garre lor prezentacija

Garre osteomielīts

Rašads Misirovs

Doc. Marīna Sevastjanova

Klīniskais gadījums

1. Pacientei 20 g., sieviete

2. Slimības sākums 12 gadu vecumā (2002. gadā) – akūtas sāpes apakšžokļa labā pusē, izteiktāk 2. dzerokļa apvidū, kas ir sāpīgs pie perkusijas. Sāpes parādījās pēc mēģināšanas pārkost lazdu riekstu čaulu. Tajā dienā drudzis 39 0C, tā dēļ hospitalizēta slimnīcā nākošā dienā, kur temperatūra normalizējas. Zobārsta slimības dokumentācijā nav datu par karioziem zobiem, tikai par sāpēm pie perkusijas; nekādas terapeitiskas manipulācijas netiek veiktas.

3. Pietūkums apakšžokļa labā pusē.

4. Nekādas strutas netiek novērotas.

5. Trismus pietūkuma dēļ.

6. Sejas asimetrija pietūkuma dēļ, kas saglabājas pēc sāpīgā pietūkuma mazināšanos. Sejas asimetrija palielinājās ar katru nedēļu.

7. Sāpes ir intermitējošas jeb viļņveidīgas.

Klīniskais gadījums

8. Apakšžokļa kreisās puses gudrības zoba ekstrakcija (2010. gada novembris) sāpju dēļ. Ekstrakcija nemazina sāpes.

9. Apakšžokļa labās puses gudrības zoba ekstrakcija (2011. gada oktobris) sāpju dēļ. Ekstrakcija sāpes nemazina.

10. Pašreizējās sūdzības:

– Pēdējo 1.5 mēnesi sāpes apakšžokļa kreisā pusē, galvenokārt, vakaros.

– Sāpes izstaro uz temporālo un retroaurikulāro reģionu.

– Alternējošs abu apakšžokļa pušu nejutīgums, max ilgst 2 minūtes.

– Periodiskas kuņģa sāpes (ilgstoši lieto NSPL)

Saturs

• Ievads

• 1. Garre osteomielīta etioloģija, patoģenēze un riska faktori

• 2. Garre osteomielīta diagnostiskie kritēriji un raksturīgās pazīmes– 2.1. Klīnika

– 2.2. Attēlu diagnostika

– 2.3. Morfoloģija

– 2.4. Laboratoriski izmeklējumi

Saturs

• 3. Garre osteomielīta diferenciāldiagnoze. Apakšžokļa osteomielīta klasifikācija

• 4. Ārstēšana un prognoze

• 5. Apakšžokļa augšana un attīstība

• 5.1. Skeleta brieduma novērtēšanas sistēma pēc Fishman

• 5.2. Periosta nozīme

Saturs

• Diskusija

• Secinājumi

• Literatūra

• Pielikums

Darba mērķis

• Darba mērķis: apskatīt un analizēt literatūrupar Garre osteomielītu, lai sakārtotu uz šodienu esošās zināšanas un pielietojamās medicīniskās aprūpes iespējas saistībā ar šo patoloģiju.

Darba uzdevumi

1. Apskatīt literatūru par Garre osteomielīta iespējamo etioloģiju, riska faktoriem, patoģenēzi un epidemioloģiju;

2. Apskatīt literatūru par Garre osteomielīta diagnostiku, diagnostiskiem kritērijiem un diferenciāldiagnostiku;

3. Apskatīt apakšžokļu osteomielītu klasifikācijas un Garre osteomielīta vietu tajā;

4. Apskatīt Garre osteomielīta ārstēšanas iespējas;5. Apskatīt literatūru par apakšžokļa augšanu un

attīstību un iespējamo saistību ar Garre osteomielītu;6. Izvēlēties piemērotāko nosaukumu patoloģijas

apzīmēšanai, balstoties uz noteiktiem kritērijiem.

Pētījuma metodes

1. meklēt NCBI, EBSCO, Cohrane un citās datubāzēs un mutes un žokļu ķirurģijas, orālās patoloģijas, ortopēdijas un radioloģijas monogrāfijās un ar šo specialitāti saistītos žurnālos informāciju par “Garre osteomyelitis”, “periostitis ossificans”, “chronic nonsuppurative sclerosing osteomyelitis”, “osteomyelitis with proliferative periostitis”, “nonsuppurative ossifying periostitis”, “osteomyelitis sicca” un citiem Garre osteomielīta patoloģijas apzīmēšanai lietotiem terminiem;

2. iegūt informāciju par apakšžokļa kaula augšanas un periosta īpatnībām pubertātes vecumā.

