Beverīnas VēstisBeverīnas novada pašvaldības informatīvais izdevums 2015.gada speciālizdevums

Ir nepieciešamas pārmaiņas...„Latvijā ir izstrādātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.– 2020. gadam, kas ir atbalstītas ar Ministru kabineta rīkojumu. Šajā dokumentā ir skaidri definēts, ka ļoti svarīgi ir izveidot jaunas industriālās zonas starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes centros, kuros ieguldījumi ir ekonomiski pamatoti. Mēs zinām, ka šobrīd būtisks šķērslis ražošanas uzsākšanai un paplašināšanai ir ierobežotais industriālo zonu un telpu piedāvājums, jo īpaši ārpus Rīgas. Reģionos nav pieejams kvalitatīvs industriālo teritoriju piedāvājums ar atbilstošas infrastruktūras nodrošinājumu (pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas un citi pakalpojumi). Tāpēc es atbalstu nacionālā attīstības centra – Valmieras - ieceri sadarbībā ar Beverīnas novadu izveidot Vidzemes industriālo parku. Valmierā jau šobrīd norit aktīva ražošana, ir attīstīta uzņēmējdarbība, veidojas ciešāka sasaiste starp izglītības un pētniecības iestādēm, uzņēmējiem, tādējādi tiek radīti visi priekšnosacījumi ražošanas attīstībai un pakalpojumu sniegšanas ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas attīstība nav iespējama bez spēcīgiem reģioniem un attīstītas ražošanas tajos. Tieši attīstot ražošanu, mēs varam nodrošināt pakāpenisku valsts ekonomisko augšupeju, jaunas darba vietas iedzīvotājiem reģionos un labklājības līmeņa celšanos. Valstiski svarīgi, lai kvalificēts darbaspēks varētu atrast sev darbu pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, lai cilvēki neapsvērtu iespēju doties strādāt uz ārvalstīm, bet valsts ar savu politiku atbalstītu vietējos ražotājus un vietējo resursu izmantošanu konkurētspējīgas produkcijas ražošanā. Industriālo zonu attīstībai ir paredzēts gan ES fondu atbalsts, gan valsts finansējums, ar mērķi veicināt investīcijas un rūpniecības pieaugumu. Ieguvēji būs tie, kas sapratīs, ka attīstībai ir nepieciešamas pārmaiņas un spēja domāt par ilgtermiņa attīstību.”

Ministru Prezidente Laimdota Straujuma par Vidzemes industriālā parka ieceri Valmierā,

pašvaldību informatīvajiem izdevumiem „Beverīnas vēstis” un „Valmiera domā un rada”

Lai sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību īstenotu industriālā parka projektu, Beverīnas novadā līdz 9.februārim turpinās publiskā apspriešana par Valmieras pilsētas un Beverīnas novada robežu grozīšanu, iekļaujot Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā 118 ha lielu Beverīnas novada teritoriju starp Cēsu un Smiltenes apļiem. Viena no pašvaldības funkcijām ir veicināt uzņēmējdarbību, gādājot par iedzīvotāju nodarbinātību. Tāpat mums ir jārūpējas arī par novada teritorijas attīstību. Ja Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi būtu pieejami visām pašvaldībām uz vienādiem notiekumiem, tad mēs varētu paši īstenot projektus, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību. Tā kā Nacionālajā attīstības plānā ir paredzēti tikai 30 attīstības centri, bet pārējos 89 novadus, tostarp Beverīnas novadu, nav paredzēts attīstīt, mums ir jāsadarbojas ar tuvāko attīstības centru – Valmieru. Ņemot vērāt to, ka Valmierai kā republikas pilsētai ir patiešām ierobežota teritorija, esam apsprieduši ideju par 118 hektāru teritorijas nodošanu pilsētai ar norunu, ka Beverīnas novads patur tiesības lemt

par šīs teritorijas izmantošanas veidu un par tiem uzņēmējiem, kas varētu darboties industriālajā parkā. Darba grupā esam apskatījuši arī dažādus iespējamos industriālā parka pārvaldes modeļus. Novada pašvaldība ir definējusi, ka tiks atbalstītas tehnoloģiski modernas un videi draudzīgas ražotnes, kas pēc iespējas vairāk izmantos izejvielas no tuvējās apkārtnes, lai dotu iespēju vietējiem uzņēmējiem realizēt savu produkciju. Nododot teritoriju pilsētai, vēlamies noslēgt vienošanos par sadarbību ar Valmieras pilsētu dažādu pašvaldībai aktuālo jautājumu risināšanā, tostarp – lai veicinātu iedzīvotāju skaita palielināšanos un darba vietu veidošanu, kas ļautu Beverīnas novadam attīstīties.Lēmumu par teritorijas nodošanu pilsētai Beverīnas novada pašvaldība pieņems tikai tad, kad būs pilnīga skaidrībai, vai ir juridiski iespējams meža zemi transformēt par industriālu teritoriju. Nav jēgas pilsētai nodot teritoriju, ja to nevar izmantot iecerētajam mērķim.Iedzīvotāju viedokļi ir dažādi, un tas ir normāli demokrātiskā valstī.

