iecavas kpia · pdf fileiecavas luterāĦu baznīca ... arhitektūras piemineklis (datēta ar...

Apstiprināts ar

Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas

Vadītāja rīkojumu Nr. ..... 2008. gada ..... . .............

Iecavas novada teritorijas plānojuma grozījumi

7. pielikums

IECAVAS KULTŪRAS PIEMINEKěU TERITORIJU

UN INDIVIDUĀLO AIZSARGJOSLU (AIZSARDZĪBAS ZONU)

ROBEŽU PAMATOJUMS

(kultūras pieminekĜi: Iecavas muižas apbūve ar parku (VA. Nr.8549),

Iecavas luterāĦu baznīca ar žogu un vārtiem (VA. Nr.6173), Iecavas viduslaiku kapsēta (VA Nr. 330))

Izstrādātājs: Konsultāciju uzĦēmums

SIA “Grupa 93”

Izstrādes gads: 2008.gads

Iecavas kultūras pieminekĜu un individuālo aizsargjoslu robežu pamatojums Teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde Iecavas novadā

Konsultāciju uzĦēmums “Grupa 93” 2008.gads

2

SatursSatursSatursSaturs

IEVADS............................................................................................................................................. 3

KULTŪRAS PIEMINEKěU RAKSTUROJUMS........................................................................ 4

Iecavas luterāĦu baznīca................................................................................................................... 5

Iecavas viduslaiku kapsēta................................................................................................................ 6

Iecavas muižas apbūve ar parku....................................................................................................... 6

Kopējie secinājumi .......................................................................................................................... 10

ROBEŽU PLĀNS........................................................................................................................... 11

ROBEŽU KOORDINĀTU PLĀNS.............................................................................................. 13

ROBEŽU KOORDINĀTU PUNKTU KOORDINĀTAS........................................................... 14

Iecavas muižas apbūvei ar parku (VA. Nr. 8549) ...........................................................................14

Iecavas muižas apbūves ar parku (VA. Nr. 8549) Vārtu sarga namiĦam......................................14

Iecavas luterāĦu baznīcai ar žogu un vārtiem (VA. Nr. 6173).......................................................14

Iecavas viduslaiku kapsētai (VA Nr. 330) .......................................................................................15

ROBEŽU APRAKSTS UN PAMATOJUMS .............................................................................. 15

Iecavas muižas apbūvei ar parku (VA. Nr. 8549) .......................................................................... 15

Iecavas muižas apbūves ar parku (VA. Nr. 8549) Vārtu sarga namiĦam..................................... 24

Iecavas luterāĦu baznīcai ar žogu un vārtiem (VA. Nr. 6173)...................................................... 25

Iecavas viduslaiku kapsētai (VA Nr. 330) ...................................................................................... 28

AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS ....................................................................................................... 29

Vispārīgie noteikumi ....................................................................................................................... 29

Aprobežojumi aizsargjoslā (aizsardzības zonā) ap kultūras pieminekli........................................ 32

Papildus aprobežojumi Aizsargjoslu likumā noteiktajām prasībām aizsargjoslā (aizsardzības

zonā) ap kultūras pieminekli........................................................................................................... 32



3

Ievads

Iecavas kultūras pieminekĜu teritoriju un individuālo aizsargjoslu (aizsardzības zonu) robežu pamatojums (projekts) izstrādāts 2007. gadā, saskaĦā ar noslēgto līgumu starp Iecavas novada domi par Iecavas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi un konsultāciju uzĦēmumu SIA “Grupa 93”.

Projekts sagatavots, atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 392. “Kultūras pieminekĜu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika” prasībām, Ħemot vērā VKPAI sniegtos nosacījumus un konsultējoties ar Bauskas rajona valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspektori M. PutniĦu.

Galvenās projekta izstrādē pielietotās metodes ir lauka pētījumi, iepriekšējo pētījumu apkopošana, arhīva materiālu analīze un speciālistu konsultācijas.

Individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) projekta grafiskā daĜa sagatavota izmantojot Iecavas novada teritorijas plānojuma grozījumu kartogrāfiskos materiālus. Tekstuālajai daĜai izmantoti materiāli no VKPAI un pasūtītāja sniegtā informācija.

Lietotie saīsinājumi

VKPAI Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija

LR Latvijas Republika

KL LR likums Par kultūras pieminekĜu aizsardzību

AL LR ”Aizsargjoslu likums”

VA Valsts aizsardzības



4

Kultūras pieminekĜu raksturojums

Iecavas novada teritorijā ir 16 objekti, kas iekĜauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu sarakstā (skat. 1. tabulu), no tiem 2 valsts nozīmes arhitektūras pieminekĜi un 6 vietējas nozīmes arhitektūras pieminekĜi.1 Kultūras pieminekĜu izvietojums parādīts 20. att. „Kultūras pieminekĜu izvietojums un aizsargjosla (aizsardzības zona) 500 m2”.

