kuldīgas 2. vidusskola · mācība, kas prasa sevis izzināšanu un nenoliedzamu pašcieņu....

Kuldīgas 2. vidusskola

Viss par un ap smēķēšanu

6. a klases skolnieka:

Oskara Kirilova

Darba vadītāja:

Jana Paipa

Kuldīga, 2015

Saturs

Mērķis un uzdevumi...............................................3

Ievads......................................................................4

Kā rodas atkarība....................................................5

Smēķēšanas bīstamība........................................6

Vielu sastāvs cigarešu dūmos.................................9

Dieagrammas.................................................10

Kā atmest smēķēšanu...........................................18

Izmntotā literatūra...............................................19

Mērķis

Izpētīt smēķēšanas problēmu un iegūt informāciju par cilvēku paradumiem.

Uzdevumi

1) literatūras analīze par smēķēšanu;

2) anketēšanas rezultātu apstrāde;

3) izvērtēt un prezentēt iegūtos rezultātus.

Ievads

Latvijā smēķēšana ir ļoti izplatīta. Pašreiz attīstītajās valstīs tās popularitāte samazinās. Īpaši starp

vīriešiem. Savukārt, mazattīstītajās – palielinās un tas ir postkomunisma valstīs raksturīgs jaunu

sieviešu (smēķētāju) skaita pieaugums.

Varbūt tas ir tāpēc, ka cigaretes ir legāla viela un to ir ļoti viegli iegādāties, salīdzinot ar citām

narkotiskām vielām.

Smēķēšana ir paradums, kas ir kaitīgs redzei, neciešams ožai, nāvējošs smadzenēm , bīstams

plaušām. Tāpēc mēs arī izvēlējāmies šo tēmu - lai „atvērtu acis” mūsu valsts sabiedrībai par patieso

smēķēšanas kaitīgumu, jo smēķētāju statistika ir ļoti liela.

Kā rodas atkarība

Smēķēšanas bīstamība

Galvenokārt, smēķēšanas bīstamība ir atkarība dažādu apstākļu (iedzimtības u.c.) sakritības

rezultātā arī pat no vienas lietošanas reizes pusaudzim var veidoties tieksme pēc kādas no

narkotiskajām vielām, kuras visas rada fizisku, sociālu vai psihisku atkarību, ja šīs vielas lieto

pastāvīgi ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem.

Un, ja ir radusies atkarība, tad pastāvīgi smēķējot var rasties arī visādas veselības problēmas.

Āda

Smēķēšana izraisa priekšlaicīgu ādas novecošanas procesu, jo samazina A vitamīna koncentrāciju,

kā arī asinsriti ādā. Tādējādi neveidojas un zūd proteīni, kas piešķir tai elastību. Tāpēc smēķētāja

āda ir sausa, klāta sīkām grumbiņām, īpaši ap lūpām un acīm.

Smēķēšana pati par sevi neizraisa melanomu, kas ir viens no biežākajiem nāvi izraisošiem ādas

vēžiem, bet gan paaugstina risku mirt no tās. Tāpat divas reizes augstāks ir risks attīstīties ādas

zvīņveida šūnu vēzim – audzējam, kas rada ādas virsmas zvīņošanos un sarkanus izsitumus.

Smēķēšana novājina imūno sistēmu, padarot organismu uzņēmīgāku pret dažādām ādas slimībām,

kuras noris ar matu izkrišanu, čūliņām mutē un izsitumiem uz sejas, rokām un galvas matainajā

daļā. Turot cigareti pirkstos, cigaretē esošā darva ar laiku maina pirkstu un nagu krāsu – tie kļūst

dzeltenīgi brūni.

Acis

Ilgstoša smēķēšana izraisa vai pastiprina dažādus acu funkciju traucējumus. Smēķētājiem par 40%

biežāk nekā citiem sastopama kataraktas jeb acs lēcas apduļķošanās, kas samazina redzes asumu

līdz pat pilnīgam aklumam. Smēķēšana kataraktu provocē divējādi – dūmiem kairinot acis tieši un

kaitīgajiem ķīmiskajiem savienojumiem no plaušām nokļūstot acīs ar asinsriti.

Smēķēšana arī paātrina vecumā bieži sastopamo tīklenes deģenerāciju – neatgriezenisku acs slimību

ar tīklenes centrālās daļas jeb makulas bojājumu. Makula atbild par centrālās redzes fokusēšanu acī

un kontrolē mūsu spēju lasīt, braukt ar mašīnu, atpazīt sejas un krāsas, saprast objektu sīkākās

detaļas.

Ausis

Asinsritē nonākušās kaitīgās vielas bojā asinsvadu sieniņas, samazinot iekšējās auss apasiņošanu,

līdz ar to smēķētāji var zaudēt dzirdi agrāk nekā nesmēķētāji, īpaši pēc auss infekcijām vai skaļas

skaņas iedarbības. Smēķētājus arī trīs reizes spēcīgāk apdraud mikroorganismi, kuri izraisa

vidusauss iekaisumu, kas var pāriet meningītā vai sejas paralīzē.

