Lieta Nr. DT-3/2020

LĒMUMS

Rīgā 2020.gada 1.oktobrī

Disciplinārtiesa šādā sastāvā:

priekšsēdētāja senatore referente Ināra Garda,

senators Andris Guļāns,

senatore Vēsma Kakste,

senatore Ļubova Kušnire,

senatore Anita Poļakova,

senatore Inguna Radzeviča

ar sekretāri Santu Vīganti,

piedaloties [..] tiesas tiesneses [..] pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Artūram Zvejsalniekam,

Latvijas Tiesnešu biedrības prezidentam Jurim Siliņam,

slēgtā tiesas sēdē izskatīja [..] tiesas tiesneses [..] un viņas pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas 2020.gada 19.jūnija lēmumu, ar kuru tiesneses profesionālā darbība atkārtoti novērtēta negatīvi.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija (turpmāk – Kolēģija) veica [..] tiesas tiesneses [..] profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu par laiku no 2013.gada 16.novembra līdz 2018.gada 25.oktobrim un 2018.gada 25.oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru: 1) novērtēja negatīvi tiesneses profesionālo darbību; 2) noteica, ka tiesneses profesionālās darbības atkārtota novērtēšana jāveic 2020.gada aprīlī.

[2] Disciplinārtiesa ar 2019.gada 8.februāra lēmumu atstāja negrozītu Kolēģijas 2018.gada 25.oktobra lēmumu, bet tiesneses [..] sūdzību noraidīja.

[3] Kolēģija veica [..] tiesas tiesneses [..] profesionālās darbības atkārtotu novērtēšanu par laiku no 2018.gada 26.oktobra līdz 2020.gada 19.jūnijam un ar 2020.gada 19.jūnija lēmumu atkārtoti novērtēja negatīvi tiesneses profesionālo darbību.

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 94.1 panta pirmo daļu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti.

Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmajai daļai, novērtējot tiesneša profesionālo darbību, Kolēģija analizēja šādas tiesneša profesionālās darbības un to rezultātus: 1) sagatavoto nolēmumu struktūru, tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu, kā arī tiesību palīgavotu izmantošanu; 2) tiesas procesu vadību; 3) darba organizāciju tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai; 4) darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ievērošanu tiesneša darbā; 5) dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos (tostarp maģistra vai doktora grāda iegūšanu), kā arī pedagoģisko un zinātnisko darbību; 6) sabiedrisko darbību (dalību tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, normatīvo aktu projektu izstrādē un pilnveidošanā, viedokļu par tiesību jautājumiem sniegšanu Saeimai, Satversmes tiesai un citām institūcijām); 7) statistikas datus par tiesneša darbu.

[3.2] Tiesneses pašnovērtējumā pamatoti norādīts, ka Tiesu informācijas sistēmas pārslodze, tiesas darbinieku darba zema kvalitāte, palielināts lietu skaits, procesuālie termiņi dažādas sarežģītības pakāpes lietās objektīvi var atstāt negatīvu iespaidu uz profesionālā snieguma kvalitāti, īpaši uz procesa īstenošanu saprātīgā termiņā. Tomēr tiesnesim savi profesionālie pienākumi jāpilda tik labi, cik vien tas ir iespējams. Šādi tiesnesim ir jārīkojas arī minētajos apstākļos. Tiesneses [..] norādītie apstākļi nevar attaisnot tiesneša amata pienākumu pildīšanu nekvalitatīvā līmenī.

Kopumā tiesnese savus amata pienākumus veic darba vidē, kurā ir nodrošināti atbilstoši apstākļi tiesas spriešanai saskaņā ar likuma prasībām. Tas attiecas gan uz tiesvedības procesu norisi mutvārdos, gan uz lietu izskatīšanu rakstveida procesā.

[3.3] Kolēģija saņēma trīs negatīvas atsauksmes par tiesneses [..] profesionālo darbību.

[3.3.1] [..] tiesas priekšsēdētājas atsauksme par tiesneses [..] profesionālo darbību ir negatīva, turklāt šāds vērtējums ir balstīts uz tiesas priekšsēdētājas novērojumiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem. Proti, tiesnese ne vienmēr prot plānot savu darbu un organizēt to paaugstinātas slodzes apstākļos, lietas izskatīšana ne vienmēr tiek nozīmēta saprātīgā un likumā noteiktajā termiņā. Tiesnese rīkojas saskaņā ar pašas noteiktajiem standartiem, taču būtu nepieciešams analizēt citu personu viedokli un ieteikumus, kā arī ņemt vērā augstāku instanču tiesu nolēmumos paustās atziņas. Par tiesnesi laikā no 2018. līdz 2020.gadam saņemtas trīs sūdzības, kuras visas atzītas par pamatotām, kā arī viena sūdzība, kura atzīta par daļēji pamatotu attiecībā uz tiesas sastāva darbu. Kopš 2019.gada maija tiesnesei noteikta specializācija – visu kategoriju krimināllietas, soda izpildes lietas.

[3.3.2] Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses negatīvajā atsauksmē analizēti tiesneses [..] krimināllietās pieņemtie nolēmumi, kas novērtējamajā periodā pārsūdzēti augstākas instances tiesā, kā arī atsevišķi nepārsūdzētie nolēmumi pēc nejaušības principa. Atsauksmē norādīts uz tiesneses pieļautajām kļūdām materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanā, noziedzīga nodarījuma apraksta sniegšanā, pierādījumu analīzē un vērtēšanā, likuma pantu daļu nepareizu pierakstu ar vārdiem, pārrakstīšanās kļūdām. Secināts, ka tiesneses noteiktais soda veids un mērs ne vienmēr atbilst soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ne vienmēr tiek motivēta konkrēta soda veida un mēra, papildsoda noteikšana. Konstatējama nepareiza Krimināllikuma 50. un 51.panta piemērošana, nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības un nosakot galīgo sodu, tāpat konstatējamas atšķirības saīsinātā un pilnā nolēmuma rezolutīvajā daļā. Pārbaudītajos nolēmumos nav atsauču uz tiesu praksi un juridisko literatūru. Tiesnese nav piedalījusies Rīgas apgabaltiesas rīkotajā Krimināltiesību dienas sanāksmē 2020.gada 21.februārī, kurā kopā ar Valsts policijas darbiniekiem un pirmās instances tiesu tiesnešiem tika analizēti problēmjautājumi kriminālprocesuālo tiesību normu piemērošanā un meklēti risinājumi darba kvalitātes uzlabošanai.

[3.3.3] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses negatīvajā atsauksmē analizēti tiesneses [..] civillietās pieņemtie nolēmumi, kas novērtējamajā periodā pārsūdzēti augstākas instances tiesā, kā arī atsevišķi nepārsūdzētie nolēmumi pēc nejaušības principa. Negatīvais vērtējums tiesneses darbam pamatots ar to, ka pārbaudītie nolēmumi pārsvarā neatbilst Civilprocesa likumā noteiktajām nolēmuma satura prasībām. Nolēmumu aprakstošajā daļā tiek iekļauts pilns (nerediģēts) prasības pieteikuma un paskaidrojumu teksts, savukārt motīvu daļā konstatējama nepietiekama pierādījumu analīze. Tiesneses sagatavotajos nolēmumos nav sniegts pamatojums konstatēto lietas faktisko apstākļu atbilstībai attiecīgas tiesību normas sastāvam. Atsevišķos gadījumos konstatēta spriedumu rezolutīvās daļas neatbilstība Civilprocesa likuma 195.panta prasībām (piemēram, nav norādīts laiks, par kādu piespriesti procenti). Nolēmumi ir strukturēti, izmantojot numerāciju, taču ne vienmēr šī numerācija izkārtota loģiskā secībā. Atsauces uz tiesību doktrīnas un judikatūras atziņām reizēm ir formālas.

[3.4] Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku un objektīvāku priekšstatu par tiesneses [..] darbu, Kolēģija pieprasīja papildu informāciju no [..] tiesas un Rīgas apgabaltiesas.

[3.4.1] [..] tiesas priekšsēdētāja sniedza Kolēģijai informāciju par tiesneses tiesvedībā esošajām lietām, kas izskatīšanā ir ilgāk par trīs gadiem, t.i., tika apkopota informācija par 12 krimināllietām un piecām civillietām. Kā izriet no sniegtās informācijas, kopumā nav konstatējami būtiski trūkumi tiesneses darba organizēšanā, kas ietekmētu lietu izskatīšanas ilgumu. Vienīgi civillietā Nr. C30504417 lietas izskatīšana tiesas 2019.gada 16.septembra sēdē atlikta, jo neieradās prasītājs, kuram par tiesas sēdi netika paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt minētajā lietā tikai vairāk nekā pēc trīs gadiem, skaitot no tās ierosināšanas brīža, tika izbeigta tiesvedība, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 2.punktu (prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības).

