saskaņošanu energoefektivitātes jomā. EED pa-redz juridiski saistošus pasākumus un tādējādi definē konkrētus noteikumus dažādām enerģijas patērētāju nozarēm. Cita star-pā EED pieprasa dalībvalstīm

izveidot ilgtermiņa stratēģiju esošo ēku renovācijai;no 2014. gada un turpmāk nomainīt 3 procentus no ko-pējās grīdu platības visās sabiedriskajās ēkās, kas pie-der centrālai valdībai;izpildīt noteikumus attiecībā uz “zaļo” valsts iepirku-mu;ieviest energoefektivitātes saistību plānu;paplašināt viedu mērierīču izmantošanu.

EPD lika dalībvalstīm sagatavot valsts energoefektivitātes rīcī-bas plānus (NEEAP), kuros ziņot par valstī ieviesto energoefek-tivitātes politiku un plānotajiem ieguvumiem no tās. Dalībval-stīm bija jāiesniedz savi otrie NEEAP līdz 2011. gada jūnijam. Energoefektivitātes uzraudzības projekts ir saistīts ar to satura analīzi. Kaut arī EED noteikti ir solis uz priekšu, energoefek-tivitātes uzraudzības projekta rezultāti parāda, ka pašreiz īs-tenotās politikas ir tālu no pietiekamām. Pat tad, ja EED tiek veiksmīgi īstenota tā, kā paredzēts, pastāv risks, ka Eiropas Sa-vienība 2020. gadā nesasniegs savu energoefektivitātes mērķi.

Nav pat iespējams garantēt, ka EED tiks īstenota pilnā mērā, jo NEEAP analīze un papildu aptauja atklāja, ka bieži var konsta-tēt īstenošanas nepilnības. Tas vēlreiz parāda, ka ir vajadzīga attieksmes maiņa – energoefektivitāti pārāk bieži uzskata par slogu nevis iespēju, kāda tā ir. Šāda uztvere nesekmē politikas veidotāju pūliņus, tāpēc joprojām ir jāaizpilda daudzi baltie plankumi energoefektivitātes politikā. Īstenotie pasākumi bieži nesasniedz savu īsto potenciālu. Taču, lai nobeigtu uz pozitīvas nots – tas nozīmē arī to, ka saistībā ar energoefektivitātes po-litiku joprojām pastāv daudzas iespējas, turklāt, NEEAP parāda vairākas daudzsološas pieejas.

Energoefektivitāte – ceļš, pa kuru brauc mazāk

Avots: Rainer Sturm/pixelio.de

Labas prakses piemēri, kā izkļūt no parādsaistībām par enerģiju

Politikas paketes enerģijas galapatērētājiem

Informēšanapiemēram, informātīvas kampaņas, marķēšana,

sertifikāti, auditi

Līdzekļu piešķiršana un finansēšana

Dotācijas ēku rekonstrukcijai, ieguldījumi efektīvās

tehnoloģijās

Padomu sniegšana un konsultēšana

piemēram, sākotnēja konsultēšana saistībā ar ēkām

Politikas paketes energopakalpojumu sniedzējiem un

pasākumu īstenotājiem

Regulējumspiemēram, ēku un ierīču ener-

gostandarti

Apmācība un kvalitātes garantija

Sadarbības tīkli un brīvprātīgas vienošanās

Tirgū pamatoti instrumenti un pakalpojumi(piemēram,

energoefektivitātes līgumi)

Struktūras finansējuma nodrošināšanai un izmantošanai

Infrastruktūra(fondi, obligāciju plāni)

Iestāžu veiktie pasākumipiem., energoaģentūras

7

Energoefektivitāte – nozaru politikas pakešu izveide

Lielai daļai energoefektivitātes iespēju ir ekonomisks raksturs. Tomēr šķēršļi energoefektivitātei kavē to īstenošanu. Starp gal-venajiem šķēršļiem ir jāmin:

informācijas trūkums un nespēja piekļūt informācijai (iegūt informāciju par energoefektīvākiem risināju-miem ir dārgi, un energoefektivitāte ir tikai viens fak-tors, lēmumu par pirkšanu pieņemšanā);finanšu ierobežojumi (kapitāls ieguldīšanai energo-efektivitātē var būt nepietiekams vai šie ieguldījumi dažiem ieguldītājiem var izmaksāt pārāk dārgi);neatbilstība atlīdzības saņemšanā (reizēm labuma gu-vējs no ieguldījumiem energoefektivitātē nav tas, kurš par to maksā);nevēlēšanās uzņemties risku (reizēm ieguldījumu par energoefektivitāti atpakaļ saņemšanas laiks ir pārāk ilgs un tāpēc rada lielas šaubas iespējamajiem inves-toriem).