Beverīnas attīstības potenciālu nedrīkstam izniekot

Beverīnas Vēstis2

Katrs vērtē ieceri no savu interešu viedokļa. Taču nevienam nav tiesību uzspiest savu viedokli kā vienīgo pareizo par jebkādu cenu, arī izplatot nepatiesu informāciju. Tas, ka iespējamā administratīvo robežu grozīšana saistīta ar konkrētu uzņēmumu Pata AB, neatbilst patiesībai, jo OSB plātņu ražotnes izveide minētajā teritorijā ir izskatīta kā viena no iespējām piesaistīt investorus un attīstīt ražošanu, pilsētai sarunas ir bijušas arī ar potenciāliem ekokosmētikas un kaņepju šķiedras pārstrādes uzņēmumiem, kuri ir izrādījuši interesi par ražošanas attīstību Vidzemes reģionā. Bez tam, ES struktūrfondu vadlīnijas nosaka, ka lai startētu SAM 5.6.2., ir jābūt noslēgtiem nodomu protokoliem ar konkrētiem potenciālajiem uzņēmējiem, kuri gatavi uzsākt uzņēmējdarbību konkrētajā teritorijā. Tādēļ arī Valmieras pilsēta ir uzsākusi sarunas ar vairākiem uzņēmējiem. Beverīnas novada pašvaldība savu Attīstības programmu un stratēģiju apstiprināja 2012.gadā, bet tas nenozīmē, ka grozot daļu administratīvās teritorijas, izlietotais finansējums programmas izstrādei ir nelietderīgi iztērēts. Novada Attīstības programma tieši ir vērsta uz uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu, kopdarbības attīstību, iedzīvotāju labklājības celšanu un tas, ka šajā programmā tieši nav uzrakstīts par robežu maiņu, ir loģiski, jo programmas izstrādes periodā valsts politika jaunā ES struktūrfondu 2014–2020.gadam bija pavisam citāda, nekā tā tagad ir pieņemta un visām pašvaldībām savas Attīstības programmas ir jāaktualizē, ko arī gan mūsu pašvaldība, gan Valmieras pašvaldība pašreiz dara.Daudzi Beverīnas novada iedzīvotāji industriālā parka izveides ieceri atbalsta, jo apzinās tās priekšrocības un iespējas, ko šāda industriālā parka izveide dotu kā vietējiem iedzīvotājiem, tā teritorijas un visa reģiona attīstībai. Diemžēl ir arī cilvēki, kas līdz galam neizprot šī jautājuma nozīmību un to, ka no lēmuma būs atkarīgs tas, kā dzīvosim tālāk – vai mūsu labklājība pieaugs, vai arī paliksim mīņājoties uz vietas. Nav noslēpums, ka ir organizēta kampaņa, lai cīnītos pret industriālā parka izveidi. Kādas ir patiesās šo cilvēku intereses, mēs to nezinām un varbūt neuzzināsim nekad. Manuprāt, šai kampaņai ir visai maza saistība ar pašu teritorijas robežas maiņu. Iemesli ir pavisam citi. Protams, veidojot jaunas uzņēmējdarbības platformas un nodrošinot iedzīvotājiem darba vietas, nedrīkstam aizmirst par dabiskās vides saglabāšanu. Tāpēc no savas puses rosināsim, ka šī meža vietā ir jāiestāda līdzvērtīga platība jauna meža, kas veiktu vides kvalitātes nodrošināšanas funkciju. Jāuzsver arī, ka apbūve paredzēta tikai daļā no šiem 118 hektāriem, saglabājot zaļās zonas gar ceļiem, kā arī pašā industriālajā parkā. Tajā pašā laikā aicinu Kauguru aktīvistu grupu neslēpties aiz skaļiem vides lozungiem, iestājoties pret jebkādām reģiona attīstības iespējām. Tīra vide un attīstīta uzņēmējdarbība ir divas jomas, kurām ir iespējams pastāvēt līdzās. Mūsdienu tehnoloģijas ir modernas un spēj nodrošināt, lai ražošana atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi. Izvērtējot industruālā parka izveides ieceri ir nepieciešams apzināt dabas ekonomisko vērtību un devumu sabiedrībai, kā arī rūpēties par saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko teritorijas attīstības variantu. Nepieciešams aprēķināt vides saglabāšanā ieguldīto līdzekļu atdevi.Pašvaldības pienākums nav attaisnoties, bet gan sniegt iedzīvotājiem pilnīgu un vispusīgu informāciju, kā arī skaidrot savu pozīciju, kādēļ uzskatām industriālā parka ideju par lietderīgu novada attīstībai. Šī iemesla dēļ esam pagarinājuši publiskās apspriešanas termiņu, Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Cilda Purgale