[3.4.2] Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs sagatavoja atsauksmi, kurā analizēja laikā no 2019.gada 1.janvāra tiesneses [..] sagatavotos nolēmumus krimināllietās, kas nav pārsūdzēti augstākas instances tiesā. No atsauksmē norādītā izriet, ka tiesneses pieņemtajos nolēmumos nav atsauču uz juridisko literatūru un tiesu praksi. Secināts, ka analizētajos nolēmumos konstatētās nepilnības liek novērtēt tiesneses profesionālo darbību drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi.

Piemēram:

1) krimināllietā Nr. 11087095119, kas iztiesāta vienošanās procesā un taisīts notiesājošs spriedums, nolēmuma rezolutīvajā daļā nevajadzīgi iekļauti motīvi par galīgā soda noteikšanu. Lemjot par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, nav sniegta atsauce uz attiecīgu Kriminālprocesa likuma normu;

2) krimināllietā Nr. 11091126816, nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam, nepareizi piemērotas Krimināllikuma normas, kas regulē galīgā soda noteikšanu, nav motivēta rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem. Lēmums apsūdzētajam noteikto drošības līdzekli atstāt negrozītu nav motivēts. Likuma pantu daļas tiek norādītas gan ar vārdiem, gan ar cipariem, līdz ar to nav konsekvences;

3) krimināllietā Nr. 11092007018 nepilnīgi motivēts noteiktā soda veids un mērs, kā arī galīgais sods. Nosakot soda mēru, tiesnese vērtējusi atbildību mīkstinošu apstākli, bet nav sniegusi trīs atbildību pastiprinošo apstākļu vērtējumu. Lēmums apsūdzētajam noteikto drošības līdzekli atstāt negrozītu nav motivēts, tāpat kā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem. Sprieduma rezolutīvajā daļā nav norādīta sprieduma pārsūdzēšanas kārtība un termiņš;

4) krimināllietā Nr. 11816002315 nebija pamata apstiprināt noslēgto vienošanos, jo kaitējuma kompensācijas samaksa neatbilst Civillikuma 1675.panta prasībām. Lemjot par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, nav sniegta atsauce uz attiecīgu Kriminālprocesa likuma normu.

[3.4.3] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese sagatavoja atsauksmi, kurā atsevišķi analizēja laikā no 2019.gada 1.janvāra tiesneses [..] civillietās sagatavotos 10 spriedumus, kas nav pārsūdzēti augstākas instances tiesā, nav saīsināti, ir atlasīti hronoloģiskā un nepārtrauktā secībā. Secināts, ka tiesneses darbs ir vērtējams negatīvi vairāku iemeslu dēļ. Proti, spriedumi pārbaudītajās lietās pārsvarā neatbilst likuma prasībām spriedumu pamatot, sniedzot izvērstu un nepārprotamu juridisku argumentāciju, vērtējumu lietas faktiskajiem apstākļiem un pušu argumentu pamatotībai vai nepamatotībai. Spriedumu argumentācijā izmantota pārmērīga tiesību normu citēšana, kas neveicina pārliecību par lietas pareizu iznākumu. Ir novērojama spriedumu struktūras un noformēšanas nekonsekvence, tiek nepamatoti veikti pasvītrojumi un lietoti vārdu saīsinājumi, nereti tiek pieļautas neuzmanības kļūdas leksikā un interpunkcijā, radot iespaidu, ka spriedumi netiek pārlasīti un ir tipveida. Katrā no pārbaudītajiem 10 spriedumiem konstatēts, ka to aprakstošo daļu pārsvarā veido nerediģēts teksts (ieskenēts prasības pieteikums), bet motīvu daļā nav analizēti pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi. Konstatētās nepilnības pamatotas ar konkrētiem piemēriem, tostarp citātiem no spriedumiem gan par neloģiskiem teikumiem, gan neargumentētiem secinājumiem.

[3.5] Analizējot datus par tiesneses karjeru, konstatējams, ka Saeima 2006.gada 2.martā iecēla [..] par [..] tiesnesi, bet 2011.gada 17.februārī pēc vairākiem bērna kopšanas atvaļinājumiem apstiprināja šajā amatā. [..] vēlāk pārcelta tiesneša amatā [..] tiesā, bet sakarā ar tiesu reformu no 2017.gada 1.februāra pilda tiesneša amata pienākumus [..] tiesā. Kolēģija 2010.gada 31.martā piešķīra tiesnesei piekto kvalifikācijas klasi. Tiesneses profesionālā darbība pozitīvi novērtēta ar Kolēģijas 2013.gada 15.novembra atzinumu, bet 2018.gada 25.oktobrī novērtēta negatīvi, nosakot termiņu atkārtotai novērtēšanai.

Secināms, ka tiesnesei ir pietiekami liela profesionālā pieredze, kas iegūta, pildot tiesneša amata pienākumus pirmās instances tiesā. Līdz ar to atsauksmēs konstatētās nepilnības un kļūdas tiesību normu piemērošanā nevar tikt izskaidrotas nedz ar neilgu darba pieredzi, nedz pieredzes neesību attiecīgas kategorijas lietu izskatīšanā.

[3.6] Analizējot nodibinājuma „Latvijas Tiesnešu mācību centrs” un Tiesu administrācijas sniegto informāciju par tiesneses dalību dažādos semināros un mācībās, secināms, ka novērtējamajā periodā tiesnesei bija nodrošināta iespēja pilnveidot profesionālās zināšanas par dažādiem civiltiesību un krimināltiesību jautājumiem atbilstoši specializācijai. Tiesneses pašnovērtējumā nav norādīts, ka amata pienākumu izpildi kavētu apstākļi, kas saistīti ar neiespējamību iegūt papildu zināšanas. Tomēr novērtējamajā periodā tiesneses aktīvi izmantotā nodrošinātā iespēja pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes nav devusi pozitīvu rezultātu tiesas nolēmumu motivēšanas uzlabošanā, jo no apelācijas instances tiesas atsauksmēm redzams, ka tiesneses sagatavotie nolēmumi joprojām nav argumentēti vai ir nepilnīgi motivēti.

[3.7] Karjeras laikā pret tiesnesi 2019.gada novembrī un decembrī ierosinātas divas disciplinārlietas: 1) par tīšu likuma pārkāpumu; 2) par tīšu likuma pārkāpumu, darba pienākumu nepildīšanu un lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību. Abos gadījumos tiesnesei uzlikts disciplinārsods – amatalgas samazināšana uz sešiem mēnešiem, ieturot 10 % no amatalgas.

[3.8] Analizējot datus par noslodzi, redzams, ka tiesnese [..] 2018.gadā izskatīja 107 civillietas un 39 krimināllietas, 2019.gadā – 123 civillietas un 38 krimināllietas. Secināms, ka tiesneses darba slodze nav maza, tomēr salīdzinājumā ar citu Kolēģijā novērtējamo pirmās instances tiesas tiesnešu noslodzi nav ievērojami paaugstināta. Kopumā izskatāmo lietu skaits atbilst tam, lai amata pienākumus varētu pildīt kvalitatīvi, vienlīdz labā līmenī izskatot gan civillietas, gan krimināllietas. Tiesnesim jāpiemīt profesionālajai prasmei rast risinājumus dažādās problēmsituācijās, ir svarīgi rast saprātīgu līdzsvaru starp izskatāmo lietu skaitu un pienākumu nolēmumos norādīt atbilstīgu pamatojumu. Novērtējot tiesneša profesionālo darbību, izskatīto lietu skaitam nevar piešķirt lielāku nozīmi par nolēmumu kvalitāti, jo tieši nolēmumu saturā atklājas tiesneša profesionālās spējas un šim rādītājam ir ciešāka saikne ar personu tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu.

[3.9] Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta otrajai daļai, pamatojoties uz tiesneša profesionālās darbības analīzi, Kolēģija sniedza vērtējumu šādām tiesneša profesionālajām prasmēm: 1) iegūt un analizēt informāciju, lai izdarītu pamatotus secinājumus; 2) pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas problēmas risinājumam; 3) izskaidrot savu viedokli un pārliecināt par tā pareizību; 4) analizēt savu rīcību un uzklausīt kritiku; 5) rast kompromisu problēmsituācijās; 6) saglabāt emocionālo līdzsvaru stresa situācijās.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta 6.pielikumā ir norādīts tiesneša profesionālo prasmju apraksts un atbilstoši tam tika novērtētas tiesneses [..] profesionālās prasmes, kas nepieciešamas nolēmumu motivēšanai.