1. tabula Valsts aizsargājamie kultūras pieminekĜi Iecavas novadā3

Nr. VA. Nr. PieminekĜu vērtības grupa

PieminekĜu veids

PieminekĜa nosaukums

1.** 330 Vietējas nozīmes arheoloăijas piemineklis

Iecavas viduslaiku kapsēta

2.** 6173 Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis

Iecavas luterāĦu baznīca ar žogu un vārtiem

3. 331 Vietējas nozīmes arheoloăijas piemineklis

KĜavu viduslaiku kapsēta


Klibju viduslaiku kapsēta


Rutenieku apmetne


Sniėeru viduslaiku kapsēta

7. 337 Valsts nozīmes arheoloăijas piemineklis

StrēĜu senkapi

8. 334 Valsts nozīmes arheoloăijas piemineklis

Rājumnieku senkapi


Mazlēksnu viduslaiku kapsēta

10.* 8549 Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis

Iecavas muižas apbūve ar parku*

11.** 8555 Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis

TiltiĦš*


VeĜas māja*


Bibliotēka*


Klēts*


Stallis*


Vārtu sarga namiĦi (3)*

* Objekti, kas iekĜauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu sarakstā pēc Iecavas novada teritorijas plānojuma izstrādes. ** Objekti un to teritorijas, kam izstrādātas individuālās aizsargjoslas. 1 PieminekĜi apstiprināti ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Rīkojumu Nr.128, 29.10.1998. 2 SaskaĦā ar Iecavas novada teritorijas plānojumu (izstrādāts un apstiprināts 2005. gada 15. februārī (Iecavas novada domes saistošie noteikumi Nr.3 „Par Iecavas novada teritorijas plānojumu”) (domes lēmums, protokols Nr.2, 23.p.) un VKPAI sniegtajiem nosacījumiem Iecavas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei. 3 Atbilstoši tiesību aktu prasībām Aizsargjoslas ap valsts aizsargājamiem kultūras pieminekĜiem ir 500 m rādiusā, līdz individuālās kultūras pieminekĜa aizsargjoslas stājas spēkā pēc apstiprināšanas VKPAI.



5

ĥemot vērā, ka Iecavas centram apbūves raksturs un sarežăītība ir līdzvērtīga pilsētbūvnieciskajai situācijai un vienlaicīgi ir samērā liela kultūras pieminekĜu koncentrācija. Iecavas novada teritorijas plānojuma grozījumos ir ietverts risinājums kultūras pieminekĜu Iecavas muižas apbūve ar parku (VA. Nr. 8549), Iecavas luterāĦu baznīca ar žogu un vārtiem (VA. Nr.6173) un Iecavas viduslaiku kapsēta (VA Nr. 330) kultūras pieminekĜu individuālai aizsargjoslai (aizsardzības zonai).4 Ar mērėi saglabāt Iecavas muižas teritorijas vēsturisko vienotību, kultūrvēsturiskās ainavas vērtību un veicināt vēsturiski veidojušos apbūves blīvuma un tā rakstura saglabāšanu.

Iecavas luterāĦu baznīca5

1. att. Iecavas luterāĦu baznīca ar žogu un vārtiem (VA. Nr.6173)- manierisma arhitektūras piemineklis (datēta ar 17. gs. vidu). Pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera 1567. gadā izdotajā baznīcu dibināšanas likumā noteikts, ka baznīca ceĜama arī Iecavā. Pirmā baznīca bijusi koka celtne. Tās būvēšanas gads īsti nav zināms, domājams, ka tas varētu būt 1576. gads, jo tāds gada skaitlis ir ierakstīts baznīcas zvanā. 17. gadsimta pirmajā pusē nolemts būvēt jaunu mūra baznīcu.

Būvdarbi uzsākti 1641. gadā, bet jaunā baznīca iesvētīta pēc sešpadsmit gadiem- 1657. gadā. Gadu simteĦa beigās šo baznīcu pārbūvēja un stipri paplašināja. Nepabeigts palika vienīgi tornis. TorĦa būvi turpināja no 1793. līdz 1795.gadam. To pacēla nedaudz virs baznīcas jumta, bet torĦa izskats bija smagnējs un neizskatīgs. Savu galīgo veidolu baznīca ieguvusi tikai 19. gadsimtā. Tornis celts 1874. gadā un tajā iemūrētas divas lielgabala lodes no 1812. gada kara, kura laikā, risinoties kaujām Iecavas apkārtnē, baznīca tika pārvērsta par zirgu stalli. TorĦa augstums bija 147 pēdas.

Laika gaitā Iecavas baznīca stipri cietusi, saglabājies maz tās oriăinālo daĜu. Pirmā pasaules kara laikā tā palika neskarta, toties 1919. gadā to stipri sapostīja. Brīvās Latvijas laikā baznīcā tika veikts kapitālais remonts.

Otrā pasaules kara laikā baznīca tiek bojāta, vēlāk tā iespēju robežās atjaunota. 1972. gadā baznīcu nopostījis ugunsgrēks. Pēc ugunsgrēka Iecavas baznīcas jumtam uzlikti dakstiĦi, lai dievnamu saglabātu kā kultūras pieminekli. Pēc tam patvaĜīgi bez LPSR Kultūras ministrijas atĜaujas tiek nojaukta torĦa smaile. 1984. gada 31. maija vēstulē Bauskas rajona Tautas deputātu padomei Latvijas PSR Kultūras ministrija pauž savu attieksmi pret šo nelikumīgo darbību, atzīmējot, ka „patvaĜīgas rīcības rezultātā ir iznīcināta republikas nozīmes arhitektūras pieminekĜa torĦa smaile- vienīgā tāda veida smaile republikā un precīza šīs smailes atjaunošana, fiksācijas materiālu trūkuma dēĜ vairs nav iespējama”. Baznīcu pamazām atjauno, pateicoties galvenokārt draudzes pūlēm un ziedotāju palīdzībai. 1996. gadā tiek kapitāli atremontēta sakristeja, kur notiek dievkalpojumi. 1997. gadā saveda kārtība jumtu un torni, atjaunoja altārtelpu. Pašlaik baznīca un tās iespaidīgie vārti ir atjaunoti.

Laika gaitā mainījies ne tika pašas baznīcas izskats, bet arī arhitektoniskā vide, kurā tā atrodas. Vēsturiskie attēli mums rāda ainavu ar plašiem tāliem skatiem, kur skrajā laukuma apbūvē dominē baznīcas siluets ar vienkāršo, bet izteiksmīgo torni. Pašreiz baznīca iekĜaujas samērā blīvā mazpilsētas apbūvē, ar kuras ritmu un mērogu savukārt kontrastē daudzstāvu daudzdzīvokĜu mājas.

4 Pilnu kultūras pieminekĜu sarakstu, kam izstrādātas individuālās aizsargjoslas skat. 1. tabulā. 5 Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas dokumentācijas centra materiāli.