Pētījums parādīja, ka energoefektivitātes politika ir visefektī-vākā tad, ja dažādu veidu politikas instrumenti tiek apvieno-ti vispusīgās nozaru politikas paketēs. Piemēram, ēku nozarē šādas paketes būtu adresējamas galapatērētājiem un vērtības palielinātājiem, privātajām mājsaimniecībām un oficiālajiem investoriem.Iepriekšējā attēlā parādīti šādu politikas pakešu elementi, kuriem, lai nojauktu visus minētos šļēršļus, ir jādarbojas

visiem kopā. Var izšķirt divas papildu politikas paketes:

I. Politikas pakešu, kas paredzētas enerģijas galapatērē-tājiem, mērķis ir informēt patērētājus par energoefek-tivitātes iespējām, dot viņiem padomus, sniegt finan-siālu atbalstu un izveidot reglamentējošos standartus;

II. Politikas paketes, kas paredzētas piegādes pusei, pie-mēram, apmācot inženierus, arhitektus un amatnie-kus, ieviešot tādus tirgū pamatotus instrumentus kā “balto apliecību” sistēma, formulējot pamatnosacīju-mus energopakalpojumu sniegšanai, nodrošinot finan-sējumu un atvieglojot sadarbības tīklu veidošanu.

Šos pasākumus veic iestādes, kas saskaņo politikas un vei-cina energoefektivitāti (piemēram, energoaģentūras). Gan šajā brošūrā, gan 27 valstu ziņojumos, kas arī sagatavo-ti EEU ietvaros, ir daudzas ierosmes par to, kā izstrādāt labus pasākumus. Politikas veidotāji tagad var izmantot mūsu novērtējumu par viņu dalībvalsts energoefektivitātes politiku un rast iedvesmu, kā uzlabot savas valsts politikas paketi, pievienojot vai pārveidojot pasākumus.

Optimālas politikas paketes atēlojums


Par visambiciozākajām uzskatāmas šīs trīs dalīb-valstis: Dānija, Luksemburga un Somija.Neatkarīgi no bāzlīnijas ekspertiem tika jautāts arī, kuras valstis pēdējos trīs gados ir panākušas lielāko attīstību. Eksperti nosauca Igauniju, Somiju un Maltu.

Lai sasniegtu savus ambiciozos energoefektivitātes mērķus, Dānija ir izstrādājusi vairākus vispārējus pasākumus. Dānijas Energoaģentūra ir galvenā ies-tāde, kas koordinē un īsteno Dānijas energoefekti-vitātes politiku, un tāpēc tai ir piešķirtas būtiskas pilnvaras. Energouzņēmumiem Dānijā ir jādod savs ieguldījums energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, kas tiek nodrošināts ar energotaupīšanas saistībām. Bez tam energotaupīšanas kredītiestāde, Center for Energibesparelser, piešķir valsts finansējumu ener-goefektivitātes nodrošināšanai privātās mājsaimnie-cībās, valsts sektorā un uzņēmumos. Šos pasākumus papildina, piemēram, nodokļu paaugstināšana fosila-jiem enerģijas avotiem.

8

Labas prakses piemērs: Dānija

Energoefektivitāte –vispārējais pārvaldības regulējumsNozaru politikas ir jāietver vispārējā pārvaldības regulē-jumā, kas palīdz paplašināt to ietekmi. Ideāls vispārējais pārvaldības regulējums sastāv no šādiem elementiem:

Energoaģentūras, kā uzdevums ir uzsākt un koordinēt darbības un pasākumus, kā arī būt par starpniekiem.Energoefektivitātes saistības jeb “balto apliecību” sistēmas, kas uzliek par pienākumu sasniegt noteiktu energotaupīšanas mērķi, izmantojot elektroiekārtas.Kredītu devēji vai fondi energoefektivitātes nodrošinā-šanai, kas piešķir finanšu atbalstu ieguldījumu veikša-nai energoefektivitātes paaugstināšanā.Labvēlīgi regulējuma nosacījumi energopakalpojumu sniegšanai. Energopakalpojumi atvieglo ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā, jo sākotnējās ie-guldījumu izmaksas sedz trešā puse, un tās atmaksā no līdzekļiem, kas iegūti no enerģijas ietaupīšanas.Līdzdalīgs process, kas palīdz ņemt vērā ieinteresēto personu viedokli.

Avots: Katarina Vīlande Millere / pixelio.de


Ekspertu aptaujā iegūtie rezultāti:

Vērtējot dažādu dalībvalstu kopējos mērķus, kā uzlabot valsts energoefektivitātes politiku, rezul-tāti ievērojami atšķiras.

9

Labas prakses piemērs: Francija

Ņemot vērā vispārēja pārvaldības regulējuma izveidi, Franciju var nosaukt par labas prakses piemēru. Sadar-bībā ar tādiem sabiedrības pārstāvjiem kā NVO, dar-ba devējiem un apvienībām, kā arī pašvaldībām tika izstrādāta ilgtermiņa stratēģija. Tas nodrošina mērķu vispārēju akceptēšanu. Francijas valsts energoaģentū-rai ADEME ir būtiska loma energoefektivitātes uzlabo-šanas pasākumu koordinēšanā un atvieglošanā. Francija 2005. gadā ieviesa “Energoefektivitātes sertifikāta” mehānismu. Šis mehānisms uzliek par pienākumu ener-gouzņēmumiem taupīt enerģiju. Tiek veicināta energo-efektivitātes līgumu izmantošana. Saskaņā ar energo-efektivitātes līgumu energopakalpojumu uzņēmumam ir jārūpējas par enerģijas taupīšanu, un tam tiek atmaksā-ta ietaupījumu finansiālā vērtība. Šos politikas pasāku-mus papildina tādi horizontālie pasākumi kā jaunu ener-gotehnoloģiju izpētes un izstrādes finansēšana. Papildus energoietaupījumu aprēķināšanai virzienā no augšas uz leju Francijas valdība ir izstrādājusi rīku, lai aprēķinātu energoietaupījumus, no individuāliem pasākumiem vir-zienā no lejas uz augšu.

