gada atskaite 2003...2003. gads bija pirmais gads péc fikséto telekomunikåciju tirgus...

2003Gada

atskaite

1

S a t u r s

Ievads 8Informåcijas sabiedrîba 9Uzñémuma attîstîba 10

Balss telefonijas pakalpojumi 11Interneta pakalpojumi 12

Integréti IT un telekomunikåciju risinåjumi 13Kontaktu centra 118 pakalpojumi 14

Sadarbîba ar telekomunikåciju operatoriem 15Telekomunikåciju tîkla modernizåcija 16

Lattelekom Sakaru Sistémas 17Latvijas Mobilais Telefons 18

2 Misija un vîzija

3 Bütiski notikumi

4 Lattelekom prezidenta ziñojums

6 Lattelekom izpilddirektores ziñojums

19 Direktoru padome

21 Direktoru padomes ziñojums

25 Finanßu apskats

30 Revidentu ziñojums

31 Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins

32 Bilance

33 Pårskats par izmaiñåm paßu kapitålå

34 Naudas plüsmas pårskats

35 Pielikumi finanßu pårskatam

53 Piecu gadu statistika

Lattelekom gada atskaite 2003

2

Més strådåjam, lai sazinåties bütu viegli un aizraujoßi.

Müsu telekomunikåciju risinåjumipalîdz cilvékiem sasniegt

viñu mér˚us darbå unprivåtajå dzîvé.

L a t t e l e k o m m i s i j a


L a t t e l e k o m v î z i j a

3

2003 2002

ieñémumi (LVL’000) 140 040 145 254

EBITDA (LVL’000) 69 188 65 347

EBITDA rentabilitåte 49% 45%

pe¬ña no saimnieciskås darbîbas (LVL’000) 22 858 16 696

darbîbas pe¬ñas rentabilitåte 16% 11%

pe¬ña (LVL’000) 27 226 21 833

pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u (LVL) 0,19 0,15

kapitåla atdeve procentos (ROCE) 13,1% 10,3%

kapitålieguldîjumi (LVL’000) 22 517 57 076

naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas (LVL’000) 73 547 59 188

ciparizåcijas lîmenis 88,7% 83,2%

darbinieku skaits gada beigås 3 035 3 959

tålruña lîniju skaits (tükstoßos lîniju) 654 701

tålruña lîniju skaits uz vienu darbinieku 215 177

B ü t i s k i n o t i k u m i 2 0 0 3 . g a d å


• Klientiem piedåvåti jauni bezvadu interneta pakalpojumi Bezvadu birojsun Bezvadu måja. Ievérojami pieaudzis vietu skaits, kur ir pieejams bezvadu internets

• Interneta lietotåjiem piedåvåts jauns paståvîgais interneta pieslégums Pilsétas internets, kas ir îpaßi izdevîgs privåtiem klientiem

• DSL pakalpojumu lietotåju skaits palielinåjies divas reizes

• Ieviesti jauni tarifu plåni unsamszinåti interneta iezvanpieejastarifi darbdienu vakaros

• Paplaßinot operatoru pakalpojumu klåstu, tika izveidota jauna preçzîme Kontaktu centrs 118. Kontaktu centrs 118 sniedz kontaktu risinåjumu un informatîvos pakalpojumus

• Pabeigta Rîgas re©iona un visu rajonu centru tålruña lîniju pieslégßanaciparu tîklam

• Skoléniem izveidots interneta måjas lapu konkurss “Zelta skudra”

2003. gads bija desmitais gads kopß uzñémumaLattelekom SIA dibinåßanas. Kopumå Lattelekomdarbîba ßajos desmit gados ir vértéjama pozitîvi.Ir izpildîts uzñémuma galvenais straté©iskaisuzdevums — valstî radîta müsdienîga fiksétåtelekomunikåciju tîkla infrastruktüra, un klienti irnodroßinåti ar tådiem pakalpojumiem, kas atbilstnozares standartiem pasaulé. Arî ciparizåcijaslîmeni, kas pårskata gada beigås sasniedza 89%,var uzskatît par ¬oti labu rezultåtu, un tas iraugståks nekå kaimiñzemés Igaunijå un Lietuvå.Uzñémums ir investéjis lielus lîdzek¬us arîmüsdienîgu datu, interneta un informåcijastehnolo©ijas pakalpojumu, kas ir nepiecießamivisåm klientu grupåm, attîstîbai.

Lattelekom ir müsdienîgs uzñémums, kas spéjklientiem piedåvåt daudzveidîgus telekomunikå-ciju un informåcijas tehnolo©ijas pakalpojumus,såkot no vienkårßiem balss pakalpojumiem lîdzintegrétiem telekomunikåciju un IT risinåjumiem.

Lattelekom arî pårskata gadå turpinåja ieguldîtlîdzek¬us telekomunikåciju tîkla modernizåcijå.2003. gadå tika ieguldîti Ls 22,5 miljoni, betkopumå telekomunikåciju tîkla modernizåcijasdesmit gados Lattelekom ir ieguldîjis Ls 484miljonus.

Modernizåcija ir devusi iespéju müsu klientiemizmantot müsdienîgus telekomunikåciju pakalpo-jumus, kas jau ir k¬uvußi par ikdienas neatñema-mu saståvda¬u. Uzñémums daudz strådå, laiarvien vairåk iedzîvotåjiem un uzñémumiem bütupieejams paståvîgais interneta pieslégums.Apvienojot fiksétås un bezvadu telekomunikåcijutehnolo©ijas, internets k¬üst pieejams gandrîzvisur.

Lattelekom ir informåcijas sabiedrîbas veidoßanasstürakmens — aktîvi iesaistås informåcijassabiedrîbas veidoßanas projektos, veidoinfrastruktüru un piedalås iedzîvotåju izglîtoßanå.2003. gadå sabiedrîbas izglîtoßanai Lattelekomveltîja lielu uzmanîbu. Viens no veiksmîgåkajiemprojektiem bija kopå ar Microsoft Latvija orga-nizétais interneta måjas lapu konkursu skoléniem“Zelta skudra”, kas palîdz veidot izpratni parinterneta iespéjåm un prasmi tås izmantot.

2003. gads ir nozîmîgs Latvijas telekomunikåciju nozares vésturé, jo tas bija pirmais gadspéc fikséto telekomunikåciju tirgus liberalizéßanas. Müsu uzñémums pirmo gaduliberalizéta tirgus apståk¬os ir aizvadîjis veiksmîgi, ir sasniegti lieliski darbîbas un finanßurådîtåji, kas pårspéja prognozes.

L a t t e l e k o m p r e z i d e n t a z i ñ o j u m s

4Lattelekom gada atskaite 2003

Arî 2004. gadå Lattelekom galvenais uzdevumspaliks nemainîgs — saglabåt lîdera pozîcijasliberalizéta fikséto telekomunikåciju tirgusapståk¬os. Lai to panåktu, Lattelekom turpinåsoperatîvi papildinåt savu pakalpojumu klåstuatbilstoßi nozares attîstîbas tendencém Eiropåun pasaulé, vienlaikus nostiprinot uz klientuorientéta uzñémuma un kvalitatîvu pakalpojumupiegådåtåja reputåciju.

Panåkumus var sasniegt tikai ar uzñémumaspeciålistu saliedétu un profesionålu darbu.Uzskatu, ka tåds tas ir bijis visus iepriekßéjosgadus, arî 2003. gadå, un par to Lattelekomdarbinieki ir pelnîjußi vissirsnîgåkos pateicîbasvårdus.

Gribu pateikt îpaßu paldies visiem Direktorupadomes locek¬iem par labu darbu un konstruk-tîvu sadarbîbu, arî Kristeram Nîkopam,Anti Koivisto, Jannem Ili-Eihem un JurimRadzéviçam, kuri ir pårtraukußi darbu Direktorupadomé.

Gundars Strautmanis,

Lattelekom prezidentsun Direktoru padomes priekßsédétåjs


2003. gads bija pirmais gads péc fikséto

telekomunikåciju tirgus liberalizåcijas.

Lattelekom jau vairåkus gadus gatavojås

darbam liberalizéta tirgus apståk¬os,

tåpéc uzñémums spéja saglabåt vadoßå

telekomunikåciju operatora pozîcijas Latvijå

gan klientu, gan apgrozîjuma ziñå.

Lai gan pårskata gadå strauji attîstîjås mobilotelekomunikåciju pakalpojumu tirgus, Lattelekomieñémumi ir samazinåjußies tikai par 3,6%, betpe¬ñas pieaugums bija iespéjams, pateicotiesuzñémuma resursu optimizåcijai un stingraiizmaksu samazinåßanas politikai.

2003. gads ir bijis veiksmîgs, jo esam sasniegußilabus finanßu un darbîbas rezultåtus, esamsaviem klientiem piedåvåjußi jaunus pakalpoju-mus, uzlabojußi klientu apkalpoßanu, apguvußi unieviesußi jaunas tehnolo©ijas, aktîvi piedalîjußiesinformåcijas sabiedrîbas veidoßanå.

Uzñémums pårskata gadå lielu uzmanîbu veltîjasavas darbîbas efektivitåtes uzlaboßanai unresursu optimizåcijai. Lai samazinåtu uzñémumadarbîbas izmaksas, tika îstenota ne tikai stingraizmaksu kontroles politika, bet arî årpakalpojumukoncepcija, kas ¬åva nodot atseviß˚as atbalstafunkcijas citiem pakalpojumu sniedzéjiem unatbilstoßi jaunajiem apståk¬iem optimizétdarbinieku skaitu. Atseviß˚u atbalsta funkcijunodoßana citiem pakalpojumu sniedzéjiem ¬åvauzñémumam Lattelekom vairåk resursukoncentrét uz klientu apkalpoßanas uzlaboßanu,klientu vélmju izzinåßanu un atbilstoßupakalpojumu izveidi.

Straujas mobilo telekomunikåciju tirgus attîstîbasietekmé turpinåja samazinåties tålruña lînijuskaits un izejoßås sakaru plüsmas apjoms, tomérkritums bija mazåks nekå iepriekß plånots.

Pårskata gadå daΩådåm müsu klientu grupåmesam såkußi piedåvåt jaunus tarifu plånus —Zvans draugam, Aktîvie tarifi, Sociålie tarifi unEkonomiskais dialogs, bet katras nedé¬asnogalé — atlaides sarunåm uz kådu vienunoteiktu valsti, kå arî vietéjåm sarunåm.Regulåri tika piedåvåtas atlaides tålruña lînijasierîkoßanai.

Arvien bütiskåku vietu telekomunikåciju tirgüieñem interneta pakalpojumi. 2003. gadåturpinåjås interneta pakalpojumu tirgus attîstîba,seviß˚i strauja tå bija gada otrajå pusé,jo Lattelekom interneta pakalpojumu sniedzéjsApollo såka piedåvåt jaunu paståvîgo internetapieslégumu Pilsétas internets, kas tehniskårisinåjuma un cenas ziñå ir izdevîgs privåtiemklientiem. Kopumå gada laikå paståvîgå internetapiesléguma lietotåju skaits divkårßojås unpårsniedza 19 tükstoßus. Pårskata gadåLattelekom samazinåja arî interneta iezvanpieejastarifus darbdienu vakaros.

I z p i l d d i r e k t o r e s z i ñ o j u m s


Lattelekom ir lîderis bezvadu internetapieslégumu tehnolo©ijas, kas veidota uz WirelessLAN un Wi-Fi båzes, ievießanå Latvijå. Pirmopublisko bezvadu interneta telpu Lattelekomatklåja 2002. gada rudenî, bet tagad to skaits jaupårsniedz 40. Pårskata gadå esam izveidojußibezvadu interneta risinåjumu uzñémumiemBezvadu birojs un iedzîvotåjiem Bezvadu måja.Lattelekom turpinås attîstît bezvadu internetapiesléguma pakalpojumus un piedåvås jaunusbezvadu interneta risinåjumus.

Apzinoties jaunås tirgus prasîbas, pårskata gadåLattelekom såka mér˚tiecîgu IT un telekomunikå-ciju risinåjumu pårdoßanas vadîbu, tos tirgüpiedåvåjot ar Verdi preçu zîmi. Lattelekom ITun telekomunikåciju risinåjumi veidoti tå, laiatbalstîtu uzñémumu un organizåciju darbîbu —tiek piedåvåta individuåla pieeja risinåjumuizstrådé, piegådé un uzturéßanå, kå arînodroßinåta augsta lîmeña klientu apkalpoßana.

Lattelekom sniedz IT un telekomunikåcijurisinåjumus arî Lietuvå un Igaunijå. Lattelekomßajås valstîs ir izveidojis filiåles klientuapkalpoßanas atbalstam. Darbîbu Lietuvå unIgaunijå Lattelekom såka 2002. gadå, un tagadjau ir izveidots plaßåkais datu pårraides tîkls unpakalpojumu klåsts.

Lattelekom operatoru un informatîvo pakalpoju-mu sniedzéja Kontaktu centrs 118 pakalpojumiir vieni no müsdienîgåkajiem ne tikai Baltijasvalstîs, bet arî Baltijas jüras valstu re©ionå.2003. gadå iedzîvotåju vidü populårais Uzziñudienests 118 paplaßinåja pakalpojumu klåstu unk¬uva par Kontaktu centru 118. Kontaktu centrs118 sniedz ne tikai informatîvos pakalpojumus,bet arî kontaktu risinåjumus uzñémumiem uniestådém, kå arî piedalås daΩådos projektos,kas veicina informåcijas sabiedrîbas attîstîbu.Pårskata gadå kontaktu centra apkalpoto kontaktuskaits pieauga par 41%.

Arî pagåjußajå gadå Lattelekom turpinåja ieguldîtlîdzek¬us telekomunikåciju tîkla modernizåcijå.2003. gada beigås ciparu tîklam pieslégtotålruña lîniju îpatsvars sasniedza 88,7% (2002.gadå — 83,2%). Ciparu tîklam pieslégtas visastålruña lînijas Rîgas re©ionå un visos rajonucentros. Pårskata gadå liela uzmanîba tikapievérsta Ludzas, Alüksnes, Madonas, Talsu,Kråslavas rajonam, jo ciparu tîklam pieslégtotålruña lîniju îpatsvars ßajos rajonos bija zemåksnekå citos rajonos.

2003. gads bija desmitais Lattelekom darbîbasgads, un 2004. gada 14. janvårî uzñémumssvinéja desmit gadu jubileju. Íajå laikåLattelekom ir k¬uvis par müsdienîgu uzñémumune tikai tehnolo©iskå, bet arî uzñéméjdarbîbasorganizåcijas ziñå, un uzñémuma darbîba atbilstlabåkajiem pasaules biznesa standartiem.Vélos pateikties visiem Lattelekom klientiem,partneriem un piegådåtåjiem par uzticîbu unveiksmîgu sadarbîbu. Izsaku pateicîbu arî visiemuzñémuma darbiniekiem par ieguldîto darbuLattelekom izaugsmé.

Léna Suhonena,

Lattelekom izpilddirektore


8

Lattelekom ir vadoßais telekomunikåciju uzñémums Latvijå, un tas sniedz

telekomunikåciju pamatpakalpojumus, datu, interneta un kontaktu centra pakalpojumus,

kå arî integrétus telekomunikåciju un informåcijas tehnolo©ijas (IT) risinåjumus.

Vairåkus pakalpojumus Lattelekom sniedz, izmantojot atseviß˚as preçu zîmes.

Lattelekom izmanto Verdi preçu zîmi integrétu telekomunikåciju un informåcijas

tehnolo©ijas risinåjumu sniegßanai, Apollo preçu zîmi — interneta pakalpojumu

sniegßanai un preçu zîmi Kontaktu centrs 118 — operatoru pakalpojumu sniegßanai.

2003. gads bija pirmais gads, kad uzñémums Lattelekom strådåja liberalizétå fikséto

telekomunikåciju tirgü, tomér datu, interneta un informåcijas tehnolo©ijas pakalpojumus

uzñémums jau ilgåku laiku sniedz konkurences apståk¬os, turklåt balss telefonijas

pakalpojumu jomå Lattelekom arî lîdz ßim darbojås konkurences apståk¬os ar mobilo

tålruñu tîkla operatoriem.

2003. gadå uzñémuma darbîbas efektivitåte palielinåjås, un tas ¬åva,

darbojoties konkurences apståk¬os, uzñémumam saglabåt vadoßå telekomunikåciju

operatora pozîcijas.

I e v a d s



Lîdz ar to bütiski mainås sociålås attiecîbas

sabiedrîbå un veidojas jauna — informåci-

jas sabiedrîba. Lattelekom ir viens no

pirmajiem uzñémumiem, kas apzinåjås

informåcijas sabiedrîbas veidoßanas

nepiecießamîbu Latvijå un jau pirms

vairåkiem gadiem såka aktîvi piedalîties

ßajå proceså.

Informåcijas sabiedrîbas attîstîbå svarîgi ir vairå-ki aspekti — balss un datu pårraides infrastruk-türa, piek¬uve müsdienîgiem pakalpojumiem, kovalsts iestådes un uzñémumi sniedz saviem klien-tiem internetå vai pa tålruni, kå arî iemañas müs-dienîgas tehnolo©ijas izmantoßanå un motivåcijaiek¬auties informåcijas sabiedrîbå.

Sabiedrîbas izglîtoßana

Svarîgs informåcijas sabiedrîbas attîstîbaspriekßnosacîjums ir sabiedrîbas izpratne parmüsdienu tehnolo©ijas iespéjåm, kå arî prasmesßîs iespéjas pielietot darbå un sadzîvé.Lattelekom jau vairåkus gadus aktîvi piedalåssabiedrîbas izglîtoßanå par informåcijassabiedrîbas jautåjumiem — tiek organizétiinterneta popularizéßanas pasåkumi, seminåri unkursi paßvaldîbu un izglîtîbas ieståΩudarbiniekiem, ir izdota interneta åbece “Çatiñß”.

Pårskata gadå Lattelekom kopå ar MicrosoftLatvija organizéja skoléniem interneta måjas lapukonkursu “Zelta skudra”. Íis konkurss palîdz

veidot izpratni par interneta iespéjåm un prasmitås izmantot, turklåt skoléni, veidojot internetamåjas lapas par daΩådåm témåm, ir papildinåjußiLatvijas internetu ar jaunu saturu. Konkursaietvaros Baltijas Datoru akadémijå tika apmåcîtiarî skolotåji, kuri turpmåk varés nodot iegütåszinåßanas saviem audzékñiem. Konkurss“Zelta skudra” vairåkos Latvijas rajonos notiksarî 2004. gadå.

Informåcijas sabiedrîbas projekti

2003. gadå uzñémums Lattelekom sadarbîbå arCésu pilsétas domi ir såcis jaunu attîstîbasposmu informåcijas sabiedrîbas veidoßanå —paßvaldîbas pakalpojumu sniegßanu iedzîvotåjiempa tålruni, izmantojot Kontaktu centra 118iespéjas. Uzñémuma Lattelekom pieredze ¬aujpiedåvåt arî citåm paßvaldîbåm augstas kvalitåtesinformåcijas sabiedrîbas pakalpojumus,izmantojot tålruni, internetu, kontaktu centrusun citus piek¬uves veidus sabiedriskajiempakalpojumiem.

2000. gadå såktais Paßvaldîbu vienotås informå-cijas sistémas (PVIS) projekts un tå realizåcija,veidojot vienotu paßvaldîbu datu pårraides sakarutîklu un automatizéjot paßvaldîbu funkcijas,ir nozîmîgs solis informåcijas sabiedrîbasizveidé. Uzñémums Lattelekom, veidojot balss undatu pårraides infrastruktüru, apmåcotpaßvaldîbu darbiniekus un popularizéjot projektu,aktîvi piedalås PVIS projekta realizåcijå.Uzñémums Lattelekom ir piedalîjies PVISprojektu realizéßanå 17 Latvijas rajonos, unieguldîjis tajos vairåkus miljonus latu.

I n f o r m å c i j a s s a b i e d r î b a

Informåcijas, datortehnikas un telekomunikåcijutehnolo©ijas attîstîba ir ietekméjusi arvien plaßåkujaunåkås informåcijas un zinåßanu izmantoßanudarbå, måcîbås un ikdienå.


U z ñ é m u m a a t t î s t î b a

Íajå laikå ir paveikts nozîmîgs darbs jaunas

korporatîvas straté©ijas ievießanå, îpaßu

uzmanîbu veltot uzñémuma ilgtermiña

attîstîbas jautåjumiem. Galvenås darbîbas

prioritåtes ir ieñémumu saglabåßana no

fiksétajiem balss sakariem, ieñémumu

palielinåßana no jauniem pakalpojumiem

(pieméram, platjoslas interneta un kontaktu

centru pakalpojumiem), kå arî tålåka

darbîbas izmaksu optimizåcija.

Pårskata periodå Lattelekom intensîvi strådåja pieuzñémuma darbîbas efektivitåtes palielinåßanasun resursu optimizåcijas. Atseviß˚as uzñémumadarbîbas atbalsta funkcijas, pieméram, autoparkapårvaldîba, darbinieku apmåcîba, nekustamåîpaßuma apsaimniekoßana tika nodotasårpakalpojumu sniedzéjiem. Årpakalpojumukoncepcijas ievießana, stingra izmaksu kontroleun darbinieku skaita optimizåcija 2003. gadå¬åva uzñémumam nodroßinåt augståku resursuizmantoßanas efektivitåti un sekmîgus finansiålåsdarbîbas rådîtåjus.

