ALBERTA KOLEDŽAMārketings un tā inovācijas

IEVA KOZINDA

Kvalifikācijas darbs

MĀRKETINGA VIDE UN

KONKURĒTSPĒJAS NOVĒRTĒJUMS

PAKALPOJUMA SNIEGŠANAS

UZŅĒMUMĀ

Rīga-2012

2

ANOTĀCIJA

Darba autores kvalifikācijas darba tēma ir „Mārketinga vide un konkurētspējas novērtējums

pakalpojuma sniegšanas uzņēmumā”. Autores mērķis ir analizēt pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma

SIA „NP Properties” mārketinga vidi un tā konkurētspēju.. Lai sasniegtu mērķi nepieciešams izpētīt

no kā sastāv mārketinga vide, raksturot konkurences un konkurētspējas veidus, konkurentus un

izveidot SVID analīzi.

Kvalifikācijas darbs sastāv no astoņām nodaļām.

Pirmajā nodaļā tiek raksturota mārketinga vide.

Otrajā nodaļā tiek raksturoti konkurences un konkurētspējas veidi.

Trešajā nodaļā tiek veikta uzņēmuma mārketinga iekšējās, tieši un netieši ietekmējošās ārējās

vides analīze.

Ceturtajā nodaļā tiek raksturota industriālo parku un pakalpojumu nozare.

Piektajā nodaļā tiek veikta uzņēmuma konkurentu konkurences analīze.

Sestajā nodaļā tiek veiks klientu apmierinātības pētījums un tā rezultāti.

Septītajā nodaļā autore veic uzņēmuma SVID analīzi.

Astotajā nodaļā tiek izstrādātas uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanas iespējas.

Darba noslēgumā izstrādāti secinājumi un priekšlikumi.

Grafiskā daļa sastāv no 14 attēliem, darbam pievienots viens pielikums. Kvalifikācijas darba

kopējais apjoms ir 71 lpp., tai skaitā 6 tabulas un 25 attēli.

Atslēgas vārdi: konkurētspēja, konkurence, mārketinga vide.

Darbā tika izmantotas sekojošas pētījumu metodes:

· SVID analīze;

· socioloģisko pētījumu metode – aptauja;

· monogrāfiskā metode – literatūras analīze;

· grafiskā metode.

3

ANOTATION

The theme of the qualification work is "Marketing and competitive environment assessment

service industry." The author's aim is to analyze the service company "NP Properties" marketing

environment and competitiveness. To achieve the goal author need to explore the marketing

environment, competition and the competitiveness, the types of competitors and a SWOT analysis.

Qualification work consists of eight chapters.

The first chapter describes the marketing environment.

The second section describes the types of competition and competitiveness.

The third chapter describes the company's internal environment, directly and indirectly

affecting external environment analysis.

The fourth section describes the industrial park and service sectors.

In the fifth chapter is the company's competitors and the competitive analysis.

The sixth chapter is carried out customer satisfaction survey and its results.

In the seventh chapter the author was making a SWOT analysis.

Eighth chapter is designed for increasing the competitiveness of business opportunities.

At the end there are conclusions and proposals.

Graphical part consists of 14 images, in the work is added one attachment. The total volume

of work is 71 pages, including 6 tables and 25 pictures.

Keywords: competitiveness, competitive marketing environment.

In work were used the following research methods:

• SWOT analysis;

• method of sociological research - a survey;

• monographic method - the analysis of literature;

• graphical method.

4

SATURS

IEVADS ...................................................................................................................................... 5

1. MĀRKETINGA VIDES RAKSTUROJUMS........................................................................ 7

1.1. Iekšējās vides raksturojums……………………………………………………………….. 7

1.2. Ārējās vides raksturojums………………………………………………………………… 8

1.3. SVID analīze……………………………………………………………………………… 11

2. KONKURENCES UN KONKURĒTSPĒJAS JĒDZIENU RAKSTUROJUMS................ 13

2.1. Konkurences veidi………………………………………………………………………… 13

2.2. Konkurētspēja un tās veidi………………………………………………………………... 16

3. MĀRKETINGA VIDES ANALĪZE UZŅĒMUMĀ SIA „NP PROPERTIES” ................. 19

3.1. Uzņēmuma raksturojums………………………………………………………………….. 19

3.2. Produktu raksturojums……………………………………………………………………. 21

3.3. SIA „NP Properties” iekšējā vide…………………………………………………………. 21

3.4. SIA „NP Properties” tieši ietekmējošā ārējā vide………………………………………… 23

3.5. SIA „NP Properties” netieši ietekmējošā ārējā vide……………………………………… 26

4. INDUSTRIĀLO PARKU UN PAKALPOJUMU NOZARES RAKSTUROJUMS ........... 29

5. LATVIJAS INDUSTRIĀLO PARKU KONKURENCES ANALĪZE ................................ 31

6. KLIENTU APMIERINĀTĪBAS PĒTĪJUMS ...................................................................... 37

7. SIA „NP PROPERTIES” SVID ANALĪZE......................................................................... 49

8. KONKURĒTSPĒJAS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS ................................................................ 55

SECINĀJUMI........................................................................................................................... 57

PRIEKŠLIKUMI...................................................................................................................... 59

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS ........................................................................................ 60

GRAFISKĀ DAĻA ................................................................................................................... 64

PIELIKUMS ............................................................................................................................. 71

1. pielikums Klientu apmierinātības pētījuma aptaujas anketa……………………………. 72

5

IEVADS

Darba autores kvalifikācijas darba tēma ir „Mārketinga vide un konkurētspējas novērtējums

pakalpojuma sniegšanas uzņēmumā”.

Tēma tika izvēlēta tādēļ, ka katram uzņēmumam ir svarīgi izzināt tirgzinības vidi, kura

sastāv no mikrovides un makrovides. Ir svarīgi saprast spēkus, kam ir tiešs sakars ar firmu un tās

iespējām klientu apkalpošanā – piegādātāji, starpnieki, konkurenti, klienti utt. Un tik pat svarīgi ir

uzzināt kā uzņēmumu ietekmē makrovides faktori, kuri ir daudz plašāki sociālie spēki –

demogrāfiskie, ekonomiskie utt.

Savukārt, konkurētspējas novērtējums uzņēmumam parāda, aptuveni kurā vietā tas atrodas

konkrētajā nozarē, kādas ir tā iespējas/draudi, kā vajadzētu tālāk turpināt un pilnveidot savu darbību.

Izvēlētā tēma ir sabiedrībā aktuāla, jo katram uzņēmumam ir nepieciešams izpētīt mārketinga

vidi, lai sekmīgi veiktu uzņēmuma mārketinga mērķus. Kā arī ir nepieciešams rūpīgi izpētīt

konkurentu darbību, lai spētu novērtēt sava uzņēmuma priekšrocības un trūkumus.

Kvalifikācijas darba mērķis: analizēt pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma SIA „NP

Properties” mārketinga vidi un tā konkurētspēju.

Kvalifikācijas darba uzdevumi:

1. raksturot mārketinga teorētiskās nostādnes;

2. raksturot uzņēmuma mārketinga darbība, SVID analīze;

3. izstrādāt aptaujas anketu un veikt pētījumu;

4. izmantojot konkurētspējas noteikšanas metodes, noteikt uzņēmuma konkurētspēju;

5. izstrādāt secinājumus un sniegt priekšlikumus uzņēmuma konkurētspējas

paaugstināšanai.

Pētījums tika veikts šajā laika periodā, jo darba autore bija praksē šajā uzņēmumā, tādejādi

iegūstot pieeju dažādai informācijai par uzņēmumu. Prakses laikā tika iegūta skaidrāka izpratne par

šāda veida uzņēmumu darbību un nozari kopumā.

Darbs sastāv no astoņām nodaļām un to apakšnodaļām.

Pirmajā nodaļā tiek raksturota mārketinga vide – iekšējā un tieši, netieši ietekmējošā ārējā

vide un SVID analīze.

Otrajā nodaļā tiek raksturotas konkurences situācijas (monopolistiskā, pilna konkurence utt.),

konkurences veidi - vajadzību un vēlmju konkurence, līdzīgu grupu konkurence, preču veidu

konkurence, starpfirmu konkurence un konkurētspējas veidi.

6

Trešajā nodaļā tiek veikta uzņēmuma mārketinga iekšējās, tieši un netieši ietekmējošās ārējās

vides analīze.

Ceturtajā nodaļā tiek raksturota industriālo parku un pakalpojumu nozare.

Piektajā nodaļā tiek veikta uzņēmuma konkurentu konkurences analīze. Tiek raksturoti

deviņi lielākie uzņēmuma konkurenti un izmantojot atzīmju sistēmu vērtēti dažādi uzņēmumu

darbības aspekti.

Sestajā nodaļā tiek veiks klientu apmierinātības pētījums un tā rezultāti.

Septītajā nodaļā autore veic uzņēmuma SVID analīzi. SVID analīze ir veikta divām

uzņēmuma daļām: biroju telpām un noliktavām.

Astotajā nodaļā tiek izstrādātas uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanas iespējas.

Darba veikšanai galvenie izmantotie bibliogrāfiskie pirmavoti - J.Ē. Niedrītis „Mārketings”,

interneta resursi, kā, piemēram, Nordic Industrial Park, kā arī uzņēmuma iekšējie dokumenti.

7

1. MĀRKETINGA VIDES RAKSTUROJUMS

Tirgzinības vide sastāv no vairākām jomām, kurās firmai ir jāatrod jaunas iespējas savu

preču realizēšanā.

Tirgzinības vide – aktīvo subjektu un spēku mijiedarbība, kas darbojas aiz firmas robežām

un spēj ietekmēt tirgzinības dienesta vadības iespējas nodibināt un uzturēt veiksmīgas sadarbības

attiecības ar mērķa klientiem. [33]

1.1. Iekšējās vides raksturojums

Lai jebkurš uzņēmums spētu sākt darbību tam ir jāizveido, jāizprot un jākontrolē sava iekšēja

vide. Uzņēmuma iekšējā vidē notiek uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšana. [33]

Uzņēmuma iekšējo vidi veido tā darbinieki, tomēr ārējā vide var ļoti lielā mērā ietekmēt

darbinieku attieksmi. Iekšējās vides faktori (1.1.att.) raksturo uzņēmuma iekšienē notiekošos

procesus.[34]

1.1.att. Uzņēmuma iekšējās vides faktori [33]

· Pati firma - ietekmīgākais mikrovides faktors, kas ietekmē visu lēmumu pieņemšanu;

8

· institucionālais menedžments - pārsvarā ir neliela grupa, kura kontrolē organizācijas darbību,

kā arī pieņem dažādus lēmumus, bieži vien par jaunu darbību uzsākšanu;

· finanses - šī nodaļa rēķina un skatās, kam vajag piešķirt finansējumu, kam to vajag mazāk.

