Ceļo kājām un iepazīsti dabu

Spēles autori

Maksims Kudeikins, Ogres Valsts ģimnāzija

Konsultanti

Elvīra Kadakovska, Sofija Grīnvalde

Spēlētāju skaits

2 – 4 un spēles vadītājs

Spēlētāju vecums

No 12 gadiem

Nepieciešamais laiks

40 min

Nepieciešamie materiāli

Spēles laukums

Dažādu krāsu produktu kartiņas

22 Latvijas indīgo augu kartiņas

Latvijas indīgo augu atbilžu lapas

50 spēles žetoni

Metamais kauliņš

Spēles kauliņi

Spēles norise

Spēles mērķis ir veicināt skolēnu interesi par Latvijas ekosistēmās augošajiem

augiem, izmantojot videi draudzīgu pārvietošanās veidu – ceļošanu ar kājām.

Galda spēles variants

1. Pirms spēles uzsākšanas izdrukā, izgriež un salīmē visu spēlei nepieciešamo -

kartiņas, žetonus (1. att.), atbilžu lapu.

2. Uz galda novieto spēles laukumu (5. att.).

3. Izvēlas spēles vadītāju un ar metamā kauliņa palīdzību nosaka spēlētāju

secību.

4. Spēles vadītājs sašķiro produktu kartiņas trīs kaudzītēs pēc krāsas, ar attēlu

un nosacījumu uz leju, tās sajauc. Indīgo augu kartiņas sašķiro atbilstoši

ekosistēmai.

5. Katrs dalībnieks paņem 2 produktu kartiņas no katras krāsas.

6. Spēlētāji iepazīstas ar spēles laukumu un izplāno produktu kartiņu

izmantošanu, lai nokļūtu pie sarkanā vai zaļā laukuma. Zaļais laukums ar skaitli –

ēdams augs, dalībnieks saņem meža produkta kartiņu atbilstoši numuram uz

laukuma; sarkanais laukums ar skaitli – dalībnieks paņem indīgā auga kartiņu no

atbilstošās ekosistēmas (pļava, mežs, ezers. purvs, lielceļš vai pilsētas parks,

atkarīgi no tā, kur uz spēles laukuma spēlētājs atrodas).

7. Lai dotos uz priekšu dalībnieks izmanto produktu kartiņas (vienalga cik), ar

mērķi nokļūt pie indīgā vai ēdamā auga.

8. Uz sarkanā lauciņa ar jebkuru skaitli dalībnieks paņem indīgā auga kartiņu no

atbilstošās ekosistēmas.

9. Spēlētājs skaļi nolasa auga aprakstu, parāda attēlu citiem spēles dalībniekiem

un nosaka augu. Ja augs nav noteikts pareizi, tad iespēja tiek dota nākamajam

dalībniekam pa kreisi.

10. Spēles vadītājs par pareizi atminētu indīgo augu piešķir 2 žetonus, kā arī

dalībnieks paņem 1 produktu kartiņu.

11. Spēles žetonus iespējams mainīt pret jebkuru produkta kartiņu, bet tas jādara

pirms sava gājiena.

12. Ja augu pareizi nenosaka neviens dalībnieks, vadītājam ir iespēja piedāvāt 1

žetonu dalībniekam, ja tas pareizu augu noteiks no 3 piedāvātiem variantiem.

13. Finišā spēlētāji nodod neizmantotās produktu kartiņas (lai nepiesārņotu vidi),

par katru produkta kartiņu saņemot 1 žetonu, par katru meža produktu – 2 žetonus.

14. Spēles uzvarētājs ir dalībnieks ar lielāko iegūto spēles žetonu skaitu finišā.

Spēles variants spēlēšanai ārā

1. Laukumu āra nodarbībai iezīmē ar 50 m garu sarkanbaltu drošības lentu,

galda spēles mērogu palielinot 100 reizes – 1 gājiens ir 1 metrs. Lentu marķē ik pa

vienam metram, atzīmējot ar flomāsteru lentas. Var izmantot sarkanus apļus (2.

att.), kuru diametrs 15 cm. Apļus atbilstoši galda spēles laukuma izvietojumam

izklāj uz zemes.