Garre osteomielīta etioloģija, patoģenēze un riska faktori

• Etioloģija – nav zināma specifiska baktērija

• Riska faktori – cilvēka vecums (~13 gadi), odontogēna infekciju un lokāla trauma

• Patoģenēze – apakšžokļa ķermeņa nealveolārās

daļas premolāro-molāro vaiga virsma (iespējams izskaidro relatīvi sliktāka asins apgāde un kaula virsējais slānis ir biezāks un vairāk kompakts; Iespējams, to ietekmē apakšžokļa īpatnības, kā kaula depozīcija un resorbcija, apakšžoklim augot.)

Patoģenēze

– infekcija noris hroniski ar/bez apakšžokļa kaula bojājumu

– bez jebkādām strutu, abscesu, fistulu un nekrozes formēšanām

– infekcija penetrē cauri kaula ārējai virsmai un iesaista procesā periostu.

Patoģenēze

– infekcija ar eksudātu stimulē periostu, izplatoties subperiostāli un veicinot hiperplāzijas procesu jeb jaunas kaulvielas formēšanos uz anatomiska kaula virsmas kā aizsargmehānismu infekcijas ierobežošanai -> kauls palielinās izmēros.

Patoģenēze

• “sīpola mizas” modelis jebšu neoperiostoze

Garre osteomielīta diagnostiskie kritēriji un raksturīgās pazīmes

• Klīnika

– lokalizētu, unilaterālu un cietu apakšžokļa pietūkumu ar nedaudz pastiprinātu jutīgumu

– pietūkums tika novērots 96%, sāpes 82% un trismus 60%

– neraksturojas ar sistēmiskām izpausmēm, kā vājums, drudzis, leikocitoze vai limfadenopātija


• Attēlu diagnostika

– Rtg, CT (US, MR, Scintigrāfija)

– Smith un Farman 1977. gadā secināja, ka slimībai jārada kaula sabiezējums, kas būtu radioloģiskiredzams, lai uzliktu Garre osteomielīta diagnozi.

– “sīpola mizas” efekts ir novērojams Garre osteomielīta slimības sākuma stadijā, kamēr periosta audos nenorisinās sklerotizēšanās process.


• Attēlu diagnostika

– veidojumam ir gluda kontūra, viegli izliekts aizēnots veidojums, kas plešas no apakšžokļa virsmas.

– Kā zināms rentgenoloģiska izmeklēšana akūtam strutainam osteomielītam ir veicama pēc 10-12 dienām...Garre osteomielītam īsti nav zināms


• 2.3. Morfoloģija

– Biopsija

– Ddg. no malignitātēm

– Diezgan specifiskas izmaiņas patoloģijai


• Laboratoriski izmeklējumi

– Nav specifisku izmaiņu

• Leu

• CRO

• Sārmainā fosfatāze (SF) jeb Alkaline phosphatase (AP)

Apakšžokļa osteomielīta klasifikācija

• Apakšžokļa osteomielītiem nav vienotas klasifikācijas

• Apakšžokļa osteomielītu klasifikācijas tiek veidotas, balstoties osteomielīta klīniku, radioloģiju, patoģenēzi, patoloģisko anatomiju, patoloģisko fizioloģiju, etioloģiju.

Ddg

• 1. Jūinga (angļu val. Ewing’s) sarkoma

• 2. Osteogēniska sarkoma

• 3. Iedzimts sifiliss

• 4. Fibroza displāzija u.c.

Garre osteomielīta ārstēšana un prognoze

• Klasisku osteomielītu terapijas mērķis paliek nemainīgs – nekrotiskā kaula izņemšana un proliferējošo patogēno mikroorganismu likvidēšana vai vismaz to mazināšana ar ķirurģijas un antibiotiku ārstēšanas kombināciju

• Garre osteomielītu:– Endodontiski

– Antibakteriāli

– Zoba ekstrakcija

– Ķirurģiski

Apakšžokļa augšana un attīstība

• Lēnākas un ātrākas augšanas periodi

• Augšanas spurts – ap pubertātes periodu

• Kaula depozīcija un repozīcija

Skeleta brieduma novērtēšanas sistēma pēc Fishman

• Kreisās plaukstas Rtg

• Vērtē kaulu vecumu

• Brieduma stadija - attīstības

notikumi, kas identificēti plaukstas-plaukstas locītavas rentgenuzņēmumos

• Brieduma līmenis – brieduma

stadijas attiecība pret hronoloģisko vecumu

Periosta nozīme

• ārējais fibrozais jeb škiedrainais slānis –kolagēna, kā arī nervu šķiedras, asinsvadi ar pericītiem

• iekšējais šūnu slānis jeb kambijs – osteoblasti, preosteoblasti

• Osteoblastiskais potenciāls ir lielāks bērnībā, pubertātē; samazinās ar gadiem. Reaktivējas pie lūzumiem (domājams arī pie infekcijām)

Diskusija

• Patoloģijas nosaukums – Garre vai nē? (labāk Hronisks

osteomielīts ar proliferatīvu periostītu)

• Atsevišķa patoloģija vai komplikācijas akūtam osteomielītam

• Klīniskos gadījumos ir aprakstīti Garrē osteomielīti ar strutām, fistulām, abscesiem, sekvestriem un kaula nekrozēm (?)