Kā arī seko līdzi finansu apritei, meklē kur iegūt finansu līdzekļus un ir atbildīgs par dažādo

biznesa darbību rentabilitātes vērtējumu;

· zinātnieki, konstruktori - rūpējas par konstruēšanas tehniskajām problēmām, lai izstrādātu

ražošanas metodes drošu un kvalitatīvu preču ražošanai;

· grāmatvedība - ietver finansu līdzekļu uzkaiti, apkopošanu, apstrādi un analīzi;

· ražošanas nodaļa - preces izgatavošanas procesa nodrošināšana, lēmumu pieņemšana

tehnoloģiskajā sfērā, ražošanas procesa plānošana un kvalitātes kontrole;

· sagāde - nodrošina izejvielu, materiālu un citu resursu piegādi uzņēmumam;

· vadība – uzņēmuma direktori, valde, vada uzņēmumu un pieņem svarīgākos lēmumus;

· MTA ( materiāli tehniskā apgāde) - rūpējās, lai nekā netrūktu ražošanai tas ir rūpējās par

detaļu, izejvielu un citu ražošanai nepieciešamo lietu sagādi. pārsvarā ir neliela grupa, kura

kontrolē organizācijas darbību, kā arī pieņem dažādus lēmumus, bieži vien par jaunu darbību

uzsākšanu. Bieži vien uzņēmumos zem šī nosaukuma slēpjas vadība;

· mārketings - nodarbojās ar patērētāju vajadzību izpēti un to apmierināšanu. Šī nodaļa ir

kļuvusi ļoti populāra un mūsdienās grūti iedomāties uzņēmumu, kurš spētu veiksmīgi

darboties bez mārketinga nodaļas;

· personāla daļa - atbildīga par uzņēmuma darbaspēku un citiem cilvēku resursiem. Šajā

nodaļā ietilpst atbildība par jaunu darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, algotā darbaspēka

labklājību, darba apstākļiem, kā arī konfliktu risināšana starp darbiniekiem. [33]

1.2. Ārējās vides raksturojums

Ārējās vides analīze ir ļoti svarīga uzņēmumam, lai noteiktu iespējas un draudus. Vispārīgās

vides ietekme izpaužas arī tādējādi, ka, piemēram:

· viens un tas pats ārējās vides faktors var dažādi ietekmēt dažādas nozares;

· viens un tas pats ārējās vides faktors var dažādi ietekmēt arī vienas nozares uzņēmumus;

· visi ārējās vides faktori var praktiski neietekmēt kādu noteiktu nozari. [32]

9

Uzņēmumu ietekmējošā ārējā vide dalās divās daļās:

· tieši ietekmējošā ārējā vide (1.2.att.);

· netieši ietekmējošā ārējā vide (1.3.att.).

1.2.att. Uzņēmuma tieši ietekmējošā ārējā vide [36]

· Patērētāji - galīgais mērķis, ko cenšas apmierināt uzņēmumi, lai pārdotu preces un

pakalpojumus. Pastāv piecu veidu patērētāju tirgus tipi: patēriņa tirgus, industriālais tirgus,

starpnieku tirgus, valsts tirgus, starptautiskais tirgus.

· konkurenti - spēks, kas būtiski iespaido uzņēmuma lēmuma pieņemšanas procesu, jo diktē

veselu virkni noteikumu. Konkurenti ir viens no galvenajiem ārējās vides faktoriem, kurus

ikvienam uzņēmējam ir jāpārzina vislabāk;

· piegādātāji;

· starpnieki - organizācijas vai atsevišķas personas, kas nodrošina preču virzīšanu, sadali un

pārdošanu tirgū. Par starpniekiem uzskatāmu mazumtirgotāji, vairumtirgotāji, transporta un

noliktavu organizācija, bankas, reklāmas aģentūras;

· sabiedriskās organizācijas - Tā ir jebkura cilvēku grupa, kura izrāda reālu un potenciālu interesi

par uzņēmuma darbību un var arī to zināmā mērā ietekmēt. Sabiedriskās organizācijas pārstāv

cilvēku grupās, kuras apvienojušas kopējas patērētāju intereses. Tā ir organizēta iedzīvotāju un

valdības aprindu kustība, kurai jānostiprina pircēju attiecības ar preču un pakalpojumu

pārdevējiem;

· masu mediji - masu informācijas un komercinformācijas līdzeklis. Katram uzņēmumam ir ļoti

nozīmīga masu mediju attieksme pret tā darbību. Plašsaziņas līdzekļu pozitīvas attieksmes

veidošana ir viens no svarīgākajiem uzņēmēju uzdevumiem;

10

· likumdošana - ietekmē uzņēmuma galvenās funkcijas- plānošanu, organizēšanu, vadīšanu,

koordinēšanu, motivēšanu un kontroli. [36]

1.3.att. Uzņēmumu netieši ietekmējošā ārējā vide [35]

· Valsts ekonomiskais stāvoklis - var ietekmēt uzņēmumu caur inflāciju, procentu likmēm,

bezdarbu, iedzīvotāju maksātspēju, kredītnoteikumiem u.c.;

· valsts demogrāfiskais stāvoklis - demogrāfiskā ziņā ir svarīgi šādi rādītāji : iedzīvotāju skaits un

šajā ziņā novērotās tendences; iedzīvotāju sadalījums vecuma grupās; iedzīvotāju sadalījums pēc

dzimuma, iedzīvotāju teritoriālais sadalījums; ģimeņu skaits, tai skaitā ar un bez bērniem; pārējie

rādītāji, kas izvērš un konkretizē jau minētos rādītājus;

· sociālkultūras elementi - ietver sevī vēsturiskās tradīcijas, cilvēku paradumus, kultūras vērtības,

dzīvesveidu u.c. Cilvēki dzīvo noteiktā sabiedrībā, kurā veidojas noteikti uzskati, vērtības un

uzvedības normas. Ņemot vērā sociālkultūras faktoru nozīmi, uzņēmumiem jāspēj prognozēt

sabiedrības sociālās vēlmes un vērtības;

· valsts politika - Tā ietekmē uzņēmējdarbību divējādi :

- valsts ekonomiskā regulēšana;

- valsts institūciju attieksme pret biznesa un nebiznesa uzņēmumiem.

Nosakot noteiktus uzņēmuma darbības ierobežojumus, lai tie ievērotu sabiedrības intereses;

Ekonomiskā politika var atbalstīt un motivēt, vai arī gluži pretēji- ierobežot biznesa darbību;

Stabila politika veicina ilgtermiņa plānošanu biznesā, bet nestabila politika apdraud normālu

biznesa darbību.

Standartizācija, sertifikācija, privatizācija, drošības normas un pārējie biznesa ierobežojumi

nepieciešami, lai aizsargātu uzņēmumus pret konkurentu nelikumīgu darbību, aizsargātu

11

patērētājus pret uzņēmēju patvaļu un aizsargātu sabiedrības intereses pret uzņēmējdarbības

bezatbildības iespējamajām sekām.

Biznesa atbalsts saistīts ar nodokļu atvieglojumiem, kredītiem, investīciju projektiem, valsts

pasūtījumiem, eksportētāju atlīdzību un citiem.

Stabila nodokļu politika, stabils valūtas kurss veicina naudas ieguldījumu valstī. Pēc iespējas

stabila jābūt ne tikai finanšu politikai, bet arī politikai preču un darba tirgū.

· Zinātne, tehnoloģija un tehnika - uzņēmumi atrodas noteiktā tehnoloģiskajā vidē, kura nemitīgi

attīstās un mainās. Šī vide var uzņēmumam radīt gan papildus iespējas un priekšrocības, gan arī

noteiktus ierobežojumus. Mūsdienu zinātnieki rada arvien jaunas tehnoloģijas, kas spēj izmainīt

preces un arī ražošanas procesus. Konkurences spēki stimulē uzņēmuma attīstības procesus, tas

ir katrs uzņēmums saprot, ka tad, ja viņa tehnoloģija neatbildīs nozares tehnoloģiskajām

prasībām, viņš zaudēs konkurences cīņā.

Uzņēmumam, kurš vēlās funkcionēt veiksmīgi ir jāprot veiksmīgi pielāgoties tehnoloģiskajām

izmaiņām un jāizmanto šo izmaiņu priekšrocības tirgus konkurencē.

· Starptautiskās attiecības - vissarežģītākais no vides elementiem, jo ietver sevī gan ekonomiku,

gan politiku, gan sociālkultūras faktorus. [35]

1.3. SVID analīze

SVID analīze ir metode, ar kuras palīdzību uzņēmums novērtē savas stiprās un vājās puses,

kā arī pastāvošās iespējas vai gaidāmos draudus. Un tikai tad, kad visi četri kritiskie informācijas

elementi ir noteikti, balstoties uz tiem, uzņēmums var formulēt un īstenot biznesa stratēģiju plānoto

mērķu sasniegšanai.

SVID analīzes galvenais uzdevums ir pieejamo informāciju sadalīt iekšējos (stiprās un vājās

puses) un ārējos (iespējas un draudi) faktoros. Kad šis darbs ir paveikts, SVID analīzes rezultāti

parāda, kuri faktori (stiprās puses un iespējas) var palīdzēt uzņēmumam stratēģisko mērķu

sasniegšanai, un kuri faktori (vājās puses un draudi) ir šķēršļi, kas jāpārvar vai jāsamazina to

iedarbība. [28]

SVID analīze arī tiek saukta par SWOT analīzi. Šis nosaukums ir balstīts uz angļu valodu,

kur: „S” – Strenghts: priekšrocības, „W” – Weaknesses: trūkumi, „O” – Opportunities: iespējas un

„T” – Threats: draudi.

12

1.1. tabula

Uzņēmuma priekšrocību un trūkumu, ārējās vides iespēju un draudu (SVID) analīze [28]

Iekšējie faktori Ārējie faktori

Pozitīvie faktori Priekšrocības Iespējas

Kādā jomā uzņēmums ir labākais?

Kāds ir uzņēmuma intelektuālais

potenciāls?

Kādas īpašas prasmes un iemaņas

piemīt darbiniekiem?

Kādi ir finansiālie resursi?

Kādi ir kontakti un vienošanās?

Cik spēcīgi spēj ietekmēt piegādātājus

un starpniekus?

Kādas pārmaiņas ārējā vidē var

izmantot savā labā?

Kādus konkurentu trūkumus uzņēmums

var izmantot savā labā?

Kādas jaunas tehnoloģijas tuvākajā

laikā var kļūt pieejamas?

Kādus jaunus tirgus uzņēmums var

iekarot?

Negatīvie faktori Trūkumi Draudi

Kas uzņēmumam nepadodas?

Kādās jomās pietrūkst zināšanu?

Kādas prasmes un iemaņas trūkt

darbiniekiem?

Kāda ir finansiālā situācija?

Kādu kontaktu un vienošanos

uzņēmumam nav, bet ir nepieciešamas?

Kā konkurenti būtu spējīgi iedragāt

uzņēmuma pozīcijas?

Kādas izmaiņas likumdošanā varētu

apdraudēt firmas intereses?

Kādas pārmaiņas sabiedrībā apdraudētu

uzņēmuma darbību?

Kā ekonomikas attīstības cikli

(izaugsme un recesija) ietekmē firmas

darbību?

13

2. KONKURENCES UN KONKURĒTSPĒJAS JĒDZIENU

RAKSTUROJUMS

2.1. Konkurences veidi

Firmas konkurenti ietekmē tirgzinības stratēģiju un veiksmi mērķa tirgū. Konkurence ir

viens no faktoriem, kas uzlabo preces kvalitāti un drošību, kā arī liek izstrādāt jaunu preci un

turpināt attīstīt veco. [30; 265]

Konkurence – uzņēmējdarbības stratēģija un tāda ekonomiski pastāvīga uzņēmēju sacensība,

kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus

(cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu atbilstoši pieprasījumam.

[31;101]

Konkurenti ir divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas sacenšas vai atrodas tādos apstākļos,

kuros tie var sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamu precu ražošanā vai realizācijā

konkrētajā tirgū. [4; 168]

Latvijas Republikā konkurenci regulē „Konkurences likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt

iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko (saimniecisko) darbību brīvas un godīgas

konkurences apstākļos. [30;284]

Konkurences situācijas:

1. Pilnīga konkurence – liels skaits piegādātāju, un neviens no tiem nespēj ietekmēt kopējo

piedāvājuma līmeni. Ļoti līdzīgi produkti. Jauniem piegādātājiem nav grūti ienākt tirgū. Gan

piegādātājiem, gan klientiem ir pieejama informācija par citiem tirgus dalībniekiem. Piemēram,

neregulēts lauksaimniecības produktu tirgus, starptautiskais valūtas tirgus.

2. Monopolistiskā konkurence – Situācija, kad vienam piegādātājam pieder lielākā tirgus daļa, kas

iegūta, izmantojot diferencētu mārketinga pieeju, taču citiem konkurentiem ir iespēja iespiesties

tirgū un izkarot savu tirgus daļu. Piemēram, Coca-cola un PepsiCo pieder lielākā atspirdzinošo

dzērienu tirgus daļa, taču nav nekādu ierobežojumu, kas citiem uzņēmumiem liegtu iespēju

ienākt šajā tirgū.

