konceptu li risin jumi multidisciplin ras soci l s integr ... · projektu finans eiropas socilais...

Projektu finans� Eiropas soci�lais fonds un Latvijas valsts

1

Eiropas Kopienas iniciat�vas EQUAL projekts

��KLUS�S ROKAS��

Projekta nacion�lie sadarb�bas partneri : Valsts a�ent�ra „Soci�l�s integr�cijas centrs”, Nedzird�go jauniešu un vi�u draugu organiz�cija „EFRAIMS”, Hum�no iniciat�vu atbalsts fonds, Valmieras pils�tas dome, R�zeknes pils�tas domes soci�l�s apr�pes p�rvalde

KONCEPTU�LI RISIN�JUMI MULTIDISCIPLIN�RAS SOCI�L�S

INTEGR�CIJAS SIST�MAS IZVEIDOŠANAI DZIRDES INVALDIEM


2

SATURS

1. Ievads 1.1. M�r�is un uzdevumi 1.2. Atbilst�ba valsts politikas nost�dn�m 1.3. Atbilst�ba starptautiskajiem ties�bu aktiem 1.4. Izmantot� terminolo�ija, defin�cijas 2. Probl�mu izkl�sts 2.1. Situ�cijas apraksts 2.2. Ties�bu aktu raksturojums 2.3. Starptautisk� pieredze 2.4. Sekas, ja probl�ma netiks risin�ta 3. Risin�juma apraksts 3.1. Sist�mapraksts - sast�vda�as, modularit�te, legaliz�cijas proced�ras, integr�t� pieeja, atbild�bu norobežošana

3.2. Metodolo�ijas pamatojums

4. Nepieciešamie ties�bu aktu groz�jumi 5. Pielikumi


3

1. IEVADS 1.1. M�ris un uzdevums

LNS projekta Klus�s rokas izstr�d�tie konceptu�lie risin�jumi soci�l�s integr�cijas nodrošin�šanai nedzird�gajiem ir viens no trijiem projekta vertik�lajai integr�cijai izstr�d�tajiem produktiem (pirmie divi risina izgl�t�bas un nodarbin�t�bas tematiku) un kur� ietverts Latvijas ''ide�lais modelis'' dzirdes inval�du soci�lajai integr�cijai valsts un pašvald�bu l�men�, kas balst�s uz atzi�u par jebkura veida (t.sk. soci�l�s, ekonomisk�s, politisk�s un kultur�l�s) ties�bu un iesp�ju ierobežojošu faktoru izskaušanas nepieciešam�bu k� b�tisk�ko priekšnosac�jumu ikviena iedz�vot�ja cilv�kties�bu nodrošin�šanai un vi�a labkl�j�bas veicin�šanai.

Latvij� nav ofici�las statistikas par dzirdes inval�du skaitu, LNS oper� ar Pasaules Nedzird�go feder�cijas veiktajos p�t�jumos mar��tajiem r�d�t�jiem – aptuveni 1% no katras popul�cijas ir nedzird�gi cilv�ki, 4% - cilv�ki ar smagiem dzirdes zaud�jumiem. Tas noz�m�, ka Latvij� profesion�li soci�l�s integr�cijas pas�kumi nepieciešami aptuveni 100 000 cilv�ku ar dzirdes probl�m�m. Šo cilv�ku l�dzdal�bas ierobežošana sabiedriskaj� dz�v� noved pie vi�u pašizol�cijas, nepilnv�rt�bas saj�tas, psiholo�isk�m barjer�m iek�auties sabiedriskaj� dz�v�. L�dz ar to vi�i nesp�j efekt�vi aizst�v�t savas intereses, veidot pilnv�rt�gu �imenes dz�vi un izmantot demokr�tiskas sabiedr�bas rad�t�s iesp�jas. Vienlaikus veidojas situ�cija, kad sabiedr�ba neizmanto lielas t�s da�as iesp�jas un pienesumu kop�jo probl�mu risin�šan�.

Sist�m� apkopoti uzskati, izskaidrojuma un izpratnes forma, kas balst�ta uz noteiktas teorijas pamatatzi��m ir jebkuras konceptu�las izstr�dnes pamatpostul�ts. LNS izstr�d�tie konceptu�lie risin�jumi piln�b� atbilst klasiskajai izpratnei un ir absol�ti inovat�vs produkts, kurš ietver sev� virkni konkr�tu multidisciplin�ru pas�kumu un to kompleksu specifisk� soci�l�s integr�cijas jom� – nedzird�go (sieviešu) no dzimšanas iek�aušanas aktivit�šu nodrošin�jumam, kas apkopoti vienot� konceptu�l� sist�m� ar VISPRJO m�r�i: ikvienam iedz�vot�jam nodrošin�t pamata cilv�kties�bas - vien�das ties�bas, vien�du atbild�bu un vien�du pieeja resursiem un to izmantošanas iesp�j�m, k� ar� visaugst�kais labkl�j�bas l�meni neatkar�gi no vi�a vesel�bas st�vok�a. TIEŠAIS m�r�is ir: izveidot multidisciplin�ru soci�l�s integr�cijas sist�mu dzirdes inval�diem, uzlabot atbilstošo atbalsta formu sortimentu, apjomu un pieejam�bu.


4

Balstoties uz nedzird�go m�r�auditorijas izp�tes un probl�mu nov�rt�šanas izstr�d�m produkta konkr�ti sasniedzamie UZDEVUMI ir: 1) Izstr�d�t konceptu�lus priekšlikumus dzirdes inval�diem nepieciešamo soci�l� atbalsta formu, soci�l�s integr�cijas un pakalpojumu veidu ieviešanai; t.sk. izstr�d�t risin�jumus jaunu soci�lo pakalpojumu sniedz�ju amatu/profesiju ieviešanai 2) Inkorpor�t valsts soci�lo integr�ciju reglament�jošo (likumdošanas un normat�vo) aktu sist�m� dzirdes inval�du problem�tiku. 3) Veikt intervences vis�s ar dzirdes inval�du soci�lo integr�ciju tieši un netieši saist�taj�s sist�m�s un jom�s.

Realiz�jot šo konceptu�lo risin�jumu tiks nodrošin�tas nedzird�go cilv�ku iesp�jas sa�emt nepieciešamo atbalstu soci�l�s integr�cijas jom�. Invalidit�tes aspekts analiz�jams un risin�jumi mekl�jami ne tikai vertik�l�, bet ar� horizont�l� vad�bas l�men� ar visu ieinteres�to un iesaist�to valsts un pašvald�bu instit�ciju akt�vu piedal�šanos. T�p�c LNS projekta Klus�s rokas izstr�d�tie priekšlikumi skar ne tikai Labkl�j�bas ministrijas kompetences, bet ar� citu valsts p�rvaldes instit�ciju un pašvald�bu atbild�bas jomas. Katra segmenta realiz�cija iesp�jama separ�ti un tai j�k��st par sistem�tiskas pieejas da�u cit�m politik�m un programm�m, kas tiks realiz�tas nacion�l� l�men� 2007. – 2013. gadu pl�nošanas period�.


5

1.2. Atbilst�ba valsts politikas nost�dn�m

Valsts ekonomisko att�st�bu nosaka pievienošan�s ES ekonomikas att�st�bas pamatnost�dn�m - Latvija piln�b� atbalst�jusi Lisabonas strat��iju un deklar�jusi konkur�tsp�j�gas ekonomikas sasniegšanas vadl�nijas un m�r�us, virkn� atbilst�go normat�vo aktu noteikusi piln�gas nodarbin�t�bas pamatprincipus.

Programm� 2005.-2008. gadam citu starp� ir defin�ti š�di nodarbin�t�bas veicin�šanas galvenie uzdevumi: veicin�t iek�aujošu darba tirgu; veicin�t ekonomisk�s aktivit�tes v�ji att�st�taj�s teritorij�s;

Lai veicin�tu nodarbin�t�bu un samazin�tu bezdarbu, Programm� ir paredz�ts uzlabot bezdarbnieku profesion�lo apm�c�bu un p�rkvalifik�ciju, paaugstin�t str�d�jošo kvalifik�ciju, veikt pas�kumus konkur�tsp�jas paaugstin�šanai.

Inval�du un citu soci�l�s atstumt�bas riska grupu iedz�vot�ju iek�aušanai darba tirg� ir paredz�ts izveidot subsid�t�s darba vietas, att�st�t soci�lo pakalpojumu sist�mu, uzlabojot profesion�l�s un soci�l�s rehabilit�cijas pakalpojumu pieejam�bu, integr�jot sabiedr�b� personas ar funkcion�liem trauc�jumiem, nodrošinot vi�us ar tehniskajiem pal�gl�dzek�iem, uzlabojot soci�l�s apr�pes un soci�l�s rehabilit�cijas instit�ciju infrastrukt�ru.

Darba tirgus pras�b�m atbilstošas, sabalans�tas un m�sdien�gas nodarbin�t�bas nodrošin�šana vis�m iedz�vot�ju grup�m, vien�du iesp�ju un soci�l� iek�aušana ar� inval�diem ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvij� veidotos konkur�tsp�j�ga ekonomika un darbasp�ks. T�tad visu soci�l�s atstumt�bas riska zon� esošo iedz�vot�ju grupu, �paši inval�du, integr�cijai darba tirg� ir svar�ga loma patst�v�gas nacion�l�s ekonomikas att�st�bas nodrošin�šan�.

Viena no š�m soci�l�s atstumt�bas riska grup�m ir nedzird�gas personas (taj� skait� nedzird�gas personas ar gar�g�s att�st�bas, fizisk�s att�st�bas – kust�bu trauc�jumiem, ar� jaunieši – multiinval�di). Šiem cilv�kiem ir nepieciešams �pašs soci�lais atbalsts, lai vi�i var�tu integr�ties nodarbin�t�bas strukt�r�s, lai var�tu izgl�toties un att�st�tu savas soci�l�s un darba iema�as un prasmes, lai turpm�k sp�tu pilnv�rt�gi veidot savu �imenes dz�vi, iek�auties sabiedr�b�.

Teor�tiski nepieciešam� – pamata normat�v� b�ze pilnv�rt�gai nodarbin�t�bai izstr�d�ta (Darba likums u.c. likumdošanas un normat�vie dokumenti) un skaidri deklar�tas politisk�s nost�dnes Latvij� ar� ir. Praks� to realiz�jot, saduramies ar probl�m�m. Dzirdes inval�du iek�aušanu darba tirg� kav� daudzi faktori – komunik�cijas probl�mas, stereotipi un sabiedr�bas neieinteres�t�ba, nedzird�go zemais izgl�t�bas (taj� skait� profesion�l�s) l�menis, invalidit�tes rad�t�s barjeras, valsts instit�ciju bezdarb�ba,


6

nekompetence un atbilstošu element�ro un nepieciešamo pakalpojumu tr�kums - kopum� vesels probl�mu kamols, kas nerisin�ts izsauc hronisku bezdarbu, soci�lo atstumt�bu, ap�tiju un netic�bu saviem sp�kiem, pašizol�ciju.

Konceptu�lie risin�jumi, kurus izstr�d�jis LNS Equal projekts Klus�s rokas, balst�j�s uz Latvij� esošo likumdošanas b�zi, darba grupas analiz�ja t�s atbilst�bu/neatbilst�bu nedzird�giem nepieciešamo atbalsta pakalpojumu interes�m un izstr�d�ja atbilstošus priekšlikumus t�s pilnveidošanai. Neskatoties uz izstr�d�t� produkta atbilst�bu visp�r�jiem valsts deklar�tajiem principiem, nepieciešama virkne groz�jumu ties�bu aktos, lai optimiz�tu gan sniegto pakalpojumu apjomu, gan kvalit�ti, k� ar� veidotu jaunas sist�mas soci�l�s integr�cijas jom�.

Izstr�d�tais priekšlikumu kopums atbilst valsts politikas nost�dn�m, izvirz�tajiem m�r�iem un deklar�tajiem uzdevumiem un Koncepcijai „Vien�das iesp�jas visiem”, kur� uzsv�rts:

4.2. Izgl�t�bas jom� galvenais uzdevums ir nodrošin�t inval�diem ties�bas uz izgl�t�bu, kas atbilst vi�u vajadz�b�m un v�lm�m - izstr�d�t speci�li adapt�tas m�c�bu programmas, materi�lus, m�c�bu metodes, stundu sarakstus un eks�menu noteikumus - apg�d�t izgl�t�bas instit�cijas ar nepieciešamajiem kolekt�vajiem un individu�lajiem tehniskajiem pal�gl�dzek�iem; - nodrošin�t arodapm�c�bu visp�r�j� izgl�t�bas sist�m� (profesion�l�s izgl�t�bas iest�d�s); izstr�d�t programmas inval�du, b�rnu inval�du un to vec�ku sabiedrisko organiz�ciju atbalstam, - iesaist�t sabiedrisk�s organiz�cijas programmu un pas�kumu izstr�d� 4.3. Nodarbin�t�bas jom� galvenais uzdevums ir nodrošin�t inval�diem ties�bas uz darbu - vienl�dz�g�m iesp�j�m uz produkt�vu un labi atalgotu vietu darba tirg�. Uzdevuma �stenošanai nepieciešams veikt sekojošus pas�kumus: - paredz�t jau esošaj�s profesion�l�s orient�cijas instit�cij�s vai izveidot jaunu arodorient�cijas instit�ciju, kas noteiktu un pal�dz�tu izv�l�ties vispiem�rot�ko nodarbošanos, �emot v�r� personas zin�šanas, sp�jas, v�lmes, darbasp�ka tirgus iesp�jas; 4.6. K� viens no b�tisk�kajiem uzdevumiem ir nodrošin�t invalidit�tes aspekta iek�aušanu visos politikas veidošanas posmos.

Savuk�rt Invalidit�tes un t�s izrais�to seku mazin�šanas politikas pamatnost�dnes deklar�, ka Latvij�: - nav vienotas normat�vo aktu b�zes, kas sev� ietvertu normas ar m�r�i veicin�t invalidit�tes profilaksi. - neviens normat�vais akts neparedz p�ctec�gu un koordin�tu pas�kumu nodrošin�šanu inval�du profesion�l�s piem�rot�bas, profesion�l�s apm�c�bas,


7

darb� iek�rtošanas un darba saglab�šanas vai turpin�šanas jaut�jumos. Turkl�t nevienai instit�cijai nav pietiekama kopskata par situ�ciju inval�du izgl�t�b� un nodarbin�t�b�; - darba dev�ji nav ieinteres�ti nodarbin�t inval�dus; - tr�kst izpratnes par nepieciešamajiem nosac�jumiem inval�du nodarbin�t�bai un l�dzek�u darba vietu piel�gošanai atbilstoši inval�da vajadz�b�m; - netiek noteikts pietiekams valsts atbalsts, lai mazin�tu soci�lo atstumt�bu, - Inval�diem no b�rn�bas netiek nodrošin�ts minim�lais dz�ves kvalit�tes l�menis - netiek paredz�ti valsts soci�l�s apdrošin�šanas l�dzek�i personu ar draudošu invalidit�ti rehabilit�cijai. R�c�bas virzieni politikas m�r�u sasniegšanai: - invalidit�tes profilakses pas�kumu kompleksa att�st�ba un �stenošana; - invalidit�tes noteikšanas sist�mas pilnveide; - inval�du nodarbin�t�bas veicin�šana; - inval�du soci�l�s nodrošin�šanas sist�mas pilnveide. Pilsonisk�s sabiedr�bas stiprin�šanas politikas pamatnost�dnes 2005. – 2014. gadiem nosaka nepieciešam�bu.

„Paaugstin�t iedz�vot�ju, neform�lo grupu un sabiedrisko organiz�ciju l�dzdal�bas efektivit�ti politikas proces� pašvald�bas, centr�l�s valsts p�rvaldes un Eiropas Savien�bas l�men�.

2.1. Noteikt publisk�s p�rvaldes atbild�bu par pilsonisk�s sabiedr�bas iesaist�šanu politikas veidošan�, nodrošinot normat�vo un metodisko nor�d�jumu ieviešanu pilsonisk�s sabiedr�bas l�dzdal�bai politikas veidošan� publiskaj� p�rvald�, saglab�jot un papildinot esošos l�dzdal�bas meh�nismus.

2.2. Nodrošin�t iedz�vot�jiem pieejamu un saprotamu inform�ciju, k� ar� komunik�cijas infrastrukt�ru pilsonisk�s sabiedr�bas efekt�vai l�dzdal�bai politikas veidošan�.

Ar� valsts programma “Pilsonisk�s sabiedr�bas stiprin�šana. 2005. – 2009. gads” k� priorit�tes deklar� (1.5.) „Veicin�t soci�l�s atstumt�bas riskam pak�auto iedz�vot�ju l�dzdal�bu pilsoniskaj� sabiedr�b�.” un (2.2.) „Nodrošin�t iedz�vot�jiem pieejamu un saprotamu inform�ciju, k� ar� komunik�cijas infrastrukt�ru pilsonisk�s sabiedr�bas efekt�vai l�dzdal�bai politikas veidošan�.” Satvardokuments sabiedr�bas integr�cijas politikas veidošanai – valsts programma „Sabiedr�bas integr�cija Latvij�” nosaka: „Latvijas iedz�vot�ju savlaic�ga un regul�ra inform�šana par noris�m valsts instit�cij�s nav tikai žurn�listu pien�kums vien. Inform�cija par savu darb�bu akt�vi j�sniedz ar� paš�m valsts iest�d�m. Iest�žu darbs b�s daudz efekt�v�ks, ja t�m b�s saskare ar inform�tiem iedz�vot�jiem. J�nodrošina


8

inform�cijas pieejam�ba un l�dzdal�bas iesp�jas l�mumu apspriešan�, pirms tie tiek pie�emti.

Lai nodrošin�tu efekt�vu darb�bu inform�cijas sniegšanas jom�, j�izv�rt� darbs programmas «Saikne ar pilsoni» ietvaros, t� b�tu j�atjauno vai ar� j�rada decentraliz�ti meh�nismi š�s funkcijas veikšanai valsts instit�cij�s. Atsvešin�t�bu no valsts stiprina ar� iedz�vot�ju neinform�t�ba par sav�m ties�b�m un iesp�j�m attiec�b� uz ties�bu un br�v�bu �stenošanu gan priv�taj�, gan ar� sabiedriskaj� sf�r�.”

Visbeidzot, Konceptu�lie risin�jumi piln�b� iek�aujas ar� valsts strat��iskaj�s pamatnost�dn�s, kuras deklar�tas 2007. – 2013. gadu pl�nošanas periodam un kuru operacion�laj� programm� „Cilv�kresursu att�st�ba” priorit�t� „Soci�l� iek�aušana” integr�ti alternat�vo soci�lo programmu, to pieejam�bas un nodrošin�juma pas�kumi.


9

1.3. Atbilst�ba starptautiskajiem ties�bu aktiem

Visp�r�j� cilv�ka ties�bu deklar�cija (ANO �ener�l� Asambleja pie��musi 1948.gada 10.decembr�) Deklar�cijas 23.panta 1.punkts paredz “Ikvienam ir ties�bas uz darbu, uz br�vu darba izv�li., uz taisn�giem labv�l�giem darba apst�k�iem un uz aizsardz�bu pret bezdarbu”1. Savuk�rt deklar�cijas 26.pants nosaka, ka „ikvienam ir ties�bas uz izgl�t�bu... Tehniskajai un profesion�lajai izgl�t�bai ir j�b�t visp�r pieejamai, un augst�kai izgl�t�bai ir j�b�t vien�di pieejamai visiem – atbilstoši sp�j�m.” Konvencija “Eiropas Soci�l� Harta” (Hartu parakst�juš�s Eiropas Padomes dal�bvalstis 10.18.1961.) Šaj� Eiropas Savien�bas svar�gaj� dokument� inval�diem tiek atv�l�ta �paša vieta un panta saturs skan š�di: “15. pants Inval�du un gar�gi atpalikušu personu ties�bas uz arodapm�c�bu, rehabilit�ciju un soci�lo iek�rtošanu 15. pants neprasa, lai puses piem�rotu �pašu politiku attiec�b� uz inval�du nodarbin�t�bu un iek�rtošanu darb�. Ja t�s respekt� noteiktus nosac�jumus attiec�b� uz m�r�i re�li piedal�ties ekonomiskaj� dz�v� uz vienl�dz�giem pamatiem, t�s var br�vi izv�l�ties t�dus l�dzek�us, k�dus vien v�las. ANO Inval�du ties�bu deklar�cija (Pasludin�ta ar �ener�l�s Asamblejas 1975.gada 9.decembra rezol�ciju 3447(XXX)) ANO Inval�du ties�bu deklar�cijas 3. pants nosaka: “Inval�diem ir neat�emamas ties�bas uz respektu pret vi�u cilv�cisko cie�u. Inval�diem, lai k�da b�tu vi�u defekta un nesp�jas izcelsme, raksturs un smaguma pak�pe, ir t�das pašas pamatties�bas k� vi�u t�da paša vecuma l�dzpilso�iem, kas vispirm�m k�rt�m noz�m� ties�bas baud�t piekl�j�gu dz�vi, kas b�tu cik vien iesp�jams norm�la un pilnv�rt�ga. Savuk�rt 7. pants paredz: Inval�diem ir ties�bas uz ekonomisko un soci�lo nodrošin�t�bu un piekl�j�gu dz�ves l�meni. Vi�iem ir ties�bas p�c sav�m sp�j�m ieg�t un saglab�t darbu vai nodoties lietder�gai, produkt�vai un atalgotai darb�bai un iest�ties arodbiedr�b�s” Paraugnoteikumi par vien�d�m iesp�j�m visiem (Pie�emti Apvienoto N�ciju �ener�l�s Asamblejas 48.sesij� 1993.gada 20.decembr� (Rezol�cija 48/96)

1 Cilv�kties�bu centrs, Cilv�ka ties�bas Starptautisko l�gumu kr�jums I s�jums (pirm� da�a) Univers�lie l�gumi, Apvienot�s N�cijas, �ujorka un Žen�va, 1994., 5.lpp.


10

Apvienoto N�ciju Organiz�cija 1993. gad� pie��musi �pašu dokumentu - Paraugnoteikumus, kam ir j�pal�dz inval�diem veidot savu dz�vi t�du pašu k� ikvienam citam cilv�kam. Noteikumi iesaka, kas j�dara valstij, lai padar�tu inval�du dz�vi viegl�ku un dotu vi�iem iesp�ju b�t vienl�dz�giem. Šie noteikumi nav likums, t�p�c katrai valstij ir iesp�ja izv�l�ties - pild�t tos vai nepild�t. Noteikumos ir ietvertas gan vissvar�g�k�s cilv�kties�bu normas, gan ar� daudzas pilso�ties�bas, kas jau ir noteiktas Latvijas likumdošan�. Noteikumi balst�s uz sekojošiem pamatprincipiem: Ikvienam sabiedr�bas loceklim ir j�sa�em vien�di pakalpojumi, pal�dz�ba un inform�cija Ikvienam ir j�b�t iesp�jai akt�vi piedal�ties sabiedr�bas dz�v� Ikvienam ir j�b�t vienl�dz�gam ar apk�rt�jiem un j�sa�em vienl�dz�gas iesp�jas dz�v� pašu uzman�bu piesaist�ja Paraugnoteikumu 7.noteikuma 3.panta „c” punkts, kur� tiek akcent�ts, ka valst�m savas darb�bas programm�s vajadz�tu iek�aut: ”nodrošin�šanu ar atbilstošu profesion�lo apm�c�bu un darb� iek�rtošanu, k� ar� nep�rtrauktu pal�dz�bu, piem�ram, individu�l� pal�dz�ba un tulka pakalpojumi”

Lisabonas strat��ija (2000. gada 23. - 24.mart� Lisabonas Eiropadomes apstiprin�ts Eiropas Savien�bas strat��isk�s att�st�bas dokuments, kas nosaka ES ekonomisk�s att�st�bas virzienus l�dz 2010. gadam.) Strat��ijas pamatm�r�is ir pan�kt, lai ES l�dz 2010. gadam k��tu par viskonkur�tsp�j�g�ko un dinamisk�ko zin�šan�s balst�to ekonomiku pasaul�, kas sp�j ilgtsp�j�gi augt, radot vair�k un lab�kas darba vietas, liel�ku soci�lo vienot�bu un nodrošinot vides aizsardz�bu. Š�s att�st�bas sasniegšanai ir izvirz�ti prec�zi uzdevumi, kuri ir iedal�ti tr�s lielos blokos: ekonomisk� izaugsme: stabila makroekonomika un konkur�tsp�ja; soci�l� koh�zija: nodarbin�t�ba un soci�l� iek�aušan�s; vides aizsardz�ba: ekolo�iski pie�aujama un efekt�va dabas resursu izmantošana, pies�r�ojuma samazin�šana. Visi tr�s bloki ir savstarp�ji sabalans�ti, lai nodrošin�tu ilgtsp�j�gu att�st�bu. Katr� blok� ir izvirz�ti strat��iskie m�r�i dal�bvalst�m un noteikti ES l�me�a pas�kumi, kas j�realiz� strat��ijas sasniegšanai. Latvija k� ES dal�bvalsts ir uz��musies saist�bas realiz�t Lisabonas strat��iskos m�r�us. Lisabonas strat��ijas m�r�u sasniegšanai programm� izvirz�tas piecas priorit�tes jeb pamatvirzieni: Makroekonomisk�s stabilit�tes nodrošin�šana. Zin�šanu un inov�ciju stimul�šana.