Izmantojot paßreizéjå tirgus iespéjas un uzkråtodarbîbas pieredzi, Lattelekom ilgtermiñaattîstîbas mér˚is ir saglabåt lîdera pozîcijas

liberalizéta tirgus apståk¬os. Lai ßo mér˚i varétusasniegt, jåveido labåka izpratne par klientuvajadzîbåm, jåizstrådå pieméroti pakalpojumupiedåvåjumi, kå arî jåsekmé klientu attiecîbuvadîba. Pårskata gadå Lattelekom såka îstenotplaßu klientu apkalpoßanas uzlaboßanasprogrammu, kas ¬auj pilnveidot apkalpoßanaskvalitåti un piesaistît uzñémumam vairåk klientu.

Nåkamajos gados Lattelekom turpinås telekomu-nikåciju tîkla modernizåciju Latvijå, îpaßuuzmanîbu veltot datu pårraides tîkla attîstîbai,lai nodroßinåtu kvalitatîvus datu un internetapakalpojumus iedzîvotåjiem, uzñémumiem,valsts, kå arî paßvaldîbu un sabiedriskajåmorganizåcijåm, vienlaikus paåtrinot virzîbu uzinformåcijas sabiedrîbu.

Liberalizéta telekomunikåciju tirgus apståk¬osir svarîgi nodroßinåt uzñémuma ilgtermiñaattîstîbu, kas balstîta uz kompetentiem unlojåliem darbiniekiem. 2004. gadå Lattelekomturpinås pilnveidot darbinieku kompetenci unspéjas izprast klientu vajadzîbas, veidotpartnerattiecîbas un attîstît piedåvåjumu.Èpaßa uzmanîba tiks pievérsta uzñémumadarbinieku motivåcijas attîstîbai, ar klientuapkalpoßanu cießi saistîtå darba izpildesuzlaboßanai, kå arî uzñémumam nozîmîgåko unkompetentåko darbinieku noturéßanai.

Lattelekom ir sekmîgi aizvadîjis pirmodarbîbas gadu péc fikséto telekomunikåciju tirgusliberalizåcijas.


Ciparu tîklam pieslégts 88,7% tålruña lîniju(2002. gadå — 83,2%). Pårskata gadå kopéjaisizejoßo sakaru plüsmas apjoms bija par 9,4%mazåks nekå 2002. gadå. Tålruña lîniju skaita unizejoßo sakaru plüsmas apjoma samazinåßanåsiemesli ir izskaidrojami ar mobilo telekomunikå-ciju tirgus strauju izplatîbu.

ISDN pakalpojumi.Pieaugot klientu prasîbåm péc müsdienîgiembalss telefonijas pakalpojumiem, palielinås arîpieprasîjums péc Lattelekom sniegtajiem ISDNpakalpojumiem. Uzñémums sniedz ISDNpakalpojumus gan uzñémumiem un iestådém, ganprivåtiem klientiem. Pårskata gadå ISDN lietotåjuskaits pieauga par 37%.

Tarifu plåni un atlaides.Pårskata gadå Lattelekom daΩådåm klientugrupåm såka piedåvåt jaunus tarifu plånus —Zvans draugam, Aktîvie tarifi, Sociålie tarifiun Ekonomiskais dialogs, bet katras nedé¬asnogalé — atlaides sarunåm uz kådu vienunoteiktu valsti un atlaides vietéjåm sarunåm.2003. gadå regulåri tika piedåvåtas atlaidestålruña lînijas ierîkoßanai.

Taksofoni.2003. gadå, pieaugot mobilo tålruñu lietotåjuskaitam, turpinåja samazinåties taksofonupakalpojumu izmantoßana. Pårskata gadåkopéjais sarunu ilgums, zvanot no taksofoniem,samazinåjås par 41%, bet, zvanot uztaksofoniem, – par 36%.

2003. gadå darbojås 3 968 taksofoni, un tas irpar 1% mazåk nekå 2002. gadå. No visiem

taksofoniem 96% ir viedkarßu taksofoni unkombinétie taksofoni, kuros par sarunåm varnoré˚inåties gan ar monétåm, gan viedkartém.Påréjie ir brîvas piek¬uves publiskie taksofoni,no kuriem var zvanît uz bezmaksas tålruñanumuriem un operatîviem dienestiem, un tieatrodas skolås un citås sabiedriskås iestådés.

Zvanu kartes.Lattelekom piedåvå pakalpojumu Priekßapmaksaszvanu karte (Zvanu karte). Izmantojot Zvanukarti, par sarunu noré˚inås kartes îpaßnieks,nevis tålruña lînijas abonents, un to var izmantotgan sarunåm Latvijå, gan arî årvalstîs. 2003.gadå ar Zvanu karti veikto sarunu kopéjaisminüßu skaits samazinåjås par 17%.

Bezmaksas un paaugstinåtas maksas tålruñanumuri.Bezmaksas tålruña numurus Lattelekom piedåvåabonét uzñémumiem, iestådém un organizåcijåm,kuras tos var izmantot savu klientu apkalpoßanasvajadzîbåm — pasütîjumu sañemßanai uninformåcijas sniegßanai. 2003. gadå par 27%pieauga kopéjais sarunu ilgums ar bezmaksastålruña numuru (tålruña numuri, kas såkas arcipariem 800) abonentiem. Par 22% pieauga arîto uzñémumu skaits, kuri izmanto ßo pakalpojumu.

Pårskata gadå kopéjais sarunu ilgums arpaaugstinåtas maksas tålruña numuru (tålruñanumuri, kas såkas ar cipariem 900 un 909)abonentiem ir samazinåjies par 23,5%.Lattelekom klienti paaugstinåtas maksas tålruñanumurus izmanto informatîvu un izklaidespakalpojumu sniegßanai, kå arî ziedojumuvåkßanai.

B a l s s t e l e f o n i j a s p a k a l p o j u m i

2003. gada beigås kopéjais tålruña lîniju skaits bija653 853, un tas ir par 6,8% mazåk nekå pirms gada.


Apollo interneta pakalpojumiLattelekom sniedz daΩådu veidu internetapiek¬uves pakalpojumus. Paståvîgo internetapieslégumu pakalpojumus uzñémums sniedz,izmantojot preçu zîmi Apollo, un tas ir lielåkaisinterneta pakalpojumu sniedzéjs Latvijå. Apollodarbojas arî interneta satura pakalpojumusniegßanas jomå. Pårskata gadå tika veiktsnozîmîgs darbs Apollo darbîbas uzlaboßanå.

2003. gadå interneta piek¬uves pakalpojumu jomåprivåtajiem klientiem arvien populåråki k¬uvapaståvîgie interneta pieslégumi. 2003. gadå DSLpaståvîgå interneta piesléguma lietotåju skaitsdivkårßojås, un gada beigås tas sasniedza 19tükstoßus. Lietotåju skaita palielinåßanås bijaiespéjama, pateicoties jauna pakalpojumaPilsétas internets ievießanai, kå arî pakalpojumaMåjas DSL darbîbas uzlaboßanai. Paredzams,ka arî 2004. gadå Apollo paståvîgå internetapiesléguma lietotåju skaits turpinås pieaugttikpat strauji.

2003. gadå Apollo tika veikti tehniskiuzlabojumi — nomainîta e-pasta sistéma, kasnodroßina åtråku un droßåku e-pasta darbîbu,izveidots Apollo iekßéjais tîkls (Open garden),kurå pieejamos interneta resursus Måjas DSLinterneta piesléguma lietotåji var izmantot aråtrumu lîdz pat 2 megabitiem sekundé. Lîdz arinterneta pakalpojumu tirgus attîstîbu, Apollostarptautiskå interneta kapacitåte tika palielinåtalîdz 140 megabitiem sekundé.

Pårskata gadå pilnîbå tika pårveidots internetaportåls Apollo.lv. Tas ir jauna veida internetaportåls, kas Latvijå iezîmé jaunu internetalietoßanas koncepciju. Apollo.lv ir daudz-funkcionåla virtuåla vide, kurå ikviens var atrastsev nepiecießamu un aktuålu informåciju, joportålå ir pieejams Latvijas virtuålajå vidédaudzveidîgåkais un plaßåkais informåcijasklåsts. Apollo.lv ir Latvijå vienîgais internetaportåls, kas piedåvå maksas saturu un iespéjulegåli iegådåties müzikas ierakstus.

Bezvadu internetsUzñémums Lattelekom ir lîderis bezvaduinterneta pieslégumu tehnolo©ijas, kas veidota uzWireless LAN un Wi-Fi båzes, ievießanå Latvijå.Bezvadu internets ir pieejams vairåk nekå 40publiskås vietås (kafejnîcås, viesnîcås, lidostå“Rîga” u. c.). Pårskata gadå Lattelekom izveidojabezvadu interneta risinåjumu uzñémumiemBezvadu birojs un iedzîvotåjiem Bezvadu måja.2003. gada septembrî Lattelekom noslédzanodomu protokolu ar informåcijas tehnolo©ijasuzñémumiem Intel Corporation un CiscoSystems Inc. par kopîgu ieguldîjumu bezvaduinterneta attîstîbå Latvijå.

Interneta iezvanpieejas pakalpojumiUzñémums Lattelekom sniedz daΩådus internetaiezvanpieejas pakalpojumus. Pieaugot paståvîgointerneta pieslégumu popularitåtei, internetaiezvanpieejas 9008080 sakaru plüsmas apjomspårskata gadå samazinåjås par 18,5%. Lattelekompiedåvå iezvanpieejas pakalpojumu Internetalînija. Pakalpojuma lietotåja piek¬uvei internetamtiek nodroßinåts daΩåds stundu skaits ménesî parnoteiktu fiksétu abonéßanas maksu. Lattelekompiedåvå arî iezvanpieejas priekßapmaksasInterneta karti. Kopß 2003. gada novembraLattelekom ir bütiski samazinåjis tarifusiezvanpieejas izmantoßanai darbdienu vakaros.

I n t e r n e t a p a k a l p o j u m i

Latvijas interneta pakalpojumutirgus konkurences ziñåir ¬oti piesåtinåts, un tasir izdevîgi internetalietotåjiem.


Lai efektîvi pårvaldîtu lielu uzñémumu unorganizåciju darbîbas procesus, ir nepiecießamsuzticams, stabils un pieredzéjis sadarbîbaspartneris, kas spéj nodroßinåt kvalitatîvus,müsdienîgus un ekonomiski pamatotus plaßaspektra IT un telekomunikåciju risinåjumus unto uzturéßanu.

Zinot jaunås tirgus prasîbas, pårskata gadåLattelekom såka mér˚tiecîgu integréto IT untelekomunikåciju risinåjumu pårdoßanas vadîbu,tos tirgü piedåvåjot ar Verdi nosaukumu.Lattelekom integrétie IT un telekomunikåcijurisinåjumi veidoti tå, lai atbalstîtu uzñémumuun organizåciju darbîbu — tiek piedåvåtaindividuåla pieeja risinåjumu izstrådé, piegådéun uzturéßanå, kå arî nodroßinåta augsta lîmeñaklientu apkalpoßana.

Verdi piedåvåjumu klåstå ir komunikåcijurisinåjumi (datu un balss pårraide vietéjå unstarptautiskå mérogå, piek¬uve internetam,videokonferences), informåcijas tehnolo©ijasrisinåjumi (daΩådas lietojumprogrammas,interneta satura pakalpojumi, biroja datortehnikasîre u. c.), datu centru risinåjumi un procesunomas pakalpojumi (algu gråmatvedîbas,noré˚inu un citi pakalpojumi), kå arî biznesakonsultåcijas, uzñémumu un ieståΩu biznesaprocesu auditu.

IT un telekomunikåciju risinåjumi Baltijas valstîs

Lattelekom sniedz integrétus IT un telekomunikå-ciju risinåjumus arî uzñémumiem, kam ir filiå¬utîkls vairåkås Baltijas valstîs. Lattelekom irsañémis licences datu pårraides pakalpojumu sniegßanai ßajås valstîs un izveidojis filiålesklientu apkalpoßanas atbalstam. Darbîbu Lietuvåun Igaunijå Lattelekom såka 2002. gadå, unßobrîd ir izveidots plaßåkais datu pårraides tîklsun pakalpojumu klåsts.

Íådu biznesa komunikåcijas risinåjumu sniegßanair likumsakarîgs Lattelekom attîstîbas solis, joarvien vairåk uzñémumu paplaßina savu darbîbuvisås trijås Baltijas valstîs un veidojas kopéjaBaltijas valstu ekonomiskå un uzñéméjdarbîbastelpa, turklåt, lai uzlabotu darbîbas efektivitåti,uzñémumiem un iestådém ir izdevîgåk pårvaldîtsavus biznesa procesus centralizéti.

Lattelekom saviem klientiem Baltijas valstîsnodroßina vienotu datu pårraides pakalpojumubåzi un iespéju centralizéti pårvaldît biznesaprocesus. Uzñémums Baltijas valstîs ir izveidojisvienotu datu pårraides platformu Baltic Network,kuras pamatå ir Frame Relay, ciparu nomåtolîniju, åtrgaitas datu tîkla, ATM un IPVPN(Internet Protocol Virtual Private Network)tehnolo©ija.

I n t e g r é t i I T u n t e l e k o m u n i k å c i j u r i s i n å j u m i

Uzñéméjdarbîbas videi attîstoties, pieaug arîuzñémumu vajadzîbas péc tådiem telekomunikåcijuun informåcijas tehnolo©ijas risinåjumiem, kas varuzlabot pamatdarbîbas efektivitåti.


Kontaktu centra 118 pakalpojumi ir vieni nomüsdienîgåkajiem ne tikai Baltijas valstîs,bet arî Baltijas jüras valstu re©ionå. Kontaktucentrs 118 ir izvietots Rîgå, Rézekné, Césîsun Liepåjå un strådå uz vienotas tehniskåsplatformas båzes, kas ¬auj pakalpojumussniegt vairåkås pilsétås vienlaikus.

2003. gadå Kontaktu centra 118 kopéjaisapkalpoto kontaktu skaits sasniedza 18,2miljonus, un tas ir par 41% vairåk nekå 2002.gadå. Apkalpoto kontaktu skaita pieaugumsir saistîts ar to, ka Kontaktu centrs 118 aktîvisåka piedåvåt savus pakalpojumus klientuapkalpoßanas jomå uzñémumiem un iestådém,kå arî piedalîjås daΩådos projektos, kas veicinainformåcijas sabiedrîbas attîstîbu, pieméram,informåcijas tålruña par Eiropas Savienîbuizveidoßana, kå arî e-pårvaldes projektaîstenoßana Césîs.

2003. gada nozîmîgåkie Kontaktu centra 118klienti bija Latvijas Pasts, NacionålaisMaksåjumu centrs, Eiropas Savienîbasinformåcijas centrs, Ce¬u satiksmes droßîbasdirekcija, Statoil, Balta, Baltikums, a/s Diena,Unibanka, Hansabanka, Microsoft Latvija,Latvijas Radio, SWH, TV5, LNT, LatvijasTelevîzija, TV3, Césu dome, Latgales re©ionaattîstîbas a©entüra, izdevniecîba Santa,Satiksmes ministrija u. c.

2003. gadå Lattelekom operatoru pakalpojumusniedzéjs Kontaktu centrs 118 bija lîderisinformatîvo pakalpojumu tirgü, un tå apkalpotozvanu skaits palielinåjås par 12%. Kontaktucentra 118 informatîvie pakalpojumi aizñemapméram 75% no informatîvo pakalpojumutirgus.

Kontaktu centrs 118 nodroßina arî LattelekomKlientu apkalpoßanas dienesta 8008040 darbîbu,iekßzemes un starptautisko tålsarunusavienoßanu, starptautiskås uzziñas, bojåjumupieteikßanu, pakalpojumu Makså zvanasañéméjs u. c.

K o n t a k t u c e n t r a 1 1 8 p a k a l p o j u m i

2003. gadå tika attîstîti Lattelekom sniegtieoperatoru pakalpojumi, tåpéc preçu zîmiUzziñu dienests 118 aizståja Kontaktu centrs 118. Kontaktu centra 118 galvenie darbîbas virzieni ir informatîvie pakalpojumi

un kontaktu risinåjumi.


Ío uzñémumu sekmîgai darbîbai

nepiecießama sakaru plüsmas apmaiña ar

citiem operatoriem, un ßî sareΩ©îtå darbîbas

joma ietver savstarpéjas savienoßanas

infrastruktüras izveidoßanu, ienåkoßo,

izejoßo un tranzîta sakaru plüsmas

nodroßinåßanu, sakaru plüsmu

marßrutéßanu un sakaru kanålu

rezervéßanu. Lîdz ar Latvijas fikséto

telekomunikåciju tirgus liberalizåciju

starpoperatoru biznesa un

vairumtirdzniecîbas jomas nozîme

uzñémuma darbîbå ir pieaugusi.

Lattelekom starpoperatoru biznesa unvairumtirdzniecîbas jomå saglabåja uzticamaun profesionåla sadarbîbas partnera reputåciju,kå arî nostiprinåja uzñémuma konkurétspéjuarvien sareΩ©îtåkos tirgus apståk¬os un izstrådåja,un såka piedåvåt pakalpojumus citiem telekomu-nikåciju operatoriem. Darbu såka arî jauna unaugståkåm prasîbåm atbilstoßa starpoperatorunoré˚inu sistéma.

Pårskata gadå uzñémums Lattelekom ieguldîjanozîmîgu darbu, lai izpildîtu Latvijas Republikaslikumos noteiktås prasîbas Lattelekom kå teleko-munikåciju operatoram, kam ir nozîmîga ietekmestarpsavienojumu tirgü. Lattelekom publicéjastarpsavienojuma pamatpiedåvåjumu un noslédzaLatvijå pirmo starpsavienojuma lîgumu starppubliskå fiksétå telekomunikåciju tîkla operato-riem. Gada beigås noslégto starpsavienojumalîgumu skaita ziñå Lattelekom bija lîderis teleko-munikåciju uzñémumu vidü.

Saskañå ar publiskå fiksétå telekomunikåcijutîkla operatora individuålås licences noteikumiempårskata gadå Lattelekom såka piedåvåt citiemtelekomunikåciju operatoriem iespéju Lattelekomklientiem veikt starptautiskås tålsarunas,izmantojot operatora izvéles pakalpojumu.

Lattelekom strådå, lai nodroßinåtu paaugstinåta-jam pieprasîjumam atbilstoßus stabilus un droßusstarptautiskå interneta pieslégumus. Pårskatagadå turpinåjås strauja starptautiskå internetapakalpojumu tirgus attîstîbas, un salîdzinåjumåar 2002. gadu starptautiskå internetapieslégumu pårdoßanas apjomi divkårßojås.

2003. gadå Latvijas fikséto telekomunikåcijutirgü ienåca gan jau pieredzéjußi telekomunikåci-ju operatori, gan uzñémumi, kuriem ßî darbîbasnozare ir jauna. Lai sadarbîba ar jaunajiem tirgusdalîbniekiem bütu veiksmîga, Lattelekom lieluuzmanîbu veltîja operatoru un starpsavienojumudarbîbas pieredzes, kas iegüta, strådåjot vietéjåtirgü, kå arî starptautiskås pieredzes apmaiñai.

S a d a r b î b a a r t e l e k o m u n i k å c i j u o p e r a t o r i e m

Paplaßinotiestelekomunikåciju tirgumLatvijå, pieaug arî touzñémumu skaits,kas nodarbojas artelekomunikåcijupakalpojumusniegßanu.


Saskañå ar 1994. gadå noslégto

Jumta lîgumu Lattelekom turpinåja

telekomunikåciju tîkla infrastruktüras

modernizåciju.

Telekomunikåciju tîkla attîstîbas pamatå ir tåmodernizåcija un paplaßinåßana, tålruña lînijupieslégßana ciparu tîklam, jaunu pakalpojumuun müsdienîgas tehnolo©ijas ievießana, kå arîpakalpojumu kvalitåtes uzlaboßana.

Pirmajå gadå péc fikséto telekomunikåciju tirgusliberalizåcijas Lattelekom turpinåja îpaßuuzmanîbu veltît telekomunikåciju tîkla moderni-zåcijai lauku rajonos. Ciparu tîklam pieslégtasvisas tålruña lînijas Rîgas re©ionå un visosrajonu centros. Pårskata gadå liela uzmanîba tikapievérsta Ludzas, Alüksnes, Madonas, Talsu,Kråslavas rajonam, jo ciparu tîklam pieslégtotålruña lîniju îpatsvars ßajos rajonos bija zemåksnekå citos rajonos. Pårskata gada beigås ciparutîklam pieslégto tålruña lîniju îpatsvars sasniedza88,7% (2002. gadå — 83,2%).

Gada beigås visos Latvijas rajonos ciparu tîklampieslégto tålruña lîniju îpatsvars pårsniedza vaibija tuvu 50%, turklåt 13 no 26 Latvijas rajoniemciparizåcijas lîmenis pårsniedza 75%.Visaugståkais ciparu tîklam pieslégto tålruñalîniju îpatsvars ir Rîgas (100%), Ogres (97%),Jelgavas (88%), Daugavpils (87%), Aizkraukles(86%), Ventspils (85%), Kuldîgas (85%),Liepåjas (84%) rajonå.

Telekomunikåciju tîkla modernizåcijas rezultåtåturpinåja samazinåties tålruña lîniju bojåjumuskaits. 2003. gadå vidéji bija 1,5 bojåjumi uz 100tålruña lînijåm ménesî, un tas atbilst vidéjamradîtåjam Eiropas valstîs.