3. Oligopols – Neliels skaits uzņēmumu gandrīz pilnībā kontrolē tirgu. Parasti šāda situācija

izveidojas, kad ienākšanai tirgū ir nepieciešamas ļoti augstas izmaksas un tirgus nav pietiekami

plašs, lai uzņēmumam atmaksātos lieli kapitālieguldījumi. Oligopolus parasti pārvalda valsts

monopoluzraudzības institūcijas, lai pasargātu patērētājus no situācijas, kad lielie uzņēmumi

14

negodīgi izmanto savu ietekmi. Piemēram, pasažieru lidmašīnu ražotāji, mazgāšanas līdzekļu

nozare, naftas ieguves un pārstrādes nozare.

4. Monopols – izveidojas tad, ja tirgū ir tikai viens kāda produkta, kam nav tuvu aizstājēju,

piegādātājs. Praktiski šī situācija ir gandrīz tikpat reta kā pilnīgas konkurences modelis, taču daži

piemēri ir un vairums no tiem ir tā sauktie „dabiskie monopoli”. Tas nozīmē, ka mākslīgai

konkurences radīšanai šajās jomās vienkārši nav racionāla pamata. Piemēram, elektroenerģijas

ražošana un piegāde, dažu valstu dzelzceļa transporta uzņēmumi. [4;21]

2.1. tabula

Konkurences situācijas raksturojums [31;85]

RādītājiPilnīgā

konkurence

Monopolistiskā

konkurenceOligopols Monopols

Firmu skaits,

kas ražo preci

Daudz neatkarīgu

firmu. Nav

kontroles tirgos

Daudz firmu, kas ražo

līdzīgas preces un

sniedz pakalpojumus

Dažas lielas firmas, kas

ražo doto preci, sniedz

pakalpojumus

Viena prece

un viena

firma

Cenu

kontrole

Nav. Cenas

nosaka tirgus

Ietekme ierobežota,

iespējams nomainīt

preci

Jūtama „cenu līdera”

ietekme

Praktiski

pilnīga

kontrole

Preču

diferenciācija

Nav. Preces nav

atšķiramas pēc

īpašībām un

kvalitātes

Produkti ir diferencēti

konkrētiem tirgus

segmentiem

Raksturīga (svarīga)

atsevišķām precēm

(auto). Minimāla

standartizētām precēm

(benzīns)

Nav

Iekļūšana

tirgū

Nosacīti viegla

iekļūšana un

izkļūšana no tirgus

Nosacīti viegla

iekļūšana un izkļūšana

no tirgus

Grūta. Bieži prasa lielas

investīcijas

Ļoti grūta

Atkarībā no tā, kādā konkurences situācijā atrodas firma, jāizvēlas atbilstoša tirgzinības

stratēģija.

Konkurences veidi:

1. vajadzību un vēlmju konkurence – potenciālais klients var izvēlēties starp vairākām lietām,

kuras viņš šajā konkrētajā brīdī var un grib darīt;

2. līdzīgu grupu konkurence – pastāv izvēle starp daudzām preču grupām, kas spēj apmierināt

pircēja analogās vajadzības;

15

3. preču veidu konkurence – attiecas uz vienas un tās pašas preču grupas dažādiem veidiem,

kuri var konkurēt cits ar citu;

4. starpfirmu konkurence. [30;271]

Reālajā saimnieciskajā dzīvē ir iespējami divi konkurences gadījumi:

1. Cenu konkurence – konkurēšana notiek, mainot preču un pakalpojumu cenas. Galvenais

noteikums, lai īstenotu veiksmīgu cenu konkurenci, ir pastāvīga ražošana pilnveidošana un

pašizmaksas samazināšana. Ieguvējs ir tas uzņēmums, kuram ir reālas iespējas samazināt

ražošanas izmaksas. Situācijās kad konkurentu spēki ir līdzīgi, vairāk izmanto manevrēšanu ar

cenām. Šīs politikas pamatā ir:

- dažādu atlaižu piedāvāšana patērētājiem;

- slepena preču cenu pazemināšana zem preču pašizmaksas;

- vienādas cenas noteikšana dažādas kvalitātes precēm;

- dažādas kvalitātes preču cenas tuvināšana.

Rezultātā ieguvējs ir patērētājs.

2. Ārpuscenas konkurence – cenas loma ir mazāka. Pirmajā vietā izvirzās unikālas preču īpašības,

to tehniskā drošība un augsta kvalitāte. Tieši šie faktori, nevis cenu pazemināšana, ļauj piesaistīt

jaunus pircējus un celt preces konkurētspēju. Ražošanas galvenais mērķis – pastāvīgi pilnveidot

preces, iespēju meklēšana paaugstināt preču kvalitāti, tehniskā drošība, dizaina uzlabošana,

iesaiņojuma uzlabošana utt. [30;275]

Maikla Portera piecu spēku modelis ir viens no veidiem kā analizēt uzņēmuma konkurences

situāciju. Minētie pieci spēki ir šādi:

1. piegādātāju spēks. Jo lielāka ir izejvielu un ražošanas līdzekļu piegādātāju ietekme uz

uzņēmumu, jo spēcīgāka ir konkurence;

2. klientu spēks. Jo lielāka ir klientu ietekme uz uzņēmumu, jo spēcīgāka ir konkurence

tā ārējā vidē;

3. jaunpienācēju draudi;

4. preču un pakalpojumu aizstājēju draudi. Šo draudu uzņēmumi bieži vien pamana tad,

kad jau ir par vēlu;

5. konkurences pakāpe pašreizējo konkurentu vidū.

Portera modeļa priekšrocība ir tā, ka tas sniedz paplašinātu konkurences jēdziena

skaidrojumu un dod iespēju mārketinga speciālistiem veikt plašāku konkurences situācijas analīzi.

[5;21]

Lai izpētītu konkurences vidi, kurā darbojas firma ir svarīgi atbildēt uz šādiem jautājumiem:

16

1. Kuri ir galvenie konkurenti (pēc sortimenta, preču grupām, ģeogrāfiskā izvietojuma,

tirgus segmentiem, cenu politikas un sadales kanāliem)?

2. Kādu tirgus daļu aizņem firma, un kas ir galvenie konkurenti?

3. Kāda ir konkurentu stratēģija?

4. Kādas metodes konkurenti izmanto cīņā par tirgu?

5. Kāds ir konkurentu finansiālais stāvoklis?

6. Kāda ir konkurentu organizatoriskā un vadības struktūra?

7. Kāda ir konkurentu tirgzinību programmas efektivitāte (preču, cenas, patēriņa,

stimulēšanas, komunikāciju jautājumos – saskarsme ar patērētājiem, informācijas

sniegšana)?

8. Kāda ir iespējamā konkurentu reakcija uz firmas tirgzinību programmu?

9. Kādā dzīves cikla stadijā atrodas uzņēmuma un kādā konkurentu produkti? [32;83]

2.2. Konkurētspēja un tās veidi

Konkurētspēja ir uzņēmēju tagadnes un nākotnes spēja un iespējas radīt pasaulei preces, kuru

cenas un ārpuscenas īpašības veido pievilcīgāku „paketi” nekā iekšzemes un ārvalstu konkurentiem.

[37]

Konkurētspējas galvenais mērķis ir cīņa par patērētāju, tāpēc uzņēmumiem ir jādomā par

savu produktu, lai tieši tas pēc iespējas vairāk un labāk apmierinātu vēlmes un vajadzības.

Konkurētspējas paaugstināšana ir viens no galvenajiem uzņēmuma pastāvēšanas un attīstības

mērķiem. Jo augstāka tā ir, jo lielāku tirgus daļu uzņēmumam iespējams iegūt. Taču augsta

konkurētspēja ne vienmēr nozīmē arī augstu peļņas līmeni konkrētā laika posmā, jo, konkurētspējas

paaugstināšanai uzņēmumam ir jāinvestē darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanā, jaunās

tehnoloģijās, pētniecībā, jāveido jaunas konkurences priekšrocības utt. [10]

Viens no konkurences teorijas pamatlicējiem Maikls Porters savās grāmatās uzsver, ka

konkurētspēju var paaugstināt ar diviem līdzekļiem:

· zemāku izmaksu – darba organizācija ar zemākām izmaksām, īsāki darba izpildes termiņi

nekā konkurentiem, sākot ar preču izstrādāšanu un beidzot ar pārdošanu galējam

patērētājam;

· specializāciju. [31;79]

http://lv.wikipedia.org/wiki/Pe%C4%BC%C5%86ahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Biznesa_klastera_videhttp://lv.wikipedia.org/wiki/Biznesa_klastera_videhttp://lv.wikipedia.org/wiki/Invest%C4%ABcijahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Darbasp%C4%93kshttp://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kvalifik%C4%81cija&action=edit&redlink=1http://lv.wikipedia.org/wiki/Tehnolo%C4%A3ijahttp://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%93tniec%C4%ABbahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Uz%C5%86%C4%93muma_konkurences_priek%C5%A1roc%C4%ABbu_rad%C4%AB%C5%A1ana

17

Konkurentu preču pētīšana ļauj ne tikai noteikt savus konkurentus, bet arī savas firmas

stiprās un vājās vietas. Lai novērtētu firmas konkurētspēju vietu starpfirmu konkurencē, ir svarīgi

veikt salīdzinošu analīzi. [30;273]

2.1. att. Konkurētspējas veidi [8]

1. Kapacitātes konkurētspēja – spēja komerciāli izmantot zināšanas un tehnoloģijas neatkarīgi no

to radīšanas vietas.

2. Tehnoloģijas – uzņēmums ir gatavs konkurēt jaunu preču un pakalpojumu tirgū, kur zemāka

cena vēl nav noteicošais faktors. Tehnoloģiju konkurētspēju nosaka uzņēmuma inovatīvais

potenciāls, spēja izstrādāt jaunus produktus. Tehnoloģiju konkurētspēja var arī būtiski ietekmēt

cenu konkurētspēju, jo veiksmīgu jaunu tehnoloģiju ieviešanas gadījumā var ietaupīt uz

darbaspēka izmaksām, līdz ar to samazinot galaprodukta cenu. Var būt arī pilnīgi pretējs

iznākums, kad jaunajām tehnoloģijām nepieciešami kvalificētāki darbinieki, tādejādi

galaprodukta cena varētu pieaugt.

3. Piedāvājuma un pieprasījuma – spēja piedāvāt pieprasītus produktus, izvēloties pareizās

jomas un nozares.[8]

4. Apkalpošanas konkurētspēja – cīņas veids, kad uzņēmums par savu galveno priekšrocību

uzskata apkalpošanas priekšrocības jeb labu servisu. Tā ir visgrūtāk izveidojamā, bet vienlaikus

arī visgrūtāk nokopējamā uzņēmuma konkurences priekšrocība. To nav iespējams pārņemt,

vienkārši nokopējot, jo labs serviss - tas ir organizēts un regulārs darbs. Galvenā servisa

attīstības tendence – klientu apkalpošana mūsdienās kļūst par pamata faktoru uzņēmumu

18

konkurētspējā. Vislielākā nozīme servisa kvalitātē ir klienta un darbinieka savstarpējai

komunikācijai un sadarbībai. Viss sākas ar darbinieku attieksmi, savukārt tā lielā mērā ir

atkarīga no vadītājiem. Tāpēc vadītāja prasmei iedvesmot un motivēt darbinieku ir ļoti liela

nozīme.[26]

5. Kvalitātes – uzņēmums kā sava produkta vai pakalpojuma priekšrocību uzskata kādas tā labās

īpašības, kas atšķir to no konkurentu piedāvātā, cenu atstājot otrajā plānā. Būtisks faktors, kas ir

jānodrošina – klientam iegādājoties produktu jājūt priekšrocības ko viņš saņem par šo produktu,

tādejādi klients nedomā tik daudz par cenu.