11

Invest�cij�m un darbam labv�l�gas un piesaistošas vides veidošana. Nodarbin�t�bas veicin�šana. Izgl�t�bas un prasmju uzlabošana. 2000. gada 7. j�nija Eiropas Komisijas zi�ojums par Savien�bas Pamatstrat��iju attiec�b� uz dzimumu l�dzties�bu, kur� noteikts: „Veicin�t vien�du pieeju un pilnu soci�lo ties�bu izmantošanu sieviet�m un v�riešiem” Aktivit�šu m�r�is: Uzlabot zin�šanas un uzraudz�t attiec�go Kopienas likumdošanu soci�laj� sf�r� (vec�ku b�rnu kopšanas atva�in�jums, maternit�tes aizsardz�ba, darba laiks, nepilna laika darbs un fiks�to noteikumu l�gumi) Aktivit�šu m�r�is: Uzraudz�t dzimumu l�dzties�bas perspekt�vu integr�ciju Kopienas politik� un aktivit�šu, kas iespaido sieviešu un v�riešu ikdienas dz�vi, izstr�d�šanu, ieviešanu un izv�rt�šanu (t�das k�, transports, sabiedrisk� vesel�ba, starptautisk�s attiec�bas, ieskaitot cilv�kties�bas un Kopienas programmu c�n�ties ar diskrimin�ciju, pamatojoties uz L�guma 13.paragr�fu: Veicin�t sieviešu ties�bas k� cilv�kties�bas) Aktivit�šu m�r�is: C�n�ties pret vardarb�bu, kas sasit�s ar dzimumu un tirdzniec�bu ar cilv�kiem ar m�r�i tos seksu�li izmantot. Visaptveroša starptautisk� konvencija par inval�du ties�b�m un atbalstu (CONVENTION ON THE RIGHTS OF PERSONS WITH DISABILITIES) pie�emta ANO �ener�laj� asamblej� 2006. gada 15.decembr�, kura nosaka: 2. pant� „valodas – iek�auj sev� runas un z�mju valodu...” 6. pant� „Sievietes ar invalidit�ti” konstat�, ka vi�as tiek pak�autas vair�kk�rt�gas diskrimin�cijas slogam 9. pant� „Pieejam�ba” (2 e) deklar� z�mju valodas tulku nodrošin�juma nepieciešam�bu 21. punkt� „Izteikšan�s br�v�ba un pieeja inform�cijai” (21b) nosaka z�mju valodas lietošanas br�v�bu un nodrošin�jumu 24. punkts „Izgl�t�ba” 3(b) iesp�jas m�c�ties z�mju valod� un nedzird�go cilv�ku valodas identit�tes atbalsts 3(c) nodrošin�t, ka personu izgl�t�ba, seviš�i b�rnu, kuri ir neredz�gi, nedzird�gi un neredz�gi – nedzird�gi, tiek nodrošin�ta vi�iem vispie�emam�kaj� valod� un veid�, kas noz�m� individu�lu komunik�ciju ar m�r�i maksimiz�t vi�u akad�misko un soci�lo iek�aušanu.


12

4. Lai pal�dz�tu nodrošin�t š�s ties�bas Dal�bvalst�m j�veic pas�kumi, lai algotu skolot�jus, taj� skait� cilv�kus ar invalidit�ti, kuri br�vi p�rvalda nedzird�go z�mju valodu, braila rakstu, k� ar� nodrošin�t profesion��u un citu darbinieku apm�c�bu. Š�m apm�c�b�m j�iek�auj speci�las zin�šanas par personu ar speci�l�m vajadz�b�m komunik�ciju �patn�b�m, izgl�tošanas tehniskajiem pal�gl�dzek�iem un materi�liem. (tulkojums nav autoriz�ts) 30. pant� „Piedal�šan�s kult�ras dz�v�, atp�tas un sporta pas�kumos” 4. punkt� noteikts „Person�m ar invalidit�ti j�sa�em, uz vienl�dz�giem noteikumiem ar citiem, atbalsts vi�u specifiskaj�m kult�ras un valodas identit�tes aktivit�t�m, taj� skait� z�mju valodas un nedzird�go kult�ras aktivit�t�m” (tulkojums nav autoriz�ts)

Saska�� ar šiem starptautiskajiem dokumentiem, kas liel�koties (ir ar� v�l neratific�ti) ir saistoši ar� Latvijai, dzirdes inval�diem ir ties�bas sa�emt vi�iem nepieciešamos soci�l� atbalsta un soci�l�s integr�cijas pakalpojumus, vi�iem pie�emam� un saprotam� veid�, tas ir nedzird�go z�mju valod�. Pamat� integr�cijas pas�kumiem j�b�t cie�ai pret dzirdes inval�du identit�ti, kult�ru, valodu. K� oblig�ts priekšnoteikums vis�m soci�l�s integr�cijas aktivit�t�m j�b�t profesion�lismam – tas j�organiz� un j�realiz� person�m, kas izprot nedzird�go psiholo�isk�s �patn�bas un orient�jas dzirdes inval�du problem�tik�.

Kvalific�ti, profesion�li sagatavoti nedzird�gie (nedzird�g�s sievietes) pakalpojumu sniedz�ji – nedzird�gajiem soci�lo pakalpojumu sa��m�jiem – pasaul� izplat�ta, bet Latvij� nebijusi prakse. Pašam soci�lo pakalpojumu sa��m�jam j�b�t ties�b�m izv�l�ties speci�listu, no kura vi�š grib sa�emt šo pakalpojumu. Princips “nedzird�gais – nedzird�gajam” ir vispus�gi atbalst�ts un att�st�ts.

Š�das pamatties�bas ir nostiprin�tas ar� LR Satversm�, tom�r re�li to �stenošana person�m ar dzirdes trauc�jumiem ir ierobežota.


13

1.4. Izmantot� terminolo�ija, defin�cijas

Vienotas terminolo�ijas tr�kums ir viena no blakus probl�m�m, ar kur�m sask�r�s darba grupas. Šis aspekts nav konceptu�lo izstr�d�u interven�u objekts, tom�r atz�m�jams apst�klis, kas trauc�ja izprast probl�mas un izstr�d�t atbilstošus priekšlikumus to nov�ršanai.

Izmantot�s terminolo�ijas skaidrojums:

Adapt�t�s apm�c�bu formas – esoš�s apm�c�bu programmas piel�gotas nedzird�go m�r�auditorijas specifiskaj�m pras�b�m; nedzird�go dom�šanas un uztveres �patn�b�m, kas noz�m� maz�k v�rdisk�s un verb�l�s apm�c�bas metodes, bet vair�k vizu�l�s inform�cijas. “De jure” l�dzties�ba – form�l�, leg�l� l�dzties�ba. L�dzties�ba ir garant�ta Satversm�, valsts likumdošan�. “De facto” l�dzties�ba – re�l� l�dzties�ba. Neskatoties uz likumu normu esam�bu vai neesam�bu, l�dzties�ba izpaužas re�l�s dz�ves situ�cij�s. Nedzird�gajiem nav sistem�tisku ierobežojumu (nevienl�dz�go iesp�ju, nevienl�dz�go pien�kumu, nevienl�dz�go dz�ves situ�ciju vai statusu) de jure l�dzties�bas �stenošanai Inval�ds – persona, kurai sakar� ar slim�bu, traumu vai iedzimtu defektu izrais�tiem org�nu sist�mu funkciju trauc�jumiem ir nepieciešama papildu medic�nisk� un soci�l� pal�dz�ba un kurai ir noteikta invalidit�te likum� un citos normat�vajos aktos paredz�taj� k�rt�b� Klients - indiv�ds vai �imene. Klienti var b�t „br�vpr�t�gie klienti” vai „oblig�tie klienti”. Klienta lieta –soci�l� darbinieka veidots dokumentu kopums par soci�lo gad�jumu. Klienta liet� tiek iek�auta inform�cija, kas atspogu�o soci�l� darba procesu darb� ar konkr�tu soci�lo gad�jumu. liet�. Konfidencialit�te – netieša vai skaidri izteikta vienošan�s starp soci�l� gad�juma risin�šan� iesaist�tajiem profesion��iem un klientu, lai saglab�tu un aizsarg�tu inform�ciju par klientu. Personas dati – jebk�da inform�cija, kas attiecas uz identific�tu vai identific�jamu fizisko personu


14

Pieejam�ba – ar šo terminu ir j�saprot ne tikai form�l�s iesp�jas piek��t resursiem un to izmantošanai, bet ar� visu (t.sk. ekonomisko, soci�lo, u.c.) š��rš�u nov�ršana, lai praktiski tiktu nodrošin�ta piek��šanas iesp�ja. Profesion�l�s piem�rot�bas noteikšana – karjeras konsultanta vad�ts uz indiv�du v�rsts pas�kumu kopums, kas �auj izv�rt�t indiv�da atbilst�bu konkr�t�s profesijas izvirz�taj�m pras�b�m nov�rt�šanu, �emot v�r� vi�a intereses, prasmes, zin�šanas, visp�r�j�s un funkcion�l�s sp�jas. Profesion�l� izgl�t�ba – praktiska un teor�tiska sagatavošan�s darb�bai noteikt� profesij�, profesion�l�s kvalifik�cijas ieguvei un pilnveidei. Rehabilit�cijas pl�ns – pl�notas soci�l� darbinieka aktivit�tes, lai atrisin�tu klienta soci�lo (-as) probl�mu (-as). . Risks - iesp�jam�s briesmas, draudi, zaud�jumi, kas negat�vi var ietekm�t klienta soci�lo situ�ciju, ja tas atsak�s no sadarb�bas ar soci�lo darbinieku, lai uzlabotu savu soci�lo situ�ciju vai risin�tu past�voš�s soci�l�s probl�mas. Risku izv�rt�jums – Izv�rt�jot riskus par pamatu �emti r�d�t�ji, kas tiek izmantoti, lai izv�rt�tu soci�lo situ�ciju – m�jvieta, p�rtika, nauda, sadz�ves priekšmeti, algots darbs, izgl�t�ba un audzin�šana, vesel�ba un soci�l� apr�pe, funkcion�l�s attiec�bas ar vajadz�gaj�m person�m. Sadarb�bas l�gums – dokuments, kuru soci�lais darbinieks sl�dz ar klientu ar m�r�i pan�kt abpus�ju vienošanos par noteiktu uzdevumu, pien�kumu izpildi vai principu iev�rošanu � �

Soci�lais darbs ar soci�lo gad�jumu – ir viena no soci�l� darba form�m, kas raksturo soci�l� darbinieka un klienta sadarb�bu, kas v�rsta uz klienta soci�lo probl�mu risin�šanu. Soci�l� darba process – soci�l� darbinieka darb�bu virkne darb� ar soci�lo gad�jumu, noteiktu rezult�tu sasniegšanai. Speci�l� izgl�t�ba – person�m ar speci�l�m vajadz�b�m un vesel�bas trauc�jumiem vai ar� speci�l�m vajadz�b�m vai vesel�bas trauc�jumiem adapt�ta visp�r�j� un profesion�l� izgl�t�ba; Tieš� diskrimin�cija un netieš� diskrimin�cija – tieš� diskrimin�cija izpaužas situ�cij�s, kur nedzird�gajam tieš� veid� ir liegta k�da iesp�ja tikai vi�a vai vi�as invalidit�tes d��. Netieš� diskrimin�cija izpaužas situ�cij�s, kur�s nedzird�gajiem ir netieš� veid� liegta iesp�ja �stenot savas ties�bas


15

soci�lo, ekonomisko, kultur�lo, v�sturisko vai citu faktoru d��. Š�s diskrimin�cijas rezult�t� nedzird�gajiem veidojas nevienl�dz�gas lomas sabiedr�b� un nevienl�dz�gas iesp�jas. Netieša diskrimin�cija notiek tad, ja ac�mredzami neitr�la noteikuma, krit�rija vai prakses d�� personas, kuras atbalsta kop�ju reli�iju vai uzskatus, kur�m ir konkr�ta invalidit�te, konkr�ts vecums vai konkr�ta seksu�l� orient�cija, atrodas konkr�t� nelabv�l�g� situ�cija sal�dzin�jum� ar otru personu. Z�mju valoda - Z�mju valoda ir valoda, kuras lietot�ji izmanto manu�lo (roku) komunik�ciju ska�u komunik�cijas viet�. Lai izteiktu v�rdu noz�mi (j�gu) taj� ir nepieciešama vienlaic�ga roku un �erme�a st�vok�a, to orient�cijas un kust�bu kombin�cija, kas, apvienojum� ar sejas m�miku, izsaka run�t�ja domas. Z�mju valoda tiek att�st�ta nedzird�gu cilv�ku sabiedr�b�. To lieto paši nedzird�gie, v�jdzird�gie, vi�u tulki, draugi un �imenes. Z�mju valodu lieto ar� cilv�ki ar runas probl�m�m Z�mju valodas tulks – persona ar atbilstošu izgl�t�bu, kas sp�j gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu ska�u un z�mju valod� sazi�� starp nedzird�go cilv�ku un dzird�go cilv�ku. Š�s personas p�rzina nedzird�go kult�ru un psiholo�iju un ir apguvušas mutv�rdu, vizu�l�s (manu�l�s) un rakstveida tulkošanas iema�as sazi�ai ar nedzird�gajiem cilv�kiem un sp�j tulkot lekcijas, uzrunas, k� ar� citas mutisk�s sazi�as formas latviešu valod�. Atbilstoši profesion�l�s kvalifik�cijas l�menim š�s personas Profesiju klasifikator� iedal�s tr�s grup�s – latviešu z�mju valodas tulks, surdotulks un nedzird�go tulks.


16

2. PROBL�MU IZKL�STS 2.1. Situ�cijas apraksts

LNS projekta „Klus�s rokas” m�r�auditorija ir soci�l�s atstumt�bas riska zon� esoš�s dzirdes inval�des – nedzird�g�s sievietes. P�c LNS r�c�b� esošaj�m zi��m, Latvij� dz�vo aptuveni 2000 nedzird�gu cilv�ku, kas par savu dzimto valodu uzskata z�mju valodu (neskaitot b�rnus l�dz 18 gadu vecumam). J�preciz�, ka t�s nav sievietes, kur�m ir dzirdes probl�mas vai v�jdzird�gas sievietes. Projekta m�r�auditorija ir sievietes, kuras ir piln�gi kurlas (pamat� no dzimšanas vai agras b�rn�bas – pirmsvalodas perioda), pamat� t�s ir:

1) sievietes ar zemu (un �oti zemu) izgl�t�bas l�meni 2) sievietes ar nepietiekamu profesion�lu sagatavot�bu , vai visp�r bez

profesijas 3) pirmspensijas vecuma sievietes 4) nedzird�gas sievietes ar papildus medic�niskaj�m diagnoz�m 5) sievietes, kuras vienas audzina b�rnus 6) sievietes – darba mekl�t�jas, bezdarbnieces 7) etnisko minorit�šu p�rst�ves. Latvij� nav ofici�las statistikas par inval�du sadali pa diagnoz�m,

t�p�c nav m�r�tiec�gas un atbild�gas politikas, k� rezult�t� daudzi t�kstoši cilv�ku ne tikai nesa�em tiem vajadz�go un pien�košos pal�dz�bu, bet pat nav apzin�ti. T�p�c soci�l� neiek�aušana, nabadz�bas metast�zes – tas viss ir ne tikai esoš�s politikas rezult�ts, bet ar� rezult�ts tam, ka š�das politikas daudz�s jom�s nav visp�r. Koncepcija par dzimumu l�dzties�bas �stenošanu, koncepcija „Vien�das iesp�jas visiem”, Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas likums un to pavadošie MK noteikumi, citi reglament�jošie dokumenti šos jaut�jumus neatrisina un tajos pat it k� noteikt� pal�dz�ba faktiski tiek blo��ta re�laj� dz�v�. LNS projekta „Klus�s rokas” deklar�t� m�r�auditorija – 1000 nedzird�g�s sievietes ir tikai neliela da�a no soci�l�s atstumt�bas riska zon� esošaj�m nedzird�gaj�m sieviet�m un probl�mas, ko m�s esam apzin�juši šodien, ir tikai maza da�a no t�, kas ir v�l j�apzina. Daudzu gadu desmitu laik� nedzird�go intereses un vajadz�bas tiek sistem�tiski ignor�tas. Sabiedr�b� valdošie stereotipi un ignorance nep�rtraukti un agres�vi anekt� aizvien jaunas un jaunas sieviešu - (dzirdes) inval�du dz�ves jomas, t� balst�s uz esoš�s aizsardz�bas sist�mas darb�bas tr�kumiem, rezult�t� vi�as �oti bieži ir soci�l�s pal�dz�bas, pabalstu l�dz�jas, lab�kaj� gad�jum� str�d� mazkvalific�tu, slikti atalgotu darbu. Cilv�ki, kas lab�kaj� gad�jum� izpeln�s vienaldz�go l�dzpilso�u l�dzj�t�bu.

Latvij� nedzird�gie, t�pat k� liel�k� da�a inval�du, sabiedr�b� tiek uztverti tikai noteikt� kontekst� - k� separ�ta sabiedriska grupa, k� cilv�ki ar


17

�paš�m vajadz�b�m, kuriem ir vien�gi medic�nisk�s un soci�l�s rehabilit�cijas, pensiju, pabalstu, tehnisko pal�gl�dzek�u, pieejam�bas un citu �pašo vajadz�bu problem�tika. L�dzj�t�bu izraisoši, pal�dz�bu un atbalstu gaidoši cilv�ki. Tas ir sašaurin�ts, primitiviz�ts uzskats, kurš t�pat k� visi stereotipi, ir �rk�rt�gi dz�vel�gs. Nedzird�gie k� sabiedr�bas cilv�ki - nevis pat�r�t�ji (turkl�t ierobežot�, eksistencion�l� izpratn�), bet sabiedrisk�s dz�ves procesa pilnties�gi dal�bnieki – l�dz šim Latvij� nerealiz�ta iesp�ja. Taj� paš� laik�, neskatoties uz ac�mredzami segregat�vo sabiedr�bas attieksmi, nedzird�gajiem cilv�kiem piedal�šan�s sabiedrisk�s dz�ves aktualit�t�s, pilnties�gas izgl�t�bas ieg�šana, pilnv�rt�gs, kvalific�ts darbs – t� nav tikai pašapliecin�šan�s un pašrealiz�cija, t� ir vit�la dz�ves nepieciešam�ba.

Diemž�l, gan normat�vajos dokumentos, gan ikdienas dz�v� LNS ar� šodien saduras ar regul�r�m nedzird�gos cilv�kus pazemojoš�m, klaj�m diskrimin�cijas izpausm�m. Tas skar visas dz�ves jomas un visu vecumu nedzird�go (sieviešu) dz�vi:

1. jau agr� b�rn�b� nedzird�gie b�rni tiek atrauti no �imen�m, liel�k� da�a no vi�iem l�dz pat 20 gadu vecumam spiesti dz�vot vispirms vien�gaj� specializ�taj� b�rnud�rz� R�g�, p�c tam specializ�taj�s intern�tskol�s, rezult�t� nedzird�go �imen�m tiek liegta iesp�ja veidot harmonisku �imenes dz�vi, tiek izkrop�ota pati �imenes b�t�ba, nemaz nerun�jot par cilv�kties�bu iev�rošanu. Devalv�jas m�tes un t�va loma, b�rnos netiek att�st�tas element�ras m�jas pavarda – �imenes j�tas. Stereotipi vispirms veidojas �imen�, kas kultiv� dzimumu lomas un ierobežo cilv�ku uzved�bu - rezult�t� šie b�rni ar� paši nem�k veidot harmonisku �imenes dz�vi, augsts ir š�irto laul�bu, nepilno �ime�u procents. Š�s absurd�s sist�mas darb�bas rezult�t� nedzird�gie ne tikai ieg�st zemu izgl�t�bas l�meni, bet ar� izkrop�otu priekšstatu par v�rieša – t�va un sievietes – m�tes lomu.

2. �rk�rt�gi ierobežotas ir nedzird�go meite�u iesp�jas ieg�t konkur�tsp�j�gu profesiju, IZM profesion�l�s izgl�t�bas sist�ma faktiski ir piln�gi nesagatavota apm�c�t inval�dus (tai skait� nedzird�gos); nav nepieciešam�s saiknes starp visp�r�j�s izgl�t�bas un profesion�l�s izgl�t�bas m�c�bu iest�d�m, profesion�l�s p�rkvalifik�cijas sist�ma nedzird�gaj�m sieviet�m ir gandr�z piln�gi nepieejama. Vi�u intereses ignor� ar� augst�kas izgl�t�bas sist�ma. Te apriori jau noteikta nevienl�dz�ba, atpalic�ba visai turpm�kajai dz�vei. Nedzird�gaj�m jauniet�m pat netiek dota iesp�ja sevi pier�d�t , sabiedr�bas ignorance nor�da - l�dz pabalstus vai lab�kaj� gad�jum� tevi gaida šuv�jas vai apkop�jas darbs.

3. p�c LNS r�c�b� esošaj�m zi��m, apm�ram 60% darbasp�j�g� vecuma dzirdes inval�du ir bez darba, depres�vajos rajonos un starp nedzird�gaj�m sieviet�m šis r�d�t�js ir v�l augst�ks, p�c dažu LNS re�ion�lo biedr�bu zi��m tas ir pat 80%. Turkl�t j��em v�r� tas, ka runa nav tikai par darba dev�ju noraidošo attieksmi vai darba vietu nepieejam�bu, runa ar� par to, ka daudzos


18

rajonos šo darba vietu vienk�rši nav. Darba tirgus Latvij� ir klaji nelabv�l�gs dzirdes inval�diem diapazon� no agres�vi atgr�doša l�dz piln�gi ignorat�vam. Darba dev�ji gandr�z autom�tiski pie�emot darb� nedzird�gu sievieti uzskata, ka pie�em darb� negudru str�dnieci, kuru var�s p�c sirds patikas izmantot, likt str�d�t virsstundas, maks�t grašus. Darbu pamat� vi��m pal�dz atrast radi vai draugi. Valsts nodarbin�t�bas, profesion�l�s orient�cijas, pašvald�bu iest�žu u.c. pal�dz�ba šaj� jaut�jum� l�dz dzirdes inval�diem nenon�k visp�r. „Darba tirgu atst�jušo v�riešu un sieviešu…” - tas neattiecas uz nedzird�gajiem, jo gandr�z vienm�r vi�i „neatst�j”, vi�us darba tirgus vai nu nepie�em visp�r vai izmet, k� liekus un nevajadz�gus.

4. V�l vair�k – tr�kumi valsts instit�ciju darb� l�mumu pie�emšanas proces� rada nepamatotu diskrimin�ciju un nevienl�dz�gu apst�k�u rad�šanu darbasp�ka konkurences apst�k�os, t� rezult�t� Latvij� dzirdes inval�d�m past�v profesiju aizliegumu sist�ma, piem�ram, vi��m ir aizliegts str�d�t par kr�sot�j�m, namdar�m utt., nav nepieciešamo standartu darba droš�bas zi��.

5. lai gan Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas likums paredz, ka soci�l�s rehabilit�cijas pas�kumus nedzird�gajiem cilv�kiem nodrošina valsts, praks� diemž�l ir t�, ka šos pakalpojumus valsts vid�ji vienam nedzird�gajam cilv�kam apmaks� maz�k nek� 3 stundas gad�, tai skait� 1,5 stundas – nedzird�go tulku pakalpojumus. Pakalpojumu kl�sts ir ierobežots gan sortiment� (5), gan daudzum�. Nav kvalific�tu soci�lo apr�p�t�ju, atbalsta �ime�u t�klu, nav pal�dz�bas nedzird�gaj�m m�t�m, kuras audzina dzird�gus b�rnus, nav atbalsta nepilnaj�m �imen�m. Psihologa pal�dz�ba pieejama tikai dažas min�t�s gada laik�! Šaj� jom� darbojas LM Soci�l�s pakalpojumu p�rvalde, Tehnisko pal�gl�dzek�u centrs, savu artavu sniedz ar� dažas pašvald�bas, tom�r rezult�ts ir ac�mredzams – likums ir pie�emts, pal�dz�ba ir deklar�ta, tom�r praks� tas netiek pild�ts, atbalsts no „atbalsta dienestiem” neapmierinošs. Nepietiekošs ir nedzird�go tulku skaits, nav soci�lo darbinieku, kas p�rvald�tu z�mju valodu, t�tad sp�tu kontakt�ties ar nedzird�gajiem. Soci�los pakalpojumus un soci�lo pal�dz�bu sniedzoš�s valsts un pašvald�bu instit�cijas nav gatavas un nav kompetentas risin�t nedzird�go probl�mas, t�m nav metodolo�ijas un prasmes komunic�t ar nedzird�giem. C�lonis tam mekl�jams no PSRS laikiem saglab�jušos arhaiskos uzskatos, ka nedzird�gais nav cilv�ks ar �paš�m vajadz�b�m ar citu dom�šanu un uztveri un, neskatoties uz vi�a defektu, tika spiests pak�auties runas un ska�u pasaules noteikumiem. Secin�jums – ne likumdev�jas, ne soci�l�s pal�dz�bas organizatoru un sniedz�ju instit�cijas nav kompetentas k�di atbalsta pakalpojumi nepieciešami nedzird�gajiem.

Prakse r�da, ka ir re�ls klients ar re�l�m vajadz�b�m un konkr�ti nepieciešamiem atbalsta pakalpojumiem, kurus atbilstoši vajadz�b�m var sniegt profesion�li sagatavoti nedzird�gi/v�jdzird�gi soci�lie darbinieki: soci�lie apr�p�t�ji, soci�lie rehabilit�t�ji un soci�l�s pal�dz�bas organizatori un citi soci�l� darba veic�ji ar nedzird�go z�mju valodas zin�šan�m.


19

Valstij ir j�veicina t�du profesion�lu soci�l� darba speci�listu izgl�t�ba, kas sekm� visu sabiedr�bas grupu soci�lo labkl�j�bu, uzlabojot soci�lo pakalpojumu kvalit�ti un sekm�jot soci�lo vienot�bu sabiedr�b�.

Latvijas Nedzird�go Savien�ba p�c ilggad�g�s pieredzes darb� ar nedzird�giem sp�j kompetenti risin�t š�s probl�mas un defin�t nepieciešamos soci�l� atbalsta un soci�lo pakalpojumu veidus nedzird�gajiem, k� ar� izstr�d�t un realiz�t šo pakalpojumu kompleksu.

6. �rk�rt�gi ierobežotas ir nedzird�go inform�cijas ieguves iesp�jas. Šie cilv�ki inform�ciju uztver vizualiz�ti - z�mju valod�, turkl�t daudziem no vi�iem t� nepieciešama „vieglaj� z�mju valod�”, t�tad tikai ar z�mju valodu p�rvaldošu speci�listu pal�dz�bu. Š�du speci�listu Latvij� ir �oti maz. Ta�u neinform�ts, neizgl�tots cilv�ks nevar atrast labu darbu (nerun�jot par elast�g�m un efekt�g�m form�m!), aizst�v�t savas ties�bas!

7. Diskrimin�joša ir daudzu valsts instit�ciju attieksme pret dzirdes inval�diem, Latvijas Nedzird�go savien�ba netiek pieaicin�ta t�du l�mumu sagatavošanas proces�, kas skar vit�las nedzird�go cilv�ku dz�ves jomas – piem�rs, auto vad�šanas ties�bu at�emšana, ko realiz�ja Vesel�bas ministrija, profesiju aizliegumi vesel�bas st�vok�a d��, ko realiz�ja LM (aizliegumu vesel�bas st�vok�a d�� autori bija VM, konkr�ti - attiec�go �rstu profesion�l�s asoci�cijas) utt.

LNS l�dzšin�j� pieredze izkristaliz�jusi neatrisin�t�s un nerisin�t�s darb�bas jomas rehabilit�cijas pakalpojumu sniegšan� dzirdes inval�diem, konkr�tus probl�mpunktus, “baltos plankumus”. Tieši LNS profesionalit�te, sadarb�ba ar kol��iem ES valst�s, attiec�g�s pieredzes, lab�s prakses un kompeten�u p�r�emšana ir garants šin� projekt� iek�auto ideju sekm�gai realiz�cijai. Ar� tas, ka LNS akt�vi sadarbojas ar LM, cit�m valsts un pašvald�bu instit�cij�m, kuras nodarbojas ar inval�du integr�cijas jaut�jumiem. To, ko LNS tikai pašlaik izstr�d� – soci�l�s rehabilit�cijas programmas nedzird�gajiem, jau gadu desmitus aprob�jušas un izmanto liela da�a ES valstu soci�l�s rehabilit�cijas dienestu. T�s sevi ir attaisnojušas.

