elektroapg de. programma un metodiskie nor d +jumi · 2019-04-22 · cips, aprēėins. aizsardzība...

1

RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS

ELEKTROAPGĀDE

Programma un metodiskie norādījumi

Rīga 2008

2

Priekšvārds

Mācību līdzeklis „Elektroapgāde. Programma un metodiskie norādījumi” paredzēts

Rīgas Valsts tehnikuma Enerăētikas specialitātes izglītojamiem. Mācību līdzekĜa saturs atbil-

stošo disciplīnu mācību programmai „Enerăētika”.

Grāmatā ietverti visi svarīgākie programmas jautājumi, aplūkotas metodes elektroap-

gādes uzdevumu risināšanai.

Nepārtraukti aug vajadzība pēc kvalificētu elektrotehniėu kadriem. Lai apgūtu tehni-

ku, kĜūtu par radošu darbinieku, jāiemācās zinātĦu pamati, konkrēti runājot, - teorētiskās elek-

trotehnikas un elektroapgādes pamati.

Mācību līdzekĜi sastādīja Dr.Ph. V. MeĜĦikovs.

151 lapaspuses, 41 ilustrācijas, 55 tabulas, 50 bibliogrāfiskie nosaukumi.

3

Saturs

Priekšvārds 2

Saturs 3

Ievads 5

Programma 8

Ieteicamā literatūra 9

1. Jaudas un enerăijas zudumi elektroapgādes sistēmas elementos 10

1.1. Elektriskā tīkla parametri 10

1.2. Transformatora parametri 11

1.3. Jaudas zudumi tīklā un transformatorā 11

1.4. Enerăijas zudumi tīklā un transformatoros 14

1.5. Pārbaudes darbs „Jaudas un enerăijas zudumi elektroapgādes sistē-mās”

18

2. Zemsprieguma tīklu aizsardzība 21

2.1. 2.1. Drošinātāju izvēle 21

2.2. Automātslēdžu izvēle 24

2.3. Svirslēdžu izvēle 26

2.4. Paketslēdžu izvēle 27

2.5. Releju izvēle 27

2.6. Magnētisko palaidēju izvēle 29

2.7. Apgaismošanas tīklu aizsardzība 33

2.8. Spēka elektrisko tīklu aizsardzība 35

2.9. Vadu un kabeĜu šėērsgriezumu izvēle 37

2.10. Pārbaudes darbs: „Instalācijas veidu izvēle” 46

3. Īsslēguma strāvas aprēėins 49

3.1. Trīsfāžu īsslēguma strāva 50

3.2. Vienfāzes īsslēguma strāva 51

3.3. Trīsfāzu īsslēguma strāva transformatora zemsprieguma pusē 53

3.4. Vienfāzes īsslēguma strāva aiz transformatora ar cieši zemētu neitrā-li

53

3.5. Pārbaudes darbs „Īsslēguma strāvas aprēėins” 55

4 Slodžu aprēėins elektriskajos tīklos 58

4.1. Slodžu aprēėins spēka elektriskajos tīklos 58

4.2. Pārbaudes darbs „Slodžu aprēėins spēka elektriskajos tīklos” 71

4

4.3. Administratīvas ēkas un dzīvojamas mājas elektrisko tīklu slo-dzes aprēėins

76

4.4. Pārbaudes darbs: Dzīvojamas un sabiedriskās ēkās aprēėina slodze 83

5. Sprieguma un jaudas zudumu aprēėins elektriskajos tīklos 88

5.1. Sprieguma zuduma aprēėins līdzstrāvas un vienfāzes maiĦstrāvas līnijai

88

5.2. Sprieguma zuduma aprēėins trīsfāzu līnijai ar vairākām slodzēm 90

5.3. Trīsfāzu maiĦstrāvas maăistrāle ar visā līnijas garumā vienāda šėērsgriezuma vadiem

92

5.4. Trīsfāzu maiĦstrāvas tīkla aprēėins, ievērojot minimālo vada materi-āla patēriĦu

94

5.5. Pārbaudes darbs „Sprieguma zudumi elektroapgādes sistēmās” 97

5.6. Reaktīvas jaudas kompensatoru aprēėins 104

5.7. Pārbaudes darbs ‘’Reaktīvās jaudas kompensēšana’’ 106

6. Zemētāju aprēėins 107

6.1. Zemētāju aprēėina formulas 108

6.2. Zemētāju aprēėins 111

6.3. Pārbaudes darbs: „Elektroiekārtu zemēšana” 116

7 Kontroles jautājumi 118

Pielikumi 125

Izmantotā literatūra 149

5

Ievads.

Metodiskais materiāls izstrādāts, pamatojoties uz Rīgas Valsts tehnikuma apstip-

rināto mācību programmu „Enerăētika” un programmu mācību priekšmeta „Elektro-

apgāde”.

Modernajā elektrotehniskajā saimniecībā izšėiramas divas ar elektrību saistītas

tehnoloăijas: elektroenerăētiskās un elektriskās.

Elektroenerăētiskās tehnoloăijas jeb elektroapgāde saistītas ar elektroenerăijas

ražošanu, pārvadi un sadali līdz apakšstaciju kopnēm. Elektroapgādes uzdevums ir

nepieciešamā daudzumā nodrošināt patērētājus ar pietiekamas kvalitātes enerăiju.

Elektroapgāde sevī ietver šādus pamatelementus: elektrostacijas elektroenerăijas ra-

žošanai; elektropārvades līnijas un kabeĜu tīklus elektroenerăijas pārvadīšanai un sa-

dalīšanai; spriegumu paaugstinošās un pazeminošās transformatoru apakšstacijas.

Elektriskās tehnoloăijas ir saistītas ar elektroenerăijas izmantošanu tautsaimnie-

cības dažādās sfērās un aptver industriālās, lauksaimniecības, komunālās, transporta,

sadzīves u.c. sfēras. Elektriskās tehnoloăijas operē ar zemiem spriegumiem, kas pār-

svarā nepārsniedz 1000 V. Elektriskajās tehnoloăijās ietilpst elektromotoru sistēmas,

sekundārie barošanas avoti, elektrotehnoloăiskās iekārtas, apgaismošanas sistēmas, kā

arī mājsaimniecības elektroiekārtas. Visas šīs sistēmas un iekārtas šodien ir apgādātas

ar efektīgām automatizācijas iekārtām, kuru labākais realizācijas veids ir ar datorteh-

nikas pielietojumu.

Mūsdienu sarežăītā tehnika un darba nemitīgā saspringtība prasa no katra saga-

tavota vidējā posma speciālista ne tikai noteiktas vispārīgas teorētiskās zināšanas, bet

galvenokārt, prasmi tās radoši izmantot un pastāvīgi pilnveidot praksē.

Tas nozīmē, ka izglītojamiem studiju laikā jāiegūst dziĜas un noturīgas zināša-

nas, jāattīsta izziĦas spējas, jāformē tehniskā domāšana, jāiegūst specialitātē nepiecie-

šamā darba prasme un praktiskās iemaĦas.

Izglītojamiem jāapgūst zināšanas :

• par elektroapgādes sistēmu un tas darbības drošumu;

• par elektrisko tīklu veidus un pielietojamos;

• par elektriskā tīkla parametriem un to iespaidu uz tīklu darbību ;

• par vadu silšanas būtību un iespaidu uz tīkla darbību;

6

• par vadu aizsardzības un aizsardzības elementu noteikumus;

• par automātu darbības principus un īpatnības;

• par īsslēguma strāvu aprēėina principiem;

• slodžu aprēėina būtību un metodes;

• transformatora izvēles metodes;

• zemsprieguma shēmu tipus;

• sprieguma regulēšanas principus, šėērsgriezuma izvēles metodes vadiem,

vadoties no sprieguma zudumiem;

• jaudas un enerăijas zudumu aprēėina metodes;

• par ekspluatācijas izdevumiem un ekonomiskā varianta izvēli;

• par zemētāju uzbūvi un zemēšanas normatīvus.

Izglītojamiem jāiegūst šādas iemaĦas un prasme:

• aprēėināt sprieguma zudumus un novirzi tīklā;

• izvēlēties vada šėērsgriezumu no silšanas noteikumiem. Noteikt vadam

pieĜaujamo strāvu;

• izvēlēties drošinātājus vadu aizsardzībai;

• izvēlēties automātus pārslodzes un īsslēguma aizsardzībai;

• aprēėināt slodzes ar pieprasījuma koeficienta un nominālās jaudas metodi;

• izvēlēties transformatoru ar apskatītajām metodēm;

• izvēlēties zemsprieguma tīkla shēmu;

• noteikt sprieguma lielumu un maiĦas transformatora zemsprieguma pusē;

• aprēėināt vada šėērsgriezumu zudumus vadoties no pieĜaujamās sprieguma

novirzes;

• aprēėināt jaudas un enerăijas zudumus tīklā un transformatoros;

• aprēėināt vada šėērsgriezumu izmantojot ekonomisko strāvas blīvumu;

• aprēėināt aizsardzības zemējumus.

Kā norāda mūsdienu pedagoăiskā teorija un prakse, kā arī zinātniski - eksperi-

mentālo pētījumu rezultāti, tad stabilu un apzinātu zināšanu apgūšanas, izziĦas aktivi-

zēšanas un tehniskās domāšanas attīstības procesu pamatā ir tikai katra izglītojama pa-

stāvīga un sistemātiska, bet noteikti – pedagoga vadībā aktīvi organizēta mācību dar-

bība.

7

Šajā nolūkā daĜējai mērėa sasniegšanai tika sagatavots metodiskais materiāls,

kas ir izveidots kā mācību palīglīdzeklis priekšmetā „Elektroapgāde” un paredzēts pat-

stāvīgai vielas apgūšanai.

Mācību līdzeklis priekšmeta „Elektroapgāde” paredzēts Rīgas Valsts tehnikuma

elektrotehnisko specialitāšu izglītojamiem. Mācību līdzeklis sastāv no trim daĜām.

Pirmā daĜā iekĜauti jautājumi par enerăētisko saimniecību un tās nozīme, par zem-

sprieguma gaisa vadu un kabeĜu līniju izbūves veidiem un par zemsprieguma tīklu aiz-

sardzību.

Mācību līdzeklis satur 151 lpp. teksta, 41 attēlus, 55 tabulas, 1 pielikumu un 50

nosaukuma informācijas avotus.

8

PROGRAMMA

Apjoms stundās:

teorija 113 stundas

praktiskie darbi 97 stundas

patstāvīgais darbs 74 stundas

Mērėis un uzdevumi: iegūt zināšanas par elektroapgādes sistēmu, struktūru, prasī-

bām, elektrisko tīklu parametriem, slodzi, vadu silšanu, vadu aizsardzību, aizsardzības ele-

mentu izvēles noteikumiem, jaudas un enerăijas zudumiem lai veiktu aprēėinus, saistītus ar

elektroapgādi un izvēlētos nepieciešamos elementus, saistītus ar elektroapgādes drošu darbī-

bu.

1. Elektroapgāde. Teorija 16 stundas, praktiskas mācības 10 stundas,


Elektroapgādes uzdevumi. Elektroapgādes prasības. Elektroapgādes struktūra. Elek-

trisko tīklu veidi. Elektroapgādē lietotie spriegumi. Elektriskā tīkla parametri: pretestība,

sprieguma zudumi tīklā, sprieguma novirze. Elektriskā tīkla aprēėins.

2. Vadu silšana. Teorija 9 stundas, praktiskas mācības 7 stundas,


PieĜaujamās vadu temperatūras, silšanas līkne. Vada pieĜaujamā strāva. Vada šėērs-

griezuma noteikšana un izvēle.

3. Zemsprieguma tīkla aizsardzība. Teorija 42 stundas, praktiskas mācības 40 stun-

das, patstāvīgais darbs 30 stundas

Vadu aizsardzībai nepieciešamo elementu izvēle. Kūstošie drošinātāji, darbības prin-

cips, aprēėins. Aizsardzība ar automātiem, tipi, darbības princips, izvēle, raksturlīknes, īsslē-

guma strāvas aprēėins, automātu izvēle tīklam pārslodzes gadījumā. Slodzes režīmi, noteikša-

na, raksturlīknes, slodzes aprēėins ar pieprasījuma koeficienta un nominālās jaudas paĦēmie-

nu. Transformatora izvēle (aprēėina slodzes metode, vidējā slodzes metode, maksimālā slo-

dzes metode, izvēle pēc pārslodzes spējām).

4. Zemsprieguma elektroapgādes shēmas. Teorija 6 stundas, praktiskas mācības 6

stundas, patstāvīgais darbs 4 stundas.

9

Radiālā, maăistrālā, jauktā, slēgtā tīkla shēmas. Zemsprieguma tīkla shēmu izvēle

5. Barošanas sistēmas spriegums. Teorija 12 stundas, praktiskas

mācības 10 stundas, patstāvīgais darbs 8 stundas.

Sprieguma regulēšanas pamatprincipi. Šėērsgriezuma izvēles paĦēmieni vadiem, atbil-

stoši sprieguma zudumiem un minimālā materiāla patēriĦa. Sprieguma maiĦa barošanas sis-

tēmā.

6. Jaudas un enerăijas zudumi. Teorija 16 stundas, praktiskas


Jaudas zudumi tīklā un transformatorā. Aprēėinu paĦēmieni un metodes, Ekspluatāci-

jas uzdevumi, ekonomiskais strāvas blīvums, ekspluatācijas izdevumi, vadu izvēle atbilstoši

ekonomiskās strāvas blīvumam, atmaksāšanās laiks

7. Elektriskā zemēšana un zibens aizsardzība. Teorija 12 stundas, praktiskas


Zemētāju uzbūve, zemēšanas kontūri, normatīvi, pieskares un soĜa spriegums, aizsar-

dzības zemējuma aprēėins un izvēle.

Ieteicamā literatūra

1. MeĜĦikovs V. Elektroapgāde. 1 daĜa. – R.: RVT, 2006. – 224 lpp.

2. MeĜĦikovs V. Elektroapgāde. 2. daĜa. – R.: RVT, 2006. – 142 lpp.

3. MeĜĦikovs V. Elektroapgāde. 3. daĜa. – R.: RVT, 2006. – 137 lpp.

4. BaltiĦš A.Lauksaimniecības elektroapgāde. — R.: Zvaigzne, 1982. — 365 lpp.

5. Energoapgāde /Gerharda J. red.. – R.: Zvaigzne, 1989. — 329 lpp

10

1. Jaudas un enerăijas zudumi elektroapgādes sistēmas elementos

1.1. Elektriskā tīkla parametri

Trīsfāzu elektriska tīkla vienkāršota aizvietošanas shēma parādīta 1.1. attēlā.

1.1. att.

1.2. att.

Aktīva pretestība līnijā

SRL

lρ= vai ,

SRL ⋅

=γl

kur ρ – vada materiāla īpatnēja pretestība, Ω·mm2/m;

l – līnijas garums, km;

S – vada šėērsgriezums, mm2;

γ – vada materiāla īpatnēja vadītspēja, m/ Ω·mm2.

Vada materiāla īpatnējo pretestību un vadītspēju var atrast 1.1. tabulā.

1.1. tabula

Vada materiāla īpatnēja pretestība un vadītspēja

Vada materiāls ρ, Ω·mm2/m γ, m/ Ω·mm2

Varš 18,6 53,0 Alumīnijs 31,5 31,7

Precīzāk vada aktīvo pretestību aprēėina pēc formulas

RL = R0·l,

kur R0 – līnijas vada īpatnēja aktīva pretestība, Ω/km.

Vada reaktīvo pretestību aprēėina pēc formulas

XL = X0·l,

kur X0 - līnijas vada īpatnēja reaktīva pretestība, Ω/km.

Vadu īpatnējo reaktīvo pretestību var noteikt no tabulām vai aprēėināt pēc formulas

,016,0lg144,00 +⋅=ekv

vid

R

DX

kur Dvid – vidējais ăeometriskais attālums starp līnijas vadiem, m;

Rekv – ekvivalentais rādiuss, kuru var atrast no tabulām, m.

11

Vidējo ăeometrisko attālumu starp līnijas vadiem aprēėina pēc formulas

,132312 DDDDvid ⋅⋅=

kur D12, D23 un D13 – attālums starp līnijas vadiem.

1.2. Transformatora parametri

Transformatora vienkāršoto aizvietošanas shēmu var attēlot kā virknē slēgtu aktīvu un in-

duktīvu pretestību (1.2. att.).

Transformatora aktīvā pretestība

,2

2

N

NKT

S

UPR

⋅∆=

kur ∆PK – transformatora īsslēguma zudumi, kW;

UN – transformatora nominālais spriegums, kV;

SN – transformatora nominālā pilnā jauda, kVA.

Transformatora reaktīvā (induktīvā) pretestība

N

NRT

S

UUX

⋅∆⋅=10 ,

kur ∆UR – īsslēguma sprieguma reaktīvā komponente, %.

UN – transformatora nominālais spriegums, kV;

SN – transformatora nominālā pilnā jauda, kVA

Īsslēguma sprieguma reaktīvo komponenti aprēėina pēc formulas

,22aKR UUU ∆−∆=∆

kur ∆Ua – īsslēguma sprieguma aktīvā komponente (%). To aprēėina, ja zināma transformato-

ra aktīva pretestība RT

,100⋅⋅

=∆N

TNa

U

RIU

kur IN - transformatora nominālā strāva, A.

1.3. Jaudas zudumi tīklā un transformatorā

DaĜa no elektriskās enerăijas, ko piegādā patērētājiem, tiek izlietota pašas elektroapgādes

sistēmas pretestību pārvarēšanai. Šī elektriska enerăijas daĜa elektroapgādes elementos pār-

12

vēršas siltuma enerăijā un praktiski nav izmantojama. Tātad elektroapgādes sistēmā rodas

elektroenerăijas un jaudas zudumi.

Aktīvas jaudas zudumi līnijā

LL RIP ⋅⋅=∆ 23

vai

,2

22

L

N

mmL R

U

QPP ⋅

+=∆

kur Pm – maksimālā aktīvā jauda, kW;

Qm - maksimālā reaktīvā jauda, kVAr;

UN – līnijas spriegums, kV;

RL – līnijas aktīvā pretestība, Ω.

Aktīvos zudumus transformatorā aprēėina aptuveni pēc formulas

,02

22

PRU

QPP T

N

mmT ∆+⋅

+=∆

vai

,0

2

PS

SPP

N

mKT ∆+

∆=∆

kur ∆P0 – tukšgaitas zudumi transformatorā, kW;

∆PK – transformatora īsslēguma zudumi, kW;

Sm – transformatora faktiskā slodze, kVA;

SN – transformatora nominālā pilnā jauda, kVA.

Reaktīvos jaudas zudumus transformatorā aprēėina aptuveni pēc formulas

02

22

QXU

QPQ T

N

mmT ∆+⋅

+=∆

vai

,0

2

QUS

SQ K

N

mT ∆+∆⋅=∆

kur ∆UK – transformatora īsslēguma spriegums, %;

∆Q0 – transformatora tukšgaitas reaktīvie zudumi, kVAr.

Transformatora tukšgaitas reaktīvos zudumus aprēėina pēc formulas

,1000

0NSI

Q⋅

=∆

kur I0 – transformatora tukšgaitas strāva, %.

13

1.1. piemērs. Aprēėināt jaudas zudumi tiklā un transformatorā, kā arī tīkla un transforma-

tora parametrus. Līnijas garums l = 4 km. Tīkla vadi 3x(1xA25), vidējais attālums starp va-

diem Dvid = 0,8 m. Transformators TM-180/6 ar maksimālo slodzi Sm = 160 kW – j180 kVA.

Tīkla nominālais spriegums 6 kV (1.3. att.).

1.3. att.

Atrisinājums.

1. Līnijas aktīvā pretestība

.04,5257,31

4000Ω=

⋅=

⋅=

S

lRL γ

2. Vada diametrs

mm.614,32544

≅⋅

==πS

d

No tabulas P.12 vada īpatnēja pretestība X0 = 0,364 Ω/km, ja Dvid = 0,8 m.

3. Līnijas induktīvā pretestība

XL = X0·l = 0,364·4 = 1,456 Ω ≈ 1,46 Ω.

4. Aktīvās jaudas zudumi līnijā

kW.48,400504,06

801602

22

2

22

=⋅+

=⋅+

=∆ L

N

mmL R

U

QPP

5. Reaktīvās jaudas zudumi līnijā

kVAr.46,100146,06

801602

22

2

22

=⋅+

=⋅+

=∆ L

N

mmL X

U

QPQ

6. Transformatora aktīva pretestība

,44mΩ0,044ΩkΩ0000444,018010064

2

2

2

2

===⋅⋅

=⋅∆

=N

NKT

S

UPR

kur ∆PK – transformatora īsslēguma spriegums no tabulas P.?

7. Transformatora nominālā strāva

A.34,17673,1

180

3=

⋅=

⋅=

N

NN

U

SI

8. Sprieguma kritums transformatora aktīvajā pretestība

14

%.013,01006000

044,034,17100 =⋅

⋅=⋅

⋅=∆

N

TNa

U

RIU

9. Sprieguma kritums transformatora reaktīvajā pretestība

%,5,5013,05,5 2222 =−=∆−∆=∆ aKR UUU

kur ∆UK – transformatora īsslēguma spriegums no P.? tabulas.

10. Transformatora reaktīvā pretestība

.11,018010065,5

1022

Ω=⋅⋅

⋅=⋅∆

=N

NRT

S

UUX

11. Aktīvās jaudas zudumi transformatorā

kW,96,40,14180179

2

0

2

=+⋅

=∆+∆⋅

=∆ PP

S

SP K

N

mT

kur ∆P0 – tukšgaitas zudumi transformatorā (sk. P.?. tab.).

kVA.17980160 2222 ≅+=+= mmm QPS

12. Transformatora reaktīvās jaudas zudumi tukšgaitā

kVAr,8,10100

18061000

0 =⋅

=⋅

=∆ NSIQ

kur I0 – tukšgaitas strāva transformatorā (sk. P.? tab.).

13. Reaktīvās jaudas zudumi transformatorā

kVAr.59,208,10100

5,51801792

0

2

=+⋅=∆+∆⋅=∆ QUS

SQ K

N

mT

1.4. Enerăijas zudumi tīklā un transformatoros.

Enerăijas zudumus tīklā aprēėina pēc formulas

,103 32 −⋅⋅⋅⋅=∆ τLmL RIW

kur ∆WL - enerăijas zudumi tīklā, kWh;

Im – maksimālā strāva līnijā, A;

RL – līnijas vada aktīvā pretestība, Ω;

τ – zudumu laiks, h.

Zudumu laiku var atrast, ja zināms aktīvās un reaktīvās jaudas slodzes grafiki, pēc formu-

las

15

,2

8760

0

2

mS

tS∑ ∆⋅=τ

kur 22mmm QPS += - maksimāla patērētāja slodze, kVA.

Maksimālās slodzes izmantošanas laiks gadā T (h) var aprēėināt, ja zināms enerăijas patē-

riĦš gadā Wg (kWh) un maksimālā slodze Pm

m

g

P

WT = ,

Ja dots slodzes grafiks, tad maksimālās slodzes izmantošanas laiku var aprēėināt pēc for-

mulas

,

8760

0

mP

tP

T∑ ∆⋅

=

kur P – atsevišėas aktīvās slodzes lielums;

∆t - atsevišėas aktīvās slodzes ilgums.

Maksimālās slodzes izmantošanas laiks ir atkarīgs no slodzes rakstura un maiĦu skaita

(sk. 1.2. tab.)

1.2. tabula

Maksimālās slodzes izmantošanas laiks

MaiĦu skaits uzĦēmumā (slodze) T, h Viena maiĦa 1800-2500 Divas maiĦas 3500-4500 Trīs maiĦas 5000-700

Piezīme. Apgaismošanas slodze T = 1500 – 2000 h.

Enerăijas zudumus transformatorā aprēėina pēc formulas

tPPS

SW K

N

mT ⋅∆+⋅∆⋅

=∆ 0

2

τ

vai arī

,3 02 tPRIW TmT ⋅∆+⋅⋅⋅=∆ τ

kur Nmm UIS ⋅⋅= 3 - transformatora maksimāla slodze, kVA.

t – transformatora darba stundu skaits gadā, h.

1.2. piemērs. Noteikt enerăijas zudumus gadā līnijā un transformatorā, ja ir zināmi tīklā

un transformatora dati (1.4. att.) un diennakti slodzes grafiks (1.5. att.).

16

1.4. att.

1.5. att

Atrisinājums.

1. Sastādīsim tabulu ar nepieciešamiem datiem:

Dati no grafika Aprēėina dati P,

kW Q,

kVAr S

2, kW2

∆t, h

P·∆t, kWh

S2·∆t,

kVA2·h 200 200 80 000 4 800 320 000 200 300 130 000 4 800 520 000 500 400 410 000 4 2000 1 640 000 500 400 410 000 4 2000 1 640 000 400 300 250 000 4 1600 1 000 000 300 200 130 000 4 1200 520 000

Summa: 24 8400 5 640 000

2. Aprēėināsim zudumu laiku diennaktī

h.7,13410000

56400002

24

0

2

==∆⋅

=∑

m

dS

tS

τ

3. Zudumu laiks gadā

τ = 365·τd = 365·13,7 = 5000 h.

4. Maksimālās slodzes izmantošanas laiks diennaktī

h.8,16500

8400

24

0 ==∆⋅

=∑

m

dP

tP

T

5. Maksimālās slodzes izmantošanas laiks gadā

T = 365·Td = 365·16,8 = 6132 h.

6. Slodzes maksimāla pilnā jauda

kVA.3,640400500 2222 =+=+= mmm QPS

7. Slodzes maksimāla strāva

17

A.7,61673,13,640

3=

⋅=

⋅=

N

mm

U

SI

8. Līnijas aktīva pretestība

RL = R0·l = 0,576·2,5 = 1,44 Ω.

9. Enerăijas zudumi tīklā

kWh.8222810500044,17,613103 3232 =⋅⋅⋅⋅=⋅⋅⋅⋅=∆ −−τLmL RIW

10. Enerăijas zudumi transformatorā

kWh.7928387601,450009,11750

3,6402

0

2

=⋅+⋅⋅

=⋅∆+⋅∆⋅

=∆ tPP

S

SW K

N

mT τ

11. Kopējas enerăijas zudumi

kWh.1615117928382228 =+=∆+∆=∆ TL WWW

12. Enerăijas patēriĦš gadā

W = Pm·T = 500·6132 = 3 066 000 kWh.

Enerăijas zudumi gadā procentos

%.27,51003066000161511

100% =⋅=⋅∆

=∆W

WW

18

1.5.

Pār

bau

des

dar

bs

„Jau

das

un

en

erăi

jas

zud

um

i ele

ktr

oap

gād

es s

istē

mās

”.

1. U

zdev

um

s. A

prēė

ināt

jaud

as z

udum

i tīk

lā u

n tr

ansf

orm

ator

ā, k

ā ar

ī tīk

la u

n tr

ansf

orm

ator

a pa

ram

etru

s. L

īnija

s ga

rum

s ℓ,

vid

ēlai

s at

tālu

ms

star

p va

diem

Dvi

d, tī

kla

spri

egum

s U

N, k

V. T

rans

form

ator

a fa

ktis

kā n

oslo

dze

S m =

Pm

+ jQ

m. T

rans

form

ator

a un

līni

jas

vadu

tipi

dot

i tab

ulā.

V A

R I

A N

T I

D

otie

li

elu

mi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

UN, k

V

10

6 6

6 6

6 6

6 6

6 6

6 10

6

6 ℓ,

km

4

4,5

5 5,

5 4

4,5

5 5,

5 2

1 4

4,5

5 5,

5 2

Līn

ijas

vadi

3x

(1

XA25

) 3x

(1

XA25

) 3x

(1

XA35

) 3x

(1

XA50

) 3x

(1

XA16

) 3x

(1

XA25

) 3x

(1

XA35

) 3x

(1

XA35

) 3x

(1

XA16

) 3x

(1

XA16

) 3x

(1

XA16

) 3x

(1

XA25

) 3x

(1

XA35

) 3x

(1

XA50

) 3x

(1

XA16

) D

vid,

m

2 1,

75

4 4

2 1,

5 3,

5 3

1,5

0,8

1,25

1,

25

4 3,

5 1,

5 Tr

ans-

form

ator

s B

A

250/

10

TM

25

0/6

TM

40

0/6

TM

630

/6

TM

16

0/6

TM

25

0/6

TM

40

0/6

TM

630

/6

TM

100/

6 T

M

63/6

T

M

160/

6 T

M

250/

6 T

M

400/

10

TM

630/

6 T

M10

0/6

S m, k

VA

20

0+j1

00 1

90+j

90 3

50+j

180

540+

j290

140

+j70

19

0+j9

0 35

0+j1

80 5

40+j

290

90+j

40

56+j

26

140+

j70

190+

j90

350+

j180

540

+j29

0 80

+j40

V

A R

I A

N T

I

Dot

ie

liel

um

i 16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

UN, k

V

6 6

6 6

6 6

6 6

6 6

6 6

6 6

6 ℓ,

km

4

4,5

5 5,

5 4

4,5

5 5,

5 2

1 4

4,5

5 5,

5 2

Līn

ijas

vadi

3x

(1

XA25

) 3x

(1

XA25

) 3x

(1

XA35

) 3x

(1

XA50

) 3x

(1

XA16

) 3x

(1

XA25

) 3x

(1

XA35

) 3x

(1

XA35

) 3x

(1

XA16

) 3x

(1

XA16

) 3x

(1

XA16

) 3x

(1

XA25

) 3x

(1

XA35

) 3x

(1

XA50

) 3x

(1

XA16

) D

vid,

m

2 1,

75

4 4

2 1,

5 3,

5 3

1,5

0,8

1,25

1,

25

4 3,

5 1,

5 Tr

ans-

form

ator

s T

M

160/

6 T

M

250/

6 T

M

400/

6 T

M

630/

6 T

M

160/

6 T

M

250/

6 T

M

400/

6 T

M

630/

6 T

M

100/

6 T

M 6

3/6

TM

16

0/6

TM

25

0/6

TM

40

0/6

TM

630/

6TM

100/

6

S m, k

VA

14

0+j7

0 19

0+j9

0 35

0+j1

80 5

40+j

290

140+

j70

190+

j90

350+

j180

540

+j29

0 90

+j40

56

+j26

14

0+j7

0 19

0+j9

0 35

0+j1

80 5

40+j

290

80+j

40

19

2. U

zdev

um

s. N

otei

kt e

neră

ijas

zudu

mus

gad

ā līn

ijā, t

rans

form

ator

ā un

kop

ējas

zud

umus

, ja

ir z

inām

s di

enna

kti s

lodz

es g

rafi

ks. U

zzīm

ēt lī

nija

s ai

zvie

toša

nas

shēm

u un

uzk

onst

ruēt

slo

dzes

gra

fiku

.

1.va

r 2.

var

3.va

r 4.

var

5.va

r 6.

var

7.va

r P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

11

14

4 25

0 21

0 4

300

250

4 25

0 15

0 4

300

250

4 15

0 10

0 4

400

300

4

29

28

4 24

0 28

0 4

320

300

4 30

0 25

0 4

400

300

4 25

0 20

0 4

500

400

4

76

62

4 55

0 38

0 4

600

480

4 60

0 45

0 4

600

500

4 70

0 50

0 4

800

600

4

75

59

4 50

0 39

0 4

550

450

4 50

0 40

0 4

550

450

4 60

0 40

0 4

700

500

4

35

26

4 45

0 32

0 4

500

350

4 55

0 35

0 4

500

400

4 40

0 30

0 4

400

300

4

16

7 4

310

180

4 40

0 25

0 4

250

150

4 40

0 30

0 4

300

200

4 20

0 15

0 4

Līni

jas

vadi

3x

(1xA

35)

Līni

jas

vadi

3x

(1xA

50)

Līni

jas

vadi

3x

(1xA

50)

Līni

jas

vadi

3x(

1xA5

0)

Līni

jas

vadi

3x

(1xA

50)

Līni

jas

vadi

3x

(1xA

70)

Līni

jas

vadi

3x

(1xA

95)

ℓ, k

m

4,35

ℓ,

km

2,

8

ℓ, k

m

3,3

ℓ,

km

2,

8

ℓ, k

m

3,1

ℓ,

km

3,

4

ℓ, k

m

4,2

Tr

ansf

orm

ator

s TM

-10

0/6

Tr

ansf

orm

ator

s BA

80

0/6

Tran

sfor

mat

ors

BA

800/

6

Tran

sfor

mat

ors

BA

800/

6 Tr

ansf

orm

ator

s BA

80

0/6

Tran

sfor

mat

ors

BA

1000

/6

Tran

sfor

mat

ors

BA

1250

/6

8.va

r 9.

var

10.v

ar

11.v

ar

12.v

ar

13.v

ar

14.v

ar

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

450

250

4 50

0 40

0 4

600

400

4 20

0 20

0 4

250

210

4 30

0 25

0 4

250

150

4

550

450

4 55

0 45

0 4

700

500

4 20

0 30

0 4

240

280

4 32

0 30

0 4

300

250

4

750

550

4 80

0 70

0 4

1000

80

0 4

500

400

4 55

0 38

0 4

600

480

4 60

0 45

0 4

650

500

4 70

0 60

0 4

900

750

4 50

0 40

0 4

500

390

4 55

0 45

0 4

500

400

4

450

350

4 60

0 40

0 4

800

600

4 40

0 30

0 4

450

320

4 50

0 35

0 4

550

350

4

400

250

4 40

0 30

0 4

500

350

4 30

0 20

0 4

310

180

4 40

0 25

0 4

250

150

4 Lī

nija

s va

di

3x(1

xA35

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di 3

x(1x

A50)

Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA70

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA95

)

ℓ, k

m

3,2

ℓ, k

m

3,6

ℓ,

km

4,

8

ℓ, k

m

2,6

ℓ,

km

3,

4

ℓ, k

m

3,3

ℓ, k

m

2,4

Tr

ansf

orm

ator

s BA

10

00/6

Tr

ansf

orm

ator

s BA

12

50/6

Tr

ansf

orm

ator

s BA

16

00/6

Tr

ansf

orm

ator

s BA

80

0/6

Tran

sfor

mat

ors

BA

800/

6 Tr

ansf

orm

ator

s BA

80

0/6

Tran

sfor

mat

ors

BA

1000

/6

20

15.v

ar

16.v

ar

17.v

ar

18.v

ar

19.v

ar

20.v

ar

21.v

ar

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

300

250

4 10

0 10

0 4

250

210

4 30

0 25

0 4

250

150

4 30

0 25

0 4

150

100

4

400

300

4 10

0 80

4

240

280

4 32

0 30

0 4

300

250

4 40

0 30

0 4

250

200

4

600

500

4 30

0 20

0 4

550

380

4 60

0 48

0 4

600

450

4 60

0 50

0 4

700

500

4

550

450

4 20

0 10

0 4

500

390

4 55

0 45

0 4

500

400

4 55

0 45

0 4

600

400

4

500

400

4 15

0 60

4

450

320

4 50

0 35

0 4

550

350

4 50

0 40

0 4

400

300

4

400

300

4 10

0 50

4

310

180

4 40

0 25

0 4

250

150

4 40

0 30

0 4

300

200

4 Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di 3

x(1x

A50)

Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

)

ℓ, k

m

3,2

ℓ, k

m

2,7

ℓ,

km

2,

8

ℓ, k

m

3,3

ℓ,

km

2,

8

ℓ, k

m

3,1

ℓ, k

m

3,4

Tr

ansf

orm

ator

s BA

80

0/6

Tran

sfor

mat

ors

TM-

400/

6 Tr

ansf

orm

ator

s BA

80

0/6

Tran

sfor

mat

ors

BA

800/

6 Tr

ansf

orm

ator

s BA

80

0/6

Tran

sfor

mat

ors

BA

800/

6 Tr

ansf

orm

ator

s BA

10

00/6

22.v

ar

23.v

ar

24.v

ar

25.v

ar

26.v

ar

27.v

ar

28.v

ar

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

P

, kW

Q

, kV

Ar

∆t,

h

P,

kW

Q,

kVA

r ∆

t, h

400

300

4 45

0 25

0 4

500

400

4 60

0 40

0 4

220

200

4 25

0 25

0 4

300

250

4

500

400

4 55

0 45

0 4

550

450

4 70

0 50

0 4

300

300

4 30

5 28

0 4

320

300

4

800

600

4 75

0 55

0 4

800

700

4 10

00

800

4 57

0 40

0 4

580

450

4 60

0 48

0 4

700

500

4 65

0 50

0 4

700

600

4 90

0 75

0 4

520

400

4 52

0 45

0 4

550

450

4

400

300

4 45

0 35

0 4

600

400

4 80

0 60

0 4

420

300

4 45

0 35

0 4

500

350

4

200

150

4 40

0 25

0 4

400

300

4 50

0 35

0 4

300

200

4 30

0 20

0 4

400

250

4 Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di 3

x(1x

A50)

Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

) Lī

nija

s va

di

3x(1

xA50

)

ℓ, k

m

4,2

ℓ, k

m

3,2

ℓ,

km

3,

6

ℓ, k

m

4,8

ℓ,

km

2,

6

ℓ, k

m

2,4

ℓ, k

m

3,3

Tr

ansf

orm

ator

s BA

12

50/6

Tr

ansf

orm

ator

s BA

10

00/6

Tr

ansf

orm

ator

s BA

12

50/6

Tr

ansf

orm

ator

s BA

16

00/6

Tr

ansf

orm

ator

s BA

80

0/6

Tran

sfor

mat

ors

BA

800/

6 Tr

ansf

orm

ator

s BA

80

0/6

21

2. ZEMSPRIEGUMA TĪKLU AIZSARDZĪBA

Tīklos ar spriegumu līdz 1000 V par aizsardzības aparatūru lieto

• kūstošos drošinātājus,

• automātiskos gaisa slēdžus

• automātus un termorelejus.

2.1. Drošinātāju izvēle.

Drošinātājus izvēlas, ievērojot šādus nosacījumus.

1. Drošinātāja nominālam spriegumam UN.dr. jābūt lielākam vai vienādam ar tīkla nominālo

spriegumu UN.t.

UN.dr. ≥ UN.t. .

2. Apgaismes tīklā kūstošā ieliktĦa nomināli strāvai IN.iel. jābūt lielākai vai vienādai ar aplē-

ses strāvu Iapr., ievērojot drošuma koeficientu Kdr.

IN.iel. ≥ Kdr Iapr. ,

kur Kdr. = 1, ja drošinātājs aizsargā apgaismes elektriskā tīkla posmu, kas baro gaismekĜus ar

kvēlspuldzēm vai sildierīces;

Kdr. = 1,25, ja drošinātājs aizsargā elektriskā tīkla posmu, kas baro gaismekĜus ar lu-

miniscences spuldzēm;

Kdr = 1,1, ja drošinātājs aizsargā elektriskā tīkla posmu, kas baro gaismekĜus ar dzīvsudra-

ba loka spuldzēm.

3. Asinhrona elektrodzinēja ar īsslēgtu rotoru aizsardzībai drošinātāja kūstoša ieliktĦa

nominālai strāvai IN.iel. jābūt lielākai vai vienādai ar tā palaišanas strāvu Ipal, dalītai ar empīrisku

koeficientu (pārslodzes) Kpārsl.

,I

II

pāārsl

palN.iel. ≥

kur Kpārsl. = 1,6-2,5 (ja elektrodzinējs iegriežas ātrāk par 4 s, tad Kpārsl. = 2,5, ja iegriežas 5-10

s, tad Kpārsl. = 1,6-2).

Precīzāku rezultātu iegūst, izmantojot drošinātāja laikstrāvas raksturlīkni.

4. Ja drošinātājs aizsargā elektrisko tīklu, elektriskā tīkla vadu vai kabeĜu pieĜaujamai

strāvai Ip jābūt lielākai vai vienādai ar IN.iel., dalītai ar koeficientu Kaiz

.K

II

aiz

N.iel.p ≥

22

5. Drošinātāju maksimālai atslēgtspējai jābūt lielākai vai vienādai ar maksimālo trīsfāžu

īsslēguma strāvu

.II (3)katsl. ≥

6. Ja drošinātājs aizsargā maăistrāllīniju, kas baro vairākus elektrodzinējus, drošinātāja

kūstošā ieliktĦa nominālai strāvai IN.iel jābūt lielākai vai vienādai ar aprēėina strāvu

∑−=

=

+≥

1ni

1i maxpāārsl

pald.i.0N.iel. ,

K

IIKI

kur K0 — vienlaicības koeficients, kas norāda, kāda daĜa no visiem elektrodzinējiem strādā; (ja

visi elektrodzinēji strādā, K0 = 1, bet pārējos gadījumos K0 var noteikt aptuveni atkarībā no

elektrodzinēju skaita, izmantojot 2.1. tabulas datus);

∑−=

=

1ni

1id.i.0 IK — darbojošos elektrodzinēju darba strāvu summa, kad palaiž to elektrodzi-

nēju, kuram attiecība Ipal. /Kpārsl. ir vislielākā.

7. Lai drošinātāju aizsardzība būtu selektīva, virkne slēgtus drošinātājus izvēlas šādi:

skaitot no elektroenerăijas patērētāja puses, katra nākamā drošinātāja kūstošā elementa no-

minālai strāvai jābūt par vienu pakāpi augstākai. Drošinātāja darbības selektivitāte jāpār-

bauda arī trīsfāžu īsslēgumā (kad īsslēguma strāvai ir maksimālā vērtība). Jo var būt tādi

gadījumi, kad pie lielām īsslēguma strāvām pārdeg vairāki virknē slēgtie drošinātāji.

2.1. tabula

Vienlaicības koeficients K0 atkarībā no elektrodzinēju skaita

Elektrodzinēju skaits

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 15 20

K0 1,0 1,0 0,9 0,8 0,7 0,61 0,55 0,5 0,47 0,44 0,35 0,31

8. Pārbaude: fāzes vada un nullvada šėērsgriezumam jābūt tādam, lai pieĜaujamā vienfā-

zes īsslēguma strāva būtu vismaz trīs reizes lielāka par drošinātāja kūstoša ieliktĦa nomi-

nālo strāvu

Ik(1) ≥ 3 IN.iel..

bet sprādziennedrošās zonās

Ik(1) ≥ 4 IN.iel..

Šo nosacījumu var neievērot, ja tīkli jāaizsargā tikai no īsslēguma, izĦemot lauku elektris-

kos tīklus un komunālos tīklus, kuriem ir ievērojams garums, kā arī gadījumos, kad īsslē-

23

guma strāva ir vismaz trīs reizes lielāka par vada vai kabeĜa pieĜaujamo strāvu no silšanas

viedokĜa

Ik(1) ≥ 3 IpieĜ..

No pārslodzes jāaizsargā vadi vai kabeĜi ar degošu ārējo apvalku vai izolāciju, ja tie novie-

toti atklāti, kā arī vadi un kabeĜi apgaismošanas tīklos tirdzniecības telpās, rūpniecības uz-

Ħēmumu administratīvās un sadzīves telpās (ieskaitot gludekĜu, šujmašīnu, elektrisko plītiĦu,

ledusskapju, pārnesamo elektroenerăijas lietotāju pieslēgšanai paredzētos elektriskos tīk-

lus), dzīvojamās un sabiedriskās ēkās.

Spēka tīklos uzstādītie vadi un kabeĜi jāaizsargā no pārslodzes, ja tie uzstādīti rūpniecī-

bas uzĦēmumos, dzīvojamās un sabiedriskās ēkās, tirdzniecības telpās, tikai tādos gadīju-

mos, ja ir tāds tehnoloăiskais process vai darba režīms, kad var rasties pārslodze.

No pārslodzes un īsslēguma jāaizsargā vadi un kabeĜi spēka, apgaismošanas, sekundāro

ėēžu elektriskos tīklos, kuri uzstādīti V-I, V-Ia, V-II, V-IIa klases sprādziennedrošās zonās,

bet V-Ib un V-Ig klases sprādziennedrošās zonās vadu un kabeĜu aizsardzība jāveido kā

sprādziennedrošās ietaisēs.

Piemērs. Aprēėināt kūstošā ieliktĦa strāvu un izvēlēties drošinātāju 4 kW asinhronam elek-

trodzinējam ar īsslēgtu rotoru, ja elektrodzinēja rotācijas frekvence n = 1420 min-1, lietderības

koeficients η = 0,84, cos φ = 0,84, palaides strāva 6 reizes lielāka par nominālo strāvu.

