Pdjo reizi aktualizts 11.05.2016.

Augstks tiesas mjas lap publicto nolmumu klasifikators pc lietu kategorijm (ar tzm)

Tzes nav izmantojamas k patstvgs tiesbu palgavots atrauti no attiecg nolmuma lietas konteksta

Augstks tiesas mjas lap publicto nolmumu

klasifikators pc lietu kategorijm (ar tzm)

Saturs

Augstks tiesas mjas lap publicto nolmumu1klasifikators pc lietu kategorijm (ar tzm)1Saturs1Administratvais process5Administratvais akts5Faktisk rcba18Publisko tiesbu lgums24Tiesbu jomu noirana26Tiesbu principi33Privtpersonas tiesbu ievroanas princips33Vienldzbas princips33Tiesiskuma princips34Patvaas aizlieguma princips34Tiesisks pavbas princips35Likuma atrunas princips36Samrguma princips36Procesul taisnguma princips37Objektvs izmeklanas princips38Tiesbas uz taisngu tiesu39Citi39Tiesbu principu kolzija40Tiesbu normu piemroana40Dalbnieki44Termii administratvaj proces50Pazioana58Personas subjektvs tiesbas63Administratvais process iestd74Administratvais process iestd74Administratv procesa uzskana no jauna83Administratvais process ties85Administratvais process ties85Valsts nodeva/ drobas nauda102Pagaidu aizsardzba administratvaj proces103Juridisk paldzba109Pierdjumi110Jaunatklti apstki113Citi procesulie jautjumi115Izpilde administratvaj proces120Atbalsta maksjumi122Atldzinjuma prasjumi123Visprgie jautjumi123Materilie zaudjumi126Morlais un personiskais kaitjums130Brnu tiesbas/ Vecku tiesbas133Brvo profesiju prstvju darbba139Advokti139Makstnespjas administratori141Notri142Tiesu izpildtji143Bvniecbas tiesbas144Cilvktiesbas153Visprgie jautjumi153Tiesbas uz brvbu un drobu153Tiesbas uz lietas taisngu izskatanu154Tiesbas uz privto un imenes dzvi155Domu, apzias un reliijas brvba160Vrda brvba160Pulcans un biedroans brvba162Diskrimincijas aizliegums163Tiesbas uz goda un cieas aizsardzbu164Tiesbas uz paumu165Tiesbas brvi izvlties nodarboanos un darbavietu un saemt atbilstou samaksu165Tiesbas uz medicnisks paldzbas minimumu166Tiesbas uz izgltbu166Ieslodzto tiesbas/ Sodu izpildes tiesbas168Intereu konflikta novrana valsts amatpersonu darbb172Konkurences tiesbas175Medicnas un rstniecbas tiesbas182Naturalizcija, pilsonbas pieirana, uzturans atauju pieirana, rzemnieku iekauana to personu sarakst, kurm aizliegta ieceoana Latvijas Republik184Nodoku tiesbas188Visprgie jautjumi188Akczes nodoklis196Iedzvotju ienkuma nodoklis196Muitas nodoklis203Nekustam pauma nodoklis208Pievienots vrtbas nodoklis212Transportldzeka ekspluatcijas nodoklis un uzmumu vieglo transportldzeku nodoklis221Uzmuma ienkuma nodoklis222Patrtju tiesbas224Politisko partiju finansana227Privatizcijas tiesbas228Visprgie jautjumi228Dzvojamo mju privatizcija229Zemes un citu objektu privatizcija (atsavinana)231Publiskie iepirkumi238Publisko lietu tiesbas247Rcba ar valsts un pavaldbu mantu251Sabiedrisko pakalpojumu snieganas uzraudzba252Socils tiesbas255Visprgie jautjumi255Tiesbas uz paldzbu dzvoku jautjumu risinan256Tiesbas uz pensijm un pabalstiem258Tiesbas uz informciju un uz atbildi pc btbas268Tiesneu karjeras jautjumi276Valsts dienests278Valsts prvaldes darbba290Finanu un kapitla tirgus komisija290Lauku atbalsta dienests291Pavaldbas291Sabiedrbas veselbas aentra294Tiesbsargs295Uzmumu reistrs295Valsts darba inspekcija299Valsts prvaldes iekrta300Vlanu tiesbas; Centrls vlanu komisijas lmumi301Vides tiesbas305Administratvo prkpumu lietas310Citi321