6

Ēka vizuāli uztverama vienīgi tiešā tās tuvumā. DeviĦstāvu dzīvojamās mājas rada fonu baznīcas smailei arī tālā skatu perspektīvē, raugoties uz to no Iecavas laukiem.

Iecavas viduslaiku kapsēta6

2. att. Iecavas viduslaiku kapsēta, kuru vietējie iedzīvotāji sauc par Dieva dārzu, atrodas Iecavas upes kreisajā krastā, Pārupes ielas labajā pusē starp 3.un 4. ēku.

To norobežo Pārupes iela un Iecavas upes stāvais krasts. Pāri senkapiem ved uzbērts iebraucamais ceĜš, kas vairs netiek lietots, jo ielas malā nobloėēts ar lielākiem akmeĦiem. Teritorija ir pašvaldības īpašums. Ir ziĦas par to, ka šeit aprakti 1812.gadā kritušie franču karavīri.

Senkapu vieta ir ap 50x50 m liela, apaugusi lapu kokiem, no kuriem daži šėiet īpaši stādīti. Kādreiz Dieva dārzā bijušas dažādas bedres, kas tagad aizlīdzinātas. Vietējiem iedzīvotājiem ir populārs nostāsts par te aprakto naudu. Ir bijuši mēăinājumi senkapos meklēt zeltu. Iecavas upes krasta malā Dieva dārza pakājē tika atrastas kaulu drumslas, kuru piederību cilvēkam nevarēja noteikt.

Iecavas muižas apbūve ar parku

3. att. Nozīmīgāko vietu kultūrvēsturisko objektu vidū novada teritorijā ieĦem Iecavas muižas komplekss (18.gs. beigas– 19.gs.).

No kādreizējā muižas plānojuma līdz mūsdienām saglabājušies pamatstruktūras elementi: muižas parks abpus Iecavas upei, Iecavas luterāĦu baznīca, atsevišėas ēkas Grāfa laukuma apkārtnē (1779.g. celtā klēts ar vējrādītāju jumtgalē, 19.gs. beigās būvētie staĜĜi, parka sargu namiĦi, bijusī bibliotēkas ēka).

4. att. Iecavas pils, skats no tilta, 20.gs. sāk. foto.

Pēc I Pasaules kara sagrautā pils netika atjaunota, to nojauca, lai iegūtu būvmateriālus. Bibliotēkas korpusa arhitekts L. Reinīrs, tā ir arī vienīgā celtne, kas saglabājusies no pils kompleksa.

6 VKPAI Arheoloăijas pieminekĜa apraksts, apmeklējums 09.10.2001., aprakstu sastādīja J. Urtāns.



7

5. att. bijusī Iecavas pils bibliotēka Grāfa laukumā 1.

Lai arī līdz mūsdienām nav saglabājusies muižas centrālā ēka (pils), Grāfa laukuma apkārtnē saglabājušās ēkas sniedz priekšstatu par muižas kompleksa apbūves raksturu.

Vecā klēts, sākotnēji būvēta kā brūzis.

6. att. Saglabājušies arī 1779. g. celtā klēts (privātīpašums) ar vējrādītāju jumtgalē un 19.gs. beigās būvētie staĜĜi,(privātīpašums, viesu nams "Dārta")- Grāfa laukums Nr.3,4 7. att. Muižas zirgu stallis, 19.gs. b. foto.

Kā viena no nozīmīgākajām Iecavas vērtībām vietējā sabiedrībā tiek atzīts Iecavas parks. Parks ir veidots vienlaicīgi ar muižas kompleksa izbūvi laikā no 1795. - 1800. g., naturālistiskā angĜu ainavu parka stilā. Parka kopējā platība ir 16,6 ha, raksturīga liela lapu koku daudzveidība, pārstāvētas daudz eksotisku koku sugas.

8. att. Parka teritorija ir pašvaldības īpašums, tiek regulāri kopts un uzturēts.

Iecavas upes senlejas krastā atrodas P. Bandera 1936.g. akmenī kaltais Brīvības piemineklis. Upes krastus savieno gājēju tilts. Parkā atrodas arī 1. pasaules kara vācu karavīru kapi, 2. pasaules kara padomju karavīru kapi un brīvdabas estrāde. Parka teritorijā otrpus Iecavas upes labajā krastā, izveidojusies gājēju taka, kas ir Ĝoti iecienīts pastaigu objekts.

Upe izskalo dolomīta krastus, taka vietām paliek virs tiem kā pārkare. Vietām ir zemes nogruvumi. Vasaras sezonā parks tiek aktīvi izmantots dažādu brīvdabas kultūras pasākumu norisēm. Atzīmēšanas vērtas ir parka apkārtnē saglabājušās izteiksmīgas ozolu alejas.

Kā savdabīgi arhitektūras piemēri atzīmējami neogotiska romantisma stilā 19.gs. beigās izbūvētie Vārtu sarga namiĦi - no namiĦiem, kas izvietoti dažādās parka daĜās, līdz mūsdienām saglabājušies trīs.



8

9. att. Vārtu sarga namiĦš Rīgas ielā 6, iebraucot Iecavā no Bauskas puses aiz Iecavas tilta.

10. att. Vārtu sarga namiĦš 1904.g. foto.

Vārtu sarga namiĦš ir pašvaldības īpašums, ir veikta pirmās nepieciešamības konservācija, atbrīvots no vēlāku laiku piebūvēm. NamiĦu plānots izmantot novada tūrisma informācijas centra iekārtošanai.

11. att. Vārtu sarga namiĦš pie ceĜa uz Dārtas muižu, Ozolu iela „Sila māja”.

12. att. Vārtu sarga namiĦš 1904.g. foto.

13. att. Vārtu sarga namiĦš Upes ielā 9, pie Ăedulītes strauta. Pārbūvēts par kafejnīcu, aktīva saimnieciskā darbība nenotiek. 14. att. Vārtu sarga namiĦš 20.gs. sāk. foto.

