Dabas aizsardzības sistēma pasaulē

Materiālu sagatavoja Agra Lipsberga

ĢSK 2. modulis. Dabas procesi un parādības

Ģeogrāfijas skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide

1

Atbilstība mācību priekšmeta standarta prasībām

6.1

6.2

6.4

Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 17

pielikums “Ģeogrāfija”. Vispārējās vidējās izglītības mācību

priekšmeta standarts.

http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/programmas/vidskolai

/geografija_220508.pdf

2

Dabas aizsardzība ir vides stāvokļa kontroles un nevēlamu izmaiņu

pretpasākumu kopums.

Ilgtspējīga attīstība ir drošas un veselību neapdraudošas vides veidošana;

bioloģiskās daudzveidības saglabāšana; atbildīga attieksme pret dabas

resursiem; nacionālo, teritoriālo īpatnību saglabāšana.

Vides monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa novērojumi, mērījumi un

aprēķini, kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides politikas

izstrādāšanai un vides un dabas aizsardzības pasākumu plānošanai, kā arī to

efektivitātes kontrolei.

Sarkanā grāmata ir dokuments, kurā sniegtas ziņas par apdraudētajām

sugām, kas iedalītas 5 kategorijās, kur:

0. kategorijā ir tikpat kā jau izzudušās sugas,

1. kategorijā - sugas, kurām draud iznīkšana,

2. - sugas, kuru indivīdu skaits samazinās, galvenokārt cilvēka saimnieciskās

darbības rezultātā,

3. - sugas, kuru apdzīvotās teritorijas sašaurinās,

4. - sugas ar neskaidru stāvokli dabā.

http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=148.html

Aizsargājamās teritorijas

ir ģeogrāfiski noteiktas

platības, kas atrodas

īpašā valsts aizsardzībā

un tiek izveidotas

aizsargāšanas un

apsaimniekošanas

nolūkā.

Foto: Edgars Višs

Aizsargājamo teritoriju kategorijas:

• Dabas rezervāti

• Biosfēras rezervāti

• Nacionālie parki

• Dabas parki

• Dabas pieminekļi

• Dabas liegumi

• Aizsargājamās jūras teritorijas

• Aizsargājamie ainavu apvidi

Katras valsts likumdošana var noteikt

arī atšķirīgu sistēmu.

A. Lipsbergas foto

5

Dabas rezervāti ir cilvēka darbības

neskartas vai mazpārveidotas teritorijas,

kurās tiek nodrošināta dabisko procesu

netraucēta attīstība, lai aizsargātu un

izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas un

to sastāvdaļas.

Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam

raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas

veidojumi, cilvēka darbības neskartas un

mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas,

biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures

pieminekļu bagātība un kultūrvides

īpatnības.

http://www.likumi.lv/doc.php?id=59994

http://www.viss.lv/en/?k=170442

http://www.ventspils.lv/lat/kultura/28314-vestures-otrdiena-livonijas-ordena-pili-moricsalas-rezervatam-100

6

Tiek uzskatīts, ka pirmais likums par vides aizsardzību un dabas aizsardzību

tika pieņemts Šrilankā III gadsimtā pirms mūsu ēras. Mihintales pilsētā karalis

Devanampija Tissa (Devanampiya Tissa) nodibināja pasaulē pirmo dabas

rezervātu.

Pirmā teritorija ar aizsardzības statusu pieminēta 1240. gadā, kad valdošā

arābu kalifāta Hafsidu dinastijas valdnieks aizliedza medīt netālu no (Djebel

Ichkeul) ezera, tagad pazīstama kā Iškelas (Ichkeul) Nacionālais parks

Tunisijā.

Eiropā viduslaikos valdnieki rūpējās par savu medību teritoriju produktivitātes

saglabāšanu. XIII gadsimtā, Galīsijas - Volīnijas zemes princis izdeva dekrētu,

par lielas teritorijas aizsardzību.

http://prezi.com/3ezdskv4n-uh/latvijas-dabas-rezervati/

http://relivearth.com/articles/wildlife-conservation/the-first-ever-sanctuary-dates-thousands-of-years-old/

http://www.eoearth.org/article/Ichkeul_National_Park,_Tunisia

The first Wildlife Sanctuary in human history still exists in Srilanka

http://relivearth.com/articles/wildlife-conservation/the-first-ever-sanctuary-dates-thousands-of-years-old/

8

http://en.wikipedia.org/wiki/File:Yellowstone_Natl_Park_poster_1938.jpg

Jeloustonas nacionālais parks (angļu:

Yellowstone National Park) ir pirmais un

vecākais nacionālais parks pasaulē. To

1872. gada 1. martā izveidoja ASV

Vaiomingas štata teritorijā (neliela daļa

parka teritorijas atrodas arī Aidaho un

Montānas štatos). Jeloustonas

nacionālais parks ir slavens ar

geizeriem, karstajie avotiem un citiem

ģeotermāliem veidojumiem. Jeloustonas

nacionālā parka teritorijā dzīvo daudz

grizlilāču, vilku, bizonu un aļņu. Parks ir

nosaukts par godu dzeltenajām klintīm

(angļu: Yellow stone) Jeloustonas

Lielajā kanjonā.

http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/default.aspx@tabid=9&id=148.html

Latvijā ir 4 dabas rezervāti

(Teiču, Krustkalnu, Grīņu un

Moricsalas), kas ir teritorijas

ar gandrīz neskartu dabu, kur

uzturēties drīkst tikai ar

īpašām atļaujām zinātniskās

izpētes vajadzībām, lai

nodrošinātu dabas procesu

netraucētu attīstību.1 biosfēras rezervāts

(Ziemeļvidzemes)

plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un

ainaviskās vērtības tiek saglabātas nodrošinot ilgtspējīgu

sociālo un ekonomisko attīstību.

http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/

Latvijā ir: 4 nacionālie parki (Slīteres, Ķemeru, Gaujas un

Rāznas), kas ir plaši apvidi , kur tiek aizsargātas dabas

vērtības, ainaviskās vērtības un kultūrvēsturiskais

mantojums, vienlaicīgi veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu

un atpūtas organizēšanu.

42 dabas parki, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un

kultūrvēsturiskās vērtības (piemēram – Gaiziņkalns, Piejūra,

Abavas senleja, Ogres ieleja, Daugavas loki, Talsu

pauguraine). Dabas parki ir piemēroti raksturīgās ainavas

saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās

daudzveidības uzturēšanai.

A. Lipsbergas foto

Daugavas loki

9 aizsargājamo ainavu apvidi (piemēram, Veclaicene,

Vestiena, Ziemeļgauja, Augšdaugava, Augšzeme,

Vecpiebalga), kas ir lielas teritorijas, kurās tiek

aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai

raksturīga ainava un kultūrvide.

A. Lipsbergas foto

Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus

A. Lipsbergas foto Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus

260 dabas liegumi,

kas ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas

vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti

apsaimniekotas platības.

355 dabas pieminekļi, kas ir atsevišķi, savrupi dabas vai

cilvēku veidojumi:

* ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi;

* aizsargājamie koki;

* dendroloģiskie stādījumi;

•alejas.

7 aizsargājamās jūras teritorijas.

A. Lipsbergas fotoDabas liegums Vidzemes jūrmala

Eiropas Savienības kopīgais aizsargājamo teritoriju tīkls

Natura 2000

Visas Eiropas Savienības valstis ir apņēmušās izveidot

kopīgu aizsargājamo teritoriju tīklu ar nosaukumu

Natura 2000.

Kopš 2004. gada arī Latvija ir izveidojusi savu daļu no šī tīkla.

Pasaules dabas fonds

World Wide Fund for Nature, WWF)

ir 1961. gadā dibināta starptautiska dabas aizsardzības

organizāciju federācija. Federācija sastāv no aptuveni 30

autonomām un sevi finansējošām nacionālajām nodaļām un

vairāk kā 10 īpašām programmām un asociētām nodaļām, kas

strādā citu valstu nodaļu pārraudzībā.

Latvijā Pasaules dabas fonds kā asociēta nodaļa strādā kopš

1991. gada.

http://www.pdf.lv/lv_LV/home http://www.wwf.org/

Antarktikas līgums –

no 1961. gada.

To parakstījušas 46 valstis.

Paredz, ka tā ir

• Demilitarizēta zona

• Izmantojama miermīlīgiem

mērķiem

• Starptautisku zinātnisku pētījumu

vieta

• Tiek aizsargāta dabas vide

• Netiek iegūti derīgie izrakteņi

http://en.wikipedia.org/wiki/File:Antarctica,_territ

orial_claims.svg

Amundsenskota –

ASV polārā

stacija

Dienvidpolā.

http://biofreshblog.com/2011/10/10/polar-explorers-natives-and-invasives-in-antarctica/

Konvencija – starptautisks

līgums, kuru savā starpā

noslēdz vairākas valstis.