Administratvais processAdministratvais akts2016

19.02.2016. Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-191/2016Ataujas rsot publiska paskuma norises vietu tiesisk daba

Publisku izklaides un svtku paskumu drobas likuma normas vispirms attiecas uz publiska paskuma organiztjiem, apmekltjiem un dalbniekiem. Tau ts neparedz izmumu drobas paskumu ievroan attiecb uz jebkuru citu personu, kas iekst publiska paskuma teritorij, kaut vai lai rsotu t teritoriju. T k paskuma norises vietas rsoana personm, kas nav publiska paskuma apmekltji un dalbnieki, ir iespjama vispirms iekstot paskuma norises teritorij, tad ar m personm ir jpakaujas paskuma organizatora veiktajai drobas kontrolei. Savukrt atauja rsot paskuma norises vietu nozm apliecinjumu, ka ir veikta attiecga kontrole pirms iekanas taj, nevis atauju piekt zemesgabalam, tdjdi da atauja nav uzskatma par administratvo aktu.

11.02.2016. Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-607/2016Lguma par elektroenerijas obligto iepirkumu tiesisk daba

Obligtais iepirkums ir valsts atbalsta mehnisms elektroenerijas raotjiem, kas paredz t finansanu no elektroenerijas galalietotju maksjumiem. Valsts atbalsta mehnismu pamat veido Ekonomikas ministrijas pieirts tiesbas atbalstmajiem raotjiem saraoto elektroeneriju prdot elektroenerijas publiskajam tirgotjam obligt iepirkuma ietvaros par tarifu, kas ir augstkas par elektroenerijas tirgus cenu. Lgums starp publisko tirgotju un komersantu par elektroenerijas iepirkumu obligt iepirkuma ietvaros ir Ekonomikas ministrijas administratv akta stenoanas instruments. Proti, lgums ir daa no valsts atbalsta mehnisma, caur kuru komersants tiei saem atbalstu par saraoto elektroeneriju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tdjdi lguma priekmets atrodas publisko tiesbu jom.

2015.gads

14.10.2015. Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-576/2015Lmuma par bves klasificanu k cilvku drobu apdraudou un vidi degradjou tiesisk daba

Lmums par bves klasificanu k cilvku drobu apdraudou un vidi degradjou pats par sevi personai nekdas tiesisks sekas nerada. Tiesisks sekas rada administratvais akts par nekustam pauma nodokli, savukrt lmumu par kas klasificanu var uzskatt par starplmumu aj proces, jo ar to netiek sasniegts mris, kura d attiecgais nekustam pauma nodoka administranas process ir uzskts, proti, konkrt bve netiek aplikta ar paaugstintu nodoka likmi. Ar k starplmums tas pats par sevi neskar btiskas personas tiesbas vai tiesisks intereses. Vrtjot administratv akta par nekustam pauma nodokli pamatojumu, proti, vai pamatoti piemrota paaugstinta nodoka likme, jvrt, vai attiecg bve atbilst tiesbu norm mintajam statusam.

30.12.2015. Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-1181/2015Labojumu dzimanas reistr tiesisk daba

1. Dzimanas k civilstvoka akta reistrcija ir konstatjos administratvais akts, ar kuru tiek noteikts personas publiski tiesiskais statuss, k ar saistoi nostiprintas brna radniecbas attiecbas ar mti un tvu. Ar dzimanas fakta un vecku reistranas brdi brnam un via veckiem rodas ar o radniecbu saistts imenes un citas mantisks un nemantisks tiesbas (Administratv procesa likuma 1.panta tre daa).

2014.gads

21.03.2014. Administratvo lietu departamentaspriedums liet nr. SKA-51/2014Administratvais akts ar nosacjumu

1. Iestdes lmum noteikta iespja pagarint lmuma rezolutvs daas termiu ir administratv akta nosacjums. Nosacjums ir administratv akta sastvdaa. Ldz ar to, ja adrests nepiekrt nosacjumam, viam administratvais akts da par nosacjumu ir jprsdz. Ja vi to nedara, viam jsamierins ar nosacjumu.