Atrisinājums

1. Nominālā strāva: A.7,884,084,038073,1

4000

cos3=

⋅⋅⋅=

⋅⋅⋅=

ϕηN

n

NU

PI

2. Palaides strāva Ipal. = 6·IN = 6·8,7 = 52,2 A

3. Drošinātāja kūstošā ieliktĦa nominālā strāva A.9,205,22,52

5,2. === pal

ielN

II

4. Izvēlas NH-gl tipa drošinātāju ar kustoša ieliktĦa nominālo strāvu IN.iel. = 20 A (sk. P.2.5.

tab.) vai NH-aM tipa drošinātāju ar kustoša ieliktĦa nominālo strāvu IN.iel. = 10 A

5. Pārbauda, vai izvēlētais drošinātājs nodrošina reālu dzinēja palaides laiku (tpal = l-4

s). No drošinātāju NH-gl (Ferraz) laikstrāvas raksturlīknēm P.2.2. attēlā atrod, ka pie Ipal =

52,2 A drošinātāja minimālais nostrādes laiks tno = 5 s, bet HRC NH-gl un NH-aM drošinātā-

jiem tno = 30 s (P.2.2. attēls). Tātad dzinēja palaides laikam jābūt mazākam par 5 s pirmajā

gadījumā un mazākam par 30 s otrajā gadījumā, kas atbilst reālām iespējām. Ja iegūtais pa-

laides laiks ir nepietiekams, jāizvēlas nākamā lielākā IN.iel. vērtība.

24

2.2. Automātslēdžu izvēle.

Automātslēdžus izvēlas atbilstoši uzstādīšanas vietai shēmā, saskaĦojot to ar lietotāja pa-

rametriem.

1. Automātslēdža nominālam spriegumam UN.a. jābūt lielākam vai vienādam ar elektro-

iekārtas nominālo spriegumu UN.iek., kuras komutācijai un aizsardzībai automātslēdzis uzstā-

dīts UN.a. ≥ UN.iek..

2. Automātslēdžu nominālai strāvai IN.a. jābūt vienādai vai lielākai par elektroiekārtas

nominālo strāvu IN.iek., kuras komutācijai un aizsardzībai automātslēdzis uzstādīts IN.a. ≥ IN.iek.

3. Automātslēdžu nominālai strāvai IN.a. jābūt vienādai vai lielākai par elektroiekārtas

nominālo strāvu IN.iek., kuras komutācijai un aizsardzībai automātslēdzis uzstādīts IN.a. ≥ IN.iek.

4. Automātslēdža termoatkabĦa nominālai strāvai IN.T. jābūt vienādai vai lielākai par elek-

troiekārtas darba strāvu vai aplēses strāvu Id, ievērojot drošības koeficientu kdr., kuru nosaka

katram automātslēdzim pēc tā termoatslēdzes laikstrāvas raksturlīknes IN.T. ≥ kdr.·Id

Asinhroniem elektrodzinējiem ar īsslēgtu rotoru jāpārbauda, vai palaides laiks nav tik

liels, ka palaides strāva paspēj sakarsēt termoreleja sildelementu un termoatkabnis atslēdz

elektrodzinēju palaides laikā. Automātslēdža termoatkabĦa iestatījuma strāvai pie minimā-

lā laika ieturējuma, kas atbilst elektrodzinēja palaides laikam, Iiest.a., jābūt lielākai par elek-

trodzinēja palaides strāvu Ipal., ievērojot koeficientu 0,85, kas raksturo palaides strāvas sama-

zināšanos elektrodzinēja palaides laikā kt·Iiest.a. > 0,85Ipal., kur kt = 1,5-2 — termoatkabĦa laika

ieturējuma koeficients.

Ja automātslēdža termoatkabĦa laikstrāvas raksturlīknei nav uzrādītas nostrādes robe-

žas, kt = 1,6-2,5.

4. Automātslēdža elektromagnētiskā atkabĦa nominālai strāvai IN.EM. jābūt lielākai vai

vienādai ar maksimāli īslaicīgi pieĜaujamo strāvu Imax.īsl., ievērojot drošuma koeficientu kdr.EM.

I n.em. ≥ kdr.EM.·Imax.īsl.,

kur kdr.EM. = 1,25 — drošuma koeficients automātslēdžu AP-50, AE-2000, A3700 elektromagnētis-

kai atslēdzei, kdr.EM. = 1,5 — automātslēdzim A3100. Pārējiem automātslēdžiem drošuma ko-

eficientu nosaka no raksturlīknēm. Automātslēdža elektromagnētiskais atkabnis nedrīkst

atslēgties elektrodzinēja palaides brīdī, tātad jāizvēlas, lai I N.EM. > Ipal.. Jāpārbauda, vai vien-

fāzes īsslēguma strāva ir pietiekami liela un elektromagnētiskais atkabnis atslēgsies vien-

fāzes īsslēgumā Ik(1) > IN.EM..

25

5. Automātslēdža maksimālai atslēgtspējai (atslēgšanās robežstrāvai) Iatsl.rob. jābūt lielākai

vai vienādai par maksimālo īsslēguma strāvu Imax.īssl.., ja īsslēgums ir automātslēdža uzstādīša-

nas vietā. Tātad Imax.īssl. = √2 ·Ik, Iatsl.rob. ≥ √2 ·Ik(3).

No pārslodzes jāaizsargā vadi vai kabeĜi ar degošu ārējo apvalku vai izolāciju, ja tie novie-

toti atklāti, kā arī vadi un kabeĜi apgaismošanas tīklos tirdzniecības telpās, rūpniecības uz-

Ħēmumu administratīvās un sadzīves telpās (ieskaitot gludekĜu, šujmašīnu, elektrisko plī-

tiĦu, ledusskapju, pārnesamo elektroenerăijas lietotāju pieslēgšanai paredzētos elektriskos

tīklus), dzīvojamās un sabiedriskās ēkās.

Spēka tīklos uzstādīto iekārtu vadi un kabeĜi jāaizsargā no pārslodzes, ja tie uzstādīti

rūpniecības uzĦēmumos, dzīvojamās un sabiedriskās ēkās, tirdzniecības telpās, tikai tādos

gadījumos, ja ir tāds tehnoloăiskais process vai darba režīms, kad var rasties ilgstoša vadu

pārslodze.

Ja vadi un kabeĜi uzstādīti apgaismošanas, sekundāro ėēžu elektriskos tīklos V-l, V-1a,

V-2, V-2a klases sprādziennedrošās zonās, tie jāaizsargā no īsslēguma un pārslodzes, bet V-

1b, V-1g klases sprādziennedrošās zonās vadu un kabeĜu aizsardzība jāizveido tāpat kā

sprādziennedrošās elektroietaisēs. Zemsprieguma elektrisko tīklu aizsardzībai no īsslēguma

un pārslodzes uzstāda automātslēdžus ar elektromagnētisko atkabni, kas nostrādā bez laika

ieturējuma, kā arī automātslēdžus ar termoatkabni vai automātslēdžus, kuriem ir termoat-

kabnis un elektromagnētiskais atkabnis, tātad automātslēdžus ar kombinēto atkabni. Termo-

atkabnim ir laika ieturējums, un tas ir apgriezti proporcionāls caur termoatkabni plūstošās

strāvas stiprumam. Izgatavo automātslēdžus ar regulējamu atkabni un neregulējamu at-

kabni. Vadiem un kabeĜiem uzrāda ilgstoši pieĜaujamo strāvu Ip. Automātslēdžu termoatkab-

Ħa un elektromagnētiskā atkabĦa iestatījumu strāvas jāizvēlas atkarībā no vadu un kabeĜu

pieĜaujamām strāvām un īsslēguma strāvām Ik.

Automātslēdža izvēles piemērs. Izvēlēties automātslēdzi asinhronā elektrodzinēja ar īs-

slēgtu rotoru komutācijai un aizsardzībai. Elektrodzinēja nominālā jauda PN = 4 kW, nomi-

nālais spriegums UN = 380 V, nominālā strāva IN = 8,62 A, palaides strāva 6 reizes lielāka par

elektrodzinēja nominālo strāvu I = 6·IN = 51,7 A Elektrodzinēja uzstādīšanas vietā maksimālā

īsslēguma strāva Iīssl.max = 400 A.

1. Izvēlamies automātslēdzi MMS 32S 10A (P.2.11. tab.). Tehniskie dati:

• termoatkabĦa regulēšanas strāva IN.T. = 6-10 A,

• elektromagnētiskā atkabĦa nostrādes strāva IN.EM. = 13·IN = 112,1 A,

• atslēdzamās īsslēguma strāvas robežvērtība Icu = 50 kA.

26

2. Automātslēdža nominālais spriegums UN = 400 V, tātad lielāks par tīkla spriegumu au-

tomātslēdža uzstādīšanas vietā

UN.a. = 400 V > UN.t = 380 V.

3. Automātslēdža termoatkabĦa nominālo strāvu izvēlas, ievērojot nosacījumu, ka ter-

moatkabĦa nominālā strāva INT 1,1 reizi lielāka par elektrodzinēja nominālo strāvu, lai īslai-

cīgas pārslodzes gadījumā automātslēdzis neatslēgtos

INT = 1,1·IN.dz. = 1,1·8,62 = 9,48 A.

Izvēlamies INT = 10 A.

4. Automātslēdža elektromagnētiskā atkabĦa nominālā strāva

IN.EM = 112,1 A > Ip = 51,7 A.

5. Atslēdzamās īsslēguma strāvas robežvērtība automātslēdzim Icu = 50 kA ievēroja-

mi lielāka par maksimālo īsslēguma strāvu Iīssl.max. = 400 A

Icu = 50 kA > Iīssl.max. = 400A

6. Pēc laikstrāvas raksturlīknes P.2.6. attēlā pārbauda pieĜaujamo dzinēja palaides laiku.

Pie Ip = 6·IN automātslēdzis atslēdzas vidēji pēc tno = 8 s, tātad pieĜaujamais palaides laiks

tp = 6 s, kas nodrošina slogota dzinēja palaišanu.

Analogi var izvēlēt automātslēdzi 3RV10 21 (sk. P.2.12. tabulu un P.2.6. att.).

2.3. Svirslēdžu izvēle.

Svirslēdžus izvēlas, ievērojot šādus nosacījumus:

1. Svirslēdža nominālam spriegumam UN jābūt vienādam vai lielākam par tīkla nominālo

spriegumu UN.t.:

UN > UN.t..

2. Svirslēdža nominālai strāvai IN jābūt vienādai vai lielākai par aprēėina strāvu Iapr

IN ≥ Iapr,

kur Iapr — aizsargājamā objekta nominālā strāva.

Vienfāzes maiĦstrāvas ėēdēs divpolīgs svirslēdzis var atslēgt elektrisko ėēdi, ja sprie-

gums nav lielāks par 380 V, bet vienpolīgs svirslēdzis - ja spriegums nav lielāks par 220 V.

Svirslēdzis bez lokdzēses kameru var atslēgt strāvu, ne lielāku par 0,2·IN līdzstrāvas

ėēdē, kuras nominālais spriegums ir 220 V. MaiĦstrāvas ėēdē, kuras nominālais spriegums

ir 380 V, ar to var atslēgt strāvu ne lielāku par 0,3·IN. Līdzstrāvas 440 V ėēdes un 500 V vai

660 V maiĦstrāvas ėēdēs ar svirslēdzi var pārtraukt elektrisko ėēdi, ja slodze atslēgta.

27

Svirslēdzis ar lokdzēses kameru var atslēgt līdzstrāvas ėēdi ar 440 V vai maiĦstrāvas

ėēdi līdz 500 V, ja strāva nepārsniedz 0,5IN. Ar svirslēdzi var atslēgt 220 V līdzstrāvas ėēdes

un 380 V maiĦstrāvas ėēdes, ja strāva ėēdē nepārsniedz IN. Ja U = 380 V un cos φ = 0,8 , ar

svirslēdzi var atslēgt nominālo strāvu IN , bet, ja cos φ = 0,4, var atslēgt strāvu ne lielāku par

0,5·IN.

3. Svirslēdža normētai caurplūdes strāvas momentānai vērtībai idyn jābūt lielākai vai vie-

nādai ar triecienstrāvu īsslēguma vietā (pārbaudi izdara, ja IN > 100A).

idyn. ≥ iu,

kur idyn = 2,55·Idyn; Idyn — normēta pieĜaujamās periodiskās caurplūdes strāvas efektīvā vērtī-

ba (dod izgatavotājrūpnīca).

4. Pārbaudi pēc termiskās izturības izdara, ja IN >100 A, pārbaudot vai

I2th·tth = Bk,

kur I2th·tth — izgatavotājrūpnīcas garantētais siltuma impulss, ko svirslēdzis spēj izturēt;

Bk — siltuma impulss, kas aprēėināts svirslēdža uzstādīšanas vietā.

2.4. Paketslēdžu izvēle.

Paketslēdžus izvēlas, ievērojot tīkla nominālo spriegumu un strāvu uzstādīšanas vietā

UN ≥ UtN; IN ≥ Iapr.,

kā arī tā komutācijas spēju. Paketslēdžu komutācijas spēju raksturo iespēja pie UN un cosφ =

=0,35 ± 0,5 (maiĦstrāvai) un T = 0,01 s (līdzstrāvai) 50 reizes ieslēgt strāvu Iiesl = 7IN un 5

reizes atslēgt strāvu Iatsl = 3IN. Resurss pie UN un IN atkarīgs no cosφ vai T un paketslēdža gabarī-

ta.

Ja pārslēdžus izmanto elektrodzinēju palaišanai, tinumu pārslēgšanai no zvaigznes slē-

guma trīsstūra slēgumā, uz paketslēdža vāka ir atzīmēti trīs stāvokĜi, kas ir savstarpēji nobī-

dīti par 120°.

2.5. Releju izvēle.

Firmu katalogos uzrādīti šādi dati:

1) releja šifrs;

2) ekspluatācijas noteikumi — apkārtējās vides temperatūras, maksimālais aug stums virs

jūras līmeĦa, uzstādīšanas stāvoklis, stiprinājuma veids, atbilstība normām un standartiem;

3) kontaktu skaits un funkcijas, nominālais izolācijas spriegums, nominālā strāva;

28

4) darbinātāja elektromagnēta ėēdes parametri — spoĜu nominālais spriegums, nostrādes

un atgriezes sprieguma vai strāvas vērtības, spoĜu jauda;

5) dinamiskie parametri: nostrādes un atgriezes laiki;

6) garantētais ciklu skaits (resurss — mehāniskais un elektriskais);

7) maksimālais komutāciju skaits stundā;

8) gabarīti, svars;

9) aizsardzība pret apkārtējās vides iedarbību — IP.

Releja izvēle pamatojas uz konkrēta objekta vadībai nepieciešamo funkciju veikšanu un pa-

rametru un apstākĜu salīdzināšanu ar katalogos doto releju atbilstošajiem datiem. Izvēlētā rele-

ja parametriem jāatbilst objekta prasībām vai arī neatbilstības gadījumā tam ir jābūt ne-

daudz lielākam. JāĦem vērā, ka pārāk liela parametru rezerve gan nodrošina garāku kalpo-

šanas laiku un lielāku resursu, bet palielina aparāta gabarītus un cenu.

Strāvas un sprieguma relejiem jābūt spēkā nevienībām

IN R ≥ IN V ,

UNR ≥ UNV,

kur INV, UNV — vadības ėēdes nominālā strāva un spriegums; INR, UNR — releja spoles nominā-

lā strāva un spriegums.

INK ≥ INS,

UNK ≥ UNS,

kur INK, UNK — releja kontaktu nominālā strāva un spriegums;

INS, UNS — komutējamā slodzes ėēdes nominālā strāva un spriegums.

Ar vienu releju komutējamo ėēžu skaitam jāatbilst releja kontaktu skaitam (attiecīgi ie-

slēdzošie un izslēdzošie kontakti).

Laika relejiem jāsaskaĦo arī nostrādes laiks ar nepieciešamo aizturi.

Termorelejiem Ĝoti svarīga ir pareiza nominālās strāvas saskaĦošana. Lielākajai daĜai

termoreleju nominālo strāvu var regulēt robežās (0,75 -1,25)·INB, kur INB — bimetāla plāksnītes

vai sildelementa nominālā strāva, kurai ilgstoši plūstot relejs nenostrādā. Izvēloties termore-

leju kāda patērētāja ar strāvu INP aizsardzībai, INB = INP. Ja izvēlas termoreleju elektrodzinēja

aizsardzībai, kam ir liela palaides strāva, pēc laikstrāvas raksturlīknes (dota katalogā) jāpār-

bauda, vai relejs dotajos darba apstākĜos neatslēgs palaides strāvu paredzētajā palaides lai-

kā.

Tā kā termoreleja nostrādes strāva ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras Ө0, rele-

jam bez temperatūras kompensācijas jāveic nominālās strāvas pārrēėins pēc formulas:

29

,10100

1 00

−⋅−=

θθδNBNB II

kur δ — koeficients, kas ievēro apkārtējās vides temperatūras izmaiĦu par katriem 100°C

(dots katalogā);

Ө0 — nominālā apkārtējās vides temperatūra.

P i e m ē r s . Izvēlēties termoreleju elektrodzinēja aizsardzībai. Dzinēja dati: PN = 75 kW,

UN = 380V, ηN = 93%, cos φ = 0,9, Ip/IN = 7.

Atrisinājums

Vispirms aprēėina dzinēja nominālo strāvu:

7,138cos3

=⋅

=NNN

N

NU

PI

ηϕA

No tabulas P.2.14. tab. izvēlas termoreleju GTH(K)-150 ar strāvas regulēšanas diapazonu

100-150A, kas saskaĦots ar gG tipa kūstošo drošinātāju INdr = 250 A vai 11RF180.200 ar strā-

vas regulēšanas diapazonu 120-200A, kas paredzēts elektrodzinēju ar jaudu 75-100 kW aiz-

sardzībai un saskaĦots ar kūstošo drošinātāju: ja ir ar aM tipa raksturlīkni, IN dr = 200 A; ja ir

gG tipa raksturlīkne, IN dr = 315 A.

2.6. Magnētisko palaidēju izvēle.

Izejas dati:

1. Vadāmā asinhrondzinēja nominālie parametri: PN, kW; UN, V; IN, A; cos φN, ηN, palaides

strāvas attiecība Ipal/IN, slodzes koeficients β = Ifakt/IN. Ja nav dota IN vērtība, to aprēėina šādi:

A.,cosηU3

1000PI

NNN

NN ϕ⋅⋅⋅

⋅=

Faktiskā slodzes strāva: Ifakt = IN·β, A.

2. Prognozējamais darba režīms, ciklu intensitāte, nepieciešamais resurss, drošums, iz-

maksu robeža.

3. Vadības shēma, kas nosaka vadības aparātu nomenklatūru, aparātu lietošanas kategoriju

un novietojumu.

4. Dzinēja nomaiĦas vai remonta problēmas un izmaksas (ar to saistīta aizsargaparātu iz-

vēle).

Izvēles nosacījumi. Aizsardzības aparāti, kuru parametri apmierina izejas datu prasības,

jāizvēlas atbilstoši standartam EN 60-204-1, IEC 947-4-1 un koordinācijas tipam.

30

Koordinācija I tips – visvairāk izmantojams risinājums, optimālā vērtība, iespējama kon-

taktu sametināšana īsslēguma gadījumā, pirms palaišanas jāpārbauda palaidējus, nav nepiecie-

šams paaugstināts iedarbes drošums. Īpatnības – palielināta aparātu dīkstāve, paaugstinātas

prasībās tehniskajam personālām: remonts, apkalpe, ekspluatācija. Piemērs: kondicionēšanas

sistēmās.

Koordinācija II tips – risinājums nodrošina iedarbes drošumu, kontaktu sametināšana tikai

īpašos gadījumos. Īpatnības – samazinātā aparātu dīkstāve, pareiza funkcionēšana. Piemērs:

eskalators.

Pilnā koordinācija – aizsardzības un komutācijas aparātus var izvēlēties ar nelielu rezervi,

kas savukārt noved pie izmaksas un gabarītu, kā arī resursa un drošuma pieauguma, turpretī

aizsardzības aparātu parametriem jābūt precīzi saskaĦotiem ar aizsargājamā objekta prasībām

(sk. 3.48. att.). Tāpat jābūt izpildītam noteikumam, ka spēka ėēdē ieslēgtiem īsslēguma aiz-

sardzības aparātiem jāpārtrauc īsslēgums, pirms sprieguma samazināšanās dēĜ sāk atkrist pa-

laidēja kontaktora darbinātāja elektromagnēta enkurs, t.i.,

tīssl. < tat.pal,

kur tat.pal, — palaidēja atgriezes laiks, jo kontaktora galvenie kontakti nedrīkst atvērties īsslē-

guma procesa laikā tīssl.. Pilnās koordinācijas īpatnības – ātrā atgriešana darba stāvoklī, parei-

za funkcionēšana, vienkāršotā apkalpe. Piemērs: ugunsdzēšanas sistēmās.

Magnētiskā palaidēja izvēles piemērs. Ventilatoru darbina asinhrondzinējs, kura nominā-

lie dati: PN = 4 kW, UN = 350 V, ηN = 84%, cos φN = 0,84, Ip / IN = 6, β = 0,8. Vadības shēma parā-

dīta 3.40. attēlā. Vadības un aizsargaparāti novietoti pie ēkas ārējās sienas. Režīms S1, lietoša-

nas kategorija AC3, vadības ėēdes spriegums 380 V

Izvēle.

1. Variants: magnētiskos palaidējus ar nepieciešamo kontaktoru skaitu, papildkontak-

tiem, mehāniskās bloėēšanas svirām, termorelejiem un kārbām komplektē izgatavotājfirma

slēgtā vai atklātā izpildījumā.

Aprēėina strāva

A;62,884,084,03803

10004

cosηU3

1000PI

NNN

NN =

⋅⋅⋅

⋅=

⋅⋅⋅

⋅=

ϕ

Ifakt = β·IN = 0,8·8,62 = 6,9 A

Ip = 6·IN = 6 ·8,62 = 51,72 A

Salīdzinot dzinēja datus ar firmas „National Electric” kataloga datiem P.2.18. tabulā, tu-

vākais piemērotais ir palaidējs ar kontaktoru GMC-18 un spēka automātslēdzi MMS-32S

10А. Automātslēdža siltuma atkabĦa iestatījuma strāvu var regulēt diapazonā no 6 līdz 10 A,

31

elektromagnētiskā atkabĦa nominālā strāva INE = 13·IN (INE = 78-130 A) ir lielāka par palaiša-

nas strāvu Ip. Kontaktora GMC-18 strāva ir lielāka par aprēėina strāvu (18 A > 8,62 A).

2.1. att. Aizsargaparātu raksturlīkĦu novietojums 1 – termorelejs; 2 – drošinātājs; 3 – iedarbošanās drošums; 4 – automātslēdža termoatkabĦa iedarbes slieksnis; 5 – termoreleja iedarbes slieksnis; 6 – automātslēdža garantētas iedarbes robežās; 7 – elektromagnētiskais atkabnis; In – nominālā strāva; Ic – pārslodzes strāva; Ir –

zemā līmeĦa īsslēguma strāva (10·In ≤ Ir ≤ 50·In); Iq – īsslēguma strāva (Iq > 50·In)

Pēc tam atbilstoši standarta IEC 947-4-1 prasībām var pārbaudīt vai nav vajadzīgi rezer-

ves drošinātāji. Salīdzinot spēka automātslēdža MMS-32S datus ar IEC 947-4-1 prasībām

(P.2.19. tabula) varam redzēt kā mūsu gadījumā vēlams izmantot dzinēja aizsardzībai rezerves

drošinātājus ar nominālo strāvu INdr = 80 A.

No firmas „Siemens” kataloga datiem P.2.20. tabulā, tuvākais piemērotais ir palaidējs

3RA11 20-1J_26-0AP0 ar kontaktoru 3RT10 26-1AP008 un spēka automātslēdzi 3RV10 21-

1JA10. Automātslēdža siltuma atkabĦa iestatījuma strāva INT = (7 – 10) A, elektromagnētiskā

atkabĦa nominālā strāva INE = 13·IN .

Pārslodzes diapazons Zema līmeĦa īsslēguma strāvas diapazons

Īsslēguma strāvas diapazons

32

No firmas „Schneider Electric” kataloga datiem P.2.21. tabulā var izvelēt reversīvo palai-

dēju GV2-DP214 slēgtā vai atklātā izpildījuma. Kontaktors LC2-D09, spēka automātslēdzis

GV2-P14. Automātslēdža siltuma atkabĦa iestatījuma strāva INT = (6 – 10) A, elektromagnē-

tiskā atkabĦa nominālā strāva INE = 13·IN .

2. Variants [4]: vadības un aizsargaparāti ievietoti slēgtā skapī (IP65) pie ēkas ārsienas,

tātad aparāti var būt atklāta izpildījuma (IP00), aizsardzība ar automātslēdzi.

Kontaktora izvēle. Salīdzinot dzinēja datus ar firmas "Lovato Electric" kataloga datiem

P.2.22. tabulā, tuvākais piemērotais ir MC9 tipa kontaktors:

Parametrs Kontaktors Asinhrondzinējs

IN,A 9 > 8,62 (6,9)

PN, kW 4 = 4

UN, V ≤ 690 > 380

Uvad, V ≤ 415 > 380

Kontaktora iebūvēts 1 ieslēdzošs paligkontakts, spoles spriegums 380 V un jauda 35/4VA

(no P.2.22. tabulas).

Izmēri: 44·48·56 mm, svars — 0,14 kg. Vadu pievienojums — ar skrūvspailēm, elektriskais

resurss — N = 100 000 komutācijas ciklu. Tieši pievienojams RF9 tipa termorelejs.

Termoreleja izvēle. P2.16. tabulā doti termoreleja dati. Izvēlas 11RF9.10 termoreleju ar

sildelementa regulējuma diapazonu 6-10 A. Termorelejs izveidots ar diferenciālo sistēmu un

manuālo atgriezi. Kontaktora termoreleja kopējā bloka izmēri ir 44·87·48 mm, svars — 0,250

kg.

Vadības pogu izvēle. Kataloga doti slēgta izpildījuma (IP65) LP2T tipa vadības pogu

komplekti. Izvēlas komplektu ar 2 elementiem ("START", "STOP"). Izmēri ir 71·117·65 mm.

Kontaktu komutācijas spēja — kategorijai AC15 (maiĦstrāvas elektromagnēta vadība) un 400

V spriegumam — 1,9 A. Izvēlētā 11MC9.10 tipa kontaktora spoles ieslēgšanas strāva

A1,9A0,09238035

US

Iiesl

iesliesl pp===

Resurss — 1 000 000 komutācijas ciklu, nepieciešamais spiediens uz pogu — 8 N.

Piezīme: izmaksu salīdzināšanai jāizmanto attiecīgajā periodā spēkā esošie firmu cenrāži.

Drošuma parametri firmu katalogos atrodami samērā reti.

33

2.7. Apgaismošanas tīklu aizsardzība

Apgaismošanas tīklos vadi un kabeĜi visos gadījumos jāaizsargā pret īsslēguma strāvas

iedarbību.

Ja tīkla aizsardzība izveidota ar kūstošiem drošinātājiem vai automātiem, kuriem at-

slēgšanas raksturlīkne ir atkarīga no strāvas, īsslēguma strāvai jābūt trīs reizes lielākai

par aizsardzības aparāta nominālo strāvu IN:

Ik ≥ Kk·IN = 3·IN,

kur Ik – īsslēguma strāva, A;

Kk – īsslēguma koeficients.

Ja automātam ir tikai elektromagnētiskā atslēdze, tad automātiem ar nominālo strāvu

līdz 100 A īsslēguma strāvai 1,4 reizes jāpārsniedz automāta iestatījuma strāvu (Kk = 1,4):

Ik ≥ Kk·Iie = 1,4·Iie,

bet automātiem ar nominālo strāvu virs 100 A īsslēguma strāvai 1,25 reizes jāpārsniedz au-

tomāta iestatījuma strāvu (Kk = 1,25):

Ik ≥ Kk·Iie = 1,25·Iie.

Īsslēguma strāvu Ik zemsprieguma tīklā aprēėina pēc aptuvenas formulas:

,0 Tf

f

kZZ

UI

+=

kur Uf – fāzes spriegums;

20

200 fff XRZ += - pilna pretestība cilpai fāzes vads – nullvads, Ω;

R0f – nullvada un fāzes vada aktīvā pretestība, Ω;

X0f = X0·l - nullvada un fāzes vada reaktīvā (induktīvā) pretestība, Ω;

X0 = 0,6 Ω/km;

ZT – barojošā transformatora pretestība vienfāzes īsslēguma gadījumā, Ω.

Ēkās un telpās, kur jābūt sevišėi drošai tīkla darbībai vai arī kur uzturas nekvalificēts

apkalpošanas personāls, tīkli jāaizsargā arī pret iespējamām pārslodzēm.

Visās telpās pret pārslodzi jāaizsargā apgaismošanas tīkli, kas izveidoti no atklāti insta-

lētiem neaizsargātiem izolētiem vadiem degošā apvalkā. Neatkarīgi no instalācijas veida

apgaismošanas tīkli pret pārslodzi obligāti jāaizsargā dzīvojamās un sabiedriskās ēkās,

tirdzniecības telpās, sadzīves pakalpojumu telpās, rūpniecības uzĦēmumos, ugunsnedrošās

telpās. Neatkarīgi no instalācijas veida apgaismošanas tīkli pret pārslodzi jāaizsargā arī

sprādzienbīstamās telpās un sprādzienbīstamās āra iekārtās.

34

Vadu un kabeĜa šėērsgriezumi jāizvēlas tā, lai to ilgstoši pieĜaujamās slodzes attiecība

pret aizsardzības aparātu nominālo strāvu nebūtu lielāka par 2.2. tabulā uzrādītajiem lielu-

miem.

Tīkliem, kurus aizsargā pret pārslodzi, drošinātāju kūstošie ieliktĦi vai automātu at-

slēdze jāizvēlas pēc aprēėina strāvas. Jāievēro arī strāvas maksimums, lai tie neatslēgtos

īslaicīgu pārslodžu laikā. Aizsardzības aparāti jāuzstāda vietās, kur barojošai līnijai pievie-

noti aizsargājamie vadi.

2.2. tabula

Aizsardzības koeficienta Kaizs vērtības (vadu un kabeĜu ilgstoši pieĜaujamās

strāvas Ip un aizsardzības aparātu nominālās strāvas IN normētās attiecības)

Normētā attiecība Ip /IN

aizsardzība ar automā-tiem, kuriem ir termoat-slēdze un apgriezti pro-porcionāla strāvas un

laika kavējuma sakarība Instalācijas veids Telpu raksturojums

aizs

ardz

ība

ar k

ūsto

šiem

dr

ošin

ātāj

iem

neregu-lējama

atslēdze

regulējama atslēdze

Aiz

sard

zība

ar

auto

māt

is-

kiem

slē

džie

m, k

urie

m ir

m

aksi

māl

ā m

omen

tāna

s da

rbīb

as a

tslē

dze

Pret īsslēguma strāvām aizsargājamie tīkli

Visa veida instalācijas Visas telpas ≥ 0,33 ≥ l,0 ≥ 0,66 ≥ 0,22

Pret pārslodzi aizsargājamie tīkli Sprādziendrošās ražošanas telpas

≥ l,0 Atklāti instalēti neaiz-sargāti izolēti vadi ar degošu apvalku Pārējās telpas ≥ l,25 ≥ l,0 ≥ l,0 ≥ 1,25

Ugunsnedrošas ražošanas telpas

≥ l,0 Aizsargāti vadi, gumi-jas un plastmasas izo-lācijas kabeĜi, vadi cau-rulēs

Rūpniecības uzĦēmumi, tirdzniecības, sadzīves pa-kalpojumu, sabiedriskās, dzīvojamās ēkas, sprā-dziennedrošas iekārtas

≥ l,25 ≥ l,0 ≥ l,0 ≥ l,25

Apgaismošanas tīklu aizsardzībai parasti lieto automātus ar termisko aizsardzību. Au-

tomātu iestatījuma strāvu Iie un drošinātāju kūstošo ieliktĦu nominālo strāvu I Ndr izvēlas

pēc darba strāvas Id:

Iie = Id ; I Ndr = Id (kvēlspuldzēm, luminiscences spuldzēm);

Iie = 1,4·Id ; I Ndr = 1,2·Id (izlādes spuldzēm HQL, ДРЛ). (2.1)

Kustošo ieliktĦu nominālo strāvu IN dr un automātisko slēdžu termoatslēdžu un kombinēto

atslēdžu iestatījuma strāvu Iie grupu līnijām un barojošām līnijām aprēėina pēc formulām

35

,5,1,3...75,2 die

pal

Ndr III

I ⋅== (2.2)

kur Ipal — palaišanas strāva;

Id — darba strāva.

Apgaismošanas tīklos ar cieši zemētu neitrāli jāpārbauda, vai darbojas aizsardzības

aparatūra vienfāzes īsslēguma gadījumā.

Lai atvieglotu aprēėinus, rūpniecības ietaisēs atĜauts aizsardzības elementa aizsargā-

šanas spēju pārbaudīt, izmantojot ilgstoši pieĜaujamo strāvu, pēc sekojoša noteikuma:

I p ≥ K a i z s · I N , (2.3)

kur Kaizs – aizsardzības koeficients, kuru nosaka no 2.2. tabulas.

Ja noteikums (2.3) nav izpildīts, tīkliem, kurus neaizsargā no pārslodzēm, izdara īsslēgu-

ma strāvu aprēėinu. Ja izpildīts noteikums, ka

Ia < Kk·Ik,

tīkls no īsslēguma strāvām ir aizsargāts. Ja šis noteikums nav ievērots, jāizskata iespējas sa-

mazināt Ia. Bet, ja tas nav iespējams, jāpalielina vadu šėērsgriezums.

2.8. Spēka elektrisko tīklu aizsardzība

Spēka elektriskie tīkli jāaizsargā pret pārslodzi un īsslēgumu. Elektrodzinēji jāaizsargā

pret starpfāzu un vienfāzes īsslēgumiem, pārslodzi, pret sprieguma pazemināšanos vai

sprieguma pazušanu. Pret pārslodzi aizsarga visus elektrodzinējus, izĦemot tos, kuriem darba

laikā pārslodze nav iespējama (piemēram, ventilatori, ūdens sūkĦi). Aizsardzību pret pār-

slodzi neizveido arī elektrodzinējiem, kas strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā.

Aizsardzību pret sprieguma pazemināšanos uzstāda elektrodzinējiem, ja tos nedrīkst ie-

slēgt, spriegumam pazeminoties.

Magnētiskajos palaidējos iemontētie termoreleji aizsargā elektrodzinēju pret pārslodzi,

bet neaizsargā pret īsslēgumu, jo tiem ir siltuma inerce. Tāpēc vēl papildus uzstāda drošinātā-

jus vai automātus aizsardzībai pret īsslēgumu.

Vadi un kabeĜi jāaizsargā pret pārslodzi:

a) ja instalācija izveidota atklāti no neaizsargātiem izolētiem vadiem degošā apval-

kā;

b) tīklos no aizsargātiem vadiem vai kabeĜiem caurulēs, nedegošās celtniecības kon-

strukcijās, ja pēc tehnoloăiskā procesa apstākĜiem vai darba režīma iespējama ilgstoša

pārslodze;

36

c) tīklos sprādziennedrošās telpās neatkarīgi no instalācijas izpildījuma.

Aizsardzības aparātu izvēle. Aizsardzības aparāti, kas aizsargā vadus vai kabeĜus

pret pārslodzi vai īsslēgumu, jāizvēlas tā, lai drošinātāja kūstošā ieliktĦa nominālā strāva

INdr vai termoreleja iestatījuma strāva Iie būtu lielāka par pārbaudāmā tīkla posma aprēėina

strāvu Ia vai vienāda ar to, tātad

Ia ≤ I N dr; Ia ≤ Iie. (2.4)

Aizsardzības aparāta atslēdzes iestatījuma strāva jāizvēlas iespējami minimāla, bet tai

pašā laikā aparāts nedrīkst iedarboties pēc īslaicīgas pārslodzes. Palaižot īsslēgto asinhrono

elektrodzinēju, palaišanas brīdī strāva Ipal ir 5...7 reizes lielāka par nominālo strāvu. Aizsargā-

jot elektrodzinējus pret īsslēgumu ar kūstošajiem drošinātājiem kūstošā ieliktĦa nominālā

strāva jāizvēlas šāda:

,αpal

Ndr

II ≥ (2.5)

kur Ipal — elektrodzinēja strāva palaišanas brīdī;

α — koeficients, kas atkarīgs no palaišanas apstākĜiem un palaišanas ilguma.

Koeficientu α izvēlas sekojoši:

• dzinējiem ar viegliem palaišanas apstākĜiem (palaišana ir reta, un palaišanas ilgums

nepārsniedz 10 sekundes) izvēlas koeficientu α = 2,5;

• dzinējiem ar vidējiem palaišanas apstākĜiem izvēlas koeficientu α = 2,0;

• dzinējiem ar smagiem palaišanas apstākĜiem (palaišana ir bieža, un palaišanas ilgums

pārsniedz 10 sekundes) izvēlas koeficientu α = 1,6.

Metināšanas aparātiem kūstošā ieliktĦa nominālā strāva jāizvēlas šāda:

,2,1 εεII Ndr ⋅≥ (2.6)

kur I ε – metināšanas aparāta strāva pie noteikta ε .

Ja barošanas maăistrāle pievada elektroenerăiju vairākiem patērētājiem, bieži maăistrālē

lieto kopīgu drošinātāju, ko sauc par galveno drošinātāju.

Galvenos drošinātājus izvēlas atkarībā no darba strāvas un palaišanas strāvas brīdī, kad

visi elektrodzinēji vai daĜa no elektrodzinējiem strādā un ir ieslēgts elektrodzinējs, kuram ir

vislielākā pārstrāva (elektrodzinēja palaišanas strāvas un nominālas strāvas starpība)

Ipārstr = Ipal – IN.

Lai drošinātāja kūstošais ieliktnis nepārdegtu brīdī, kad ieslēdz elektrodzinēju ar lielā-

ko pārstrāvu, jābūt spēkā nevienādībai

37

,1

10∑

−

=

+≥n

n

pal

dNdr

IIKI

α (2.7)

kur K0 — elektrodzinēju vienlaicības koeficients, kas raksturo, kāda elektrodzinēju daĜa

strādā;

n — elektrodzinēju skaits (n-1 — visu elektrodzinēju skaits, atskaitot to elektrodzinē-

ju, kuram ir vislielākā pārstrāva Ipārstr);

Id — darba strāva; Id = Kn·IN (Kn — elektrodzinēja noslodzes koeficients; IN — elektrodzi-

nēja nominālā strāva);

Ipal — palaišanas strāva elektrodzinējam, kuram ir lielākā pārstrāva.

Izraudzīto drošinātāja kūstošo ieliktni pārbauda šādi:

,1

0∑=

=

≥kn

n

dNdr IKI

kur ∑=

=

kn

n

dI1

— elektrodzinēju darba strāvu summa.

Magnētiskajos palaidējos iemontētajiem termoelementiem ir liela siltuma inerce, un tos

izvēlas atkarībā no elektrodzinēja darba strāvas:

I ie ≈ IMd, (2.8)

kur Iie — termoelementa iestatījuma strāva; IMd - elektrodzinēja darba strāva. Automātu termoatslēdzes iestatījuma strāvu izvēlas pēc šāda noteikuma:

Iie ≥ I Md. (2.9)

Automātisko slēdžu elektromagnētiskās atslēdzes momentānās iedarbes strāvai Imie jā-

būt vienādai vai lielākai par iekārtas īslaicīgo maksimālo strāvu Iīsl:

Imie ≥ l,25·Iīsl. (2.10)

A 3100 sērijas automātu elektromagnētiskās atslēdzes momentānās iedarbes strāvu

izvēlas pēc šāda noteikuma:

Imie ≥ l,5·Iīsl. (2.11)

Asinhronā elektrodzinēja palaišanas brīdī palaišanas strāva Ipal = Iīsl.

2.9. Vadu un kabeĜu šėērsgriezumu izvēle

Vadu un kabeĜu šėērsgriezumus izvēlas pēc aprēėina strāvas un pārbauda, vai izraudzī-

to vadu pret silšanu aizsargā aizsardzības aparatūra. Lai noteikums būtu ievērots, jābūt

spēkā nevienādībai

38

,K

II a

p ≥ (2.11)

kur Ip — vada vai kabeĜa pieĜaujamā strāva (nosaka no tabulām);

Ia — aprēėina strāva;

K — koeficients, kuru izvēlas atkarībā no vides maksimālās temperatūras. Izraudzīto

vada šėērsgriezumu vēl pārbauda pēc šāda noteikuma:

,K

KII zNdr

p

⋅≥ (2.12 3.19)

kur IN dr — drošinātāja kūstošā ieliktĦa nominālā strāva vai aizsardzības aparāta iestatī-

juma strāva;

Kz — koeficients jeb ilgstoši pieĜaujamās vada vai kabeĜa strāvas un aizsardzības

aparāta nominālās strāvas normētā attiecība (sk. 2.2. tab.).

Ja elektrodzinējs uzstādīts sprādziennedrošās telpās, vadu un kabeĜu pieĜaujamai strā-

vai jābūt ne mazākai par 1,25·Idr (I dr — drošinātāja ieliktĦa nominālā strāva).

Ja elektrodzinējs uzstādīts sprādziennedrošās telpās un vadi ir aizsargāti pret pārslodzi,

vadu un kabeĜu šėērsgriezumus izvēlas atkarībā no elektrodzinēja nominālās strāvas. Pār-

bauda arī īsslēguma strāvas normētās attiecības IP /IN (sk. 2.2. tab.).

3.1.piemērs. Izvēlēties instalācijas veidu, vada marku un šėērsgriezumu, aprēėināt un

izvēlēties elektrodzinēju un apgaismošanas tīkla aizsardzības aparatūru 2.2. attēlā dotajai

shēmai. Apkārtējās vides maksimālā temperatūra telpā nepārsniedz 25 °C. Patērētāju

vienlaicības koeficients K0 = 0,8, Līnijas L1, L2 un L3 baro gaismekĜus. Elektroenerăijas

patērētāju dati sakopoti 2.3. tabulā. Visiem dotajiem, elektrodzinējiem Ipal / IN = 7.

2.3. tabula

Elektroenerăijas patērētāju tehniskie dati

Elektroenerăijas patērētā-ja nosaukums un tips

Jauda, kW

Jaudas koefi-cients cos φN

Lietderības koeficients ηN

Noslodzes koeficients Kn

Elektrodzinēji M1 7,5 0,87 0,88 0,80 M2 10,0 0,88 0,89 0,90 M3 13,0 0,89 0,89 0,80 M4 17,0 0,89 0,89 0,85 M5 22,0 0,90 0,90 0,70

Ražošanas telpas gaismekĜi 2,5 1 — 1 Kantora telpas gaismekĜi 1,6 1 — 1 Noliktavas gaismekĜi 1,2 1 — 1

39

2.2. att. Tīkla aprēėina shēma 3.1. piemēram.

Risinājums.

1. Aprēėina katra elektrodzinēja nominālo strāvu

,cos3 NNN

N

NU

PI

ϕη ⋅⋅⋅=

kur PN — elektrodzinēja nominālā jauda (W);

UN = 380 V — tīkla nominālais spriegums;

ηN — elektrodzinēja nominālais lietderības koeficients;

cos φN — elektrodzinēja nominālais jaudas koeficients.

Elektrodzinēja M1 nominālā strāva

.A88,1487,088,03803

75001 =

⋅⋅⋅=NMI


.A4,1988,089,03803

100002 =

⋅⋅⋅=NMI


.A94,2489,089,03803

130003 =

⋅⋅⋅=NMI


40

.A61,3289,089,03803

170004 =

⋅⋅⋅=NMI


.A27,419,09,03803

220005 =

⋅⋅⋅=NMI

2. Aprēėina katra elektrodzinēja darba strāvu Id = Kn·IN.

Elektrodzinēja M1 darba strāva IM1d = 0,8·14,88 = 11,91 A.





3. Aprēėina katra elektrodzinēja palaišanas strāvu

,7 N

N

pal

Npal II

III ⋅==

kur I pal /IN = 7 (piemērā dotajiem elektrodzinējiem visiem vienāda ar 7).

Elektrodzinējam M1 palaišanas strāva

IM1 pal = 7·IM1N = 7·14,91 = 104,19 A.


IM2 pal = 7· IM2N = 7·19,4 = 135,79 A.


IM3 pal = 7· IM3N = 7·24,94 = 174,55 A.


IM4 pal = 7· IM4N = 7·32,61 = 228,26 A.


IM5 pal = 7· IM5N = 7·41,27 = 288,86 A.

Aprēėina rezultātus sakopo 2.4. tabulā.

4. Elektrodzinēju M1, M2, M3 aizsardzībai pret īsslēgumu izvēlamies kustošos droši-

nātājus un pret pārslodzi — magnētiskajos palaidējos iemontētos termorelejus.

