2018.gada 25.janvārī Beverīnas novada pašvaldības domessēdē deputāti vienbalsīgi apstiprināja pašvaldības budžetu 2018.gadam.

Pašvaldības 2018.gada budžets tiek veidots saskaņā ar integrētās attīstības programmas investīciju plānu 2018.-2020.gadam, investīcijām 2018.gadā paredzot 677 604 EUR.

2018.gadā plānots turpināt veikt novada izglītības iestāžutelpu remontdarbus. Tiks izbūvēts skrejceliņš J.Endzelīna Kauguru pamatskolas sporta laukumā. Ierīkos apgaismo-jumu Trikātas ciema parkā un turpināsies uzsāktā ielu ap-gaismojuma izbūve Mūrmuižas ciemā. Turpināsies siltumtrasesposmu rekonstrukcija Mūrmuižā un uzsāks ūdensapgādesinfrastruktūras rekonstrukciju Trikātas ciemā un Ūdriņās. Visos trīs pagastos tiks izveidotas izvesto nosēdaku pieņem-šanas vietas.

Cempu ciemā un Brenguļu ciemā tiks izveidoti jauni ūdensun kanalizācijas sistēmas pieslēgumi apbūves gabaliem. Pašvaldība 2017.gadā uzņēmās Brenguļu pagasta Cempu ciema daudzdzīvokļu mājas “Lazdas” apsaimniekošanu un apkures ierīkošanu, kas tiks pabeigta 2018.gadā. Kauguru pagasta Mūrmuižā bruģēs celiņu un veiks priekšdarbus stāvlaukuma vietas izveidei pie pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa”. Visos pagastos re-montēs pašvaldībai piederošo dzīvojamo fondu, kā arī ieguldīsfinanšu līdzekļus pašvaldībai pie-derošo mežu apsaimniekošanā.

Finanšu līdzekļi tiek atvēlēti arī dažāda veida pabalstiem un sociālai palīdzībai.

Beverīnas novada pašvaldība turpinās atbalstīt iedzīvotāju idejuīstenošanu konkursos “Veidojam vidi ap mums Beverīnas novadā” un “Atbalsts uzņēmējdarbībai Beverīnas novadā”, kā arī piešķirslīdzfinansējumu energoefektivi-tātes pasākumu veikšanai daudz-dzīvokļu dzīvojamās mājās. Ja tiks atbalstīts LEADER projektu kon-kursā iesniegtais projekta pietei-kums, tad Mūrmuižā tiks izbūvēts veloparks.

Turpināsies projekts “Veselas un veselīgas sabiedrības veido-šana Beverīnas novadā“. Pašval-dības līdzfinansējums, Latvijas-Krievijas pārrobežu projekta ap-stiprināšanas gadījumā, ir pare-dzēts arī vēsturiskā tiltiņa atjau-nošanai Trikātas parkā un gājēju takas izveidei pilskalna apkārtnē.

2018. gadā plānots uzsākt Mūrmuižas “Pagastmājas” rekon-strukciju. Naudas līdzekļi ir pa-redzēti arī Trikātas pilsdrupu izpētes darbiem.

Viena no galvenajām prioritātēm ir pašvaldības autoceļu sakārtošana gan no pamatbudžeta, gan no speciālā budžeta līdzekļiem, īpašu uzmanību pievēršot novada grants ceļu posmiem. Ar Eiropas Savienības (ES) ELFLA fonda pie-šķirto atbalstu šogad plānots pabeigt autoceļu posmu “Stantes-Zīles” un “Ķiguļu ceļš”, “Jēņu ceļš” un “Amsiņi-Ķīši” pārbūvi.

Pašvaldība plāno uzsākt ūdenstilpju apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, izstrādājot to apsaimniekošanas plānus.Lai uzsāktu pašvaldības nozīmes meliorācijas grāvju sakārtošanu, iesniegts pieteikums ES fondu atbalsta saņemšanai Lauku atbalsta dienestā.

2018.gadā ir XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki un Latvijas simtgade, arī šiem pasākumiem ir paredzēti līdzekļi. Budžets pārējiem kultūras pasākumiem paredzēts aptuveni 2017.gada izdevumu līmenī.

Vairāk skatīt infografikā un Beverīnas novada pašval-dības mājaslapas sadaļā Pašvaldība->Budžets un investīciju plāns.

Informāciju sagatavoja: Beverīnas novada pašvaldībaAr saistošiem noteikumiem par pašvaldības

2018.gada budžetu var iepazīties 2.lapā.

Pieņemts 2018.gada budžets

Beverīnas VēstisBeverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018. gada februāris • Nr. 2 (67)

AKTUALITĀTESIzstāde “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” Mūrmuižā

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības iz-veidotā ceļojošā izstāde “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” no 27.februāra līdz 11.martam būs apskatāma “Pagastmājā”, Mūrmuižā, Kauguru pagastā, Beverīnas no-vadā. Izstādē atspoguļoti stāsti par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām ir simboliska nozīme Latvijas tapšanā par valsti, izceļot to bagāto vēsturi un dibināšanā iesaistītās personības.

Bibliotēkas Latvijā 18. un 19. gadsimtā nereti sākās no viena grāmatu plaukta, un, piesaistot arvien vairāk inte-resentu, veicināja nācijas apziņas nobriešanu, kļuva par nozīmīgu posmu izglītotas, pilsoniskas, demokrātiskas sa-biedrības veidošanā. Tāpēc bibliotēkas var saukt par vietām, kas palīdzēja izaugt Latvijai kā valstij.

Taču vispirms bibliotēka ir sākusies ar kāda aktīva un zināšanu alkstošu cilvēka darbošanos, ar personību, kurasdevums Latvijas vēsturē neaprobežojas ar vietējās biblio-tēkas dibināšanu. Starp šādām personībām minami BaumaņuKārlis, Augusts Deglavs, Augusts Dombrovskis, Jānis Kārkliņš, Jānis Misiņš, Krišjānis Valdemārs un citi sava laika ievērojami latvieši. Pie Kauguru bibliotēkas biedrībasdibināšanas 1897.gadā ievērojama loma bijusi lauksaim-niekam un vēstures pētniekam Hermanim Endzeliņam.

Izstāde nevairās atsegt arī sāpīgas vēsturiskas epizodes, kad dažādas svešvaras, baidoties no grāmatu spēka, ir revidējušas un nīcinājušas bibliotēku krājumus. Tādējādi izstāde aicina novērtēt bibliotēku nozīmi laikmetu griežos un arīdzan mūsdienās, un atbalstīt to izaugsmi, lai tās kļūtu par saturā un iespējās bagātiem kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves centriem.

Izstādē ietverti stāsti par Rīgas Centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēku, Alsviķu bibliotēku, Beverīnas novada Mūrmuižas un Kauguru pagasta bibliotēkām, Dobeles novada Centrālo bibliotēku, Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, Jūrmalas Alberta Kronenberga Slokas bibliotēku, Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēku, Pļaviņu novada Klintaines pagasta bibliotēku, Limbažu Galveno bibliotēku, Gulbenes novada Tirzas pagasta bibliotēku, Salacgrīvas novada bibliotēku, Ventspils bibliotēku.

Izstādes ietvaros klajā nācis arī katalogs “Bibliotēkas,kas palīdzēja izaugt Latvijai”, kurā vienkopus redzami iz-stādē atspoguļotie stāsti par 12 Latvijas bibliotēkām, kurām ir simboliska nozīme Latvijas vēsturē. Izstāde un katalogs tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas Domes un ziedo-tāju atbalstu, kā arī izstādē iesaistīto bibliotēku pašvaldību līdzfinansējumu.

Izstāde “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” no 27.februāra līdz 11.martam būs apskatāma “Pagastmājā”, Mūrmuižā, Kauguru pagastā Beverīnas novada pašvaldības darba laikā vai pēc iepriekšējas pieteikšanās pa tālr. 64228082.

Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbībā, 3.martā plkst. 14:00, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone stāstīs par izstādē ietverto biblio-tēku aizsākumiem, kuru dibināšanā liela nozīme bija tā laika ievērojamām Latvijas personībām. Karina Pētersone ir bijusi Kultūras ministre un Atbalsta biedrības Uzticības padomes priekšsēdētāja, Ordeņu kapitula kanclere un pasniedzēja. Pēc Karinas Pētersones stāstījums tiks papildināts ar infor-māciju par Kauguru bibliotēkas biedrību un tās attīstību Latvijas kontekstā.

Informāciju sagatavoja: LNB Atbalsts biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste

Kristīne OzolaInformāciju papildināja:

Beverīnas novada pašvaldības Kultūras centra vadītāja Ieva Putniņa

Beverīnas novada pašvaldības dome pagājušajā gada nogalē izsludināja konkursu par Beverīnas novada karoga idejas skicēm, kura mērķis ir izraudzīt idejas tā izstrādei. Konkursā varēja piedalīties ikviens. Konkursam tika iesniegtičetri varianti. Konkursa 1.kārtai iesniegtos darbus varēja ap-lūkot novada administratīvajā centrā – Mūrmuižā, “Pagast-mājas” 1.stāva vestibilā, lai izteiktu savu vērtējumu, kā arī elektroniski nobalsojot internetā.

Apkopojot iedzīvotāju balsojumu par iesniegtajām karogaideju skicēm, visvairāk balsu ieguva 2. un 3.variants, kam pamatā ir izmantota ģerboņa zilā un sudrabotā krāsa. Pa-matojoties uz iedzīvotāju balsojumu, Beverīnas novada paš-

valdības domes sēdē nolēma ideju skices ar vislielāko balsu skaitu virzīt atkārtotai balsošanai – 2.kārtai. No 5.februāra līdz15.martam (ieskaitot) iedzīvotāji atkārtotivar izteikt savu vērtējumu par diviem pilnveidotiem variantiem.

Novērtēt konkursam iesniegtās skices var elektroniski vai novada administratīvajā centrā – Mūrmuižā, “Pagastmājas” pirmā stāva vestibilā.

Sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša

Aicinām balsot pa karoga ideju skicēm

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums2 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

DOMES LĒMUMI2018.gada 25.janvāra sēdē nolēma:

• Piedalīties ELFLA trešās kārtas projektu konkursā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” apakšpasākumā “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ar projektu “Veloparka trases izveidošana Beverīnas novadā”un nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinan-sējumu 3000 EUR un neattiecināmās izmaksas 22 000 EUR apmērā.• Piedalīties ELFLA trešās kārtas projektu konkursā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” apakšpasākumā “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ar projektu “Ielu tirdzniecības paviljona un laukuma iekārtošana Mūrmuižas ciemā” un nodrošināt projekta īstenošanai ne-pieciešamo līdzfinansējumu 10 500 EUR apmērā.• Piedalīties LVAF projektu vadlīnijas “Ūdeņu aizsardzība” aktivitātes “Publisko ūdeņu pārvaldība” projektu konkursa aktivitātē 3.1 “Plānošanas dokumentu izstrāde publisko ūdeņu pārvaldībai” ar projektu “Ekspluatācijas noteikumu izstrāde Beverīnas novada Trikātas un Mācītājmuižas ezeriem un apsaimniekošanas plāna izstrāde Beverīnas novada teritorijāietilpstošajam Abula upes posmam” par kopējo summu, kas nepārsniedz 10 000 EUR.• Piedalīties LVAF projektu vadlīnijas “Ūdeņu aizsardzība” aktivitātes “Publisko ūdeņu pārvaldība” projektu konkursa aktivitātē 3.2 “Publisko ūdeņu pārvaldības praktiskās akti-vitātes” ar projektu “Gājēju tilta izbūve pār Abulu un Abulakrastu posma izkopšana” un nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu 3800 EUR apmērā.• Apstiprināt SIA “ZAAO” iesniegto sadzīves atkritumu ap-saimniekošanas maksas aprēķinu un noteikt maksu sākot no 2018.gada 1.janvāra par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Beverīnas novada administratīvajā teritorijā 14.48 EUR par 1 m3 atkritumu (bez PVN) ko veidos:1. maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu,

pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu un uzturēšanu atbilstoši līgumam, ko noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs, kā arī izmaksas to sabiedrības izglītības pasākumu finansēšanai, kuri vērsti uz atkritumu radītāju izglītošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā – 9.18 EUR apmērā par 1 m3;

2. sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā “Daibe”– 3.67 EUR apmērā par 1 m3;

3. dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu norma-tīvajos aktos noteiktajā apmērā – 1.63 EUR apmērā par 1 m3.

• Papildināt 2016.gada 31.augusta noteikumu “Pamatprincipi un kārtība, kādā tiek piešķirts pašvaldības finansējums iz-glītības iestādēs“ I.nodaļu ar 11.punktu šādā redakcijā:“11.Pagarinātās dienas grupas skolotājiem laika periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 31.augustam noteikt pašvaldības piemaksu 226.67 EUR par vienu slodzi”.• Piemērot Beverīnas novada pašvaldības domes priekš-sēdētāja mēnešalgas noteikšanai koeficientu 2,0, nosakot mēnešalgu 1718 EUR.

• Piemērot Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektoram mēnešalgas noteikšanai koeficientu 1,55, nosakot mēnešalgu1332 EUR.• Piemērot deputātu atlīdzības vienas stundas apmēra no-teikšanai koeficientu 1,2, nosakot stundas likmi 6.13 EUR.• Piešķirt naudas balvu 300 EUR apmērā Aldim Mednim par 1.vietu 156 dalībnieku konkurencē Pasaules kausa iz-cīņas novusā 10.posmā.• Piešķirt naudas balvu 200 EUR apmērā Dainim Ķellem par ieguldījumu meitas Megijas Ķelles sportiskajā izaugsmēun Beverīnas novada novusistu panākumiem Latvijā un ārpus tās robežām.• Atbalstīt SIA “Apvārsnis”, reģistrācijas Nr.50103502191,iniciatīvu par Hermaņa Enzeliņa grāmatas “Skati Valmieras pilsētas draudzes un novada pagātnē” (1932) atkārtota un papildināta izdevuma publicēšanā, iegādājoties ar priekš-apmaksu 100 grāmatas eksemplārus par cenu 8.00EUR par vienu grāmatu, kopējā summa EUR 800.00.• Apstiprināt aktualizēto Beverīnas novada integrētās attīstības programmas investīciju plānu 2018.-2020.gadam.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības saistošos no-teikumus Nr.1/2018 “Par Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada budžetu”.• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.2/2018 “Grozījumi 2012.gada 25.janvāra saistošajos noteikumos Nr.2/2012 “Beverīnas novada pašvaldības nolikums””.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības centrālās admi-nistrācijas nolikumu.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības Brenguļu pa-gasta un Trikātas pagasta pārvaldes nolikumu.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības Kultūras centra nolikumu.• Apstiprināt Ievu Putniņu par Kultūras centra vadītāju ar 2018.gada 25.janvāri.• Apstiprināt Trikātas pamatskolas attīstības plānu 2018.-2020.gadam.• Apstiprināt 11.12.2017. notikušās pašvaldības nekustamā īpašuma “Rušu ferma” izsoles rezultātus: pārdot par 2142.00EUR.• Apstiprināt 08.01.2018. notikušās nekustamā īpašuma “Kļavas”-8 izsoles rezultātus – pārdot par izsolē nosolīto augstāko cenu – EUR 3758.00.• Pārdot nekustamo īpašumu Brenguļu pagastā “Ābeles”, kadastra Nr.9646 003 0232, izsolē ar augšupejošu soli par sākuma cenu EUR 8000.00, nosakot nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas mērķi: individuālo dzīvojamo māju celtniecība. Apstiprināt izsoles noteikumus.• Nodot atsavināšanai zemes gabalu Kauguru pagastā “Gauja 312”, kadastra Nr. 9662 002 0224, pārdodot to izsolēar augšupejošu soli, nosakot sākuma cenu EUR 2020.00 un apstiprināt izsoles noteikumus.• Nodot atsavināšanai zemes gabalu “Gauja 303”, kadastra Nr.9662 002 0215, pārdodot to nomas pirmtiesīgajai per-o-nai par cenu EUR 948.00.• Nodot atsavināšanai zemes gabalu “Gauja 416”, kadastra Nr.9662 002 0328, pārdodot to nomas pirmtiesīgajai perso-nai par cenu EUR 1429.00.• Nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu “Irši”, kadastra Nr.9662 506 0010, kas sastāv no dzīvojamas mājas ar ka-dastra apzīmējumu 9662 006 0074 012, platība 72.10 m2 un garāžas ar kadastra apzīmējumu 9662 006 0074 013, platība55.00 m2 [..] par EUR 2718.00.

• Atsavināt Beverīnas novada pašvaldībai piekrītošo zemes vienību Kauguru pagastā “Grīšļi 10”, kadastra Nr. 9662 002 0637, kurš sastāv no zemes vienības kadastra apzīmējumu 9662 002 0637 0.0809 ha platībā nomas pirmtiesīgajai personai [..].• Nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu “Priedaine”-8, kadastra Nr.9662 900 0173, dzīvokļa īpašumu 47.7m2 pla-tībā, sastāvoša no 477/3550 domājamām daļām no zemes ar kadastra apzīmējumu 9662 006 0252, dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 9662 006 0252 001 un divām palīgēkām ar kadastra apzīmējumiem 9662 006 0252 002 un 9662 006 0252 003,– pārdodot to izsolē ar augšupejošu soli, nosakot izsoles sākuma EUR 1020.00, izsoles soli EUR 100.00. Apstiprināt izsoles noteikumus.• Zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 9662 002 0796, 0.47 ha platībā noteikt kā starpgabalu un kā piekritīgu Beve-rīnas novada pašvaldībai, noteikt lietošanas mērķi – zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļa zemes nodalījuma joslā, NĪLM kods 1101.Piešķirt nekus-tamam īpašumam nosaukumu “Ceļš Paulēni – Gaujas”.• Izsniegt biedrībai “Brenguļu autotrase”, reģ.Nr.40008087657,atļauju rīkot autosporta sacensības Brenguļu autotrasē 2018.gada 3.februārī no plkst.17.00-24.00.• Atļaut SIA “Kunturi” izbraukuma tirdzniecību 2018.gadā ar automašīnu MB Atego 815, valsts reģistrācijas Nr. RO 1063, šādos laikos:

Trešdienās plkst. 08:30-10.00 Kauguru pagasta Mūrmuižā,stāvlaukumā;Trešdienās plkst. 10:20-10:40 Brenguļu pagasta Cempos, kluba stāvlaukumā;Trešdienās plkst. 11:00 – 12:00 Brenguļu pagasta veikala stāvlaukumā;Trešdienās plkst. 12:30 – 13:30 Trikātā, stāvlaukumā.

• Apstiprināt sekojošu produkcijas sortimentu – gaļas izstrādājumi, gaļas produkti, maltā gaļa, kūpināta gaļa, citi lauksaimniecības produkti.• Atļaut SIA “MATADORS” izbraukuma tirdzniecību 2018.gadā ar automašīnu MERCEDES BENZ, valsts reģistrācijas Nr. JU-1223,ceturtdienās Brenguļu pagasta Brenguļos no plkst. 09:00 līdz 09:30. Apstiprināt sekojošu produkcijas sortimentu – gaļas izstrādājumi: svaiga gaļa, desas, žāvējumi un gaļas kulinārijas izstrādājumi• Atļaut SIA “Autoveikals”, reģistrācijas Nr. LV 44103114580,juridiskā adrese Rīgas iela 50A-2, Valmiera, LV-4201, auto-veikala tirdzniecību Beverīnas novadā 2018.gadā ar auto-mašīnu MERSEDES BENZ, valsts reģistrācijas Nr. AH 3765,pirmdienās un ceturtdienās pēc sekojoša maršruta: Cempi 9:30; Zaltes 11:00; Mazbiķis 11:15; Purmaļi 11:30; Dutka 11:45; Jauklejas 12:00; Jurģi 12:15; Kaudzītes 12.30; Sūnas 12:45; Jaujas 13.00; Kaupi 13.15; Ķikuti 13:30; Krustkalni 13:45; Atpiļi 14:00; Liberti 14:15; Vantari 14:30; Ozoli 14:45; Birzes 15:00; Ķīkas 15:15; Skaistkalni 15:30; Ielītes 15:45; Ezerlejas 16:00; Vigras 16:15; Nomnieki 16:30; Grotes 16:45. Apstiprināt sekojošu produkcijas sortimentu – plaša sortimenta pārtikas, saimniecības preces, tabakas izstrādājumi, alus, alkohols. • Atbalstīt akciju sabiedrību “Valters un Rapa”, reģistrācijas Nr.40003293818, piešķirot EUR 100.00 vēsturnieka Jāka Pihlaka monogrāfijas “Lāčplēša ordeņa un Brīvības krusta kavalieri” tulkošanai un izdošanai.

SAISTOŠIE NOTEIKUMI2018.gada 25.janvārī Nr.1 /2018

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 25.janvāra sēdes lēmumu Nr.14, prot.Nr., 14.§

Par Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada budžetuIzdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta otro daļu un 46.pantu, likumu “Par pašvaldību budžetiem”, likumu “Par budžetu un finanšu vadību”

1. Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības pamatbudžetu 2018. gadam saskaņā ar 1. pielikumu:1.1. Budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 01.01.2018. 664 034 EUR apmērā.1.2. Budžeta ieņēmumus 3 922 099 EUR apmērā,1.3. Budžeta izdevumus 4 349 549 EUR apmērā,1.4. Aizņēmumu pamatsummu atmaksu 111 900 EUR apmērā,1.5. Budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 31.12.2018. 124 684 EUR apmērā. 2. Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības speciālo budžetu 2018.gadam saskaņā ar 2. pielikumu: 2.1. Speciālā budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 01.01.2018. 152 679 EUR apmērā.2.2. Speciālā budžeta ieņēmumus 908 842 EUR apmērā,2.3. Speciālā budžeta izdevumus 1 003 011 EUR apmērā,2.4. Speciālā budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 31.12.2018. 58 510 EUR apmērā.

3. Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības ziedojumu un dāvinājumu budžetu 2018. gadam saskaņā ar 3. pielikumu:3.1. Ziedojuma un dāvinājuma budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 01.01.2018. 340 EUR apmērā,3.2. Ziedojumu un dāvinājumu budžeta izdevumus 340 EUR apmērā,3.3. Ziedojumu un dāvinājuma budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 31.12.2018. 0 EUR apmērā.4. Paskaidrojuma raksts Beverīnas novada pašvaldības 2018. gada budžetam ir pievienots noteikumu 4. pielikumā.

Ar 2018.gada pašvaldības budžeta saistošo noteikumu pielikumiem (paskaidrojuma rakstu, pamatbudžetu, speciālā budžeta, ziedojumu un dāvinājumu plāniem var iepazīties Beverīnas novada pašvaldības mājaslapas sadaļā “Pašvaldība” -> “Budžets un investīciju plāns”.

Informāciju sagatavoja: Beverīnas novada pašvaldība

3Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

SAISTOŠIE NOTEIKUMI2017.gada 30. novembrī Nr.10 /2017

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 30.novembra lēmumu, prot. Nr.16, 5.§PRECIZĒTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 25.janvāra lēmumu Nr.12 prot. Nr.1, 12.§

Par pabalstu krīzes situācijāIzdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma, 35.panta otro daļu, likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi1. Šie noteikumi nosaka veidu, apmēru un kārtību kādā Beverīnas novada pašvaldības iedzīvotāji un personas, kuras dzīvo Beverīnas novada teritorijā un ir bez deklarētās dzīvesvietas, var saņemt pabalstu krīzes situācijā, kā arī pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas, pārsūdzības kārtību2. Noteikumos lietoti šādi termins:Pašvaldības iedzīvotāji – Beverīnas novada pašvaldības adminis-tratīvā teritorijā pamata dzīvesvietu deklarējušas personas.3. Pabalsts krīzes situācijā piešķirams pamatojoties uz pašvaldības iedzīvotāja iesniegumu par palīdzības pieprasīšanu, kurā iesniedzējs norāda nepieciešamā pabalsta apmēru, veidu un pievieno krīzes situāciju pamatojošus dokumentus.4. Lēmumu par pabalstu krīzes situācijā pieņem pašvaldības Sociālais dienests vienas darba dienas laikā, izvērtējot iesniegto dokumentu pamatotību.

5. Pabalsta krīzes situācijā veidi:5.1. psihosociāla palīdzība;5.2. materiāla palīdzība;5.3. psihosociāla un materiāla palīdzība.6. Psihosociālu palīdzību sniedz Sociālā dienesta darbinieki un nepieciešamības gadījumā piesaista citus speciālistus.7. Materiālā palīdzība naudā vienai personai ir divu valstī noteiktā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI) apmērā, kuru divu darba dienu laikā klientam izmaksā skaidrā naudā pašvaldības kasē vai ieskaita klienta norādītajā bankas kontā.8. Beverīnas novada pašvaldības Sociālā dienesta negatīvu lēmumu,pabalsta krīzes situācijā pieprasītājam, paziņo rakstveidā.9. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības Sociālais dienests ir tiesības apstrīdēt Beverīnas novada pašvaldības domē10. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības dome, ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

2017.gada 30. novembrī Nr.9 /2017

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 30.novembra lēmumu Nr.152, prot.Nr.16, 14.§PRECIZĒTI Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 25.janvāra lēmumu Nr.11, prot.Nr.1, 11.§

Par sociālo palīdzību Beverīnas novadāIzdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešo, ceturto un piekto daļu,

likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļuI. Vispārīgie jautājumi1. Šie noteikumi nosaka Beverīnas novada pašvaldības sociālās palīdzības veidus, to apmēru, saņemšanas kārtību, kā arī sociālās palīdzības jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas, pārsūdzības kārtību 2. Noteikumos lietoti šādi termini:2.1. Pašvaldības iedzīvotāji – Beverīnas novada pašvaldības admi-nistratīvā teritorijā pamata dzīvesvietu deklarējušas personas;2.2. Mājsaimniecība – persona vai personu grupa, ko saista rad-niecība vai citas personiskas attiecības, kam ir kopīgi izdevumi uzturam un kas mitinās vienā dzīvojamā vienībā (mājā, dzīvoklī), kuras uzturēšanu veic kopīgi.3. Šie noteikumi nosaka Beverīnas novada pašvaldības sociālās palīdzības veidus, to apmēru, saņemšanas kārtību, kā arī sociālās palīdzības jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas, pārsūdzības kārtību.4. Tiesības saņemt sociālo palīdzību ir pašvaldības iedzīvotājiem.5. Pamats sociālās palīdzības piešķiršanai ir pašvaldības iedzīvo-tāja iesniegums, iztikas līdzekļu deklarācija un tam pievienotie mājsaimniecības materiālā stāvokļa un konkrētās personas izdevu-mus apliecinošie dokumenti, kuri tiek iesniegti Beverīnas novada sociālajā dienestā.6. Atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam un sociālās pa-līdzības pabalstu saņemšanai Sociālais dienests izvērtē un nosaka atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.7. Lēmumu par sociālo palīdzību, pamatojoties uz šiem saistošajiemnoteikumiem, pieņem pašvaldības Sociālais dienests.8. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Beverīnas novada pašval-dības dome.II. Sociālās palīdzības veidi9. Garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanas (turpmāk tekstā GMI) pabalsts.10. Dzīvokļa pabalsts.11. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts.12. Daļējs medicīnisko izdevumu apmaksas pabalsts.III. GMI pabalsts13. GMI pabalsts ir naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienā-kumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.14. GMI pabalstu pašvaldības iedzīvotājiem piešķir LR normatī-vajos aktos noteiktajā kārtībā.15. GMI pabalstu par pirmo mēnesi izmaksā 10 darbdienu laikā no pabalsta piešķiršanas dienas.16. GMI pabalsta apmērs vienam cilvēkam mēnesī nepārsniedz valstī noteikto GMI pabalsta apmēru. Ja personai ir 1. vai 2. invaliditātes grupa, tad pabalsta apmērs vienam cilvēkam mēnesī nepārsniedz 100.00 euro. IV. Dzīvokļa pabalsts17. Dzīvokļa pabalsts ir pašvaldības sniegtā sociālā palīdzība ap-kures izdevumu apmaksai.18. Dzīvokļa pabalsts ir vienreizējs – piešķir mājsaimniecībai vienureizi apkures sezonā, ja tā faktiski dzīvo mājoklī, kurā ir deklarē-jusi savu pastāvīgo dzīvesvietu.19. Dzīvokļa pabalsta apmērs ir 140.00 euro. 20. Dzīvokļa pabalstu iedzīvotājiem, kuru apdzīvojamā platība tiek apkurināta ar malku, piešķir natūrā vai naudā. Ja mājsaimniecībā ir darbspējīga persona, tad malku, pašvaldības ierādītajā vietā paši var sagatavot. Dzīvokļa pabalstu nepiešķir, ja mājsaimniecības īpašumā ir mežs, kurā iespējams sagatavot malku.

21. Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir:21.1. mājsaimniecībai, kurā ir 1.grupas invalīds, ja mājsaimnie-cībā ienākumi uz 1 ģimenes locekli nepārsniedz 380.00 (trīs simti astoņdesmit) euro;21.2. mājsaimniecībai, kurā ir 2. vai 3.grupas invalīds, ja mājsaim-niecības vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 266.00 euro;21.3. mājsaimniecībai, kurā ir bērns invalīds, ja mājsaimniecības vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 380.00 euro;21.4. vienatnē dzīvojošam pensionāram, kura ienākumi nepārsniedz380.00 euro;21.5. mājsaimniecībai, kurā visi mājsaimniecības locekļi ir pen-sionāri un mājsaimniecības vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 266.00 euro.21.6. mājsaimniecībai, kurai piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss.V. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts22. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts ir izglītības iestādēs organizēto ēdināšanas pakalpojumu apmaksa personām.23. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts tiek pārskaitīts pakal-pojuma sniedzējam, kas realizē ēdināšanas pakalpojumu mācību iestādē vai mācību iestādei.24. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsta veidi:24.1. ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts novada izglītības iestādēs;24.2. ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts ārpus novada eso-šajās izglītības iestādēs.25. Tiesības saņemt ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalstu no-vada izglītības iestādēs ir trūcīgu ģimeņu bērniem:25.1. kas mācās pagarinātās dienas grupā – launagu;25.2. kas dzīvo internātā – brokastis, launagu un vakariņas;25.3. kas apmeklē pirmsskolas izglītības grupas – visas ēdien-reizes.26. Tiesības saņemt ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalstu ārpus novada esošajās izglītības iestādēs (pusdienas) ir trūcīgu ģimeņu bērniem, kuri iegūst izglītību klātienē profesionālās, vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs līdz 2.50 euro dienā. 27. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalstu piešķir uz laiku, uz kādu ģimenei noteikts trūcīgas ģimenes statuss vai līdz mācību pusgada beigām.VI. Daļēju medicīnisko izdevumu apmaksas pabalsts28. Daļēju medicīnisko izdevumu apmaksas pabalsts ir:28.1. pabalsts slimnīcas izdevumu apmaksai;28.2. pabalsts zobu protezēšanas izdevumu apmaksai;28.3. pabalsts optisko briļļu izdevumu apmaksai;28.4. pabalsts ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicī-nisko ierīču iegādes izdevumu apmaksai (valsts kompensējamo).29. Tiesības saņemt daļēju medicīnisko izdevumu apmaksas pa-balstu ir pašvaldības iedzīvotājiem:29.1. trūcīgām personām – 100% apmērā no izlietotās summas;29.2. personām, kuru pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi uz vienumājsaimniecības locekli nepārsniedz 266.00 euro – 75% apmērā no izlietotās summas;29.3. personām, kuru pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi uz vienumājsaimniecības locekli nepārsniedz 380.00 euro – 50% apmērā no izlietotās summas.30. Daļēju medicīnisko izdevumu apmaksas pabalsts vienai per-sonai gadā nepārsniedz: 30.1. pabalsts slimnīcas izdevumu apmaksai – 100.00 euro;30.2. pabalsts zobu protezēšanas izdevumu apmaksai – 80.00 euro;

30.3. pabalsts optisko briļļu izdevumu apmaksai – 50.00 euro (pabalstu var saņemt vienu reizi trijos gados);30.4. pabalsts ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicī-nisko ierīču iegādes izdevumu apmaksai (valsts kompensējamo) – 80.00 euro.VII. Ierobežojumi sociālās palīdzības saņemšanai31. Sociālo palīdzību var atteikt pilnībā vai daļēji Sociālo pakal-pojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta, 2009. gada 17. jūnijaMinistru kabineta noteikumu Nr.550 “Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību” 18. punkta noteiktajā kārtībā. VIII. Lēmuma pārsūdzības kārtība32. Beverīnas novada pašvaldības sociālā dienesta negatīvu lēmumusociālās palīdzības pieprasītājam paziņo rakstveidā. 33. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības sociālais dienests ir tiesības apstrīdēt Beverīnas novada pašvaldības domē-“Pagastmāja”, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV – 4224.34. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības dome, ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Voldemāra Baloža ielā 13a, Valmiera, LV - 4201.IX. Noslēguma jautājums35. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Beverīnas novada pašvaldības 23.12.2009. saistošie noteikumi Nr.21 “Par sociālo palīdzību Beverīnas novadā”.

2017.gada 30. novembrī Nr.2 /2018

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 25.janvāra lēmumu Nr.15, prot. Nr.1, 15.§)

Grozījumi 2012.gada 25.janvāra saistošajos noteikumos

Nr.2/2012 “Beverīnas novada pašvaldības nolikums”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 1. punktu un 24. pantu

Izdarīt Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada 25.janvāra sais-tošajos noteikumos Nr.2/2012 “Beverīnas novada pašvaldības no-likums” šādus grozījumus:1. Izteikt 5.punktu šādā redakcijā:“5. Pašvaldības dome ir izveidojusi šādas iestādes:

5.1. Pašvaldības centrālā administrācija;5.2. Brenguļu sākumskola;5.3. J. Endzelīna Kauguru pamatskola;5.4. Trikātas pamatskola;5.5. Pirmsskolas izglītības iestāde „Pasaciņa”;5.6. Beverīnas novada pašvaldības policija;5.7. Beverīnas novada Dzimtsarakstu nodaļa;5.8. Beverīnas novada bāriņtiesa;5.9. Beverīnas novada Sociālais dienests;5.10. Beverīnas novada Kultūras centrs, kura sastāvā ir:

5.10.1. Brenguļu pagasta bibliotēka;5.10.2. Kauguru pagasta bibliotēka;5.10.3. Mūrmuižas bibliotēka-informācijas centrs;5.10.4. Trikātas pagasta bibliotēka;5.10.5. Kauguru kultūras nams;5.10.6. Trikātas kultūras nams;5.10.7. Novada sporta organizators;5.10.8. Tūrisma speciālists.

2. Papildināt 5.punktu ar tekstu šādā redakcijā: “Trikātas pagastapārvaldē atrodas Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpo-šanas centrs, kura mērķis un galvenais uzdevums ir valsts iestāžu pakalpojumu sniegšana tuvāk klientu dzīvesvietai”.3. Izteikt 6.punktu šādā redakcijā:“6.Pašvaldības centrālā administrācija ir pašvaldības iestāde, kas organizē noteiktu pašvaldības funkciju izpildi, domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko ap-kalpošanu, un tā sastāv no šādām struktūrvienībām un nodaļām:

6.1. Brenguļu pagasta pārvaldes;6.2. Trikātas pagasta pārvaldes;6.3. Finanšu nodaļas; 6.4. Juridiskās nodaļas;6.5. Kancelejas nodaļas;6.6. Kauguru pagasta saimniecības daļas;6.7. Brenguļu pagasta saimniecības daļas;6.8. Trikātas pagasta saimniecības daļas;6.9. Speciālistiem un tehniskā personāla”.

4. Izteikt 9.punktu šādā redakcijā:“9.Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību nodrošina:

9.1. Brenguļu pagasta pārvalde;9.2. Trikātas pagasta pārvalde;9.3. Beverīnas novada pašvaldības administrācija “

5. Aizstāt 12.punktā ciparu “12” ar ciparu “11”.6. Izteikt 17.1.apakšpunktu šādā redakcijā: ““17.1.Īsteno pašvaldības budžeta izstrādi un izpildes kontroli”.7. Papildināt 17.2.apakšpunktu aiz vārda “administrācijas” ar vārdiem “un pagasta pārvalžu”.8. Svītrot 22.8.apakšpunktu.

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums2 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

DOMES LĒMUMI2018.gada 25.janvāra sēdē nolēma:

• Piedalīties ELFLA trešās kārtas projektu konkursā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” apakšpasākumā “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ar projektu “Veloparka trases izveidošana Beverīnas novadā”un nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinan-sējumu 3000 EUR un neattiecināmās izmaksas 22 000 EUR apmērā.• Piedalīties ELFLA trešās kārtas projektu konkursā Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” apakšpasākumā “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ar projektu “Ielu tirdzniecības paviljona un laukuma iekārtošana Mūrmuižas ciemā” un nodrošināt projekta īstenošanai ne-pieciešamo līdzfinansējumu 10 500 EUR apmērā.• Piedalīties LVAF projektu vadlīnijas “Ūdeņu aizsardzība” aktivitātes “Publisko ūdeņu pārvaldība” projektu konkursa aktivitātē 3.1 “Plānošanas dokumentu izstrāde publisko ūdeņu pārvaldībai” ar projektu “Ekspluatācijas noteikumu izstrāde Beverīnas novada Trikātas un Mācītājmuižas ezeriem un apsaimniekošanas plāna izstrāde Beverīnas novada teritorijāietilpstošajam Abula upes posmam” par kopējo summu, kas nepārsniedz 10 000 EUR.• Piedalīties LVAF projektu vadlīnijas “Ūdeņu aizsardzība” aktivitātes “Publisko ūdeņu pārvaldība” projektu konkursa aktivitātē 3.2 “Publisko ūdeņu pārvaldības praktiskās akti-vitātes” ar projektu “Gājēju tilta izbūve pār Abulu un Abulakrastu posma izkopšana” un nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu 3800 EUR apmērā.• Apstiprināt SIA “ZAAO” iesniegto sadzīves atkritumu ap-saimniekošanas maksas aprēķinu un noteikt maksu sākot no 2018.gada 1.janvāra par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Beverīnas novada administratīvajā teritorijā 14.48 EUR par 1 m3 atkritumu (bez PVN) ko veidos:1. maksa par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu,

pārkraušanu, uzglabāšanu, dalītās atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārkraušanas infrastruktūras objektu un uzturēšanu atbilstoši līgumam, ko noslēgusi pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs, kā arī izmaksas to sabiedrības izglītības pasākumu finansēšanai, kuri vērsti uz atkritumu radītāju izglītošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā – 9.18 EUR apmērā par 1 m3;

2. sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs par sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā “Daibe”– 3.67 EUR apmērā par 1 m3;

3. dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu norma-tīvajos aktos noteiktajā apmērā – 1.63 EUR apmērā par 1 m3.

• Papildināt 2016.gada 31.augusta noteikumu “Pamatprincipi un kārtība, kādā tiek piešķirts pašvaldības finansējums iz-glītības iestādēs“ I.nodaļu ar 11.punktu šādā redakcijā:“11.Pagarinātās dienas grupas skolotājiem laika periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 31.augustam noteikt pašvaldības piemaksu 226.67 EUR par vienu slodzi”.• Piemērot Beverīnas novada pašvaldības domes priekš-sēdētāja mēnešalgas noteikšanai koeficientu 2,0, nosakot mēnešalgu 1718 EUR.

• Piemērot Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektoram mēnešalgas noteikšanai koeficientu 1,55, nosakot mēnešalgu1332 EUR.• Piemērot deputātu atlīdzības vienas stundas apmēra no-teikšanai koeficientu 1,2, nosakot stundas likmi 6.13 EUR.• Piešķirt naudas balvu 300 EUR apmērā Aldim Mednim par 1.vietu 156 dalībnieku konkurencē Pasaules kausa iz-cīņas novusā 10.posmā.• Piešķirt naudas balvu 200 EUR apmērā Dainim Ķellem par ieguldījumu meitas Megijas Ķelles sportiskajā izaugsmēun Beverīnas novada novusistu panākumiem Latvijā un ārpus tās robežām.• Atbalstīt SIA “Apvārsnis”, reģistrācijas Nr.50103502191,iniciatīvu par Hermaņa Enzeliņa grāmatas “Skati Valmieras pilsētas draudzes un novada pagātnē” (1932) atkārtota un papildināta izdevuma publicēšanā, iegādājoties ar priekš-apmaksu 100 grāmatas eksemplārus par cenu 8.00EUR par vienu grāmatu, kopējā summa EUR 800.00.• Apstiprināt aktualizēto Beverīnas novada integrētās attīstības programmas investīciju plānu 2018.-2020.gadam.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības saistošos no-teikumus Nr.1/2018 “Par Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada budžetu”.• Apstiprināt saistošos noteikumus Nr.2/2018 “Grozījumi 2012.gada 25.janvāra saistošajos noteikumos Nr.2/2012 “Beverīnas novada pašvaldības nolikums””.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības centrālās admi-nistrācijas nolikumu.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības Brenguļu pa-gasta un Trikātas pagasta pārvaldes nolikumu.• Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības Kultūras centra nolikumu.• Apstiprināt Ievu Putniņu par Kultūras centra vadītāju ar 2018.gada 25.janvāri.• Apstiprināt Trikātas pamatskolas attīstības plānu 2018.-2020.gadam.• Apstiprināt 11.12.2017. notikušās pašvaldības nekustamā īpašuma “Rušu ferma” izsoles rezultātus: pārdot par 2142.00EUR.• Apstiprināt 08.01.2018. notikušās nekustamā īpašuma “Kļavas”-8 izsoles rezultātus – pārdot par izsolē nosolīto augstāko cenu – EUR 3758.00.• Pārdot nekustamo īpašumu Brenguļu pagastā “Ābeles”, kadastra Nr.9646 003 0232, izsolē ar augšupejošu soli par sākuma cenu EUR 8000.00, nosakot nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas mērķi: individuālo dzīvojamo māju celtniecība. Apstiprināt izsoles noteikumus.• Nodot atsavināšanai zemes gabalu Kauguru pagastā “Gauja 312”, kadastra Nr. 9662 002 0224, pārdodot to izsolēar augšupejošu soli, nosakot sākuma cenu EUR 2020.00 un apstiprināt izsoles noteikumus.• Nodot atsavināšanai zemes gabalu “Gauja 303”, kadastra Nr.9662 002 0215, pārdodot to nomas pirmtiesīgajai per-o-nai par cenu EUR 948.00.• Nodot atsavināšanai zemes gabalu “Gauja 416”, kadastra Nr.9662 002 0328, pārdodot to nomas pirmtiesīgajai perso-nai par cenu EUR 1429.00.• Nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu “Irši”, kadastra Nr.9662 506 0010, kas sastāv no dzīvojamas mājas ar ka-dastra apzīmējumu 9662 006 0074 012, platība 72.10 m2 un garāžas ar kadastra apzīmējumu 9662 006 0074 013, platība55.00 m2 [..] par EUR 2718.00.

• Atsavināt Beverīnas novada pašvaldībai piekrītošo zemes vienību Kauguru pagastā “Grīšļi 10”, kadastra Nr. 9662 002 0637, kurš sastāv no zemes vienības kadastra apzīmējumu 9662 002 0637 0.0809 ha platībā nomas pirmtiesīgajai personai [..].• Nodot atsavināšanai nekustamo īpašumu “Priedaine”-8, kadastra Nr.9662 900 0173, dzīvokļa īpašumu 47.7m2 pla-tībā, sastāvoša no 477/3550 domājamām daļām no zemes ar kadastra apzīmējumu 9662 006 0252, dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 9662 006 0252 001 un divām palīgēkām ar kadastra apzīmējumiem 9662 006 0252 002 un 9662 006 0252 003,– pārdodot to izsolē ar augšupejošu soli, nosakot izsoles sākuma EUR 1020.00, izsoles soli EUR 100.00. Apstiprināt izsoles noteikumus.• Zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 9662 002 0796, 0.47 ha platībā noteikt kā starpgabalu un kā piekritīgu Beve-rīnas novada pašvaldībai, noteikt lietošanas mērķi – zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļa zemes nodalījuma joslā, NĪLM kods 1101.Piešķirt nekus-tamam īpašumam nosaukumu “Ceļš Paulēni – Gaujas”.• Izsniegt biedrībai “Brenguļu autotrase”, reģ.Nr.40008087657,atļauju rīkot autosporta sacensības Brenguļu autotrasē 2018.gada 3.februārī no plkst.17.00-24.00.• Atļaut SIA “Kunturi” izbraukuma tirdzniecību 2018.gadā ar automašīnu MB Atego 815, valsts reģistrācijas Nr. RO 1063, šādos laikos:

Trešdienās plkst. 08:30-10.00 Kauguru pagasta Mūrmuižā,stāvlaukumā;Trešdienās plkst. 10:20-10:40 Brenguļu pagasta Cempos, kluba stāvlaukumā;Trešdienās plkst. 11:00 – 12:00 Brenguļu pagasta veikala stāvlaukumā;Trešdienās plkst. 12:30 – 13:30 Trikātā, stāvlaukumā.

