Bakalaura studiju programmas “Fizika”

pašnov�rt�jums par 2005/2006. studiju gadu

1. Studiju programmas m�r�i un uzdevumi. Izmai�as, ja t�das ir. .......................... 3

2. Studiju programmas strukt�ra. ............................................................................ 3

2.1. Studiju programmas kvantitat�v�s izmai�as attiec�gaj�s programmas sada��s.

Izmai�u anal�ze un pamatojums. Studiju kursu sadal�juma atbilst�ba valsts

standartiem (Ministru kabineta noteikumiem). ............................................................ 3

2.2. Studiju kursu satura izmai�as. Izmai�u anal�ze, izmai�u nepieciešam�ba

(pielikum� - jauno studiju kursu apraksti). .................................................................. 5

3. Studiju programmas realiz�cija................................................................................ 5

3.1. Izmantot�s studiju formas: lekcijas, semin�ri, laboratorijas darbi, individu�lais

darbs, komandas (grupu) darbs u.c. Izmantoto formu apraksts, izv�les pamatojums

un anal�ze...................................................................................................................... 5

3.2. Attiec�ba starp kontaktnodarb�b�m un studentu patst�v�go darbu. Ja

kontaktnodarb�bas sast�da vair�k par 50% no KP, ir nepieciešams t� pamatojums

(pielikum� fakult�tes Domes vai noda�as Padomes l�mums)....................................... 5

3.3. Studiju pl�ns, t� uzb�ves atbilst�ba programmas m�r�iem un uzdevumiem

(pielikum� – studiju pl�ns par iepriekš�jo studiju gadu). ............................................ 6

4. Ar studiju programmu saist�t� p�tniecisk� darb�ba ............................................... 6

4.1. Akad�misk� person�la p�tnieciskais darbs. P�tniecisk� un studiju darba

mijiedarb�ba. ................................................................................................................ 6

4.2. Stud�jošo iesaist�šana p�tnieciskaj� darb�. Kursa un bakalaura darbu t�mu

atbilst�ba studiju programmas saturam...................................................................... 13

5. V�rt�šanas sist�ma.................................................................................................... 13

5.1. Izmantot�s studiju v�rt�šanas un izv�rt�šanas metodes, to apraksts, izv�les

pamatojums un anal�ze. .............................................................................................. 13

5.2. Nov�rt�šanas biežums (nep�rtraukt� nov�rt�šana vai nov�rt�šana tikai semestra

beig�s). Izv�les pamatojums. ...................................................................................... 14

6. Stud�jošo l�dzdal�ba studiju procesa pilnveid�. ..................................................... 15

6.1. Stud�jošo aptauju (par doc�t�jiem, studiju kursiem u.c.) rezult�ti un anal�ze

15

6.2. Absolventu un darba dev�ju aptaujas. Programmas beidz�ju nodarbin�t�ba..... 17

7. Studiju programmas akad�miskais, visp�r�jais person�ls................................... 18

7.1. Akad�misk�, visp�r�j� person�la skaits, t� izmai�as sal�dzin�jum� ar iepriekš�jo

gadu. ........................................................................................................................... 18

7.2. Akad�misk� person�la kvalifik�cijas atbilst�ba Augstskolu likuma pras�b�m.... 18

7.3. Pamatdarb� str�d�još� akad�misk� person�la �patsvars studiju programm�. .. 19

7.3. Konkr�tas ar person�lu saist�tas probl�mas, kas ietekm� programmas kvalit�ti..................................................................................................................................... 19

8. Finans�šanas avoti, programmas materi�lais nodrošin�jums. ............................ 19

8.1. Studiju programmas finans�šana. ....................................................................... 19

8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbn�cas: to skaita, lieluma un apr�kojuma

atbilst�ba studiju programmas m�r�iem un uzdevumiem. Izmai�as sal�dzin�jum� ar

iepriekš�jo gadu.......................................................................................................... 19

8.3. Programmas nodrošin�jums ar nepieciešamo literat�ru un inform�ciju.

Izmai�as sal�dzin�jum� ar iepriekš�jo gadu. ............................................................. 21

9. �r�jie sakari.............................................................................................................. 21

9.1. Saikne ar darba dev�jiem studiju programmas m�r�u un uzdevumu izpildes

kontekst�. .................................................................................................................... 21

9.2. Sadarb�ba ar l�dz�g�m studiju programm�m sav� valst� un �rvalst�s................. 22

9.3 �rvalstu doc�t�ju skaits, kas str�d� studiju programm� (sadal�jums pa valst�m).

.................................................................................................................................... 22

9.4. Stud�jošo skaits, kas stud�juši �rvalst�s (sadal�jums pa valst�m)........................ 23

9.5. �rvalstu stud�jošo skaits programm� (sadal�jums pa valst�m). .......................... 23

1. Studiju programmas m�r�i un uzdevumi. Izmai�as, ja t�das ir. Studiju programmas m�r�i 2005/2006. studiju gad� b�tiski nav main�jušies un bija š�di:

• veicin�t stud�jošo pilnveidošanos par br�vu, atbild�gu un radošu person�bu;

• veicin�t stud�jošo fizikas zin�šanu, prasmju un iema�u apguvi, lai tie sp�tu orient�ties m�sdienu fizikas un tehnikas sasniegumos un motiv�tu sevi t�l�k�m fizikas studij�m;

• nodrošin�t stud�jošajiem iesp�jas sagatavoties akad�misk�s un profesion�l�s izgl�t�bas turpin�šanai ma�istrant�r� ar� p�c p�rejas uz

3-gad�go bakalaura studiju pprogrammu. Studiju programmas uzdevumi :

• sniegt kvalitat�vu izgl�t�bu visp�r�gaj� fizik�, teor�tiskaj� fizik�, eksperiment�laj� fizik�, astronomij�, matem�tik�, datoru izmantošan� fizik� un citos studiju programmu kursos;

• apg�t fizik�lo m�r�jumu veikšanas un inform�cijas apstr�des prasmes un iema�as, izmantojot modern�s tehnolo�ijas;

• iesaist�t stud�jošos patst�v�g� zin�tnisk� p�t�jum� t�d�j�di veidojot zin�tnisk� darba prasmes un iema�as;

• veidot m�sdienu pasaules fizik�lo ainu; • padzi�in�t stud�jošo izpratni par fizikas lomu m�sdienu zin�tn�,

tehnik� un tautsaimniec�b�; • veicin�t stud�jošo konkur�tsp�ju turpm�kaj�s akad�miskaj�s un

profesion�laj�s studij�s.

2. Studiju programmas strukt�ra.

2.1. Studiju programmas kvantitat�v�s izmai�as attiec�gaj�s programmas sada��s. Izmai�u anal�ze un pamatojums. Studiju

kursu sadal�juma atbilst�ba valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem).