Gremošanas sistēma

Cigarešu dūmi maina mutes un siekalu ķīmisko sastāvu, radot pastiprinātu zobu aplikuma

veidošanos, zobu dzeltēšanu un sekmē zobu bojāšanos. Ilgstošiem smēķētājiem zobu veselība zūd

pusotras reizes ātrāk nekā nesmēķētājiem.

Smēķēšana samazina organisma pretošanās spēju baktērijām, kas veicina kuņģa čūlu veidošanos, un

vājina kuņģa spēju neitralizēt skābi pēc ēšanas. Smēķētājiem čūlas ir arī grūtāk izārstējamas un tās

bieži atkārtojas.

Elpošanas sistēma

80–90% gadījumu hroniskas, elpceļus nosprostojošas plaušu saslimšanas, kam raksturīga emfizēma

– plaušu gaisa maisu palielināšanās un plīšana, kā arī hronisks bronhīts, rodas no smēķēšanas laikā

ieelpoto kaitīgo savienojumu ietekmes uz bronhu gļotādu. Slimība ir neatgriezeniska, tā

pakāpeniski progresē. Hronisks bronhīts bieži norit ar strutainu krēpu izdalīšanos, ar sāpīgu klepu

un elpošanas grūtībām. Smēķēšanas izraisīta emfizēma mazina plaušu spēju uzņemt skābekli un

izdalīt ogļskābo gāzi. Bieži novēro arī mainītu plaušu imūno reakciju pret kaitīgajām vielām vai

gāzēm, kā dēļ plaušās veidojas elastīgās šķiedras, kuras neļauj tām normāli piedalīties elpošanā un

veikt adekvātu gaisa apmaiņu.

Vielmaiņa

Oglekļa monoksīds, kas ir cigaretes dūmu sastāvā, savienojas ar asins šūnām daudz vieglāk un ātrāk

nekā skābeklis, tādējādi kaislīgiem smēķētājiem samazinot skābekļa līmeni asinīs par gandrīz 15%.

Rezultāts – smēķētāja kauli ātrāk zaudē savu minerālvielu blīvumu un struktūru. Smēķētājiem var

būt arī muguras un stājas problēmas. Pētījumos konstatēts arī, ka cilvēkiem, kas smēķē, pēc

mugurkaula bojājuma vai traumas biežāk saglabājas muguras sāpes.

Sirds

Katrs trešais cilvēks pasaulē mirst no kādas sirds un asinsvadu slimības. Smēķēšana ir viens no

lielākajiem riska faktoriem to attīstībai. Smēķēšanas izraisītās sirds un asinsvadu slimības

attīstītajās valstīs katru gadu nogalina vairāk nekā 600 000 cilvēku.

Pastāvīga smēķēšana rada sirdsdarbības paātrināšanos, asinsspiediena pieaugumu, palielinot

hipertensijas risku, artēriju sieniņas bojājumu, kā arī var izraisīt stenokardijas lēkmes vai miokarda

infarktu. Minēto slimību attīstības iespējamība pieaug līdz ar vecumu, bet sievietēm tā ir lielāka

nekā vīriešiem. Pārtraucot smēķēt, šis risks divu gadu laikā samazinās uz pusi.

Dzimumorgāni un dzimumfunkcija

Sievietēm, līdzās dzemdes kakla un dzemdes vēzim, smēķēšana var radīt problēmas

grūtniecības un dzemdību laikā. Ja māte grūtniecības periodā ir smēķējusi, bērniņš, iespējams,

piedzims ar mazu svaru un savā dzīvē daudz slimos. Smēķētājām 2–3 reizes biežāk vērojamas

priekšlaicīgas dzemdības, kā arī nedzīvi dzimuši bērni. To izraisa traucējumi augļa apgādē ar

skābekli, kas attīstījušies placentas nepilnvērtības, nikotīna un oglekļa monoksīda ietekmē.

Smēķēšana organismā samazina estrogēnu līmeni sievietes organismā, līdz ar to paātrina

menopauzes iestāšanos.

Vīriešiem tabakas dūmu kaitīgās vielas asinīs traucē spermatozoīdu normālu nobriešanu, samazina

to skaitu un bojā struktūru, kas var būt iemesls priekšlaicīgām dzemdībām, kā arī noteikt attīstības

anomālijas un audzēja veidošanos bērnam (ģenētisko mutāciju dēļ). Smēķējot samazinās arī asins

pieplūde dzimumloceklim un attīstās impotence.

Vēzis

No cigaretēs esošiem ķīmiskiem savienojumiem vairāk nekā 40 elementu var izraisīt vēzi.

Smēķētājiem, salīdzinot ar nesmēķētājiem, 22 reizes biežāk attīstās plaušu vēzis. Tikai 13 procentu

plaušu vēža slimnieku spēj izdzīvot.

Jo ilgāk cilvēks smēķē, jo lielāka iespēja izveidoties arī citu orgānu audzējiem: deguna gļotādā,

mēlē un mutes gļotādā, siekalu dziedzerī, rīklē, balsenē, barības vadā, kuņģī, nierēs, urīnpūslī,

dzimumloceklī, aizkuņģa dziedzerī vai resnajā zarnā.