2003. gadå tika paplaßinåts datu tîkls, kå arînotika kabe¬u tîkla rekonstrukcija un sakårtoßana,lai abonentiem bütu iespéjams izmantotmüsdienîgus telekomunikåciju pakalpojumus,pieméram, Ultra DSL, Måjas DSL u. c.

2004. gadå Lattelekom prioritåte telekomunikåci-ju tîkla infrastruktüras attîstîbå büs Rîgas rajons.Attîstîta telekomunikåciju tîkla infrastruktürasekmés Rîgas re©iona veidoßanos par finanßu undarîjumu centru Baltijå.

T e l e k o m u n i k å c i j u t î k l a m o d e r n i z å c i j a

2003. gadå Lattelekomkapitålieguldîjumu apjomsbija 22,5 miljoni latu.Kopß uzñémumadibinåßanas 1994. gadåkopumå ir veiktikapitålieguldîjumi 484miljonu latu apmérå.


Iekårtas un pakalpojumi tiek pårdoti gan

tießi uzñémumiem, iestådém un organizåci-

jåm, gan arî privåtpersonåm, izmantojot

mazumtirdzniecîbas veikalu Teleparks tîklu,

kå arî sadarbîbå ar måtesuzñémumu

Lattelekom.

Lattelekom Sakaru Sistémas piedåvå daudzveidî-gas informåcijas tehnolo©ijas un telekomunikåci-ju iekårtas — tålruña aparåtus, jaudîgas birojacentråles, datorus, serverus, datu tîklu iekårtas,biroja tehniku, kå arî ßo iekårtu uzstådîßanu,pieslégßanu un klientu apmåcîßanu. LattelekomSakaru Sistémas veic iekårtu apkalpoßanugarantijas laikå un péc garantijas laika beigåm.

Uzñémuma Lattelekom Sakaru Sistémasdarbinieku skaits pårskata gadå ir ievérojamipieaudzis, un tas noticis galvenokårt datorsistémupiegådes un apkalpoßanas jomå. Darbiniekukvalifikåcija nodroßina augstu profesionalitåteslîmeni, kas veicina kvalitatîvu un konkurét-spéjîgu pakalpojumu sniegßanu. Darbinieki labipårzina datu un fiksétå telekomunikåciju tîklaspecifiku, palîdz klientiem izvéléties piemérotåkotehnisko risinåjumu un piesléguma veidu.

Uzñémuma klientu vidü ir Tieslietu ministrija,Aizsardzîbas ministrija, Finanßu ministrija,Valsts Sociålås apdroßinåßanas a©entüra, LatvijasBanka, Ventspils rajona un Jelgavas paßvaldîba,uzñémums Kesko Food, Stockman, ERGO, RevalHotel, Falck Apsargs, Aigas nams u. c.

Uzñémums sadarbojas ar daΩådiem Latvijå unårvalstîs pazîstamiem iekårtu raΩotåjiem —Siemens, Panasonic, Sony, Alcatel, Canon,Toshiba, Nokia, Microlink, IBM, HewlettPackard, Olimpus, Sonex, Audioline. Íî sadarbîba¬auj veiksmîgi konkurét savå darbîbas nozaréLatvijas tirgü ar kvalitatîviem piedåvåjumiem unelastîgåm cenåm.

Pårskata gadå Lattelekom Sakaru Sistémasturpinåja mazumtirdzniecîbas veikalu Teleparkstîkla darbîbas optimizåciju un paplaßinåßanu.Íobrîd ir deviñi Teleparks veikali Rîgå, viensLiepåjå un viens Jelgavå.

L a t t e l e k o m S a k a r u S i s t é m a s

SIA Lattelekom Sakaru Sistémasir Lattelekom meitasuzñémums, kas piedåvåintegrétus telekomunikåciju un informåcijas tehnolo©ijasiekårtu un pakalpojumu risinåjumus biznesa unprivåtiem klientiem.


2003. gadå LMT abonentu skaits palielinåjås par135 tükstoßiem, un gada beigås tas sasniedza 609tükstoßus jeb 26% no visiem Latvijasiedzîvotåjiem.

Pårskata gada beigås LMT GSM tîkla pårklåjumsbija 97,8% valsts teritorijas, nodroßinot iespéjuizmantot mobilos sakarus 97,2% iedzîvotåju.

L a t v i j a s M o b i l a i s T e l e f o n s

Uzñémumam Lattelekom pieder 23%SIA Latvijas MobilaisTelefons (LMT) pamatkapitåla. LMT izveidots 1992. gadå, un tas ir pirmais

mobilo sakaru operators valstî.

LMT ir viens no diviem GSM mobilo sakaru

tîkla operatoriem Latvijå.


Ivars Bi¬inskis

Profesors IvarsBi¬inskis ir LattelekomDirektoru padomes

loceklis kopß 1994.gada. Bi¬inska kungsvada LatvijasUniversitåtesElektronikas undatorzinåtñu institütu,kå arî zinåtnieku grupu,kas péta modernotelekomunikåcijuteorijas un tehnolo©ijasjautåjumus. Kopß 2003.gada jünija viñß irMinistru prezidentaårßtata padomniekszinåtnes jautåjumos.Viñß ir arî LatvijasZinåtñu akadémijasîstenais loceklis unvairåk nekå 160zinåtnisku un tehniskupublikåciju autors.

Gundars Strautmanis

ir uzñémumaLattelekom prezidentsun Direktoru padomes

priekßsédétåjs,Direktoru padomesloceklis kopß uzñému-ma dibinåßanas.Strautmaña kungs irRîgas Tehniskåsuniversitåtesprofesors, LatvijasDarba devéju konfe-deråcijas padomesloceklis, StarptautiskåsTelekomunikåcijuakadémijas akadémi˚isun Junior AchievementLatvia Direktorupadomes loceklis.

Timo Sakari Virtanens

ir LattelekomDirektoru padomes

loceklis kopß 2000.gada. Kopß 2003. gadaviñß ir TeliaSonera ABvecåkais padomnieks.No 2000. lîdz 2002.gadam Virtanena kungsbija Sonera Baltijasgrupas direktorsHelsinkos un atbildîgspar fikséto telekomu-nikåciju darbîbuBaltijas valstîs.No 1998. lîdz 1999.gadam Virtanena kungsstrådåja par izpilddirek-toru Sonerakopuzñémumå Våcijå,pirms tam ieñémavairåkus vadoßusamatus uzñémumåSonera.

‰riks Hallbergs


loceklis kopß 2003.gada marta. No 2003.gada viñß irTeliaSonera ABvecåkais viceprezidentsun Baltijas re©ionatirgus vadîtåjs. 2002.gadå viñß vadîja TeliaMobile AB darbîbuSomijå, kå arî ieñémaTelia Mobile ABviceprezidenta unPartner Services Nordicvadîtåja amatu.No 1981. lîdz 1999.gadam Hallberga kungsieñéma vairåkus amatusstarptautisko IT,telekomunikåciju unfinanßu sektorå, unlaikå no 1999. lîdz2000. gadam viñßieñéma vairåkusvadoßus amatus TeliaMobile AB.

Annika Kristiansone


locekle kopß 2003. gadamarta. No 2003. gadaviña ir TeliaSonera ABtirgus, produktu unpakalpojumu biznesakoordinatore Norvé©ijå,Dånijå un Baltijå.No 2001. lîdz 2003.gadam viña bijaTelia AB starptautiskåsattîstîbas un investîcijuvadîtåja Baltijå unKrievijå, bet pirms tamTelia AB Internationalvadîtåja vietas izpildîtå-ja. Kristiansoneskundze ir ieñémusivairåkus vadoßusamatus Telia AB, kåarî bijusi valdes locekleåréjås un iekßéjåsgrupås.

D i r e k t o r u p a d o m e


Bü Magnusons


loceklis kopß 2003.gada marta. 2003. gadåviñß aizgåja no vecåkådirektora amata TeliaMobile AB. Laikå no1967. lîdz 2003. gadamviñß ir ieñémis vairåkusvadoßus amatusTelia AB. No 1997. lîdz2001. gadam viñß bijaTelia AB viceprezidentsar îpaßu atbildîbu parTelia biznesa aktivi-tåtém Baltijas jürasre©ionå unZieme¬eiropå.

Kårlis Krésliñß


loceklis kopß 2002.gada jülija. Krésliñakungs ir RîgasEkonomikasaugstskolas asociétaisprofesors informåcijastehnolo©iju jomå,piedalîjies pétniecîbasprojektos un ir vairåkupublikåciju autors.No 1993. lîdz 1997.gadam viñß izstrådåjadoktora grådu un vadîjaseminårus ApvienotåsKaralistes Lafboro(Loughborough)universitåtesInformåcijas noda¬å.

Jånis Gréviñß


loceklis kopß 2002.gada jülija.Kopß 2003. gada aprî¬aGréviña kungs ir RîgasTehniskås universitåtesRîgas Biznesa skolasdirektors. Viñß lasalekcijas un péta moder-no saziñas lîdzek¬unozîmi projektuvadîßanå. No 1998. lîdz2003. gadam Gréviñakungs izstrådåjadoktora disertåciju unstrådåja par projektukoordinatoru ASVˆujorkas ßtatauniversitåtes BufaloVadîbas fakultåté.

Kenets Radne


loceklis kopß 2003.gada marta. No 2003.gada viñß irTeliaSonera ABvecåkais viceprezidentsun Fikséto balss pro-duktu un pakalpojumuda¬as vadîtåjs.No 2001. lîdz 2002.gadam viñß bijaTelia AB vecåkaisviceprezidents un TeliaNetworks vadîtåjs.No 1999. lîdz 2000.gadam viñß bijaEricsson grupas prezi-dents, viceprezidents un©eneråldirektors unvadîja globålo Ericssoninterneta risinåjumuun Ericsson Biznesakonsultåcijustruktürvienîbu.No 1995. lîdz 1999.gadam Radnes kungsieñéma prezidentaamatu Ericsson SoftwareTechnology AB. Laikåno 1979. lîdz 1995.gadam viñß ieñémavairåkus amatus IT untelekomunikåcijunozaré.

2 0 0 3

Gundars Stüris


loceklis kopß 2003.gada marta.No 1997. lîdz 2002.gadam viñß ir bijisa/s Latvijas Kråjbankavaldes loceklis unpirmais viceprezidents.No 1998. lîdz 2002.gadam Stüra kungs bijisa/s Rîgas fondu birΩapadomes loceklis unpadomes priekßsédétåjavietnieks.

Viesturs Íutko


loceklis kopß 2002.gada decembra.Lîdz 2003. gadajanvårim Íutko kungsbija R un I DEMO SIAdirektors, bet lîdz 1998.gadam — Reklåmas uninformåcijas a©entürasprezidents. No 1995.lîdz 1997. gadam viñßbija LatvijasIndustriålås bankasvaldes loceklis unmårketinga pårvaldesvadîtåjs. Íobrîd viñß irMinistru prezidentaårßtata padomnieksinformåcijas sabiedrîbasjautåjumos.

Lattelekom SIA (Lattelekom) Direktoru padomesniedz ziñojumu un koncerna konsolidéto finanßupårskatu par saimnieciskås darbîbas gadu,kas beidzås 2003. gada 31. decembrî.

Pårskats par uzñéméjdarbîbu

2003. gadå uzñémums Lattelekom bija lielåkaistelekomunikåciju pakalpojumu sniedzéjs Latvijåapgrozîjuma un klientu skaita ziñå.

Lai gan fikséto telekomunikåciju tirgus irliberalizéts, Lattelekom turpina ieguldît lîdzek¬ustelekomunikåciju tîkla modernizåcijå. 2003. gadabeigås kopéjais ciparu tîklam pieslégto tålruña lînijuîpatsvars sasniedza 88,7% (2002. gadå — 83,2%).Ciparu tîklam pieslégtas visas tålruña lînijas Rîgasre©ionå un visos rajonu centros. Pårskata gadå lielauzmanîba tika pievérsta rajoniem, kuros ir zemsciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju îpatsvars(Ludzas, Alüksnes, Madonas, Talsu, Kråslavasun citos rajonos).

Kopéjais tålruña lîniju skaits 2003. gada beigåsbija 653 853, un tas ir par 6,8% mazåk nekåiepriekßéjå gadå. Tålruña lîniju skaita samazi-nåßanås iemesli ir mobilå telekomunikåciju tirgusstrauja attîstîba un müsdienîgu klientu telekomu-nikåciju iekårtu izmantoßana. Pårskata gadå kopéjåsakaru plüsma bija par 10% mazåka nekå 2002.gadå. Pateicoties veiksmîgai uzñémuma darbîbai,lîniju skaits un sakaru plüsmas apjoms samazinåjåsmazåk nekå iepriekß tika paredzéts.

2003. gadå par 112% pieauga paståvîgo internetapieslégumu skaits. Pieaugums îpaßi straujß bijapårskata gada otrajå pusé, kad Lattelekom internetapakalpojumu sniedzéjs Apollo såka piedåvåt jaunupaståvîgo interneta pieslégumu Pilsétas internets,kas tehniskå risinåjuma un cenas ziñå ir izdevîgsiedzîvotåjiem.

2003. gadå Lattelekom turpinåja ieviest Latvijåbezvadu interneta piesléguma tehnolo©iju, kasveidota uz Wireless LAN un Wi-Fi båzes.Gada beigås publisko bezvada internetu telpuskaits pårsniedza 40 un tika izveidots bezvaduinterneta risinåjums uzñémumiem Bezvadu birojsun iedzîvotåjiem Bezvadu måja.

Pårskata gadå Lattelekom såka piedåvåt trîsjaunus tarifu plånus. Uzñémums saviem klientiemregulåri piedåvåja daΩådas atlaides starptautiskajåm

tålsarunåm, tålruña lînijas ierîkoßanai, vietéjåmsarunåm. Lattelekom samazinåja arî internetaiezvanpieejas tarifus darbdienu vakaros.

Pårskata gadå Lattelekom operatoru pakalpojumusniedzéjs Kontaktu centrs 118 bija lîderisinformatîvo pakalpojumu tirgü un tå apkalpotozvanu skaits palielinåjås par 12%. Kontaktu centrs118 aktîvi såka piedåvåt savus pakalpojumusklientu apkalpoßanas jomå åréjiem biznesaklientiem. 2003. gadå kopéjais apkalpoto zvanuskaits gadå sasniedza 18,2 miljonus.

Pamatkapitåls

2003. gada beigås Lattelekom SIA pamatkapitålsir LVL 146 079 000, un to veido 146 079 000pamatkapitåla da¬as ar katras da¬as vértîbu LVL 1.Latvijas Republikai pieder 74 498 000 pamatkapitålada¬as ar kopéjo nominålvértîbu LVL 74 498 000,kas veido aptuveni 51% no pamatkapitåla.TILTS Communications A/S pieder 71 581 000da¬a ar kopéjo nominålvértîbu LVL 71 581 000,kas veido aptuveni 49% no pamatkapitåla.Pårskata gada beigås TILTS Communications A/Spastarpinåti pieder uzñémumam TeliaSonera AB.

Lattelekom SIA pamatkapitåls pårskata gada såkumåbija LVL 196 281 000. Saskañå ar Jumta lîgumanosacîjumiem par B un C klases pamatkapitålada¬åm Lattelekom SIA veica B un C pamatkapitålada¬u atmaksu dalîbniekiem Jumta lîgumå noteiktajåkårtîbå. 2003. gada 10. jülijå Latvijas RepublikasUzñémumu re©istrå tika re©istréti Lattelekom statütugrozîjumi par statütu fonda samazinåßanu unsaskañå ar dalîbnieku sapulces lémumu lîdz 2003.gada 10. augustam TILTS Communications A/Stika atmaksåtas C klases pamatkapitåla da¬as ASVdolåros 41 miljona apmérå, bet uz LatvijasRepublikas vårda Latvijas Centrålajå depozitårijåre©istrétas obligåcijas LVL 25,602 miljonu latuapmérå.

Veicot B un C klases pamatkapitåla da¬u atmaksusaskañå ar Jumta lîguma nosacîjumiem, LattelekomSIA pamatkapitåls kopumå tika samazinåts parLVL 50 202 000.

D i r e k t o r u p a d o m e s z i ñ o j u m s



Da¬as citås uzñéméjsabiedrîbås

Lattelekom pieder 23% pamatkapitåla SIA LatvijasMobilais Telefons, vienå no diviem mobilo telekomu-nikåciju pakalpojumu operatoriem Latvijå, kå arî100% pamatkapitåla SIA Lattelekom SakaruSistémas, kuras pamatdarbîba ir klientu telekomu-nikåciju iekårtu un ar informåcijas tehnolo©ijusaistîtu iekårtu pårdoßana un uzturéßana.

Lattelekom koncernam pieder 50% a/s Pirmaisslégtais pensiju fonds akciju, taçu ar pensiju fondadarbîbu saistîtie riski un ieguvumi attiecas tikai uzpensiju plåna dalîbniekiem. A/s Pirmais slégtaispensiju fonds ir lielåkais privåtais pensiju fonds nevien Latvijå, bet visås Baltijas valstîs.

Darbîbas rezultåti

Ziñas par Lattelekom SIA un koncerna darbîbasfinanßu rezultåtiem 2003. gadå sniegtas finanßuapskatå no 25. lîdz 29. lappusei, kas ir ßî ziñojumasaståvda¬a.

Priekßlikums par pe¬ñas sadali

Lattelekom Direktoru padome ierosina izmaksåtdividendés dalîbniekiem LVL 42,0 miljonus, tajåskaitå LVL 16,6 miljonus no sadalåmås pe¬ñas par2003. gadu péc obligåto rezervju izveidoßanas unLVL 25,4 miljonus no iepriekßéjo gadu nesadalîtåspe¬ñas.

Direktoru padomes locek¬i

2003. gadå Direktoru padomes locek¬u pienåkumusveica:G. Strautmanis (Direktoru padomes priekßsédétåjs),I. Bi¬inskis (iecelts 2001. gada 29. maijå),J. Gréviñß (iecelts 2002. gada 6. jülijå),K. Krésliñß (iecelts 2002. gada 6. jülijå),V. Íutko (iecelts 2002. gada 20. decembrî),G. Stüris, E. Hallbergs,A. Kristiansone, T. Virtanens, K. Radne,B. Magnusons (iecelti 2003. gada 26. martå).

Direktoru padomes locek¬i K. Nîkops, O. Ranta,A. Koivisto, J. Ili-Eihe un J. Radzéviçs atståjaamatu 2003. gada 26. martå.

Ziñas par Direktoru padomes locek¬iem 2003. gadåatrodamas 19. un 20. lappusé.

Uzrådåmå ieinteresétîba

Lattelekom Direktoru padomes locek¬iem un viñu©imenes locek¬iem vai viñu pårvaldîßanå esoßiemuzñémumiem nepieder da¬as vai da¬u opciju lîgumiuzñémumå Lattelekom vai tå meitasuzñémumos.

Direktoru padomes locek¬iem nav ieinteresétîbasar Lattelekom saistîtos lîgumos vai vienoßanås,izñemot darîjumus, kas ir atspogu¬oti finanßupårskata 25. pielikumå.

Direktoru padomes atbildîba sakarå ar gada

pårskatu

Direktoru padome ir atbildîga par koncerna unmåtesuzñémuma finanßu pårskatu sagatavoßanu,pamatojoties uz koncerna uzñémumu såkotnéjogråmatvedîbas uzskaiti par katru pårskata periodu.Finanßu pårskatiem patiesi jåatspogu¬o koncerna unmåtesuzñémuma finansiålais ståvoklis pårskata gadabeigås, darbîbas rezultåti un naudas plüsma parpårskata gadu.

Direktoru padome apstiprina, ka 2003. gada finanßupårskatu no 31. lîdz 52. lappusei sagatavoßanå tikakonsekventi izmantotas atbilstoßas gråmatvedîbasuzskaites metodes, kå arî tika izdarîti piesardzîgivértéjumi un prognozes. Direktoru padome apstiprina,ka tika ievéroti Starptautiskie finanßu pårskatustandarti un Latvijas likumi un finanßu pårskatisagatavoti saskañå ar darbîbas turpinåßanaskoncepciju.

Direktoru padome ir atbildîga par atbilstoßugråmatvedîbas uzskaiti un pasåkumu veikßanu, laisaglabåtu koncerna uzñémumu lîdzek¬us, atklåtu unnovérstu kråpßanu un citas neatbilstîbas.

Saskañå ar Vadîbas lîgumu, kas noslégts starpLattelekom SIA un TILTS Communications A/S,uzñémuma ikdienas vadîbu, darbîbu, tå lîdzek¬uizlietoßanu un pårvaldi, personåla politiku unapmåcîbu, kå arî uzñémuma pårstrukturéßanu2003. gadå veica TILTS Communications A/S.

Nozares reguléßana

Saskañå ar likumu “Par telekomunikåcijåm” unsañemto individuålo licenci kopß 2003. gada1. janvåra Lattelekom SIA darbojas liberalizétåtelekomunikåciju tîklu un pakalpojumu tirgü,Sabiedrisko pakalpojumu reguléßanas komisija(SPRK) 2003. gadå turpinåja izstrådåt un pieñemtvairåkus sekundårås likumdoßanas aktus —noteikumus, procedüras un lémumus — partelekomunikåciju pakalpojumu kvalitåtes prasîbåm,kvalitåtes pårskatu publicéßanu, piek¬uves tîklaatsaistîßanas kårtîbu un tehniskajiem noteikumiem,tålruña lînijas numuru pårvietoßanas nodroßinåßanu,tehniskiem noteikumiem operatora izvéles unoperatora iepriekßéjas izvéles pakalpojumiem,universålå telekomunikåciju pakalpojuma pieñemamas


cenas noteikßanas principu, radiofrekvençu spektraizmantoßanu uzñéméjdarbîbai u. c.