6. Cenas – tirgū notiek dažādas variācijas ar cenu, lai ietekmētu savu un konkurentu pozīciju

tirgū.[15]

19

3. MĀRKETINGA VIDES ANALĪZE UZŅĒMUMĀ SIA „NP

PROPERTIES”

3.1. Uzņēmuma raksturojums

SIA „NP Properties” jeb Nordic Partners Properties ir lielākais industriālo parku attīstītājs un

apsaimniekotājs Latvijā, kurš dibināts 2005. gada 05. maijā. Patlaban Rīgā, Olainē, Jelgavā,

Salaspilī, Rēzeknē un Daugavpilī tiek apsaimniekoti kopumā astoņi industriālie parki, kuru kopējā

platība 150 ha. Iznomājamo telpu platība šajos parkos vairāk nekā 412 tūkstoši m2.

Industriālajos parkos darbojas 150 vietējie un starptautiski uzņēmumi. Šobrīd tajos ir

iznomātas ražošanas, noliktavu un biroju telpas. [7]

Industriālais parks ir nošķirta teritorija, kurā tiek nodrošināta moderna infrastruktūra un

biznesa pakalpojumi ražošanas uzņēmumiem un ar to saistītajiem biznesiem.

Industriālā parka mērķis: nodrošināt optimālākos uzņēmējdarbības apstākļus ražotājiem

stratēģiski visizdevīgākajās vietās.

Industriālā parka priekšrocības:

· Izdevīga atrašanās vieta;

· Attīstīta infrastruktūra;

· Pilna servisa apsaimniekošana;

· Elastība telpu pielāgošanā.

SIA “NP Properties” mērķis ir nodrošināt pašmāju un ārvalstu investoriem

uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi, radot vislabvēlīgākos apstākļus ātrai un efektīvai uzņēmējdarbības

uzsākšanai un veikšanai Latvijā.

SIA „NP Properties” nodrošina optimālākos uzņēmējdarbības apstākļus stratēģiski

visizdevīgākajās vietās Latvijā, tādejādi sekmējot pašmāju un ārvalstu investoriem draudzīgu vidi

ātrai un izmaksu efektīvai uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai Latvijā. Papildus videi, kur

izvērst uzņēmējdarbību, NP properties piedāvā plašu pakalpojumu klāstu biznesa atbalstam -

telekomunikāciju un IT pakalpojumi, biznesa vadības un atbalsta konsultācijas; mārketinga

pakalpojumi; industriālo telpu būvniecība; energoresursu pārvalde un alternatīvās enerģijas

risinājumi.

20

3.1. att. SIA „NP Properties” logo.

Uzņēmuma augstākais mērķis ir kļūt par multifunkcionālu uzņēmējdarbības vides un

sabiedrības atbalstītāju, lai to sasniegtu, NPP izvirza šādus stratēģiskos mērķus:

· stiprināt industriālo parku biznesu un optimizēt nekustamo īpašumu resursus;

· attīstīt projektu vadības biznesa virzienu;

· attīstīt enerģētikas un alternatīvās enerģijas darbības jomu.

Kā redzams 3.2. att. Nordic Partners Group ir vairāki apakšuzņēmumi: NP Properties,

Jaunozols Būve, NP Maintenance - nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumi, uzrauga un

apkalpo inženiertehniskās sistēmas un gāzes iekārtu saimniecību, Norcic Tehnologies –

komunikācijas un Deco energy – enerģētika.

3.2. att. NP Properties organizatoriskā struktūra

21

3.2. Produktu raksturojums

Nordic Partners Properties nodrošina:

· industriālo parku apsaimniekošanu un attīstību;

· industriālo un komerctelpu nomu;

· industriālo telpu būvniecību;

· inženiertehnisko sistēmu un industriālo teritoriju apsaimniekošanu;

· telekomunikāciju un IT pakalpojumus;

· energoresursu pārvaldi;

· projektu vadību.

Saviem klientiem „NP Properties” piedāvā mūsdienīgas ražošanas, noliktavu un biroju

telpas, nodrošinot attīstītu infrastruktūru un visas nepieciešamās inženiertehniskās komunikācijas

gan rekonstruētos rūpnieciskajos objektos, gan jaunizveidotajos parkos dažādos Latvijas reģionos.

Rekonstruētie parki:

· „Nordic Industrial Park” Rūpnīcu ielā 4 , Olainē

· „Nordic Technology Park” Jūrkalnes ielā 15/25, Rīgā

· „NP Business Centre” Šampētera ielā 2, Rīgā

· „NP Jelgavas Biznesa Parks” Aviācijas ielā 18, Jelgavā

Jaunizveidojamie parki:

· „NP Duntes Biznesa Parks“ Duntes iela 11, Rīga

· „NP Daugavpils Biznesa Parks”, Višķu iela 4, Daugavpils

· “NP Industrial Village” Granīta ielā 32, Rīgā,

· “NP Rēzeknes Biznesa Parks” Veremu pagastā, Rēzeknes rajonā

3.3. SIA „NP Properties” iekšējā vide

Firma: Kā viens no uzņēmumu iekšējās vides svarīgākajiem rādītājiem tiek uzskatīta pati

firma. Šis faktors sīkāk aprakstīts darba 3 nodaļas 3.1. un 3.2. apakšnodaļās.

Institucionālais menedžments: SIA „NP properties” nav speciāla institucionālā

menedžmenta nodaļa jeb grupa. Uzņēmuma vadība pilda institucionālā menedžmenta funkcijas -

kontrolē organizācijas darbību un pieņem dažādus lēmumus gan par jaunu darbību uzsākšanu, gan

par dažādām izmaiņām.

22

Mārketings: Šobrīd uzņēmumā par mārketingu atbild mārketinga asistente, kura pilda arī

vadītājas pienākumus. Tiešais priekšnieks ir biznesa attīstības un pārdošanas direktors, ar kuru tiek

saskaņotas jebkādas plānotās mārketinga darbības kuras attiecās uz pārdošanas reklāmām, jo

pārdošanas un mārketinga daļas ir savstarpēji atkarīgas viena no otras.

Mārketinga vadīšanas uzraudzības un kontroles sistēma darbojas sekojoši: pēc plānoto

darbību saskaņošanas starp mārketinga un biznesa attīstības un pārdošanas nodaļām tās tiek

saskaņotas ar NP Properties valdes priekšsēdētāju. Par veiktajām darbībām mārketinga daļai ir

jāiesniedz atskaite valdes priekšsēdētājai vienu reizi nedēļā un jākonsultējas par tālākajiem

mārketinga plāniem un veicamajiem uzdevumiem.

Ik pēc 6 mēnešiem un gada beigās uzņēmuma vadībai tiek iesniegtas atskaites par padarīto

mārketinga jomā konkrētajā laika posmā.

NP Properties mārketinga aktivitāšu mērķi ir:

1. Saglabāt NPP zīmola atpazīstamību;

2. saglabāt NPP vadības atpazīstamību;

3. stiprināt zīmola asociācijas ar pilna servisa kompāniju;

4. izglītot sabiedrību par industriālajiem parkiem un to pievienoto vērtību;

5. pozicionēt NPP kā vidi labiem biznesa sasniegumiem.

Finanses: Uzņēmuma vadītāji ir ieinteresēti lai uzņēmums strādātu ar peļņu būtu stabils un

konkurētspējīgs. Darbiniekiem ir svarīgi lai firma kurā viņi strādā darbotos ilgtermiņā un

nodrošinātu stabilas darba vietas. Finanses ir viens no svarīgiem faktoriem, jo uzņēmums nevar

pastāvēt darbojoties bez ienākumiem un peļņas, šādā gadījumā tas tiek novests pie bankrota.

Par uzņēmuma finansu līdzekļu izlietošanu galīgajā lēmumā ir atbildīga SIA „NP Properties”

valde. Tikai valde jeb vadība var izsniegt finansu līdzekļus kādai no uzņēmuma struktūrvienībām,

lai tās varētu īstenot savas plānotās darbības.

Grāmatvedība: SIA „NP Properties” grāmatvedības nodaļa sastāv no galvenās grāmatvedes

un grāmatvedes palīdzes. Nodaļa darbojas saskaņā ar likumu „Par grāmatvedību”. Uzņēmums nevar

darboties bez grāmatvedības, jo šī nodaļa spēcīgi ietekmē vairākas nozares: darbiniekus – atbild par

algu aprēķināšanu, ieskaitot dažādas piemaksas un prēmijas, un savlaicīgu izmaksu, finanses – veido

finansu pārskatus un atskaites, valsti – aprēķina apmaksājamos nodokļus, produktu – veic

inventarizāciju un preču uzskaiti, pārvalda ieņēmumus un izdevumus.

Personāla daļa: SIA „NP Properties” personāla daļa sastāv no vairākiem darbiniekiem, kuri

veic personāla atlasi visiem NP grupas uzņēmumiem.

23

3.4. SIA „NP Properties” tieši ietekmējošā ārējā vide

Patērētāji: SIA „NP Properties” 2011. gadā kopumā saviem patērētājiem iznomājis telpas ~

51 000 kv.m. platībā, no kuriem vairāk nekā 50% iznomāti jauniem klientiem. Kopā 2011. gadā

iznomātas par 13% vairāk platības, nekā identiskā periodā 2010. gadā.

SIA „NP Properties” industriālajos parkos darbojas kopā ap 150 kompāniju, kuru izcelsme

ir: 78% vietējās, 22% ārzemju kompānijas (Zviedrija, Šveice, Dānija, Somija, Krievija, Itālija u.c.).

Uzņēmumos kopā ir aptuveni 2000 nodarbināto.

Vislielākā telpu platība jeb 60% iznomāti dažādu nozaru pašmāju un starptautiskiem

ražotājiem. 1.4. att. redzams ražotāju nomas platību sadalījums pa nozarēm, kas uzskatāmi parāda

NP „Properties” nomnieku struktūru.

3.3.att. SIA „NP Properties” nomnieku struktūra - ražotāju nomas platību sadalījums pa nozarēm.

Labi darbības rādītāji sasniegti visos industriālo parku segmentos (biroju, noliktavu un

ražošanas telpas), un kopumā gada plāna izpilde ir 100%.

Būtiskākie izvēles kritēriji – telpu kvalitāte, ražošanas jaudas iespējas, telpu atrašanās vieta,

ērta piebraukšana un stāvvietas.

2011. gadā interesi par telpu nomu industriālajos parkos arvien biežāk izrādīja mazi vai

nelieli uzņēmumi, kā arī jau esošie nomnieki, kas interesējās par biznesa paplašināšanas iespējām

2011. un 2012. gadā. Tāpat salīdzinoši augsta interese bija vērojama no uzņēmumiem, kuru darbības

profils ir tirdzniecība un loģistika, kā arī informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas.

24

Vislielāko īpatsvaru veidoja pieprasījums pēc ražošanas un noliktavu telpām (1.3.att.) ar

vidējo iznomājamo platību 500 – 1000 kv.m. [7]

3.4.att. SIA „ NP Properties” nomnieku struktūra – kopējās iznomātās platības sadalījums.

Lielākie nomnieki ir bāzēti Rīgas „Nordic Technology Park” un „NP Business Centre”,

Olaines „Nordic Industrial Park” un Jelgavas „NP Jelgavas Biznesa Parks”, un to nomas platības ir

4000 – 11000 m2. Šie uzņēmumi specializējas darba apģērba, poligrāfijas, mēbeļu materiālu,

gumijas izstrādājumu ražošanā un PET pudeļu pārstrādē. [7]

Konkurenti: viens no svarīgākajiem mārketinga tieši ietekmējošās ārējās vides rādītājiem.

Šis faktors ir apskatīts darba 5. nodaļā.

Piegādātāji: piegādātāji uzņēmumus apgādā ar dažādiem tiem nepieciešamajiem resursiem.

Pamatresursu piegādāji Latvijā lielākajai daļai uzņēmumu ir vienādi: elektrība – AS „Latvenergo”,

ūdens – atkarīgs no industriālā parka vietas, Rīgā, „Rīgas Ūdens”, siltums – „Rīgas Siltums”, gāze –

„Latvijas Gāze”, banka.

Uzņēmumā ir arī ikdienas preču piegādātāji – biroja preces SIA "O'Pen Latvija" un

saimniecībā nepieciešamas preces.