• Apstiprināt sekojošu produkcijas sortimentu – gaļas izstrādājumi, gaļas produkti, maltā gaļa, kūpināta gaļa, citi lauksaimniecības produkti.• Atļaut SIA “MATADORS” izbraukuma tirdzniecību 2018.gadā ar automašīnu MERCEDES BENZ, valsts reģistrācijas Nr. JU-1223,ceturtdienās Brenguļu pagasta Brenguļos no plkst. 09:00 līdz 09:30. Apstiprināt sekojošu produkcijas sortimentu – gaļas izstrādājumi: svaiga gaļa, desas, žāvējumi un gaļas kulinārijas izstrādājumi• Atļaut SIA “Autoveikals”, reģistrācijas Nr. LV 44103114580,juridiskā adrese Rīgas iela 50A-2, Valmiera, LV-4201, auto-veikala tirdzniecību Beverīnas novadā 2018.gadā ar auto-mašīnu MERSEDES BENZ, valsts reģistrācijas Nr. AH 3765,pirmdienās un ceturtdienās pēc sekojoša maršruta: Cempi 9:30; Zaltes 11:00; Mazbiķis 11:15; Purmaļi 11:30; Dutka 11:45; Jauklejas 12:00; Jurģi 12:15; Kaudzītes 12.30; Sūnas 12:45; Jaujas 13.00; Kaupi 13.15; Ķikuti 13:30; Krustkalni 13:45; Atpiļi 14:00; Liberti 14:15; Vantari 14:30; Ozoli 14:45; Birzes 15:00; Ķīkas 15:15; Skaistkalni 15:30; Ielītes 15:45; Ezerlejas 16:00; Vigras 16:15; Nomnieki 16:30; Grotes 16:45. Apstiprināt sekojošu produkcijas sortimentu – plaša sortimenta pārtikas, saimniecības preces, tabakas izstrādājumi, alus, alkohols. • Atbalstīt akciju sabiedrību “Valters un Rapa”, reģistrācijas Nr.40003293818, piešķirot EUR 100.00 vēsturnieka Jāka Pihlaka monogrāfijas “Lāčplēša ordeņa un Brīvības krusta kavalieri” tulkošanai un izdošanai.

SAISTOŠIE NOTEIKUMI2018.gada 25.janvārī Nr.1 /2018

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 25.janvāra sēdes lēmumu Nr.14, prot.Nr., 14.§

Par Beverīnas novada pašvaldības 2018.gada budžetuIzdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta otro daļu un 46.pantu, likumu “Par pašvaldību budžetiem”, likumu “Par budžetu un finanšu vadību”

1. Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības pamatbudžetu 2018. gadam saskaņā ar 1. pielikumu:1.1. Budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 01.01.2018. 664 034 EUR apmērā.1.2. Budžeta ieņēmumus 3 922 099 EUR apmērā,1.3. Budžeta izdevumus 4 349 549 EUR apmērā,1.4. Aizņēmumu pamatsummu atmaksu 111 900 EUR apmērā,1.5. Budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 31.12.2018. 124 684 EUR apmērā. 2. Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības speciālo budžetu 2018.gadam saskaņā ar 2. pielikumu: 2.1. Speciālā budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 01.01.2018. 152 679 EUR apmērā.2.2. Speciālā budžeta ieņēmumus 908 842 EUR apmērā,2.3. Speciālā budžeta izdevumus 1 003 011 EUR apmērā,2.4. Speciālā budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 31.12.2018. 58 510 EUR apmērā.

3. Apstiprināt Beverīnas novada pašvaldības ziedojumu un dāvinājumu budžetu 2018. gadam saskaņā ar 3. pielikumu:3.1. Ziedojuma un dāvinājuma budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 01.01.2018. 340 EUR apmērā,3.2. Ziedojumu un dāvinājumu budžeta izdevumus 340 EUR apmērā,3.3. Ziedojumu un dāvinājuma budžeta finanšu līdzekļu atlikumu uz 31.12.2018. 0 EUR apmērā.4. Paskaidrojuma raksts Beverīnas novada pašvaldības 2018. gada budžetam ir pievienots noteikumu 4. pielikumā.

Ar 2018.gada pašvaldības budžeta saistošo noteikumu pielikumiem (paskaidrojuma rakstu, pamatbudžetu, speciālā budžeta, ziedojumu un dāvinājumu plāniem var iepazīties Beverīnas novada pašvaldības mājaslapas sadaļā “Pašvaldība” -> “Budžets un investīciju plāns”.

Informāciju sagatavoja: Beverīnas novada pašvaldība

3Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

SAISTOŠIE NOTEIKUMI2017.gada 30. novembrī Nr.10 /2017

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 30.novembra lēmumu, prot. Nr.16, 5.§PRECIZĒTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 25.janvāra lēmumu Nr.12 prot. Nr.1, 12.§

Par pabalstu krīzes situācijāIzdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma, 35.panta otro daļu, likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi1. Šie noteikumi nosaka veidu, apmēru un kārtību kādā Beverīnas novada pašvaldības iedzīvotāji un personas, kuras dzīvo Beverīnas novada teritorijā un ir bez deklarētās dzīvesvietas, var saņemt pabalstu krīzes situācijā, kā arī pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas, pārsūdzības kārtību2. Noteikumos lietoti šādi termins:Pašvaldības iedzīvotāji – Beverīnas novada pašvaldības adminis-tratīvā teritorijā pamata dzīvesvietu deklarējušas personas.3. Pabalsts krīzes situācijā piešķirams pamatojoties uz pašvaldības iedzīvotāja iesniegumu par palīdzības pieprasīšanu, kurā iesniedzējs norāda nepieciešamā pabalsta apmēru, veidu un pievieno krīzes situāciju pamatojošus dokumentus.4. Lēmumu par pabalstu krīzes situācijā pieņem pašvaldības Sociālais dienests vienas darba dienas laikā, izvērtējot iesniegto dokumentu pamatotību.

5. Pabalsta krīzes situācijā veidi:5.1. psihosociāla palīdzība;5.2. materiāla palīdzība;5.3. psihosociāla un materiāla palīdzība.6. Psihosociālu palīdzību sniedz Sociālā dienesta darbinieki un nepieciešamības gadījumā piesaista citus speciālistus.7. Materiālā palīdzība naudā vienai personai ir divu valstī noteiktā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI) apmērā, kuru divu darba dienu laikā klientam izmaksā skaidrā naudā pašvaldības kasē vai ieskaita klienta norādītajā bankas kontā.8. Beverīnas novada pašvaldības Sociālā dienesta negatīvu lēmumu,pabalsta krīzes situācijā pieprasītājam, paziņo rakstveidā.9. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības Sociālais dienests ir tiesības apstrīdēt Beverīnas novada pašvaldības domē10. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības dome, ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

2017.gada 30. novembrī Nr.9 /2017

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2017.gada 30.novembra lēmumu Nr.152, prot.Nr.16, 14.§PRECIZĒTI Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 25.janvāra lēmumu Nr.11, prot.Nr.1, 11.§

Par sociālo palīdzību Beverīnas novadāIzdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešo, ceturto un piekto daļu,

likuma “Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļuI. Vispārīgie jautājumi1. Šie noteikumi nosaka Beverīnas novada pašvaldības sociālās palīdzības veidus, to apmēru, saņemšanas kārtību, kā arī sociālās palīdzības jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas, pārsūdzības kārtību 2. Noteikumos lietoti šādi termini:2.1. Pašvaldības iedzīvotāji – Beverīnas novada pašvaldības admi-nistratīvā teritorijā pamata dzīvesvietu deklarējušas personas;2.2. Mājsaimniecība – persona vai personu grupa, ko saista rad-niecība vai citas personiskas attiecības, kam ir kopīgi izdevumi uzturam un kas mitinās vienā dzīvojamā vienībā (mājā, dzīvoklī), kuras uzturēšanu veic kopīgi.3. Šie noteikumi nosaka Beverīnas novada pašvaldības sociālās palīdzības veidus, to apmēru, saņemšanas kārtību, kā arī sociālās palīdzības jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas, pārsūdzības kārtību.4. Tiesības saņemt sociālo palīdzību ir pašvaldības iedzīvotājiem.5. Pamats sociālās palīdzības piešķiršanai ir pašvaldības iedzīvo-tāja iesniegums, iztikas līdzekļu deklarācija un tam pievienotie mājsaimniecības materiālā stāvokļa un konkrētās personas izdevu-mus apliecinošie dokumenti, kuri tiek iesniegti Beverīnas novada sociālajā dienestā.6. Atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam un sociālās pa-līdzības pabalstu saņemšanai Sociālais dienests izvērtē un nosaka atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.7. Lēmumu par sociālo palīdzību, pamatojoties uz šiem saistošajiemnoteikumiem, pieņem pašvaldības Sociālais dienests.8. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Beverīnas novada pašval-dības dome.II. Sociālās palīdzības veidi9. Garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanas (turpmāk tekstā GMI) pabalsts.10. Dzīvokļa pabalsts.11. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts.12. Daļējs medicīnisko izdevumu apmaksas pabalsts.III. GMI pabalsts13. GMI pabalsts ir naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienā-kumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.14. GMI pabalstu pašvaldības iedzīvotājiem piešķir LR normatī-vajos aktos noteiktajā kārtībā.15. GMI pabalstu par pirmo mēnesi izmaksā 10 darbdienu laikā no pabalsta piešķiršanas dienas.16. GMI pabalsta apmērs vienam cilvēkam mēnesī nepārsniedz valstī noteikto GMI pabalsta apmēru. Ja personai ir 1. vai 2. invaliditātes grupa, tad pabalsta apmērs vienam cilvēkam mēnesī nepārsniedz 100.00 euro. IV. Dzīvokļa pabalsts17. Dzīvokļa pabalsts ir pašvaldības sniegtā sociālā palīdzība ap-kures izdevumu apmaksai.18. Dzīvokļa pabalsts ir vienreizējs – piešķir mājsaimniecībai vienureizi apkures sezonā, ja tā faktiski dzīvo mājoklī, kurā ir deklarē-jusi savu pastāvīgo dzīvesvietu.19. Dzīvokļa pabalsta apmērs ir 140.00 euro. 20. Dzīvokļa pabalstu iedzīvotājiem, kuru apdzīvojamā platība tiek apkurināta ar malku, piešķir natūrā vai naudā. Ja mājsaimniecībā ir darbspējīga persona, tad malku, pašvaldības ierādītajā vietā paši var sagatavot. Dzīvokļa pabalstu nepiešķir, ja mājsaimniecības īpašumā ir mežs, kurā iespējams sagatavot malku.

21. Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir:21.1. mājsaimniecībai, kurā ir 1.grupas invalīds, ja mājsaimnie-cībā ienākumi uz 1 ģimenes locekli nepārsniedz 380.00 (trīs simti astoņdesmit) euro;21.2. mājsaimniecībai, kurā ir 2. vai 3.grupas invalīds, ja mājsaim-niecības vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 266.00 euro;21.3. mājsaimniecībai, kurā ir bērns invalīds, ja mājsaimniecības vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 380.00 euro;21.4. vienatnē dzīvojošam pensionāram, kura ienākumi nepārsniedz380.00 euro;21.5. mājsaimniecībai, kurā visi mājsaimniecības locekļi ir pen-sionāri un mājsaimniecības vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 266.00 euro.21.6. mājsaimniecībai, kurai piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss.V. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts22. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts ir izglītības iestādēs organizēto ēdināšanas pakalpojumu apmaksa personām.23. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts tiek pārskaitīts pakal-pojuma sniedzējam, kas realizē ēdināšanas pakalpojumu mācību iestādē vai mācību iestādei.24. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsta veidi:24.1. ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts novada izglītības iestādēs;24.2. ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalsts ārpus novada eso-šajās izglītības iestādēs.25. Tiesības saņemt ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalstu no-vada izglītības iestādēs ir trūcīgu ģimeņu bērniem:25.1. kas mācās pagarinātās dienas grupā – launagu;25.2. kas dzīvo internātā – brokastis, launagu un vakariņas;25.3. kas apmeklē pirmsskolas izglītības grupas – visas ēdien-reizes.26. Tiesības saņemt ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalstu ārpus novada esošajās izglītības iestādēs (pusdienas) ir trūcīgu ģimeņu bērniem, kuri iegūst izglītību klātienē profesionālās, vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs līdz 2.50 euro dienā. 27. Ēdināšanas izdevumu apmaksas pabalstu piešķir uz laiku, uz kādu ģimenei noteikts trūcīgas ģimenes statuss vai līdz mācību pusgada beigām.VI. Daļēju medicīnisko izdevumu apmaksas pabalsts28. Daļēju medicīnisko izdevumu apmaksas pabalsts ir:28.1. pabalsts slimnīcas izdevumu apmaksai;28.2. pabalsts zobu protezēšanas izdevumu apmaksai;28.3. pabalsts optisko briļļu izdevumu apmaksai;28.4. pabalsts ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicī-nisko ierīču iegādes izdevumu apmaksai (valsts kompensējamo).29. Tiesības saņemt daļēju medicīnisko izdevumu apmaksas pa-balstu ir pašvaldības iedzīvotājiem:29.1. trūcīgām personām – 100% apmērā no izlietotās summas;29.2. personām, kuru pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi uz vienumājsaimniecības locekli nepārsniedz 266.00 euro – 75% apmērā no izlietotās summas;29.3. personām, kuru pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi uz vienumājsaimniecības locekli nepārsniedz 380.00 euro – 50% apmērā no izlietotās summas.30. Daļēju medicīnisko izdevumu apmaksas pabalsts vienai per-sonai gadā nepārsniedz: 30.1. pabalsts slimnīcas izdevumu apmaksai – 100.00 euro;30.2. pabalsts zobu protezēšanas izdevumu apmaksai – 80.00 euro;

30.3. pabalsts optisko briļļu izdevumu apmaksai – 50.00 euro (pabalstu var saņemt vienu reizi trijos gados);30.4. pabalsts ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicī-nisko ierīču iegādes izdevumu apmaksai (valsts kompensējamo) – 80.00 euro.VII. Ierobežojumi sociālās palīdzības saņemšanai31. Sociālo palīdzību var atteikt pilnībā vai daļēji Sociālo pakal-pojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta, 2009. gada 17. jūnijaMinistru kabineta noteikumu Nr.550 “Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību” 18. punkta noteiktajā kārtībā. VIII. Lēmuma pārsūdzības kārtība32. Beverīnas novada pašvaldības sociālā dienesta negatīvu lēmumusociālās palīdzības pieprasītājam paziņo rakstveidā. 33. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības sociālais dienests ir tiesības apstrīdēt Beverīnas novada pašvaldības domē-“Pagastmāja”, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV – 4224.34. Lēmumu, kuru pieņem Beverīnas novada pašvaldības dome, ir tiesības pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Voldemāra Baloža ielā 13a, Valmiera, LV - 4201.IX. Noslēguma jautājums35. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Beverīnas novada pašvaldības 23.12.2009. saistošie noteikumi Nr.21 “Par sociālo palīdzību Beverīnas novadā”.

2017.gada 30. novembrī Nr.2 /2018

APSTIPRINĀTI ar Beverīnas novada pašvaldības domes 2018.gada 25.janvāra lēmumu Nr.15, prot. Nr.1, 15.§)

Grozījumi 2012.gada 25.janvāra saistošajos noteikumos

Nr.2/2012 “Beverīnas novada pašvaldības nolikums”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 1. punktu un 24. pantu

Izdarīt Beverīnas novada pašvaldības 2012.gada 25.janvāra sais-tošajos noteikumos Nr.2/2012 “Beverīnas novada pašvaldības no-likums” šādus grozījumus:1. Izteikt 5.punktu šādā redakcijā:“5. Pašvaldības dome ir izveidojusi šādas iestādes:

5.1. Pašvaldības centrālā administrācija;5.2. Brenguļu sākumskola;5.3. J. Endzelīna Kauguru pamatskola;5.4. Trikātas pamatskola;5.5. Pirmsskolas izglītības iestāde „Pasaciņa”;5.6. Beverīnas novada pašvaldības policija;5.7. Beverīnas novada Dzimtsarakstu nodaļa;5.8. Beverīnas novada bāriņtiesa;5.9. Beverīnas novada Sociālais dienests;5.10. Beverīnas novada Kultūras centrs, kura sastāvā ir:

5.10.1. Brenguļu pagasta bibliotēka;5.10.2. Kauguru pagasta bibliotēka;5.10.3. Mūrmuižas bibliotēka-informācijas centrs;5.10.4. Trikātas pagasta bibliotēka;5.10.5. Kauguru kultūras nams;5.10.6. Trikātas kultūras nams;5.10.7. Novada sporta organizators;5.10.8. Tūrisma speciālists.

2. Papildināt 5.punktu ar tekstu šādā redakcijā: “Trikātas pagastapārvaldē atrodas Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpo-šanas centrs, kura mērķis un galvenais uzdevums ir valsts iestāžu pakalpojumu sniegšana tuvāk klientu dzīvesvietai”.3. Izteikt 6.punktu šādā redakcijā:“6.Pašvaldības centrālā administrācija ir pašvaldības iestāde, kas organizē noteiktu pašvaldības funkciju izpildi, domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un tehnisko ap-kalpošanu, un tā sastāv no šādām struktūrvienībām un nodaļām:

6.1. Brenguļu pagasta pārvaldes;6.2. Trikātas pagasta pārvaldes;6.3. Finanšu nodaļas; 6.4. Juridiskās nodaļas;6.5. Kancelejas nodaļas;6.6. Kauguru pagasta saimniecības daļas;6.7. Brenguļu pagasta saimniecības daļas;6.8. Trikātas pagasta saimniecības daļas;6.9. Speciālistiem un tehniskā personāla”.

4. Izteikt 9.punktu šādā redakcijā:“9.Pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību nodrošina:

9.1. Brenguļu pagasta pārvalde;9.2. Trikātas pagasta pārvalde;9.3. Beverīnas novada pašvaldības administrācija “

5. Aizstāt 12.punktā ciparu “12” ar ciparu “11”.6. Izteikt 17.1.apakšpunktu šādā redakcijā: ““17.1.Īsteno pašvaldības budžeta izstrādi un izpildes kontroli”.7. Papildināt 17.2.apakšpunktu aiz vārda “administrācijas” ar vārdiem “un pagasta pārvalžu”.8. Svītrot 22.8.apakšpunktu.

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums4 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

Tā kā ziema mūs nelutina ar sniegu, tad 1. un 2. klases skolēni un vecāki izmantoja mirkli, kad sniegs klāja zemi. Līnas un Undas māmiņa pulcēja mūs svētdien, 21. janvārī, Jēņu kalnā. Tas atrodas blakus abu meiteņu mājām.

Mežu pieskandēja bērnu gaviles un smiekli. Uz nebēdu braucām ar kamaniņām no kalna – gan pa vienam, gan divatā. Visus vienoja labs garastāvoklis un draudzība. Mūs sasildīja ugunskurs un karsta tēja. Mielojāmies ar ceptām desiņām un sautētiem kāpostiem.

Līnas un Undas tētis mūs veda kalnā pie upurakmens. Tas bija ar dziļu iedobi. Turp dodoties, mūs neaizskāra neviens zars, taču atpakaļ nākot, koku zari nemitīgi aizķēra mūsu cepures. Ar humoru mēs pasmējāmies, ka tas laikam tādēļ, ka nebijām paņēmuši līdzi ziedojumu upurakmenim.

Stundas aizritēja nemanot. Sārtie vaigi un smaidi vēstīja, ka Sniega diena bija izdevusies.Paldies Līnas un Undas vecākiem, kuri jau otro gadu organizē šādu aktivitāti Jēņu kalnā!

Trikātas pamatskola 1. klases audzinātājaLigita Garsele

1.-2. klases Sniega diena

Valodu nedēļa Trikātas pamatskolā

“Patiesa mīlestība pret savu tautu nav iedomājama bez mīlestības pret savu valodu.” /K. Paustovskis/

“He who knows no foreign languages knows nothing of his own language.” /Johann Wolfgang Gothe/

“Русский язык в умелых руках и опытных устах красив, певуч, выразителен, губок, послушен, ловок и вместителен.” /А. И. Куприн/

Valoda ir īpašs instruments, ar kuras palīdzību mēs galvenokārt sazināmies savā starpā. Cilvēks kļūst arvien bagātāks, inteliģentāks, ja viņš labi zina ne tikai savu dzimto valodu, bet arī svešvalodas – krievu, angļu un citas valodas. Viena valoda bagātina otru.

No 22. līdz 26. janvārim tradicionāli Trikātas pamat-skolā norisinājās Valodu nedēļa. Tās ietvaros visās klasēs notika valodu viktorīnas – gan latviešu, gan krievu, gan angļuvalodā. 5.- 9. klašu skolēni sacentās arī H. K. Andersena pasakas “Meža gulbji” fragmenta ātrlasīšanā un tā satura at-stāstīšanā. Savukārt 6. un 8. klašu skolēni rakstīja olimpiādes darbus angļu un krievu valodā.

