ilgtspējas indeksa pārskats 2012

Pirmoreiz Latvijā — platīna lietussargs!Valsts uzņēmumi gaida saimniekuTālredzīgs bizness: pieci stāsti iedvesmai

PIELIKUMS

2 ILGTSPĒJAS INDEKSS

Žurnāla Ir speciālpielikumsIzdevējs: a/s Cits medijsReģistrācijas apliecība: nr.000703359Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala

Galvenā redaktore: Nellija LočmeleVāks: Frank&Stein

SATURS

Lai arī kādu darbu sāktu, ir tik saprotami cerēt uz tā augļiem. Ticēt panākumiem. Ar šādu cerību ik dienu rodas jaunas biznesa idejas, tiek meklēti risinājumi problēmām, paplašināti jau rūpīgi iemīti ceļi un izlūkotas neapgūtas iespējas.

Taču panākumu vārds ir gana viltīgs. Par panākumiem mēs mēdzam saukt gan augļus, kas ienākušies sūrā darbā un apliecina tā veicēja sekmīgumu, gan arī veiksmes uzplaucētus ātrus, košus ziedus, kas pēc īsa brīža var izčākstēt, neatstājot neko paliekošu.

Reizēm veiksme un sekmes šķiet viens un tas pats. Un tomēr tā nav tiesa — to zina ikviens, kurš piedzīvojis atšķirību starp dāvanu un paša nopelnīto. Starp paļaušanos uz labvēlīgiem apstākļiem un mērķtiecīgās pūlēs sasniegtu rezultātu.

Šo atšķirību starp veiksmi un sekmēm izprot arī uzņēmēji, kas piedalās ilgtspējas indeksa vērtējumā. Ilgtspēja biznesā nozīmē panākumus, taču ne visi panākumi veido drošu pamatu uzņēmuma nākotnei — to rada atbildība un pūles.

Ilgtspējas indekss ir starptautiski atzīta metodoloģija, kas ļauj ikvienam uzņēmumam Latvijā pārliecināties par savas biznesa prakses stiprajām pusēm un iegūt vērtīgus ieteikumus uzlabojumiem. Vairāki desmiti uzņēmumu Latvijā to jau dara, tā stiprinot spēju būt sekmīgiem. Šajā izdevumā atradīsit iedvesmojošas idejas un vērtīgas atziņas, ko guvuši daži no šiem uzņēmumiem. Tā ir pieredze, no kuras droši var mācīties ikviens, kas panākumu atslēgu vēlas stingri turēt pats savās rokās un zina — arī veiksme nereti izvēlas sekmīgos. l

— Nellija Ločmele, Ir galvenā redaktore

Panākumu atslēga

Dārgmetālu lietussargiKas ir ilgtspējas indekss?Pasaules pieredze: Igaunija un LielbritānijaDalībnieki: jaunpienācējs un veterāns

ilgtspējas inDekss 2012Galvenie secinājumiRezultātu tabula

stratēģijaTuvplānā: kā Nordea glābj kokus un izglīto klientusLabā prakse: lauktehnika, atkritumu apsaimniekošana, limonādeTendences un vērtējums: stratēģijas eksperte Inta Priedola

sabieDrībaTuvplānā: nauda no Cemex, tērētāji — kopienaLabā prakse: ārstniecība, siltums, finansesTendences un vērtējums: sabiedrības investīciju sadaļas eksperte Līva Jēgere

Darba viDeTuvplānā: Aldara ēnas izgaismo kopbildiLabā prakse: treniņi, garšīgās sapulces, liftu diskriminācijaTendences un vērtējums: darba vides eksperti Sigita Kravale un Kaspars Rācenājs

tirgus attiecībasTuvplānā: Electrolux veikalā nopirkti «ģimenes locekļi»Labā prakse: pavāra padomi, ratiņkrēsli darbā, ekskursija piegādātājiemTendences un vērtējums: advokāts Indriķis Liepa

viDeTuvplānā: jums pienācis DHL «zaļais pasts»Labā prakse: bez papīriem, energoaudits un mazāka «CO

2 pēda»

Tendences un vērtējums: vides sadaļas eksperts Valts Vilnītis

valsts uzņēmumiAnalīze: kapitāls meklē saimniekuKas valsts uzņēmumus mudina piedalīties ilgtspējas indeksā?Intervija: ministrs Daniels Pavļuts par uzņēmumu pārvaldes reformu

455

66

81011

121415

161819

202223

242627

282829

PIELIKUMA IZNĀKŠANU NODROŠINA

Ilgtspējas indeksa iniciatīva

tiek īstenota ar Eiropas

Savienības un Eiropas

Sociālā fonda atbalstu

projekta nr. 1DP/1.3.1.3.2./08/

IPIA/NVA/001

3ILGTSPĒJAS INDEKSS

Dace avena, Korporatīvās ilgtspējas un

atbilDības institūta vaDītāja:

«Tikai novērtējot savu sniegumu, uzņēmumi var izprast, kā atbildīga uzņēmējdarbība ietekmē pozitīvas

izmaiņas ekonomikā un sabiedrībā. Ilgtspējas indekss

palīdz uzņēmumiem ne tikai sekot līdzi progresam un sekmēt

attīstību, bet arī iesaistīt vadību un pilnveidot tās izpratni,

kas ir izšķirošs faktors ceļā uz ilgtspēju.»

pēteris Krīgers, latvijas brīvo aroDbieDrību savienības prieKšsēDētājs:

«Ilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmuma darbības pamatu veido sakārtota organizācijas iekšējā vide. Tāpēc uzņēmumiem ir svarīgi novērtēt,

cik atbildīgi tie veido darba apstākļus, kā organizē dialogu ar darbiniekiem,

kā attīsta darbinieku potenciālu organizācijas mērķu sasniegšanā. Būtiski, ka indeksa vērtēšanas process daudziem ļauj apzināt iespējas, ko arodbiedrības

sniedz uzņēmuma attīstībā.»

līga Meņģelsone, latvijas Darba Devēju

KonfeDerācijas ģenerālDireKtore:

«Esam gandarīti par biznesa aktivitāti un vēlmi vērtēt savu praksi un demonstrēt izcilību

korporatīvās sociālās atbildības jomās. Viena no būtiskākajām

ekonomisko attiecību jomām ir atbildīga tirgus attiecību veidošana, tāpēc prieks, ka šogad uzņēmumi pievērsuši īpašu uzmanību tirgus

attiecību sadaļai, paaugstinot kopējos indeksa rādītājus.»

ILgTSPējAS IndekSA PARTneRI


ekonomikas ministrs to sauc par ikgadējo veselības pārbaudi, kādam citam nāks prātā salīdzinājums ar brīvprātīgu eksāmenu, taču butība ir tā pati — desmitiem Latvijas uzņēmumu izmanto ilgtspējas indeksu, lai izvēr

tētu savu biznesa praksi. Līdzīgus vērtējumus kompānijas saņem

daudzās pasaules valstīs, un arī pie mums izmantotā metodoloģija ir starptautiski atzīta, tajā skaitā balstās uz globāli ietekmīgo Dow Jones ilgtspējas indeksu.

Pirmie un tūlītējie ieguvēji šajā vērtēšanas procesā ir paši uzņēmumi, jo vadība saņem visplašāko informāciju par to, kādas ir kompānijas stiprās un vājās puses, kādas idejas eksperti īpaši uzteic un pie kādu trūkumu novēršanas vēl jāpiestrādā.

Publiskajā telpā katra uzņēmuma konkrētais vērtējums netiek pausts, taču ikviens — patērētājs, darbinieks vai potenciālais investors un sadarbības partneris — var uzzināt, vai uzņēmuma ilgtspējai eksperti devuši platīna, zelta, sudraba vai bronzas provi.

Ilgtspējas indeksa mērķis ir līdzsvarota biznesa prakse, tāpēc uzņēmumi tiek vērtēti piecās jomās, aptverot gan to darba iekšējos principus un metodes — stratēģiju, darba organizāciju, tirgus attiecības, gan arī ārējo ietekmi uz plašāku sabiedrību un vidi. Katrā no šīm sadaļām uzņēmums, kurš pieteicies ilgtspējas indeksa vērtējumam, vispirms sniedz detalizētu informāciju un pierādījumus par savu darbību, tad to vērtē neatkarīgi eksperti, piešķirot punktu skaitu skalā no 0 līdz 100. Sīkāk par šiem vērtēšanas kritērijiem varat uzzināt mājaslapā Ilgtspejasindekss.lv, bet par uzņēmumu labo praksi un interesantākajām tendencēm pastāstīsim turpmākajās šā izdevuma lappusēs. l

«Par ilgtspējas indeksa noteikšanu interesējāmies, jau tiklīdz Latvijā sāka par to runāt, bet paši piedalāmies šogad pirmo reizi. RE&RE vienmēr ir bijis uzņēmums ar sirdsapziņu — jau no pirmsākumiem, kad tādi jēdzieni kā «korporatīvā sociālā atbildība» pat nebija svešvārdu vārdnīcā. Tā kā aktīvi darbojamies, lai attīstītu arī ilgtspējīgu būvniecību Latvijā, skaidri saprotam izmērāmu kritēriju un vērtējuma nozīmi. Tieši starptautiski atzītie kritēriji bija iemesls, kāpēc pieteicāmies. Mērķis nav skrējiens «pēc medaļas», bet iespēja objektīvi paskatīties uz sevi no malas. Svarīgākais ieguvums būs nonākt pie atziņām, ko mēs darām labi, ko mazāk, kādi virzieni vēl attīstāmi.»

Šajā sadaļā noskaidro, kā uzņēmumi analizē un plāno savu darbību

ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku lēmumu pieņemšanā iesaista

darbiniekus, klientus un citas «ietekmes puses» un kā informē sabiedrību

par darbības rezultātiem. ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%.

Četras provesPlatīna, zelta, sudraba un bronzas «ordeņi» ir apliecinājums Latvijas uzņēmumu ilgtspējai — stratēģiskam redzējumam un atbildīgumam gan pret cilvēkiem, gan pret dabu

ilgtspējas «vaļi»

KāDēļ jāpieDalās?

Šajā sadaļā vērtē, vai un cik tālredzīgi uzņēmumi sekmē vietējās kopienas izaugsmi: demogrāfijas un infrastruktūras attīstību, sabiedrības

labklājības paaugstināšanu, veselības veicināšanu un citus līdzīgus mērķus. ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%.

stratēģija sabieDrība

ainārs pauniņš, RE&RE valdes priekšsēdētājs

«Mēs piedalāmies kopš pirmās reizes, jo par vērtīgu uzskatām indeksa metodi — to, ka uzņēmumam ir pašam jānovērtē sava darbība, bet pēc tam to dara e ksperti, un ir iespējams iegūt skatu no malas. Vislielākais ieguvums ir rekomendācijas, ko saņemam, — būtībā tā ir skola par velti. Noderīgākie bijuši padomi tieši komunikācijai ar klientiem, tagad spējam labāk pamatot un izskaidrot savas cenas un to veidošanos, tas uzreiz samazina cilvēku neapmierinātību, pārmetumus un neskaidrības.»

«Šogad saņēmāmies!» Neizlaiž ne reizi

Māris lauDiņš, Daugavpils siltumtīklu

valdes loceklis


stefans gī, Lielbritānijas Korporatīvās atbildī-bas indeksa pārstāvis:«Šogad svinam indeksa desmito jubileju. Dalībuzņēmumu skaits ik gadu mainās un sasniedz vairākus simtus, bet 37 uzņēmumi turpina piedalīties regulāri kopš projekta sākšanas. Par lielāko ieguvumu no šīs dalības uzņēmumu pārstāvji atzīst to, ka labāk izpratuši savu atbildību pret kopienām. Tas var palīdzēt biznesam, jo arvien biežāk pircēji izvēlas pakalpojumus, kas ir draudzīgi ilgtspējīgai attīstībai. Brīvprātīgais darbs, labāka izpratne par to, kādiem mērķiem virzīt labdarības projektus, iespēja izcelties konkurentu vidū — tie ir konkrēti ieguvumi.»

Uzzini vairāk: Lielbritānijas organizācija Bizness kopienā: www.bitc.org.uk

sKats no Malas pasaules piereDZe

Šajā sadaļā vērtē, vai un kā uzņēmumi novērtē savas darbības

ietekmi uz apkārtējo vidi un kādus pasākumus veic,

lai samazinātu izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu.

ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%.

Šie kritēriji palīdz noskaidrot, cik uzņēmumi ir atklāti un atbildīgi

pret saviem klientiem, piegādātājiem un uzņēmējdarbības vidi kopumā.


Te analizēts, kā uzņēmumi novērtē un attīsta personālu,

kādā mērā sekmē darbinieku drošību un labsajūtu darbavietā.


tirgus attiecībasDarba viDe viDe

«Uzņēmumu ieguldījumi ilgtspējīgas, videi draudzīgas, sociāli atbildīgas ekonomiskās prakses un labas pārvaldības īstenošanā vienlaikus ir arī ieguldījumi valsts tautsaimniecības attīstībā. Latvijas 2011.gada indeksa rezultāti liecina, ka visi zelta medaļu ieguvušie uzņēmumi ir ar ārvalstu kapitālu. Sudrabu ieguvušo vidū ārvalstu uzņēmumi ir aptuveni divas trešdaļas, no bronzas ieguvējiem — puse. Kvalitatīvu un ilgtspējīgu investīciju īpatsvars valstī ir pozitīvs apliecinājums arī potenciāliem investoriem, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā attīstās līdzi starptautiskāmlabas prakses prasībām.»

MarKo sillers, Igaunijas Korporatīvās atbildības indeksa pārstāvis:«Igaunijā indeksu veidojam kopš 2008.gada. Pēdējos divos gados dalībnieku skaits sasniedzis gandrīz 60 uzņēmumus. Galvenie biznesa pārstāvju ieguvumi — iespēja gan novērtēt uzņēmuma sasniegumus un galvenos trūkumus, kas vēl jānovērš, gan arī salīdzināt savu sniegumu ar citiem biznesa spēlētājiem un gūt publicitāti. Uzņēmumi, kuru rezultāti pārsniedz 70% no maksimālā vērtējuma, gadu drīkst izmantot īpašu Atbildīga biznesa kvalitātes zīmi.»

Uzzini vairāk: Igaunijas Atbildīga biznesa forums: www.csr.ee

Britiem — apaļi desmit! Ilgtspējīgas investīcijas Igauņu kvalitātes zīme

ģirts greišKalns, Ārvalstu

investoru padomes

Latvijā izpilddirektors


Indekss 2012

electrolux latvia ltd. SADZīVES TEhNIKAS TIRDZNIECībA

latvenergo ENERģēTIKA

latvija statoil DEGVIELAS MAZUMTIRDZNIECībA

neste latvija DEGVIELAS MAZUMTIRDZNIECībA

rimi latvia MAZUMTIRDZNIECībA

seb banka FINANŠU PAKALPOJUMI

swedbank FINANŠU PAKALPOJUMI

Zelta grupa

Trīs lietas esot labas, un to apstiprina trešais ilgtspējas indekss, kas šogad ir audzis gan metodoloģijas, gan rezultātu izteiksmē. Lai indekss būtu aktuāls, katru gadu tā kritēriju attīstībā tiek iesaistīts arvien vairāk dažādu ietekmes pušu — uzņēmumi, valsts iestādes, eksperti, sabiedriskās organizācijas. Kopējās diskusijās 2011.gadā kā prioritāte tika izvirzīta tirgus attiecību kritēriju pilnveidošana un lielāka uzmanība uzņēmumu faktiskā snieguma un rezultātu novērtēšanai.