2005/2006. studiju gad� 4-gad�gaj� bakalaura programm� b�tiskas izmai�as nav notikušas, jo p�c š�s programmas studijas notiek p�d�jo gadu, un nav vairs lietder�gi taj� kaut ko main�t. Protams, pasniegšanas kvalit�ti vienm�r var uzlabot. 3-gad�gaj� fizikas bakalaura studiju programm�, kura tika izveidota uz iepriekš�j�s programmas b�zes un akredit�ta pirms trim

gadiem, ar� nav veiktas kvantitativ�s izmai�as. Pašreiz ir p�rejas periods no 4-gad�g�s uz 3-gad�go programmu, ab�m past�vot paral�li l�dz 2007. gada pavasara semestra beig�m. Programmas akredit�tas l�dz 2007. gada 31. decembrim. Abu studiju programmu saturs izk�rtots 3 da��s. �etrgad�g� studiju programma

A da�a Oblig�tie kursi 99 KP B da�a Izv�les speci�lie kursi 31 KP C da�a Izv�les visp�rizgl�tojošie kursi 12 KP 2 kursa darbi fizik� 8 KP Bakalaura darbs fizik� 10 KP Kop�jais kred�tpunktu skaits

160 KP

Studiju laik� j�izstr�d� 2 studiju darbi un bakalaura darbs fizik� . Nosl�guma p�rbaud�jumi:

• fizika – mutisks eks�mens, • bakalaura darba fizik� aizst�v�šana.

Programmas strukt�ra un ar� kop�jais kred�tpunktu skaits nemain�j�s. Studiju kursu sadal�jums atbilst valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem). Tr�sgad�g� studiju programma

A da�a Oblig�tie kursi 84 KP B da�a Izv�les speci�lie kursi 20 KP C da�a Izv�les visp�rizgl�tojošie kursi 4 Kp Studiju darbs fizik� (2. kurs�) 2 KP Bakalaura darbs fizik� 10 KP Kop�jais kred�tpunktu skaits

120 KP

Studiju laik� j�izstr�d� viens studiju darbs un bakalaura darbs fizik� un j�nok�rto:

• 37 ieskaites, • 18 eks�meni.

Nosl�guma p�rbaud�jumi:

• fizika – mutisks eks�mens, • bakalaura darba fizik� aizst�v�šana.

Studiju kursu sadal�jums atbilst valsts standartiem (Ministru kabineta noteikumiem).

2.2. Studiju kursu satura izmai�as. Izmai�u anal�ze, izmai�u nepieciešam�ba (pielikum� - jauno studiju kursu apraksti).

2005/2006. studiju gad� studiju kursu saturs b�tiski nav main�ts. Protams, tiek �emti v�r� sasniegumi modernaj� fizik� un katrs doc�t�js k� parasti tos iek�auj lekciju kurs�.

3. Studiju programmas realiz�cija

3.1. Izmantot�s studiju formas: lekcijas, semin�ri, laboratorijas darbi, individu�lais darbs, komandas (grupu) darbs u.c.

Izmantoto formu apraksts, izv�les pamatojums un anal�ze.

Studiju programmu apguves laik� 2005./2006. studiju gad� tika izmantotas tradicion�l�s darba formas - lekcijas, semin�ri, laboratorijas darbi, patst�v�gie darbi (projekti), kolokviji, kontroldarbi, studiju darbi. Darbu formu izv�le pamatojas uz iepriekš�jo gadu pieredzi. Visp�r�j�s fizikas kursos tika las�tas lekcijas ar demonstr�jumiem, risin�ti uzdevumi (praktiskie darbi), izpild�ti laboratorijas darbi. Teor�tisk�s fizikas kursos tika las�tas lekcijas, risin�ti uzdevumi un uzklaus�ti studentu zi�ojumi semin�ru nodarb�b�s. Studenti tika iesaist�ti Fizikas katedras zin�tniskajos semin�ros, kuros refer�ja ma�istranti un doktoranti, k� ar� m�c�bsp�ki, paši refer�ja DU jauno zin�tnieku konferenc�. P�rrunas ar studentiem liecina, ka efekt�v�kas ir darba formas , kur�s m�c�bsp�ki vair�k kontakt�jas ar studentiem, nevis p�rsvar� liek studentiem pašiem stud�t, dodot visp�r�j�s nor�des. Ac�mredzot, skol�s studenti netiek pietiekami sagatavoti studij�m augstskol�. Vec�kajos kursos š� tendence vairs nav izteikta.

3.2. Attiec�ba starp kontaktnodarb�b�m un studentu patst�v�go darbu. Ja kontaktnodarb�bas sast�da vair�k par 50% no KP, ir nepieciešams t� pamatojums (pielikum� fakult�tes Domes vai

noda�as Padomes l�mums).

Attiec�ba starp kontaktnodarb�b�m un stud�jošo patst�v�go darbu ir aptuveni 50% no kred�tpunktiem. Fiziku stud�jošie ir izteikuši v�lmi par kontaktnodarb�bu skaita palielin�šanu virs 50%, jo fizikas k� sarež��tas

zin�tnes apguvei ir sava specifika l�dz�gi k� medic�nas zin�tn�s, kur ir vajadz�gs vair�k praktiz�ties speci�lista vad�b�. Pagaid�m DU pieturas pie vienota principa, ka kontaktstundu skaits ned��� atbilst studiju kursa kred�tpunktu skaitam, kas tajos studiju kursos, kuros ir lekcijas, semin�ri un laboratorijas darbi, noved pie kontaktstundu skaita samazin�šan�s zem 50%.

3.3. Studiju pl�ns, t� uzb�ves atbilst�ba programmas m�r�iem un uzdevumiem (pielikum� – studiju pl�ns par iepriekš�jo studiju gadu).

Studiju pl�ns veidots izmantojot Latvijas Universit�tes, Toronto Universit�tes, Kembridžas Kavendiša laboratorijas, Tartu Universit�tes u.c. pl�nus. Uzskat�m, ka t� strukt�ra atbilst programmas m�r�iem un uzdevumiem (1. un 1a. pielikum�– studiju pl�ni 2005/2006. studiju gad�).

4. Ar studiju programmu saist�t� p�tniecisk� darb�ba

4.1. Akad�misk� person�la p�tnieciskais darbs. P�tniecisk� un studiju darba mijiedarb�ba.

4.1. Akad�misk� person�la p�tnieciskais darbs. P�tniecisk� un studiju darba mijiedarb�ba. Bakalaura studiju programmas realiz�cij� iesaist�tais akad�miskais person�ls atskaites period� ir darbojies š�dos LZP, IZM un ES finans�tajos grantos un projektos:

1. LZP grants 05.1876 “Pl�nu sakaus�jumu k�rti�u, ieg�tu vakuum�, atlaidinot Co/Ni/Fe multisl��us, krist�lisk�s strukt�ras un magn�toptisko �paš�bu p�t�šana” ( 1310 Ls ). Izpild�t�ji:

• Doc. Leon�ds Kozlovskis – zin�tniskais vad�t�js, vad. p�tnieks, • Doc. Edmunds Tamanis – p�tnieks, • Prof. Valfr�ds Paškevis – p�tnieks.

