Atskaite

Rekomendācijas

Apakšprojektu finansē Šveices konfederācija un Latvijas Republikano Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai

Projektā iesaistītās iestādes un organizācijasJelgava

Pašvaldības iestāde "Jelgavas izglītības pārvalde"

Pirmsskolas izglītības iestādes:PII "Gaismiņa"PII "Kamolītis"PII "Ķipari"PII "Lācītis"PII "Pasaciņa"PII "Rotaļa"PII "Sprīdītis"PII "Vārpiņa"PII "Zemenīte"

Skolas:Jelgavas 3.pamatskolaJelgavas 4.pamatskolaJelgavas 4.vidusskolaJelgavas 6.vidusskolaJelgavas speciālā internātpamatskola

Citas iestādes un organizācijas:Jelgavas čigānu biedrība "Romanu čačipen"Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldeJelgavas Sociālo lietu pārvalde

Jēkabpils

Jēkabpils pašvaldības Izglītības nodaļa

Pirmsskolas izglītības iestādes:PII "Kāpēcītis"PII "Zvaniņš"PII "Auseklītis"PII "Zvaigznīte"

Skolas:Jēkabpils 2.vidusskolaJēkabpils 3.vidusskolaJēkabpils pamatskola

Citas iestādes un organizācijas:Jēkabpils pilsētas Sociālais dienestsJēkabpils pilsētas pašvaldības Iekļaujošas izglītības atbalsta centrsKrustpils kultūras nams

Jūrmala

Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļa

Pirmsskolas izglītības iestādes:PII "Bitīte"PII "Katrīna"PII "Lācītis"PII "Madara"PII "Mārīte"PII "Namiņš"PII "Pienenīte"PII "Saulīte"PII "Sprīdītis"PII "Taurenītis"

Skolas:Jaundubultu vidusskolaJūrmalas pilsētas sākumskola "Ābelīte"Jūrmalas pilsētas sākumskola "Atvase"Jūrmalas pilsētas speciālā internātpamatskolaJūrmalas vakara vidusskolaKauguru vidusskolaĶemeru vidusskolaMajoru pamatskolaMežmalas vidusskolaPumpuru vidusskolaSlokas pamatskolaVaivaru pamatskola

Citas iestādes un organizācijas:Jūrmalas domes iedzīvotāju integrācijas komisijaJūrmalas pašvaldības SIA "Veselības un sociālās aprūpes centrs – Sloka"Jūrmalas čigānu NVO

Talsi

Talsu novada Izglītības pārvalde

Pirmsskolas izglītības iestādes:PII "Saulīte"PII "Saulstariņš"PII "Zīlīte"SPII "Kastanītis"PII "Zvaniņš"

Skolas:Sabiles vidusskolaTalsu pamatskolaTalsu sākumskolaUpesgrīvas speciālā internātpamatskolaValdemārpils vidusskola

Citas iestādes un organizācijas:Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrsLatvijas evaņģēliski luteriskā baznīcaTalsu novada muzejs

Valmiera

Valmieras Izglītības pārvalde

Pirmsskolas izglītības iestādes:SPII "Buratino"

Skolas:Valmieras pamatskolaTilžas internātpa-matskolaLādezera pamatskola

Citas iestādes un organizācijas:Valmieras SOS bērnu ciematsVidzemes reģiona Iekļaujošas izglītības atbalsta centrsValmieras bibliotēka

CITI:

LR Kultūras ministrijaLR Izglītības un zinātnes ministrijaSabiedrības integrācijas fonds

Projekta sadarbības partneri:

Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļaPašvaldības iestāde "Jelgavas izglītības pārvalde"Talsu novada Izglītības pārvaldeJēkabpils pašvaldības Izglītības nodaļaValmieras Izglītības pārvalde

Šī projekta atskaite ir izveidota ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansiālu atbalstu.Par tās saturu atbild biedrība "Izglītības iniciatīvu centrs".

– 1 –

PROJEKTA MĒRĶIS

Sekmēt čigānu (romu) bērnu iekļaušanu un integrāciju vispārējās izglītības sistēmā un viņu ģimeņu, īpaši čigānu senioru, integrāciju sabiedrībā, veicinot sadarbību un starpkultūru dialogu sociālo atšķirību samazināšanai.

PROJEKTA REZULTĀTĀ

Izstrādāts tālākizglītības kurss profesionāļu kapacitātes stiprināšanai čigānu bērnu sociālās atstumtības un izglītošanās problēmu risināšanā.