lai cilvēkiem būtu iespēja iegūt pilnīgu informāciju un to izvērtēt. Ņemot vērā pirmajās sanāksmēs pausto interesi, Valmieras pilsētas pašvaldība ir sagatavojusi industriālā parka ieceres sociālekonomisko pamatojumu un ietekmi uz vidi novērtējumu, ar kuru tiks iepazīstināti novada iedzīvotāji.Noslēdzoties publiskajai apspriešanai, pašvaldība izvērtēs aptaujas anketās paustos viedokļus un to pamatojumu, lai izzinātu iedzīvotāju noskaņojumu. Taču, saskaņā ar likumu, publiskajai apspriešanai ir rekomendējoša loma. Gala lēmumu pieņems novada domes deputāti. Mēs apzināmies, cik atbildīgs būs šis lēmums, jo tas nav šodienas, bet nākotnes projekts, kura uzdevums ir palīdzēt risināt bezdarba jautājumus, apturēt jauniešu aizceļošanu un attīstīt uzņēmumus, kas rada augstu pievienoto vērtību. Tiem, kas cīnās pret šo ieceri, ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem, lai pārliecinātu sabiedrību un deputātus. „Vides faktos” izskanējušais arguments par iespējamo ES struktūrfondu naudas izkrāpšanu ir pilnīgi absurds. Šajā plānošanas periodā ir stingri kritēriji, lai iegūtu ES līdzfinansējumu uzņēmējdarbības veicināšanas projektiem, kas prasa noslēgt vienošanos ar potenciālo investoru. Neviens nav tik neprātīgs, lai mežā ierīkotu gāzes vadu, elektrību, ūdensvadu un kanalizāciju, un tur nekas tālāk nenotiktu. Tādam projektam naudu vienkārši nepiešķirs. Mūsu pašvaldības kapacitāte ir ierobežota, tādēļ ir jāpriecājas, ka Valmierai ir iespēja piesaistīt ES fondu līdzekļus, nevis šo procesu jābloķē privāto ambīciju dēļ. Lai gan teritorija vairs nepiederēs Beverīnas novadam, mums joprojām būs iespēja lemt par to, kam tur ir jābūt un kam nav. Iedzīvotājiem vajadzētu domei uzticēties. Vienīgi deputātiem ir vēlētāju piešķirts mandāts un dotas pilnvaras lemt, taču viņi arī nes atbildību par saviem lēmumiem, atšķirībā no projekta oponentiem.Beverīnieši ir gudri un tālredzīgi. Es ticu, ka jūs neļausiet bremzēt mūsu novada attīstības iespējas. Aicinu arī Beverīnas novada deputātus būt atbildīgiem savā lēmumā, jo šis varbūt ir izšķirošs brīdis izaugsmei.

3Beverīnas Vēstis2015. g. janvāris

Valmieras pilsētas pašvaldība ir sākusi sarunas ar Beverīnas novadu par Vidzemes industriālā parka izveidi, kā arī iespējamo administratīvo robežu maiņu, iekļaujot Valmieras pilsētā 118 ha lielu Beverīnas novada teritoriju. Šī teritorija ir paredzēta industriālā parka izveidei un jau esošās industriālās zonas paplašināšanai, jaunu ražotņu un darba vietu radīšanai visā reģionā. Tā ir ilgtermiņa attīstības iecere, kuras rezultātus redzēsim tikai pēc vairākiem gadiem. Industriālais parks pilnībā varētu tikt pabeigts 10 gadu laikā. Tomēr gribu uzsvērt, ka industriālā parka izveide ir iespēja, kuru nedrīkst palaist vējā, ļaujoties iedzīvotājus maldinošiem paziņojumiem vai mērķtiecīgai idejas sabotāžai, aiz kuras, iespējams, slēpjas personīga ieinteresētība. Līdz 9.februārim Beverīnas novadā norit industriālā parka ieceres publiskās apspriešanas process, kam sekos deputātu balsojums.Gan Valmieras pilsētai, gan Beverīnas novadam industriālā parka izveide nozīmē pārmaiņas. Bieži vien cilvēki baidās no pārmaiņām, labāk turoties pie vecā, kas diemžēl nenesīs vēlamo rezultātu. Es esmu pārliecināts, ka ražošanas attīstība ir pareizs solis pilsētai un novadam, uzņēmējdarbības augšupejai un mūsu iedzīvotāju labklājībai. Vidzemes industriālajā parkā, teritorijā starp apvedceļiem Cēsu un Smiltenes virzienā, paredzēts izveidot vairākas ražotnes, visupirms atbalstot vietējos ražotājus un izejmateriālu piegādātājus, un radot vairāk nekā 200 jaunas darba vietas, kas mums ir ļoti nepieciešamas. Beverīnas novadā, pēc Valsts nodarbinātības aģentūras sniegtās informācijas, decembrī trūka aptuveni 100 darba vietas, arī Valmieras pilsētā bezdarba līmenis svārstās no 6,5% - 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka mums ir aktīvi jārīkojas, lai iedzīvotāji varētu nodrošināt savas ģimenes, atrast darbu tuvējā apkaimē, lai Valmieras tehnikuma, Vidzemes Augstskolas sagatavotajiem speciālistiem būtu iespēja atrast darbu, bet darba tirgū - atbilstošs kvalificētu darbinieku pieprasījums un piedāvājums. Ir jārīkojas, lai mēs varētu piedāvāt darbavietas tiem Valmieras un novadu iedzīvotājiem, kas šobrīd strādā ārvalstīs, bet labprāt atgrieztos mājās. Līdz ar industriālā parka izveidi, mēs lietderīgāk izmantotu to, ko sauc par teritoriālo kapitālu. Valmieras gadījumā tas ir ģeogrāfiskais novietojums - Igaunijas, Krievijas robežu tuvums, ērtā satiksme ar Rīgu, infrastruktūra, ceļu tīklojums un dzelzceļš, dabas resursi, zināšanas un kvalificēts darbaspēks. Tāpat arī tehnoloģiskās un pētniecības iespējas, kā arī pašvaldības sniegtais atbalsts uzņēmējdarbībai. Šis projekts ļaus mums piesaistīt arī papildu investīcijas, kas radīs pozitīvu ietekmi uz blakus nozaru un pakalpojumu sfēras attīstību. Mēs kļūsim pievilcīgāks reģions tiem, kas meklēs vietu uzņēmējdarbībai vai ražotņu izvietošanai, kas izvērtēs dzīvojamā fonda vai viesnīcu celšanu šeit.Valmieras pilsētas pašvaldībai lielākā teritorija ražošanas attīstībai ir aptuveni 8 ha platībā, kas ir krietni par maz nopietnu ražotņu izvietošanai un investoru piesaistei. Tāpēc šobrīd industriālajam parkam izvēlētā vieta ir vislabākā, ņemot vērā teritorijas platību, iespējas izbūvēt visas nepieciešamās inženiertehniskās komunikācijas, pievadus, jau esošo dzelzceļa infrastruktūru un ceļu tīklu. Vidzemes industriālā parka izveidē, lai sagatavotu vietu ražošanai, Valmieras pilsētas pašvaldībai būs jāiegulda līdzekļi aptuveni 15 miljonu eiro apmērā. Tās ir lielas investīcijas un milzu atbildība. Pašvaldība centīsies piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, kas paredzēti uzņēmējdarbībai