2. LZP grants 05.1877 "Neline�ri optisk� elipsometrija” ( 1055Ls ). Izpild�t�ji:

• Prof. Guntis Liberts – vad. p�tnieks, • Doc. Edmunds Tamanis – p�tnieks,

• Mag.phys. Andrejs Bulanovs – p�tnieks, DU doktorants. 3. LZP starpnozaru (sadarb�bas) p�t�jumu projekts 05.0026 “Nanomateri�li un nanotehnolo�ijas” (2005.-2008.g., 79360 Ls) sadarb�b� ar LU CFI. Izpild�t�js no DU:

• Mag. chem. Andrejs Gerbreders – p�tnieks, DU doktorants 4. Valsts p�t�jumu programmas “Modernu funkcion�lu materi�lu mikro-elektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedic�nai un konstrukt�vo kompoz�tu, k� ar� atbilstošo tehnolo�iju izstr�de” (290000 Ls) apakšprogramma 3.1. “Perspekt�vie neorganiskie materi�li fotonikai un

ener��tikai”

Izpild�t�ji no DU: • Prof. Valfr�ds Paškevis – vad. p�tnieks, • Dr. phys. Vjaeslavs Gerbreders – vad. p�tnieks, • Prof. Guntis Liberts – vad p�tnieks, • Mag. phys. riks S�edevskis – p�tnieks, DU doktorants, • Mag. chem. Andrejs Gerbreders – p�tnieks, DU doktorants

5. LZA sadarb�bas projekta 05.0005. “Funkcion�li materi�li un tehnolo�ijas mikroelektronikai un fotonikai” apakšprojekts 05.0005.1.2. “Hologr�fisko materi�lu un replik�cijas tehnolo�iju izstr�de uz amorfo halkogen�du b�zes” (2005 – 2008.g.) Izpild�t�js no DU:

• Dr. fiz. Vjaeslavs Gerbreders – apakšprojekta vad�t�js, vadošais p�tnieks.

6. ERAF2 57/029 projekts “Hologr�fisko materi�lu un tehnolo�iju izstr�de un ieviešana” (sadarb�b� ar LU CFI). Izpild�t�ji:

• Dr. fiz. Vjaeslavs Gerbreders – vad. p�tnieks. • Prof. Valfr�ds Paškevis – vad. p�tnieks. • Mag. fiz. riks S�edevskis – p�tnieks, DU doktorants, • Mag. chem. Andrejs Gerbreders – p�tnieks, DU doktorants

7. Projekts Nr. VPD1/ERAF/CFLA/04/NP/1.4.5./000003/003 “Daugavpils Universit�tes Inovat�v�s mikroskopijas centra izveide” Projekta vad�t�js: prof. Guntis Liberts

Vad�t�ja asistents : doc. Amandis Podi�š Izpild�t�ji:

• DU Fizikas katedras akad�miskais person�ls, • Velga Akmene – maistrante optisko sakaru fizikas apakšnozar�,

• Ir�na Mihailova- RTU doktorante, laborante.

Projekta s�kums 2004.g.29.novembris beigas 2006.g.31.decembris Kop�j�s projekta izmaksas 725349 Ls, no kur�m 80% sedz ERAF. Lai izveidotu DUIMC bija paredz�tas š�das aktivit�tes: telpu renov�cija un

piel�gošana Mikroskopijas centra pras�b�m, datort�kla iek�rtošana,

aparat�ras ieg�de. 2005.gad� veikta b�tiska 600m2 telpu renov�cija un piel�gošana DU Inovat�v�s mikroskopijas centra pras�b�m. Izveidotas bezputek�u telpas, paredz�ta vakuuma higi�na, antivibr�ciju apr�kojums, telpas piel�gotas darbam person�m ar �paš�m pras�b�m u.c. Telpas apr�kotas ar elektronisko kodu atsl�gu. Ier�kots datort�kls, kuram piesl�gtas 6 telpas, ieg�d�ts dators. Ieg�d�ti 2 optiskie galdi un 5 statnes. Optiskie galdi ar vibr�ciju izol�ciju un pneimatisko l�me�a regul�šanu nepieciešami p�t�jumiem ar femtosekunžu l�zeru (uz galdiem novietoti optiskie elementi un l�zers; L�dz ar to izveidotas telpas, kuras atbilst jaun�k�s l�zertehnikas, superprec�zas optikas un

mikroskopijas pras�b�m. 2006.gad� iepirkta un uzst�d�ta Daugavpils Universit�tes un re�iona strat��iskajai att�st�bai svar�ga aparat�ra: Fluorescentais un divfotonu mikroskops LSM, femtosekunžu l�zera sist�ma un Elektronu miksroskops SEM.

8. IZM projekts Nr. 2.3. Nanostruktur�tu met�lisku k�rti�u krist�lisk�s

tekst�ras p�t�šana atkar�b� no k�rti�as un t�s apakšsl��a biezuma. • Izpild�t�ji: Dr.phys. Edmunds Tamanis (proj. vad�t�js), • Aleksandrs Ogurcovs – fizikas bak. pr. 3. kursa students

9. ERAF projekts „Platzonas materi�lu MOCVD tehnolo�ijas izstr�de un

izp�te ultravioletiem gaismas emiteriem” (sadarb�b� ar LU CFI). Izpild�t�js no DU:

• Dr. Phys. Edmunds Tamanis

10. IZM projekts Nr. 2.2. Neline�r� magnetoptisk� Kerra efekta p�t�jumi met�lu nanostrukt�r�s Izpild�t�js:

• Dr. Phys. Edmunds Tamanis

11. ES strukt�rfondu projekts ” Inženierzin�t�u bakalaura studiju programmas izveidošana maš�nb�ves nozar� DU”. Projekta vad�t�js: asoc prof.A.Sal�tis Izpild�t�ji:

• prof V. Paškevis, • doc.E. Tamanis

12. ES projekts Nr.2006/0237/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0012/0065

“Starpnozaru Biomeh�nikas un nozares saist�to kursu att�st�ba Daugavpils Universit�t� ‘.

Noz�m�g�kas publik�cijas 2005 / 2006. st.g.

1. G. Liberts, G. Ivanovs, V. Dimza, E. Tamanis. Thermo-Optical Investigation of Sodium-Bismuth Titanate Single Crystal and PLZT Ceramics. Ferroelectrics, 319:87–93, 2005.

2. G. Liberts, G. Ivanovs, E. Tamanis. Thermo-Optical Investigation of

Sodium-Bismuth Titanate Single Crystal. Proc. SPIE. Vol. 5946, pp 081-086, 2005.

3. G. Liberts, G. Ivanovs, V. Dimza, A. Firsovs, E. Tamanis. Advance

Thermo-Optical materials for micro-optical applications. Optical Review. Vol. 12, No. 2 pp. 135-139, 2005.

4. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis, S. Stolyarova.

Effect of mechanoactivation on interfacial interaction in metal/oxide

systems. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences. No. 1, pp. 3-9, 2005.

5. L.V. Kozlovsky, E. Tamanis. The Use of Carbon-Cathode Penning

Discharge Cells to Evacuate Xenon over Pressure Range of 10-3 – 10-4 Torr. Instruments and Experimental Techniques. Vol. 48, No. 1, pp. 127-129, 2005.