Apmācīti 196 pedagogi un pašvaldību pārstāvji darbam skolās un sabiedrībā čigānu izglītības un integrācijas veicināšanai.

Sagatavoti 3 multiplikatori projekta rezultātu ilglaicībai un tālāko darbību koordinēšanai pašvaldības pakļautībā esošo iestāžu darbā: Jelgavā, Jūrmalā un Talsos.

Apmācīti un iekļauti izglītības iestāžu darbā 5 skolotāju palīgi – čigāni.

Iekārtotas 3 bērncentrētas, multikulturālas klases vispārizglītojošās mācību iestādēs: Jelgavas 4.pamatskolā, Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolā, Valdemārpils vidusskolā.

Izveidoti 3 čigānu vecāku un senioru Atbalsta centri: Jelgavas 4.pamatskolā, Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolā, Valdemārpils vidusskolā.

Izdotas 5 bērnu grāmatas latviešu - čigānu valodās darbam iekļaujošās klasēs/grupās.

Novadītas 5 sabiedriskās diskusijas piecās pilsētās.

5 pilsētās izstādīta ceļojošā izstāde "Skola un sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai: redzēt bērnu, nevis tautību".

Projekta bāzes mācību iestādēs (piecas) iekļauti 109 čigānu bērni (2011./12.m.g.)

l

l

l

l

l

l

l

l

l

l

Projekta bāzes mācību iestādes:Kurzeme – Valdemārpils vidusskolaVidzeme – Valmieras SPII "Buratino"Zemgale – Jēkabpils 2.vidusskola un Jelgavas 4.pamatskolaRīgas reģions – Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskola

– 2–

PROJEKTA REZULTĀTĀ

�Paaugstināta vispārizglītojošās izglītības kvalitāte un izveidota pozitīva

attieksme pret čigānu bērniem projekta mācību iestādēs un sabiedrībā.

�Projekta dalībnieki apguvuši zināšanas un praktiskās iemaņas diskriminācijas

novēršanai attiecībā pret etniskajām minoritātēm, izpratni par sociālo

taisnīgumu, multikulturālu sabiedrību un bērncentrētu izglītību.

�Veicināta čigānu bērnu un jauniešu motivācija izglītoties un paaugstināts viņu

spēju pašvērtējums un lepnums par piederību savai etniskajai grupai:

uzlabojušās čigānu bērnu sekmes, nodrošināta regulāra skolas apmeklēšana,

uzlabojušās čigānu un citu etnisko grupu skolēnu savstarpējās attiecības un

disciplīna.

�Papildināts izglītības iestāžu materiāltehniskais nodrošinājums mūsdienīga

pedagoģiskā procesa īstenošanai: pedagogi nodrošināti ar didaktiku un

metodiskiem materiāliem darbam ar čigānu bērniem.

�Valsts līmenī nostiprināta jaunas izglītības darbinieku vienības – skolotāja palīgs

– čigāns – darbības nepieciešamība.

�Projekta skolu mikrovidē paaugstinājies kultūras, tolerances un iecietības

līmenis – personāls ir pieņēmis čigānu tautības kolēģi, ir bijusi iespēja iepazīt

čigānu kultūru, mazinājušies aizspriedumi par čigānu tautības pārstāvju

attieksmi pret darbu.

�Čigānu vecāku un senioru Atbalsta centros izveidojušās iniciatīvu grupas, kas

darbojas ar mērķi uzlabot čigānu izglītības līmeni un čigānu kopienas dzīves

kvalitāti kopumā.

�Sekmēta čigānu senioru aktīvāka socializācija un pilsoniska līdzdalība, kā arī

pašnovērtējuma paaugstināšanās.

�Čigānu ģimenes kļuvušas atvērtākas un drošākas dialoga veidošanā ar izglītības

iestādēm un pašvaldību.

– 3 –

�

vecumā, nodrošināts sociālais atbalsts izglītības pieejamībai. Atsevišķās vietās

nodrošināti papildus atbalsta pakalpojumi kā bezmaksas ēdināšana, transporta

nodrošināšana nokļūšanai uz skolu u.c.

�Aktualizēta pašvaldību vadības, izglītības un sociālās jomas atbildīgo personu,

vietējo NVO un plašsaziņas līdzekļu atbildība un loma čigānu kopienas

problēmu kopīgai risināšanai.

�Uzlabota pašvaldību starpinstitucionālu grupu sadarbība čigānu kopienas

sociālās atstumtības problēmu risināšanā.

�Rosināta citu tautību cilvēku vēlme iepazīt čigānu kultūru.

�Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs iepazīstināts ar projekta ideju un

sasniegtajiem rezultātiem, kas izmantojami kā labā prakse čigānu kopienas

tiesību īstenošanai Latvijā.

�Mazināti pastāvošie negatīvie stereotipi un diskriminācija izglītībā un

sabiedrībā pret čigānu bērniem, jauniešiem un viņu ģimenēm.

�Radīti vairāki pozitīvi risinājumi:

– izglītības pieejamības veicināšanā čigāniem;

– nodarbinātības problēmas risinājumā (darba vietas skolotāju palīgiem -

čigāniem);

– mazināta čigānu tautības bērnu segregācija un diskriminācija.

�Izplatīta projekta rezultātu labā pieredze un veicināta sabiedrības izpratne par

tolerantas attieksmes pret jebkuru etnisko grupu nozīmi vienotas sabiedrības

veidošanā.

Visās projekta norises pašvaldībās apzināti visi čigānu bērni obligātās izglītības

– 4 –

�10 semināri (kopā 22 semināru dienas) :

- "Pilsoniskās sabiedrības loma sociālajā jomā"

- "Multikulturāla izglītība"

- "Sociālais taisnīgums un etniskās minoritātes"

- "Bērncentrētas klases veidošana"

�5 praktikumi (kopā 10 dienas) "Skolotāju palīgu – čigānu sagatavošana"

�5 radošās darbnīcas "Bērnu un senioru sadarbības radošās darbnīcas"

�5 tikšanās partneru pašvaldībās

�9 tikšanās – konsultācijas čigānu vecāku un senioru Atbalsta centros

�5 sabiedriskās diskusijas

�Izveidotas 3 vietējās iniciatīvu grupas

�Ceļojošajā izstādē eksponēti 175 dažādi eksponāti

�21 konsultācija skolotājiem un skolotāju palīgiem- čigāniem

Kopā 53 dalībnieki

Kopā 53 dalībnieki

Kopā 30 dalībnieki

Kopā 60 dalībnieki

Kopā 66 dalībnieki

Kopā 76 dalībnieki

Kopā 62 dalībnieki

Kopā 75 dalībnieki

Kopā 120 dalībnieku

Jelgavā, Jūrmalā un Talsos

Izstādi apmeklēja plaša vietējā sabiedrība un par labākajiem darbiem nobalsoja 408 izstādes apmeklētāji

PROJEKTA LAIKĀ

Notika:l

lProjekta gaita atspoguļota masu medijos:�25 raksti reģionālajā presē �17 TV un radio sižeti �3 radio raidījumi�3 preses relīzes�108 reizes informācija par projektu atspoguļota 46 Interneta portālos

lProjektā kopā iesaistījās 628 dalībnieki no Jelgavas pilsētas (150), Jēkabpils

pilsētas (114), Jūrmalas pilsētas (154), Talsu pilsētas un novada (151), Valmieras pilsētas un novada (59). No tiem:

�Čigānu seniori un vecāki – 74�Pedagogi – 318�Pašvaldību darbinieki – 108�Multiplikatori – 3�Skolotāju palīgi – 6�Citi – 119 (NVO pārstāvji, augstskolu pārstāvji un studenti, žurnālisti, čigānu mācītājs,

muzeju un kultūras namu darbinieki, LR IZM, LR KM un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji, u.c.)

– 5 –

Projekta dalībnieki semināra "Sociālais taisnīgums un etniskās minoritātes" laikā kopā ar ekspertu no Slovākijas Peteru Repiskiju (pirmajā rindā pa vidu)

Skolotāju palīgi - čigāni: (no kreisās) Sandra Bogdanoviča, Gražina Matuzeviča, Monika Mitrovska, Vija Korenovska, Tamāra Čiča, Dana Didžus, Ingus Stauģis

FOTOGALERIJA

– 6 –

Ceļojošās izstādes "Skola uz sabiedrība čigānu bērnu iekļaušanai: redzēt bērnu, nevis tikai tautību" laikā

– 7 –

Projekta eksperts čigānu jautājumos A.Berezovskis

Sabiedriskās diskusijas laikā (Jēkabpilī)

Bērncentrētas multikulturālas klases iekārtošana (Jūrmala)

– 8 –

Tikšanās čigānu vecāku un senioru Atbalsta centros (attēlā – Jūrmalā)

Radošo darbnīcu čigānu vecākiem un senioriem laikā

Semināra „Pilsoniskas sabiedrības loma sociālajā jomā” laikā

– 9 –

Bērnu grāmatas latviešu - čigānu valodās

Projekta radošā komanda: multiplikatori, skolotāju palīgi-čigāni, izglītības iestāžu vadītāji, IIC eksperti

– 10 –

REKOMENDĀCIJAS PAŠVALDĪBĀM, kurās dzīvo čigānu ģimenes

Rekomendāciju mērķis ir veicināt vienlīdzīgas un kvalitatīvas izglītības pieejamību čigāniem Latvijā.Rekomendācijas izstrādātas, balstoties uz projektā iesaistīto pašvaldību, iestāžu un organizāciju pieredzi un multiplikatoru izstrādātajiem ieteikumiem.