2. Indīgo augu punktus iezīmē ar stabiņu, uz kura ir sarkans aplis ar skaitli

(3.att.) atbilstoši galda spēles laukumam vai apli uz zemes (atkarībā no virsmas

seguma).

3. Ēdamo augu punktus iezīmē ar zaļu apli un skaitli (4.att.), atbilstoši galda

spēles laukumam.

4. Spēles vadīšanai katrā ekosistēmā ir viens vides speciālists ar atpazīšanas

zīmi – mežs, pļava, purvs, ezers un lielceļš, pilsētas parks kā arī startā un finišā.

5. Katrā no ekosistēmām pie vides speciālista ir kabatiņa ar indīgajām augu

kartiņām, ēdamo augu kartiņām, produktu kartiņām un žetoniem. Par atminētu

augu vides speciālists, kas uzklausa dalībnieka atbildi, iedod 2 žetonus, kā arī

dalībnieks paņem 1 jebkādas krāsas produktu kartiņu. Pie katra vides speciālista ir

jābūt tik daudz produktu kartiņām (dažādu krāsu), cik ir dalībnieku. Kartiņas var

atkārtoties. Arī indīgo augu kartiņām jābūt tik lielā daudzumā, cik ir dalībnieku.

6. Gājienam izmanto produktu kartiņas un meža produktu kartiņas.

7. Āra laukumā 1 metrs ir 100 metri pēc galda spēles laukuma

8. Dalībnieku skaits āra nodarbībā ir neierobežots, tos startā izlaiž ik pēc 2

minūtēm. Pārējie noteikumi ir tādi paši kā galda spēles variantā.

Attēli

1. attēls. Sarkans aplis spēles lauciņu marķēšanai

2. attēls. Sarkans aplis spēles lauciņu marķēšanai

3. attēls. Sarkans aplis ar skaitli indīgo augu punktu marķēšanai

4. attēls. Zaļš aplis ar skaitli ēdamo augu punktu marķēšanai

5. attēls. Sarkans aplis spēles lauciņu marķēšanai

Spēles kartiņas Meža produktu kartiņas

Produktu kartiņas

1.augs

Daudzgadīgs 30-80 cm augsts,

gundegu dzimtas lakstaugs.

Sastopams reti. Aug mežos,

pļavās, krūmājos. Lapas

pūkainas. Zied maija beigās,

jūnijā un jūlijā. Satur indīgas

vielas - zilskābi. Aizsargājams

2.augs

Vasarzaļš 50-150 cm augsts

zalkteņu dzimtas krūms. Bieži

sastopams mitros, ēnainos lapu

koku mežos, krūmājos. Ļoti

indīgs augs, auglis – oga. Pēc

jebkuras auga daļas apēšanas

var iestāties bezsamaņa, pat

nāve. Auglis-oga arī ļoti indīgs.

Aizsargājams.

3.augs

Daudzgadīgs, 15-50 cm liliju

dzimtas lakstaugs. Stublājs

stāvs, nezarots, kails. Auglis -

zili melna četrcirkņu oga. Zied

maijā un jūnijā. Aug ēnainos,

mitros mežos un krūmājos.

Ļoti indīgs

4.augs

Daudzgadīgs 5-10 cm augsts

lakstaugs. Bieži sastopams lapu

koku un jaukto koku mežos.

Mīl ēnainas vietas. Saknenis un

lapas satur indīgu vielu- zarīnu.

Lieto homeopātijā.

5.augs

Daudzgadīgs, 10- 30 cm augsts

liliju dzimtas lakstaugs. Bieži

sastopams mežos, birzīs,

krūmājos. Zied maijā un

jūnijā. Auglis- apaļa sarkana

oga. Auga lapas un ziedi ir

indīgi.

6.augs

Viengadīgs līdz 50 cm augsts

magoņu dzimtas lakstaugs.