6. F. Muktepavela, G. Bakradze, E. Tamanis, S. Stolyarova, N. Zaporina. Influence of mechanoactivation on the adhesion and mechanical properties of metal/oxide interfaces. Phys. Stat. Sol. Vol. 2, No. 1, pp. 339 - 342, 2005.

7. Liberts G., Bulanovs A., Ivanovs G., PLZT Based EFISH Cell for Nonlinear Heterodyne Interferometry, Ferroelectrics, vol.333, pp.81- 87, 2006.

8. Bakradze G., Muktepavela F., Stolyarova S., Tamanis E. /Mechanical properties and thermal stability of Al-Cu-O nanostructured coatings obtained by the microtribological method. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences. 2006, N2 (II), p.141-148.

9. F. Muktepavela, G. Bakradze, E. Tamanis, S. Stolyarova . Nanostructured Al-O-Me mechanical alloyed coatings obtained by the microtribological method. J. Slovak. Phys. 2006.

10. E. Shalyguina, E.V. Perepelova, L. Kozlovskii, E. Tamanis. Magneto-optical investigation of Co/Mo/Co thin-film systems. Journal of Magnetism and Magnetic Materials. No. 300, pp. e363-e366, 2006.

11. A.Bulanovs,V.Gerbreders, V.Pashkevich, J. Teteris. Dot-matrix holographic recording in amorphous chalcogenide films. Accepted for publication in journal SPIE , 2006.

Konferenu t�zes:

1. E. Tamanis, F. Muktepavela. Oglek�a starpsl��i nanostruktur�tu k�rti�u stabilit�tes nodrošin�šanai. Latvijas Fizikas Biedr�bas 9. zin�tnisk� konference. lpp. 15.-16. Daugavpils, Latvija,15.-16. septembris, 2005.

2. E. Tamanis, E.E. Shaligina, L. Kozlovsky. The Influence of Thermal Annealing

on Magnetostatic Properties of Thin Fe and Ni Films. Acta Cryst. A61, C416, 2005.

3. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis, S. Stolyarova.

Adhesion and interfacial reactions on metal/oxide interface during daformation at room temperature. Proc. Ist. Intern. Conf. Diffusion in Solids and Liquids

DSL-2005, pp 499-504, University of Aveiro, Portugal, 6-8 Juli, 2005.

4. F. Muktepavela, G. Bakradze, S. Stolyarova, E. Tamanis. Met�l-oks�da nanostruktur�to p�rkl�jumu ieg�šana ar mikrotribolo�ijas metodi. Nanomateri�li un nanotehnoloijas, R�ga, Latvija, 30.-31. marts, 2005.

5. F. Muktepavela, G. Bakradze, A. Mironovs, S. Stolyarova, E. Tamanis. Metal-

oxide nanostructured coatings obtained by microtribological method. 21th

Scientific Conference, Institute of Solid State Physics, University of Latvia, Riga, Latvia, 7-9 February, 2005.

6. F. Muktepavela, G. Bakradze, E. Tamanis, S. Stolyarova. Nanostructured Al-O-

Me mechanical alloyed coatings obtained by the microtribological method. Intern. Conf. Nanoved-2006- Nenomat. May 14-17, 2006 Stara Lesna Slovakia. Abstract p.110.

7. G. Bakradze, F.Muktepavela, S. Stolyarova, E.Tamanis. Thermal stability of Al-

Cu-O nanostructured coatings obtained by the microtribological method. 2^nd

Latvian conference „ Funcional materials and nanotechnologies”, R�ga, March 27-28, 2006. Abstract, p.9.

8. F. Muktepavela, G. Bakradze, V. Skvortsova, E. Tamanis. Thermal stability of

mechanically alloyed Al-Cu-O nanostructured coating. Functional materials and

nanotechnologies. Riga, Latvia, March 27-28, 2006

9. E. Tamanis. Nanostructure magnetic layers deposition, modifications and physical properties investigation. Past and Present of Natural Sciences in

Daugavpils University. Lpp. 106-107. Daugavpils, Latvia, February 1-3, 2006.

10. G.Liberts, I.Mihailova, Coherent control for non-linear optical and selective multiphoton excitation fluorescence microscopy. Int. conf .: Advances in Laser Spectroscopy: in Memory of Prof. Maris Jansons1936-1997, Riga September 28-29, 2006, p24.

11. A.Podins , S.Lukjanova, I.Kokina. Brownian particle motion in moving water

fluid. The EPS 13th Conference book.. BB21-wed. Bern, 114.p, 2005.

12. A.Podi�š. M. Tarvide. Laušanas koeficienta izmai�a, atlaidinot ar liel�m doz�m reaktor� apstarotu LiF krist�lu. Latvijas Fizikas biedr�bas 9. zin�tnisk�s konferences materi�li Daugavpils, 25-26 lpp. 2005.g. 15.-16.septembris,

13. A.Podi�š, S.Lukjanova, I.Kokina. Brauna da�i�u kust�ba �dens pl�sm�. Latvijas

Fizikas biedr�bas 9. zin�tnisk�s konferences materi�li. Daugavpils, 23-24. lpp., 2005.

14. G. Liberts. Optisk� mikroskopija no L�venhuka l�dz šodienai. LFB 9.

zin�tnisk�s konferences materi�li, Daugavpils,2005.g. 15.-16.septembris, 34. lpp.

15. A. Bulanovs. Punktu matricu hologr�fisk� ieraksta sist�ma. LFB 9. zin�tnisk�s

konferences materi�li, Daugavpils,2005.g. 15.-16.septembris, 32. lpp.

16. K. Bartels. Kann die faszination astronomisher beobachtungen interesse fur das fach physik wecken? . LFB 9. zin�tnisk�s konferences materi�li, Daugavpils,2005.g. 15.-16.septembris, 20. lpp.

17. V. Jurkevis. A.Salitis. Fizik�lo procesu kom�tu kodolos saist�ba ar to dinamiku. . LFB 9. zin�tnisk�s konferences materi�li, Daugavpils,2005.g. 15.-16.septembris, 21. lpp.

Akad�miskais person�ls ir piedal�jies vair�k�s starptautisk�s konferenc�s �rvalst�s un Latvij�, k� ar� LFB zin�tniskajos semin�ros. 2005. gada septembr� DU Fizikas katedra organiz�ja Latvijas Fizikas biedr�bas 9. zin�tnisko konferenci Daugavpil�, dodot iesp�ju doktorantiem prezent�t savu p�t�jumu rezult�tus Latvijas iev�rojam�ko fizi�u sabiedr�b�. P�t�jumu veikšana fizik� un to interpret�cija ir neizb�gami saist�ta ar individu�lu studiju darbu, patst�v�gu papildus inform�cijas apguvi.

Papildus par person�la zin�tnisko darb�bu skat. 2. pielikum�

4.2. Stud�jošo iesaist�šana p�tnieciskaj� darb�. Kursa un bakalaura darbu t�mu atbilst�ba studiju programmas saturam

Stud�jošie akt�vi piedal�s zin�tniskaj� darb�, t� rezult�ti tiek apkopoti kursa un bakalaura darbos, kuri tiek apspriesti katedras s�d�s, zin�tniskaj�s konferenc�s un semin�ros. Studenti piedal�s ikgad�j� studentu zin�tnisko darbu konkurs� (3. pielikums). Kursa un bakalaura darbu t�mas atbilst studiju programmas saturam un katedras zin�tnisko p�t�jumu virzieniem (4. pielikum� – aizst�v�to bakalaura darbu saraksts).