Energoefektivitāte –vispārējais pārvaldības regulējums

Labas prakses piemērs: Bulgārija

Bulgārijas energoefektivitātes politika ir labas prakses piemērs Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Bulgārija ir pieņēmusi energostratēģiju ar mērķi līdz 2020. gadam uz pusi samazināt savu primārās enerģijas intensitā-ti salīdzinājumā ar 2005. gadu. Bulgārija ir izstrādājusi valsts energoefektivitātes stratēģiju, kurā noteikti daudz ambiciozāki enerģijas taupīšanas mērķi par Eiropas Sa-vienības pieprasītajiem. Bulgārijas energoefektivitātes politikā ir iesaistītas dažādas ieinteresētās personas. Piemēram, pašvaldības piedalās valsts augstceltņu bloku rekonstrukcijas programmā. Bulgārijā ir enegoaģentūras, kas darbojas gan valsts mērogā, gan vietējos mērogos. Ir izveidots energoefektivitātes fonds, lai atvieglotu ie-guldījumu veikšanu energoefektivitātes uzlabošanā. Ir izstrādāti atbilstoši regulējuma nosacījumi attiecībā uz energopakalpojumiem (piemēram, definēta metode, kā aprēķināt enerģijas ietaupījumus, noteikts maksimālais atmaksas periods), un garantiju fonds sniedz finanšu no-drošinājumu. Bulgārijas valdības izmantoto horizontālo pasākumu vidū ir brīvprātīgas vienošanās ar rūpniecības uzņēmumiem. Pārraudzībai Bulgārija izmanto pārbaudes metodes gan virzienā no augšas uz leju, gan no lejas uz augšu.

Koor

dinē

šana

/Fin

ansē

šana

Hor

izon

tālie

pas

ākum

i

Ener

go-

aģen

tūra

s

Ener

go-

paka

lpo-

jum

i

Optimāla vispārējā pārvaldības regulēju-ma pamatpīlāri

Politikas ceļa karte Ilgtermiņa (2050. g.) mērķi un stratēģija


10

Valsts sektors ir nozīmīgs dalībnieks energoefektivitātes politikā ne tikai ar pats savu enerģijas patēriņu, bet vēl vairāk tāpēc, ka tā uzdevums ir būt par paraugu. Uz valsts sektoru Energoefektivitātes direktīvā attiecas noteikumi par sabiedrisko ēku renovāciju un par “zaļo” valsts iepir-kumu.

Labas prakses piemērs: Sabiedriskās ēkas

Somiju var uzskatīt par labas prakses piemēru sais-tībā ar energoefektivitātes politiku sabiedriska-jās ēkās. Starp Somijas pasākumiem ir Pašvaldību energoefektivitātes vienošanās, kuru parakstīju-šās pašvaldības ir tiesīgas saņemt finanšu atbalstu energoauditu veikšanai un enerģijas taupīšanas ins-trumentiem. Somijas politikas paketē ir iekļauti arī stingri minimālie energoefektivitātes standarti re-konstruētajām vai jaunuzceltajām ēkām, kas pieder centrālajai valdībai.

Avots: Schmuttel /pixelio.de


Vairākumā ES dalībvalstu valsts sektors nav uzska-tāms par sektoru ar visbūtiskākajiem trūkumiem energoefektivitātes politikā. Tiešām, daudzi ek-sperti galvenokārt ir atzīmējuši uzlabojumu šajā sektorā savā dalībvalstī. Tikai 15 procenti ekspertu no visām 27 dalībvalstīm norādīja uz valsts sektoru kā uz sektoru, kurā ir visbūtiskākie trūkumi ener-goefektivitātes politikā.Valsts sektoru uzskata par sektoru, kurā ir visbūtis-kākie trūkumi energoefektivitātes politikā šādās valstīs: Čehijas Republika, Grieķija, Itālija, Polija.

Nīderlandes valdība ir izstrādājusi dažādus uz vietas veicamus pasākumus, lai nodrošinātu, ka lēmumi par valsts iepirkumu tiktu pieņemti, ievērojot ilgtspējīgu-ma kritērijus, kas ir definēti vairāk nekā 45 produktu grupām. Ilgtspējīgu valsts iepirkumu veicina un at-balsta Valsts iepirkumu ekspertīzes centrs, PIANOo. PIANOo publicē noderīgu informāciju un atvieglo sa-darbības tīklu veidošanu. Līdz 2015. gadam visām val-dības aģentūrām un valsts iestādēm ir jāsāk ievērot ilgtspējīga iepirkuma kritēriji. Nīderlandes valdība lēš, ka enerģijas taupīšanas potenciāls sakarā ar ilgt-spējīgu valsts iepirkumu būs lielāks par 50 TWh.