• Nekur neuzrādas konkrēta baktērija no iekaisuma perēkļa

• Kāpēc tik specifisks osteomielīts tieši apakšžoklī?

Secinājumi

• Nav zināma specifiska baktērija, kas izsauc šo patoloģiju, tādējādi nav skaidrs, vai Garre osteomielīts ir specifiska komplikācija vai atsevišķs osteomielīta veids, kā arī nav nekādu epidemioloģisku datu par Garre osteomielītu.

• Zoba sāpes ar ilgstošu pietūkumu molāro zobu apvidū apakšžoklī jaunam cilvēkam var likt aizdomāties par Garre osteomielītu. Pēc etioloģiskiem un riska faktoriem, klīnikas, rentgenoloģiskām pārmaiņām un histoloģijas, kā arī ņemot vērā Eversole at al. kritērijus, var uzstādīt Garre osteomielīta diagnozi, diferencējot to no labdabīgiem un ļaundabīgiem tumoriem.

Secinājumi

• Antibiotiku pielietošana ārstēšanā vienprātīgi nav pamatota. Bojātā zoba ekstrakcija vai endodontiska terapija ir individuāli atkarīga no katra klīniska gadījuma. Ķirurģiska terapija ir indicēta, ja bojātais kauls neremodelējas viena gada laikā pēc iepriekšējas neķirurģiskas terapijas.

• Ja Garre osteomielīta attīstību hipotētiski saista ar apakšžokļa augšanas spurtu, šķiet mērķtiecīgi iekļaut Fishman testu šo reto pacientu diagnostikas izmeklēšanas datos.

Literatūra1. Tong ACK, Ng IOL, Au Yeung KM. Osteomyelitis with proliferative periostitis: an unusual case. Oral Surg Oral Med Oral Pathol Oral Radiol Endod. 2006; 102: e14-e19.2. Segev E, Hayek S, Lokiec F, Ezra E, Issakov J, Wientroub S. Primary chronic sclerosing (Garre’s) osteomyelitis in children. J Pediatr Orthop B. 2001; 10 (4): 360-4.3. Baltensperger M, Eyrich G. Osteomyelitis of jaws. Leipzig: Springer Verlag. 2009. p. 1-94.4. Akiyama K, Omori K, Kondo H, Kobayashi J, Yoshimura H, Tobita T, Ueno T, Sano K. Root-end resection for preservation of the causative molar in Garrè’s osteomyelitis of the

mandible: A case report. J Oral Maxillofac Surg Med Pathol. 2012; 1-4.5. DeLong L, Burkhart NW. General and oral pathology for the dental hygienist. Baltimore: Lipincott Williams & Wilkins. 2008. p. 430.6. Pincus DJ, Armstrong MB, Thaller SR. Osteomyelitis of the craniofacial skeleton. Seminar in Plastic surgery. 2009; 23: 74-9.7. Andersson L, Kahnberg KE, Pogrel MA. Oral and maxillary surgery. 2010. p. 131, 526.8. Kannan SK, Sandhya G, Selvarani R. Periostitis ossificans (Garrè’s osteomyelitis) radiographic study of two cases. International Journal of Paediatric Dentistry. 2006; 16: 59 –64.9. Suma R, Vinay C, Shashikanth MC, Subba Reddy VV. Garre’s sclerosing osteomyelitis. J Indian Soc Pedod Prevent Dent. 2007. s30-s33.10. Lincoln TA, Webber SJ. Extremely unusual case of Garre’s osteomyelitis. J Oral Maxillofac Surg. 2012; 1-4.11. Marting-Granizo R, Garcia-Gonzalez D, Sastre J, Diaz FJ. Mandibular sclerosing osteomyelitis of Garre. Otolaryngology-Head and Neck Surgery. 1999; 121 (6): 828-9.12. Oulis C, Berdousis E, Vadiakas G, Goumenos G. Garre’s osteomyelitis of an unusual origin in a 8-year-old child. A case report. International Journal of Paediatric Dentistry. 2000; 10:

240-4.13. Brady RA, Leid JG, Costerton JW, Shirtliff ME. Osteomyelitis: clinical overview and mechanisms of infection. 2006; 28: 65-72.14. Eswar N. Garre’s osteomyelitis: a case report. J Indian Soc Pedo Prev Dent. 2001; 19 (4): 157-9.15. Ebihara A, Yoshioka T, Suda H. Garre’s osteomyelitis managed by root canal treatment of a mandibular second molar: incorporation of computed tomography with 3D reconstruction

in the diagnosis and monitoring of the disease. International Endodontic Journal. 2005; 38: 255-61.16. Asgary S, Eghbal MJ, Ehsani S, Eslami B. An unusual finding of proliferative periostitis in a child: a case report. International Journal of Stomatological Research. 2012; 1-5.17. Oliveira LSAF, Oliveira TFL, Melo DP, Menezes AV, Crusoe-Rebello I, Campos PSF. Computed tomography findings of periostitis ossificans. Braz J Oral Sci. 2010; 9 (1): 59-62.18. Theologie-Lygidakis N, Schoinohoriti O, Iatrou I. Surgical management of primary chronic osteomyelitis of the jaws in children: a prospective analysis of five cases and review of the

literature. Oral Maxillofac Surg. 2011; 15: 41-50.19. Jacobson HLJ, Baumgartner JC, Marshall GJ, Beeler WJ. Proliferative periostits of Garre: Report of a case. Oral Surg Oral Med Oral Pathol Oral Radiol Endod. 2002; 94: 111-4.20. Chang Y-C, Shieh Y-S, Lee S-P, Hsia Y-J, Lin C-K, Nieh S, Sytwu H-K, Chen Y-W. Chronic osteomyelitis with proliferative periostitis in the lower jaw. Journal of Dental Sciences. 2012; 1-6.21. Cawson RA, Langdon JD, Eveson JW. Surgical pathology of the mouth and jaws. London: Wright. 2000. p. 22.22. Cawson RA, Odell EW. Essentials of oral pathology and oral medicine. London: Elsevier Limited. 1998. p. 89.23. Saraf S. Textbook of oral pathology. New Delhi: Jaypee Brothers Medical Publishers. 2006. p. 195.24. Nakano H, Miki T, Aota K, Sumi T, Matsumoto K, Yura Y. Garre’s osteomyelitis of the mandible caused by an infected wisdom tooth. Oral Science International. 2008; November: 150-

154.25. Duthie J, Bharwani D, Tallents RH, Bellohusen R, Fishman L. A longitudinal study of normal asymmetric mandibular growth and its relationship to skeletal maturation. AM J Orthod

Dentofacial Orthop. 2007; 132: 179-84.26. Maj G, Luzi C. Longitudinal study of mandibular growth between nine and thirteen years as a basis of an attempt of its prediction. 1964; 34: 220-30.27. Liu Y. An infant and early childhood mandibular growth maturity gradient. M.Sc. Saint Louis University. 2009.28. Sidlauskas A, Zilinskaite L, Svalkauskiene V. Mandibular pubertal growth spurt prediction. Part one: Method based on the hand-wrist radiographs. Baltic Dental and Maxillofacial

Journal. 2005; 7: 16-20.29. Gomes AS, Lima EM. Mandibular growth during adolescence. Angle Orthodontist. 2006; 76: 786-90.30. Premkumar S. Textbook of Craniofacial growth. New Delhi: Jaypee Brothers Medical Publishers. 2011. p. 97.-100.31. Encyclopædia Britannica Inc. Pieejams internetā: http://www.britannica.com/EBchecked/topic/451978/periosteum32. Dwek JR. The periosteum: what is it, where is it, and what mimics it in its absence? Skeletal Radiol. 2010; 39: 319–323.33. Augustin G, Antabak A, Davila S. The periosteum Part 1: Anatomy, histology and molecular biology. Injury. 2007; 38: 1115-1130.

http://www.britannica.com/EBchecked/topic/451978/periosteum

Klīniskā gadījuma turpinājums

Analīzes:

– Galvas CT – Slēdziens: visticamāk apakšžokļa osteomielīts ar lītisku bojājumu, sekvestrācija apakšžokļa labā pusē

– Mikrobioloģija – materiāls kauls. Rezultāti: Serratia marcescens, koagulāzes negatīvi stafilokoki.

– Kaula biopsija – fibrozā displāzija (2007. g.), aizdomas par Garre osteomielītu (2008. g.)

Paldies par uzmanību

???

garre lor prezentacija

Documents