5. V�rt�šanas sist�ma

5.1. Izmantot�s studiju v�rt�šanas un izv�rt�šanas metodes, to apraksts, izv�les pamatojums un anal�ze.

Stud�jošo zin�šanu, prasmju un iema�u l�menis tiek nov�rt�ts, �emot v�r� kolokviju, laboratorijas darbu un kontroldarbu rezult�tus, bet sesijas laik� - ieskait�s un eks�menos. Katra studiju kursa beig�s stud�jošo zin�šanas, prasmes un iema�as tiek nov�rt�tas p�c 10 punktu sist�mas .P�rbaud�jums nok�rtots sekm�gi, ja ir ieg�ts ne maz�k par 4 punktiem. Atseviš�us studiju kursus nov�rt� ar diferenc�tu ieskaiti. Studiju kursos, kuros paredz�ts eks�mens, studentu darbu semin�ros, laboratorij�, uzdevumu risin�šanas prasm� nov�rt� ar atz�mi “ieskait�ts” vai “neieskait�ts”.

Nosl�guma p�rbaud�jumus pie�em speci�las komisijas 3-5 cilv�ku sast�v�, kuru person�lsast�vu apstiprina DU rektors. Bakalaura studiju programm� “Fizika” stud�jošo sekmes fizikas m�c�bu priekšmetos raksturo vid�j� atz�me ziemas un pavasara sesij�s.

Studiju gads Sesijas 1.

kurss

2.

kurss

3.

kurss

4.

kurss

5.

kurss

2001./ 2002. Ziemas 7.2 4.6 6.9 7.15 7.15 2001./ 2002. Pavasara 6.0 5.35 5.1 7.8 5.87 2002./ 2003. Ziemas 5.7 7.0 6.35 6.5 7.3 2002./ 2003. 2003./ 2004. 2003./ 2004. 2004./ 2005. 2004./ 2005.

Pavasara Ziemas Pavasara Ziemas Pavasara

4.9 5.3 5.1 6.1 6.3

6.9 5,9 5,6 5,7 6,1

5.8 6.2 6.4 6,5 6,5

7.33 7.1 7,0 7,3 7,5

6.75

Nosl�guma eks�mena vid�j� atz�me fizik� 2004./2005. studiju gad� bija 7,3, bet bakalauru darbi tika nov�rt�ti ar vid�jo atz�mi 8,1 (sk. 4. pielikumu). P�c tabulas redzams, ka sekmju l�menis atkar�gs no sesijas un kursa, kam par iemeslu var b�t gan nevienm�r�gs slodzes izk�rtojums pa kursiem un semestriem, gan stud�jošo priekšzin�šanas, gan atš�ir�bas starp pasniedz�jiem zin�šanu v�rt�šanas krit�rijos. Stud�jošo sekmes regul�ri tiek apspriestas katedras s�d�s.

5.2. Nov�rt�šanas biežums (nep�rtraukt� nov�rt�šana vai nov�rt�šana tikai semestra beig�s). Izv�les pamatojums.

Fizikas studiju kursos faktiski notiek nep�rtraukta nov�rt�šana semestra laik�. Sekmes tiek nov�rt�tas laboratorijas darbu izpildes un aizst�v�šanas laik� k� ar� p�c kontroldarbu rezult�tiem. Gal�gais nov�rt�jums notiek ieskaišu un eks�menu sesij�. Tas ir nepieciešams t�p�c, ka no skol�m n�k fizik� un matem�tik� sam�r� v�ji sagatavoti studenti, kuriem v�lams liel�ks kontaktstundu skaits. Diemž�l nep�rtraukt� nov�rt�šana, kas ir darbietilp�ga kolokviju, kontroldarbu, testu zi��, netiek uzskait�ta darba slodz�, kas

neveicina doc�t�ju iniciat�vu to veikt, tau bez t�s nevar objekt�vi izv�rt�t studentu zin�šanas. Diskusiju ar DU Studuju da�u rezult�t� tika palielin�ts ieskaišu pie�emšanas laiks no 15 l�dz 30 min. uz vienu studentu.

6. Stud�jošo l�dzdal�ba studiju procesa pilnveid�.

6.1. Stud�jošo aptauju (par doc�t�jiem, studiju kursiem u.c.) rezult�ti un anal�ze

Katru gadu notiek stud�jošo aptauja, kas realiz� atgriezenisko saikni “stud�jošais - studiju programma”. Par bakalaura studiju programmas "Fizika" realiz�ciju 2005/2006. studiju gad� tika aptauj�ts pavisam 16 studenti no 1.2.,3., 4. kursiem p�c anket�m, ko izstr�d�jis DU studiju kvalit�tes nov�rt�šanas centrs (sk. 5. pielikumu).

• Aptaujas dati r�da, ka (anketas A. tabula) 1. kurs� p�c svar�guma studenti augst�k v�rt� fizikas, matem�tikas cikla priekšmetus un to pasniegšanas l�meni, kuru v�rt�jums 5 ballu sist�m� ir attiec�gi 4.8 un 4,7. Nav nevienas atz�mes zem�kas par 4, kas noz�m�, ka pied�v�tie studiju priekšmeti ir svar�gi un pasniegšanas l�menis ir augsts. No p�r�jiem priekšmetiem viszem�k p�c svar�guma nov�rt�ta Pasaules kult�ras v�sture – 3.5, lai gan pasniegšanas l�menis ir 4,0. Ang�u valoda attiec�gi nov�rt�ta ar 4,0 un 4,3. Ac�mredzot, studenti jau ir iev�rojuši , ka bibliot�k� un Fizikas katedr� ir daudz fizikas literat�ras ang�u valod�. Otr� un treš� kursa studenti absol�t� vair�kum� studiju priekšmetu izv�li v�rt� k� svar�gu un pasniegšanas l�meni k� augstu. Ceturt� kursa studenti pasniegšanas l�meni v�rt� k� �oti augstu, bet nedaudz p�rsteidz tas, ka starp daudziem atz�tajiem par svar�giem studiju kursiem viens students kursus Gaismas polariz�cija, Jaunie re�istr�jošie materi�li un Neline�r� optika atzinis par nesvar�giem. Var�tu b�t, ka tas saist�ts ar studenta nesp�ju saskat�t kop�jo saikni starp fizikas apakšnozar�m, kas, protams, ar� nor�da uz tr�kumiem doc�t�ju darb�.

• V�rt�jot studiju programmu kopum� 60 % aptauj�to programma apmierina piln�gi, 20% - programma pamat� apmierina, 20% - da��ji apmierina

• Programmas realiz�šanu kopum� "apmierinoši" v�rt� visi studenti un v�rt�jums “neapmierinoši” nav sastopams.