Nākamās nedēļas noslēgumā, kad visi rezultāti bija ap-kopoti, tika sveikti uzvarētāji. To bija daudz. Prieks bija ne-viltots skolotājām, kuras sagatavoja viktorīnas un olimpiāžu jautājumus darbus, kā arī tos izlaboja un izvērtēja. Paldies skolotājām Ligitai Garselei, Ritai Puķītei, Solvitai Strautiņai, Lidai Sīpolai, Vizmai Pētersonei, Marutai Ģingulei un Iritai Steģei, kura arī sarūpēja brīnišķīgus plakātus, diplomus un apkopoja visus rezultātus.

Trikātas pamatskolas latviešu valodas skolotāja Maruta Ģingule un angļu valodas skolotāja Irita Steģe

IZGLĪTĪBA

Lielāki un mazāki, bailīgāki un drosmīgāki, dažādu krāsu spalvām, tie ir viņi – ziemojošie putni. Kad ārā sals un sniegs, viņiem barību atrast nav viegli.

Jau daudzas ziemas mēs palīdzam putniem pārdzīvot šo laiku. Barotavās, kuras gatavojuši bērnu tēvi Jānis Brencis un Andris Bortkēvičs, izvietojam barību – dažādas sēklas, baltmaizes drupačas, auzu pārslas, svaigu speķi. Jau no paša rīta, tūlīt pēc astoņiem,putni ir klāt. Atlido dzilnīši, lielās zīlītes, zilzīlītes, purva zīlītes. Pa dienas vidu ierodas dižraibais dzenis un vidējais dzenis. Noskaidrot to, kas tā par sugu, iespējams izmantojot interneta resursus un grāmatu “Latvijas putni”. Putnus vērot varam no pavisam neliela attāluma, jo barotavas piestiprinātas uz logu palodzēm. Dzeņi ir īpaši tramīgi, jo tiklīdz pamana vismazāko kustību, tā tūlīt ir projām. Dzilnīši savukārt ir visbezbailīgākie, jo turpina baroties arī tad, kad uz viņiem noraugās daudzi acu pāri. Zilzīlītes ir kautrīgas, jo piekāpjas lielo zīlīšu priekšā, kuras ir diezgan ķildīgas un trenkā viena otru. No pavisam neliela attāluma varam vērot ne tikai putnu izskatu, bet arī izturēšanos. Tā bērni iemācās atpazīt putnus. Šādā veidā mēs audzinām līdzjūtību un sapratni par to, ka varam palīdzēt tiem, kuriem neklājas viegli ziemas laikā.

Mūsu skola atrodas ļoti skaistā un dabīgā vidē. Gaismas kalna pakājē iztek avotiņš, kura ūdeņi kā neliels strautiņš, vijoties cauri meldriem un sīkiem krūmiņiem, ietek skolas ezerā. Tepat ir arī Abuls, kurā ziemo meža pīles. Arī tās netiek

aizmirstas, jo ejam tās barot ar baltmaizi. Ezerā ligzdo gulbji.Kad ir izperēti mazuļi, bieži var redzēt visu ģimeni. Skolas parks, ar koku un krūmu bagātību, ir īsta vērtība, jo varam vērot krāsas, sajust smaržas no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Te var salasīt zīles un pīlādžus, atrast krāsainas lapas, bet pavasarī ieraudzīt pirmās vizbulītes.

Tas viss ir tepat – tuvu un aizsniedzami. Mēs esam bagāti, jo mums ir sava skola, savs parks, ezers un dabas daudzveidība visapkārt. Esam bagāti ar to, ka varam smelties iedvesmu ikdienai no tā, ko mums devīgi dāvā Māte daba.

Trikātas pamatskolas pirmsskolas skolotāja Maija Ingeleviča

Gaismaskalns un aktualitātes pirmsskolā

“Lasīt grāmatu ir tas pats, kas doties ceļojumā.”/Emma Gulliforda/

Pirmā semestra beigās Trikātas pagasta bibliotēkas vadī-tāja Inga Janīte uzaicināja Trikātas pamatskolas 5.-6. klašuskolēnus piedalīties Nacionālās “Skaļās lasīšanas” sacen-sībās. Tās pirmo reizi valstī organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka ar mērķi attīstīt skolēnos mīlestību pret grāmatu un nostiprināt lasītprasmi.

Gatavošanās periodā skolēniem kopā ar vecākiem bija jāizvēlas, kura grāmata sacensībām būtu vispiemērotākā, interesantākā un mīļākā. Tāpat jāatrod grāmatā fragments, kuru, izteiksmīgi lasot, var ieinteresēt klausītājus.

Skolas konkurss notika 18. janvārī pagasta bibliotēkā mājīgā gaisotnē. Žūrijā bija uzaicināta arī Valmieras inte-grētās bibliotēkas Bērnu nodaļas galvenā bibliotekāre Lolita Dreimane.

Vairāki 5.-6. klašu skolēni bija ļoti nopietni gatavojušies lasīšanas sacensībām, viņu priekšnesums bija pārliecinošs, interesants, pat atraktīvs, lasītprasme teicama. Ieguldītais darbs tika atzinīgi novērtēts.

Kamēr žūrija apspriedās, tikmēr dalībnieki cienājās ar sarūpēto mielastu un saņēma balvas – blociņus ar pagasta bibliotēkas logo, bet no Valmieras integrētās bibliotēkas – grāmatzīmes.

1. vietu ieguva 5. klases skolnieks Mārcis Šmagris-Bondars un 6. klases skolniece Elīza Evelīna Pētersone. Viņitālāk startēs reģionālajās sacensībās Valmierā, kuras notiks

martā. 2. vietu pārliecinoši ieguva 5. klases skolniece Lauma Grāvelsiņa, bet 3. vietu dalīja 6. klases meitenes Rendija Ziemane un Viktorija Skaldere. Visi dalībnieki janvāra beigās skolas Valodu nedēļas noslēgumā saņems diplomus.

Paldies pagasta bibliotēkas vadītājai Ingai Janītei par jauko pasākumu!

Uz tikšanos nākamā gada sacensībās!

Fotogrāfija no Trikātas pamatskolas arhīva. Informāciju sagatavoja:

Trikātas pamatskolas bibliotekāre Lida Sīpola un latviešu valodas skolotāja Maruta Ģingule

“Skaļās lasīšanas” sacensības

“Vienai svecei, otrai svecei, trešai svecei,piektai svecei, īsai svecei, garai svecei danci apkārt sāciet!” /Ojārs Vācietis/

Sveču dienu latvieši svin 2.februārī. Cilvēki tic, ka šajā dienā lietajām svecēm piemīt īpašs sargājošs spēks pret negaisu un slimībām. Agrāk sveces lējuši no bišu vaska, liellopu un aitu taukiem. Tagad sveces visbiežāk lejam no parafīna. Biteniekiem ir ticējums, ka sveču dienas sniegs unapmācies laiks sola ražīgu gadu bitēm. Cits ticējums vēsta, ka sniega kupenas sola sēņu un ogu ražu mežos.

Pirmsskolas grupu bērni, gaidot sveču dienu, gatavoja sveces “pilināšanas” tehnikā, rotāja sveču siluetus ar savir-pināta papīra elementiem un tina dziju ap telpisku cilindrisku formu. Tika izveidota arī sveču izstāde no svecēm, kuras no savās mājās esošajiem krājumiem, atnesa bērni un skolotājas. Sveces bija atceļojušas pat no ASV, Anglijas, Venēcijas, Portugāles salas Madeiras un citām tuvākām un tālākām vietām.

Kad sveču izstāde bija aplūkota, bērni skandēja dzejoļus par svecēm un atcerējās ticējumus. Pēc tam visi devās

rotaļās, paslēpuši īstās sejas aiz maskām. Jautrību izraisīja rotaļa “Vilks un kaza”, jo tā prasa ātru reakciju un veiklību. Citā rotaļā “noadījām” vilkam zeķes, lai nesalst kājas purvus un mežus bradājot. Rotaļu noslēgumā visi braucām uz tirgu pirkt un pārdot, kas nu katram bija padomā.

Sveču diena aizvadīta, tāpēc varam sākt gatavoties Meteņiem.

Trikātas pamatskolas pirmsskolas skolotājas Eva Melbārde un Maija Ingaleviča

Sveču dienā

5Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

27. janvārī, Ķekavā norisinājās Latvijas čempionāta otrāposma spēles novusā sieviešu komandām. Lai arī šoreiz “Beverīnai” bija stiprākas sāncenses, mūsējās pārspēja visastrīs pretinieces.

Sīvāka spēkošanās sanāca ar Liepājas novusistēm, kur bija nepieciešamas pārspēles, lai noteiktu uzvarētāju. Beigās ar 22:16 (2 punkti) pārākas tomēr izrādījās mūsu komandas spēlētājas, taču vienu svarīgu punktu “Beverīna” šajā mačā tomēr pazaudēja.

Kuldīgas vienība tika pieveikta ar 17:15 (3 punkti), bet Ventspils – ar 17:7 (3 punkti).

Individuāli 100% rezultātu šajā posmā sasniedza Monta Ozola, kura uzvarēja visos sešos aizvadītajos mačos. Evija Paparde uzvarēja septiņās spēlēs, bet piedzīvoja četrus zau-dējumus. Megijai Ķellei bija trīs uzvaras, trīs zaudējumi un viens neizšķirts rezultāts (3:3). Sintijai Skalbei – trīs uzvaras, pieci zaudējumi un divi neizšķirti, Evelīnai Sirmai – divas uzvaras, divi zaudējumi un viens neizšķirts mačs, bet Ritai Šķiparei – viena uzvara, divi zaudējumi un divi neizšķirti.

Latvijas čempionāta vadībā šobrīd ar 21 punktu izvir-zījusies Rīgas taksometru parka (RTP) pirmā komanda, kas pārspējusi visas septiņas pretinieku komandas ar maksimālo rezultātu (3 punkti). “Beverīna” pašlaik atrodas otrajā vietā ar izcīnītajiem 20 punktiem, bet trešo vietu ar 17 punktiem ieņem RTP otrākomanda.

Nākamais Latvijas čempionāta posms Beverīnas novada spēlētājām būs jāaizvada 24. februārī (Vaidavā).

Sporta pasākumu organizators Aivars Grinbergs

IZGLĪTĪBA SPORTSPirmklasnieku svētku rīts

Ceturtdien, 1. februārī, pirmklasniekiem iesākās svētku rīts, kas izvērtās par svētkiem visas dienas garumā. Trikātas pamatskolā izveidojusies tradīcija pirmās klases skolēniem otrā semestra sākumā, kad apgūti burti, ir prasme lasīt un rakstīt, pirmsskolas vecākās grupas un 2.-4.klašu audzēkņi kopā ar audzinātājām organizē svētkus. Tā skolas kolektīvs atzīst, ka nu pirmklasnieki ir pilntiesīgi šīs skolas skolēni.

Šajā nedēļa jau divas dienas pirms pasākuma mūsu klasesdurvis rotāja liela Minjona bilde. Tā pirmklasniekus ieprie-cināja, jo varonis zināms no animācijas filmas. Vēl lielāka sajūsma bija, kad ceturtdienas rītā Minjons pilnā ietērpā ienāca mūsu klasē! Varējām viņu aptaustīt un samīļot! Viņa pavadībā uzsākām ceļu pa skolu.

Ceļojumu mēs aizsākām ar Minjona zīmēšanu 3.klasē. Audzinātāja Solvita Strautiņa un skolēni bija sagatavojuši katram nepabeigtu zīmējumu, kuru mēs papildinājām. Tā tapa mūsu 1.klases Minjoni.

2. klasē audzinātāja Rita Puķīte kopā ar skolēniem bija sagatavojuši jaunus uzdevumus – katram pirmklasniekam bija jāizdomā un jāuzraksta īpašības vārdi Minjonam, kas sāktos ar katru viņa vārda burtu. Tas mums izdevās! Vēl jautrus brīžus sagādāja aktivitātes ar baloniem. Pie mūzikas dejojot, skanēja mūsu smiekli. Dāvanā saņēmām kūku, uz kuras bija Minjons.

Mūs gaidīja arī pirmsskolas vecākā grupa (tajā pirm-klasnieki bija audzēkņi pagājušajā gadā). Lai mēs vairāk līdzinātos Minjonam, audzinātāja Sarmīte Kanašniece un grupas bērni mums uzdāvināja saulesbrilles. Šeit draudzīgi gājām rotaļās. Dāvanās pirmklasnieki vēl saņēma audzinā-tājas Evas Melbārdes sarūpētas Minjona medaļas un sulas paciņas ar Minjona attēlu.

Tālāk kopā ar Minjonu devāmies uz sporta halli, kur sporta skolotājs Guntars Purgalis mūs sagaidīja ar interesantām stafetēm. Hallē varējām baudīt ziemīgas aktivitātes – slēpot, veidot sniega pikas un pikoties! Kā to var? Mēs to darījām!

Pēc spraigas darbošanās visi pasākumā iesaistītie sapulcē-jāmies skolas zālē – pirmklasnieki, pirmskolas grupas bērni, 2.-4. klases skolēni un audzinātājas. Šeit viņi apstiprināja pirmklasnieku varēšanu un, atzīstot par pilntiesīgiem Trikātaspamatskolas skolēniem, izsniedza Minjona rakstītu aplie-cinājumu. Tādu saņēmu arī es – apliecinājumu, ka esmu pirmīšu audzinātāja.

Apstiprinot, ka daudz ko jau ir iemācījušies, pirmklasnieki nodziedāja Renāra Kaupera dziesmu “Joka pēc alfabēts”. Pazīstot alfabētu, protam lasīt.

Svētku noslēgumā ēdām torti, pavārītes Mārītes Bikov-skas sarūpēto keksu un skatījāmies animācijas filmu.

Sirsnīgs paldies visiem, visiem, kuri sarūpēja šādus brīnišķīgus svētkus! Pirmīši jutās ļoti priecīgi. Smiekli, draudzīgā kopā būšana liecina, ka esam viena saime!

Informāciju sagatavoja: 1.klases audzinātāja Ligita Garsele (nu jau ar Minjona apstiprinājumu)

Novusistes turpina uzvarēt Latvijas čempionātā

11. februārī, Madonā norisinājās Latvijas valsts simt-gades un pašvaldību veterānu-senioru (LSVS) 55. sporta spēļu finālsacensības distanču slēpošanā. Lai gan sniega apstākļi mūsu pusē šajā ziemā nebija labvēlīgi regulāriem treniņiem, tomēr seši slēpošanas entuziasti ar labiem panākumiem pārstāvēja Beverīnas novadu nozīmīgās sacensībās.

Vienīgo godalgu Beverīnas novadam nopelnīja Brenguļu pagasta sportiste Inese Kokoreviča. Jaunāko senioru dāmu grupā D30+ viņa izcīnīja trešo vietu piecukilometru brīvā stila distancē. Cīņa par bronzas medaļu bija ļoti spraiga, jo Inese tikai par trīs sekundēm finišā apsteidza pieredzējušo slēpotāju no Daugavpils – Olgu Zili.

Tuvu tādam panākumam,10 km distancē kungu K35+ grupā, bija arī Oskars Tobiass, bet viņam bronzu finišā atņēma smiltenietis Andris Lapiņš, un mūsu slēpotājam bija jāsamierinās ar ceturto vietu. Vēl divi mūsu novadnieki – Gatis Barauskis (K35+) un Guntis Koks (K60+) savās vecuma grupās noslēdza olimpisko sešnieku, bet Aivars Grinbergs (K60+) ieņēma septīto vietu. Savukārt visvairāk pārstāvētajā kungu grupā K45+ Normunds Šuksts 22 dalībnieku konkurencē ierindojās 11. vietā.

Diemžēl dažādu apstākļu dēļ uz Madonu neatbrauca vairākas labas distanču slēpotājas, tādēļ neizdevās nokom-plektēt jauktās stafetes komandu, kur četru dalībnieku kopējam vecumam bija jābūt lielākam par 175 gadiem.

Sporta spēļu kopvērtējumā Beverīnas novads, ar iegūta-jiem 59 punktiem, ierindojās 13. vietā, palaižot priekšā arī mūsu tuvākos kaimiņus no Smiltenes (88 p.), Valkas (80 p.), Valmieras (78 p.) un Kocēnu novadiem (76 p.).

Šīs nedēļas nogalē (24.02.) vairākiem Beverīnas novada pārstāvjiem paredzēts starts Latvijas čempionātā orientēšanās sportā ar slēpēm (sprintā, vidējā un garajā distancē), kas trīs dienas norisināsies Jaunpiebalgas pakalnos Vanagkalnā, ja vien savas korekcijas atkal neieviesīs mainīgie laikapstākļi.

Sporta pasākumu organizators Aivars Grinbergs

Izcīna bronzu Latvijas simtgades sporta spēlēs

UZŅĒMĒJIEM

Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu“Atbalsts uzņēmējdarbībai Beverīnas novadā” Savas uzņēmēj-darbības idejas konkursam var pieteikt fiziskas personas, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbību, kā arī juridiskas personas, kas reģistrētas ne vairāk kā 3 gadus pirms pieteikuma iesniegšanas konkursā.

Maksimālais atbalsta apmērs vienai uzņēmējdarbības idejai ir 2000 EUR, nepieciešams arī paša projekta īstenotāja līdzfinansējums.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties Beverīnas novada

mājaslapā www.beverinasnovads.lv (Uzņēmējiem > Projekti novada uzņēmējiem > Konkursa dokumenti), turpat arī visi nepieciešamie pielikumi un formas aizpildīšanai. Konkursa dokumentus var saņemt arī pagastu pārvaldēs Brenguļos un Trikātā un novada administratīvajā centrā Mūrmuižā.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 15. maijs.Lūdzam pretendentus rūpīgi iepazīties ar konkursa no-

likumu un atbalsta nosacījumiem. Jautājumu gadījumā sazināties ar konkursa sekretāri

Lindu Krūmiņu, tālrunis 29431271, epasts: linda.krumina@beverina.lv.

Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu jaunajiem uzņēmējiem!

PROJEKTI

Beverīnas novada pašvaldība izsludina ikgadējo sabied-risko projektu konkursu “Veidojam vidi ap mums Beverīnas novadā”. Šajā konkursā novada iedzīvotāji var pieteikties finansiālam atbalstam, lai īstenotu dažādas dzīves kvalitātes uzlabošanas idejas. Konkursa nosacījumi paredz, ka par piešķirto atbalstu var iegādāties dažādus materiālus, bet darbi jāveic pašu spēkiem. Projektus var iesniegt gan nevalstiskas organizācijas, gan nereģistrētas iedzīvotāju grupas.

Maksimālais atbalsta apmērs vienam projektam ir 600 EUR.

Projektu konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa pie-ejama novada mājaslapā www.beverinasnovads.lv (sadaļā Pašvaldība > Projekti > Sabiedrība ar dvēseli), kā arī pie lietvedēm novada administratīvajā centrā Mūrmuižā un pagastu pārvaldēs – Trikātā un Brenguļos. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš šogad ir 30. aprīlis.

Ar jautājumiem var vērsties pie konkursa sekretāres Lindas Krūmiņas, tālr. 29431271, epasts: linda.krumina@beverina.lv.

Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu iedzīvotājiem!

Aicina pieteikties uzņēmēju dienām 2018LTRK aicina komersantus savlaicīgi rezervēt vietas dalībai Uzņēmēju dienām 2018,

kas tradicionāli tiek rīkotas sadarbībā ar Latvijas reģionu pašvaldībām. Pasākumu laikā uzņēmējiem būs iespēja iepazīstināt apmeklētājus ar savu produkciju

un pakalpojumiem, kā arī iegūt noderīgus biznesa un citus kontaktus.Uzņēmēju dienas Valmierā notiks 18. un 19. maijā.

Beverīnas novada uzņēmēj, ir iespējams pieteikties pie sabiedrisko attiecību speciālistes (tālr. 26351628, e-pasts: marija.melngarsa@beverina.lv), ja vēlies uzņēmēju dienās būt novada stendā!

Latvijas Tirdzniecībasun rūpniecības

kamera

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums4 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

Tā kā ziema mūs nelutina ar sniegu, tad 1. un 2. klases skolēni un vecāki izmantoja mirkli, kad sniegs klāja zemi. Līnas un Undas māmiņa pulcēja mūs svētdien, 21. janvārī, Jēņu kalnā. Tas atrodas blakus abu meiteņu mājām.

Mežu pieskandēja bērnu gaviles un smiekli. Uz nebēdu braucām ar kamaniņām no kalna – gan pa vienam, gan divatā. Visus vienoja labs garastāvoklis un draudzība. Mūs sasildīja ugunskurs un karsta tēja. Mielojāmies ar ceptām desiņām un sautētiem kāpostiem.

Līnas un Undas tētis mūs veda kalnā pie upurakmens. Tas bija ar dziļu iedobi. Turp dodoties, mūs neaizskāra neviens zars, taču atpakaļ nākot, koku zari nemitīgi aizķēra mūsu cepures. Ar humoru mēs pasmējāmies, ka tas laikam tādēļ, ka nebijām paņēmuši līdzi ziedojumu upurakmenim.

Stundas aizritēja nemanot. Sārtie vaigi un smaidi vēstīja, ka Sniega diena bija izdevusies.Paldies Līnas un Undas vecākiem, kuri jau otro gadu organizē šādu aktivitāti Jēņu kalnā!

Trikātas pamatskola 1. klases audzinātājaLigita Garsele

1.-2. klases Sniega diena

Valodu nedēļa Trikātas pamatskolā

“Patiesa mīlestība pret savu tautu nav iedomājama bez mīlestības pret savu valodu.” /K. Paustovskis/

“He who knows no foreign languages knows nothing of his own language.” /Johann Wolfgang Gothe/

“Русский язык в умелых руках и опытных устах красив, певуч, выразителен, губок, послушен, ловок и вместителен.” /А. И. Куприн/

Valoda ir īpašs instruments, ar kuras palīdzību mēs galvenokārt sazināmies savā starpā. Cilvēks kļūst arvien bagātāks, inteliģentāks, ja viņš labi zina ne tikai savu dzimto valodu, bet arī svešvalodas – krievu, angļu un citas valodas. Viena valoda bagātina otru.