Latvij� nav nevienas instit�cijas, kas koordin�tu dzirdes inval�du soci�l�s rehabilit�cijas programmu izstr�di, nav attiec�g�s koncepcijas, vadl�niju. Darbs atst�ts nov�rt�, pašpl�sm�. To pier�da ar� st�voklis ar z�mju valodu. Nav nevienas valsts instit�cijas, kas nodarbotos ar nedzird�go z�mju valodas izp�ti un att�st�bu, to dara tikai LNS Z�mju valodas centrs. T� darb�ba tiek finans�ta no LNS budžeta, k� ar� piesaistot daž�dus grantus. Z�mju valodas nepietiekam� att�st�ba negat�vi ietekm� nedzird�go jauniešu m�c�bas vis� izgl�t�bas proces�, nodarbin�t�bu, br�vo laiku – visas dz�ves jomas. Nepietiekošs v�rdu kr�jums, latviešu valodas prasme �rk�rt�gi zem� l�men�, gramatika/sintakse – katastrof�la. Nepietiekošs ir z�mju valodas tulku skaits, kas neadekv�ti ierobežo soci�l�s integr�cijas iesp�jas. Nepietiekoš� z�mju valodas tulku skaita d�� Latvij� past�v komunik�cijas


20

gr�t�bas starp nedzird�giem, smagi v�jdzird�giem un p�r�jo sabiedr�bu, nedzird�gajiem t�d�� netiek nodrošin�ta atbilstoša m�c�bu kvalit�te un iesp�ja ieg�t v�lamo profesiju, kas rezult�t� noved pie sarež��jumiem darba mekl�jumos un integr�cijai sabiedr�b�.

rk�rt�gi ierobežotas ir nedzird�go cilv�ku inform�cijas ieguves iesp�jas. Šie cilv�ki inform�ciju uztver z�mju valod�, turkl�t daudziem no vi�iem t� nepieciešama „vieglaj� z�mju valod�” – adapt�t� veid�. Z�mju valodas speci�listu Latvij� ir �oti maz. Neviena cita informat�va rakstura programma Latvij� netiek titr�ta. Pal�dz�t var�tu Latvijas TV, ta�u, neskatoties uz koncepcij� „Vien�das iesp�jas visiem” noteikto, t� vairs netulko z�mju valod� programmu „Panor�ma”, likvid�ta „Programma nedzird�gajiem”, kop�jais nedzird�gajiem pieejamais p�rraižu skaits ir 1,5%. Ta�u neinform�ts, neizgl�tots cilv�ks nevar aizst�v�t savas ties�bas, b�t par pilnv�rt�gu sabiedr�bas locekli! Nedzird�gajiem k� nevienai citai soci�l�s atstumt�bas riska grupai ir rakstur�gs zems inform�t�bas l�menis par sabiedr�bas pied�v�taj�m iesp�j�m, sav�m ties�b�m un pien�kumiem, vi�i ir neakt�vi savu ties�bu izmantošan�. Š�s grupas p�rst�vjiem ir rakstur�gs zems inform�t�bas l�menis ar� par valsts un pašvald�bu pied�v�tajiem pakalpojumiem, tot�la neuztic�šan�s valsts un pašvald�bu instit�cij�m sp�j� main�t un uzlabot vi�u situ�ciju, k� ar� netic�ba sav�m sp�j�m patst�v�gi uzlabot savu, savu �ime�u dz�ves l�meni. Latvijas Nedzird�go savien�ba, kas apvieno gandr�z visus Latvij� dz�vojošos nedzird�gos cilv�kus visas savas aktivit�tes organiz� un balsta uz pašu nedzird�go pašizpausmi, organiz�šanas sp�j�m, v�lmi iek�auties kom�nas aktivit�t�s. T� ir aksioma – Latvij� soci�l�s integr�cijas programmas sekm�gi realiz� tikai t�s organiz�cijas, kur�s iesaist�ta pati m�r�auditorija, jo tikai t� re�li ir ieinteres�ta pozit�v� rezult�t�.

Diskrimin�joša ir daudzu valsts instit�ciju attieksme pret dzirdes inval�diem, Latvijas Nedzird�go savien�ba netiek pieaicin�ta t�du l�mumu sagatavošanas proces�, kas skar vit�las nedzird�go cilv�ku dz�ves jomas – piem�rs, auto vad�šanas ties�bu aizliegšana nedzird�gajiem cilv�kiem, ko realiz�ja Vesel�bas ministrija, daudzus piem�rus var izmantot ar� no Labkl�j�bas ministrijas darb�bas.

Kopum� tas viss liecina, ka nedzird�gie cilv�ki bez attiec�gajiem soci�l�s rehabilit�cijas pas�kumiem spiesti visu m�žu dz�vot nelabv�l�g�, diskrimin�još� vid�, kura nav piel�gota (dzirdes)inval�du vajadz�b�m. T�p�c ar� liel�kaj� vairum� gad�jumu sabiedr�bas attieksme pret nedzird�gajiem cilv�kiem ir k� pret kurlm�majiem ar gar�g�s att�st�bas trauc�jumiem – nesaprot element�ras lietas, nem�k norm�li rakst�t, gr�ti kontakt�ties. Visu l�dzšin�jo neveiksmju un „tradicion�lo sp�l�t�ju” nesp�ja atrisin�t probl�mas izsaukusi smagu uztic�bas kr�zi. Zaud�juši darbu, l�dz ar to dz�ves satvaru, j�gu, cilv�ki zaud�juši iesp�ju uztur�t �imenes, daudziem ir probl�mas �imenes dz�v�, izplat�s alkoholisms, asoci�la uzved�ba. Protams, š�dos


21

apst�k�os cilv�ki norobežojas no apk�rt�jiem, pašizol�jas. Nedzird�gajiem cilv�kiem tas izsauc ar� �oti smagas psiholo�iskas probl�mas. Ne valsts instit�cijas, ne pašvald�bu atbalsta dienesti ar šo m�r�auditoriju nestr�d� piln� apjom�.

L�dzšin�j� vienaldz�ba no politikas veidot�ju puses rad�jusi neatgriezeniskas p�rmai�as dzirdes inval�du soci�laj� droš�b�, stabilit�tes, uztic�bas un p�rliec�bas saj�t� par n�kotni. Likvid�tas specializ�t�s darba vietas, darbojas diskrimin�joši profesiju ierobežojumi, bezdarbs vai slikti apmaks�ts, zemas kvalit�tes darbs, zaud�t�s atlaides un soci�l�s garantijas – tas viss izsaucis smagu uztic�bas kr�zi. Cilv�kos iesak�ojusies neuztic�ba valsts varai. Deklar�cijas, koncepcijas, nost�dnes un vadl�nijas tiek pie�emtas nep�rtraukti, bet paliek nerealiz�tas ar konkr�tiem darbiem. Neskatoties uz valsts ekonomisk�s dz�ves augšupeju, dzirdes inval�du st�voklis neb�t neuzlabojas. Tom�r cilv�kiem ar invalidit�ti (nedzird�gam vai v�jdzird�gam) ir ties�bas pras�t no sabiedr�bas vienl�dz�gas iesp�jas un pieeju visiem sabiedr�bas resursiem – izgl�t�bai, jaunaj�m tehnolo�ij�m, vesel�bas apr�pes un soci�lajiem pakalpojumiem, sporta un br�v� laika aktivit�t�m. M�su sabiedr�bas uzb�ve bieži ir iemesls tam, ka inval�di nesp�j piln�b� realiz�t savas cilv�kties�bas un ir pak�auti soci�lai izol�cijai. Statistikas dati liecina, ka dzirdes inval�diem ir nepie�aujami zems izgl�t�bas un nodarbin�t�bas l�menis, t�p�c daudzi inval�di dz�vo nabadz�g�k nek� p�r�jie sabiedr�bas locek�i. Nabadz�ba strauji invalidiz�jas.

Nepieciešams invest�t sabiedr�bas apzi�� izpratni par šiem cilv�kiem, l�dz ar to pan�kt kopum� pozit�vas p�rmai�as attiec�b� pret nedzird�gajiem. L�dzšin�j� LNS pieredze apliecina to, ka motiv�cija ir nepieciešama abpus�ja – ne tikai nedzird�gajiem iek�auties sabiedr�b�, bet ar� sabiedr�bai integr�t sev� nedzird�gos.

Laiks, kas pag�jis p�c Latvijas iest�šan�s ES, bijis pietiekami ilgs, lai ar� nedzird�gajiem cilv�kiem b�tu bijusi iesp�ja iepaz�t citu valstu pieredzi, ieg�t inform�ciju par to, k� sabiedr�ba (valsts) cit�s ES valst�s izturas pret t�m iedz�vot�ju grup�m, kuras atrodas soci�l�s atstumt�bas riska zon�. Starp�ba ir vienk�rši dramatiska. Izgl�t�b�, inform�cij�, nodarbin�t�b�, soci�laj�s garantij�s, attieksm�. M�su valsts politikas veidot�jiem un t�s �stenot�jiem kardin�li un �tri j�maina esoš� situ�cija. Pamat� emigr�cijai uz ES ir ne tikai finansi�lie apsv�rumi, bet ar� valsts (sabiedr�bas) attieksme pret saviem l�dzpilso�iem. Nedzird�gajiem, kuriem gandr�z nav valodas barjeru – z�mju valoda pamat� ir univers�la, ES - t� ir iesp�ja ieg�t pilnv�rt�gu vietu sabiedr�b�. Aizbraukšana jau notiek. Konceptu�lie risin�jumi soci�l�s integr�cijas nodrošin�šanai, pamat� virz�ts uz pret�jo – rad�t t�dus apst�k�us Latvij�, lai nedzird�gajiem/ v�jdzird�gajiem cilv�kiem b�tu t�das pašas iesp�jas k� p�r�jai sabiedr�bas da�ai – iesp�jas pašrealiz�ties un b�t par pilnties�giem sabiedr�bas locek�iem.


22

2.2. Interven�u zonas ties�bu aktu raksturojums

- (1) ties�bu akti, kas darbojas soci�l�s pal�dz�bas, rehabilit�cijas un klientu motiv�cijas jom�s

Latvijas Republikas likums „Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s

pal�dz�bas likums” 13.pants. Valsts pien�kumi soci�lo pakalpojumu sniegšan� (1)Valsts nodrošina: 2) redzes un dzirdes inval�du soci�lo rehabilit�ciju.

Pamatdokuments, kas reglament� nozares atbild�bu sadali un mar�� valsts un pašvald�bu atbild�bas jomas. Kas faktiski noz�m�, ka valsts, nevis pašvald�bas uz�emas atbild�bu par dzirdes inval�du soci�lo rehabilit�ciju.

Diemž�l, gan ierobežot� pakalpojumu sortimenta, gan finans�juma (sk. sada�u situ�cijas raksturojums) „nodrošin�jums” ir vair�k labas gribas izpausme, nevis praktiska t�s realiz�cija. Latvijas Republikas likums „Par inval�du medic�nisko un soci�lo aizsardz�bu”, 13. pants Pal�dz�ba nodarbin�t�bas jaut�jumos 3) apg�t piem�rotu profesiju Ar šaj� pant� min�t�s pal�dz�bas sniegšanu saist�tos izdevumus sedz no valsts budžeta l�dzek�iem 14. pants Pal�dz�ba soci�l�s integr�cijas veicin�šanai Lai veicin�tu inval�du soci�lo integr�ciju, valsts, maksim�li piesaistot sabiedr�bu, nodrošina visp�r�j�s lietošanas �ku projekt�šanu un jaunu sabiedrisk� transporta sist�mu projekt�šanu, iev�rojot inval�du speci�l�s vajadz�bas. Lai veicin�tu inval�du soci�lo integr�ciju, pašvald�bas, maksim�li piesaistot visu veidu labdar�bas organiz�cijas un sabiedr�bu, inval�diem nodrošina: 1) iesp�ju ieg�t izgl�t�bu m�j�s, visp�r�j�s vai speci�l�s pirmsskolas izgl�t�bas, pamatizgl�t�bas un vid�j�s izgl�t�bas iest�d�s, apg�d�jot t�s ar speci�li inval�diem piem�rotu invent�ru un tehniskaj�m pal�gier�c�m; 2) piem�rotas izgl�t�bas un aroda ieg�šanu atbilstoši vesel�bas st�voklim; 3) pal�dz�bu sadz�ves apst�k�u uzlabošan�, ar� dz�ves apst�k�u uzlabošanu un pal�dz�bu ikdienas probl�mu atrisin�šan�, garant�jot p�rvietoties nesp�j�gu inval�du apr�pi; 4) pas�kumus, kas veicina un atvieglo inval�du saskarsmi ar p�r�jo sabiedr�bu;


23

5) pal�dz�bu gar�gu, kult�ras un izklaid�jošu pas�kumu un iest�žu apmekl�šan� atbilstoši inval�da v�lm�m, inval�du sporta pas�kumu organiz�šan�, k� ar� pal�dz�bu, kas nepieciešama, lai inval�di var�tu apmekl�t šos pas�kumus un piedal�ties tajos;

MK 2006. gada 21. novembra Noteikumi Nr. 946 Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas sa�emšanas k�rt�ba

6.Lai sa�emtu soci�los pakalpojumus naktspatversm� un kr�zes centr�, k� ar� redzes un dzirdes inval�diem paredz�tos soci�l�s rehabilit�cijas pakalpoju-mus, persona v�ršas tieši pie pakalpojuma sniedz�ja, kurš lemj par pakalpojuma nodrošin�šanu atbilstoši dibin�t�ja noteiktajai k�rt�bai.

7.Pakalpojuma sniedz�js p�c l�muma pie�emšanas rakstiski inform� personu par pie�emto l�mumu (iz�emot gad�jumu, ja personai nav re�istr�t�s dz�vesvietas), bet, ja pie�emts l�mums par soci�l� pakalpojuma vai soci�l�s pal�dz�bas atteikumu, nor�da atteikuma pamatojumu un l�muma apstr�d�šanas k�rt�bu.

Šie MK noteikumi ( t�pat k� iepriekš�jie 2005.g. 31. maija Noteikumi Nr.373 “Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas sa�emšanas k�rt�ba”) jau kopš to st�šan�s sp�k� ir diskusiju objekts, jo nav prec�zi atrun�ta nedzird�go personu soci�lo pakalpojumu sa�emšanas k�rt�ba. Lai ar� šobr�d jaut�jums ir da��ji noregul�ts un MK noteikumos min�tais „pakalpojuma sniedz�js” ir LNS, tom�r jebkur� br�d� finans�jumu par soci�lo pakalpojumu sniegšanu nedzird�gajiem konkursa k�rt�b� var sa�emt k�da cita instit�cija, bet neviens normat�vais dokuments nenosaka, ka šai instit�cijai j�b�t atbilstošai nedzird�go klientu specifiskaj�m pras�b�m, ar nepieciešamaj�m zin�šan�m, pieredzi un uztic�bu no klientu puses, k�diem resursiem j�b�t š�s instit�cijas r�c�b�.

2006. gad� jau bijusi negat�va prakse - pakalpojumu sniegšana dzirdes inval�diem, ko organiz�ja Tehnisko pal�gl�dzek�u centrs. Izveidoj�s kurioza situ�cija – nedzird�gas personas griez�s šaj� centr� ar l�gumu pieš�irt tehniskos pal�gl�dzek�us, bet centra darbinieki pat nezin�ja un nesaprata, kas šiem cilv�kiem ir vajadz�gs, jo nep�rvalda z�mju valodu, ar� pats nedzird�gais nezin (un vai to no š� cilv�ka var pras�t?) k� pareizi sauc un k� pareizi noformul�jams šis pal�gl�dzeklis, kas tas ir par priekšmetu, apar�tu vai agreg�tu, ar� sa�emot tehnisko pal�gl�dzekli š�da r�c�ba nost�da nedzird�go klientu nepie�emam� situ�cij�, jo ar� vi�am ir ties�bas sa�emt izsme�ošu un saprotamu inform�ciju z�mju valod� par pal�gl�dzek�a funkcij�m, apkopi, specifiskaj�m lietošanas �patn�b�m – rezult�t� j�secina, ka valsts instit�cija var uz�emties sniegt pakalpojumus, bez atbilstošas kapacit�tes un resursiem.


24

Nav runa par valsts politiku izv�loties pakalpojumu sniedz�ju, bet par to, ka nedzird�ga persona nep�rtraukti ir nedroš� un neaizsarg�t� st�vokl� pat likumiski it k� garant�t�s situ�cij�s.

MK 2003.g. 03. j�nija Noteikumi Nr.291 “Pras�bas soci�lo pakalpojumu sniedz�jiem” , kur p.71. – 74. nosaka soci�l�s rehabilit�cijas pakalpojumu sortimentu un pras�bas šo pakalpojumu sniedz�jiem dzirdes inval�diem.

Noteikumi izstr�d�ti pamatojoties uz Likumu par soci�lo pal�dz�bu,

ta�u deklar�tais sortiments ir nepietiekams un neiek�auj sev� soci�l�s rehabilit�cijas komplekso programmu realiz�ciju.

MK 2003.g. 27. maija Noteikumi Nr.285 „K�rt�ba, k�d� personas

sa�em tehniskos pal�gl�dzek�us”.

5. punkt� nosaka, ka, lai sa�emtu tehnisko pal�gl�dzekli, persona centr�, centra fili�l� vai pakalpojumu sniedz�jam uzr�da personu apliecinošu dokumentu un iesniedz š�dus dokumentus: 5.2. uz vesel�bas ministra apstiprin�ta parauga veidlapas noform�tu �rstniec�bas personas atzinumu, kas apliecina funkcion�lo trauc�jumu pak�pi un tehnisk� pal�gl�dzek�a nepieciešam�bu; 5.3. inval�da apliec�bas kopiju, ja personai ir noteikta invalidit�te; 5.4. pensijas apliec�bas kopiju, ja personai ir pieš�irta vecuma pensija.

Faktiski tiek pras�ti ar� citi dokumenti (audiogrammas), ta�u b�tisk�kais ir tas, ka p.5.2. ar �rstniecisk�s personas atzinumu par „tehnisk� pal�gl�dzek�a nepieciešam�bu” ir nelo�isks un absurds. rstniecisk� persona nav noteikta (j�dom�, ka tas nav zob�rsts), t�s kompetence tehniskajos pal�gl�dzek�os apriori netiek apšaub�ta. Praks� š� pras�ba nost�da neveikl� situ�cij� gan �rstus otolaringologus, kuri nezin kas tas ir, piem�ram, signalizatori vai indukcijas spoles nedzird�gajiem, gan pakalpojumu sniedz�jus, kuri nevar apkalpot klientus bez š�s veidlapas ar attiec�go atz�mi, gan (kas ir vissvar�g�kais!) dzirdes inval�dus, kuriem tiek sarež��ts pal�gl�dzek�u sa�emšanas process.

Noteikumu 24. punkts nosaka, ka Pakalpojumu sniedz�js: 24.3. apm�ca personu lietot tehnisko pal�gl�dzekli;

Piln�gi pareizs un atbalst�ms p�c b�t�bas, šis punkts p�rv�ršas par form�lu un neiev�rotu pras�bu re�laj� praks�. P�rk�pjot savas kompetences robežas V/A Tehnisko pal�gl�dzek�u centrs uz�emas funkcijas, kuru veikšanai tam pietr�kst kompetences un kapacit�tes. Uz�emoties apkalpot kurlm�mus cilv�kus, kuri sazin�s ar z�mju valodas starpniec�bu un slikti saprot (vai nesaprot) rakst�to valodu, TPC nav sp�j�gs izskaidrot šiem klientiem tehnisko pal�gl�dzek�u darb�bas principus, lietošanas pa��mienus, apkopes


25

noteikumus. L�dz ar to pal�gl�dzek�u izmantošanas efektivit�te ir niec�ga un valsts l�dzek�i tiek izlietoti nelietder�gi.

MK 2003.g. 15. apr�lis Noteikumi Nr.175 „Noteikumi par tehniskajiem pal�gl�dzek�iem, kas finans�jami no valsts budžeta l�dzek�iem”.

Noteikumi apstiprina no valsts budžeta l�dzek�iem finans�jamo tehnisko pal�gl�dzek�u sarakstu (atbilstoši Starptautiskajam klasifikatoram ISO/FDIS 9999 “Tehniskie pal�gl�dzek�i inval�diem — klasifik�cija”). Uz dzirdes inval�diem attiecas sekojoš� sada�a:

118. 21 36 T�lru�i un pal�gl�dzek�i zvan�šanai pa

t�lruni

119. 21 36 09 Teksta telefoni

120. 21 36 21 Klausules pastiprin�t�ji

121. 21 39 Ska�as p�rraides sist�mas

122. 21 39 12 Savienot�jvien�bas radio un telev�zijas uztv�r�jiem

Indukt�v�s spoles

123. 21 45 Dzirdes pal�gl�dzek�i Dzirdes apar�ti un individu�lie auss ielikt�i

124. 21 48 Signaliz�šanas un nor�d�šanas pal�gl�dzek�i

Ska�as/gaismas indikatori neredz�g�m un nedzird�g�m person�m

Probl�mas b�t�ba ir ne tikai V/A Tehnisko pal�gl�dzek�u centra

kompetenc�, bet ar� apst�kl�, ka visi augst�kmin�tie tehniskie pal�gl�dzek�i ir paredz�ti individu�lajai lietošanai. Kolekt�v�s lietošanas tehnisko pal�gl�dzek�u (�paši FM sist�mu) lietošanai, darb�bas reglament�šanai, nodrošin�šanai ar tiem Latvij� normat�v�s b�zes nav. L�dz ar to nevien� skol�, profesion�l�s izgl�t�bas m�c�bu iest�d�, p�rkvalifik�cijas instit�cij�, kult�ras vai reli�iskaj�s iest�d� Latvij� nav tehnisko pal�gl�dzek�u sist�mu v�jdzird�gajiem/ nedzird�gajiem. T� ir unik�la situ�cija ES.

- (2) ties�bu akti, reglament�jošie dokumenti, kas darbojas dzimumu l�dzties�bas jom�

2001. gad� apstiprin�t� Koncepcija dzimumu l�dzties�bas �stenošanai (t�l�k tekst� Koncepcija) – tas ir pamatdokuments Latvijas politiku un labo prakšu izstr�d�šanai, vien�gais nacion�lais b�zes dokuments, kur� fiks�ta


26

esoš� situ�cija uz t�s pie�emšanas br�di un noteiktas atbild�g�s instit�cijas par atbild�bu realiz�ciju.

Koncepcijas dzimumu l�dzties�bas �stenošanai v�rt�ba ir t�s pirmreiz�b� un pamatu veidošan� jom�, kur� Latvij� nebija ne ilglaic�gas politikas, ne fundament�lu normat�vo dokumentu, ne izpratnes politikas veidot�ju un realiz�t�ju vid� par st�vok�a nopietn�bu. Šis pamatdokuments atbilda sava laika vajadz�b�m un pras�b�m, deva nepieciešamo dokument�lo/ normat�vo pamatu probl�mu risin�šanai un starpnozaru aktivit�šu koordin�cijai.

Koncepcijas m�r�is bija un ir veicin�t Latvij� dzimumu l�dzties�bas jaut�jumu efekt�vu, integr�tu un koordin�tu risin�šanu. Tai tika noteikti �oti konkr�ti, priekšmetiski uzdevumi:

1) iez�m�t priorit�ros jaut�jumus (probl�mas un to iesp�jam�s sekas) dzimumu l�dzties�bas jom� Latvij�;

2)iez�m�t valsts p�rvaldes instit�ciju pieejas un darb�bas ietvaru/r�mi šo jaut�jumu visefekt�v�kajai risin�šanai.

Koncepcija sast�v no diviem lieliem blokiem – probl�mu raksturojums (esoš� situ�cija, prognoze par bezdarb�bas sek�m) un valsts p�rvaldes loma dzimumu l�dzties�bas integr�t�s pieejas jaut�jumu risin�šan�.

Probl�mu izkl�st� un prognoz� par bezdarb�bas sek�m Koncepcija analiz� sieviešu un v�riešu l�dzties�bu ekonomik�, vienl�dz�gas p�rst�vniec�bas iesp�jas, l�dzties�bu soci�laj� dz�v�, l�dzdal�bu pilsoniskaj� sabiedr�b� un dzimumu lomu un stereotipu mai�u. Valsts p�rvaldes pilnvaru un funkciju sada�ai velt�ts Koncepcijas 3. punkts.

Attiec�b� pret sieviet�m – inval�d�m Koncepcij� mar��tas sekojoš�s probl�mas: Nr.p.k.

.

Defin�t�s probl�mas Dislok�cija

1 Sabiedr�bas integr�cija ... inval�du, vecuma pension�ru, jauniešu un citu grupu integr�šanu sabiedr�b� veiksm�g�k var�tu nodrošin�t, ieviešot integr�tu dzimumu l�dzties�bas pieeju.

2.1.4.

2 Sabiedr�bas integr�cija ... m��inot integr�ties darba tirg� ... sievietes-inval�des ir pak�autas divk�ršai diskrimin�cijai

2.1.4.

3 L�dzdal�ba pilsoniskaj� sabiedr�b� Diskrimin�cija pret sieviet�m-inval�d�m un gados vec�m sieviet�m palielina vi�u risku b�t soci�li atstumt�m, kas savuk�rt ir ekonomiski neizdev�gi gan vi��m, gan vi�u �imen�m, gan sabiedr�bai

2.2.4.

4 Sabiedrisk�s organiz�cijas �steno integr�to pieeju 3.1.1.


27

viet�j� l�men� (izgl�tošana, sabiedr�bas inform�šana, pakalpojumu sniegšana, monitorings un nov�rt�šana), jo š�s organiz�cijas parasti darbojas viet�j� un re�ion�l� l�men�

Nevien� no pievienotaj�m statistikas tabul�m zi�u par sieviešu –

inval�du situ�ciju Latvij� nav. Programma dzimumu l�dzties�bas �stenošanai 2005. – 2006.

gadiem, kuras apakšm�r�is 4.2. sakr�t ar LNS projekta „Klus�s rokas” priorit�ti: „ Piem�rotu apst�k�u rad�šana, lai veicin�tu darba un �imenes dz�ves apvienošanu.” Lai gan Programmas priorit�tes neiek�auj sieviešu – inval�du problem�tiku, tom�r esoš�s situ�cijas apraksts ir piln�b� transform�jams uz inval�du �ime�u dz�vi :

1) vide un infrastrukt�ra, t�s atbilst�ba �imenes vajadz�b�m ir b�tiska ar� inval�du �imen�m

2) nodarbin�t�ba ir galvenais faktors, iesp�jas apvienot darba un �imenes dz�vi ir pamatjaut�jums veiksm�gai integr�cijai sabiedriskaj� dz�v� jebkurai dzirdes inval�du �imenei un LNS projekts Klus�s rokas pamat� orient�jas uz š�s priorit�tes veiksm�gu adapt�ciju dzirdes inval�du interes�s

3) pien�kumu sadal� �imen� – zemas izgl�t�bas l�me�a un k� sekas zemu ien�kumu l�me�a �imen�s p�rsp�l�ta ir v�rieša – peln�t�ja un uztur�t�ja loma. T�p�c priorit�te piln�b� atbilst t�m probl�m�m, kuras ir ar� dzirdes inval�du �imen�s.