• Studiju procesa nodrošin�jumu ar m�c�bu literat�ru un metodiskajiem materi�liem k� pietiekamu v�rt� 89 % stud�jošo. P�r�jie v�las, lai vair�k studiju literat�ras b�tu latviešu valod�. Studentiem tika paskaidrots, ka dabaszin�t�u literat�ra pat tur�gaj�s Zieme�valst�s p�rsvar� ir cittautu valod�s, jo fiziku procentu�li stud� maz, un izdot m�c�bu gr�matas maz� tir�ž� nav finansi�li izdev�gi.

• Visi studenti izmanto studiju proces� datortehniku, bet ret�k Internet – 40%. Vismaz�k Internet ir izmantojuši 1. kursa studenti, jo nav bijis nepieciešams to bieži dar�t.

• Izv�les kursu pied�v�jumu par pietiekamu uzskata 89%, p�r�jie 11% - par nepietiekamu .

• Kursu nodrošin�jumu ar vieslektoriem par pietiekamu uzskata 78% studentu.

• Sadarb�bu ar m�c�bsp�kiem apmierinoši v�rt� piln�gi visi studenti. Aptauju rezult�ti tiek apspriesti katedras s�d�s un tiek �emta v�r� studiju programmu kvalit�tes uzlabošan�. Studenti gan uzskata, ka anket�šana nav �paši vajadz�ga un efekt�va, dodot priekšroku atkl�tai diskusijai atkl�taj�s katedras s�d�s. T� k� attiec�g� studiju gada studentu grupas ir nelielas, sal�dzinot ar cit�m specialit�t�m, tad aptaujas anonimit�te ir diezgan nosac�ta. Tradicion�li fizikas specialit�t� starp studentiem un pasniedz�jiem ir kole�i�las attiec�bas. 5a. pielikum� (kur� saglab�ts autors stils) dots 3. kursa studenta br�vs programmas v�rt�jums, kas programmas direktora uztver� ir objekt�v�ks un programmas uzlabošanai noder�g�ks par anket�šanu.

• Nov�rt�jot studiju kursus (anketas A. tabula) p�c to svar�guma studenti augst�k v�rt� fizikas, matem�tikas m�c�bu priekšmetus un svešvalodu (vid�j� atz�me p�c 5 ballu sist�mas ir 4.3). Tr�s no aptauj�tajiem studentiem ar atz�mi 2.0 nov�rt�juši kursu “fizikas eksperimenta tehnika un metodika”. Tas dr�z�k izskaidrojams ar to, ka ir studenti, kuri uzskata, ka sav� turpm�kaj� darb�b� darbosies tikai k� teor�ti�i. V�rt�jot pasniegšanas l�meni, domin� atz�mes 5 un 4 atz�mi, lai gan astonomijas un astrofizikas kursu pasniegšanas l�me�a v�rt�jum� ir divas atz�mes 3. Studenti t�pat iesaka palielin�t stundu skaitu datoru apm�c�b�, svešvalod�s un fizikas un matem�tikas kursos.

• V�rt�jot studiju programmu kopum� 27.8 % aptauj�to programma apmierina piln�gi, 54.9% - programma pamat� apmierina, 12.5% - da��ji apmierina un 4,8 % (viens students) - neapmierina.

• Programmas realiz�šanu kopum� "apmierinoši" v�rt� 95.2 % , cita atbilde – 4.8 %.

• Studiju procesa nodrošin�jumu ar m�c�bu literat�ru un metodiskajiem materi�liem k� pietiekamu v�rt� 87.1 %.

• Studiju proces� izmanto datortehniku 90,5 %, reti – 9.5%. • Internetu studiju proces� izmanto 73.7%, reti – 26,3 %, • Izv�les kursu pied�v�jumu par pietiekamu uzskata 60.1%,

nodrošin�jumu ar vieslektoriem par nepietiekamu uzskata 80 %. • Sadarb�bu ar m�c�bsp�kiem apmierinoši v�rt� piln�gi visi studenti.

Aptauju rezult�ti tiek apspriesti katedras s�d�s un tiek �emta v�r� studiju programmu kvalit�tes uzlabošanai. Studenti gan uzskata, ka anket�šana nav �paši vajadz�ga un efekt�va, dodot priekšroku atkl�tai diskusijai atkl�taj�s katedras s�d�s. T� k� attiec�g� studiju gada studentu grupas ir mazskaitl�gas, sal�dzinot ar cit�m specialit�t�m, tad aptaujas anonimit�te ir diezgan nosac�ta, jo tradicion�li fizikas specialit�t� starp studentiem un pasniedz�jiem ir kole�i�las attiec�bas.

6.2. Absolventu un darba dev�ju aptaujas. Programmas beidz�ju nodarbin�t�ba.

Atskaites period� rakstiskas darba dev�ju aptaujas netika veiktas, bet ir notikuši divi semin�ri ar Daugavpils uz��mumu Direktoru padomes p�rst�vju l�dzdal�bu. Programmas direktors, kas p�rst�v DU Daugavpils

novada uz��m�jdarb�bas atbalsta centr�, k� ar� katedras akad�miskais person�ls bieži tiekas ar uz��m�jiem darba jaut�jumos, k� ar� pildot ES projektus, l�dz ar ko uz��m�ju un citu darba dev�ju viedoklis ir labi zin�ms. Tikšan�s reiz�s visas ar studij�m un programmas uzlabošanas iesp�j�m saist�t�s aktivit�tes tiek kole�i�li p�rrun�tas. Dienvidaustrumlatvijas re�ion� ir katastrof�ls tehniski izgl�totu cilv�ku defic�ts. Daugavpils Universit�tes Fizikas katedrai ir probl�ma, k� notur�t studentus auditorij�s, lai tie nep�rtrauktu studiju procesu. Faktiski liel�kais vair�kums fizikas studentu visos izgl�t�bas l�me�os bez �paš�m gr�t�b�m atrod darbu uz��mumos un cit�s instit�cij�s. K� parasti neliela da�a absolventu izv�las pedago�isko darb�bu.

Visp�r, ar beidz�ju nodarbin�t�bu nav bijušas nek�das probl�mas un š�iet, ka tuv�kaj� laik� ar� neb�s. Pietiekami labi apmaks�ta darba pied�v�jumus sa�em ar� stud�jošie, bet, diemž�l, ar studiju tematiku nesaist�ts papildus darbs trauc� sekm�g�m studij�m. Darba dev�ji ir priec�gi jau vien par to, ka fizikas speci�listu defic�ta laik� atrod k�du, kas piekr�t pie vi�iem str�d�t, pie kam labi p�rzina datortehniku. Sakar� ar to, ka skol�s ir izteikts fizikas skolot�ju tr�kums, da�a studentu jau s�k str�d�t par skolot�jiem bez jebk�da diploma, v�l stud�d�jot universit�t�.

7. Studiju programmas akad�miskais, visp�r�jais person�ls

7.1. Akad�misk�, visp�r�j� person�la skaits, t� izmai�as sal�dzin�jum� ar iepriekš�jo gadu.

Studiju programmas fizikas kursus nodrošin�ja š�di DU Fizikas katedras m�c�bsp�ki.