Diezgan bieži sastopams pļavās,

tīrumos. Zied maijā, jūnijā.

Augs satur alkaloīdus.

3.augs

Mežs

2.augs

Mežs

1.augs

Mežs

Indīgo augu kartiņas un to otras pusītes

6.augs

Pļava

5.augs

Mežs

4.augs

Mežs

7. augs

Daudzgadīgs 10-90 cm augsts,

gundegu dzimtas lakstaugs.

Sastopams purvainās pļavās,

krūmājos. Zied maijā, jūnijā.

Ir iecienīts krāšņumaugs.

8. augs

Daudzgadīgs, 30-100 cm augsts

gundegu dzimtas lakstaugs.

Ļoti bieži sastopams pļavās,

norās, gar ceļmalām.

Ziedēšanas ilgums ir 7 dienas,

naktī ziedi aizveras. Zied no

maija līdz oktobrim. Ļoti indīgs

augs.

9. augs

Viengadīgs 20-100 cm augsts

lakstaugs ar nepatīkamu

smaku. Sastopams sētmalās,

pļavās. Rets augs, bet nav

aizsargājams. Zied no jūlija

līdz septembrim. Auglis-

dzeloņaina pogaļa. Ļoti indīgs.

10. augs

Viengadīgs, 15-60 cm nakteņu

dzimtas lakstaugs. Zied no

jūlija līdz oktobrim.

Izplatīts pļavās kā arī ceļu

tuvumā. Auglis apaļa melna

oga. Ļoti indīgs augs.

11. augs

Viengadīgs vai divgadīgs 30-

100 cm nakteņu dzimtas

lakstaugs ar nepatīkamu

smaku. Zied no jūnija līdz

oktobrim. Sastopams pļavās,

ceļmalās. Visas auga daļas ir

ļoti indīgas. Pēc saindēšanās

var iestāties nāve.

12. augs

Daudzgadīgs, līdz 40 cm augsts,

gundegu dzimtas lakstaugs.

Ļoti bieži sastopams purvos,

mitrās pļavās, upju krastos.

Zied no aprīļa beigām līdz

jūnijam.

9.augs

Pļava

8.augs

Pļava

7.augs

Pļava

12.augs

Purvs

10.augs

Pļava

11.augs

Pļava

13. augs

Daudzgadīgs 10-25 cm augsts

kallu dzimtas lakstaugs.

Sastopams purvos, upju un

ezeru krastos. Zied no maija

līdz jūnijam. Ziedkopa ir vālīte.

Auglis ir spilgti sarkana oga.

Indīgs tikai svaigā veidā. Satur

asu dedzinošu vielu.

14. augs

Daudzgadīgs, 15-60 cm, kosu

dzimtas vasarzaļš sporaugs.

Aug mitrās pļavās, purvos,

grāvmalās. Sporas nogatavojas

jūnijā, jūlijā.

15. augs

Mūžzaļš, neliels ēriku dzimtas

lakstaugs. Piemīt patīkama

smarža. Zied jūnijā, jūlijā. Ilgi

uzturoties pie šī auga, smaržas

dēļ var sākt reibt galva.

16. augs

Daudzgadīgs 50-150 cm augsts

čemurziežu dzimtas lakstaugs.

Visindīgākais augs Latvijā.

Sastopams purvos, grāvjos,

upju, ezeru krastos. Zied no

jūnija līdz augustam. Sevišķi

indīgi ir saknes un sakneņi. Pēc

saindēšanās iestājas paralīze un

nāve.

17. augs

Daudzgadīgs ļoti liels (1,5- 3 m)

čemurziežu dzimtas lakstaugs.

Zied jūnijā, jūlijā. Ļoti grūti

apkarojama nezāle. Auga

šūnsula, saskaroties ar ādu

gaismas ietekmē rada lēni

dzīstošu iekaisumu.

18. augs

60-170 cm liels čemurziežu

dzimtas lakstaugs. Auga lapas

līdzīgas pētersīlim. Aug pļavās,

lielceļu tuvumā, ezermalās.