4) arodbiedr�bu un darba dev�ju loma elast�gu darba formu noteikšan�, saska�ošan� ir, protams, noteicoša, tom�r LNS m�r�auditorijai �oti b�tiska ir ar� LNS – pašpal�dz�bas un pašp�rst�vniec�bas sabiedrisk�s organiz�cijas loma.

5) pašvald�b�m j�izv�rt� iedz�vot�ju vajadz�bas, lai iedz�vot�ji var�tu veiksm�gi savienot �imenes dz�vi ar profesion�lo karjeru; t� ir viena no Kluso roku priorit�t�m, jo dzirdes inval�du �imen�m š� probl�ma ir viena no smag�kaj�m veiksm�g� �imenes un darba dz�ves siner�ij�.

Tom�r Informat�vais zi�ojums par Programmas realiz�ciju 2005. gad� liecina par to, ka šis darb�bas lauks ne tikai atrodas Labkl�j�bas ministrijas p�rzi��, bet ar� aktivit�tes taj� realiz� galvenok�rt Labkl�j�bas ministrija, kas liecina par citu iesaist�to valsts p�rvaldes instit�ciju nepietiekošu izpratni un pamat� form�lu pieeju risin�majam jaut�jumam. Programmas �stenošanai atseviš�s finans�jums nav pieš�irts

Ar LNS projektu saskan�g� Programmas sada�a ir Darba un �imenes dz�ves apvienošana. Šaj� r�c�bas virzien� iek�aut�s aktivit�tes programm�


28

iedal�tas tr�s blokos – informat�vi izgl�tojošie pas�kumi, elast�ga darba laika un formu ieviešana un b�rnu apr�pes iesp�ju pilnveidošana. Projekta Klus�s rokas interven�u jomas apskat�tas n�košaj� sada�� un pamat� t�s atbilst valsts politikas vadl�nij�m.

- (3) ties�bu akti, kas darbojas soci�li orient�ta iek�aujoša darba tirgus veidošanas jom� MK 2004. gada 6. j�lija Noteikumi Nr. 582 "Noteikumi par vesel�bas p�rbaud�m transportl�dzek�u vad�t�jiem un person�m, kuras v�las ieg�t transportl�dzek�u vad�t�ju kvalifik�ciju, k� ar� par vesel�bas pirmstermi�a p�rbaudes izdevumu segšanas k�rt�bu" un 2004. gada 8. j�nija Noteikumi Nr. 527 "K�rt�ba, k�d� veicama oblig�t� vesel�bas p�rbaude". Latvij� nedzird�go cilv�ku iesp�jas ieg�t konkur�tsp�j�gu profesiju ir �rk�rt�gi ierobežotas. Nodarbin�t�bas sist�ma faktiski ir piln�gi nesagatavota uz�emt inval�dus (tai skait� nedzird�gos) – noteikti ierobežojoši parametri, nav nedzird�gajiem piem�rotu, piel�gotu darba vietu, dzird�gie darbinieki netiek apm�c�ti darbam ar nedzird�gajiem, profesion�l�s izgl�t�bas ieg�šanas procesu pavada ierobežojumi vesel�bas st�vok�a d�� ie�emt virkni amatu – darbu. Latvijas normat�vajos aktos past�v nepamatoti profesiju aizliegumi nedzird�gaj�m person�m vesel�bas st�vok�a d��. Pamat� šie aizliegumi ir pretrun� ar nedzird�go personu darba sp�j�m, l�dz ar to ierobežo br�vu profesijas izv�li atbilstoši nedzird�go interes�m. Turkl�t j��em v�r� pašlaik sp�k� esošajos normat�vajos dokumentos noteiktie ierobežojumi vesel�bas p�rbaužu laik� izmantot tehniskos pal�gl�dzek�us, k� rezult�t� netiek �emts v�r�, ka gan digit�lie dzirdes apar�ti, gan kohle�rie implanti u.c. pal�gl�dzek�i, sp�j b�tiski, pat 100%, kompens�t dzirdes zuduma probl�mas. Aizliegumi veido psiholo�isku diskomfortu ar� tiem cilv�kiem, kuriem dzirde pasliktin�s darba dz�ves laik� – vi�i ir spiesti sl�pt savu probl�mu baidoties zaud�t darbu, neizmanto tehniskos pal�gl�dzek�us, k� rezult�t� dzirdes st�voklis pasliktin�s daudz strauj�k. Nepie�aujama ir situ�cija, kad likumdev�js aizliedz str�d�t vesel�bas st�vok�a d�� ne tikai konkr�t�s darba viet�s vai profesij�s, bet pat vesel�s nozar�s. MK 2003. gada 27. maija Noteikumi Nr. 274 "K�rt�ba, k�d� personas sa�em profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumus, un pras�bas profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumu sniedz�jiem" un MK 2003. gada 19. novembra Noteikumi Nr. 650 "Invalidit�tes ekspert�zes k�rt�ba Vesel�bas un darbsp�ju ekspert�zes �rstu valsts komisij�" Lai nedzird�g�m person�m b�tu iesp�ja izmantot profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumus p�c 2007. gada, kad sp�ku zaud�s MK


29

Noteikumu Nr. 274 13. punkt� noteikt�s iesp�jas dzirdes inval�diem p�c speci�lo m�c�bu iest�žu pabeigšanas ieg�t profesion�lo izgl�t�bu profesion�l�s rehabilit�cijas instit�cij�s, k� ar� �emot v�r� nepieciešam�bu preciz�t VDEK funkcijas profesion�l�s piem�rot�bas noteikšan�, LNS projekts Klus�s rokas izstr�d�jis nepieciešamos groz�jumus attiec�gajos MK Noteikumos, kas atrisina augst�kmin�to probl�mu. Lai samazin�tu nedzird�gu cilv�ku diskrimin�ciju darba tirg� un paplašin�tu vi�iem karjeras iesp�jas, nepieciešams nodrošin�t šai soci�l�s atstumt�bas riska grupai konkur�tsp�j�gas profesijas apguves iesp�jas. Probl�mas rada nedzird�go speci�l�s izgl�t�bas sist�mas efektivit�te, taj� ieg�t�s izgl�t�bas kvalit�te, t�s attiec�ba uz piepras�jumu darba tirg� un kopum� - ietekme ilgtermi�� uz tautsaimniec�bu un bezdarba iest�šan�s risku. Š�da situ�cija nosaka to, ka v�l�k valstij j�iegulda lieli l�dzek�i p�rkvalifik�cij� un pašiem nedzird�gajiem izlemjot p�riet cit� profesij�, tas bieži notiek p�r�k v�lu un praktiski ir gr�ti izdar�ms. Taj� paš� laik� MK 274. Noteikumi pašreiz�j� to redakcij� paredz v�l vair�k ierobežot profesion�l�s izgl�t�bas iesp�jas s�kot no 2007. gada. MK 2004.gada 17. febru�ra Noteikumi Nr.82 „Ugunsdroš�bas noteikumi” un MK 2002.gada 3. septembra noteikumi Nr.400 „Darba aizsardz�bas pras�bas droš�bas z�mju lietošan�”.

Normat�vie akti reglament� droš�bas z�mju izmantošanu, ta�u ne�em v�r� dzirdes inval�du specifiku, izmai�as nepieciešamas to efektivit�tes palielin�šanai un nelaimes gad�jumu skaita reduc�šanai. Dzirdes inval�diem nav pie�aujama izgaismoto z�mju aizst�šana ar akustisko sign�lu, ska�ru�u un sir�nu ska�ai j�b�t nodrošin�tai ar vienlaic�gu mirgojošu gaismas sign�lu, lai nov�rstu nelaimes gad�jumus dzirdes tr�kuma d��. MK 2003.gada 27. maija noteikumi Nr.274 „K�rt�ba, k�d� personas sa�em profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumus, un pras�bas profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumu sniedz�jiem” un MK 2003.gada 17. j�nija noteikumi Nr.309 „Akt�vo nodarbin�t�bas pas�kumu organiz�šanas un finans�šanas k�rt�ba un akt�vo nodarbin�t�bas pas�kumu realiz�t�ju izv�les principi”.

Ministru kabineta 2003.gada 27. maija noteikumi Nr.274 „K�rt�ba, k�d� personas sa�em profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumus, un pras�bas profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumu sniedz�jiem” 10.3. punkt� nepieciešamas izmai�as, nepieciešams ar� izveidot pielikumu, lai noteiktu soci�l�s rehabilit�cijas programmu (surdo)tehnisko nodrošin�jumu un


30

Ministru kabineta 2003.gada 17. j�nija noteikumos Nr.309 „Akt�vo nodarbin�t�bas pas�kumu organiz�šanas un finans�šanas k�rt�ba un akt�vo nodarbin�t�bas pas�kumu realiz�t�ju izv�les principi” papildin�t noteikumu 12.3. punktu un pielikumu, lai noteiktu tehnisko pal�gl�dzek�u un pal�gl�dzek�u sist�mu nodrošin�jumu. Pašreiz�j� situ�cija ir nepie�aujama, jo nevien� no augst�kmin�taj�m instit�cij�m nav kolekt�v�s lietošanas surdotehnisko pal�gl�dzek�u sist�mu, kas nodrošin�tu pilnv�rt�gu m�c�bu procesa apguvi audz�k�iem ar dzirdes probl�m�m.

Kopum� normat�vo aktu izmai�u ieviešana nodrošin�ma tehnisko pal�gl�dzek�u un pal�gl�dzek�u sist�mu noteikšanai personu grup�m un indiv�diem, kuriem noteikta invalidit�te.

- (4) ties�bu akti, kas darbojas (vides) pieejam�bas jom�

Ministru kabineta 2000.gada 28. novembra noteikumi Nr.411 „Noteikumi par Latvijas b�vnormat�vu LBN 208-00 „Publiskas �kas un b�ves””

Ministru kabineta 2000.gada 28. novembra noteikumi Nr.411 „ Noteikumi par Latvijas b�vnormat�vu LBN 208-00 „Publiskas �kas un b�ves”” noteikumu 4. noda�as 71. punkts nesatur pras�bu nodrošin�t tehnisko pal�gl�dzek�u sist�mu izmantošanu publisk�s b�v�s. Normat�vais akt� nepieciešama korekcija ska�as un vizu�l�s inform�cijas nodrošin�šanai person�m ar redzes vai dzirdes trauc�jumiem publisk�s �k�s un b�v�s. Kinote�tros, konferen�u centros, te�tros, tiesas z�l�s, bazn�c�s, bank�s un cit�s publisk�s �k�s nepieciešams izmantot tehnisko pal�gl�dzek�u sist�mas, lai nodrošin�tu dzirdes inval�diem, v�jdzird�gajiem iesp�ju sa�emt ska�as inform�ciju, akt�vi izmantot sabiedriskos pakalpojumus.

MK 2005.gada 19. apr��a Noteikumi Nr.276 „Noteikumi par radiofrekven�u spektra joslu sadal�jumu radiosakaru veidiem un iedal�jumu radiosakaru sist�m�m, k� ar� par radiofrekven�u spektra joslu izmantošanas visp�r�gajiem nosac�jumiem”.

Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par radiofrekven�u spektra joslu sadal�jumu radiosakaru veidiem un iedal�jumu radiosakaru sist�m�m, k� ar� par radiofrekven�u spektra joslu izmantošanas visp�r�gajiem nosac�jumiem” pielikumos, noteiktas frekven�u joslas, t.sk. frekven�u josla tehniskaj�m pal�gier�c�m inval�diem. Frekvences joslas nepieciešams paplašin�t, kas dotu iesp�ju plaš�k izmantot pal�gier�ces inval�diem, kuras darbojas no 173MHz l�dz 176MHz frekven�u josl�. Pašreiz esoš� situ�cij� vair�kas pal�gier�ces ierobežot� plat�b� trauc� ska�as uztveri, nav iesp�jas netrauc�ti izmantot vienlaic�gi vair�kas pal�gier�ces inval�diem neliel�


31

att�lum�. Izmai�as dotu iesp�jas plaši izmantot pal�gier�ces apm�c�bas proces�, vides pieejam�bas probl�mu samazin�šan�, cilv�ku ar dzirdes probl�m�m dz�ves kvalit�tes uzlabošan�, atvieglotu komunic�šanas iesp�jas starp dzird�gajiem cilv�kiem un cilv�kiem ar dzirdes probl�m�m.

Radio un telev�zijas likums 5.panta 2.da�� nosaka, „Sabiedrisk�s raidorganiz�cijas nodrošina vis�m sabiedr�bas grup�m daudzveid�gas un l�dzsvarotas programmas, kas sast�v no informat�viem, izgl�tojošiem un izklaid�jošiem raid�jumiem, k� ar� nodrošina inform�cijas un izpausmes br�v�bu un objektivit�ti un raid�jumu daž�d�bu.

19.pants. Raid�jumu valoda

(1) Katram raid�jumam j�notiek vien� valod� - raid�juma valod�. Raid�juma fragmenti cit�s valod�s j�nodrošina ar tulkojumu (dubl�jot, ieska�ojot vai subtitr�jot).

(3) Demonstr�jam�m film�m j�b�t dubl�t�m valsts valod� vai ar� ar ori�in�lo ska�as pavad�jumu un subtitriem latviešu valod�.

(4) Telev�zijas raid�jumiem svešvalod�s, iz�emot tieš�s p�rraides, retransl�ciju (retransl�cija ir Latvij� vai �rvalst�s izplat�t�s programmas uztveršana un t�l�t�ja piln�ga vai da��ja izplat�šana, neizdarot programm� vai raid�juma satur� nek�dus groz�jumus), raid�jumus �rzem�m, zi�u un valodas m�c�bu raid�jumus, j�b�t ar subtitriem latviešu valod�.

54.panta 4.punkt�: ...nodrošina sabiedr�bas vajadz�bas p�c izgl�tojošiem, ar� reli�iski izgl�tojošiem, kult�ras, zin�tnes, izklaides, b�rnu, sporta un citiem raid�jumiem (ar� ar surdotulkojumu); 62.panta 3.da��: Latvijas Radio un Latvijas Telev�zijas otr� izplat�šanas t�kla programma pamat� ir valsts valod�. 20 procentus gada raidlaika taj� var atv�l�t raid�jumiem valsts maz�kumtaut�bu valod�s, ieskaitot šaj� raidlaik� ar� valsts valod� subtitr�t�s kinofilmas un te�tru izr�des.

Inform�cijas nepietiekam�ba ir viena no augst�kaj�m barjer�m starp dzirdes inval�diem un soci�lo integr�ciju sabiedriskaj� dz�v�. Telev�zija, k� vizualiz�ts masu m�dijs, b�tu dzirdes inval�diem vispiem�rot�kais inform�cijas ieg�šanas avots. Diemž�l, deklar�tie atbalsta pas�kumi palikuši tikai deklar�ciju l�men�.


32

Valsts valodas likums 3.pants. (1) Latvijas Republik� valsts valoda ir latviešu valoda. (3) Valsts nodrošina latviešu z�mju valodas att�st�šanu un lietošanu sazi�ai ar nedzird�gajiem cilv�kiem.

Turpm�ka r�c�ba p�c visp�r�j�s deklar�cijas pie�emšanas nav sekojusi un z�mju valodas statuss valst� joproj�m nav noteikts un t�s lietošanas noteikumi un are�ls nav skaidrs. Valodas lietošanas dislok�cija pamat� ir nedzird�go organiz�cij�s, priv�taj� dz�v�, ierobežot� apjom� speci�laj�s m�c�bu iest�d�s.


33

2.3. Starptautisk� pieredze

Projekta „Klus�s rokas” ietvaros realiz�t� starptautisk� sadarb�ba (�paši pilotprojekta „Soci�lie pakalpojumi un jaun�s atbalsta formas nedzird�gaj�m �imen�m – priekšnoteikums veiksm�gai iek�aušanai nodarbin�t�b�” resursu ietvaros) notika k� inform�cijas apmai�a ar V�cijas, �ehijas un Slov�kijas partner�b�m ar m�r�i ieg�t pozit�v�s prakses piem�rus identisku probl�mu risin�šan� identisk� m�r�auditorij�. Pamat� Austrumv�cij�, kas sask�rusies ar l�dz�g�m probl�m�m p�d�jo gadu laik�.

Sava soci�li ekonomisk� st�vok�a d�� Austrumv�cijas soci�l�s atstumt�bas riska m�r�auditorijas probl�mas bija izteikti l�dz�gas Latvijas m�r�auditorijas probl�m�m. Ieg�t� inform�cija par nedzird�go iesp�j�m ieg�t izgl�t�bu V�cijas valsts Brandenburgas pavalst�. Teor�tiski nedzird�gie var apg�t jebkuru profesiju, k�du v�las. Izgl�t�bas sist�mu shematiski var att�lot š�di: B�rnud�rzs (visiem b�rniem kop�js, (ne)izdalot b�rnus ar �paš�m vajadz�b�m) Integr�t� skola Nedzird�go skola V�jdzird�go un nedzird�go skola Visp�rizgl�tojoša skola 4 profesion�l�s izgl�t�bas centri nedzird�gajiem, kuros pied�v� ~ 40 profesijas Profesion�l� izgl�t�ba Turkl�t profesion�l� izgl�t�ba ieg�stama jebkur� specialit�t� ( vispirms nedzird�gais atrod darba dev�ju, iziet praktisko apm�c�bu, tad dodas uz speci�l�s izgl�t�bas skolu Esen�, kur apg�st attiec�gajai specialit�tei paredz�to teoriju)

Agr�k popul�r�k� profesija nedzird�g�m sieviet�m V�cij� bija zobu tehni�is. T� bija ar� viena no lab�k apmaks�taj�m profesij�m. Pašlaik cilv�kiem zobi k��st vesel�ki, piepras�jums p�c š�s profesijas samazin�s. Ar� pašas nedzird�g�s sievietes aizvien vair�k izv�las profesijas, kur�s ir tieši j�komunic� ar cilv�kiem, j�b�t sabiedr�b�, nevis j�veic k�dus tehniskus darbus sl�gt�s telp�s, �etr�s sien�s. Daudzi nedzird�gie v�las str�d�t par skolot�jiem nedzird�go vai v�jdzird�go b�rnu skol�s. Ja nedzird�gais v�las main�t profesiju, vi�š dodas uz darba biroju, kas pal�dz apg�t citu profesiju un atrast jaunu darbu.


34

Nodarbin�t�ba: Str�d�: ~ 75% Nestr�d�, jo nev�las: ~5 - 10 % ( ir tendence pieaugt) Bezdarbnieki: 10 – 20 % Pavalst� eksist� darba dev�jiem oblig�t�s kvotas. Ja uz��mum� ir vair�k nek� 15 str�d�jošie, 5% darba vietu j�rezerv� cilv�kiem ar invalidit�ti, ja š�du darbinieku nav, uz��mums maks� 250.00 EUR izl�dzin�šanas naudu, kas tiek novirz�ta cilv�ku ar invalidit�ti NVO, apm�c�b�m, darb� iek�rtošanai utml. (parametri daž�d�s valsts zem�s noteikti daž�di). Ja NVO iev�ro dzimumu un cilv�ku ar un bez invalidit�tes proporciju 50:50, valsts pieš�ir ikgad�jas neatmaks�jamas dot�cijas. Piem�ram, cilv�kiem ar invalidit�ti piemaks� kvalifik�cijas celšanai, jeb ar� kompens� naudas izteiksm� piemaksu pie atalgojuma, ko cilv�ks ar invalidit�ti re�li nopelna, lai kop�j� sa�emt� summa neb�tu maz�ka, k� l�dzv�rt�gu darbu str�d�jošam veselam cilv�kam ar augst�k�m darba sp�j�m. Piemaksa var sast�d�t l�dz 2000.00 EUR m�nes� atkar�b� no darba specifikas un kvalifik�cijas. Valsts pabalstu sist�ma. Pabalstus maks� tikai b�rniem l�dz 18 gadu vecumam. Valsts pabalsts ir 250,00 EUR m�nes�, bet katras zemes vald�ba p�c sav�m iesp�j�m var piemaks�t (piem�ram, Brandenburg� 82,00 EUR, Berl�ne – 117,00 EUR, ir zemes, kur piemaksu nav ). Pabalstus maks� gad�jumos, ja b�rns piedzimis piln�gi nedzird�gs vai t�ds k�uvis l�dz 7 gadu vecumam. Nedzird�gie V�cij� uzskata, ka valsts atbalsts, apmaks�jot tulkus, asistentus un cita veida soci�lo pal�dz�bu, ir pietiekams. Ja pats dzirdes inval�ds v�las, vi�š var sekm�gi integr�ties sabiedriskaj� dz�v�, nodrošin�t sev kvalitat�vu dz�ves l�meni, labi dz�vot. Probl�mas ir t�pat k� visiem, bet nek�du diskrimin�ciju nedzird�gie neizj�t. Ar� nedzird�g�s sievietes apliecin�ja, ka nej�tas diskrimin�tas ne k� sievietes, ne k� nedzird�g�s, bet atseviš�i gad�jumi, protams, past�v. K�d�s ir liel�k�s probl�mas nedzird�gajiem V�cij�? Liel�k�s probl�mas ir komunik�cija ar speci�listiem, piem�ram, �rstiem. Nedzird�gie vislabpr�t�k apmekl�tu �rstus, kas prot z�mju valodu, lai nav j�izmanto starpnieks, kas ir apgr�tinoši gan fiziski, gan materi�li, gan ar� psiholo�iski. Jebkur� jom�, kas saist�ta ar cilv�ka person�go dz�vi, nedzird�gie V�cij� uzskata, ka j�nodrošina iesp�jas komunic�t ar speci�listiem bez tulka – starpnieka. Nedzird�g�s sievietes p�d�jos gados �oti daudz veic kosm�tisk�s oper�cijas (ar� plastisk�s oper�cijas un silikona implantus). Diemž�l š� v�lme k��t skaist�k�m v�l�k izsauc daudz vesel�bas probl�mu, kas j�risina pie


35

speci�listiem ar tulka pal�dz�bu. Š�ds piepras�jums p�c tulku pakalpojumiem pieaug, lai gan ir maksas pakalpojums. �oti daudz probl�mu ir cilv�kiem ar dzirdes kohle�rajiem implantiem. Jaun�kie p�t�jumi liecina, ka tie patieš�m pal�dz tikai nelielam procentam nedzird�go. Bet t� k� valsts apmaks�ja un reklam�ja to ievietošanu, agr�k �oti daudzi nedzird�gie to izmantoja. Ir bijuši pat daži let�li gad�jumi, kad cilv�ka organisms implantu nepie�em. Probl�mas ir ar� ar izgl�t�bu, jo tiem b�rniem, kuriem ir kohle�rie implanti, vairs ne�auj m�c�ties z�mju valodu, kas iev�rojami samazina komunic�šan�s sp�jas. Rodas ar� psiholo�iskas probl�mas, jo š�di cilv�ki vairs nej�tas k� nedzird�gie, bet nav ar� piln�gi dzird�gi. Par liel�ko probl�mu nedzird�gie uzskata aizliegumu m�c�ties skol� z�mju valod�, k� ar� veselu virkni ar z�mju valodu saist�tu starpministriju konfliktu. Valst� ir tikai 250 sertific�ti z�mju valodas tulki, vajadz�tu 9000. Situ�ciju uzlabo tas, ka daudzi soci�lie un citi darbinieki prot z�mju valodu, lai ar� nav tulki. Kopš 2004.gada tiek piepras�ts, lai z�mju valodas tulkam b�tu augst�k� izgl�t�ba. Šo profesiju var apg�t 4 augstskol�s, bet ikdien� daudzus darbus var�tu veikt ar� cilv�ki, kas valodu apguvuši kursos, tom�r k� tulkiem str�d�t vi�iem netiek at�auts. L�dz ar to esošie tulki ir p�rslogoti.

Nedzird�g�m sieviet�m ir �paši kr�zes centri, kuros var mekl�t pal�dz�bu, ja rodas probl�mas �imen�. T�dos gad�jumos vi��m tiek pied�v�ts patv�rums uz laiku viet�, kas v�ram vai citiem �imenes locek�iem netiek izpausta.

Nedzird�go organiz�cijas V�cij� un Latvij� darbojas �oti l�dz�gi. L�dz�gas ir ar� pied�v�to pakalpojumu sh�mas: informat�vais atbalsts, pal�dz�ba daž�du probl�mu risin�šan�.

Darba a�ent�ra ir starpposms starp profesion�l�s izgl�t�bas centriem un darba dev�jiem, pal�dz nedzird�giem atrast vi�a sp�j�m un prasm�m atbilstošu darbu;

Ja nedzird�gais ir izv�l�jies str�d�t k�d� no profesij�m, kur� vi�am nav atbilstošas izgl�t�bas, darba a�ent�ra piemekl� attiec�go profesion�l�s izgl�t�bas centru, bet, ja t�da apm�c�bas programma šajos centros netiek pied�v�ta, tad piemekl� k�du m�c�bu iest�di vai konkr�tu darba dev�ju, kas b�tu gatavs ar atbilstošu tehnisko pal�gl�dzek�u un tulku pal�dz�bu uz�emties š�da nedzird�g� izgl�tošanu.

Darba a�ent�r� darbojas nedzird�go darba asistenti – tie pal�dz nedzird�gajam apg�t jauno darba vietas vidi; konsult� dzird�gos darba kol��us par nedzird�go komunik�cijas �patn�b�m, konsult� darba dev�jus par nedzird�g� darbinieka vajadz�b�m, piedal�s kop� ar nedzird�go darba vietas sapulc�s, l�dz nedzird�gais pats sp�j tikt ar visu gal� un turpm�k vi�am nepieciešama tikai z�mju valodas tulka pal�dz�ba.