Katra elektrodzinēja aizsardzības drošinātāju kūstošo ieliktĦu nominālo strāvu izvē-

lamies pēc sakarības

I Ndr ≥ Ipal / α.

Tā, piemēram, elektrodzinēja M1 IN dr ≥ IM1 pal /α = 104,19/2,5 = 41,68 A. Izvēla-

mies drošinātāja kūstošo ieliktni, kura nominālā strāva ir 50 A (P.1.5. tab.). Elektriskajās

41

shēmās drošinātājus pieĦemts apzīmēt šādi: ,50

5003A

HxOFAF kur 3 — fāzu skaits; OFAF -

drošinātāja tips, 0 – gabarīts, H – gG tipa drošinātājs, 50 - drošinātāja nominālā strāva, 50

A — kūstošā ieliktĦa nominālā strāva.

2.4. tabula

Aprēėina rezultātu tabula

Aizsardzī-bas aparāta iestatījuma

strāva

Iie, A

Iie·Kz, A, ja izveidota aizsardzība

pret Patērētāja

nosaukums, apzīmējums vai aprēėina

posms

Nomi-nālā

strāva IN (A)

Dar

ba

strā

va I

d, A

Pal

aiša

nas

str

āva

Ip

al,

A

Dro

šin

ātāj

a n

omin

ālā

strā

va I

Nd

r, A

auto

māt

a

term

orel

eja

pār

slod

zi

īssl

ēgu

mu

Vad

a p

ieĜa

uja

mā

strā

va I

p,

A

Vadu marka. skaits, šėērsgrie-zums, instalāci-

jas veids

Elektrodzinēji M1 M2 M3 M4 M5

Līnija L3 Līnija LI Līnija L2

14,88 19,40 24,94 32,61 41,27 15,5 11,3 7,3

11,91 17,46 19,95 27,72 28,89 5,5 11,3 7,3

104,19 135,79 174,55 228,26 288,86

— — —

50 60 80 — — 6 15 10

— — — 40 50 — — —

12,5 20 20 — — — — —

12,5 20,0 20,0 30,0 30,0 4,95 3,3 1,98

16,5 19,8 26,4 19,8 19,8 18,7 12,5 7,5

27 27 27 47 50 20 20 20

NYM-J (4x4 re)C NYM-J (4x4 re)C NYM-J (4x4 re)C NYM-J (4x10 re)C NYM-J (4xl6 rm)C NYM-J (3x2,5 re) NYM-J (3x2,5 re) NYM-J (3x2,5 re)

re – viendzīslu vads, rm – daudzdzīslu vads.

Otrais piemērs: ,À50

100223 −−xPN kur 3 — fāzu skaits; PN-22-100 — drošinātāja tips;

50 A — kūstošā ieliktĦa nominālā strāva (P.1.1. tab.).

Elektrodzinēja M2 IN dr ≥ IM2 pal /α = 135,79/2,5 = 54,32 A. Izvēlamies drošinātāja

kūstošo ieliktni, kura nominālā strāva ir 60-63 A: A

HxOFAF

636303

vai ,À60

100223 −−xPN

Elektrodzinēja M3 IN dr ≥ IM3 pal /α = 174,55/2,5 = 69,82 A. Izvēlamies drošinātāja

kūstošo ieliktni, kura nominālā strāva ir 80 A: A

HxOFAF

808003

vai .À80

100223 −−xPN

5. Elektrodzinējus M1, M2, M3 pret pārslodzi aizsargā magnētiskajos palaidējos ie-

montētie termoreleji. Izvēloties termoreleju kāda patērētāja ar strāvu IN aizsardzībai, Iie = IN.

Ja izvēlas termoreleju elektrodzinēja aizsardzībai, kam ir liela palaides strāva, pēc laikstrāvas

raksturlīknes jāpārbauda, vai relejs dotajos darba apstākĜos neatslēgs palaides strāvu pare-

dzētajā palaides laikā.

42

Elektrodzinējs M1. No tabulas P.1.9. izvēlas termoreleju GTH(K)-85 ar strāvas regulē-

šanas diapazonu 12-18 A, kas saskaĦots ar kūstošo drošinātāju ar gL/gG raksturlīkni INdr

= 35 A. Termoreleja iestatījuma strāva I i e = 15 A, tno ≈ 5 s (P.1.7. att.). Pārbauda, vai

tas aizsargā vadu pret pārslodzi, I P = 28 A > I i e ·K z = 15·1 = 15A.

No tabulas P.1.11. izvēlas termoreleju 11RF95.23 ar strāvas regulēšanas diapazonu

14-23 A, kas saskaĦots ar kūstošo drošinātāju: ja ir ar aM tipa raksturlīkni INdr = 25 A, ja

ar gG tipa raksturlīkne INdr = 50 A. Termoreleja iestatījuma strāva I i e = 15 A, tno ≈ 3 s

(P.1.9. att.). Pārbauda, vai tas aizsargā vadu pret pārslodzi, I P = 28 A > I i e ·K z = 15·1 =

15A.

Elektrodzinējs M2. No tabulas P.1.9. izvēlas termoreleju GTH(K)-85 ar strāvas regulē-

šanas diapazonu 18-26 A, kas saskaĦots ar kūstošo drošinātāju ar gL/gG raksturlīkni INdr

= 50 A. Termoreleja iestatījuma strāva I i e = 20 A, tno ≈ 3,5-4 s (P.1.7. att.). Pārbauda,

vai tas aizsargā vadu pret pārslodzi, I P = 28 A > I i e ·K z = 20·1 = 20 A.




(P.1.9. att.). Pārbauda, vai tas aizsargā vadu pret pārslodzi, I P = 28 A > I i e ·K z = 20·1 =

20A.

Elektrodzinējs M3. No tabulas P.2.12. izvēlas termoreleju GTH(K)-85 ar strāvas regu-

lēšanas diapazonu 18-26 A, kas saskaĦots ar kūstošo drošinātāju ar gL/gG raksturlīkni

INdr = 63 A. Termoreleja iestatījuma strāva I i e = 20 A, tno ≈ 9 s (P.2.8. att.). Pārbauda,

vai tas aizsargā vadu pret pārslodzi, I P = 28 A > I i e ·K z = 25·1 = 25 A.




(P.1.9. att.).. Pārbauda, vai tas aizsargā vadu pret pārslodzi, I P = 28 A > I i e ·K z = 25·1 =

25A.

5. Aprēėina darba strāvas apgaismošanas tīklā:

.A5,5220

1200;A3,7

2201600

A;3,112202500 3

32

21

1 =========N

L

N

L

N

LU

PI

U

PI

U

PI

DIAZED tipa drošinātāju kūstošos ieliktĦus izvēlamies atkarībā no apgaismošanas tīkla

darba strāvām (P.1.2. tabula):

līnijai L1 — A15

27−E, līnijai L2 —

A10

27−E, līnijai L3 —

A6

27−E.

43

Firmas „Bussmann” „D” tipa drošinātāju kūstošos ieliktĦus (P.1.3. tabula):

līnijai L1 — 16A

16D27, līnijai L2 —

10A10D27

, līnijai L3 —6A

6D27.

6. Elektrodzinēju M4 un M5 aizsardzībai izvēlas spēka automātslēdzi 3RV11 (P.1.9.

tabula) ar siltuma atkabĦa iestatījuma nominālo strāva INT = 28-40 A, tātad varam pieĦemt

strāvu IN = 30 A, kura ir lielāka par katra elektrodzinēja darba strāvu:

IN = 30 A > IM4d = 27,72 A un IN = 30 A > IM5d = 28,89 A.

7. Pārbauda, vai automātu elektromagnētiskās atslēdzes strāva Im ir vismaz 1,5 reizes

lielāka par elektrodzinēju palaišanas strāvām: Im = 520 A > 1,5·IM4 pal = 1,5·228,26 =

342,4 A.

Līdzīgi elektrodzinēja M5 gadījumā: Im = 520 A > 1,5·IM5 pal = 1,5·288,86 = 433,3 A.

Pārbauda, vai automāts aizsarga vadu pret pārslodzi (sk. 2.2. tab.), saskaĦā ar sakarību

Ip > Kz·INT, pieĜaujamai strāvai Ip jābūt lielākai par reizinājumu Kz·INT. Vada pieĜaujamo

strāvu paĦemt no punkta 9.

Elektrodzinējs M4. Automātam ar regulējamo atslēdzi Ip > Kz·INT = 47 A > 1·30 A = 30

A.

Automātam maksimālo momentānas darbības atslēdzi Ip > Kz·INT = 47 A > 1,25·30 A =

37,5 A.

Elektrodzinējs M5. Automātam ar regulējamo atslēdzi Ip > Kz·INT = 50 A > 1·30 A = 30

A.

Automātam ar maksimālo momentānas darbības atslēdzi Ip > Kz·INT = 50 A > 1,25·30

A = 37,5 A.

Pārbauda, vai automāts aizsarga vadu pret īsslēgumu (sk. 2.2. tab.), saskaĦā ar sakarī-

bu Ip > Kz·INT, pieĜaujamai strāvai Ip jābūt lielākai par reizinājumu Kz·INT.

Elektrodzinējs M4. Automātam ar regulējamo atslēdzi Ip > Kz·INT = 47 A > 0,66·30 A =

19,8 A.

Automātam ar maksimālo momentānas darbības atslēdzi Ip > Kz·INT = 47 A > 0,22·30

A = 6,6 A.

Elektrodzinējs M5. Automātam ar regulējamo atslēdzi Ip > Kz·INT = 50 A > 0,66·30 A =

19,8 A.

Automātam maksimālo momentānas darbības atslēdzi Ip > Kz·INT = 50 A > 0,22·30 A =

6,6 A.

8. Aprēėina galvenos drošinātājus:

a) elektrodzinējam M5 ar lielāko pārstrāvu palaišanas brīdī jābūt spēkā šādai sakarībai:

44

A6,1865,2

289)4,1128205,179,11(8,0

1

10 =+++++⋅=+≥ ∑

−

=

n

n

pal

dNdr

IIKI

α

(pieskaitīta arī apgaismošanas strāva);

b) pārbauda darba strāvu summu

∑=

=

≈+++++⋅=≥kn

n

dNdr IKI1

0 .A2,94)294,1128205,179,11(8,0

Izvēlas galvenos drošinātājus A

HxOFAF

20020013

vai .À200

200223 −−xPN

9. Apgaismošanas tīklu izveido ar vadu NYM-J zem apmetuma (2.4. tab.). Barošanas

līnijas līdz elektrodzinējiem izveido ar vadu NYM-J caurulē (2.4. tab.).

Elektrodzinējus M1, M2, M3 pret pārslodzi aizsargā termoreleji, kas iebūvēti magnē-

tiskajos palaidējos. Tā kā telpas maksimālā temperatūra ir 250C, tad formulā automātisko

slēdžu atslēdzes momentānās iedarbes strāvai Imie ≥ 1,25·Iīsl , K = 1 (Iīsl = Ipal). Vada

šėērsgriezumu pārbauda pēc noteikuma

Ip > I ie·Kz,

kur KZ = 0,33, ja vadus pret īsslēgumu aizsargā ar kūstošajiem drošinātājiem;

KZ = 1, ja vadus pret pārslodzi un īsslēgumu aizsargā ar automātu 3RV11 un pret pār-

slodzi — ar termorelejiem;

KZ = 1,25, ja apgaismošanas tīklā vadus pret pārslodzi aizsargā ar kūstošajiem droši-

nātājiem Aprēėina datus sakopo tabulā.

Tā, piemēram, elektrodzinēja M1 pieslēgšanai izvēlas caurulē instalētu vadu NYM-J

ar šėērsgriezumu 4 mm2 (2.4. tab.). Vada pieĜaujamā strāva IP = 28 A, pret īsslēgumu

elektrodzinēju aizsargā drošinātājs, kura kūstošā ieliktĦa nominālā strāva ir 50 A. Pār-

bauda, vai drošinātāja īsslēguma gadījumā aizsargā vadu, Ip = 28 A > IN ·KZ = 50·0,33 =

16,5 A. Tātad drošinātājs īsslēguma gadījumā vadu aizsargā.

Elektrodzinēja M2 pieslēgšanai izvēlas caurulē instalētu vadu NYM-J ar šėērsgrie-

zumu 4 mm2 (2.4. tab.). Vada pieĜaujamā strāva IP = 28 A, pret īsslēgumu elektrodzinēju

aizsargā drošinātājs, kura kūstošā ieliktĦa nominālā strāva ir 60 A. Pārbauda, vai drošinā-

tāja īsslēguma gadījumā aizsargā vadu, Ip = 28 A > IN ·Kz = 60·0,33 = 19,8 A. Tātad dro-

šinātājs īsslēguma gadījumā vadu aizsargā.

Elektrodzinēja M3 pieslēgšanai izvēlas caurulē instalētu vadu NYM-J ar šėērsgrie-

zumu 4 mm2 (2.4. tab.). Vada pieĜaujamā strāva IP = 28 A, pret īsslēgumu elektrodzinēju

aizsargā drošinātājs, kura kūstošā ieliktĦa nominālā strāva ir 80 A. Pārbauda, vai drošinā-

45

tāja īsslēguma gadījumā aizsargā vadu, Ip = 28 A > IN ·Kz = 80·0,33 = 26,4 A. Tātad dro-

šinātājs īsslēguma gadījumā vadu aizsargā.

Piezīme. Izraudzīto vadu šėērsgriezumu un aizsardzības aparātu pārbaude vēl nav pa-

beigta, jo aizsardzības aparāti nav pārbaudīti vienfāzes īsslēguma režīmā un vadi — pēc

pieĜaujamā sprieguma zuduma.

2.1

0. P

ārb

aud

es d

arb

s: „

Inst

alāc

ijas

vei

du

izvē

le”.

1

. uzd

evu

ms.

Izv

ēlēt

ies

inst

alāc

ijas

veid

u, v

ada

mar

ku u

n šė

ērsg

riez

umu,

ap-

rēėi

nāt u

n iz

vēlē

ties

elek

trod

zinē

ju u

n ap

gais

moš

anas

tīkl

a ai

zsar

dzīb

as a

para

tūru

at

tēlā

dot

ajai

shē

mai

. Apk

ārtē

jās

vide

s m

aksi

māl

ā te

mpe

ratū

ra te

lpā

nepā

rsni

edz

25

°C. P

atēr

ētāj

u vi

enla

icīb

as k

oefi

cien

ts K

0, L

īnija

s L

I, L

2 un

L3

baro

gai

smek

Ĝus

(2.2

. att.

). E

lekt

roen

erăi

jas

patē

rētā

ju d

ati s

akop

oti t

abul

ā. V

isie

m d

otaj

iem

, ele

k-tr

odzi

nējie

m I

pa

l / I

N =

7

VA

RIA

NT

I P

atē

rētā

ja n

osa

uk

um

s

un

tip

s

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

1

1

12

1

3

14

1

5

UN,

V

380

380

380

380

380

380

380

380

380

380

380

380

380

380

380

Pat

ērēt

āja

vien

laic

ības

ko

ef. K

0 0,

80

0,81

0,

85

0,75

0,

82

0,78

0,

81

0,83

0,

84

0,76

0,

78

0,7

0,72

0,

74

0,85

D

zin

ēja

M1

jau

da

P1,

W

10

5 8

9 5,

5 6

6,5

7 8,

5 9,

5 7,

5 8

8,5

7 7,

5 D

zin

ēja

M1

jau

das

ko

ef. c

osφ

1 0,

87

0,8

0,85

0,

85

0,7

0,72

0,

74

0,75

0,

77

0,8

0,85

0,

88

0,89

0,

76

0,8

Dzi

nēj

a M

1 lie

tder

ības

ko

ef. η

1 0,

88

0,81

0,

83

0,85

0,

72

0,74

0,

75

0,76

0,

78

0,81

0,

86

0,89

0,

9 0,

77

0,81

D

zin

ēja

M1 n

osl

od

zes

koef

. K1

0,80

0,

77

0,7

0,8

0,75

0,

76

0,78

0,

8 0,

81

0,85

0,

82

0,84

0,

85

0,78

0,

88

Dzi

nēj

a M

2 ja

ud

a P

2, W

15

8

9 11

8

8,5

9 9,

5 10

10

,5

11

10

10,5

11

11

,5

Dzi

nēj

a M

2 ja

ud

as k

oef

. co

sφ2

0,88

0,

84

0,82

0,

87

0,81

0,

83

0,84

0,

85

0,87

0,

88

0,89

0,

86

0,87

0,

88

0,86

D

zin

ēja

M2

lietd

erīb

as k

oef

. η2

0,89

0,

85

0,8

0,88

0,

82

0,84

0,

85

0,86

0,

88

0,89

0,

9 0,

87

0,88

0,

89

0,87

D

zin

ēja

M2 n

osl

od

zes

koef

. K2

0,90

0,

87

0,9

0,8

0,83

0,

85

0,86

0,

87

0,89

0,

9 0,

91

0,88

0,

89

0,9

0,88

D

zin

ēja

M3

jau

da

P3,

W

18

11

12

10

10,5

11

11

,5

12

12,5

13

13

,5

14

10

10,5

12

D

zin

ēja

M3

jau

das

ko

ef. c

osφ

3 0,

89

0,84

0,

86

0,88

0,

83

0,85

0,

85

0,87

0,

88

0,89

0,

89

0,9

0,82

0,

83

0,88

D

zin

ēja

M3

lietd

erīb

as k

oef

. η3

0,89

0,

83

0,85

0,

89

0,83

0,

85

0,86

0,

87

0,88

0,

89

0,9

0,9

0,83

0,

84

0,89

D

zin

ēja

M4 n

osl

od

zes

koef

. K1

0,80

0,

81

0,85

0,

9 0,

75

0,76

0,

78

0,8

0,78

0,

77

0,81

0,

8 0,

75

0,76

0,

74

Dzi

nēj

a M

4 ja

ud

a P

4, W

21

15

16

14

14

14

,5

15

15,5

16

16

,5

17

17,5

18

17

16

,5

Dzi

nēj

a M

4 ja

ud

as k

oef

. co

sφ4

0,89

0,

86

0,87

0,

84

0,85

0,

86

0,87

0,

88

0,89

0,

89

0,9

0,9

0,9

0,89

0,

88

Dzi

nēj

a M

4 lie

tder

ības

ko

ef. η

4 0,

89

0,85

0,

88

0,83

0,

84

0,85

0,

86

0,87

0,

88

0,89

0,

89

0,9

0,89

0,

89

0,88

D

zin

ēja

M4 n

osl

od

zes

koef

. K4

0,85

0,

84

0,8

0,9

0,79

0,

8 0,

81

0,82

0,

83

0,84

0,

85

0,84

0,

83

0,82

0,

825

47

Dzi

nēj

a M

5 ja

ud

a P

5, W

28

20

21

25

19

19

,5

20

20,5

21

21

,5

22

22,5

23

23

,5

24

Dzi

nēj

a M

5 ja

ud

as k

oef

. co

sφ5

0,90

0,

89

0,89

0,

9 0,

84

0,85

0,

86

0,85

0,

86

0,87

0,

88

0,87

0,

88

0,89

0,

9 D

zin

ēja

M5

lietd

erīb

as k

oef

. η5

0,90

0,

88

0,88

0,

91

0,83

0,

84

0,85

0,

86

0,85

0,

86

0,87

0,

86

0,87

0,

88

0,89

D

zin

ēja

M5 n

osl

od

zes

koef

. K5

0,70

0,

7 0,

65

0,68

0,

8 0,

78

0,76

0,

75

0,74

0,

73

0,72

0,

71

0,72

0,

74

0,75

I p

al./I

N

7 7

7 7

7 7

7 7

7 7

7 7

7 7

7 C

eha

gai

smek

Ĝu ja

ud

a P

L1,

kW

4

2,9

3,5

4 2,

6 2,

7 2,

8 2,

9 3

3,1

3,2

3,3

3,4

3,5

3,6

Ceh

a g

aism

. jau

das

ko

ef.

cosφ

L1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 C

eha

gai

sm. n

osl

od

z.ko

ef. K

L1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 O

fisa

gai

smek

Ĝu ja

ud

a P

L2,

kW

2

2 1,

5 1,

8 1,

6 1,

7 1,

8 1,

9 2

1,9

1,8

1,7

1,6

1,5

1,4

Ofi

sa g

aism

. jau

das

ko

ef.

cosφ

L2

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 O

fisa

gai

sm. n

osl

od

z.ko

ef. K

L2

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 N

olik

tava

s g

aism

ekĜu

jau

da

PL

3, k

W

2,5

1,5

1,8

1,4

1,1

1,2

1,3

1,4

1,5

1,6

1,5

1,4

1,3

1,2

1,1

No

likt.

gai

sm. j

aud

as k

oef

. co

sφL

3 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

No

likt.

gai

smek

u n

osl

od

z. k

o-

ef. K

L3

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 V

AR

IAN

TI

Pa

tērē

tāja

no

sa

u-

ku

ms u

n t

ips

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

UN,

V

380

380

660

380

380

380

380

380

380

380

380

380

380

380

380

Pat

ērēt

āja

vien

lacī

bas

ko

ef.

K0

0,78

0,

80

0,81

0,

70

0,8

0,75

0,

8 0,

81

0,85

0,

74

0,75

0,

65

0,7

0,71

0,

8 D

zin

ēja

M1

jau

da

P1,

W

7,5

5,2

16

9,5

5 5,

5 6

8 9

10

7 7

8 7

7,5

Dzi

nēj

a M

1 ja

ud

as k

oef

. co

sφ1

0,85

0,

8 0,

85

0,85

0,

7 0,

72

0,74

0,

75

0,77

0,

8 0,

85

0,88

0,

89

0,76

0,

8 D

zin

ēja

M1

lietd

erīb

as k

oef

. η1

0,84

0,

81

0,83

0,

85

0,72

0,

74

0,75

0,

76

0,78

0,

81

0,86

0,

89

0,9

0,77

0,

81

Dzi

nēj

a M

1 n

osl

od

zes

koef

. K1

0,78

0,

77

0,7

0,8

0,75

0,

76

0,78

0,

8 0,

81

0,85

0,

82

0,84

0,

85

0,78

0,

88

Dzi

nēj

a M

2 ja

ud

a P

2, W

10

8

26

11

8 8,

5 9

10

10

10

11

10

10

11

11,5

D

zin

ēja

M2

jau

das

ko

ef.

co

sφ2

0,89

0,

8 0,

85

0,87

0,

82

0,83

0,

87

0,85

0,

87

0,88

0,

89

0,86

0,

87

0,88

0,

86

48

Dzi

nēj

a M

2 lie

tder

ības

ko

ef. η

2 0,

90

0,82

0,

8 0,

9 0,

84

0,85

0,

85

0,86

0,

88

0,89

0,

9 0,

87

0,88

0,

89

0,87

D

zin

ēja

M2 n

osl

od

zes

koef

. K2

0,85

0,

86

0,87

0,

75

0,8

0,9

0,88

0,

8 0,

89

0,9

0,85

0,

84

0,89

0,

9 0,

88

Dzi

nēj

a M

3 ja

ud

a P

3, W

13

11

36

10

10

,5

11

11,5

12

12

,5

13

13,5

14

10

10

,5

12

Dzi

nēj

a M

3 ja

ud

as k

oef

. co

sφ3

0,88

0,

84

0,86

0,

88

0,83

0,

85

0,85

0,

88

0,87

0,

9 0,

88

0,9

0,82

0,

83

0,88

D

zin

ēja

M3

lietd

erīb

as k

oef

. η3

0,87

0,

83

0,85

0,

89

0,83

0,

85

0,86

0,

87

0,86

0,

86

0,9

0,9

0,83

0,

84

0,89

D

zin

ēja

M4 n

osl

od

zes

koef

. K1

0,80

0,

81

0,85

0,

9 0,

75

0,76

0,

78

0,8

0,78

0,

77

0,81

0,

8 0,

75

0,76

0,

74

Dzi

nēj

a M

4 ja

ud

a P

4, W

17

15

46

14

14

14

,5

15

15,5

16

16

,5

17

17,5

18

17

16

,5

Dzi

nēj

a M

4 ja

ud

as k

oef

. co

sφ4

0,90

0,

86

0,87

0,

85

0,85

0,

86

0,87

0,

88

0,87

0,

85

0,88

0,

85

0,9

0,89

0,

88

Dzi

nēj

a M

4 lie

tder

ības

ko

ef. η

4 0,

90

0,84

0,

88

0,84

0,

85

0,85

0,

85

0,86

0,

84

0,85

0,

86

0,85

0,

89

0,89

0,

88

Dzi

nēj

a M

4 n

osl

od

zes

koef

. K4

0,80

0,

8 0,

81

0,85

0,

8 0,

7 0,

8 0,

82

0,7

0,76

0,

8 0,

8 0,

83

0,82

0,

825

Dzi

nēj

a M

5 ja

ud

a P

5, W

22

20

66

25

19

19

,5

20

20,5

22

23

24

22

,5

23

23,5

24

D

zin

ēja

M5

jau

das

ko

ef. c

osφ

5 0,

90

0,88

0,

88

0,89

0,

85

0,84

0,

9 0,

88

0,89

0,

88

0,88

0,

87

0,88

0,

89

0,9

Dzi

nēj

a M

5 lie

tder

ības

ko

ef. η

5 0,

88

0,85

0,

87

0,88

0,

83

0,86

0,

89

0,85

0,

85

0,86

0,

9 0,

86

0,87

0,

88

0,89

D

zin

ēja

M5 n

osl

od

zes

koef

. K5

0,70

0,

7 0,

66

0,7

0,75

0,

76

0,76

0,

75

0,72

0,

73

0,72

0,

71

0,72

0,

74

0,75

I p

al./I

N

7 7

7 7

7 7

7 7

7 7

7 7

7 7

7 C

eha

gai

smek

Ĝu ja

ud

a P

L1,

kW

2,

5 2,

9 6,

6 4

2,6

2,7

2,8

2,9

3 3,

1 3,

2 3,

3 3,

4 3,

5 3,

6 C

eha

gai

sm. j

aud

as k

oef

.

cosφ

L1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 C

eha

gai

sm. n

osl

od

z.ko

ef. K

L1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 O

fisa

gai

smek

Ĝu ja

ud

a P

L2,

kW

1,

6 2

2,6

1,8

1,6

1,7

1,8

1,9

2 1,

9 1,

8 1,

7 1,

6 1,

5 1,

4 O

fisa

gai

sm. j

aud

as k

oef

. co

sφL

2 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

Ofi

sa g

aism

. no

slo

dz.

koef

. KL

2 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

No

likta

vas

gai

smek

Ĝu ja

ud

a P

L3,

kW

1,

2 1,

5 3,

6 1,

4 1,

1 1,

2 1,

3 1,

4 1,

5 1,

6 1,

5 1,

4 1,

3 1,

2 1,

1 N

olik

t. g

aism

. jau

das

ko

ef.

cosφ

L3

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 N

olik

t. g

aism

ekĜu

no

slo

dz.

ko

ef. K

L3

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1 1

1

49

3. Īsslēguma strāvas aprēėins

Trīsfāzu īsslēguma strāvas periodiskas komponentes var aprēėināt pēc formulas

,3 22

ΣΣ +⋅=

XR

UI N

p (3.1)

kur UN – nominālais līnijas spriegums, V;

ΣR - summārā aktīva pretestība, Ω;

ΣX - summārā reaktīva pretestība, Ω.

Ja nav datus par pārejas pretestībām, tad aptuvenas pārejas pretestības uz apakšstacijas

sadalnem ir 15 mΩ, uz ēkas ievada sadalnem - 20 mΩ un tālāk – 25 mΩ.

Trīsfāžu spēka transformatoriem aktīva un reaktīva pretestība zemsprieguma pusē

0,4/0,23 kV dota 3.1. tabulā.

3.1. tabula

Trīsfāžu spēka transformatoriem aktīva un reaktīva pretestība zemsprieguma pusē 0,4kV

Transformatora jauda, kVA 160 250 400 630 1000 Aktīva pretestība, mΩ uz vienu fāzi 17 10,2 5,7 3,2 2,1 Reaktīva pretestība, mΩ uz vienu fāzi 42 30,3 17,2 13,4 8,5

Dažas elektriskās aparātus aktīvas un reaktīvas pretestības var atrast 3.2. tabulā

3.2. tabula

Elektriskās aparātus aktīvas un reaktīvas pretestības

Nosaukums Aktīva pretestība R, mΩ

Reaktīva pretestība, mΩ

Strāvas transformatori ar transformāci-jas koeficientu

20/5 42 67 30/5 20 30 40/5 11 17 50/5 7 11 75/5 3 4,8

100/5 1,7 2,7 150/5 0,8 1,2 200/5 0,4 0,7

Elektromagnētiskā atkabĦa spoles (Θ = 650C) nomināla strāva, a

50 5,5 2,7 70 2,4 1,3

100 1,3 0,9 200 0,4 0,3

50

3.1. Trīsfāžu īsslēguma strāva.

Trīsfāžu īsslēguma strāvas periodisku komponenti tīklam, kas sastāv no n posmiem var

aprēėināt pēc formulas

∑=

+∆⋅

=n

i TN

k

i

aii

p

I

u

I

UKI

1 .max

1

)3( 100. (3.2)

kur uk – transformatora īsslēguma spriegums, %;

IN.T – transformatora nomināla strāva, A;

Imax – aprēėina strāva dotajā posmā, A;

∆Ua – sprieguma zuduma aktīva komponente, %;

Koeficienta K1 vērtības ir atkarīgas no jaudas koeficienta un viĦus var atrast 3.3. tabulā

3.3. tabula

Jaudas koeficients cosφ 0,6 0,65 0,7 0,75 0,8 0,85 0,9 0,95 1 Koeficients K1 1,67 1,55 1,44 1,35 1,27 1,18 1,11 1,06 1,01

Attiecības uk /IN.T trīsfāžu spēka transformatoriem sastāda (sk. 3.4. tabulu)

3.4. tabula

Transformatora jauda, kVA

100 160 250 400 630 1000

uk /IN.T 30·10-3 18,5·10-3 11,8·10-3 7,4·10-3 5,7·10-3 3,6·10-3

Piemērs. Noteikt trīsfāžu īsslēguma strāvu dotajā punktā (sk. 3.1. att.). Tehniskie dati:

posms 1 – Pmax1 = 100 kW; cosφ1 = 0,8; Imax1 = 190 A; L1 = 200 m; ∆Ua1 = 3,7 %;

posms 2 - Pmax1 = 40 kW; cosφ2 = 0,9; Imax2 = 68 A; L2 = 40 m; ∆Ua2 = 1,4 %.

3.1. att.

Aprēėins.

1. No 3.3. tabulas K11 = 1,27, K12 = 1,11.

2. No 3.4. tabulas uk/IN.T = 7,4·10-3.

3. Pēc formulas (3.2) atrodam trīsfāžu īsslēguma strāvu

51

kA.82,1107,4

684,111,1

1907,327,1

100100

3-

2max

212

1max

111

)3( =⋅+

⋅+

⋅=

++=

NT

kaap

I

u

I

UK

I

UKI

3.2. Vienfāzes īsslēguma strāva.

Vienfāzes īsslēguma strāvu tīklam, kas sastāv no n posmiem var aprēėināt pēc formulas

.

3100

1

1

)1(

max

1)1(

∑=

+∆⋅

=n

i f

T

i

aii

p

U

Z

I

UKI (3.3)

kur Uf – tīkla nominālais fāžu spriegums, V;

)1(TZ – transformatora pilnā pretestība vienfāzes īsslēguma gadījumā uz korpusu, Ω;

Imax – aprēėina strāva dotajā posmā, A;

∆Ua – sprieguma zuduma aktīva komponente, %;

Koeficienta K1 vērtības vadiem un kabeĜiem instalētiem kanālos vai caurulēs doti 3.5. ta-

bulā.

3.5. tabula

Koeficients K1

Vadi kanālos, caurules Četrdzīslu kabeĜi Trīsdzīslu kabeĜi

K1, ja cosφ K

1, ja cosφ K1, ja cosφ

Sf, mm2 Sn,

mm2 0,6 0,8 1

Sn, mm2 0,6 0,8 1

Sapv, mm2 0,6 0,8 1

2,5 2,5 3,3 2,5 2 — — — — — — — —

4 2,5 4,3 3,3 2,6 2,5 4,3 3,3 2,6 — — — —

6 4 4,2 3,2 2,5 4 4,2 3,2 2,5 32,8 1,9 1,5 1,2

10 6 4,3 3,2 2,6 6 4,3 3,2 2,6 37,6 2,1 1,6 1,3

16 10 4,3 3,3 2,6 10 4,3 3,3 2,6 43,3 2,2 1,7 1,3

25 16 4,3 3,3 2,6 16 4,3 3,3 2,6 45,2 2,4 1,9 1,5

35 16 5,3 4 3,2 16 5,3 4 3,2 56,8 2,5 1,9 1,5

50 25 5 3,8 3 25 5 3,8 3 66,8 2,7 2,1 1,6

70 35 5,2 4 3,1 25 6,3 4,8 3,8 83,6 2,9 2,2 1,7

95 50 4,8 3,6 2,9 35 5,9 4,4 3,5 103,8 2,9 2,2 1,7

120 70 4,5 3,4 2,7 35 7,1 5,4 4,3 117,6 3 2,3 1,8

150 70 5,1 3,9 3,1 50 6,4 4,9 3,8 128 3,6 2,7 2,2

185 95 4,7 3,5 2,9 50 8,9 6,8 5,4 165 3,6 2,6 2,1

Piezīme: Sf – fāzes vada šėērsgriezums; Sn – nullvada šėērsgriezums; Sapv – kabeĜa alumīnijas apvalka šėērsgriezums

52

3.6. tabulā atrodas attiecības 'TZ vērtības dažiem spēka transformatoriem zemsprieguma

tinumiem 400/230 V (augstsprieguma tinumiem vidēji pieĦemtais spriegums ir 10 kV).

3.6. tabula

Aprēėina vērtības )1(TZ transformatoriem 10/0,4 kV vienfāzes īsslēguma gadījumā

zemsprieguma pusē 0,4 kV

EĜĜās spēka transformatori Transformatora nomināla

jauda, kVA Tinumu savienošanas

shēma

)1(TZ , mΩ

20 Y/Yn 1390 25 Y/Yn 1040 30 Y/Yn 900 40 Y/Yn 650 50 Y/Yn 540 63 Y/Yn 413

100 Y/Yn 260 160 Y/Yn 162 180 Y/Yn 150 250 Y/Yn 104 320 Y/Yn 85 400 Y/Yn 65 400 ∆/Yn 22 560 Y/Yn 48 630 Y/Yn 43 630 ∆/Yn 14

1000 Y/Yn 36 1000 ∆/Yn 9

Sausie transformatori 160 ∆/Yn 55 180 Y/Yn 150 250 ∆/Yn 35 320 Y/Yn 35 400 ∆/Yn 22 560 Y/Yn 48 630 ∆/Yn 14 750 Y/Yn 36

1000 ∆/Yn 9 1000 Y/Yn 27

Piezīme: Ja zemsprieguma pusē spriegums ir 230/133 V pretestības vērtībās tabulā jāsamazina 3 reizes

2. piemērs. Noteikt vienfāzes īsslēguma strāvu punktā, kas parādīts 3.1. attēlā

Aprēėins.

1. No 3.5. tabulas pieĦemam K1 vērtības katram tīkla posmam K11 = 2,3; K2

1 = 2,95.

2. No 3.6. tabulas atrodam )1(TZ = 22 mΩ, Uf = 220 V, )1(

TZ /3Uf = 3,33·10-5.

53

3. Pēc formulas (3.3) aprēėinam vienfāzes īsslēguma strāvu

A.66,9181033,3

681004,195,2

1901007,33,2

1

3100100

1

51

2max

212

1max

111

)1( =⋅+

⋅⋅

+⋅⋅

=+

∆+

∆=

−

f

Taa

p

U

Z

I

UK

I

UKI

3.3. Trīsfāzu īsslēguma strāva transformatora zemsprieguma pusē

Trīsfāzu īsslēguma strāvu transformatora zemsprieguma pusē var aprēėināt pēc transfor-

matora pilnas pretestības

.100

;3

21

1

)3(

N

NKT

T

Np

S

UuZ

Z

UI == (3.4)

kur SN – transformatora pilnā jauda, kVA.

3. piemērs. Noteikt trīsfāžu īsslēguma strāvu transformatora zemsprieguma pusē. Trans-

formatora jauda 1 MVA, spriegums 10/0,4, īsslēguma spriegums uk = 5,5%.

Aprēėins.

1. Transformatora pilnā pretestība (0,4 kV pusē)

mΩ8,81000000100

4005,5100

22)3( =

⋅⋅

==N

NkT

S

UuZ

2. Trīsfāžu īsslēguma strāvu transformatora zemsprieguma pusē 0,4 kV

kA.3,260088,073,1

400

3 )3(

)3( =⋅

==T

Np

Z

UI

Divfāžu īsslēguma strāvu parasti neaprēėina un pieĦem ka viĦa par 15% mazāka nekā

trīsfāžu īsslēguma strāvu transformatora zemsprieguma pusē.

3.4. Vienfāzes īsslēguma strāva aiz transformatora ar cieši zemētu neitrāli

Vienfāzes īsslēguma strāvu aiz transformatora ar cieši zemētu neitrāli aprēėina pēc for-

mulas

,3

)1()1(

T

f

pZ

UI = (3.5 )

kur Uf – fāzes spriegums, V;

)1(TZ – transformatora pilnā pretestība vienfāzes īsslēguma gadījumā (nesimetriskais re-

žīms), Ω.

54

4. piemērs. Noteikt vienfāzes īsslēguma strāvu transformatora zemsprieguma pusē. Tran-

sformatora jauda 1 MVA, spriegums 10/0,4, īsslēguma spriegums uk = 5,5%.

Aprēėins:

1. Fāzes spriegums Uf = 230 V, transformatora pilno pretestību vienfāzes īsslēguma gadī-

jumā var atrast 3.6. tabulā - )1(TZ = 27 mΩ, ja tinumu savienošanas shēma ir zvaigzne-

zvaigzne ar nullvadu.

2. Vienfāzes īsslēguma strāvu transformatora zemsprieguma pusē 0,4 kV

kA.56,25027,023033

)1()1( =

⋅==

T

f

pZ

UI

55

3.5.

Pār

bau

des

dar

bs

„Īss

lēgu

ma

strā

vas

aprē

ėin

s”.

1. U

zdev

um

s. N

otei

kt tr

īsfā

žu īs

slēg

uma

strā

vu d

otaj

ā pu

nktā

(sk

. 3.1

. at

t.). T

ehni

skie

dat

i: po

sms

1: P

max

1; c

osφ

1; I m

ax1;

L1;

∆U

a1;

posm

s 2:

Pm

ax2;

cos

φ2;

I max

2; L

2; ∆

Ua2

;

V

A

R

I

A

N

T

I

Do

tie

li

elu

mu

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1

0

11

1

2

13

1

4

15

P

Tr, k

VA

100

250

250

400

400

400

400

630

630

1000 1000 1000

400

630

1000

uk,

%

6,5

4,5

5,5

4,5

5,5

4,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

Pm

ax1,

kW

50

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

220

240

250

co

sφ

1

0,8

0,6

0,65

0,7

0,75

0,8

0,85

0,9

0,95

1

0,6

0,65

0,7

0,75

0,8

I max1, a

90

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

L1,

m

70

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

320

340

350

360

∆U

a1,

V

2,9

3,8

3,9

4

4,1

4,2

4,3

3,9

4

4,1

4,2

4,3

4,4

4,5

4,55

Pm

ax2,

kW

20

50

60

70

80

90

100

45

55

65

75

85

95

100

105

co

sφ

2

0,9

1

0,95

0,9

0,85

0,8

0,75

0,7

0,65

0,6

1

0,95

0,9

0,85

0,8

I max2, a

25

70

72

74

76

78

80

82

84

86

88

90

92

95

100

L2,

m

25

45

50

55

60

65

70

75

80

85

90

95

100

110

115

∆U

a2,

V

0,9

1,5

1,55

1,6

1,65

1,7

1,75

1,8

1,85

1,9

1,95

2

2,05

2,1

2,15

V

A

R

I

A

N

T

I

Do

tie

li

elu

mu

1

6

17

1

8

19

2

0

21

2

2

23

2

4

25

2

6

27

2

8

29

3

0

PT

r, k

VA

630

630

1000 1000 1000

400

630

1000

100

250

250

400

400

400

400

uk,

%

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

6,5

4,5

5,5

4,5

5,5

4,5

5,5

Pm

ax1,

kW

160

170

180

190

200

220

240

250

50

100

110

120

130

140

150

co

sφ

1

0,9

0,95

1

0,6

0,65

0,7

0,75

0,8

0,8

0,6

0,65

0,7

0,75

0,8

0,85

I max1, a

280

300

330

400

300

310

320

330

90

200

210

220

230

240

250

L1,

m

270

280

290

300

320

340

350

360

70

210

220

230

240

250

260

Y?PTR kVA

uk, %

AAB1(3x120)

APB3(1x25+1x16)

12

56

∆U

a1,

V

3,95

4

4,1

4,2

4,3

4,4

4,5

4,55

2,9

3,8

3,9

4

4,1

4,2

4,3

Pm

ax2,

kW

45

55

65

75

85

95

100

105

20

50

60

70

80

90

100

co

sφ

2

0,7

0,65

0,6

1

0,95

0,9

0,85

0,8

0,9

1

0,95

0,9

0,85

0,8

0,75

I max2, a

85

91

93

108

90

92

95

100

25

70

72

74

76

78

80

L2,

m

78

80

85

90

95

100

110

115

25

45

50

55

60

65

70

∆U

a2,

V

2,01

1,88

1,9

1,95

2

2,05

2,1

2,15

0,9

1,5

1,55

1,6

1,65

1,7

1,75

2. U

zdev

um

s. N

otei

kt v

ienf

āzes

īssl

ēgum

a st

rāvu

dot

ajā

punk

tā (

sk. 3

.1. a

tt.)

. T

ehni

skie

dat

i:

posm

s 1:

Pm

ax1;

cos

φ1;

I max

1; L

1; ∆

Ua1

; po

sms

2: P

max

2; c

osφ

2; I m

ax2;

L2;

∆U

a2;

V

A

R

I

A

N

T

I

D

oti

e

lie

lum

u

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

PT

r, k

VA

100

250

250

400

400

400

400

630

630

1000 1000 1000

400

630

1000

uk,

%

6,5

4,5

5,5

4,5

5,5

4,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

Pm

ax1,

kW

50

100

110

120

130

140

150

160

170

180

190

200

220

240

250

co

sφ

1

0,8

0,6

0,65

0,7

0,75

0,8

0,85

0,9

0,95

1

0,6

0,65

0,7

0,75

0,8

Sf1

, m

m2

70

95

95

120

120

120

120

150

150

185

185

185

120

150

185

I max1, a

90

200

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

310

320

330

L1,

m

70

210

220

230

240

250

260

270

280

290

300

320

340

350

360

∆U

a1,

V

2,9

3,8

3,9

4

4,1

4,2

4,3

3,9

4

4,1

4,2

4,3

4,4

4,5

4,55

Pm

ax2,

kW

20

50

60

70

80

90

100

45

55

65

75

85

95

100

105

co

sφ

2

0,9

1

0,95

0,9

0,85

0,8

0,75

0,7

0,65

0,6

1

0,95

0,9

0,85

0,8

I max2, a

25

70

72

74

76

78

80

82

84

86

88

90

92

95

100

L2,

m

25

45

50

55

60

65

70

75

80

85

90

95

100

110

115

∆U

a2,

V

0,9

1,5

1,55

1,6

1,65

1,7

1,75

1,8

1,85

1,9

1,95

2

2,05

2,1

2,15

57

V

A

R

I

A

N

T

I

Do

tie

li

elu

mu

1

6

17

1

8

19

2

0

21

2

2

23

2

4

25

2

6

27

2

8

29

3

0

PT

r, k

VA

630

630

1000 1000 1000

400

630

1000

100

250

250

400

400

400

400

uk,

%

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

6,5

4,5

5,5

4,5

5,5

4,5

5,5

Pm

ax1,

kW

160

170

180

190

200

220

240

250

50

100

110

120

130

140

150

co

sφ

1

0,9

0,95

1

0,6

0,65

0,7

0,75

0,8

0,8

0,6

0,65

0,7

0,75

0,8

0,85

Sf1

, m

m2

150

150

185

185

185

120

150

185

70

95

95

120

120

120

120

I max1, a

260

270

280

290

300

310

320

330

90

200

210

220

230

240

250

L1,

m

270

280

290

300

320

340

350

360

70

210

220

230

240

250

260

∆U

a1,

V

3,9

4

4,1

4,2

4,3

4,4

4,5

4,55

2,9

3,8

3,9

4

4,1

4,2

4,3

Pm

ax2,

kW

45

55

65

75

85

95

100

105

20

50

60

70

80

90

100

co

sφ

2

0,7

0,65

0,6

1

0,95

0,9

0,85

0,8

0,9

1

0,95

0,9

0,85

0,8

0,75

I max2, a

82

84

86

88

90

92

95

100

25

70

72

74

76

78

80

L2,

m

75

80

85

90

95

100

110

115

25

45

50

55

60

65

70

∆U

a2,

V

1,8

1,85

1,9

1,95

2

2,05

2,1

2,15

0,9

1,5

1,55

1,6

1,65

1,7

1,75

58

4. Slodžu aprēėins elektriskajos tīklos

4.1. Slodžu aprēėins spēka elektriskajos tīklos

Spēka elektriskajos tīklos (cehos, rūpniecības uzĦēmumu) zemsprieguma tīklu slodzi pie-

līdzina maksimālai slodzei (PM = KM·PV.)