[3.10] Tiesneša ikdienas darbs ir nepārtraukti saistīts ar izskatāmajās lietās nozīmīgu faktu novērtēšanu, procesuālo un materiālo tiesību normu interpretāciju, kā arī atbilstošas tiesību normas piemērošanu lietā pierādītajiem faktiskajiem apstākļiem, lai tiesvedības procesa rezultāts kopumā būtu tiesisks un taisnīgs tiesiskā strīda atrisinājums, lai tas būtu skaidrs un saprotams lietas dalībniekiem un sabiedrībai kopumā.

Tiesneša prasme motivēt nolēmumus faktiski aptver profesionālo prasmi iegūt un analizēt informāciju, lai izdarītu pamatotus secinājumus, kā arī prasmi pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas problēmas risinājumam. Minētās profesionālās prasmes tiesnesei [..] nepiemīt pietiekami labā līmenī, lai sekmīgi pildītu tiesneša amata pienākumus.

Kolēģijai sniegtajās atsauksmēs norādīti vairāki jau minētie trūkumi tiesneses nolēmumu motivēšanā, kas liecina par attiecīgu profesionālo prasmju nepietiekamību, turklāt situācijā, kad tiesnese nestrādā paaugstinātās slodzes apstākļos un ir ar vairāku gadu darba pieredzi. Proti, tiesneses [..] pieņemtajos nolēmumos krimināllietās ir daudz nepilnību un neprecizitāšu, ne vienmēr ir atsauces uz materiālo un procesuālo tiesību normām, nav atsauču uz juridisko literatūru un tiesu praksi. Arī civillietās pieņemtie nolēmumi neatbilst likumā noteiktajām prasībām pamatot nolēmumu, sniedzot izvērstu un nepārprotamu juridisko argumentāciju, vērtējumu pušu argumentu pamatotībai vai nepamatotībai, lietas faktiskajiem apstākļiem un to sasaistei ar attiecīgas materiālo tiesību normas tiesisko sastāvu. Kopumā sagatavotie nolēmumi ir tipveida, nepietiekami argumentēti un reizēm pat nesaprotami (dažkārt konstatējams tāds vārdu un faktu virknējums, kas neveido loģiskus teikumus). Neraugoties uz nodrošinātajām mācībām, tiesnese nav novērsusi Kolēģijas 2018.gada 25.oktobra lēmumā konstatētos trūkumus nolēmumu motivēšanā.

Tiesneses nepietiekami motivētie nolēmumi, it īpaši nepārsūdzētie, var būtiski negatīvi ietekmēt personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī pasliktināt procesa dalībnieku un sabiedrības viedokli par tiesu sistēmu kopumā, kas nav pieļaujams.

[3.11] Tiesnesei bija nodrošinātas tiesības izteikties par apstākļiem, kas norādīti Kolēģijai iesniegtajos dokumentos par novērtējamo periodu. Visi Kolēģijai iesniegtie dokumenti tika nosūtīti tiesnesei elektroniski, turklāt Kolēģijas sēdē tika ziņots par iesniegtajos dokumentos norādītajiem apstākļiem. Tādējādi tiesnesei bija zināma visa informācija par izlemjamo jautājumu, tajā skaitā par apstākļiem, kas norādīti papildu atsauksmēs, kas sniegtas pēc Kolēģijas pieprasījuma. Līdz ar to saprātīgi bija sagaidīt, ka tiesnese noformulēs un skaidri paudīs argumentus par minētajiem apstākļiem. Tomēr tiesnese nedz rakstveida paskaidrojumos, nedz Kolēģijas sēdē nevarēja saprātīgi un loģiski izskaidrot iemeslus, kādēļ viņa, noformējot tiesas nolēmumus, tos nemotivē vai motivē nepietiekoši. Arī [..] tiesas priekšsēdētājas atsauksmē norādīts, ka tiesneses [..] viedokļa pamatojums balstās uz formāliem secinājumiem, argumentācijai izmantojot vispārīgas frāzes.

Tādējādi tiesnesei nepietiekamā līmenī piemīt profesionālā prasme izskaidrot savu viedokli un pārliecināt par tā pareizību.

[3.12] Tiesnesei piemīt prasme konstruktīvi uztvert kritiku, kas apstiprinās ar tiesneses paskaidrojumiem Kolēģijas sēdē. Tomēr svarīgs ir apstāklis, ka tiesnese savā pašnovērtējumā neminēja tādus profesionālās darbības aspektus, kas, viņasprāt, būtu pilnveidojami, un novērtēja savas profesionālās prasmes augstāk nekā tiesas priekšsēdētāja. Minētais kopsakarā ar atsauksmēs norādīto liecina par to, ka tiesnese nepietiekami izvērtējusi savu profesionālo sniegumu novērtējamajā periodā un nav identificējusi profesionālās darbības aspektus, kas objektīvi jāpilnveido.

Tādējādi kopumā tiesneses [..] prasme analizēt savu rīcību un uzklausīt kritiku ir novērtējama negatīvi.

[3.13] Kolēģijas 2018.gada 25.oktobra lēmums, ar kuru tiesneses profesionālā darbība novērtēta negatīvi, ir likumā paredzēts tiesisks veids, kādā tiesnešu pašpārvalde nodrošina to, lai saprātīgā laika periodā tiesnese savā profesionālajā darbībā sasniegtu labus rezultātus, panāktu progresu tajās profesionālās darbības jomās, kas ir analizētas šajā lēmumā un par kurām ir sniegts profesionālās darbības negatīvs vērtējums.

Veicot atkārtotu novērtēšanu, sagaidāmas būtiskas pozitīvas izmaiņas tiesneša profesionālajā darbībā, taču aplūkojamajā situācijā tiesneses sastādīto nolēmumu kvalitāte nav uzlabojusies, tādēļ tiesneses [..] profesionālā darbība atkārtoti novērtējama negatīvi.

[4] Par Kolēģijas 2020.gada 19.jūnija lēmumu tiesnese [..] un viņas pilnvarotais pārstāvis iesnieguši sūdzību, kurā lūguši lēmumu atcelt un nosūtīt materiālus jaunai izskatīšanai Kolēģijā.

Sūdzība pamatota ar tālāk norādītajiem argumentiem.

[4.1] Kolēģijas lēmumā nav veikta likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmajā daļā norādīto kritēriju analīze.

[4.1.1] Kolēģija faktiski nav vērtējusi statistikas datus par tiesneses darbu (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais novērtēšanas kritērijs).

Kolēģija analizēja tikai izskatīto lietu skaitu. Turklāt nav saprotams, kādi faktiskie apstākļi pamato Kolēģijas secinājumu, ka tiesneses darba slodze nav maza, tomēr salīdzinājumā ar citu Kolēģijā novērtējamo pirmās instances tiesas tiesnešu noslodzi nav ievērojami paaugstināta. Lēmumā nav atsauču uz avotiem, kuros būtu atrodama informācija par pirmās instances tiesas tiesnešu vidēji izskatīto lietu skaitu [..] tiesā un valstī kopumā. Lēmumā vispār nav dots vērtējums tādiem statistikas rādītājiem kā lietu izskatīšanas ilgums, pārsūdzēto nolēmumu skaits, pārsūdzības rezultāts utt. Statistikas datiem (salīdzinājumā ar pārējiem pirmās instances tiesas tiesnešiem [..] tiesā un valstī kopumā) ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu objektīvu tiesneša darba novērtēšanu.

[4.1.2] Lēmumā vispār nav atrodama tiesneses sabiedriskās darbības analīze (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 6.punktā noteiktais novērtēšanas kritērijs).

[4.1.3] Analizējot tiesneses dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais novērtēšanas kritērijs), norādīti vien vispārēji dati par mācību aktīvu apmeklēšanu, taču nav saprotams, vai tie bija pietiekami un atbilstoši specializācijai un vai vispār bija nepieciešami. Nav skaidrs, kāpēc lēmumā izcelta tieši 2020.gada 21.februārī rīkotās sanāksmes neapmeklēšana, īpaši ņemot vērā, ka tiesnesei šīs sanāksmes laikā bija nozīmēta tiesas sēde.

[4.1.4] Darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ievērošana tiesneses darbā (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 4.punktā noteiktais novērtēšanas kritērijs) vērtēta vispārīgi, nenorādot konkrētus faktus, kas liecinātu par šo noteikumu un rīkojumu neievērošanu no tiesneses puses.