Kultūras mantojuma vistiešāk uztveramā daĜa ir kultūras pieminekĜi, kultūrvēsturiskas ainavas. Laika gaitā Iecavas ciema teritorija ir aktīvi apbūvēta, ietekmējot savulaik vienoto Iecavas muižas struktūru. Parka teritorijā, Grāfa laukumā un tā apkārtnē ir izdevies saglabāt vēsturisko apbūves blīvumu. Arhitektūras objektu pašreizējā izmantošana nav pretrunā ar kultūrvēsturisko objektu apsaimniekošanas pamatnostādnēm- ēkas ir pieejamas kā tūrisma apskates objekti, t.sk., piemēram, bijušajā muižas staĜĜu ēkā izbūvēts viesu nams. Tehniskais objektu stāvoklis ir vērtējams kā apmierinošs, izĦēmums ir veĜas māja, kas ir pussagruvušā stāvoklī.



9

15. att. VeĜas māja blakus Grāfa laukumam, Iecavas upes krastā.

16. att. TiltiĦš pār Ăedulītes strautu, atrodas blakus Vārtu sarga namiĦam Upes ielā 9. Labi saglabājies, taču gar to izvilkta inženierkomunikāciju līnija.

17. att. Iecavas muižas centra plāns (19.gs).



10

Kopējie secinājumi

Apskatītie kultūras pieminekĜi atrodas samērā blīvi apbūvētā teritorijā: viduslaiku kapsēta robežojas ar savrupmāju apbūvi, bet baznīca atrodas pašā Iecavas ciema centrā un to ieskauj daudzfunkcionāla teritorija ar dažāda mēroga un rakstura apbūvi. Tieši blakus baznīcai, pie Sporta ielas, padomju laikā ir uzbūvētas vairākas daudzstāvu daudzdzīvokĜu ēkas, kuru apjomi jeb mērogs konkurē ar baznīcu. Iecavas upes krastā atrodas atšėirīgas arhitektūras savrupmājas un nelielas ēkas un būves, ko izmanto komercdarbībai. Baznīcas teritoriju no Rīgas ielas atdala automašīnu stāvlaukums. Baznīcas novietne ir nobīdīta no galvenās ass- Rīgas ielas, tāpēc teritorija, kurā eksponējas baznīca (pieminekĜa vizuālās uztveres robežas) un apkārtne, kas redzama no baznīcas teritorijas, ir neliela. Laika gaitā Iecavas ciema teritorija ir aktīvi apbūvēta, ietekmējot savulaik vienoto Iecavas muižas struktūru. Līdz ar to Iecavas novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes laikā tika noraidīts priekšlikums vienotas individuālās aizsardzības zonas izveidei Iecavas baznīcai, Iecavas viduslaiku kapsētai un Iecavas muižas apbūvei ar parku, Ħemot vērā ciema pilsētbūvniecisko raksturu un attālumu starp konkrētajiem objektiem.

ĥemot vērā kultūras pieminekĜu lielo koncentrāciju Iecavas ciema centra teritorijā, Iecavas novada teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes ietvaros, tiek izstrādātas un iesniegtas VKPAI apstiprināšanai, kultūras pieminekĜu individuālās aizsargjoslas šādiem kultūras pieminekĜiem: Iecavas muižas apbūve ar parku (VA. Nr.8549), Iecavas luterāĦu baznīca ar žogu un vārtiem (VA. Nr.6173), Iecavas viduslaiku kapsēta (VA Nr. 330). Tās noteiktas, Ħemot vērtā objektus, kas nosaka pieminekĜa un tā apkārtnes vienotās arhitektoniskās telpas robežas un objektus, kas ietekmē tās telpisko struktūru un arhitektonisko kvalitāti.

Tuvējās deviĦstāvu daudzdzīvokĜu mājas un kurtuves dūmenis šobrīd atzīmējami kā būtiskākie baznīcas vēsturisko ainavas telpu degradējošie objekti- no ziemeĜu un rietumu puses pilnībā aizsedzot skatu vai eksponējoties baznīcas smailes fonā skatā uz baznīcu no Bauskas un Jelgavas virzieniem (padomju laika būvēm raksturīga zema apdares un detaĜu kvalitāte). Tuvējo skatu distancē baznīcas uztveri apgrūtina visai blīvais koku un krūmu apaugums. Galvenā tālā skatu līnija, no kuras saskatāms baznīcas tornis, ir Rīgas ielas turpinājums dienvidu virzienā autoceĜš Rīga- Bauska.

18. att. Baznīcas vēsturisko ainavas telpu nelabvēlīgi ietekmē arī nepārdomāti izvietotie reklāmas materiāli uz apkārtējām būvēm un nesakoptā apkārtne pie kultūras pieminekĜa ZR robežas. 19. att.

Viduslaiku kapsēta robežojas ar Pārupes ielu, kam pretējo ceĜa pusi šėērso maăistrālais gāzes vads ar tam atbilstošo aizsargjoslu, kas no gāzes vada ekspluatācijas un drošības viedokĜa ierobežo pastāvīgās apbūves attīstības iespējas esošajās mazdārziĦu teritorijās.

Visiem apskatāmajiem kultūras pieminekĜiem ir vienotas, tos raksturojošas, iezīmes. Teritorijas, kurās tie eksponējas ir nelielas un salīdzinoši blīvas apbūves ierobežotas. ĥemot vērā apkārtējā teritorijas estētisko un vizuālo ietekmi uz kultūras pieminekĜiem un to teritorijām, kultūras pieminekĜu individuālās aizsargjoslas ir veidotas pietuvinātas objektiem. Šis princips ievērots visu kultūras pieminekĜu, kas atrodas Iecavas ciema centrā, individuālo aizsargjoslu veidošanā. Ar mērėi atvieglot kultūras pieminekĜu teritoriju un to aizsargjoslu pārraudzību un līdz ar to arī efektīvāku kultūras pieminekĜu aizsardzību un apsaimniekošanu.