2. Ja lmums nav prsdzts un ir kuvis neapstrdams, taj noteikts tiesisks attiecbas tiesai jpieem k (normatvs) fakts. aj sakar jem vr, ka viena no administratv akta pazmm ir tiesiskas sekas.Tiesiskas sekas nozm, ka spk esos administratvais akts ir saistos vism personm, uz kurm tas attiecas. Tas nozm ar to, ka spk esos administratvais akts var bt pamats jauna administratv akta izdoanai.

29.05.2014. Administratvo lietu departamentaspriedums liet nr. SKA-83/2014Administratv akta procesul un materil spk esba

1. Gadjumos, kad administratvais akts nestjas spk ldz ar pazioanu, bet cit laik, tiek nodalta administratv akta procesul un materil spk esba. Procesul spk esba nozm, ka administratvais akts k tds pastv, t iestjas ldz ar administratv akta pazioanu. Savukrt materil spk esba iestjas tad, kad iestjas tiesisks sekas, kas paredztas administratvaj akt. Parasti procesul un materil spk esba sakrt, tomr t var ar atirties. Parasti tas ir gadjumos, kad administratv akta darbbas skums noteikts vlk. Ldz ar administratv akta pazioanu iestjas procesuls sekas, personai ir tiesbas o aktu apstrdt, un skas apstrdanas termi, savukrt konkrtas tiesisks sekas, kuru noteikana ir administratv akta izdoanas mris, iestjas cit brd (parasti vlk). Materil spk esba ir atkarga no procesuls spk esbas.

2.Ja administratvais akts ir bijis paziots, visprgi tas ir ieguvis spk esbu, bet t darbba var tikt apturta. Administratv akta darbbas apturana nozm, katiesiskais stvoklisprincip ir tds pats k pirms administratv akta izdoanas. Citiem vrdiem, akta materil spk esba tiek aizturta, administratvo aktu var uzskatt par relatvi spk esou.

3. Lmuma par ataujas atvrt spu zli atcelanu procesul spk esba iestjs visprg krtb, proti, ar t pazioanu adrestam. Savukrt materils spk esbas iestans noteikta Azartspu un izlou likuma 42.panta septtaj da, proti, t iestjas pc pieciem gadiem, skaitot no lmuma par ataujas atvrt spu zli atcelanu pazioanas bra (no procesuls spk esbas iestans bra). Td administratv akta darbbas apturana negroza t spka iestanos k tdu. Ldz ar to lmuma par ataujas atvrt spu zli atcelanu prsdzana (un darbbas apturana) negroza Azartspu un izlou likuma 42.panta septtaj da noteikt piecu gadu termia skumu.

18.07.2014. Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-908/2014Personas tiesbas prsdzt atteikumu anult paziojumu par transportldzeka iegdi un pievienots vrtbas nodoka samaksu

1. Valsts iemumu dienesta atteikums anult iesniegtu paziojumu par transportldzeka iegdi un pievienots vrtbas nodoka samaksu, liedz stenot likuma Par nodokiem un nodevm 16.panta 6.punkt mints tiesbas. Td ds lmums ir administratvais akts.

2013.gads

31.01.2013. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-127/2013Administratv akta par elektroenerijas tirdzniecbas diferenct tarifa saisttajiem lietotjiem apstiprinanu izdoana, izpilde, prsdzana un atcelana

1. Ja tarifus nosaka publiskais tirgotjs, t lmums par tarifu noteikanu nav administratvais akts, tau atbilstoi likuma reguljumam tas ir pakauts Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisijas kontrolei. Savukrt atbilstoi likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 11.panta ceturtajai daai Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisijas administratvo aktu, kas izdots saska ar o likumu, vai faktisko rcbu var prsdzt Administratvaj apgabalties.