[4.1.5] Vērtējot darba organizāciju tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais novērtēšanas kritērijs), Kolēģija ieguvusi informāciju par 12 krimināllietām un piecām civillietām, kuras izskatīšanā ir ilgāk par trīs gadiem, taču pievērsusies tikai vienas konkrētas civillietas apstākļiem.

[4.1.6] Lēmumā nav sniegts vērtējums tiesas procesu vadībai (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais novērtēšanas kritērijs). Turklāt jāņem vērā, ka [..] tiesas priekšsēdētājas atsauksmē tā novērtēta pozitīvi.

[4.1.7] Kolēģija plaši pievērsusies tikai sagatavoto nolēmumu struktūras, tajos ietvertās juridiskās argumentācijas, materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas, kā arī tiesību palīgavotu izmantošanas (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais novērtēšanas kritērijs) analīzei. Tomēr lēmumā konstatējami vairāki trūkumi.

Pirmkārt, nav skaidri kritēriji, pēc kādiem augstākas instances tiesas tiesneši izvēlējušies atsauksmēs analizējamos nolēmumus.

Otrkārt, nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav nekas neparasts un nevar liecināt par tiesneša kvalifikācijas trūkumu. Kolēģijas lēmumā nav dots vērtējums tiesneses pieļauto kļūdu raksturam un sekām. Faktiski nevienā no analizētajiem gadījumiem nav konstatējams personas tiesību būtisks pārkāpums (piemēram, nepamatots apcietinājums, nepamatota personas notiesāšana u.tml.), būtisks kaitējums mantai vai valstij. Lēmumā konstatētie apstākļi nav pietiekami, lai izdarītu objektīvu secinājumu par minēto novērtēšanas kritēriju.

[4.2] Atsauksmes par tiesneses darbu nav sniedzis augstākas instances tiesas priekšsēdētājs, kā to paredz likuma „Par tiesu varu” 94.3 panta pirmā daļa, bet gan citi augstākas instances tiesas tiesneši.

[4.3] Pretēji likuma „Par tiesu varu” 94.3 panta septītajā daļā noteiktajam, Kolēģija pieprasījusi iepazīties ar tiesneses [..] taisītajiem nolēmumiem tiesnešus, kuri nav Kolēģijas locekļi.

[4.4] Kolēģija nav ievērojusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta 23.5.punkta prasības. Proti, lietas materiālos neatrodas un lēmumā nav analizēta aptaujas anketa par attiecīgās tiesas tiesnešu un tiesu darbinieku aptauju par tiesneses [..] darbu.

[4.5] Lēmumā izdarītie secinājumi nebalstās uz vairāku apstākļu izvērtējumu to kopumā. Proti, lēmumā nav analizēts, vai tiesnesei objektīvi bija iespējams kvalitatīvi izskatīt viņai nodotās lietas, vai viņai bija nodrošināti labvēlīgi darba apstākļi, vai nodrošināts nepieciešamais palīgpersonāls u.tml.

[4.5.1] 2018.gadā bija 249 darba dienas, 2019.gadā – 250. Tas nozīmē, ka tiesnesei vidēji bija mazāk nekā 12 darba stundas vienai lietai. Lai iegūtu vēl objektīvāku rādītāju, no kopējo darba dienu skaita jāatskaita vēl vismaz ikgadējais atvaļinājums, darba nespēja, komandējumi, dalība apmācībās, laiks, kurā nav iespējams skatīt lietas sakarā ar citu tiesneša amata pienākumu veikšanu. Līdz ar to tiesnesei faktiski bija mazāk nekā 10 darba stundas vienai lietai, pat neņemot vērā laiku, kas nepieciešams citu sūdzību, bez virzības atstāto prasības pieteikumu izskatīšanai utt. Lēmumā nav norādīts, vai pie šādas noslodzes tiesnesei objektīvi bija iespējams kvalitatīvi izskatīt viņai nodotās lietas. Kolēģija nav veikusi pirmās instances tiesas tiesnešu vidējās noslodzes aprēķinu.

[4.5.2] Kolēģija ignorējusi tiesneses norādi uz novērtējamajā periodā konstatētajām problēmām, kas saistītas ar tiesneses palīdzes darba zemo kvalitāti. Proti, tiesneses palīdze acīmredzami nepilnvērtīgi pildīja darba pienākumus, bet atsevišķos gadījumos pieļāva rupju nolaidību, piemēram, nenododot tiesnesei saņemtās sūdzības.

[4.5.3] Lēmumā atspoguļots [..] tiesas priekšsēdētājas norādītais, ka kopš 2019.gada maija tiesnesei [..] noteikta specializācija – visu kategoriju krimināllietas, soda izpildes lietas. Tomēr Kolēģija nav pārbaudījusi šo apstākli. No publiski pieejamās informācijas portālā tiesas.lv sūdzības sagatavošanas brīdī redzams, ka tiesnese [..] izskata: civillietas – prasības, kas izriet no saistību tiesībām, ģimenes tiesībām, citu kategoriju civillietas, kas pēc specializācijas netiek iedalītas citiem tiesnešiem; krimināllietas; soda izpildes lietas. Šāda specializācija tiesnesei noteikta ar tiesas priekšsēdētājas 2020.gada 23.jūlija rīkojumu. Nav skaidrs, kāpēc tiesnese izskatījusi gandrīz trīs reizes vairāk civillietu, nekā krimināllietu. Līdz ar to rodas šaubas, vai tiesnesei tiešām ir noteikta specializācija. Kolēģija nav devusi vērtējumu tam, vai situācijā, kad tiesnesei izskatīšanā nodots ļoti plašs spektrs lietu dažādās tiesību nozarēs, vispār ir iespējams pilnvērtīgi izskatīt visas lietas tik īsā laikā. Statistika par soda izpildes lietām vispār nav apkopota.

[4.5.4] Kolēģija nav ņēmusi vērā, ka tiesneses darbība pirms darba uzsākšanas [..] tiesā tika vērtēta tikai un vienīgi pozitīvi. Lēmumā nav analizēts, kāpēc tiesneses darba rezultāti pasliktinājušies tieši minētajā tiesā. Ja tiesnesei tiešām tiktu iedalītas tikai lietas atbilstoši tiesas priekšsēdētājas noteiktajai specializācijai, tiesnesei, visticamāk, nerastos grūtības šo lietu izskatīšanā. Nav sagaidāms, ka tiesnesis vai jebkurš cits jurists būs vienlīdz labs speciālists pilnīgi visās tiesību jomās.

[5] Tiesnese [..] neieradās uz Disciplinārtiesas sēdi. Disciplinārtiesā 2020.gada 30.septembrī saņemts tiesneses iesniegums, kurā viņa lūgusi attaisnot neierašanos uz Disciplinārtiesas sēdi sakarā ar nepieciešamību vadīt tiesas procesu divās krimināllietās, kas nozīmētas izskatīšanai 2020.gada 1.oktobrī plkst. 10.00 un plkst. 13.00.

Disciplinārtiesas sēdē tiesneses [..] pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks apliecināja, ka viņa pārstāvamā lūgusi sūdzību izskatīt bez viņas klātbūtnes. Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš piekrita lietas izskatīšanai tiesneses [..] prombūtnē.

Ņemot vērā, ka tiesnese [..] lūdza sūdzību izskatīt viņas prombūtnē, turklāt viņa sūdzības izskatīšanā ir pieaicinājusi pārstāvi, atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.3 panta sestajai daļai Disciplinārtiesa nolēma sūdzību izskatīt, tiesnesei klāt neesot.

[6] Tiesneses [..] pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā izklāstītajiem argumentiem. Papildus vērsa uzmanību, ka Kolēģijas konstatētās nepilnības pārsvarā ir formālas. Kolēģijas lēmumā nav konkrētu piemēru, kad konstatētās nepilnības nolēmumu (īpaši spēkā nākušo) motivēšanā būtu novedušas pie būtiskām negatīvām sekām. Ņemot vērā trūkumus Kolēģijas veiktajā statistikas datu analīzē, nav iespējams izdarīt objektīvu secinājumu, ka tiesnese [..] tiešām strādā sliktāk par pārējiem Latvijas tiesnešiem. Nav pieļaujams, ka tiesneses sagatavoto nolēmumu kvalitāti vērtē tiesneši, kuri tam nav pilnvaroti likumā noteiktajā kārtībā (nav Kolēģijas locekļi). Lēmumā nav dots vērtējums tiesneses profesionālajai darbībai pēc vairākiem kritērijiem, kas norādīti likumā un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentā, kā arī darba organizācijai [..] tiesā, kas varēja negatīvi ietekmēt tiesneses profesionālo sniegumu.