Pozitīvi, ka vairāk nekā 80% pagājušā gada dalībnieku gadu no gada turpina piedalīties, tā sekojot līdzi sava snieguma izmaiņām un dinamikai. Tajā pašā laikā būtiski, ka

iniciatīvā iesaistās arvien jauni uzņēmumi, un mērķis nākamajam gadam ir panākt aktīvāku Latvijas lielāko valsts kapitālsabiedrību iesaisti, kurām, pēc citu dalībnieku domām, būtu jārāda piemērs pārējiem.

Līdzīgi kā augļu koki, arī ilgtspējas indekss pirmo ražu sāk sniegt tikai pēc vairākiem gadiem, tāpēc šogad varam

izdarīt pirmos nopietnos secinājumus. Pirmkārt, pieaug to uzņēmumu skaits, kuri piedalās, lai novērtētu savu sniegumu, nevis gūtu atzinību. Otrkārt, salīdzinot ar pilotprojektu 2010.gadā, līdzšinējie dalībnieki būtiski uzlabojuši savu sniegumu, ņemot vērā ekspertu ieteikumus. Tāpēc šogad esam sagaidījuši pirmo platīna kategorijas uzņēmumu un jaunpienācējus zelta kategorijā. Rezultātā Latvijā veidojas arvien lielāks atrāviens starp uzņēmumiem, kuri domā ilgtspējas un atbildības kategorijā, un «vidējo» uzņēmumu.

Neraugoties uz pozitīvajām tendencēm, ir virkne virzienu, kuros joprojām iespējama izaugsme: uzņēmumu atklātībā, piegādātāju izvēlē, saziņā ar darbiniekiem un klientiem.

Pieņemot, ka uzņēmuma ilgtspēja sākas ar tā darbiniekiem, ir skumji, ka šogad viszemākais vidējais vērtējums (57,7%) ir vērojams tieši darba vides sadaļā, kurā tiek analizēts, kā uzņēmumi novērtē un attīsta personālu. Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem ir informēšanas un konsultēšanās trūkums ar darbiniekiem no vadības puses, piemēram, paši darbinieki reti tiek iesaistīti savu darbavietu risku izvērtēšanā.

Toties atzinīgi vērtējams, ka dalībnieki demonstrē arvien lielāku atklātību uzņēmuma pārvaldībā. Tomēr joprojām reti tiek novērota gatavība sistemātiski un godīgi ziņot par savas darbības rezultātiem. Veicinot caurskatāmu un atklātu lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā, nākotnē būtu jāizvērtē iespēja

publiskot arī uzņēmuma nostāju pret izmaiņām tiesību aktos, kuru izstrādē tas ir ieinteresēts.

Domājot par tirgus sakārtošanu un ēnu ekonomikas samazināšanu, ir svarīgi lielāku uzmanību pievērst piegādātāju izvērtēšanai un izglītošanai. Neraugoties uz vairākiem labajiem piemēriem, diemžēl vairāk nekā trešdaļa indeksa dalībnieku pašlaik neveic nekādus pasākumus piegādātāju un apakšuzņēmēju attīstīšanā.

Izvērtējot 2011.gada rezultātus, kļūst skaidrs: indeksa attīstība ir jāturpina, un nākamajos gados būs nepieciešams lielāks valdības atbalsts un iesaiste prioritāro virzienu noteikšanā, savukārt ekspertiem kopā ar dalībniekiem vēl lielāka uzmanība būs jāvelta snieguma kvalitātes izvērtēšanai. l

Dace avena, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības

institūta vadītāja

Raža ienākas eKsperta vieDoKlis

aldaris DZēRIENU RAŽOŠANA

platīna grupa

Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90% un kuri korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējuši savā darbībā. Zelta grupā indekss ir no 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz 79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu nekā 40%, netiek publicēti.

Pakāpies Nokrities Saglabājis pozīciju Jaunpienācējs


platīna grupa. Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna līmeni, korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā, un tajās ir noteikti atbildīgie gan valdes, gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumam ir ietekme. Tie darbojas un informē par savu darbību ar augstu caurskatāmības un ietekmes auditoriju iesaistes līmeni, bet to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors.

Zelta grupa. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatāmību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskākos korporatīvās atbildības aspektus. Šo uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus.

suDraba grupa. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īstenotu efektīvu ietekmes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas. Šīm kompānijām ir arī apkopoti dati, kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu laikā.

bronZas grupa. Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi būtiskākajos jautājumos par ietekmi uz vidi, sabiedrību, darba vidi un kopējo tirgu, tomēr rezultāti nav viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir noteikuši savu vīziju, misiju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums.

abb ELEKTROENERģēTIKAS UN AUTOMATIZĀCIJAS PRODUKTU TIRDZNIECībA

csDD TRANSPORTLīDZEKļU UN VADīTĀJU REģISTRA UZTURēŠANA

cemex CEMENTA RAŽOŠANA

cēsu alus DZēRIENU RAŽOŠANA

coca-cola Hbc latvia DZēRIENU VAIRUMTIRDZNIECībA

Daugavpils siltumtīkli SILTUMAPGĀDE

DHl latvia KURJERU DARbībA

exigen services latvia IT PAKALPOJUMI

Fortum jelgava SILTUMAPGĀDE

g4s latvia APSARDZE

grifs ag APSARDZE

lattelecom ELEKTRONISKIE SAKARI UN IT PAKALPOJUMI

latvijas balzams ALKOhOLISKO DZēRIENU RAŽOŠANA

latvijas dzelzceļš DZELZCEļA TRANSPORTS

latvijas loto AZARTSPēLES UN DERībAS

merks būVNIECībA

nordea bank Finland plc latvijas filiāle FINANŠU PAKALPOJUMI

Olympic casino latvia AZARTSPēLES UN DERībAS

pricewaterhousecoopers sia AUDITORU PAKALPOJUMI

re&re būVNIECībA

rīgas siltums SILTUMAPGĀDE

siemens Osakeyhtio TEhNOLOģISKIE RISINĀJUMI UN PAKALPOJUMI

siguldas būvmeistars būVNIECībA, TIRDZNIECībA UN KARJERU IZSTRĀDE

starptautiskā lidosta «rīga» LIDOSTAS PAKALPOJUMI

valmieras piens PIENA PĀRSTRĀDE

valmieras stikla šķiedra ķīMISKĀ UN TEKSTILA RūPNIECībA

valmieras ūdens PILSēTAS ūDENSAPGĀDE

veolia vides serviss ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

vtu valmiera AUTO PASAŽIERU PĀRVADĀJUMI

suDraba grupaDanske bank FINANŠU PAKALPOJUMI

Dilers ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA, METĀLAPSTRĀDE

konekesko latvija LAUKSAIMNIECībAS TEhNIKAS TIRDZNIECībA

latvijas gaisa satiksme GAISA SATIKSMES VADībA

rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa

administrācijas augstskola AUGSTĀKĀ IZGLīTībA

skrivanek baltic TULKOŠANAS PAKALPOJUMI, IZGLīTībA

united Oils NAFTAS UN ķīMIJAS PRODUKTU RAŽOŠANA

vidzemes slimnīca VESELībAS APRūPE

ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas

organizācija ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

bronZas grupa

uZņēMuMuviDējaissnieguMs 62%

pērn53%


stratēģija

Uzņēmums, sabiedrība, biznesa vide un apkārtējā daba — šīs ir Nordea stratēģijas dimensijas, no kurām izriet desmitiem konkrētu darbu un ekonomisko ieguvumu: «ietaupīti» koki, veselīgāki darbinieki un zinošāki klienti

Bez ekseļa nesanāks

Pirms diviem gadiem, kad Nordea pirmo reizi atbildēja uz daudzajiem uzņēmumu ilgtspējas indeksa jautājumiem, atklājās — bankas rīcības stratēģija, ja neskaita striktos biznesa mērķus, lielākoties «dzīvo»

vadošo darbinieku prātos, bet vienotu principu un veida, kā izmērīt, vai iecerētais sasniegts, nebija. Tāpēc bankā tika izveidota vadošo darbinieku komanda, kurai bija gan jāuzliek uz papīra līdzšinējās idejas, gan jāizveido sistēmiska pieeja, nospraužot turpmāko četru gadu mērķus. «Strādājām ar ekseli,» atceras Nordea sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa, kura bija atbildīga par darba grupas paveikto. Vispirms bija jākonstatē tābrīža situācija, jāapkopo idejas ilgtermiņa uzstādījumiem, jāizrēķina, kāds būs atsevišķo mērķu ekonomiskais efekts, kā arī jāizvērtē, kā iepriekš sāktie ilgtermiņa sadarbības projekti iekļaujas uzņēmuma kopējā stratēģijā.

Matemātisku aprēķinu un emocionālu diskusiju rezultātā Nordea tapa vairākus

desmitus punktu garš veicamo darbu saraksts katrā no četrām stratēģijas pamatdimensijām. Pirmā dimensija ir uzņēmums, ar to saprotot klientus, pakalpojumus, pro

duktus un darbiniekus. Otrā — sabiedrība, kur iekļaujas labdarība, sponsorēšana un sociālais darbs. Trešā — biznesa vide jeb aktīva darbība profesionālajās asociācijās, kā arī sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām. Visbeidzot ceturtā — dabas aizsardzība, kur primārais mērķis ir efektīva resursu izmantošana.

Par mērķu izpildes kontroli katrā dimensijā atbild kāds no darba grupas dalībniekiem. Pavisam grupā ir septiņi darbinieki, no kuriem četri pārstāv bankas augstāko menedžmentu. Savukārt mērķu sasniegšanā vadītāju uzdevums iesaistīt faktiski visus darbiniekus. Lai «turētu roku uz pulsa», regulāri notiek grupas tikšanās, kurās tiek analizēts, cik daudz no plānotā jau sasniegts, kādas bijušas problēmas un kā tās novērst. Turklāt «būt labam atmaksājas», saka Dagnija Lejiņa, uzskaitot ieviestās stratēģijas ekonomiskos efektus.

Zaļāks dZīvesveids Pirmais no soļiem, lai uzņēmuma stratēģija būtu ne vien glīti uzrakstīts dokuments, bet arī iegūtu konkrētas praktiskas aprises, bija darba vides, kultūras un attieksmes pārskatīšana un dokumentēšana. Proti, bija jāmotivē darbinieki aktīvai līdzdalībai stratēģijas izpildē, kā arī jāskaidro pieņemto lēmumu cēloņi un sekas, jo tieši pēc bankas darbinieka, kurš ikdienā strādā ar klientiem vai sadarbības partneriem, visbiežāk spriež par to, vai bankas postulētais atbilst darbiem.

Nordea pērn ir «izglābusi» vismaz 28 kokus, kas auguši vairāk nekā 60 gadus

— Inta Lase

FO

TO

— N

OR

A K

RE

VN

EV

A,

F6

4


Nordea sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Lejiņa


stratēģija citi labipieMēri

Darbinieku motivācijai līdztekus jau tradicionālām lietām, piemēram, veselības apdrošināšanas polisēm, ieviestas arī apmaksātas profesionālās mācības, ko darbinieki arī labprāt izmantojuši. Sarēķināts, ka pērn katrs mācībās pavadījis vidēji 6,7 dienas. Summējot secināts — darbinieku apmierinātība ir augusi, sasniedzot 72 punktus no 100 iespējamiem.

Augstāki ir arī klientu apmierinātības un lojalitātes rādītāji. Privātpersonas bankas darbu novērtējušas ar 76 punktiem no 100, bet juridiskās personas — ar 72 punktiem. «Klienti mūs uzskata par atbildīgu kreditētāju, kas sniedz caurskatāmu informāciju par produktiem,» augsto vērtējumu skaidro Dagnija. Turklāt šī neesot tikai klientu uzslava pieklājības pēc — palīdzot kredītu vai līzīngu izvēlēties atbilstoši klienta finansiālajām iespējām, mazāk riskē arī pati banka. Vidēji Latvijā banku sektorā tie kredīti, kur maksājums kavēts vairāk par 30 dienām, veido 17%, bet Nordea šis īpatsvars ir gandrīz divreiz zemāks — tikai 9%.

Savdabīga dažādās dimensijās izvirzīto mērķu mijiedarbība atrasta, uzlabojot darba vidi, bet vienlaikus — saudzīgi izturoties pret apkārtējo dabu un samazinot izdevumus. Piemēram, uzņēmuma stratēģija paredz, ka turpmāko četru gadu laikā bankas papīra patēriņš tiks samazināts par 20% jeb par 5% katru gadu. Līdz šim banka patērēja vidēji 22 tonas papīra gadā, pērn — jau par 2,5 tonnām mazāk. Tas ir izdevīgi gan finansiāli, gan arī no apkārtējās vides viedokļa, jo tā Nordea pērn ir «izglābusi» vismaz 28 kokus, kas auguši vairāk nekā 60 gadus. Arī īstenojot izvirzīto mērķi samazināt energoresursu patēriņu, pērn patērēto kilovatstundu skaitu izdevies samazināt par 6%.

Līdzīga izdevīguma mijiedarbība panākta, arī atbalstot veselīgu un sportisku dzīvesveidu. Proti, banka centrālajā birojā iekārtojusi 50 velonovietnes, ģērbtuves un dušas. Vasarā gandrīz visas velostāvvietas esot aizņemtas, kas nozīmē, ka 20% darbinieku izmanto veselībai un videi draudzīgo transporta līdzekli. «Mēs varējām neierīkot velonovietnes un dušas, taču redzam, ka darbinieki, kas brauc ar velosipēdu, ir apmierinātāki, enerģiskāki, viņi ir lojāli uzņēmumam, un tas ir izdevīgi,» saka Dagnija. Turklāt šāda bankas iekšējā politika precīzi atspoguļo atbalstam izvēlēto sabiedrisko

pasākumu sponsorēšanas politiku — Nordea jau vairākus gadus atbalsta gan Rīgas, gan Valmieras maratonu.

Brīvprātīgais darBa laikā «Izstrādājot uzņēmuma stratēģiju, viens no uzdevumiem bija panākt, lai klienti mūs izvēlas nevis tikai piedāvāto produktu dēļ, bet arī tāpēc, ka esam sociāli atbildīgs uzņēmums,» stāsta Dagnija Lejiņa. Tāpēc, punktu pa punktam veidojot veicamo darbu sarakstu, bijis svarīgi sniegt atbalstu dažādām sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām, šajās aktivitātēs iesaistot gan darbiniekus, gan klientus.