Reaktīvo slodzi aprēėina, izmantojot vidējo tgφ vērtību kuru nosaka no tabulas 4.1 un 4.2

atbilstoši jaudas koeficientam cosφ.

Tā kā reaktīvā jauda

Q = P·tg φ,

var aprēėināt pilno jaudu

22 QPS += (4.1)

vai

.cosϕ

PS = (4.2)

No pilnās jaudas aprēėina strāvu

.3 U

SI

⋅= (4.3)

Dažāda rakstura patērētājiem ir dažāds izmantošanas koeficients KI, tad tos sadala pa

grupām tā, lai katrā grupā patērētājiem KI ir vienāds. Katrai grupai aprēėina P un Q, bet pilno

jaudu aprēėina pēc formulas

,2

1

2

1

+

= ∑∑

nn

QPS (4.4)

kur n - grupu skaits ar dažādiem KI.

Orientējoši slodzi spēka elektriskajos tīklos projektēšanas sākuma stadijā var noteikt arī

šādi:

,∑= NP PKP (4.5)

kur KP - pieprasījuma koeficients, kuru nosaka pēc formulas

KP = KM·KI. (4.6)

Atsevišėam dzinējam pieprasījuma koeficientu aprēėins pēc formulēs

,0

dt

I

P

KKK

ηη ⋅

⋅= (4.7)

kur K0 - vienlaicības koeficients;

59

KI - izmantošanas koeficients;

ηt - tīkla lietderības koeficients;

ηd - dzinēja lietderības koeficients.

4.1. tabula

Jaudas un izmatošanas koeficienti metālapstrādāšanas rūpniecībā

Koeficienti Elektropatērētāji izmantošanas

KI

jaudas cosφ

pieprasījuma KP

Metālgriešanas darbmašīnas neliela sērijveida ražošanā (frēzmašīnās, virpās, urbjmašīnās, drāzmašīnās, karuseĜvirpās utt.)

0,12-0,14 0,4-0,5 0,14-0,16

Tas pats liela sērijveida ražošanā 0,16 0,5-0,6 0,2 Štancēšanas spiednēs, automāti; lielgabarītā darbmašīnas (frēzmašīnās, virpās, urbjmašīnās, drāzmašīnās, karuseĜvirpās utt.)

0,17

0,65

0,25

Vilkšanas, kalšanas, vesera darbmašīnas pie-dziĦa

0,2-0,24 0,65 0,35-0,40

Pārnesamais elektroinstruments 0,06 0,5 0,1 Ventilatori 0,6-0,65 0,8 0,65-0,70 SūkĦi, kompresori, ăeneratori 0,7 0,8 0,75 Elevatori, transportieri, nebloėētie konveijeri 0,4 0,75 0,5 Elevatori, transportieri, bloėētie konveijeri 0,55 0,75 0,65 Metināšanas transformatori (loka metināšana) 0,2 0,4 0,3 Metināšanas ăeneratori (vienposteĦu) 0,3 0,6 0,35 Metināšanas ăeneratori (daudzposteĦu) 0,5 0,7 0,7 Metināšanas šuvmašīnas 0,2-0,5 0,7 - Punktmetināšanas iekārtas 0,2-0,25 0,6 - Loka metināšanas automāti 0,35 0,5 0,5 Sildīšanas iekārtas, karsēšanas krāšĦi ar auto-mātisku piekraušanu, kaltēšanas skapji

0,75-0,8 0,95 0,75-0,9

Karsēšanas krāšĦi ar rokas piekraušanu 0,5 0,95 0,8 Zemfrekvences indukcijas krāšĦi 0,7 0,35 0,8 Celtnis, telfers (motortrīsis) ar ε = 25% 0,05 0,5 0,1 Celtnis, telfers ar ε = 40% 0,1 0,5 0,2

Elektrodzinējiem, kas strādā ilgstošā režīmā, par uzstādīto jaudu PU sauc kataloga jeb pa-

ses nominālo jaudu PN, kuru tas attīsta uz savas vārpstas:

PU = PN.

Ja elektrodzinējs strādā atkārtoti īslaicīgā režīmā, uzstādīto jaudu aprēėina šādi:

,100

(%)N

N

U PP ⋅=ε

(4.8)

kur εN, % - nominālais ieslēgšanas ilgums (%), izvēlas no kataloga;

60

PN – elektrodzinēja nomināla jauda.

4.2. tabula

Maksimuma koeficienta KM atkarība no patērētāju skaitu ne un izmantošanas koeficienta KI vērtības

Maksimuma koeficienta KM atkarība no KI Patērētāju skaits ne 0,1 0,15 0,2 0,3 0,4 0,5 0,6 0,7 0,8 0,9

4 3,43 3,11 2,64 2,14 1,87 1,65 1,46 1,29 1,14 1,05 5 3,23 2,87 2,42 2,00 1,76 1,57 1,41 1,26 1,12 1,04 6 3,04 2,64 2,24 1,88 1,66 1,51 1,37 1,23 1,10 1,04 7 2,88 2,48 2,10 1,80 1,58 1,45 1,33 1,21 1,09 1,04 8 2,72 2,31 1,99 1,72 1,52 1,40 1,30 1,20 1,08 1,04 9 2,56 2,20 1,90 1,65 1,47 1,37 1,28 1,18 1,08 1,03

10 2,42 2,10 1,84 1,60 1,43 1,34 1,26 1,16 1,07 1,03 12 2,24 1,96 1,75 1,52 1,36 1,28 1,23 1,15 1,07 1,03 16 1,99 1,77 1,61 1,41 1,28 1,23 1,18 1,12 1,07 1,03 20 1,84 1,65 1,50 1,34 1,24 1,20 1,15 1,11 1,06 1,03 25 1,71 1,55 1,40 1,28 1,21 1,17 1,14 1,10 1,06 1,03 30 1,62 1,46 1,34 1,24 1,19 1,16 1,13 1,10 1,05 1,03 40 1,5 1,37 1,27 1,19 1,15 1,13 1,12 1,09 1,05 1,02 50 1,4 1,30 1,23 1,16 1,14 1,11 1,10 1,08 1,04 1,02 60 1,32 1,25 1,19 1,14 1,12 1,11 1,09 1,07 1,03 1,02

100 1,21 1,17 1,12 1,10 1,08 1,08 1,07 1,05 1,02 1,02 140 1,17 1,15 1,11 1,08 1,06 1,06 1,06 1,05 1,02 1,02 200 1,15 1,12 1,09 1,07 1,05 1,05 1,05 1,04 1,01 1,01 240 1,14 1,11 1,08 1,07 1,05 1,05 1,05 1,03 1,01 1,01 300 1,12 1,10 1,07 1,06 1,04 1,04 1,04 1,03 1,01 1,01

5 10 15 20 25 30 35 40 45

4.1. att. Maksimuma koeficienta aprēėina (aplēses) līknes

KI = 0,1

ne

ne

61

Efektīvo strāvas patērētāju skaitu aprēėina pēc formulas

∑

∑

=n

N

n

N

e

P

P

n

1

2

2

1 . (4.9)

Ja patērētāju grupā, kurai aprēėina slodzi, jaudu attiecība

3min

p

N

Nmaks

P

Pm = (4.10)

un patērētāju skaits ir 4 un vairāk, tad var pieĦemt, ka

ne = n,

kur n - patērētāju skaits grupā.

Ja m > 3, bet KI ≥ 0,2, efektīvo patērētāju skaitu var aprēėināt pēc formulas

,2

Nmaks

N

eP

Pn

∑= (4.11)

kur PNmaks - lielākā patērētāja nominālā jauda,

Aprēėinot ne, jāatceras, ka ne ≤ n. Ja pēc aprēėina ne > n, tad jāpieĦem

ne = n.

Vienāda rakstura patērētajiem slodžu grafiki atšėiras maz, jo sakrīt patērētāju tehnoloăis-

kie procesi, tātad sakrīt arī izmantošanas koeficienti. Šajā gadījumā vidēja jauda

PV = KI ∑n

NP1

,

tad maksimālu jaudu var aprēėināt sekojoši:

PM = KM·KI·∑n

NP1

. (4.12)

4.1. piemērs. Dotajā shēma (4.2. att.) noteikt aprēėina (aplēses) strāvu posmā ab.

Dzinēju dotie lielumi atrodas 4.3. tabulā.

4.2. att.

62

4.3. tabula

Nr. p.k

Dzinēju nomināla jauda PN, kW

Jaudas koefi-cients cosφ

Izmantošanas koeficients KI

Lietderības ko-eficients η

1. 2,8 0,82 0,75 0,84 2. 4,5 0,83 0,92 0,85 3. 10 0,85 0,80 0,86

Atrisinājums.

Dzinēju skaits ir neliels un var pieĦemt K0 = 1. Tīkla garums nav liels un tīkla lietderības

koeficients ηt ≈ 1. Tad atsevišėam dzinējam pieprasījuma koeficientu aprēėina pēc formulās:

.931,086,08,0

,082,185,092,0

,893,084,075,0

3

33

2

22

1

11 =========

ηηηI

PI

PI

P

KK

KK

KK

Aprēėina aktīvā jauda

P1 = KP1·PN1 = 0,893·2,8 = 2,5 kW; P2 = KP2·PN2 = 1,082·4,5 = 4,87 kW;

P3 = KP3·PN3 = 0,931·10 = 9,31 kW;

Aprēėina pilnā jauda

;kVA87,583,087,4

cos;kVA05,3

82,05,2

cos 2

22

1

11 ======

ϕϕP

SP

S

95,1085,031,9

cos 3

33 ===

ϕP

S kVA.

Pēc tabulām vai ar kalkulatoru nosaka atbilstošās sinφ vērtības uzrādītajiem cosφ:

;572,082,01cos1sin 21

21 =−=−= ϕϕ ;558,083,01cos1sin 2

22

2 =−=−= ϕϕ

.527,085,01cos1sin 23

23 =−=−= ϕϕ

Aprēėina reaktīvā jauda

Q1 = S1·sinφ1 = 3,05·0,572 = 1,745 kVAr; Q2 = S2·sinφ2 = 5,87·0,558 = 3,276 kVAr;

Q3 = S3·sinφ3 = 10,95·0,527 = 5,771 kVAr.

Aprēėina kopējo slodzes jaudu

kVA.87,1979,1068,16

)77,528,374,1()31,987,45,2()()(

22

222321

2321

=+=

=+++++=+++++= QQQPPPS

Aprēėina strāva

.A2,30225,3038073,1

19870

3≈=

⋅=

⋅=

N

aU

SI

Tā kā aprēėina gaitā izmantojam cosφ, kas atbilst nominālai jaudai, bet reāla jauda ir ma-

zāka tad tādu aprēėinu var izmantot tikai ja KI nav mazāks par 0,7.

63

4.2. piemērs. Dotajā shēma (4.3. att.) noteikt aprēėina (aplēses) strāvu posmā 0A un AB.

Dzinēju dotie lielumi atrodas 4.4. tabulā.

Atrisinājums.

Dzinēju skaits ir neliels un var pieĦemt K0 = 1. Tīkla garums nav liels un tīkla lietderības

koeficients ηt ≈ 1.

Posms 0A

Atsevišėam dzinējam pieprasījuma koeficientu aprēėina pēc formulās:

a

b

4.3. att.: a – principiāla elektriskā shēma; b – vienlīnijas shēma

4.4. tabula Nr. p.k

Dzinēju nomināla jauda PN, kW

Jaudas koefi-cients cosφ

Izmantošanas koeficients KI

Lietderības ko-eficients η

1. 10 0,87 0,60 0,87 2. 12 0,87 0,50 0,88 3. 5,8 0,85 0,75 0,855 4. 2,7 0,83 0,92 0,82 5. 4 0,84 0,80 0,84

,877,0855,075,0

,568,088,05,0

,69,087,06,0

3

33

2

22

1

11 =========

ηηηI

PI

PI

P

KK

KK

KK

.952,084,08,0

,122,182,092,0

5

55

4

44 ======

ηηI

PI

P

KK

KK


P1 = KP1·PN1 = 0,69·10 = 6,9 kW; P2 = KP2·PN2 = 0,568·12 = 6,82 kW;

P3 = KP3·PN3 = 0,877·5,8 = 5,09 kW; P4 = KP4·PN4 = 1,122·2,7 = 3,03 kW;

P5 = KP5·PN5 = 0,952·4 = 3,81 kW;


;kVA839,787,082,6

cos;kVA931,7

87,09,6

cos 2

22

1

11 ======

ϕϕP

SP

S

kVA;651,383,003,3

cos;kVA988,5

85,009,5

cos 4

44

3

33 ======

ϕϕP

SP

S

64

kVA.536,484,081,3

cos 5

55 ===

ϕP

S


;493,087,01cos1sin 21

21 =−=−= ϕϕ ;493,087,01cos1sin 2

22

2 =−=−= ϕϕ

;558,083,01cos1sin;527,085,01cos1sin 24

24

23

23 =−=−==−=−= ϕϕϕϕ

.543,084,01cos1sin 25

25 =−=−= ϕϕ


Q1 = S1·sinφ1 = 7,931·0,493 = 3,910 kVAr; Q2 = S2·sinφ2 = 7,839·0,493 = 3,865 kVAr;

Q3 = S3·sinφ3 = 5,988·0,527 = 3,156 kVAr. Q4 = S4·sinφ4 = 3,651·0,558 = 2,037 kVAr

Q5 = S5·sinφ5 = 4,536·0,543 = 2,463 kVAr


kVA.86,29385,1558,25

)46,204,216,3865,391,3()81,396,209,582,69,6(

)()(

22

22

254321

254321

=+=

=+++++++++=

=+++++++++= QQQQQPPPPPS

Aprēėina strāva

.A4,4542,4538073,1

29860

30 ≈=

⋅=

⋅=

N

AU

SI

Tā kā aprēėina gaitā izmantojam cosφ, kas atbilst nominālai jaudai, bet reāla jauda ir ma-

zāka tad tādu aprēėinu var izmantot tikai ja KI nav mazāks par 0,7.

AB posms

Atsevišėam dzinējam pieprasījuma koeficientu aprēėina pēc formulās:

.952,084,08,0

,122,182,092,0

5

55

4

44 ======

ηηI

PI

P

KK

KK


P4 = KP4·PN4 = 1,122·2,7 = 3,03 kW; P5 = KP5·PN5 = 0,952·4 = 3,81 kW.


kVA;651,383,003,3

cos 4

44 ===

ϕP

S kVA.536,484,081,3

cos 5

55 ===

ϕP

S


;558,083,01cos1sin 24

24 =−=−= ϕϕ .543,084,01cos1sin 2

52

5 =−=−= ϕϕ


65

Q4 = S4·sinφ4 = 3,651·0,558 = 2,037 kVAr; Q5 = S5·sinφ5 = 4,536·0,543 = 2,463 kVAr


kVA.19,85,484,6

)46,204,2()81,303,3()()(

22

22254

254

=+=

=+++=+++= QQPPS

Aprēėina strāva

.A46,1238073,1

8190

3=

⋅=

⋅=

N

ABU

SI

4.3. piemērs.

Ceha plāns ar tehnoloăiskās iekārtas izvietojumu (skat. 4.4. att.).

Aprēėina uzdevums: aprēėināt ceha slodzes jaudu un slodzes strāvu.

Tehnoloăiskās iekārtas dotie lielumi atrodas 4.5. tabulā.

4.4. att.

4.5. tabula

Nr. ceha plānā Tehnoloăiskās iekārtas nosaukums Jauda, kW 1. Metālapstrādes darbgalds 2,8 2. Metālapstrādes darbgalds 4,5 3. Metālapstrādes darbgalds 10 4. Metālapstrādes darbgalds 10 5. Metālapstrādes darbgalds 14 6. Metālapstrādes darbgalds 7 7. Punktmetināšanas iekārta 8 8. Punktmetināšanas iekārta 8 9. Punktmetināšanas iekārta 12

10. Punktmetināšanas iekārta 12 11. Punktmetināšanas iekārta 12 12. Prese 7 13. Prese 7 14. Prese 7 15. Ventilators 4,5

66

Aprēėina noteikumi.

1. Aprēėins jāizdara pēc izmantošanas un maksimuma koeficientu metodes.

2. Ja m < 3 un n ≥ 4, tad ne = n.

3. Ja grupā ar vienādu KI visiem patērētājiem PN = const, ne = n.

4. Ja grupā ir viens patērētājs, P = PN.

Aprēėins.

l. Sagrupē patērētājus grupas ar vienādiem KI un cos φ (4.5. tabula):

1. grupa - patērētāji Nr. 1...6, KI1 = 0,14; cos φ1 = 0,5.

2. grupa – patērētāji Nr. 7...11; KI2 = 0,2; cos φ2 =0,6.

3. grupa - patērētāji Nr. 12...l4; KI3 = 0,24, cos φ3 = 0,65.

4. grupa – patērētāji Nr. 15; KI4 = 0,6; cos φ4 = 0,8.

2. Aprēėina jaudu attiecību katrai grupai:

.358,2

14

1min

11 f===

N

Nmaks

P

Pm .35,1

812

2min

22 p===

N

Nmaks

P

Pm

.177

3min

33 ===

N

Nmaks

P

Pm

3. Atrod efektīvo strāvas patērētāju skaitu katrai grupai:

.571410105,48,2

)71410105,48,2(222222

2

1

2

2

11 ≈

+++++

+++++=

=

∑

∑n

N

n

N

e

P

P

n

ne2 = n = 5, atbilstoši 2. aprēėina noteikumam (ja m < 3 un n ≥ 4, tad ne = n).

ne3 = n = 3, atbilstoši 3. aprēėina noteikumam (ja grupā ar vienādu KI visiem patērētā-

jiem PN = const, ne = n).

ne4 = n = 1, atbilstoši 3. aprēėina noteikumam (ja grupā ar vienādu KI visiem patērētā-

jiem PN = const, ne = n).

4. No līknēm atrod maksimuma koeficientus pa grupām (4.1. att.):

KM1 = 3,1; KM2 = 2,4; KM3 = 2,6.

5. Aprēėina maksimālo aktīvo jaudu pa grupām:

∑ ≈++++⋅⋅=⋅⋅=6

1111 kW.21)714105,48,2(1,314,0NMI PKKP

Līdzīgi atrodam, ka P2 = 25 kW; P3 = 13 kW.

P4 = PN4 = 4,5 kW, atbilstoši 4. aprēėina noteikumam (ja grupā ir viens patērētājs, P =

=PN).

67

6. Pēc tabulām vai ar kalkulatoru nosaka atbilstošās tgφ vērtības uzradītajiem cosφ (4.

grupas patērētājam pieĦem dzinēja nominālais jaudas koeficients cosφ = 0,86):

tgφ1 = 1,73; tgφ2 = 1,33; tgφ3 = 1,17; tgφ4 = 0,59.

7. Nosaka reaktīvo slodzi pa grupām:

Q1 = P1 tgφ1 = 21·1,73 = 36 kVAr,

Q2 = 33 kVAr; Q3 = 15 kVAr; Q4 = 2,7 kVAr.

8. Aprēėina ceha kopējo slodzes jaudu:

S1 = 21 kW - j 36 kVAr,

S2 = 25 kW - j 33 kVAr

S3 = 13 kW - j 15 kVAr,

S4 = 4,5 kW - j 2,7 kVAr,

SΣ = 63,5 kW - j 86,7 kVAr

( ) ( ) kVA.1077,865,63 2222≈+=+= ∑∑Σ QPS

9. Aprēėina strāvu ceha barojošā tīklā

A.16338,03

107

3=

⋅=

⋅= Σ

NU

SI


4.6. tabula

Aprēėinu rezultātu tabula

Nr. p.k

.

Grupu patērē-

tāju nosau-kums

Gru

pu

pat

ērēt

āju

sk

aits

M

inim

āla

jau

da

Pm

in, k

W

Mak

sim

āla

jau

da

Pm

ax, k

W

Jau-du at-

tiecība m

Iz-man-toša-nas

koefi-cients

KI

Efektīvo pa-

tērē-tāju skait

s ne

Maksimuma

koefi-cients

KM

cosφ tgφ

Mak-simā-

la aktī-

vā jau-da P,

kW

Mak-simāla reak-tīvā

jauda Q,

kVAr

Pilnā jauda

S, kVA

Strāva

I, A

1.

Metālap-strādes

dar-bgalds

6 2,8 14 5 0,14 5 3,1 0,5

1,73 21 36

2.

Punkt-metinā-šanas

iekārta

5 8 12 1,5 0,2 5 2,4 0,6

1,33 25 33

3. Prese 3 7 7 1 0,24 3 2,6 0,65 1,17

13 15

4. Ventila-

tors 1 4,5 4,5 1 0,6 1 1

0,8 0,59

4,5 2,7

KOPĀ: 63,5 63,5 86,7 107,47 163,3

68

6. Secinājums: aprēėina jaudas un aprēėina strāvu var izmantot, izvēloties vada vai kabe-

Ĝa šėērsgriezumu un tīkla aizsardzības elementus.

4.4. piemērs.

Aprēėina uzdevums: aprēėināt ceha slodzes jaudu un slodzes strāvu. Dotie lielumi (sk. 4.7. tabu-

lā)

4.7. tabula

Nr. p.k.

Elektropatērētā-ju nosaukums

Elektropatērētā-ju skaits

Elektropatērētā-ju jauda P, kW

Izmantoša-nas koefi-cients KI

Jaudas koeficients

cosφ 1. Metālgriešanas dar-

bmašīnas neliela sērijveida ražošanā

8 11,7 0,12-0,14 0,4-0,5

2. Metālgriešanas dar-bmašīnas neliela sērijveida ražošanā

4 7,6 0,12-0,14 0,4-0,5

3. Metālgriešanas dar-bmašīnas neliela sērijveida ražošanā

3 5,2 0,12-0,14 0,4-0,5

4. Štancēšanas spied-nēs

6 7 0,17 0,65

5. Štancēšanas spied-nēs

2 14 0,17 0,65

6. Ventilatori 6 1,7 0,6-0,65 0,8 7. Ventilatori 4 0,7 0,6-0,65 0,8 8. Sildīšanas iekārtas 6 5 0,75-0,8 0,95 9. Celtnis ar ε =25% 4 17,6 0,1 0,5

10. Celtnis ar ε =25% 2 2,4 0,1 0,5

Atrisinājums.

1. Sagrupē patērētājus grupās ar vienādiem KI un cosφ :

1. grupa. - Metālgriešanas darbmašīnas – KI1 = 0,14; cosφ1 = 0,5.

2. grupa. - Štancēšanas spiednēs – KI2 = 0,17; cosφ2 = 0,65.

3. grupa. - Ventilatori – KI3 = 0,65; cosφ3 = 0,8.

4. grupa. - Sildīšanas iekārtas – KI4 = 0,8; cosφ4 = 0,95.

5. grupa. - Celtnis ar ε = 25% – KI5 = 0,1; cosφ5 = 0,5.

CeltĦu jauda attiecināta pret ε = 100 %:

8,825,06,17251001 =⋅== εPP N kW; 2,125,04,2251002 =⋅== εPP N kW.

2. Aprēėina jaudu attiecību katrai grupai:

;327

14;32,2

2,57,11

2min

22

1min

11 pp ======

N

Nmaks

N

Nmaks

P

Pm

P

Pm

69

;3155

;34,27,07,1

4min

44

3min

33 pp ======

N

Nmaks

N

Nmaks

P

Pm

P

Pm

.33,72,18,8

5min

55 f===

N

Nmaks

P

Pm

3. Atrod efektīvo strāvas patērētāju skaitu katrai grupai:

.1485,1328,1407

16,19488

)2,536,747,118(

)2,536,747,118()(

222

2

1

2

1

2

1 ≅==⋅+⋅+⋅

⋅+⋅+⋅==

∑

∑n

N

n

N

e

P

P

n



ne4 = n = 5, atbilstoši 3. aprēėina noteikumam (ja grupā ar vienādu KI visiem patērētājiem

PN = const, ne = n).

.5522,464,312

76,1413

2,12,18,88,88,88,8

)2,12,18,88,88,88,8(222222

2

1

2

2

15 ≅==

+++++

+++++=

=

∑

∑n

N

n

N

e

P

P

n

4. No līknēm (4.1. att.) atrod maksimuma koeficientus pa grupām (sk. arī 4.2. tab):

KM1 = 1,87; KM2 = 2,5; KM3 = 0,72; KM4 = 1,12; KM5 = 3,23;

5. Aprēėina maksimālo aktīvo jaudu pa grupām

kW.55,36)2,52,52,56,76,76,76,7

7,117,117,117,117,117,117,117,11(87,114,015

1111

=+++++++

++++++++⋅⋅=⋅⋅= ∑ NMI PKKP

∑ =+++++++⋅⋅=⋅⋅=8

1222 kW.75,29)1414777777(5,217,0NMI PKKP

kW.08,6

)7,07,07,07,07,17,17,17,17,17,1(72,065,010

1333

=

=+++++++++⋅⋅=⋅⋅= ∑ NMI PKKP

kW.88,26)555555(12,18,06

1444 =+++++⋅⋅=⋅⋅= ∑ NMI PKKP

kW.29,24)4,24,26,176,176,176,17(23,31,06

1555 =+++++⋅⋅=⋅⋅= ∑ NMI PKKP

6. Pēc tabulām vai ar kalkulatoru nosaka atbilstošās tgφ vērtības uzradītajiem cosφ.

tgφ1 = 1,73; tgφ2 = 1,17; tgφ3 = 0,75; tgφ4 = 0,33; tgφ5 = 1,73;

7. Nosaka reaktīvo slodzi pa grupām:

70

Q1 = P1 tgφ1 = 36,55·1,73 = 63,23 kVAr;

Q2 = P2 tgφ2 = 29,75·1,17 = 34,81 kVAr;

Q3 = P3 tgφ3 = 6,08·0,75 = 4,56 kVAr;

Q4 = P4 tgφ4 = 26,88·0,33 = 8,87 kVAr;

Q5 = P5 tgφ5 = 24,29·1,73 = 42,02 kVAr.

8. Aprēėina ceha kopējo slodzes jaudu:

S1 = 36,55 kW + j 63,23 kVAr,

S2 = 29,75 kW + j 34,81 kVAr

S3 = 6,08 kW + j 4,56 kVAr,

S4 = 26,88 kW + j 8,87 kVAr,

S5 = 24,29 kW + j 42,02 kVAr,

SΣ = 123,55 kW + j 153,45 kVAr

( ) ( ) kVA.19704,19745,15355,123 2222≅=+=+= ∑∑Σ QPS

9. Aprēėina strāvu ceha barojošā tīklā

A.7,29938073,1

197000

3=

⋅=

⋅= Σ

NU

SI


4.8. tabula

Aprēėinu rezultātu tabula

Nr.

p.k.

Grupu patērē-

tāju nosau-kums

Gru

pu

pat

ērēt

āju

S

kai

ts

Min

imāl

a ja

ud

a P

min

, kW

M

aksi

māl

a ja

ud

a P

ma

x, k

W

Jau-du at-

tiecība M

Iz-man-toša-nas

koefi-cients

KI

Efek-tīvo

patē-rētāju skaits

ne

Maksimuma

koefi-cients

KM

cosφ tgφ

Mak-simā-

la aktīvā jauda P, kW

Mak-simāla reak-tīvā

jauda Q,

kVAr

Pilnā jauda

S, kVA

Strā-va

I, A

1. Metālgrie-šanas dar-bmašīnas

15 5,2 11,7 2,2 0,14 15 1,87 0,5

1,73 36,55 63,23

2. Štancēša-nas spied-

nēs 8 7 14 2 0,17 8 2,5

0,65 1,17

29,75 34,81

3. Ventilatori 10 0,7 1,7 2,4 0,65 10 0,72 0,8 0,75

6,08 4,56

4. Sildīšanas iekārtas

6 5 5 1 0,8 6 1,12 0,95 0,33

26,88 8,87

5. Celtnis ar ε = 25 %

6 1,2 8,8 7,3 0,1 5 3,23 0,5

1,73 24,29 42,02

KOPĀ: 123,55 153,45 197,04 299,7

71

4.2.

Pār

bau

des

dar

bs

„Slo

džu

ap

rēė

ins

spēk

a el

ektr

isk

ajos

tīk

los”

(P

iepra

sīju

ma k

oef

icie

nta

met

ode)

1.

Uzd

evu

ms.

Dot

ajā

shēm

a (4

.5. a

tt.)

note

ikt a

prēė

ina

(apl

ēses

) st

rāvu

po

smā

OA

un

AB

.

Dzi

nēju

dot

ie li

elum

i atr

odas

tabu

lā

4.5.

att,

VA

RIA

NT

I D

OT

IE

LIE

LU

MI

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

1

1

12

1

3

14

1

5

P N1,

kW

10

11

10

13

12

11

12

9 15

8

10,5

9,

5 16

15

14

P N

2, kW

12

13

9

12

11

15

16

13

17

14

12,5

12

,6

20

18

17

P N3,

kW

5,8

6 5,

5 5

6,2

6,8

7 5,

8 5,

4 6,

1 6,

3 5,

3 8

7 6

P N4,

kW

2,7

3 2,

5 3

3,2

2,8

4 3,

3 3,

7 2,

8 3,

2 2,

7 6

5 4

P N5,

kW

4 4,

4 3,

8 4,

2 4,

2 5

5,2

4,8

5,1

3,9

4,5

3,6

10

8 6,

6 co

sφ1

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

co

sφ2

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

co

sφ3

0,85

0,

85

0,85

0,

85

0,85

0,

85

0,85

0,

85

0,85

0,

85

0,85

0,

85

0,85

0,

85

0,85

co

sφ4

0,83

0,

83

0,83

0,

83

0,83

0,

83

0,83

0,

83

0,83

0,

83

0,83

0,

83

0,83

0,

83

0,83

co

sφ5

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

K

I1

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

KI2

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

KI3

0,75

0,

72

0,75

0,

75

0,75

0,

75

0,75

0,

75

0,75

0,

75

0,75

0,

75

0,75

0,

75

0,75

K

I4

0,92

0,

73

0,92

0,

92

0,92

0,

92

0,92

0,

92

0,92

0,

92

0,92

0,

92

0,92

0,

92

0,92

K

I5

0,8

0,75

0,

8 0,

8 0,

8 0,

8 0,

8 0,

8 0,

8 0,

8 0,

8 0,

8 0,

8 0,

8 0,

8 η 1

, %

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

0,

87

0,87

η 2

, %

0,88

0,

88

0,88

0,

88

0,88

0,

88

0,88

0,

88

0,88

0,

88

0,88

0,

88

0,88

0,

88

0,88

η 3

, %

0,85

5 0,

85

0,85

5 0,

855

0,85

5 0,

855

0,85

5 0,

855

0,85

5 0,

855

0,85

5 0,

855

0,85

5 0,

855

0,85

5 η 4

, %

0,82

0,

82

0,82

0,

82

0,82

0,

82

0,82

0,

82

0,82

0,

82

0,82

0,

82

0,82

0,

82

0,82

η 5

, %

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

0,

84

0,84

72

VA

RIA

NT

I D

OT

IE

LIE

LU

MI

16

1

7

18

1

9

20

2

1

22

2

3

24

2

5

26

2

7

28

2

9

30

P N

1, kW

10,5

11,5

10,6

13,4

12,5

11,7

12,4

9,2

15,6

8,8

10,5

9,5

16

15

14

P N2,

kW

12,5

13,5

9,5

12,6

11,6

15,4

16,5

13,5

17,7

14,5

12,5

12,6

20

18

17

P N3,

kW

6,3

6,4

6,1

5,7

6,7

7,3

7,7

6,4

6,1

6,6

6,3

5,3

8

7

6

P N4,

kW

3,2

3,6

2,9

3,4

3,9

3,5

4,7

3,9

4,7

3,3

3,2

2,7

6

5

4

P N5,

kW

4,5

4,8

4,3

4,7

4,8

5,5

5,7

5,3

5,8

4,4

4,5

3,6

10

8

6,6

cosφ

1 0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

cosφ

2 0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

cosφ

3 0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

0,85

cosφ

4 0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

0,83

cosφ

5 0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

KI1

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

0,6

KI2

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

0,5

KI3

0,75

0,72

0,75

0,75

0,75

0,75

0,75

0,75

0,75

0,75

0,75

0,75

0,75

0,75

0,75

KI4

0,92

0,73

0,92

0,92

0,92

0,92

0,92

0,92

0,92

0,92

0,92

0,92

0,92

0,92

0,92

KI5

0,8

0,75

0,8

0,8

0,8

0,8

0,8

0,8

0,8

0,8

0,8

0,8

0,8

0,8

0,8

η 1, %

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

0,87

η 2, %

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

0,88

η 3, %

0,855 0,85 0,855 0,855 0,855 0,855 0,855 0,855 0,855 0,855 0,855 0,855 0,855 0,855 0,855

η 4, %

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

0,82

η 5, %

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

0,84

73

4.2.

Pār

bau

des

dar

bs

„Slo

džu

ap

rēė

ins

spēk

a el

ektr

isk

ajos

tīk

los”

2.

Uzd

evu

ms.

Apr

ēėin

āt c

eha

slod

zes

jaud

u un

slo

dzes

str

āvu.

Teh

nolo

ăisk

ās ie

kārt

as d

otie

liel

umi a

trod

as ta

bulā

(m

ērvi

enīb

a kW

).

Apr

ēėin

a no

teik

umi:

1.

Apr

ēėin

s jā

izda

ra p

ēc iz

man

toša

nas

un m

aksi

mum

a ko

efic

ient

u m

etod

es.

2. J

a m

< 3

un

n ≥

4, t

ad n

e = n

.

3. J

a gr

upā

ar v

ienā

diem

KI v

isie

m p

atēr

ētāj

iem

PN =

con

st, t

ad n

e =

n.

4. J

a gr

upā

ir v

iens

pat

ērēt

ājs,

tad

P =

PN.

V

AR

IAN

TI

Nr.

p

.k,

Teh

nol

oăis

kas

ie

kār

tas

1 2

3 4

5 6

7 8

9 10

11

12

13

14

15

1.

M

etāl

apst

rāde

s da

rbga

lds

5 3,

5 3,

7 3,

4 3,

6 3,

3 3,

9 4,

1 3,

95

4,7

3,8

3,9

4 2,

8 2,

8

2.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 10

5,

2 5,

1 4,

8 5,

1 4,

8 5,

1 5

5,1

5,2

4,5

4,5

4,5

4,5

4,5

3.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 12

,5

12,1

11

,4

12,7

11

11

,5

14,4

15

,5

15,5

16

,6

15

14

10

10

13

4.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 16

,5

10,7

12

,6

14,4

10

,5

13,5

16

,6

16,5

17

,5

18,1

17

13

15

11

10

5.

M

etāl

apst

rāde

s da

rbga

lds

20,5

15

,5

16,4

15

,6

16

14,5

17

,4

18

18,5

19

19

19

,5

20

14

14

6.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 10

,5

9,5

6,6

12,8

5,

5 13

,5

15,6

10

,4

9,6

5,9

16

19

19

12

9 7.

Pu

nktm

etin

āšan

as ie

kārt

a 8,

5 8,

8 9,

1 7,

5 8,

1 8,

5 9,

1 8,

6 8,

8 6,

9 7,

4 8

8 9,

1 8,

8 8.

Pu

nktm

etin

āšan

as ie

kārt

a 8,

5 8,

8 8,

4 8,

5 8,

6 8,

5 8,

5 8,

6 8,

8 8,

7 8

8 8

8 8

9.

Punk

tmet

ināš

anas

iekā

rta

12,5

12

,9

13,2

12

,6

12,7

13

,5

13,9

14

,5

15,5

12

,5

12

13,6

14

14

13

,6

10.

Punk

tmet

ināš

anas

iekā

rta

12,5

12

,9

12,3

9,

5 8,

4 13

13

,3

14

13,4

12

11

13

13

,5

13

12

11.

Punk

tmet

ināš

anas

iekā

rta

12,5

11

,5

10,5

10

,4

8,4

13,3

12

,6

14

14,5

11

,5

10

12

13

12

12

12.

Pres

e 10

,5

8,1

6,9

7,7

8,4

9,5

9,1

10

7,7

8,8

10

9,7

8,2

8,8

10,8

13

. Pr

ese

10,5

8,

1 6,

9 7,

7 8,

4 9,

5 9,

1 10

7,

7 8,

8 10

9,

7 8,

2 8,

8 10

,8

14.

Pres

e 10

,5

8,1

6,9

7,7

8,4

9,5

9,1

10

7,7

8,8

10

9,7

8,2

8,8

10,8

15

. V

entil

ator

s 4,

8 5,

3 5,

7 6,

1 6,

3 6,

5 6,

8 7,

4 7,

5 8,

1 7,

7 7,

9 7,

2 8

8,2

VA

RIA

NT

I N

r.

p.k

, T

eh

no

loă

iskas

iekārt

as

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

1.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 4

3 3,

2 2,

9 3,

1 2,

8 3,

4 3,

5 3,

6 3,

7 3,

8 3,

9 4

2,8

2,8

2.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 9,

5 4,

7 4,

5 4,

5 4,

5 4,

5 4,

5 4,

5 4,

5 4,

5 4,

5 4,

5 4,

5 4,

5 4,

5

3.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 12

11

,6

11

12

10,5

11

14

15

15

16

15

14

10

10

13

74

4.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 16

10

,2

12

14

10

13

16

16

17

17,5

17

13

15

11

10

5.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 20

15

16

15

15

,5

14

17

17,5

18

18

,5

19

19,5

20

14

14

6.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 10

9

6 12

5

13

15

10

9 5

16

19

19

12

9

7.

Punk

tmet

ināš

anas

iekā

rta

8,0

8,3

8,5

7 7,

5 8

8,5

8 8,

2 6,

5 7,

4 8

8 9,

1 8,

8

8.

Punk

tmet

ināš

anas

iekā

rta

8 8,

3 8

8 8

8 8

8 8

8 8

8 8

8 8

9.

Punk

tmet

ināš

anas

iekā

rta

12,0

12

,5

13

12

12

13

13,5

14

15

12

12

13

,6

14

14

13,6

10.

Punk

tmet

ināš

anas

iekā

rta

12

12,5

12

9

8 12

,5

13

13,5

13

11

,5

11

13

13,5

13

12

11.

Punk

tmet

ināš

anas

iekā

rta

12

11

10

10

8 12

,8

12

13

14

11

10

12

13

12

12

12.

Pres

e 10

7,

5 6,

5 7,

3 8

9 8,

5 9,

5 6,

8 7,

8 10

9,

7 8,

2 8,

8 10

,8

13.

Pres

e 10

7,

5 6,

5 7,

3 8

9 8,

5 9,

5 6,

8 7,

8 10

9,

7 8,

2 8,

8 10

,8

14.

Pres

e 10

7,

5 6,

5 7,

3 8

9 8,

5 9,

5 6,

8 7,

8 10

9,

7 8,

2 8,

8 10

,8

15.

Vent

ilato

rs

4,5

5 5,

2 5,

5 5,

8 6

6,3

6,9

7 7,

5 7,

7 7,

9 7,

2 8

8,2

4.2.

Pār

bau

des

dar

bs

„Slo

džu

ap

rēė

ins

spēk

a el

ektr

isk

ajos

tīk

los”

2.

Uzd

evu

ms.

Apr

ēėin

āt c

eha

slod

zes

jaud

u un

slo

dzes

str

āvu.

Teh

nolo

ăisk

ās ie

kārt

as d

otie

liel

umi a

trod

as ta

bulā

(m

ērvi

enīb

a kW

).

Apr

ēėin

a no

teik

umi:

1.

Apr

ēėin

s jā

izda

ra p

ēc iz

man

toša

nas

un m

aksi

mum

a ko

efic

ient

u m

etod

es.

2. J

a m

< 3

un

n ≥

4, t

ad n

e = n

.

3. J

a gr

upā

ar v

ienā

diem

KI v

isie

m p

atēr

ētāj

iem

PN =

con

st, t

ad n

e =

n.

4. J

a gr

upā

ir v

iens

pat

ērēt

ājs,

tad

P =

PN.

V

AR

IAN

TI

Nr.

p

.k,

Teh

no

loă

iskas

iekārt

as

S

kait

s 1

2 3

4 5

6 7

8 9

10

11

12

13

14

15

1.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 8

12,7

12

13

14

12

,5

13,5

14

,5

14

13,6

12

,4

11,2

10

,7

15

16

17

2.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 4

11,5

8

7 10

11

12

13

12

,6

13,1

11

,6

10,5

9

14

14,5

15

,5

3.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 3

5,5

5,7

5,4

6 5,

5 5,

8 6,

2 6,

3 6

5,5

5,2

5,2

6 5,

2 6,

5

4.

Štan

cēša

nas

spie

dnēs

6

7 7

7 6

6,2

7 7

7 6

5 7

7 7

7 8

5.

Štan

cēša

nas

spie

dnēs

2

14

15

14,5

12

12

,5

15

16

13,5

14

14

17

18

19

20

21

6.

Vent

ilato

ri 6

1,7

1,8

1,9

2 2,

1 2,

2 2,

3 2,

4 2,

5 2,

6 2,

7 2,

8 1,

7 1,

7 1,

7

75

7.

Vent

ilato

ri 4

0,7

0,7

0,7

0,7

0,8

0,8

0,8

0,9

1,0

1,1

1,1

1,1

0,7

0,7

0,7

8.

Sild

īšan

as ie

kārta

s 6

5 5,

5 4,

5 4,

8 5,

2 5,

6 6,

2 5,

8 4,

8 6,

5 5,

4 6,

4 6,

8 7

5,1

9.

Cel

tnis

ar ε

= 2

5%

4 17

,6

17,6

18

17

,6

17,8

17

,6

17

17

18,2

18

,5

19

15

17,1

17

,6

17

10.

Cel

tnis

ar ε

= 2

5%

2 2,

4 3

3,5

2,8

2,6

2,7

2,4

2,6

2,9

3,5

3,8

2,2

2,5

2,7

3

VA

RIA

NT

I N

r.

p.k

, T

eh

no

loă

iskas

iekārt

as

S

kait

s 1

2 3

4 5

6 7

8 9

10

11

12

13

14

15

1.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 8

12,7

12

13

14

12

,5

13,5

14

,5

14

13,6

12

,4

11,2

10

,7

15

16

17

2.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 4

11,5

8

7 10

11

12

13

12

,6

13,1

11

,6

10,5

9

14

14,5

15

,5

3.

Met

ālap

strā

des

darb

gald

s 3

5,5

5,7

5,4

6 5,

5 5,

8 6,

2 6,

3 6

5,5

5,2

5,2

6 5,

2 6,

5

4.

Štan

cēša

nas

spie

dnēs

6

7 7

7 6

6,2

7 7

7 6

5 7

7 7

7 8

5.

Štan

cēša

nas

spie

dnēs

2

14

15

14,5

12

12

,5

15

16

13,5

14

14

17

18

19

20

21

6.

Vent

ilato

ri 6

1,7

1,8

1,9

2 2,

1 2,

2 2,

3 2,

4 2,

5 2,

6 2,

7 2,

8 1,

7 1,

7 1,

7

7.

Vent

ilato

ri 4

0,7

0,7

0,7

0,7

0,8

0,8

0,8

0,9

1,0

1,1

1,1

1,1

0,7

0,7

0,7

8.

Sild

īšan

as ie

kārta

s 6

5 5,

5 4,

5 4,

8 5,

2 5,

6 6,

2 5,

8 4,

8 6,

5 5,

4 6,

4 6,

8 7

5,1

9.

Cel

tnis

ar ε

= 2

5%

4 17

,6

17,6

18

17

,6

17,8

17

,6

17

17

18,2

18

,5

19

15

17,1

17

,6

17

10.

Cel

tnis

ar ε

= 2

5%

2 2,

4 3

3,5

2,8

2,6

2,7

2,4

2,6

2,9

3,5

3,8

2,2

2,5

2,7

3

76

4.3. Administratīvas ēkas un dzīvojamas mājas elektrisko tīklu slodzes aprēėins

Rekomendējamā maksimālā aprēėina elektriskā slodze dzīvokĜiem un kotedžām dota

4.9. tabulā.