1. Guntis Liberts Dr.habil.phys. Profesors 2. Valfr�ds Paškevis Dr.phys. Profesors 3. Klauss Bartels Dr.phys. Profesors (1.semestr�) 4. Antonijs Sal�tis Dr.phys. Asoc. profesors (0.5sl.) 5. Sta�islavs Rabša Dr.phys. Docents (1.semestr�) 6. Amandis Podi�š Dr.phys. Docents 7. Raimonds Pokulis Dr.phys. Docents 8. Viktors �adajevs Dr.phys. Docents 9. Edmunds Tamanis Dr.phys. Docents 10. Lolita Jon�ne Mag.paed. Lektore

Sal�dzinot ar iepriekš�jo gadu palielin�jies doktoru skaits, jo 2005.gada

30. septembr� doktora disert�ciju aizst�v�ja Edmunds Tamanis. M�c�bu pal�gperson�la skaits 2005/2006. studiju gad� palielin�j�s, jo tika ieviesta elektronikas inženiera štata vieta, k� ar� tika main�ti daži amatu nosaukumi. Katedr� str�d�ja:

• izgl�t�bas metodi�is Leo Trukš�ns, • lietved�bas sekret�re Inna Amosova, • fizikas laborants Mihails Dubovs, • izgl�t�bas metodi�e Svetlana Gedroica, • elektronikas inženieris Grigorijs Grigorjevs

Elektronikas inženieris atbild par kvalitat�vu p�tniecisko un m�c�bu laboratoriju aparat�ras funkcion�šanu, k� ar� konstru� nestandarta elektronisk�s iek�rtas zin�tnisko p�t�jumu veikšanai, kas b�tiski uzlabo studiju procesa tehnisko nodrošin�jumu.

7.2. Akad�misk� person�la kvalifik�cijas atbilst�ba Augstskolu likuma pras�b�m.

Akad�miskais person�ls atbilst Augstskolu likuma pras�b�m. Katedr� str�d� viens habilit�tais fizikas zin�t�u doktors un 8 fizikas zin�t�u doktori,

t�d�j�di zin�tniskais gr�ds ir 90% no katedr� str�d�jošajiem lektoriem, docentiem un profesoriem. Akad�miskai person�ls p�c kvalifik�cijas atbilst promocijas padomes sast�vam. 2. pielikum� person�la atjaunošanas, apm�c�bas un att�st�bas pl�ns.

7.3. Pamatdarb� str�d�još� akad�misk� person�la �patsvars studiju programm�.

Pamatdarb� Fizikas katedr� str�d�ja 9 m�c�bsp�ki tas ir 90% akad�misk�

person�la. Blakusdarb� fizikas katedr� uz pusslodzi str�d�ja Dabaszin�t�u un matem�tikas fakult�tes dek�ns asoc. prof. Antonijs Sal�tis.

7.4. Konkr�tas ar person�lu saist�tas probl�mas, kas ietekm� programmas kvalit�ti.

Programmas �stenošanas kvalit�ti da��ji ietekm� nepietiekošas svešvalodu zin�šanas, jo ne visi Fizikas katedras doc�t�ji sp�j las�t zin�tniskos žurn�lus un studiju literat�ru Rietumeiropas valod�s. Zin�mas gr�t�bas rada ar� tas, ka gada laik� vienam doc�t�jam vid�ji j�nolasa 10 - 12 daž�di fizikas kursi, kas saist�ts ar nelielo studentu skaitu un oblig�ti izpild�mo kontaktstundu apjomu. Akad�miskais person�ls ir �oti noslogots, pildot LZP, ES, IZM un citus projektus, kas novienas puses ir liels ieguvums, bet no otras – laika zi�� trauc� velt�t vair�k uzman�bas visu l�me�u studiju programm�m.

8. Finans�šanas avoti, programmas materi�lais nodrošin�jums.

8.1. Studiju programmas finans�šana.

Studiju programma piln�b� tiek finans�ta no valsts budžeta. Par papildus programmas finans�jumu var�tu uzskat�t ES strukt�rfondu l�dzek�us par kuriem tiek iepirkata p�tniecisk� aparat�ra, studiju un zin�tnisk� literat�ra.

8.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbn�cas: to skaita, lieluma un apr�kojuma atbilst�ba studiju programmas m�r�iem un uzdevumiem. Izmai�as sal�dzin�jum� ar iepriekš�jo gadu.

Studiju programmu realiz�cijai tiek izmantotas tehniski nodrošin�tas un

kursu specifikai atbilstošas auditorijas un laboratorijas. Pašnov�rt�juma

period� ir izveidots Inovat�v�s mikroskopijas centrs (IMC) , kas padara kompakt�ku materi�l�s b�zes izvietojumu un samazina t�s uztur�šanas izmaksas, netrauc�jot programmas apguvei. V�l jo vair�k, IMC nodrošina studentiem pieeju vismodern�kajai aparat�rai, ar kuru var veikt p�t�jumus nanotehnolo�iju jom�. Studentiem ir pieejams Latvij� pagaid�m vien�gais pikosekunžu impulsu l�zers, k� ar� konfok�lais un skan�jošais mikroskops. Uz IMC ir p�rcelta Vakuumtehnolo�iju laboratorija, kura nodrošina p�t�mo paraugu izgatavošanu. Moderniz�ta 113. fizikas lekciju auditorija, nodrošinot piln�gu multimediju un demonst�jumu iek�rtu lietošanu lekcij�s.

Laboratorijas nosaukums Telpas Nr.

Visp�r�g�s fizikas laboratorijas un kabineti 1. Molekul�r�s un atomfizikas fizikas

laboratorija 230

2. Meh�nikas un elektromagn�tisma laboratorija

328, 329

3. Optikas laboratorija 228 4. Fizikas demonstr�jumu kabinets 111 Speci�l�s laboratorijas un kabineti 5. Elektrotehnikas laboratorija 330 6. Radioelektronikas laboratorija 427, 428 7. Astronomijas laboratorija 429, 430 8. Fizikas metodikas kabinets 327 9. Fizikas metodikas laboratorija 333, 334 10. Fizikas lekciju auditorija 113 Zin�tnisk�s laboratorijas un kabineti 11. Inovat�v�s mikroskopijas centrs 122,123, 124, 125,

126, 127, 129 12. Rentgendifraktometrs 131 13. Fizikas katedra 337, 336

Studentiem ir br�va pieeja div�m datorklas�m, k� ar� papildus Fizikas katedras laboratorij�s un kabinetos kopum� ir 8 datori. Studiju kursa “Datori un programmat�ra” apguvi nodrošina DU Inform�tikas katedra, izmantojot t�s r�c�b� esoš�s datorklases un DU multimediju centra nodrošin�jumu. Studiju kursus matem�tik� nodrošina Matem�tikas katedra, Pedago�ijas cikla kursus un pedago�isko praksi - Pedago�ijas katedra, psiholo�ijas cikla kursus - Psiholo�ijas katedra, Filozofijas kursu - Filosofijas un soci�lo zin�t�u katedra, br�v�s izv�les kursus - Latviešu literat�ras un kult�ras, Svešvalodu katedra. Atseviš�u kursu vad�šanai tiek uzaicin�ti lektori no Latvijas Universit�tes Fizikas un matem�tikas fakult�tes, CFI, LZA Fizikas instit�ta u.c. Visp�r�j�s fizikas un speci�l�s laboratorijas un kabineti tiek izmantoti visos studiju gados. Laboratorijas ir nodrošin�tas ar aparat�ru un laboratorijas darbu aprakstiem. Sal�dzinot ar iepriekš�jo periodu, b�tiski ir att�st�juš�s

p�tniecisk�s laboratorijas, pateicoties ES strukt�rfondiem un viet�jiem zin�tnes att�st�bas grantiem.