Darbinieku līdzdalība sekmēta, galvenokārt ieviešot apmaksāto «brīvprātīgā darba» dienu. Tas nozīmē, ka banka darbiniekam maksā algu, bet cilvēks vai nu vada nodarbības Nordea izveidotajos jaunajiem uzņēmējiem domātajos kursos, vai palīdz kādam no ilgtermiņa sadarbības partneriem — ģimenes atbalsta centram Lejasstrazdi, resursu centram sievietēm Marta vai grūtībās nonākušos bērnus un jauniešus atbalstošajai asociācijai Dzīvesprieks. Pērn

brīvprātīgajā sabiedriskajā darbā pa dienai nostrādājuši aptuveni 10% jeb četri desmiti darbinieku. Šogad šo skaitu plānots dubultot. Pavisam sabiedriskajās aktivitātēs pērn iesaistījušies aptuveni 65% darbinieku.

Savus klientus Nordea centusies motivēt līzdalībai labdarības projektos, piedāvājot kredītkartes lietotāja lojalitātes programmu, kuru izmantojot katrs var uzkrāt punktus un, sasniedzot zināmu punktu skaitu, izvēlēties — saņemt dāvanu konkrētas naudas summas apmērā vai ziedot to kādai no bankas atbalstītajām sabiedriskajām organizācijām.

Uzņēmuma stratēģijā arī definēta aktīva līdzdalība biznesa vides sakārtošanā, ko zināmā mērā arī var salīdzināt ar brīvprātīgo darbu. Tas nozīmē bankas vadošo darbinieku līdzdalību ekspertu forumos, dalību sabiedriskajās organizācijās un arī ekonomikas politikas kopsakarību skaidrošanu plašākai publikai. Pērn, piemēram, Nordea vecākais ekonomists Andris Strazds uz žurnālistus interesējošiem jautājumiem atbildējis vairāk nekā 300 reižu, tātad gandrīz katru gada dienu.

Lauksaimniecības tehnikas piegādātājs aMaZone izstrādājis savu stratēģiju, īpaši ņemot vērā Kuldīgas novada attīstības plānus. Arī aktīvi līdzdarbojies novada nākotnes modelēšanā, pētot ekonomiskās un sociālās norises, kā arī demogrāfiskās tendences.

vai, sagaiDot jauno gaDu, jūs pērn nosprauDāt KāDus KonKrētus plānus,

Mērķus vai apņeMšanās?

no tieM, Kas nosprauDa plānus, tos atceras 71%,

un starp viņieM tos īstenot iZDevās:

SKDS, 2011 . APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 74 GADIEM

48% — nē

3% — grūti pateikt

49% jā 12% pilnībā 41% lielā mērā

34% mazliet

48% nē

3% grūti pateikt2% grūti pateikt 11% nemaz


Izķepurojušies no krīzes, uzņēmumi ir nosprauduši skaidrus turpmākās attīstības mērķus, izstrādājuši izmērāmus kritērijus, pēc kuriem noteikt, vai uzdevumi sasniegti, kā arī aizvien vairāk uzmanības pievērš iekšējai pienākumu sadalei tā, lai sekošana uzņēmuma stratēģijas izpildei nebūtu tikai augstākā vadītāja pienākums.

Vērtējot uzņēmumu atbildes, redzams — definēt misiju, vīziju un prioritātes uzņēmumiem ar katru gadu kļūst aizvien vieglāk, taču joprojām klibo izpratne par to, kā mērīt reputāciju, kā arī maz tiek analizēta uzņēmuma un apkārtējās sabiedrības mijiedarbība.

Būtiskākais šāgada panākums ir daudzu uzņēmumu izstrādātie detalizētie plāni, kā sasniegt ne vien plānoto peļņas, apgrozījuma un klientu pieaugumu, bet arī — kā iesaistīties biznesa vides sakārtošanā, dabas saudzēšanā un sociāli atbildīgās aktivitātēs. Vairāki uzņēmumi ir ieviesuši

apmaksātu brīvprātīgā darba dienu, kurā uzņēmuma darbinieki piedalās vai nu izglītības, vai labdarības projektos. Interesanta ir arī uzņēmumu pieredze kopējā stratēģijā iekļaut energoresursu patēriņa samazināšanu un pāreju uz videi draudzīgu biroja vidi, norādot, par cik procentiem ik gadu jāsamazina, piemēram, elektroenerģijas un papīra patēriņš. Arī komunikācijas dimensija uzņēmumu stratēģiskās plānošanas dokumentos kļūst aizvien izvērstāka un neaprobežojas tikai ar preses relīzēm.

Analizējot vēl uzlabojamās lietas, jāatzīmē

sistēmiskas pieejas trūkums, kas nozīmē — stratēģijas izpildei netiek sekots līdzi. Tāpat atklājies, ka ne viena vien uzņēmuma izpratnē stratēģija nozīmē tikai konkrētas tirgus pozīcijas iekarošanu, ignorējot, piemēram, sociālās atbildības dimensiju. Trūkst arī atgriezeniskās saites ar sabiedrību, bet, «reputācijas» jēdzienu lietojot sašaurināti, uzņēmumi nenovērtē, kādu ekonomisko efektu var dot sabiedrības atzīts «sociāli atbildīga uzņēmuma» statuss.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, labākos rezultātus šajā sadaļā uzrādījušas ārvalstu uzņēmumu meitaskompānijas vai filiāles, jo šajos uzņēmumos pārņemta detalizēta mātesuzņēmuma stratēģija, to pielāgojot Latvijas apstākļiem. Taču arī uzņēmumi ar Latvijas kapitālu šogad daudz precīzāk spējuši ieskicēt savu vietu Latvijas biznesa vidē gan šodien, gan arī skatoties perspektīvā. l

Lai soli pa solim veidotu nākotnes klientu tīklu, kā arī pildītu sabiedrības izglītošanas jomā uzstādītos mērķus, banka izveidojusi savu biznesa skolu No idejas līdz investoram. Tās nav klasiskas lekcijas uzņēmējdarbībā, bet gan iespēja jauniem cilvēkiem veidot savus pirmos biznesa kontaktus, uzklausīt bankas pieredzējušo mentoru padomus un piedalīties interaktīvās nodarbībās, kuras vada bankas darbinieki.

Meklēt savU rokrakstU «Gan jā, gan ne,» saka Dagnija Lejiņa, jautāta, vai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas izstrādi atviegloja piederība lielai finanšu grupai. Vadlīnijas, protams, ir vienādas gan Nordea Latvijas, gan Skandināvijas filiālēm, taču veidu, kā īstenot izvirzīto mērķi, katras filiāles vadība izvēlas pati. Arī tas, kādus akcentus likt korporatīvās sociālās atbildības programmā, ir katras bankas filiāles nacionālās vadības ziņā.

Latvija savā stratēģijā izceļ ilgtermiņa sadarbību ar stabiliem partneriem un reālu labumu tām sabiedrības grupām, ar kurām izveidota visciešākā sadarbība. Savukārt īpaši 2012.gadā izcelta bankas gatavība līdzdarboties finanšu izglītības stiprināšanā. Šī prioritāte galvenokārt izvēlēta, atceroties pērn piedzīvoto sašūpošanos Latvijas finanšu sistēmā — Krājbankas krahu un baumu vilni, kas no Swedbank kontiem vienā nedēļas nogalē aizslaucīja miljoniem latu. Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs, biznesa attīstības vadītājs Polijā un Baltijas valstīs Valdis Siksnis uzsver: «Mēs uz sociālo atbildību raugāmies pragmatiski, un tieši tādēļ korporatīvā sociālā atbildība ir daļa no mūsu uzņēmējdarbības stratēģijas, identitātes — mūsu DNS.»

Protams, precīzi izrēķināt, cik klientu banku izvēlas tās sociāli atbildīgās rīcības dēļ, nav iespējams. Taču Dagnija Lejiņa domā tā: «Ja klients krīzes brīdī redz, ka mēs darām pat vairāk, nekā tikai prasa likums, viņš uzticēsies un par savu pozitīvo pieredzi pastāstīs citiem.» Tāpēc būtiskākais — lai uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija un rīcība ikdienā būtu balstīta vienās vērtībās, lai dažādie tās aspekti harmoniski papildinātu cits citu. Un ļoti svarīgi, lai uzņēmuma rīcības iemesli ir skaidri saprotami gan pašu darbiniekiem, gan klientiem, gan arī sabiedrībai kopumā. l

uZņēMuMuviDējaissnieguMsTādā mērā visi uzņēmumi kopā (vidēji) apliecinājuši kategorijas kritēriju izpildi

58,7%

Atkritumu apsaimniekotājs veolia viDes serviss izstrādājis formulu — izvērstu anketu par dažādiem darba aspektiem, kas ļauj ne vien izzināt darbi-nieku apmierinātības un lojalitātes reitingu, bet arī precīzi izrēķināt to, cik lielā mērā viņi iesaistīti organizācijas procesos, kā šī līdzdalība atsaucas uz darba rezultātiem, un, ja līdzdalība ir neliela, ie-spējams sistēmiski izanalizēt problēmu iemeslus.

Līdztekus stratēģijai coca–cola Hbc latvia ir izstrādāta detalizēta ietekmes pušu kartēšana, nosakot, kādas organizācijas, iestādes un sabiedrības grupas var ietekmēt uzņēmuma darbību. Tādējādi uzņēmums spēj noteikt savus prioritāros sadarbības partnerus.

inta prieDola, uzņēmumu stratēģijas

sadaļas eksperte

Vīzijas ir, atliek tām sekot eKsperta vieDoKlis


sabieDrība

Izglītība, vides aizsardzība, veselība, kā arī drošība ir jomas, kuru atbalstam CEMEX ik gadu piešķir vairākus desmitus tūkstošu latu. Turklāt, lai varētu izvēlēties vietējai sabiedrībai visnepieciešamākos projektus, lēmumu uzņēmums pieņem kopā ar Saldus un Brocēnu novada viedokļu līderiem

Uz palikšanu

Sabiedrības investīcijas ir viens no uzņēmuma CEMEX ilgtspējas stratēģijas pīlāriem. Ražojošam uzņēmumam tas nozīmē rūpes par vidi novadā, kur atrodas rūpnīca, izglītību veicinoši palīdzības projekti

vietējās skolās un, kā uzsver uzņēmuma vadītājs Enrike Garsija, sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām dažādos infrastruktūras attīstības projektos. Turklāt, kā rēķina CEMEX, būt atbildīgam pret sabiedrību, kurā strādā, ir arī ekonomiski izdevīgi.

Fonds laBāM idejāM Meklējot veidu, kā ekonomiski izdevīgi un sociāli atbildīgi iekļauties vietējā sabiedrībā, celtniecības materiālu ražotājs CEMEX jau 2007.gadā izveidoja CEMEX Iespēju fondu, ar kura palīdzību tiek atbalstīta Saldus un Brocēnu novada attīstība. Fonds divas reizes gadā izsludina projektu konkursus, kuros atbilstoši izvirzītajām prioritātēm nevalstiskās organizācijas un pašvaldību iestādes var iesniegt savus projektus. Tikko noslēdzies šāgada pirmais konkurss, kurā saņemti 33 pieteikumi, no kuriem par atbalstāmiem atzīti četrpadsmit. Kopumā uzvarētājprojektos uzņēmums ieguldīs 10 000 latu. Šo projektu

konkursu īpašu dara ne vien publiski pieejamais nolikums un mājaslapā skaidrotie precīzie vērtēšanas kritēriji, bet arī fakts, ka lēmumu kopīgi pieņem uzņēmēji un vietējie iedzīvotāji — trīs projektu vērtētājus izvirza CEMEX, divi pārstāv Brocēnu, bet vēl divi — Saldus novada iedzīvotājus.

«Lēmumi ir patiešām objektīvi — CEMEX cilvēki daudz labāk pārzina projektu izmaksu aprēķinus, bet pārējie precīzāk zina vietējās vajadzības,» stāsta CEMEX Iespēju fonda vadītāja Ilga Ķuze. Viņa neslēpj gandarījumu par šāgada konkursa uzvarētājiem — vides jomā atbalstu saņems biedrība Mēs Jaunaucei, kura jau vairāku gadu garumā mērķtiecīgi ar pieticīgiem līdzekļiem novadā atjauno angļu parku, kuru par labu tūrisma objektu atzinusi virkne Latvijas ceļvežu. Tāpat atbalstīti

vairāki profesionālās orientācijas projekti vidusskolās. Piemēram, Saldus vidusskolnieces izzinās šuvējas profesiju, gan apmeklējot šūšanas uzņēmumus un individuāli strādājošās meistares, gan pēc tam patstāvīgi pašujot tautastērpus skolas mazākajiem dejotājiem.

Savukārt Druvas pagastā, iesaistot LU mācībspēkus, jauniešiem sarīkos robotu parādi, tā mudinot interesēties par eksaktajām zinātnēm. Jau vairāku gadu garumā uzņēmums sadarbībā ar Saldus un Brocēnu pašvaldību dažādās skolās izveidojis 20 ģeogrāfijas interešu klubiņus.

«Izglītības programmas ir ļoti svarīgas vairāku iemeslu dēļ — iespējams, kāds puika, kas ieinteresējas par tehniskajām zinātnēm, pēc 10 gadiem strādās tieši CEMEX, bet varbūt viņš būs vietējās pašvaldības deputāts vai ceļubūves uzņēmuma vadītājs,» skaidro Enrike Garsija. Viņš atgādina — labi izglītoti jaunieši noteikti nepaliks bez darba, tātad viņu maksātie nodokļi papildinās pašvaldības budžetu, kas savukārt nozīmē — pagastā vai valstī varēs vairāk līdzekļu atvēlēt infrastruktūras projektiem, kuros būs nepieciešamas CEMEX ražotās izejvielas. «Jo labāka sabiedrība mums apkārt, jo labāk klājas biznesam,» jau daudzās pasaules valstīs CEMEX pārbaudītu uzņēmuma un sabiedrības sadarbības modeli vienā teikumā definē Garsija.

«Jo labāka sabiedrība mums apkārt, jo labāk klājas biznesam»

— Inta Lase

FO

TO

— N

OR

A K

RE

VN

EV

A,

F6

4


CEMEX vadītājs Enrike Garsija


sabieDrība citi labipieMēri

Latvijā gan vēl neviens privātās un publiskās partnerības projekts nav īstenots ne ceļubūvē, ne citos būvniecības projektos (kā, piemēram, Mehiko īstenotais energoefektīvu sociālo māju celtniecības projekts), taču uzņēmums domā, ka, ekonomikai nostājoties uz izaugsmes ceļa, arī Latvijā varētu tapt kas līdzīgs.