4.9. tabula

Rekomendējama aprēėina slodze uz vienu dzīvokli un vienu kotedžu, kW

1. DzīvokĜu vidēja platība, m2 - tipveida dzīvojama mājā 70 - dzīvojamas mājās pēc speciālā projekta ar paaugstinātā komforta dzī-

vokĜiem 150

2. Kotedža kopējā platība, m2 150 - 600 3. Cilvēku skaits ăimenē (vidēji) 3,1 4. Uzstādīta jauda, kW

- DzīvokĜi ar dabasgāzes plītīm 21,4 - DzīvokĜi ar elektriskajām plītīm tipveida dzīvojamas mājās 32,6 - DzīvokĜi ar elektriskajām plītīm paaugstinātā komforta dzīvojamas

mājās 39,6

- Kotedžā ar dabasgāzes plītīm 35,7 - Kotedžā ar dabasgāzes plītīm un elektriskajam somu pirtīm 48,7 - Kotedžā ar elektriskajām plītīm 47,9 - Kotedžā ar elektriskajām plītīm un elektriskajam somu pirtīm 59,9

Viena dzīvokĜa aprēėina slodzē ietilpst arī pagrabu, kāpĦu telpu un bēniĦu apgaismoša-

nas slodzes. Aprēėina slodze dota dzīvoklim ar platību 70 m2 (dzīvokĜi ar kopējo platību no 35

līdz 90 m2) tipveida dzīvojamas mājās un 150 m2 (dzīvokĜi ar kopējo platību no 100 līdz 300 m2)

dzīvojamas mājās pēc speciālā projekta.

4.10. tabulā dota viena dzīvokĜa slodze ziemas vakarā. Lai aprēėinātu viena dzīvokĜa slodzi

rītā vai dienā, slodze jāreizina ar 0,7, ja ir dabasgāzes plītis; ar 0,8, — ja ir elektriskās plītis un

0,6 – ja šėidrās gāzes plītis vai plītis ar cieto kurināmo.

Kotedžu īpatnēja slodze (4.11. tabula) dota kotedžām ar kopējo platību no 150 līdz 600 m2.

Aprēėinos nav pieĦemta uzmanībā iespējama elektriskā apkure un ūdens sildītāji.

Labiekārtotām individuālām dzīvojamām mājām pēc speciālā projekta aprēėina aktīvo

slodzi nosaka no speciālās diagrammas atkarībā no dzīvokĜu skaita.

4.11. tabulā dota viena kotedža slodze ziemas vakarā. Lai aprēėinātu viena kotedža slodzi

rītā vai dienā, slodze jāreizina ar 0,7, ja ir dabasgāzes plītis; ar 0,8, — ja ir elektriskās plītis un

0,6 – ja šėidrās gāzes plītis vai plītis ar cieto kurināmo. 4.11. tabulu izmanto, lai aprēėinātu

apgaismošanas un mājturības slodzi kotedžu ciematam.

77

4.10. tabula

Dzīvojamo māju īpatnēja slodze uz vienu dzīvokli (kW) atkarībā no dzīvokĜu skaita

DzīvokĜu skaits DzīvokĜa raksturojums 1...3 6 9 12 15 18 24 40 60 100 200 400 600 I000

Dabasgāzes plī-tis

4,5 2,8 2,3 2 1,8 1,65 1,4 1,2 1,05 0,85 0,77 0,71 0,69 0,67

Elektriskās plī-tis ar jaudu līdz 8,5 kW

10 5,9 4,9 4,3 3,9 3,7 3,1 2,6 2,1 1,5 1,36 1,27 1,23 1,19

Šėidrās gāzes plītis vai plītis ar cieto kuri-nāmo

6 3,4 2,9 2,5 2,2 2 1,8 1,4 1,3 1,08 1 0,92 0,84 0,76

ar paaugstinātu komfortu un elek-triskām plītīm līdz 10,5 kW

14 8,1 6,7 5,9 5,3 4,9 4,2 3,3 2,8 1,95 1,83 1,72 1,67 1,62

4.11. tabula

Īpatnēja slodze uz vienu kotedžu, kW/kotedža

Kotedžu skaits Nr. p.k.

ElektrouzĦēmēji 1-3 6 9 12 15 18 24 40 60 100

1. Kotedžas ar dabasgāzes plītīm 11,5 6,5 5,4 4,7 4,3 3,9 3,3 2,6 2,1 2,0 2. Kotedžas ar dabasgāzes plītīm un elek-

triskajām somu pirtīm jaudai līdz 12 kW

22,3 13,3 11,3 10,0 9,3 8,6 7,5 6,3 5,6 5,0

3. Kotedžas ar elektriskajām plītīm jaudai līdz 10,5 kW

14,5 8,6 7,2 6,5 5,8 5,5 4,7 3,9 3,3 2,6

4. Kotedžas ar elektriskajām plītīm jaudai līdz 10,5 kW un elektriskajām somu pirtīm jaudai līdz 12 kW

25,1 15,2 12,9 11,6 10,7 10,0 8,8 7,5 6,7 5,5

Dzīvojama mājā dzīvokĜu barošanas līnijas aprēėina slodzi nosaka, reizinot viena dzīvokĜa

aprēėina slodzi Pdz.īpatn ar dzīvokĜu skaitu n (4.10. tab.):

Pa.dz = Pdz.īpatn ·n.

Pēc tam aprēėina tehniskās un sanitārā-tehniskās iekārtas slodzi.

Pst = Pl + Ps + Pv,

kur Pl – liftu iekārtas jauda;

Psti = Ps + Pv – sanitārā-tehniskas (sūkĦi, ventilatori) iekārtas jauda;

Ps – sūkĦu iekārtas jauda;

Pv – ventilatoru iekārtas jauda.

Liftu iekārtas jaudu aprēėina pēc formulas

78

∑=

=

=ni

i

dzlpl PKP1

.' ,

kur Pl.dz. – lifta dzinēja jauda attiecināta pret ε = 100 %;

K’p – liftu iekārtas izmantošanas koeficients (4.12. tabula).

4.12. tabula

Dzīvojamas mājas liftu iekārtas pieprasījuma koeficients K’p

Stāvu skaits Liftu iekārtas skaits līdz 12 ≥ 12

2-3 0.8 0.9 4-5 0.7 0.8 6 0.65 0.75

10 0.5 0.6 20 0.4 0.5

25 un augstāk 0.35 0.4

Sanitārā-tehniskas (sūkĦi, ventilatori) iekārtas dzinēju jaudu var aprēėināt pēc formulas

,1

.'' ∑

=

=

=ni

i

dzstipsti PKP ,

kur Psti.dz – sanitārā-tehniskas (sūkĦi, ventilatori) iekārtas dzinēju jauda;

''PK - sanitārā-tehniskas iekārtas elektrodzinēju pieprasījuma koeficients (4.13. tabula).

4.13. tabula

Sanitārā-tehniskas iekārtas elektrodzinēju pieprasījuma koeficients K’’p

Elektrodzinēju skaits K’’p Elektrodzinēju skaits K’’p

2 1(0.8)* 15 0.65 3 0.9(0.75) 20 0.65 5 0.8(0.7) 30 0.6 8 0.75 50 0.55

10 0.7 Piezīme. Iekavās doti pieprasījuma koeficienti K’’p dzinējam ar jaudu virs 30 kW

Tagad var noteikt dzīvojama māja aprēėina slodzi

Pa.m = Pa.dz + K0·Pst,

kur K0 – spēka elektroiekārtas vienlaicības koeficients (parasti pieĦem K0 = 0,9).

Aprēėina slodze tīkla līnijai līdz 1 kV (var izmantot arī slodzes aprēėināšanai uz kopnēm

0,4 kV), ja no līnijas baro dzīvojamas mājas un administratīvi - sabiedriskas ēkas, var noteikt

pēc formulas

Pa.t = Pēka.max + ∑=

=

⋅ni

i

iēkai PK1

.0

79

kur Pa.t - aprēėina slodze tīkla līnijai līdz 1 kV;

Pēka.max – maksimāla aprēėina slodze starp visiem patērētājiem;

Pēka.i – aprēėina slodze visiem pārējiem patērētājiem;

K0i – katra patērētāja vienlaicības koeficients kopējā slodzē.

Vienlaicības koeficientu atrod no tabulām tehniskas rokasgrāmatas, piemēram, daĜa no tā-

das tabulas dotā 4.14. tabulā.

4.14. tabula

Elektropatērētāju vienlaicības koeficienti kopēja slodzē

Elektropatērētājs Vienlaicības koeficients

Dzīvojamas mājas ar dabasgāzes, šėidrās gāzes vai plītis ar cieto kurināmo elektriskajām plītīm

0,9 0,9

Bērnudārzs 0,7 Pārtikas un pārēji veikali: viena maiĦa divas maiĦas

0,6 0,8

Sabiedriskās ēdināšanas uzĦēmumi 0,4 Skolas 0,7 Kinoteātri 0,9 Frizētavas 0,8 Komunālo – sadzīves uzĦēmumi 0,7 Poliklīnikās 0,7 Ėīmiskas tīrītavas 0,7 Viesnīcās 0,7

4.5. Piemērs. Aprēėināt slodze uz transformatora apakšstacijas (TA) kopnēm 0,4 kV. Pil-

sēta mikrorajona shēma dotā 4.6. attēlā.

4.6. att. Aprēėina shēma 4.5. piemēram. Nr.1 un Nr.2 – dzīvojamas mājas, Nr.3 – bērnudārzs, Nr.4 – rūpniecības preču veikals

Dotie lielumi.

1. DeviĦstāvu dzīvojama māja, 100 dzīvokĜi ar elektriskajām plītīm (jauda līdz 8,5 kW).

Liftu skaits – 2, elektrodzinēju jauda 14 kW, ε = 25 %. ŪdenssūkĦu skaits – 2 ar dzinējiem P

= 11 kW (ε = 100%).

80

2. Piecu stāvu dzīvojama māja, 40 dzīvokĜi ar dabas gāzes plītīm. Lifta nav.

3. Bērnudārzs uz 320 vietām.

4. Rūpniecības preču veikals ar kondicionēšanu - tirdzniecības zāle 500 m2.

Aprēėins.

1. Māja Nr. 1 dzīvokĜu aprēėina elektriskā slodze (Pdzīv.īpatn no 4.10. tabulas)

Pa.dziv.1 = n·Pdzīv.īpatn = 100·1,5 = 150 kW

2. Māja Nr. 1 ir 2 lifti un 2 ūdenssūkĦi

Liftu dzinēju jauda attiecināta pret ε = 100 %:

Pl.dz = 14·√0,25 = 14·0,5 = 7 kW.

Aprēėina spēka elektriskā slodze

Pa sp = Pl + Pud.

No 4.13. tabulas liftu iekārtas pieprasījuma koeficients Kp’ = 0,8 un liftu dzinēju kopēja

jauda

Pl. = n·Kp’·Pl.dz = 2·0,8·7 = 11,2 kW

ŪdenssūkĦu dzinēju uzstādīta jauda ir Pud.dz = 11 kW, tad ūdenssūkĦu iekārtas jauda

Pud = n·Kp’’·Pud.dz = 2·1·11 = 22 kW.

Dzinēju pieprasījuma koeficients Kp’’ = 1 (4.14. tabula).

Aprēėina spēka elektriskā slodze

Pa.sp = Pl + Pud = 11,2 +22 = 33,2 kW.

Kopēja māja Nr.1 elektriskā aktīvā slodze

Pa.Nr.1 = Pa.dziv. + K0Pa.sp = 150 +0,9·33,2 = 179,88 kW

2. Dzīvojamās mājas reaktīvo slodzi aprēėināsim izmantojot reaktīvas jaudas koeficienti

no 4.16. tabulas

DzīvokĜu reaktīvā jauda

Qdzīv.1 = Pa.dzīv1·tgφdziv1 = 150·0,2 = 30 kVAr

Liftu iekārtas reaktīvā jauda

Ql = Pl·tgφl = 11,2·1,17 = 13,1 kVAr.

ŪdenssūkĦu iekārtas reaktīvā jauda (4.16. tabula)

Qu = Pu·tgφu = 22·0,75 = 16,5 kVAr.

3. Piecu stāvu dzīvojamam mājam ar dabas gāzes plītīm dzīvokĜu aprēėina aktīvā un reak-

tīvā elektriskā slodze (4.16. tabula)

Pa.Nr.2 = Pa.dziv. = n·Pdz.īpatn = 40·1,2 = 48 kW

QNr.2 = Pa.Nr.2·tgφNr.2 = 48·0,29 = 13,92 kVAr.

4. Bērnudārza aprēėina aktīvā slodze (Pīpatn.Nr.3 no 4.15. tabulas)

81

Pa.Nr.3 = m·Pīpatn.Nr.3 = 320·0,46 = 147,2 kW

kur m – vietu skaits bērnudārzā

4.15. tabula Sabiedriskās ēkās īpatnēja aprēėina slodze

Nr. p.k.

Sabiedriskās ēkas Mērvienība (koef. S)

Īpatnēja slodze

Koeficienti cosφ tgφ

I Izglītības iestādes. Skola:

1. - ar elektrificētu ēdnīcu un sporta zāli kW/skolnieks 0,25 0,95 0,38 2. - bez elektrificētu ēdnīcu un sporta zāli Tas pats 0,17 0,92 0,43 3. - ar bufete bez sporta zāli -"- 0,17 0,92 0,43 4. - bez bufete un sporta zāli -"- 0,15 0,92 0,43 5. Profesionāla izglītības iestāde ar ēdnīcu -"- 0,46 0,8-0,92 0,75-0,43 6. Bērnudārzs kW/vieta 0,46 0,97 0,25 II Tirdzniecības uzĦēmumi Pārtikas veikali:

7. - bez kondicionēšanas кW/m2 0,23 0,82 0,7 8. - ar kondicionēšanu Tas pats 0,25 0,8 0,75 Pārēji veikali

9. - bez kondicionēšanas -"- 0,14 0,92 0,43 10. - ar kondicionēšanu -"- 0,16 0,9 0,48 III Sabiedriskās ēdināšanas uzĦēmumi

Pilnīgi elektrificētie ar vietu skaitu: 11. - līdz 400 kW/vieta 1,04 0,98 0,2 12. - no 500 līdz 1000 kW/vieta 0,86 0,98 0,2 13. - virs 1100 kW/vieta 0,75 0,98 0,2

ar dabasgāzes plītīm un vietu skaitu : 14. - līdz 100 kW/vieta 0,9 0,95 0,33 15. - no 100 līdz 400 kW/vieta 0,81 0,95 0,33 16. - no 500 līdz 1000 kW/vieta 0,69 0,95 0,33 17. - virs 1100 kW/vieta 0,56 0,95 0,33 IV Komunālo –sadzīves uzĦēmumi 18. Ėīmiskas tīrītavas kW/кg mantas 0,075 0,8 0,75 19. Frizētavas кW/darb.vieta 1,5 0,97 0,25 V Kultūras un mākslas iestādes Kinoteātri un teātri

20. - bez kondicionēšanas кW/vieta 0,12 0,95 0,33 21. - ar kondicionēšanu кW/vieta 0,14 0,92 0,43 22. Klubi кW/vieta 0,46 0,92 0,43 VI Administratīvās ēkas: 23. - bez kondicionēšanas kW/m2

kop.platības 0,043 0,9 0,48

24. - ar kondicionēšanu Tas pats 0,054 0,87 0,57 VII Atpūtas un atveseĜošanas iestādes 25. Atpūtas nami un pansionāti bez kondicionē-

šanas кW/vieta 0,36 0,92 0,43

26. Nometnes bērniem кW/m2

dz.platības 0,023 0,92 0,43

VIII Komunālo –sadzīves iestādes Viesnīcās:

27. - bez kondicionēšanas (bez restorāna) кW/vieta 0,34 0,9 0,48 28. - ar kondicionēšanu Tas pats 0,46 0,85 0,62

82

Reaktīvā slodze (jaudas koeficients un tgφNr.3 no 4.15. tabulas)

QNr.3 = Pa.Nr.3·tgφNr.3 = 147,2·0,25 = 36,8 kVAr

5. Rūpniecības preču veikala ar kondicionēšanu aktīvā aprēėina slodze (Pīpatn.Nr.4 no 4.15.

tabulas)

Pa.Nr.4 = S·Pīpatn.Nr.4 = 500·0,16 = 80 kW

kur S - tirdzniecības zāles platība.

Reaktīvā slodze

QNr.4 = Pa.Nr.4·tgφNr.4 = 80·0,48 = 38,4 kVAr

6. Rajona aprēėina elektriskā slodze, ja elektriskais tīkls pievadīts pie dzīvojamam un

administratīvam ēkām var aprēėināt ar formulu

=+= ∑=

=

ni

i

iekaiekaraja PKPP1

.0max.. 179,88 + 0,9·48 + 0,7·147,2 + 0,4·80 = 358,12 kW.

kur vienlaicības koeficientus var atrast 4.14. tabulā

Tālāk jāaprēėina jaudas zudumi barojoša līnijā.

4.16. tabula

Dzīvojama māja aprēėina jaudas koeficienti

Elektropatērētājs cosφ tgφ

DzīvokĜi ar elektriskajām plītīm 0,98 0,2

DzīvokĜi ar dabasgāzes, šėidrās gāzes plītīm vai plītīm ar cieto kurināmo

0,96 0,29

Sanitārā-tehniskas iekārtas (sūkĦi, ventilatori u.c.) 0,8 0,75

Lifti 0,65 1,17

83

4.4.

Pār

bau

des

dar

bs:

Dzī

voja

mas

un

sab

ied

risk

ās ē

kās

ap

rēė

ina

slod

ze

1. U

zdev

um

s. N

otei

kt a

prēė

ina

slod

zi ie

vadā

uz

dzīv

ojam

a m

stā

vu m

āja.

Dzī

voja

ma

māj

ā ir

n d

zīvo

kĜus

ar

daba

sgāz

es p

lītīm

(n

1 dz

ivok

Ĝus

ar

plat

ību

62 m

2 , pār

ejie

n2

- 70

m2 ),

ar

liftu

ska

itu p

ar

jaud

u P

pie

ε =

100

%.

VA

RIA

NT

I D

oti

e

liel

um

i 1

2

3

4

5

6

7

8

9

1

0

11

1

2

13

1

4

15

m

12

12

12

11

10

8

8

16

16

16

16

16

16

16

20

n

152

172

178

160

146

182

140

300

320

340

256

500

560

180

700

n1

80

90

96

90

72

90

75

162

172

170

132

320

370

132

460

n2

72

82

82

70

74

92

65

138

148

170

124

180

190

48

240

P, kW

7

7

8

6

7

6

6

10

10

10

10

12

12

10

14

p

8

6

7

6

6

8

6

10

10

10

8

14

16

3

10

V

AR

IAN

TI

Doti

e

liel

um

i 16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

m

12

10

8 16

16

16

20

12

16

16

16

16

8

11

12

n

177

146

140

320

256

550

710

150

190

480

320

290

182

160

172

n1

97

76

74

176

136

365

470

78

132

320

170

152

90

90

90

n2

80

70

66

144

120

185

240

72

58

160

150

138

92

70

82

P, kW

8

7 6

10

10

12

14

7 10

12

10

10

6

6 7

p

7 6

6 10

8

16

10

8 3

14

10

10

8 6

6

84

2. U

zdev

um

s. N

otei

kt a

prēė

ina

slod

zi ie

vadā

uz

dzīv

ojam

a m

1-st

āvu

māj

a no

m2

sekc

ijām

. Kat

rā s

tāvā

4 d

zīvo

kĜi (

2 dz

īvok

li ar

pla

tību

60 m

2 , 1

dzīv

oklis

ar

plat

ību

75 m

2 un

1 dz

īvok

lis -

100

m2 ).

Dzī

vokl

i ar

elek

tris

kajā

m p

lītīm

ar

jaud

u 8,

5 kW

. Kat

rā s

ekci

jā 2

lift

i ar

dzin

ēja

jaud

u P

l1 u

n P

l2, v

iens

ūde

nssū

knis

ar

jaud

u P

S u

n vi

ena

vent

ilato

ru ie

kārt

a ar

dzi

nēja

jaud

u P V

.

VA

RIA

NT

I D

oti

e

liel

um

i 1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

m1

17

13

14

12

10

17

18

14

20

21

22

23

24

16

20

m2

4

4

3

6

8

3

2

4

2

2

2

2

2

4

3

Pl1

, k

W

12

10

10

10

10

12

12

15

20

20

20

22

23

11

25

Pl2

, k

W

8

5

5

5

5

8

9

9

10

11

11

12

13

7

14

PS, k

W

8

7

7,5

7

7

8

9

7

11

12

12

13

14

9

11

PV, k

W

11

5

5,5

5

5

9

10

9

10

14

14

14

16

8

13

VA

RIA

NT

I D

oti

e

lie

lum

i 1

6

17

1

8

19

2

0

21

2

2

23

2

4

25

2

6

27

2

8

29

3

0

m1

18

13

14

12

10

17

18

14

20

21

22

23

24

16

20

m2

4

4

3

6

8

3

2

4

2

2

2

2

2

4

3

Pl1

, k

W

12

10

10

10

10

10

10

10

10

10

10

10

10

10

10

Pl2

, k

W

8

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

PS, k

W

8

7

7

7

7

7

7

7

7

7

7

7

7

7

7

PV, k

W

11

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

85

3. u

zdev

um

s. G

aisv

adu

līnija

bar

o vi

enst

āvu

dzīv

ojam

o m

āju

ciem

atu.

Dzī

voja

mo

māj

u sk

aits

n. K

atra

māj

ā uz

stād

īta ja

uda

Pu

z dot

a ta

bulā

. N

otei

kt m

ağis

tral

es m

aksi

māl

o sl

odzi

, ja

gais

vadu

līni

jas

izpi

ldīju

ms

ir s

ekoj

ošs:

1)

div

vadu

līni

ja a

r no

min

ālo

spri

egum

u 22

0 V

(1L

+N

);

2)

trīs

vadu

līni

ja a

r no

min

ālo

spri

egum

u 22

0 V

(3L

);

3)če

trva

du lī

nija

ar

nom

ināl

o sp

rieg

umu

380/

220

V (

3L+N

);

4)

divf

āzu

trīs

vadu

līni

ja a

r no

min

ālo

spri

egum

u 38

0/22

0V (

2L+

N).

VA

RIA

NT

I D

OT

IE

LIE

LU

MI

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

Pu

z1, kW

2,5

2,8

2,9

2,6

3,1

3,4

3,6

3,8

3,2

4,2

3,5

4,4

3,3

4,5

5,2

Pu

z2, kW

2,5

2,8

2,9

2,6

3,1

3,4

3,6

3,8

3,2

4,2

3,5

4,4

3,3

4,5

5,2

Pu

z3, kW

2,5

2,8

2,9

2,6

3,1

3,4

3,6

3,8

3,2

4,2

3,5

4,4

3,3

4,5

5,2

Pu

z4, kW

2,5

2,8

2,9

2,6

3,1

3,4

3,6

3,8

3,2

4,2

3,5

4,4

3,3

4,5

5,2

Pu

z5, kW

2,5

2,8

2,9

2,6

3,1

3,4

3,6

3,8

3,2

4,2

3,5

4,4

3,3

4,5

5,2

Pu

z6, kW

2,5

2,8

2,9

2,6

3,1

3,4

3,6

3,8

3,2

4,2

3,5

4,4

3,3

4,5

5,2

Pu

z7, kW

2,5

2,8

2,9

2,6

3,1

3,4

3,6

3,8

3,2

4,2

3,5

4,4

3,3

4,5

5,2

Pu

z8, kW

2,5

2,8

2,9

2,6

3,1

3,4

3,8

3,2

4,2

3,5

4,4

3,3

4,5

5,2

Pu

z9, kW

2,5

2,8

2,9

3,1

3,4

3,2

4,2

3,5

4,4

3,3

5,2

Pu

z10, kW

2,8

2,9

3,1

3,4

4,2

3,5

4,4

5,2

Pu

z11, kW

2,9

3,4

3,5

VA

RIA

NT

I D

OT

IE

LIE

LU

MI

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

Pu

z1, kW

2,6

2,8

2,9

2,6

5

2,6

2,6

2,6

2,6

2,6

2,6

2,6

2,6

2,6

2,6

Pu

z2, kW

2,5

2,8

2,5

3

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

Pu

z3, kW

2,9

3

2,9

4

2,9

2,9

2,9

2,9

2,9

2,9

2,9

2,9

2,9

2,9

2,9

Pu

z4, kW

3,5

3,3

4,5

3,5

3

3,5

3,5

3,5

3,5

3,5

3,5

3,5

3,5

3,5

3,5

Pu

z5, kW

4

3

4

3

4,2

4

4

4

4

4

4

4

4

4

4

Pu

z6, kW

2,5

2,5

3

2,5

2,6

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

2,5

Pu

z7, kW

5

6

3,2

3

4

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

Pu

z8, kW

4,5

4

4,5

4,5

4,5

4,5

4,5

4,5

4,5

4,5

4,5

4,5

4,5

4,5

Pu

z9, kW

3,8

3

3,6

3

3,8

3,8

3,8

3,8

3,8

3,8

3,8

3,8

3,8

Pu

z10, kW

3,9

3,9

3,9

3

3,9

3,9

3,9

3,9

3,9

3,9

Pu

z11, kW

4,2

3,2

4,5

4,2

4,2

4,2

4,2

86

4. U

zdev

um

s. A

prēė

ināt

slo

dze

uz tr

ansf

orm

ator

a ap

akšs

taci

jas

(TA

) ko

pnēm

0,4

kV

. Pils

ēta

mik

rora

jona

shē

ma

dotā

attē

lā. M

ikor

araj

onā

atro

-da

s:

1. m

stā

vu d

zīvo

jam

a m

āja

(dzī

vokĜ

u sk

aits

n a

r el

ektr

iska

jām

plīt

īm -

jaud

a līd

z 8,

5 kW

). L

iftu

ska

its

p1

ar e

lekt

rodz

inēj

u ja

udu

P1

pie

ε =

100%

. Ū

dens

sūkĦ

u ie

kārt

u sk

aits

p2

ar d

zinē

ju ja

udu

P2

pie

ε =

100%

. Ven

tilat

oru

iekā

rtu

skai

ts p

3 ar

dzi

nēju

jaud

u P

3 pi

e ε

= 10

0%

2. x

stā

vu d

zīvo

jam

a m

āja

(dzī

vokĜ

u sk

aits

y a

r da

basg

āzes

plīt

īm).

Lif

tu s

kaits

z1

ar e

lekt

rodz

inēj

u ja

udu

P1

pie

ε =

100%

. Ūde

nssū

kĦu

iekā

rtu

skai

ts z

2 ar

dzi

nēju

jaud

u P

2 pi

e ε

= 10

0%. V

entil

ator

u ie

kārt

u sk

aits

z3

ar d

zinē

ju ja

udu

P3

pie

ε =

100%

3.

Bēr

nudā

rzs

uz c

vie

tām

4.

Rūp

niec

ības

pre

ču v

eika

ls a

r ko

ndic

ionē

šanu

- ti

rdzn

iecī

bas

zāle

ar

plat

ību

S, m

m2 .

V

AR

IAN

TI

Do

tie

li

elu

mi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

1.

Dzīv

oja

ma

mā

ja N

r.1

m

9

12

10

10

16

16

10

10

12

16

9

16

16

16

20

n

80

100

200

400

600

1000

150

300

500

800

40

60

100

150

200

p1

2

2

5

10

10

16

3

6

12

14

2

2

3

3

3

P1,

kW

7

7

8

10

12

14

7

8

10

16

6

16

17

17

20

p2

2

3

4

5

6

8

3

3

3

3

1

2

2

2

3

P2,

kW

10,5

11

11

11

11

11

12

14

16

20

12

20

32

34

35

p3

2

3

3

3

4

4

2

2

3

4

1

2

2

2

2

P3,

kW

3

5

8

10

18

32

8

10

10

12

5

14

15

16

35

2.D

zīv

oja

ma

mā

ja N

r.2

x

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

y

40

60

100

200

400

150

50

80

150

300

500

800

40

60

100

3.B

ērn

ud

ārz

s

c

120

140

160

180

200

220

240

260

280

300

320

340

300

250

200

4.

Rū

pn

iecīb

as

pre

ču

ve

ika

ls a

r k

on

dic

ion

ēš

an

u

S,

m2

200

250

300

350

400

450

500

550

600

700

650

550

450

400

350

TA

-1

Nr.

1

Nr.

2

Nr.

3

Nr.

4

87

VA

RIA

NT

I D

oti

e

lie

lum

i 16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

1.

Dzīv

oja

ma

mā

ja N

r.1

m

12

10

16

10

16

16

16

20

16

9

12

10

16

10

9

n

100

400

1000

300

800

60

150

200

100

40

500

150

600

200

80

p1

2

10

16

6

14

2

3

3

3

2

12

3

10

5

2

P1,

kW

8

10

14

8

16

16

17

20

17

6

10

7

12

8

7

p2

3

5

8

3

3

2

2

3

2

1

3

3

6

4

2

P2,

kW

12

11

11

14

20

20

34

35

32

12

16

12

11

11

10,5

p3

3

3

4

2

4

2

2

2

2

1

3

2

4

3

2

P3,

kW

6

10

32

10

12

14

16

35

15

5

10

8

18

8

3

2.D

zīv

oja

ma

mā

ja N

r.2

x

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

5

y

60

200

150

80

300

800

60

100

40

500

150

50

400

100

40

3.B

ērn

ud

ārz

s

c

140

180

220

260

300

340

250

200

300

320

280

240

200

160

120

4.

Rū

pn

iecīb

as

pre

ču

ve

ika

ls a

r k

on

dic

ion

ēš

an

u

S,

m2

250

350

450

550

700

550

400

350

450

650

600

500

400

300

200

88

5. Sprieguma un jaudas zudumu aprēėins elektriskajos tīklos

5.1. Sprieguma zuduma aprēėins līdzstrāvas un vienfāzes maiĦstrāvas līnijai

PieĦemsim, ka dota līnijas shēma un jāaprēėina sprieguma zudums (5.1. att.).

Patērētāju slodzes strāvas apzīmējam ar i1, i2, i3,…, in, strāvas līnijas posmos — IA1,

I12, I23,..., Imn, posmu garumus — lA1, l12, l23,…, lmn. Shēmu vienkāršo un attēlo kā vienlī-

nijas shēmu, parādot katrā posmā strāvas virzienus no barošanas avota uz patērētājiem.

Izmantojot Oma likumu, aprēėinām sprieguma zudumu līnijā. Sprieguma zudums ∆UAn ir

vienāds ar līnijas atsevišėo posmu sprieguma zudumu summu tiešajā un atgriezeniskajā vadā

(ja visos līnijas posmos ir vienāds vada šėērsgriezums):

∑=

=

+⋅⋅⋅+++==∆kn

n

mnmnAAmnmnAn rIrIrIrIrIU1

2323121211 ).(22 (5.1)

5.1. att. Aizvietošanas shēma līdzstrāvas līnijai ar vairākiem patērētājiem.

Parasti uzdevumā ir dotas patērētāju strāvas, tāpēc formulu pārveidojam, izmantojot

pirmo Kirhofa likumu:

I23 = i3 + ...+ in, I12 = i2 + i3 +... + in, IA1 = i1 + i2+ i3+ ... + in, un, matemātiski pārvei-

dojot, ievietojam formulā (6.49):

[ ][ ].)...(...)()(2

...)...()...()...(2

23121231213121211

23312321321

mnAnAAA

mnnnnAnAn

rrrrirrrirriri

ririiriiiriiiiU

++++++++++⋅=

=+++++++++++⋅=∆ (5.2)

Aizvietojam RA1 = rA1, RA2 = rA1 + r12, RA3 = rA1 + r12 + r23; RAn = rA1 + r12 + r23

+.. .+ r m n un, ievietojot izteiksmē (6.50), varam rakstīt, ka

∆UAn=2(i1RA1 + i2RA2+ i3RA3 + ... + inRAn)

vai vispārīgā veidā

89

.21

∑=

=

=∆kn

n

AnnAn RiU (5.3)

Formulās (5.1) un (5.2) ievietojam rmn = lmn /γF un RAn = LAn/γF iegūstam tās pašas

formulas pārveidotā formā:

∑=

=⋅=∆

kn

n

mnmnAn lIF

U1

;2

γ (5.4)

∑=

=⋅=∆

kn

n

AnnAn LiF

U1

;2

γ (5.5)

No formulām (5.4) un (5.5) varam izteikt vada šėērsgriezumu:

;2

1∑=

=∆⋅=

kn

n

mnmn

An

lIU

Fγ

(5.6)

∑=

=∆⋅=

kn

n

Ann

An

LiU

F1

2γ

(5.7)

Apzīmējam

,,...,,,;,...,, 2323

1212

11

22

11

N

mn

mn

NNN

AA

N

n

n

NN U

PI

U

PI

U

PI

U

PI

U

pi

U

pi

U

pi =======

kur p1, p2, p3, pn — patērētāju aktīvās jaudas,

PA1, P12, P23,…, Pmn — līnijas posmu aktīvās jaudas

Ievietojam formulas (5.6) un (5.7) strāvu vieta jaudas dalījumu ar spriegumu un, iz-

nesot nominālo spriegumu UN kā konstantu lielumu pirms summas zīmes, iegūstam, ka

,2

1∑=

=∆⋅=

kn

n

mnmn

NAn

lPUU

Fγ

(5.8)

,2

1∑=

=∆⋅=

kn

n

Ann

NAn

LpUU

Fγ

(5.9)

Ja sprieguma zudums uzdevumā dots procentos, vienādojumus pārveidojam šādi:

;100(%) ⋅∆

=∆N

An

AnU

UU

;(%)

200

12 ∑

=

=⋅∆⋅=

kn

n

mnmn

NAn

lPUU

Fγ

(5.10)

;(%)

200

12 ∑

=

=⋅∆⋅=

kn

n

Ann

NAn

LpUU

Fγ

(5.11)

90

Formulas bez pārveidojumiem var izmantot arī vienfāzes maiĦstrāvas tīklos, jā jaudas

koeficients cosφ = l (piemēram, apgaismošanas tīkla aprēėinā, ja par gaismas avotiem iz-

manto kvēlspuldzes).

Formulās lietotie lielumi jāizsaka šādās vienībās: i, I — ampēros; ∆U, UN — voltos;

p, P — vatos; l, L — metros; ∆U(%) — procentos. Ja kādu lielumu izsaka citās vienībās,

jālieto attiecīgi koeficienti.

5.1. piemērs. Aprēėināt līdzstrāvas līnijas vada šėērsgriezumu, ja pieĜaujamais sprie-

guma zudums ∆U(%) = 7,5 %, līnijas spriegums UN = 220 V, slodze dota kilovatos, pos-mu garumi — metros. Līniju paredzēts izbūvēt ar alumīnija vadiem (5.2. att.).

Risinājums. Vispirms aprēėinām katra posma summāro jaudu: PA1 = p1 + p2 + p3 = 5000 + 5000+2000 = 12 000 W; P12 = p2 + p3 = 5000+2000 = 7 000 W; P23 = p3 = 2 000 W.

5.2. att. Līnijas shēma 5.1. piemēram.

Vada šėērsgriezumu aprēėina pēc formulas

.mm2,17)6020004070005012000(2205,732

200

)((%)32

200

(%)

200

22

2323121211231

23

=⋅+⋅+⋅⋅⋅

=

=++∆

=∆⋅

= ∑=

=

lPlPlPUU

lPUU

F AA

NA

kn

n

mnmn

NAγ

Izvēlamies vadu A-25. (Alumīnija vadam γ = 32 MS/m).

5.2. Sprieguma zuduma aprēėins trīsfāzu līnijai ar vairākām slodzēm

Ja līnijai ir pieslēgtas vairākas slodzes, sprieguma zudumu aprēėina, summējot katra līni-

jas posma sprieguma zudumus

,1 1

N

kn

n

kn

n

mnmnmnmn

AnU

XQRP

U

∑ ∑=

=

=

=

+=∆ (5.12)

kur Pmn — posma mn aktīvā slodze (kW);

Qmn — posma mn reaktīvā slodze (kVAr);

Rmn un Xmn — posma mn aktīvā un induktīvā līnijas vadu pretestība (Ω);

UN — līnijas nominālais spriegums (kV);

91

∆U — sprieguma zudums (V).

Tīklos ar spriegumu līdz 1000 V sastopami gadījumi, kad tīkla cos φ2 ir tuvs vienam (ap-

gaismošanas tīkli). Tādā gadījumā Q ≈ 0 un formulu (5.12) var lietot vienkāršotā formā:

.1

N

kn

n

mnmn

U

lP

U

∑=

==∆ (5.13)

Līnijas induktīvā pretestība ir maza, un aprēėinos formulu (5.13) var izmantot arī šādos

gadījumos:

• kabeĜu līnijās ar spriegumu līdz 10 kV un kabeĜu dzīslas šėērsgriezumu (vara) līdz 35

mm2, un cos φ2 > 0,95;

• iekšējos elektriskajos tīklos, kas izveidoti ar auklām vai izolētiem vadiem caurulēs;

• no izolētiem vadiem uz rullīšiem izveidotos pievados līdz nelielas jaudas elektrodzinē-

jiem ar strāvu vadošās daĜas šėērsgriezumu līdz 6 mm2.

5.2. piemērs. Aprēėināt sprieguma zudumu 20 kV tīklā (5.3. att.) līdz patērētājiem 4 un 5. Tīkls visā garumā izbūvēts ar vadu A-35, vidējais ăeometriskais attālums starp vadiem Dvid = 1,2 m, bez tam dots posmu garums (km) un patērētāju jaudas p - jq (kW - jkVAr).

5.3. att. Līnijas shēma 5.2. piemēram. Risinājums. 1. Aprēėina slodzi katrā posmā: PA1 - jQA1 = (200 + 100 + 100 + 200) - j(30+20 + 50 + 50) = = 600 kW - j150 kVAr; P12 – jQ12 = (100 + 100 + 200) – j(50 + 20 + 50) = 400 kW - j120 kVAr; P23 – jQ23 = (100 + 100) – j(50 + 20) = 200 kW – j70 kVAr; P34 – jQ34 = p4 – jq4 = 100 kW – j50 kVAr; P25 – jQ25 = p5 – jq5 = 200 kW – j50 kVAr. 2. Aprēėina sprieguma zudumu līnijā līdz pēdējiem patērētājiem. Tā kā līnija visā garumā izbūvēta ar vienāda, šėērsgriezuma vadu, pārveidojam formulu

(5.12) šādi:

.1 100

1 14

N

kn

n

kn

n

mnmnmnmn

N

kn

n

kn

n

mnmnmnmn

AU

lQXlPR

U

XQRP

U

∑ ∑∑ ∑=

=

=

=

=

=

=

=

+=

+=∆

Vadam A-35 R0 = 0,92 (Ω/km), X0 = 0,4 (Ω/km),

92

,V16720

)45027031202150(4,0

20

)4100220034002600(92,04

=

=⋅+⋅+⋅+⋅

+⋅+⋅+⋅+⋅

=∆ AU

.V2,13420

)15031202150(4,0)120034002600(92,05 =

⋅+⋅+⋅+⋅+⋅+⋅=∆ AU

5.3. Trīsfāzu maiĦstrāvas maăistrāle ar visā līnijas garumā

vienāda šėērsgriezuma vadiem

Sprieguma zudumu var sadalīt divās komponentēs:

( ) ,sin3cos3sincos3 2222 ra UUIXIRIXIRU ∆+∆=⋅+⋅=+=∆ ϕϕϕϕ (5.14)

kur RIU aa 3=∆ — sprieguma zudums aktīvajā pretestībā;

XIU rr 3=∆ — sprieguma zudums reaktīvajā pretestībā.

Vienā un tai pašā sprieguma līnijā, lietojot dažāda šėērsgriezuma vadus, attālumu starp

vadiem nemaina. Ja vadu savstarpējais attālums ir nemainīgs, tad, izmainot vada diametru,

vadu induktīvā pretestība izmainās maz. Tā, piemēram, izmainot vada šėērsgriezumu (tātad

arī vada diametru) no 16 mm2 līdz 120 mm2 (Dvid = 2000 mm), alumīnija vada induktīvā pre-

testība izmainās 1,2 reizes, bet aktīvā pretestība — 13,6 reizes. Tātad viena sprieguma līnijai

varam pieĦemt, ka induktīvā pretestība ir konstanta. Šo īpašību izmanto, lai noteiktu vada

šėērsgriezumu, ja zināms pieĜaujamais sprieguma zudums ∆UP.

Aprēėina secība.

1. PieĦem, ka vada induktīvā pretestība X0 = 0,35…0,4 Ω/km, un aprēėina sprieguma

zudumu induktīvajā pretestībā ∑=

=

=∆kn

n

mnmnr lIXU1

20 sin3 ϕ (formulā ∑=

=

=∆kn

n

r lIXU1

20 sin3 ϕ

iznes pirms summas zīmes konstanto lielumu X0, ja X = X0l).

2. Tā kā ∆Up = ∆Ua + ∆Ur, tad ∆Ua = ∆Up - ∆Ur. Zinot, ka aktīvā pretestība R = l /γF,

.33cos3111

2 ∑∑∑=

=

=

=

=

=

===∆kn

n

mnamn

kn

n

mnamn

kn

n

mnmnaF

IIRIRIU

γϕ

3. Vada šėērsgriezums

.3

1

a

kn

n

mnamn

U

lI

F∆⋅

=∑=

=

γ (5.15)

Ja slodze izteikta aktīvās jaudas vienībās,

93

.1

Na

kn

n

mnmn

UU

lP

F⋅∆⋅

=∑=

=

γ (5.16)

4. Izvēlas vada standartšėērsgriezumu, no tabulām atrod R0 un X0 un aprēėina faktisko

sprieguma zudumu

N

kn

n

kn

n

mnmnmnmn

fakU

lQXlPR

U

∑ ∑=

=

=

=

+=∆ 1 1

00

(5.17)

5.3. piemērs. Aprēėināt vada šėērsgriezumu 20 kV līnijai, ja pieĜaujamais sprieguma zu-dums ∆Up(%) = 5 %. Vidējais ăeometriskais attālums starp vadiem Dvid = l,8 m, līniju pare-dzēts izbūvēt ar visā garumā vienāda šėērsgriezuma alumīnija vadiem. Līnijas shēmā (5.4. att.) posmu garumi doti kilometros, patērētāju jauda — kilovatos (kW) un kilovaros (kVAr).

5.4. att. Līnijas shēma 5.3. piemēram.

Risinājums. 1. PieĜaujamais sprieguma zudums voltos

.V100020000100

5

100

(%)==

∆=∆ N

p

p UU

U

2. Aprēėinām jaudu katrā posmā: PA1 - jQA1 = (100 + 300+500) - j(20+100+200) = 900 kW - j320 kVAr; P12 - jQ12 = (300+500) - j(100+200) = 800 kW - j300 kVAr; P23 - jQ23 = 500 kW - j200 kVAr. PieĦemam, ka X0 = 0,4 Ω/km, un aprēėinām sprieguma zudumu reaktīvajā pretestībā

.V11420

)5200530010320(4,010

3 =⋅+⋅+⋅

=∆∑=

=

N

kn

n

mnmn

rAU

lQX

U

Sprieguma zudums aktīvajā pretestībā ∆UaA3 = ∆UpA3 - ∆UrA3 = 1000 - 114 = 886 V.

Aprēėinām vada šėērsgriezumu

.mm3,272088632

10)5500580010900( 23

3

13 =

⋅⋅⋅⋅+⋅+⋅

=∆⋅

=∑=

=

NaA

kn

n

mnmn

AUU

lP

Fγ

Izvēlamies vadu A-35 (R0 = 0,92 Ω/km, X0 = 0,38 Ω/km). 6. Aprēėinām faktisko sprieguma zudumu

.V82420

)5200530010320(38,0)5500580010900(92,0

1 100

3.

=⋅+⋅+⋅⋅+⋅+⋅+⋅⋅

=

=+

=∆∑ ∑=

=

=

=

N

kn

n

kn

n

mnmnmnmn

AfakU

lQXlPR

U

94

∆Up = 1000 V > ∆Ufak A3 = 824 V, tātad vads aprēėināts pareizi.

5.4. Trīsfāzu maiĦstrāvas tīkla aprēėins, ievērojot minimālo vada materiāla

patēriĦu

Trīsfāzu tīklus visos gadījumos neizbūvē ar visā līnijas garumā vienāda šėērsgriezuma

vadiem. Līnijas sākumā lieto lielāka šėērsgriezuma vadus, bet virzienā uz līnijas beigām ar-

vien mazāka šėērsgriezuma vadus, jo līnijas sākumā ir lielāka slodze nekā līnijas beigās. At-

sevišėos posmos var lietot dažādu šėērsgriezumu vadus, tikai sprieguma novirze pie patērētā-

jiem nedrīkst pārsniegt pieĜaujamo lielumu.