36

Alternat�v�s integr�cijas un komunik�ciju centrs pieci galvenie darb�bas virzieni: Atbalsts nedzird�go �imen�m (bezdarba gad�jumos, iece�ojušajiem imigrantiem, b�rniem u.c.). Centr� str�d� logop�ds, pied�v� valodas korekcijas nodarb�bas, k� ar� pal�dz b�rniem pild�t skol� uzdotos m�jas darbus. Z�mju valodas att�st�ba un populariz�cija. Komunik�ciju centrs (pal�dz nedzird�gajiem veikt telefona sarunas, noform�t daž�dus dokumentus) Interešu grupas (daž�di pulci�i b�rniem: vispopul�r�kais ir te�tris) Nodarb�bas b�rniem un jauniešiem, kuriem ir kohle�rie implanti. Daž�du sieviešu grupu aktivit�tes: notiek nodarb�bas nedzird�gaj�m gr�tniec�m, interešu p�cpusdienas u.c.). Šajos pulci�os sievietes atplaukst, br�vi darbojas, ce� savu pašapzi�u. Sadarb�ba starp daž�diem nedzird�go klubiem, organiz�cij�m; šeit iziet praksi studenti, kas m�c�s par nedzird�go asistentiem.


37

2.4. Sekas, ja probl�ma netiks risin�ta

K� r�da LNS pieredze, Latvij� past�v izteikta darba tirgus segreg�cija, t.i., dzirdes inval�di pamat� str�d� nekvalific�tos, slikti atalgotos, pat juridiski nenoform�tos (�paši laukos, mazpils�t�s) darbos. L�dz ar to mazin�s dzirdes inval�du elast�ba ekonomisk�s kr�zes un krasu p�rmai�u situ�cij�s. Sieviet�m – dzirdes inval�d�m darba tirgus segreg�cija, �paši laukos, bieži ir ar� nabadz�bu veicinošs faktors. Profesijas, kur�s vi�as str�d�, �oti bieži ir maz�k prestižas un slikt�k apmaks�tas. L�dz ar to past�v liela grupa str�d�jošo dzirdes inval�du, kuri ir nabadz�gi.

Saglab�jot past�vošos ierobežojumus, nenodrošinot jaunus, nedzird�giem nepieciešamus pakalpojumus un soci�l� atbalsta formas, kvalitat�vas izgl�t�bas programmas, metodikas un m�c�bu materi�lus, nestr�d�jot ar jaun�kaj�m tehniskaj�m izstr�d�m un atbalstiem, neapm�cot profesion�l�s izgl�t�bas sist�mas darbiniekus darbam ar dzirdes inval�diem, nenodrošinot m�c�bu procesa pieejam�bu un nepieciešamos tehniskos darbiniekus, neveicot kardin�lu izgl�t�bas sist�mas reformu dzirdes inval�du interes�s, nedzird�gie ar� turpm�k b�s nesagatavoti dz�vei, nevar�s ieg�t pilnties�gu un pilnv�rt�gu vietu Latvijas sabiedr�b�.

Pieder�ba soci�li atstumt�bas riska grupai liel� m�r� nosaka ar� n�kam�s paaudzes ierobežot�s iesp�jas ieg�t atbilstošu izgl�t�bu. It �paši ja ar� b�rni �imen� ir dzirdes inval�di. Nabadz�ba �imen� k��st hroniska, nedzird�gie nevar samaks�t par nepieciešamo mitekli, vesel�bas apr�pi un veiksm�gi iek�auties ekonomiskaj� dz�v�. L�dz ar to pieaug l�gumi p�c pašvald�bu un valsts finansi�l� atbalsta. T�dej�di netiek efekt�vi izmantoti valsts resursi citu probl�mu risin�šanai

Nedzird�go izstumt�ba no akt�vas l�dzdal�bas sabiedr�bas dz�v� un ierobežot� atbalsta pieejam�ba personisko un sabiedr�bas kr�žu situ�cij�s rada pašizol�ciju un depresiju, kas, nesa�emot pal�dz�bu, pak�peniski var padzi�in�ties.

Ja šaj� situ�cij� v�l seko atbilstoša soci�l� atbalsta tr�kums, tad atstumtaj�s sabiedr�bas grup�s neadekv�ti transform�jas katra �imenes locek�a funkcijas – att�st�s stereotipi, lielu lomu sp�l� deform�t� izpratne par �r�jiem procesiem, finansi�lu probl�mu slogs. Lai mazin�tu depresijas simptomus, nedzird�gi v�rieši bieži izv�las t�dus risin�jumus k� alkoholu, narkotikas, pamet �imenes, nedzird�g�s sievietes bieži p�rtrauc gr�tniec�bu, vienas audzina b�rnus utt. Tas ne tikai mazina dzirdes inval�du individu�lo labkl�j�bas l�meni, bet atst�j nopietnu ietekmi uz b�rniem un citiem �imenes locek�iem, k� ar� ierobežo potenci�lo ieguld�jumu valsts tautsaimniec�b� kopum�.

Bez valsts ieinteres�t�bas un LNS piedal�šan�s nedzird�go probl�mu risin�šan�, probl�mu kvalitat�va atrisin�juma iesp�jas nav un gala rezult�t� tas var palielin�t valstij izmaksas, risinot š�s probl�mas n�kotn�. Lai gan


38

past�v ar� iesp�ja, ka valsts neatsauc�g� attieksme tieši mobiliz�s nedzird�gos c��ai par sav�m ties�b�m.

Neatt�stot efekt�vu probl�mu risin�šanas meh�nismu, neb�s atbalsta valsts izveidotajai un realiz�tajai politikai un nepalielin�sies iedz�vot�ju uztic�šan�s ne izgl�t�bas sist�mai, ne valsts politikai attiec�b� uz inval�diem kopum�. Ja sabiedr�bas integr�cijas politik� un procesos netiks piev�rsta uzman�ba dzirdes inval�diem, nevar�s run�t par sabiedr�bas piln�gu integr�ciju. Run�jot par etnisko minorit�šu integr�ciju, past�v liels risks, ka dzirdes inval�diem šis process ir nesasniedzams visp�r. Diskrimin�cija attiec�b� pret dzirdes inval�diem palielina vi�u risku b�t soci�li atstumtiem, kas savuk�rt ir ekonomiski neizdev�gi gan vi�iem, gan vi�u �imen�m, gan sabiedr�bai kopum�.


39

3. KONCEPTU�LI RISIN�JUMI MULTIDISCIPLIN�RAS SOCI�L�S INTEGR�CIJAS SIST�MAS IZVEIDOŠANAI nedzird�g�m sieviet�m, kuras ir

1) ar zemu (un �oti zemu) izgl�t�bas l�meni 2) ar nepietiekamu profesion�lu sagatavot�bu , vai visp�r bez profesijas 3) pirmspensijas vecuma sievietes 4) ar papildus medic�niskaj�m diagnoz�m 5) sievietes, kas vienas audzina b�rnus 6) darba mekl�t�jas, bezdarbnieces

7) etnisko minorit�šu p�rst�ves. atbalsta jomas:

1) vide un infrastrukt�ra, 2) nodarbin�t�ba, iesp�jas apvienot darba un �imenes dz�vi 3) pien�kumu sadal� �imen� 4) sabiedrisko organiz�ciju un darba dev�ju loma elast�gu darba formu

noteikšan�, 5) pašvald�bu loma.

sist�mveidojošie produkti:

(1)Motiv�cijas programmu izstr�d�šana, legaliz�cija, realiz�cija, interven�u jomas. (2)Alternat�vo pakalpojumu programmu izstr�d�šana, legaliz�cija, realiz�cija, interven�u jomas. (3)Soci�l�s rehabilit�cijas komplekso programmu izstr�d�šana, legaliz�cija, realiz�cija, interven�u jomas. (4)Kolekt�v�s lietošanas surdotehniskie pal�gl�dzek�i - probl�mas, interven�u jomas. (5)Soci�li orient�ta, iek�aujoša darba tirgus veidošanas metodolo�iskie risin�jumi – profesiju aizliegumi, pieejam�ba, interven�u jomas. (6)Dzirdes inval�du informat�v� nodrošin�juma valsts politikas nost�d�u izstr�d�šana, legaliz�cija, realiz�cija, interven�u jomas. (7)Nedzird�go sieviešu problem�tikas inkorpor�cija dzimumu l�dzties�bas politikas strukt�r�s, interven�u jomas.

3.(1) Motiv�cijas programmu izstr�d�šana, legaliz�cija, realiz�cija


40

Interven�u sekcijas, metodika: - adapt�cijas f�ze (10 dienas l�dz 1,5 m�neši) saska�� ar speci�listu

komandas izstr�d�to individu�lo programmu - izv�rst� f�ze (2 l�dz 2,5 m�neši) – individu�lo pl�nu realiz�cija ar

psihosoci�lo probl�mu korekciju, izmantojot socioterapeitisko metodiku.

- nostiprin�šanas f�ze (l�dz 2 m�nešiem) – klienta iek�aušan�s resocializ�cijas proces�, pozit�va att�st�ba, iek�aušan�s grupu nodarb�b�s soci�l�s rehabilit�cijas programmas realiz�cij�.

Legaliz�cijas proced�ras:

Groz�jumi MK 2003.g. 3. j�nija noteikumos Nr. 291 „Pras�bas soci�lo pakalpojumu sniedz�jiem” un MK 2006.g. 21. novembra Noteikumos Nr.946 “Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas sa�emšanas k�rt�ba”, iek�aujot valsts apmaks�to pakalpojumu kl�st� motiv�cijas programmas dzirdes inval�diem, nosakot to sa�emšanas un finans�šanas k�rt�bu, pieejam�bu un atbild�bu realiz�ciju.

Pakalpojumu sniedz�ji (instit�cijas, pakalpojumu sniegšanas vietas, speci�listi, vi�u kvalifik�cijas l�menis), finans�šanas avoti

1) LNS, pašvald�bu soci�lie dienesti. 2) LNS Rehabilit�cijas centrs, t� fili�les 3) Speci�listu komanda (soci�lais darbinieks, psihologs u.c. Oblig�ta

z�mju valodas prasme) 4) Valsts un pašvald�bu budžeti

Aktivit�šu ieviešanas termi�i 2008. – 2009. gadi Integr�cija:

Strukt�rfondu atbalsta aktivit�šu un pas�kumu ieviešanas ietvaros 2007.-2013.gada strukt�rfondu pl�nošanas period� Labkl�j�bas ministrijas kompetences jom�s operacion�laj� programm� "Cilv�kresursu att�st�ba" attiec�g� priorit�te "Soci�l� iek�aušana". 3.(2) Alternat�vo pakalpojumu sist�mas izstr�d�šana, legaliz�cija, realiz�cija Interven�u metodisk�s izstr�des


41

Pamat� balst�s uz profesion��u sagatavošanas sist�mas izveidi ar pamatpostul�tu – nedzird�gajiem apr�p�jamajiem nedzird�gos speci�listus.

Paral�li nedzird�go profesion��u sagatavošanas uzs�kšanai, vis�s soci�l� darba speci�listu apm�c�bas programm�s ir j�iek�auj z�mju valodas pamatzin�šanu apguve, kas atvieglotu un uzlabotu soci�lo darbinieku un soci�l�s pal�dz�bas sniedz�ju komunik�ciju ar nedzird�giem klientiem. Z�mju valoda j�iek�auj ar� speci�laj�s izgl�t�bas iest�d�s str�d�jošo psihologu apm�c�bas programm�, jo, lai ar� cik labs un profesion�ls b�tu z�mju valodas tulks, tom�r psihologam ar klientu nepieciešams tiešais kontakts, nevis pastarpin�ts caur trešo personu. P�c pirmo pozit�vo rezult�tu sasniegšanas š�s m�c�bu programmas var�tu ieviest ar� augstskol� „Att�st�ba”, kur� tiek sagatavoti soci�lie darbinieki un ar� cit�s Latvijas augst�kaj�s m�c�bu iest�d�s, t�m sekotu bakalaura un ma�istra programmas, k� tas ir cit�s att�st�t�s pasaules valst�s. Ir virkne daž�du pakalpojumu sniedz�ju profesiju, ko var apg�t NVA p�rkvalifik�cijas vai modul�r�s apm�c�bas kursos, piem�ram, aukle, m�jas apr�p�t�js, pal�gs m�jas darbos. Daudz�m nedzird�g�m sieviet�m t� b�tu iesp�ja reintegr�ties darba tirg�.

NVA nacion�l�s programmas „Atbalsts akt�vo nodarbin�t�bas pas�kumu ieviešanai” projekt� „Apm�c�bas bezdarbnieku un darba mekl�t�ju konkur�tsp�jas nodrošin�šanai” tiek pied�v�tas modu�u apm�c�bu programmas senioriem, kuras adapt�jot un p�rstr�d�jot var realiz�t nedzird�go sieviešu, pirmspensijas vecuma bezdarbnie�u apm�c�b�. Starp , piem�ram, „Saimniec�bas vad�šana”, „M�jkalpot�jas darbs”, „Guvernantes darbs”, „Aukles darbs”, „M�jskolot�jas darbs” ar� „Pal�gs m�jas darbos”, kuru apg�stot un realiz�jot ne tikai atrastos jaunas darba vietas nedzird�gaj�m sieviet�m, bet ar� tiktu sasniegts viens no m�r�iem – nedzird�gais apr�p�jamais klients sa�emtu vi�am tik �oti nepieciešamo pakalpojumu no personas, ar kuru nav saskarsmes un komunik�cijas gr�t�bu.

LNS uzskata, ka �emot v�r� nedzird�go apr�p�jamo m�r�auditorijas specifiku, šis pakalpojums „Pal�gs m�jas darbos” ir alternat�va soci�lajam pakalpojumam „M�jas apr�p�t�js”, ko sniedz soci�l�s pal�dz�bas dienesti vai m�jas apr�pes instit�cijas. Šos modul�r�s apm�c�bas kursus beiguš�s nedzird�g�s sievietes var str�d�t par m�jas apr�p�t�j�m cit�m nedzird�g�m apr�p�jam�m person�m atbilstoši soci�lo pakalpojumu sa�emšanas/sniegšanas noteikumiem.

Pamatojums – jebkuram vientu�am apr�p�jamam prim�r� vajadz�ba ir vajadz�ba p�c komunik�cijas un galvenais – p�c komunik�cijas sev saprotam�, dzimtaj� valod�, un tikai tad p�r�j�s fizisk�s eksistences vajadz�bas. Pat profesiju standart� soci�lam darbiniekam ir noteikta pras�ba p�rvald�t krievu valodu – nedzird�go z�mju valodai šin� gad�jum� tiek diskrimin�ta

Lai nodrošin�tu nedzird�gos klientus ar adekv�tiem, nedzird�go invalidit�tes specifikai atbilstošiem un nepieciešamiem soci�liem


42

pakalpojumiem, pamatojoties uz veikto p�t�jumu rezult�tiem un vadoties p�c V�cijas pieredzes, kas š�dus pakalpojumus izstr�d�ja un ieviesa p�d�jo 20 gadu laik�, nepieciešams izveidot jaunus pakalpojumus un tiem atbilstošas jaunas specialit�tes/profesijas.

Bez jau paz�stamaj�m soci�lo darbinieku specialit�t�m: soci�lie apr�p�t�ji, m�jas apr�p�t�ji un soci�lie rehabilit�t�ji, kuriem ir nepieciešams tikai adapt�t un pilnveidot apm�c�bu programmas tieši nedzird�giem apr�p�jamajiem, ir nepieciešams uzs�kt t�du jaunu specialit�šu sagatavošanu k�: soci�lais asistents dzirdes inval�diem - speci�lists, kas pal�dz klientam veikt darb�bas soci�l�s integr�cijas jom�, kuras tas daž�du iemeslu d�� patst�v�gi nesp�j veikt; asistentam perfekti j�p�rvalda nedzird�go z�mju valoda, lai prec�zi diagnostic�tu klienta v�lmes un nedzird�gais klients savas neinform�t�bas, neizpratnes vai uztveres gr�t�bu d�� neciestu zaud�jumus; asistentam j�b�t kompetentam vis�s ar cilv�ka dz�ves kvalit�tes nodrošin�šanu saist�t�s jom�s, tam v�lama augst�k�, bet p�rejas period� at�auta ar� vid�j� izgl�t�ba. darba asistents dzirdes inval�diem speci�lists, kas pal�dz iek�rtoties darb�, iepaz�stina darba dev�ju un darba kolekt�vu ar nedzird�g�s personas saskarsmes, komunik�cijas un dom�šanas �patn�b�m; k��st par saikni starp darba dev�ju un nedzird�go darbinieku l�dz br�dim, kad tas ir integr�jies kolekt�v� un asistenta pakalpojumi tiek aizst�ti ar z�mju valodas tulka pakalpojumiem. sadarb�b� ar NVA un profesion�l�s piem�rot�bas noteikšanas komisiju (pagaid�m tikai V/A „SIC”) pal�dz klientam izv�l�ties vi�a iesp�j�m atbilstoš�ko nodarbin�t�bas jomu, virzienu; izv�l�ties piem�rot�ko izgl�t�bas un prasmju paaugstin�šanas ce�u; pal�dz izprast darba tirgus pras�bas, pied�v�jumus un iesp�jas atrast piem�rotu darbu. �imenes asistents dzirdes inval�diem speci�lists, kas str�d� ar �imen�m, kur�s ir viens vai vair�ki nedzird�gi locek�i, bet kuru cilv�kties�bas uz inform�ciju, personas neatkar�bu, integr�ciju sabiedr�b� daž�du iemeslu d�� netiek iev�rotas; izgl�to dzird�gos �imenes locek�us par nedzird�go uztveres, saskarsmes un komunik�cijas �patn�b�m, kompens� nedzird�g� klienta vajadz�bas p�c komunik�cijas z�mju valod� atseviš�i tiek izdal�ts pieaugušo asistents un b�rnu asistents dzird�go vec�ku nedzird�go b�rnu �imenes asistents nodrošina nedzird�gajam b�rnam pieejam�bu daž�d�m nedzird�go kult�ras un br�v� laika pavad�šanas aktivit�t�m, kas att�sta b�rna person�bu, talantus un sp�jas, ko neinform�ti dzird�gie vec�ki nesp�j nov�rt�t


43

saska�� ar �ime�u vajadz�b�m un probl�m�m kontakt�j�s ar �ime�u atbalsta grup�m, speci�listiem un koordin� �imenes iesaist�šanos daž�dos atbalsta programmu mode�os �ime�u probl�mu risin�šanai, aukle/asistents persona, kas ne tikai pieskata b�rnus vec�ku promb�tnes laik�, bet ar� kompens� to, ko b�rnam nevar iedot vec�ki – �imen�s „dzird�gi vec�ki + nedzird�gi b�rni” un „nedzird�gi vec�ki + dzird�gi b�rni” dažreiz „aukles” vajadz�gas ar� vec�kiem /skat. atbalsta programma „M�rija Popinsa”/.

nedzird�gi – neredz�go klientu tulki un sazin�šan�s pavado�i/gidi

šo pakalpojumu nepieciešams nodrošin�t nedzird�gi – neredz�giem cilv�kiem un nedzird�giem cilv�kiem ar redzes trauc�jumiem.Tulki var�tu str�d�t ofici�l�s instit�cij�s, piem�ram, apm�c�bas kursos. Sazin�šan�s pavado�i - vair�k neofici�l�s situ�cij�s. Piem�ram, vi�i var pal�dz�t uzrakst�t v�stuli vai veikt k�das ikdienas aktivit�tes, piem�ram, iepirkšanos (Anglijas pieredze).

referenti dzirdes inval�diem

pakalpojums nepieciešams tiem nedzird�gajiem, kuriem nav probl�mu saprast rakst�to valodu, bieži liel� �trum�. Šie referenti lieto speci�lu aparat�ru, lai uzrakst�tu katru run�to v�rdu. Nedzird�gais tekstu var izlas�t portat�v� dator�, bet lielos pas�kumos uz liel� ekr�na.

video tulkošana

Tas ir jauns pakalpojums, kas noder k�dam �sam zi�ojumam vai nelielai tulkošanas pal�dz�bai. �emot v�r� dramatisko situ�ciju ar tulku nodrošin�jumu Latvij�, š�ds pakalpojums atslogotu esošos tulkus un nodrošin�tu operat�vu pal�dz�bu nedzird�gajiem. paši aktu�ls š�ds pal�dz�bas veids ir lauku rajonos, mazpils�t�s, kur nedzird�go tulku pakalpojumi ir faktiski nepieejami. Jebkurš, kuram ir vebkamera vai videotelefons, var�tu lietot video tulku.

�emot v�r� Latvijas soci�lekonomisko st�vokli ir skaidrs, ka nav iesp�jams tuv�k� laik� ieviest tik daudz nepieciešam�s profesijas, ar� Latvij� esošais nedzird�go klientu skaits nav pietiekams pamatojums finans�t tik lielu daudzumu speci�listu.

Izskatot klientu vajadz�bas un pieejamo resursu iesp�jas, nosakot priorit�tes un iesp�jam�kos re�los probl�mas risin�jumus, non�kam pie secin�juma, ka visliel�k� probl�ma ir soci�l� integr�cija un no t�s izrietoš� izgl�t�bas – nodarbin�t�bas sektori. Š�s probl�mas risin�šanai ir nepieciešams nodrošin�t finansu un cilv�kresursus.


44

Legaliz�cijas proced�ras –

LNS sadarb�b� ar V/A SIC ekspertiem un speci�listiem izstr�d� jaunu amatu/profesiju standartu: nedzird�go asistents/konsultants, kas atbilstoši profesiju klasifikatoram b�tu soci�lais darbinieks; Izstr�d�to apm�c�bas programmu ievieš V/A SIC.LNS organiz� atbilstoši 5 darba vietu izveidošanu – katr� Latvijas re�ion� un R�g�; �emot v�r� š� projekta absol�to inov�ciju, projekta realiz�cijas gait� pie�aujams p�rejas periods; vispirms atverot tikai 1 – 2 darba vietas ar nepilnu darba laiku „karst�kajos” Latvijas re�ionos, kur nodarbin�t�bas probl�ma ir vissmag�k�; Atbild�g� instit�cija – LNS, sadarb�b� ar teritori�laj�m pašvald�bu instit�cij�m. - �emot v�r� nedzird�go apr�p�jamo m�r�auditorijas specifiku, pakalpojums „pal�gs m�jas darbos” ir alternat�va soci�lajam pakalpojumam „m�jas apr�p�t�js”, kuru sniedz soci�l�s pal�dz�bas dienesti vai m�jas apr�pes instit�cijas; jo t� tiek iev�roti Ministru kabineta noteikumu Nr.291 „Pras�bas soci�lo pakalpojumu sniedz�jiem” 70. punkts - Soci�lo pakalpojuma sniedz�js nodrošina, ka pakalpojumu — apr�pe m�j�s — sniedz ar klientu psiholo�iski sader�gs darbinieks. LNS sadarb�b� ar V/A SIC, NVA un cit�m ieinteres�taj�m organiz�cij�m, ekspertiem un speci�listiem adapt� apm�c�bas programmu „pal�gs m�jas darbos” un ievieš V/A SIC realiz�šan�, pamatojoties uz V/A SIC deklar�tajiem ieviešamajiem rezult�tiem „...�slaic�gu profesion�l�s pilnveides programmu izstr�d�šana inval�diem – jauniešiem un cilv�kiem ar invalidit�ti, kuri ilgstoši atrodas bez darba un kuriem ir zems profesion�l�s sagatavot�bas un izgl�t�bas l�menis. Tas �aus liel�kam personu lokam ieg�t vai pilnveidot profesiju.” LNS sadarb�b� ar pašvald�b�m, k� pozit�v�s prakses piem�ru minot R�g� jau esošo š�da veida pakalpojumu finans�šanu nedzird�giem pal�giem m�jas darbos R�g� dz�vojošajiem nedzird�giem apr�p�jamiem, ievieš šos pakalpojumus pašvald�b�s, kur p�c šiem pakalpojumiem ir piepras�jums; Pašvald�bas, kuru teritorij� ir piepras�jums p�c š�diem pakalpojumiem, ar nos�t�jumu uz apm�c�b�m garant� apm�c�majam darba vietu p�c m�c�bu beig�m; Turpm�k LNS darbojas p�c kvalit�tes pl�nošanas, vad�bas un uzlabošanas krit�rijiem saska�� ar LV Soci�l�s pal�dz�bas sist�mas kvalit�tes politiku : Klientu identifik�cija : Iekš�jais klients – nedzird�gie soci�lo pakalpojumu sa��m�ji; r�jais klients – soci�los pakalpojumus sniedzošas instit�cijas. Pak�peniski izstr�d� un ievieš jaunas profesijas/amatus, analiz�jot piepras�juma atbilst�bu pied�v�jumam.


45

Izstr�d� un ievieš visas nepieciešam�s profesijas/amatus, t�d� veid� nodrošinot nedzird�gos klientus ar vi�iem nepieciešamajiem soci�lajiem pakalpojumiem un tai pat laik� uzlabojot soci�lo pakalpojumu kvalit�ti. Nepieciešami groz�jumi MK Noteikumos Nr. 291 66.4 – nedzird�giem m�jas apr�pes pakalpojumu sniedz�jiem nedzird�gajiem apr�p�jamiem pie�aujama modul�r�s apm�c�bas kursu izgl�t�ba 70..... un m�jas apr�pes pakalpojumu sniedz�jiem nedzird�gajiem apr�p�jamiem oblig�tas nedzird�go z�mju valodas zin�šanas 73.6. - konsult�cijas un pal�dz�ba klienta nodarbin�t�bas un izgl�t�bas probl�mu risin�šan�.

Nepieciešams papildin�t „pozit�vo sarakstu” tehnisko pal�gl�dzek�u jom�, nodrošinot dzirdes inval�du priorit�r�s vajadz�bas, nevis TPC statistisko imidžu. Pakalpojumu sniedz�ji (instit�cijas, pakalpojumu sniegšanas vietas, speci�listi, vi�u kvalifik�cijas l�menis), finans�šanas avoti

1) LNS, pašvald�bu soci�lie dienesti. 2) LNS Rehabilit�cijas centrs, t� fili�les 3) Speci�listu komanda (soci�lais darbinieks, psihologs u.c. Oblig�ta

z�mju valodas prasme) 4) Valsts un pašvald�bu budžeti

Aktivit�šu ieviešanas termi�i 2008. – 2009. gadi Integr�cija:

Strukt�rfondu atbalsta aktivit�šu un pas�kumu ieviešanas ietvaros 2007.-2013.gada strukt�rfondu pl�nošanas period� Labkl�j�bas ministrijas kompetences jom�s operacion�laj� programm� "Cilv�kresursu att�st�ba" attiec�g� priorit�te "Soci�l� iek�aušana". 3.(3) Soci�l�s rehabilit�cijas komplekso programmu izstr�d�šana, legaliz�cija, realiz�cija Interven�u modu�i:

Smagi v�jdzird�gajiem, nedzird�gajiem no b�rn�bas un nedzird�gajiem ar gar�g�s att�st�bas probl�m�m (abas programmas ir piln�gi inovat�vi risin�jumi un jauni produkti Latvijas apst�k�iem).