Taču ir arī tādi projekti, kuros uzņēmums iesaistījies, pat necenšoties analizēt ekonomisko efektu. Tie ir projekti, kas ļauj pasniegt roku sabiedrības atstumtajiem. Par tādu uzskatāma jau 2009.gadā izveidotā zupas virtuve Saldus novada iedzīvotājiem. Tā tapusi sadarbība ar Romas katoļu draudzi un ik dienu pabaro 150—170 cilvēku. «Mēs esam daļa no sabiedrības, tātad arī mums jāuzņemas daļa atbildības par tiem, kuriem klājas visgrūtāk,» šādu projektu atbalsta ideju skaidro Garsija.

ceļā UZ ZaļU raŽotni Atbildīgi pret apkārtējo vidi — tas ir gan viens no uzņēmuma ilgtspējas pamatprincipiem, gan arī viena no apakšpogrammām sabiedrības investīciju programmā. To Meksikas kompānija CEMEX, kas ir viens no lielākajiem cementa ražotājiem pasaulē, defi nējusi koncerna globālajās vadlīnijās, jo zaļa ražošana mijiedarbībā ar apkārtējo sabiedrību daudzās pasaules valstīs izrādījies ne vien prestižs, bet arī ekonomiski izdevīgs risinājums. Proti, jau tagad CEMEX ražotnē aptuveni 60% enerģijas nāk no atjaunojamajiem resursiem — otrreiz pārstrādātiem atkritumiem, sasmalcinātām automašīnu riepām, biomasas un citiem blakusproduktiem. Citviet pasaulē tas nozīmējis iespēju vietējai sabiedrībai ērti atbrīvoties no atkritumiem, taču Latvijā šī sistēma vēl pilnībā nestrādā. Uzņēmums ir noslēdzis ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vienu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, taču piegādes apjomi vēl nesasniedz CEMEX vajadzības, tāpēc uzņēmumam nākas pārstrādātos atkritumus ievest. Taču Garsija cer, ka jau drīzā nāktonē arī Latvijā šī nozare attīstīsies un viens no efektiem, ko līdz ar ražotni iegūst arī sabiedrība, ir sakārtota atkritumu pārstrāde.

Otrs vides aspekts, ko uzņēmums izceļ, runājot par sociāli atbildīgu iekļaušanos reģionā, ir izlietotie karjeri un putekļu slāpēšana tiešā ražotnes tuvumā. «Mums ir svarīgi, lai katrs novada iedzīvotājs redz — vasarā

pie rūpnīcas izskatās kā golfa laukumā, un nekādi kaitīgie putekļi gaisā nenonāk,» saka Garsija. Turklāt šāds videi draudzīgs un apkārtējai sabiedrībai caurskatāms saimniekošanas veids ir labi saprotams — kad rūpnīca vēlēsies paplašināties vai tai vajadzēs jaunu atļauju, kuru saņemšanā vērā tiek ņemts arī sabiedrības viedoklis, cilvēki uzņēmēju plāniem neiebildīs, jo būs pārliecinājušies gan par viņu atbildīgo attieksmi pret vidi, gan par aktīvo līdzdalību novadam svarīgos sabiedriskos projektos.

Lielbritānijā CEMEX ražotne atradusi veidu, kā sabiedriski lietderīgi apsaimniekot

vecos karjerus — dažos no tiem izveidoti zivju dīķi, kas kļuvuši par iecienītām makšķerēšanas vietām. Iespējams, tā varētu rīkoties arī ar Latvijas karjeriem, tikai jāsaprot, vai vietējā sabiedrība ir ieinteresēta šādā vides transformācijā.

repUtācijas svars Viens no ieguvumiem, ko uzņēmums saskata, gan īstenojot pret vidi atbildīgu ražošanu, gan arī fi nansējot sabiedriskas aktivitātes, ir laba reputācija. Turklāt tie nav tikai vārdi — piemēram, ja kādi Somijas uzņēmēji vēlas iegādāties Latvijā ražotos materiālus, viņi

viDZeMes sliMnīca ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras Pārgaujas vidusskolu par līdzdalību dabaszinību mācību programmas pilnveidošanā. Vienlaikus šis ir labs piemērs, kā jauniešus piesaistīt ārsta profesijai.

patērētāju spieDiens

Kas nāKaMo piecu gaDu laiKā visspēcīgāK ieteKMēs jūsu uZņēMuMa attieKsMi pret sabieDrības prasībāM?

ANO GLObĀLAIS LīGUMS UN ACCENTURE , 766 UZŅēMUMU VADīTĀJU PASAULES APTAUJA, 2010

93% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzīst, ka ilgtspējas jautājumi būs svarīgi viņu biznesa nākotnei

sabiedriskās

organizācijas

valdepatērētāji

regulatori

valdība

investori

darbinieki

mediji

vietējās

kopienas

piegādātāji

58%

45%

39%

28% 26% 25% 22%

15% 15% 14%

72% nosauc «zīmolu, uzticamību, reputāciju» kā svarīgāko faktoru, kas liek izšķirties par labu ilgtspējīgai biznesa stratēģijai

44%otrajā vietā ir

«ieņēmumu kāpums un

izmaksu samazināšana»


Šogad augusi uzņēmumu izpratne par to, kā investīcijas sabiedrībā salāgot ar uzņēmuma izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un politiku. Turklāt aizvien mazāk ir uzņēmumu, kas sabiedrības investīciju sadaļā ieraksta tikai dalību labdarības projektos — daudzi iesaistās izglītības programmās, investē zināšanas nākotnes attīstībā. Pie mīnusiem jāpieskaita caurskatāmības un skaidru kritēriju trūkums, vērtējot lūgumus pēc palīdzības, kā arī darbinieku mazo līdzdalību atbalsta prioritāšu nospraušanā. Šādi ir secinājumi, izanalizējot uzņēmēju atbildes uz jautājumiem sabiedrības investīciju sadaļā.

Iepriekš uzņēmumi par sasniegumu uzskatīja sporta komandu atbalstīšanu un ikgadēju ziedojumu kādai labdarības organizācijai, bet šogad uzņēmēji daudz biežāk ir izstrādājuši izvērstu atbalsta programmu, kurā precīzi aprakstīta gan tā piešķiršanas procedūra, gan arī definētas nozares,

kuras nolemts atbalstīt. Taču arī te vēl veicami daudzi uzlabojumi, jo nereti uzņēmēji nenosaka, kurš cilvēks atbild par pieteikumu izvērtēšanu, neskaidro, kāpēc izvēlēts atbalstīt tieši šo konkrēto projektu. Taču tas būtu svarīgi no uzņēmuma reputācijas viedokļa.

Pozitīva ir tendence uzņēmumiem aktīvi iesaistīties gan mācību programmu izveidē, gan mudinot darbiniekus brīvprātīgi lasīt lekcijas vai piedalīties citās izglītības iniciatīvās. Īpaši izceļamas dažādas uzņēmēju iniciatīvas modināt bērnos interesi par eksaktajiem

priekšmetiem. Šogad uzlabojusies arī lielo starptautisko uzņēmumu prasme māteskompānijas sabiedrības investīciju politikas vadlīniju piemērošanā Latvijas apstākļiem.

Taču, vērtējot darbinieku līdzdalību uzņēmuma sabiedrības investīciju projektos, tā kopumā vēl joprojām ir visai zema. Piemēram, tikai reto uzņēmumu interesē darbinieku viedoklis par to, kādi projekti būtu jāatbalsta un kāpēc. Tāpat vēl klibo prasme izzināt sabiedrības konkrētās vajadzības, it īpaši lokālā līmenī. Taču, ja uzņēmums vēlas kvalitatīvi iekļauties vidē, kurā, piemēram, notiek ražošana, precīza sabiedrības vēlmju definēšana ir primāra.

Arī atbalsts sociāli mazaizsargātām grupām, piemēram, ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšana vai darbinieku ar invaliditāti pieņemšana darbā, ir ļoti reta parādība. Uzņēmuma sociālā atbildība daudz biežāk izpaužas, tikai ziedojot labdarībai. l

rūpīgi analizē ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī uzņēmuma nākotnes stratēģiju un vērtības. Latvijā pluspunktus sabiedriski atbildīgam uzņēmumam neviens klients pagaidām gan vēl nepiešķir, taču attieksme pamazām mainās, saka Garsija.

Atzīmējot, ka sadarbība ar sabiedrību nav tikai uzņēmuma vadības iegriba, katra darbinieka parakstītajā profesionālās ētikas kodeksā ir iekļauta sadaļa, kā veidot attiecības ar sabiedrību. Interesanti, ka uzņēmums skaidri norāda: katram darbiniekam savā rīcībā ir jāatceras par uzņēmuma pamatvērtībām — sadarbību, godīgumu un līderību. Uzsvars šeit likts uz godīgumu. Proti, darbinieki brīvajā laikā var droši līdzdarboties dažādās sabiedriskās organizācijās, taču nedrīkst maldinoši solīt uzņēmuma atblastu kādam šādas organizācijas rīkotam pasākumam vai projektam. Jebkuru atbalstu vietējās sabiedrības pārstāvji saņem tikai un vienīgi atklāta konkursa kārtībā. Būtiska sadaļa ētikas kodeksā veltīta arī korupcijas un interešu konflikta jautājumiem, uzsverot — atbildīgs sabiedrības loceklis, un tādam jābūt katram uzņēmuma darbiniekam, neiesaistās koruptīvos darījumos ar amatpersonām un spēj izvērtēt, kā nenonākt interešu konfliktā, jo tikai tā — esot godīgam sadarbībā ar politiķiem vai NVO — iespējams saņemt uzņēmumam tik nepieciešamo uzticēšanos. Un tas ir svarīgi, jo uzņēmums Latvijā un Brocēnos ir uz palikšanu.

Savā sabiedrības investīciju stratēģijā uzņēmums izvēlējies arī atbalstīt projektus, kuros ekonomisko labumu neieraudzīt, bet kas ceļ valsts prestižu. «Mums ir svarīga gan uzņēmuma, gan tās valsts, kurā strādājam, labā reputācija,» saka Garsija, rādot tikko izdoto grāmatu par uzņēmuma līdzfinansēto projektu — latviešu modernās mākslas pārstāvju darbu izstādi ASV. «Par to saņēmām arī savu daļu kritikas — neesot izraudzīti tie «labākie» mākslinieki,» smaidot saka Garsija. Taču, kā uzsver uzņēmējs, autorus izvēlējās profesionāļu žūrija, un mēs esam pieraduši uzklausīt speciālistus. Vienalga, vai tā būtu Latvijas vārdu starptautiski pulējoša gleznu izstāde, vai maza novada dziesmu un deju kolektīvu lūgumi atbalstīt dalību dziesmu svētkos. «Mēs gribam, lai sabiedrības pārstāvji paši aktīvi iesaistās diskusijā par to, kas novadam vai valstij ir svarīgākais, kādas ir prioritātes un kādi ir ieguvumi,» uzsver Garsija. l


69,5%

Siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma rīgas siltuMs arodbiedrība, uzņēmuma vadība un darbinieki kopā ik gadu izvēlas kādu sabiedriski aktuālu projektu, kuru uzņēmums atbalsta. Šā projekta īstenošanā katrs darbinieks var iesaistīties pēc brīvprātības principa.

seb banKa atbalsta piešķiršanu labdarības un sabiedrisku aktivitāšu projektiem padarījusi caurskatāmu katram, kurš vēlētos saņemt palīdzību. Mājaslapā ir izskaidrots, kādi pro-jekti tiek atbalstīti, kā jāraksta projekts un pēc kādiem principiem to vērtēs. Turklāt projektus var iesniegt elektroniski.

līva jēgere, sabiedrības investīciju

sadaļas eksperte

Palīdzēt gudri eKsperta vieDoKlis

valde


Darba viDe

Aldara ieviestā darbinieku «ēnošanas prakse» ļāvusi izvairīties no kļūdainiem lēmumiem, kas nestu zaudējumus, bet zemā darbinieku mainība panākta, radot savstarpējas uzticēšanās atmosfēru uzņēmumā

ēnas, kas izgaismo

Pārsla Baško darbu Aldarī sāka 2007.gada novembrī — «kopā ar krīzi», viņa smaidot saka. Jau pirmajās darba dienās kļuvis skaidrs — algas nesamazinās, taču darbinieku skaits gan krietni saruks. Par

aptuveni 30%. Kā panākt, lai lielās atlaišanas dzirnavas nesamaltu darbinieku lepnumu par savu uzņēmumu un neietekmētu darba rezultātus? Tas bija pirmais jautājums, uz kuru atbildi personāla vadības un administratīvā departamenta direktore Pārsla Baško un Aldara arodorganizācijas priekšsēdētāja Inga Ozola meklēja kopīgi.

«Radījām caurskatāmu un precīzi izmērāmu darbinieku kvalifikācijas izvērtēšanas sistēmu. Katrā konkrētajā gadījumā kopā ar arodbiedrības pārstāvjiem vērtējām, kurš cilvēks strādā labāk, kurš atlaižams, kāpēc,» atceras Pārsla. Savukārt Inga uzsver to, ka sarunas par atlaišanu sāktas laikus, neļaujot uzņēmumā izplatīties baumām un panikai. Tikai tā — spēlējot atklātām kārtīm — bija iespējams panākt savstarpēju uzticēšanos.

Uzņēmumu ilgtspējas indeksa kontekstā bija svarīgi novērtēt — ko uzņēmums dara papildus likumā stingri regulētajiem darba drošības nosacījumiem un darba ņēmēja tiesībām un kā darba vides uzlabošanas pasākumi ietekmē uzņēmuma konkurētspēju.

priekšnieks — strādnieka ēna Izdzīvojot jostas savilkšanu, izkristalizējās arī dažas problēmas darba organizācijā. Proti, tapa skaidrs — teju vai katrs no 300 uzņēmuma darbiniekiem labi zina, kā strādā viņa nodaļa, bet izpratne par to, kā tas atsaucas uz uzņēmuma darbu kopumā un kā notiek

lēmumu pieņemšana, ir visai miglaina. Tāpēc tika radīta programma Izzini. «Tikai izprotot, ar ko nodarbojas citi kolēģi, var jau ar pirmo reizi un nekļūdīgi pieņemt lēmumu,» pro grammas būtību skaidro Pārsla. Tas nozīmēja, ka visu līmeņu vadītājiem bija obligāti jāiesaistās darbinieku «ēnošanā».

Nodaļu vadītāji brauca līdzi pārdošanas aģentiem, pavadīja dienu pie konveijera, personāldaļā vai grāmatvedībā. Turklāt ne tikai «staigāja līdzi» vai «sēdēja blakus», bet uzdeva precīzus jautājums, kā un kāpēc darbs organizēts. Interesanti, ka nav bijis grūti «ēnošanā» iesaistīt ražošanu un mārketingu, kur notiekošais vadītājiem licies saistošs un noskaidrojams, savukārt pārliecināt, ka ēnošanai jānotiek arī administrācijā, bijis grūtāk. «Cilvēkam šķiet — ko nu es iešu uz blakus kabinetu un skatīšos, ko dara grāmatvedība, taču arī tas ir svarīgi. Citādi nevar ieraudzīt uzņēmuma mehānismu kopskatā,» uzskata Pārsla. «Ēnošanas» rezultātā, pieņemot lēmumus, bijis iespējams precīzāk veidot prognozes un uzstādīt mērķus. Taču, viņa uzsver, lai «ēnošanas» projekts sasniegtu rezultātu, svarīgs bijis gan mātesuzņēmuma Carlsberg grupas augstākā līmeņa vadības atbalsts, gan arī darbinieku uzticēšanās.