11

Gan Grāfa laukumā, gan parka teritorijā (Upes ielā), kā arī pie Iecavas luterāĦu baznīcas vērojama jaunu ēku celtniecība, līdz ar to uzskatam, ka kultūras pieminekĜu teritorijas jāveido kompaktas un individuālajās aizsargjoslās jāiekĜauj Iecavas centra nozīmīgākā reprezentatīvā daĜa, kas veido kultūrvēsturisko ainavu.7

20. att. Kultūras pieminekĜu izvietojums un to aizsargjoslas (aizsardzības zonas) 500 m8

Iecavas muižas apbūves ar parku (VA. Nr.8549) teritorija noteikta saskaĦā ar 2005. gada 26. janvāra LR kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 23. Ar Iecavas muižas apbūves ar parku (VA. Nr.8549) teritorijas robežu plānu var iepazīties pielikumā (skat. Pielikumu Nr. 1), robežu plāns izstrādājot Izstrādājot Iecavas muižas apbūves ar parku (VA. Nr.8549) teritorijas individuālo aizsargjoslu (aizsardzības zonu), kultūras pieminekĜa teritorijas robežas netiek mainītas. Iecavas muižas apbūves ar parku (VA. Nr.8549) teritorijas individuālā aizsargjosla (aizsardzības zona), noteikta samazināta. Tā sakrīt ar kultūras pieminekĜu teritoriju. Šāds risinājums piemērots, jo kultūras pieminekĜu teritorija ir noteikta pietiekami plaša. Tā ietver ne tikai kultūras pieminekĜus un tiem tieši pakārtoto teritoriju vēsturiskā kontekstā, bet arī teritorijas bez kultūrvēsturiskās vērtības, kas robežojas ar kultūras pieminekli un kuru attīstība nākotnē varētu ietekmēt kultūras pieminekĜa teritoriju (Rīgas un parka ielas apkārtne). Šāds Iecavas muižas apbūves ar parku (VA. Nr.8549) teritorijas un individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) risinājums, Ĝauj racionālāk plānot teritorijas izmantošanu un precizēt ar kultūras pieminekĜa aizsardzību saistītos apgrūtinājumus.

21. att. Iecavas teritorijas plānojuma grozījumu plānotās izmantošanas grafiskās

daĜas fragments

7 Iecavas teritorijas plānojuma grozījumos ir noteikta Iecavas ciema sabiedriskā centra teritorija, kas nosaka prasības Iecavas ciema centrālās (administratīvās un sabiedriskās) daĜas funkcionālajai struktūrai, arhitektoniski telpiskajai kompozīcijai, pilsētainavas un būvvides kvalitātei. Noteikumi paredz saglabāt un aizsargāt saglabājušās raksturīgās, vēsturiskās ēkas (arī tās, kurām nav kultūras pieminekĜa statuss), respektēt tradicionālās būvformas un materiālus.

8 SaskaĦā ar Iecavas novada teritorijas plānojumu (izstrādāts un apstiprināts 2005. gada 15. februārī (Iecavas novada domes saistošie noteikumi Nr.3 „Par Iecavas novada teritorijas plānojumu”) (domes lēmums, protokols Nr.2, 23.p.) un VKPAI sniegtajiem nosacījumiem Iecavas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādei.



12

Kultūras pieminekĜu Iecavas muižas apbūve ar parku (VA. Nr.8549), Iecavas luterāĦu baznīca ar žogu un vārtiem (VA. Nr.6173), Iecavas viduslaiku kapsēta (VA Nr. 330) teritoriju un individuālo aizsargjoslu (aizsardzības zonu) robežu plāns

Piezīmes:

Ja kultūras pieminekĜa teritorijas robeža sakrīt ar kultūras pieminekĜa individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežu, tā attēlota ar vienu līniju.

Kultūras pieminekĜa teritorijas robežu un kultūras pieminekĜa individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežu koordinātes nepieciešams precizēt uzmērot dabā.



13

Kultūras pieminekĜu Iecavas muižas apbūve ar parku (VA. Nr.8549), Iecavas luterāĦu baznīca ar žogu un vārtiem (VA. Nr.6173), Iecavas viduslaiku kapsēta (VA Nr. 330) teritorijas un individuālo aizsargjoslu (aizsardzības zonu) robežu koordinātu plāns



14

Robežu koordinātu punktu koordinātas

Kultūras pieminekĜa Iecavas muižas apbūve ar parku (VA. Nr. 8549) teritorijas robežai un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežai:

Robežpunktu koordinātas Robežpunktu koordinātas Koordinātu punkta Nr. X Y

Koordinātu punkta Nr. X Y

1. 511787 272273 22. 512695 272021

2. 511813 272367 23. 512670 271996

3. 511815 272377 24. 512650 272009

4. 511819 272387 25. 512616 271964

5. 511833 272378 26. 512516 272038

6. 511831 272372 27. 512462 272071

7. 511830 272363 28. 512405 272092

8. 512097 272210 29. 512393 272099

9. 512095 272220 30. 512211 272111

10. 512144 272264 31. 512212 272098

11. 512154 272274 32. 512168 272018

12. 512392 272323 33. 512141 271997

13. 512408 272331 34. 512101 272028

14. 512518 272340 35. 512096 272021

15. 512512 272332 36. 512090 272025

16. 512680 272255 37. 512046 271960

17. 512655 272202 38. 511978 271935

18. 512759 272113 39. 511964 271938

19. 512705 272043 40. 511720 272034

20. 512715 272034 41. 511719 272050

21. 512699 272018 - - -

Kultūras pieminekĜa Iecavas muižas apbūve ar parku (VA. Nr. 8549) Vārtu sarga namiĦa9 teritorijas robežai un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežai:



1. 512511 271538 3. 512580 271612

2. 512501 271610 4. 512566 271532

Kultūras pieminekĜa Iecavas luterāĦu baznīca ar žogu un vārtiem (VA. Nr. 6173) teritorijas robežai un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežai:

9 Vārtu sarga namiĦš pie ceĜa uz Dārtas muižu, Ozolu ielā „Sila māja” atrodas Ozolu alejas dienvidu galā, distancēti no pārējās Iecavas muižas apbūves un parka, tādēĜ tā kultūras pieminekĜu teritorija un aizsargjosla ir noteikta individuāli tieši šim objektam.