2. Elektroenerijas tarifu aprinanas metodik saisttajiem lietotjiem (apstiprinta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisijas 2007.gada 12.decembra lmumu Nr.592; turpmk Metodika) ir noteikts 21 dienas termi, kur Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisijai jizvrt un jizlemj jautjums par iesniegto diferencto tarifu atbilstbu Metodikai un ekonomisko pamatojumu. Gadjum, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisija pieem publiskajam tirgotjam nelabvlgu lmumu par iesniegto tarifu neatbilstbu Metodikas prasbm, par o lmumu ir publicjams paziojums laikrakst Latvijas Vstnesis, atsaucot tarifu spk stanos. Savukrt attiecb uz tarifu vrtjuma pozitvu rezulttu, t.i., ja tarifi atbilst Metodikai un ekonomiski pamatotm izmaksm, administratv akta izdoana ir aizstta ar noteiktiem apstkiem 21 dienas termia pc tarifu iesnieganas izbeiganos un nelabvlga lmuma neizdoanu aj termi. d gadjum var uzskatt, ka administratvais akts ir izdots klusjot (ar konkludentm darbbm). Tdjdi Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisijas darbba iesniegto tarifu atbilstbas izvrtana ir prieknoteikums, lai tarifi sttos spk, k ar Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisija s darbbas rezultt izdod administratvo aktu.

3. Lmuma par tarifu atbilstbu izpilde izpauas k publisk tirgotja tiesbas saemt no saisttajiem lietotjiem samaksu par patrto elektroeneriju saska ar elektroenerijas tirdzniecbas diferenctajiem tarifiem saisttajiem lietotjiem. Ldz ar to iepriekj stvoka atjaunoana ne tiesiski, ne faktiski nav iespjama, jo publiskais tirgotjs liet nav atbildtja, bet gan tres personas status. Tau pieteikuma apmierinanas gadjum pieteicjiem pc lietas izskatanas pabeiganas ir tiesbas prast atldzinjumu no atbildtja.

4. Visprgajam administratvajam aktam pamat ir piemrojami tdi pai procesulie noteikumi k parastam administratvajam aktam, proti, to var apstrdt un prsdzt. Tomr noteikumi par prsdzanu parasti attiecinmi tikai uz konkrtiem pieteicjiem, bet ne citm personm, kuras nav aktvi izmantojuas savas tiesbas, iesniedzot pieteikumu ties, lai gan ar prsdzto administratvo aktu tiek skartas. Tdjdi ar tiesas spriedums par visprg administratv akta atcelanu parasti skar tikai tiesisks attiecbas starp konkrto pieteicju un iestdi. Visprg administratv akta gadjum tiesai nav tiesbu atcelt prsdzto administratvo aktu ar attiecb uz personm, kuras nav konkrts lietas procesa dalbnieki.

5. Saisttajiem lietotjiem ir tiesbas apaubt t elektroenerijas tirdzniecbas diferenct tarifa saisttajiem lietotjiem tiesiskumu, pc kura tie norins. Mjsaimniecbas lietotju tiesbas vai tiesisks intereses nevar aizskart prjiem saisttajiem lietotjiem noteiktie elektroenerijas tirdzniecbas diferenctie tarifi saisttajiem lietotjiem un otrdi. Tdjdi pieteicju subjektvs tiesbas prsdzt lmumu par tarifu atbilstbu izriet no saistt lietotja statusa un tiesbu vai tiesisko intereu aizskruma, kuru var radt konkrtais diferenctais elektroenerijas tirdzniecbas diferenctais tarifs saisttajiem lietotjiem, saska ar kuru katrs no pieteicjiem norins.

21.11.2013. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-703/2013 un senatora Ja Neimaa atsevis domasIestdes publiska paziojuma par administratv procesa gaitu tiesiskuma izvrtjums nav patstvgs pieteikuma priekmets

Iestdes darbbm, kas veiktas administratvs lietas ietvaros, un ir saisttas ar to, Administratv procesa likums nepieir patstvga rakstura nozmi no tiesas kontroles procesuls krtbas aspekta. Td kontrole pr du darbbu un gala lmuma tiesiskumu ir veicama vienas lietas ietvaros, kas ierosinta par iestdes gala lmumu (administratvo aktu).