Darbinieki, kuri uzdeva labākos jautājumus šefam, saņēma mp3 atskaņotājus

— Inta Lase

FO

TO

— R

EIN

IS h

OF

MA

NIS

, F

64


Aldara personāla vadības un administratīvā departamenta

direktore Pārsla Baško


Vai jūsu darbavietā tiek nodrošināta iespēja darba un ģimenes dzīves saskaņošanai?50% — jā42% — nē8% — nav pārliecināti

Kā? (Māri, šis būtībā ir paskaidrojums “jā” atbildei — kādi tad ir tie atvieglojumi)75% — elastīgs darba laiks59% — brīvas svētku dienas27% — attālināta darba iespējas5% — nodrošināta bērnu pieskatīšana darba vietā

Darba viDe

citi labipieMēri

Tajā palīdzēja arodbiedrība, kas pārliecināja zemākā līmeņa darbiniekus nebaidīties godīgi atbildēt uz viņus «ēnojošo» citu nodaļu vadītāju jautājumiem, tā ļaujot no malas ieraudzīt trūkumus sistēmā. Piemēram, vadītājus, kas «ēnoja» cehā strādājošos, vairs nebija grūti pārliecināt, ka vajadzīgs spilgtāks apgaismojums un arī garderobes prasās pēc labiekārtošanas, atceras Inga Ozola. Arī cilvēciskais dažādu līmeņu darbinieku kontakts bijis ļoti svarīgs projekta ieguvums. «Ir taču patīkami, ja katru, ko uzņēmumā satiec — vai tas būtu priekšnieks vai krāvējs —, pasveicini. Nevis tāpēc, ka tā vajag, bet tāpēc, ka gribas,» domā Pārsla, racionāli piebilstot — apmierināts darbinieks ir arī krietni efektīvāks.

Balva par jaUtājUMU šeFaM Netaupīt svētku sajūtai — tāds bija uzņēmuma moto arī skarbākajā krīzes brīdī. Tāpēc, samazinot kopējos izdevumus, Aldaris neatteicās no darbinieku Jaungada balles, kopējiem sporta pasākumiem pirms vasaras pīķa sezonas un labāko apbalvošanas. «Mēs apbalvojam ne tikai tos, kuri uzrādījuši izcilākos rezultātus, bet arī tos, kuru darbs visprecīzāk atbilst uzņēmuma nospraustajām pamatvērtībām,» saka Pārsla. Skatoties, kādi darbinieki pērn atzīti par uzņēmuma «Veiksmes čempioniem», redzams — pārstāvēti faktiski visi uzņēmuma departamenti un visi līmeņi. Publisku atzinību saņēmis gan tehniskais darbinieks, kurš, nežēlojot brīvdienas, ziemā novērsis apkures sistēmas problēmas, gan vidējā vadības līmeņa cilvēki, kuri atbildējuši par ES līdzfi nansējuma saņemšanu. Arī tā ir daļa no stratēģijas un precīzi atbilst vienai no uzņēmuma izvirzītajām pamatvērtībām — ikviens var tikt apbalvots par labu darbu uzņēmuma labā.

Skan kā no personālvadības rokasgrāmatas, pasmaida pati Pārsla. Taču gandarījums un iniciatīva jau kļūst abpusēja, un ir sagaidītas arī pašu darbinieku iniciatīvas. Piemēram, gandrīz visi darbinieki kopā ar ģimenēm šopavasar piedalījās Lielajā talkā un paši ieteica uzņēmuma administrācijai, ka Muzeju naktī labprāt atvērtu Aldara durvis plašākai publikai. «Cilvēki lepojas ar savu darbavietu.» Kad jautāju, kā veicies, nojaucot dalījumu pēc nacionalitātes, Pārsla aizdomājas. Jautājums vietā — aptuveni pusei darbinieku dzimtā valoda ir krievu. «Esam

saintegrējušies. Esam spējuši un gribējuši nodrošināt atvērtu komunikāciju,» uzskata personāla direktore. Arī uzņēmuma iekšējais informatīvais žurnāls Alus Pasaule tapis divās valodās. Tas gan ir tikai viens no iekšējās komunikācijas kanāliem. Tikpat svarīgs atvērtas darba vides radīšanai bijis arī intranets, kurā darbiniekus informē par aktualitātēm, plāniem, uzdevumiem.

«Labāk sliktas ziņas nekā nekādas,» vienisprātis ir gan administrācija, gan arodbiedrība, kas uzskata — par katru problēmu ir jārunā, tiklīdz tā radusies, nevis jāklusē un jāļauj vaļa baumām. Turklāt, ņemot vērā ražošanas uzņēmumos vienmēr aktuālos darba drošības jautājumus, nodaļās ieviestas ikrīta operatīvās sanāksmes, kurās katrs aicināts atklāti izrunāt iepriekšējā dienā paveikto — panākumus, problēmas, riskus. Kādā no šādām piecminūtēm ierosināts uzlabot ventilāciju, citā — sakārtot brīdinājumus uz konveijeriem. Šādi it kā nelieli darba vides uzlabojumi atmaksājas arī darba devējam, jo mazāk ir traumu un kompensāciju par tām.

Būtiskas izmaiņas uzņēmuma darba vides veidošanā Aldaris soli pa solim ievieš jau

kopš 2008.gada, kad par uzņēmuma 100% īpašnieku kļuva Ziemeļeiropā lielākie alus ražotāji Carlsberg Group. To noteica gan mātesuzņēmuma kopējā stratēģija, gan arī ekonomiskā krīze, kurā bez izmaiņām neiztikt un kuras laikā, kā saka Pārsla Baško, «mums bija laiks pārdomāt, kā lietas sakārtot citādi». Personāla vadītāja atceras — bijis svarīgi jau neilgi pēc darījuma skaidrot darbiniekiem, kādas ir uzņēmuma akcionāru maiņas sekas. Kādas ir Carlsberg Group kā uzņēmuma virsvērtības un mērķi, kā tos iedzīvinās Aldarī. Pirmie soļi, protams, tika uztverti ar aizdomām, taču, redzot, kā vadības pasludinātās vērtības gūst praktiskas aprises, attieksme mainījās. Piemēram, viena no mātesgrupas pamatvērtībām skan šādi: «Katram uzņēmuma darbiniekam ir iespēja dot savu ieguldījumu.» Praksē tas nozīmējot gan sadarbību ar arodbiedrību, gan iespēju ikvienam izteikt ierosinājumus un tieši uzdot jautājumus vadībai. Piemēram, šogad martā ar darbiniekiem iepazinās Aldara jaunais šefs Tomass Kure Jakobsens. Tā bija nevis viena liela sapulce milzīgā zālē, bet gan tikšanās ar katru departamentu, turklāt tie

Alus ražotājs cēsu alus piesaistījis fizioterapeitu, kurš tiem darbiniekiem, kam ilgstoši jāstrādā vienā pozā vai arī intensīvi jākustas, ir izstrādājis speciālus muskuļu atslodzes vingrinājumus. Uzņēmums ievie-sis arī 360 grādu novērtējumu darbiniekiem, kas ļauj vispusīgi izvērtēt katra stiprās un vājās puses — paša darbinieka, vadītāja, kolēģu un padoto skatījumā.

vai jūsu Darbavietā tieK noDrošināta iespēja Darba un ģiMenes DZīves sasKaņošanai?

ja ir atvieglojuMi, taD KāDi?

TNS, 2011 . APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM, KURIEM IR ALGOTS DARbS

50% jā 42% nē

8% nav pārliecināti



elastīgs darba laiks

brīvas svētku dienas

attālināta darba

iespējas

bērnu pieskatīšana darbavietā

75%

59%

27%

5%


Aptuveni 60% uzņēmumu, kas pieteikti vērtēšanai, darbinieku intereses pārstāv arodbiedrības vai pilnvarotie, netrūkst uzņēmumu, kas saviem darbiniekiem apmaksā veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī piedāvā elastīgu darba laiku un veido dažādas lojalitātes programmas. Taču nav neviena uzņēmuma, kurš savu darbinieku atvasēm piedāvātu, piemēram, vietu bērnudārzā. Trūkst arī sistēmiskas un regulāras pieejas darba vides uzlabošanā. Tādi ir galvenie secinājumi, izvērtējot uzņēmumu sniegtās atbildes darba vides sadaļā.

Uzskaitot būtiskākos plusus, jāatzīmē dažādās ilggadīgo darbinieku lojalitātes programmas. Vienkāršākās no tām paredz naudas pabalstus apaļās jubilejās, veselības apdrošināšanas polisi vai sporta nodarbību abonementu, bet izvērstākās piedāvā iespēju, uzkrājot algu, iegādāties uzņēmuma akcijas un saņemt papildu brīvdienas.

Pozitīvi vērtējams arī daudzo uzņēmumu sniegtais atbalsts savu darbinieku ģimenēm — pabalsti bērna piedzimšanas gadījumā, bērnu veselības polises.

Pie negatīvajām tendencēm jāizceļ summētais darba laiks, kur slīdošais grafiks visbiežāk veidots darba devēja, nevis ņēmēja interesēs, kā arī nelielā pašu darbinieku iesaistīšana lēmumu pieņemšanā. Piemēram, darba drošības jomā redzams, ka uzņēmumi izpilda visas likuma prasības un pieaicina ekspertus, taču ignorē strādājošo viedokli. Vēl novērots — ja arī izveidoti darba iekšējās kārtības

noteikumi, darba devēji visai neveikli skaidro šo noteikumu izpausmi. Vislabāk to atspoguļo skopie skaidrojumi tādā aktuālā jautājumā kā komercnoslēpuma izpaušana. Zīmīgi, ka nereti Latvijas kapitāla uzņēmumi šādos noteikumos vienkārši pārrakstījuši likumu, bet uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu — pārtulkojuši māteskompānijas ētikas kodeksu, neadaptējot tos vietējiem apstākļiem.

Kā laba, bet maz izplatīta iniciatīva jāizceļ darbinieku «aprūpētā darba uzteikšana». Tas nozīmē ne tikai pabalstu, bet arī praktisku, uzņēmumam faktiski neko nemaksājošu palīdzību, piemēram, CV vai motivācijas vēstules sastādīšana, arī rekomendāciju izsniegšana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu uzņēmumi daudz precīzāk dokumentos ir fiksējuši darba attiecību modeli, izvērstākas kļuvušas tā sauktās darbinieku lojalitātes programmas, kā arī precīzāk formulēti darba drošības jautājumi. l

darbinieki, kuri uzdeva labākos jautājumus priekšniekam, saņēma taustāmas balvas — mp3 atskaņotājus. It kā nieks, taču darbinieku lojalitātei svarīgi.

laBās prakses cena Kad jautāju, kā izvērtēt izveidoto sistēmu efektivitāti skaitļos, Pārsla Baško aizdomājas. Objektīvs darbinieku lojalitātes rādītājs ir zemā kadru mainība. Šogad tā bijusi tikai 3%, līdz gada beigām — maksimums 10% darbinieku nomainīsies. Un tas ražojošam uzņēmumam ar 295 darbiniekiem ir niecīgs rādītājs. Turklāt kadru mainība esot procentuāli līdzīga visās darbinieku kategorijās — gan ražošanā un loģistikā strādājošajiem (ap 200 darbinieku), gan mārketingā un pārdošanā (70), gan administrācijā (20). Krīzes laikā kadru mainība bijusi tuva nullei, taču tagad ārvalstu darbaspēkam atvērtais Vācijas tirgus vilinošs šķiet ne vienam vien strādājošajam. Tāpēc arī darbinieku lojalitāte un sajūta par «drošu darbavietu» ir tik svarīga, jo tikai ar algu vien labu strādnieku nenoturēt.

Otrs būtiskākais rādītājs, kā izmērīt labas darba vides ekonomisko izdevīgumu, ir samazinātais kļūdaino lēmumu un prognožu skaits. «Faktiski mums jārēķina, no kādiem zaudējumiem esam izvairījušies, ja ar pirmo reizi ir pieņemts pareizs lēmums,» uzskata Pārsla Baško. Arī nospraust precīzus uzņēmuma mērķus nākamajiem gadiem ir vieglāk, ja katra līmeņa vadītājs saprot visus ražojoša uzņēmuma aspektus, kas ietekmē darba rezultātu. Piemēram, prognozējot, ka 2015.gadā Aldara alus tirgus daļa Latvijā sasniegs 37%, bet peļņa — 2,8 miljonus latu, svarīgi bijis apzināties gan reālās izmaksas, gan iespējas tās samazināt un nepārkāpt «objektīvi zemāko robežu», proti, cenu, par kuru zemāka nozīmētu kvalitātes zaudēšanu.

Vismaz Aldara gadījumā tiešās darba vides izmaiņu kopējās izmaksas netiek rēķinātas. Pārsla Baško uzskata: vispirms nepieciešama vēlme pilnveidot darba vidi, tad jāizstrādā ceļa karte, kurā soli pa solim tiek mainīta vecā kārtība, un visbeidzot svarīgākā ir caurskatāmība un nepārtrauktība — tā, lai vides sakārtošana nebūtu kampaņveidīgs pasākums, kas apsīkst. «Ja visi uzņēmuma darbinieki zina, ko sagaidīt no vadības, bet visu līmeņu vadītāji izprot kolēģu darba specifiku, ja cilvēki uzticas cits cita profesionalitātei, strādāt var daudz veiksmīgāk.» l


57,7%

Tulkošanas uzņēmumā sKrivaneK ik nedēļu notiek «gardās trešdienas» sapulces, kurās līdz-tekus darba jautājumu pārrunāšanai visi kolēģi tiek cienāti ar vienas nodaļas sarūpētu cienastu, vēlams — pašgatavotu. Šādi iekšējā komunikāci-ja dažādu līmeņu darbinieku un vadības starpā ir neformālāka, taču nezaudē mērķtiecīgumu.

latvija statoil veicis darbinieku izglīto-šanas kampaņu, kāpēc lifta vietā labāk izvēlēties kāpnes — izstrādāti un biroja telpās izvietoti plakāti, kas izskaidro piecus galve-nos iemeslus, kāpēc veselīgāk ir iet kājām. Vēl cita iniciatīva — darbiniekiem, kam piedzimst bērns, uzņēmums uzdāvina auto sēdeklīti.

sigita Kravale un Kaspars rācenājs,darba vides eksperti

kļūstam precīzāki eKsperta vieDoKlis


tirgus attiecības

Sadzīves preču ražotājs Electrolux pasaulē pazīstams kā uzņēmums, kas rūpējas ne tikai par ražojumu dizainu, bet arī par ekoloģiju. Šos principus ievēro arī giganta meitasuzņēmums Electrolux Latvia un pēc zaļās cepures skata arī savus piegādātājus un izglīto klientus

Veikalā nopirkti ģimenes locekļi

Tirgū viss ir vienkārši — ir pircēji un pārdevēji, taču uzņēmuma tirgus attiecības ir daudz sarežģītākas, it sevišķi ja kompānija ir liela un tai jāuztur attiecības ar klientiem un daudziem piegādātājiem dažādās zemeslodes ma

lās. Rūpēties par savu reputāciju šķiet pašsaprotami — katra biznesa organizācija to dara aizrautīgi, taču ne vienmēr tikpat prasīga attieksme uzņēmumiem ir pret savu piegādātāju tēlu un darba principiem. Labākā pieredze gan apstiprina, ka stabilāki un sekmīgāki ir tie, kuri rūpīgi izvēlas partnerus un neļauj viņu mestām ēnām kaitēt savam zīmolam. Electrolux Latvia ir starp uzņēmumiem, kuri par to rūpējas īpaši. pret pelēko iMportU «Mums kā lielam uzņēmumam ir svarīgas sakārtotas tirgus attiecības — tām jābūt

maksimāli caurskatāmām, un tās nekādā mērā nedrīkst kropļot konkurenci,» uzsver uzņēmuma ilgtspējas indeksa koordinatore Kristīne Kirika.