Labas prakses piemērs: “Zaļais” valsts iepirkums


Energoefektivitāte – valsts sektors

11

Tā kā ēkas rada vairāk nekā 40 procentus no kopējā Eiro-pas Savienības enerģijas patēriņa, energoefektivitāte ēku nozarē ir būtisks solis ceļā uz energoefektīvu Eiropu. Di-rektīva par ēku energoefektivitāti tika pārstrādāta 2010. gadā, un tagad tajā ir noteikti augsti minimālie standarti jaunuzceltajām un rekonstruētajām ēkām. Taču joprojām dalībvalstu īstenotās politikas ir ļoti atšķirīgas mērķu un efektivitātes ziņā. Taču labas prakses piemēri parāda ie-spējas, kā panākt uzlabojumus.

Avots: Zigfrīds Springers / pixelio.de

Labas prakses piemērs: Politikas dažādi pasākumi

Vāciju var uzskatīt par labas prakses piemēru ar labi sabalansētu politikas paketi attiecībā uz ēku nozari. Cita starpā paketē ietverta regulāri stingrāku minimālo energoefektivitātes standartu noteikšana jaunuzcel-tajām un rekonstruētajām ēkām federālajos tiesību aktos. Energoefektivitāte tiek papildus veicināta ar noteikumiem par atjaunojamās enerģijas izmantošanu apkurei. Tādu ēku būvniecībai, kas pārsniedz standar-tus, ir pieejams finanšu atbalsts dotāciju un mazpro-centu aizdevumu veidā, kā arī tiek apmaksāti ener-goauditi. Lai gan noteikumi par energoefektivitātes sertifikātiem ir ieviesti, tos varētu nostiprināt.


Attiecībā uz būtiskākajiem trūkumiem energo-efektivitātes politikā kādā sektorā, dzīvojamais sektors bija otrais ekspertu visbiežāk pieminētais. Dzīvojamo sektoru uzskata par sektoru, kurā ir visbūtiskākie trūkumi energoefektivitātes politikā, Kiprā, Francijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Zviedrijā.

Labas prakses piemērs:Minimālie energoefektivitātes standarti (MEFS)

Ēku energoefektivitāte ir bijusi Dānijas energopolitikas prioritāte daudzus gadus. Dāniju var uzskatīt par labas prakses piemēru, kad tā nonāca pie MEFS noteikšanas. MEFS regulāri tiek padarīti stingrāki, un nākotnes stan-darti ir noteikti daudzus gadus uz priekšu. Minimālie standarti tiek papildināti ar stingrākiem, brīvprātīgajiem standartiem. Dānija arī ļoti agri ieviesa energoefektivi-tātes sertifikātus.


Energoefektivitāte –ēku nozare

12

Labas prakses piemērs: Igaunija

Attiecībā uz energoefektivitātes politiku ēku nozarē Igauniju var uzskatīt par augstākā līmeņa Austrumeiro-pas un Centrāleiropas valsti. Kopš 2008. gada ir spēkā minimālie energoefektivitātes standarti jaunām ēkām un tādām ēkām, kurās veikti lieli renovācijas darbi, un paredzēts, ka vēlāk šie standarti kļūs vēl stingrāki. Ēkām, kuras pārdod vai izīrē, ir jāizsniedz energoefek-tivitātes sertifikāti. Lai palīdzētu finansēt nopietnus renovācijas darbus, Igaunija ir izveidojusi mazpro-centu aizdevumu programmu. Ir pieejamas dotācijas dzīvokļu ēku renovēšanai, un tās var sasniegt līdz pat 35 procentus no projekta izmaksām. Procentus, kas samaksāti par aizdevumiem renovāciju finansēšanai, var neiekļaut ar nodokli apliekamajos ieņēmumos. Arī energoauditu veikšana tiek finansiāli atbalstīta. Ir ie-plānoti daudzi pasākumi attiecīgo speciālistu izglīto-šanai un apmācīšanai. Šo pasākumu mērķa grupas ir arhitekti, inženieri un būvstrādnieki. Igaunijā īsteno-to un plānoto pētniecības un attīstības projektu vidū ir vairāku sabiedrisko ēku būvniecība atbilstīgi zema energopatēriņa ēku standartiem.

Labas prakses piemērs: Apvienotā Karaliste

AK valdība atzīst, cik svarīgi ir iekļaut energopotenciā-lu jau esošajā dzīvojamajā fondā, kā arī jaunceļamajās ēkās. Apvienotajā Karalistē ir spēkā minimālie energo-efektivitātes standarti. Sākot ar 2016. gadu, jaunajās dzīvojamajās ēkās būs jāsasniedz nulles līmeņa oglekļa emisijas standarts. Ir pieejams finanšu atbalsts uzla-bojumu veikšanai, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Viena britu politikas paketes atšķirīga iezīme ir īpašā uzmanība, kas pievērsta kurināmā mazākai izmanto-šanai. Mājsaimniecībām, kas patērē vairāk nekā 10 procentus no saviem ienākumiem par apkuri, projekta Warm Front ietvaros tiek finansēti tādi energoefektivi-tātes pasākumi kā efektīvāku apkures sistēmu uzstādī-šana, jaunas izolācijas ierīkošana un caurvēja likvidēša-na. AK valdība uzskata jaunizveidoto tirgus regulējumu Green Deal par ļoti nozīmīgu enerģijas taupīšanai ēku nozarē. Saskaņā ar šo regulējumu energopakalpojumu uzņēmumi varēs piedāvāt mājokļu īpašniekiem tādus uzlabojumus energoefektivitātes paaugstināšanai, kas no patērētājiem neprasa nekādus papildu līdzekļu ie-guldījumus, bet kas atmaksāsies no energoietaupījumu finansiālās vērtības.