2003. gadå SPRK atzina Lattelekom SIA par uzñému-mu ar bütisku ietekmi fiksétås balss telefonijas unnomåto lîniju telekomunikåciju pakalpojumu tirgü,kå arî, lîdztekus ar uzñémumiem LMT un Tele2,starpsavienojumu pakalpojumu tirgü. Atbilstoßilikumdoßanai Lattelekom SIA, Tele2 un LMTizstrådåja un SPRK apstiprinåja starpsavienojumupamatpiedåvåjumus, kå arî Lattelekom SIA nomåtolîniju pamatpiedåvåjumu. Vélmi savienot telekomu-nikåciju tîklu ar Lattelekom fikséto publisko teleko-munikåciju tîklu 2003. gadå izteica 25 jaunie teleko-munikåciju uzñémumi, Lattelekom SIA noslédza 4starpsavienojumu lîgumus ar jaunajiem fiksétopublisko telekomunikåciju tîklu operatoriem.

2003. gadå SPRK nepieñéma lémumus par telekomu-nikåciju pakalpojumu tarifu lîdzsvaroßanu, kas ¬aututuvinåt tos faktiskajåm pakalpojumu izmaksåm, tåpécßî likuma “Par telekomunikåcijåm” prasîba joprojåmnav izpildîta.

Ar atseviß˚u lémumu SPRK noteica, ka turpmåktarifus sarunåm ar citu publisko fikséto telekomunikå-ciju tîklu abonentiem apstiprinås SPRK.

2003. gadå Satiksmes ministrijas izveidotå darbagrupa såka darbu pie jauna elektronisko komunikåcijulikumprojekta, kas atbilstu Eiropas Savienîbas 2002.gada telekomunikåciju direktîvåm. Lattelekom SIAaktîvi piedalîjås darba grupas darbå.

Atbilstoßi licences nosacîjumiem 2003. gadå tikaieviests operatora iepriekßéjås izvéles pakalpojumsstarptautiskajåm sarunåm un nodroßinåtas universålåpakalpojuma saistîbas.

Risku vadîba

Risku vadîba ir bütiska uzñémuma biznesa unlémumu pieñemßanas procesa saståvda¬a. Katråstruktürvienîbå notiek risku identificéßana,novértéßana un darbîbas plånu izstråde, lai novérstu,mazinåtu vai nodotu atbildîbai treßajåm personåmriskus, kas varétu nelabvélîgi ietekmét uzñémumaîpaßumu, personålu, finanses vai darbîbas rådîtåjus.Pamatojoties uz struktürvienîbu riska kartém, tiekveidota uzñémuma risku karte, ietverot tajåuzñémumam svarîgåkos riskus.

Uzñémuma darbîba ir pak¬auta vairåkiem riskiem,kurus rada biznesa vide un tirgus, kurå tas strådå.

Bütiskåkie riski, kas var apdraudét müsu darbîbunåkotné, ir straté©iskie riski, pieméram, ekonomiskåun politiskå situåcija valstî, regulatoru lémumi,pieaugoßå konkurence, tehnolo©iju novecoßanås,kå arî klientu paradumu maiña var bütiski ietekmétuzñémuma darbîbu. Operatîvie riski ir saistîti aruzñémuma piedalîßanos lielos un sareΩ©îtosprojektos, uzñémuma programmatüru darbîbu(pieméram, jaunå noré˚inu sistéma), treßo personupiegådém. Òoti svarîgi uzñémumam ir riski, kassaistîti ar personålu. Treßå ¬oti nozîmîgå riskugrupa ir finansiålie riski, kas saistîti ar valütassvårstîbåm, likviditåtes rådîtajiem un klientukavétiem maksåjumiem.

Lattelekom veic proaktîvas darbîbas risku vadîbasjomå, lai aizsargåtu uzñémuma personålu, aktîvusun funkcijas, tådéjådi nodroßinot biznesa nepår-trauktîbu. Biznesa nepårtrauktîbas vadîbas projektaietvaros ir izstrådåti un reizi gadå tiek pårskatîtibiznesa nepårtrauktîbas plåni nozîmîgåkajiemLattelekom objektiem. Regulåri tiek veiktapiegådåtåju risku analîze.

Lai izvairîtos no finansiåliem zaudéjumiem,materializéjoties kådam no riskiem, da¬a no tiem irapdroßinåta. Íobrîd Lattelekom ir pieejamsapdroßinåßanas segums tådås jomås kå îpaßuma,uzñéméjdarbîbas pårtraukuma, civiltiesiskåsatbildîbas un darbinieku apdroßinåßana.

Lai nodroßinåtu pietiekamu darbîbas kontroli,uzñémumå ir ieviestas regulåras atskaißu unplånoßanas kårtîbas. Uzñémumå ir iekßéjå auditafunkcija, kas ¬auj novértét un piedåvåt uzlabojumusuzñémuma iekßéjo kontro¬u efektivitåtei, kå arîuzñémuma darbîbas un vadîbas procesiem.

Í˚îréjtiesa

2003. gadå turpinåjås ß˚îréjtiesas process starpTILTS Communications A/S un Latvijas Republikupar Lattelekom kopuzñémuma dibinåßanas Jumtalîguma izpildi. 2001. gada rudenî, pusém vieno-joties, ß˚îréjtiesa léma par Lattelekom iesaistîßanulietå, kurå pret Lattelekom nav vérsti prasîjumi.Lattelekom Direktoru padome noléma atzîtß˚îréjtiesas jurisdikciju, akceptét tås lémumus, kastaisîti par labu Lattelekom, tomér aktîvineiesaistîties proceså un nenozîmét Lattelekompårståvjus lietå. No ß˚îréjtiesas procesa iespéjamiizrietoßås saistîbas un riskus attiecîbå uz uzñémumadarbîbu paßreiz nav iespéjams noteikt, jo ß˚îréjtiesasrezultåti nav prognozéjami. Turklåt visa informåcija,




kas saistîta ar ß˚îréjtiesu, nav publiski pieejamaun nekådå mérå nav arî ietekméjusi uzñémumafinansiålå ståvok¬a raksturojumu par pårskata gadu.

Bütiski notikumi péc pårskata gada beigåm

2004. gada 15. janvårî beidzås starp TILTSCommunications A/S un Lattelekom SIA noslégtåVadîbas lîguma termiñß.

Kopß pårskata gada beigåm nav bijußi citi notikumi,kas bütiski ietekmétu uzñémuma finansiålå ståvok¬araksturojumu par pårskata gadu, kas beidzås 2003.gada 31. decembrî.

Uzñémuma turpmåkå attîstîba

Fikséto telekomunikåciju tirgus liberalizåcija unmobilo telekomunikåciju tirgus strauja attîstîba liekpaståvîgi pilnveidot Lattelekom darbîbu. Laisaglabåtu konkurétspéju un rentabilitåti pieaugoßåskonkurences apståk¬os, Lattelekom turpinåsoptimizét savu uzñéméjdarbîbu un piedåvåt jaunuspakalpojumus. Lai kompensétu zaudétos ienåkumusno tradicionålajiem fiksétiem balss pakalpojumiem,Lattelekom turpmåk îpaßu uzmanîbu veltîs platjoslasinterneta pieslégumiem, datu un operatoru centrapakalpojumiem.

Lai nodroßinåtu uzñémuma konkurétspéju unrentabilitåti jaunajos tirgus apståk¬os, Lattelekomturpinås pilnveidot darbinieku kompetencesatbilstoßi jaunajai uzñémuma straté©ijai, kas balstîtauz zinåßanåm par klientiem. Tiks pievérsta îpaßauzmanîba izpratnes par klientu, partnerattiecîbuvadîbas un piedåvåjumu vadîbas attîstîbai. Lai turpinåtu uzlabot klientu apmierinåtîbu arLattelekom pakalpojumiem, tiks turpinåta klientuapkalpoßanas programma, nodroßinot uzlabotupakalpojumu piegådes precizitåti un diferencétusklientu apkalpoßanas lîmeñus. Lattelekompilnveidos ar sabiedriskåm attiecîbåm un uzñémumatélu saistîtus pasåkumus, lai uzlabotu uzñémumareputåciju un klientu lojalitåti.

Nåkamajos gados Lattelekom turpinås telekomu-nikåciju tîkla modernizåciju Latvijå, kå arî investésdatu pårraides tîkla attîstîbå. Tas palîdzés nodroßinåtkvalitatîvus datu un interneta pakalpojumusiedzîvotåjiem un paßvaldîbåm, kå arî paåtrinåsvirzîbu uz informåcijas sabiedrîbu.

Lai nodroßinåtu nepiecießamo kapitålu un uzñému-ma vadîtåju laiku pamata un jaunu uzñéméjdarbîbasveidu attîstîßanai, Lattelekom arî turpmåk atteiksiesno darbîbas tådås jomås, kas neatbilst uzñémumapamata, attîstoßajiem vai atbalstoßajiem uzñéméjdar-bîbas veidiem.

Revidenti

Finanßu pårskatu, kas ietverts no 31. lîdz 52. lappu-sei, revîziju atbilstoßi Latvijas Republikas likumiemun Starptautiskajiem revîzijas standartiem veicarevidentu firma SIA Ernst & Young Baltic.

Direktoru padomes vårdå

Gundars Strautmanis,

Lattelekom SIAprezidents un Direktoru padomes priekßsédétåjs

Jånis Gréviñß,

Lattelekom SIADirektoru padomes loceklis

Rîgå, 2004. gada 12. februårî


ˆemot vérå Lattelekom klientu båzes

izplatîbu viså valstî un tås daΩådîbu,

uzñémuma darbîbu tießi ietekmé vispåréjås

ekonomiskås attîstîbas tendences Latvijå.

Novértéjot Lattelekom finanßu rezultåtus, jåñemvérå arî telekomunikåciju tirgus liberalizåcija no2003. gada 1. janvåra un joprojåm paståvoßåsneskaidrîbas reguléßanas nosacîjumos, pieméram,tarifu lîdzsvaroßanas termiños.

2003. gadå Latvijas ekonomikå bija vérojamastrauja izaugsme — iekßzemes kopproduktapieaugums tiek prognozéts 7,2% lîmenî.Gada laikå par 3,6% palielinåjås arî patériñacenu lîmenis (2002. gadå inflåcija bija 1,4%),taçu telekomunikåciju pakalpojumu cenassamazinåjås par 1% (galvenokårt mobilo sakarupakalpojumu jomå). Neskatoties uz ekonomiskåsaktivitåtes pieaugumu, nedaudz palielinåjåsbezdarba lîmenis, kas gada beigås sasniedza8,6%. Íie dati ¬auj secinåt, ka palielinåjåsLatvijas iedzîvotåju, izñemot maznodroßinåtoslåni, pirktspéja un telekomunikåciju pakalpoju-mu cenas salîdzinåjumå ar citu pakalpojumu unpreçu cenåm k¬uva relatîvi pieejamåkas.

Privåto klientu grupå arvien populåråki k¬uvamobilie sakaru lîdzek¬i, tådéjådi nedaudzsamazinåjås fikséto lîniju un taksofonu lietotåjuskaits. Gada beigås mobilos tålruñus lietojaaptuveni 53% no visiem iedzîvotåjiem (2002.

gada beigås — apméram 36%), savukårt fiksétolîniju îpatsvars bija 28,2% (2002. gada beigås —30,1%). Krasi pieauga pieprasîjums péckvalitatîviem interneta pakalpojumiem privåtoklientu grupå un péc platjoslas pieslégumiem unmüsdienîgiem sakaru risinåjumiem un pakalpoju-miem biznesa klientu grupå.

Íådos apståk¬os Lattelekom koncernamizdevås ierobeΩot ieñémumu samazinåjumusalîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu 3,6% robeΩås,un, veicot stingrus izmaksu samazinåßanaspasåkumus, pat uzlabot gada darbîbas rezultåtupar 24,7%.

Ieñémumi

Veiksmîgas uzñémuma darbîbas rezultåtåpirmajå telekomunikåciju tirgus liberalizåcijasgadå Lattelekom koncerna kopéjie ieñémumisasniedza LVL 140,0 miljonus un bija tikai par3,6% mazåki nekå iepriekßéjå gadå. Tajå skaitåpar 15% pieauga ieñémumi no datu pårraidespakalpojumiem, par 31% ieñémumi no Apollointerneta un par 20% ieñémumi no klientugalaiekårtu pårdoßanas. Ieñémumi no DSLpakalpojumiem pieauga par 80% un no operatorupakalpojumiem — par 36%. Klientu lîniju skaitspårskata gadå samazinåjås par 7% un kopéjåsakaru plüsma samazinåjås par aptuveni 10%,taçu kopumå ieñémumi uz vienu tålruña lîniju pat pieauga par 3%.

F i n a n ß u a p s k a t s


Ievads


Lattelekom koncerna ieñémumu struktürå 2003.gadå turpinåja samazinåties ieñémumu îpatsvars no starptautiskajiem pakalpojumiem (15% nogada ieñémumiem) un pieaugt påréjo telekomu-nikåciju pakalpojumu îpatsvars (20% nokopéjiem ieñémumiem), bet iekßzemes sakarupakalpojumu îpatsvars saglabåjås nemainîgs —65%.

Darbîbas rezultåts

Ieñémumu samazinåjumu par 5,2 miljoniem latuievérojami atsvéra izmaksu (atskaitot nolietoju-mu) samazinåjums par 9,5 miljoniem latu, un tårezultåtå EBITDA (pe¬ña pirms procentiem,nodok¬iem, nolietojuma un amortizåcijas, unzaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas)sasniedza 69,2 miljonus latu (2002. gadå —LVL 65,3 miljoni). EBITDA rentabilitåte pieaugano 45% 2002. gadå lîdz 49% 2003. gadå.*

Maksåjumi citiem telekomunikåciju operatoriemsamazinåjås par LVL 1,7 miljoniem atbilstoßiizejoßo starptautisko sarunu apjoma samazinåju-mam. Lîdz ar sarunu pieaugumu zvaniem nofiksétå uz mobilo tîklu nedaudz palielinåjås

maksåjumi vietéjiem mobilo sakaru operatoriem.Personåla izmaksas 2003. gadå bija par LVL 4,7 miljoniem mazåkas sakarå ar veiktoreorganizåciju un daΩådu uzñémuma darbîbasatbalsta funkciju nodoßanu åréjiem pakalpojumusniedzéjiem. Gada laikå darbinieku skaitsLattelekom koncernå samazinåjås par 23%.Tika veikti pasåkumi visu veidu ekspluatåcijasizdevumu samazinåßanai, un tie sekméja citusaimnieciskås darbîbas izmaksu ekonomiju LVL3,0 miljonu apmérå, tajå skaitå samazinåjås arîßaubîgo un bezcerîgo parådu izdevumi sakarå arklientu maksåßanas disciplînas uzlaboßanos.

Salîdzinåjumå ar 2002. gadu koncerna darbîbaspe¬ña (pe¬ña pirms procentiem un nodok¬iem)2003. gadå pieauga par 37%, un tå bija LVL 22,9miljoni. Lîdz ar minétajiem izmaksu ekonomijasfaktoriem darbîbas pe¬ñas pieaugumu ietekméjapar LVL 3,2 miljoniem zemåkas ilgtermiñaieguldîjumu nolietojuma izmaksas sakarå arzemåku kapitålieguldîjumu apjomu nekåiepriekßéjos gados.

Ieñémumi (LVL milj.)

150

25

50

75

100

125

0

145,3

1999 2000 2001 2002

127,6 136,5 144,6

EBITDA (pe¬ña no saimnieciskå darbîbas pirms nolietojumaun zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas; LVL milj.)

30

40

50

60

20

10

01999 2000 2001 2002

65,3

70

55,363,1

68,4


140,0

2003

* EBITDA ßeit ir minéts kå telekomunikåciju nozaré un investoru vidé plaßi lietots rådîtåjs, lai gan tas nav vispårpieñemts gråmatvedîbas terminsun to nevajadzétu skaidrot kå alternatîvu darbîbas pe¬ñai vai naudas plüsmai.

2003

69,2

Finanßu izmaksas

Koncerna neto finanßu izmaksas 2003. gadå bijatikai LVL 66 tükstoßi (2002. gadå — LVL 0,9miljoni). Samazinåjumu radîja galvenokårtprocentu izmaksu ekonomija un pe¬ña no valütaskursu svårstîbåm saistîbå ar C klases kapitålada¬u pårvérßanu parådå un atmaksåßanu ASVdolåros, kå tas bija paredzéts Jumta lîgumå.2003. gadå samazinåjås arî pieejamåskredîtprocentu likmes aizñémumiem vietéjåvalütå.

Asociétå uzñémuma darbîbas rezultåts

Lattelekom asociétais uzñémums LatvijasMobilais Telefons turpinåja sekmîgi strådåt arî2003. gadå. Atbilstoßi Lattelekom pe¬ñas da¬a no23% ieguldîjuma LMT kapitålå 2003. gadå pieau-ga par 18% salîdzinåjumå ar 2002. gadu.

Nodok¬i

2003. gadå, apré˚inot uzñémuma ienåkumanodokli par pårskata gadu, tika piemérotaspékå esoßå nodok¬a likme 19% apmérå (2002.gadå — 22%). Lai arî 2003. gadå bija pieméroja-ma zemåka nodok¬a likme, ienåkuma nodok¬asumma LVL 5,1 miljona apmérå ievérojamipårsniedza iepriekßéjå gada lîmeni, jo 2002. gadalaikå uzñémuma ienåkuma nodok¬a summatika samazinåta par LVL 2,7 miljoniem, un ßosamazinåjumu radîja pamatlîdzek¬u pårklasifikå-cija uz piemérotåku kategoriju nodok¬u apré˚inåpar iepriekßéjiem diviem gadiem.

Tå kå izmaiñas pagaidu atß˚irîbås, kas izraisaatliktå nodok¬a saistîbas, bija lîdzîgas arizmaiñåm pagaidu atß˚irîbås, kas rada atliktå

nodok¬a aktîvus, atliktå nodok¬a saistîbu summapalielinåjås tikai par LVL 26 tükstoßiem (2002.gadå samazinåjås par 437 tükstoßiem).Apré˚inot atliktå nodok¬a saistîbas, tikapielietota nodok¬a likme 15% apmérå, kasnoteikta 2004. gadam.

Lattelekom ir viens no lielåkajiem nodok¬umaksåtåjiem Latvijå. 2003. gadå daΩådosnodok¬os naudas izteiksmé tika samaksåti LVL28,8 miljoni (2002. gadå — LVL 31,0 miljons),tostarp LVL 6,5 miljoni, kas ieturéti nodarbiniekiem, un LVL 0,4 miljoni, kas ieturétino nerezidentiem. Maksåjumu samazinåßanås2003. gadå ir saistîta ar LVL 1,7 miljonu lielopårmaksåto nodok¬u summas atlikumu uz 2002.gada beigåm, un tå tika izmantota 2003. gadanodok¬u saistîbu segßanai.

Gada pe¬ña

2003. gadå Lattelekom koncerna pe¬ña bijaLVL 27,2 miljoni (2002. gadå — LVL 21,8miljoni). Kapitåla atdeve (ROCE) pieauga no10,3% 2002. gadå lîdz 13,1% 2003. gadå.



Gada pe¬ña (LVL milj.)

25

0

5

10

15

20

1999 2000 2001 2002

21,821,323,3

24,7

2003

27,2

30


Meitasuzñémums

Lattelekom koncerna darbîbas rezultåtå irietverti arî meitasuzñémuma Lattelekom SakaruSistémas (LSS) darbîbas rezultåti. 2003. gadåLattelekom Sakaru Sistémas ievérojamipaplaßinåja savu darbîbu — turpinåja attîstîtTeleparks veikalu tîklu, kå arî såka integrétutelekomunikåciju un informåcijas tehnolo©ijupakalpojumu sniegßanu un iekårtu tirdzniecîbuun apkalpoßanu, izmantojot Verdi preçu zîmi.Uzñémuma ieñémumi 2003. gadå salîdzinåjumåar iepriekßéjo gadu pieauga par 48%, un tie bijaLVL 7,0 miljoni. Gada darbîbas rezultåts bijaLVL 0,2 miljonus liela pe¬ña (2002. gadå —zaudéjumi LVL 0,1 miljons).

Naudas plüsma

Lattelekom koncerna neto naudas ieñémumi nosaimnieciskås darbîbas sasniedza LVL 73,5miljonus, un tas ir par LVL 14,4 miljoniemvairåk nekå 2002. gadå. Neto naudas plüsmapirms finanséjuma 2003. gadå bija LVL 46,8miljoni salîdzinåjumå ar LVL 8,6 miljoniem2002. gadå. Galvenie naudas plüsmasuzlaboßanås iemesli bija par LVL 34,5 miljoniemmazåki kapitålieguldîjumi un par LVL 1,4miljoniem mazåki nodok¬a maksåjumi, parLVL 5,4 miljoniem lielåka gada pe¬ña un parLVL 0,9 miljoniem lielåkas no LMT sañemtåsdividendes.

Pozitîvås izmaiñas naudas plüsmå ¬åvakoncernam atmaksåt dalîbniekiem kapitålada¬as USD 41 miljona apmérå (LVL 23,3miljoni), izmaksåt dividendés LVL 9,4 miljonus,kå arî par LVL 5,0 miljoniem samazinåtaizñémumu lîmeni.