un izaugsmei, kā arī tie būs ieguldījumi no pašvaldības budžeta un investoru puses. Lai saņemtu ES atbalstu, būs jāiesniedz jau konkrēts līgums ar investoriem un jāsasniedz noteikti darbības rezultāti, tādējādi bažas, ka teritorijā nenotiks attīstība, ir liekas.Vienlaikus industriālajam parkam izvēlētā vieta ir meža teritorija, tāpēc vides jautājumiem pievērsta īpaša uzmanība. Valmieras pilsētas pašvaldība vienmēr ir iestājusies par zaļu un tīru vidi iedzīvotājiem, kā arī vides vērtības respektējošu ražošanu. Industriālā parka izveidei nāksies veikt atmežošanu aptuveni 50 - 55 ha platībā, lai gan, ja arī netiktu īstenots Vidzemes industriālā parka projekts, atbilstoši meža apsaimniekošanas plānam, līdz 2018.gadam lielākajā daļā industriālā parka teritorijas būtu veikta kailcirte pēc vecuma. Tomēr jau tagad mēs esam domājuši, kā mazināt iespējamo ietekmi uz vidi. Plānots, ka tiks saglabāts dabiskais meža biotops un vērtīgās mežaudzes noteiktos nogabalos, atstātas platas mežu joslas gar ceļiem un veidotas apzaļumošanas zonas, kā arī īstenota kompensējamā meža ieaudzēšana līdzvērtīgā platībā, sadarbībā ar Beverīnas novadu. Jāpiebilst, ka 110 gadus vecai priežu audzei ir 3 - 4 mazāka spēja absorbēt CO2 no atmosfēras nekā jaunaudzei augšanas laikā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības pasūtījuma starptautiska kompānija SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” ir izstrādājusi ietekmes uz vidi novērtējumu, bet Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “AC Konsultācijas” arī industriālā parka sākotnējo sociāli – ekonomisko pamatojumu.Pašvaldībām ar likumu ir noteikts pienākums rūpēties par saimniecisko darbību administratīvajā teritorijā un bezdarba mazināšanu, tāpēc es iestājos par attīstību, atbildīgu un videi draudzīgu ražošanu. Aicinu arī Beverīnas novada deputātus atbalstīt industriālā parka izveidi un saku paldies par dialogu, kas mums ir izveidojies. Tehnoloģijas ir mainījušās un ražotāji labprātīgi īsteno maz piesārņojošu un resursu efektīvu ražošanu, cenšoties izmantot atjaunojamos energoresursus, ieviešot stingru vides pārvaldības politiku un sertificējot ražošanas procesus atbilstoši starptautiskiem kvalitātes standartiem. Mūsdienu uzņēmēji rūpējas par vidi, kurā dzīvo viņu darbinieki, draugi un ģimenes.

Aicinu atbalstīt industriālā parka izveidi

Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks

Beverīnas Vēstis4

Starptautiska kompānija SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” ir izstrādājusi Vidzemes industriālā parka attīstības ieceres sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Atbilstoši dokumentā analizētajiem datiem, ir veikts ietekmju kopsavilkums, norādot iespējamās gaisa un klimata pārmaiņas, trokšņa līmeņa izmaiņas, ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un dabas vērtībām, ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī apzināta ietekme uz ūdens, augsnes un grunts kvalitāti. Tāpat ir vērtēta ietekme uz kultūrvēsturiskajām vērtībām un analizētas atkritumu apjoma izmaiņas līdz ar industriālā parka izveidi. Noslēgumā ir doti ieteikumi iespējamo ietekmju novēršanai vai mazināšanai. Galvenie secinājumi ir redzami tabulā, bet ar dokumentu pilnu versiju var iepazīties www.valmiera.lv sadaļā Ekonomika – Attīstības programma.