Kā tirgus līderis savā segmentā Electrolux Latvia apzinās savu atbildību par to, lai uzturētu ciešu sadarbību ne tikai ar tiešajiem izplatītājiem un servisa partneriem, bet visā garajā piegādes ķēdē. Reputācija ir atslēgas vārds, izvērtējot piegādātājus, — tas nozīmē partneru sociālās atbildības, zaļās domāšanas izvērtējumu un rūpes par viņu tālāko atbildību pret saviem piegādātājiem.

Electrolux interesē, kur tiek iegūtas izejvielas preču ražošanai, vai partnerkompāniju darbiniekiem jebkurā pasaules malā tiek adekvāti samaksāts par viņu darbu, vai cilvēki netiek pakļauti riskiem, vai uzņēmumi nenodarbina bērnus un pusaudžus un godīgi samaksā visus nodokļus. Caur šo rūpīgo sietu ir veiksmīgi izsijāts, piemēram, Electrolux partneris loģistikā Schenker, kas lepojas ar savu caurskatāmo darbību.

«Plastmasas karmas» talkā savāktie dažādie vidē atrastie plastmasas priekšmeti tiek nosūtīti uz rūpnīcu Zviedrijā, kur atdzimst otrreizēji pārstrādātos īpaša dizaina putekļusūcējos

— Aija Brasliņa, BNS, speciāli Ir

FO

TO

— N

OR

A K

RE

VN

EV

A,

F6

4


Electrolux Latvia ilgtspējas indeksa

koordinatore Kristīne Kirika






tirgus attiecības

citi labipieMēri

Ir viegli būt prasīgam, kad klājas labi, taču Electrolux strikti turpināja ievērot savus nosacījumus arī krīzes gados. Pēc 2008.gada daudzi uzņēmumi, kas sastapās ar maksātspējas problēmām, sāka dibināt citas fi rmas, lai tā izvairītos no parādu piedziņas. Taču Electrolux nebija ar mieru uz to skatīties caur pirkstiem, un tā nācās atteikties no sadarbības ne tikai ar vairākiem mazāk nozīmīgiem izplatītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pietiekami spēcīga sadarbības partnera — vienas no tālaika ietekmīgākajām veikalu ķēdēm, kas Electrolux klientu portfelī gada griezumā veidoja līdz pat 15% apgrozījuma.

Augstākus tirgus standartus Electrolux Latvia cenšas iedibināt ne tikai saviem spēkiem vien, bet kopā ar citiem sadzīves elektropreču ražotājiem Philips, Whirlpool, Bosch un Siemens ir līdzdibinātājs Sadzīves preču ražotāju asociācijā. Uzņēmums šogad par vienu no prioritātēm izvirzījis «pelēkā importa» jeb ēnu ekonomikas sektora apkarošanu savas kompetences robežās. Latvija ir daļa no Eiropas brīvās tirdzniecības zonas, un tas ļauj ikvienam pašmāju izplatītājam preces iegādāties ne tikai no ofi ciālā ražotāja pārstāvja tepat Latvijā, bet jebkurā ES valstī. Diemžēl pāris pēdējo gadu pieredze industrijā liecina — vairāki «darboņi» sadzīves elektrotehnikas un elektronikas tirdzniecības jomā ir iemanījušies preču piegādi pāri robežai sakārtot tā, lai izvairītos no PVN nomaksas. Vārdā gan uzņēmuma pārstāvji nevienu nesauc, taču ir skaidrs — nozares pārstāvji gatavi papūlēties, lai šīs «melnās avis» atsijātu.

MŪŽU strādā, MŪŽU Mācies Uzņēmuma attīstība nav iedomājama bez jauniem produktiem, tāpēc Electrolux regulāri organizē jauno produktu mācības gan darbiniekiem un izplatītājiem, gan servisa meistariem. Protams, visa svaigākā informācija tiek atjaunināta uzņēmuma mājaslapā internetā. Merķis — maksimāla informācijas pieejamība. «Mūsu mājaslapa sniedz iespēju sameklēt, salīdzināt gan aprakstus un fotogrāfi jas par precēm, gan arī lejupielādēt instrukcijas — tās ir ļoti būtisks informācijas avots, kurā atrast risinājumu dažādiem jautājumiem un situācijām,» stāsta Kirika.

Kā labi ieeļļots mehānisms darbojas klientu serviss. Ja pircējiem rodas papildu

jautājumi, piemēram, par produkta izcelsmi, ražotājvalsti vai citiem parametriem, Electrolux Latvia klientu apkalpošanas centrs vai produktu grupu vadītāji vienmēr gatavi noskaidrot visu līdz pēdējai detaļai. Savukārt sūdzības vai ierosinājumus Electrolux Latvia pieņem visos iespējamajos veidos — elektroniski, rakstiski, pa telefonu. «Katra sūdzība tiek izvērtēta, apstrādāta individuāli. Piemēram, jau pusgadu esam pārgājuši no telefoniskas klientu aptaujas, kurā katru reizi tika apzvanīta 150 patērētāju mērķauditorija, uz automatizētu sistēmu, kura analizē klientu apmierinātību pēc servisa apmeklējuma,» skaidro uzņēmuma pārstāve. Klientiem tiek izsūtīti e–pasti ar aicinājumu novērtēt servisa pakalpojuma kvalitāti, savukārt servisa daļas vadītājam un uzņēmuma vadībai jebkurā brīdī ir pieejams gan klientu apmierinātības rādītājs, gan statistikas dati pa nedēļām.

Taču mācības attiecas ne tikai uz izplatītājiem vai meistariem, Electrolux ir svarīga arī darbinieku izaugsme. «Atbalstām arī akadēmiskās izglītības iegūšanu un kvalifi kācijas celšanu. Uzņēmums ir

pretimnākošs daļējā vai pilnā mācību maksas segšanā darbiniekiem gan augstskolās, gan citās vispārizglītojošās programmās, kurām nav obligāti jāsasaucas ar nepieciešamajām kompetencēm darbinieka pašreizējā darba veikšanai,» norāda uzņēmuma vadītājs Eduards Reneslācis.

pUtekļUsŪcējs no korĶīšieM Rūpes par vidi un draudzīgums ģimenes vērtībām ir Electrolux «fi rmas zīme» visā pasaulē. Uzņēmums šo principu iemieso ne tikai savu produktu fi lozofi jā, bet arī ikdienas darbā savos birojos. «Ne tikai savos mājokļos, bet arī paši birojā izmantojam trauku mazgājamo mašīnu, lai ekonomētu ūdeni un elektroenerģiju — esam to iemācījuši arī biroja telpu uzkopšanas fi rmas pārstāvei,» atklāj Kirika. Electrolux birojos tiek lietots arī videi daudzīgs papīrs, kurš ir par 30% pārstrādāts. «Mums nav striktas «zaļā biroja» politikas, bet ikviens pret savu darbavietu cenšas izturēties tā, it kā tas būtu mūsu katra paša uzņēmums. Manā skatījumā tā ir daudz spēcīgāka motivācija nekā jebkāds «zaļā biroja» jezuītisms,

Lielveikalu tīkls riMi izveidojis veselīgas ēšanas kustību Aikāgaršo, kas ne tikai palīdz veselīgai pārtikai nonākt pircēju grozos, bet lielveikala pavārs Normunds arī iesaka receptes, sniedz virtuves padomus un pēc skolu uzaicinājuma reizi nedēļā arī dodas pie bērniem, lai mācītu viņiem prasmi veselīgi ēst un pagatavot gardu, sabalansētu maltīti.

vai personīgi esat sasKāries ar ēnu eKonoMiKas iZpausMēM?

ja sasKārušies, taD Kā?

TNS, 2011 . APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM

58% jā 28% nē

8% nezinu

pirkuši nelegālās cigaretes

vai alkoholu

pirkuši nelegālo degvielu

strādājuši bez darba

līguma

daļu algas

saņem neoficiāli

iepērkoties reizēm

nepaņem čeku

45%

27% 25% 23%

6%


Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmumu līmenis tirgus attiecību sadaļā šogad ir labāks, īstenotās idejas — daudzveidīgākas. Pagājušajā gadā uzņēmumu anketas bija līdzīgas, iespējams, tāpēc, ka uzņēmumi piedalījās indeksā pirmo reizi vai arī nebija tik pieredzējuši. Šogad vairāk var redzēt, ka daži uzņēmumi ir ļoti gatavojušies.

Pērnajā indeksā tieši tirgus attiecībām no visām sadaļām bija vissliktākais rezultāts. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka šī sadaļa ir salīdzinoši maz regulēta no likumdevēju puses — uzņēmumiem jāpaļaujas uz pašu idejām un iespējām.

Uzņēmumi tiek vērtēti pēc to īstenotās prakses vairākos jautājumu blokos — caurskatāmība, dažādas uzņēmumu politikas un to ievērošanas kontrole, attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tiek arī novērtēts uzņēmuma

draudzīgums ģimenei. Šogad ar uzņēmumiem nav bijušas diskusijas par to, kāpēc tiem savā mājaslapā vajadzētu publicēt gada pārskatu. Taču informācijas pieejamība par uzņēmumu ne vienmēr ir pilnīga, un viens no nākotnes izaicinājumiem uzņēmumiem būs tieši caurskatāmības veicināšana, publiskojot informāciju par visiem uzņēmumam būtiskajiem notikumiem.

Svarīgi ir ne tikai izstrādāt uzņēmuma politiku kādā jomā, bet arī to īstenot ikdienā. Lai šāda politika veiksmīgi

darbotos, nepieciešams arī kontroles mehānisms. Labs rezultāts ir nevis tiem uzņēmumiem, kam ir lielas mapes ar dažādām politikām, bet gan tiem, kam šie principi ir vienkārši izklāstīti un tiek ievēroti.

Protams, uzņēmumi ir dažādi, un katram pašam jāsaprot, kas no tirgus attiecībām tam ir vissvarīgākais un varētu palīdzēt uzņēmumam uzlabot darbību. Taču mēs, indeksa veidotāji, ticam — sakārtotam uzņēmumam ir vieglāk strādāt, un ir daudz lielākas iespējas būt veiksmīgam ilgtermiņā. Uz to arī ir virzīta tirgus attiecību sadaļa — darīt vairāk, varbūt arī tādas lietas, kuras šodien nevajag, bet kas ilgtermiņā uzņēmumam varētu palīdzēt. Kur augt, vēl ir, noteikti. l

kas pēdējos gados kā modes kliedziens ir ienācis arī Latvijas biznesa vidē,» secina Kirika.

Darbinieku līdzdalība apkārtējās vides sakopšanā jau divus gadus izpaužas arī «plastmasas karmas» talkā. Šajā talkā tiek vākti dažādi vidē atrasti plastmasas priekšmeti, piemēram, plastmasas pudeļu korķīši, bērnu rotaļlietas, pludmales čības un pat vampīrfi lmas Krēsla plastmasas glāzes, kas tiek nosūtītas uz Electrolux rūpnīcu Zviedrijā, kur atdzimst otrreizēji pārstrādātos īpaša dizaina putekļusūcējos.

Taču ne tikai uzņēmuma darbinieki dzīvo zaļi. Lai izglītotu bērnus un jauniešus par ilgtspēju sadzīvē, lietojot videi draudzīgu zema energopatēriņa elektrotehniku, Electrolux Latvia pagājušā gada nogalē izstrādāja sabiedrības atbalsta politiku. Saskaņā ar to uzņēmums ziedos sava zīmola produktus maznodrošinātām ģimenēm. Tāpat iesaistīs savus darbiniekus brīvprātīgajā darbā, lai audzinātu jaunos speciālistus, stāsta Kirika. Viņa lepojas, ka šīs sabiedrības atbalsta politikas izstrādē Electrolux iesaistījis gan savus darbiniekus, gan piegādātājus, lielākos klientus un citus partnerus. «Ikviens varēja iesniegt savus priekšlikumus par to, kādiem vajadzētu būt atbalsta mērķiem, kam to piešķirt.»

Šogad maijā izsludināta pirmā pieteikšanās atbalsta saņemšanai no Electrolux, un turpmāk uzņēmumam projektus varēs iesniegt divas reizes gadā — maijā un novembrī. Pateicoties partneru iesaistei, atbalstam iespējams pieteikties gan vairāk nekā 100 tirdzniecības vietās, gan arī uzņēmuma 33 servisa centros visā Latvijā. Electrolux nolēmis savus sadarbības partnerus piesaistīt arī iesniegto projektu vērtēšanas komisijai, kurā darbosies arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis.

«Electrolux un mūs visus Latvijas komandā vieno kopējas vērtības. Electrolux liek ļoti lielu uzsvaru uz savu darbinieku labklājību un izcilību, savukārt mēs kā komanda esam vienoti savā apsēstībā ar klientu interesēm. Lai arī kā mainās ekonomiskā situācija valstī, tirgus vide vai citi ārējie apstākļi, mūsu misija ir palikusi nemainīga teju jau 20 gadus — kļūt par ģimenes locekli katrā mājā, atvieglojot ikdienas darbu veikšanu un radot tīru un veselīgu vidi,» ar gandarījumu secina uzņēmuma vadītājs.l


63,5%

Latvijas elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs lattelecoM izstrādājis politiku cilvēku ar kustību ierobežojumiem integrācijai savā darba vidē un speciāli iekārto darbavietas, piemēram, darba galdi ir ar regulējumu augstumu, tādējādi pie tiem var sēdēt arī cilvēki ratiņkrēslos. Kopumā izveidotas darbavietas 13 cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Siltumapgādes uzņēmums fortuM jelgava pirms jaunas koģenerācijas stacijas palaišanas saviem potenciālajiem piegādātājiem sarīkoja braucienu uz Pērnavu, lai iepazīstinātu ar līdzīga projekta darbību — ieguldot partneru izglītošanā, uzņēmums rada sev plašāku piegādātāju loku nākotnē.

inDriķis liepa, zvērināts advokāts,

advokātu biroja Borenius partneris

Ir, kur augt eKsperta vieDoKlis


viDe

Mērķtiecīgi modernizējot autoparku, nomainot apgaismojumu, šķirojot atkritumus, kā arī papīra rēķinus aizstājot ar elektroniskajiem, DHL Latvia apņēmies ik gadu par 10% samazināt «cO

2 pēdu»

jums pienācis «zaļais» pasts

degviela, elektroenerģija un papīrs ir DHL Latvia videi saudzīgas uzņēmējdarbības pīlāri. Eksprespārvadātāji neslēpj, ka zaļās saimniekošanas vadlīnijas nosaka uzņēmuma globālā stratēģija,

taču, izrādot pašiniciatīvu, to iespējams labi adaptēt Latvijas apstākļiem. Turklāt, īstenojot videi saudzīgu politiku, uzņēmums ne vien rūpējas par savu reputāciju, bet arī plāno krietnus izdevumu ietaupījumus.