Nozīmīgākās:

Ramsāras

Vašingtonas

Bonnas

Bernes

Helsinku

Riodežaneiro (ar Kioto

protokolu)

http://www.downloadfreebackgrounds.net/3d-graphic-

wallpapers/green-world-in-hand-wallpapers_0.htmlhttp://latvijas.daba.lv/aizsardziba/likumdosana/

Ramsāres konvencija ir starptautisks līgums Par

starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu

dzīves vidi.

Parakstīta 1971. g Irānas pilsētā Ramsārā.

2008. gadā Latvijā ir sekojošas konvencijā iekļautas

teritorijas: Engures ezers, Kaņiera ezers, Teiču un

Pelečāres purvi. Vēl vismaz 10 teritorijas Latvijā atbilst šīs

konvencijas kritērijiem.

http://www.ramsar.org/cda/en/ramsar-media-special/main/ramsar/1-25-

330_4000_0__

A. Lipsbergas foto

A. Lipsbergas foto

A. Lipsbergas foto

VAŠINGTONAS KONVENCIJA –KONVENCIJA PAR STARPTAUTISKO TIRDZNIECĪBU

AR APDRAUDĒTAJĀM SAVVAĻAS DZĪVNIEKU UN

AUGU SUGĀM.

CONVENTION OF INTERNATIONAL TRADE

IN ENDENGERED SPECIES OF WILD FAUNA

AND FLORA (CITES)

Šobrīd CITES konvencijas darbības

nodrošināšanā ir iesaistījušās 169 valstis.

Komerciālas tirdzniecības aizliegums attiecas uz

vairāk nekā 800 savvaļas sugām, bet stingri

tirdzniecības ierobežojumi – uz vairāk nekā

30 000 sugām.

http://www.ava.gov.sg/Anim

alsPetSector/CITESEndang

eredSpecies/

Tu un CITES konvencija

Padomā labi, pirms iegādājies ārzemēs lietas, kas

izgatavotas no dzīvniekiem vai augiem. Tu ne tikai veicini

to izzušanu, bet arī atbalsti industriju, kas iegūst līdzekļus

nogalinot.

Tu pērc dzīvību!

Turklāt, ja, atgriežoties savā valstī, vedīsi aizsargājamos

dzīvniekus, augus, vai no tiem gatavotus izstrādājumus,

kam nav līdzi atbilstoši dokumenti, tas Tev var izmaksāt

vairāk nekā pats ceļojums…

Muitā šie priekšmeti tiks konfiscēti, bet Tev piemērota

soda nauda vai pat apcietinājums.

http://baraza.wildlifedirect.org/category/rhinoceros/

http://www.occupyforanimals.org/wildlife-trafficking.html

http://www.youtube.com/watch?v=vhrne2H8Lw8&feature=player_embedded#! video

32

http://cites.ldm.gov.lv/tu_un_cites/

http://www.cites.org/

33

CITES konvencijas vitrīna Latvijas dabas muzejā

http://fotoalbums.ldm.gov.lv/cgi-bin/albums/albums.cgi?d=ekspozicijas&f=2&s=ldm&k=zoologijas/#augsmala

Bonnas konvencija

mērķis ir aizsargāt migrējošs

putnus visā to areālā.

Pašlaik 79 valstis ir

pievienojušās šai konvencijai.

Konvencijas pielikumos

uzskaitītas apdraudētās un citas

migrējošās sugas, uz kurām šī

konvencija attiecas. Ir parakstīti

arī citi specifiski līgumi par

atsevišķiem dzīvniekiem,

piemēram, par sikspārņiem

Eiropā.

Bernes konvencija (1979)

Par Eiropas dzīvās dabas un

dabisko dzīvotņu saglabāšanu.

Konvencijā ir vairāki pielikumi, kuros uzskaitīti:

īpaši aizsargājamās augu sugas, īpaši aizsargājamās

dzīvnieku sugas, aizsargājamās dzīvnieku sugas, un

aizliegtie nonāvēšanas, gūstīšanas un citādas

izmantošanas līdzekļi un paņēmieni.

Šie sugu saraksti tiek regulāri pārskatīti un papildināti, un

1996. gadā konvencija tika papildināta ar apdraudēto

biotopu sarakstu. Aizsargājamo sugu piemēri ir smilšu

krupis, lūsis un grieze. Aizsargājamo biotopu piemēri ir

kāpas, piekrastes lagūnas, gravu meži.