Gaiss un klimata pārmaiņa • Paredzamas gaisa piesārņojošo vielu un siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisijas no sadedzināšanas iekārtām un rūpnieciskiem procesiem (ievērojot normatīvo aktu prasības, būtiska negatīva ietekme nav paredzama);• Paredzama gaisa piesārņojošo vielu un SEG emisiju apjoma palielināšanās no paredzētā satiksmes intensitātes pieauguma uz apkārtnes ceļiem;• Sagaidāmas ar atmežošanas procesu saistītās SEG emisijas.

Troksnis • Industriālā parka būvju, inženierkomunikāciju un infrastruktūras objektu izbūves procesā radītie trokšņi – paredzama īslaicīga negatīva ietekme;• Ar paredzēto satiksmes intensitātes pieaugumu saistītais trokšņa līmeņa pieaugums (autotransportā un dzelzceļa transportā);• Iespējamās ar rūpniecības objektu ekspluatāciju saistītās trokšņa emisijas.

Ainavas • Palielināsies ainavu fragmentācija industriālā parka apkārtnē.Ekosistēmu pakalpojumi • Mežu ekosistēmu sniegto kultūras un apgādes ekosistēmu pakalpojumu zaudējums 0,44 % apjomā

(apbūve paredzēta 65 ha platībā) no kopējās Beverīnas novada mežu teritorijas, ja netiek kompensēts ar jauna meža iestādīšanu.

Ūdeņi • Ievērojot normatīvo aktu prasības, nav paredzama negatīva ietekme uz virszemes vai pazemes ūdeņiem.Atkritumi • Apsaimniekojamo atkritumu apjoma pieaugums (ievērojot normatīvo aktu prasības, būtiska negatīva

ietekme nav paredzama).Augsne un grunts • Ievērojot normatīvo aktu prasības un piesardzības principu, nav paredzama negatīva ietekme uz augsnes

un grunts kvalitāti.Kultūrvēsturiskās vērtības • Ievērojot aizsargjoslu normatīvo aktu prasības, negatīva ietekme nav paredzama.

Ietekmi uz vidi izstrādātāji iesaka jau plānošanas stadijā veicināt mazpiesārņojošu un resursefektīvu rūpniecības uzņēmumu izveidi industriālajā parkā, kā arī dot priekšroku tiem uzņēmumiem, kuri ir ieviesuši vai apņemas ieviest vides pārvaldības sistēmas. Būtisks uzsvars tiek likts arī uz kompensējamā meža ieaudzēšanu, ja Beverīnas novadā vai tuvējā apkārtnē ir piemērota teritorija. Atbilstoši jau plānotajam, arī speciālisti iesaka saglabāt meža joslu gar pieguļošajiem autoceļiem, kā arī veidot apstādījumu buferjoslu, kas mazinātu ietekmi uz apkārtējās vides kvalitāti. Tiek ieteikts saglabāt meža teritorijas pašreizējos 439. un 440. kvartālā un nodrošināt industriālā parka teritorijas tuvumā brīvas pieejas mežu vai zaļo zonu, kas nodrošinātu atmežojamai platībai līdzvērtīgas rekreācijas un estētiskās ekosistēmu pakalpojumu izmantošanas iespējas. Īstenojot projektu, speciālisti norāda, ka jāparedz ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšana, nodrošinot to atbilstību kvalitātes prasībām, kādas noteiktas SIA „Valmieras ūdens” attiecībā uz ražošanas notekūdeņu pieņemšanu. Tāpat nepieciešams paredzēt lietus kanalizācijas sistēmas izbūvi industriālā parka teritorijā, garantējot atbilstošu lietus notekūdeņu attīrīšanu. Nepieciešamības gadījumā jāparedz arī dalītā lietus notekūdeņu savākšanas sistēma, ņemot vērā iespējamo lietus notekūdeņu piesārņojumu no potenciālajiem gaisa piesārņojošo vielu emisiju avotiem. Darbībām, kuras iekļautas likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (spēkā ar 13.11.1998.), veicams ietekmes uz vidi novērtējums. Būtiski ir veicināt industriālā parka apzaļumošanu – zaļo elementu ieviešanu (krūmi, koki, zālāji), kā arī izvērtēt iespēju izveidot zaļos jumtus. Potenciālajiem industriālā parka uzņēmumiem, jāizvērtē atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespējas industriālā parka teritorijā.Savukārt būvniecības stadija, lai neradītu traucējumus apkārtējo dzīvojamo apbūves teritoriju iedzīvotājiem, būvniecības darbi jāveic darba dienās no 7:00 līdz 19:00. Ražošanas teritorijā tiek ieteikts izveidot cieto segumu (asfaltbetonu), lai samazinātu grunts un gruntsūdeņu piesārņošanas iespējamību. Būvniecības laikā jānodrošina atkritumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredzot līgumu slēgšanu ar atbilstošiem uzņēmumiem, kam ir izsniegtas atļaujas sadzīves un/vai bīstamo atkritumu apsaimniekošanai. Attiecībā uz darbībām, kurām saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN), spēkā ar 13.11.1998, ir piemērojama IVN procedūra vai sākotnējais izvērtējums, jāīsteno IVN ziņojumā vai tehniskajos noteikumos iekļautos ietekmi uz vidi mazinošo pasākumus.Ekspluatācijas stadijā svarīgi būs īstenot energoefektivitātes pasākumus industriālajā parkā, veicinot elektrotransporta izmantošanu industriālā parka teritorijā (piemēram, pārvadājumiem starp angāriem, kopīgas kravas nokomplektēšanai), kā arī iegādājoties velosipēdus un mudinot darbiniekus tos izmantot, pārvietojoties pa industriālā parka teritoriju. Lai mazinātu ietekmi uz vidi, pēc iespējas vairāk jāizmanto dzelzceļa kravu pārvadājumi autotransporta kravu pārvadājumu vietā, kas samazinās iespējamās autotransporta radītās gaisa piesārņojošo vielu un SEG emisijas.