Péc ståvok¬a uz 2003. gada 31. decembrikoncerna rîcîbå bija naudas un îstermiñaieguldîjumu atlikumi LVL 19,0 miljonu vértîbå(2002. gadå — LVL 10,0 miljoni). Íajå laikåîstermiña saistîbas bija LVL 28,3 miljoni.Koncernam papildus bija neizmantotas îstermiñakredîtlînijas LVL 2,0 miljonu apjomå unilgtermiña kredîtresursi LVL 5 miljonu unUSD 45 miljonu apmérå.

Direktoru padome pamatoti uzskata, ka koncernarîcîbå ir pietiekami daudz resursu, lai turpinåtudarbîbu pårskatåmå nåkotné, tådé¬ tå balstås uzdarbîbas turpinåßanas pieñémumu finanßupårskatu sagatavoßanå.

Kapitålieguldîjumi

Kopéjais kapitålieguldîjumu apjoms 2003. gadåbija LVL 22,5 miljoni (2002. gadå — LVL 57,1miljons). Íie skait¬i atspogu¬o ieguldîjumusfiksétå telekomunikåciju tîkla modernizåcijå,datu tîkla paplaßinåßanå un saistîto atbalstasistému modernizåcijå. Kopß modernizåcijasprogrammas såkuma 1994. gadå lîdz 2003. gadabeigåm kopéjie kapitålieguldîjumi ir sasniegußiLVL 484 miljonus.


1999

Kapitålieguldîjumi (LVL milj.)

20

40

50

60

30

10

02000 2001

43,847,854,2

2002

57,1

2003

22,5

Naudas lîdzek¬u pårvaldîßana un finanséßanas

operåcijas

Lattelekom centralizétå naudas lîdzek¬u pårvaldesnoda¬a pårvalda koncerna likviditåti un finanséju-mu, kå arî finanßu risku saistîbå ar valütas unprocentu likmju svårstîbåm un darîjumu partnerukredîtrisku.

Koncerna politika paredz nodroßinåt pietiekamukoncerna likviditåti, kå arî tå spéju finansét savudarbîbu bez jebkådiem finanséjuma ierobeΩoju-miem. Finanséjuma risks tiek samazinåts,nosakot koncerna aizñémumu portfe¬a saistîbuizpildes termiñus daΩådos gados.

2003. gadå koncerns atmaksåja C klases da¬asUSD 41,0 miljona apmérå, un B klases da¬astika pårvérstas aizñémumå, veicot slégtuobligåciju emisiju LVL 25,6 miljonu jeb da¬unominålvértîbas apmérå.

Tå kå naudas ieñémumi no saimnieciskåsdarbîbas ir galvenokårt latos, priekßroka tiek dotaaizñémumiem latos. Gada beigås Lattelekomaizñémumu kopsumma bija LVL 17,0 miljoni(2002. gadå — LVL 22,0 miljoni).

Telekomunikåciju nozares dinamiskås attîstîbasdé¬ koncerns tiecas saglabåt elastîbu finanséjumå,saglabåjot kredîtlîniju ar noteiktu saistîbumaksu pieejamîbu. Lattelekom rîcîbå ir çetrugadu daudzvalütas pårjaunojama kredîtlînijaUSD 45 miljonu apmérå, ko lîdz 2006. gadamuzñémumam pieß˚îris starptautisks bankukonsorcijs. Gada beigås Lattelekom bija arîneizmantoti ilgtermiña kredîtresursi LVL 5,0miljonu apmérå. Èstermiña likviditåte tieknodroßinåta, izmantojot banku overdraftus.

Koncerna ikdienas darbîba izraisa finanßu risku,galvenokårt årvalstu valütas kursa un kredîtpro-

centu likmju svårstîbu dé¬, kuras var tießiietekmét koncerna darbîbas rezultåtus unfinansiålo ståvokli. Lattelekom samazina ar årval-stu valütas kursu un procentu likmju svårstîbåmsaistîto risku ar savåm ikdienas pamatdarbîbåmun finanßu darbîbåm, nepiecießamîbas gadîjumosizmantojot arî atvasinåtos finanßu instrumentus.

Koncerns ir pak¬auts årvalstu valütas kursusvårstîbu riskam galvenokårt attiecîbå uz EURun USD. Koncerna politika ir ierobeΩot valütaskursu svårstîbu neto risku attiecîbå uz visiemskaidri zinåmajiem un gaidåmajiem darîjumiemårvalstu valütå, un Lattelekom neuztur ar ßådiemdarîjumiem nesaistîtas valütu pozîcijas.2003. gada beigås visi Lattelekom aizñémumibija latos.

Koncerns ir pak¬auts procentu likmju svårstîburiskam saistîbå ar tå kredîtresursiem, jo lielåkåda¬a Lattelekom aizñémumu un pieejamokredîtresursu ir ar mainîgåm procentu likmém.2003. gadå vidéjå svértå kredîtprocentu likmesamazinåjås lîdz 4,7% (2002. gadå — 5,6%).Íåda samazinåjuma pamatå bija zemåksvispåréjais starpbanku kredîtprocentu likmjulîmenis vietéjå tirgü.

Visi aizñémumi un darîjumi ar årvalstu valütutiek veikti, lai atbalstîtu koncerna uzñéméjdar-bîbas darîjumus. Koncerns neveic nekådusspekulatîvus darîjumus, kuri varétu palielinåtvalütas vai procentu likmju risku.

Brîvie naudas lîdzek¬i tiek noguldîti bankås,kuråm ir atbilstoßa kredîtreputåcija. Koncernsstingri uzrauga un ierobeΩo kopéjo kredîtrisku,kåds pie¬aujams ar katru atseviß˚u finanßuinstitüciju.



30

R e v i d e n t u z i ñ o j u m s

SIA Lattelekom dalîbniekiem

Més esam veikußi SIA Lattelekom un tås meitasuzñémuma (turpmåk tekstå — Koncerns) 2003. gada konsolidétofinanßu pårskatu, kas atspogu¬oti no 31. lîdz 52. lappusei, revîziju. Revidétie finanßu pårskati ietver Koncerna 2003.gada 31. decembra bilanci, 2003. gada pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inu, naudas plüsmas pårskatu, paßu kapitåla izmaiñupårskatu un pielikumu. Par ßiem finanßu pårskatiem ir atbildîga Uzñémuma vadîba. Més esam atbildîgi par atzinumu,ko izsakåm par ßiem finanßu pårskatiem, pamatojoties uz müsu veikto revîziju.

Més veicåm revîziju saskañå ar Starptautiskås gråmatveΩu federåcijas izdotajiem Starptautiskajiem revîzijas standar-tiem. Íie standarti nosaka, ka mums jåplåno un jåveic revîzija tå, lai iegütu pietiekamu pårliecîbu par to, ka finanßupårskatos nav bütisku k¬üdu. Revîzija ietver finanßu pårskatos norådîto summu un citas finanßu pårskatos ietvertåsinformåcijas pamatojuma pårbaudi izlases veidå. Revîzija ietver arî pielietoto gråmatvedîbas principu un nozîmîguuzñémuma vadîbas izdarîto pieñémumu, kå arî vispåréju finanßu pårskatu satura izvértéjumu. Uzskatåm, ka veiktårevîzija ir devusi pietiekamu pamatojumu müsu atzinuma izteikßanai.

Müsupråt, iepriekß minétie finanßu pårskati sniedz skaidru un patiesu priekßstatu par Koncerna finansiålo ståvokli2003. gada 31. decembrî, tå darbîbas rezultåtiem un naudas plüsmu 2003. gadå saskañå ar Starptautisko gråmatvedîbasstandartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem.

SIA Ernst & Young BalticLicence Nr. 17

Diåna KrißjånePersonas kods: 250873–12964

Valdes priekßsédétåja

Rîgå,2004. gada 12. februårî

Gundars RuΩaPersonas kods: 310375–10517LR zvérinåts revidentsSertifikåts Nr. 137

31

L a t t e l e k o m k o n c e r n akonsolidétais pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins par 2003. gadu

2003 2002

Pielikumi LVL’000 LVL’000

Ieñémumi 1 140 040 145 254

Påréjie saimnieciskås darbîbas ieñémumi 1 1 724 2 173

Maksåjumi citiem telekomunikåciju uzñémumiem 2 (18 226) (19 943)Personåla izmaksas 3 (22 431) (27 168)Nolietojums un amortizåcija 8,9 (45 027) (48 197)Vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas izmaksas 25b (1 729) (1 828)Citas saimnieciskås darbîbas izmaksas 4 (30 190) (33 141)Zaudéjumi no pamatlîdzek¬u izslégßanas (1 303) (454)

Kopå darbîbas izmaksas (118 906) (130 731)

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas 22 858 16 696

Neto finanßu izmaksas 5 (66) (911)Ieñémumi no ieguldîjumiem asociétajos uzñémumos(péc ienåkuma nodok¬a) 10 9 601 8 132

Pe¬ña pirms nodok¬iem 32 393 23 917

Uzñémuma ienåkuma nodoklis 6 (5 167) (2 084)

Gada pe¬ña 27 226 21 833

Pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u (LVL) 7 0,19 0,15

Pielikumi, kas ietverti no 35. lîdz 52. lpp., ir konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Lattelekom SIA izpilddirektore

/Léna Suhonena/Rîgå, 2004. gada 12. februårî

32

L a t t e l e k o m k o n c e r n akonsolidétå bilance 2003. gada 31. decembrî

Pielikumi 2003. gada 2002. gada

31. decembrî 31. decembrî

LVL’000 LVL’000

AKTÈVI

Ilgtermiña ieguldîjumi

Nemateriålie ieguldîjumi 8 8 345 10 031Pamatlîdzek¬i 9 211 087 234 832Ieguldîjumi asociétajos uzñémumos 10 24 621 21 022Pårdoßanai pieejamie ieguldîjumi 11 296 279Debitoru parådi 12 56 54

244 405 266 218

Apgrozåmie lîdzek¬i

Kråjumi 13 1 879 2 471Debitoru parådi un avansa maksåjumi 14 18 549 21 946Pårmaksåtais uzñémuma ienåkuma nodoklis 6 – 1 731Nauda un tås ekvivalenti 15 19 049 9 962

39 477 36 110

Aktîvi kopå 283 882 302 328

PAÍU KAPITÅLS UN SAISTÈBAS

Kapitåls un rezerves

Parasto da¬u kapitåls 16 146 079 146 079Rezerves 22 13 795 10 679Nesadalîtå pe¬ña 52 751 37 991

212 625 194 749

Ilgtermiña saistîbas

Aizñémumos pårvérßamais da¬u kapitåls 16 – 50 202Aizñémumi 17 32 602 17 000Atliktå nodok¬a saistîbas 6 9 843 9 816Påréjås saistîbas 18 558 577

43 003 77 595

Èstermiña saistîbas

Kreditoru parådi 19 16 094 19 272Aizñémumi 17 10 000 5 000Uzñémuma ienåkuma nodoklis 51 –Uzkråjumi 20 248 2 638Uzkråtås saistîbas 21 1 861 3 074

28 254 29 984

Paßu kapitåls un saistîbas kopå 283 882 302 328




33

L a t t e l e k o m k o n c e r n akonsolidétais pårskats par izmaiñåm paßu kapitålå par 2003. gadu




Pielikumi

Parasto

da¬u

kapitåls

LVL’000

Rezerves

LVL’000

Nesadalîtå

pe¬ña

LVL’000

Kopå

LVL’000

2002. gada 31. decembrî

Atlikums 2001. gada 31. decembrî 146 079 7 818 30 299 184 196

Rezervju izveidoßana 22 – 2 861 (2 861) –

Dividendes – – (11 280) (11 280)

2002. gada pe¬ña – – 21 833 21 833




Rezervju izveidoßana 22 – 3 116 (3 116) –

Dividendes – (9 350) (9 350)

2003. gada pe¬ña – 27 226 27 226


34

L a t t e l e k o m k o n c e r n akonsolidétais naudas plüsmas pårskats par 2003. gadu

2003 2002

Pielikumi LVL’000 LVL’000

Naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas

Gada pe¬ña 27 226 21 833Korekcijas par:

nolietojumu un amortizåciju 8,9 45 027 48 197neto zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas 1 303 454neto finanßu izmaksåm 1 450 2 625ieñémumiem no ieguldîjumiem asociétajos uzñémumos 10 (9 601) (8 132)valütas kursa svårstîbåm (1 315) (1 568)uzñémuma ienåkuma nodokli 5 167 2 084

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms izmaiñåm apgrozåmajå kapitålå 69 257 65 493

Debitoru paråda samazinåjums 3 518 531Kråjumu samazinåjums/(pieaugums) 640 (227)Kreditoru parådu (samazinåjums) (643) (3 424)

No saimnieciskås darbîbas iegütie naudas lîdzek¬i 72 772 62 373Sañemtås dividendes 10 6 003 5 135Sañemtie procenti 475 231Samaksåtie procenti (ieskaitot kapitalizétos) (2 343) (3 828)Samaksåtie nodok¬i (3 360) (4 723)

Neto naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas 73 547 59 188

Naudas plüsma no darbîbas ar ieguldîjumiem

Nemateriålo ieguldîjumu iegåde (1 169) (4 904)Pamatlîdzek¬u iegåde (27 239) (46 181)Ieñémumi no pamatlîdzek¬u un ieguldîjumu pårdoßanas 1 627 460

Neto naudas izlietojums no darbîbas ar ieguldîjumiem (26 781) (50 625)

Naudas plüsma no finansiålås darbîbas

Samaksåtås dividendes (9 350) (11 280)Sañemti aizñémumi – 15 000Atmaksåtas aizñémumos pårvérßamås da¬as (23 329) –Atmaksåti aizñémumi (5 000) (9 500)

Neto naudas izlietojums no finansiålås darbîbas (37 679) (5 780)

Neto naudas un tås ekvivalentu palielinåjums 9 087 2 783

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada såkumå 9 962 7 179

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada beigås 15 19 049 9 962




35

L a t t e l e k o m k o n c e r n apielikumi konsolidétajiem finanßu pårskatiem

VISPÅR‰JA INFORMÅCIJA

Lattelekom Koncerna galvenås darbîbas jomas ir fiksétå tîk-la telekomunikåciju pakalpojumu sniegßana (tålruña un ope-ratoru centru pakalpojumi, datu un balss pårraides un inter-neta pakalpojumi), ar informåcijas tehnolo©iju saistîtie pa-kalpojumi, telekomunikåciju un datu pårraides iekårtu pår-doßana un apkalpoßana uzñémumiem un privåtajiem klien-tiem. Koncerna darbinieku skaits gada beigås bija 3035.

Koncerna måtesuzñémums — Lattelekom SIA (Måtesuz-ñémums) ir nodibinåts 1994. gada 14. janvårî kå sabiedrîbaar ierobeΩotu atbildîbu ar re©istråcijas adresi Va¬ñu iela 30,Rîga, LV–1050, Latvija. Latvijas Republikai pieder 51%no Lattelekom pamatkapitåla, TILTS Communications A/S49%. Kopß 2003. gada 1. janvåra Lattelekom darbojas libe-ralizéta fiksétå telekomunikåciju tirgus apståk¬os. Pårskatagadå uzñémums saglabåja savu pozîciju kå lielåkais teleko-munikåciju pakalpojumu sniedzéjs Latvijå apgrozîjuma unklientu skaita ziñå.

SIA Lattelekom Sakaru Sistémas (Meitasuzñémums) irnodibinåta 2000. gada 16. augustå ar re©istråcijas adresiDzirnavu iela 16, Rîga, LV-1010, Latvija kå 100%Lattelekom SIA meitasuzñémums. Meitasuzñémumadarbîbas rezultåti tika iek¬auti konsolidåcijå, såkot ar tådibinåßanas datumu. Lattelekom Sakaru Sistémas ir vie-nîgais Lattelekom SIA meitasuzñémums.

Koncerna emitétie vértspapîri netiek piedåvåti publiskåapgrozîbå.

UZSKAITES UN NOV‰RT‰ÍANAS METODES

Konsolidéto finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotåsuzskaites un novértéßanas metodes ir izklåstîtas turpmåk.

(a) Gråmatvedîbas pamatprincipi

Konsolidétie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå arStarptautiskajiem finanßu pårskatu standartiem (SFPS)un atbilst ßiem standartiem. Konsolidétajos finanßu pår-skatos ietvertås summas ir iegütas, pamatojoties uz Kon-cerna uzñémumu gråmatvedîbas uzskaiti, kas tiek veiktasaskañå ar Latvijas gråmatvedîbas likumdoßanas aktiem.Konsolidétie finanßu pårskati ir sagatavoti, balstoties uzsåkotnéjo izmaksu novértéßanas principu, kas ir kori-©éts, pårvértéjot pårdoßanai pieejamos ieguldîjumus. Vi-sas konsolidétajos finanßu pårskatos ietvertås summas irizteiktas tükstoßos Latvijas latu (LVL), ja nav norådîtscitådi. Kontu atlikumi 2003. gada 31. decembrî atspogu-¬o Koncerna finansiålo ståvokli attiecîgås dienas beigås.

Sagatavojot konsolidétos finanßu pårskatus vadîbai, sa-skañå ar SFPS nåkas pamatoties uz noteiktåm aplésém

un pieñémumiem, kas attiecas uz aktîvu, saistîbu, ieñé-mumu un izdevumu atzîßanu un uzrådåmajåm iespéja-måm saistîbåm. Apléses galvenokårt attiecas uz pamatlî-dzek¬u kalpoßanas laiku, ßaubîgo debitoru un novecoju-ßo kråjumu atzîßanu, kå arî uz vértîbas samazinåßanåsnovértéjumu. Lai gan ßîs apléses ir sagatavotas, balsto-ties uz visaptveroßo vadîbas rîcîbå esoßo informåciju parpaßreizéjiem notikumiem un darbîbåm, faktiskie rezultå-ti var atß˚irties no tåm.

(b) Konsolidåcija

(i)Ieguldîjumi meitasuzñémumu kapitålå

Konsolidétajos finanßu pårskatos tiek iek¬auti Meitasuz-ñémumi, kurus kontrolé Måtesuzñémums. Par kontrolitiek uzskatîta situåcija, kad Måtesuzñémums kontrolé vai-råk nekå pusi balsstiesîgå kapitåla vai citådi ir spéjîgs no-teikt uzñémuma darbîbu. Meitasuzñémumu darbîbas re-zultåti tiek konsolidéti no kontroles iegüßanas brîΩa unkonsolidåcija tiek pårtraukta, kad Måtesuzñémums pårståjkontrolét Meitasuzñémumu. Sagatavojot konsolidétos fi-nanßu pårskatus, visi Koncerna uzñémumu savstarpéjiedarîjumi, atlikumi un nerealizétå pe¬ña vai zaudéjumi nodarîjumiem starp Koncerna uzñémumiem tiek izslégti.

(ii) Ieguldîjumi asociéto uzñémumu kapitålå

Ieguldîjumi asociétajos uzñémumos tiek uzskaitîti sa-skañå ar paßu kapitåla metodi. Tie ir ieguldîjumi uzñé-mumos, kuros Koncernam ir bütiska ietekme, bet navtiesîbu kontrolét otra uzñémuma darbîbu un pieder no 20lîdz 50% balsstiesîgå kapitåla.

Ieguldîjumu uzskaite péc paßu kapitåla metodes paredzpe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå uzrådît Koncernam pienå-koßos da¬u no asociétå uzñémuma neto pe¬ñas vai zaudéju-miem, izslédzot nerealizéto pe¬ñu vai nerealizétos zaudéju-mus no darîjumiem starp Koncernu un asociéto uzñému-mu Koncernam piederoßo da¬u apmérå. No asociétå uzñé-muma sañemtås dividendes attiecîgi samazina ieguldîjumuuzskaites vértîbu. Lîdzdalîba asociétajos uzñémumos Kon-cerna bilancé tiek uzrådîta vértîbå, kas ir vienåda ar tå da-¬u no asociétå uzñémuma neto aktîvu summas, iek¬aujotnemateriålo vértîbu, kas radusies, veicot attiecîgos ieguldî-jumus. Ieguldîjumi asociéto uzñémumu kapitålå Koncernabilancé tiek klasificéti kå ilgtermiña ieguldîjumi.

(c) Påréjie ieguldîjumi

Ieguldîjumi citu uzñémumu kapitålå, kuri veido mazåkpar 20% no to balsstiesîbåm, tiek klasificéti kå pårdoßa-nai pieejamie finanßu aktîvi. Tie ir ieguldîjumi, kas tiekiegådåti uzñémuma darbîbas attîstîbai un tiek turéti

36


nenoteiktu laiku, un tiem nav noteikta atmaksas termiña.Íådi ieguldîjumi tiek klasificéti kå ilgtermiña aktîvi. Ie-guldîjumu pirkßana un pårdoßana tiek atzîta darîjumadienå, kurå Koncerns uzñemas saistîbas pirkt vai pårdotaktîvus. Pårdoßanai pieejamie finanßu instrumenti tiekuzskaitîti to patiesajå vértîbå. Pe¬ña vai zaudéjumi nopårdoßanai pieejamo ieguldîjumu vértîbas pårvértéßanaspatiesajå vértîbå tiek ietverti pe¬ñas vai zaudéjumu apré-˚inå periodå, kurå tie radußies.