Informatīvie rīki Demonstrāciju projekti

Ekonomiskie stimuli(piem., nodokļu samazināšana)

Speciālistu izglītošana un apmācība

Citi regulējošiepasākumi (piem., gudra

telpu plānošana)

Finansēšanas instrumenti(piem. zemprocentu aizdevumi, dotācijas)

Energoefektivitātessertifikāti

Konsultēšana unenergoauditi

Minimālie energo-efektivitātes standarti

un to īstenošana

Ēku nozares visaptverošas politikas paketes stūrakmeņi


Energoefektivitāte –ēku nozare

13

Energoefektīvas ierīces ir būtisks līdzeklis, lai sasniegtu Ei-ropas Savienības energoefektivitātes mērķus. ES ir pieņē-musi divas svarīgas direktīvas, lai nodrošinātu to, ka ierīces kļūst arvien energoefektīvākas. Ekodizaina direktīva ievieš juridisku pamatojumu obligātajiem minimālajiem standar-tiem tādiem ražojumiem, kas izmanto vai ir saistīti ar ener-ģiju. Enerģijas marķēšanas direktīva, kas pieprasa ar enerģi-ju saistītu produktu marķēšanu, norādot to efektivitāti, tika pārstradāta 2010. gadā. Tomēr NEEAP novērtējums rāda, ka valstu politikas šajā nozarē vēl ir ievērojami jāuzlabo.

Avots: Maggy W./pixelio.de


Vairums ekspertu pieprasa arvien noteiktāku rīcību attiecībā uz ierīcēm – jo īpaši no Eiropas Savienī-bas puses.87 procenti ekspertu pieprasa stingrākus minimā-los standartus ierīcēm.83 procenti ekspertu atbalsta obligātas marķēša-nas paplašināšanu.

Labas prakses piemērs: Enerģijas marķēšana:

Nīderlande ir ieviesusi papildu pasākumus, lai nostipri-nātu Eiropas Enerģijas marķēšanas direktīvu, un to tāpēc var uzskatīt par labas prakses piemēru. Šo papildu pasā-kumu vidū ir tīmekļa vietne EnergieWeter.nl, kas infor-mē patērētājus par dažādu ierīču dzīves cikla izmaksām un tādējādi mudina viņus iegādāties visenergoefektīvāko ražojumu. MilieuCentraal ir neatkarīga organizācija, kas nodarbojas ar informētības palielināšanu par ener-goefektīvām ierīcēm. Tā uztur tīmekļa vietni, kurā ir saraksti ar dažādām ierīcēm un to marķējumiem. Milie-uCentraal ir izveidojusi arī patērētāju palīdzības dienes-tu, kurā patērētāji var griezties ar saviem jautājumiem par energoefektivitāti un atjaunojamajām enerģijām.

Labas prakses piemērs: Klima:aktiv:

Ar Klima:aktiv, Austrija ir ieviesusi programmu, kuras mērķis ir pamudināt piegādāt un pieprasīt energoefek-tīvas ierīces. Šīs programmas ietvaros tiek organizētas dažādas kampaņas (piemēram, Austrijas Klimata aiz-sardzības godalga). Turklāt Klima:aktiv uztur tiešsais-tes rīku un īsteno informatīvus projektus ar studentu līdzdalību. Klima:aktiv programmas aktivitātes papil-dina tīmekļa vietne topprodukte.at, kas informē patē-rētājus par visenergoefektīvākajām ierīcēm.


Energoefektivitāte – ierīces


Rūpniecības nozare ir Emisiju tirdzniecības sistēmas galve-nā merķauditorija. Taču sakarā ar finanšu krīzi tās ietekme uz stimulējošiem ieguldījumiem energoefektivitātē ir bi-jusi ierobežota. Tāpēc ir vajadzīgi valstu papildu politikas pasākumi ieguldījumu stimulēšanai energoefektivitātes paaugstināšanā. Nepieciešamība uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju rada pretestību pret obligātiem pasāku-miem, kas padara politikas pasākumus grūtāk izpildāmus. Šobrīd ieviestie politikas pasākumi uzskatāmi par nepie-tiekamiem. Taču labas prakses piemēri var parādīt ceļu uz priekšu.

Labas prakses piemērs:Oglekļa samazināšanas saistības

Apvienotā Karaliste ir izveidojusi obligātu emisiju tirdzniecības shēmu uzņēmumiem, kuru elektrības patēriņš ir vairāk nekā 6 000 MWh gadā un uz kuriem neattiecas Eiropas Emisiju tirdzniecības sistēma. Šīs shēmas nosaukums ir Oglekļa samazināšanas saistības (Carbon Reduction Commitment (CRC)). Oglekļa samazināšanas saistības ir paredzētas, lai stimulētu ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā, nodrošinot finanšu stimulus, kas liktu uzņēmumiem izvērtēt savu enerģijas patēriņu un izskatīt iespējas, kā samazināt pieprasījumu pēc enerģijas. Tā kā CRC tika ieviestas nesen, 2010. gadā, to ietekme vēl ir rūpīgi jāpēta.