Vienā noteiktā variantā kopējais vadu materiāla patēriĦš ir vismazākais. Lai atrastu tādu

vada šėērsgriezuma izvēles variantu, ir izstrādāta aprēėina metode.

Apskatām piemēru. Dota līnijas shēma ar diviem patērētājiem (5.5. att.).

5.5. att. Shēma līnijai ar divām slodzēm.

PieĦemot, ka līnijas induktīvā pretestība ir X0, aprēėinam sprieguma zudumu reaktīvajā

pretestībā ∆Ur un atrodam, ka ∆Ua = = ∆Up - ∆Ur.

Posmā A-1 sprieguma zudums aktīvajā pretestībā ir ∆UaA1, posmā 1-2 — ∆Ua12 = ∆Ua -

∆UaA1. Ja zināmi ∆UaA1 un ∆UaI2, vada šėērsgriezumu abos posmos varam aprēėināt šādi:

;3

1

11

1

111

NaA

AA

aA

AaAA

UU

lP

U

lIF

⋅∆⋅=

∆⋅

⋅=

γγ (5.18)

NaAaaAa

a

UUU

lP

UU

lIF

)()(

3

1

1212

1

121212 ∆−∆

⋅=

∆−∆

⋅⋅=

γγ. (5.19)

IaA1 un Ia12 — līnijas posmu A-1 un 1-2 strāvu aktīvās komponentes.

Vadu materiāla kopējais tilpums visās trīs līnijas fāzēs

.)(

3333

1

21212

1

211

121211NaAaNaA

AAAA

UUU

lP

UU

lPlFlFV

∆−∆+

∆⋅=+=

γγ (5.20)

Vienādojumā visi lielumi attiecībā pret vadu materiāla tilpumu ir konstanti, izĦemot

∆UaA1 , kuru var mainīt. Lai atrastu vadu materiāla minimālo tilpumu, jāĦem pirmais atvasinā-

jums pēc ∆UaA1 un vienādojums jāpielīdzina nullei:

95

;0)(

33

)( 21

21212

1

211

1

=∆−∆

+∆⋅

−=∆

NaAaNaA

AA

aA UUU

lP

UU

lP

Ud

dV

γγ

Rezultātā iegūsim

.)()( 2

1

21212

21

211

NaAaNaA

AA

UUU

lP

UU

lP

∆−∆=

∆ γγ (5.21)

Vienādojuma (5.21) kreiso pusi reizinām ar PA1 /PA1 labo pusi ar P12/P12, visu vienādoju-

mu ar 1/γUN, tad

.)(

1

)(

122

12

212

212

1222

12

21

21

1

∆−∆=

∆ NaAaNaA

AA

A UUU

lP

PUU

lP

P γγ (5.22)

Tā kā izteiksmes iekavās ir vienādas ar 21AF un 2

12F , tad varam rakstīt, ka

.; min

12

12

1

1

12

212

1

21 K

P

F

P

F

P

F

P

F

A

A

A

A === (5.23)

Tātad, lai vadu materiāla patēriĦš līnijā būtu minimāls, vada šėērsgriezums līnijas posmos

jāizvēlas proporcionāli kvadrātsaknei no posma aktīvās jaudas.

Attiecība PFK =min vienai un tai pašai līnijai ir konstants lielums, un to var aprēėināt

šādi:

;11

min

1

11 KU

lP

lPF

P

UF

lP

UU

N

kn

n

mnmnkn

n

mnmn

mn

mn

N

kn

n mn

mnmn

N

a ⋅=

⋅=

⋅=∆

∑∑∑

=

==

=

=

= γγγ

.1min

Na

kn

n

mnmn

UU

lP

K⋅∆⋅

⋅=∑=

=

γ (5.24)

Zinot Kmin, viegli var aprēėināt vada šėērsgriezumu katrā līnijas posmā

.min mnmn PKF ⋅= (5.25)

5.4. piemērs. Aprēėināt trīsfāzu līnijas vadu šėērsgriezumu katrā posmā, lai būtu minimā-

lais vadu materiāla patēriĦš. Līnijas nominālais spriegums 380 V, vidējais ăeometriskais attā-lums starp vadiem Dvid = 600 mm, pieĜaujamais sprieguma zudums ∆U(%) = 7,5%. Līnijas shēmā posmu garumi doti 5.6. att. Līnijas shēma 5.4. piemēram, kilometros, patērētāja jaudas — kW - jkVAr. Līniju paredzēts izbūvēt ar alumīnija vadiem.

5.6. att. Līnijas shēma 5.4. piemēram

96

Risinājums. 1. PieĜaujamais sprieguma zudums

V.5,28380100

5,7

100

(%)==

∆=∆ NU

UU

2. PieĦemam, ka īpatnējā induktīvā pretestība X0 = 0,35 Ω/km, un aprēėinām sprieguma zudumu reaktīvajā pretestībā:

V.7,438,0

)15,0215,031,082,018(35,010

4 =⋅+⋅+⋅+⋅⋅

==∆∑=

=

N

kn

n

mnmn

rAU

lQX

U

3. Aprēėinām koeficientu Kmin:

,7,938,08,2332

10)515,0815,0281,0582,0( 3

4

1min =

⋅⋅+++

=⋅∆⋅

⋅=

∑=

=

NaA

kn

n

mnmn

UU

lP

Kγ

kur ∆UaA4 = ∆U - ∆UrA4 = 28,5 - 4,7 = 23,8 V — pieĜaujamais sprieguma zudums līnijas aktīvajā pretestībā.

4. Aprēėinām vadu šėērsgriezumu katrā līnijas posmā:

posmā A-l 587,91min1 == AA PKF = 73,5 mm2, izvēlas vadu A-70;

posmā 1-2 287,912min12 == PKF = 51,5 mm2, izvēlas vadu A-70;

posmā 2-3 87,923min23 == PKF = 27,5 mm2, izvēlas vadu A-35;

posmā 3-4 57,934min34 == PKF = 21,7 mm2, izvēlas vadu A-25.

Posmos A-l un 1-2 izvēlamies vienāda šėērsgriezuma vadus, jo posmi ir īsi; posmā A-l ap-rēėinātais vada šėērsgriezums pārsniedz vada A-70 šėērsgriezumu. Lai sprieguma zudums ne-pārsniegtu pieĜaujamo, posmā 1-2 vada šėērsgriezumu palielina.

5. No tabulām (1. un 12. pielikumiem) atrodam katra, vada šėērsgriezumam atbilstošu īpatnējo aktīvo un induktīvo pretestību:

Vada marka A-70 A-35 A-25 R0 (Ω/km) 0,46 0,92 1,28 X0 (Ω/km) 0,30 0,33 0,35 6. Aprēėinām faktisko sprieguma zudumu līnijā

V,28,5V2738,0

)35,0228,15(15,0)33,0392,08(15,0

38,0

)3,01846,058(2,0)(

100

4.

=∆=⋅+⋅+⋅+⋅

+

+⋅+⋅

=+

=∆∑=

=

U

U

XQRPl

UN

kn

n

mnmnmn

Afak

p

tātad vadu izvēle ir pareiza.

97

5.5.

Pār

bau

des

dar

bs

„Sp

rieg

um

a zu

du

mi e

lek

tro-

apgā

des

sis

tēm

ās”

1. U

zdev

um

s. A

prēė

ināt

līdz

strā

vas

līnija

s va

da š

ėērs

-gr

iezu

mu,

ja p

ieĜa

ujam

ais

spri

egum

a zu

dum

s ir

∆U

(%)

un lī

nija

s sp

rieg

ums

UN. L

īniju

par

edzē

ts iz

būvē

t ar

alum

īnija

vad

iem

. Slo

dze

dota

kilo

vato

s, p

osm

a ga

rum

i –

met

ros.

ℓ

1

ℓ

2

ℓ3

ℓ

4

ℓ 5

P1,

P 2

P 3

P 4

P 5

5.7.

att.

V

AR

IAN

TI

Dot

ie

liel

um

i 1

2

3

4

5

6

7

8

9

1

0

11

1

2

13

1

4

15

UN, V

22

0 22

0 12

7 38

0 22

0 12

7 22

0 38

0 66

0 12

7 22

0 38

0 66

0 11

0 12

7 ∆

U, %

5

5 5

5 7,

5 2,

5 5

7,5

5 2

2,5

5 2

2,5

4 P

1, k

W

5 5

5 10

10

5

10

20

30

8 12

22

35

11

7

ℓ 1,

m

60

45

40

50

50

15

50

50

40

16

55

45

35

14

19

P2,

kW

5

5 4

8 5

7 9

14

25

6 10

15

26

9

6 ℓ 2

, m

30

40

35

40

40

20

40

40

35

19

38

42

36

12

14

P

3, k

W

2 2

3 6

7 3

8 12

20

4

9 13

21

11

5

ℓ 3,

m

55

50

30

60

60

30

60

60

45

28

54

61

43

10

24

P4,

kW

2

1,5

2 5

8 2

7 10

15

2,

5 7,

5 11

16

8

4 ℓ 4

, m

42

20

25

35

20

15

40

30

35

17

43

31

33

13

16

P

5, k

W

1 1

1 4

7 3

6 10

12

4

7 9

12,5

5,

5 5

ℓ 5,

m

22

15

20

30

30

10

50

40

42

18

43

39

48

15

16

VA

RIA

NT

I D

otie

li

elu

mi

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

UN, V

38

0 22

0 12

7 22

0 38

0 66

0 12

7 22

0 38

0 66

0 11

0 12

7 38

0 22

0 11

0 ∆

U, %

2

5 2

7,5

2 2,

5 5

2 2,

5 5

2 2,

5 4

3 5

P1,

kW

10

10

5

10

20

30

8 12

22

35

11

7

5 5

10

ℓ 1,

m

50

50

15

50

50

40

16

55

45

35

14

19

45

40

50

P2,

kW

8

5 7

9 14

25

6

10

15

26

9 6

5 4

8 ℓ 2

, m

40

40

20

40

40

35

19

38

42

36

12

14

40

35

40

P

3, k

W

6 7

3 8

12

20

4 9

13

21

11

5 2

3 6

98

ℓ 3,

m

60

60

30

60

60

45

28

54

61

43

10

24

50

30

60

P4,

kW

5

8 2

7 10

15

2,

5 7,

5 11

16

8

4 1,

5 2

5 ℓ 4

, m

35

20

15

40

30

35

17

43

31

33

13

16

20

25

35

P

5, k

W

4 7

3 6

10

12

4 7

9 12

,5

5,5

5 1

1 4

ℓ 5,

m

30

30

10

50

40

42

18

43

39

48

15

16

15

20

30

2. U

zdev

um

s. A

prēė

ināt

spr

iegu

ma

zudu

mu

tīklā

ar

spri

egum

u U

N

līdz

patē

rētā

jiem

4 u

5. T

īkls

vis

ā ga

rum

ā uz

būvē

ts a

r al

umīn

ija v

adu,

vi

dēja

is ă

eom

etri

skai

s at

tālu

ms

star

p va

diem

Dvi

d, b

ez ta

m p

osm

u ga

-ru

ms

(km

) un

pat

ērēt

āju

jaud

as P

- jQ

(kW

- j

kVA

r).

5.

8. a

tt.

VA

RIA

NT

I D

otie

li

elu

mi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

UN, k

V

20

35

35

35

10

6 1

20

35

35

35

10

6 1

20

Vad

s A

-35

A-5

0 A

-70

A-9

5 A

-35

A-2

5 A

-16

A-3

5 A

-50

A-7

0 A

-95

A-3

5 A

-25

A-1

6 A

-35

Dvi

d, m

1,

2 1,

5 1,

75

1,25

1

0,8

0,6

1,2

1,5

1,75

1,

25

1 0,

8 0,

6 1,

25

ℓ 1, k

m

2 2,

5 2,

5 2,

5 2

2,5

0,2

1,8

3 2,

7 2,

6 0,

8 0,

9 0,

15

1,6

P1,

kW

20

0 30

0 30

0 30

0 30

0 15

0 10

0 19

0 30

0 32

0 28

0 20

0 15

0 10

0 20

0 Q

1,k

VA

R

30

60

60

60

60

40

20

30

70

70

60

60

50

20

70

ℓ 2, k

m

3 4

4,5

5 3

5 0,

4 2,

8 3,

7 4,

5 4,

8 1,

5 1,

25

0,25

2,

4 ℓ 3

, km

2

3 3,

5 4

2 4

0,3

1,6

3,1

3,4

4,2

1,4

1,1

0,22

2,

6 P

3, k

W

100

200

200

200

200

100

90

90

180

220

200

200

100

90

90

Q3,

kV

AR

20

40

40

40

40

30

10

20

45

60

50

50

40

10

30

ℓ 4

, km

4

4,5

5 5,

5 4

3 0,

15

2,9

3,9

5,4

5,5

2,2

1,6

0,13

3,

2 P

4, k

W

100

150

150

150

150

100

50

100

150

170

170

150

80

50

110

Q4,

kV

AR

50

70

70

70

70

50

10

40

60

70

70

50

40

10

50

Al 3l 4

l 11

l 2l 5

2

5

4P

4 –

jQ

4

P3 –

jQ

3

P1 –

jQ

1P

5 –

jQ

5

3

99

ℓ 5, k

m

1 1,

8 2

2,5

1 1

0,05

1,

1 0,

8 2,

3 2,

7 0,

8 0,

5 0,

05

0,8

P5,

kW

20

0 25

0 30

0 32

0 32

0 19

0 80

15

0 24

0 30

0 29

0 22

0 10

0 80

19

0 Q

5,k

VA

R

50

80

100

95

95

55

15

50

80

70

100

75

30

15

50

VA

RIA

NT

I D

otie

li

elu

mi

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

UN, k

V

20

35

35

35

10

6 1

20

35

35

35

10

6 1

20

Vad

s A

-35

A-5

0 A

-70

A-9

5 A

-35

A-2

5 A

-16

A-3

5 A

-50

A-7

0 A

-95

A-3

5 A

-25

A-1

6 A

-35

Dvi

d, m

1,

2 1,

5 1,

75

1,25

1

0,8

0,45

1,

2 1,

5 4,

3 1,

25

1 0,

8 0,

6 1,

25

ℓ 1, k

m

1,8

2,1

2,5

2,8

0,7

0,75

0,

2 2,

6 4,

5 2,

9 5,

8 0,

8 1,

1 0,

16

2,9

P1,

kW

21

0 29

0 31

0 30

0 20

0 12

0 10

0 22

0 34

0 31

0 40

0 16

0 15

0 10

0 24

0 Q

1,k

VA

R

50

70

70

80

60

40

20

50

80

70

90

60

50

30

70

ℓ 2, k

m

2,9

4 4,

4 5,

2 0,

75

0,45

0,

35

2,4

4,7

4,4

4,8

1,5

1,25

0,

25

3 ℓ 3

, km

2,

2 3,

3 3,

8 4,

4 0,

45

0,55

0,

15

1,4

3,9

3,7

5,2

1,4

1,1

0,22

3,

6 P

3, k

W

100

250

200

220

110

100

70

110

220

220

300

150

100

90

170

Q3,

kV

AR

30

40

60

70

40

30

10

40

80

70

10

0 50

40

20

70

ℓ 4

, km

4

4,5

5,2

5,8

0,9

0,3

0,15

3,

9 4,

8 5,

6 5,

5 2,

2 1,

5 0,

12

5,2

P4,

kW

12

0 16

0 20

0 16

0 12

0 11

0 50

12

0 16

0 18

0 21

0 15

0 80

50

12

0 Q

4,k

VA

R

40

70

70

70

50

40

10

40

80

80

70

50

40

20

60

ℓ 5, k

m

1 1,

8 2

2,9

0,35

0,

4 0,

05

1,35

1,

6 2,

8 3,

4 0,

8 0,

6 0,

05

1,1

P5,

kW

18

0 23

0 30

0 35

0 26

0 15

0 70

24

0 28

0 27

0 32

0 21

0 10

0 80

22

5 Q

5,k

VA

R

60

80

90

90

60

20

10

70

110

70

100

75

30

20

55

3. U

zdev

um

s. A

prēė

ināt

spr

iegu

ma

zudu

mu

380

V tī

kla

un p

ārba

udīt,

vai

var

pal

aist

asi

nhro

no e

lekt

rodz

inēj

u, k

urš

darb

ina

cent

rbēd

zes

sūkĦ

i. G

aisv

adu

līnija

izbū

vēta

ar

četr

iem

alu

mīn

ija v

adie

m, l

īnija

s ga

rum

s l k

m, v

idēj

ai a

ttālu

ms

star

p va

diem

Dvi

d . P

ieva

ds n

o ga

isva

du lī

nija

s līd

z el

ektr

odzi

nēja

m iz

būvē

ts a

r ka

beli,

kur

a al

umīn

ija d

zīsl

as š

ėērs

grie

zum

s ir

F, k

abeĜ

a ga

rum

s l k

ab. E

lekt

rodz

inēj

a ka

talo

ga d

ati:

PN ,

ηN ,

cosφ

N ,

I pal/I

N ,

mpal,

Kre

z =

1,2

5. 3

80 V

līni

ja p

iesl

ēgta

tra

nsfo

rmat

oru

apak

šsta

cija

i, ku

rā u

zstā

dīts

tran

sfor

mat

ors.

Ja

cent

rbēd

zes

sūkĦ

i ned

arbi

na, t

rans

-fo

rmat

ora

seku

ndār

ā tin

uma

spri

egum

s U

2N =

400

V.

10

0 VA

RIA

NT

I D

otie

li

elu

mi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

Gai

svad

i 4x

A12

0 4x

A95

4x

A95

4x

A95

4x

A70

4x

A95

4x

A95

4x

A12

0 4x

A12

0 4x

A12

0 4x

A12

0 4x

A12

0 4x

A12

0 4x

A12

0 4x

A12

0 l,

km

0,

88

1,13

1,

24

1,65

1,

62

1,49

1,

27

1,69

1,

54

1,64

1,

39

1,45

1,

38

1,54

1,

19

UN, V

38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 D

vid,

m

0,6

0,8

1 0,

6 0,

8 1

0,6

0,8

1 1

1,5

0,8

1 1,

25

1,5

Fka

b, m

m2

25

16

16

16

16

25

16

25

25

25

25

25

25

25

25

l kab

, m

22,5

43

78

68

99

69

14

9 86

85

81

97

78

81

97

13

2 P

N, k

W

35

33

28

25

22

30

30

30

30

30

30

30

30

25

30

ηN

0,91

0,

885

0,87

5 0,

895

0,89

0,

902

0,88

6 0,

9 0,

905

0,89

5 0,

902

0,88

6 0,

89

0,88

0,

87

cosφ

N

0,89

0,

8 0,

83

0,83

0,

9 0,

91

0,9

0,92

0,

91

0,92

0,

91

0,9

0,85

0,

84

0,83

I p

al/I

N

7,5

6,5

7 7

7 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 m

pal

1,2

1,8

1,8

1,8

1,8

2 1,

9 2

2 2

2 1,

9 2

1,9

2 tr

ans-

form

ator

s T

M-

160/

10

TM

-16

0/10

T

M-

160/

10

TM

-16

0/10

T

M-

160/

10

BA

-25

0/10

B

A-

250/

10

BA

-25

0/10

B

A-

250/

10

BA

-25

0/10

T

M-

100/

10

TM

-10

0/10

T

M-

100/

10

TM

-10

0/10

T

M-

100/

10

U2N

tran

sf,

kV

0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 V

AR

IAN

TI

Dot

ie

liel

um

i 16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

28

30

G

aisv

adi

4xA

120

4xA

95

4xA

95

4xA

95

4xA

70

4xA

95

4xA

95

4xA

120

4xA

120

4xA

120

4xA

120

4xA

120

4xA

120

4xA

120

4xA

70

l, k

m

0,31

0,

22

0,18

0,

16

0,2

0,24

0,

25

0,27

0,

31

0,29

0,

23

0,21

5 0,

22

0,24

5 0,

23

UN, V

38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 38

0 D

vid,

m

1 0,

8 1

0,6

0,8

1 0,

6 0,

8 1

1 1,

5 0,

8 1

1,25

1,

5 F

kab,

mm

2 25

16

16

16

16

16

16

25

25

25

25

25

25

25

25

l k

ab, m

18

22

22

18

19

18

18

18

18

20

18

18

18

18

18

P

N, k

W

30

22

22

22

22

22

22

30

30

30

30

30

30

25

28

ηN

0,90

5 0,

885

0,87

5 0,

895

0,89

0,

897

0,89

2 0,

9 0,

905

0,89

5 0,

902

0,88

6 0,

89

0,88

0,

87

cosφ

N

0,91

0,

8 0,

83

0,83

0,

9 0,

91

0,91

0,

92

0,91

0,

92

0,91

0,

9 0,

85

0,84

0,

83

I pal/I

N

7,5

6,5

7 7

7 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 7,

5 m

pal

2 1,

8 1,

8 1,

8 1,

8 2

2 2

2 2

2 1,

9 2

1,9

2

10

1

tran

s-fo

rmat

ors

TM

-16

0/10

T

SMA

-10

0/20

T

SMA

-10

0/20

T

SMA

-10

0/20

T

SMA

-10

0/20

T

SMA

-10

0/20

T

SMA

-10

0/20

T

M-

160/

10

TM

-16

0/10

T

M-

160/

10

TM

-16

0/10

T

M-

160/

10

TM

-16

0/11

T

M-

160/

12

TM

-16

0/13

U

2Ntr

ansf,

kV

0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 0,

4 4.

Uzd

evu

ms.

Apr

ēėin

āt v

ada

šėēr

sgri

ezum

u līn

ijai a

r no

min

ālo

spri

e-gu

mu

UN, j

a zi

nām

s pi

eĜau

jam

ais

spri

egum

a zu

dum

s ∆

Up(

%).

Vid

ējai

s

ăeom

etri

skai

s at

tālu

ms

star

p va

diem

Dvi

d. L

īniju

par

edzē

ts iz

būvē

t ar

vi

sā g

arum

ā vi

enād

a šė

ērsg

riez

uma

alum

īnija

vad

iem

.

5.

9. a

tt.

V

AR

IAN

TI

Dot

ie

liel

um

i 1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

UN, k

V

20

35

10

6 1

20

35

10

6 1

20

35

10

6 1

∆U

p, %

5

5 5

5 5

5 5

5 5

5 5

5 5

5 2,

5 D

vid,

m

1,8

1,5

1,25

1

0,6

1,8

1,5

1,25

1

0,6

1,8

1,5

1,25

1

0,6

P1,

kW

10

0 20

0 10

0 10

0 19

15

0 21

0 11

0 11

0 20

15

0 25

0 12

0 11

0 14

Q

1, k

VA

r 20

80

20

20

5

60

90

40

35

5 60

90

40

35

5

ℓ 1,

km

10

10

5

3 0,

19

11

12

4,4

3 0,

19

11

12

4,4

2,8

0,14

P

2, k

W

300

300

130

90

32

320

320

120

90

33

320

340

130

100

18

Q2,

kV

Ar

100

90

50

30

8 11

0 11

0 60

20

8

110

110

60

23

5 ℓ 2

, k

m

5 8

4 1,

5 0,

25

5,5

9 3,

3 1,

5 0,

21

5,5

10

3,3

1,4

0,15

P

3, k

W

500

500

220

110

22

500

530

290

90

23

500

550

290

110

22

Q3,

kV

Ar

200

250

70

40

4 26

0 25

0 70

40

5

260

250

72

42

5 ℓ 3

, k

m

5 8

4 1,

2 0,

16

6 9

3,2

1,2

0,14

6

10

3,2

1,2

0,13

V

AR

IAN

TI

Dot

ie

liel

um

i 16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

UN, k

V

20

35

10

6 1

20

35

10

6 1

20

35

10

6 1

∆U

p, %

5

5 5

5 5

5 5

5 5

5 5

5 5

5 2,

5 D

vid,

m

1,8

1,5

1,25

1

0,6

1,8

1,5

1,25

1

0,6

1,8

1,5

1,25

1

0,6

Al 1

1l 2

l 32

3

P1 –

jQ

1P

3 –

jQ

3P

2 –

jQ

2

10

2

P1,

kW

11

0 22

0 11

0 10

0 18

13

0 19

0 11

5 11

0 20

15

0 25

0 12

0 11

0 14

Q

1, k

VA

r 40

80

20

20

4,

5 60

90

42

35

5

60

90

40

35

5 ℓ 1

, k

m

10

10

5 2,

9 0,

22

11

12

4,2

3 0,

19

11

12

4,4

2,8

0,14

P

2, k

W

340

320

110

100

28

290

290

130

90

33

320

340

130

100

18

Q2,

kV

Ar

100

100

30

32

7 90

90

60

20

8

110

110

60

23

5 ℓ 2

, k

m

5,5

9 4,

4 1,

5 0,

18

6 8,

5 3,

4 1,

5 0,

21

5,5

10

3,3

1,4

0,15

P

3, k

W

500

500

230

110

25

500

530

310

90

23

500

550

290

110

22

Q3,

kV

Ar

200

250

70

40

5 24

0 25

0 75

40

5

260

250

72

42

5 ℓ 3

, k

m

5,5

9 4,

5 1,

2 0,

16

6 8,

4 3

1,2

0,14

6

10

3,2

1,2

0,13

5.

Uzd

evu

ms.

Apr

ēėin

āt tr

īsfā

zu lī

nija

s va

du š

ėērs

grie

zum

u ka

trā

posm

ā, la

i būt

u m

inim

ālai

s va

du m

ater

iāla

pat

ēriĦ

š. L

īnija

s no

mi-

nāla

is s

prie

gum

s U

N,

vidē

jais

ăeo

met

risk

ais

attā

lum

s st

arp

va-

diem

Dvi

d ,

pieĜ

auja

mai

s sp

rieg

uma

zudu

ms

∆U

p(%

) . L

īniju

pa-

redz

ēts

izbū

vēt a

r al

umīn

ija v

adie

m.

5.

10. a

tt.

VA

RIA

NT

I D

otie

li

elu

mi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

UN, V

38

0 38

0 22

0 66

0 10

00

220

220

380

380

220

660

1000

22

0 22

0 10

00

∆U

p, %

7,

5 5

7,5

5 5

5 2

7,5

5 7,

5 5

5 5

2 5

Dvi

d, m

0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 P

1, k

W

59

47

27

72

78

36

9,5

59

47

25

72

79

36

9 95

Q

1, k

VA

r 18

14

8

18

29

11

2 19

14

7

18

31

11

1,8

23

ℓ 1,

km

0,

22

0,2

0,1

0,4

0,5

0,05

0,

05

0,21

0,

2 0,

09

0,4

0,5

0,05

0,

05

0,5

P2,

kW

28

25

21

42

65

13

6

28

25

21

42

65

13

6 70

Q

2, k

VA

r 8

7 6,

5 10

17

5

1 8

7 5,

9 10

17

5

1 19

ℓ 2

, k

m

0,1

0,1

0,1

0,2

0,4

0,05

0,

05

0,1

0,1

0,1

0,2

0,42

0,

05

0,06

0,

45

P3,

kW

8

6 5,

2 10

18

5

3 8

5,8

4,9

10

18

5 2,

8 18

Q

3, k

VA

r 3

2,5

1,7

3 8

1,5

0,5

3 2,

4 1,

6 3

8 1,

5 0,

5 8

ℓ 3,

km

0,

15

0,15

0,

104

0,15

0,

35

0,07

0,

07

0,15

0,

15

0,12

0,

17

0,35

0,

08

0,06

5 0,

35

A1

l 2l 3

3

P1 –

jQ

1P

3 –

j Q

3P

2 –

jQ

2

l 4l 1

24

P4 –

jQ

4

10

3

P4,

kW

5,

5 4

2,7

6 10

2,

7 2,

7 5,

5 3,

6 2,

9 6,

2 8

2,8

2,7

8,5

Q4,

kV

Ar

2 1,

5 0,

9 2

4,5

0,9

0,9

2 1,

1 0,

8 2,

7 3,

9 0,

9 0,

9 4,

1 ℓ 4

, k

m

0,15

0,

15

0,15

5 0,

15

0,3

0,15

5 0,

155

0,19

0,

12

0,16

0,

18

0,24

0,

17

0,16

0,

24

VA

RIA

NT

I D

otie

li

elu

mi

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

UN, V

38

0 38

0 22

0 66

0 10

00

220

220

1000

38

0 38

0 22

0 66

0 10

00

220

220

∆U

p, %

7,

5 5

7,5

5 5

5 2

5 7,

5 5

7,5

5 5

5 2

Dvi

d, m

0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 0,

6 P

1, k

W

59

47

25

72

79

36

9 95

59

47

27

72

78

36

9,

5 Q

1, k

VA

r 19

14

7

18

31

11

1,8

23

18

14

8 18

29

11

2

ℓ 1,

km

0,

21

0,2

0,09

0,

4 0,

5 0,

05

0,05

0,

5 0,

22

0,2

0,1

0,4

0,5

0,05

0,

05

P2,

kW

28

25

21

42

65

13

6

70

28

25

21

42

65

13

6 Q

2, k

VA

r 8

7 5,

9 10

17

5

1 19

8

7 6,

5 10

17

5

1 ℓ 2

, k

m

0,1

0,1

0,1

0,2

0,42

0,

05

0,06

0,

45

0,1

0,1

0,1

0,2

0,4

0,05

0,

05

P3,

kW

8

5,8

4,9

10

18

5 2,

8 18

8

6 5,

2 10

18

5

3 Q

3, k

VA

r 3

2,4

1,6

3 8

1,5

0,5

8 3

2,5

1,7

3 8

1,5

0,5

ℓ 3,

km

0,

15

0,15

0,

12

0,17

0,

35

0,08

0,

065

0,35

0,

15

0,15

0,

104

0,15

0,

35

0,07

0,

07

P4,

kW

5,

5 3,

6 2,

9 6,

2 8

2,8

2,7

8,5

5,5

4 2,

7 6

10

2,7

2,7

Q4,

kV

Ar

2 1,

1 0,

8 2,

7 3,

9 0,

9 0,

9 4,

1 2

1,5

0,9

2 4,

5 0,

9 0,

9 ℓ 4

, k

m

0,19

0,

12

0,16

0,

18

0,24

0,

17

0,16

0,

24

0,15

0,

15

0,15

5 0,

15

0,3

0,15

5 0,

155

104

5.6. Reaktīvas jaudas kompensatoru aprēėins.

Kompensatorus aprēėina, izejot no reaktīvās slodzes lieluma energosistēmas maksimālās

slodzes laikā. PieĜaujamo reaktīvo slodzi maksimālās slodzes laikā nosaka energosistēma, no-

rādot pieĜaujamo tg φ. UzĦēmuma dabīgo tg φf nosaka no aktīvās un reaktīvās enerăijas skaitī-

tāja rādījumiem energosistēmas laikā. Kā no diagrammas redzams (5.14. att.), kompensatora

jauda

Qk = Qf - Qp.

kur Qf - faktiskā reaktīvā slodze sistēmas maksimuma laikā;

Qp - pieĜaujamā reaktīvā slodze.

Tā kā Qf = P tg φf un Qp = P tg φk, tad Qk = P(tg φf - tg φk).

Šādi aprēėināta kondensatora jauda jāizvēlas pēc jaudu standartskalās.

Minimālās slodzes laikā reaktīvās jaudas patēriĦš var būt ievērojami mazāks un var ras-

ties stāvoklis, kad Qk > Qf.

5.11. att. Individuālais kompensators

5.12. att. Grupveida kompensators

Tas nozīmē, ka reaktīvā jauda tiks ievadīta barojošā tīklā, kas ir nepieĜaujami, jo tā paaug-

stina tīkla spriegumu. Lai šāds stāvoklis nerastos, kondensatoru baterija jāizveido no vairā-

kām sekcijām, lai būtu iespēja tas pēc vajadzības atslēgt.

Atslēdzot kondensatoru, tas saglabā spriegumu, tai laikā, kad spriegums uz slēdža kontak-

tiem no barošanas puses pēc 1/4 perioda būs pretējās zīmes. Tātad, uz slēdža kontaktiem būs

divkāršs spriegums. Ja starpkontaktu dielektriskā stiprība palielinās nepietiekoši ātri, tad tā

var atkārtoti tikt caursista. Katra starpkontaktu spraugas pārklāšanās rada pārspriegumu, kas

var sasniegt pieckārtīgu lielumu.

Pēc kondensatora atslēgšanas no sprieguma uz tā platēm paliek elektriskais lādiĦš, kas sa-

glabā uz kondensatora spailēm spriegumu. Tas var būt bīstams apkalpojošam personālas. Tā-

105

dēĜ pēc atslēgšanas kondensators jāizlādē caur izlādēšanas pretestībām. Kā izlādēšanas pre-

testības var izmantot spriegummaiĦu vai elektrodzinēju tinumus. Ja tas nav iespējams, jālieto

speciālas izlādēšanas pretestības.

5.13. att. Augstsprieguma kompensators

5.14. att.

Zemsprieguma ietaisēs kā izlādēšanas pretestības izmanto kvēlspuldzes. Ja spriegums ir

380 V, tad jāslēdz divas spuldzes virknē. Līdz ar to spuldžu jauda izmainās. Kondensatora iz-

lādēšanās noris pietiekami ātri, ja uz 1 kVAr kompensatora jaudas izvēlas 1 W lielu pretestī-

bu.

5.5. piemērs. Trīsfāžu kompensatora jauda Qk = 240 kVAr vai vienā fāzē Qkf = 80 kVAr, U = 380 V.

A t r i s i n ā j u m s. Tā kā spriegums ir 380 V, katrā fāzē jāslēdz virknē divas spuldzes, kuru nominālais spriegums UN = 220 V. Spuldzes atrādās pie pazemināta sprieguma, tāpēc iz-vēlas divas 60 W spuldzes.

Faktisko jaudu nosaka, aprēėinot spuldzes pretestību

.80760

22022

Ω===N

Nsp

P

UR

Kopējā pretestība Rizl = 2·807 = 1614 Ω. Izlādes pretestības jauda

.W5,891614

38022

===izl

Nizl

R

UP

Ka redzam kVAr1

W1fizlP , tātad spuldzes izvelētas pareizi.

Izlādes pretestības lielumu var aprēėināt arī pēc formulas

62

1015Q

UR

f

izl ⋅= ,

kur Uf - fāzes spriegums (kV); Q - kondensatoru baterijas jauda (kVAr). Rēėinot pēc šis formulas, izlādes pretestības vērtība ir lielāka, nekā rēėinot pēc iepriekšē-

jās metodes.

10

6

5.7.

Pār

bau

des

dar

bs

‘’R

eak

tīvā

s ja

ud

as k

omp

ensē

šan

a’’

1. u

zdev

um

s. T

īkla

m, k

ura

spri

egum

s U

un

frek

venc

e f,

pie

slēg

ts e

lekt

rodz

inēj

s ar

jaud

u P

un ja

udas

koe

fici

entu

cos

φ1.

Lai

paa

ugst

ināt

u ja

udas

ko

efic

ient

u līd

z vē

rtīb

ām c

osφ

2, jā

pies

lēdz

kon

dens

ator

s. N

otei

kt k

onde

nsat

ora

kapa

citā

ti. S

alīd

zini

et p

atēr

ētās

jaud

as p

irm

ā un

otr

ā ga

dīju

mā.

VA

RIA

NT

I D

otie

li

elu

mi

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

U, V

39

0 40

0 39

0 38

0 40

0 38

0 39

0 38

0 38

0 38

0 38

0 40

0 40

0 39

0 40

0 f,

Hz

60

55

60

50

50

50

50

60

50

50

50

50

60

50

50

P, k

W

10

12

15

17

20

16

21

19

13

18

22

23

13

24

26

cosφ

1 0,

5 0,

57

0,58

0,

59

0,56

0,

55

0,6

0,55

0,

56

0,54

0,

55

0,56

0,

53

0,54

0,

55

cosφ

2 0,

95

0,92

0,

9 0,

91

0,9

0,9

0,9

0,9

0,9

0,9

0,92

0,

91

0,93

0,

9 0,

92

VA

RIA

NT

I D

otie

li

elu

mi

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

U, V

40

0 40

0 39

0 38

0 40

0 38

0 39

0 38

0 40

0 39

0 38

0 40

0 40

0 39

0 38

0 f,

Hz

60

55

60

50

50

50

50

60

50

50

50

50

60

50

50

P, k

W

10

12

15

17

20

16

21

19

13

18

22

23

13

24

26

cosφ

1 0,

54

0,57

0,

55

0,54

0,

59

0,51

0,

58

0,54

0,

56

0,54

0,

57

0,58

0,

53

0,55

0,

53

cosφ

2 0,

93

0,92

0,

9 0,

91

0,9

0,9

0,9

0,9

0,9

0,9

0,92

0,

91

0,93

0,

9 0,

9 2. u

zdev

um

s. K

onde

nsat

oru

bate

rija

s iz

lādē

šana

s pr

oces

am iz

vēlē

t kvē

lspu

ldze

s sk

aitu

n u

n ja

udu

Psp

, pec

tam

apr

ēėin

āt s

puld

zes

izlā

des

pret

es-

tību

Rsp

un

izlā

des

jaud

u P

izl,

ja tr

īsfā

žu k

ompe

nsat

ora

jaud

a ir

Qk,

tīkla

spr

iegu

ms

U.

VA

RIA

NT

I D

otie

lie-

lum

i 1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

U, V

38

2 40

0 39

9 39

8 39

7 39

6 39

0 38

4 38

5 38

6 38

7 38

8 38

9 39

0 39

1 Q

k, k

VA

r 30

6 39

2 50

4 31

5 35

4 63

3 75

3 56

1 47

1 38

1 29

1 30

6 31

5 42

3 43

2 V

AR

IAN

TI

Dot

ie li

e-lu

mi

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

U, V

38

2 38

4 38

6 38

8 39

0 39

2 39

4 39

6 39

8 40

0 39

9 39

7 39

5 39

3 39

1 Q

k, k

VA

r 30

9 19

5 20

7 21

6 33

3 23

7 25

5 26

7 27

6 28

8 29

7 31

2 32

1 45

3 40

2

107

6. ZEMĒTĀJU APRĒĖINS

6.1. ZEMĒTĀJU APRĒĖINA FORMULAS

Projektējot jaunus vai rekonstruējot esošos zemējumus, jāizdara zemētāju aprēėins. Vis-

pārīga gadījumā zemētāju aprēėins ir sarežăīts, jo jāievēro dažādi faktori, kas iespaido

zemētāju pretestību. Zemētāju aprēėinu izdara šādā secībā:

1. aprēėina zemesslēguma strāvu IZ ;

2. atkarībā no elektroietaises veida nosaka nepieciešamo zemējumu pretestību Rz. Ja

zemējums ir kopējs ietaisēm ar dažādu spriegumu, tad aprēėinā jālieto mazākā zemēju-

ma pretestības vērtība;

3. nosaka zemes īpatnējo pretestību ρ (Ω·cm). To var noteikt tieši, izdarot mērījumus

zemējuma būves vietā. Faktiskā zemes īpatnējā pretestība atkarībā no zemes mitruma,

dziĜuma un gadalaika var izmainīties, tāpēc aprēėinos lieto koeficientus, ar kuriem rei-

zina izmērīto zemes pretestību (6.1. tabula). Mitras zemes koeficientu lieto, ja mērījumi

izdarīti rudenī, pavasarī vai arī ir daudz nokrišĦu. Sausas zemes koeficientu izmanto

vasarā, ja ir maz nokrišĦu.

Ja zemes īpatnējā pretestība nav izmērīta, lieto aptuvenus datus (6.2. tabula). 6.2. tabu-

lā uzrādīti dati 10 — 20% mitrai gruntij (pēc svara). Tāpēc lieto zemes īpatnējās pretestības

palielināšanās koeficientu Kmax (6.3. tabula) ;

4. aprēėina viena zemētāja pretestību R. Dažādu zemētāju pretestības aprēėināšanas

izteiksmes maiĦstrāvai dotas 6.4. tabulā;

5. orientējoši aprēėina vertikālo zemētāju skaitu:

,Z

V

R

Rn

η=

kur Rv — viena zemētāja pretestība, Ω;

Rz — elektroietaisei nepieciešamā zemējuma pretestība, Ω;

η — izmantošanas koeficients;

n — zemētāju skaits.

Lietojot vairākus vertikālos zemētājus, pa tiem plūstošās strāvas zemesslēguma gadī-

jumā rada katra savu elektrisko lauku. Zemētāji ekranizē viens otru, un rezultātā to ko-

pējā pretestība pieaug. Kopējo zemētāju pretestības attiecību pret atsevišėo zemētāju pre-

testību summu sauc par izmantošanas koeficientu η. Rindā un pa kontūru izvietotu apaĜ-

tērauda un leĦėa tērauda zemētāju izmantošanas koeficienti doti 6.5. tabulā;

108

6. uzzīmē vertikālos zemētājus plānā un izmēra savienojošo horizontālo zemētāju ga-

rumus;

7. izrēėina viena savienojošā horizontālā zemētāja pretestību Rh (6.4. tabula);

8. aprēėina visu horizontālo zemētāju pretestību:

,η

hh

RR =Σ

6.1. t a b u l a

Koeficienti zemes īpatnējās pretestības noteikšanai

Zemētāja raksturojums Ierakšanai dzi-

Ĝums, m Mitra zeme Vidēji mit-

ra zeme Sausa zeme

0,3 12 7 5

0,5 6,5 5 4,5

Horizontālie zemētāji

0,8 3,0 2,0 1,6

Līdz 3 m gari vertikālie zemētāji

0,8 m no zemes virsmas

2,0 1,5 1,4

6.2. tabula

Zemes īpatnējā pretestība

Zemes īpatnēja pretestība, Ω·m·104 Augsnes veids

iespējamās vērtības aprēėinos

pieĦemtā vērtība

Smilts 4 - 10 7

Mālaina smilts 1,54 - 4 3

Smilšains māls 0,4 - 1,5 1

Māls 0,08 - 0,7 0,4

AkmeĦains mals 0,09 - 1,5 1

Melnzeme 0,06 - 2 1

AkmeĦaina melnzeme 1,5 - 2 2

Kūdra 0,1 - 0,5 0,2

Gruntsūdens 0,2 - 0,7 0,5

6.3. tabula

Zemes īpatnējās pretestības palielināšanās koeficients Kmax

Zemētāja veids Kmax

2...3 m gariem vertikāliem zemētājiem 1,44…1,6

Horizontāliem zemētājiem 0,8 m dziĜumā 2,0...2,5

109

6.4. tabula

Zemētāju pretestību aprēėināšanas izteiksmes

Zemētāja veids Aprēėina formula

ApaĜtērauda stienis vai caurule (diametrs d, garums l) vertikāli zemē, leĦėa tēraudam d = 0,95·b (b — vienas malas platums) ApaĜtērauda stienis vai caurule (diametrs d, garums l) vertikāli zemē, ja augšējais gals ir 0,5 m dziĜuma no zemes virspuses un dziĜāk (t — attālums no zemes virspuses līdz caurules vidum)

d

Rl

l

4ln

2 ⋅=

πρ

−+

+⋅

=l

ll

l t

t

dR

4

4ln

2

12ln

2πρ

ApaĜtērauds (diametrs d, garums l) horizontāli zemē dziĜumā t. Plakantēraudam ar platumu b: d = 0,5b

td

R2

ln2

l

l⋅=

πρ

ApaĜtērauda (diametrs d) gredzens (gredzena diametrs D) horizontāli zemē dziĜumā t.

td

D

DR

2

2

4ln

2

ππρ

=

ApaĜtērauda stienis (garums l, diametrs d) vai caurule, slīpi zemē (n — elektrodu skaits, A — lielums, kas at-karīgs no elektrodu skaita un no slīpuma leĦėa α).

,2

ln2

+⋅⋅

= nAdn

Rl

lπρ

ja α = 45° un n = 2, A2 = 2,45 n = 3, A3 = 4,27 n = 4, A4 = 6,18

6.5. t a b u l a

Tērauda stieĦu un leĦėu zemētāju izmantošanas koeficients, neievērojot savienotājus

Zemētāju savstarpējā attāluma attiecība pret to garumu a/l Zemētāju skaits Zemētāji izvietoti rindā Zemētāji izvietoti pa kontūru

2 0,85 0,91 0,94 — — —

4 0,73 0,83 0,89 0,69 0,78 0,85

6 0,65 0,77 0,85 0,61 0,73 0,80

10 0,59 0,74 0,81 0,55 0,68 0,76

20 0,48 0,67 0,76 0,47 0,63 0,71

40 — — — 0,41 0,58 0,66

60 — — — 0,39 0,55 0,64

100 — — — 0,36 0,52 0,62

Zemētāju konstrukcija un dati atkarībā no zemes īpatnējās pretestības un no elektroie-

taisei nepieciešamās zemējuma pretestības apskatīti 6.7. tabulā un 6.1. attēlā. Zemējums iz-

veidots no 10 mm diametra tērauda. Visi metāliskie savienojumi sametināti. Vertikālos un

horizontālos zemētājus ierīko 0,5 m, bet aramzemē 1,0 m dziĜās tranšejās (6.2. att.).