46

Soci�l�s rehabilit�cijas kompleksa programma

smagi v�jdzird�gajiem, nedzird�gajiem

Komunik�ciju tehniku vingrin�šana

Psiholo�isk� sada�a

Atvese�ošana

Datorm�c�bas pamati

Tehniskie pal�gl�dzek�i

Informa- t�v� sada�a

Programma tiek izstr�d�ta SIF administr�t� un ESF finans�t� Latvijas Nedzird�go savien�bas projekta „Abpus klusuma robež�m” 2007. gada laik�. Latvij� š�da veida programma tiek izstr�d�ta pirmo reizi..

1.Las�šana no l�p�m. 2.Klaus�šan�s vingrin�jumi. 3.Artikul�cija, balss. Runa 4.Z�mju valoda 5.�erme�a valoda, runu papildinoša m�mika. 6. Komunik�cijas tehnolo�ijas

Speci�listu komandas izstr�d�ts individu�las pieejas produkts

1.Ska�u un dzirdes analizatora darb�bas pamatprincipi. 2.Kust�ba dzirdes rehabilit�cijas sist�m�.

1.Surdotehnika. 2.Dzirdes apar�ti.

1.Soci�lie jaut�jumi. 2.Administrat�vie un tiesiskie. 3.Izgl�t�bas iesp�jas.


47

Soci�l�s rehabilit�cijas programma nedzird�gajiem ar gar�g�s att�st�bas

trauc�jumiem

Psiholo�isk� rehabilit�cija

Komunik�cija

Valoda Dz�ves prasmju pilnveide

Fizisk� rehabilit�cija

Tehniskie pal�gl�dzek�i

Pašapzin�šan�s Izv�rt�šana

Droš�ba Atbalsta sniegšsana

Emocion�l� inteli�ence

Sp�ju realiz�cija

Saskarsme Soci�l� integr�cija

Relaks�cijas prasmju

apg�šana

Programma tiek izstr�d�ta SIF administr�t� un ESF finans�t� Latvijas Nedzird�go savien�bas projekta „Abpus klusuma robež�m” 2007. gada laik�.

Z�mju valoda un rakstu valoda

Pašapkalpošan�s R�pes par vesel�bu Mana m�ja Draudz�ba, m�lest�ba �imenes budžets Es �rpus m�jas Droš�ba Mana Latvija

SPC


48

Pakalpojumu sniedz�ji (instit�cijas, pakalpojumu sniegšanas vietas, speci�listi, vi�u kvalifik�cijas l�menis), finans�šanas avoti

1) LNS, pašvald�bu soci�lie dienesti. 2) LNS Rehabilit�cijas centrs, t� fili�les 3) Speci�listu komanda (soci�lais darbinieks, psihologs, logop�ds,

fizioterapeits u.c. Oblig�ta z�mju valodas prasme) 4) Valsts budžets

Aktivit�šu ieviešanas termi�i 2008. – 2009. gadi Legaliz�cijas proced�ras:

Groz�jumi MK 2003.g. 3. j�nija noteikumos Nr. 291 „Pras�bas soci�lo pakalpojumu sniedz�jiem” un MK 2006.g. 21. novembra Noteikumos Nr.946 “Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas sa�emšanas k�rt�ba”, iek�aujot valsts apmaks�to pakalpojumu kl�st� motiv�cijas programmu dzirdes inval�diem pieejam�bu un realiz�ciju. Integr�cija:

Strukt�rfondu atbalsta aktivit�šu un pas�kumu ieviešanas ietvaros 2007.-2013.gada strukt�rfondu pl�nošanas period� Labkl�j�bas ministrijas kompetences jom�s operacion�laj� programm� "Cilv�kresursu att�st�ba" attiec�g� priorit�te "Soci�l� iek�aušana". 3.(4) Kolekt�v�s lietošanas surdotehniskie pal�gl�dzek�i - probl�mas, interven�u jomas. Interven�u sekcijas, metodika:

- kolekt�v�s lietošanas surdotehnisko pal�gl�dzek�u inkorpor�cija (izgl�t�bas, taj� skait� profesion�l�s, nodarbin�t�bas) vides pieejam�bas strukt�r�s iesp�jama separ�ti laika un tematisk�s slodzes zi��.

- metodolo�iskie risin�jumi iesp�jami p�c piepras�juma un pied�v�juma legaliz�cijas.

Legaliz�cijas proced�ras

Groz�jumi - MK 2003.g. 27. maija Noteikumos Nr.285 „K�rt�ba, k�d� personas

sa�em tehniskos pal�gl�dzek�us”.


49

- MK 2003.g. 15. apr�lis Noteikumos Nr.175 „Noteikumi par tehniskajiem pal�gl�dzek�iem, kas finans�jami no valsts budžeta l�dzek�iem”. - MK 2003. gada 27. maija Noteikumos Nr. 274 "K�rt�ba, k�d� personas sa�em profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumus, un pras�bas profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumu sniedz�jiem" - MK 2003.gada 17. j�nija noteikumos Nr.309 „Akt�vo nodarbin�t�bas pas�kumu organiz�šanas un finans�šanas k�rt�ba un akt�vo nodarbin�t�bas pas�kumu realiz�t�ju izv�les principi”. - MK 2000.gada 28. novembra noteikumos Nr.411 „Noteikumi par Latvijas b�vnormat�vu LBN 208-00 „Publiskas �kas un b�ves”” - MK 2005.gada 19. apr��a Noteikumi Nr.276 „Noteikumi par radiofrekven�u spektra joslu sadal�jumu radiosakaru veidiem un iedal�jumu radiosakaru sist�m�m, k� ar� par radiofrekven�u spektra joslu izmantošanas visp�r�gajiem nosac�jumiem”, kuri darbojas katrs sav� nozar� un ir main�mi, lai inkorpor�tu surdotehniskos pal�gl�dzek�us vis�s saist�taj�s jom�s. Integr�cija:

Kolekt�v�s lietošanas surdotehnikas kl�sts ir iev�rojams. Cilv�kiem ar dzirdes trauc�jumiem , t�pat k� cilv�kiem ar norm�lu dzirdi ir nepieciešams sa�emt inform�ciju, lai var�tu pilnv�rt�gi dz�vot. Ska�as inform�cijas sa�emšana vi�iem ir neiesp�jama vai apgr�tin�ta . Cilv�ki bez dzirdes nevar uztvert ska�as inform�ciju un nav iesp�jams ar medic�nisk�m vai tehnisk�m metod�m šo tr�kumu labot. Vi�iem pieejamais ska�as uztveršanas veids ir p�rveidojot ska�u saprotam� vizu�l� form� (z�mju valoda, rakstisk� forma u.c.). V�jdzird�gajiem ska�as inform�cijas nepietiekam�bu var samazin�t ar speci�lajiem tehniskajiem pal�gl�dzek�iem (dzirdes apar�tiem), tom�r rodas gr�t�bas ar runas saprašanu, seviš�i ar sp�c�giem dzirdes apar�tiem. V�l viena grupa v�jdzird�go neizmanto tehniskos pal�gl�dzek�us un rodas gr�t�bas ar ska�as inform�cijas uztveršanu, kas ir att�lin�ta. Individu�lie dzirdes apar�ti vislab�k darbojas tieš� tuvum�, kad apk�rt�jie trokš�i no vis�m pus�m ir mazi. Liel�s telp�s dzirdes apar�ta lietot�jam ir gr�ti uztvert ska�as inform�ciju, jo dzirdes apar�ts pastiprina ne tikai nepieciešamo ska�u ,bet ar� apk�rt�jos trokš�us un citas ska�as. T�d�� ir izmantojamas asist�još�s dzird�šanas sist�mas, kas sa�em ska�u tuvu no ska�as avota, pastiprina to un novada klaus�t�jam bez papildus trokš�a, atbalss un krop�ojuma. ALS (Assistive Listening Systems) ( Active Learning Systems) asist�još�s dzird�šanas sist�mas (ska�as p�rraides sist�mas) (Akt�v�s apm�c�bas sist�mas)


50

�etri sist�mu tipi: I . FM sist�mas

FM sist�mas (frekven�u modul�cijas) ir bezvadu sist�mas , kas p�rvada ska�u ar radiovi��u pal�dz�bu,(MK noteikumi Nr. 276 pieš�irt� josla 174MHz (173,965-174,015 MHz)). Ska�a ar mikrofona pal�dz�bu tiek ievad�ta FM raid�t�j�. Tas s�ta ska�u uz mazu individu�lu FM uztv�r�ju. Ikviens raid�t�ja p�rkl�šanas lauk� var uztvert noraid�to ska�u. Iesp�jams izmantot speci�las uztv�r�ja austi�as. Priekšroc�bas. FM sist�mas p�rraid�t�s ska�as kvalit�te ir augsta. Lietot�js var br�vi p�rvietoties FM raid�t�ja p�rkl�juma lauk�. Sist�ma ir notur�ga pret eklektiskajiem trauc�jumiem, viegli p�rvietojama un viegli uzst�d�ma. Zemas remonta un apkalpošanas izmaksas jo sist�ma ir stabila un droša. Tr�kumi. Galvenais tr�kums ir raid�t�ju un uztv�r�ju cena, kas ir augst�ka nek� AM(amplit�das modul�cijas) sist�m�m un ska�as cilpu sist�m�m. Telp�m ir j�b�t nodrošin�tam ar daž�das frekvences raid�t�jiem lai izsl�gtu p�rkl�šanos un ska�as sajaukšanos. Izmaksas. Raid�t�jam 350 l�dz 2000 Ls katram, uztv�r�jam 50 l�dz 350 Ls katram. II. Indukcijas cilpu sist�ma (Induction loop system) raida ar elektrisk�s str�vas rad�to magn�tisko lauku noteikt� laukum�

Vada cilpa tiek izvietota apk�rt telpai vai telpas da�ai net�lu no griestiem vai gr�das, ien�košie sign�li tiek padoti uz pastiprin�t�ju un raid�t�js p�rraida ska�u radot magn�tisko lauku cilpas iekšpus�. Magn�tiskais lauks var tikt uztverts ar dzirdes apar�tu rež�m� „T” vai ar telespoli apr�kotu uztv�r�ju. Uztv�r�js ir apr�kots ar pastiprin�t�ju un uztvert�s ska�as l�meni var kontrol�t lietot�js. Priekšroc�bas. Nav nepieciešami speci�li uztv�r�ji cilv�kiem, kuru dzirdes apar�ti ir apr�koti ar telespoles funkciju. Visa sist�ma ir viegli uzst�d�ma maza un vid�ja izm�ra laukum�, ir l�ta un neliela.


51

Tr�kumi. Cilv�kiem ir j�atrodas cilpas iekšpus�, j�b�t apg�d�tiem ar dzirdes apar�tu ar telespoli vai telespoles uztv�r�ju. Ska�as kvalit�te ir atkar�ga no cilpas aptvert� laukuma ietekm�jam�bu no citu elektromagn�tisk� starojuma objektiem, kas atrodas cilpas tuvum� ( fluorescences apgaismes lampas , liftu motori u.c.). P�rvietojamas cilpas ir iesp�jamas, bet t�s nav iesp�jam p�rvietot bez gr�t�b�m. Liela laukuma sist�mas ir sarež��tas uzst�d�šan� un ir nepieciešami lielas jaudas pastiprin�t�ji. Lieliem laukumiem ir nepieciešama speci�li sagatavotu profesion�lu uzst�d�t�ju izmantošana un tas ir laikietilp�gs un d�rgs process. Izmaksas. Cilpas no 350 Ls maziem laukumiem l�dz 2000Ls lieliem laukumiem (bez uzst�d�šanas), Cilpu uztv�r�ji aptuveni 75 Ls katrs. III. Infrasarkan�s sist�mas (IR systems)

Infrasarkan�s sist�mas p�rvada ska�u ar neredzamajiem gaismas vi��iem, infrasarkanaj� vi��u spektr� no raid�t�ja, kuram ir pievienots ska�as uztv�r�js, uz speci�lu portat�vu uztv�r�ju, kas p�rvada ska�u lietot�jam. Priekšroc�bas. Laba ska�as kvalit�te. Viegli izmantojama, pasarg�ta no elektriskajiem trauc�jumiem. Uzst�d�ma uz sienas un izmantojama konfidenci�lai p�rraidei(darbojas tikai tieš�s redzam�bas zon�). Tr�kumi. Infrasarkanos starus rada saule, apgaismes lampas, fluorescences lampas un p�rlieku liels apgaismojums var rad�t trauc�jumus. Uztv�r�jam ir j�b�t tieš�s redzam�bas zon� ar raid�t�ju. Trauc�jumus rada p�rvietošan�s un saiknes zaud�šana starp raid�t�ju un uztv�r�ju. Izmaksas. Raid�t�js 1000Ls l�dz 2000Ls atkar�b� no jaudas un citiem parametriem, uztv�r�js 120 l�dz 400 Ls atkar�b� no parametriem. IV. AM (amplit�das modul�cijas) sist�mas AM sist�mas ir l�dz�gas FM sist�m�m. Sign�ls tiek raid�ts no AM raid�t�ja uz AM uztv�r�ju. Lietot�jam ir nepieciešams speci�lais uztv�r�js un pal�gier�ces ska�as uztveršanai. Priekšroc�bas. Tehnolo�ija ir vienk�rša un l�ta. Apraides lauk� ir viegli p�rvietoties. Tr�kumi. AM sist�m�m ir slikta ska�as kvalit�te, liels trokš�u un krop�ojumu l�menis. Novecojusi sist�ma, kas rada gr�t�bas ar pieg�d�t�ju atrašanu. Izmaksas. Raid�t�js 350Ls l�dz 1000Ls, uztv�r�js 10Ls l�dz 35Ls.


52

Inform�cijas vizu�l�s atainošanas sist�mas Lai nodrošin�tu inform�cijas pieejam�bu cilv�kiem ar dzirdes probl�m�m iesp�jams pieejam�s un p�rredzam�s viet�s izvietot I. alfab�ta - ciparu displejus atspogu�ojot aktu�lo inform�ciju

Priekšroc�bas. Inform�cija redzama teksta form�t� un ir pieejama visiem, inform�cija ir nomain�ma atkar�b� no aktualit�tes, nomai�as procesu var automatiz�t. Tr�kumi. Inform�cijai ir j�b�t savlaic�gi sagatavotai, nepieciešams cilv�ks ,kas ievada �rpusk�rtas inform�ciju, nepieciešama speci�la uzst�d�šana un izvietošanas vietas projekt�šana, regul�ri remonta un apkalpes izdevumi. Izmaksas. Atkar�gas no tehniskiem parametriem un sist�mas sarež��t�bas. (vair�ki t�kstoši latu) II. Video grafisko monitoru sist�mas atainojot aktu�lo inform�ciju ar iesp�ju inform�t papildus ar surdotulkojumu Priekšroc�bas. Inform�cija redzam� form�t�, iesp�jas vienlaic�gi atainot inform�ciju vair�k�s valod�s, inform�cijas nomai�as process ir automatiz�jams, savienojams ar ALS sist�m�m. Tr�kumi. Inform�cijai ir j�b�t iepriekš sagatavotai, nepieciešams cilv�ks, kas ievada �rpusk�rtas inform�ciju , nepieciešama speci�la uzst�d�šana izvietojuma vietas projekt�šana, regul�ri remonta un apkalpes izdevumi. Izmaksas. Atkar�gas no tehniskiem parametriem un sist�mas sarež��t�bas, projekt�šanas �patn�b�m (vair�ki desmiti t�kstošu latu) III. Informat�v�s z�m�s

Nav prec�zi noteiktas un pašreiz notiek izst�de, lai izveidotu informat�vo z�mi , kas apz�m�s iesp�jas sa�emt speci�los pakalpojumus. Atbild�gaj�m ministrij�m – LM, IZM, SM, KM j�veido kop�gas darba grupas visaptverošu noteikumu (vai ar� nozaru darb�bu reglament�jošo dokumentu) izstr�dei augst�kmin�to pal�gl�dzek�u inkorpor�šanai publisk�s �k�s, izgl�t�bas proces�, nodarbin�t�b�. Aktivit�šu ieviešanas termi�i 2008. – 2009. gadi


53

3.(5) Soci�li orient�ta, iek�aujoša darba tirgus veidošanas metodolo�iskie risin�jumi – profesiju aizliegumi, pieejam�ba, interven�u jomas Interven�u metodolo�ija: 3.(5)1. Profesion�lie ierobežojumi vesel�bas st�vok�a d��. Situ�cijas apraksts: Latvijas likumdošanas un normat�vajos aktos past�v nepamatoti profesiju aizliegumi nedzird�gaj�m person�m vesel�bas st�vok�a d��. Aizliegumi ir pretrun� ar nedzird�go personu sp�j�m, l�dz ar to neveicina br�vi izv�l�ties profesijas atbilstoši interes�m. K� liecina p�t�jums „Latvijas nedzird�gie jaunieši. Statistika. Probl�mpunkti”, paši nedzird�gie jaunieši neredz nep�rvaramus š��rš�us, lai str�d�tu pašlaik aizliegtaj�s profesij�s, seviš�i tas attiecin�ms uz jom�m, kur�s nedzird�gie jau faktiski str�d�: augstum�, ar kr�sviel�m u.c. P�t�jum� izr�d�j�s, ka vispopul�r�k� no aizliegtaj�m profesij�m ir „C” kategorijas autovad�t�js. Savuk�rt Latvijas Darba dev�ju konfeder�cijas veiktais inform�cijas apkopojums par inval�diem pied�v�taj�m profesij�m pauž darba dev�ju uzskatus, ka nedzird�g�m person�m ir iesp�jas b�t nodarbin�tiem š�d�s profesijas: virpot�ji, elektromontieri, celtnieki u.c., kas ir aizliegto profesiju sarakst�.

Ministru kabineta 2004.gada 6.j�lija noteikumos Nr.582 „Noteikumi par vesel�bas p�rbaud�m transportl�dzek�u vad�t�jiem un person�m, kuras v�las ieg�t transportl�dzek�u vad�t�ju kvalifik�ciju, k� ar� par vesel�bas pirmstermi�a p�rbaudes izdevumu segšanas k�rt�bu” 1.pielikum� nosaka medic�nisk�s kontrindik�cijas transportl�dzek�u vad�šanai Nr. p.k.

Esoš� redakcija Pied�v�t� redakcija

1.

VI. Dzirdes trauc�jumi 16. Piln�gs kurlums vienai ausij un runas balss nedzird�šana ar otru ausi triju metru att�lum�, �ukstus balss nedzird�šana metra att�lum� vai runas balss nedzird�šana ar katru ausi divu metru att�lum�. 17. Hronisks vienpus�js vai abpus�js vidusauss strutains, nelabv�l�gs

LNS pied�v�to redakciju skat�t Pielikum� Nr.2


54

iekaisums ar holesteatomu, granul�cij�m vai polipu. 18. Hronisks strutains mastoid�ts, sarež��jumi p�c mastoidektomijas (cista, fistulas). Piez�mes: a) noteikumu 7.1.apakšpunkt� min�to kategoriju transportl�dzek�u vad�t�jiem at�auts vad�t transportl�dzekli

2.

b) noteikumu 7.2.apakšpunkt� min�to kategoriju transportl�dzek�u vad�t�jiem at�auts vad�t transportl�dzekli, �emot v�r� trauc�jumu smaguma pak�pi, k� ar� nosakot vesel�bas p�rbaužu periodiskumu p�c viena diviem gadiem. At�auts vad�t transportl�dzekli p�c oper�cij�m, kas izdar�tas iekaisuma d��, ja strutošana nav bijusi vismaz pusgadu.

Darb�bu autotransporta profesij�s reglament� Ministru kabineta noteikumi Nr.41 (21.12.1993) “Par p�rvad�jumiem ar autotransportu” un nr.169 (30.08.1994) “Par ce�u satiksmi” un Satiksmes ministrijas normat�vie dokumenti. Uz autotransporta jomu attiecas š�das reglament�t�s profesijas: - Meh�nisko transporta l�dzek�u vad�t�ji. - Transportl�dzek�u, kas p�rvad� b�stamas kravas, vad�t�ji. - Autoskolas teor�tisko priekšmetu pasniedz�ji. - Autoskolas praktisk�s braukšanas instruktori. - Transportl�dzek�u tehnisk�s kontroles inspektori. Pamatojums: 1. Š�di groz�jumi nepieciešami, jo faktisk� situ�cija neatbilst ties�bu aktos noteiktajai. P�c sp�k� esoš�m ties�bu norm�m izriet, ka transportl�dzekli var vad�t tikai personas, kuras nedzird ar vienu ausi un ir saglab�jušas dzirdes paliekas. Re�l� situ�cija liecina par citu, jo faktiski transportl�dzekli vada ar� personas, kuras ir abpus�ji nedzird�gas. T�d�� ir nepieciešams veikt š�du groz�jumu, kas preciz�tu nedzird�ga transporta l�dzek�a vad�t�ja statusu.


55

2.Normat�vajos aktos esošais personas sp�ju nov�rt�šanas indikators ir personas dzirdes trauc�juma smaguma pak�pe, kas faktiski, nov�rt�jot personas sp�jas vad�t autotransportu nav pats svar�g�kais faktors, jo dzirdes nepieciešam�ba nav prim�rais faktors, vadot transporta l�dzekli. Nav ar� statistikas, kas apliecin�tu, ka dzirdes trauc�jumi palielina risku iek��t ce�u satiksmes negad�jumos. T�d�� ir nepieciešams izv�rt�t personas sp�ju adekv�ti rea��t uz noteikt�m situ�cij�m vadot transportl�dzekli, nevis dzirdes trauc�juma smaguma pak�pi. T�d�� nav pamatoti uzskat�t, ka dzirdes tr�kums apdraud ce�u satiksmes droš�bu. Satiksmes ministrija sav� atbildes v�stul� nor�d�ja, ka š�di ierobežojumi tiek paredz�ti Padomes Direkt�va 91/439/ EEK. Analiz�jot nor�d�to direkt�vu tika konstat�ts, ka taj� tiek paredz�ts piev�rst �pašu v�r�bu kompens�cijas sp�jai. Direkt�v� gan nav nor�d�ts, k� tieši dzirde kompens�jas, t�dej�di šo “kompens�ciju” var interpret�t daž�di, kas ar� attiec�gi no ministrijas puses tika veikts. Sazinoties ar ES atbild�gaj�m instit�cij�m, ir sa�emts skaidrojums, ka nedzird�g�m person�m nav aizliegts vad�t 2.grup� iek�autos transporta l�dzek�us, atst�jot šo izv�li dal�bvalstu kompetento instit�ciju zi��. Ar� Eiropas Kopienas iniciat�vas projekta EQUAL projekta “Klus�s rokas” ietvaros veiktais p�t�jums “Latvijas nedzird�gie jaunieši. Statistika. Probl�mpunkti.” liecina, ka nedzird�gie jaunieši nesaskata probl�mas š�das aizliegt�s profesijas apg�šan� k� “C” kategorijas autovad�t�js. B�t�b� nedzird�ba netiek uztverta k� š��rslis. Traktortehnikas vad�t�ja kvalifik�cijas ieg�šanas un traktortehnikas vad�t�ja apliec�bas izsniegšanas k�rt�ba (Public�ts: "Latvijas V�stnesis" 131 (3079) 19.08.2004) Šis normat�vais akts nesatur ierobežojumus nedzird�g�m person�m ieg�t traktortehnikas vad�šanas apliec�bu, jo saska�� ar 2004.gada 6.j�lija Ministru kabineta noteikumiem Nr.582 Noteikumi par vesel�bas p�rbaud�m transportl�dzek�u vad�t�jiem un person�m, kuras v�las ieg�t transportl�dzek�u vad�t�ju kvalifik�ciju, k� ar� par vesel�bas pirmstermi�a p�rbaudes izdevumu segšanas k�rt�bu” 7.1. apakšpunktu, kas nosaka vesel�bas p�rbaužu periodiskumu A1, A, B1, B un BE kategorijas transportl�dzek�u vad�t�jiem, k� ar� traktortehnikas un citu pašg�j�ju maš�nu vad�t�jiem. 1. pielikum� min�t� medic�nisk� indik�cija - Dzirdes trauc�jumi neattiecas uz 7.1. punkt� uzskait�tajiem transportl�dzek�u vad�t�jiem. L�dz ar šo var secin�t, ka nedzird�g�m person�m nav likum�gu š��rš�u ieg�t traktortehnikas vad�šanas apliec�bu, par to liecina ar� Valsts Tehnisk�s uzraudz�bas a�ent�ras sniegt� atbilde.

K�rt�ba, k�d� veicama oblig�t� vesel�bas p�rbaude (MK noteikumi Nr. 527 , 08.06.2004.)2004.gada 6.j�lijs)


56

Veicot monitoringu tika konstat�ts, ka past�v vair�ki ierobežojumi nodarbin�t�bas jom� person�m ar dzirdes trauc�jumiem. Turpm�k tiks skat�ti šajos noteikumos esošie ierobežojumi un iesp�jamie risin�juma varianti.

1.pielikums Vesel�bai kait�gie darba vides faktori

Nr.p.k

.


1 1.4. Neorganisk�s g�zes 1.4.4. punkta Oglek�a oks�ds 7. ailes 6.punkts. 6. Sensoneir�la v�jdzird�ba


J�atz�st, ka šaj� punkt� nor�d�t� sensoneir�l� v�jdzird�ba ietver sev� ar� personas ar 5.pak�pes v�jdzird�bu (kurlas). Proti, š� indik�cija tiek formul�ta p�r�k plaši, ietverot sev� personas, kur�m b�t�b� dzirdes zaud�šana vairs nedraud. Ir saprotamas ties�bu akta izstr�d�t�ju bažas par ��misko vielu iesp�jamo ietekmi uz dzirdes pak�penisku zudumu, tom�r ir j��em v�r�, ka personas, kur�m vairs dzirdes nav, to ar� nevar zaud�t. T�d�� tiek pied�v�ta redakcija, kura paredz, ka medic�nisk� indik�cija nepast�v nedzird�g�m person�m, kur�m nav dzirdes atlieku. Nr.p.k

Esoš� redakcija Pied�v�t� redakcija, koment�ri

1.

4.6. Troksnis 7.ailes 1.punkts - Jebkuras etiolo�ijas izteikta dzirdes pazemin�šan�s ar� vien� aus�.


Š� priekšlikuma saturs l�dz�gi k� iepriekš�jais priekšlikums, ietver sev� nepamatota ierobežojuma atcelšanu. Ir saprotams, ka troksnis negat�vi iedarbojas uz dzirdes analizatoriem, tom�r nav skaidrs k�d�� troksn� nevar�tu str�d�t cilv�ks, kuram dzirde ir jau zaud�ta. 2. T�du darbojošos elektroietaišu

tehnisk� apkalpošana un ekspluat�cija, kuru spriegums ir 50 V un liel�ks 6.ailes 1.punkts (Medic�nisk�s kontrindik�cijas darba veikšanai): „1. Notur�ga vienpus�ja vai abpus�ja jebkuras etiolo�ijas dzirdes pazemin�šan�s (�ukstus

Atcelt, k� nepamatotu un diskrimin�jošu (50 V !!!).