[7] Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš paskaidroja, ka Latvijas Tiesnešu biedrības kompetencē neietilpst Kolēģijas lēmuma un sūdzības pamatotības izvērtēšana. Tiesnese [..] ir Latvijas Tiesnešu biedrības biedre, tādēļ viņš piedalījies arī Kolēģijas sēdē un viņam nav pamata neuzticēties tās dotajam tiesneses profesionālās darbības novērtējumam. Latvijas Tiesnešu biedrība atbalsta specializācijas noteikšanu tiesnešiem. Specializācijas faktiskā neesība varētu negatīvi ietekmēt tiesneša profesionālās darbības kvalitāti (piemēram, radīt grūtības tiesu prakses un judikatūras pārzināšanā).

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības argumentus un Disciplinārtiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, Disciplinārtiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts, bet tiesneses un viņas pilnvarotā pārstāvja sūdzība noraidāma.

[9] Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 94.1 panta pirmo un otro daļu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti. Turklāt ir vispārzināms, ka Latvijā tiesnešu darbības novērtēšana gan sistēmiski, gan saturiski laika gaitā ir attīstījusies. Ja sākotnēji tai bija vairāk formāls raksturs, tad šobrīd vērtēšana, ko veic Kolēģija, ir detalizēta un saturiski pilnīgāka.

Minētā likuma 94.2 pantā ir noteiktas tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas procesā analizējamās tiesneša profesionālās darbības (sk. lēmuma 3.1.puntu) un profesionālās prasmes (sk. lēmuma 3.9.punktu), kuru izvērstāks apraksts iekļauts Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta 6.pielikumā, kas apstiprināts ar Tieslietu padomes 2018.gada 12.novembra lēmumu Nr. 359. No likumā norādītā tiesneša profesionālo prasmju uzskaitījuma izriet, ka, sniedzot tiesneša profesionālās darbības novērtējumu, vienlīdz jāvērtē gan tiesneša spēja pieņemt tiesiskus un pamatotus nolēmumus, gan tiesneša personiskās īpašības, kas saistītas ar spēju strādāt kolektīvā.

No pārsūdzētā lēmuma motīvu daļā ietvertās argumentācijas redzams, ka Kolēģija, pamatojoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta 23.punktā norādītajiem dokumentiem, ir izvērtējusi likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmajā daļā noteiktās analizējamās tiesneses [..] profesionālās darbības un to rezultātus, kā arī sniegusi vērtējumu likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta otrajā daļā uzskaitītajām tiesneses profesionālajām prasmēm.

Sniedzot tiesneses [..] profesionālās darbības novērtējumu, Kolēģija atzinusi, ka tiesnesei nepietiekamā līmenī piemīt prasmes: 1) iegūt un analizēt informāciju, lai izdarītu pamatotus secinājumus; 2) pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas problēmas risinājumam; 3) izskaidrot savu viedokli un pārliecināt par tā pareizību; 4) analizēt savu rīcību un uzklausīt kritiku, t.i., devusi šīm prasmēm negatīvu vērtējumu. Šādu atzinumu Kolēģija pamatojusi ar atsauci uz [..] tiesas priekšsēdētājas [..], Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu Ilzes Ramanes un Leldes Graudas, kā arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses Signes Kalniņas un priekšsēdētāja Jura Stukāna atsauksmēm par tiesneses darbu.

Kā izriet no iesniegtās sūdzības satura, tiesnese [..] un viņas pārstāvis zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks apstrīd minēto Rīgas apgabaltiesas tiesnešu tiesības sagatavot un iesniegt Kolēģijai atsauksmi par tiesneša darbu, kā arī apstrīdētajā lēmumā izdarīto secinājumu, kas balstīti uz šajās atsauksmēs norādītajām ziņām, pareizību un pamatotību.

Līdz ar to atbilstoši sūdzībā ietvertajiem argumentiem pārbaudāms: 1) vai Kolēģija ievērojusi tiesneses [..] profesionālās darbības novērtēšanas kārtību; 2) vai Kolēģijas atkārtots negatīvs atzinums ir objektīvs un pietiekami motivēts.

[10] Disciplinārtiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēju viedoklim, ka Kolēģija nav ievērojusi tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas kārtību.

[10.1] Likuma „Par tiesu varu” 94.3 panta pirmajā daļā iekļautais formulējums „augstākas instances tiesas priekšsēdētājs sniedz atsauksmes par tiesneša darbu” ir tulkojams kopsakarā ar citām šā likuma tiesību normām. Proti, minētā likuma 40.panta trešā daļa noteic, ka apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktās funkcijas.

Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 33.panta trešās daļas 3.punktā noteiktajam tiesas priekšsēdētājs nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu, tostarp atsauksmju sniegšanu Kolēģijai.

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones 2020.gada 1.oktobrī sniegtās uzziņas, tai pievienotā Kolēģijas 2020.gada 27.maija informācijas pieprasījuma un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2020.gada 28.maija rezolūcijas izriet, ka Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 33.panta trešās daļas 3.punktā noteiktajam ir uzdevusi atsauksmes par [..] tiesas tiesneses [..] darbu sagatavot Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem Leldei Graudai un Jurim Stukānam. Ar atsauksmju saturu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja ir iepazinusies un sniegusi tām saskaņojumu.

Disciplinārtiesai nav pamata apšaubīt, ka arī lietas materiālos esošās Rīgas apgabaltiesas tiesnešu Ilzes Ramanes un Signes Kalniņas atsauksmes par tiesneses [..] darbu ir sniegtas Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas uzdevumā, kā to paredz jau minētās likuma „Par tiesu varu” tiesību normas.

Līdz ar to nav pamatoti sūdzības iesniedzēju pārmetumi Kolēģijai par augstākas instances tiesas tiesnešu, nevis tieši priekšsēdētājas sniegto atsauksmju par tiesneses [..] darbu izmantošanu viņas profesionālās darbības novērtēšanā.

[10.2] Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 94.3 panta septītajai daļai Kolēģijas priekšsēdētājs var uzdot kādam no Kolēģijas locekļiem izlases veidā iepazīties ar tiesneša taisītajiem nolēmumiem un vadītajiem procesiem (ar procesa skaņu ierakstiem). Tomēr likumdevējs šādas darbības nav paredzējis kā obligātas, uz ko norāda tiesību normā lietotais vārds „var”.

No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta 29.2.punktam Kolēģija atlika tiesneses profesionālās darbības novērtēšanu un pieprasīja papildu materiālus, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku un objektīvāku priekšstatu par tiesneses darbu. Līdz ar to likuma „Par tiesu varu” 94.3 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā tiesneses taisītos nolēmumus analizēja augstākas instances tiesas tiesneši savās atsauksmēs, bet [..] tiesas priekšsēdētāja [..] sniedza papildu atsauksmi par tiesneses vadītajiem procesiem.

Tādējādi lietā esošajos dokumentos un papildu materiālos ietvertā informācija bija pietiekami plaša tiesneses darba objektīvai un rūpīgai izvērtēšanai, kas redzams no Kolēģijas lēmuma satura un tajā sniegtās izvērstās argumentācijas. Līdz ar to pretēji sūdzības iesniedzēju viedoklim Kolēģijas priekšsēdētājam nebija nepieciešamības vēl papildus uzdot kādam no Kolēģijas locekļiem izlases veidā iepazīties ar tiesneses taisītajiem nolēmumiem un vadītajiem procesiem.

[10.3] Saskaņā ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta 23.5.punktu, lai novērtētu tiesneša profesionālo darbību, Tiesu administrācija vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs iesniedz Kolēģijai aptaujas anketu par attiecīgās tiesas tiesnešu un tiesu darbinieku aptauju par tiesneša darbu.

Tomēr no likuma „Par tiesu varu” 94.3 panta sestās daļas izriet, ka aptaujas anketai par tiesneša darbu ir fakultatīvs raksturs, jo Tiesu administrācija pēc Kolēģijas pieprasījuma apkopo attiecīgās tiesas tiesnešu un darbinieku atsauksmes par tiesneša darbu tikai tajā gadījumā, ja saņemtās atsauksmes nesniedz pietiekamu informāciju. Ja Kolēģija uzskata, ka lietas materiālos esošā informācija ir pietiekama, lai veiktu tiesneša profesionālās darbības novērtēšanu, šādu aptaujas anketu nav nepieciešams pieprasīt.

Līdz ar to apstāklis, ka lietas materiālos neatrodas un Kolēģijas lēmumā nav analizēta aptaujas anketa par [..] tiesas tiesnešu un tiesu darbinieku aptauju par tiesneses [..] darbu, nav atzīstams par tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas kārtības pārkāpumu.