Izglītības pieejamība

�

čigānu bērnus pirmsskolas izglītības iestāžu grupās un vispārizglītojošo skolu

klasēs, atsakoties no atsevišķu čigānu klašu/grupu veidošanas, jo tā ir

diskriminācijas forma.

�Informēt čigānu bērnu vecākus un aizbildņus par vecāku pienākumiem un bērnu

tiesībām, īpaši akcentējot jautājumus, kas attiecas uz obligāto izglītību Latvijā.

Informācijai jābūt pieejamai un saprotamai arī tiem čigānu cilvēkiem, kuri

neprot lasīt un rakstīt.

�Veicināt multikulturālas un iekļaujošas izglītības attīstību pašvaldības izglītības

iestādēs un pedagogu tālākizglītību darbam ar bērniem, kas nāk no atšķirīgas

etniskās kultūrvides (etniskās minoritātes, imigranti).

�Ņemot vērā čigānu izglītības problēmas aktualitāti un pētījumos gūtos

pierādījumus par skolotāja palīga - čigāna pozitīvo ieguldījumu šo problēmu

risināšanā, nodrošināt izglītības iestādes, kurās mācās čigānu bērni, ar atbalsta

personālu – skolotāja palīgu - čigānu.

�Rast iespēju atteikties no "nultajām stundām" skolās, jo čigānu bērniem

ierašanās skolā agrā rīta stundā bieži ir apgrūtināta gan ģimenes iekšējās

kultūras tradīciju, gan sociālu iemeslu dēļ.

�Pedagoģiski medicīnisko komisiju speciālistiem čigānu bērnu izpētes laikā

nodrošināt tādu komunikācijas procesu, kurā nav valodas barjeras (piemēram,

piesaistīt skolotāja palīgu-čigānu tulkošanai).

�Izstrādāt speciālas izglītības programmas tiem čigāniem, kas ir pametuši

mācības un nav apguvuši obligāto izglītību. Mācību process kopā ar sākumskolas

vecuma bērniem vai pusaudžiem nav piemērots šādu programmu īstenošanai,

jo apgūt izglītības programmu grupā, kurā krasi atšķiras dalībnieku vecums

Čigānu izglītības veicināšanai obligātās izglītības iegūšanai integrēt (iekļaut)

– 11 –

(piemēram, 18-20 gadīgs cilvēks vēlas atsākt mācības 3. klasē) ir psiholoģiski

pazemojoši un negatīvi ietekmē cilvēka pašcieņu un pašvērtējumu. Ieteicamās

iestādes šādu izglītības programmu apguves organizēšanai ir vakarskola,

tālākizglītības centrs, pieaugušo izglītības centrs, utml.

�Veicināt čigānu kopienas vispārējo prasmju un zināšanu uzlabošanu, izmantojot

dažādas vietējām iespējām un vajadzībām pielāgotas metodes, piemēram,

a) čigānu bērnu vecāku apmācības organizēšanu lasīt un rakstīt prasmē, datora

lietošanā skolas telpās laikā, kad viņu bērniem ir stundas; b) interešu

programmu (pulciņu nodarbību) un citu pasākumu īstenošanu visām čigānu

ģimeņu paaudzēm kopā – bērniem, vecākiem un vecvecākiem.

�Vairāk izmantot ekspertu un čigānu pārstāvju ieteikumus dažādu ar čigānu

kopienu saistītu problēmu risināšanā, jo padziļinātas izpratnes trūkums nereti

traucē rast pareizos risinājumus.

Sadarbība ar čigānu ģimenēm

�Izglītības iestādēs sadarbības veidošanā ar čigānu ģimenēm vairāk izmantot

individuālas sarunas un tikšanās, jo tādas tradicionālās metodes, kā vecāku

kopsapulces, nav piemērotas un ir neefektīvas darbā ar norobežojušos etnisko

grupu.