Arī eksprespaku sūtītājiem kopš pērnā gada iespējams izvēlēties videi saudzīgu pārvadājumu, tas nozīmē — septiņi santīmi par katru pārvadāto kilogramu iekrīt nevis uzņēmuma peļņas ailē, bet gan tiek ieguldīti atjaunojamo resursu ražotnēs. Lai ambiciozo stratēģiju — ik gadu par 10% samazināt CO2 izmešu apjomu — iedzīvinātu, būtisks solis ir arī uzņēmuma darbinieku iesaistīšana videi draudzīgā darba stilā.

Viens no redzamākajiem piemēriem, kā atbildīgas vides politikas vadlīnijas ieviešamas dzīvē, ir uzņēmuma pērn veiktā

visu apgaismes ķermeņu nomaiņa šķirošanas terminālī un birojā. Iepriekš telpu apgaismošanā izmantoja vecā tipa spuldzītes, bet pērn, izvērtējot nepieciešamību šīs

spuldzes nomainīt pārāk bieži, uzņēmums nolēma turpmāk iegādāties tikai modernos T5 jeb energoefektīvos gaismekļus. Aprēķināts, ka četru gadu laikā DHL Latvia šādi ietaupīs 63 MW elektroenerģijas jeb, vides terminoloģijā runājot, uzņēmuma CO2 emisijas samazinās par 10 tonnām. Atvieglojums uzreiz jūtams arī uzņēmuma

peļņas un zaudējumu aprēķinā — par 11 tūkstošiem eiro mazāki izdevumi elektrības rēķiniem.

Zaļās MācīBasLīdzīgi izdevīgumu gan no vides, gan no uzņēmuma ienākumu viedokļa eksprespārvadātāji rēķina, arī organizējot darbu sūtījumu šķirošanas terminālī. Pirmais solis — ieviest atkritumu šķirošanas sistēmu, jo, sistēmiski izanalizējot darba procesu, secināts, ka 90% noliktavas radīto atkritumu būtu iespējams lietderīgi izmantot nākotnē, jo tās ir plēves, kartons un koks. Tagad uzņēmums tos nodod atkārtotai pārstrādei.

Tāda pati šķirošanas sistēma ieviesta arī uzņēmuma birojā, kur otrreizējai pārstrādei nodod visus izlietotos papīrus. «Darbinieku domāšana mainās pamazām,» atzīst DHL Latvia kvalitātes un vides sistēmu koordinators Raivis Čīma. Tāpēc uzņēmums regulāri rīko nelielas «klases mācības» nodaļu darbiniekiem, kurās lekciju un diskusiju formā skaidro, kāpēc «zaļā biroja darba stils» beigu beigās ir izdevīgs arī katram darbiniekam kā cilvēkam, kas dabas resursus izmanto kopīgi ar pārējiem.

Šovasar visiem uzņēmuma šoferiem būs jāiziet ekoloģiskās braukšanas kursi

— Inta Lase

FO

TO

— N

OR

A K

RE

VN

EV

A,

F6

4


DHL Latvia kvalitātes un vides sistēmu koordinators Raivis Čīma


viDe citi labipieMēri

Piemēram, neilgi pirms Lielās talkas DHL Latvia uz sarunu ar darbiniekiem uzaicinājis vienu no pasākuma organizatorēm ārsti Ilzi Aizsilnieci, lai pārrunātu šāgada tēmu — ūdeni un tā piesārņojumu.

stŪrēs Zaļi Biroja un šķirošanas termināļa darba «ekoloģizācija» ir tikai viens no DHL globālās stratēģijas GO Green stūrakmeņiem. Kā jau pārvadātājkompānijai, tās lielākais vides piesārņojuma avots ir sūtījumu nogādāšanai izmantoto automašīnu radītās izplūdes gāzes. Daudzās Eiropas valstīs uzņēmuma struktūrvienības domā par pakāpenisku pāriešanu uz automašīnām, kuras uz priekšu dzen no atjaunojamiem resursiem ražota enerģija, taču Latvijā to ieviest pagaidām ir ekonomiski neizdevīgi. Gan tāpēc, ka ar elektrību vai biodegvielu darbināmās automašīnas ir nesamērīgi dārgas, gan tāpēc, ka uzpildes vietu skaits ir ierobežots.

Taču, sekojot kompānijas vadlīnijām, arī Latvijā atrasts problēmas risinājums. Vispirms notiks pakāpeniska autoparka nomaiņa — līdz šim pārvadātāji brauca ar Euro 4 klases dzinējiem, bet turpmāk izmantos tikai tādus spēkratus, kuru motors atbilst Euro 5 standartam. Tas nozīmē taupīgāku degvielas patēriņu un izplūdes gāzu samazinājumu. Taču, lai īstenotu zaļās vadlīnijas, ar mašīnu nomaiņu vien ir par maz. Tāpēc šovasar visiem uzņēmuma šoferiem būs jāiziet ekoloģiskas braukšanas kursi, kuros atgādinās sen aizmirstas patiesības — kā prātīga braukšana var būtiski samazināt degvielas patēriņu.

Gan domājot par līdzekļu ekonomiju, kas īpaši aktuāla kļuva, degvielas cenām pārsniedzot lata robežu, gan arī izpildot apņemšanos samazināt savu «CO2 pēdu», uzņēmums ieviesis skrupulozu nobraukto kilometru un patērētās degvielas uzskaiti. Sistēma uzrāda visu 27 automašīnu rezultātus un ļauj uzņēmumam ar dažādām metodēm viszaļāk braucošos šoferus īpaši motivēt. Turklāt arī uzņēmuma ieviestās datorprogrammas, kas optimizē maršrutu plānošanu un piegādes rajonus, ļauj būtiski saīsināt gan ceļā pavadīto laiku, gan samazināt patērētās degvielas apjomu. Tāpat iecerēts izpētīt, vai arī Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, kurjerpasta mašīnas varētu nomainīt pret velosipēdiem. «Pagaidām tas

vēl ir aprēķinu stadijā, jo mūsu terminālis atrodas pārāk tālu no centra, taču domājam, kā pārorganizēt sūtījumu piegādi, lai izvairītos no Rīgas centra sastrēgumiem,» stāsta Raivis Čīma.

aplokšŅU otrā iespēja Kurjerpārvadājumu zaļās uzņēmējdarbības stratēģijā būtiska loma atvēlēta arī katram, kurš lieto eksprespasūtījumus. Vienkāršākais, ko katrs klients var darīt, par to papildus nemaksājot ne santīma, ir atteikties no papīra formas rēķiniem, tos aizstājot ar elektroniskajiem, kā arī atkārtoti izmantot DHL iepakojuma piederumus. Piemēram, ja esat tikko saņēmis sūtījumu ar dokumentiem un tos pēc parakstīšanas vēlaties operatīvi nosūtīt atpakaļ, uzņēmums mudina jūs nevis iegādāties jaunu aploksni, bet izmantot to pašu, kurā sūtījums tika saņemts. Materiāls esot gana izturīgs, un arī apkalpošanas sistēma to atbalsta.

Taču šīs nav vienīgās iniciatīvas, kā uzņēmums mudina ikvienu klientu «domāt zaļi». Jau 45 valstīs DHL piedāvā iespēju

klientam par katru sūtījuma kilogramu piemaksāt nelielu naudas summu, kas tiek ieguldīta dažādos vides aizsardzības un atjaunojamo resursu projektos. No pērnā gada šī prakse ieviesta arī Latvijā, piemaksu par katru pārsūtīto kilogramu nosakot septiņu santīmu apmērā. Turklāt gada beigās klienti, kuri regulāri izvēlas tā sauktos zaļos sūtījumus, saņem sertifi kātu, kurā uzrādītas neizlietotās CO2 emisijas tonnas. Daudziem Rietumeiropas uzņēmumiem ir prestiži saņemt šādu sertifi kātu, kas objektīvi apliecina videi draudzīga uzņēmuma reputāciju. Latvijā gan pagaidām tikai divi uzņēmumi pērn saņēmuši šādus apliecinājumus. «Ir svarīgi piedāvāt šo papildu emisijas neradošo pakalpojumu, jo uzskatām, ka jau drīz arī Latvijas uzņēmējiem kļūs svarīgi saņemt šādu sertifi kātu,» domā Čīma.

Visi kopā Latvijas sūtītāji aizvadītā gada laikā neitralizējuši 5,33 tonnas CO2 gāzu. Salīdzinājumam — vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada 4,1 tonnu CO2 izmešu, tādējādi pārsniedzot pasaules vides ekspertu aprēķināto 3,8 tonnu robežu, kuru uzturot saglabājas klimata līdzsvars.

Apsardzes uzņēmums g4s faktiski pilnībā atteicies no papīra lietošanas biroja vajadzībām. Visa dokumentācija un komunikācija tiek kārtota elektroniski, tādējādi pilnībā samazinot izdevumus, kas iepriekš tērēti papīra iegādei.

Ko saprotat ar jēDZienu «viDei DrauDZīgs iepaKojuMs»?

TNS, 2011 . APTAUJĀTI LR IEDZīVOTĀJI VECUMĀ NO 18 LīDZ 55 GADIEM

84%

izgatavots no materiāla,

kas dabā sadalās

izgatavots no otrreiz

pārstrādājama materiāla

nav kaitīgs cilvēka

veselībai

neesmu domājis par to

53%41%

4%


Līdz ar straujo energoresursu cenu kāpumu uzņēmumi iemācījušies zaļajā domāšanā saskatīt arī ekonomisko izdevīgumu, turklāt aizvien vairāk ražotāju rūpīgi izanalizē ne tikai paši savu ietekmi uz vidi, bet arī vērtē izejvielu piegādātāju un citu sadarbības partneru «CO2 pēdu». Taču tie, kuru kabatu nespiež elektrības un benzīna cenu kāpums vai stingras likuma normas, ilgtspējas kritērijus no vides viedokļa pilda vien ķeksīša pēc. Tāpat netrūkst uzņēmumu, kas burtiski pārtulkojuši ārvalstu māteskompānijas vides stratēģijas, kuras nereti Latvijas apstākļiem nemaz nav piemērojamas. Tā rezumējami uzņēmumu ilgtspējas sasniegumi vides jomā. Taču, neraugoties uz daudzajiem mīnusiem, šogad sperts būtisks solis dabai saudzīgas uzņēmējdarbības virzienā, ja salīdzina ar pērno un aizpērno gadu.

Būtiska uzņēmumu «CO2 pēdu»

samazināšanās panākta, arī pateicoties dažādajiem Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem, kurus īstenojot uzņēmumi samazinājuši lietotās fosilās degvielas apjomu un arīdzan stiprinājuši savu neatkarību, diversificējot enerģijas avotus. Jāizceļ arī vairāku finanšu institūciju politika, piešķirot labākus kreditēšanas nosacījumus zaļajām tehnoloģijām — arī automašīnām, kā arī ražotāju iedziļināšanās piegādāto izejvielu ekoloģiskajā izcelsmē. No vienas puses, to, protams, diktē vēlme saņemt atbilstošos sertifikātus un iespēja šādu produktu

pārdot dārgāk. Pārliecinošas ir arī iniciatīvas būtiski samazināt biroju patērētā papīra apjomu, kā arī dažādi stimulēt videi draudzīgu attieksmi strādājošo vidū.

Šāgada rezultāti arī atgādina par būtiskajām problēmām atkritumu šķirošanas jomā, jo maz ir tādu uzņēmumu, kuru īstenoto politiku izejvielu otrreizējās pārstrādes jomā var uzslavēt. Tāpat vēl daudzi nav pratuši paskatīties uz sava uzņēmuma darbības pilno ķēdi — ietekme uz vidi nereti tiek reducēta uz elementārām lietām, piemēram, vai darbinieks, ejot mājās, izslēdz gaismu vai ne.

Redzams, ka uzņēmumi zaļo domāšanu pakāpeniski sāk uztvert kā daļu no kompānijas tēla un attīstības stratēģijas, tāpēc izstrādā precīzu vides jomas vadības sistēmu un izvirza ļoti konkrētus mērķus. Iegūt zaļa biznesa reputāciju kļūst moderni, bet ne pašsaprotami. l

Latvijā panāktais izmešu ietaupījums gan pagaidām uz pasaules fona ir gaužām niecīgs, jo pērn, kopā nosūtot 2,4 miljonus «zaļo paciņu», DHL klienti globāli ietaupījuši gandrīz 30 000 tonnu CO2 izmešu. Taču neatkarīgi no tā, kurā valstī zaļā paciņa nosūtīta, papildu piemaksas no visām zemēm nonāk kopējos zaļās enerģijas izpētes un ieviešanas projektos. Piemēram, vēja un saules enerģijas parkos.

Līdztekus miljardos mērāmām investīcijām globālos atjaunojamo resursu projektos katrā valstī uzņēmums izvēlas arī savas, tieši lokālām vajadzībām un situācijai atbilstošas kampaņas. Ar tām DHL pievērš sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām un sekām, ar kurām jārēķinās katrai valstij.

DHL Latvia pērn šādi izvēlējās pievērst uzmanību faktam, ka līdz ar globālo sasilšanu var būtiski sarukt Latvijā ligzdojošo putnu sugu skaits. Tāpēc kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību šogad aprīlī rīkoja gājputnu sagaidīšanas mēnesi, par kura simbolu tika izraudzīts viens no Latvijas mazākajiem gājputniem — melnais mušķērājs. Šī ir viena no tām putnu sugām, kura klimata izmaiņu rezultātā no Latvijas ģeogrāfiskās teritorijas varētu izzust, jo apstākļi vairs nebūs tai piemēroti.

Tāpat jau vairākus gadus DHL Latvia atbalstījis Lielo talku — kurjerpasts visos Latvijas novados bez maksas nogādā lielos atkritumu šķirošanas maisus. Arī paši uzņēmuma darbinieki piedalās talkā, un Čīma saka: tas ne vien precīzi sakrīt ar uzņēmuma stratēģiskajām prioritātēm, bet ir arī laba kolektīva saliedēšanas akcija. «Mums ir svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks saprot un atbalsta DHL zaļās iniciatīvas, turklāt ne tāpēc, ka nodaļas vadītājs tā licis, bet tāpēc, ka iegūstam tīrāku vidi, ka varam lepoties — strādājam atbildīgā uzņēmumā,» uzskata Čīma.