[11] Sūdzības iesniedzēju paustais apgalvojums, ka Kolēģija nav ņēmusi vērā visus likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmajā daļā noteiktos analizējamos aspektus, un savā lēmumā nav pietiekami motivējusi tiesneses [..] profesionālās darbības atkārtotu negatīvu novērtējumu, ir nepamatots.

No pārsūdzētā lēmuma satura redzams, ka Kolēģija iepazinusies ar lietas materiālos esošo informāciju par tiesneses [..] profesionālās darbības visiem aspektiem, kā to paredz likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmā daļa.

[11.1] Rīgas apgabaltiesas tiesnešu Ilzes Ramanes, Signes Kalniņas, Leldes Graudas un Jura Stukāna atsauksmes sniedz izvērstu informāciju par tiesneses [..] sagatavoto nolēmumu struktūru, tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu, kā arī tiesību palīgavotu izmantošanu (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais aspekts). Lēmumā ir pietiekami plaši atreferēts minēto atsauksmju saturs un vērsta uzmanība uz to, ka visas atsauksmes kopumā ir negatīvas.

Disciplinārtiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēju viedoklim, ka nav skaidri kritēriji, pēc kādiem augstākas instances tiesas tiesneši izvēlējušies atsauksmēs analizējamos nolēmumus. Katrā atsauksmē ir precīzi norādīti nolēmumu atlases kritēriji un tie minēti arī Kolēģijas lēmumā.

Proti, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses Ilzes Ramanes un Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses Signes Kalniņas atsauksmēs analizēti tiesneses [..] attiecīgi civillietās un krimināllietās pieņemtie nolēmumi, kas novērtējamajā periodā pārsūdzēti augstākas instances tiesā, kā arī atsevišķi nepārsūdzētie nolēmumi, kas atlasīti, izmantojot nejaušības principu, lai tādā veidā izslēgtu iespēju, ka pārsvarā atlasīti nolēmumi, kuros konstatētas kļūdas.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses Leldes Graudas atsauksmes ievaddaļā norādīts, ka tajā izmantoti Tiesu informācijas sistēmas dati un tiesneses [..] civillietās pieņemtie 10 spriedumi, kas nav pārsūdzēti augstākas instances tiesā, nav saīsināti, ir hronoloģiskā un nepārtrauktā secībā laikā no 2019.gada 1.janvāra.

No Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jura Stukāna atsauksmes redzams, ka analizēti pēc nejaušības principa izvēlētie tiesneses [..] krimināllietās pieņemtie spriedumi laikā no 2019.gada 1.janvāra, kas nav pārsūdzēti un nav saīsināti.

[11.2] Informācija par tiesneses [..] tiesas procesu vadību, darba organizāciju tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai, darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ievērošanu tiesneša darbā, kā arī sabiedrisko darbību (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 6.punktā noteiktais aspekts) ir ietverta gan tiesneses pašnovērtējumā, gan [..] tiesas priekšsēdētājas 2020.gada 12.marta atsauksmē.

Kolēģijas lēmumā atreferēts minētās atsauksmes saturs, atspoguļojot ne tikai kopumā negatīvās atsauksmes pamatojumu, bet arī tiesas priekšsēdētājas pozitīvi novērtēto tiesneses [..] tiesas procesu vadīšanas kvalitāti. Tiesnesei netika izteikti pārmetumi arī par darba organizācijas noteikumu un tiesas priekšsēdētājas rīkojumu ievērošanu.

Ņemot vērā neviennozīmīgu tiesneses darba organizācijas tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai vērtējumu minētajā atsauksmē, Kolēģija pieprasīja papildu informāciju tieši par tiesneses tiesvedībā esošajām lietām, kas izskatīšanā ir ilgāk par trīs gadiem, norādot arī iespējamos iemeslus ieilgušajiem procesiem. No [..] tiesas priekšsēdētājas [..] 2020.gada 16.jūnijā sniegtās informācijas Kolēģija kopumā nav konstatējusi būtiskus trūkumus tiesneses [..] darba organizēšanā, kas ietekmētu lietu izskatīšanas ilgumu.

[11.3] Tiesneses [..] dalība kvalifikācijas celšanas pasākumos (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais aspekts) ir atspoguļota tiesneses pašnovērtējumā, nodibinājuma „Latvijas Tiesnešu mācību centrs” 2020.gada 19.marta izziņā un Tiesu administrācijas 2020.gada 20.marta uzziņā.

Pārsūdzētajā lēmumā ir ņemts vērā, ka novērtējamajā periodā tiesnesei bija nodrošināta iespēja pilnveidot profesionālās zināšanas par dažādiem civiltiesību un krimināltiesību jautājumiem, apmeklējot attiecīgus seminārus un mācības. Vienlaikus lēmumā vērsta uzmanība uz tiesneses pašnovērtējumu, kurā nav norādīts, ka amata pienākumu izpildi kavētu nepieciešamo mācību nepieejamība. Kolēģija atzinusi, ka nodrošinātās iespējas pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes aktīva izmantošana nav pozitīvi ietekmējusi tiesneses profesionālo darbību.

[11.4] Statistikas dati par tiesneses [..] darbu (likuma „Par tiesu varu” 94.2 panta pirmās daļas 7.punktā noteiktais aspekts) ir apkopoti jau minētās Tiesu administrācijas 2020.gada 20.marta uzziņas pielikumā, kurā redzams, cik civillietu un krimināllietu tiesnese saņēma un izskatīja laika posmā no 2015. līdz 2019.gadam, kāds ir lietu vidējais izskatīšanas ilgums, kādi ir tiesneses nolēmumu pārsūdzēšanas augstākas instances tiesā rezultāti (nolēmums atstāts negrozīts, atcelts pilnībā vai daļā).

Disciplinārtiesa konstatē, ka Kolēģijas lēmumā pretēji sūdzības iesniedzēju viedoklim ir norādīts uz tiesneses noslodzi, un tā salīdzināta ar citu Kolēģijā novērtējamo pirmās instances tiesas tiesnešu slodzi, lai amata pienākumus varētu pildīt kvalitatīvi, vienlīdz labā līmenī izskatot gan civillietas, gan krimināllietas. Tādējādi Kolēģija ir vērtējusi pēc būtības tiesneses noslodzi un darba statistiku.

Disciplinārtiesa nepiekrīt sūdzībā norādītajiem apsvērumiem par tiesneša darba statistikas datu izšķirošu nozīmi tiesneša profesionālās darbības novērtēšanā.

Pirmkārt, normatīvie akti nenoteic, ka tiesneša profesionālās darbības novērtējuma galvenais kritērijs ir statistikas rādītāji, turklāt priekšstatu par noslodzi var iegūt tieši salīdzinājumā ar citiem tās pašas tiesas vai tās pašas instances tiesnešiem. Disciplinārtiesai nav pamata apšaubīt Kolēģijas rīcībā esošās ziņas par pirmās instances tiesas tiesnešu noslodzi. Savukārt konkrētu aprēķinu neuzrādīšana lēmumā pati par sevi nav uzskatāma par Kolēģijas pārkāpumu tiesneses darba vērtējumā.

Otrkārt, tiesneša profesionālās darbības novērtējumu kopumā aptver vairāki kritēriji, ko Kolēģija ir ņēmusi vērā un pamatoti norādījusi, ka tiesnesim savi profesionālie pienākumi jāpilda tik labi, cik vien tas ir iespējams. Šādi tiesnesim jārīkojas arī apstākļos, kad ir ievērojams izskatāmo lietu apjoms un dažāda lietu sarežģītības pakāpe.

Treškārt, Disciplinātiesa jau iepriekš paudusi atziņu, ka arī statistikai ir sava vieta šajā novērtējumā, bet kvantitāte jeb sastādīto nolēmumu skaits nevar prevalēt pār kvalitāti jeb to, cik profesionāli šie nolēmumi taisīti. Tieši nolēmumu saturā pārsvarā atklājas tiesneša profesionālās spējas. Turklāt tieši šim rādītājam ir tālāka un plašāka saikne ar tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu (sk. Disciplinārtiesas 2019.gada 8.februāra lēmuma lietā Nr. DT-1/2019 7.punktu, 2019.gada 16.maija lēmuma lietā Nr. DT-4/2019 11.punktu).

[12] Procesuālo tiesību normas tieši noteic tiesas nolēmuma (sprieduma vai lēmuma) struktūru un katras tā daļas saturu.

Piemēram, nolēmuma formu un saturu civillietās nosaka Civilprocesa likuma 193. un 230.pants, krimināllietās – Kriminālprocesa likuma 320.pants, administratīvā pārkāpuma lietās – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (spēkā līdz 2020.gada 30.jūnijam) 289.13 pants un Administratīvās atbildības likuma (spēkā no 2020.gada 1.jūlija) 226., 232. un 233.pants.