Vislielākā sadarbība ar dažādiem piegādātājiem notiek laikā kad tiek būvēts industriālais

parks vai daļa no tā. Tad notiek sadarbība ar celtniecības firmām, būvmateriālu piegādātājiem,

arhitektiem un projektētājiem.

Starpnieki: starpnieki ir ļoti līdzīgi sadarbības partneriem, jo palīdz vai atvieglo uzņēmuma

darbību.

http://open-latvija-sia-sia.infolapa.zlhotline.lv/

25

Galvenais uzņēmuma finansu starpnieks ir banka. Bankā glabājas uzņēmuma rīcībā esošie

neskaidrās naudas līdzekļi, ar tiem var rīkoties tikai caur banku. Bankas arī izsniedz kredītus un

aizdevumus, ja tas nepieciešams. SIA „NP Properties” izmanto Swedbank pakalpojumus.

SIA „NP Properties” sadarbojas ar sabiedrisko attiecību aģentūru SIA „Repute”, kas

nodarbojas ar:

• Sabiedrisko attiecību kampaņu

izstrādi un īstenošanu;

• Korporatīvās sociālās atbildības

programmu izstrādi un īstenošanu;

• Krīzes komunikācijas programmu

izstrādi un īstenošanu;

• Sabiedrisko attiecību atbalstu

problēmsituācijās

• Klienta interešu pārstāvēšanu

• Sabiedrisko attiecību atbalstu

tiesvedībām

• Iekšējo komunikāciju

• Korporatīvo pasākumu koncepta

izstrādi, plānošanu un īstenošanu

• Risinājumu izstrādi un īstenošanu

komunikācijai interneta vidē

• Publicitātes nodrošināšanu

• Mediju treniņiem runas personām

• Preses centra serviss

• Apmācībām un semināriem

Ar dažādiem komunikāciju līdzekļiem, to starp mediju attiecībām, SIA „NP Properties”

sadarbībā ar SIA „Repute” ir veicinājuši klienta komunikāciju ar valsts un pašvaldību iestādēm, kā

arī skaidrojuši sabiedrībai industriālo parku priekšrocības.

Masu mediji: katram uzņēmumam ir svarīga masu mediju attieksme, jo tie vienā brīdī var

gan uzņēmumu „pacelt”, gan „nogremdēt”. Vispārējs tēls un apkārtējo uztvere par uzņēmumu ir ļoti

svarīga mūsdienu stereotipiskajā vidē. SIA „NP Properties” ir izdevies sevi veiksmīgi pozicionēt un

saglabāt kā jaunu, lielu, augošu un spējīgu uzņēmumu, kura darbības mērķis ir vairot sabiedrības

labklājību kopumā. No reklāmas viedokļa šī ir uzņēmuma netiešā reklāma.

http://repute.lv/lv/komunikacijas-kampanu-izstrade-un-istenosana-0http://repute.lv/lv/komunikacijas-kampanu-izstrade-un-istenosana-0http://repute.lv/lv/korporativa-sociala-atbildibahttp://repute.lv/lv/korporativa-sociala-atbildibahttp://repute.lv/lv/krizes-komunikacijahttp://repute.lv/lv/krizes-komunikacijahttp://repute.lv/lv/sabiedrisko-attiecibu-atbalsts-problemsituacijashttp://repute.lv/lv/sabiedrisko-attiecibu-atbalsts-problemsituacijashttp://repute.lv/lv/klienta-interesu-parstavesana-valsts-un-pasvaldibas-strukturashttp://repute.lv/lv/sabiedrisko-attiecibu-atbalsts-tiesvedibaihttp://repute.lv/lv/sabiedrisko-attiecibu-atbalsts-tiesvedibaihttp://repute.lv/lv/iekseja-komunikacijahttp://repute.lv/lv/korporativie-pasakumi-0http://repute.lv/lv/korporativie-pasakumi-0http://repute.lv/lv/risinajumu-izstrade-un-istenosana-komunikacijai-interneta-videhttp://repute.lv/lv/risinajumu-izstrade-un-istenosana-komunikacijai-interneta-videhttp://repute.lv/lv/mediju-attiecibashttp://repute.lv/lv/mediju-trenini-runaspersonamhttp://repute.lv/lv/preses-centra-servisshttp://repute.lv/lv/apmacibas-un-seminari

26

Protams, uzņēmumi masu medijus izmanto arī tiešajai reklāmai. SIA „NP Properties” izvieto

reklāmas žurnālos „Forbes” – žurnāls par biznesu un tā attīstību, „Railway Outlook” un “Statuss

Outlook” - šie žurnāli paver iespējas jauniem biznesa kontaktiem un informē par jaunām dzīves

kvalitātes iespējām, domāti galvenokārt krievvalodīgai auditorijai.

Likumdošana: Latvijā pastāv dažādi likumi un noteikumi, kuri attiecināti uz uzņēmējiem.

Likumdošana kā ārējais faktors tieši ietekmē uzņēmuma darbību. Visiem uzņēmumiem, tajā skaitā

SIA „NP Properties”, ir jāievēro minimums ko nosaka likums: Komerclikums, darba likums, likums

„Par grāmatvedību”, konkurences likums, likums par nodokļiem un nodevām, likums par sociālās

apdrošināšanas iemaksām, likums par reklāmu, patērētāju tiesību aizsardzības likums. Šie un vēl arī

citi likumi un Ministru Kabineta noteikumi nodrošina to, ka uzņēmumi strādā atbilstoši pieņemtajām

normām.

Uzņēmumu juridiskie pienākumi pret vidi un saviem darbiniekiem ir daļa no to kopējās

atbildības, jo uzņēmumiem ir arī jākontrolē savu darbību ietekme.

Vide - uzņēmumiem ir būtiska loma piesārņojuma un klimata izmaiņu ierobežošanā,

samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju, efektīvi pārvaldot atkritumus un atbildīgi izmantojot dabas

resursus. Videi draudzīgākas pieejas izvēle īstermiņā var šķist dārgāka, tomēr ilgākā laika posmā tā

var pozitīvi ietekmēt uzņēmumu, palielinot tā konkurētspēju, sekmējot inovāciju un radot jaunus

tirgus.

Darbinieki - uzņēmumiem ir pienākumi, kurus nosaka darba likumi un kuri jāievēro,

organizējot darbu. Uzņēmumiem ir juridisks pienākums novērst diskrimināciju darbā, nodrošināt

vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem, gan vīriešiem, gan sievietēm, gan vietējiem, gan

ārvalstu darba ņēmējiem, un garantēt darbinieku drošību un veselību ikvienā ar darbu saistītā

aspektā. Darba vietu palīdz uzlabot arī mūžizglītība un sociālais dialogs.

Brīvprātīgas darbības - tālredzīgi uzņēmumi var izveidot vides un sociālās stratēģijas, kuras

pārsniedz minimālās prasības. Šī pieeja palīdz uzlabot konkurētspēju un saimnieciskās darbības

ilgtspēju, kā arī gūt ekonomisku izdevīgumu ilgtermiņā. [2]

3.5. SIA „NP Properties” netieši ietekmējošā ārējā vide

Valsts ekonomiskais stāvoklis: Tā kā SIA „NP Properties” galvenā darbības vieta ir

Latvija, valsts ekonomika ļoti ietekmē uzņēmējdarbību un tās vidi. Ja valsts ekonomika atrodas

sliktā stāvoklī un ir nestabila, tā nav laba vide jaunu uzņēmumu veidošanai un ir grūti uzturēt esošos

uzņēmumus, kā tas bija vērojams krīzes periodā.

27

Valsts atbalsts uzņēmējiem ir ļoti svarīgs gan nodokļu politikas jomā, gan dažādu subsīdiju

un atvieglojumu gadījumos. Valsts un uzņēmēji ietekmē viens otru: ja valstī ir attīstīta

uzņēmējdarbība, aug IKP – labi valstij. Savukārt ja valsts rada labvēlīgu vidi uzņēmējiem, pieaug

ražošana, aug investīcijas un labklājības līmenis kopumā.

Šobrīd Latvijas ekonomika pārliecinoši atveseļojas. 2011.gadā izaugsmes temps palielinājās

līdz 5,5 procentiem un 2012.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 6,8 procentus gada griezumā, ko

veicināja iekšzemes pieprasījuma pieaugums. Pamatinflācija saglabājas zemā līmenī, un kopējai

inflācijai vajadzētu samazināties līdz aptuveni 2,6 procentiem 2012.gadā, pieņemot, ka strauji

nemainīsies pasaules energoresursu un pārtikas cenas. [29]

IKP kāpums raksturo vairākus pozitīvus procesus: uzņēmējiem ir palielinājušās tirgus daļas,

uzlabojušies finanšu rezultāti, palielinās nodokļu ieņēmumi, veidojas jaunas darba vietas,

nodarbināto skaita pārmaiņas jau labu brīdi ir augšupejošas. Piedzīvotais darbaspēka izmaksu

samazinājums arī turpmāk ļaus uzņēmējiem palielināt eksporta apjomu, tomēr iekšējā patēriņa

strauju kāpumu 2012. gadā eksperti vēl neprognozē. [11]

Valsts demogrāfiskais stāvoklis: Demogrāfisko faktoru izmaiņas ietekmē uzņēmumu

darbību. Ja valstī pieaug iedzīvotāju skaits, pieaug arī pieprasījums pēc dažādām precēm un

pakalpojumiem, līdz ar to rodas vairāk uzņēmumu, kuri preces piedāvā un pretēji, ja iedzīvotāju

skaits samazinās.

Ja pieaug pieprasījums pēc dažādām precēm un pakalpojumiem, pieaug arī piegādātāju jeb

ražotāju skaits. Citi uzņēmumi, kas iespējams varētu izmantot SIA „NP Properties sniegtos”

pakalpojumus, ir uzņēmuma mērķauditorija, kas demogrāfisko faktoru pozitīvu pārmaiņu gadījumā

palielinās.

Pēc Centrālā statistikas biroja datiem 2010 gadā dzemdību un dzimušo cilvēku skaits ir

19328, bet mirušo – 30040. [13];[6] Kā redzams mirušo skaits ievērojami pārsniedz dzimušo skaitu,

tātad iedzīvotāju skaits valstī mainās ar negatīvu zīmi un tā tas ir arī šobrīd - 2012. gadā.

Tā kā SIA „NP Properties” darbojas industriālajā nevis patēriņa tirgū, demogrāfisko faktoru

izmaiņas tik ļoti neietekmē uzņēmuma darbību.

Sociālkultūras elementi: nozīmē to, ka uzņēmumiem jāspēj prognozēt sabiedrības sociālās

vēlmes un vērtības. Ir jāpārzina tautas ieradumi un tradīcijas, lai uzņēmējdarbība būtu veiksmīga.

Lai izprastu šo faktoru tradicionāls ir piemērs ar govīm un Indiju. Govs ir svēts dzīvnieks –

šādā sabiedrībā noteikti neveiksies bizness, kuram saistība ar liellopu gaļas pārstrādi.

SIA „NP Properties” ievēro sociālkultūras elementus, piemēram, ievietojot medijos

atbilstošas reklāmas, kuras nepārkāpj vispārpieņemtas normas.

28

Valsts politika: Jebkuru firmu ietekmē valdības pieņemtie lēmumi par fiskālo politiku,

dažādiem normatīviem, piemēram, par dokumentu noformēšanu, to kā valstī var sākt

uzņēmējdarbību utt. Valsts politika arī ietekmē likumdošanu, kas ir ārējās vides tiešās ietekmes

faktors (skatīt 3.4. apakšpunktu).

Zinātne, tehnoloģija un tehnika: jaunākie tehnoloģiju un zinātnes atklājumi var palīdzēt

uzņēmuma darbībā un vairot tā konkurētspēju. SIA „NP Properties” savā darbībā cenšas izmanot

jaunākos tehnoloģiju un inovāciju sasniegumus. Uzņēmumam ir sava tehniskā daļa, kas atbild par

dažādām tehniskām lietām industriālajos parkos.