Avots: PhotoDisc


Daži eksperti uzskata rūpniecības un terciāro no-zari par nozari ar visbūtiskākajiem trūkumiem energoefektivitātes politikā.Rūpniecības un terciārā nozare tiek uzskatīta par nozari ar visbūtiskākajiem trūkumiem energoefek-tivitātes politikā šādās valstīs: Čehijas Republikā, Igaunijā, Somijā, Nīderlandā un Rumānijā.

Energoefektivitāte –rūpniecības un terciārā nozare

Labas prakses piemērs: PFE

Zviedrija ir ieviesusi Programmu energoefektivitā-tes uzlabošanai energoietilpīgās rūpniecības noza-rēs (PFE), lai pamudinātu veikt ieguldījumus ener-goefektivitātes uzlabošanā. Uzņēmumi var noslēgt brīvprātīgus līgumus ar Zviedrijas Energoaģentūru. Ja tie izpilda prasības, tad tie saņem atbrīvojumu no enerģijas nodokļa maksāšanas. Uzņēmumi īsteno tādus individuālus pasākumus kā energopārvaldības sistēmas ieviešana, energoefektivitātes ņemšana vērā, pieņemot lēmumus par ieguldījumu un pirkumu veikšanu, un pieprasījuma pārvaldība.


Transporta nozare rada 20 procentus no Eiropas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām. Neskatoties uz šo lielo ie-guldījumu kopējās SEG emisijās, energoefektīva transporta politika joprojām ir nepietiekami attīstīta. Pašreiz Eiropas direktīvas galvenokārt attiecas uz privāto transportu. Taču kravas transporta energoefektivitāte joprojām ir nepietie-kami akcentēta. Ideāla politikas pakete transporta nozarei būtu izveidojama saskaņā ar Izvairīšanās no pārvietošanās - Transportlīdzekļu veidu maiņas - Degvielas efektivitātes uz-labošanas (ASI) pieeju. Taču šībrīža politikas galvenokārt ir vienpusējas, mēģinot radīt transportlīdzekļus, kas izmanto mazāk degvielas un rada mazākas oglekļa emisijas. Dažas politikas paketes var uzskatīt par labu praksi tajā ziņā, ka tās mēģina īstenot ASI pieeju. Pieejamās iespējas, lai padarītu transportu energoefektivā-ku, ir dažādas. Lai izvairītos no pārvietošanās, var izmantot plānošanas instrumentus. Piemēram, gudra telpu plānošana var palīdzēt samazināt pieprasījumu pēc pārvietošanās. Re-gulējošus instrumentus var izmantot, lai izvairītos no pār-vietošanās un uzlabotu degvielas efektivitāti. Pie šīs klases pieder vispārēji ātruma ierobežojumi un valsts autoiepir-kums. Ekonomiskie stimuli un informēšana ir nākošie soļi ASI-pieejas īstenošanā.

Avots: Rainer Sturm /pixelio.de


Transporta sektors tiek uzskatīts par sektoru ar visbūtiskākajiem trūkumiem energoefektivitātes politikā visā ES. Transporta sektors tiek uzskatīts par sektoru ar visbūtiskākajiem trūkumiem energoefektivitātes politikā: AT, BE, BG, DK, FI, DE, HU, IE, LU, MT, NL, PT, RO, SI, ES, SE, GB.

Labas prakses piemērs:Ceļošanas paradumu maiņa

Apvienotā Karaliste ir uzņēmusies veikt dažādus pasāku-mus, lai palīdzētu cilvēkiem izdarīt ilgtspējīgākas izvē-les tad, kad tiem ir jāizvēlas transporta veids. To vidū ir Vietējais ilgtspējīga transporta fonds, kas nodrošina £ 560 miljonus, lai palīdzētu vietējām iestādēm radīt ilgtspējīgāku transportu. Visas vietējās transporta iestā-des var pieteikties finansējumam. Tiek sagaidīts, ka da-žādu pasākumu paketes tiks izstrādātas ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un vietējām ieinteresētajām personām. Priekšlikumus novērtēs ekspertu grupa un transporta departaments. Konkrēta rīcība, ko atbalsta Ilgtspējīga transporta fonds, var veicināt iešanu kājām un brauk-šanu ar velosipēdu, pamudināt veikt transporta veidu maiņu, sekmēt labāku transporta pārvaldību vai arī to visu kopā.