20.09.2013. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-746/2013Lmuma par nozares atzanu par stratiski svargu tiesisk daba

Lmums, ar kuru pavaldba kdu nozari atzst par stratiski svargu, pats par sevi privtpersonm nerada tiesiskas sekas - ar to netiek uzlikts vai atcelts kds tiesisks pienkums, pieirtas vai atemtas tiesbas. Tas turklt netiek izdots attiecb uz konkrtu personu, un tam nav konkrti nosakmu adrestu loks, lai to vartu uzskatt par visprgo administratvo aktu. Td mintais lmums nav administratvais akts.

2012.gads

29.05.2012. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-77/2012Vadbas lgum paredzts atldzbas tiesisk daba; pamatojuma nepiecieamba lmumam par vadbas lguma izbeiganu

Vadbas lgums nav administratvais akts, ldz ar to, izbeidzot lgumu nav nepiecieams iestdei izvirzt tdas paas pamatojuma prasbas k administratvajam aktam. Izvrsta pamatojuma trkums vai t atspoguojuma trkums lmum par vadbas lguma izbeiganu nav iziros mint lmuma atzanai par prettiesisku. Ja prasba pamatot lmumu par vadbas lguma izbeiganu t pieemanas proces neizriet no lguma nosacjumiem un t juridisk rakstura, tad tiesas proces iestdes pienkums ir pamatot savu rcbu, lai tiesa vartu prliecinties par tiem iestdes apsvrumiem, kas ir bijui par pamatu da lmuma pieemanai.

30.10.2012. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-139/2012Skotnj ietekmes uz vidi izvrtjuma prsdzana ties

1. Skotnj ietekmes uz vidi izvrtjuma lmums, ar kuru tiek atzts, ka ietekmes uz vidi novrtjums nav nepiecieams, nav atsevii prsdzams ties. is lmums ir starplmums, kur pats par sevi vien nav pietiekams, lai vartu uzskt paredzto darbbu. Lmuma prbaude ir iespjama, prbaudot galg lmuma tiesiskumu.

2. Lmums par ietekmes uz vidi novrtjuma veikanas nepiecieambu tiei likum nordts k prsdzams, jo tas paredz iesniedzjam (paredzts darbbas veicjam) veikt tltjas finansili un laika zi ietilpgas procedras k nosacjumu tlkai virzbai uz iespjamo darbbas akceptu. Ttad is lmums atbilst Administratv procesa likuma 1.panta treaj da mintajam gadjuma, kad starplmumam paam par sevi ir btiska ietekme uz personas tiesbm un tiesiskajm interesm.

3. Skotnj ietekmes uz vidi izvrtjuma mris ir tikai noteikt iespjams ietekmes un to, vai ts vartu bt btiskas,nevis preczi dokumentt ietekmju apjomu un defint projekta stenoanas noteikumus. Tiesas prbaudei par skotnjo ietekmes uz vidi izvrtjumu ir jbt vrstai uz to, lai noskaidrotu, vai kompetent iestde irpietiekami apzinjusi ietekmes btiskumuun nepiecieambu td veikt ietekmes uz vidi novrtjumu. Pat ja iestde ir pievusi kdas ietekmes precz vrtjum, ir jvrt, vai tas vartu maint iestdes secinjumu par to, ka nav sagaidma tda projekta ietekme, kurai nepiecieams ietekmes uz vidi novrtjums. Tpat jem vr, ka nevis lmum par ietekmes uz vidi novrtjuma nepiecieambu, bet reionls vides prvaldes izdotajos tehniskajos noteikumos tiek noteiktas konkrtas prasbas, kdm jpakauj paredzt darbba.

4. Vides aizsardzbas likums, nosakot ikviena sabiedrbas prstvja tiesbas vrsties ties vides aizsardzbas interess, neparedz nekdus sabiedrbas prstvjiem izvirzmus papildu kritrijus. Ar gadjum, ja pieteikums pret paredzto darbbu akceptjou lmumu administratvaj ties daji tiek pamatots ar privtpersonas tiesbu un tiesisko intereu aizskrumu, ai personai nav ru izteikt ar ar vides aizsardzbas interesm saisttus iebildumus.