Koncerns nav veicis ieguldîjumus, kuri bütu klasificéja-mi kå tirdzniecîbas vai lîdz termiña beigåm turétie iegul-dîjumi.

(d) Årvalstu valütas novértéßana

Visi darîjumi årvalstu valütå tiek konvertéti latos péc da-rîjuma dienå spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå valü-tas kursa. Pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies ßo darîjumurezultåtå, kå arî no årvalstu valütå esoßo monetåro aktî-vu un saistîbu pårvértéßanas vietéjå valütå, tiek uzskaitî-ti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå. Gada beigås årvalstuvalütå esoßie finanßu aktîvi un saistîbas tiek pårvértétaspéc Latvijas Bankas noteiktå valütas kursa, kåds ir spé-kå 31. decembrî, un visas attiecîgås valütas kursa svår-stîbas tiek uzskaitîtas pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå.

Lata maiñas kurss attiecîbå pret USD un EUR pédéjodivu gadu laikå bija ßåds:

2003 2002

Vidéjais valütas kurss (USD:LVL) LVL 0,5712 LVL 0,6180Valütas kurss 31. decembrî (USD:LVL) LVL 0,5410 LVL 0,5940

Vidéjais valütas kurss (EUR:LVL) LVL 0,6452 LVL 0,5826Valütas kurss 31. decembrî (EUR:LVL) LVL 0,6740 LVL 0,6100

(e) Izpéte un attîstîba

Izpétes izmaksas tiek norakstîtas pårskata periodå.Attîstîbas izmaksas tiek norakstîtas pårskata periodå,izñemot tås, kuras ir saistîtas ar lielåkiem projektiem, ungadîjumos, kad attiecîgos izdevumus ir paredzéts atpelnîtturpmåkas komercdarbîbas rezultåtå. Íådas attîstîbasizmaksas tiek kapitalizétas projektos un norakstîtaspamatlîdzek¬u kalpoßanas laikå saskañå ar zemåk miné-tajåm nolietojuma likmém tå projekta izdevumos, uzkuru tås attiecas.

(f) Nemateriålie ieguldîjumi

Izmaksas, kas tießi saistîtas ar datorprogrammu produk-tu izveidoßanu un ietver sevî nåkotné sagaidåmusekonomiskus labumus, kas pårsniegs izmaksas periodå,kas ilgåks par vienu gadu, tiek atzîtas par nemateriåliemieguldîjumiem un amortizétas péc lineårås metodes tolietderîgås izmantoßanas laikå (3–5 gados). Nemate-riålajos ieguldîjumos tiek iek¬autas preçu zîmes, dator-programmu licences, kapitalizétås projektu grupupesonåla izmaksas un ar datorprogrammu ievießanusaistîtas pakalpojumu izmaksas.

Visi nemateriålie ieguldîjumi tiek uzskaitîti péc toiegådes izmaksåm, atskaitot uzkråto amortizåciju.

Ja nemateriålå ieguldîjuma uzskaites vértîba ir lielåkanekå tå prognozétå atgüstamå vértîba, kas ir augståkå nonemateriålå ieguldîjuma neto pårdoßanas vértîbas unizmantoßanas vértîbas, tad tå uzskaites vértîba tieknekavéjoties samazinåta lîdz atgüstamajai vértîbai,starpîbu iek¬aujot pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå.Ieguldîjumu vértîbas samazinåßanås novértéjums tiekveikts uz katru bilances datumu. Vértîbas samazinåßanåsnovértéjuma mér˚iem nemateriålie ieguldîjumi tieksadalîti grupås tå, lai tie atspogu¬otu péc iespéjas mazåkuvienîbu, kurai var skaidri noteikt ar to saistîto naudasplüsmu apjomu.

Gadîjumos, ja datorprogramma ir iekårtas neatñemamasaståvda¬a un tå nevar darboties bez ßîs speciålås pro-grammas, datorprogramma tiek uzskaitîta pamat-lîdzek¬os.

(g) Pamatlîdzek¬i

Visi pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes izmaksås,atskaitot uzkråto nolietojumu. Pamatlîdzek¬u nolieto-jums tiek apré˚inåts péc lineårås metodes, attiecinotpamatlîdzek¬u iegådes izmaksas vienådås da¬ås lîdz toparedzamajai izslégßanas vértîbai uz pamatlîdzek¬uprognozéto kalpoßanas laiku gados:

Kalpoßanas laiks gados

‰kas 20–40Sakaru lînijas un büves 20–40Komutåcijas iekårtas 5–8Citas telekomunikåciju iekårtas 3–8Påréjie pamatlîdzek¬i 3–7

Zeme netiek amortizéta, jo tiek uzskatîts, ka tås kalpoßa-nas laiks ir neierobeΩots.

37


Ja pamatlîdzek¬a uzskaites vértîba ir lielåka nekå tå prog-nozétå atgüstamå vértîba, kas ir augståkå no pamatlîdze-k¬a neto pårdoßanas vértîbas un izmantoßanas vértîbas, tadpamatlîdzek¬a uzskaites vértîba tiek nekavéjoties samazi-nåta lîdz atgüstamajai vértîbai, starpîbu iek¬aujot pe¬ñasvai zaudéjumu apré˚inå. Pamatlîdzek¬u vértîbas samazi-nåßanås novértéjums tiek veikts uz katru bilances datumu.Vértîbas samazinåßanås novértéjuma mér˚iem pamatlî-dzek¬i tiek sadalîti grupås tå, lai tie atspogu¬otu péc iespé-jas mazåku vienîbu, kurai var skaidri noteikt ar to saistîtonaudas plüsmu apjomu. Viss telekomunikåciju tîkls tiekuzskatîts par vienu naudas lîdzek¬u ienesoßu vienîbu.

Pe¬ña vai zaudéjumi no pamatlîdzek¬u izslégßanas tieknoteikti, salîdzinot ieñémumus no pårdoßanas ar pamatlî-dzek¬u bilances vértîbu, un tiek iek¬auti pe¬ñå no saim-nieciskås darbîbas.

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi ir atspogu¬oti postenî “Ze-me un ékas” un tiek amortizéti îsåkajå no ékas kalpoßa-nas laika vai nomas perioda.

Procenti par pamatlîdzek¬u celtniecîbas finanséßanai iz-mantotajiem aizñémumiem tiek kapitalizéti pamatlîdze-k¬u uzskaites vértîbå kå da¬a no attiecîgo pamatlîdzek¬uizmaksåm laika posmå, kas ir nepiecießams pamatlîdze-k¬u celtniecîbas pabeigßanai un nodoßanai ekspluatåcijå.Saimnieciskås darbîbas izdevumi, kurus var tießi attieci-nåt uz pamatlîdzek¬u celtniecîbu, tiek kapitalizéti tajåpaßå periodå, kad procentu izmaksas, izmantojot stundulikmi, kas ir pielîdzinåma darbîbas izmaksu proporcijai,kura attiecas uz nepabeigtås celtniecîbas projektiem.

Nozîmîgu rekonstrukciju un uzlabojumu izmaksas, kaspaildzina pamatlîdzek¬a lietderîgås kalpoßanas laiku vaipalielina tå raΩoßanas potenciålu, tiek kapitalizétas unamortizétas to lietderîgås kalpoßanas laikå. Påréjås re-montu un uzturéßanas izmaksas tiek ietvertas pe¬ñas vaizaudéjumu apré˚inå to raßanås brîdî.

(h) Nekustamais îpaßums ieguldîjumu mér˚iem

Uz gada beigåm Koncernam nebija tådu îpaßumu objektu,kuru izmantoßanas vienîgais mér˚is bütu güt nomas ienå-kumus vai nopelnît no ßî îpaßuma vértîbas pieauguma.

(i) Finanßu instrumenti

Finanßu instrumentu vértîbas samazinåßanås novértéjumstiek veikts uz katru bilances datumu. Ja paståv varbütîba,ka uzñémums nesañems summas saskañå ar lîguma nosa-cîjumiem un izrakstîtiem ré˚iniem, kas uzskaitîti pécamortizétås paßizmaksas, zaudéjumi no vértîbas samazi-nåßanås vai bezcerîgajiem parådiem tiek atzîti pe¬ñas vai

zaudéjumu apré˚inå. Iepriekß atzîtie zaudéjumi no vértî-bas samazinåßanås tiek apvérsti, ja vértîbas samazinåßa-nås zaudéjumu summa samazinås un ßo samazinåßanosvar sasaistît ar notikumu, kas norisinåjies péc norakstîßa-nas. Apvérstå summa tiek iek¬auta pe¬ñas vai zaudéjumuapré˚inå. Apvérßanas rezultåtå radusies uzskaites summanepårsniedz to summu, kåda bütu bijusi amortizétå paßiz-maksa, ja nebütu atzîta vértîbas samazinåßanås.

(j) Nomas lîgumu uzskaite

Lîzinga darîjumi, kuri péc bütîbas nodod lîzinga ñémé-jam visus riskus un atlîdzîbu, kas raksturîgi îpaßumtiesî-båm uz aktîvu objektu, tiek klasificéti kå finanßu lîzingadarîjumi. Visi citi lîzinga darîjumi tiek klasificéti kå ope-ratîvais lîzings.

(i) Koncerna uzñémums ir iznomåtåjs

Ja Koncerna uzñémumu aktîvi tiek iesaistîti operatîvajålîzingå, lîzinga ieñémumi tiek ietverti pe¬ñas vai zaudéju-mu apré˚inå péc lineårås metodes lîzinga lîguma periodå.Såkotnéjås tießås izmaksas, kas radußås, lai gütu ieñému-mus no lîzinga, tiek iek¬autas pe¬ñas vai zaudéjumu apré-˚inå tajå periodå, kurå tås radußås.

Ja Koncerna uzñémums ir finanßu lîzinga devéjs, uzñé-mums iznomåto aktîvu atspogu¬o bilancé kå debitoru pa-rådu, kas vienåds ar lîzinga maksåjumu paßreizéjo vértî-bu. Ieñémumus no lîzinga ietver pe¬ñas vai zaudéjumuapré˚inå lîzinga lîguma periodå, izmantojot konstantuperiodisku procentu likmi par prasîbu atlikumu.

(ii) Koncerna uzñémums ir nomnieks

Maksåjumi, kas veikti saskañå ar operatîvo lîzinga lîgu-mu, tiek ietverti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå péc line-årås metodes lîzinga lîguma periodå.

Ja Koncerna uzñémums ir finanßu lîzinga ñéméjs, uzñé-mums ietver bilancé gan pamatlîdzekli, gan saistîbas ze-måkajå no pamatlîdzek¬a patiesås vértîbas lîzinga såku-må vai minimålo lîzinga maksåjumu paßreizéjås vértîbas.Katrs lîzinga maksåjums tiek sadalîts saistîbu samazinå-jumå un finanßu maksåjumå, kuru apré˚ina, pielietojotpaståvîgu procentu likmi atlikußajai saistîbu vértîbai.Procentu maksåjumi tiek ietverti pe¬ñas vai zaudéjumuapré˚inå lîzinga termiña laikå. Nomåto pamatlîdzekliamortizé îsåkajå no lîzinga termiña vai lietderîgås izman-toßanas laika.

(k) Kråjumi

Kråjumi tiek vértéti péc zemåkås no iegådes izmaksåmvai neto pårdoßanas vértîbas. Iegådes vértîbu nosaka,

38


izmantojot vidéjo svérto kråjumu novértéßanas metodi.Gadîjumos, kad kråjumu neto pårdoßanas vértîba ir ze-måka par vidéjo svérto iegådes cenu, ßiem kråjumiemtiek izveidoti attiecîgi uzkråjumi to vértîbas samazinåßa-nai lîdz neto pårdoßanas vértîbas lîmenim.

(l) Debitoru parådi

Debitoru parådus veido summas, kuru atmaksåßanas ter-miñß nepårsniedz vienu gadu un kuras bilancé tiek uzrå-dîtas, atskaitot uzkråjumus debitoru pårvértéßanai. Uz-kråjumu apjoms ir starpîba starp debitoru parådu brutovértîbu un to atgüstamo vértîbu, kas ir paredzamo nåkot-nes naudas plüsmu paßreizéjå vértîba, par diskonta likmiizmantojot paßreizéjo tirgus procentu likmi lîdzîgiem aiz-ñéméjiem. Uzkråjumi ßaubîgiem parådiem tiek veidotigadîjumos, kad uzñémuma vadîba uzskata, ka ßo debito-ru parådu atgüßana ir apßaubåma. Bezcerîgie parådi tieknorakstîti, kad to atgüßana tiek uzskatîta par neiespéjamu.Uzkråjumi ßaubîgiem un bezcerîgiem parådiem ietver arîtos zaudéjumus, kuriem paståv objektîvi pierådîjumi, katie radîsies no debitoru parådiem bilances datumå. Íådizaudéjumi novértéti, balstoties uz iepriekßéju pieredzi.

(m) Nauda un tås ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir atlikumi banku noré˚inukontos, nauda kasé, nauda ce¬å un banku depozîti, kurutermiñß nepårsniedz trîs méneßus.

Naudas plüsmas pårskats tika sagatavots saskañå ar ne-tießo metodi, veicot korekcijas, lai saskañotu pe¬ñu pécnodok¬iem ar naudas plüsmu no saimnieciskås darbîbas.

(n) Da¬u kapitåls

Parasto da¬u kapitåls tiek klasificéts kå paßu kapitåls.Aizñémumos pårvérßamås da¬as tiek klasificétas kå sais-tîbas (skatît (o) Aizñémumos pårvérßamås da¬as).

(o) Aizñémumos pårvérßamås da¬as

Aizñémumos pårvérßamås da¬as tiek klasificétas kå ilgter-miña saistîbas. Kuponu maksåjumi par ßîm da¬åm tiek ie-tverti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå kå procentu izmaksas.

(p) Aizñémumi

Visi aizñémumi tiek atzîti iegådes vértîbå, kas ir sañem-tås atlîdzîbas patieså vértîba, atskaitot darîjuma izmak-sas, kas tießi attiecinåmas uz aizñémuma iegådi. Turpmå-kajos periodos aizñémumi tiek novértéti péc amortizétåspaßizmaksas, izmantojot efektîvo procentu metodi. Ieñé-mumi vai zaudéjumi tiek atzîti pe¬ñas vai zaudéjumu

apré˚inå kå procentu ieñémumi vai izdevumi, kad saistî-bas tiek izslégtas no bilances, izmantojot amortizåcijasprocesu. Aizñémumu da¬a, kuras atmaksas termiñß pår-sniedz 12 méneßus, tiek iek¬auta ilgtermiña saistîbås.

(q) Uzkråjumi

Uzkråjumi tiek veikti gadîjumos, kad Koncernam pagåtnesnotikumu rezultåtå ir radußås paßreizéjas juridiskas vai lo-©iskas saistîbas, un ir paredzams, ka ßo saistîbu nokårtoßa-nai büs nepiecießami ekonomisku vértîbu ietveroßi resursiun ir iespéjams ticami noteikt ßo saistîbu apjomu.

Bilancé uzkråjumi tiek atspogu¬oti, iespéjami precîzi no-sakot to izdevumu summu, kas ir nepiecießama, lai sais-tîbas dzéstu tådå apmérå, kådas tås ir bilances datumå.Uzkråjumi tiek izmantoti tikai attiecîbå uz izdevumiem,kuriem tie såkotnéji tikußi izveidoti, un tie tiek samazinå-ti, ja iespéjamå resursu aizplüßana vairs nav paredzama.

Uzkråjumi restrukturizåcijas izmaksåm ietver darbiniekuatlaißanas pabalstus, un tie tiek izveidoti periodå, kuråKoncerns uzñemas juridiskas vai lo©iskas saistîbas veiktßådas izmaksas. Izmaksas, kuras ir saistîtas ar Koncernaikdienas darbîbu, netiek iek¬autas uzkråjumos.

(r) Iespéjamås saistîbas un aktîvi

Iespéjamås saistîbas finanßu pårskatå netiek atzîtas. In-formåcija par iespéjamåm saistîbåm tiek atklåta pieliku-må, izñemot gadîjumus, kad ekonomiskos labumus ietve-roßu resursu aizplüßanas iespéja ir niecîga. Iespéjamieaktîvi netiek atzîti finanßu pårskatå, bet informåcija tiekatklåta pielikumå, ja ekonomisko labumu ieplüßana irvarbütéja.

(s) Pensiju fonds

Koncerna uzñémumi ir izveidojußi fikséta ieguldîjumapensiju fondu. Katru ménesi a/s Pirmais slégtais pensijufonds tiek veikti maksåjumi 5% apmérå no katra pensijuprogrammas dalîbnieka algas. Maksåjumi fikséta ieguldî-juma pensiju fondå tiek uzskaitîti izdevumos tajå perio-då, kad attiecîgais darbinieks ir sniedzis darba lîgumå pa-redzétos pakalpojumus Koncernam.

(t) Atliktå ienåkuma nodok¬a saistîbas

Atliktais nodoklis tiek apré˚inåts, piemérojot pilnu sais-tîbu metodi visåm pagaidu starpîbåm starp aktîvu un sais-tîbu vértîbåm, kas tiek izmantotas nodok¬u apré˚iniem,un to vértîbu gråmatvedîbas uzskaité. Lai noteiktu atliktånodok¬a aktîvu un saistîbu apjomu, tiek izmantotas no-dok¬u likmes, kas sagaidåmas periodos, kad attiecîgais

39

aktîvs tiks izmantots vai saistîba nokårtota, pamatojotiesuz bilances datumå noteiktajåm nodok¬u likmém.

Atliktå nodok¬a aktîvi tiek atzîti, ja paståv liela varbütîba,ka nåkotné tiks iegüta ar nodokli apliekamå pe¬ña, attiecî-bå pret kuru varés izmantot atskaitåmås pagaidu starpîbas.

Pagaidu atß˚irîbas veidojas galvenokårt no pamatlî-dzek¬u nolietojuma un uzkråtajåm saistîbåm.

(u) Ieñémumu atzîßana

Ieñémumi tiek atzîti preçu piegådes vai pakalpojumusniegßanas brîdî. Ieñémumi no sniegtajiem telekomuni-kåciju pakalpojumiem tiek atzîti ßo pakalpojumu snieg-ßanas brîdî, pamatojoties uz patéréto telekomunikåcijutîkla un iekårtu lietoßanas laiku, bet ieñémumi, kas gütino telekarßu pårdoßanas, tiek atzîti pårdoßanas brîdî, ne-vis to lietoßanas periodå. Ieñémumi, kas güti no abonentulîniju pieslégßanas telekomunikåciju tîklam un pakalpo-jumu ierîkoßanas, tiek atzîti péc pakalpojumu aktivizéßa-nas. Ieñémumi ietver maksu par tålruña sarunåm, par ku-råm vél nav izrakstîts ré˚ins, ciktål tås var tikt identificé-tas. Ieñémumi no årvalstu telekomunikåciju uzñému-miem tiek noteikti, pamatojoties uz likmém, par kuråm arkatru no ßiem uzñémumiem ir panåkta vienoßanås. Ieñé-mumi ir uzrådîti bez PVN, atskaitot atlaides.

Procentu ienåkumi tiek atzîti, pamatojoties uz proporcio-nålo laika sadalîjumu un ñemot vérå aktîvu objekta fak-tiskos aug¬us. Dividendes tiek atzîtas tad, kad ir noteiktasdalîbnieku tiesîbas sañemt maksåjumu.

(v) Pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u

Pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u ir apré˚inåta, izdalot pårskatagada pe¬ñu ar vidéjo apgrozîbå esoßo parasto kapitåla da¬uskaitu pårskata gadå. Vidéjais apgrozîbå esoßo parastoda¬u skaits tiek kori©éts, ñemot vérå laika svara faktoru.

(w) Dividendes

Dividendes tiek atzîtas Koncerna finanßu pårskatos tajåperiodå, kurå Koncerna dalîbnieku pilnsapulce apstiprinadividenΩu izmaksåßanu.

(x) Notikumi péc bilances datuma

Finanßu pårskatos atzîtås summas tiek kori©étas, ñemotvérå notikumus péc bilances datuma, un tas par Koncer-nu dod papildus informåciju, kas paståvéja uz bilancessastådîßanas datumu (kori©éjoßie notikumi). Notikumipéc bilances datuma, kuri netiek uzskatîti par kori©éjo-ßiem, tiek atspogu¬oti finanßu pårskatu pielikumå, ja tie irbütiski.


40


1. PIELIKUMSIEˆ‰MUMI

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Ieñémumi no starptautiskiem telekomunikåciju pakalpojumiem (1) 21 481 24 018Ieñémumi no iekßzemes telekomunikåciju pakalpojumiem (2) 90 420 93 829Ieñémumi no påréjiem telekomunikåciju pakalpojumiem (3) 28 139 27 407

Kopå 140 040 145 254

Påréjie saimnieciskås darbîbas ieñémumi (4) 1 724 2 173

Kopå ieñémumi 141 764 147 427

(1) Ieñémumos no starptautiskiem telekomunikåciju pakalpojumiem ietverti visi ieñémumi no sakaru pakalpojumiemstarptautiskå telekomunikåciju tîklå, kå arî ieñémumi, kas attiecas uz iekßzemes sakaru sistému, bet veidojas ienåko-ßo starptautisko sarunu rezultåtå, un 2003. gadå tie sasniedza LVL 4,566 miljonus (2002. gadå — LVL 9,759 miljo-ni). Íie ieñémumi ir uzrådîti bruto vértîbå pirms maksåjumiem citiem telekomunikåciju uzñémumiem.(2) Ieñémumos no iekßzemes telekomunikåciju pakalpojumiem ietverti ieñémumi no iekßzemes tålruña sarunåm, tak-sofoniem, kå arî tålruña sakaru ierîkoßanas un abonéßanas. (3) Ieñémumi no påréjiem telekomunikåciju pakalpojumiem ietver starpsavienojuma ieñémumus no vietéjiem mobilosakaru uzñémumiem, ieñémumus no interneta pakalpojumiem un lîniju nomas, un ar informåcijas tehnolo©iju saistî-tiem pakalpojumiem, telekomunikåciju un datu pårraides iekårtu pårdoßanas un apkalpoßanas.(4) Påréjos saimnieciskås darbîbas ieñémumos tiek ietverti ieñémumi no apgrozåmo lîdzek¬u pårdoßanas, kå arî sodanauda par laikå nesamaksåtiem klientu ré˚iniem.