110

6.6. t a b u l a Vertikālo zemētāju savienotāju izmantošanas koeficients

Vertikālo zemētāju skaits n Vertikālo zemētāju

savstarpējā attāluma attiecība pret to ga-

rumu a/l 2 4 6 10 20 40 60 100

Vertikālie zemētāji izvietoti rindā

1 0,85 0,77 0,72 0,62 0,42 — — —

2 0,94 0,89 0,84 0,75 0,56 — — —

3 0,96 0,92 0,88 0,82 0,68 — — —

Vertikālie zemētāji izvietoti pa kontūru

1 — 0,45 0,40 0,34 0,27 0,22 0,20 0,19

2 — 0,55 0,48 0,40 0,32 0,29 0,27 0,23

3 — 0,70 0,64 0,56 0,45 0,39 0,36 0,33

Apakšstacijas zemētājs sastāv no 10-12 mm diametra apaĜtērauda vai 40 x 40 x 4 leĦėtē-

rauda vertikāliem zemētājiem, kas savienoti ar 6 mm diametra tērauda stiepli vai 25x 4

mm tērauda lentu. Vertikālo zemētāju garums 3—5 m. Transformatora neitrāli pievieno

zemētājam ar atsevišėu zemējuma pievadu.

6.7. t a b u l a

Tipveida zemētāju tehniskie dati

Zemes īpatnējā

pretestība, ρ, Ω•cm

Zemējuma pretestība,

Ω

Zemētāju garums,

m

Vertikālo zemētāju

skaits, n

Attālums a starp verti-kāliem zemētājiem, m

Piezīmes

0,5·104 10 6 — — 6.1. att. a

1·104 10 16 2 6 6.1. att. b

1,5·104 10 20 2 10

2,5·104 10 40 2 30

5·104 10 70 3 20 6.1. att. c

0,5·104 30 1,7 — —

1·104 30 3,4 — —

1,5·104 30 6 — —

2,5·104 30 12 — —

5·104 30 27 3 6

7·104 30 40 4 5—10—5

10·104 30 60 6 5—5—10—5—5

111

Griezums Plāns

a

b

c

6.1. att. Tipveida zemētāju skices

6.2. att. Zemētāju tranšeja

6.3. att. Mastu tipa apakšstacijas zemētājs,

ρ ≤ 1·I04 Ω·cm

6.2. ZEMĒTĀJU APRĒĖINS

Zemētāju aprēėinu veic, nosakot

1) katra atsevišėa zemētāja pretestību;

2) zemētāju skaitu.

Atsevišėa zemētāja pretestība ir atkarīga no zemējuma konstrukcijas un grunts pretestī-

bas. Zemētāju skaitu nosaka, zinot normatīvo zemēšanas ietaises pretestību un grunts īpatnējo

pretestību ρ' (6.1. un 6.2. tab.).

Lai Ħemtu vēra grunts pretestības palielināšanos, zemei sasalstot, lieto sezonas koeficien-

tu KM. Vertikāliem elektrodiem KM = 1,5-1,9 un horizontāliem elektrodiem KM = 1,8-5,8 ; tas

ir atkarīgs no klimatiskā rajona (6.3. tab.).

Aprēėina

112

ρ = KM ρ'.

Vertikāla zemētāja pretestību apaĜtērauda elektrodiem aprēėina pēc formulas

,4

4ln

2

12ln

2

−+

+⋅

=lt

lt

d

l

lRst π

ρ

vai

,4

4ln

2

12ln

366,0

−+

+⋅

=lt

lt

d

l

lRst

ρ

kur l - zemētāja garums (cm);

d - zemētāja diametrs (cm);

t - attālums no zemes virsmas līdz zemēšanas stieĦa vidum (cm).

Ja apaĜa stieĦa vietā ir lenėtērauds, tad

d = 0,95·b,

kur b - leĦėtērauda platums.

Orientējošiem aprēėiniem var pieĦemt, ka

Rst ≈ 0,003 ρ.

Nepieciešamo vertikālo elektrodu skaitu, neĦemot vēra horizontālo elektrodu pretestību,

aprēėina pēc formulas:

,VZ

st

R

Rn

η⋅=

kur n - elektrodu skaits;

ηv - elektrodu izmantošanas koeficients, kas atrodams rokasgrāmatas un ir atkarīgs no

elektrodu skaita un to savstarpēja attāluma

RZ - elektroiekārtas pretestība, Ω.

6.4. att.

Tā kā elektrodu skaits nav zināms, tad ηv var noteikt tikai aptuveni. Lai to izdarītu, aprē-

ėina minimāli iespējamo elektrodu skaitu: .minZ

st

R

Rn =

113

Šo skaitu palielina apmēram par 20 %, izvēloties noteiktu elektrodu skaitu un pēc šī skai-

ta nosaka ηv.

Pēc elektrodu skaita nosaka horizontālā elektroda garumu un aprēėina tā pretestību:

,2

ln2

2

h

hh

tb

l

lR

⋅

⋅

⋅=

πρ

kur th - ieguldīšanas dziĜums (cm);

lh - horizontālā elektroda garums (cm);

b - horizontālā elektroda (lentes) platums (cm).

ĥemot vērā lietderības koeficientu, faktiskā horizontāla zemētāja pretestība

,h

h

h

RR

η=Σ

kur ηv - horizontālā zemētāja lietderības koeficients, kuru atrod literatūrā.

Vertikālos elektrodus savienojot ar horizontālajiem elektrodiem, kopējā zemējuma pretes-

tība samazināsies. Lai noskaidro tu faktiski nepieciešamo elektrodu skaitu, jāaprēėina nepie-

ciešama summāra vertikālo zemētāju pretestība, Ħemot vērā horizontālo zemētāju.

.'

Zh

hZ

stRR

RRR

−

⋅=

Σ

ΣΣ

Pēc šī RstΣ nosaka galīgo elektrodu skaitu:

.''

Vst

st

R

Rn

η⋅=

Σ

Elektrodu skaitu izvēlas tādu, lai tas būtu konstruktīvi izdevīgs, jo samazinot vertikālo

elektrodu skaitu, palielināsies arī horizontālā elektroda pretestība un līdz ar to visa zemētāja

pretestība.

Ja elektrodu skaits noteikts, jāaprēėina kā iepriekš RhΣ un R'stΣ, un galīgā zemētāja vēr-

tība R'Z.

Rezultātam jābūt mazākam par RZ. Ja šis noteikums nav izpildīts, jāpalielina elektrodu

skaits un aprēėins jāatkārto.

Aprēėina uzdevums. Jāaprēėina zemēšanas ietaises elektrodu skaits un ietaises pretestība

atbilstoši EIN normatīviem.

Dotie lielumi:

1. Elektrodi - lenėtērauds 50 x 50 x 5 mm.

2. Elektroda garums l = 3 m.

3. Elektrodu iedzīšanas dziĜums zem zemes - 0,6 m.

4. Attālums starp elektrodiem a = 6 m,

114

5. Grunts - smilšains māls.

6. Zemesslēguma strāva augstsprieguma ietaisei IZ = 25 A.

7. Zemēšanas ietaise kopīga augstsprieguma un zemsprieguma ietaisei.

8. Elektrodi novietojami kontūrā.

9. Horizontālais zemētājs - apaĜtērauds, kura diametrs 10 mm.

Aprēėina noteikumi

1. Aprēėinā jāĦem vērā vertikālo un horizontālo zemētāju pretestība.

1. Nepieciešamie dati jāĦem no tabulas.

Aprēėins

1. Normatīvā zemējuma pretestība.

.525

125125Ω===

Z

ZI

R

Tā kā pēc noteikuma RZ < 4 Ω, tad faktiskā RZ = 4 Ω.

2. Elektrodu ekvivalentais diametrs

d = 0,95·b = 0,95·5 = 4,75 cm.

3. Elektrodu vidējais ieguldīšanas dziĜums

m.1,26,02

36,0

2=+=+=

lt

4. No tabulām

ρ' = 1·l04 Ω·cm, KM = 1,5

5. Aprēėina grunts īpatnējo pretestību:

ρ = KM·ρ’' = 1,5·1·104 = 1,4·104 Ω·cm .

6. Aprēėina viena vertikālā elektroda pretestību:

.423002104

3002104ln5,0

75,4

3002ln

3002

105,1

4

4ln

2

12ln

2

4

Ω≈

−⋅+⋅

+⋅

⋅⋅

=

−+

+⋅

=ππ

ρlt

lt

d

l

lRst

7. Pēc tabulām nosaka orientējošo ηv vērtību un aprēėina orientējošo elektrodu skaitu:

.185,176,04

42≈=

⋅=

⋅=

VZ

st

R

Rn

η

8. ĥemot vērā, ka horizontālie elektrodi samazinās zemējuma pretestību, samazina elek-

trodu skaitu:

n = 16,

izvietojot pa 4 četrās rindās.

9. Horizontālā zemētāja garums

vienai rindai - 3 x a = 3 x 6 = 18 m;

115

8 rindām lh = 18 x 8 = 144 m.

10. Horizontāla zemētāja pretestība

.48,260

)10(144ln

101442

105,1ln

2

222

2

42

Ω=⋅⋅

⋅=

⋅⋅=

ππρ

hh

h

h

hdt

l

lR

11. No tabulām atrod η h un aprēėina rezultējošo horizontālā zemētāja pretestību:

.88,732,048,2

Ω≈===Σh

h

h

RR

η

12. Faktiski nepieciešamā vertikālo elektrodu summārā pretestība

.84884' Ω=

−⋅

=−

⋅=

Σ

ΣΣ

Zh

hZ

stRR

RRR

13. Faktiskais elektroda skaits

gab.7,7868,0

42'

''=

⋅=

⋅=

ΣstV

st

R

Rn

η

PieĦemam galīgo vertikālo elektrodu skaitu

n' = 12 elektrodi.

14. Faktiskais horizontālo elektrodu garums

la = 3.18 = 54 m,

lb = 4.12 = 48 m,

lh = la + lb = 54 + 48 = 102 m.

15. Faktiskā horizontālo elektrodu summārā pretestība

( ) ( )

,36,360

10102ln

101022

105,1ln

2

222

2

42'

'' Ω=

⋅⋅

⋅=

⋅⋅=

ππρ

hh

h

h

hdt

l

lR

.8,838,0

36,3'

'' Ω===Σ

h

hh

RR

η

16. Faktiskā vertikālo zemētāju summārā vērtība

.22,567,012

42

' '''' Ω=

⋅=

⋅=Σ

V

st

sth

RR

η

17. Faktiskā zemējuma kontūra pretestība

.3,38,822,5

8,822,5'''

'''

Ω≈+⋅

=+

⋅=

ΣΣ

ΣΣΣ

hst

hst

RR

RRR

Secinājums. Tā kā RΣ = 3,3 Ω < RZ = 4 Ω, tad zemējuma kontūru var izbūvēt pēc pieĦem-

tā konstruktīvā izveidojuma ar 12 vertikāliem elektrodiem.

11

6

6

.3. P

ārb

aud

es d

arbs

: „E

lek

troi

ekār

tu z

emēš

ana”

Uzd

evu

ms.

Jāa

prēė

ina

zem

ēšan

as ie

tais

es e

lekt

rodu

ska

its u

n ie

tais

es p

rete

stīb

a. U

zzīm

ēt e

lekt

rodu

izvi

etoš

anu

plān

ā.

V

AR

IAN

TI

Dot

ie li

elu

mi

1 2

3 4

5 6

7 8

Ver

tik

ālie

el

ektr

odi

lenė

tēra

uds

40x4

0x4m

m

lenė

tēra

uds

50x5

0x5m

m

lenė

tēra

uds

60x5

0x4m

m

lenė

tēra

uds

60x6

0x5m

m

apaĜ

tēra

uds

10 m

m

apaĜ

tēra

uds

12 m

m

apaĜ

tēra

uds

14 m

m

apaĜ

tēra

uds

16 m

m

l, m

3

4 3

4 4

5 3

7 t h

, m

0,4

0,5

0,6

0,7

0,4

0,5

0,6

0,7

a, m

3

12

6 8

12

10

3 14

G

run

ts

sm

ilts

m

ālai

na

smilt

s sm

ilšai

ns

māl

s m

āls

m

elnz

eme

ak

meĦ

aina

m

elnz

eme

kūdr

a

smilt

s

I Z, A

30

25

22

28

21

24

31

35

H

oriz

ontā

lie

elek

-tr

odi,

dh,

mm

ap

aĜtē

raud

s 6

apaĜ

tēra

uds

8 ap

aĜtē

raud

s 10

ap

aĜtē

raud

s 12

ap

aĜtē

raud

s 6

apaĜ

tēra

uds

8 ap

aĜtē

raud

s 10

ap

aĜtē

raud

s 12

V

AR

IAN

TI

Dot

ie li

elu

mi

9 10

11

12

13

14

15

16

V

erti

kāl

ie

elek

trod

i le

nėtē

raud

s 40

x40x

4mm

le

nėtē

raud

s 50

x50x

5mm

le

nėtē

raud

s 60

x50x

4mm

le

nėtē

raud

s 60

x60x

5mm

ap

aĜtē

raud

s 10

mm

ap

aĜtē

raud

s 12

mm

ap

aĜtē

raud

s 14

mm

ap

aĜtē

raud

s 16

mm

l,

m

3 3

3 5

4 5

6 7

t h, m

0,

4 0,

5 0,

6 1

0,4

0,5

0,6

0,7

a, m

3

6 6

10

12

5 18

14

G

run

ts

m

ālai

na

smilt

s sm

ilšai

ns

māl

s m

āls

m

elnz

eme

ak

meĦ

aina

m

elnz

eme

kūdr

a

smilt

s

māl

aina

sm

ilts

I Z

, A

30

25

22

28

21

24

31

35

Hor

izon

tāli

e el

ek-

trod

i, d

h, m

m

apaĜ

tēra

uds

6 ap

aĜtē

raud

s 8

apaĜ

tēra

uds

10

apaĜ

tēra

uds

11

apaĜ

tēra

uds

5 ap

aĜtē

raud

s 7

apaĜ

tēra

uds

6 ap

aĜtē

raud

s 7

VA

RIA

NT

I D

otie

liel

um

i 17

18

19

20

21

22

23

24

V

erti

kāl

ie e

lek

trod

i le

nėtē

raud

s le

nėtē

raud

s le

nėtē

raud

s le

nėtē

raud

s ap

aĜtē

raud

s ap

aĜtē

raud

s ap

aĜtē

raud

s ap

aĜtē

raud

s

11

7

40x4

0x4m

m

50x5

0x5m

m

60x5

0x4m

m

60x6

0x5m

m

10 m

m

13 m

m

14 m

m

16 m

m

l, m

3

4 3

5 4

5 6

7 t h

, m

0,4

0,5

1 0,

7 0,

4 0,

75

0,6

0,7

a, m

3

12

6 10

12

10

18

14

G

run

ts

sm

ilšai

ns

māl

s m

āls

m

elnz

eme

ak

meĦ

aina

m

elnz

eme

kūdr

a

smilt

s

māl

aina

sm

ilts

sm

ilšai

ns

māl

s I Z

, A

30

25

22

28

21

37

31

35

Hor

izon

tāli

e el

ek-

trod

i, d

h, m

m

apaĜ

tēra

uds

6 ap

aĜtē

raud

s 8

apaĜ

tēra

uds

10

apaĜ

tēra

uds

12

apaĜ

tēra

uds

5 ap

aĜtē

raud

s 7

apaĜ

tēra

uds

10

apaĜ

tēra

uds

12

7. Kontroles jautājumi

Nr. p.k.

Jautājumi Atbildes

1. Dzinēja jauda pēc pases datiem PP = 100 kW, relatīvais ieslēgšanas ilgums εP = 49 %. Noteikt nominālo (uzstādīto) jaudu PN.

1. 30 kW; 2. 40 kW; 3. 50 kW; 4. 60 kW; 5. 70 kW; 6. 80 kW; 7. 90 kW;

2. SaskaĦā ar EIN normētās frekvences novirzes ir

1. ±0,1 Hz; 2. ±0,15 Hz; 3. ±0,05 Hz; 4. ±0,2 Hz; 5. ±0,25 Hz; 6. ±0,3 Hz;

3. SaskaĦā ar EIN neatkarīgi no frekvences novirzes tas svārstības tīklā nedrīkst pārsniegt

1. 0,1%; 2. 0,4%; 3. 0,3%; 4. 0,2%; 5. 0,5%; 6. 0,6%; 7. 0,7%.

4. SaskaĦā ar EIN neatkarīgi no frekvences novirzes tas svārstības tīklā nedrīkst pārsniegt

1. 0,1 Hz; 2. 0,3 Hz; 3. 0,2 Hz; 4. 0,4 Hz; 5. 0,6 Hz; 6. 0,5 Hz; 7. 0,8 Hz.

5. SaskaĦā ar EIN normālā režīmā visma-zākās sprieguma novirzes noteiktas ra-žošanas telpu, sabiedrisko ēku un brīv-gaisa prožektorgaismas tīklos uz spul-džu spailēm jāatrodas diapazonā….

1. no -0,5% līdz +2,5%; 2. no 0% līdz +2,5%; 3. no -2,5% līdz +2,5%; 4. no -2,5% līdz +5%; 5. no -5% līdz +5%;

6. SaskaĦā ar EIN normālā režīmā sprie-guma novirzes uz dzinēju un to pa-laišanas un vadības aparātu spailēm jāatrodas diapazonā ….

1. no -2,5% līdz +2,5%; 2. no -2,5% līdz +5%; 3. no -5% līdz +5%; 4. no -7,5% līdz +12,5%; 5. no -5% līdz +10%;

7. SaskaĦā ar EIN normālā režīmā sprie-guma novirzes uz visu pārējo elektro-uzĦēmēju spailēm nedrīkst pārsniegt…

1. ±2,5%; 2. ±7,5%; 3. ±10%; 4. ±12,5%; 5. ±15%; 6. ±5%;

8. SaskaĦā ar EIN sprieguma novirzes pie dzinējiem, kas pieslēgti lauku elek-triskajiem tīkliem (izĦemot lopkopības kompleksus, kurus pielīdzina rūpniecī-bas uzĦēmumiem), pieĜaujamais di-apazons sastāda

1. -2,5% līdz +2,5%; 2. -7,5% līdz +10%; 3. -2,5% līdz +5,0%; 4. -5% līdz +5%; 5. -5% līdz +10%;

9. SaskaĦā ar EIN sprieguma novirzes pie pārējiem elektrouzĦēmējiem, kas pieslēgti lauku elektriskajiem tīkliem atrodas diapazonā ….

1. ±2,5%; 2. ±5%; 3. ±7,5%; 4. ±10%; 5. ±12,5%; 6. ±15%;

10. SaskaĦā ar EIN pieĜaujamā augstāko harmoniku koeficienta vērtība nevar būt lielāka par …%.

1. 1%; 2. 2%; 3. 6%; 4. 5%; 5. 7%; 6. 3%; 7. 4%.

11. SaskaĦā ar EIN uz trīsfāžu elektrouz-Ħēmēju spailēm pieĜaujama sprieguma asimetrija nevar būt lielāka par….

1. 0,5%; 2. 2%; 3. 1,5%; 4. 3%; 5. 5%; 6. 4%; 7. 2,5%.

12 SaskaĦā ar EIN uz nepilnīgi slogotu asinhrono dzinēju spailēm tiek pieĜauta asimetrija vairāk par …

1. 10%; 2. 7,5%; 3. 5%; 4. 4%; 5. 3%; 6. 2%; 7. 6%.

13. Uz nepilnīgi slogotu asinhrono dzinēju spailēm tiek pieĜauta nesinusoidalitāte lielāka par ….

1. 20%; 2. 12,5%; 3. 15%; 4. 10%; 5. 7,5%; 6. 5%; 7. 2,5%.

14. Nominālie standarta trīsfāžu maiĦsprie-gumi līdz 1000 V tīkliem un elektrouz-

1. 40 V: 2. 60 V; 3. 110 V; 4. 220 V; 5. 380 V; 6. 660 V

119

Ħēmējiem. Kurš no atbildēm nav pareizs?

15. Nominālie standarta vienfāzes maiĦsprie-gumi līdz 1000 V tīkliem un elektrouz-Ħēmējiem. Kurš no atbildēm nav pareizs?

1. 40 V: 2. 60 V; 3. 110 V; 4. 220 V; 5. 380 V; 6. 690 V

16. Nominālie standarta trīsfāžu maiĦsprie-gumi līdz 1000 V avotiem un pārveidotā-jiem. Kurš no atbildēm nav pareizs?

1. 42 V: 2. 62 V; 3. 115 V; 4. 230 V; 5. 400 V; 6. 690 V

17. Nominālie standarta vienfāzes maiĦsprie-gumi līdz 1000 V avotiem un pārveidotā-jiem. Kurš no atbildēm nav pareizs?

1. 42 V: 2. 62 V; 3. 115 V; 4. 230 V; 5. 400 V;

18. Nominālie standarta līdzspriegumi līdz 1000 V tīkliem un elektrouzĦēmējiem. Kurš no atbildēm nav pareizs?

1. 48 V: 2. 60 V; 3. 110 V; 4. 220 V; 5. 440 V; 6. 660 V

19. Nominālie standarta līdzspriegumi līdz 1000 V avotiem un pārveidotājiem. Kurš no atbildēm nav pareizs?

1. 48 V: 2. 62 V; 3. 115 V; 4. 230 V; 5. 460 V; 6. 690 V

20. Tagad gaisvadu līnijas izbūve no sekojo-šiem vadiem. Kurš no atbildēm nav pareizs?

1. alumīnija; 2. tēraudalumīnija; 3. tērauda; 4. vara

21. Kāds ir gaisavadu līnijas trases platums 0,4kV līnijai?

1. 2m; 2. 4m; 3. 5m; 4. 8m.

22. Kāds gaisvadu līnijas trases platums no 6kV līdz 20kV sprieguma līnijai?

1. 4m; 2. 6m; 3. 8m; 4. 13m.

23. Kāds ir gaisavadu līnijas trases platums 110kV līnijai?

1. 11m; 2. 18m; 3. 26m; 4. 48m.

24. Kāds ir gaisa vadu līnijas trases platums 330kV līnijai?

1. 13m; 2. 18m; 3. 26m; 4. 48m.

25. KabeĜu likšana tranšejā: tranšeja kabe-Ĝiem ar spriegumu līdz 10 kV dziĜums – ….. m

1. 0,5 m; 2. 0,6 m; 3. 0,7 m; 4. 0,9 m; 5. 1,0 m; 6. 0,8 m; 7. 1,2 m.

26. KabeĜu likšana tranšejā: tranšeja kabe-Ĝiem ar spriegumu 20 kV dziĜums – ……. m

1. 0,5 m; 2. 0,8 m; 3. 0,9 m; 4. 0,6 m; 5. 0,7 m; 6. 1,0 m; 7. 1,2 m.

27. Cik 6 kV vai 10 kV sprieguma kabeĜus iesaka likt vienā tranšejā ?

1. ne vairāk par 2; 2. ne vairāk par 3; 3. ne vairāk par 4; 4. ne vairāk par 6; 5. ne vairāk par 6; 6. ne vairāk par 7;

28. Cik 20 kV sprieguma kabeĜus iesaka likt vienā tranšejā ?

1. ne vairāk par 2; 2. ne vairāk par 3; 3. ne vairāk par 4; 4. ne vairāk par 6; 5. ne vairāk par 6; 6. ne vairāk par 7;

120

29. Kāds ir minimālais attālums starp kabe-Ĝiem līniju šėērsojumos tranšejās?

1. 0,5m; 2. 0,7m; 3. 1m; 4. 1,5m.

30. Kāds ir minimālais attālums starp paralēli guldītiem zemsprieguma kabeĜiem?

1. 5cm; 2. 10cm; 3. 15cm; 4. 25cm.

31. Kāds ir minimālais attālums starp paralēli guldītiem līdz 10kV sprieguma kabeĜiem?

1. 5cm; 2. 10cm; 3. 15cm; 4. 25cm.

32. Kāds ir minimālais attālums starp paralēli guldītiem no 10kV līdz 35kV augstsprie-guma kabeĜiem?

1. 5cm; 2. 10cm; 3. 15cm; 4. 25cm.

33. Ko nozīmē kabeĜa apzīmējums 3 x 50 + 1 x 25 ?

1. Izgatavotāja kods; 2. Kabelis ar trijām dzīslām ar diametru

50mm un vienu dzīslu ar diametru 25mm;

3. Kabelis ar trijām dzīslām šėērsgrie-zumā 50mm2 un vienu dzīslu šėērs-griezumā 25mm2;

4. KabeĜa darba spriegums 25kV un pieĜaujamā strāva katrā dzīslā 50A.

34. Kādu funkciju pilda transformatoru apakšstacija?

1. Izstrādā elektroenerăiju; 2. Pārveido un sadala elektroenerăiju; 3. Uzkrāj elektroenerăiju; 4. Pārvada elektroenerăiju attālumā.

35. KādēĜ lieto starpbalstus?

1. Gaisa līniju mehāniskās stiprības pa-lielināšanai;

2. Gaisvadu līnijas ierīkošanai pilsētās; 3. Lai izpildītu vadu krustošanu; 4. Gaisa līniju virziena izmaiĦai.

36. Kāds ir minimālais tranšejas dziĜums, guldot zemsprieguma kabeli Latvijā?

1. 0,5m; 2. 0,7m; 3. 1,5m; 4. 2m.

37. KādēĜ iekārto kabeĜu akas (šahtas)?

1. Mitruma notecei; 2. Ērtai kabeĜu ievilkšanai; 3. KabeĜu ventilācijai; 4. KabeĜu profilaktiskai apskatei.

38. No kā aizsargā kūstošie drošinātāji elek-triskajā tīklā?

1. Aizsargā no tīkla īsslēguma strāvas un ilgstošas pārslodzes gadījuma;

2. Ne no ka neaizsargā – kalpo operatī-vai tīkla atslēgšanai;

3. Aizsarga no iekārtu pārkarsēšanas; 4. Aizsarga no statiskā lādiĦa.

121

39. No kā aizsargā izlādĦi elektriskajā tīklā? 1. No īsslēguma strāvas; 2. No pārsprieguma tīklā; 3. No ilgstošas pārslodzes; 4. No statiskā lādiĦa.

40. No kā aizsargā siltuma relejs? 1. No ilgstošas pārslodzes; 2. No sprieguma impulsa tīklā; 3. No viena fāzes vada pārraušanas; 4. No iekārtu pārkarsēšanas.

41. Kādu ėēdi pārtrauc siltuma releja kon-takti dzinēja palaišanas shēmā?

1. Dzinēja spēka ėēdi; 2. Nulles vadu; 3. Kontaktora vai magnētiskā palaidēja

spoles ėēdi; 4. Nulles vadu un dzinēja spēka ėēdi.

42. Kāda ir atslēgšanas strāva noplūdes aiz-sardzības relejam?

1. Ne lielāka par 30 mA; 2. Uzstādās ar releja regulatoru pirms

shēmas ieslēgšanas; 3. 1,1 x Inom slodzes; 4. 5 x Inom slodzes.

43. Uz ko reaăē noplūdes strāvas aizsardzī-bas relejs?

1. Uz strāvu, kas lielāks par nominālo; 2. Uz spriegumu, kas lielāks par nomi-

nālo; 3. Uz spriegumu, kas mazāks par nomi-

nālo; 4. Uz pienākošās un aizejošās strāvas

starpību.

44. Kāpēc kūstošie drošinātāji piepildīti ar kvarca smiltīm?

1. Elektriskā loka dzēšanai drošinātāja pārdegšanas laikā;

2. Labākai siltuma atdevei gaisā; 3. Drošinātāja hermetizācijai; 4. Lai drošinātājs varētu izturēt lielāku

strāvu.

45. Vai drīkst aizvietot līdzstrāvas relejus un kontaktorus ar maiĦstrāvas līdzīgiem aparātiem?

1. Drīkst visos gadījumos; 2. Nedrīkst; 3. Drīkst, tikai mazjaudīgās ėēdēs; 4. Drīkst, tikai ja ir aktīvā slodze.

46. Vai drīkst aizvietot maiĦstrāvas relejus un kontaktorus ar līdzstrāvas līdzīgiem aparātiem?

1. Drīkst visos gadījumos; 2. Nedrīkst; 3. Drīkst, tikai mazjaudīgās ėēdēs; 4. Drīkst, tikai ja ir aktīvā slodze.

47. Kāpēc atslēdzojošos aparātos ir elektris-kā loka dzēšanas ierīcēs?

1. Tāpēc ka loka plazmai ir liela elek-triskā caurvādītspēja;

2. Lai aizsargāt aparātu no ugunsgrēka; 3. Lai aizsargāt kontaktus no kušanas; 4. Lai samazinātu loka ietekmi uz apa-

rāta spoles magnētisko lauku.

122

48. Kas tiek apzīmēts ar šo grafisko zīmi?

1. Siltumreleja uztverošā daĜa; 2. Vienfāžu diferenciālais relejs; 3. Trīsfāzu diferenciālais relejs; 4. Relejs, kurš izslēdzas ar aizkavēšanu.

49. Kādā veidā mēs varam aizsargāt savas mājas, iekārtas, mājdzīvniekus no zi-bens?

1. Negaisa laikā izslēdzot elektrību; 2. Negaisa laikā aizverot logus un dur-

vis; 3. Ierīkojot zibensnovedējus; 4. No zibens nevar aizsargāties.

50. Ko drīkst darīt ar izolatoru (izĦēmums- gāzes), ja ir notikusi tā caursite?

1. Izmantot tālāk; 2. Attīrīt; 3. Nomainīt, jo izmantot nevar; 4. Apgriezt otrādi.

51. Kāda ir īsslēgta vijuma nozīme magnē-tiskajā palaidēja spoles serdē?

1. Palielina magnētiskā lauka spēku; 2. Novērš spoles pārkāršanu; 3. Novērš spoles serdes vibrāciju; 4. Palielina strāvas stiprumu spolē.

52 Kāda elektrodzinēja tinumu izolācijas pretestība neatbilst normai?

1. 50МΩ; 2. 0,5МΩ; 3. 0,2МΩ; 4. 500МΩ.

53. Kāds ir gaisvadu līnijas ar spriegumu līdz 1000V minimāli pieĜaujamais augstums virs ceĜa braucamās daĜas?

1. 5m; 2. 10m; 3. 6m; 4. 3m.

54. Kāds ir gaisvadu līnijas ar spriegumu līdz 1000V minimāli pieĜaujamais augstums apdzīvotā vietā?

1. 5m; 2. 10m; 3. 6m; 4. 3m.

55. Kura pretestības vērtība atbilst normatī-vos noteiktai zemējuma kontūra maksi-mālai pretestībai iekārtās ar tīkla sprie-gumu 380/220V?

1. 100 Ω; 2. 4 Ω; 3. 1 к Ω; 4. 4 М Ω;

56. Kādi paĦēmieni tiek izmantoti rūpniecī-bā, lai paaugstinātu cosφ elektriskajā ėē-dē?

1. Samazina slodzes jaudu; 2. Samazina dzinēju induktīvo pretestī-

bu; 3. Ėēdē ieslēdz kondensatoru bateriju

vai kompensatorus; 4. Palielina aktīvo pretestību.

57. Kāda ir minimāli pieĜaujamā elektrodzi-nēja tinumu izolācijas pretestība?

1. 10MΩ; 2. 5MΩ; 3. 0,5MΩ; 4. 0,1MΩ.

123

58. Kāda elektrodzinēja tinumu izolācijas pretestība neatbilst normai?

1. 50MΩ; 2. 0,5MΩ; 3. 0,2MΩ; 4. 500MΩ.

59. Ko sauc par zemējuma ietaisi? 1. Zemētāja vienotība ar elektroaparā-tiem;

2. Zemēšanas pievads; 3. Zemētāja un zemēšanas pievada vie-

notība; 4. Vadītāja un elektroaparātu vienība

60. Kas elektroiekārtās ir zemēšana? 1. Ar iepriekšēju nolūku elektroiekārtas savienojums ar zemēšanas pievadu;

2. Ar iepriekšēju nolūku elektroiekārtas savienojums ar zemēšanas iekārtu;

3. Ar iepriekšēju nolūku elektroiekārtas savienojums ar zemētāju;

4. Ar iepriekšēju nolūku elektroiekārtas savienojums ar nullesvadu.

61. Kāpēc gaisvadu līnijās, līdz ar alumīnija vadiem, izmanto teraudalumīnija vadus?

1. Alumīnija vadiem pārāk zema īpatnē-jā pretestība;

2. Alumīnijs mazāk izturīgs; 3. Alumīnijs gaisā oksidējas; 4. Teraudalumīnija vadi neeksistē.

62. Kas kalpo par izolāciju kailiem gaisvadu līniju vadiem?

1. Gaiss; 2. PVC plastikāts; 3. Gumija; 4. Porcelāns.

63. Kāds parametrs ir izšėirošais augstsprie-guma izolācijai?

1. Īpatnēja pretestība; 2. Dielektriskā caurlaidība; 3. Dielektrisko zudumu leĦėa tangenss; 4. Elektriskā stiprība.

64. Kāpēc elektriskos kontaktos nav vēlams divu visbiežāk izmantojamu materiālu (varš un alumīnijs) saskarsme?

1. Starp šīm metāliem notiek ėīmiskā reakcija;

2. Kontakts izjūk sakarā ar elektroėī-misko reakciju;

3. Tādu kontaktu grūti izolēt; 4. Tādi kontakti Ĝoti dārgi.

65. Apgaismošanas tīklos vadi un kabeĜi vis-os gadījumos jāaizsargā pret īsslēguma strāvas iedarbību. Cik reizes īsslēguma strāvai jābūt lielā-kai par aizsardzības aparāta nominālo strāvu IN, ja tīkla aizsardzība izveidota ar kūstošiem drošinātājiem vai automā-tiem ?

1. 1,25 reizes; 2. 1,4 reizes; 3. 1,5 reizes; 4. 2 reizes; 5. 2,5 reizes; 6. 3 reizes; 7. 5 reizes.

66. Apgaismošanas tīklos vadi un kabeĜi vis-os gadījumos jāaizsargā pret īsslēguma strāvas iedarbību. Cik reizes īsslēguma strāvai jābūt lielā-kai par automāta ar elektromagnētisko atslēdzi un nominālo strāvu līdz 100 A ?


124

67. Apgaismošanas tīklos vadi un kabeĜi vis-os gadījumos jāaizsargā pret īsslēguma strāvas iedarbību. Cik reizes īsslēguma strāvai jābūt lielā-kai par automāta ar elektromagnētisko atslēdzi un nominālo strāvu virs 100 A


68. Cik reizes īsslēgto asinhrono elektrodzi-nēju palaišanas brīdī strāva Ipal lielāka par nominālo strāvu.

1. 1-2 reizes; 2. 10-12 reizes; 3. 3-5 reizes; 4. 7-10 reizes; 5. 5-7 reizes; 6. 7-9 reizes;

125

PIELIKUMI

126

P.1.1. tabula

Drošinātāju PN-22 tehniskie dati

Drošinātāju tips

Nominālās strāvas, A

Kūstošā ieliktĦa nominālā strāva , A

Jaudas zudumi,

W

Kūstošā ieliktĦa aktī-vā pretestība·10-3, Ω

Atslēgtspēja, kA

31,5 7,0 4,4 40 7,5 2,6 50 8,5 2,0 63 11,5 1,65 80 12,5 1,3

PN22-100 100

100 16,0 0,9

80

80 12,5 1,3 100 16,0 0,83 125 21,0 0,62 160 28,0 0,50 200 30,0 0,42

PN22-250 250

250 34,0 0,27

80

200 30,0 0,42 250 34,0 0,34 315 49,0 0,22

PN22-400 400

400 56,0 0,15

40

315 49,0 0,22 400 56,0 0,14 500 60,0 0,14

PN22-630 630

630 85,0 0,09

25

Atslēgtspēja, kA

P.1.1. att. Drošinātāja PN-22 laikstrāvas raksturlīkne

P.1.2. tabula DIAZED tipa drošinātāju kūstošā elementa nominālās strāvas

Cokola vītne IeliktĦu nominālās vērtības (A) E-16 2, 4, 6, 10, 16, 20, 25, E-27 2, 4, 6, 10, 16, 20, 25, E-33 35, 50, 63, 80, 100

t, s

127

P.1.3. tabula

Firmas „Bussmann” drošinātāju „D” tipa tehniskie dati (gL, 500 V, 2-100 A, atslēgtspēja 100 kA)

Cokola vītne Kataloga Nr. Nominālās

strāvas, A Izmērs "D",

mm Krāsa

E-16 2D16 2 6 Rozā/Pink 4D16 4 6 Brūns/Brown 6D16 6 6 ZaĜš/Green 10D16 10 7 Sarkans/Red 16D16 16 10 Pelēks/Grey 20D16 20 12 Zils/Blue 25D16 25 14 Dzeltens/Yellow

E-27 2D27 2 6 Rozā/Pink 4D27 4 6 Brūns/Brown 6D27 6 6 ZaĜš/Green 10D27 10 8 Sarkans/Red 16D27 16 10 Pelēks/Grey 20D27 20 12 Zils/Blue 25D27 25 14 Dzeltens/Yellow

E-33 35D33 35 16 Melns/Black 50D33 50 18 Balts/White 63D33 63 20 Vara/Copper

E-125 80D125 80 5 Sudraba/Silver 100D125 100 7 Sarkans/Red

P.1.4 tabula

FERRAZ tipa drošinātāju tehniskie dati

Nominālais spriegums

Atslēgt-spēja, kA

Nominālās strāvas, A

125 20 0,125, 0,160, 0,200, 0,250, 0,315, 0,400, 0,500, 0,630, 0,800, 1, 1,1, 1,25, 1,60, 2, 2,5, 3,15, 4, 5, 6,3, 8, 10, 12,5, 14, 16, 20, 25, 30

20 0,125, 0,160, 0,200, 0,250,0,315,0,400,0,500, 0,630, 0,800 50 1, 1,25,1,60,2,2,5 3,15, 4, 5, 6,3

250 20 10, 12,5,14,16,20

380 30 0,125, 0,160, 0,200, 0,250, 0,315, 0,400, 0,500, 0,630, 0,800, 1, 1,25, 1,60, 2, 2,5, 3,15, 4, 5, 6,3, 8, 10, 12,5, 14, 16

440 30 0,125, 0,160, 0,200, 0,250, 0,315, 0,400, 0,500, 0,630, 0,800, 1, 1,25, 1,60, 2, 2,5, 3,15, 4, 5, 6,3, 8

500 20 0,125, 0,160, 0,200, 0,250, 0,315, 0,400, 0,500, 0,630, 0,800, 1, 1,25, 1,60, 2, 2,5, 3,15, 4

200 60,90 100 100, 140

250 200 225

500 150 700, 800, 1000,1100, 1400, 1500, 2000, 2200, 2800, 3000 600 100 6, 8,10,12,16, 20, 25, 32, 40, 50, 63

1000 150 250, 315, 350, 375, 400, 425, 450, 500, 525, 550, 630, 700, 725, 800, 900, 1000, 1250, 1400,1450, 1600,1800

3000 70 80,100,125, 150,175, 200, 250, 275, 315, 350, 400, 500, 550, 630, 700

128

gG tipa drošinātāji Ferraz

t, s

strāva, A

gM tipa drošinātā-ji Ferraz

t, s

strāva, A

P.1.2. att. Ferraz tipa drošinātāju laikstrāvas raksturlīknes (415 V AC, 80 kA)

129

P.1.5. tabula

NH drošinātāju kūstošā ieliktĦa izvēle atbilstoši elektrodzinēja nominālai jaudai un

spriegumam

Elektrodzinējs Drošinātāja kūstošā ieliktĦa IN, A

220 V 380 V AC-00 AC-0 AC-1 AC-2 AC-3 AC-4

P, kW

CV IN, A

P, kW

CV IN,A

gl aM gl aM gl aM gl aM gl aM gl aM

0,18 0,25 0,94 0,37 0,50 1,1 4 4

0,37 0,50 1,9 0,75 1 2 6 6

0,55 0,75 2,8 1,1 1,5 2,6 6 6 0,75 1 3,5 1,5 2 3,5 10 10

1,1 1,5 4,4 2,2 3 5 16 16

1,5 2 6 3 4 6,6 16 16 16 2,2 3 8,7 4 5,5 8,5 20 10 20 20

3 4 11,5 5,5 7,5 11,5 25 25 25

4 5,5 14,5 7,5 10 15,5 32 16 32 32 5,5 7,5 20 10 13,5 20 50 25 50 50 50

7,5 10 27 15 20 30 50 32 50 50 50 10 18,5 35 18,5 25 37 63 40 63 40 63 63

11 15 39 22 30 44 80 50 80 50 80 80 15 20 52 25 34 51 100 63 100 63 100 100

18,5 25 64 30 40 60 125 80 125 80 125 80 125

22 30 75 37 50 73 125 80 125 80 125 80 125 25 34 85 45 60 85 160 100 160 100 160 100 160 100 30 40 103 55 75 105 125 200 125 200 125 200 125 45 60 147 75 100 138 160 160 250 160 250 160 250 55 75 182 90 125 170 200 200 315 200 315

75 100 239 110 150 205 250 400 250 400 132 175 245 315 500 500

90 125 295 160 220 300 315 500 500 110 150 366 200 270 370 400 630 400 630

132 175 425 250 350 475 500 800 500 160 220 520 300 400 560 630 100

0 630

220 300 705 400 550 750 125 800

aM — lietošanas klase elektrodzinēju aizsardzībai gl — lietošanas klase vadu un kabeĜu līniju aizsardzībai

130

P.1.6. tabula

HRC tipa drošinātāju kūstošā elementa nominālās strāvas (UN līdz 500 V)

gG modelis aM modelis Gabarīts

IN, A Pdr, W Drošinātāja tips

Svars, kg

Gabarīts

IN, A Pdr, W Drošinātāja tips

Svars, kg

1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 2 3,9 OFAF000H2 0,12 2 0,08 OFAF000AM2 0.12 4 1,5 OFAF000H4 0,12 4 0,18 OFAF000AM4 0.12 6 1,6 OFAF000H6 0,12 6 0,26 OFAF000AM6 0.12

10 1,1 OFAF000H10 0,12 10 0,46 OFAF000AM10 0.12 16 1,8 OFAF000H16 0,12 16 0,72 OFAF000AM16 0.12 20 2,4 OFAF000H20 0,12 20 0,92 OFAF000AM20 0.12 25 2,4 OFAF000H25 0,12 25 1,2 OFAF000AM25 0.12 32 2,7 OFAF000H32 0,12 32 1,5 OFAF000AM32 0.12 35 3,0 OFAF000H35 0,12 35 1,6 OFAF000AM35 0.12 40 3,4 OFAF000H40 0,12 40 1,8 OFAF000AM40 0.12 50 3,9 OFAF000H50 0,12 50 2,3 OFAF000AM50 0.12 63 4,7 OFAF000H63 0,12 63 2,9 OFAF000AM63 0.12 80 5,7 OFAF000H80 0,12 80 3,6 OFAF000AM80 0.12

000

100 6,7 OFAF000H100 0,12

000

100 5,2 OFAF000AM100 0.12 — — — — 80 3,6 OFAF00AM80 0.18 — — — — 100 5,2 OFAF00AM100 0.18

125 8,4 OFAF00H125 0,18 125 6,4 OFAF00AM125 0.18

00

160 10,6 OFAF00H160 0,18

00

160 7,9 OFAF00AM160 0.18 6 1,8 OFAF0H6 0.21 6 0,31 OFAF0AM6 0.21

10 1,5 OFAF0H10 0.21 10 0,5 OFAF0AM10 0.21 16 2,5 OFAF0H16 0.21 16 0,34 OFAF0AM16 0.21 20 3,5 OFAF0H20 0.21 20 1 OFAF0AM20 0.21 25 3,5 OFAF0H25 0.21 25 1,3 OFAF0AM25 0.21 32 3,2 OFAF0H32 0.21 32 1,6 OFAF0AM32 0.21 35 3,5 OFAF0H35 0.21 35 1,7 OFAF0AM35 0.21 40 4,2 OFAF0H40 0.21 40 2 OFAF0AM40 0.21 50 5,1 OFAF0H50 0.21 50 2,8 OFAF0AM50 0.21 63 6,2 OFAF0H63 0.21 63 3,4 OFAF0AM63 0.21 80 7,1 OFAF0H80 0.21 80 4,9 OFAF0AM80 0.21