Ļoti indīgs augs. Zied no jūnija

līdz augustam. Stumbrs klāts

ar sarkanīgiem plankumiem.

15. augs

Purvs

14.augs

Purvs

13. augs

Purvs

18. augs

Lielceļš

17. augs

Lielceļš

16. augs

Ezers

19. augs

Daudzgadīgs, mainīga lieluma

nakteņu dzimtas lakstaugs.

Ziedi violeti, auglis- sarkana,

spīdīga oga. Zied no jūnija līdz

septembrim. Sastopami

ūdenstilpņu krastos. Indīgs,

taču tiek izmantots ārstniecībā.

20. augs

Daudzgadīgs, lapu laikā vidējs

(garums 20-45 cm), ziedu laikā

sīks (garums 5-15 cm) liliju

dzimtas lakstaugs. Zied

augusta beigās un septembrī.

Sastopams pļavās, dārzos,

parkos. Ļoti indīgs augs.

21. augs

Daudzgadīgs 6-30 cm augsts,

gundegu dzimtas lakstaugs.

Ļoti bieži sastopams mitros

mežos, mežmalās, birzīs,

krūmājos, parkos. Satur indi

anemonīmu.

22. augs

Daudzgadīgs 5-30 cm augsts,

gundegu dzimtas lakstaugs.

Bieži sastopams ēnainās vietās,

pļavās, mežmalās. Ir sakņu

gumi. Indīgs pēc ziedēšanas

21. augs

Pilsētas parks

20. augs

Pilsētas parks

19. augs

Ezers

22. augs

Pilsētas parks

Indīgo augu pareizo atbilžu lapa

Izmantotā literatūra

Keirāns L. 1993. Iepazīsim Latvijas augus. Rīga, Zvaigzne ABC.

Nagle E., Gribuste R. 2001. Bioloģija 7. klasei. Lielvārds.

Nagle E., Gribuste R. 2011. Bioloģija 7. klasei. Lielvārds.

Bez autora. 1973. Детская энциклопедия том 4. Москва, Педагогика.

www.latvijasdaba.lv

www.abpischools.org.uk/activescience/module12/finish.html

www.ploome.com/lat/pareizs-uzturs/kalorijukalkulators.html

Izmantotie resursi

Produktu kartiņu attēli Kartupeļu čipsi https://en.wikipedia.org/wiki/Potato_chip#/media/File:Potato-Chips.jpg

Maize https://en.wikipedia.org/wiki/Bread#/media/File:Breadindia.jpg

Šokolāde

https://en.wikipedia.org/wiki/Types_of_chocolate#/media/File:Cooking_chocolate,_broke

n_bar.jpg

Banāni https://en.wikipedia.org/wiki/Banana#/media/File:Bananas.jpg

Burkāni http://bnn.lv/wp-content/uploads/2013/01/6073487.jpg

Vista https://en.wikipedia.org/wiki/Chicken_(food)#/media/File:LemonChicken.JPG

Olas

https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Chicken_eggs#/media/File:AraucanaEgg_v

s_Brown_White.jpg

Makaroni https://commons.wikimedia.org/wiki/Pasta#/media/File:Cellentani.jpg

Zirņi https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Peas_in_pods_-_Studio.jpg

Rīsi

https://en.wikipedia.org/wiki/Rice#/media/File:White,_Brown,_Red_%26_Wild_rice.jpg

Cukurs https://en.wikipedia.org/wiki/File:Raw_cane_sugar_light.JPG

Siers https://en.wikipedia.org/wiki/Maasdam_cheese#/media/File:Maasdam-cheese.jpg

Āboli

https://en.wikipedia.org/wiki/Apple#/media/File:Aroma_%C3%A4pplen_i_korg.jpeg

Sautētas pupiņas

https://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Baked_beans#/media/File:Boston_Baked_