Minētās procesuālo tiesību normas kopumā izvirza līdzīgas prasības strukturēt pilnu tiesas nolēmumu (tas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas) un nosaka pienākumu sniegt konstatēto lietas apstākļu izvērstu juridisko novērtējumu, kam jābūt balstītam uz pierādījumiem lietā (vienlaikus argumentējot, kāpēc noraidīti konkrēti pierādījumi), lietas dalībnieku paskaidrojumu analīzi un materiālo tiesību normām (nepieciešamības gadījumā arī judikatūru, juridisko literatūru, kas izskaidro materiālo tiesību normu piemērošanas aspektus).

Noteiktās prasības tiesas nolēmuma struktūrai un saturam nav pašmērķis. Nolēmuma struktūras ievērošana ir vajadzīga, lai nolēmums būtu saprotams, viegli uztverams un skaidri uzrādītu, kādus konkrētus apstākļus lēmējs ir vērtējis un pie kāda rezultāta vērtējumā nonācis. Katrai nolēmuma daļai ir sava nozīme.

Piemēram, civilprocesā nolēmuma aprakstošajā daļā ir atspoguļojams viena lietas dalībnieka prasījums un otra iebildumi pret to, kā arī to norādītie paskaidrojumi un pierādījumi par faktiem, tiesiskais pamatojums. Tas uzrāda lietas dalībnieku pozīcijas tiesiskajā strīdā, un šī daļa ietver tos jautājumus, uz kuriem tiesai ir jāsniedz atbildes motīvu daļā. Tas, cik precīzi un skaidri tiesa to atspoguļojusi nolēmuma aprakstošajā daļā, raksturo arī to, vai tiesa ir izpratusi prasījumu un iebildumu būtību, cik lielu vērību tam pievērsusi. Tādējādi nolēmuma aprakstošā daļa nepieļauj prasības pieteikuma, sūdzības, lūguma vai cita procesuāla dokumenta formālu pārkopēšanu, nešķirojot lietai būtiskos un nebūtiskos faktus, norādes u.tml., neveidojot tekstu viegli lasāmā, uztveramā un izprotamā veidā.

Nolēmuma motīvu daļā ir ietverami tiesas veiktie konstatējumi un analīze – būtiskie lietas apstākļi, apstākļi, par kuriem ir strīds, pierādījumu vērtējums, tiesību normas, kuras tiesa piemēro, to interpretācija, lietas apstākļu juridiskais novērtējums. Tādēļ šajā daļā nav veicams visu lietas materiālu atreferējums. Pierādījumu vērtējumā tiesa sniedz savu redzējumu par lietas faktiskajiem apstākļiem. Šeit ir svarīgi tam norādīt tiesas argumentos balstītu pamatojumu, kā ietvaros tiek veikta vispusīga, pilnīga un objektīva pierādījumu pārbaude, izmantota tiesneša tiesiskā apziņa, loģikas likumi, zinātnes atziņas un dzīvē gūtie novērojumi (sk. Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu). Savukārt lietas apstākļu juridiskajā vērtējumā tiesa uzrāda, kuras tiesību normas un kā tā piemēro, kā lietas apstākļus subsumē tiesību normām. Šeit atspoguļojas tiesneša veiktā tiesību normu analīze, interpretācija, atsauces uz juridisko literatūru, judikatūru, tiesu praksi.

Jāņem arī vērā, ka tiesas nolēmums ir adresēts attiecīgās lietas dalībniekiem, bet netieši arī citām personām, kuras attiecīgo nolēmumu lasa. Tādēļ vispārīgi nolēmumam jābūt veidotam tā, lai to saprastu arī neitrāls jeb ar konkrēto lietu nesaistīts lasītājs. Tomēr īpaši nolēmuma pamatošanā un savā argumentācijā tiesai jādomā par to, lai par nolēmuma pareizību pārliecinātu tieši to lietas dalībnieku, kuram tas ir nelabvēlīgs.

[12.1] Tiesai, izskatot lietu, ir jānodrošina personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmais teikums noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Pēc rakstura tiesību uz taisnīgu tiesu elementus iespējams iedalīt institucionālajos un procesuālajos. Tiesības uz taisnīgu tiesu kā tiesības uz pienācīgu, tiesiskai valstij atbilstošu lietas izskatīšanas procesu tulkojamas kopsakarā ar tiesiskas valsts principu un no tā izrietošajiem principiem (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 124.–125.lpp.). Taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs tiesas process aptver vairākus elementus – savstarpēji saistītas tiesības. Tajā ietilpst, piemēram, tiesības uz pieeju tiesai, pušu līdztiesības un sacīkstes princips, tiesības tikt uzklausītam, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu, tiesības uz pārsūdzību (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 17.maija sprieduma lietā Nr. 2009-93-01 8.3.punktu). Tādējādi no tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet pienākums tiesai argumentēt savu nolēmumu tā, lai gan procesa dalībnieki, gan interesenti no sabiedrības varētu saprast, kā tiesa nonākusi pie tieši tā un ne citāda lietas izspriešanas rezultāta. Tiesības uz motivētu tiesas spriedumu ir cieši saistītas ar tiesībām uz lietas apstākļu vispusīgu un objektīvu izvērtējumu, tiesībām uz publisku tiesas spriedumu un tiesībām uz nolēmuma pārsūdzību. Motivējot savu spriedumu, tiesa parāda, ka ir objektīvi izskatījusi lietu (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 140.lpp.).

Tādējādi, taisot nemotivētu nolēmumu, tiek pārkāptas personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām, jo no šo tiesību pienācīgas nodrošināšanas lielā mērā ir atkarīga pārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība. Ņemot vērā tiesību uz taisnīgu tiesu būtisko nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, nav pieļaujams no tām izrietošās garantijas interpretēt sašaurināti. Šo tiesību garantijām ir jābūt efektīvām, praksē saprātīgi īstenojamām, ne teorētiskām. Arī vienas garantijas efektivitātes trūkums var novest pie visa procesa netaisnīguma un netaisnīga rezultāta. Turklāt, lai konstatētu tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu, nav būtiski noskaidrot, vai pārkāpums konkrētajā gadījumā tiešām novedis pie netaisnīga rezultāta (sk. turpat, 124., 125.lpp.).

No minētā secināms, ka visbūtiskākā tiesneša darba daļa (iepretim citiem vērtēšanas kritērijiem) ir tieši tiesas nolēmumu taisīšana.

[12.2] Kā jau norādīts iepriekš, Kolēģija atzinusi, ka tiesnesei nepietiekamā līmenī piemīt prasmes: 1) iegūt un analizēt informāciju, lai izdarītu pamatotus secinājumus; 2) pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un izmantojot dažādas pieejas problēmas risinājumam; 3) izskaidrot savu viedokli un pārliecināt par tā pareizību, lai gan tām ir būtiska nozīme kvalitatīvu nolēmumu taisīšanā.

Šādu atzinumu Kolēģija pamatojusi ar atsauci uz [..] tiesas priekšsēdētājas un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu atsauksmēm par tiesneses darbu. Sniegtajās atsauksmēs par nolēmumiem, kas pārbaudīti, izskatot konkrētas lietas apelācijas kārtībā, un par nolēmumiem, kas nav pārsūdzēti augstākas instances tiesā, analizējot šo nolēmumu struktūru, tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu, kā arī tiesību palīgavotu izmantošanu, norādīts uz būtiskiem trūkumiem, turklāt situācijā, kad tiesnese nestrādā paaugstinātās slodzes apstākļos un ir ar vairāku gadu darba pieredzi.

Pirmkārt, tiesneses pieņemtajos nolēmumos krimināllietās ir daudz nepilnību un neprecizitāšu, tostarp noziedzīga nodarījuma apraksta sniegšanā, pierādījumu analīzē un vērtēšanā, ne vienmēr ir atsauces uz materiālo un procesuālo tiesību normām, juridisko literatūru un tiesu praksi, ne vienmēr noteiktais soda veids un mērs atbilst soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ne vienmēr tiek motivēta konkrētā soda veida un mēra, papildsoda noteikšana, konstatējama nepareiza Krimināllikuma 50. un 51.panta piemērošana, nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības un nosakot galīgo sodu, tāpat konstatējamas atšķirības saīsinātā un pilnā nolēmuma rezolutīvajā daļā.