2. PIELIKUMSMAKSÅJUMI CITIEM TELEKOMUNIKÅCIJU UZˆ‰MUMIEM

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Maksåjumi årvalstu telekomunikåciju uzñémumiem 4 186 5 777Maksåjumi vietéjiem telekomunikåciju uzñémumiem 14 040 14 166

Kopå 18 226 19 943

3. PIELIKUMSPERSONÅLA IZMAKSAS

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Darbinieku algas 17 980 21 086Atlaißanas pabalsti 147 3 056Citi pabalsti 534 761Sociålå apdroßinåßanas maksåjumi 4 405 6 265Pensijas — fiksétå ieguldîjuma fonds 955 989

24 021 32 157Kapitalizétas ilgtermiña ieguldîjumos (8. un 9.b pielikums) (1 590) (4 989)

Kopå 22 431 27 168

41


Personåla izmaksås ietvertas uzkråtås izmaksas atlaißanas pabalstiem LVL 147 tükstoßu apmérå (2002. gadå — LVL2,126 miljoni) un sociålås apdroßinåßanas maksåjumiem LVL 35 tükstoßi (2002. gadå — LVL 0,512 miljoni) (20. pie-likums).

2003 2002

Darbinieku skaits 31. decembrî 3 035 3 959Gada vidéjais paståvîgo un pagaidu darbinieku skaits 3 381 4 247

4. PIELIKUMSCITAS SAIMNIECISKÅS DARBÈBAS IZMAKSAS

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Pårdoßanas un noré˚inu izmaksas 9 851 10 914Telpu noma, uzturéßana un komunålie pakalpojumi 4 853 5 702Telekomunikåciju tîkla tehniskås izmaksas 7 777 8 847Administråcijas izmaksas 7 255 7 684Nekustamå îpaßuma nodoklis 632 637

30 368 33 784Kapitalizétas ilgtermiña ieguldîjumos (9.b pielikums) (178) (643)

Kopå 30 190 33 141

5. PIELIKUMSNETO FINANÍU IZMAKSAS

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Procentu izmaksas:par C klases da¬åm (16. un 25.d pielikums) 1 231 2 523par aizñémumiem 1 095 1 106citas 4 271kapitalizétas ilgtermiña ieguldîjumos (9.b pielikums) (415) (1 036)

1 915 2 864Procentu ieñémumi (465) (239)Neto pe¬ña no valütas kursa svårstîbåm (1 384) (1 714)

Kopå 66 911

6. PIELIKUMSUZˆ‰MUMA IENÅKUMA NODOKLIS

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Uzñémuma ienåkuma nodoklis 5 140 2 521Atliktais nodoklis 27 (437)

Kopå 5 167 2 084

2003. gadå, apré˚inot uzñémuma ienåkuma nodokli par pårskata gadu, tika piemérota spékå esoßå pilnå nodok¬a lik-me 19% apmérå (2002. gadå — 22%).

42


Gråmatvedîbas pe¬ñas salîdzinåjums ar apliekamo ienåkumu un uzñémuma ienåkuma nodok¬a analîze

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Pe¬ña pirms nodok¬iem 32 393 23 917

Apré˚inåtais ienåkuma nodoklis péc 19% likmes (2002. gadå — 22%) 6 155 5 262Nodok¬u korekcijas par:

izdevumiem, kas nav atskaitåmi, nosakot apliekamo ienåkumu 758 1 358ieñémumiem, kas nav apliekami ar nodokli (1 824) (1 789)2000. un 2001. gada ienåkuma nodok¬a deklaråciju korekcijåm * – (2 699)izmaiñåm pamatlîdzek¬u klasifikåcijå uz atliktå nodok¬a saistîbåm – 4 762nodok¬a likmju izmaiñu ietekmi uz atliktå nodok¬a saistîbåm 78 (4 810)

Kopå 5 167 2 084

* 2002. gadå daΩi sakaru lîniju, büvju un iekårtu objekti tika pårklasificéti uz piemérotåku kategoriju, ko izmanto uzñé-muma ienåkumu nodok¬a apré˚inåßanai. Pårklasifikåcijas rezultåtå 2002. gada ienåkuma nodoklis samazinåjås parLVL 2,699 miljoniem un radîja ienåkuma nodok¬a pårmaksu 2002. gada 31. decembrî LVL 1,731 miljona apmérå, kastika izmantota 2003. gada uzñémuma ienåkuma nodok¬a saistîbu dzéßanai.

2003. gada beigås bija spékå ßådas uzñémuma ienåkuma nodok¬a likmes: 2003. gadam 19%2004. gadam un turpmåk 15%

2003. gada 31. decembrî atliktå nodok¬a apré˚inå tika izmantota 2004. gadam noteiktå 15% nodok¬a likme.

Atliktå nodok¬a saistîbu izmaiñas:

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Atlikums pårskata gada såkumå 9 816 10 253Atliktå nodok¬a izdevumi/(ienåkumi) 27 (437)

Atlikums pårskata gada beigås 9 843 9 816

Atliktå ienåkuma nodok¬a aktîvi un saistîbas ir savstarpéji izslégti, jo ienåkuma nodoklis attiecas uz vienu un to paßunodok¬u administråcijas institüciju.

Bilancé pozîcijå “Uzkråjumi paredzamajiem nodok¬iem” ir ietvertas ßådas summas:

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Atliktå nodok¬a saistîbas:

no pagaidu atß˚irîbåm starp pamatlîdzek¬u vértîbu bilancé un nodok¬u apré˚ina mér˚iem 10 389 11 591

Atliktå nodok¬a aktîvi:

no uzkråtajåm saistîbåm (546) (1 775)

Neto atliktå nodok¬a saistîbas 9 843 9 816

43


7. PIELIKUMSPEÒˆA UZ VIENU KAPITÅLA DAÒU

2003 2002

Gada pe¬ña (LVL ‘000) 27 226 21 833Parasto kapitåla da¬u skaits (16. pielikums) 146 079 000 146 079Saskañå ar 2002. gada pårskatu pamatpe¬ña un mazinåtå pe¬ña uz vienu parasto kapitåla da¬u (LVL) – 149,46Pamatpe¬ña un mazinåtå pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u (kori©étå — par 2002. gadu) (LVL) 0,19 0,15

Måtesuzñémumå nav paredzama pamatkapitåla parasto da¬u emisija, kuras rezultåtå notiktu apré˚inå izmantojamåda¬u skaita korekcija, tådé¬ kori©étås pe¬ñas apjoms uz vienu kapitåla da¬u ir vienåds ar pamata pe¬ñu uz vienu kapi-tåla da¬u.

8. PIELIKUMSNEMATERIÅLIE IEGULDÈJUMI

(*) Datorprogrammu izveidoßanas papildinåjumi ir uzrådîti neto vértîbå péc datorprogrammu nodoßanas ekspluatåci-jå. Kapitålieguldîjumu apjoms datorprogrammås 2003. gadå bija LVL 1,169 miljoni (2002. gadå — LVL 4,904 mil-joni).Nemateriålo ieguldîjumu papildinåjumos ietvertas darbîbas izmaksas, kas tießi saistîtas ar datorprogrammu ievießanuun tiek kapitalizétas, balstoties uz ßajos projektos ieguldîto darba stundu skaitu. Kopéjo kapitalizéto izmaksu apjoms2003. gadå bija LVL 280 tükstoßi (2002. gadå — LVL 526 tükstoßi; 3. pielikums).

Preçu

zîmes

LVL’000

Dator-

programmu

izveidoßana

LVL’000

Kopå

LVL’000


Iegådes vértîba 32 17 062 4 560 21 654

Uzkråtå amortizåcija (6) (11 617) – (11 623)

Atlikusî vértîba 2002. gada 31. decembrî 26 5 445 4 560 10 031


Papildinåjumi – 1 572 (403)* 1 169

Izslégti pårskata gadå – (267) – (267)

Amortizåcija (6) (2 775) – (2 781)

Zaudéjumi no aktîvu vértîbassamazinåßanås

– 193 – 193



Iegådes vértîba 32 17 751 4 157 21 940

Uzkråtå amortizåcija (12) (13 583) – (13 595)

Atlikusî vértîba 20 4 168 4 157 8 345

Datorprogram-

mas un dator-

programmu

licences

LVL’000

44


9. PIELIKUMSPAMATLÈDZEKÒI

(*) Nepabeigtås celtniecîbas objektu papildinåjumi ir uzrådîti neto vértîbå péc gatavo pamatlîdzek¬u nodoßanas eks-pluatåcijå. Kapitålieguldîjumu apjoms pamatlîdzek¬os 2003. gadå bija LVL 21,348 miljoni (2002. gadå — LVL 52,172miljoni).Kategorijas “Zeme un ékas” atlikußajå vértîbå ir ietverta zemes iegådes vértîba LVL 949 tükstoßu apmérå (2002. gadå —LVL 867 tükstoßi). Sakaru lîniju un büvju atlikußajå vértîbå ir ietvertas iegådåtås starptautisko kabe¬u tilpuma ilgtermiña lietoßanas tiesî-bas, kuru atlikusî vértîba 2003. gada 31. decembrî bija LVL 803 tükstoßi (2002. gadå — LVL 878 tükstoßi).

(a) Nomåto pamatlîdzek¬u rekonstrukcija

Kategorijå “Zeme un ékas” ir ietvertas nomåto pamatlîdzek¬u rekonstrukcijas izmaksas:

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Iegådes cena 1 308 2 002Uzkråtais nolietojums (527) (583)

Atlikusî vértîba 781 1 419

24.b pielikumå ir atspogu¬ota informåcija par Koncerna saistîbåm attiecîbå uz îpaßuma nomas tiesîbåm.

(b) Paßu uzñémumu kapitålieguldîjumiem izpildîtie darbi

Pamatlîdzek¬u papildinåjumos ietvertas kapitalizétås izmaksas, kas ir daΩådu uzñémuma struktürvienîbu radîtas izmak-sas, kas saistîtas ar kapitålieguldîjumu projektiem un ir kapitalizétas, balstoties uz ßajos projektos ieguldîto stunduskaitu. Procentu izdevumi par modernizåcijas projektos ieguldîtajiem aizñémumiem ir iek¬auti nepabeigtås celtniecî-bas objektu izmaksås. Vidéjå kapitalizéto procentu likme 2003. gadå bija 4,71% (2002. gadå — 6,27%). Kopéjå kapi-talizéto izmaksu summa 2003. gadå bija LVL 1,903 miljoni (2002. gadå — LVL 6,142 miljoni; 3., 4. un 5. pielikums).

Zeme

un ékas

LVL’000

Sakaru

lînijas

un büves

LVL’000


Iegådes vértîba 25 133 132 497Uzkråtais nolietojums (7 580) (34 562)

97 935

(7528)–

147 450(41 796)

Komu-

tåciju

iekårtas

LVL’000

100 508(71 602)

28 906

28 906

(49)(10 398)

(6)

20 949

100 098(79 149)

20 949

Påréjås

teleko-

munikå-

ciju

iekårtas

LVL’000

109 814(54 507)

55 307

55 307

(849)(18 402)

1

48 377

113 306(64 929)

48 377

Påréjie

pamat-

lîdzek¬i

LVL’000

40 135(26 859)

13 276

13 2761 607(607)

(5 336)5

8 945

34 703(25 758)

8 945

Nepa-

beigtås

celtniecî-

bas

objekti

LVL’000

21 969(114)

21 855

21 855(11 671)*

–113

–

10 297

10 298(1)

10 297

Kopå

LVL’000

430 056

(195 224)

234 832

234 832

21 348

(2 654)

(42 439)

–

211 087

430 630

(219 543)

211 087

Atlikusî vértîba 2002. gada 31. decembrî 17 553PapildinåjumiIzslégti pårskata gadå (1 120)Nolietojums (888)Pårklasifikåcija – Atlikusî vértîba



Iegådes vértîba 24 775Uzkråtais nolietojums (7 910)Atlikusî vértîba 16 865

Atlikusî vértîba 97 93517 553

15 2761 320 2 496 12 320(29)

105 654

16 865 105 654

45


(c) Pilnîbå nolietotie pamatlîdzek¬i

Koncerns savå saimnieciskajå darbîbå izmanto vairåkus pilnîbå nolietotus pamatlîdzek¬us. Ío pamatlîdzek¬u såkotné-jå iegådes vértîba ir LVL 95,144 miljoni (2002. gadå — LVL 52,822 miljoni).

(d) Èpaßumtiesîbas uz nekustamo îpaßumu

Èpaßumtiesîbas uz da¬u no Måtesuzñémumam piederoßo nekustamå îpaßuma objektu vél nav re©istrétas zemesgråma-tå. 2003. gadå zemesgråmatå tika re©istréti 69 objekti (2002. gadå — 162 objekti). Kopumå 2003. gada 31. decembrîzemesgråmatå bija re©istréti 80% (2002. gadå — 70%) no kopéjå Måtesuzñémumam piederoßå nekustamå îpaßumaobjektu skaita. ˆemot vérå grütîbas sagatavot atbilstoßu dokumentåciju par katru atseviß˚u objektu, Måtesuzñémumaîpaßumtiesîbu re©istråcija atbilstoßi Latvijas Republikas Civillikuma noteikumiem var aizñemt ievérojamu laiku. Uz-ñémuma vadîba uzskata, ka tas netraucés Koncerna darbîbu nåkotné.

10. PIELIKUMSIEGULDÈJUMI ASOCI‰TAJOS UZˆ‰MUMOS

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Uzskaites vértîba pårskata perioda såkumå 21 022 18 026Da¬a no asociétå uzñémuma pe¬ñas pirms nodok¬iem 11 826 10 125Da¬a no asociétå uzñémuma nodok¬iem (2 224) (1 994)

Da¬a no asociétå uzñémuma pe¬ñas péc nodok¬iem 9 602 8 131

Sañemtås dividendes (6 003) (5 135)

Uzskaites vértîba pårskata perioda beigås 24 621 21 022

Lattelekom SIA pieder 23% no SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) da¬u kapitåla. 2002. un 2003. gadå nekådas pår-maiñas lîdzdalîbå nav notikußas.LMT ir viens no diviem mobilo telekomunikåciju operatoriem Latvijå. LMT galvenie darbîbas veidi ir mobilo sakarupakalpojumu sniegßana, mobilo tålruñu tîklu un sistému izveidoßana un uzturéßana (25. pielikums).

11. PIELIKUMSPÅRDOÍANAI PIEEJAMIE IEGULDÈJUMISumma LVL 296 tükstoßi (2002. gadå — LVL 279 tükstoßi) atspogu¬o Koncerna lîdzdalîbu 0,05% apmérå noEutelsat S.A. Ltd da¬u kapitåla. Eutelsat ir Francijå re©istréts uzñémums, un tas ir viens no atzîtåkajiem pasaules uz-ñémumiem, kas nodroßina satelîtu kanålus apraides vajadzîbåm un videotîklu pakalpojumiem, korporatîvajiem tîklurisinåjumiem, platjoslas multimediju pakalpojumiem un mobilajåm komunikåcijåm.

12. PIELIKUMSDEBITORU PARÅDISumma LVL 56 tükstoßi ietver LVL 38 tükstoßus ilgtermiña debitoru parådus par telekomunikåciju tîkla izbüvi, kå arîilgtermiña debitoru parådus LVL 18 tükstoßu (2002. gadå — LVL 54 tükstoßi) apmérå no finanßu lîzinga lîgumiem aratmaksas laiku no 1 lîdz 5 gadiem. Lîzinga objekti ir klientu telekomunikåciju iekårtas un datori. Da¬a no finanßu lî-zinga parådiem ar atmaksas laiku lîdz 1 gadam ir iek¬auta îstermiña debitoru parådos (14. pielikums).

46


13. PIELIKUMSKRÅJUMI

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Kråjumi saimnieciskajai darbîbai 1 303 2 142Preces pårdoßanai 882 716Uzkråjumi novecojußiem un lénas apgrozîbas kråjumiem (318) (391)Avansa maksåjumi par kråjumiem 12 4

Kråjumi kopå 1 879 2 471

14. PIELIKUMSDEBITORU PARÅDI

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Pircéju un pasütîtåju parådi 13 351 16 440Citu telekomunikåciju uzñémumu parådi 7 172 8 800Citi debitoru parådi 1 619 2 908Finanßu lîzings — lîdz 1 gadam (12. pielikums) 34 107Uzkråjumi ßaubîgiem parådiem (4 101) (6 853)Nåkamo periodu izdevumi 474 544

Debitoru parådi kopå 18 549 21 946

Izmaiñas uzkråjumos ßaubîgiem un bezcerîgiem debitoriem:

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Atlikums pårskata gada såkumå 6 853 7 358Pårskata gadå izveidotie uzkråjumi 958 2 535Norakstîti bezcerîgie parådi (3 710) (3 040)

Atlikums pårskata gada beigås 4 101 6 853

Debitoru parådu vidéjais apmaksas termiñß årvalstu telekomunikåciju operatoriem ir 45 dienas, vietéjiem telekomuni-kåciju uzñémumiem ir 30 dienas, telekomunikåciju pakalpojumu klientiem 15 dienas.

15. PIELIKUMSNAUDA UN TÅS EKVIVALENTI

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Naudas lîdzek¬i kasé un bankås 2 423 4 015Èstermiña banku depozîti 16 626 5 947

Nauda un tås ekvivalenti kopå 19 049 9 962

2003. gadå vidéjå svértå îstermiña depozîtu procentu gada likme bankås bija 2,70% (2002. gadå — 3,27%) un vidé-jais termiñß 7 dienas (2002. gadå — 8 dienas; 26. pielikums). Izmaiñas procentu likmés atbilst vispåréjåm svårstîbåmfinanßu tirgü.

47


16. PIELIKUMSDAÒU KAPITÅLS

Saskañå ar uzñémuma statütiem lîdz 2003. gada jülijam Lattelekom da¬u kapitåls saståvéja no 196 281 da¬as ar katrasda¬as nominålvértîbu LVL 1 000. Saskañå ar Jumta lîgumu starp Latvijas Republiku un TILTS Communications A/Snosacîjumiem ßîs da¬as tika iedalîtas A klases da¬ås (146 079), B klases da¬ås (25 602) un C klases da¬ås (24 600). Saskañå ar Jumta lîgumå panåkto vienoßanos B un C klases da¬u emisijas noteikumi paredz:(1) C klases da¬u procentu likme bija 10% gadå (25.d pielikums), un tås varéja pårvérst 41 miljona ASV dolåru lielåaizñémumå un atmaksåt lîdz 2003. gada 31. decembrim vai arî agråk péc Lattelekom SIA ieskatiem, ja naudas lîdzek-¬i bütu pietiekami;(2) par B klases da¬åm procenti netika maksåti, bet tås varéja pårvérst aizñémumå nominålvértîbas apmérå vienlaikusar C klases da¬åm ar atmaksas termiñu lîdz 2013. gada 31. decembrim.

2003. gadå Lattelekom dalîbnieku sapulce apstiprinåja B un C klases da¬u atpirkßanu par kopéjo summu LVL 50,2 mil-joni. Tå rezultåtå uzñémumu da¬u kapitåls tika samazinåts par LVL 50,2 miljoniem un da¬u kapitåla samazinåjums ti-ka re©istréts Latvijas Republikas Uzñémumu re©istrå. Vienlaikus ar B un C klases da¬u dzéßanu un pamatkapitåla sa-mazinåßanu dalîbnieki noléma mainît pamatkapitåla da¬u skaitu un katras da¬as nominålvértîbu. Katras da¬as nominål-vértîba tika noteikta LVL 1 apmérå, kå rezultåtå pamatkapitåla da¬u skaits k¬uva vienåds ar kopéjo pamatkapitåla no-minålvértîbu latos. Péc veiktajåm izmaiñåm Lattelekom da¬u kapitåls saskañå ar uzñémuma statütiem saståv no146 079 000 da¬åm ar katras da¬as nominålvértîbu 1 lats. Izmaiñas pamatkapitålå neietekméja da¬u procentuålo attie-cîbu starp da¬u turétåjiem.

C klases da¬as tika pårvérstas 41 miljona ASV dolåru parådå, kas tika atmaksåts viena méneßa laikå péc da¬u kapitålasamazinåßanas re©istråcijas Uzñémumu re©istrå. B klases da¬as tika pårvérstas aizñémumå, veicot slégto obligåcijuemisiju da¬u nominålvértîbas apmérå, kas ir LVL 25,602 miljoni. Obligåciju atmaksas termiñß ir 2013. gada 31. de-cembris.