No 22. līdz 26. janvārim tradicionāli Trikātas pamat-skolā norisinājās Valodu nedēļa. Tās ietvaros visās klasēs notika valodu viktorīnas – gan latviešu, gan krievu, gan angļuvalodā. 5.- 9. klašu skolēni sacentās arī H. K. Andersena pasakas “Meža gulbji” fragmenta ātrlasīšanā un tā satura at-stāstīšanā. Savukārt 6. un 8. klašu skolēni rakstīja olimpiādes darbus angļu un krievu valodā.

Nākamās nedēļas noslēgumā, kad visi rezultāti bija ap-kopoti, tika sveikti uzvarētāji. To bija daudz. Prieks bija ne-viltots skolotājām, kuras sagatavoja viktorīnas un olimpiāžu jautājumus darbus, kā arī tos izlaboja un izvērtēja. Paldies skolotājām Ligitai Garselei, Ritai Puķītei, Solvitai Strautiņai, Lidai Sīpolai, Vizmai Pētersonei, Marutai Ģingulei un Iritai Steģei, kura arī sarūpēja brīnišķīgus plakātus, diplomus un apkopoja visus rezultātus.

Trikātas pamatskolas latviešu valodas skolotāja Maruta Ģingule un angļu valodas skolotāja Irita Steģe

IZGLĪTĪBA

Lielāki un mazāki, bailīgāki un drosmīgāki, dažādu krāsu spalvām, tie ir viņi – ziemojošie putni. Kad ārā sals un sniegs, viņiem barību atrast nav viegli.

Jau daudzas ziemas mēs palīdzam putniem pārdzīvot šo laiku. Barotavās, kuras gatavojuši bērnu tēvi Jānis Brencis un Andris Bortkēvičs, izvietojam barību – dažādas sēklas, baltmaizes drupačas, auzu pārslas, svaigu speķi. Jau no paša rīta, tūlīt pēc astoņiem,putni ir klāt. Atlido dzilnīši, lielās zīlītes, zilzīlītes, purva zīlītes. Pa dienas vidu ierodas dižraibais dzenis un vidējais dzenis. Noskaidrot to, kas tā par sugu, iespējams izmantojot interneta resursus un grāmatu “Latvijas putni”. Putnus vērot varam no pavisam neliela attāluma, jo barotavas piestiprinātas uz logu palodzēm. Dzeņi ir īpaši tramīgi, jo tiklīdz pamana vismazāko kustību, tā tūlīt ir projām. Dzilnīši savukārt ir visbezbailīgākie, jo turpina baroties arī tad, kad uz viņiem noraugās daudzi acu pāri. Zilzīlītes ir kautrīgas, jo piekāpjas lielo zīlīšu priekšā, kuras ir diezgan ķildīgas un trenkā viena otru. No pavisam neliela attāluma varam vērot ne tikai putnu izskatu, bet arī izturēšanos. Tā bērni iemācās atpazīt putnus. Šādā veidā mēs audzinām līdzjūtību un sapratni par to, ka varam palīdzēt tiem, kuriem neklājas viegli ziemas laikā.

Mūsu skola atrodas ļoti skaistā un dabīgā vidē. Gaismas kalna pakājē iztek avotiņš, kura ūdeņi kā neliels strautiņš, vijoties cauri meldriem un sīkiem krūmiņiem, ietek skolas ezerā. Tepat ir arī Abuls, kurā ziemo meža pīles. Arī tās netiek

aizmirstas, jo ejam tās barot ar baltmaizi. Ezerā ligzdo gulbji.Kad ir izperēti mazuļi, bieži var redzēt visu ģimeni. Skolas parks, ar koku un krūmu bagātību, ir īsta vērtība, jo varam vērot krāsas, sajust smaržas no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Te var salasīt zīles un pīlādžus, atrast krāsainas lapas, bet pavasarī ieraudzīt pirmās vizbulītes.

Tas viss ir tepat – tuvu un aizsniedzami. Mēs esam bagāti, jo mums ir sava skola, savs parks, ezers un dabas daudzveidība visapkārt. Esam bagāti ar to, ka varam smelties iedvesmu ikdienai no tā, ko mums devīgi dāvā Māte daba.

Trikātas pamatskolas pirmsskolas skolotāja Maija Ingeleviča

Gaismaskalns un aktualitātes pirmsskolā

“Lasīt grāmatu ir tas pats, kas doties ceļojumā.”/Emma Gulliforda/

Pirmā semestra beigās Trikātas pagasta bibliotēkas vadī-tāja Inga Janīte uzaicināja Trikātas pamatskolas 5.-6. klašuskolēnus piedalīties Nacionālās “Skaļās lasīšanas” sacen-sībās. Tās pirmo reizi valstī organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka ar mērķi attīstīt skolēnos mīlestību pret grāmatu un nostiprināt lasītprasmi.

Gatavošanās periodā skolēniem kopā ar vecākiem bija jāizvēlas, kura grāmata sacensībām būtu vispiemērotākā, interesantākā un mīļākā. Tāpat jāatrod grāmatā fragments, kuru, izteiksmīgi lasot, var ieinteresēt klausītājus.

Skolas konkurss notika 18. janvārī pagasta bibliotēkā mājīgā gaisotnē. Žūrijā bija uzaicināta arī Valmieras inte-grētās bibliotēkas Bērnu nodaļas galvenā bibliotekāre Lolita Dreimane.

Vairāki 5.-6. klašu skolēni bija ļoti nopietni gatavojušies lasīšanas sacensībām, viņu priekšnesums bija pārliecinošs, interesants, pat atraktīvs, lasītprasme teicama. Ieguldītais darbs tika atzinīgi novērtēts.

Kamēr žūrija apspriedās, tikmēr dalībnieki cienājās ar sarūpēto mielastu un saņēma balvas – blociņus ar pagasta bibliotēkas logo, bet no Valmieras integrētās bibliotēkas – grāmatzīmes.

1. vietu ieguva 5. klases skolnieks Mārcis Šmagris-Bondars un 6. klases skolniece Elīza Evelīna Pētersone. Viņitālāk startēs reģionālajās sacensībās Valmierā, kuras notiks

martā. 2. vietu pārliecinoši ieguva 5. klases skolniece Lauma Grāvelsiņa, bet 3. vietu dalīja 6. klases meitenes Rendija Ziemane un Viktorija Skaldere. Visi dalībnieki janvāra beigās skolas Valodu nedēļas noslēgumā saņems diplomus.

Paldies pagasta bibliotēkas vadītājai Ingai Janītei par jauko pasākumu!

Uz tikšanos nākamā gada sacensībās!

Fotogrāfija no Trikātas pamatskolas arhīva. Informāciju sagatavoja:

Trikātas pamatskolas bibliotekāre Lida Sīpola un latviešu valodas skolotāja Maruta Ģingule

“Skaļās lasīšanas” sacensības

“Vienai svecei, otrai svecei, trešai svecei,piektai svecei, īsai svecei, garai svecei danci apkārt sāciet!” /Ojārs Vācietis/

Sveču dienu latvieši svin 2.februārī. Cilvēki tic, ka šajā dienā lietajām svecēm piemīt īpašs sargājošs spēks pret negaisu un slimībām. Agrāk sveces lējuši no bišu vaska, liellopu un aitu taukiem. Tagad sveces visbiežāk lejam no parafīna. Biteniekiem ir ticējums, ka sveču dienas sniegs unapmācies laiks sola ražīgu gadu bitēm. Cits ticējums vēsta, ka sniega kupenas sola sēņu un ogu ražu mežos.

Pirmsskolas grupu bērni, gaidot sveču dienu, gatavoja sveces “pilināšanas” tehnikā, rotāja sveču siluetus ar savir-pināta papīra elementiem un tina dziju ap telpisku cilindrisku formu. Tika izveidota arī sveču izstāde no svecēm, kuras no savās mājās esošajiem krājumiem, atnesa bērni un skolotājas. Sveces bija atceļojušas pat no ASV, Anglijas, Venēcijas, Portugāles salas Madeiras un citām tuvākām un tālākām vietām.

Kad sveču izstāde bija aplūkota, bērni skandēja dzejoļus par svecēm un atcerējās ticējumus. Pēc tam visi devās

rotaļās, paslēpuši īstās sejas aiz maskām. Jautrību izraisīja rotaļa “Vilks un kaza”, jo tā prasa ātru reakciju un veiklību. Citā rotaļā “noadījām” vilkam zeķes, lai nesalst kājas purvus un mežus bradājot. Rotaļu noslēgumā visi braucām uz tirgu pirkt un pārdot, kas nu katram bija padomā.

Sveču diena aizvadīta, tāpēc varam sākt gatavoties Meteņiem.

Trikātas pamatskolas pirmsskolas skolotājas Eva Melbārde un Maija Ingaleviča

Sveču dienā

5Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

27. janvārī, Ķekavā norisinājās Latvijas čempionāta otrāposma spēles novusā sieviešu komandām. Lai arī šoreiz “Beverīnai” bija stiprākas sāncenses, mūsējās pārspēja visastrīs pretinieces.

Sīvāka spēkošanās sanāca ar Liepājas novusistēm, kur bija nepieciešamas pārspēles, lai noteiktu uzvarētāju. Beigās ar 22:16 (2 punkti) pārākas tomēr izrādījās mūsu komandas spēlētājas, taču vienu svarīgu punktu “Beverīna” šajā mačā tomēr pazaudēja.

Kuldīgas vienība tika pieveikta ar 17:15 (3 punkti), bet Ventspils – ar 17:7 (3 punkti).

Individuāli 100% rezultātu šajā posmā sasniedza Monta Ozola, kura uzvarēja visos sešos aizvadītajos mačos. Evija Paparde uzvarēja septiņās spēlēs, bet piedzīvoja četrus zau-dējumus. Megijai Ķellei bija trīs uzvaras, trīs zaudējumi un viens neizšķirts rezultāts (3:3). Sintijai Skalbei – trīs uzvaras, pieci zaudējumi un divi neizšķirti, Evelīnai Sirmai – divas uzvaras, divi zaudējumi un viens neizšķirts mačs, bet Ritai Šķiparei – viena uzvara, divi zaudējumi un divi neizšķirti.

Latvijas čempionāta vadībā šobrīd ar 21 punktu izvir-zījusies Rīgas taksometru parka (RTP) pirmā komanda, kas pārspējusi visas septiņas pretinieku komandas ar maksimālo rezultātu (3 punkti). “Beverīna” pašlaik atrodas otrajā vietā ar izcīnītajiem 20 punktiem, bet trešo vietu ar 17 punktiem ieņem RTP otrākomanda.

Nākamais Latvijas čempionāta posms Beverīnas novada spēlētājām būs jāaizvada 24. februārī (Vaidavā).

Sporta pasākumu organizators Aivars Grinbergs

IZGLĪTĪBA SPORTSPirmklasnieku svētku rīts

Ceturtdien, 1. februārī, pirmklasniekiem iesākās svētku rīts, kas izvērtās par svētkiem visas dienas garumā. Trikātas pamatskolā izveidojusies tradīcija pirmās klases skolēniem otrā semestra sākumā, kad apgūti burti, ir prasme lasīt un rakstīt, pirmsskolas vecākās grupas un 2.-4.klašu audzēkņi kopā ar audzinātājām organizē svētkus. Tā skolas kolektīvs atzīst, ka nu pirmklasnieki ir pilntiesīgi šīs skolas skolēni.

Šajā nedēļa jau divas dienas pirms pasākuma mūsu klasesdurvis rotāja liela Minjona bilde. Tā pirmklasniekus ieprie-cināja, jo varonis zināms no animācijas filmas. Vēl lielāka sajūsma bija, kad ceturtdienas rītā Minjons pilnā ietērpā ienāca mūsu klasē! Varējām viņu aptaustīt un samīļot! Viņa pavadībā uzsākām ceļu pa skolu.

Ceļojumu mēs aizsākām ar Minjona zīmēšanu 3.klasē. Audzinātāja Solvita Strautiņa un skolēni bija sagatavojuši katram nepabeigtu zīmējumu, kuru mēs papildinājām. Tā tapa mūsu 1.klases Minjoni.

2. klasē audzinātāja Rita Puķīte kopā ar skolēniem bija sagatavojuši jaunus uzdevumus – katram pirmklasniekam bija jāizdomā un jāuzraksta īpašības vārdi Minjonam, kas sāktos ar katru viņa vārda burtu. Tas mums izdevās! Vēl jautrus brīžus sagādāja aktivitātes ar baloniem. Pie mūzikas dejojot, skanēja mūsu smiekli. Dāvanā saņēmām kūku, uz kuras bija Minjons.

Mūs gaidīja arī pirmsskolas vecākā grupa (tajā pirm-klasnieki bija audzēkņi pagājušajā gadā). Lai mēs vairāk līdzinātos Minjonam, audzinātāja Sarmīte Kanašniece un grupas bērni mums uzdāvināja saulesbrilles. Šeit draudzīgi gājām rotaļās. Dāvanās pirmklasnieki vēl saņēma audzinā-tājas Evas Melbārdes sarūpētas Minjona medaļas un sulas paciņas ar Minjona attēlu.

Tālāk kopā ar Minjonu devāmies uz sporta halli, kur sporta skolotājs Guntars Purgalis mūs sagaidīja ar interesantām stafetēm. Hallē varējām baudīt ziemīgas aktivitātes – slēpot, veidot sniega pikas un pikoties! Kā to var? Mēs to darījām!

Pēc spraigas darbošanās visi pasākumā iesaistītie sapulcē-jāmies skolas zālē – pirmklasnieki, pirmskolas grupas bērni, 2.-4. klases skolēni un audzinātājas. Šeit viņi apstiprināja pirmklasnieku varēšanu un, atzīstot par pilntiesīgiem Trikātaspamatskolas skolēniem, izsniedza Minjona rakstītu aplie-cinājumu. Tādu saņēmu arī es – apliecinājumu, ka esmu pirmīšu audzinātāja.

Apstiprinot, ka daudz ko jau ir iemācījušies, pirmklasnieki nodziedāja Renāra Kaupera dziesmu “Joka pēc alfabēts”. Pazīstot alfabētu, protam lasīt.

Svētku noslēgumā ēdām torti, pavārītes Mārītes Bikov-skas sarūpēto keksu un skatījāmies animācijas filmu.

Sirsnīgs paldies visiem, visiem, kuri sarūpēja šādus brīnišķīgus svētkus! Pirmīši jutās ļoti priecīgi. Smiekli, draudzīgā kopā būšana liecina, ka esam viena saime!

Informāciju sagatavoja: 1.klases audzinātāja Ligita Garsele (nu jau ar Minjona apstiprinājumu)

Novusistes turpina uzvarēt Latvijas čempionātā

11. februārī, Madonā norisinājās Latvijas valsts simt-gades un pašvaldību veterānu-senioru (LSVS) 55. sporta spēļu finālsacensības distanču slēpošanā. Lai gan sniega apstākļi mūsu pusē šajā ziemā nebija labvēlīgi regulāriem treniņiem, tomēr seši slēpošanas entuziasti ar labiem panākumiem pārstāvēja Beverīnas novadu nozīmīgās sacensībās.

Vienīgo godalgu Beverīnas novadam nopelnīja Brenguļu pagasta sportiste Inese Kokoreviča. Jaunāko senioru dāmu grupā D30+ viņa izcīnīja trešo vietu piecukilometru brīvā stila distancē. Cīņa par bronzas medaļu bija ļoti spraiga, jo Inese tikai par trīs sekundēm finišā apsteidza pieredzējušo slēpotāju no Daugavpils – Olgu Zili.

Tuvu tādam panākumam,10 km distancē kungu K35+ grupā, bija arī Oskars Tobiass, bet viņam bronzu finišā atņēma smiltenietis Andris Lapiņš, un mūsu slēpotājam bija jāsamierinās ar ceturto vietu. Vēl divi mūsu novadnieki – Gatis Barauskis (K35+) un Guntis Koks (K60+) savās vecuma grupās noslēdza olimpisko sešnieku, bet Aivars Grinbergs (K60+) ieņēma septīto vietu. Savukārt visvairāk pārstāvētajā kungu grupā K45+ Normunds Šuksts 22 dalībnieku konkurencē ierindojās 11. vietā.

Diemžēl dažādu apstākļu dēļ uz Madonu neatbrauca vairākas labas distanču slēpotājas, tādēļ neizdevās nokom-plektēt jauktās stafetes komandu, kur četru dalībnieku kopējam vecumam bija jābūt lielākam par 175 gadiem.

Sporta spēļu kopvērtējumā Beverīnas novads, ar iegūta-jiem 59 punktiem, ierindojās 13. vietā, palaižot priekšā arī mūsu tuvākos kaimiņus no Smiltenes (88 p.), Valkas (80 p.), Valmieras (78 p.) un Kocēnu novadiem (76 p.).

Šīs nedēļas nogalē (24.02.) vairākiem Beverīnas novada pārstāvjiem paredzēts starts Latvijas čempionātā orientēšanās sportā ar slēpēm (sprintā, vidējā un garajā distancē), kas trīs dienas norisināsies Jaunpiebalgas pakalnos Vanagkalnā, ja vien savas korekcijas atkal neieviesīs mainīgie laikapstākļi.

Sporta pasākumu organizators Aivars Grinbergs

Izcīna bronzu Latvijas simtgades sporta spēlēs

UZŅĒMĒJIEM

Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu“Atbalsts uzņēmējdarbībai Beverīnas novadā” Savas uzņēmēj-darbības idejas konkursam var pieteikt fiziskas personas, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību vai uzņēmējdarbību, kā arī juridiskas personas, kas reģistrētas ne vairāk kā 3 gadus pirms pieteikuma iesniegšanas konkursā.

Maksimālais atbalsta apmērs vienai uzņēmējdarbības idejai ir 2000 EUR, nepieciešams arī paša projekta īstenotāja līdzfinansējums.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties Beverīnas novada

mājaslapā www.beverinasnovads.lv (Uzņēmējiem > Projekti novada uzņēmējiem > Konkursa dokumenti), turpat arī visi nepieciešamie pielikumi un formas aizpildīšanai. Konkursa dokumentus var saņemt arī pagastu pārvaldēs Brenguļos un Trikātā un novada administratīvajā centrā Mūrmuižā.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 15. maijs.Lūdzam pretendentus rūpīgi iepazīties ar konkursa no-

likumu un atbalsta nosacījumiem. Jautājumu gadījumā sazināties ar konkursa sekretāri

Lindu Krūmiņu, tālrunis 29431271, epasts: linda.krumina@beverina.lv.

Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu jaunajiem uzņēmējiem!

PROJEKTI

Beverīnas novada pašvaldība izsludina ikgadējo sabied-risko projektu konkursu “Veidojam vidi ap mums Beverīnas novadā”. Šajā konkursā novada iedzīvotāji var pieteikties finansiālam atbalstam, lai īstenotu dažādas dzīves kvalitātes uzlabošanas idejas. Konkursa nosacījumi paredz, ka par piešķirto atbalstu var iegādāties dažādus materiālus, bet darbi jāveic pašu spēkiem. Projektus var iesniegt gan nevalstiskas organizācijas, gan nereģistrētas iedzīvotāju grupas.

Maksimālais atbalsta apmērs vienam projektam ir 600 EUR.

Projektu konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa pie-ejama novada mājaslapā www.beverinasnovads.lv (sadaļā Pašvaldība > Projekti > Sabiedrība ar dvēseli), kā arī pie lietvedēm novada administratīvajā centrā Mūrmuižā un pagastu pārvaldēs – Trikātā un Brenguļos. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš šogad ir 30. aprīlis.

Ar jautājumiem var vērsties pie konkursa sekretāres Lindas Krūmiņas, tālr. 29431271, epasts: linda.krumina@beverina.lv.

Beverīnas novada pašvaldība izsludina projektu konkursu iedzīvotājiem!

Aicina pieteikties uzņēmēju dienām 2018LTRK aicina komersantus savlaicīgi rezervēt vietas dalībai Uzņēmēju dienām 2018,

kas tradicionāli tiek rīkotas sadarbībā ar Latvijas reģionu pašvaldībām. Pasākumu laikā uzņēmējiem būs iespēja iepazīstināt apmeklētājus ar savu produkciju

un pakalpojumiem, kā arī iegūt noderīgus biznesa un citus kontaktus.Uzņēmēju dienas Valmierā notiks 18. un 19. maijā.

Beverīnas novada uzņēmēj, ir iespējams pieteikties pie sabiedrisko attiecību speciālistes (tālr. 26351628, e-pasts: marija.melngarsa@beverina.lv), ja vēlies uzņēmēju dienās būt novada stendā!

Latvijas Tirdzniecībasun rūpniecības

kamera

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums6 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

2017. gada 6. aprīlī, svinīgā līgumu parakstīšanas cere-monijā, tika apstiprināti pieci no divdesmit, Valmieras novada fonda izsludinātajā konkursā “Sev tev, novadam” kultūras, projekti. Viens no komisijas un ziedotāju atzinību ieguvušajiem projektiem bija Trikātas kultūras biedrības “Pamati” projekts iestudēt H. Paukša lugu “Pelīte Melīte” Trikātas amatieru teātrī “TATs”. 31. janvārī notika pirm-izrāde.

Jau pirms vieniem Trikātas kultūras namu piepildīja bērnu satrauktās balsis. Bija atbraukuši pirmo klašu skolēni no Valmieras Pārgaujas pamatskolas, Strenču bērnudārza “Minkāns” vecakā grupiņa un, protams, arī paši mazie trikātieši. Pie ieejas duvīm jau stāvēja rinda, jo katrs vēlējās nodot savu zīmējumu, kas kalpoja par ieejas biļeti. Skatītāju zāle strauji pildījās ar mazajiem skatītājiem un viņu lielajiem pavadītājiem. Un tad nodzisa gaismas. Mūzikai skanot, lēni vērās priekškars un brīnums bija sācies. Cēliena noslēgumā, priekškaram aizveroties, bija dzirdamas bērnu balsis ar lūgumu nevērt ciet, jo ļoti gribejās skatīties vēl.