Energoefektivitāte –transporta nozare


Labas prakses piemēri: Sabiedriskais transports

Slovēnijas valdība ir uzņēmusies veikt dažādas dar-bības, lai uzlabotu sabiedriskā transporta konku-rētspēju. Kāda īpaši novatoriska pieeja dod stimulu transporta uzņēmumiem palielināt pasažierkilomet-ru skaitu. Tas ir panākts, padarot dotācijas atkarī-gas no pasažierkilometru nevis no transportlīdzekļu nobraukto kilometru skaita. Citi līdzekļi, lai pamu-dinātu pārorientēšanos uz sabiedrisko transportu, ir tā kustības sarakstu saskaņošana, pieejamības, bie-žuma, precizitātes un vidējā ātruma palielināšana, kā arī dažādu transportlīdzekļu terminālu izveide un autostāvvietu cenu samazināšana. Slovēnijā tiek dotēta arī zemas oglekļa emisijas intensitātes trans-portlīdzekļu, piemēram, autobusu, kas darbojas ar saspiestu dabasgāzi, iegāde. Sabiedriskā transpor-ta izmantošana ārpilsētu iedzīvotāju braukšanai uz darbu un no tā tiek veicināta, dotējot darba ņēmēju biļetes.

Labas prakses piemēri: Politikas pakete

Somija transporta nozarē ir ieviesusi politikas pake-ti, kurā izmantots pilns instrumentu komplekts, lai šajā nozarē panāktu lielāku energoefektivitāti. Šīs politikas paketes vispārējais mērķis ir veicināt trans-porta veidu maiņu, padarot pievilcīgāku sabiedrisko transportu, braukšanu ar velosipēdu un iešanu kājām. Somija izmanto arī regulatīvus pasākumus. To vidū ir vispārēja ātruma ierobežojuma ieviešana un obligā-tas riepu spiediena pārbaudes divreiz gadā. Somijā transportlīdzekļa nodevu likmes ir atkarīgas no auto emisiju daudzuma. Sabiedriskā transporta sistēmu paplašināšana tiek finansiāli atbalstīta, piemēram, izveidojot labās puses braukšanas joslas autobusiem un dotējot biļetes. Dažādu pasākumu mērķis ir sniegt ieteikumus informējot. To vidū ir energoefektīvas braukšanas iekļaušana autovadītāju apmācības prog-rammā.

• Mobilitātes vadības piedāvājumi (uzņēmumiem, vietējām pašvaldībām utt.)

• Ieteikumi par mobilitāti trans-porta lietotājiem

• Informatīvas un attēlojošas• kampaņas par ilgtspējīgu

transportu• Transportlīdzekļu marķēšana

(ar apzīmējumiem skalā no A līdz G)

• Izglītošana par mobilitāti skolās, uzņēmumos utt.

• Degvieles ekonomijas standarti/transportlīdzekļu CO2-emisijas standarti

• Ātruma ierobežojumi• Degvielas kvalitātes

standarti• Mazāku emisiju zonas/

teritorijas ar braukšanas ierobežojumiem

• Privāto automašīnu stāv-vietu ierobežojumi

Valsts vai privāti veiktas pētniecības un attīstības finansēšana ilgtspējīga transporta jomā:• Degvielas• Transportlīdzekļi• Veidi utt.

• Transportlīdzekļu nodokļu sistēmas reforma: reģistrācijas nodoklis atkarībā no CO2 emisijas daudzuma

• Degvielas nodoklis atkarībā no CO2 emisijas daudzuma

• Dotēts sabiedriskais transports• Piemaksu ārpilsētu

iedzīvotājiem atcelšana• Finanšu stimuli, lai veicinātu

alternatīvu degvielu un tehnoloģiju izmantošanu

• Gudra telpu plānošana• Uzlabota infrastruktūra

velosipēdistiem un kajām-gājējiem

• Sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabojumi

• Satiksmes mazināšana• Vadības sistē-

ma (kontrolēšana, informēšana,autoparka maršrutizācija)

Atbalsts pētniecī-bai un attīstībai

Información, asesoramiento, educaciónRegulējošie instrumenti

Ekonomiski stimuliPlānošanas instrumenti

Ideālas transporta nozares politikas paketes elementi

Energoefektivitāte –transporta nozare


Eiropas Savienības galvenās energoefektivitātes direktī-vas ir tikušas pārskatītas un nostiprinātas attiecībā uz to mērķiem. Jo īpaši šajā ziņā ir jāmin Energoefektivitātes direktīva (2012/27/ES), Ēku energoefektivitātes direktīva (2010/31/ES), Enerģijas marķēšanas direktīva (2010/30/ES) un Ekodizaina direktīva (2009/125/EK). Svarīgi Eiropas Savienības tiesību akti, kas pieņemti starplaikā, ir Regula par riepu marķēšanu (1222/2009) un Direktīva par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (2009/33/EK).Lai gan tā pavisam noteikti ir virzība uz priekšu, NEEAP izvērtējums un ekspertu aptauja atklāj, ka valstu politi-kas atšķiras gan mērķu, gan piemērotības ziņā, kas ir ne-veiksmīgi – jo īpaši, ņemot vērā iespējas, ko sniedz ener-goefektivitāte. Eiropas direktīvu un regulu transponēšanas līmenis valstu tiesību aktos ir ļoti atšķirīgs efektivitātes un kvalitātes ziņā. Augstāka saskaņošanas un iekļaušanas pa-kāpe varētu uzlabot Eiropas energoefektivitātes politikas kopainu.To, kas ir konstatēts uz šo brīdi, var izskaidrot ar dalīb-valstu neviendabīgo attieksmi pret energoefektivitāti. Da-žas valstis aktīvi mēģina aptvert iespējas, kas nāk līdz ar energoefektivitātes paaugstināšanu, kamēr citas joprojām uzskata obligātos energoefektivitātes uzlabošanas pasā-kumus par slogu patērētājiem un uzņēmumiem un tāpēc domā, ka no tiem ir jāizvairās.Ir vajadzīga mērķtiecīgāka un noteiktāka pieeja, lai sa-