Helsinku konvencija (1974, 1992)

Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību.

Helsinku konvencija apvieno visas valstis, kuras

apdzīvo Baltijas jūras krastu, kopīgai cīņai pret jūras

piesārņojumu. Kaut gan konvencija parakstīta jau

1974. gadā, jaunu neatkarīgo valstu tapšana (Latvija

Lietuva, Igaunija) 1999. gadā izraisīja nepieciešamību

konvencijas jaunai redakcijai. Tagad Eiropas Savienība arī

ir parakstījusi šo dokumentu. Konvencijas mērķis ir dabas

un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Baltijas jūrā. Lai

šo mērķi panāktu, nepieciešama sadarbība, lai kontrolētu

piesārņojumu visas sateces baseina teritorijā.

http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/likumdosana/

UNESCO konvencija (1972)

Par pasaules kultūras un dabas

mantojuma saglabāšanu.

Saskaņā ar Pasaules mantojuma konvenciju, kurai

pašlaik pievienojušās vairāk nekā 150 valstis, kultūras

mantojums ir piemineklis, ēkas vai vieta ar vēsturisko,

arheoloģisko, etnoloģisko vai antropoloģisko vērtību.

Dabas mantojumos ieskaita nozīmīgākos fiziskos,

bioloģiskos un ģeoloģiskos objektus, aizsargājamo sugu

biotopus un vietas ar zinātnisko vai dabas aizsardzības

vērtību. Līdzas Lielajam kanjonam Amerikas Savienotajās

Valstīs, arī Vecrīgas centrs ir iekļauts šajā sarakstā.

http://nature.new7wonders.com/28-

finalists

http://funkythoughts.com/?cat=

353

Akcija

Jaunie

7 pasaules

brīnumi

39

http://handmademaps.com/2009/07/

A. Lipsbergas foto

Kolizejs, Roma

A. Lipsbergas foto

Gizas piramīdas, Ēģipte

Riodežaneiro konvencija (1992)

Par bioloģisko daudzveidību.

Deklarācijā norādīti vispārīgie ilgtspējīgās attīstības

principi. Ilgtspējīgas attīstības pamatā ir rūpes par

cilvēku. „Katram cilvēkam ir tiesības dzīvot veselīgu un

produktīvu dzīvi harmonijā ar dabu.

Uzsvērta starptautiskās sadarbības nozīme, it sevišķi, lai

mazinātu attīstības līmeņu atšķirības starp attīstītajām un

mazattīstītajām valstīm. Norādīti arī galvenie

piesārņojumu novēršanas principi.

ANO Klimata pārmaiņu konvencija un Kioto

protokols

ANO Konvencijas ietvaros 1997.gada 11.decembrī tika

pieņemts Kioto protokols, kas ir starptautiska vienošanās

starp valstīm ar mērķi cīnīties ar klimata izmaiņām. Kioto

protokols stājās spēkā 2005. gada 16. februārī.

Zinātnieki atzīst, ka Kioto protokols nav pilnīgs globālās

sasilšanas novēršanas instruments, tomēr tas tiek

uzskatīts par labu sākumu cīņai ar klimata izmaiņām.

Kioto protokola ietvaros tiek uzstādīti mērķi maksimāli

samazināt ogļskābās gāzes emisijas.

Pasaulē lielākais piesārņotājs Ķīna un otrs lielākais

piesārņotājs, Amerikas Savienotās Valstis, nav

parakstījušas vienošanos, uzskatot, ka tās parakstīšana

var kaitēt šo valstu ekonomiskajai attīstībai.

http://www.cbc.ca/news/

background/kyoto/

45

http://uh519fall2010.wikispaces.com/Global+Warming+and+Kyoto+Protocol

Uzdevumi:

• Sameklēt informāciju par aizsargājamām dabas teritorijām

savā novadā, pilsētā;

• Izveidot informatīvus plakātus par tām;

• Sameklēt informāciju un attēlus par kādas teritorijas ainavas

izmaiņām laika gaitā cilvēku darbības rezultātā;

• Novērtēt šo izmaiņu pozitīvos un negatīvos aspektus.

Meksikas līča piesārņojums, naftas vada avārija:

http://www.youtube.com/watch?v=2DS6smLuzBk&feature=player_embedded#!

http://www.youtube.com/watch?v=pE-1G_476nA&feature=player_embedded

Exxon Valdez avārija

http://www.youtube.com/watch?v=G1U-iWUPOYA&feature=related