Galvenais jaunais zinātnes sasniegums pie kura strādā SIA „NP Properties” ir alternatīvās

enerģijas iegūšanas veidi. Viens no apakšuzņēmumiem – Deco Energy ir tieši atbildīgs par šo

nozari. Kā viens no SIA „NP Properties” galvenajiem mērķiem ir attīstīt enerģētikas un alternatīvās

enerģijas darbības jomu.

Starptautiskās attiecības: SIA „NP Properties” šis ir svarīgs faktors, jo vairāki nomnieki ir

no dažādām pasaules valstīm. Lai veicinātu veiksmīgu starptautisku sadarbību arī attiecībām starp

valstīm jābūt labām. Šo faktoru no firmas puses ir neiespējami kontrolēt. Ja valsts rada labvēlīgu

vidi biznesam, arī ārvalstu investori un uzņēmumi saskatīs iespējas un priekšrocības savu

uzņēmumu bāzēšanai vai filiāļu atvēršanai Latvijā.

29

4. INDUSTRIĀLO PARKU UN PAKALPOJUMU NOZARES

RAKSTUROJUMS

Pakalpojums ekonomikā un uzņēmējdarbībā ir dažāda veida palīdzības sniegšana fiziskām

vai juridiskām personām par atlīdzību. Plaši izplatīts pakalpojumu veids ir juridiskās, finanšu,

vadības u.c. konsultācijas.

No ekonomiskās struktūras viedokļa pakalpojumus pieņemts apzīmēt kā terciāro sektoru,

atšķirībā no primārā sektora (izejvielu ieguve un lauksaimniecība) un sekundārā sektora (ražošanas).

Izšķir privātos un publiskos pakalpojumus.

• Privāto pakalpojumu sniedzēji ir privātas fiziskas vai juridiskas personas.

• Savukārt publisko pakalpojumu sniedzēji ir valsts vai pašvaldību institūcijas. Tās

savus pakalpojumus parasti sniedz par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Piemēram, policija, ugunsdzēsēji, ārstniecības iestādes, izglītības u.c. institūcijas.

Virknē gadījumu šīs institūcijas likumā noteiktā kārtībā var veikt pakalpojumu

sniegšanu par daļēju samaksu, piemēram, slimnīcas, mācību iestādes. [20]

Jau ļoti ilgu laiku pakalpojumu nozare Latvijas tautsaimniecībā ir bijusi galvenajā vietā. Pēc

neatkarības atgūšanas Latvijā daudzas ražotnes likvidēja un lielāko uzmanību tautsaimniecībā gan

valsts ierēdņi, gan arī uzņēmēji veltīja pakalpojumu nozarēm. Rezultātā šodien pakalpojumu nozaru

īpatsvars iekšzemes kopproduktā veido apmēram 70%, un tikai ap 11% no IKP veido ražošana. [21]

Eiropas Savienībā pakalpojumu patērēšanas attīstības tendence 21.gs. ir kļuvusi par vienu no

svarīgākajām ekonomiskās dzīves parādībām, kas nemanāmi sāk pārsniegt citus pieprasījumus.

Pakalpojumu nozarē ir nodarbināti 70% Latvijas iedzīvotāju, un tajā ir iesaistīti 42.5% mazo un

vidējo uzņēmumu. [12]

Daudzviet pasaulē industriālie parki ir valsts līmenī nozīmīgs atbalsta mehānisms

uzņēmējiem, kas spēj nodrošināt visus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat

industriālie parki ārvalstīs ir nozīmīgs ārvalstu investoru piesaistes mehānisms.

Līdzšinējā industriālo parku pieredze rāda, ka Latvija nav izņēmums. Starpība ir tikai tajā, ka

Latvijā industriālo parku nozīme un funkcijas netiek izprastas un līdz ar to - netiek izmantotas. Proti,

industriālo parku nozares Latvijā definēšana un sakārtošana veicinātu ne vien vairāku

problēmjautājumu risināšanu, tādejādi sniedzot atbalstu industriālo parku nomniekiem, bet arī

efektīvāk varētu pretendēt uz ārvalstu investoru piesaisti.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Ekonomikahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Uz%C5%86%C4%93m%C4%93jdarb%C4%ABbahttp://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fiziska_persona&action=edit&redlink=1http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Juridiska_persona&action=edit&redlink=1http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ieguve&action=edit&redlink=1http://lv.wikipedia.org/wiki/Lauksaimniec%C4%ABbahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Valstshttp://lv.wikipedia.org/wiki/Pa%C5%A1vald%C4%ABbahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Bud%C5%BEetshttp://lv.wikipedia.org/wiki/Policijahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Izgl%C4%ABt%C4%ABbahttp://lv.wikipedia.org/wiki/Slimn%C4%ABcahttp://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=M%C4%81c%C4%ABbu_iest%C4%81de&action=edit&redlink=1

30

Apmēram 10 gadus atpakaļ Latvijas valdība izveidoja industriālo parku atbalsta koncepciju,

taču tā netika ieviesta dzīvē. Rezultātā, industriālo parku joma attīstās pašplūsmā, balstoties uz

privātu iniciatīvu, bez valdības atbalsta.

Industriālajos parkos darbojas ārvalstu un pašmāju ražotāji, kuri te izvietojuši savas ražotnes,

turklāt liela daļa industriālo parku nomnieku ir eksportētāji un inovatīvi uzņēmumi. Līdz ar to kā

absurda vērtējama situācija, kad Latvijā industriālie parki joprojām tiek pieskaitīti kategorijai

"Operācijas ar nekustamo īpašumu", kas ir pretrunā ar jebkādiem pasaules standartiem.

Ir svarīgi panākt situāciju, lai ražotāji, kuri darbojas industriālajos parkos, varētu pretendēt

tieši uz tādiem pašiem LR likumdošanā un normatīvajos aktos paredzētiem atvieglojumiem, kā

jebkurš cits ražojošs uzņēmums. Valsts līmenī definēta industriālo parku nozare šo situāciju ļautu

atrisināt ievērojami operatīvāk. [1]

Latvijā industriālo parku nozare nav līdz galam izprasta un šobrīd netiek izmantotas visas tās

sniegtās priekšrocības. Darba autore uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai tā tiktu definēta, lai uzskaitītu

faktorus, kas industriālajiem parkiem ļautu kļūt par pirmajām izvēlēm veidojot veiksmīgu vidi

uzņēmējdarbībai.

31

5. LATVIJAS INDUSTRIĀLO PARKU KONKURENCES

ANALĪZE

1. “Dominante Park”, SIA Nordea / Rafails Deifts, Ķekava.

Vislielākais industriālais A klases loģistikas parks Latvijā. Mūsdienu ofisi, rūpīgi pārdomātas noliktavu

un loģistikas telpas.

Dominante Park sniedz plašu B2B pakalpojumu klāstu nomniekiem; tiek sniegti tādi pakalpojumi kā:

· Īpašuma pārvaldīšana

· Pilns loģistikas pakalpojumu serviss

· Apsardze

· Finanšu pakalpojumi

· Iekārtu apkalpe

· Pārdošanas efektivizēšana

Nomas maksa: 3,-EUR/m2

Platība: 60 ha [9]

2. “Abava”, SIA „ABAVA”, Mellužu iela 1, Rīga.

Piedāvā nomai:

· B klases biroju telpas platībā līdz 1500 m2

· Tirdzniecības telpas no 25 m2 līdz 5 500 m2

· Noliktavas no 100 m2 līdz 8 000 m2

· Ražošanas telpas no 50 m2 līdz 5 000 m2

· Neapkurinātas preču novietnes (angāri, teltis) no 200 m2 līdz 6 500 m2

· Saldētavas un aukstuma kameras no 100m2

· Asfaltēti laukumi līdz 28 000 m2 [23]

Cena: 6,15 EUR m2

3. ‘’Olaines Logistics Park”, SIA Girteka, Jaunolaine, Olaines pag.

Komplekss sastāv no četrām noliktavu ēkām, kurās izvietotas A klases noliktavas un biroju telpas

iebūvētās augšstāvā.

Papildu priekšrocības ir elastīgi loģistikas risinājumi, zaļā zona, plaša autostāvvieta gan smagajiem, gan

vieglajiem transportlīdzekļiem.

Kopējā platība - 84 267 m2, aizņem 17,72 ha zemes teritoriju.

Cena - 5 - 6 eiro/m2 bez PVN + komunālie un ekspluatācijas izdevumi. [19]

http://www.24pm.lv/lvhttp://www.dominantels.lv/http://www.koblenzdrosiba.lv/

32

4. “SIA VOLLERS RIGA”, SIA Vollers, "Lindes", Salaspils novads.Galvenie noliktavās uzglabājamie produkti: kakao; kafija; kokvilna; vispārējās preces; atdzesētas preces;

preces, kurām nepieciešama temperatūras kontrole.

Platība:

· Kopējā noliktavu platība: 21.000 m²

· Muitas noliktava-17.600 m²,

· Slēgto noliktavu platība-18.100 m²,

· Atvērtā uzglabāšanas zona-3100 m²

· Ģenerālkravas noliktava-3600 m² [27]

Cena: 5 EUR m2

5. “Forums biznesa parks”, SIA Forums Group, Baltā iela 3/9, Rīga.Platība: 28 000m2

Nomas maksa: 4.20 Ls/m2 , Apsaimniekošanas maks: 0.40 Ls/m2, Maksa par siltumu: 1.10 LS/m2

Tuvu Rīgas centram, attīstīta infrastruktūra, 24h biroja administratore, ES fondu piesaiste nomniekiem,

juridiskās adreses noma.

Papildus: telpu uzkopšana, grāmatvedības pakalpojumi un datortehnikas/ofisa tehnikas apkalpošana un

remonts. [22]

6. „Baltijas Industriālais Parks”, SIA „Baltijas Industriālais Parks (BIP)”, Dārzciema iela

60d, Rīga, LV-1073.

Priekšrocība ir attīstīta rajona infrastruktūra un nelielais attālums līdz galvenajām transporta

maģistrālēm. Atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, 7 minūšu braucienā no Rīgas centra, Daugavas

labajā krastā, 2 km attālumā no Dienvidu tilta, Maskavas šosejas un citām valsts nozīmes

maģistrālēm.

Platība: 3.5 ha

Nomniekiem ir iespēja izmantot augsttehnoloģiskas noliktavu un ražošanas telpas ar labiem

piebraucamiem ceļiem. Visas ēkas ir nodrošinātas ar autonomu gāzes apkuri un mūsdienīgu

inženiertehnisko aprīkojumu.

Pakalpojumi: apsardze, videonovērošana, sniega un atkritumu savākšana, teritorijas

apzaļumošana, visu tehnisko komunikāciju uzturēšana.

Cena: ~ 5EUR m2 [3]

7. „Rīgas Industriālais Parks”, SIA Rigas Industrialais Parks, Rīga, Purvciems.

Pirmais visvairāk attīstītais un modernākais industriālais parks Latvijā, izveidots atbilstoši

starptautiskiem standartiem. Būvē un iznomā modernas biroju un noliktavu ēkas.

Platība: 200 000 m2

33

Atrodas 8 km jeb 10 minūšu braucienā no Rīgas centra un tikpat tālu uz otru pusi no Rīgas

apvedceļa. No dienvidu puses ierobežo Deglava iela, no austrumiem – jaunizbūvētā Ulbrokas

iela un no ziemeļiem – Dzelzavas iela.

Papildus:

· iekšējie ceļi;

· vairāku piegādātāju interneta pieslēgums;

· video novērošana;

· pusdienu restorāns;

· automazgātava.

Cena: 8.5EUR m2 + apsaimniekošana 1,91Eur m2[25]

8. „Nākotnes Industriālais parks”, SIA „CJS”, Nākotne, Glūdas pagasts, Jelgavas novads,

LV-3040.

Izīrē telpas birojam, noliktavām vai citai komercdarbībai.

Platība: divas ēkas, katra ~1450m2, zemesgabals: 4 ha

Izīrējamās telpas iespējams transformēt, veikt rekonstrukcijas un uzlabojumu darbus.