57

bals� maz�k nek� 3 m att�lum�), iz�emot ESM ekspluat�ciju un remonta darbus.“

3. 3.punkts - Darbs mežsaimniec�b� un mežizstr�d�; kokmateri�lu transport�šana 6.ailes 3.punkts (Medic�nisk�s kontrindik�cijas darba veikšanai): „3. Notur�ga jebkuras etiolo�ijas dzirdes pazemin�šan�s (�ukstus balss maz�k nek� 3 m att�lum�).“

J�skata vai dzirdes nepieciešam�ba ir oblig�ts priekšnosac�jums darbam jebkur� mežsaimniec�bas, mežistr�des un koku transport�šanas nozares specialit�t� (ir pamats uzskat�t, ka ierobežojums tiek formul�ts p�r�k plaši). LNS pied�v�to redakciju skat�t Pielikum� Nr.3

4. 10. punkts - Darbs g�zes av�rijas dienestos, neatliekam�s medic�nisk�s pal�dz�bas dienestos, gl�bšanas un ugunsdz�s�bas dienestos, lietojot g�zmaskas 6.ailes 17.punkts (Medic�nisk�s kontrindik�cijas darba veikšanai): „17. Jebkuras etiolo�ijas dzirdes pazemin�šan�s (pat ar vienu ausi), dzirdot �ukstus balsi ne maz�k k� 3 m att�lum�.“

Ierobežojumu formul�jums uzskat�ms par p�r�k plašu , jo nav min�tas konkr�tas profesijas. Noteikumos nor�d�tajos dienestos var b�t ar� amati, kuru �stenošanai dzirdes sp�jas nav nepieciešamas. Punkts uzskat�ms par diskrimin�jošu. Š�ds punkta formul�jums var�tu tikt uzskat�ts par cilv�kties�bu p�rk�pumu. LNS pied�v�to redakciju skat�t Pielikum� Nr.3

5. 11.punkts - Darbs ar b�stamaj�m iek�rt�m, kuras iek�autas Ministru kabineta apstiprin�taj� b�stamo iek�rtu sarakst� (iz�emot š� pielikuma 1., 2. un 3.punkt� min�tos darbus) 6.ailes 3.punkts (Medic�nisk�s kontrindik�cijas darba veikšanai): „3. Notur�ga vienpus�ja un abpus�ja jebkuras etiolo�ijas dzirdes pazemin�šan�s (�ukstus bals� maz�k nek� 3 m att�lum�).

Past�vošo ierobežojumu pamatot�bai ir j�veido �pašu darba grupu, kur� b�tu iesaist�ti nozares speci�listi, arodslim�bu �rsti un ministriju p�rst�vji. J�skata vai dzirdes nepieciešam�ba ir oblig�ts priekšnosac�jums darbam ar katru no sarakst� iek�autaj�m b�stamaj�m iek�rt�m (ir pamats uzskat�t, ka ierobežojums tiek formul�ts p�r�k plaši).


58

6. 12. punkts - Darbs strukt�r�, kur� darbiniekam ir at�auta šaujamiero�u n�s�šana un lietošana darba pien�kumu veikšanai (t.sk. apsardz�) 6.ailes 6.punkts (Medic�nisk�s kontrindik�cijas darba veikšanai): “6. Notur�ga jebkuras etiolo�ijas dzirdes pazemin�šan�s (�ukstus bals� maz�k nek� 3 m att�lum�).”

Ierobežojumu formul�jums uzskat�ms par p�r�k plašu, jo nav min�tas konkr�tas profesijas. Noteikumos dienestos var b�t ar� amats, kura �stenošanai dzirdes sp�jas nav nepieciešamas. Šads punkta formul�jums var�tu tikt uzskat�ts par cilv�kties�bu p�rk�pumu. LNS pied�v�to redakciju skat�t Pielikum� Nr.3

7. 13. punkta - Vilcienu vad�šana 13.1. apakšpunkts - Vilces l�dzek�a vad�t�ji instruktori, vilces l�dzek�a vad�t�ji (maš�nisti) un vilces l�dzek�a vad�t�ji pal�gi: 13.1.1. apakšpunkts -pasažieru vilcienu vad�šana ar �trumu liel�ku par 140 km/h 13.1.2. apakšpunkts vilcienu (vilces l�dzek�u) vad�šana bez pal�ga 13.1.3. apakšpunkts vilcienu (vilces l�dzek�u) vad�šana p�c 55 gadu vecuma

Šaj� gad�jum� groz�jumi nav nepieciešami, jo personas ar dzirdes trauc�jumiem un personas, kur�m nav dzirdes trauc�jumi atrodas atš�ir�gos apst�k�os, k� ar� normas le�it�mais m�r�is attaisno atš�ir�gu attieksmi.

8.

13.2. apakšpunkts Vilcienu kust�bas vad�ba: 13.2.1. apakšpunkts vilcienu kust�bas, lokomot�vju darba organiz�cijas vec�kie dispe�eri, dispe�eri, energodispe�eri, dežuranti, operatori 13.2.2. apakšpunkts dzelzce�a staciju, š�irošanas uzkalnu, parku dežuranti un operatori, manevru dispe�eri, centraliz�cijas un p�rmiju poste�u operatori

Šaj� gad�jum� groz�jumi nav nepieciešami, jo personas ar dzirdes trauc�jumiem un personas, kur�m nav dzirdes trauc�jumi atrodas atš�ir�gos apst�k�os, k� ar� normas le�it�mais m�r�is attaisno atš�ir�gu attieksmi.


59

13.2.3. apakšpunkts kravas vilcienu galvenie konduktori, konduktori vilcienu sast�d�t�ji un vi�u pal�gi, vagonu kust�bas �truma regul�t�ji, signaliz�t�ji, vilcienu un kravu pie��m�ji

9. 3.4. apakšpunkts Ritoš� sast�va apkope: (vagonu tehnisk�s apkopes punktu vec�kie vagonu apskat�t�ji (remont�t�ji), vagonu apskat�t�ji (remont�t�ji), operatori)

Past�vošo ierobežojumu pamatot�bai ir j�veido �pašu darba grupu, kur� b�tu iesaist�ti nozares speci�listi, arodslim�bu �rsti un ministriju p�rst�vji.

Atbilstoši Dzelzce�a likumam (pie�emts 01.04.1998, st�jas sp�k� 01.11.1998) pras�bas person�la profesion�laj�m kvalifik�cij�m, izgl�t�bas programm�m un sertifik�cijas (atest�cijas) k�rt�bai dzelzce�a transporta jom� nosaka Satiksmes ministrija. Dzelzce�a transport� ir vair�k nek� 200 amatu un profesiju, kas j�uzskata par reglament�t�m, jo t�m ir noteiktas atbilstošas oblig�tas pras�bas: - pabeigt speci�lus m�c�bu kursus un nok�rtot p�rbaud�jumus, turkl�t p�rbaud�jumi j�k�rto regul�ri p�c noteikta laika (reatest�cija); - veikt regul�ru medic�nisko p�rbaudi. Vair�k�m profesij�m, piem�ram, maš�nistiem, tehni�iem u.c. ir papildu un stingr�kas pras�bas, kas atbilst direkt�vu 89/48/EEC vai 92/51/EEC jomai.


60

Vis� pasaul� starptautiskaj� civilaj� avi�cij� droš�bas pras�bas regul� 1994. gada �ik�gas Konvencija, kas balst�ta uz standartiem, kurus izstr�d�jusi saska�� ar min�to konvenciju izveidot� Starptautisk� civil�s avi�cijas organiz�cija. Parasti aviop�rvad�t�ju uzraudz�ba, it �paši attiec�b� uz to atbilst�bu droš�bas pras�b�m, tiek veikta attiec�gaj�s m�tnes valst�s. Profesion�l�s darb�bas reglament�šana avi�cij� pamatojas uz starptautisk�m konvencij�m un starptautisk�m kvalifik�cijas pras�b�m: - 1944.gada Konvenciju par starptautisko civilo avi�ciju un t�s I pielikumu “Starptautiskie standarti un ieteicam� prakse person�la sertifik�cijai”, kuru pie��musi Starptautisk� civil�s avi�cijas organiz�cija (ICAO). - Apvienotaj�m pras�b�m avi�cij� (JAR) un Lidojuma apkalpju licenc�šanu (FCL), ko pie��musi Apvienot� avi�cijas administr�cija (JAA). Š�s pras�bas dažos gad�jumos ir singr�kas par iepriekš min�taj�m ICAO pras�b�m. Latvijas Republika ir pievienojusies Konvencijai par starptautisko civilo avi�ciju, t�p�c ICAO standartu iev�rošana ir oblig�ta. Ta�u k� ICAO t� ar� JAR-FCL pras�bas jau tiek izmantotas k� tiesiskais pamats avi�cijas profesiju- pilotu, lidot�ju navigatoru, lidot�ju inženieru, lidot�ju radistu un gaisa satiksmes vad�bas dispe�eru profesiju reglament�šanai. Saska�� ar Avi�cijas likumu, Latvijas Civil�s avi�cijas vad�ba ir pilnvarota veikt civil�s avi�cijas profesion�l�s izgl�t�bas valsts p�rraudz�bu un sertific�t avi�cijas izgl�t�bas iest�des. Licenc�šanas pras�bas un k�rt�ba avi�cijas profesij�m ir l�dz�ga j�rniec�bas profesij�m, past�v l�dz�ga veida reglament�t� izgl�t�ba un l�dz�gas probl�mas šaj� jom�. 10. 15. punkts - Elektrok�ru un

motobloku vad�šana 5.ail� “Dzirdes p�rbaude”

Groz�jumu nepieciešam�ba j�skata kontekst� ar Noteikumi par vesel�bas p�rbaud�m transportl�dzek�u vad�t�jiem un person�m, kuras v�las ieg�t transportl�dzek�u vad�t�ju kvalifik�ciju, k� ar� par vesel�bas pirmstermi�a p�rbaudes izdevumu segšanas k�rt�bu. (MK noteik.nr.582, 2004.gada 6.j�lijs)

K�rt�ba, k�d� nosaka j�rnieku vesel�bas atbilst�bu darbam uz ku�a, un atbilst�bas noteikšanas krit�riji (Public�ts: "Latvijas V�stnesis" 105 (2870) 16.07.2003)


61

Nr.p.k.


III. Vesel�bas p�rbaudes krit�riji 11. 10. P�rbaudot j�rnieka dzirdi,

nosaka š�du p�rbaudes k�rt�bu un krit�rijus:

10.1. dzirdi p�rbauda ar t�ru to�u audiometru. P�rbaudes laik� ir aizliegts izmantot jebk�dus pal�gl�dzek�us, lai uzlabotu dzirdi;

Sv�trot „aizliegts lietot jebk�dus pal�gl�dzek�us, lai uzlabotu dzirdi”.

12. 10.2. j�rniekam, kurš veic navig�cijas sardzes funkcijas, dzirdei j�b�t vismaz 30 dB (bez pal�gl�dzek�iem) vien� (lab�kaj�) aus� un 40 dB (bez pal�gl�dzek�iem) otr� aus�, ja frekvence ir 250, 500, 1000, 2000, 3000, 4000 un 6000 Hz (atbilstoši j�sp�j dzird�t �ukstus runu triju metru un divu metru att�lum�);

10.3. j�rniekam, kurš veic ar ku�a droš�bu saist�tas funkcijas, j�sp�j dzird�t vismaz 40 dB (bez pal�gl�dzek�iem) vien� (lab�kaj�) aus�, ja frekvence ir 250, 500, 1000, 2000, 3000, 4000 un 6000 Hz (atbilstoši j�sp�j dzird�t �ukstus runu divu metru att�lum�);

10.4. j�rniekam, kurš neveic navig�cijas sardzes funkcijas vai ar ku�a droš�bu saist�tas funkcijas, j�b�t apmierinošai dzirdei, lai var�tu sarun�ties.

Pras�bas ir saska�otas ar starptautiskajos l�gumos noteiktaj�m pras�b�m.


62

Profesion�l�s darb�bas reglament�cijas specifiku j�rniec�b� nosaka nepieciešam�ba iev�rot starptautisko konvenciju pras�bas: 1978.gada 7.j�lija Starptautisk� konvencija par j�rnieku apm�c�bu, diplom�šanu un sardzes pild�šanu, ar 1995.gada groz�jumiem (STCW 78), kas pamatojas uz 1948.gada Konvenciju par Starptautisko j�rniec�bas organiz�ciju, k� ar� atbilstoši Starptautisk�s Darba organiz�cijas pras�b�m. J�ras kodeks�, J�rlietu p�rvaldes un j�ras droš�bas likum� tiek ietvertas STCW 78 iestr�d�t�s ties�bu normas. T�d�j�di visas j�rnieku profesijas - kaptei�i, ku�a virsnieki, ierindas j�rnieki (katr� nosauktaj� grup� ir noteikta s�ka kvalifik�ciju klasifik�cija) - ir reglament�t�s profesijas, kas tiek s�ki uzskait�tas un vienlaikus noteiktas ar� pras�bas Ministru kabineta noteikumos Nr.895 „J�rnieku sertific�šanas noteikumi”. J�rlietu p�rvaldes un j�ras droš�bas likums regul� jaut�jumus, kas saist�ti ar ku�a apkalpes defin�šanu un komplekt�šanas k�rt�bu (II noda�a. Ku�a apkalpe un j�rnieku darba aizsardz�ba) Likuma 29.pant� tiek defin�tas pras�bas J�rnieku vesel�bai darbam uz ku�a, vienlaikus dele��jot Ministru kabinetam noteikt krit�rijus p�c k�diem j�rnieku vesel�bas p�rbaud� konstat�jama j�rnieku vesel�bas atbilst�ba darbam uz ku�a. (Latvijas V�stnesis" 168 (2743) 19.11.2002) J�uzsver, ka STCW 78 un direkt�v�s 89/48/EEC un 92/51/EEC izmantot�s nost�dnes un terminolo�ija ir atš�ir�ga. T� k� j�rnieku profesion�lo kvalifik�ciju atz�šana p�c 2002.gada pamatojas uz STCW 78, š�s atš�ir�bas no Latvijas viedok�a var�tu ne�emt v�r�. 3.(5)2. Profesiju standarti

Profesiju standarti ir dokumenti, ko ar r�kojumu apstiprina Izgl�t�bas un zin�tnes ministrija (t�tad tie ir iekš�jie normat�vie akti). Profesiju standarti reglament� profesion�l�s izgl�t�bas saturu un pamatojoties uz tiem tiek izstr�d�tas profesion�l�s izgl�t�bas programmas. Profesiju standartos ir uzskait�tas prasmes, kas nepieciešamas katr� konkr�taj� profesij�. Prasmes tiek iedal�tas specifiskaj�s prasm�s profesij�, kop�gaj�s prasm�s nozar�, kop�gaj�s prasm�s nozar� un visp�r�j�s prasm�s un sp�j�s. Liel� da�� profesiju k� visp�r�j� prasme tiek defin�ta sp�ja komunic�ties. P�rsvar� komunic�šan�s veids netiek nor�d�ts, bet atseviš�os gad�jumos tiek uzsv�rta sp�ja verb�li komunic�ties.

Izgl�t�bas un zin�tnes ministrijai nepieciešams izv�rt�t profesiju standartos iek�aut�s pras�bas – verb�l� komunik�cija pamatot�bu.

3.(5) 3. Darba droš�ba


63

MK 2004.gada 17. febru�ra Noteikumi Nr.82 „Ugunsdroš�bas noteikumi” un MK 2002.gada 3. septembra noteikumi Nr.400 „Darba aizsardz�bas pras�bas droš�bas z�mju lietošan�” nepietiekami regul� daž�du diagnožu inval�du specifisko pras�bu iev�rošanu potenci�li ekstrem�l�s situ�cij�s. Piem�ram, dzirdes inval�diem nav pie�aujama izgaismoto z�mju aizst�šana ar akustisko sign�lu, ska�ru�u un sir�nu ska�ai j�b�t nodrošin�tai ar vienlaic�gu mirgojošu gaismas sign�lu, lai nov�rstu nelaimes gad�jumus dzirdes tr�kuma d��. Noteikumu izmai�as ir rad�tas, analiz�jot dzirdes inval�du nepieciešam�bu p�c droš�m un saprotam�m trauksmes un br�din�jumu sist�m�m, kuru izmantošana ir pieejama visiem sabiedr�bas locek�iem un vis�s publiskaj�s telp�s. Produkta inov�cija ir dzirdes inval�du interešu integr�cija br�din�jumu sist�m�s un specifisko vajadz�bu inkorpor�cija darba droš�bas noteikumos. Legaliz�cijas proced�ras: Groz�jumi MK 2004. gada 6. j�lija Noteikumos Nr. 582 "Noteikumi par vesel�bas p�rbaud�m transportl�dzek�u vad�t�jiem un person�m, kuras v�las ieg�t transportl�dzek�u vad�t�ju kvalifik�ciju, k� ar� par vesel�bas pirmstermi�a p�rbaudes izdevumu segšanas k�rt�bu" un 2004. gada 8. j�nija Noteikumos Nr. 527 "K�rt�ba, k�d� veicama oblig�t� vesel�bas p�rbaude". Aktivit�šu ieviešanas termi�i 2008. – 2009. gadi Integr�cija: Nepieciešams izveidot darba grupu esošo profesiju aizliegumu sist�mas p�rskat�šanai. Nepie�aujama ir situ�cija ar tehnisko pal�gl�dzek�u lietošanas aizliegumiem vesel�bas p�rbaud�s un aizliegums str�d�t nevis konkr�t�s profesij�s (darba viet�s), bet vesel�s nozar�s.

3.(6) Dzirdes inval�du informat�v� nodrošin�juma valsts politikas nost�d�u izstr�d�šana, legaliz�cija, realiz�cija, interven�u jomas

Interven�u pamatojums - m�r�i, uzdevumi, pamatnost�dnes: Dzirdes inval�du informat�v� nodrošin�juma valsts politisko nost�d�u

izstr�d�šanas m�ris ir veidojot demokr�tisku, salied�tu pilsonisku sabiedr�bu, kas balst�s uz kop�g�m pamatv�rt�b�m, iek�aut proces� ar�


64

soci�l�s atstumt�bas riska grupas – dzirdes inval�du specifisko probl�mu risin�šanu. Viena no sabiedr�bas pamatv�rt�b�m ir iesp�ja katram Latvijas cilv�kam piekopt laikam atbilstošu, Eiropas civiliz�cijas sasniegumos balst�tu dz�vesveidu, kas nodrošina labkl�j�bu, izgl�t�bu, soci�lo integr�ciju un visas sabiedr�bas labv�l�gu attieksmi pret soci�l�s atstumt�bas riska grupu nepieciešam�bu un vajadz�bu pozit�vu risin�jumu, realiz�ciju politiku un strat��iju akcept�šana.

Dzirdes inval�du informat�v� nodrošin�juma valsts politikas uzdevums ir izstr�d�t sist�mnodrošin�jumu, kas pal�dz�tu Latvijas nedzird�gajiem iedz�vot�jiem izprast savas iesp�jas un ties�bas, pilsonisk�s sabiedr�bas integrat�v�s perspekt�vas Latvij�, pan�kt, lai vi�i apzin�s, ka ikviens cilv�ks ar sav�m zin�šan�m, uz��m�bu un labo gribu ir vajadz�gs Latvijas sabiedr�bas att�st�bai. T� ir re�l� integr�cija, kas gala rezult�t� noz�m� katra indiv�da iesp�ju paplašin�šanos, savstarp�ju bag�tin�šanos.

Gan nedzird�gajiem, gan dzird�gajiem zin�t vienam par otru vair�k ir lab�k, iepaz�t vair�kas kult�rvides ir perspekt�v�k, nek� norobežoties tikai vien�. Inform�cijas apmai�as proces� notiek kop�gu v�rt�bu, zin�šanu un interešu nostiprin�šan�s individu�laj� l�men� un vis� sabiedr�b� kopum�, tas aptver procesus, kas norisin�s politiskaj�, tiesiskaj�, soci�laj�, izgl�t�bas, kult�ras u. c. cilv�ka dz�ves jom�s. L�dz�s politiskam izdev�gumam �oti noz�m�ga loma ir ar� ieguld�jumam visp�r�j� sabiedr�bas integr�cij�. Integr�ta ir tikai t�da pilsonisk� sabiedr�ba, kur� visi cilv�ki ir p�rvar�juši atsvešin�t�bu un iesaist�jušies sabiedr�bas kop�go m�r�u �stenošan�, kur� tiek nodrošin�tas visu cilv�ku (ne tikai krievu valod� run�jošo) ties�bas saglab�t savu dzimto valodu un kult�ru.

Dzirdes inval�du informat�v� nodrošin�juma politikas izstr�d�m j�balst�s uz š�d�m pamatnost�dn�m:

� katra Latvijas valsts iedz�vot�ja ties�bu un iesp�ju realiz�cija ir prim�ra demokr�tiskas valsts uzb�ves priorit�te, tas ir valsts un pašvald�bu politiku veidot�ju kop�gs uzdevums un pien�kums;

� galvenajos politisk�s, tiesisk�s, ekonomisk�s un kult�ras integr�cijas procesos iek�aujamas visu iedz�vot�ju sl��u, t.sk. inval�du, intereses un vajadz�bas. Latvijas valsts att�st�ba un sabiedr�bas integr�cija ir vienoti un nav pretrun�gi procesi, tie nav iesp�jami ignor�jot k�das sabiedr�bas grupas intereses; pilnv�rt�gi integr�cijas procesi nav iesp�jami bez visaptverošas, pieejamas, operat�vas un god�gas inform�cijas;

� starptautiski atz�to cilv�kties�bu respekt�šana ir noz�m�gs instruments Latvijas soci�l�s atstumt�bas riska grupu c�� par savu interešu inkorpor�šanu valsts politikas nost�dn�s, sabiedr�bas konsolid�cij� un att�st�b�;

� Latvijas sabiedr�ba nav homog�na, tom�r etnisk�s integr�cijas politikas veidot�jiem j�r��in�s ar� ar soci�l�s integr�cijas aspektiem,


65

ar tagadnes situ�ciju un n�kotnes perspekt�v�m; � Latvija ir demokr�tiska valsts, kur� katram iedz�vot�jam ir ties�bas

uz pilnv�rt�gu inform�cijas ieg�šanu, savas valodas, kult�ras un identit�tes veidošanu un saglab�šanu;

� Dzirdes inval�du dzimt� valoda ir z�mju valoda, lai nodrošin�tu dzirdes inval�dus ar adekv�tu inform�ciju, valsts pien�kums ir r�p�ties par š�s valodas att�st�bu, pamat� inform�cijas nodrošin�jumam j�b�t z�mju valodas lietojumam, adapt�tai inform�cijai vieglaj� valod� un z�mju valodas tulku pakalpojumu pieejam�bai;

� inform�cijas un komunik�cijas tehnolo�ijas (IKT) pieejam�bas nodrošin�jums, uzlabojot digit�l�s prasmes nedzird�gajiem ar zemu izgl�t�bas l�meni un gados veciem nedzird�giem cilv�kiem;

� soci�l�s integr�cijas priorit�šu realiz�cija nav iedom�jama bez Latvijas politisko sp�ku atbalsta un akt�vas l�dzdal�bas, to idejas k��s par sp�ku tikai tad, ja nepieciešam�bu apzin�sies un akt�vi l�dzdarbosies liel�k� Latvijas iedz�vot�ju da�a.

Legaliz�cijas proced�ras

Lai veicin�tu br�vu inform�cijas pl�smu valst�, nodrošinot ikviena Latvijas iedz�vot�ja ties�bas sa�emt objekt�vu un vispus�gu inform�ciju, kas �autu aptvert valst� un sabiedr�b� notiekošos procesus un pilnv�rt�gi, izprotot lietas b�t�bu, iesaist�ties inform�cijas apmai�� nepieciešams izstr�d�t un �stenot t�du inform�cijas politiku, kura, balstoties uz v�rda, preses un cit�m demokr�tiskaj�m br�v�b�m, rosin�tu atkl�tu dialogu starp valsti (pašvald�bu) un sabiedr�bu, k� ar� starp atseviš��m sabiedr�bas da��m, sekm�tu valsts un sabiedr�bas integr�t�bu, valsts un pašvald�bu informat�vo atv�rt�bu, veidojot uztic�bas atmosf�ru valsts attiec�b�s ar vis�m sabiedr�bas grup�m. Inform�ciju dzirdes inval�diem var nodrošin�t vien�gi ar kompens�jošiem atbilstošiem ekvivalentiem. Šai gad�jum� – ska�u kompens� adapt�ts rakst�tais v�rds vai tulkojums z�mju valod�.

Latvijas elektronisko sabiedr�bas sazi�as l�dzek�u att�st�bas nacion�l� koncepcija nosaka, ka „�emot v�r� Lisabonas strat��ijas pamatm�r�i par konkur�tsp�j�g�ku Eiropu, dom�jot par Latvijas poz�cij�m izgl�t�bas l�me�a paaugstin�šan�, �paši svešvalodu apg�šan�, konceptu�li pie�aut iesp�ju, ka filmas un atseviš�i augstv�rt�gi raid�jumi tiktu r�d�ti ori�in�lvalod� ar latviešu valodas subtitriem. Šo l�mumu iestr�d�t topošaj� likumdošan�.”

LNS Equal projekts „Klus�s rokas” izstr�d�t� produkta legaliz�cijai nepieciešams:

1) izdar�t groz�jumus un papildin�jumus sekojošos ties�bu aktos:


66

- Radio un telev�zijas likums; - MK 2006.gada 21. novembra noteikumos Nr. 946 „Soci�lo

pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas sa�emšanas k�rt�ba” iek�aut normu par informat�vo nodrošin�jumu dzirdes inval�diem vieglaj� un z�mju valod� k� soci�l�s rehabilit�cijas sast�vda�u;

- 2) pan�kt dzirdes inval�diem nepieciešamo papildin�jumu un groz�jumu izdar�šanu Nacion�laj� pas�t�jum�.

Aktivit�šu ieviešanas termi�i 2007. – 2008. gadi

Integr�cija: - valsts p�rvaldes funkcijas: 1)Nacion�laj� pas�t�jum� mar��t minim�l�s pras�bas pakalpojumu sniedz�jiem inform�cijas nodrošin�šanai cilv�kiem ar �paš�m vajadz�b�m.

2)Strukt�rfondu atbalsta aktivit�šu un pas�kumu ieviešanas ietvaros 2007.-2013.gada strukt�rfondu pl�nošanas period� Labkl�j�bas ministrijas kompetences jom�s operacion�laj� programm� "Cilv�kresursu att�st�ba" attiec�g� priorit�te "Soci�l� iek�aušana" paredz�t Inform�cijas centra nedzird�gajiem izveidošanu.