Sākotnējais ietekmju izvērtējums

5Beverīnas Vēstis2015. g. janvāris

Ekspluatācijas laikā jānodrošina arī atkritumu apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredzot līgumu slēgšanu ar atbilstošiem uzņēmumiem, kam ir izsniegtas atļaujas sadzīves un/vai bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, jāveicina atkritumu šķirošanu industriālajā parkā. Industriālā parka darbībā jācenšas pielietot videi draudzīgas tehnoloģijas un izejmateriāli. Iespēju robežās jāveicina labāko tehnisko paņēmienu („Best available technologies”) piemērošanu, kas ir saistoša prasība A kategorijas piesārņojošām darbībām, bet nav obligāta citiem uzņēmumiem, kā arī jānodrošina, ka industriālā parka personālam ir kvalifikācija un zināšanas par attiecīgo darbību izpildi atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Lai mazinātu ietekmi uz vidi, jāizstrādā un jāievieš vides kvalitātes monitoringa programma katram plānotajam uzņēmumam industriālajā parkā, ņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku. Vietnē www.valmiera.lv var iepazīties arī ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AC Konsultācijas” izstrādāto industriālā parka sākotnējo sociāli – ekonomisko pamatojumu. Šajā dokumentā ir redzams plānotais jauno darba vietu skaits Valmierā, Beverīnas novadā un tuvējā apkārtnē, kā arī paredzamās investīcijas, vidējās darba algas pieaugums, pašvaldību nodokļu ieņēmumi un citi rādītāji.

Beverīnas Vēstis6

Informācija par sabiedriskās apspriešanas gaituLaika periodā no 2014.gada 9.decembra līdz 2015.gada 26.janvārim publiskās apspriešanas par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu starp Beverīnas novada pašvaldību un Valmieras pilsētas pašvaldību ietvaros:• 20.12.2014 notikušas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes novada visos pagastos, kuras Kauguru pagastā apmeklēja 71 iedzīvotājs, Trikātas pagastā 20 iedzīvotāji un Brenguļu pagastā –15 iedzīvotāji, no tiem vairāki piedalījās visās trīs sapulcēs;• aizpildītas 195 sabiedriskās apspriešanas anketas, t.sk. Kauguru pagastā 107, Trikātas pagastā 68 un Brenguļu pagastā 20.

Beverīnas novada saglabājamās meža buferzonas

Jaunu darbavietu skaits sadalījumā pa gadiem ( 2016 – 2025)Jaunas darbavietas 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025Industriālā parka uzņēmumi 0 0 50 100 125 150 175 200 225 250

Ar industriālā parka uzņē-mumiem saistītie biznesi 0 0 60 120 150 180 210 240 270 300

Industriālā parka uzturēšana 5 10 11 12 12 13 14 14 15 15

Kopā 5 10 121 231 287 343 398 454 509 565Darbavietas industriālā parka būvniecības periodā 301 354 80 78 77 75 73 72 70 69