15

Robežpunktu koordinātas Koordinātu punkta Nr. X Y

1. 511762 272433

2. 511737 272477

3. 511728 272527

4. 511727 272554

5. 511763 272569

6. 511819 272478

7. 511791 272360

8. 511715 272379

Robežpunktu koordinātas Koordinātu punkta Nr. X Y

9. 511736 272433

10. 511721 272555

11. 511767 272574

12. 511788 272540

13. 511805 272553

14. 511834 272500

15. 511869 272462

Kultūras pieminekĜa Iecavas viduslaiku kapsēta (VA Nr. 330) teritorijas robežai un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežai:



1. 511532 272520 3. 511599 272569

2. 511532 272558 4. 511588 272534

Robežu apraksts un pamatojums

Lai izvairītos no pārlieku liela skaita robežu koordinātu punktu, tie likti tikai robežai raksturīgajos lūzuma punktos. Kultūras pieminekĜa teritorijas robežu un kultūras pieminekĜa individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežu koordinātes nepieciešams precizēt uzmērot dabā.

Kultūras pieminekĜa Iecavas muižas apbūve ar parku (VA. Nr. 8549) teritorijas robežai un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežai:

Nr.10 Robežas posmu apraksts Robežas posmu foto fiksācijas

1-2 Pa Rīgas ielas nodalījuma joslas iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam.

Rīgas iela vizuāli noslēdz un norobežo kultūrvēsturisko telpu.

10 Robežas posmu numurs.



16


2-3 Pa Rīgas ielas nodalījuma joslas iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam, šėērso Parka ielu.


3-4 Pa Rīgas ielas nodalījuma

joslas iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam.


4-5 Pa iedomātu līniju no

robežpunkta līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs.





17


6-7 Pa iedomātu līniju no robežpunkta līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs. Šėērso Parka ielu.

*No 7 līdz 16 robežas koordinātu punktam robeža veidota pa parka malu.

7-8 Pa Parka ielas nodalījuma

joslas iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam (līdz Parka ielas beigām).

Parka iela vizuāli noslēdz un norobežo kultūrvēsturisko telpu no dzīvojamās apbūves kvartāla.


robežpunkta līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs. Šėērso Parka ielu.


robežpunkta līdz robežpunktam (līdz Krasta ielas nodalījuma joslai), Ħemts vērā kadastrs.



18


10-11 Pa iedomātu līniju no robežpunkta līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs. Šėērso Krasta ielu.


robežpunkta līdz robežpunktam (līdz Puškina ielas nodalījuma joslai), Ħemts vērā kadastrs.


robežpunkta līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs. Šėērso Puškina ielu.


robežpunkta (Puškina ielas) līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs.



19


14-15 Pa iedomātu līniju no robežpunkta līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs.

15-16 Pa Iecavas upes kreiso krastu

no robežpunkta līdz robežpunktam (līdz tiltam).


robežpunkta līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs (gar tilta balstiem).

17-18 Pa ielas nodalījuma joslas

iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam.



20


18-19 Pa laukuma ārējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam.

19-20 Pa iedomātu līniju no robežpunkta līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs (līdz kūtiĦām).





22-23 Pa ielas nodalījuma joslas ārējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam.



18-19

21-22

24-25



21


24-25 Pa ielas nodalījuma joslas iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam.







29-30



22



30-31 Pa iedomātu līniju no robežpunkta līdz robežpunktam.





34-35 Pa iedomātu līniju no robežpunkta līdz robežpunktam (apkārt tiltam).


robežpunkta līdz robežpunktam (apkārt tiltam).

36-37 Pa iedomātu līniju no robežpunkta līdz robežpunktam (apkārt tiltam).

31-32

33-34

29-30



23





ārējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam.

40-41 Pa Rīgas ielas nodalījuma

joslas iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam.

41-1 Pa Rīgas ielas nodalījuma joslas iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam.

51-1

37-28



24

Kultūras pieminekĜa Iecavas muižas apbūve ar parku (VA. Nr. 8549) Vārtu sarga namiĦa teritorijas robežai un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežai:

Nr. Robežas posmu apraksts Robežas posmu foto fiksācijas 1-2 Pa Ozolu ielas nodalījumaa

joslas iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam. Iela vizuāli noslēdz un norobežo kultūrvēsturisko telpu. *Vārtu sarga namiĦa teritorijas robeža sakrīt ar tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežu.

2-3 Pa grāvja kranti no robežpunkta līdz robežpunktam. Tas noslēdz un norobežo kultūrvēsturisko telpu.

3-4 Pa iedomātu līniju no robežpunkta līdz robežpunktam. ĥemts vērā pagalms un ēku izvietojums.


robežpunkta līdz robežpunktam. ĥemts vērā pagalms un ēku izvietojums.



25

Kultūras pieminekĜa Iecavas luterāĦu baznīca ar žogu un vārtiem (VA. Nr. 6173) teritorijas robežai un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežai:

Nr. Robežas posmu apraksts Robežas posmu foto fiksācijas 1-2 Pa mūrēto baznīcas žogu no

robežpunkta līdz robežpunktam, vizuāli norobežo kultūrvēsturisko telpu.

2-3 Pa mūrēto baznīcas žogu no

robežpunkta līdz robežpunktam







26

Nr. Robežas posmu apraksts Robežas posmu foto fiksācijas 5-6 Pa mūrēto baznīcas žogu no


6-1 Pa mūrēto baznīcas žogu no robežpunkta līdz robežpunktam





robežpunkta līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs, reljefs un koku apaugums.