Starpbrīdī visi tika aicināti apskatīt savu zīmējumu iz-stādi. To čakli rūķi, pirmā cēliena laikā, aši sakārtoja kultūras nama mazajā zālē. Tāpat rūķi bija gādājuši par pīrāgiem un limonādi. Otrais cēliens, ne mazāk spraigs kā pirmais, paskrēja ātri. Un beigās arī bērni zālē pievienojās rūķu, kaķa, peles un burvja dziesmai par draugiem un prieku, kas nāk roku rokā ar draudzību. Par lielu prieku bērniem lugas tēli bija ar mieru uztaisīt lielo kopbildi.

Izrādes režisore, mūzikas un dziesmas autore Ilze Dauvartestāsta, ka veidojusi šo iestudējumu domajot par ģimeni. Mūsdienās, kad mammas un tēti ir tik aizņemti un bieži

nespēj atrast laiku sarunām, nodarbībām un atpūtai kopā ar savām atvasēm, ļoti būtiski ir kaut šādi mazi mirkļi, kuros vecāki varētu izbaudīt brīdi kopā ar bērniem bez datoriem, telefoniem un interneta.

Izrādē darbojās aktieri Baiba Meļķe, Dzintra Blaua, Edīte Leitlande, Guntars Purgalis un Ilze Ciguze. Mūzikas aranžējums Lauris Rozenbaks, skaņas un gaismu meistars Ando Krūze. Ir paredzēts, ka izrādi spēlēs vēl, bet uz vietas – Trikātā, lai dotu vecākiem iespēju jaukam mirklim kopā ar saviem bērniem. Nākamā izrāde Lieldienu svētdienā – 1. aprīlī pēc Lieldienu aktivitātēm parkā.

Trikātas amatierteātra “TATS” vadītāja Ilze Dauvarte

KULTŪRATrikātā notika izrāde bērniem “Pelīte Melīte”

Semināri par tomātu audzēšanuLatvijā ikvienam labi pazīstama oga ir tomāts. Tieši martā

ir jāsāk sēt tomātus, lai maijā tos varētu pārstādīt siltumnīcāsun vasarā baudīt gardos augļus. Lai akcentētu pašu audzēto dārzeņu biežāku lietošanu uzturā un atvieglotu to audzēšanu mājas apstākļos, februārī un martā, sadarbībā ar Artūra SildesDārzkopības Entuziastu klubu “Tomāts”, Beverīnas novadā norisinās semināri par tomātu tēmu.

Novadā kopumā notiks trīs semināri. Pirmais no tiem notika šī gada 6.februārī plkst.14:00 Mūrmuižā, Tautas universitātes laikā. Nākamā tikšanās ar tomātu kolekcionāru notiks 6.martā plkst. 14:00, Brenguļu bibliotēkā, bet trešā nodarbība norisināsies 16.martā plkst. 16:00, Trikātas Saietanamā “Depo”.

Mūrmuižā Valdis Pūliņš, vairāk nekā 700 tomātu šķirņukolekcionārs no Talsiem, stāstīja par augsnes un sēklu pirms-sējas sagatavošanu, stādu audzēšanu, augsnes sagatavošanu stādīšanai un mēslošanu. Tika apskatīti bioloģiskākie mēslo-šanas līdzekļi, kā arī profilakse tomātu slimībām. Kā viens no pirmajiem kluba kolekcionāriem, kurš sāka audzēt indigokrāsas tomātus, Valdis stāstīja arī par dažādām tomātu šķirnēm.

Brenguļos, Jānis Andersons no Mālpils, stāstīs par sēklu sējas pamatprincipiem (augsnes sagatavošanu, kodināšana, biostimulatoru pielietošana, temperatūras režīmu ievērošana),stādu audzēšanu un pārpiķēšanu, siltumnīcas augsnes saga-tavošanu stādīšanai, stādu izstādi siltumnīcā, temperatūras regulēšanu, vēdināšanu, laistīšanu, mēslošanu un aprūpi sezonas laikā. Tiks pārrunātas arī galvenās tomātu slimību profilakses iespējas.

Savukārt Trikātā būs tikšanās ar tomātu kolekcionāri no Brenguļiem – Natāliju Zeltiņu, kura savā stāstījumā meklēs atbildes uz jautājumiem: kādu tomātu šķirni labāk izvēlē-ties, kad sēt tomātus, kā veiksmīgi sadiedzēt, kā izaudzēt veselīgus stādus, kas jāievēro stādot tomātus un kā izaudzēt veselīgu ražu. Natālija stāstīs par efektīgo mikroorganismu iedzīvināšana augsnē un iespējamajām problēmām tomātu audzēšanā, kā arī tiks sniegts ieskats jaunākajās un jau pār-baudītajās tomātu šķirnēs.

Visas nodarbības ir bez maksas. Katrā tikšanās reizēs būs iespējams iegādāties arī kolekcionāru tomātu sēklas, kuru iegūtos augļus ar pašiem kolekcionāriem varēs apspriest vasaras noslēgumā, 1.septembrī, Tomātu svētkos Brenguļos.

Beverīnas novada pašvaldības Kultūras centra vadītājaIeva Putniņa

Aicinām vecākus, vecvecākus un citus interesentus uz nodarbību “Pirmā palīdzība zīdaiņiem un bērniem” 2018.gada 29.martā, plkst. 14.00, Brenguļos, centrā “Kaimiņi”.

Nodarbībā tiks apskatītas mazu bērnu un zīdaiņu fizio-loģisko īpatnību nianses un palīdzības sniegšanas specifika, būs iespējami arī praktisko iemaņu treniņi ar manekenu, kā arī tiks aplūkoti lielākie riski un biežākie nelaimes gadījumi ar zīdaiņiem un bērniem dažādos vecumos.

Nodarbību vadīs Edgars Sīmanis - sertificēts ārsta palīgs un pirmās palīdzības pasniedzējs.

Nodarbība ir bez maksas un tā notiek projekta “Veselas un veselīgas sabiedrības veidošana Beverīnas novadā” ietvaros. Nokļūšanai uz nodarbību iespējams pieteikt bez-maksas transportu, kas jāpiesaka ne vēlāk kā dienu pirms nodarbības.

Vairāk informācijas par projekta aktivitātēm un transporta pieteikšana: linda.krumina@beverina.lv, tālr. 29431271.

PROJEKTINodarbība par

pirmo palīdzību bērniem

Beverīnas novada Dzimtsarakstu nodaļā 2017.gadā reģistrēti 34 jaundzimušie – 15 meitenes un 19 zēni. Joprojām saglabājas augsts paternitātē reģistrēto bērnu skaits, tas ir, 12 reģistrētajos gadījumos jaundzimušie piedzimuši vecākiem, kuri nav reģistrējuši laulību. Laulībā dzimuši un reģistrēti 21 mazuļi. Ziņas par tēvu nav ierakstītas vienā gadījumā. Pērn pirmie bērni piedzimuši 8 māmiņām, otrie – 12 māmiņām, trešie – 9 māmiņām, ceturtie – 3 māmiņām, piektais – 1 māmiņai, septītais – 1 māmiņai. Šogad vecāki izvēlējušies arī neparastākus vārdus – Leo, Olivers, Hārdijs, Gabriels, Rodrigo, Haralds. Četros gadījumos vecāki bērniem ir izvē-lējušies divus vārdus Hugo Marguss, Daniela Sofija, Emīlija Amanda, Izabella Laura. Šī gada raksturīgākā iezīme, ka pirmie bērni dzimuši jaunākiem vecākiem. Arvien biežāk bērniem tiek doti latviskāki vārdi – zēniem Reinis, Kaspars, Pēteris, Miķelis, Rūdolfs, meitenēm Rūta, Marta, Annija. Pagājušajā gadā populārākie zēnu vārdi ir Edvards un Rodrigo.Meitenēm vārdu klāsts izvēlēts daudzveidīgs.

Pārskatot 2017. gada mirušo personu reģistrus, var secināt, ka šogad mirušo skaits salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par diviem cilvēkiem. Pavisam 2017. gadā mirušas 26 personas. Tāpat kā iepriekšējos gados galvenais mirušo nāves cēlonis ir sirds, asinsvadu slimības un ļaun-dabīgie audzēji un citi. Mirušie divos gadījumos bijuši 25 un 45 gadus veci, 11 gadījumos vecumā no 53 līdz 66 gadiem.

Beverīnas novada Dzimtsarakstu nodaļā 2017.gadā ir palielinājies reģistrēto laulību skaits – noslēgtas 21 laulības. Dzimtsarakstu nodaļā vairums pāru savu nozīmīgo dienu izvēlējušies noslēgt svinīgos un romantiskos apstākļos. Tradicionāli visbiežāk pāri izvēlas laulāties vasaras mēnešos, laika posmā no maija līdz augustam. Vairāki pāri izmantojuši iespēju noslēgt laulību ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām.Populārākās vietas – “Jaundzērvītes’’, “Vīnkalni’’ un “Sil-tumnīca’’. Deviņpadsmit gadījumos pāriem tās ir bijušas pirmās laulības. Jaunākajai līgavai 21 gads, savukārt jau-nākajam līgavainim 22 gadi.

2017.gadā reģistrēti vairāki šķiršanās gadījumi. Izsnieg-tas atkārtotas civilstāvokļa reģistrācijas apliecības, izziņas par dzimšanas, miršanas un laulības reģistrāciju. Izdarīti papildinājumi sakarā ar uzvārda maiņu. Pamatojoties uz tiesas spriedumu, ir atzīti par spēkā neesošiem paternitātes pieņēmumi, pēc citu dzimtsarakstu nodaļu lūguma, dzimt-sarakstu programmā CARIS ievadīti vēsturiskie dzimšanas, miršanas, laulības reģistri.

Beverīnas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājaBiruta Zvirbule

Beverīnas novadā palielinājies

jaundzimušo skaits

DZIMTSARAKSTU NODAĻA

Muzikāli literārs vēstījums par dzimtu, ģimeni un tautu “Iznes mani caur mūžiem”

Latvijai simts! Gandrīz liekas, ka esam jau novalkājuši šos vārdus. Brīžiem ir sajūta, ka tas neko vairs nenozīmē. Tik bieži pēdējos gados esam tos dzirdējuši, ka teju, teju vairs nespējam šiem vārdiem pievienot to dziļo jēgu un saturu, ko tie patiesībā ietver. Taču viss ir tieši tik, cik mēs paši gribam – cik mēs apzināmies un cik paši darām, lai šo notikumu turētu nozīmīgu.

Un tādēļ aicinām visus, kuri vēlas, 3.martā plkst. 16:00 Trikātā saieta namā “Depo”, pie kamīna siltās liesmas, dziesmu, ģitāras un dzejas caurvītā pēcpusdienā paklausīties

un noskatīties Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītājas Ingrīdas Zīriņas vēstījumu par kādu mūs-novada senu dzimtu, kā arī mūsu pašu Santas Paegles dzimtas koka veidošanas, meklēšanas stāstu, ap-skatīt nelielu ekspozīciju un pie tējas vai kafijas tases dalīties ar domām un iespaidiem.

Informāciju sagatavoja: Trikātas amatierteātra “TATS” režisore Ilze Dauvarte

Grupas “Baltie lāči” koncerts “Atvars” Trikātā9.martā plkst. 19:00 Trikātas kultūras namā notiks grupas “Baltie lāči” koncerts.Atzīmējot Sieviešu dienu, ikviens tiek aicināts apmeklēt Latgales šlāgermūzikas grupas

“Baltie lāči” koncertprogrammu “Atvars”. Šis būs stāsts par dzīves atvariem, no kuriem mēs neviens neesam pasargāti.

Biļetes iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā “Biļešu Paradīze” kasēs vai https://www.bilesuparadize.lv/events/event/63156 , kā arī pasākuma dienā uz vietas. Biļetes cena 5 EUR.

7Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

NOVADNIEKI

Pirmais akadēmiski izglītotais latviešu ķirurgs Jūlijs KalniņšMeklējot pirmos latviešu vai latviskas izcelsmes ārstus, ir

izdevies noskaidrot daudzus vārdus, bet ķirurgu starp viņiemnav. Latvijā ķirurgu bijis pietiekami daudz (Rīgas ķirurgu un bārddziņu cunfte dibināta 1494. gadā), bet visi viņi bija amatnieki, bez akadēmiskas izglītības. Augstskolā izglītoti ķirurgi Latvijā parādījās tikai 19. gadsimtā.

Trikāta ir ne tikai trīs latviešu ģenerāļu, bet arī vairāku pazīstamu ārstu dzimtā puse. Piemēram, vietējā podnieka dēls un Jūlija Kalniņa skolas un studiju biedrs bija Kārlis Lībietis (1846-1904), vēlāk pazīstamais lauku ārsts, kultūras darbinieks, populārmedicīnisku darbu autors un latviešu medicīnas terminoloģijas veidotājs.

Jūlija Kalniņa vecāki – tēvs Pēteris Kalniņš (Peters Kalning) 25½ gadu vecumā ar sievu Kristīni (Kristina, 22 gadus veca) 1846. gadā Trikātā ienāk no Mārsnēnu muižas.

Trikātas muižā pirms 170 gadiem – 1848. gada 31. janvārī (vst.) jeb 12. februārī (j.st.) viņu ģimenē piedzimst Jūlijs Ferdinands Kalniņš (Julius Ferdinand Kalniņ), citos dokumentos minēts Friedrieh), par ko liecina ieraksts ar Nr. 55 šī paša gada Trikātas draudzes reģistros. Iespējams, ka Jūlijs bijis vienīgais bērns ģimenē. Par jaundzimušā krustvecākiem tiek iecelti: fon Boka (Bock) kungs, Sipes kroga krodzinieks Pēteris (Pehters) Linde un kurpnieka sievaKristīne Šēfere (Christine Schäfer).

Trikātā nodzīvojuši septiņus gadus, jaunā ģiemene 1853. gadā aiziet uz Liepas privātmuižu (Lihdenhof).

Pēc vietējo skolu beigšanas Jūlijs Kalniņš trīs ar pus gadus mācījies Guberņas ģimnāzijā Rīgā, ko absolvēja 1869. gada Jāņos. Sekoja gadu ilgs pārtraukums, kura laikā, domājams viņš pelnīja naudu studijām.

Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē Jūlijs Kalniņš iestājās 1870. gada (17.) 29. augustā, saņemot matrikulu un kārtas numuru 8796. Studiju dokumenti liecina, ka viņš bijis centīgs un kārtīgs students, jo vairumā eksāmenu bija iegūts teicams vērtējums. Toties sarežģījumi radušies ar mācību maksu, jo Jūlija Kalniņa materiālais stāvoklis acīmredzot nav bijis spožs. 1872. gadā, kad viņš pirmoreiz lūdza atbrīvo-jumu no maksas par lekcijām, tika saņemts atteikums. Bet gadu vēlāk jauno studentu ieskaitīja kroņa stipendiātos, kas ļāva studijas sekmīgi pabeigt. Tiesa, noteikumi paredzēja brīvas izvēles ierobežošanu pēc diploma iegūšanas, jo stipendija bija jāatkalpo kara vai valsts dienestā.

Tolaik Tērbatā strādāja izcila zinātnieku plejāde, par ko liecina ieraksti Jūlija Kaniņa atzīmju grāmatiņā: vispārīgā un organiskā ķīmijā lekcijas lasīja Kārlis Šmits (1822-1894), analītiskā un tiesu ķīmijā – Georgs Dragendorfs (1836-1898), fizikā – Arturs Etingens (1836-1920), mineraloģijā – Konstantīns Grēvinks (1819-1887. Latviskas izcelsmes), zooloģijā – Gustavs Flors (1829-1883, arī latviskas izcelsmes), makroskopiskā un mikroskopiskā anatomijā – Ludvigs Strīda (1837-1918) un Ernsts Reisners (1824-1878), fizioloģijā – Aleksandrs Šmits (1831-1894), patoloģijā un patoloģiskā anatomijā – Arturs Bethers (1831-1889). Pro-fesora Kārļa Šmita ķīmijas laboratorijā katram studentam bija ierādīta noteikta vieta. Jūlija Kalniņa vietas numurs bija 5.

Vēlākos kursos Jūlijs mācījās pie tādiem savulaik pazīs-tamiem zinātniekiem kā terapeiti Alfreds Fogelis (1829-1890) un Frīdrihs Hofmanis (1843-1924), oftlmologs Georgs Etingens (1824-1916), farmakologs Rūdolfs Bērns (1844-1926), ginekologs Johanness Holsts (1823-1906), tiesu mediķis un higiēnists Viktors Veirihs (1819-1876) un Kārlis Reiers (1846-1891). Tieši no viņiem Jūlijs Kalniņš aizguva interesi par ķirurģiju, kas noteica pamatspecialitātes izvēli.

Tolaik Tērbatā studēja jau vairāki desmiti latviešu jau-nekļu, kas pamazām sāka paust nacionālus centienus. Par šādu tautas brāļu virzību Jūlijs Kalniņš iesākumā nevēlējās “ne nieka zināt”, bet drīz sāka “citādi par latviešiem un sevi domāt”. Būtība bija šāda: ne jau pret latvietību jaunais students nostājās, bet gan pret korporācijas tikumiem. 1870. gadā sākās Tērbatas latviešu rakstniecības vakaru tradīcija, no kuras 1882. gadā oficiāli izveidojās pirmā latviešu studentu korporācija “Lettonia”. Noteicošā loma Tērbatas studentu sadzīvē piemita vācu korporācijām. Jūlijs Kalniņš bija no-teikts korporācijas pretinieks, jo laika izšķiešanu uzskatīja par nelietderīgu. Korporācijās neiesaistījušos, neorganizētos studentus korporeļi sauca par mežoņiem (vilderiem). Jūlijs Kalniņš sapulcināja ap sevi kādus divsimt “mežoņus” un mēģināja graut korporeļu iedibināto kārtību un privilēģijas. Bet “viņa labās domas nevarēja realizēties”, jo pretspēks nebija pievārējams, un tur “viņš patiesi nebija vainīgs”.

Starp Jūlija Kalniņa studiju biedriem bez jau minētā KārļaLībieša bija vairāki vēlāk pazīstami latviešu ārsti: pirmais latviešu oftalmologs Jānis Tālbergs (1844-1884), ārsts un

literāts Jēkabs Bullis (1852-1887, literārais pseidonīms Ziediņš), ārsts un kultūras darbinieks Arturs Dīriķis (1855-1926), militārists Juris Zemmers (1849-1910), sabiedrisks darbinieks un diplomāts Frīdrihs Grosvalds (1850-1928), mācītājs un literāts Kārlis Kundziņš (1850-1937), žurnālists un dramaturgs Pāvuls Pļavenieks (1850-1888), valodnieks Kārlis Mīlenbahs (1847-1916), filologs un rakstnieks Jēkabs Lautenbahs (1847-1928, literārais pseidonīms Jūsmiņš). Tieši Jēkaba Lautenba spalvai pieder 1877. gadā publicētais Jūlija Kalniņa bēru apraksts.

Tuvojoties studiju noslēgumam, 1876. gada martā JūlijsKalniņš fakultātes vadībai iesniedza ielūgumu, lai viņam atļauj kārtot eksāmenus medicīnas doktora grāda iegūšanai. Proti, ierastās kārtības: valsts eksāmenu un ārsta diploma iegūšanas vietā Jūlijs Kalniņš bija nolēmis uzreiz iegūt medicīnas doktora grādu. Tā kā studiju laikā viņš bija ap-liecinājis teicamas zināšanas, it īpaši E. Bergmaņa ķirurģis-kajā klīnikā, šāda atļauja tika dota. No lūguma redzams, ka līdztekus obligātajiem mācību priekšmetiem Jūlijs Kalniņšnoklausījies arī septiņus privātkursus: sieviešu slimību diagnostikā, tiesu medicīnā, patoloģiskā anatomijā, farma-kognozijā un trīsreiz – operatīvajā ķirurģijā.

Lai iegūtu doktora grādu, Jūlijam Kalniņam vispirms nācās nokārtot 11 mutiskus un 14 rakstiskus un praktiskus eksāmenus, kuru noslēgumā viņš saņēma kopēju vērtējumu “cumlaude”, tas ir, teicami. Vēl bija jāiesniedz trīs slimības paraugvēstures, bet Jūlijs Kalniņš iesniedza septiņas, uz-rakstītas ļoti kārtīgi un pamatīgi ar dziļu slimības procesu analīzi. Pacienti bija igauņi un viens krievu namdaris, slimība s-pleca mežģījums, lielā lielakaula nekroze, hroniska kuņģa čūla, peritonīts, hroniska Braita slimība, sirds vārstules maz-spēja. Bija jāizstrādā arī divi t.s. glazūras darbi latīņu valodā,kuriem Jūlijs Kalniņš izvēlējās tēmas “Par locītavām” un “Progresējošas tuvredzības pazīmes un cēloņi”. Bez visa minētā bija jāiesniedz vēl viens sekcijas protokols un viens tiesu medicīnas ekspertīzes akts. Tikai pēc šo pārbaudījumu izturēšanas 1876. gada maijā Jūlijs Kalniņš saņēma fakultātes atļauju stāties pie disertācijas.

Disertāciju Jūlijs Kalniņš sagatavoja pusgada laikā, strā-dājot profesora Ernesta fon Bergmaņa (1836-1907) vadībā un viņa klīnikā. Tēma bija “Sēklinieku dermatoīdo cistu kazuistika un diagnostika”. Savā disertācijā Jūlijs Kalniņš aprakstīja operāciju, kuras gaitā tika izmantots antiseptisks pārsējs un karbolskābes izsmidzināšana telpā operācijas laikā.Šī disertācija bija viens no pirmajiem darbiem Krievijas impērijā, kuros aprakstīta Dž. Listēra ieteiktās metodes lietošana.

1876. gada decembrī disertācija tika atzīta par prasībām atbilstošu un pieņemta aizstāvēšanai. Pēc disertācijas aizstā-vēšanas 1876. gada (15.) 27. decembrī J. Kalniņš nodeva medicīnas doktora zvērestu un dienu vēlāk saņēma diplomu.

Profesors Ernests fon Bergmanis jauno doktoru uzaici-nāja darbā par universitātes ķirurģiskās klīnikas asistentu. Tolaik šī klīnika bija starp labākajām pasaulē, un tās pa-nākumi bija saistīti gan ar vadītāja vārdu, gan tradīcijām.