Kopā ar industriālā parka būvniecību 306 364 201 310 364 418 472 526 580 634

Plānotās industriālas zonas meža cirtes plāns

7Beverīnas Vēstis2015. g. janvāris

„Es viennozīmīgi atbalstu Vidzemes industriālā parka izveidi, jo Valmieras pilsētas un Vidzemes reģiona izaugsmei ir jāturpinās. Valmierā ir nepieciešamā infrastruktūra attīstībai, bet, lai to pilnvērtīgi izmantotu, mums ir jārada jaunas darbavietas un jāveicina iedzīvotāju skaita kāpums gan Valmierā, gan apkārtējos novados. Valmiera tiek saukta par rūpniecisku pilsētu, jo tajā ir stabili uzņēmumi, kas nemitīgi attīstās. Uzņēmumu attīstība ir cieši saistīta ar darbaspēku, tāpēc ir svarīgi, lai attīstītos arī profesionālā izglītība un Valmierā būtu pietiekami daudz dažādu nozaru speciālisti. Veidojoties uzņēmumu grupām, kam ir nepieciešami līdzvērtīgas kvalifikācijas speciālisti, veidosies arī inženieru, dizaineru un citu speciālistu kopas, kas spēs radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Tātad mēs varam runāt gan par profesionālās izglītības attīstību, kvalificēta darbaspēka piesaisti reģionam un jaunām darbavietām, gan iespējamām inovācijām ražošanā.Vidzemes industriālā parka izveide veicinās arī sadarbību starp uzņēmumiem un sekmēs tīklojumu izveidi, jaunu uzņēmumu rašanos pakalpojumu sfērā, kompetences centru izveidi, kā arī kopumā cels mūsu konkurētspēju cīņā par investīcijām.Tomēr liela vērība būs jāvelta dzīvojamā fonda risināšanai pilsētā, rodot iespējas celt jaunus dzīvojamos namus, lai mēs spētu nodrošināt jaunos darbiniekus un esošos iedzīvotājus ar dzīvojamo platību. Tāpat es gribu uzsvērt, ka pats ražošanas process un tehnoloģijas ir ļoti mainījušās un mēs nevaram salīdzināt, kāda bija ražošana pirms 20 gadiem un kāda tā ir šodien. Latvijā ir ļoti stingras vides kvalitātes prasības un ražotājam ir jānodrošina sakopta un tīra vide, investējot arī videi draudzīgās ražošanas tehnoloģijās. Bailes par to, ka industriālais parks radīs vides piesārņojumu, ir nepamatotas. Gan pasaulē, gan arī Latvijā ir piemēri, kā izskatās un darbojas 21.gadsimta ražotnes, labvēlīgā mijiedarbībā ar apkārtējo vidi.”

SIA „VALPRO” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings:

Ir jābūt izpratnei un labai gribai ...„Viens no veidiem, kā celt iedzīvotāju labklājību, ir radīt jaunas darbavietas un risināt nodarbinātības jautājumus. Vidzemes reģionā ir ļoti laba izglītības bāze, kurā ir iespējas apmācīt augstas kvalitātes speciālistus. Mūsu uzdevums ir noturēt šos labi izglītotos jauniešus reģionā, jo tas ir attīstības potenciāls. Tāpēc ir nepieciešams radīt darbavietas, kur pielietot iegūtās zināšanas un jauno tehnoloģiju prasmes, taču ar esošajiem uzņēmumiem nepietiek. Neradot pietiekami daudz darba un prakses vietas, tiek liegtas iespējas izmantot vietējā un izglītotā darbaspēka potenciālu, savukārt uzņēmējdarbībā – paaugstināt ekonomisko aktivitāti.Izveidojot industriālo parku, ieguvēji būs gan Valmieras pilsēta, gan Beverīnas un citi apkārtējie novadi, jo radīsies jaunas darbavietas un pieprasījums pēc speciālistiem visā Vidzemes reģionā. Protams, industriālā parka izveide nenotiks vienā dienā, tas būs pakāpenisks darbs vairāku gadu garumā. Daļu iedzīvotāju uztrauc apkārtējās vides jautājumi. Uzskatu, ka šodien ir pietiekami stingri normatīvie dokumenti, kas regulē uzņēmējdarbības procesus, ir pietiekami daudz jaunās tehnoloģijas, kas minimizē visa veida riskus. Manuprāt, viens no galvenajiem uzdevumiem ir vairāk runāt ar sabiedrību un informēt iedzīvotājus par pozitīvajiem aspektiem, ko dos industriālā parka izveide. Jau agrāk reģionā ir tapuši ražošanas objekti, kurus iedzīvotāji ir uzņēmuši ar bažām, bet realitātē tie nekādu kaitējumu nav radījuši, tieši pretēji – sekmējuši ekonomisko attīstību!Ir jābūt izpratnei un gribai, lai Vidzemē izveidotu industriālo parku. Nedrīkst sūkstīties par dzīvi, sēdēt aizkrāsnē un neko nedarīt, cerot, ka maciņš kļūs biezāks un dzīve pārtikušāka. Jādomā, kā attīstīties, nevis jāslāpē labi nodomi, tādēļ arī es atbalstu Vidzemes industriālā parka izveidi.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes nodaļas vadītājs un Valmieras uzņēmēju konsultatīvās padomes

priekšsēdētājs Juris Sleņģis par ieceri veidot Vidzemes industriālo parku Valmierā