Otrkārt, civillietās pieņemtie nolēmumi neatbilst likumā noteiktajām prasībām pamatot nolēmumu, sniedzot izvērstu un nepārprotamu juridisko argumentāciju, vērtējumu pušu argumentu pamatotībai vai nepamatotībai, lietas faktiskajiem apstākļiem. Proti, tiesneses [..] sagatavotajiem nolēmumiem ir tipveida raksturs, jo aprakstošajā daļā tiek iekļauts pilns un nerediģēts prasības pieteikuma vai paskaidrojumu teksts, motīvu daļā nav pierādījumu, uz kuriem pamatoti secinājumi, analīzes, secinājumi nav pietiekami argumentēti un reizēm pat nesaprotami (dažkārt konstatējams tāds vārdu un faktu virknējums, kas neveido loģiskus teikumus), tiek iekļautas materiālo tiesību normas (citējot to tekstu), kuras lietā netiek piemērotas, trūkst konstatēto faktisko apstākļu sasaistes ar attiecīgas tiesību normas tiesisko sastāvu. Lai gan nolēmumi ir strukturēti, izmantojot numerāciju, tomēr tā ne vienmēr izkārtota loģiskā secībā, kas rada neskaidrību nolēmumos.

Disciplinārtiesai nav pamata apšaubīt šādus augstākas instances tiesas tiesnešu atzinumus par tiesneses [..] nolēmumu, kas pārsūdzēti apelācijas kārtībā un kas nav pārsūdzēti, kvalitāti, jo tie balstās uz nolēmumu detalizētu analīzi. Līdz ar to Kolēģija pamatoti konstatējusi tādu tiesneses vispārīgu tendenci nolēmumu sastādīšanā un motivēšanā, kas neatbilst tiesību normās izvirzītajām prasībām. Turklāt nolēmumu pamatojuma trūkums tiek pieļauts sistemātiski, neraugoties uz nodrošinātajām mācībām, iespēju individuāli pilnveidot nolēmumu argumentācijas prasmes, piemēram, lasot augstāku instanču tiesu, tostarp Senāta, nolēmumus, it īpaši, ja Kolēģija 2018.gada 25.oktobrī bija tiesneses profesionalitāti novērtējusi negatīvi un devusi iespēju saprātīgā laika posmā novērst šos konstatētos trūkumus.

Kļūdains ir sūdzības iesniedzēju viedoklis, ka attiecīgo nolēmumu nepārsūdzēšana vai neatcelšana būtiski ietekmē novērtējumu, jo nolēmumu pamatojuma pienākums tajos nav izpildīts, t.i., nolēmumu argumentācija joprojām nav uzlabojusies, kas liecina par tiesneses darbā vērojamo paviršību un neieinteresētību pilnveidot savas prasmes. Turklāt šajā gadījumā netika vērtēta tiesneses nolēmumu pareizība pēc būtības, proti, vērtējums nav saistīts ar konkrētu lietu apstākļiem un rezultātu. Tāpat pretēji sūdzības iesniedzēju norādītajam nav ietekmes uz novērtējumu pieļauto kļūdu raksturam un sekām, jo tas nevar būt attaisnojošs iemesls nolēmuma pamatojuma pienākuma neizpildīšanai. Arī iepriekšējā periodā noteiktajam pozitīvajam novērtējumam (Kolēģijas 2013.gada 15.novembra atzinums) vai izteiktai atzinībai par darbu vispārīgi nav ietekmes uz novērtējumu par citu laika posmu, jo tas neraksturo tiesneša darbu vērtējamā periodā.

[13] Iepazīstoties ar Kolēģijas lēmumā norādīto, vērtētajiem tiesneses nolēmumiem, tiesneses lūgumā norādītajiem trīs nolēmumiem (apelācijas instances tiesa vienu no tiem atcēlusi daļā par noteikto sodu, bet pārējos divus atstājusi negrozītus), kas, viņasprāt, apliecina taisīto nolēmumu, kurus Kolēģija nav vērtējusi, labu kvalitāti, Disciplinārtiesa atzīst, ka noteiktais negatīvais tiesneses [..] profesionālās darbības novērtējums kopumā ir pamatots. Kolēģija savā lēmumā ir detalizēti atspoguļojusi savu izdarīto secinājumu pamatojumu par katru novērtēto kritēriju, un tas ir saprotams. Disciplinārtiesa nesaskata šajā novērtējumā kļūdas un tam pievienojas.

Analizētie nolēmumi, turklāt plašākā tiesību jautājumu spektrā, apliecina, ka tiesneses darbībai, neatbilstoši sastādot nolēmumus, nav gadījuma raksturs, turklāt arī aktīvi izmantotās iespējas pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes, piedaloties dažādos semināros un mācībās, nav devušas pozitīvus rezultātus, proti, iegūtās zināšanas tiesnese nav pratusi pielietot savā profesionālajā darbībā. Kopumā tas rada priekšstatu, ka tiesnesei nav izpratnes nedz par nolēmumu strukturēšanu, nedz pamatojuma pietiekamību un nozīmi, it īpaši situācijā, kad iepriekš noteiktais negatīvais profesionālās darbības novērtējums bija saistīts ar tām pašām kļūdām un tiesnesei tika dota iespēja pievērst pietiekamu uzmanību nolēmumu pamatojuma jautājumam.

Tiesas spriešana un nolēmumu taisīšana tiesas lietās ir centrālais tiesneša amata pienākums. Tiesneses darbība, vadot tiesas procesus, aktīvi piedaloties kvalifikācijas celšanas un sabiedriskas nozīmes pasākumos, kā arī noslodze Kolēģijas lēmumā nav vērtēta negatīvi. Tomēr šie apstākļi nevar atsvērt tos trūkumus, kas konstatēti tieši nolēmumu taisīšanā.

Tāpat nedz tiesas darbinieku darba zemā kvalitāte, nedz plašs izskatāmo lietu spektrs nevar attaisnot tiesneša amata pienākumu pildīšanu kopumā tādā līmenī, kas potenciāli var apdraudēt personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Bez šaubām, ierobežots laiks nolēmumu sagatavošanai, tiesas darbinieku pieļautās kļūdas un specializācijas faktiskā neesība var radīt zināmas grūtības tiesneša profesionālajā darbībā. Tomēr tiesnesim kā augsta līmeņa profesionālim ir jāspēj laicīgi identificēt amata pienākumu izpildi kavējošos faktorus un operatīvi meklēt to risinājumus, nepieciešamības gadījumā vēršoties pēc palīdzības pie tiesas priekšsēdētāja (piemēram, lūdzot izvērtēt iespēju uz laiku samazināt ienākošo lietu skaitu, noteikt šaurāku specializāciju, nomainīt tiesnesim palīgu vai sekretāru u.tml.). Disciplinārtiesa papildus vērš uzmanību uz apstākli, ka tiesnesis pats nosaka tiesas sēdes datumu vai lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā, ievērojot likumā noteiktos termiņus un tiesas priekšsēdētāja noteiktos standartus attiecīgajā tiesā.

[14] Disciplinārtiesai nav pamata apšaubīt Kolēģijas secinājumus, ka tiesneses [..] profesionālās spējas izskaidrot savu viedokli un pārliecināt par tā pareizību, kā arī analizēt savu rīcību un uzklausīt kritiku, novērtētas negatīvi. Šāds secinājums balstīts uz tiesneses nespēju nedz Kolēģijas sēdē, nedz rakstveida paskaidrojumos saprātīgi un loģiski izskaidrot iemeslus, kas ir par pamatu tam, ka tiesnese nemotivē vai motivē nepietiekoši nolēmumus, kā arī neprasmi identificēt tos profesionālās darbības aspektus, kas objektīvi ir jāpilnveido. Sūdzība nesatur iebildumus šiem secinājumiem.

[15] Apkopojot iepriekš izklāstītos apsvērumus, Disciplinārtiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums par tiesneses [..] profesionālās darbības atkārtotu negatīvu novērtējumu atbilst Kolēģijas rīcībā nodotajos materiālos ietvertajām ziņām, kuru patiesuma apšaubīšanai nav tiesiska pamata. Disciplinārtiesa nav ieguvusi pierādījumus par to, ka tiesneses profesionālās prasmes būtu novērtētas neobjektīvi, pieļaujot pret tiesnesi atšķirīgu attieksmi. Turklāt saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 93.panta pirmo un otro daļu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras sastāvā ir vienīgi tiesneši. Apstākļi, kas ļautu apšaubīt Kolēģijas kompetenci un objektivitāti, netika konstatēti. Līdz ar to Kolēģijas lēmuma atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 93.1 panta trešās daļas 1.punktu, Disciplinārtiesa

nolēma

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas 2020.gada 19.jūnija lēmumu atstāt negrozītu, bet [..] tiesas tiesneses [..] un viņas pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Pilns lēmums sastādīts 2020.gada 20.oktobrī.

16 no 17