Pakalpojumi:

· Iznomājamās telpās pieejami visi telekomunikāciju sakari, dabas gāzes pieslēgums;

· zemes izmantošanas mērķis: jaukta, darījuma tipa apbūve.

· Ēku komplekss renovēts mūsdienīgiem būvmateriāliem, izmantojot augstvērtīgāko un

ekonomiskāko arhitektonisko risinājumu.

· Telpas, noliktavas vai tirdzniecības platības, kuras paredzētas plašākai klientu

apkalpošanai, iespējams transformēt un aprīkot sadarbībā un pilnībā saskaņoti ar

potenciālā telpu nomnieka prasībām.

· Viss komplekss aprīkots ar autonomo apkuri, apsardzi, gaisa kondicionēšanas

sistēmām un videonovērošanas sistēmu.

· Ērti piebraucamas, asfaltētas auto stāvvietas, kas paredzētas klientu un telpu nomnieku

vai preču piegādes automašīnām. Autostāvvieta vismaz 20 autotransporta vienībām.

Īpašas priekšrocības: neierobežotas helikopteru pakalpojumu izmantošanas iespējas. Teritorijā

izvietots reģistrēts heliports, kas var nodrošināt ātru satiksmi ar Rīgu, Viļņu, Tallinu.

Cena: ~4EUR m2 [14]

34

9. „Pulvera ielas Industriālais Parks”, SIA „TAT Projekti”, Liepājas Speciāli Ekonomiskā

Zona, Pulvera iela.

Piedāvā īrēt vai pirkt telpas un zemi ražošanas, noliktavas un citām uzņēmējdarbības

vajadzībām. Kopā paredzēts uzbūvēt 5 ražošanas korpusus, katru 2231 kv.m platībā.

Platība: 33873 kv.m

Priekšrocības:

· darbībai Liepājas Speciālajā Ekonomiskajā Zonā tiek piešķirtas virkne nodokļu

atlaides.

· atrašanās ģeogrāfiski izdevīgā vietā, ostas pilsētā pie Baltijas jūras;

· labi attīstīta infrastruktūra:

- atrašanās pie ostas dzelzceļa sistēmas atzara blakus dzelzceļa preču stacijai;

- 3.5 km attālumā no prāmju termināla;

- 0.8 km attālumā no maģistrālā tranzīta autoceļa Liepāja – Rīga;

- 4 km attālumā no Liepājas starptautiskās lidostas;

- modernas komunikācijas;

- pieejami Liepājas intelektuālie un darba resursi. [24]

Cena: ~7EUR m2

5.1. tabula

SIA „NP Properties” konkurentu priekšrocības un trūkumi

Industriālais parks Priekšrocības Trūkumi

“Dominante Park”• Tikai augstākās (A) kategorijas biroji,

noliktavas, ražošanas telpas.

• Nav citu kategoriju telpu.

“Abava” • Plašs sortiments nomas piedāvājumam. • Tikai B klases telpas.

‘’Olaines Logistics

Park”

• A klases noliktavas un biroju telpas. • Nav telpu, kuras paredzētas

ražošanai.

“SIA VOLLERS

RIGA”

• Muitas noliktavas • Nav biroju un ražošanas

telpu.

• Mājas lapā tikai viena lapa,

informācija tikai angliski.

Nesaprotams informācijas

izvietojums.

35

5.1. tabulas turpinājums

“Forums biznesa

parks”

• ES fondu piesaistes pakalpojumi. • Piedāvā tikai biroju telpas.

• Nepievilcīga mājas lapa.

„Baltijas Industriālais

Parks”

• Stratēģiski izdevīga vieta Rīgā • Nav biroju telpu.

„Rīgas Industriālais

Parks”

• Modernākais parks tehnoloģiju ziņā

Latvijā.

• Pusdienu restorāns, automazgātava.

• Nav ražošanas telpu.

• Nesaprotama mājas lapa,

daļa informācijas latviski,

daļa angliski.

„Nākotnes

Industriālais parks”

• Piedāvā nomai arī zemes gabalus.

• Neierobežotas helikopteru

pakalpojumu izmantošanas iespējas

ātra satiksme ar Rīgu, Viļņu, Tallinu.

• Atrodas ne pārāk veiksmīgā

vietā.

• Nav mājas lapas.

„Pulvera ielas

Industriālais Parks”

• Darbībai šajā vietā tiek piešķirtas

virkne nodokļu atlaides.

• Piedāvā pirkt telpas.

• Piedāvā zemes gabalus.

• Ļoti laba infrastruktūra.

• Mājas lapā maz informācijas,

nav tendēta uz pārdošanu.

• Visas ēkas vēl nav izbūvētas.

Tā kā SIA „NP Properties” ir diezgan daudz konkurenti, veicot konkurētspējas novērtējumu

ir svarīgi salīdzināt dažādus faktorus starp konkurentiem (5.2.tabula). Darba autore vērtējumu veica

10 baļļu sistēmā ( 1 – ļoti, ļoti vāji, 2 – ļoti vāji, 3 – vāji, 4 – gandrīz viduvēji, 5 – viduvēji, 6 –

gandrīz labi, 7 – labi, 8 – ļoti labi, 9 – teicami, 10 – izcili).

5.2. tabula

SIA „NP Properties” konkurētspējas novērtējums

Industriālie parki/Kritēriji Vieta Sortiments

Mājas lapas

saprotamība

un

pārskatāmība

Cena m2 Kopā:

„NP Properties” 8 8 7 8 31

“Dominante Park” 8 7 7 8 30

“Abava” 7 10 6 6 29

‘’Olaines Logistics Park” 8 7 8 6 29

36

5.2. tabulas turpinājums

“SIA VOLLERS RIGA” 6 6 1 6 20

“Forums biznesa parks” 8 6 6 6 26

„Baltijas Industriālais

Parks”8 7 9 6 30

„Rīgas Industriālais

Parks”8 7 4 4 23

„Nākotnes Industriālais

parks”6 9 0 7 22

„Pulvera ielas

Industriālais Parks”9 10 5 5 29

Kā redzams 5.2. tabulā, SIA „NP Properties” pēc darba autores vērtējuma saņēmis

visaugstāko vērtējumu, kaut gan vairākiem industriālajiem parkiem rezultāts ir ļoti līdzīgs. Pēc

autores domām tā ir tāpēc, ka SIA „NP Properties” visās jomās ir ļoti labi rezultāti, tātad uzņēmuma

vadība nav koncentrējusies tikai uz vienu jomu cenšoties to padarīt ideālu, tādejādi neapzināti

pametot novārtā citu, kā tas ir redzams, piemēram, „Nākotnes Industriālā parka” rezultātos.

Pēc autores domām SIA „NP Properties” atrodas monopolistiskās konkurences situācijā, kad

vienam piegādātājam pieder lielākā tirgus daļa, taču citiem konkurentiem ir iespēja iespiesties tirgū

un izkarot savu tirgus daļu, jo:

1. SIA „NP Properties” pieder lielākā tirgus daļa;

2. uzņēmuma īpašumā ir 8 industriālie parki un tas ir lielākais industriālo parku

apsaimniekotājs Latvijā;

3. konkurentiem nav problēmu iegūt nelielu tirgus daļu;

4. jaunpienācējiem nav grūtību iespiesties tirgū.

Pēc konkurences veida uzņēmums darbojas starpfirmu konkurencē.

Industriālo parku nozarē pēc konkurences metodēm darbojas ārpuscenu konkurence, jo

klienti izvēlas telpas pēc to unikālajām īpašībām, tehniskās drošības un augstās kvalitātes.

37

6. KLIENTU APMIERINĀTĪBAS PĒTĪJUMS

Ar aptauju, kura norisinājās no 2012. gada 05. marta līdz 2012. gada 06. aprīlim, tika

izpētītas divu parku - NP Jelgavas Biznesa Parka un Nordic Industrial Park (Olaine) - nomnieku

vēlmes un apmierinātība ar NP Properties sniegtajiem pakalpojumiem.

Aptaujā piedalījās NP Jelgavas Biznesa Parkā – 7 un Nordic Industrial Park (Olaine) – 12

respondenti. Aptaujas anketu skatīt 1. pielikumā.

NP Jelgavas Biznesa Parka aptaujas rezultāti.

NP Jelgavas Biznesa Parks ir viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem

Latvijā ar kopējo platību 23 ha, bet iznomājamo telpu platība pārsniedz 107 000 m2. Ņemot vērā, ka

tā savulaik bijusi lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā, tā var nodrošināt ražotājus ar lieljaudas energo

padevi un īpaši plašām ražošanas telpām. [17]

6.1. attēlā redzams, ka lielākā daļa NP Jelgavas Biznesa parka nomnieku piekrīt pozitīviem

apgalvojumiem par šo parku. No tā var secināt, ka lielākā daļa klientu, industriālo parku atzīst kā

ērtu un izdevīgu veidu kā uzsākt uzņēmējdarbību.

0%10%20%30%40%50%60%70%80%

Zemākasbiznesa

uzsākšanasizmaksas,neieguldot

pamatlīdzekļusnekustamāīpašuma

pilnveidošanai

Iespēju uzsāktražošanu daudzātrāk, ietaupotlaiku nomastelpu izbūves

procesā

Attīstītuinfrastruktūru,kura nodrošina

atbilstošasražošanas

jaudas

Elastību,sniedzot iespējupielāgot telpasJūsu biznesam

Izdevīguatrašanās vietu

loģistikaskustības

krustpunktos

29% 29%

14%

0%

29%

57%

71%

57%

71%

43%

14%

0%

14% 14%

29%

0% 0% 0% 0% 0%

Pilnībā piekrītu Piekrītu Nepiekrītu Pilnībā nepiekrītu

6.1.att. NP Jelgavas Biznesa Parka klientu atbildes uz jautājumu: „Vai Jūs piekrītat šādiem

apgalvojumiem, ka Industriālais parks nodrošina:”

38

100% aptaujāto nomnieku atzina, ka viņu pašreizējās nomātās telpas pilnībā atbilst

nosaukumam „industriālais parks” (6.2. attēls).

0%

20%

40%

60%

80%

100%

100%

0%

Jā Nē

6.2.att. NP Jelgavas Biznesa Parka nomnieku viedoklis par telpu atbilstību nosaukumam

„industriālais parks”.

86% klientu rekomendētu NP Properties parkus citiem uzņēmējiem (6.3.attēls), kas ir ļoti

labs rādītājs, jo viens no veiksmīgākajiem reklāmas veidiem ir netiešā reklāma - cilvēki par konkrētu

produktu cits citam pastāsta.

Biznesa vidē, iespējams, šis modelis varētu darboties mazliet citādāk kā patēriņa tirgū, bet

tas nemaina faktu, ka šis varētu būt viens no veidiem kā izplatīt NP Properties labo slavu.

20%

40%

60%

80%

100%86%

14%

6.3.att. NP Jelgavas Biznesa Parka klientu viedoklis par to vai rekomendētu parku citiem

uzņēmumiem.

«Šī ir gatava vieta

biznesam, īpaši

ražošanas attīstīšanai»

39

Aplūkojot 6.4. attēlu., var secināt, ka NP Jelgavas Biznesa Parka lielākās daļas – 71 % -

klientu apmierinātība ir labā līmenī.

Kā pozitīvu aspektu darba autore uzskata to, ka neviens no respondentiem nav izteicis

neapmierinātību ar NP Properties sniegtajiem pakalpojumiem, bet kā negatīvu – neviens no

respondentiem nav atzīmējis augstāko iespējamo atbilžu variantu un līdz ar to neuzskata uzņēmuma

darbību par izcilu. Vajadzētu pievērst uzmanību tam kā celt nomnieku pašreizējo apmierinātības

līmeni.

0%10%20%30%40%50%60%70%80%

Izcili Labi Apmierinoši Neapmierinoši

0%

71%

29%

0%

6.4.att. Cik labi „NP properties” apmierina NP Jelgavas Biznesa Parka klientu vajadzības.

6.5. attēlā redzams, ka lielākā daļa klientu ir apmierināti ar dažādiem uzņēmuma sniegtajiem

pakalpojumiem.