6-1



27

Nr. Robežas posmu apraksts Robežas posmu foto fiksācijas 10-11 Pa iedomātu līniju no

robežpunkta līdz robežpunktam, Ħemts vērā kadastrs, reljefs un koku apaugums.


ārējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam.





15-7 Pa Rīgas ielas nodalījuma joslas iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam. Iela vizuāli noslēdz kultūrvēsturisko telpu.

14-15



28

Kultūras pieminekĜa Iecavas viduslaiku kapsēta (VA Nr. 330) teritorijas robežai un tā aizsargjoslas (aizsardzības zonas) robežai:

Nr. Robežas posmu apraksts Robežas posmu foto fiksācijas

1-2 Pa ielas nodalījuma joslas iekšējo malu no robežpunkta līdz robežpunktam. Iela vizuāli noslēdz un norobežo kultūrvēsturisko telpu.




robežpunkta līdz robežpunktam. ĥemts vērā kadastrs un Iecavas upes tuvums.





29

Aizsardzības prasības kultūras pieminekĜu teritorijā un individuālajā aizsargjoslā (aizsardzības zonā)

Aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli tiek noteikta, lai nodrošinātu kultūras pieminekĜa aizsardzību un saglabāšanu, kā arī lai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi. Līdz tiek apstiprināta VKPAI kultūras pieminekĜa individuālā aizsargjosla (aizsardzības zona), aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekli platums ir 500 m.

Galvenie LR likumi un normatīvie akti, kas saistīti ar kultūras mantojumu (kultūras pieminekĜa aizsardzību)11:

1. Par kultūras pieminekĜu aizsardzību (12.02.1992., groz. 01.06.1993., 02.12.1993., 09.02.1995., 15.11.2001., 06.11.2003.);

2. Noteikumi par kultūras pieminekĜu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešėiršanu Nr.474 (26.08.2003);

3. Kārtība, kādā kultūras pieminekĜi iekĜaujami aizsargājamo kultūras pieminekĜu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu saraksta Nr.473 (26.08.2003).

4. „Aizsargjoslu likums” (spēkā no 03.11.1997., groz. 12.07.2005.).

Vispārīgie noteikumi

Kultūras pieminekĜus ir aizliegts iznīcināt. Nekustamos kultūras pieminekĜus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izĦēmuma gadījumā ar Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija) atĜauju. Kultūras pieminekĜa pārveidošana vai tā oriăinālo daĜu aizstāšana ar jaunām daĜām pieĜaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekĜa kultūrvēsturiskā vērtība.

(KL, 3.pants)

Valsts pārvaldi kultūras pieminekĜu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina MK, un to realizē Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija.

Likumos un MK noteikumos noteiktās kompetences ietvaros Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas izdotie administratīvie akti – norādījumi – par katra atsevišėa kultūras pieminekĜa izmantošanu un saglabāšanu ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekĜa īpašniekam (valdītājam).

(KL, 5.pants)

Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija katrā rajonā un republikas pilsētā ieceĜ valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspektoru, kas ir pakĜauts tieši inspekcijai un darbojas saskaĦā ar dienesta instrukciju.

(KL, 6.pants)

Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par kultūras pieminekli, Zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem. Šāda atzīme tiek izdarīta, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas iesniegumu.

Ja nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats attiecīgās atzīmes izdarīšanai Zemesgrāmatā. Atzīme izdarāma 10 dienu laikā no Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas iesnieguma saĦemšanas dienas vai vienlaikus ar īpašuma tiesību

11 LR likumu un normatīvo aktu, kas saistīti ar kultūras mantojumu, pilns saraksts atrodams VKPAI mājaslapā http://www.mantojums.lv.



30

reăistrāciju. Nekustamo kultūras pieminekĜu sarakstus Zemesgrāmatu nodaĜām iesniedz attiecīgais valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspektors.

(KL, 7.pants)

Ja kultūras pieminekĜa īpašnieks atsavina kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Kārtību, kādā valsts realizē pirmpirkuma tiesības, nosaka MK noteikumi.

Aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekĜa vai pieminekĜu kompleksa atsevišėas daĜas, kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekĜa saglabāšana.

Kultūras pieminekĜu atsavināšana var notikt, ja par nodomu atsavināt kultūras pieminekli tā īpašnieks ir paziĦojis Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijai, attiecīgā rajona valsts kultūras pieminekĜu inspektors ir apsekojis kultūras pieminekli un nākamais tā īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekĜa izmantošanu un saglabāšanu.

(KL, 8.pants)

Zemesgabalus, uz kuriem atrodas kultūras pieminekĜi, drīkst piešėirt lietošanā vai iegūt īpašumā zemes tiesību aktos noteiktajā kārtībā tikai tad, ja nākamais lietotājs vai īpašnieks ir iepazīstināts ar norādījumiem par attiecīgā kultūras pieminekĜa izmantošanu un saglabāšanu.

(KL, 9.pants)

Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāti kultūras pieminekĜi, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekĜu saglabāšanu nodrošina to valdītāji.

Kultūras pieminekĜa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir:

1. ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas norādījumus par kultūras pieminekĜu izmantošanu un saglabāšanu;

2. informēt Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam kultūras piemineklim.

(KL, 11.pants)

Objekta izslēgšana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu saraksta pieĜaujama, ja objekts pilnībā zaudējis savu kultūras pieminekĜa vērtību. Objektus no valsts aizsargājamo kultūras pieminekĜu saraksta izslēdz MK pēc Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma.

(KL, 15.pants)

Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspektors nosūta kultūras pieminekĜa īpašniekam (valdītājam) norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekĜa izmantošanu un saglabāšanu. Šie norādījumi stājas spēkā ar brīdi, kad kultūras pieminekĜa īpašnieks (valdītājs) tos saĦēmis un ar parakstu apliecinājis, ka iepazinies ar tiem.