Turklāt Latvijas DHL darbiniekiem ir pamats būt lepniem — kamēr vecākajās Eiropas Savienības dalībvalstīs nodaļu vadītāji lauza galvu, kā sasniegt koncerna 2007.gadā izvirzīto mērķi līdz 2020.gadam samazināt «CO2 pēdu» par 30%, visas Baltijas valstis kopā šo mērķi ir izpildījušas jau pērn! Tāpēc baltieši papildus apņēmušies, sākot ar šo gadu, emisiju apjomu deldēt vēl par 10% katru gadu. l


62,5%

sweDbanK izstrādājusi programmatūru ogļskābās gāzes emisiju izvērtēšanai. Pērn visās bankas filiālēs veikts energoaudits un īstenoti enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi, tā samazinot rēķinus par elektrību, ūdeni un siltumu, būtiski arī samazināta uzņēmuma «CO

2 pēda».

Elektroenerģētikas un automātikas tehnoloģiju piegādātājs abb pērn izstrādāja detalizētu pasākumu plānu, kā, palielinot uzņēmuma strā-dājošo skaitu, samazināt siltuma un elektro-enerģijas patēriņu. Detalizētais pasākumu plāns un regulārā tā izpildes kontrole pierāda — arī ambiciozi vides ilgtspējas mērķi ir sasniedzami.

valts vilnītis, vides sadaļas eksperts

Modes krāsa eKsperta vieDoKlis


Valstij piederošie uzņēmumi ir ļoti nozīmīga daļa no Latvijas tautsaimniecības. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas datiem valstij pilnībā pieder 68 kapitālsabiedrības, tai ir izšķiroša ietekme vēl

piecās, mazāk nekā 50% līdzdalība 75 kapitālsabiedrībās un netieša līdzdalība vēl 28 uzņēmumos.

Šo uzņēmumu kopējais aktīvu apjoms 2010.gadā bija vairāk nekā astoņi miljardi latu, to apgrozījums — vairāk nekā divi miljardi latu un nodarbināto skaits lielāks par 50 000 cilvēku. Turklāt šie uzņēmumi mēdz būt starp zināmākajiem un nozīmīgākajiem: atbilstoši Lursoft datiem 2010.gadā valstij piederēja nozīmīga kapitāla daļa

— Pauls Raudseps

Laba valsts uzņēmumu pārvaldības ieviešana šogad kļuvusi par vienu no valdības galvenajiem uzdevumiem. bet — ko par to saka tās valsts kapitālsabiedrības, kuras jau spērušas soli uz savas pārvaldes sistēmas uzlabošanu, piedaloties ilgtspējas indeksa noteikšanā? Ko tās no šā procesa iemācījušās un ko vēlētos sagaidīt no sava īpašnieka — valsts — topošās uzņēmumu pārvaldības sistēmas? Uzdevām šos jautājumus 2012.gada ilgtspējas indeksa vērtēšanas procesā iesaistītajām valsts kapitālsabiedrībām. Visos minētajos uzņēmumos valsts ir vienīgais īpašnieks, izņemot Lattelecom, kurā valstij pieder 51% daļu.

lattelecoM. Valsts varētu uzlabot savu kapitālsabiedrību pārvaldīšanu, centralizējot to vienā institūcijā. Tomēr pagaidām Ministru kabinets ir izšķīries par daļēji centralizēta valsts kapitāldaļu pārvaldības modeļa ieviešanu, kas praksē nozīmē izveidot Centrālās pārvaldības institūciju, kas pārrauga finanšu rezultātu jautājumus un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un īstenošanu. Centrālās pārvaldības institūcijas ieviešana ļautu izvirzīt konkrētus attīstības mērķus un rūpīgi sekot līdzi to realizācijai, laikus konstatējot novirzes no mērķu izpildes un pieņemt attiecīgus lēmumus.

Ko saKa paši valsts uZņēMuMi?

astoņos no divdesmit lielākajiem Latvijas uzņēmumiem.

Ilgus gadus valsts šos nozīmīgos īpašumus ir pārvaldījusi nekonsekventi un nesistemātiski. Vislielāko sabiedrisko sašutumu tradicionāli izraisījusi politiski satīklotu cilvēku iesaistīšana labi algotos darbos valsts kapitālsabiedrību pārvaldē, taču šī svešu sivēntiņu pielaišana pie kādām mazām silītēm faktiski bija tikai daudz dziļāka nesaimnieciskuma simptoms. Valsts nespēja ne izstrādāt skaidrus mērķus savu uzņēmumu darbībai, ne kritērijus, pēc kuriem vērtēt rezultātus. Tāpēc gan tīri finansiālā, gan arī plašākā sabiedriskā atdeve no šiem valsts īpašumiem ir bijusi ievērojami zemāka, nekā varētu būt.

Taču valdība ir izteikusi apņēmību šo situāciju mainīt. Starp tās galvenajiem šāgada uzdevumiem ir valsts kapitālsabiedrību

gaida īpašnieku Pat valsts uzņēmumi, kas paši rūpējas par savu ilgtspēju, apgalvo, ka vēlētos skaidrāku valsts pārvaldes stratēģiju

pārvaldes sistēmas reforma, kuras rezultātā valstij būtu vispirms jāizšķiras, kurās uzņēmējdarbības jomās tai būtu jāpiedalās un no kurām jāaiziet, un pēc tam jānosaka skaidri biznesa mērķi saviem uzņēmumiem. Maija vidū Ministru kabinets pieņēma Valsts Z

īMē

JUM

S —

ER

NE

STS


ceļu satiKsMes Drošības DireKcija. Pateicoties ilgtspējas indeksa vērtēšanai, mainītas vai uzlabotas ir vairākas lietas. Proti, gan tīri praktiskas un ikdienišķas, piemēram, mājaslapas saturs un tā izvietojums, gan lietas, kas saistītas ar uzņēmuma stratēģisko darbību un atbildību, piemēram, CSDD mājaslapā ievietots paplašināts CSDD finanšu pārskats. ļoti ceram, ka ilgtspējas indeksa vērtēšanas rezultāti tiks ņemti vērā arī saistībā ar paredzēto valsts kapitālsabiedrību reformu. Uzskatām, ka reformai nav jēgas, ja tā nav orientēta uz kādas skaidri identificētas problēmas novēršanu un pozitīva rezultāta sasniegšanu. Diemžēl informācija, kas ir mūsu rīcībā, ļauj spriest, ka notiek pretējais.

latvenergo. Ilgtspējas indeksa vajadzībām sniegtā informācija un ziņošanas veids daudzviet sakrīt ar Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskatos sniegto informāciju, kuru gatavojam pēc starptautiska ziņošanas standarta (General Reporting Initiative, GRI). Pašlaik esam vienīgais nacionālais uzņēmums, kurš gatavo nefinanšu jeb ilgtspējas pārskatu pēc šiem kritērijiem. Viens no labas korporatīvās pārvaldības prakses un reizē uzņēmuma ilgtspējas nosacījumiem ir profesionāla valde un padome. Pēdējās, kā mums labi zināms, nav.

kapitāla daļu pārvaldības kopcepciju, uz kuras pamata līdz nākamā gada sākumam ir jāizveido jauna pārvaldības sistēma, kurā, cita starpā, valsts uzņemas arī noteikt kapitālsabiedrībām nefinanšu mērķus. Ņemot vērā valdības intereses aktivizēšanos par

savu uzņēmumu labo pārvaldību, ir dabiski uzdot jautājumu — cik lielu lomu šo principu ieviešanā varētu spēlēt ilgtspējas indekss? Jo indekss ir tieši vērsts uz uzņēmumu labas pārvaldības un sociālās atbildības novērtēšanu un stiprināšanu. Tāpēc vērsāmies ar

jautājumiem par indeksa iespējamo ietekmi gan pie ekonomikas ministra Daniela Pavļuta, kura vadībā tiek izstrādāta jaunā valsts kapitālsabiedrību pārvaldes stratēģija, gan pie pašām valsts kapitālsabiedrībām, kuras piedalījušās šajā procesā. l


patlaban tiek izstrādāta valsts kapitālsabiedrību pārvaldes stratēģija. vai uzņēmumu ilgtspējas indeksa noteikšana iekļaujas šajā procesā? Valsts kapitāla daļu pārvaldības reformai un ilgtspējas indeksam ir vienots mērķis — radīt praksi un sistēmu, kas veicinātu ilgtspējīgu uzņēmējdarbību Latvijā, nodrošinot skaidru, saprotamu un atbildīgu procesu vadību. vai no valsts kā īpašnieka viedokļa ir vēlams, ka vairāk valsts kapitālsabiedrību piedalās šā indeksa izstrādē? Noteikti! Uzņēmumu dalība ilgtspējas indeksā ir pielīdzināma ikgadējai obligātajai vizītei pie ārsta, lai neielaistu slimības un sāktu to savlaicīgu ārstēšanu. Ilgtspējas indekss uzņēmējiem bez maksas palīdz identificēt problēmas, ko ikdienas darbā tie varbūt nepamana vai uzskata par nebūtiskām. Šī informācija netiek izpausta trešajām pusēm, bet kopīgi ar individuālo rezultātu un ieteikumiem no ekspertu puses tiek nodota pašiem uzņēmumiem.

Valsts uzņēmumiem būtu jārāda priekšzīme privātajiem uzņēmumiem gan ilgtspējas, gan pārvaldības ziņā un jāizmanto katra iespēja šos procesus uzlabot. Tāpēc īpašs prieks ir par tiem valsts uzņēmumiem, kas ilgtspējas indeksā piedalās vairākus gadus pēc kārtas, piemēram, Latvenergo, kas saņem ļoti augstu vērtējumu. Ekonomikas ministrija pirmo reizi pasniegs arī atzinības rakstus tiem uzņēmumiem ar valsts kapitāla daļām, kas uzdrošinājās un šogad piedalījās ilgtspējas indeksā. vai sava īpašuma formas dēļ valsts kapitāla sabiedrībām ir kādi sevišķi izaicinājumi, ar kuriem nesaskaras privāti uzņēmumi? Diemžēl līdzšinējā sadrumstalotā, necaurskatāmā un nesakārtotā valsts uzņēmumu pārvaldība ir radījusi izaicinājumus valsts kapitālsabiedrībām dalībai ilgtspējas indeksā.

Valsts uzņēmumi, salīdzinot ar privātā sektora lielajiem uzņēmumiem, visticamāk, atpaliek savā ilgtspējā, un par to daļa atbildības jāuzņemas arī valstij kā īpašniekam, intervijā atzīst ekonomikas ministrs Daniels pavļuts, iesakot ilgtspējas indeksu izmantot kā ikgadēju pārbaudes vizīti pie ārsta

kā obligātā veselības pārbaude

— Pauls Raudseps

valsts neKustaMie īpašuMi. Liela artava ieguldīta, lai uzlabotu interneta mājaslapas saturu. Tagad vni.lv ir pilnīga informācija par VNī un arī citu valsts iestāžu nomas un apsaimniekošanas darījumiem, piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanas un iznomāšanas sludinājumi. Katras kapitālsabiedrības darbībai ir jābūt skaidri definētiem konkrētiem stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Un tie ir ne vien jāsakārto un jāformulē, bet arī jāpublisko, lai ikvienam būtu skaidra attiecīgā uzņēmuma eksistence. Tāpat šiem definētajiem mērķiem un uzdevumiem nepieciešams stingrs kontroles mehānisms. Nenoliedzami nepieciešama arī kapitāldaļu turētāja iedziļināšanās (laika un kompetentu padomdevēju resurss) pārstāvētās kapitālsabiedrības darbības specifikā, norisēs un problēmās.

latvijas DZelZceļš. Visu prasību izpilde nebija viegla, jo valsts uzņēmumiem daudzās no minētajām situācijām bija sarežģījumi sniegt plašu informāciju tās konfidencialitātes un darbības specifiskā regulējuma dēļ. Neuzskatām, ka ilgtspējas indekss var būt par pārvaldes sistēmas izveides pamatu, jo tajā ievērojams akcents ir, piemēram, uz peļņu u.c. rādītājiem, kas Latvijas dzelzceļa kā infrastruktūras pārvaldītāja un uzturētāja kontekstā nav prioritāra, bet ir jānodrošina kravu tranzīts kā valsts tautsaimniecībai svarīgas nozares pienesums un ilgtspēja.


Tas attiecināms uz tām indeksa sadaļām, kur uzņēmējiem ir jāsniedz informācija par akcionāriem, stratēģiskajiem mērķiem, atklātības principu ievērošanu. Salīdzinot ar privātā sektora lieliem uzņēmumiem, visticamāk, lielākā daļa valsts kapitālsabiedrību savās korporatīvās pārvaldības praksēs un ilgtspējā līdz šim ir atpalikušas.

Te sava atbildība jāuzņemas arī valstij kā īpašniekam, ilgstoši neradot profesionālu un valstiski atbildīgu pārvaldības sistēmu. Tāpēc ir gandarījums, ka Ministru kabinets pēc ilgām diskusijām ir devis akceptu reformai, kas ļaus mainīt vecās prakses un padarīt valsts uzņēmumu pārvaldību profesionālu, atbildīgu, efektīvu un caurskatāmu. kā vērtējat ilgtspējas indeksa ietekmi kopumā uz uzņēmējdarbības vidi latvijā? Šādas privāto partneru un organizāciju iniciatīvas novērtēju ļoti augstu, jo tās aktualizē visai ekonomikai un uzņēmējdarbībai ļoti būtiskus jautājumus. Jāatceras, ka Latvijas ekonomikas ilgtspēja lielā mērā ir Latvijas uzņēmēju ilgtspējas kopsumma — bez ilgtspējīgiem uzņēmumiem stabila, sabalansēta ekonomikas izaugsme nemaz nebūs iespējama. Šī iniciatīva pakāpeniski veido jaunu uzņēmējdarbības kultūru, kas būtu balstīta ilgtspējas un labas pārvaldības pamatos. l

starptautisKā liDosta rīga. Uzņēmumam tā ir iespēja novērtēt savu nefinanšu sniegumu pēc konkrētiem kritērijiem. būtisks aspekts ir darbības caurskatāmība, tāpat jābūt skaidrai uzņēmuma darbības stratēģijai, sabiedrības atbalsta kritērijiem, nepieciešama aktīva komunikācija ar ietekmes pusēm un sabiedrību kopumā.

latvijas loto. Papildus darbības efektivitātei vērtīgi būtu ņemt vērā ilgtspējas indeksa labās prakses ieteikumus attiecībā uz darba devēja sniedzamo atbalstu darbiniekiem gan sociālajā, gan materiālajā, gan darba vides jomā. Par prioritāti būtu jāizvirza sociālās atbildības jautājumi.

Valsts uzņēmumiem jārāda priekšzīme privātajiem gan ilgtspējas, gan pārvaldības ziņā

FO

TO

— L

ETA

A

ilgtspējas indeksa pārskats 2012

Business