2003

Da¬u skaits

2003

LVL’000

2002

Da¬u skaits

2002

LVL’0000

Parasto da¬u kapitåls (A klases da¬as) 146 079 000 146 079 146 079 146 079

B klases da¬as (2) – – 25 602 25 602C klases da¬as (1) – – 24 600 24 600Aizñémumos pårvérßamais da¬u kapitåls – – 50 202 50 202

Kopå da¬u skaits 146 079 000 196 281

48


17. PIELIKUMSAIZˆ‰MUMI

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Ilgtermiña aizñémumi

Aizñémumi no bankåm ar atmaksas termiñu no 1 lîdz 2 gadiem 7 000 10 000Aizñémumi no bankåm ar atmaksas termiñu ilgåku par 2 gadiem – 7 000Obligåcijas ar atmaksas termiñu 2013. gadå 25 602 –

Ilgtermiña aizñémumi kopå 32 602 17 000

Èstermiña aizñémumi

Èstermiña aizñémumi no bankåm 10 000 5 000

Èstermiña aizñémumi kopå 10 000 5 000

Aizñémumi kopå 42 602 22 000

Visi aizñémumi 2003. un 2002. gada beigås bija latos un tika sañemti no Latvijas bankåm.2003. gadå B klases da¬as tika pårvérstas aizñémumå, veicot slégto obligåciju emisiju da¬u nominålvértîbas apmérå,kas ir LVL 25,602 miljoni (16. pielikums).

2003 2002

Pieejamie neizmantotie kredîtresursi:

Ar termiñu lîdz 1 gadam 2 000 3 000Ar termiñu ilgåku par vienu gadu 29 345 31 730

Pieejamie kredîtresursi ar termiñu lîdz vienam gadam ir viena gada kredîtlînijas (overdrafti), kuru termiñß beidzas2004. gadå un kuras var tikt pagarinåtas.Påréjos pieejamos kredîtresursus veido neizmantots LVL 5 miljonu kredîts, kå arî pårjaunojama daudzvalütu kredîtlî-nija USD 45 miljonu apmérå, kas ir pieß˚irta uz çetriem gadiem lîdz 2006. gada jülijam un par kuru ir jåmakså noteik-ta saistîbu maksa. Daudzvalütu kredîtlînija tiek pårskatîta divreiz gadå, izvértéjot noteiktu Koncerna finanßu rådîtåjuatbilstîbu aizdevéju prasîbåm.Koncerna aktîvi nav ie˚îlåti kå aizñémumu un pieejamo kredîtresursu nodroßinåjums.

2003 2001

Vidéjås svértås procentu likmes:

Banku kredîtlînijas (overdrafti) – 4,22%Aizñémumi no bankåm 4,65% 5,64%

2003. gadå izmantoto aizñémumu un kredîtlîniju procentu likmes bija robeΩås no 4,55% lîdz 4,86%. Izmaiñas procen-tu likmés atbilst vispåréjåm svårstîbåm finanßu tirgü.Slégtajå emisijå izlaisto obligåciju kupona likme ir nemainîga lîdz parådsaistîbu atmaksas termiña beigåm, un procen-ti tiks apré˚inåti, såkot no 2004. gada.

18. PIELIKUMSPÅR‰JÅS SAISTÈBASIlgtermiña saistîbås LVL 558 tükstoßu apmérå (2002. gadå — LVL 577 tükstoßi) ir ietverti nåkamo periodu ieñému-mi LVL 335 tükstoßi (2002. gadå — 318 tükstoßi) un lîgumå noteiktås Koncerna saistîbas atbalstît Pensiju fonda ad-ministratîvo izmaksu segßanu. Íådu saistîbu atlikums 2003. gada 31. decembrî bija LVL 223 tükstoßi (2002. gadå —LVL 259 tükstoßi).

49


19. PIELIKUMSKREDITORU PARÅDI

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Parådi telekomunikåciju uzñémumiem 4 166 4 814Parådi par kapitålieguldîjumiem 3 736 7 418Parådi påréjiem piegådåtåjiem un darbuzñéméjiem 3 630 2 996Nodok¬i un sociålås apdroßinåßanas maksåjumi 1 492 1 457Atliktais ienåkums — avansa maksåjumi no klientiem 538 530Påréjie kreditori un uzkråjumi 2 532 2 057

Kreditoru parådi kopå 16 094 19 272

Kreditoru parådu vidéjais apmaksas termiñß årvalstu telekomunikåciju operatoriem ir 45 dienas, vietéjiem telekomu-nikåciju uzñémumiem 30 dienas, piegådåtåjiem un darbuzñéméjiem 30 dienas.

20. PIELIKUMSUZKRÅJUMI

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Uzkråjumi pårskata gada såkumå 2 638 –Samaksåti pårskata gadå (2 572)Uzkråjumi atlaißanas pabalstiem izveidoti pårskata gadå 182 2 638

Atlikums pårskata gada beigås 248 2 638

21. PIELIKUMSUZKRÅTÅS SAISTÈBAS

Atlikumu 2003. gada 31. decembrî LVL 1,861 miljona apmérå veido uzkråtås saistîbas darbinieku gada prémijåm, at-va¬inåjuma pabalstiem un ar to saistîtiem nodok¬iem (2002. gadå — LVL 3,074 miljoni). Uzkråtås saistîbas darbinie-ku prémiju izmaksåßanai tiek veidotas, pamatojoties uz uzñémuma un individuålo mér˚u izpildes novértéjumu saska-ñå ar Koncerna uzñémumos ieviesto préméßanas shému.

22. PIELIKUMSREZERVES

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Likumå noteiktås rezerves 4 073 3 085Nerealizétie ieñémumi no ieguldîjumiem asociétå uzñémumå 9 722 7 594

Kopå 13 795 10 679

Saskañå ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedrîbåm ar ierobeΩotu atbildîbu” uzñémumam ir jåveido likumå no-teiktå rezerve 5% apmérå no gada neto pe¬ñas, lîdz ßî rezerve sasniegs vienu treßo da¬u no uzñémuma pamatkapitåla.Izmaiñas likumå noteiktajås rezervés apstiprina dalîbnieku kopsapulce. Likumå noteiktås rezerves nedrîkst sadalît di-videndés.“Komerclikums” neparedz obligåto rezervju veidoßanu, kå rezultåtå péc uzñémuma re©istråcijas Komercre©istrå, kas izda-råms lîdz 2004. gada 31. decembrim, iepriekß izveidotå likumå noteiktå rezerve péc Dalîbnieku sapulces lémuma varétutikt atgriezta nesadalîtåjå pe¬ñå.Saskañå ar Latvijas Republikas likumu “Par uzñémumu gada pårskatiem” pårskata gada ieñémumi no ieguldîjumiemasociétajå uzñémumå péc ienåkuma nodok¬a, atskaitot sañemtås dividendes, nåkamajå gadå tiek iek¬auti nesadalåmårezervé “Nerealizétie ieñémumi no ieguldîjumiem asociétå uzñémumå”.

50


23. PIELIKUMSIESP‰JAMÅS SAISTÈBASVeicot uzñéméjdarbîbu, Koncerna uzñémumi sañem prasîbas no klientiem un treßajåm pusém. Íådas prasîbas vadîbair pårskatîjusi un uzskata, ka saistîbå ar tåm nav paredzami bütiski zaudéjumi.

24. PIELIKUMSÅRPUSBILANCES SAISTÈBAS

(a) Kapitålieguldîjumu saistîbas

Iekårtu un datorprogrammu iegådes darîjumi, par kuriem ir noslégti lîgumi, bet kuri finanßu pårskatos nav ietver-ti saistîbås, ir ßådi:

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Nemateriålo ieguldîjumu iegåde 9 206Pamatlîdzek¬u iegåde 336 837

Kapitålieguldîjumu saistîbas kopå 345 1 043

(b) Èpaßuma nomas saistîbasKoncernam pieder îpaßuma nomas tiesîbas. Kopéjie nomas izdevumi 2003. gadå bija LVL 0,849 miljoni (2002.gadå — LVL 0,895 miljoni). 2003. gada 31. decembrî minimålais saistîbu apjoms neatsaucamos îpaßuma nomasdarîjumos bija ßåds:

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Lîdz 1 gadam 57 64No 1 lîdz 5 gadiem 174 174

Èpaßuma nomas saistîba kopå 231 238

25. PIELIKUMSDARÈJUMI AR SAISTÈTAJÅM PUS‰MTILTS Communications A/S pieder 49% no Lattelekom SIA emitétå parasto da¬u kapitåla. Darîjumi starp TILTSCommunications A/S un Måtesuzñémumu tiek veikti saskañå ar Jumta lîguma, kas ir noslégts starp Latvijas Republi-ku un TILTS Communications A/S, nosacîjumiem.Uzñémumam TeliaSonera AB pieder 100% no TILTS Communications A/S, tådéjådi netießå veidå tam pieder 49% noLattelekom SIA da¬u kapitåla. TeliaSonera AB pieder arî 49% no SIA Latvijas Mobilais Telefons da¬u kapitåla.Latvijas Republikai pieder 51% no Lattelekom SIA emitétå parasto da¬u kapitåla. Parastie tirdzniecîbas darîjumi arLatvijas valdîbu, kå arî ministrijåm un a©entüråm saskañå ar 24. SGS nav uzskatåmi par darîjumiem ar saistîtåm per-sonåm.SIA Latvijas Mobilais Telefons (Lattelekom SIA pieder 23% kapitåla da¬u) ir Lattelekom SIA asociétais uzñémums no1997. gada jünija (10. pielikums).Lattelekom koncernam pieder 50% a/s Pirmais slégtais pensiju fonds (Pensiju fonds) akciju. Tomér Lattelekom ir ti-kai formåls tås akcionårs, jo viss no Pensiju fonda darbîbas izrietoßais risks un ienåkumi pieder Lattelekom darbinie-kiem — Pensiju programmas dalîbniekiem.

51


Darîjumi ar saistîtajåm pusém tika veikti, balstoties uz komerciåliem noteikumiem. Lattelekom SIA bütiskie darîjumiar saistîtajiem uzñémumiem ir ßådi:

(a) Ieñémumi no sniegtajiem pakalpojumiem

2003 2002

LVL’000 LVL’000

LMT (telekomunikåciju un starpsavienojumu pakalpojumi) 5 597 6 865

TeliaSonera grupa (starptautisko tålruña sakaru plüsma) 1 270 1 711Pirmais slégtais pensiju fonds (telekomunikåciju un IT pakalpojumi) 30 29

6 897 8 605

(b) Sañemto preçu un pakalpojumu izmaksas

2003 2002

LVL’000 LVL’000

LMT (mobilå tålruña pakalpojumi, starpsavienojuma maksa) 8 552 8 940

TeliaSonera grupa (starptautisko tålruña sakaru plüsma, daΩådi pakalpojumi un iekårtas) 216 929

TILTS Communications (vadîbas, tehnolo©ijas nodoßanas un sagådes pakalpojumi) 1 745 1 855

10 513 11 724

Vadîbas pakalpojumu maksa LVL 1,714 miljonu apmérå (2002. gadå — LVL 1,812 miljoni) un tehnolo©ijas nodoßanasmaksa LVL 15 tükstoßu apmérå (2002. gadå — LVL 16 tükstoßi) tika samaksåta TILTS Communications A/S saskañåar noslégto vadîbas lîgumu starp TILTS Communications A/S un Lattelekom SIA. Íî maksa sedz TILTS CommunicationsA/S izmaksas par vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas pakalpojumu sniegßanu Måtesuzñémumam. Sagådes maksaLVL 16 tükstoßu apmérå (2002. gadå — LVL 27 tükstoßi) tika samaksåta TILTS Communications A/S par starpniecîbaspakalpojumiem saskañå ar noslégto Piegådes lîgumu starp TILTS Communications A/S un Lattelekom SIA.

(c) Kreditoru/debitoru parådu atlikumi

2003 2002

LVL’000 LVL’000

Saistîto uzñémumu debitoru parådi:LMT 604 710TeliaSonera grupa 408 8

1 012 718

Kreditoru parådi saistîtajiem uzñémumiem:LMT 1 219 1 029TeliaSonera grupa 70 –Pirmais slégtais pensiju fonds 223 258TILTS Communications – 185

1 512 1 472

52


(d) Aizñémumos pårvérßamås da¬as

Lîdz 2003. gada jülijam TILTS Communications A/S piederéja C klases da¬u kapitåls 41 miljona ASV dolåru apmé-rå, kas tika pårvérsts aizñémumå un atmaksåts saskañå ar Jumta lîguma nosacîjumiem. Uzñémumam TILTSCommunications A/S tika samaksåti C klases da¬u procenti ar 10% likmi par 2003. gadu LVL 1,231 miljona apméråsaskañå ar Jumta lîguma nosacîjumiem (5. pielikums). 2002. gadå tika samaksåti LVL 2,523 miljoni.Lîdz 2003. gada jülijam Latvijas Republikai piederéja B klases da¬u kapitåls, kas tika pårvérsts LVL 25,602 miljonuslielå aizñémumå (16. pielikums).

(e) Vadîbas atalgojums

Direktoru padomes locek¬iem, viñu ©imenes locek¬iem vai viñu pårvaldîßanå esoßiem uzñémumiem da¬as vai da¬u op-ciju lîgumi uzñémumå Lattelekom SIA nepieder.Lattelekom prezidenta un Direktoru padomes locek¬u kopéjais atalgojums, ieskaitot gada prémijas un citus pabalstus,2003. gadå bija LVL 98,6 tükstoßi (2002. gadå — LVL 102,6 tükstoßi).

26. PIELIKUMSFINANÍU RISKU VADÈBA

(a) Valütas risks

Koncerna darbîba ir pak¬auta årvalstu valütas riskam, ko izraisa noré˚ini daΩådu valstu valütå, galvenokårt EUR, USD,mazåkå apmérå GBP un NOK. Kreditoru parådi årvalstu valütå 2003. gada 31. decembrî veidoja parådu summuLVL 1,192 miljonu apmérå (2002. gadå — LVL 2,052 miljoni), kas bija nodroßinåti ar naudas lîdzek¬u atlikumiem år-valstu valütå. Påréjie naudas lîdzek¬i årvalstu valütå LVL 1,961 miljona apmérå (2002. gadå — LVL 4,285 miljoni)bija uzkråti valütas kursa svårstîbu ierobeΩoßanai attiecîbå uz nåkotné paredzamajiem darîjumiem, bet nebija norådîtikå risku ierobeΩojoßs instruments, tådé¬ valütas pårvértéßanas rezultåts tika ietverts pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå.Koncerna aizñémumi bija sañemti latos (17. pielikums).

(b) Procentu risks

Tå kå Koncerna banku aizñémumi un pieejamie kredîtresursi ir ar mainîgåm procentu likmém, Koncerns ir pak¬autsprocentu likmju svårstîbu riskam. Koncerna îstermiña banku depozîtu procentu likme ir fikséta, un ßo depozîtu ter-miñß ir mazåks par vienu ménesi (15. pielikums).

(c) Kredîtrisks

Finanßu lîdzek¬i, kuri potenciåli pak¬auj Koncernu zinåmai kredîtriska koncentråcijas pakåpei, galvenokårt ir naudaslîdzek¬i, îstermiña banku depozîti, pircéju un pasütîtåju parådi un veiktie avansa maksåjumi. Koncerna politika nodro-ßina to, ka preces un pakalpojumi tiek pårdoti klientiem ar atbilstoßu kredîtvésturi. Kredîtrisks attiecîbå uz pircéju unpasütîtåju parådiem ir ierobeΩots Koncerna plaßå klientu loka dé¬. Pircéju un pasütîtåju parådi tiek uzrådîti péc ßaubî-go parådu vértîbas atskaitîßanas. Koncerna partneri atvasinåto finanßu instrumentu un naudas lîdzek¬u darîjumos ir vie-téjås finansu institücijas ar atbilstoßu kredîtvésturi. Koncerna politika ierobeΩo kredîtriska apjomu attiecîbå uz katru fi-nanßu institüciju.

(d) Patieså vértîba

Finanßu aktîvu un saistîbu, kuru termiñß ir mazåks par vienu gadu, nominålvértîba, kas kori©éta par uzkråjumiem ie-spéjamajiem zaudéjumiem, aptuveni sakrît ar to patieso vértîbu. Påréjo finanßu instrumentu patiesås vértîbas apré˚i-nos tika izmantota diskontéto nåkotnes naudas plüsmu metode, piemérojot perioda beigås pieejamås attiecîgås tirgusprocentu likmes, un patieså vértîba aptuveni sakrita ar uzskaites vértîbu. 2003. gadå Koncernam nebija noslégti atva-sinåto finanßu instrumentu lîgumi.

53

L a t t e l e k o m k o n c e r n apiecu gadu statistika

PIECU GADU STATISTIKApar pårskata gadu 31. decembrî

Koncerns Koncerns Koncerns Koncerns Måtesuzñémums

un Koncerns2003 2002 2001 2000 1999

LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000

Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins

IeñémumiStarptautiskie telekomunikåciju pakalpojumi 21 481 24 018 25 884 26 626 28 724Iekßzemes telekomunikåciju pakalpojumi 90 420 93 829 95 269 90 311 82 429Påréjie telekomunikåciju pakalpojumi 28 139 27 407 23 485 19 589 16 483

Kopå ieñémumi 140 040 145 254 144 638 136 526 127 636

Påréjie saimnieciskås darbîbas ieñémumi 1 724 2 173 1 917 1 779 1 429

Kopå 141 764 147 427 146 555 138 305 129 065

Darbîbas izmaksas

Maksåjumi citiem telekomunikåciju uzñémumiem (18 226) (19 943) (19 788) (17 287) (17 368)Personåla izmaksas (22 431) (27 168) (24 549) (26 830) (25 907)Vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas izmaksas (1 729) (1 828) (1 836) (2 351) (2 593)Citas saimnieciskås darbîbas izmaksas (30 190) (33 141) (32 011) (28 698) (27 923)

Kopå darbîbas izmaksas bez nolietojuma (72 576) (82 080) (78 184) (75 166) (73 791)

EBITDA 69 188 65 347 68 371 63 139 55 274

Nolietojums, amortizåcija un zaudéjumi no pamatlîdzek¬u izslégßanas (46 330) (48 651) (46 410) (37 135) (33 077)

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas 22 858 16 696 21 961 26 004 22 197

Neto finanßu ieñémumi/izdevumi 9 535 7 221 3 375 2 037 208 Uzñémuma ienåkuma nodoklis (5 167) (2 084) (619) (4 724) (1 153)

Gada pe¬ña 27 226 21 833 24 717 23 317 21 252

Bilance

Aktîvi

Nemateriålie ieguldîjumi un pamatlîdzek¬i 219 432 244 863 236 907 229 308 223 033Finanßu ieguldîjumi 24 973 21 355 18 384 14 382 10 006Apgrozåmie lîdzek¬i 39 477 36 110 31 827 33 263 28 357

Kopå aktîvi 283 882 302 328 287 118 276 953 261 396

Paßu kapitåls 212 625 194 749 184 196 159 479 136 162

Saistîbas

Aizñémumos pårvérßamais da¬u kapitåls – 50 202 51 760 50 735 50 202Ilgtermiña aizñémumi 32 602 17 000 5 000 16 500 13 000Èstermiña aizñémumi 10 000 5 000 11 500 8 500 24 925Atliktå nodok¬a saistîbas 9 843 9 816 10 253 13 505 11 675Påréjås saistîbas 18 812 25 561 24 409 28 234 25 432

Kopå saistîbas 71 257 107 579 102 922 117 474 125 234

Kapitålieguldîjumi 22 517 57 076 54 215 43 790 47 843 Naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas 73 547 59 188 63 505 57 855 46 551

2003 2002 2001 2000 1999

Galvenie finanßu rådîtåji

EBITDA rentabilitåte 49% 45% 47% 46% 43%Darbîbas pe¬ñas rentabilitåte 16% 11% 15% 19% 17%Kapitåla atdeve (ROCE) 13,1% 10,3% 12,1% 14,1% 12,3%

Pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u (LVL) 0,19 0,15 0,17 0,16 0,15Paßu kapitåla îpatsvars 75% 64% 64% 58% 52%

Darbîbas rådîtåji

Darbinieku skaits gada beigås 3 035 3 959 4 375 4 335 4 814 Ieñémumi uz vienu darbinieku (LVL) 46 142 36 690 33 060 31 494 26 514Darbîbas pe¬ña uz vienu darbinieku (LVL) 7 531 4 217 5 020 5 999 4 611Ieñémumi uz vienu tålruña lîniju (LVL) 214 207 200 186 174

Tålruña lîniju skaits uz 100 iedzîvotåjiem 28,2 30,1 30,7 31,0 30,2Telefona gaidîtåju rinda (tükst. klientu) 16 14 15 19 20 Tålruña lîniju skaits (tükst. lîniju) 654 701 722 735 732Ciparizåcijas lîmenis 88,7% 83,2% 68,6% 52,2% 42,9%Tålruñu lîniju skaits uz vienu darbinieku 215 177 165 170 152 Montétais ciparu centrå¬u tilpums (tükst. lîniju) 664 642 559 422 382

54

L a t t e l e k o m k o n c e r n apiecu gadu statistika

pe¬ña pirms nodok¬iem + procenti + citas finanßu izmaksasizmantotais kapitåls (kopå aktîvi — bezprocentu saistîbas; vidéjais pårskata gadå)

Kapitåla atdeve procentos =

Galveno finanßu rådîtåju definîcijas

EBITDA = pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms nolietojuma un zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas

gada atskaite 2003...2003. gads bija pirmais gads péc fikséto telekomunikåciju tirgus...

Documents