Beans_in_Concord,_Mass_2012-0193.jpg

Liellopa gaļa https://en.wikipedia.org/wiki/File:Roast_beef.jpg

Meža ogu kartiņu attēli Brūklenes https://lv.wikipedia.org/wiki/Br%C5%ABklene#/media/File:Vaccinium_vitis-

idaea_20060824_003.jpg

Dzērvenes https://en.wikipedia.org/wiki/Cranberry#/media/File:Cranberries20101210.jpg

Meža zemenes https://en.wikipedia.org/wiki/Fragaria#/media/File:Fragaria_vesca_2.jpg

Lazdu rieksti http://dziedava.lv/daba/diklu_pag/lazdu_rieksti_230711.jpg

Lācenes https://lv.wikipedia.org/wiki/L%C4%81cene#/media/File:Hjortron.png

Mellenes https://lv.wikipedia.org/wiki/Mellenes#/media/File:BilberriesBig.jpg

Zilenes

https://commons.wikimedia.org/wiki/Vaccinium_uliginosum#/media/File:Vaccinium_ulig

inosum_fruit.jpg

Indīgo augu kartiņu attēli Baltais vizbulis http://www.latvijasdaba.lv/content/augi/anemone-nemorosa-l.jpg

Parastā ozolīte

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a5/Aquilegia_vulgaris2.jpg/150

px-Aquilegia_vulgaris2.jpg

Četrlapu čūskoga http://www.latvijasdaba.lv/content/augi/paris-quadrifolia-l.jpg

Kodīgā gundega

http://dziedava.lv/daba/engure/engures_mezi/m_gundega_viss_080611.jpg

Pavasara mazpurenīte

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/63/Ranunculus_ficaria_a1.JPG/

250px-Ranunculus_ficaria_a1.JPG

Purva purene

http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/2b/Caltha_palustris_100405.jpg

Parastā kumeļpēda http://www.latvijasdaba.lv/augi/asarum-europaeum-l/

Purva kosa http://www.latvijasdaba.lv/content/augi/equisetum-palustre-l.jpg

Sosnovska latvānis

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/d/dd/Sosnovska_Latvanis.JPG

Sarainā magone http://www.latvijasdaba.lv/augi/papaver-agremone-l/

Purva vaivariņš http://www.latvijasdaba.lv/augi/ledum-palustre-l/

Purva cūkausis http://www.latvijasdaba.lv/augi/calla-palustris-l/

Eiropas saulpurene http://www.latvijasdaba.lv/augi/trollius-europaeus-l/

Maijpuķīte jeb parastā kreimene http://www.latvijasdaba.lv/augi/convallaria-majalis-l/

Indīgais velnarutks http://www.latvijasdaba.lv/augi/cicuta-virosa-l/

Lielā strutene http://www.latvijasdaba.lv/augi/chelidonium-majus-l/

Parastā zalktene http://www.latvijasdaba.lv/augi/daphne-mezereum-l/

Parastais velnābols http://www.latvijasdaba.lv/augi/datura-stramonium-l/

Melnā naktene http://www.latvijasdaba.lv/augi/solanum-nigrum-l/

Melnā driģene http://www.latvijasdaba.lv/augi/hyoscyamus-niger-l/

Plankumainais suņstobrs http://www.latvijasdaba.lv/augi/conium-maculatum-l/

Ložņu gundega http://www.latvijasdaba.lv/augi/ranunculus-repens-l/

Rudens vēlziede http://www.latvijasdaba.lv/augi/colchicum-autumnale-l/

Bebrukārkliņš http://www.latvijasdaba.lv/augi/solanum-dulcamara-l/

Spēles laukuma attēli

Ezers http://www.dekaini.lv/wp-content/uploads/2011/03/dridzis10.jpg Priežu mežs. Prikulis, J., 2006. LU, Bioloģijas fakultāte.

http://priede.bf.lu.lv/grozs/Biedribas/Botaniku_biedriba/Ekskursija%20GNP%202005/

Pilsētas parks https://en.wikipedia.org/wiki/Green_Park

Pļava http://spi4.itvnet.lv/upload/articles/28/286771/images/_origin_I-love-LV-1.jpg

Purvs http://www.lu.lv/uploads/media/purvs_01.jpg