8.3. Programmas nodrošin�jums ar nepieciešamo literat�ru un inform�ciju. Izmai�as sal�dzin�jum� ar iepriekš�jo gadu.

B�tisku izmai�u nodrošin�jum� ar nepieciešamo literat�ru un inform�ciju nav. Programmas nodrošin�jums ar m�c�bu literat�ru apmierinošs. To atz�st ar� 89 % no aptauj�tajiem studentiem. Faktiski studiju literat�ras ir daudz, tau studenti nor�da, k� t�s var�tu b�t vair�k tieši latviešu valod�. K� r�da p�rrunu rezult�ti, šis procentu skaitlis var�tu b�t augst�ks, jo studenti, kuri slikti p�rvalda svešvalodas un ar� latviešu valodu, par sev der�gu uzskata to studiju materi�lu, kas ir vi�u dzimtaj� valod�. Liel�kas gr�t�bas ir ar zin�tniskajiem žurn�liem, jo to abon�šanai nav pietiekami daudz l�dzek�u, tau plaši tiek izmantota bezmaksas pieeja daudziem žurn�liem un elektroniskajai inform�cijai Internet�. Regul�ri tiek sa�emti informat�vie un zin�tniskie žurn�li Europhysics

News, Photonic Spectra, Scientific Computing World, Europhotonics,

Laser Focus World, Materials Today, Opto & Laser Europe, Solid State

Technology, Nature, Physik in Unserer Zeit, Spektrum der Vissenschaft,

Terra, Zvaigž�ot� debess, ���, � � � ����, ����� � �����,

������ ���������� �, ����� ! �����, Latvian Journal of

Physics and Technical Sciences, "� �#���! �����, un �����!

$��������. J�atz�m�, ka fizikas bakalaura programm� stud�jošie var�s pietiekami plaši izmantot to literat�ru, kura ir un v�l tiks iepirkta no ES projektu l�dzek�iem priekš inženierzin�t�u studij�m un dabaszin�t�u integr�tajiem kursiem.

9. �r�jie sakari

9.1. Saikne ar darba dev�jiem studiju programmas m�r�u un uzdevumu izpildes kontekst�.

Saikne ar darba dev�jiem tiek uztur�ta nep�rtraukti, sadarbojoties ar Latgales Re�ion�lo Att�st�bas a�ent�ru, kur tiek apkopoti speci�listu piepras�jumi pa tautsaimniec�bas nozar�m. T� k� p�c fizikas bakalaura gr�da ieg�šanas faktiski var turpin�t izgl�t�bu jebkur� inženierzin�t�u programm�, k� ar� fizikas didaktikas jom�, tad uz��m�ju un Skolu p�rvaldes interese par studij�m šaj� programm� ir pietiekami liela. DU ir ar� viena no SIA “Daugavpils novada uz��m�jdarb�bas atbalsta centrs “ dibin�t�j�m, un DU šaj� organiz�cij� p�rst�v dot�s studiju programmas

direktors prof. V. Paškevis. T�d� veid�, sadarbojoties ar uz��m�jiem, pašvald�b�m un skolu p�rvald�m, var m�r�tiec�g�k virz�t speci�listu sagatavošanu atbilstoši re�iona vajadz�b�m un pilnveidot studiju programmas praktisko da�u. Sakar� ar to ka programmas beidz�ji str�d� skol�s, bank�s, ražošanas uz��mumos, un cit�s darba viet�s, darba dev�ji ir re�iona un pils�tu izgl�t�bas p�rvaldes, banku direktori, biznesme�i u.c. Š�s personas tiek uzaicin�tas uz fizikas katedras un DU pas�kumiem, kuros tiek apspriestas studiju programmas un to izpildes rezult�ti. Fizikas katedras vad�ba konsult�jas ar� ar DU padomnieku konventu, kur� p�rst�v�ti visu Latgales re�iona pašvald�bu vad�t�ji, starp kuriem ir ne mazums bijušo DU fizikas studentu. Daugavpil� darbojas ar� investoru klubs, kura dibin�t�ji ir ieinteres�ti, lai pils�t� b�tu p�c iesp�jas vair�k tehniski izgl�totu cilv�ku, kuri sp�j ne tikai darbin�t sarež��tu aparat�ru, bet ar� izprast t�s darb�bas principu. Fizikas katedras vad�t�js ir DU p�rst�vis min�taj� organiz�cij�. 2005.g. pavasar� tika apstiprin�ts un 2006. gada decembr� Fizikas katedr� pamatos pabeigts ES projekts par maš�nb�ves speci�listu gatavošanu Daugavpils Universit�t�, kur� Fizikas programm�m b�s �oti noz�m�ga loma. Pirmaj� studiju gad� tiek pl�notas fizikas un inženierzin�t�u bakalaura paral�l�s studijas fizikas pamatkursu apguv�, pilnveidojot to saturu ar lietiš��s fizikas elementiem.

9.2. Sadarb�ba ar l�dz�g�m studiju programm�m sav� valst� un �rvalst�s.

9.3 �rvalstu doc�t�ju skaits, kas str�d� studiju programm� (sadal�jums pa valst�m).

Studiju programm� pirmaj� pusgad� str�d�ja viesprofesors Klauss Bartels no Fehtas augstskolas Dabaszin�t�u didaktikas instit�ta (V�cija).

Latvijas Universit�te Fizikas un matem�tikas fakult�te, Cietvielu fizikas instit�ts

Kop�gi p�t�jumi, inform�cijas apmai�a, publik�cijas, Dal�ba LZP un ES p�tnieciskajos kopprojektos.

Maskavas Valsts universit�te Kop�gi p�t�jumi met�lu pl�no k�rtu magnetooptisko �paš�bu jom�, inform�cijas apmai�a, publik�cijas

Norv��ijas Tehnisk� universit�te (Trondheima) Partneri projekt� “SUPERCOMET-2”

Fehtas augstskolas Dabaszin�t�u didaktikas instit�ts (V�cija)

Sadarb�ba dabaszin�t�u didaktikas jaut�jumos

9.4. Stud�jošo skaits, kas stud�juši �rvalst�s (sadal�jums pa valst�m).

�rvalst�s stud�jošo studentu nav.

9.5. �rvalstu stud�jošo skaits programm� (sadal�jums pa valst�m).

Programm� stud�jošo �rvalstu studentu nav.

2006. gada 15. oktobr� Studiju programmas direktors

Dr. phys., prof. Valfr�ds Paškevi%s