Avots: Hartmuts Bendigs / pixelio.de

sniegtu mērķi – papildus ietaupīt enerģiju vismaz 1 procen-ta apjomā ik gadu salīdzinājumā ar autonomiem enerģijas taupīšanas uzlabošanas pasākumiem. Vēl jo vairāk – mērķis papildus ietaupīt 2 procentus enerģijas ik gadu būtu vēl rentablāks.Pašreiz svarīgi ir tas, lai valdības un politikas veidotāji at-zītu nepieciešamību pēc vairāk un labākiem pasākumiem energoefektivitātes paaugstināšanai. Labas prakses idejas var atrast šajā brošūrā, 27 valstu ziņojumos un valstu ener-goefektivitātes rīcības plānos. Neatlaidīgas rīcības iemes-lus var rast šādos faktos:

energoefektivitāte palīdz samazināt klimata pārmai-ņas;energoefektivitāte veicina drošu enerģijas piegādi jūsu vēlētājiem, nepaļaujoties uz eksportu no ārvalstīm;energoefektivitāte samazinās izmaksas par enerģiju jūsu vēlētājiem;uzlabot energoefektivitāti nozīmē attīstīt tehnoloģijas nākotnei.

Energoefektivitāte –ceļš uz priekšu


EUFORES – Eiropas Atjaunojamo enerģijas avotu forumsEnergoefektivitātes uzraudzības projekta koordinators

Kas ir EUFORES un ko mēs gribam?EUFORES…

…ir Eiropas Parlamenta starppartiju tīkls, kurā ir ganEiropas Parlamenta, gan ES27 valstu parlamentu locekļi.

…atbalsta ļoti daudzi locekļi, kas nav parlamentārieši.

…tika nodibināta 1995. gadā kā neatkarīga, bezpeļņas organizācija un ir galvenā atjaunoja-mās enerģijas un energoefektivitātes veicinātāja.

…mērķis ir atbalstīt abu jomu attīstību Eiropas Savienībā un pārveidot labākās prakses saska-ņotā politikā.

…atzīst, cik svarīgi ir sasaistīt kopā atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti kā pamatrisi-nājumus īlgtspējīgai attīstībai.

…veic informācijas apmaiņu starp Eiropas un valstu parlamentiem, kā arī parlamentāriešiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Ko EUFORES dara?EUFORES…

…paplašina savu visaptverošo starppartiju parlamentāriešu tīklu, apvienojot tos Eiropas Par-lamenta un ES27 valstu parlamentu locekļus, kas nodarbojas ar ilgtspējīgas enerģijas jautā-jumiem.

…apvieno galvenās ieinteresētās personas no zinātnes, rūpniecības un civilās sabiedrības savā tīklā, izveidojot jaunus saziņas tīklus.

…organizē virkni pasākumu (piemēram, starpparlamentu sanāksmes, parlamentu seminārus, Eiropas Parlamenta locekļu brokastis, konsultatīvās komitejas sanāksmes), sniedzot iespējas apmainīties viedokļiem.

…sniedz politiskas un zinātniskas konsultācijas, izplatot vissvarīgāko informāciju.

…atvieglo viedokļu apmaiņu par ES tiesību aktiem, atbalstot tiesību aktu priekšlikumus un iniciatīvas.

…vada dažādus projektus, atbalstot ES tiesību aktu īstenošanu valstu mērogā.

Lai atrastu vairāk informācijas, lūdzu, apmeklējiet: www.eufores.org

“Eiropas parlamentārieši par ilgtspējīgu enerģijas nākotni”


Avots: Eiropas Parlaments

Šīs brošūras elektroniskā versija atrodama Energoefektivitātes uzraudzības projekta tīmekļa vietnē:

www.energy-efficiency-watch.org

Projekta zelta sponsori Projekta sudraba sponsori

Kontaktinformācija:

EUFORES a.i.s.b.l.European Forum for Renewable Energy SourcesDr. Jan GeissRenewable Energy HouseRue d’Arlon 63 – 65B-1040 Brussels, BelgiumTālr.: +32 (0) 25 46 19 48Fakss: +32 (0) 25 46 19 [email protected]

http://www.energy-efficiency-watch.org

Wuppertal InstituteDr. Ralf Schüle [email protected]

Galvenās publikācijasZiņojums par aptauju. Energoefektivitātes politiku attīstība ES dalībvalstīs no eksper-tu redzespunkta27 valstu ziņojumiGalīgais ziņojums, kas ietver visus konstatējumus par energoefektivitātes uzraudzību

pieejamas Energoefektivitātes uzraudzības tīmekļa vietnē:www.energy-efficiency-watch.org

labas prakses piemēri, kā izkļūt no parādsaistībām par enerģiju · 2016-01-19 ·...

Documents