Vielu sastāvs cigarešu dūmos

Winston (silver):

Darva (4mg), Nikotīns (0,3mg), Oglekļa monoksīds (5mg).

Kent (actron green):


Rockets (gold):


Slim Agenda (vanilla):


Wall Street (red):


Camel NF Essential Filter:


Glamour Amber:


Monte Carlo White:


Sarakstā maksimālais daudzums: Sarakstā minimālais daudzums

Darvai – 10 mg Darvai – 1 mg

Nikotīnam – 0,9 mg Nikotīnam – 0,1 mg

Oglekļa monoksīdam – 10 mg Oglekļa monoksīdam – 1 mg

9

Diagrammas

12 gadi

1.jautājums

Vai tavā ģimenē kāds smēķē?

0

1

2

3

4

5

6

7

Vecm. Vect. Mamma Tētis Brālis Māsa Es

Meitenes

Zēni

2.jautājums

Vai smēķēšana ir kaitīga veselībai?

0

1

2

3

4

5

6

Jā Nē

Meitenes

Zēni

3.jautājums

Kas smēķē vairāk, zēni vai meitenes?

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4

Meitenes Zēni

Meitenes

Zēni

10

4.jautājums

Vai smēķēšana ietekmē cilvēka veselību?

0

1

2

3

4

5

6

Jā Nē

Meitenes

Zēni

5.jautājums

No kāda vecuma tu/tavi vecāki smēķē?

Meitenes: vidēji no 12 līdz 18 gadiem.

Zēni: vidēji no 15 līdz 21 gadiem.

13 gadi

1. jautājums Vai tavā ģimenē kāds smēķē?

0

0.5

1

1.5

2

Mamma Tētis Es

Meitenes

Zēni

2. jautājums


0

1

2

3

4

5

6

Jā Nē

Meitenes

Zēni

3. jautājums


0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4

Meitenes Zēni

Meitenes

Zēni

4.jautājums Vai smēķēšana ietekmē cilvēka veselību?

0

1

2

3

4

5

Jā Nē

Meitenes

Zēni

5.jautājums




14 gadi


0

0.5

1

1.5

2

Mamma Tētis Es

Meitenes

Zēni

2. jautājums


0

1

2

3

4

5

Jā Nē

Meitenes

Zēni

3. jautājums


0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4

Zēni Meitenes

Meitenes

Zēni

4. jautājums Vai smēķēšana ietekmē cilvēka veselību?

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

3.5

4

Jā Nē

Meitenes

Zēni

5.jautājums




15 – 16 gadi


0

1

2

3

4

5

6

7

8

Vecm. Vest. Mamma Tētis Brālis Māsa Es

Meitenes

Zēni

2.jautājums Vai smēķēšana ir kaitīga veselībai?

0

2

4

6

8

10

12

14

16

Jā Nē

Meitenes

Zēni

3.jautājums


0

2

4

6

8

10

12

14

Meitenes Zēni

Meitenes

Zēni

16

4.jautājums Vai smēķēšana ietekmē cilvēka veselību?

0

2

4

6

8

10

12

14

Jā Nē

Meitenes

Zēni

5.jautājums No kāda vecuma tu/tavi vecāki smēķē?



Kā atmest smēķēšanu

Motivācija ir atslēgas vārds smēķēšanas atmešanai.

Smēķēšanas atmešana ir īsts izaicinājums, ko cilvēks pats sev uzstāda; tā ir īsta

mācība, kas prasa sevis izzināšanu un nenoliedzamu pašcieņu.

Tiklīdz kā cilvēks pieņem lēmumu nesmēķēt, rūpīgi jāizvērtē savus ieradumus un

jāapsver, kuri ir tie dienas brīži, kuros cilvēkam cigaretes izsmēķēšana šķiet svarīga.

Cilvēkam jāanalizē savi iemesli un interese atmest smēķēšanu, tad jāizvēlas

vispiemērotāko brīdi, lai sāktu. Iespējams, brīvdienas nav pats ideālākais periods, lai

atmestu smēķēšanu, jo, kad atgriezīsieties atpakaļ darbā, pastāv risks, ka cilvēks atkal

atsāks smēķēšanu.

Secinājumi

Smēķēšana ir ļoti bīstama cilvēka ķermenim un veselībai. Dažādās cigaretēs ir

atšķirīgs vielu daudzums cigaretes dūmos.

Atkarība no smēķēšanas parasti rodas sākot ar eksperimentēšanu un vēlāk jau tas

vienkārši ir kā pieradums.

Ne tikai jauniešu vecāki, bet arī paši jaunieši smēķē. Bet, lielākā daļa tomēr

apzinās smēķēšanas bīstamību.

Izmantotā literatūra

http://www.vi.gov.lv/lv

Lauma Micāne, Vizma Miķelsone ‘’Veselības mācība 8.klasei’’

http://www.nosmoking.times.lv/

http://fi-fi.help-eu.com/pages/index-13.html

http://fi-fi.help-eu.com/pages/index-13.html

kuldīgas 2. vidusskola · mācība, kas prasa sevis izzināšanu un nenoliedzamu pašcieņu....

Documents