�Veicināt vecāku atbalsta centru veidošanu pie izglītības iestādēm un čigānu

vecāku iesaistīšanos kultūras pasākumu tematiskās daudzveidības

nodrošināšanā. Vērtīgi un efektīvi ir organizēt informatīvi - izglītojošas tikšanās,

radošas darbnīcas, iepazīšanās un sadraudzības pasākumus čigānu un citu bērnu

ģimenēm, parādot un cienot dažādību tradīcijās, sadzīvē, paražās, ēdienkartē,

folklorā, mūzikā u.c. jomās.

�Plānojot pasākumus, kuros paredzēta čigānu vecāku līdzdalība, un izstrādājot

mācību plānus skolēniem, respektēt lauku apdzīvoto teritoriju čigānu ģimeņu

dzīves un kultūras tradīciju specifiku (piemēram, rudenī – ogošana; bēres,

kāzas).

�Veicināt sadarbību ar vietējiem čigānu kopienas līderiem, lai nodrošinātu

pilnvērtīgu situācijas pārraudzības sistēmu un mazinātu aizspriedumu un

stereotipu ietekmi, kas rada savstarpēju necieņu un čigānu sociālo

norobežošanos.

�Darbā ar čigānu ģimenēm nodrošināt iegūtās informācijas konfidencialitāti.

– 12 –

Sociālais atbalsts

�

darba uzdevumos ietvert darbu ar čigānu kopienu.

�Regulāri apkopot informāciju no dažādu institūciju pusēm par problēmjautājumiem

čigānu kopienā un kopīgi izstrādāt rīcības modeļus un stratēģijas konstatēto problēmu

risināšanai. Nodrošināt eksperta mazākumtautību iedzīvotāju jautājumu risināšanā

konsultācijas un klātbūtni starpinstitucionālo grupu sanāksmju laikā.

�Ar tādu pozitīvu piemēru palīdzību, kā skolotāju palīga - čigāna darbs, demonstrēt

čigānu kopienai nodarbinātības iespējas un motivēt izglītoties.

�Sociālajiem dienestiem, ģimeņu atbalsta centriem izstrādāt un īstenot atbalsta

pasākumus čigānu vecākiem, lai sniegtu palīdzību vecāku tiesību realizēšanā un lai

samazinātu to gadījumu skaitu, kad čigānu vecāki izvēlas sūtīt bērnus uz speciālajām

skolām savas ģimenes sociālo problēmu dēļ.

Kultūras atšķirību respektēšana

�Kultūras namos, integrācijas centros, izglītības iestādēs un citās pašvaldību iestādēs

organizēt pasākumus un aktivitātes, kas veltītas citu tautu, tai skaitā čigānu, kultūru

iepazīšanai, ar iespēju tajos piedalīties arī citiem sabiedrības locekļiem.

�Atbalstīt čigānu kultūras nevalstisko organizāciju un interešu grupu iniciatīvu dibināt

pašdarbības kolektīvu bērniem un jauniešiem, kas vēlas apzināt un demonstrēt čigānu

tradīcijas.

�Pilsētu svētkos apzināti iesaistīt visu tautību iedzīvotājus, tai skaitā arī čigānus, tā

parādot cieņu un toleranci pret visu tautību iedzīvotājiem.

�Vietējos plašsaziņas līdzekļos sniegt informāciju par čigānu tautības pārstāvju labo

pieredzi, pozitīvajiem piemēriem un sasniegumiem izglītībā, uzņēmējdarbībā,

politiskās karjeras veidošanā, mākslinieciskās pašdarbības u.c. jomās.

Ieviest pašvaldību sociālajos dienestos štata vienību čigānu tautības cilvēkam, kura

līsteno izglītības, pilsoniskas sabiedrības veidošanas un sabiedrības integrācijas projektus

lorganizē seminārus pedagogiem, vecākiem, pašvaldību un NVO darbiniekiem

līsteno pedagogu tālākizglītības programmas

lveic pētījumus izglītības un sabiedrības integrācijas jomās

lsniedz konsultācijas, piedāvā ekspertīzi un izglītojošus pasākumus izglītības iestādēm, pašvaldībām, NVO un citām organizācijām un indivīdiem

laicina uz sadarbību dažādos vietējos un starptautiskos projektos

Izglītības iniciatīvu centrs:

Kontakti:Rīgas iela 216b, Jēkabpils, LV 5202

t./f.: 65235635e-pasts: info@iic.lv

www.iic.lv

Projekta īstenotājs: biedrība „Izglītības iniciatīvu centrs”