Par asistentu Tērbatas universitātes ķirurģiskā klīnikā Jūlijs Kalniņš nostrādāja nepilnu pusgadu, šajā laikā iegūstot sava stingrā un prasmīgā skolotāja simpātijas. Likās, ka paveras spoža nākotne, iegūts stingrs pamats zem kājām, turpmākais ceļš vedīs uz akadēmiskām virsotnēm. Bet tieši šajā brīdī 1877. gada (6.) 18. aprīlī, divdesmit deviņu gadu vecumā pārtrūka pirmā latviešu zinātnieka un ķirurga mūža pavediens. Nāves cēloni dokumentos atrast nav izdevies, izteikts minējums par vāju veselību un ilgstošu nemitīgu pārstrādāšanos.

Bēres organizēja profesors Ernests fon Bergmanis. Mirušono universitātes baznīcas izvadīja universitātes mācītājs pro-fesors Ferdinands Heršelmanis (1833-1902). Lāpu gājienāstudenti zārku aiznesa uz kapiem. Atvadu vārdus teica profesors Ernests fon Bergmanis (viņa runa Jēkaba Lauten-baha atstāstījumā):

“Draugi un komilitoņi! Mēs esam vīru kapā guldījuši, kura bēru dienā pat daba nav laipna, savu gaišumu aizklādama. Jā, šī vīra gaišums ir gluži izdzisis. Mēs apraudam vīru, kura šūpulis nebija vis ar samtu un zīdu izlikts,– zemnieka būdiņā viņš bija dzimis, viņa vārds ir doktors Jūlijs Kalniņš. Mēs apraudam vīru, kas iz paša spēkiem bija sev stāvokli izgādājis. Mums še ir piemērs, ka ne bruņniecīgās krāsas, ne šaržas spožumu un godu piešķir, bet tik cilvēka paša krietnība un pastāvīga strādāšana. Viņam nebija nolemts mūžīgu slavu iemantot. Kā praktisks ārsts viņš vienu gadu savu vietu iz-pildīja. Kā akadēmisks māceklis viņš ir aizgājis, kamēr pie savām gara dāvanām viņš patiesi būtu vēlāk kā akadēmisks

mācītājs ar sekmi darbojies. Tai tautai piederēdams, kura gadu simteņos rādījās notiesāta būt kalpībā palikt, ir arī viņš pierādījis, ka šīs tautas vienīgā tiesa un vienīgais īpašums iekš tam pastāv, ko viņas dēli ar neizsakāmām grūtībām un cīnīšanām sasniedz. Es apraudu mācekli, kura acis gaiši spulgoja, kad viņa gaišais prāts dzīrās kādu zinātnisku priekšmetu apķert un izpētīt. Es apraudu mācekli, kam bija atklāta un mīksta sirds priekš cilvēku ciešanām – slimiem steigties palīgā bija viņš par savu aicinājumu ieraudzījis. Viņa vecāki apraud viņu, mēs viņu apraudam, visa tauta raud par savu aizgājušo dēlu. Miers viņa pīšļiem!”

Tajā dienā lija auksts, nemīlīgs lietus. Pēc simts gadiem P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja

līdzstrādnieks Arnis Vīksna centies kapu sameklēt. Tērbatā mirušos latviešus parasti apbedīja Jāņa (tagad – Puiestes) kapsētā. Nav izdevies atrast arī Jūlija Kalniņa portretu.

Varētu uzdot jautājumu, kā gan Jūlija Kalniņa dzīve būtu veidojusies tālāk, ja nenoslēgtos tik pāragri. Visai ticams, ka viņš kopā ar Ernestu fon Bergmani un viņa vadīto ārstu grupu 1877. gadā būtu devies uz Krievijas un Turcijas kara lauku, jo bija kroņa stipendiāts. Varbūt izveidotu spožu akadēmisku karjeru un kļūtu par pirmo latviešu ķirurģijas profesoru...

“Nesen man rokās gadījās grāmata ar simt Berlīnes ķirurgu portretiem un biogrāfiskiem aprakstiem. Ja līdzīga grāmata kādreiz tiks uzrakstīta par latviešu ķirurgiem, tajā pirmais būs Jūlijs Kalniņš,” tā raksta Arnis Vīksna un nevar viņam nepiekrist.

Pēc preses materiāliem sagatavoja Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina

Foto: Jūlija Kalniņa disertācijas titullapa, 1876.

JAUNIEŠIAicinājums ziedot

Valmieras novada fonds un Ziedotāju klubs finansēja mūsu jaunās plīts iegādi!

Lai varētu pagatavot picu, kēksu, gaļas pīrādziņus, pašu ceptu “Cielaviņu” vai lazanju, mums noderētu vēl šis un tas!

Tādēļ aicinām Jūs ziedot Trikātas Jauniešu centramdažādus virtuves piederumus, priekšmetus un ierīces (var būt arī lietoti): mērtrauki, virtuves svari, virtuves dēlīši, bļodas, šķīvji, krūzes, dakšas, naži, karotes, ķiploku spiede, siets, gaļas āmurītis, putojamā slotiņa, kūku un kēksu pannas, mikseris, blenderis, pavārgrāmatas u.c. lietas.

Atrodamies – Nākotnes ielā 3, Trikātā (parasti pēcpus-dienā). Nepieciešamības gadījumā sazināties ar Jaunatnes lietu speciālisti Ilzi Ozolu pa tārl. 26105272.

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums6 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

2017. gada 6. aprīlī, svinīgā līgumu parakstīšanas cere-monijā, tika apstiprināti pieci no divdesmit, Valmieras novada fonda izsludinātajā konkursā “Sev tev, novadam” kultūras, projekti. Viens no komisijas un ziedotāju atzinību ieguvušajiem projektiem bija Trikātas kultūras biedrības “Pamati” projekts iestudēt H. Paukša lugu “Pelīte Melīte” Trikātas amatieru teātrī “TATs”. 31. janvārī notika pirm-izrāde.

Jau pirms vieniem Trikātas kultūras namu piepildīja bērnu satrauktās balsis. Bija atbraukuši pirmo klašu skolēni no Valmieras Pārgaujas pamatskolas, Strenču bērnudārza “Minkāns” vecakā grupiņa un, protams, arī paši mazie trikātieši. Pie ieejas duvīm jau stāvēja rinda, jo katrs vēlējās nodot savu zīmējumu, kas kalpoja par ieejas biļeti. Skatītāju zāle strauji pildījās ar mazajiem skatītājiem un viņu lielajiem pavadītājiem. Un tad nodzisa gaismas. Mūzikai skanot, lēni vērās priekškars un brīnums bija sācies. Cēliena noslēgumā, priekškaram aizveroties, bija dzirdamas bērnu balsis ar lūgumu nevērt ciet, jo ļoti gribejās skatīties vēl.

Starpbrīdī visi tika aicināti apskatīt savu zīmējumu iz-stādi. To čakli rūķi, pirmā cēliena laikā, aši sakārtoja kultūras nama mazajā zālē. Tāpat rūķi bija gādājuši par pīrāgiem un limonādi. Otrais cēliens, ne mazāk spraigs kā pirmais, paskrēja ātri. Un beigās arī bērni zālē pievienojās rūķu, kaķa, peles un burvja dziesmai par draugiem un prieku, kas nāk roku rokā ar draudzību. Par lielu prieku bērniem lugas tēli bija ar mieru uztaisīt lielo kopbildi.

Izrādes režisore, mūzikas un dziesmas autore Ilze Dauvartestāsta, ka veidojusi šo iestudējumu domajot par ģimeni. Mūsdienās, kad mammas un tēti ir tik aizņemti un bieži

nespēj atrast laiku sarunām, nodarbībām un atpūtai kopā ar savām atvasēm, ļoti būtiski ir kaut šādi mazi mirkļi, kuros vecāki varētu izbaudīt brīdi kopā ar bērniem bez datoriem, telefoniem un interneta.

Izrādē darbojās aktieri Baiba Meļķe, Dzintra Blaua, Edīte Leitlande, Guntars Purgalis un Ilze Ciguze. Mūzikas aranžējums Lauris Rozenbaks, skaņas un gaismu meistars Ando Krūze. Ir paredzēts, ka izrādi spēlēs vēl, bet uz vietas – Trikātā, lai dotu vecākiem iespēju jaukam mirklim kopā ar saviem bērniem. Nākamā izrāde Lieldienu svētdienā – 1. aprīlī pēc Lieldienu aktivitātēm parkā.

Trikātas amatierteātra “TATS” vadītāja Ilze Dauvarte

KULTŪRATrikātā notika izrāde bērniem “Pelīte Melīte”

Semināri par tomātu audzēšanuLatvijā ikvienam labi pazīstama oga ir tomāts. Tieši martā

ir jāsāk sēt tomātus, lai maijā tos varētu pārstādīt siltumnīcāsun vasarā baudīt gardos augļus. Lai akcentētu pašu audzēto dārzeņu biežāku lietošanu uzturā un atvieglotu to audzēšanu mājas apstākļos, februārī un martā, sadarbībā ar Artūra SildesDārzkopības Entuziastu klubu “Tomāts”, Beverīnas novadā norisinās semināri par tomātu tēmu.

Novadā kopumā notiks trīs semināri. Pirmais no tiem notika šī gada 6.februārī plkst.14:00 Mūrmuižā, Tautas universitātes laikā. Nākamā tikšanās ar tomātu kolekcionāru notiks 6.martā plkst. 14:00, Brenguļu bibliotēkā, bet trešā nodarbība norisināsies 16.martā plkst. 16:00, Trikātas Saietanamā “Depo”.

Mūrmuižā Valdis Pūliņš, vairāk nekā 700 tomātu šķirņukolekcionārs no Talsiem, stāstīja par augsnes un sēklu pirms-sējas sagatavošanu, stādu audzēšanu, augsnes sagatavošanu stādīšanai un mēslošanu. Tika apskatīti bioloģiskākie mēslo-šanas līdzekļi, kā arī profilakse tomātu slimībām. Kā viens no pirmajiem kluba kolekcionāriem, kurš sāka audzēt indigokrāsas tomātus, Valdis stāstīja arī par dažādām tomātu šķirnēm.

Brenguļos, Jānis Andersons no Mālpils, stāstīs par sēklu sējas pamatprincipiem (augsnes sagatavošanu, kodināšana, biostimulatoru pielietošana, temperatūras režīmu ievērošana),stādu audzēšanu un pārpiķēšanu, siltumnīcas augsnes saga-tavošanu stādīšanai, stādu izstādi siltumnīcā, temperatūras regulēšanu, vēdināšanu, laistīšanu, mēslošanu un aprūpi sezonas laikā. Tiks pārrunātas arī galvenās tomātu slimību profilakses iespējas.

Savukārt Trikātā būs tikšanās ar tomātu kolekcionāri no Brenguļiem – Natāliju Zeltiņu, kura savā stāstījumā meklēs atbildes uz jautājumiem: kādu tomātu šķirni labāk izvēlē-ties, kad sēt tomātus, kā veiksmīgi sadiedzēt, kā izaudzēt veselīgus stādus, kas jāievēro stādot tomātus un kā izaudzēt veselīgu ražu. Natālija stāstīs par efektīgo mikroorganismu iedzīvināšana augsnē un iespējamajām problēmām tomātu audzēšanā, kā arī tiks sniegts ieskats jaunākajās un jau pār-baudītajās tomātu šķirnēs.

Visas nodarbības ir bez maksas. Katrā tikšanās reizēs būs iespējams iegādāties arī kolekcionāru tomātu sēklas, kuru iegūtos augļus ar pašiem kolekcionāriem varēs apspriest vasaras noslēgumā, 1.septembrī, Tomātu svētkos Brenguļos.

Beverīnas novada pašvaldības Kultūras centra vadītājaIeva Putniņa

Aicinām vecākus, vecvecākus un citus interesentus uz nodarbību “Pirmā palīdzība zīdaiņiem un bērniem” 2018.gada 29.martā, plkst. 14.00, Brenguļos, centrā “Kaimiņi”.

Nodarbībā tiks apskatītas mazu bērnu un zīdaiņu fizio-loģisko īpatnību nianses un palīdzības sniegšanas specifika, būs iespējami arī praktisko iemaņu treniņi ar manekenu, kā arī tiks aplūkoti lielākie riski un biežākie nelaimes gadījumi ar zīdaiņiem un bērniem dažādos vecumos.

Nodarbību vadīs Edgars Sīmanis - sertificēts ārsta palīgs un pirmās palīdzības pasniedzējs.

Nodarbība ir bez maksas un tā notiek projekta “Veselas un veselīgas sabiedrības veidošana Beverīnas novadā” ietvaros. Nokļūšanai uz nodarbību iespējams pieteikt bez-maksas transportu, kas jāpiesaka ne vēlāk kā dienu pirms nodarbības.

Vairāk informācijas par projekta aktivitātēm un transporta pieteikšana: linda.krumina@beverina.lv, tālr. 29431271.

PROJEKTINodarbība par

pirmo palīdzību bērniem

Beverīnas novada Dzimtsarakstu nodaļā 2017.gadā reģistrēti 34 jaundzimušie – 15 meitenes un 19 zēni. Joprojām saglabājas augsts paternitātē reģistrēto bērnu skaits, tas ir, 12 reģistrētajos gadījumos jaundzimušie piedzimuši vecākiem, kuri nav reģistrējuši laulību. Laulībā dzimuši un reģistrēti 21 mazuļi. Ziņas par tēvu nav ierakstītas vienā gadījumā. Pērn pirmie bērni piedzimuši 8 māmiņām, otrie – 12 māmiņām, trešie – 9 māmiņām, ceturtie – 3 māmiņām, piektais – 1 māmiņai, septītais – 1 māmiņai. Šogad vecāki izvēlējušies arī neparastākus vārdus – Leo, Olivers, Hārdijs, Gabriels, Rodrigo, Haralds. Četros gadījumos vecāki bērniem ir izvē-lējušies divus vārdus Hugo Marguss, Daniela Sofija, Emīlija Amanda, Izabella Laura. Šī gada raksturīgākā iezīme, ka pirmie bērni dzimuši jaunākiem vecākiem. Arvien biežāk bērniem tiek doti latviskāki vārdi – zēniem Reinis, Kaspars, Pēteris, Miķelis, Rūdolfs, meitenēm Rūta, Marta, Annija. Pagājušajā gadā populārākie zēnu vārdi ir Edvards un Rodrigo.Meitenēm vārdu klāsts izvēlēts daudzveidīgs.

Pārskatot 2017. gada mirušo personu reģistrus, var secināt, ka šogad mirušo skaits salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par diviem cilvēkiem. Pavisam 2017. gadā mirušas 26 personas. Tāpat kā iepriekšējos gados galvenais mirušo nāves cēlonis ir sirds, asinsvadu slimības un ļaun-dabīgie audzēji un citi. Mirušie divos gadījumos bijuši 25 un 45 gadus veci, 11 gadījumos vecumā no 53 līdz 66 gadiem.

Beverīnas novada Dzimtsarakstu nodaļā 2017.gadā ir palielinājies reģistrēto laulību skaits – noslēgtas 21 laulības. Dzimtsarakstu nodaļā vairums pāru savu nozīmīgo dienu izvēlējušies noslēgt svinīgos un romantiskos apstākļos. Tradicionāli visbiežāk pāri izvēlas laulāties vasaras mēnešos, laika posmā no maija līdz augustam. Vairāki pāri izmantojuši iespēju noslēgt laulību ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām.Populārākās vietas – “Jaundzērvītes’’, “Vīnkalni’’ un “Sil-tumnīca’’. Deviņpadsmit gadījumos pāriem tās ir bijušas pirmās laulības. Jaunākajai līgavai 21 gads, savukārt jau-nākajam līgavainim 22 gadi.

2017.gadā reģistrēti vairāki šķiršanās gadījumi. Izsnieg-tas atkārtotas civilstāvokļa reģistrācijas apliecības, izziņas par dzimšanas, miršanas un laulības reģistrāciju. Izdarīti papildinājumi sakarā ar uzvārda maiņu. Pamatojoties uz tiesas spriedumu, ir atzīti par spēkā neesošiem paternitātes pieņēmumi, pēc citu dzimtsarakstu nodaļu lūguma, dzimt-sarakstu programmā CARIS ievadīti vēsturiskie dzimšanas, miršanas, laulības reģistri.

Beverīnas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājaBiruta Zvirbule

Beverīnas novadā palielinājies

jaundzimušo skaits

DZIMTSARAKSTU NODAĻA

Muzikāli literārs vēstījums par dzimtu, ģimeni un tautu “Iznes mani caur mūžiem”

Latvijai simts! Gandrīz liekas, ka esam jau novalkājuši šos vārdus. Brīžiem ir sajūta, ka tas neko vairs nenozīmē. Tik bieži pēdējos gados esam tos dzirdējuši, ka teju, teju vairs nespējam šiem vārdiem pievienot to dziļo jēgu un saturu, ko tie patiesībā ietver. Taču viss ir tieši tik, cik mēs paši gribam – cik mēs apzināmies un cik paši darām, lai šo notikumu turētu nozīmīgu.

Un tādēļ aicinām visus, kuri vēlas, 3.martā plkst. 16:00 Trikātā saieta namā “Depo”, pie kamīna siltās liesmas, dziesmu, ģitāras un dzejas caurvītā pēcpusdienā paklausīties

un noskatīties Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītājas Ingrīdas Zīriņas vēstījumu par kādu mūs-novada senu dzimtu, kā arī mūsu pašu Santas Paegles dzimtas koka veidošanas, meklēšanas stāstu, ap-skatīt nelielu ekspozīciju un pie tējas vai kafijas tases dalīties ar domām un iespaidiem.

Informāciju sagatavoja: Trikātas amatierteātra “TATS” režisore Ilze Dauvarte

Grupas “Baltie lāči” koncerts “Atvars” Trikātā9.martā plkst. 19:00 Trikātas kultūras namā notiks grupas “Baltie lāči” koncerts.Atzīmējot Sieviešu dienu, ikviens tiek aicināts apmeklēt Latgales šlāgermūzikas grupas

“Baltie lāči” koncertprogrammu “Atvars”. Šis būs stāsts par dzīves atvariem, no kuriem mēs neviens neesam pasargāti.

Biļetes iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā “Biļešu Paradīze” kasēs vai https://www.bilesuparadize.lv/events/event/63156 , kā arī pasākuma dienā uz vietas. Biļetes cena 5 EUR.

7Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

NOVADNIEKI

Pirmais akadēmiski izglītotais latviešu ķirurgs Jūlijs KalniņšMeklējot pirmos latviešu vai latviskas izcelsmes ārstus, ir

izdevies noskaidrot daudzus vārdus, bet ķirurgu starp viņiemnav. Latvijā ķirurgu bijis pietiekami daudz (Rīgas ķirurgu un bārddziņu cunfte dibināta 1494. gadā), bet visi viņi bija amatnieki, bez akadēmiskas izglītības. Augstskolā izglītoti ķirurgi Latvijā parādījās tikai 19. gadsimtā.

Trikāta ir ne tikai trīs latviešu ģenerāļu, bet arī vairāku pazīstamu ārstu dzimtā puse. Piemēram, vietējā podnieka dēls un Jūlija Kalniņa skolas un studiju biedrs bija Kārlis Lībietis (1846-1904), vēlāk pazīstamais lauku ārsts, kultūras darbinieks, populārmedicīnisku darbu autors un latviešu medicīnas terminoloģijas veidotājs.

Jūlija Kalniņa vecāki – tēvs Pēteris Kalniņš (Peters Kalning) 25½ gadu vecumā ar sievu Kristīni (Kristina, 22 gadus veca) 1846. gadā Trikātā ienāk no Mārsnēnu muižas.

Trikātas muižā pirms 170 gadiem – 1848. gada 31. janvārī (vst.) jeb 12. februārī (j.st.) viņu ģimenē piedzimst Jūlijs Ferdinands Kalniņš (Julius Ferdinand Kalniņ), citos dokumentos minēts Friedrieh), par ko liecina ieraksts ar Nr. 55 šī paša gada Trikātas draudzes reģistros. Iespējams, ka Jūlijs bijis vienīgais bērns ģimenē. Par jaundzimušā krustvecākiem tiek iecelti: fon Boka (Bock) kungs, Sipes kroga krodzinieks Pēteris (Pehters) Linde un kurpnieka sievaKristīne Šēfere (Christine Schäfer).

Trikātā nodzīvojuši septiņus gadus, jaunā ģiemene 1853. gadā aiziet uz Liepas privātmuižu (Lihdenhof).

Pēc vietējo skolu beigšanas Jūlijs Kalniņš trīs ar pus gadus mācījies Guberņas ģimnāzijā Rīgā, ko absolvēja 1869. gada Jāņos. Sekoja gadu ilgs pārtraukums, kura laikā, domājams viņš pelnīja naudu studijām.

Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē Jūlijs Kalniņš iestājās 1870. gada (17.) 29. augustā, saņemot matrikulu un kārtas numuru 8796. Studiju dokumenti liecina, ka viņš bijis centīgs un kārtīgs students, jo vairumā eksāmenu bija iegūts teicams vērtējums. Toties sarežģījumi radušies ar mācību maksu, jo Jūlija Kalniņa materiālais stāvoklis acīmredzot nav bijis spožs. 1872. gadā, kad viņš pirmoreiz lūdza atbrīvo-jumu no maksas par lekcijām, tika saņemts atteikums. Bet gadu vēlāk jauno studentu ieskaitīja kroņa stipendiātos, kas ļāva studijas sekmīgi pabeigt. Tiesa, noteikumi paredzēja brīvas izvēles ierobežošanu pēc diploma iegūšanas, jo stipendija bija jāatkalpo kara vai valsts dienestā.

Tolaik Tērbatā strādāja izcila zinātnieku plejāde, par ko liecina ieraksti Jūlija Kaniņa atzīmju grāmatiņā: vispārīgā un organiskā ķīmijā lekcijas lasīja Kārlis Šmits (1822-1894), analītiskā un tiesu ķīmijā – Georgs Dragendorfs (1836-1898), fizikā – Arturs Etingens (1836-1920), mineraloģijā – Konstantīns Grēvinks (1819-1887. Latviskas izcelsmes), zooloģijā – Gustavs Flors (1829-1883, arī latviskas izcelsmes), makroskopiskā un mikroskopiskā anatomijā – Ludvigs Strīda (1837-1918) un Ernsts Reisners (1824-1878), fizioloģijā – Aleksandrs Šmits (1831-1894), patoloģijā un patoloģiskā anatomijā – Arturs Bethers (1831-1889). Pro-fesora Kārļa Šmita ķīmijas laboratorijā katram studentam bija ierādīta noteikta vieta. Jūlija Kalniņa vietas numurs bija 5.