(KL, 20.pants)

Kultūras pieminekĜi konservējami, restaurējami un remontējami tikai ar inspekcijas rakstveida atĜauju un tās kontrolē.

Kultūras pieminekĜu izpētes darbus, kas var novest pie kultūras pieminekĜa pārveidošanas, arī arheoloăisko izpēti, drīkst veikt tikai ar inspekcijas rakstveida atĜauju un tās kontrolē.

(KL, 21.pants)

Pirms būvniecības, meliorācijas, ceĜu būves, derīgo izrakteĦu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā. Fiziskajām un juridiskajām personām, kas saimnieciskās darbības rezultātā atklāj arheoloăiskus



31

vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziĦo inspekcijai un turpmākie darbi jāpārtrauc.

(KL, 22.pants)

Lai nodrošinātu kultūras pieminekĜu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekĜu aizsargjoslas. To izveidošanai nav vajadzīga zemes lietotāja vai īpašnieka piekrišana. Ap kultūras pieminekĜiem, kam nav noteiktas aizsargjoslas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekĜiem ir 500 m aizsargjosla. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekĜu aizsargjoslā, kas var atstāt iespaidu uz aizsargājamo pieminekli, drīkst veikt tikai ar inspekcijas atĜauju.

Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, Ħemot vērā MK noteikumus, var noteikt vidi degradējošus objektus, kas atrodas kultūras pieminekĜu aizsargjoslās. Šie objekti paredzami nojaukšanai, un nav pieĜaujama to turpmākā attīstība.

(KL, 23.pants)

Attālums starp kultūras pieminekĜiem un inženierkomunikācijām rekonstrukcijas situācijā jāpieĦem ne mazāks par:

1. 5,0 m līdz ūdensvadam, kanalizācijai vai siltumvadam,

2. 2,0 m līdz pārējām inženierkomunikācijām.

Šajos gadījumos jāgarantē speciālu tehnisku pasākumu veikšana būvdarbu laikā.

(LBN 100, 10.22.p.)

Kultūras pieminekĜa konservāciju, uzturēšanu, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekĜa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekĜiem.

Pēc Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma no valsts budžeta piešėir līdzekĜus kultūras pieminekĜa izpētei un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekĜu konservācijai un restaurācijai, bet no pašvaldību budžetiem – līdzekĜus saimnieciski neizmantojamu vietējās nozīmes kultūras pieminekĜu konservācijai un restaurācijai.

Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija katrā konkrētajā gadījumā slēdz līgumu ar attiecīgā pieminekĜa īpašnieku (valdītāju) par valsts budžeta līdzekĜu piešėiršanu kultūras pieminekĜu izpētei un valsts nozīmes kultūras pieminekĜu konservācijai un restaurācijai, kā arī kontrolē šo līdzekĜu izlietojumu. Izpētes darbus, kas nepieciešami sakarā ar būvniecību, meliorāciju, ceĜu būvi un citas saimnieciskās darbības veikšanu, finansē darbu izpildītājs uz pasūtītāja rēėina.

(KL, 24.pants)

Kultūras pieminekĜus, kuru saglabāšanu īpašnieks nenodrošina, pēc Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma atsavina tiesas ceĜā. Namīpašumu atsavināšanas gadījumā īrnieku tiesības tiek saglabātas saskaĦā ar LR tiesību aktiem.

(KL, 27.pants)

Katram kultūras piemineklim var noteikt tā kultūrvēsturisko vērtību. To veic Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija. Atlīdzība par kaitējumu, kas izdarīts kultūras piemineklim, tiek aprēėināta atbilstoši šim kultūras piemineklim noteiktajai kultūrvēsturiskajai vērtībai.

(KL, 28.pants)

Darījumi ar kultūras pieminekĜiem, kas veikti, pārkāpjot likumā noteikto kārtību, atzīstami par spēkā neesošiem. Par kultūras pieminekĜu aizsardzības, izmantošanas, uzskaites, restaurācijas un remonta noteikumu neizpildīšanu, kultūras pieminekĜu aizsargjoslu režīma pārkāpšanu un par citiem tiesību aktos paredzētajiem pārkāpumiem personas saucamas pie kriminālās, administratīvās vai citas atbildības saskaĦā ar LR tiesību aktiem.

(KL, 30.pants)



32

Aprobežojumi aizsargjoslā (aizsardzības zonā) ap kultūras pieminekli

Jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekĜiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekĜa īpašnieka atĜauju;

Pārdodot vienam īpašniekam piederošu kultūras pieminekĜa un tā aizsargjoslas zemi, aizliegts to sadalīt;

Aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eĜĜošanas materiālu, ėīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izĦemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

Aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

Aizliegts aizkraut pievedceĜus un pieejas pie kultūras pieminekĜa;

Aizliegts glabāt un izliet ėīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas.

(AL, 38.pants) Papildus aprobežojumi Aizsargjoslu likumā noteiktajām prasībām kultūras pieminekĜu teritorijā un aizsargjoslā (aizsardzības zonā) ap kultūras pieminekli

Aizliegts būtiski izmainīt reljefu, ja tas mazina kultūras pieminekĜa vērtību.

Prasības apbūvei:

1) apbūvi stilistiski saskaĦo ar vēsturisko ēku kompozīciju un arhitektūru (mērogu, izvietojumu ielas vidē, būvapjomiem, siluetu, fasāžu dalījumu, ēku daĜu formu un materiāliem, teritorijas labiekārtojumu).

2) aizliegts aizsegt skatu uz vēsturiskajām ēkām no ielas un citiem raksturīgiem skatu punktiem.



33

Pielikums Nr. 1 Iecavas muižas apbūve ar parku robežu plāns (VA. Nr.8549)

iecavas kpia · pdf fileiecavas luterāĦu baznīca ... arhitektūras piemineklis (datēta ar...

Documents