100 8,7 OFAF0H100 0.21 100 6 OFAF0AM100 0.21 125 11,0 OFAF0H125 0.21 125 7,9 OFAF0AM125 0.21 160 11,7 OFAF0H160 0.21 160 10,5 OFAF0AM160 0.21 200 15,0 OFAF0H200 0.30 200 11,8 OFAF0AM200 0.21 224 16,2 OFAF0H224 0.30 — — — —

0

250 17,8 OFAF0H250 0.30

0

— — — — 16 2,5 OFAF1H16 0,28 16 0,97 0FAF1AM16 0.28 20 3,5 OFAF1H20 0,28 20 1,2 OFAF1AM20 0.28 25 3,3 OFAF1H25 0,28 25 1,4 OFAF1AM25 0.28 32 3,2 OFAF1H32 0,28 32 1,9 OFAF1AM32 0.28 35 3,5 OFAF1H35 0,28 35 2 OFAF1AM35 0.28 40 4,2 OFAF1H40 0,28 40 2,3 OFAF1AM40 0.28 50 5,1 OFAF1H50 0,28 50 2,9 OFAF1AM50 0.28 63 6,2 OFAF1H63 0,28 63 3,6 OFAF1AM63 0.28 80 7,1 OFAF1H30 0,28 80 4,6 OFAF1AM80 0.28

1

100 8,7 OFAF1H100 0,28

1

100 5,8 OFAF1AM100 0.28

131

P.1.6. tabulas turpinājums 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5

125 11,0 OFAF1H125 0,40 160 10,4 OFAF1AM160 0.30 160 11,7 OFAF1H160 0,40 200 14,2 OFAF1AM200 0.30 200 14,5 OFAF1H200 0,40 224 16,0 OFAF1AM224 0.30 224 15,9 OFAF1H224 0,40 250 17,5 OFAF1AM250 0.30 250 19,7 OFAF1H250 0,40 315 22,1 0FAF1AM315 0.30 315 26,0 OFAF1H315 0,40 — — — —

1

355 26,4 0FAF1H355 0,40

1

— — — — 35 3,5 OFAF2H35 0.42 35 1,8 0FAF2AM35 0.32 40 5,1 OFAF2H40 0.42 40 2,1 OFAF2AM40 0.32 50 6,0 OFAF2H50 0.42 50 2,7 OFAF2AM50 0.32 63 7,1 OFAF2H63 0.42 63 3,4 OFAF2AM63 0.32 80 8,6 OFAF2H80 0.42 80 4,4 OFAF2AM80 0.32

100 10,6 OFAF2H100 0.42 100 5,5 OFAF2AM100 0.32 125 11,9 OFAF2H125 0.42 125 6,4 OFAF2AM125 0.32 160 14,0 OFAF2H160 0.42 160 9,3 OFAF2AM160 0.32 200 15,4 OFAF2H200 0.42 200 11,3 OFAF2AM200 0.32 224 19,1 OFAF2H224 0.42 224 16,0 OFAF2AM224 0.32 250 22,5 OFAF2H250 0.42 250 16,3 OFAF2AM250 0.32 300 24,0 OFAF2H300 0.63 300 21,0 OFAF2AM300 0.40 315 26,2 OFAF2H315 0.63 315 23,1 0FAF2AM315 0.40 355 27,5 OFAF2H355 0.63 355 26,0 OFAF2AM355 0.40 400 30,2 OFAF2H400 0.63 400 29,7 OFAF2AM400 0.40 425 33,0 OFAF2H425 0.63 500 34,4 OFAF2AM500 0.40

2

500 44,0 OFAF2H500 0.63

2

— — — — 250 17,9 OFAF3H250 0.63 250 16 OFAF3AM250 0.45 300 20 OFAF3H300 0.63 300 21 OFAF3AM300 0.45 315 22,4 OFAF3H315 0.63 315 21 OFAF3AM315 0.45 355 23,5 OFAF3H355 0.63 355 26.5 OFAF3AM355 0.45 400 30,1 OFAF3H400 0.63 400 29,1 OFAF3AM400 0.45 425 33,0 OFAF3H425 1.00 425 33 OFAF3AM425 0.60 450 36 OFAF3H450 1.00 450 37 OFAF3AN450 0.60 500 44,0 OFAF3H500 1.00 500 42 OFAF3AM500 0.60 630 47,5 OFAF3H630 1.00 630 42 OFAF3AM630 0.60

3

800 56,9 OFAF3H800 0.90

3

800 55 OFAF3AM800 0.60 500 33 OFAF4AH500 2.0 630 43 OFAF4AH630 2.0 800 58 OFAF4AH800 2.0

1000 71 OFAF4AH1000 2.0

4a

1250 85 OFAF4AH1250 2.0

132

Īsslēguma strāva, A

a

t, s

Īsslēguma strāva, A

b

P.1.3. att. Drošinātāju HRC gG tipa (a) un aM tipa (b) laikstrāvas raksturlīknes dažādām IN.dr. (t – laiks līdz loka izveidošanai)

t, s

133

P.1.7. tabula

Firmas “National Electric” automātslēdžu tehniskie dati Nominālā

strāva, IN

Siltuma at-kabĦa nomi-nālā strāva,

INT

Elektromag-nētiskā at-

kabĦa nomi-nālā strāva,

INE

Trīsfāzu dzinēja jauda P, AC-2, AC-3, ja nominā-

lais spriegums UN ir

Nominālā atslēdzamā īsslēguma

strāva, Icu

Atslēdzamās īsslēguma strāvas ro-bežvērtība,

Ics A A A 230 V 400 V 690 V kA kA

Spēka automātslēdzis MMS-32S (Standarts) 0.16 0.1...0.16 1,3-2.1 - 0.02 - 100 100

0.25 0.16...0.25 2,1-3,3 0.03 0.06 - 100 100 0.4 0.25...0.4 3,3-5.2 0.06 0.09 - 100 100

0.63 0.4...0.63 5,2-8,2 0.09 0.12 0.25 100 100 1 0.63...1.0 8,2-13 0.12 0.25 0.55 100 100

1.6 1.0…1.6 13-20.8 0.25 0.55 1.1 100 100 2.5 1.6...2.5 20,8-32.5 0.37 0.75 1.5 100 100 4 2.5...4.0 32,5-52 0.75 1.5 3 100 100 6 4…6 52-78 1.5 2.2 4 100 100 8 5…8 65-104 1.5 3 5.5 100 100

10 6...10 78-130 3 4 7.5 50 38 13 9...13 117-169 - 5.5 11 50 38 17 11…17 143-221 - 7.5 11 20 15 22 14...22 182-286 4 7.5 15 15 11 26 18...26 234-338 5.5 11 18.5 15 11 32 22...32 286-416 7.5 15 22 15 11

Spēka automātslēdzis MMS-32H (Spēka atvienotājs)

0.16 0.1...0.16 2.1 - 0.02 - 100 100 0.25 0.16...0.25 3.3 0.03 0.06 - 100 100 0.4 0.25...0.4 5.2 0.06 0.09 - 100 100

0.63 0.4...0.63 8.2 0.09 0.12 025 100 100 1 0.63...1.0 13 0.12 0.25 0.55 100 100

1.6 1.0…1.6 20.8 0.25 0.55 1.1 100 100 2.5 1.6...2.5 32.5 0.37 0.75 1.5 100 100 4 2.5...4.0 52 0.75 1.5 3 100 100 6 4...6 78 1.5 2.2 4 100 100 8 5…8 104 1.5 3 5.5 100 100

10 6...10 130 3 4 7-5 100 100 13 9...13 169 5.5 11 100 100 17 11…17 221 7.5 11 50 38 22 14...22 286 4 7.5 15 50 38 26 18...26 338 5.5 11 18.5 50 38 32 22…32 416 7.5 15 22 50 38

134

h

min

s

laiks

k·IN

P.1.4. att. Firmas “National Electric” automātslēdžu MMS-32 S un MMS-32 H laikstrāvas raksturlīkne

Atsēgšanas laiks ≈ 5 ms

135

P.1.8. tabula

Firmas „Siemens” spēka automātslēdzis 3RV10 dzinēja aizsardzībai ar pārslodzes

releja funkcijai.

Nominā-lā strāva

IN

Trīsfāzu dzinēja jauda,

P

Siltuma atkabĦa iestatījuma strā-

va, INT

Elektromagnētis-kā atkabĦa mak-

simālā strāva, INEM

Atslēgtspē-ja Icu, AC, UN = 400 V

Automātslēdzis 3RV10 11 kods

A kW A A kA Spēka automātslēdzis 3RV10 21. Klase 10. Standartizmērs SO. Svars 0,32 kg

0,16 0,11 -0,16 2,1 100 3RV10 21-0AA1. 0,2 0,14 -0,2 2,6 100 3RV10 21-0BA1.

0,25 0,06 0,18-0,25 3,3 100 3RV10 21-0cA1 0,32 0,09 0,22 -0,32 4,2 100 3RV10 21-0DA1. 0,4 0,28 -0,4 5,2 100 3RV10 21-0EA1. 0,5 0,12 0,35 -0,5 6,5 100 3RV10 21-0FA1.

0,63 0,18 0,45 -0,63 8,2 100 3RV10 21-0GA1. 0,8 0,55 -0,8 10 100 3RV10 21-0HA1. 1 0,25 0,7-1 13 100 3RV10 21-0JA1.

1,25 0,37 0,9-1,25 16 100 3RV10 21-0KA1. 1,6 0,55 1,1-1,6 21 100 3RV10 21-1AA1. 2 0,75 1,4-2 26 100 3RV10 21-1BA1.

2,5 1,8-2,5 33 100 3RV10 21-1CA1. 3,2 1,1 2,2-3,2 42 100 3RV10 21-1DA1. 4 1,5 2,8-4 52 100 3RV10 21-1EA1. 5 3,5-5 65 100 3RV10 21-1FA1.

6,3 2,2 4,5-6,3 82 100 3RV10 21-1GA1. 8 3 5,5-8 104 100 3RV10 21-1HA1.

10 4 7-10 130 100 3RV10 21-1JA1. 12,5 5,5 9-12,5 163 100 3RV10 21-1KA1. 16 7,5 11-16 208 50 3RV10 21-4AA1. 20 14-20 260 50 3RV10 21-4BA1. 22 17-22 286 50 3RV10 21-4CA1. 25 11 20-25 325 50 3RV10 21-4DA1.

Spēka automātslēdzis 3RV11 Klase 10. Standartizmērs S3. Svars 2,2 kg 16 7,5 11 -16 208 100 3RV11 42-4АА10 20 14 -20 260 100 3RV11 42-4ВА10 25 11 18 -25 325 100 3RV11 42-4DA10 32 15 22 -32 416 100 3RV11 42-4ЕА10 40 18,5 28 -40 520 100 3RV11 42-4FA10 50 22 36 -50 650 100 3RV11 42-4НА10 63 30 45 -63 819 100 3RV11 42-4JA10 75 37 57 -75 975 100 3RV11 42-4КА10 90 70 -90 1170 100 3RV11 42-4LA10

100 45 80 -100 1235 100 3RV11 42-4МА10 Piezīme: elektromagnētiskā atkabĦa nominālā strāva, INEM = 13·IN.

136

Nostrādes laiks

P.1.5. att. Firmas “Siemens” automātslēdžu 3RV10 11, 3RV10 21 laikstrāvas raksturlīkne

P.1.9. tabula DX markas noplūdes stāvas automātslēdžu tehniskie dati

(pēc firmas Legrand kataloga) 2-polu 230V~ 4-polu 400V~

Tips AC Tips A IN, A Tips AC Tips A IN, A 10 mA 30 mA

089 06 090 53 16 089 93 091 40 25 30 mA 089 94 091 41 40

089 09 090 56 25 089 95 091 42 63 089 10 090 57 40 089 96 091 43 80 089 11 090 58 63 100 mA 089 12 090 59 80 089 99 091 46 25

100 mA 090 00 091 47 40 089 15 25 090 01 091 48 63 089 16 40 090 02 091 49 80 089 17 63 300 mA 089 18 80 090 11 09158 25

300 mA 090 12 09159 40 089 27 090 74 25 090 13 091 60 63 089 28 090 75 40 090 14 091 61 80 089 29 090 76 63 500 mA 089 30 090 77 80 090 23 091 70 25

Tips AC-S Tips A-S 300 mA 090 24 091 71 40 089 35 090 82 63 090 25 091 72 63

090 26 091 73 80 Tips AC-S Tips A-S 300 mA 090 18 091 65 40 090 19 091 66 63

Strāva

Trīsfāzu slodze. Klase 20

Trīsfāzu slodze. Klase 10

divfāzu slodze. Klase 10

137

P.1.10. tabula

Firmas „National Electric” GTH(K) tipa termoreleji dzinēju aizsardzībai

Trīsfāzu dzinēja maksimālā jauda (4 poli)

220 V kW

380 V kW

415 V kW

440 V kW

550 V kW

660 V kW

GTH(K)-22

GTH(K)-40

GTH(K)-85

GTH(K)-100

GTH(K)-150

GTH(K)-220

GTH(K)-400

GTH(K)-600

• • • • • •

• • • • • • 0.16-0.25

• • • • • 0,37 0,55

0.25-0.4

• • • • 0.37 05

0,55 0,75

0.4-0.63

• 0.37 05

• 0,55 0,75

0.75 1

1.1 1.5

0.63-1

0.37 0.5

0.75 1

1.1 15

1.1 1,5

1,1 15

1.5 2

1-1.6

0.75 1

15 2

1,5 2

15 2

22

3 3 4

1.6-2.5

1,1 1,5

2,2 3

2,2 3

2,2 3

3 4

4 5.5

2.5-4 4-6

1,5 2

3 4

3.7 5

3.7 5

4 5,5

5.5 7.5

4-6 5-8

• • 4

5,5 4

5,5 • • 5-8 6-9

2.2 3

4 5,5

4 5,5

4 5,5

5,5 7,5

7.5 10

6-9 7-10 7-10

3 4

5,5 7,5

5,5 7,5

5,5 7,5

7,5 10

10 13.5

7-10 9-13 9-13

4 5,5

7,5 10

9 12

9 12

10 13,5

15 20

9-13 12-18 12-18

5,5 7,5

11 15

11 15

11 15

• • 12-18 16-22 16-22

5,5 7,5

11 15

11 15

11 15

15 20

18,5 25

16-22 18-26 18-26

7,5 10

15 20

15 20 15 20 18,5 25

22 30 24-36 24-36

• 15 20

• • 18,5 25

• 28-40 28-40

11 15

22 30

25 35

25 35

30 40

37 50

34-50 34-50 34-50

15 20

25 35

30 40

30 40

37 50

45 60

45-65 39-57 39-57

18,5 25

30 40

37 50

37 50

45 60

55 75

54-75 43-65 43-65

22 30

37 50

45 60

45 60

55 75

63 85

63-85 54-80 54-80

25 35

51 70

55 75

59 80

63 85

90 125

65-100 65-100 70-100

30 40

59 80

59 80

63 85

80 110

110 150

85-125 85-125 85-125 85-125

45 60

80 110

80 110

90 125

100 135

129 175

100-150 100-160 100-160

55 75

90 125

100 135

110 150

110 150

160 220

120-180 120-180

63 85

110 150

129 175

140 190

160 220

200 270

160-240 160-240

138

80 110

150 205

160 220

160 220

200 270

257 350

200-300 200-300

110 150

185 250

200 270

220 ЗЭЗ

257 350

335 455

260-400 260-400

180 245

315 430

355 480

375 510

425 580

500 680

400-600

220 З00

400 545

425 580

450 610

500 680

• 520-800

Kontaktori

GMC(D)-9

GMC(D)-12

GMC(D)-18

GMC(D)-22

GMC(D)-32

GMC(D)-40

GMC(D)-50

GMC(D)-65

GMC(D)-75

GMC(D)-85

GMC-100

GMC-125

GMC-150

GMC-180

GMC-220

GMC-300

GMC-400

GMC-600

GMC-800

P1.11. tabula

GTH(K) tipa termoreleji un ar tiem saskaĦoto kūstošo drošinātāju strāvu diapazoni Termoreleja

tips IN,

(AC-1)

A

IN, (690 V, AC-3)

A

Drošinātāja laiks-trāvas raksturlīkne un kūstoša ieliktĦa

INdr, A (Icu =100 kА)

UN/Iīssl.

GTH(K)-22 1,6 gL/gG 4A 690 V/ 1KA GTH(K)-22 2,5 gL/gG 6A 690 V/ 1KA GTH(K)-22 4 gL/gG l0A 690 V/ 1KA GTH(K)-22

32

22 gL/gG 50A 690 V/ 3KA GTH(K)-40 6 gL/gG 16A 690 V/ 1KA GTH(K)-40 8 gL/gG 20A 690 V/ 1KA GTH(K)-40 9 gL/gG 20A 690 V/ 1KA GTH(K)-40

60

40 gL/gG 80A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 18 gL/gG 35A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 22 gL/gG 50A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 26 gL/gG 63A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 36 gL/gG 80A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 40 gL/gG 80A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 50 gL/gG I00A 690 V/ 3KA GTH(K)-85 65 gL/gG 160A 690 V/ 5KA GTH(K)-85 75 gL/gG 160A 690 V/ 5KA GTH(K)-85

135

85 gL/gG 200A 690 V/ 5KA GTH(K)-100 65 gL/gG 150A 690 V/ 5KA GTH(K)-100

150


200


260


420

400 gL/gG 630A 690 V/ 18KA GTH(K)-600 400 gL/gG 630A 690 V/ 18KA GTH(K)-600 630 gL/gG 800A 690 V/ 18KA GTH(K)-600

800

800 gL/gG 1400A 690 V/ 30KA

139

GTH(K) tipa termoreleju laikstrāvas raksturlīknes

Nos

trād

es l

aik

s

sek

un

des

m

in

GTH(K)-22 aukstais stāvoklis

Nos

trād

es l

aik

s

sek

un

des

m

in

GTH(K)-22 karstais stāvoklis

Nos

trād

es l

aik

s

sek

un

des

m

in


Nos

trād

es l

aik

s

sek

un

des

m

in


P.1.6. att. GTH(K)-22, 40 tipa termoreleju laikstrāvas raksturlīknes

≤6-9 A, ≥ 18-26 A ≤6-9A, ≥ 18-26 A

Fāzes pazušana

140

≥ 18-26 A

Nos

trād

es l

aik

s

sek

un

des

m

in


Nos

trād

es l

aik

s

sek

un

des

m

in


Nos

trād

es l

aik

s

sek

un

des

m

in


Nos

trād

es l

aik

s

sek

un

des

m

in


P.1.7. att. GTH(K)-85, 100 tipa termoreleju laikstrāvas raksturlīknes

≤ 18-26 A ≤ 18-26 A

≥ 18-26 A

≥ 18-26 A

Fāzes pazušana

Fāzes pazušana

Fāzes pazušana

141

Nos

trād

es l

aik

s se

ku

nd

es

min

GTH(K)-220, 400 aukstais stāvoklis

x IN

Nos

trād

es l

aik

s

sek

un

des

m

in

GTH(K)-220, 400 karstais stāvoklis

x IN P.1.8. att. GTH(K)-220, 400 tipa termoreleju laikstrāvas raksturlīknes

P1.12. tabula 11 RF tipa termoreleji un ar tiem saskaĦoto kūstošo drošinātāju strāvu diapazoni

Drošinātājs Drošinātājs aM gG aM gG A A

IN, A

Tips

A A

IN, A

Tips 0,25 — 0,09-0,15 11RF9.015 4 10 2-3,3 11RF25.33

0,5 — 0,14-0,23 11RF9.023 6 16 3-5 11RF25.5 0,5 1 0,2-0,33 11RF9.033 8 20 4,5-7,5 11RF25.75 1 2 0,3-0,5 11RF9.05 10 32 6-10 11RF25.10 1 2 0,45-0,75 11 RF9.075 16 40 9-15 11 RF25.15 2 4 0,6-1 11RF9.1 25 50 14-23 11RF25.23 2 4 0,9-1,5 11 RF9.1V5 32 50 17-26 11RF25.26 4 6 1,4-2,3 11RF9.2V3 25 50 14-23 11 RF95.23 4 10 2-3,3 11RF9.33 40 63 20-33 11RF95.33 6 16 3-5 11RF9.5 45 80 28-42 11RF95.42 8 20 4,5-7,5 11 RF9.75 50 100 35-50 11RF95.50

10 32 6-10 11RF9.10 80 125 46-65 11 RF95.65 16 40 9-15 11 RF9.15 100 200 60-82 11 RF95.82 0,25 — 0,09-0,15 11RF25.015 100 200 70-95 11RF95.95 0,5 — 0,14-0,23 11RF25.023 100 160 60-100 11RF180.100 0,5 1 0,2-0,33 11RF25.033 125 200 75-125 11RF180.125 1 2 0,3-0,5 11RF25.05 160 250 90-150 11RF180.150 1 2 0,45-0,75 11 RF25.075 200 315 120-200 11 RF180.200 2 4 0,6-1 11RF25.1 250 400 150-250 11 RF400.250 2 4 0,9-1,5 11RF25.1V5 315 500 180-300 11 RF400.300 4 6 1,4-2,3 11RF25.2V3 400 630 250420 11 RF400.420

Fāzes pazušana

Fāzes pazušana

142

Trīsfāžu režīms t, s

x IN

Divfāžu režīms t, s

x IN

RF9, RFA9, RFN9, RFNA9, RF25, RFA25, RFNA25, RF95, RFA95, RFN95, RFNA95

R F9 , RFA9, RF25, RFA25, RF95, RFA95

Trīsfāžu režīms

t, s

x IN

Divfāžu režīms t, s

x IN

RF180, RFA180, RFN180, RFNA180, RF400, RFA400, RFN400, RFNA400

RF180, RFA180, RF400, RFA400

P.1.9. att. RF tipa termoreleju laikstrāvas raksturlīknes

143

P.1.13. tabula EP tipa termoreleju parametri

Releja kods Iestatījuma strāva, A Barošanas spriegums* 11 EPR20.220 8-20,7 220/240V 50/60 Hz 11 EPR31.220 16-31,9 220/240V 50/60 Hz 11 EPR46.220 30,6-46,5 220/240V 50/60 Hz 11 EPS17.220 5-17,7(< 5 A un > 90A) 220/240V 50/60 Hz 11 EPS40.220 15-40,5 220/240V 50/60 Hz 11 EPS90.220 40-90,8 220/240V 50/60 Hz 11 EPT19.220 7-19,7 220/240V 50/60 Hz 11 EPT45.220 19,5-45 220/240V 50/60 Hz

* Vajadzības gadījuma barošanas spriegums var būt 48V 50/60 Hz; 110/120 V 50/60 Hz; 12 V un 24 V līdzstrāvai.

P.1.14. tabula Firmas “National Electric” magnētisko palaidēju tehniskie dati.

Aizsardzība ar automātslēdzi MMS Trīsfāzu dzinējs, P IN

Automātslēdzis INT INE Kontaktora tips un maksimālā strāva

kW A Tips A A Tips A - - MMS-32S 0.16A 0.1-0.16 1,3-2.08 GMC-6M / GMC-9 6/9

0.06 0.2 MMS-32S 0.25А 0.16-0.25 2,08-3.25 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.09 0.3 MMS-32S 0.4А 0.25-0.4 3,25-5.2 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.12 0.4 MMS-32S 0.63А 0.4-0.63 5,2-8.19 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.18 0.6 MMS-32S 0.63А 0.4-0.63 5,2-8.19 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.25 0.8 MMS-32S1A 0.63-1 8,19-13 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.37 1.1 MMS-32S 1.6А 1-1.6 13-20.8 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.55 1.5 MMS-32S 1.6А 1-1.6 13-20.8 GMC-6M / GMC-9 6/9 0.75 1.9 MMS-32S 2.5А 1.6-2.5 20,8-32.5 GMC-12 12 1.1 2.7 MMS-32S 4А 2.5-4 32,5-52 GMC-18 18 1.5 3.6 MMS-32S 4А 2.5-4 32,5-52 GMC-18 18 2.2 5.2 MMS-32S 6А 4-6 52-78 GMC-18 18 3 6.8 MMS-32S 8А 5-8 65-104 GMC-18 18 4 9 MMS-32S 10А 6-10 78-130 GMC-18 18

5.5 11.5 MMS-32H 13А 9-13 117-169 GMC-22 22 7.5 15.5 MMS-32H 17А 11-17 143-221 GMC-22 22 10 20 MMS-32H 22А 14-22 182-286 GMC-32 32 11 22 MMS-32H 26А 18-26 234-338 GMC-32 32 15 29 MMS-32H 32А 22-32 286-416 GMC-32 32

18.5 35 MMS-63H 40А 28-40 364-520 GMC-50 50 22 41 MMS-63H 50А 34-50 442-650 GMC-50 50 30 55 MMS-63H 63А 45-63 585-819 GMC-65 65 37 67 MMS-100S 75A 55-75 715-975 GMC-75 75 - - MMS-100S 90A 70-90 910-1170 GMC-85 85

45 80 MMS-100S 100А 80-100 1040-1300 GMC-85 85 Trīsfāzu asinhrondzinējs, AC-3, 400/415 V, 1500 apgr/min IN - nominālā strāva; INT - siltuma atkabĦa nominālā strāva; INE - elektromagnētiskā atkabĦa nominālā strāva; Icu - nominālā atslēdzamā īsslēguma strāva, Ics - atslēdzamās īsslēguma strāvas robežvērtība

144

P.1.15. tabula

Automātslēdža MMS 32S tehniskie dati atbilstoši IEC 947-4-1 prasībām

(dzinēja aizsardzība)

IN, A 0.16 0,25 0,4 0,63 1 1,6 2,5 4 6 8 10 13 17 22 26 32

Dzinēju jau-da, AC-2, AC-3

230/240 V - 0.03 0.06 0.09 0.12 0.18/ 0.25

0.37 0.55/ 0.75

1.1/ 1.5

1.5 2.2/

3 3

3.7/ 4

4 5.5 7.5

400/415 V 0.02 0.06 0.09 0.12 0.18/0.25

0.37/0.55

0.75 1.1/ 1.5

2.2 3 3.7/

4 5.5 7.5 7.5 11 15

500 V - - - 0.25 0.37 0.55/0.75

1.1 1.5/ 2.2

3 3.7 4/ 5.5

7.5 11 11 15 18.5

690 V - - - 0.25 0.37/0.55

0.75/1.1

1.5 2.2/

3 3.7/

4 5.5 7.5 11 11 15 18.5 22

INdr , A

230/240 V * * * * * * * * * * * * 125 125 125

400/415 V * * * * * * * * * 80 80 100 100 100 100

440/460 V * * * * * * 50 50 63 63 80 80 100 100 100

500 V * * * * * 50 40 50 63 63 80 80 80 80 80

690 V * * * * 20 35 40 50 63 63 63 63 63 63 63

Icu, kA

230/240 V 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 50 40 40 30

400/415 V 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 50 50 20 15 15 15

440/460 V 100 100 100 100 100 100 100 50 15 15 15 10 10 8 8 6

500 V 100 100 100 100 100 100 50 15 10 10 6 6 6 6 6 5

690 V 100 100 100 100 100 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3

Ics, kA

230/240 V 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 38 30 30 22

400/415 V 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 38 38 15 11 11 11

440/460 V 100 100 100 100 100 100 100 38 11 11 11 8 8 6 6 4

500 V 100 100 100 100 100 100 38 11 8 8 5 5 5 5 5 4

690 V 100 100 100 100 100 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 3 Icu - nominālā atslēdzamā īsslēguma strāva; Ics - atslēdzamās īsslēguma strāvas robežvērtība; Rezerves drošinātāji gG, gL jāizmanto tikai gadījumā, ja Ics ≥ Icu; *-rezerves drošinātāji nav vajadzīgi

145

P.1.16. tabula

Firmas “Siemens” magnētisko palaidēju 3RA1 (3RA11 10 un 3RA11 20)

tehniskie dati. Aizsardzība ar automātslēdzi 3RV. Tiešā palaišana

P, kW

IN, A INT, A Palaidēja kods Svars

kg Ga-

barītsAutomātslēdzis Kontaktors

Savienoša-nas bloks +adapters

Kategorija 2, ja Iq = 50 kA un spriegums 400 V 0,14- 3RA11 10-0В_15- 0,65 S00 3RV1011-

0,06 0,2 0,18- 3RA11 10-0С_15- 0,65 3RV10 11-0,09 0,3 0,22- 3RA11 10-0D_15- 0,65 3RV10 11-

0,28- 3RA11 10-0Е_15- 0,65 3RV10 11-0,12 0,4 0,35- 3RA11 10-0F_15- 0,65 3RV10 11-0,18 0,6 0,45- 3RA11 10-0G_15- 0,65 3RV10 11-0,25 0,8 0,55- 3RA11 10-0Н_15- 0,65 3RV10 11-

0,7-1 3RA11 10-0J_15- 0,65 3RV10 11-0,37 1,1 0,9- 3RA11 10-0К_15- 0,65 3RV10 11-0.55 1,5 1,1-1,6 3RA11 10-1А_15- 0,65 3RV10 11-0,75 1,9 1,4-2 3RA11 10-1В_15- 0,65 3RV10 11-

3RT10 15-1АР01

3RA19 11-1АА00 + 40 mm 8US10 51-5DM07 vai 60 mm 8US12 51-5DM07 1,8-2,5 3RA11 20-1С_24- 0,93 S0 3RV10 21-

1,1 2,7 2,2-3,2 3RA11 20-1D_24- 0,93 3RV10 21-1,5 3,6 2,8-4 3RA11 20-1Е_24- 0,93 3RV10 21-

3,5-5 3RA11 20-1F_24- 0,93 3RV10 21-2,2 5,2 4,5-6,3 3RA11 20-1G_24- 0,93 3RV10 21-3 6,8 5,5-8 3RA11 20-1Н_24- 0,93 3RV10 21-

3RT10 24-1AP00

4 9,0 7-10 3RA11 20-1J_26- 0,93 3RV10 21-5,5 11,5 9-12,5 3RA11 20-1К_26- 0,93 3RV10 21-1 7,5 15,5 11-16 3RA11 20-4А_26- 0,93 3RV10 21-

14-20 3RA11 20-4В_26- 0,93 3RV10 21- 17-22 3RA11 20-4С-26- 0,93 3RV10

3RT10 26-1AP00

3RA19 21-1АА00 + 40 mm 8US10 51-5DM07 vai 60 mm 8US12 51-5DM07 11 22 18-25 S2 3RV10

314DA10 15 29 22-32 3RV10 314EA10 18,5 35 28-40 3RV10 314FA10 22 41 36-45 3RV10 314GA10 40-50

Piegādā tikai patērē-tāju montāžai

3RV10 314HA10

3RT10 34-1AP00 3RT10 35-1AP00 3RT10 36-1AP00

3RA19 31-1АА00 + 40 mm 8US10 61-5FP08 vai 60 mm 8US12 61-5FP08 30 55 45-63 S3 3RV10

37 67 57-75 3RV10 70-90 3RV10

45 80 80-100

Bez montāžas kop-nes adaptera

3RV10 41-

3RT10 44-1AP00 3RT10 45-1AP00 3RT10 46-1AP00

3RA19 41-1АА00 + nav komplek-tā

146

P.1.17. tabula

Firmas „Schneider Electric” slēgtā un atklātā izpildījuma reversīvie palaidēji

Aizsardzība ar automātslēdzi GV2

Trīsfāzu dzinēja jau-da,

AC-3, 50/60 Hz

Patērētāju montāžai

400 V 440 V 500 V

Siltuma atkabĦa iestatī-juma strāva

El.-magn.

atkabĦa nominā-lā strāva

Svars

kW kW kW A A

Automāt-slēdzis

Kontak-tors

Samontēts palaidējs

kg — 0,06 — 0,16...0,25 2,4 GV2-P02 LC2-D09..

0,06 — — GV2-DP202M 1,053 —

0,09 0,09 0,12

— 0,25... 0,40

5 GV2-P03 LC2-D09.. GV2-DP203M 1,053

0,12 0,18 — 0,40...0,63 8 GV2-P04 LC2-D09.. 0,18 — GV2-DP204M 1,053 0,25 0,37

0,25 0,37

— 0,63...1 13 GV2-P05 LC2-D09.. GV2-DP205M 1,053

— 0,55 —

— 0,55 —

0,37 0,55 0,75

1-1,6 22,5 GV2-P06 LC2-D09.. GV2-DP206M 1,053

0,75 0,75 — 1,6...2,5 33,5 GV2-P07 LC2-D09.. — 1,1 1,1 GV2-DP207M 1,053 1,1 1,5

1,5 —

1,5 2,2

2,5...4 51 GV2-P08 LC2-D09.. GV2-DP208M 1,073

2,2 —

2,2 3

3 —

4…6,3 78 GV2-P10 LC2-D09.. GV2-DP210 1,153

3 4

4 —

4 5,5

6...10 138 GV2-P14 LC2-D09.. GV2-DP214 1,153

5,5 —

5,5 7,5

7,5 9

9...14 170 GV2-P16 LC2-D25.. GV2-DP216M 1,163

7,5 9 — 13...18 223 GV2-P20 LC2-D25.. GV2-DP220M 1,153 9 11 11 17...23 327 GV2-P21 LC2-D25.. GV2-DP221 1,163

11 — 15 20...25 327 GV2-P22 LC2-D25.. GV2-DP222M 1,163 15 15 18,5 24...32 416 GV2-P32 LC2-D32.. GV2-DP232 1,163

147

P.1.18. tabula

„Lovato Electric” firmas magnētisko palaidēju dati

Kategorija AC3. Vadāmo asinhrondzinē-

ju

Vadības spoles jauda Kontaktora

Kon

tak

tora

pam

atši

frs

nom

ināl

ā st

rā-

va I

N, A

Mak

sim

ālā

jau

da

Pm

ax,

kW

(38

0 V

)

AC

ies

l/ i

lgst

, V

A

DC

, W v

ai

iesi

/ilg

st, V

A

Pie

vien

ojam

ā te

rmo-

rele

ja p

amat

šifr

s

izm

ēri,

mm

(4

-pol

u a

r A

C

spol

i)

svar

s, k

g (4

-pol

u a

r A

C

spol

i)

MC6 6 2,2 35/4 4 RF9 44x48x56 0,142

MC9 9 4 35/4 4 RF9 44x48x56 0,142

BF9 9 4,2 65/9 9 RF25 44x75x80,6 0,36

BF12 12 5,7 65/9 9 RF25 44x75x80,6 0,36

BF16 16 7,7 65/9 9 RF25 44x75x80,6 0,36

BF20 20 9,7 65/9 9 RF25 53,9x78,5x85,6 0,405

BF25 25 12,5 65/9 9 RF25 53,9x78,5x85,6 0,405

BF32 32 16 65/9 9 RF25 74x92x107,2 0,96

BF38 38 18,5 65/9 9 RF25 74x92x107,2 0,96

BF50 50 25 210/18 15 RF25 98,5x124x107,5 1,41

BF65 65 33 210/18 15 RF25 98,5x124x107,5 1,41

BF80 80 41 210/18 15 RF25 98,5x124x107,5 1,43

BF95 95 50 210/18 15 RF25 98,5x124x107,5 1,43

B115 110 61 300/10 300/10 RF180 160x170x179 5,8

B145 150 80 300/10 300/10 RF180 160x170x179 5,95

B180 180 96 300/10 300/10 RF180 160x170x179 5,95

B250 250 132 300/10 300/10 RF400 192,5x204x220 10,7

B400 400 215 300/10 300/10 RF400 192,5x204x220 10,9

B500 500 280 400/18 400/18 RF25+TA 260x270x256 21,1

B630 630 335 400/18 400/18 RF25+TA 21,5

148

P.1.19. tabula

Firmas “ABB” nereversīvo magnētisko palaidēju DLA tehniskie dati.

Aizsardzība ar automātslēdzi MS 32S

Trīsfāzu dzinējs, AC-3

Jauda kW

Nominālā strāva, A

Siltuma atkabĦa nominālā strāva

A

Automātslē-dža tips

DLA kon-taktora

tips

KabeĜa dzīs-las šėērsgrie-zums, mm2

Palaidēja maksimālā strāva, A

Koordinācija 1, 400 V, 50 Hz, 50 kA

0.37 1.2 1.0... 1.6 MS 325-1.6 DLA 9-30 1.5 1.6

0.55 1.5 1.0 ... 1.6 MS 325-1.6 DLA 9-30 1.5 1.6

0.75 2 1.6 ...2.5 MS 325-2.5 DLA 9-30 1.5 2.5

1.1 2.6 2.5...4.0 MS 325-4 DLA 9-30 1.5 4

1.5 3.5 2.5...4.0 MS 325-4 DLA 9-30 1.5 4

2.2 5 4.0 ...6.3 MS 325-6.3 DLA 9-30 1.5 6.3

3 6.6 6.3...9.0 MS 325-9 DLA 9-30 1.5 9

4 8.5 6.3...9.0 MS 325-9 DLA 9-30 1.5 9

5.5 11.5 9.0 ...12.5 MS 325-12.5 DLA 12-30 1.5 12

7.5 15.2 12.5... 16.0 MS 325-16 DLA 16-30 2.5 16

11 22 16.0...25.0 MS 325-25 DLA 26-30 4 25

Koordinācija 2, 400 V, 50 Hz, 25 kA

0.37 1.2 1.0... 1.6 MS 325-1.6 DLA 9-30 1.5 1.6

0.55 1.5 1.0 ... 1.6 MS 325-1.6 DLA 9-30 1.5 1.6

0.75 2 1.6 ...2.5 MS 325-2.5 DLA 9-30 1.5 2.5

1.1 2.6 2.5...4.0 MS 325-4 DLA 12-30 1.5 4

1.5 3.5 2.5...4.0 MS 325-4 DLA 12-30 1.5 4

2.2 5 4.0 ...6.3 MS 325-6.3 DLA 26-30 1.5 6.3

3 6.6 6.3...9.0 MS 325-9 DLA 26-30 1.5 9

4 8.5 6.3...9.0 MS 325-9 DLA 26-30 1.5 9

5.5 11.5 9.0 ...12.5 MS 325-12.5 DLA 26-30 1.5 12,5

7.5 15.2 12.5... 16.0 MS 325-16 DLA 26-30 2.5 16

11 22 16.0...25.0 MS 325-25 DLA 26-30 4 25

149

Izmantotā literatūra

1. Arājs R., Staltmanis I. Elektriskie sadales tīkli. — R.: Liesma, 973. - 313 lpp.

2. Arājs R., Staltmanis I. Elektroiekārtas un to ekspluatācija. — R.: Liesma, 1977. —

258 lpp.

3. BaltiĦš A.Lauksaimniecības elektroapgāde. — R.: Zvaigzne, 1982. — 365 lpp.

4. BaltiĦš A., Kanbergs A., Miesniece S. Zemsprieguma elektriskie aparāti. – R.: Juma-

va, 2003. – 331 lpp.

5. Barkāns J. Elektrisko sistēmu projektēšana. R.: RTU, 2006. – 164 lpp.

6. Barkāns J. Kā taupīt enerăiju un saudzēt vidi. – R.: Bota, 1997. -369 lpp.

7. Darba aizsardzības rokasgrāmata. 1. d. Patērētāju elektroiekārtu tehniskas ekspluatā-

cijas noteikumi un patērētāju elektroiekārtu ekspluatācijas drošības tehnikas noteikumi. —

R.: Liesma, 1977. — 374 lpp.

8. Drošības prasības, veicot darbus elektroietaisēs. — R.: LEK 025, 2001. – 96 lpp.

9. ElektrosadalĦu tehniskais katalogs. – R.: A/S Energofirma „Jauda”, 2004. – 144 lpp.

10. Elektrostaciju, tīklu un lietotāju elektroietaišu tehniskā ekspluatācija. – R.: LEK 002,

2000. – 224 lpp.

11. Energoapgāde /Gerharda J. red.. – R.: Zvaigzne, 1989. — 329 lpp.

12. Laganovskis J. Enerăētika. – R.: Zvaigzne, 1972. – 399 lpp.

13. PutniĦš J. Elektroapgādes iekārtu aizsardzība un automātika. — R.: Zvaigzne, 1973.

— 487 lpp.

14. Schneider Electric produkcijas katalogs. Zemsprieguma iekārtas. R.: 2004. – 80 lpp.

15. Mājsaimniecības rokasgrāmata. - R.: Schneider Electric 2004. – 12 lpp.

16. Zviedris A. Elektriskās mašīnas. — R.: Zvaigzne, 1984. — 367 lpp.

17. Wizelins T. Vēja enerăija – ievads. – Visby, Gotland University, 2003. – 8 lpp.

18. ABB Kabeldon cable accessories 1-420 kV. 2005. - www.abb.se/kabeldon.

19. ABB control gear. - www.abb.com/lowvoltage.

20. ABB circuit breakers. Technical catalog. - www.abb.com.

21. Busbar trunking system. – Brescia: Zucchini Group, 2002. – 46 lpp.

22. Bussmann low voltage high speed fuses. – www.cooperbussmann.com/product.

23. Gewiss technical catalogue. – www.gewiss.com.

24. Guide to protection by residual current devices. – Legrand SNC, 1998.

150

25. DeWind. FKI Energy Tecnology. – www.dewind.de.

26. Hager katalogs. – www.hager.lv.

27. Helukabel catalog. – www.helukabel.de.

28. Lovato Electric General Catalogue 2003-2004. – www.lovatoelectric.com.

29. Moeller technical catalogue 2004. – www.moeller.com.

30. Андреев В. А., Бондаренко Е. В. Релейная защита, автоматика и телемеханика

в системах электроснабжения. — М.: Высшая школа, 1985. — 391 с.

31. Грейсух М. В., Лазарев С. С. Расчеты по электроснабжению промышленных

предприятий. — М.: Энергия, 1977. — 312 с.

32. Ермилов А. А. Основы электроснабжения промышленных предприятий.— М.:

Энергоатомиздат, 1983. — 208 с.

33. Карпов Ф. Ф. Компенсация реактивной мощности в распределительных сетях.

— М.: Энергия, 1975. — 182 с.

34. Карпов Ф. Ф., Солдаткина Л. А. Регулирование напряжения в электросетях

промышленных предприятий. /Под ред. Н. А. Мельникова. — М.: Энергия, 1970. —

223 с.

35. Каталог Moeller 2004. Инсталляционные приборы и распределительные щиты.

– www.moeller.ru.

36. Каталог National Electric. – www.nationalelectric.ru.

37. Князевский Б. А., Липкин Б. Ю. Электроснабжение промышленных предпри-

ятий. — М.: Высшая школа, 1986. — 400 с.

38. Кузнецов Р. С. Аппараты распределения электрической энергии на напряжение

до 1000 В. — М.: Энергия, 1970. — 544 с.

39. Липкин Б. Ю. Электроснабжение промышленных предприятий и установок. —

М.: Высшая школа, 1981. — 376 с.

40. Максимов Б. К., Обух А. А. Статическое электричество в промышленности и

защита от него. — М.: Энергия, 1978. — 79 с.

41. Мукосеев Ю. Л. Электроснабжение промышленных предприятий. — М.: Энер-

гия, 1973. — 584 с.

42. Найфельд М. Р. Заземление, защитные меры электробезопасности. — М.:

Энергия, 1971. — 311 с.

43. Основы построения промышленных электрических сетей / Под общ. ред. Г. М.

Каялова. — М.: Энергия, 1978. — 352 с.

44. Пособие к курсовому и дипломному проектированию для электроэнерге-

151

тических специальностей / В. М. Блок, Г. К. Обушев, Л. Б. Паперно и др.; под ред. В.

М. Блок. — М.: Высшая школа, 1981. — 304 с.

45. Правила пользования электрической и тепловой энергией. — М.: Энергоиздат,

1982. — 112 с.

46. Правила устройства электроустановок. — М.: Энергоатомиздат, 1985. — 640 с.

47. Справочник по электроснабжению промышленных предприятий. Кн. I. Про-

ектно-расчетные сведения / Под общ. ред. А. А. Федорова и Г. В. Сербыневского. —

М.: Энергия, 1973. — 519 с.

48. Техника высоких напряжений / П. В. Борисоглебский, Л. Ф. Дмоховекая, В.

П. Ларионов и др.; под ред. Д. В. Разевича. — М.; Л.: Энергия, 1964. — 471 с.

49. Федоров А. А., Каменева В. В. Основы электроснабжения промышленных

предприятий. — М.: Энергия, 1979. — 408 с.

50. Федоров А. А., Ристхейн Э. М. Электроснабжение промышленных предпри-

ятий. — М.: Энергия, 1981. — 360 с.

elektroapg de. programma un metodiskie nor d +jumi · 2019-04-22 · cips, aprēėins. aizsardzība...

Documents