Vēlākos kursos Jūlijs mācījās pie tādiem savulaik pazīs-tamiem zinātniekiem kā terapeiti Alfreds Fogelis (1829-1890) un Frīdrihs Hofmanis (1843-1924), oftlmologs Georgs Etingens (1824-1916), farmakologs Rūdolfs Bērns (1844-1926), ginekologs Johanness Holsts (1823-1906), tiesu mediķis un higiēnists Viktors Veirihs (1819-1876) un Kārlis Reiers (1846-1891). Tieši no viņiem Jūlijs Kalniņš aizguva interesi par ķirurģiju, kas noteica pamatspecialitātes izvēli.

Tolaik Tērbatā studēja jau vairāki desmiti latviešu jau-nekļu, kas pamazām sāka paust nacionālus centienus. Par šādu tautas brāļu virzību Jūlijs Kalniņš iesākumā nevēlējās “ne nieka zināt”, bet drīz sāka “citādi par latviešiem un sevi domāt”. Būtība bija šāda: ne jau pret latvietību jaunais students nostājās, bet gan pret korporācijas tikumiem. 1870. gadā sākās Tērbatas latviešu rakstniecības vakaru tradīcija, no kuras 1882. gadā oficiāli izveidojās pirmā latviešu studentu korporācija “Lettonia”. Noteicošā loma Tērbatas studentu sadzīvē piemita vācu korporācijām. Jūlijs Kalniņš bija no-teikts korporācijas pretinieks, jo laika izšķiešanu uzskatīja par nelietderīgu. Korporācijās neiesaistījušos, neorganizētos studentus korporeļi sauca par mežoņiem (vilderiem). Jūlijs Kalniņš sapulcināja ap sevi kādus divsimt “mežoņus” un mēģināja graut korporeļu iedibināto kārtību un privilēģijas. Bet “viņa labās domas nevarēja realizēties”, jo pretspēks nebija pievārējams, un tur “viņš patiesi nebija vainīgs”.

Starp Jūlija Kalniņa studiju biedriem bez jau minētā KārļaLībieša bija vairāki vēlāk pazīstami latviešu ārsti: pirmais latviešu oftalmologs Jānis Tālbergs (1844-1884), ārsts un

literāts Jēkabs Bullis (1852-1887, literārais pseidonīms Ziediņš), ārsts un kultūras darbinieks Arturs Dīriķis (1855-1926), militārists Juris Zemmers (1849-1910), sabiedrisks darbinieks un diplomāts Frīdrihs Grosvalds (1850-1928), mācītājs un literāts Kārlis Kundziņš (1850-1937), žurnālists un dramaturgs Pāvuls Pļavenieks (1850-1888), valodnieks Kārlis Mīlenbahs (1847-1916), filologs un rakstnieks Jēkabs Lautenbahs (1847-1928, literārais pseidonīms Jūsmiņš). Tieši Jēkaba Lautenba spalvai pieder 1877. gadā publicētais Jūlija Kalniņa bēru apraksts.

Tuvojoties studiju noslēgumam, 1876. gada martā JūlijsKalniņš fakultātes vadībai iesniedza ielūgumu, lai viņam atļauj kārtot eksāmenus medicīnas doktora grāda iegūšanai. Proti, ierastās kārtības: valsts eksāmenu un ārsta diploma iegūšanas vietā Jūlijs Kalniņš bija nolēmis uzreiz iegūt medicīnas doktora grādu. Tā kā studiju laikā viņš bija ap-liecinājis teicamas zināšanas, it īpaši E. Bergmaņa ķirurģis-kajā klīnikā, šāda atļauja tika dota. No lūguma redzams, ka līdztekus obligātajiem mācību priekšmetiem Jūlijs Kalniņšnoklausījies arī septiņus privātkursus: sieviešu slimību diagnostikā, tiesu medicīnā, patoloģiskā anatomijā, farma-kognozijā un trīsreiz – operatīvajā ķirurģijā.

Lai iegūtu doktora grādu, Jūlijam Kalniņam vispirms nācās nokārtot 11 mutiskus un 14 rakstiskus un praktiskus eksāmenus, kuru noslēgumā viņš saņēma kopēju vērtējumu “cumlaude”, tas ir, teicami. Vēl bija jāiesniedz trīs slimības paraugvēstures, bet Jūlijs Kalniņš iesniedza septiņas, uz-rakstītas ļoti kārtīgi un pamatīgi ar dziļu slimības procesu analīzi. Pacienti bija igauņi un viens krievu namdaris, slimība s-pleca mežģījums, lielā lielakaula nekroze, hroniska kuņģa čūla, peritonīts, hroniska Braita slimība, sirds vārstules maz-spēja. Bija jāizstrādā arī divi t.s. glazūras darbi latīņu valodā,kuriem Jūlijs Kalniņš izvēlējās tēmas “Par locītavām” un “Progresējošas tuvredzības pazīmes un cēloņi”. Bez visa minētā bija jāiesniedz vēl viens sekcijas protokols un viens tiesu medicīnas ekspertīzes akts. Tikai pēc šo pārbaudījumu izturēšanas 1876. gada maijā Jūlijs Kalniņš saņēma fakultātes atļauju stāties pie disertācijas.

Disertāciju Jūlijs Kalniņš sagatavoja pusgada laikā, strā-dājot profesora Ernesta fon Bergmaņa (1836-1907) vadībā un viņa klīnikā. Tēma bija “Sēklinieku dermatoīdo cistu kazuistika un diagnostika”. Savā disertācijā Jūlijs Kalniņš aprakstīja operāciju, kuras gaitā tika izmantots antiseptisks pārsējs un karbolskābes izsmidzināšana telpā operācijas laikā.Šī disertācija bija viens no pirmajiem darbiem Krievijas impērijā, kuros aprakstīta Dž. Listēra ieteiktās metodes lietošana.

1876. gada decembrī disertācija tika atzīta par prasībām atbilstošu un pieņemta aizstāvēšanai. Pēc disertācijas aizstā-vēšanas 1876. gada (15.) 27. decembrī J. Kalniņš nodeva medicīnas doktora zvērestu un dienu vēlāk saņēma diplomu.

Profesors Ernests fon Bergmanis jauno doktoru uzaici-nāja darbā par universitātes ķirurģiskās klīnikas asistentu. Tolaik šī klīnika bija starp labākajām pasaulē, un tās pa-nākumi bija saistīti gan ar vadītāja vārdu, gan tradīcijām.

Par asistentu Tērbatas universitātes ķirurģiskā klīnikā Jūlijs Kalniņš nostrādāja nepilnu pusgadu, šajā laikā iegūstot sava stingrā un prasmīgā skolotāja simpātijas. Likās, ka paveras spoža nākotne, iegūts stingrs pamats zem kājām, turpmākais ceļš vedīs uz akadēmiskām virsotnēm. Bet tieši šajā brīdī 1877. gada (6.) 18. aprīlī, divdesmit deviņu gadu vecumā pārtrūka pirmā latviešu zinātnieka un ķirurga mūža pavediens. Nāves cēloni dokumentos atrast nav izdevies, izteikts minējums par vāju veselību un ilgstošu nemitīgu pārstrādāšanos.

Bēres organizēja profesors Ernests fon Bergmanis. Mirušono universitātes baznīcas izvadīja universitātes mācītājs pro-fesors Ferdinands Heršelmanis (1833-1902). Lāpu gājienāstudenti zārku aiznesa uz kapiem. Atvadu vārdus teica profesors Ernests fon Bergmanis (viņa runa Jēkaba Lauten-baha atstāstījumā):

“Draugi un komilitoņi! Mēs esam vīru kapā guldījuši, kura bēru dienā pat daba nav laipna, savu gaišumu aizklādama. Jā, šī vīra gaišums ir gluži izdzisis. Mēs apraudam vīru, kura šūpulis nebija vis ar samtu un zīdu izlikts,– zemnieka būdiņā viņš bija dzimis, viņa vārds ir doktors Jūlijs Kalniņš. Mēs apraudam vīru, kas iz paša spēkiem bija sev stāvokli izgādājis. Mums še ir piemērs, ka ne bruņniecīgās krāsas, ne šaržas spožumu un godu piešķir, bet tik cilvēka paša krietnība un pastāvīga strādāšana. Viņam nebija nolemts mūžīgu slavu iemantot. Kā praktisks ārsts viņš vienu gadu savu vietu iz-pildīja. Kā akadēmisks māceklis viņš ir aizgājis, kamēr pie savām gara dāvanām viņš patiesi būtu vēlāk kā akadēmisks

mācītājs ar sekmi darbojies. Tai tautai piederēdams, kura gadu simteņos rādījās notiesāta būt kalpībā palikt, ir arī viņš pierādījis, ka šīs tautas vienīgā tiesa un vienīgais īpašums iekš tam pastāv, ko viņas dēli ar neizsakāmām grūtībām un cīnīšanām sasniedz. Es apraudu mācekli, kura acis gaiši spulgoja, kad viņa gaišais prāts dzīrās kādu zinātnisku priekšmetu apķert un izpētīt. Es apraudu mācekli, kam bija atklāta un mīksta sirds priekš cilvēku ciešanām – slimiem steigties palīgā bija viņš par savu aicinājumu ieraudzījis. Viņa vecāki apraud viņu, mēs viņu apraudam, visa tauta raud par savu aizgājušo dēlu. Miers viņa pīšļiem!”

Tajā dienā lija auksts, nemīlīgs lietus. Pēc simts gadiem P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja

līdzstrādnieks Arnis Vīksna centies kapu sameklēt. Tērbatā mirušos latviešus parasti apbedīja Jāņa (tagad – Puiestes) kapsētā. Nav izdevies atrast arī Jūlija Kalniņa portretu.

Varētu uzdot jautājumu, kā gan Jūlija Kalniņa dzīve būtu veidojusies tālāk, ja nenoslēgtos tik pāragri. Visai ticams, ka viņš kopā ar Ernestu fon Bergmani un viņa vadīto ārstu grupu 1877. gadā būtu devies uz Krievijas un Turcijas kara lauku, jo bija kroņa stipendiāts. Varbūt izveidotu spožu akadēmisku karjeru un kļūtu par pirmo latviešu ķirurģijas profesoru...

“Nesen man rokās gadījās grāmata ar simt Berlīnes ķirurgu portretiem un biogrāfiskiem aprakstiem. Ja līdzīga grāmata kādreiz tiks uzrakstīta par latviešu ķirurgiem, tajā pirmais būs Jūlijs Kalniņš,” tā raksta Arnis Vīksna un nevar viņam nepiekrist.

Pēc preses materiāliem sagatavoja Trikātas pagasta novadpētniece Inga Boškina

Foto: Jūlija Kalniņa disertācijas titullapa, 1876.

JAUNIEŠIAicinājums ziedot

Valmieras novada fonds un Ziedotāju klubs finansēja mūsu jaunās plīts iegādi!

Lai varētu pagatavot picu, kēksu, gaļas pīrādziņus, pašu ceptu “Cielaviņu” vai lazanju, mums noderētu vēl šis un tas!

Tādēļ aicinām Jūs ziedot Trikātas Jauniešu centramdažādus virtuves piederumus, priekšmetus un ierīces (var būt arī lietoti): mērtrauki, virtuves svari, virtuves dēlīši, bļodas, šķīvji, krūzes, dakšas, naži, karotes, ķiploku spiede, siets, gaļas āmurītis, putojamā slotiņa, kūku un kēksu pannas, mikseris, blenderis, pavārgrāmatas u.c. lietas.

Atrodamies – Nākotnes ielā 3, Trikātā (parasti pēcpus-dienā). Nepieciešamības gadījumā sazināties ar Jaunatnes lietu speciālisti Ilzi Ozolu pa tārl. 26105272.

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums8 2018.gada februāris • Nr. 2 (67)

Beverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Beverīnas Vēstis”, tirāža – 1200 eks.Izdevējs: Beverīnas novada pašvaldības dome, “Pagastmāja“, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV 4224.

e-pasts: pasvaldiba@beverina.lv . Par publicēto rakstu saturu atbild to autors. Izdevumu sagatavoja sabiedrisko attiecību speciāliste Marija Melngārša, e-pasts: marija.melngarsa@beverina.lv

PASĀKUMI MARTĀDatums Laiks Nosaukums Vieta

27.02.-11.03.

LNB Atbalsta biedrības ceļojošā izstāde “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”. Ieeja bez maksas!Apskatāma Beverīnas novada pašvaldības darba laikā vai iepriekš piesakoties pa tālr. 64228082.

“Pagastmāja”, Mūrmuiža

5.02.-1.04.

Mākslinieces Ingas Pērkons gleznu izstāde.Ieeja bez maksas! Apskatāma Kauguru bibliotēkas darba laikā vai iepriekš piesakoties pa tālr.64230027, 26403837.

Kauguru kultūras nams, Kauguri

9.02.- Ceļotājas Santas Paegles fotostāsts par Japānu. Ieeja bez maksas! Izstāde ir apskatāma Beverīnas novada pašvaldības darba laikā. “Kaimiņi”, Brenguļi

3.03. 14:00 Mūrmuižas Tautas universitāte. Ceļojošajai izstādei “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” veltīta nodarbība. Ieeja bez maksas! “Pagastmāja”, Mūrmuiža

3.03. 16:00 Muzikāli literārs vēstījums “Iznes mani caur mūžiem”. Ieeja bez maksas! Saieta nams “Depo”, Trikāta

6.03. 14:00 Seminārs par tomātu audzēšanu ar Jāni Andersonu. Ieeja bez maksas! Brenguļu bibliotēka, Brenguļi

8.03. 16:00 Vecvecāku pēcpusdiena. Ieeja bez maksas! Trikātas pamatskolas zāle

9.03. 19:00 Koncerts “Baltie lāči”. Biļešu iepriekšpārdošana “Biļešu Paradīze” kasēs, biļetes cena EUR 5.00.

Trikātas kultūras nams, Trikāta

10.03. 10:00 Volejbola turnīrs “Brenguļi-Trikāta-Kauguri”. Ieeja bez maksas! “Kaimiņi”, Brenguļi

10.03. 17:00 Deju uzvedums pēc Imanta Ziedoņa epifāniju motīviem “Mazā bilžu rāmītī”. Ieeja bez maksas!

Trikātas kultūras nams, Trikāta

16.03. 16:00 Seminārs par tomātu audzēšanu ar Natāliju Zeltiņu. Ieeja bez maksas! Saieta nams “Depo”, Trikāta

17.03. 10:00 Beverīnas novada atklātais čempionāts novusā. Ieeja bez maksas! “Kaimiņi”, Brenguļi

21.03. 06:00 Lielās dienas sagaidīšana. Ieeja bez maksas! Brenguļu alus dārzs, Brenguļi

23.03. 10:00 Piemiņas brīdis 1949. gadā represētajiem iedzīvotājiem. Ieeja bez maksas! Pie Trikātas kapličas, Trikāta

24.03. 10:00 Sacensības krosmintonā “Brenguļu OPEN 2018”. Ieeja bez maksas! “Kaimiņi”, Brenguļi

24.03. 15:00 Bērnu vokālo ansambļu sadraudzības koncerts. Ieeja bez maksas! Kauguru kultūras nams, Kauguri

29.03. 14:00 LV100 spēlfi lma “Paradīze 89”. Ieeja bez maksas! Trikātas kultūras nams, Trikāta

31.03. 19:00 Joku diena ar aktieriem un dejotājiem. Ieeja bez maksas! Kauguru kultūras nams, Kauguri

Ko Laimiņa vēlēt grib,Gadiņiem mijoties?Mazu rūpi, izturību,Mīļu vārdu siltumam.

Sveicam februāra mēnesī dzimušos seniorus cienījamās dzīves jubilejās!

Pamatojoties uz “Fizisko personu datu aizsardzības likumu” turpmāk jaundzimušo uzvārdi, jubilāru vārdi, uzvārdi un gadi netiks publicēti!

Beverīnas novada pašvaldība

Kauguru Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībasPĀRVĒLĒŠANU SAPULCE notiks 2018. gada 16. martā plkst. 14:00,

Beverīnas novada, Kauguru pagasta, Mūrmuižā, “Pagastmājā”.Darba kārtībā – pārskats par Kauguru KKS darbību 2017. gadā – valdes priekšsēdētāja ziņojums;

Revīzijas komisijas ziņojums, 2017. gada pārskata apstiprināšana, valdes, priekšsēdētāja un revīzijas komisijas vēlēšanas; biedrības statūtu izmaiņu apstiprināšana, normatīvo dokumentu izmaiņu apstip-rināšana, jauno biedru apstiprināšana, debates.

Kvoruma trūkuma gadījumā atkārtota sapulce notiks, ar iepriekšējo darba kārtību, 2018. gada 16. martā plkst. 14:00.

“Brenguļi” izcīna bronzu Cēsu novada fl orbola čempionātā

Sestdien, 17. februārī, ar “Einšteins” uzvaru noslēdzās Cēsu novada čempionāta (CNČ) fl orbolā sezonā. Tikmēr bronzas spēlē tikai spēles pagarinājumā noskaidrojās, ka trešajā vietā turnīru noslēguši “Brenguļi”.

Bronzas duelī pirmajā spēlē “Farm Dumperi.lv Club” ar minimālu 4:3 apspēlēja “Brenguļus”, sperot soli pretī medaļām. Izšķirošo cīņu pārliecinoši iesāka Brenguļu fl or-bolisti, kuri pirmajā puslaikā panāca vadību 4:1. Ar trim vārtiem atzīmējās Mikus Velme, bet Jānim Bērziņam rezul-tatīvas piespēles visos četros golos. Spēles 35. minūtē Vēlme pēc Bērziņa piespēles panāca jau 5:1. Atlikušajās minūtēs “Farm Dumperi.lv Club” divus vārtus atspēlēja, taču ar to bija par maz, lai uzvarētu cīņā. Tā kā komandas dalīja uzvaras abos mačos, sekoja piecu minūšu pagarinājums līdz pirmajiem vārtiem. Komandas nospēlēja tikai 51 sekundi, kad ar vārtu guvumu izcēlās Mikus Velme pec Markusa Žukovska piespēles, atnesot uzvaru un bronzas medaļas “Brenguļu” vienībai.

Turnīra noslēgumā organizatori apbalvoja komandu labākos spēlētājus, kuru dalība komandā sekmējusi tās panākumus. Par labāko mūsu komandā tika atzīts Mikus Velme, savukārt mūsu vārtusargs Nauris Šustiks tika iekļauts Cēsu novada čempionāta fl orbolā 2017./2018. gada sezonas simboliskajā izlasē.

Florbola komanda “Brenguļi” pirmoreiz piedalījās Cēsu novada čempionātā fl orbolā un ar pirmo piegājienu izdevās tikt uzreiz pie bronzas medaļām. Čempionātā piedalījās 9 komandas no Cēsīm un tuvākajiem reģioniem, kopumā sākot no oktobra aizvadījām 22 spēles. Regulāro turnīru “Brenguļi” noslēdza 6.vietā, bet ceturtdaļfi nālā izdevās pie-veikt 3.vietā esošos “Amatas” fl orbolistus, pusfi nālā nācās atzīt “Auciema” komandas pārākumu. Spēlē par 3.vietu pieveikti “Farm Dumperi.lv Club” fl orbolsti.

“Brenguļu” komandas sastāvā šajā sezonā spēlēja Normunds Buks, Gatis Zvirbulis, Mārcis Auniņš, Artūrs Medvedevs, Edgars Gaspars, Jānis Gabrāns, Ivo Rasa, Jāzeps Kazinovskis, Nauris Šustiks, Mikus Velme, Markuss Žukovskis, Jānis Bērziņš, Vitālijs Vasiļenko, Renārs Sārs, Gatis Logins, Juris Lūsiņš, Dinārs Ozols, Artūrs Gračevs, Kaspars Naudišs, Artūrs Martinsons un Gints Mezītis.

“Brenguļu” fl orbolisti arī šajā sezonā piedalās arī Kocēnu novada fl orbola čempionātā, kur 14 komandu konkurencē regulāro turnīru noslēdza 8.vietā un ceturtdaļfi nālā līdz 3 uzvarām būs jāspēkojas ar 1.vietas ieguvējiem “Naukšēnu” fl orbolistiem. Pirmajās divās spēlēs pārāki ar 4:5 un 5:6 izrādījās “Naukšēnu” fl orbolisti.

Fotogrāfi jas autors – Raivo Šmits, cnc.lekrings.lvFlorbola komandas “Brenguļi” kapteinis Gatis Zvirbulis

SPORTS

Meistari aicināti pieteikt dalību pasākumā “Satiec savu meistaru 2018”

No 2018. gada 6. līdz 8.aprīlim jau desmito reizi visā Latvijā notiks pasākums “Satiec savu meistaru”. Ik pavasari pasākums kļuvis par gaidītu notikumu, un aizvadītajos gados savu meistaru darbnīcās, studijās, muzejos, skolās, kultūras centros, bibliotēkās apmeklējuši 20 tūkstoši dažādu paaudžu interesentu.

Meistari pasākumam aicināti pieteikt dalību līdz 2018.gada 26.februārim, iesniedzot pieteikuma anketu Latvijas Nacionālajā kultūras centrā personīgi, elektroniskā veidā (elektroniskais pieteikums atrodams zemāk) vai pa pastu (pasta zīmogs - 2018. gada 26. februāris).

“Satiec savu meistaru! 2018” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas novadu un pilsētu pašvaldībām. Informācijas avots: http://www.lnkc.gov.lv

Beverīnas amatnieku tirgotavas darba laiki martāDiena Darba laiksPirmdiena SlēgtsOtrdiena-Piektdiena 12:00 – 17:00 Sestdiena 11:00 – 15:00 Svētdiena Slēgts

Informācija tirgotavas apmeklētājiem – ar maksājuma kartēm nav iespējams norēķināties.