Beverīnas Vēstis8

1. Vai Jūs atbalstāt Vidzemes industriālā parka izveidi?Atbalstu lēmumus un idejas, kas vērstas uz attīstību un progresu. Vidzemes industriālā parka izveide noteikti ir šāds solis. Pasaules mērogā skatoties, augstāks iedzīvotāju dzīves līmenis ir valstīs ar spēcīgu rūpniecisko ražošanu. Arī Latvijā redzam, ka ir pilsētas un novadi, kas izaugsmes ziņā ir krietni priekšā pārējiem, lielā mērā pateicoties tieši ražojošiem uzņēmumiem un īpašām atbalsta platformām jaunu biznesu uzsākšanai vai piesaistīšanai. Valmiera tam ir labs apliecinājums, ja salīdzinām to kaut vai ar tuvumā esošajām pilsētām. Uzskatu, ka bez tālākas ražošanas attīstības nevaram cerēt uz mūsu dzīves kvalitātes un labklājības uzlabošanos, gaidīt atpakaļ atgriežamies aizbraucējus, cerēt uz atalgojuma palielināšanos un citām lietām, par kurām mēdzam ikdienā sapņot un sūroties.2. Kādus ieguvumus Jūs saredzat Valmieras pilsētai un apkārtējiem novadiem, ja tiks izveidots Vidzemes industriālais parks? Vispirms jau Vidzemes industriālais parks dos lielākas iespējas piesaistīt investīcijas un attīstīt ne tikai ražošanu, bet arī tuvākajā apkaimē esošo, dažādu pakalpojumu sniedzēju darbību, dodot reģiona iedzīvotājiem jaunas darba vietas un ienākumus. Tālāk jau tas pozitīvi atsauksies uz nodokļu ieņēmumiem un pašvaldību iespējām vairāk tērēt savu pilsētu un novadu attīstībai. Visbeidzot varam runāt par ilgtermiņa sasniedzamiem mērķiem - aizbraucēju skaita samazināšanās vai pat atgriešanās, bezdarba un sociālo pabalstu patērētāju skaita samazināšanās, vispārējās ekonomiskās izaugsmes un labklājības palielināšanās. To visu ir iespējams sasniegt, ja uz to iesim un strādāsim. Piemēram, amerikāņi, kas ir ļoti racionāla tauta un kuru ekonomika aug, vienmēr domā, lai labi ir biznesam. Štati konkurē savā starpā, lai piesaistītu ražotājus un būtu jaunas darba vietas, lai būtu attīstība un izaugsme. Mums jāņem piemērs un jārīkojas līdzīgi, lai nepaliktu pie sasistas siles, investoriem labākajā gadījumā izvēloties citu Latvijas reģionu vai sliktākajā – citu valsti.

3. Kas jāievēro, jāizvērtē, lai šāda attīstības iecere izdotos?Jāvienojas kopīgam mērķim un kopā jāstrādā, lai to sasniegtu. Tad arī viss izdosies. Protams, katrām pārmaiņām ir objektīvi un subjektīvi “nē” vai, citiem vārdiem sakot, iemesli, kāpēc to varētu arī nedarīt. Tomēr šajā gadījumā jāsaprot, ka cīnāmies par investīciju un darba vietu piesaisti Vidzemes reģionam un kopējās attīstības sekmēšanu. Pēc publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem un komentāriem, izskatās, ka jācīnās arī ar dezinformāciju un demagoģiska rakstura uzsaukumiem, kas izskan no ieceres oponentu puses. Izmantojot iespēju, vēlos kliedēt maldinošo informāciju par to, ka jaunās ražotnes piesārņos apkārtējo vidi un ka līdz ar to šeit būs kaitīgi dzīvot. Mūsdienās jau sen vairs nav iespējama industriālā ražošana bez modernākajām ražošanas un vides aizsardzības tehnoloģijām ar stingri noteiktiem normatīviem vides drošībā.

AS „Valmieras stikla šķiedra” valdes priekšsēdētāja A.O.Brutānaviedoklis par Vidzemes industriālā parka attīstības ieceri

AS „Valmieras stikla šķiedra” valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns

Beverīnas novada pašvaldības bezmaksas informatīvais izdevums „Beverīnas Vēstis”. Speciālizdevums, tirāža – 1000 eks. Izdevējs: Beverīnas novada pašvaldības dome, „Pagastmāja“, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Beverīnas novads, LV 4224, e-pasts pasvaldiba@beverina.lv.

Par publicēto rakstu saturu atbild to autors. Izdevumu sagatavoja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Ulmane. ilze.ulmane@beverina.lv

PAR PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS SAPULCIPubliskās apspriešanas par administratīvo teritoriju robežu grozīšanu starp Beverīnas novadu un Valmieras pilsētu industriālā parka izveidei ietvaros 2015.gada 2.februārī plkst.18.00 Mūrmuižā „Pagastmājā” Beverīnas novada pašvaldība organizē iedzīvotāju sapulci, lai vēlreiz skaidrotu Vidzemes industriālā parka izveides perspektīvas, iespējas un paredzamo ietekmi uz vidi.Sapulcē piedalīsies:• Beverīnas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja

Cilda Purgale un novada domes deputāti;• Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

Jānis Baiks un priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums;• Vidzemes industriālā parka „Sociāli – ekonomiskā

pamatojuma” un „Ietekmi uz vidi izvērtējuma” izstrādātāji, SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pārstāvji;

• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis.

Pašvaldība aicina visu novada pagastu iedzīvotājus aktīvi ņemt dalību sapulcē, izvērtēt informāciju un izteikt savu viedokli. Par nepieciešamo transportu nokļūšanai uz sapulci līdz 2.februāra plkst. 12.00 pieteikties pie pagastu lietvedēm :

• Brenguļu pagastā – Biruta Zvirbule tel. 64233422, mob. 28633033;

• Kauguru pagastā – Oksana Fatejeva tel. 64250791, mob. 20219358;

• Trikātas pagastā - Inese Krūmiņa tel. 64707043, mob. 20364932.