Produkta nepieciešam�bas pamatojumu un t� ieviešanas metodes nosaka LNS ilggad�g� pieredze informat�vo pakalpojumu sniegšan� nedzird�gajiem – specializ�tu periodisku un neperiodisku adapt�vo materi�lu sagatavošana un izdošana (1954 – 2007). Latvijas TV

- titr�t inform�ciju par ekstrem�liem notikumiem - titr�t un, ja tas nav iesp�jams, tulkot z�mju valod� inform�ciju par

sabiedr�bai �paši svar�giem notikumiem (MK Noteikumi Nr. 185, 2004.g. 30.marts)

- titr�t un, ja tas nav iesp�jams, tulkot z�mju valod� pirmsv�l�šanu politisk�s diskusijas, valsts pirmo amatpersonu uzst�šan�s valsts sv�tkos

- titr�t programmu „Panor�ma” - titr�t vismaz 50 % no raid�jumiem un demonstr�jam�m film�m ar

ori�in�lo ska�as pavad�jumu. - regul�ri veidot informat�v�s programmas nedzird�gajiem z�mju

valod�. pašvald�bu funkcijas

- nodrošin�t pašvald�bas teritorij� dz�vojošos dzirdes inval�dus ar adekv�tu inform�ciju par pašvald�bu darbu, sniedzamajiem pakalpojumiem un atbalsta intensit�ti;


67

- nodrošin�t pašvald�bas teritorij� dz�vojošos dzirdes inval�dus ar adekv�tu inform�ciju par inform�ciju par ekstrem�liem notikumiem;

LNS funkcijas - izdot regul�ru informat�vu izdevumu adapt�t� – vieglaj� valod� - izdot regul�ru informat�v� izdevuma analogu DVD form�t� z�mju

valod� - nodrošin�t interneta m�jas lapas izveidošanu un uztur�šanu - nodrošin�t nedzird�gos ar plaša spektra inform�ciju - organiz�t sabiedr�bas inform�šanas kampa�as par nedzird�bas

problem�tiku - nodrošin�t inform�cijas un komunik�cijas tehnolo�iju (IKT)

pieejam�bu, uzlabojot digit�l�s prasmes nedzird�gajiem ar zemu izgl�t�bas l�meni un gados veciem nedzird�gajiem cilv�kiem.

3.(7) Nedzird�go sieviešu problem�tikas inkorpor�cija dzimumu l�dzties�bas politikas strukt�r�s, interven�u jomas

Interven�u sekcijas, metodika:

Pašreiz�jais st�voklis dzimumu l�dzties�bas jom� un l�dzšin�j�s

aktivit�tes liecina, ka tikai tradicion�lo dal�bnieku ieguld�jums un piedal�šan�s nav pietiekošas, t�p�c šo probl�mu risin�šan� akt�vi j�iesaist�s ar� pašai m�r�grupai, t.i. sieviet�m inval�d�m.

Deklar�t� rezult�ta sasniegšanai projekta darba grupa pamatoj�s uz atzi�u, ka dzimumu l�dzties�ba nav pašm�r�is, bet tikai instruments, iedarb�gs l�dzeklis demokr�tiskas, pilsonisk�s sabiedr�bas veidošanai. T�p�c organiz�jot p�t�jumus par nedzird�go sieviešu situ�ciju m�sdienu sabiedr�b� un nepieciešamajiem pas�kumiem pilnv�rt�gas iek�aušanas nodrošin�šanai un prevent�vu aizsardz�bas meh�nismu izstr�dei, LNS balst�j�s uz nepieciešam�bu šos datus izmantot vis�s turpm�kaj�s aktivit�t�s – gan projekta dz�ves cikl�, gan ar� p�c t�. Ieg�t� inform�cija kalpoja par pamatu priekšlikumu izstr�dei papildin�jumiem un izmai��m esošajos normat�vajos aktos, jaunu iniciat�vu nepieciešam�bas pamatojumiem.

Balstoties uz š�m nepieciešam�b�m un atzi��m tika izstr�d�ta darb�bas metodika. M�su interešu lok� ir b�tiskas, pamatotas un m�r�auditorijas interes�m atbilstošas p�rmai�as valsts normat�vajos aktos, kas nodrošin�tu turpm�ku nedzird�go sieviešu integr�ciju sabiedriskaj�, taj� skait� darba dz�v�. Tieši t�p�c interven�u objekts šaj� projekt� bija visslikt�k risin�tie jaut�jumi, smag�k�s probl�mas nedzird�go sieviešu dz�v�, �ime�u un profesion�l�s karjeras savienojam�b�

- atbalsta formu sist�mu izstr�de - depres�vo rajonu nodarbin�t�bas specifika


68

- diskrimin�jošo barjeru darba tirg� likvid�cija un konkur�tsp�j�gas profesijas ieg�šanas iesp�ju paplašin�šana Ja ar diskrimin�ciju m�s saprotam procesu kopumu, taj� skait� ar�

darba tirg� un labkl�j�bas sist�m�, k� rezult�t� cilv�ki, m�jsaimniec�bas un pat veselas kopienas tiek atvirz�tas un tiek tur�tas atstatus no pilnv�rt�gas sabiedriskas dz�ves, tad š�s probl�mas risin�šanai nepieciešams izstr�d�t atbilst�gus, kvalific�tus metodolo�iskus risin�jumus un pieejas. P�c m�su p�rliec�bas dzimumu l�dzties�bas jom� diskrimin�cijas apkarošanas metodik�m j�balst�s uz

- ideolo�iju - p�rliecin�t valsts politikas veidot�jus un realiz�t�jus par probl�mas nopietn�bu, nepieciešam�bu main�t izpratni par probl�mu risin�šanu k� l�dzekli demokr�tiskas un pilsoniskas sabiedr�bas veidošanai, l�dz ar to ar� mazinot soci�lo atstumt�bu un nabadz�bas feminiz�ciju.

- dz�ves apst�k�u izpratni – ar sal�dzin�mu indikatoru pal�dz�bu uzlabot izpratni par dzimumu l�dzties�bas disproporciju ietekmi uz soci�lo atstumt�bu (un otr�di) un nabadz�bu, izsekot aktu�laj�m tendenc�m interven�u jom�s, �pašu v�r�bu piev�ršot soci�l�s att�st�bas tendenc�m. Š� metode tika izmantota aptauj�s, ar� p�t�jumos, kas rezult�t� pamatoja m�r�auditorijas detaliz�tu segment�ciju atkar�b� no atkl�taj�m papildus probl�m�m 1) sievietes ar zemu (un �oti zemu) izgl�t�bas l�meni 2) sievietes ar nepietiekamu profesion�lu sagatavot�bu , vai

visp�r bez profesijas 3) pirmspensijas vecuma sievietes 4) nedzird�gas sievietes ar papildus medic�niskaj�m

diagnoz�m 5) sievietes, kas vienas audzina b�rnus 6) nedzird�gas sievietes – darba mekl�t�jas, bezdarbnieces 7) etnisko minorit�šu p�rst�ves – dzirdes inval�des. T�s ir sievietes – dzirdes inval�des ar tikai t�m - katr� no augst�kmin�taj�m grup�m rakstur�g�m probl�m�m un katrai no t�m nepieciešamajiem specifiskajiem risin�jumiem.

- atbild�go pušu kapacit�tes att�st�šanu – nodarbin�t�bas ( �imenes dz�ves un darba savienojam�bas iesp�jas) un soci�l�s apr�pes iesp�jas – tas ir efekt�v�kais veids k� apkarot atstumt�bu.

Nepieciešamas inovat�vas pieejas pamat� pašas m�r�auditorijas akcept�tas un veidotas sadarb�bas formas – ar pašvald�b�m, cit�m m�r�auditorijas �imen�m. Nepieciešams dialogs un saska�ota iesaist�to pušu darb�ba. Pamat� metodolo�iskajiem risin�jumiem projekta darba grupa lika


69

kvalitat�vo un kvantitat�vo metožu kombin�ciju. Tika veikta plaša sal�dzinoša anal�ze, kas k�uva par pamatu visaptverošai datu b�zei. Legaliz�cijas proced�ras

Pašreiz�j� koncepcija tika pie�emta 2001. gad�, atbilda t� laika pras�b�m

un probl�m�m. Ta�u �emot v�r� Latvijas valsts straujo att�st�bu, taj� skait� labkl�j�bas sf�r�, nepieciešams ,

- to aktualiz�t ar jaun�kaj�m teorijas atzi��m un starptautiski akcept�t�m pamatnost�dn�m;

- veidojot sist�m� apkopotus uzskatus par dzimumu l�dzties�bu - preciz�t pilsonisk�s sabiedr�bas lomu, iesp�jas un atbild�bas

pak�pi - izvirz�t strat��iskus, ilgtermi�a m�r�us - iek�aujot k� atseviš�u sada�u sieviešu – inval�du problem�tiku.

�emot v�r� to, - ka šobr�d notiek n�koš� pl�nošanas perioda priorit�šu

saska�ošana, - jau pašreiz sp�k� esošaj� Koncepcij� defin�ts, ka sievietes –

inval�des nodarbin�t�bas sf�r� pak�autas divk�ršai diskrimin�cijai,

- m�r�auditorijas (sieviešu inval�du) lielo �patsvaru - nepietiekošo interešu p�rst�vniec�bu un t�dej�di probl�mu

kvalific�tu risin�šanu - bezdarb�bas izsaukto pašizol�ciju un soci�lo atstumt�bu, k� ar� ANO 2006. gada 15. august� apstiprin�to Visaptverošo un integr�to starptautisko konvenciju par cilv�ku ar invalidit�ti ties�bu un cie�as aizsardz�bu un atbalstu ( Comprehensive and Integral International Convention on the Protection and Promotion of the Rights and Dignity of Persons with Disabilities )

Aktivit�šu realiz�cijas termi�i 2007. – 2013. gadi Integr�cija: LNS projekts Klus�s rokas aicina noteikt n�košajam pl�nošanas periodam k� vienu no priorit�t�m

sieviešu – inval�du probl�mu risin�šanu.


70

Saska�� ar projekta Klus�s rokas m�r�auditorijas interes�m LNS ierosina k� apakšpriorit�tes noteikt sieviešu – inval�du

- �imenes dz�ves savienojam�ba ar profesion�lo karjeru ; - nepilno �ime�u atbalsta programmu izstr�d�šana; - soci�l�s iek�aušanas un nodarbin�t�bas pas�kumu atbalsts,

�paši sieviet�m ar multiinvalidit�ti.


71

3.2. Izmantot�s metodes Pamat� izstr�d�tajiem priekšlikumiem un anal�z�m ir situ�cijas izpratne, kas pan�kta ar

- p�t�jumiem / izstr�d�t�ji balst�j�s uz �etriem uz m�r�auditoriju orient�tiem p�t�jumiem, rezult�ti pieejami www.lns.lv/ - situ�cijas anal�zi - atbilstošo normat�vo aktu monitoringu - atbild�go instit�ciju strat��isko un taktisko pl�nu anal�zi - starptautisk�s pieredzes p�r�emšanu - konsult�cij�m un diskusij�m ar proces� iesaist�tajiem profesion��iem - m�r�auditorijas iesaisti gala produkta izstr�d�.

Modific�ta esoša sist�ma

Visi izstr�d�tie priekšlikumi tika attiecin�ti uz esošo sist�mu, esošaj�m politik�m un pl�niem. Piln�b� iek�aujas integr�t�s pieejas politikas vadl�nij�s. Kompleksa pieeja

Izstr�d�tie priekšlikumi ir savstarp�ji saist�tu modu�u komplekss. Probl�mas risin�jumi iesp�jami vienlaic�gi. Tom�r tas ir ar� iesp�jams tematiski un termin�ti separ�ti. Integr�cijas modu�i

Realiz�cija iesp�jama posmveid�gi, atkar�b� no finanšu un cilv�kresursiem: Inovat�vi risin�jumi Inovat�va ir pieeja par vienotas sist�mas izveidi starpinstitucion�l� telp�. Pied�v�to risin�jumu saturs, pakalpojumu p�ctec�ba atbild�bu sadal�. Vienotas atbild�bas un iekš�jo rezervju izmantošanas meh�nisms. Darba emp�riskais materi�ls tika ieg�ts ar: 1) Soci�l�s pal�dz�bas un soci�lo pakalpojumu sniedz�ju anal�zi lok�l� un nacion�laj� l�men� - Soci�lo pakalpojumu sniedz�ji Valmieras rajon�; - Soci�lie darbinieki Valmieras rajona pašvald�b�s; - Soci�los pakalpojumus sniedzoš�s instit�cijas Latvij�; - Soci�l� nodrošin�juma sh�ma; - Valsts apmaks�tie soci�lie, soci�l�s rehabilit�cijas un profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumi; - Soci�lo darbinieku informat�v� semin�ra materi�li “Soci�lo pakalpojumu p�rvaldes uzdevumi un sadarb�ba ar pašvald�bu soci�lajiem dienestiem”; - MK noteikumi Nr.373 “Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas sa�emšanas k�rt�ba”; - Profesijas standarti soci�l� darba veic�jiem; Secin�jumi, izdar�ti pamatojoties uz :


72

- Valmieras pils�tas domes Soci�l�s pal�dz�bas noda�as speci�lista darb� �imen�m ar b�rniem amata apraksts; - Valmieras pils�tas domes Soci�l�s pal�dz�bas noda�as speci�lista nodarbin�t�bu veicinošiem pas�kumiem amata apraksts; - Soci�l� Dienesta darb�bas raksturojums ( R�gas Domes materi�ls); - R�gas Domes soci�l�s pal�dz�bas noda�u raksturojuma izraksts. 2) M�r�grupas „nedzird�gs soci�lo pakalpojumu sa��m�js” vajadz�bu nov�rt�jums; - Aptauj�/anket�šan� piedal�j�s Valmieras re�ion� dz�vojošie 109 nedzird�gie, 52 v�rieši un 57 sievietes, kuri bija inform�ti par projekta aktivit�t�m un izteica v�l�šanos piedal�ties nepieciešamo soci�lo atbalsta formu un pakalpojumu formul�šan�. Anketas dati tika izmantoti nedzird�giem re�li nepieciešamo soci�lo atbalsta formu un soci�lo pakalpojumu defin�šanai un nepieciešam�bas pier�d�šanai ierosin�jumiem un priekšlikumiem LR likumdošan�. V�lam� atbilde tika atz�m�ta ar krusti�u katra jaut�juma atbilstošaj� lodzi�� vai ar� dota rakstiska atbilde uz jaut�jumu tam paredz�taj� viet�. Aptauja tika veikta p�rrunu/interviju veid� LNS Valmieras RB masu pas�kumos Valmier�, Br�v�bas iel� 44, 2006. gada janv�ris – 2006. gada maijs. 3) M�r�grupas „nedzird�ga sieviete – jaunu soci�lo pakalpojumu sniedz�ja” iesp�ju nov�rt�jums; - Aptauj� piedal�j�s 35 nedzird�gas sievietes, kuras bija inform�tas par projekta aktivit�t�m un izteica v�l�šanos taj� piedal�ties. No šim 35 sieviet�m 25 nestr�d�jošas, 10 str�d�jošas, kas nebija apmierin�tas ar patreiz�jo nekvalific�to un maz apmaks�to darbu. Anketas dati tika izmantoti nedzird�go sieviešu bezdarba probl�mu anal�zei Valmieras rajon� un m�rgrupas – nedzird�go sieviešu, potenci�lo jauno pakalpojumu sniedz�ju selekt�v�s atlases izstr�dei. V�lam� atbilde tika atz�m�ta ar krusti�u katra jaut�juma atbilstošaj� lodzi�� vai ar� rakstiski atbild�ts uz jaut�jumu tam paredz�taj� viet�. Aptauja tika veikta p�rrunu/interviju veid� LNS Valmieras RB masu pas�kumos Valmier�, Br�v�bas iel� 44, 2005. gada novembris – 2006. gada janv�ris. 4) Starptautisk�s pieredzes ieg�šana - Studiju viz�te V�cij�, Potsdamas Komunik�ciju centr� „DeafCOM” un Potsdamas Darba asistentu a�ent�r� ieg�ta konsultat�v� inform�cija par analogu probl�mu risin�šanas pieredzi Austrumv�cij�, kuras soci�li ekonomiskais un politiskais st�voklis bija l�dz�gs tagad�jam Latvijas st�voklim.


73

5) Nedzird�go z�mju valodas tulka Valmieras re�ion� konsultat�v� inform�cija par biež�k izmantotajiem z�mju valodas pakalpojumiem risinot nedzird�go soci�l�s probl�mas - Vid�ji reizi m�nes� k�ds klients l�dz z�mju valodas tulka pakalpojumus savu nodarbin�t�bas jaut�jumu risin�šan�. Parasti tie griežas NVA, bet bieži ir ar� gad�jumi, kad klients pats kop� ar tulku apstaig� darba dev�jus darba mekl�jumos. Galven�s probl�mas, ar ko saskaras nedzird�gie darba mekl�t�ji : nav pietiekamas izgl�t�bas, lai str�d�tu NVA pied�v�taj�s vakantaj�s darba viet�s; NVA pied�v�t�s iesp�jas inval�diem bezdarbniekiem informat�vajos bukletos neatbilst re�lajam st�voklim – nedzird�gie nevar piedal�ties kursos un apm�c�b�s tulku tr�kuma d��, jo NVA tulku apmaks� tikai 6 cilv�ku grupai, maz� pils�t� nevar atrast 6 nedzird�gos bezdarbniekus ar vien�d�m interes�m. NVA pied�v�taj�s apm�c�bas programm�s ir visai maza izv�le tieši nedzird�go interes�m un v�lm�m; darba dev�js izvair�s pie�emt darb� nedzird�go aizbildinoties ar komunik�cijas probl�m�m; nedzird�giem v�riešiem v�l ir iesp�jas atrast darbu celtniec�b�, bet nedzird�g�m sieviet�m iesp�jas atrast darbu l�dzin�s nullei; nedzird�giem nav alternat�vu iesp�ju papildin�t/uzlabot savu izgl�t�bas l�meni. 6) Soci�l� rehabilit�t�ja nedzird�gajiem Valmieras re�ion� konsultat�va inform�cija par klientu v�lm�m un vajadz�b�m; - Pildot personas individu�l�s soci�l�s rehabilit�cijas pl�nus, tiek veiktas p�rrunas ar katru klientu un sav� gandr�z 40 gadu darba pieredz� šaj� darba viet� ir ieg�ta detaliz�tu inform�ciju par katru klientu, par vi�a �imenes un sadz�ves probl�m�m, par soci�la rakstura probl�m�m, par vi�a sp�j�m un talantiem, kas netiek realiz�ti. Savos darba pien�kumos sniedzot konsult�cijas personas soci�lo probl�mu risin�šan�, aizpildot anketu par sniegto pakalpojumu, tiek re�istr�ts sniegt� pakalpojuma raksturojums – par ko klients ir v�l�jies sa�emt konsult�ciju. Šie dati ar� nav izpaužami, bet var p�c pieredzes teikt, ka p�rsvar� galvenie jaut�jumi ir : kur ieg�t izgl�t�bu sev interes�još� jom�; k� un kur atrast sav�m sp�j�m un v�lm�m atbilstošu darbu; k� motiv�t darba dev�ju nebaid�ties pie�emt darb� nedzird�gos; k� sa�emt soci�lo pal�dz�bu un soci�los pakalpojumus no cit�m soci�lo pakalpojumu sniedzoš�m instit�cij�m, ja nav z�mju valodas tulka un darbinieki nesaprot, k�du pal�dz�bu �sti nedzird�gais v�las; vai nedzird�gie var str�d�s soci�lo pakalpojumu sniegšanas jom�;


74

k�p�c NVA reklam�, ka bezdarbniekiem inval�diem pieejami daž�di kursi un apm�c�bas, bet nedzird�giem nenokomplekt�tu grupu d�� tie nav pieejami. 7) V/A Soci�l�s integr�cijas centrs” informat�vie materi�li par pied�v�taj�m izgl�tošan�s iesp�j�m inval�diem. - Analiz�jot V/A SIC pied�v�t�s iesp�jas, aktivit�tes un realiz�tos un realiz�cij� esošos projektus, varam secin�t, ka ir �oti daudz v�rt�gu projektu attiec�b� uz inval�du nodarbin�t�bu, karjeras izv�li un profesion�l�s piem�rot�bas noteikšanu, bet tie visi pagaid�m ir kampa�veid�gi vienreiz�ji projekti. Tom�r šo projektu teicamie rezult�ti ir pietiekams pamats LNS un V/A SIC turpm�kai patst�v�gai sadarb�bai. „Profesion�l�s orient�cijas un karjeras pl�nošanas pas�kumu att�st�ba Soci�l�s integr�cijas centr�” un „Uz n�kotnes perspekt�v�m karjeras izv�l� orient�ta konsult�ciju centra izveide Soci�l�s integr�cijas centr�” – šie divi realiz�tie projekti un to rezult�ti liecina, ka š�d� izveidot� profesion�l�s karjeras izv�les centr� var�tu str�d�t ar� nedzird�go darba asistents/konsultants. SIC pl�no atv�rt Latvij� 9 atbalsta punktus, tajos ar� iesp�jam�s nedzird�go asistentu/konsultantu darba vietas. Pašlaik realiz�cij� esošais projekts „Izgl�t�bas programmas „Surdotulks” izstr�d�šana un ieviešana Soci�l�s integr�cijas centr�” deklar�, ka „Izmantojot šo izgl�t�bas programmu tiks sagatavoti surdotulki, ar kuru pal�dz�bu nedzird�gie un v�jdzird�gie jaunieši var�s apg�t profesiju un iesaist�ties darba tirg�, t�d�j�di uzlabojot vi�u dz�ves kvalit�ti un nov�ršot invalidit�tes izrais�t�s negat�v�s soci�l�s sekas vi�u dz�v�”. Tom�r netiek �emts v�r� aspekts, ka tulks ir tikai tulks, nevis padomdev�js vai konsultants un soci�lo probl�mu risin�t�js. Daudziem nedzird�giem, lai nov�rstu invalidit�tes izrais�t�s negat�v�s sekas, ir nepieciešami darba asistenti un citi soci�l� atbalsta pakalpojumi, un lai šo pakalpojumu sniedz�ji b�tu nedzird�go z�mju valodu p�rvaldoši. 8) NVA dati re�istr�t� bezdarba raksturojums; NVA materi�li par senioru modul�ro apm�c�bu programm� „Apm�c�bas bezdarbnieku un darba mekl�t�ju konkur�tsp�jas nodrošin�šanai”; NVA dati no p�t�juma „Ilgstošo bezdarbnieku kvalitat�v� sast�va atbilst�bas darba tirgus piepras�jumam izv�rt�šana”


75

4. Ties�bu akti, kuros nepieciešami groz�jumi

- (1) ties�bu akti, kas darbojas soci�l�s pal�dz�bas, rehabilit�cijas un klientu motiv�cijas jom�s

Latvijas Republikas likums „Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas likums” Latvijas Republikas likums „Par inval�du medic�nisko un soci�lo aizsardz�bu” (Pielikums Nr.1)

MK 2006.g. 21. novembra Noteikumi Nr.946 “Soci�lo pakalpojumu un soci�l�s pal�dz�bas sa�emšanas k�rt�ba”

MK 2003.g. 03. j�nija Noteikumi Nr.291 “Pras�bas soci�lo pakalpojumu sniedz�jiem”.

MK 2003.g. 27. maija Noteikumi Nr.285 „K�rt�ba, k�d� personas

sa�em tehniskos pal�gl�dzek�us”. MK 2003.g. 15. apr�lis Noteikumi Nr.175 „Noteikumi par

tehniskajiem pal�gl�dzek�iem, kas finans�jami no valsts budžeta l�dzek�iem”.

- (2) ties�bu akti, reglament�jošie dokumenti, kas darbojas

dzimumu l�dzties�bas jom�

Koncepcija dzimumu l�dzties�bas �stenošanai

Programma dzimumu l�dzties�bas �stenošanai 2007. – 2013. gadiem,

- (3) ties�bu akti, kas darbojas iek�aujoša darba tirgus veidošanas

jom�

MK 2004. gada 6. j�lija Noteikumi Nr. 582 "Noteikumi par vesel�bas p�rbaud�m transportl�dzek�u vad�t�jiem un person�m, kuras v�las


76

ieg�t transportl�dzek�u vad�t�ju kvalifik�ciju, k� ar� par vesel�bas pirmstermi�a p�rbaudes izdevumu segšanas k�rt�bu" (Pielikums Nr.2) un 2004. gada 8. j�nija Noteikumi Nr. 527 "K�rt�ba, k�d� veicama oblig�t� vesel�bas p�rbaude" (Pielikums Nr.3) MK 2003. gada 27. maija Noteikumi Nr. 274 "K�rt�ba, k�d� personas sa�em profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumus, un pras�bas profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumu sniedz�jiem" (Pielikums Nr.4) un MK 2003. gada 19. novembra Noteikumi Nr. 650 "Invalidit�tes ekspert�zes k�rt�ba Vesel�bas un darbsp�ju ekspert�zes �rstu valsts komisij�" (Pielikums Nr.5) MK 2004.gada 17. febru�ra Noteikumi Nr.82 „Ugunsdroš�bas noteikumi” (Pielikums Nr.6) un MK 2002.gada 3. septembra noteikumi Nr.400 „Darba aizsardz�bas pras�bas droš�bas z�mju lietošan�” (Pielikums Nr.7) . MK 2003.gada 27. maija noteikumi Nr.274 „K�rt�ba, k�d� personas sa�em profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumus, un pras�bas profesion�l�s rehabilit�cijas pakalpojumu sniedz�jiem” (Pielikums Nr.8) un MK 2003.gada 17. j�nija noteikumi Nr.309 „Akt�vo nodarbin�t�bas pas�kumu organiz�šanas un finans�šanas k�rt�ba un akt�vo nodarbin�t�bas pas�kumu realiz�t�ju izv�les principi” (Pielikums Nr.9) .

- (4) ties�bu akti, kas darbojas pieejam�bas jom�

Ministru kabineta 2000.gada 28. novembra noteikumi Nr.411 „Noteikumi par Latvijas b�vnormat�vu LBN 208-00 „Publiskas �kas un b�ves”” (Pielikums Nr.10) un MK 2005.gada 19. apr��a Noteikumi Nr.276 „Noteikumi par radiofrekven�u spektra joslu sadal�jumu radiosakaru veidiem un iedal�jumu radiosakaru sist�m�m, k� ar� par radiofrekven�u spektra joslu izmantošanas visp�r�gajiem nosac�jumiem” (Pielikums Nr.11) . Radio un telev�zijas likums

konceptu li risin jumi multidisciplin ras soci l s integr ... · projektu finans eiropas socilais...

Documents