Kā vienīgais izcilais pakalpojums ir atzīts „Sadarbība nomas līgumu slēgšanas/pārslēgšanas

procesā”

Vairāki pakalpojumi no daļas nomnieku („elektrības nodrošinājums”, „ūdens kanalizāciju

sistēmas nodrošinājums”, „telpu apkure, ventilācija, kondicionēšana”, „IT un telekomunikāciju

risinājumi” un „autostāvvietu skaits”) tika novērtēti kā neapmierinoši. Kā redzams, lielākā daļa šo

pakalpojumu ir tehniska rakstura, tādēļ uzņēmuma tehniskajai daļai vajadzētu pievērst uzmanību šo

nepilnību novēršanai.

«Mazāk laika

jāpatērē ikdienas

lietu risināšanai»

40

0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%

Izcili Labi Apmierinoši Neapmierinoši

6.5.att. NP Jelgavas Biznesa Parka nomnieku apmierinātība ar konkrētiem „NP Properties”

pakalpojumiem.

Klientu ieteikumi par to ko NP Properties varētu uzlabot katrā no šiem punktiem:

• Sadarbība nomas līgumu slēgšanas procesā - «Pagaidām viss ir kārtībā»; «Procesam jābūt

vairāk elastīgam»

• Sadarbība telpu sagatavošanas procesā - «Nepieciešama logu un durvju maiņa, ja tas

neietekmē nomas cenu»

• Telpu pielāgošana biznesa vajadzībām - «Mums ir nelielas prasības»

• Ēku un teritorijas apsaimniekošana - «Viss ir apmierinoši»

• Infrastruktūra: «Viss strādā»

– Elektrība - «Jānovērš biežos pārsitienus un atslēgšanos»

– Kanalizācijas sistēmas - «Atjaunot ūdens kanalizāciju (bieži smird )»

– Telpu apkure, ventilācija, kondicionēšana

• IT un telekomunikācija - «Nepieciešama nepārtraukta interneta funkcionēšana»

Visi aptaujātie nomnieki NP Properties sniegtos pakalpojumus kopumā atzīst kā „labus” vai

„izcilus” (6.6.att.). Darba autore uzskata, ka šis ir teicams rādītājs.

41

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Kopējā apmierinātība

14%

86%

0% 0%

Izcili Labi Apmierinoši Neapmierinoši

6.6.att. NP Jelgavas Biznesa Parka klientu apmierinātība kopumā.

Lielākā daļa jeb 71% klientu ir dzirdējuši par vienoto bezmaksas tehniskā atbalsta tālruni, bet

tikai 43% to ir izmantojuši (6.7.attēls). Darba autore uzskata, ka uzņēmuma telpās vajadzētu izvietot

informējošus materiālus (bukletus, plakātus utt.) par šāda tālruņa esamību, lai visi nomnieki zinātu

kur griezties pēc atbalsta dažādās tehniska rakstura situācijās, jo ja par šādu pakalpojumu trūkst

informētības tas zaudē savas funkcijas, jēgu un tam ir mazs noslogojums.

0%10%20%30%40%50%60%70%80%

Vai esat informēts par „Vienotobezmaksas tehnisko atbalsta

tālruni” 80200240 ?

Vai esat izmatojis „Vienotobezmaksas tehnisko atbalsta

tālruni” ?

71%

43%29%

43%

Jā Nē

6.7.att. NP Jelgavas Biznesa Parka nomnieku viedoklis par vienoto bezmaksas tehniskā atbalsta

tālruni.

29% respondentu uzskata, ka vienotais bezmaksas tehniskā atbalsta tālrunis darbojas labi, bet

populāra bija piebilde, ka ne vienmēr darbinieks ir sasniedzams (6.8. attēls).

Darba autore uzskata, ka šādas situācijas iespēju robežās vajadzētu samazināt, lai

nemazinātos klientu uzticība šim pakalpojumam.

42

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

0%

29%

0% 0%

Izcili Labi Apmierinoši Neapmierinoši

6.8.att. NP Jelgavas Biznesa Parka nomnieku vērtējums bezmaksas tehniskā atbalsta tālruņa

darbībai.

Apskatot 6.9. attēlu var secināt, ka visus piedāvātos pakalpojumus izmantotu ļoti maz esošo

klientu, lielākā daļa tiem nesaskata nepieciešamību.

0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%

Industriālo grīduuzkopšana

Aukstumiekārtuapkalpošana

Serveru , IT tehnikas unprogrammatūras noma

29%

14% 14%

0% 0%

14%

0% 0%

14%

71%

86%

71%

Izmantotu Neizmantotu Izmantotu citur Nav nepieciešamības

6.9.att. NP Jelgavas Biznesa Parka nomnieku vērtējums par iespējamu jaunu pakalpojumu

izmantošanu.

Esošo klientu ieteiktie pakalpojumi, kurus varētu ieviest industriālajos parkos:

Organizēt sabiedriskās ēdināšanas punktus; bankas; bankomātus; pasta pakalpojumus.

Nordic Industrial Park aptaujas rezultāti.

Nordic Industrial Park ir pirmais NP Properties industriālais parks un viens no vecākajiem

industriālajiem parkiem Latvijā. To var pamatoti uzskatīt par vienu no nozares pamatlicējiem valstī.

«Ne vienmēr

var sazvanīt»

43

Tā atrašanās vieta Olainē, tuvu Rīgai, nodrošina parka nomniekus ar galvaspilsētas sniegtajām

priekšrocībām. Parka teritorijā atrodas 16 ražošanas un noliktavu vajadzībām piemērotas ēkas, kā arī

plašs biroju centrs. 2007. gadā ekspluatācijā tika nodots jauns ražošanas un noliktavu komplekss 7

100 kv.m. platībā.

Nomnieku profils – plastmasas un gumijas pārstrāde, metālapstrāde, šūšanas ražotnes,

pārtikas rūpniecība. [16]

Apskatot 6.10. attēlu var secināt, ka vairākos apgalvojumos klientu domas dalās, kaut gan

tomēr lielākā daļa piekrīt pozitīvajiem apgalvojumiem par šo parku.

Darba autore šādus atšķirīgus viedokļus sasaista ar nomnieku uzņēmumu darbības sfēru, jo ja

kāda klienta uzņēmējdarbība ir salīdzinoši vienkārša un neprasa lielus ieguldījumus, tad viņš var

piekrist apgalvojumam par zemākām biznesa uzsākšanas izmaksām. Bet ja uzņēmējdarbības veids

prasa rūpnīcu u.tml. telpu izbūvi, izmaksas jebkurā gadījumā būs augstākas.

Jautājumā par infrastruktūru un izdevīgo atrašanās vietu lielākā daļa ~70% respondentu

piekrīt, ka industriālais parks nodrošina šādas priekšrocības.

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

Zemākas biznesauzsākšanasizmaksas,neieguldot

pamatlīdzekļusnekustamāīpašuma

pilnveidošanai

Iespēju uzsāktražošanu daudzātrāk, ietaupot

laiku nomas telpuizbūves procesā

Attīstītuinfrastruktūru,kura nodrošina

atbilstošasražošanas jaudas

Elastību, sniedzotiespēju pielāgot

telpas Jūsubiznesam

Izdevīguatrašanās vietu

loģistikas kustībaskrustpunktos

42% 42%

25%

0

17%

50%

58%

75%

58%

67%

8%

0 0

42%

17%

0 0 0 0 0

Pilnībā piekrītu Piekrītu Nepiekrītu Pilnībā nepiekrītu

6.10.att. Nordic Industrial Park klientu atbildes uz jautājumu: „Vai Jūs piekrītat šādiem

apgalvojumiem, ka Industriālais parks nodrošina?”

44

6.11. attēlā redzams, ka 83% „Nordic Industrial Park” nomnieku uzskata, ka īrēto telpu

nosaukums pilnībā atbilst nosaukumam „industriālais parks”.

Respondentu atsauksmes par „Nordic Industrial Park”:

- «Apkārt atrodas ražošanas uzņēmumi un ir attīstīta infrastruktūra»

- «Parka ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir ērti pieejama un ir Rīgas tuvumā, arī apbūve ir

maksimāli pielāgota industriālajām vajadzībām»

- «Ir iespējams saņemt nepieciešamos pakalpojumus un sadarbībā ar citiem nomniekiem»

0%

20%

40%

60%

80%

100%83%

8%

Jā Nē

6.11.att. Nordic Industrial Park nomnieku viedoklis par telpu atbilstību nosaukumam „industriālais

parks”.

92% esošo nomnieku rekomendētu industriālo parku citiem uzņēmējiem (6.12. att.), kā

priekšrocības minot:

- «Operatīvi var atrisināt problēmas, kas saistītas ar resursu nodrošinājumu»

- «Laba vieta biznesa uzsākšanai»

- «Pieejamas plašas industriālās telpas»

Šis ir viens no labākajiem veidiem kā neieguldot nekādus finansiālus līdzekļus netieši

popularizēt uzņēmumu, izplatot tā labo slavu.

Nomnieki, kuri nerekomendētu šo parku citiem, kā argumentu minēja to, ka esot pārāk

augstas energoresursu izmaksas, jo ir iekļauti servisa pakalpojumos tarifi.

45

0%

50%

100%

92%

8%

Jā Nē

6.12.att. Nordic Industrial Park klientu viedoklis par to vai rekomendētu parku citiem uzņēmējiem.

6.13. attēlā redzams, ka 58% nomnieku uzskata, ka NP Properties labi apmierina viņu

vajadzības, tomēr 25% šo līmeni vērtē tikai kā apmierinošu, kā iemeslus minot to, ka papildus

nepieciešanās nianses jānodrošina pašiem un, ka šis parks der noliktavām, bet vairāk būtu paredzēts

ražošanai, kā arī to, ka uzņēmumam dažreiz trūkst elastības attiecībā uz apakšuzņēmēju darbībām.

Tomēr vairāki klienti uzskata, ka visi jautājumi tiek risināti ātri un kvalitatīvi.

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

0

58%

25%

0

Izcili Labi Apmierinoši Neapmierinoši

6.13.att. Cik labi „NP properties” apmierina Nordic Industrial Park klientu vajadzības.

6.14. attēlā redzams, ka ir ļoti dažādi viedokļi par piedāvātajiem pakalpojumiem. Gandrīz

visus pakalpojumus lielākā daļa respondentu vērtē kā labus.

Vienīgie pakalpojumi, kuri saņēmuši arī neapmierinošu vērtējumu ir:

1. „telpu apkure, ventilācija, kondicionēšana”;

2. „apsardze un drošības sistēma”;

3. „autostāvvietu skaits”.

46

Ļoti līdzīgs viedoklis par 1. un 3. pakalpojumu bija arī NP Jelgavas Biznesa Parka

nomniekiem. Acīmredzot šie ir faktori, kurus uzņēmumam vajadzētu pilnveidot, lai vairotu klientu

apmierinātību.

0%10%20%30%40%50%60%70%

Izcili Labi Apmierinoši Neapmierinoši

6.14.att. Nordic Industrial Park nomnieku apmierinātība ar konkrētiem „NP properties”

pakalpojumiem.

Klientu ieteikumi par to ko NP Properties varētu uzlabot katrā no šiem punktiem:

• Sadarbība nomas līgumu slēgšanas procesā - «Trūkst elastības attiecībā uz līgumu punktu

apspriešanas. Nav jūtama interese par situāciju nomnieka uzņēmumā» ; «Cilvēks uz vietas,

kurš izrāda telpas»

• Sadarbība telpu sagatavošanas procesā

• Telpu pielāgošana biznesa vajadzībām - «Vairāk strādāt pie SIA Jaunozols Būve darbu

kvalitātes celšanas, cenu politikas un komunikācijas»

• Ēku un teritorijas apsaimniekošana - «Pēc iespējas uzliet jaunu asfaltu un nodrošināt

notekūdeņu savākšanu» ; «Vismaz 2 x gadā vajadzētu mazgāt logus» ; «Par daudz naudas

tiek tērēts zālāju kopšanai» ; «Neapmierina citu nomnieku materiālu izvietošana

kopliet