04.07.2012. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-196/2012Administratv akta pamatojuma prbaude ties

Par administratv akta pamatojumu ir atzstami apstki, uz kuriem administratvais akts balstts, nevis pierdjumi par iem apstkiem. Tas izriet no Administratv procesa likuma 150.panta pirms daas, kas noteic, ka iestdei jpierda tie apstki, uz kuriem t atsaucas k uz savu iebildumu pamatojumu. Ldz ar to Administratv procesa likuma 150.panta otr daa un 250.panta otr daa neauj tiesai, skatot pieteikumu par nelabvlga administratv akta atcelanu, pieteicjam nelabvlgu spriedumu pamatot ar jauniem apstkiem, uz kuriem nav nordts administratvaj akt. Tomr tiesai ir pienkums prbaudt, vai iestdes nordtie apstki, uz kuriem administratvais akts balstts, patiem pastv. To darot, tiesa atbilstoi Administratv procesa likuma 150.panta pirmajai daai var ataut atbildtjam iesniegt papildu pierdjumus par administratv akta pamatojum mintajiem apstkiem.

25.05.2012. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-257/2012Lmuma par izdienas pensijas pieiranu tiesisk daba; Administratv procesa likuma 87.panta treaj da noteikt termia aprinana

Lmums, ar kuru pieirta izdienas pensija, ir administratvais akts ar ilgstou iedarbbu, proti, ar to uz ilgstou (nenoteiktu) laiku ir noteikta izdienas pensijas ikmnea izmaksa. Savukrt iesniegums par pieirts izdienas pensijas prrinu ir vrtjams k iesniegums par administratv procesa uzskanu no jauna.

17.02.2012. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-301/2012Plnoanas un arhitektras uzdevuma tiesisk daba; zaudjumu atldzinana administratvajam aktam pieldzinma starplmuma atcelanas gadjum

Plnoanas un arhitektras uzdevums pats par sevi nav lmums ar galga noreguljuma raksturu, tomr tas ietekm btiskas bvniecbas ierosintja tiesbas un tiesisks intereses bvniecbas procesa ietvaros, turklt ietekme ir tltja, td attiecb uz bvniecbas ierosintju tas pieldzinms administratvajam aktam.

17.02.2012. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-345/2012Elektroenerijas gala tarifu saisttajiem lietotjiem veidojoo pakalpojumu tarifu pamatotbas prbaude ties

1. Elektroenerijas sadales sistmas operatora noteiktais tarifs ir patstvgi apstiprinms tarifs un lmums par t apstiprinanu ir administratvais akts.

2. Elektroenerijas saisttajiem lietotjiem ir japzins, ka elektroenerijas tirgus liberalizcijas nolk elektroenerijas tirg tiek nodalta elektroenerijas raoana, prvade, sadale un piegde (tirdzniecba). Katr no segmentiem elektroenerijas tirgus dalbnieki darbojas patstvgi, un tda ir ar to sniegto pakalpojumu cena, un, kamr cena tiek pakauta regulatora kontrolei, ar tarifi ir atsevii kontroljami. Tas, ka ie tarifi pie saistt lietotja nonk integrt veid un integrt rin, tomr nav pamats ai lietotju kategorijai noteikt elektroenerijas tirdzniecbas gala tarifa prbaudes ietvaros prbaudt ikviena patstvg pakalpojuma tarifa pamatotbu.

15.05.2012. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-543/2012Iestdes lmuma par procesulu jautjumu tiesisk daba; prbaudes apjoms bvataujas termia pagarinjuma gadjum

1. Iestdes lmumam, kas atrisina procesulu jautjumu par apstrdanas iesnieguma pieaujambu, ir procesula nozme. dam lmumam nav materili tiesiskas nozmes, jo tas neietekm materili tiesisks attiecbas un ldz ar to ar nerada tiesisks sekas Administratv procesa likuma 1.panta tres daas izpratn. Ldz ar to ds lmums nav administratvais akts.

2. Augstkas iestdes lmums ir administratvais akts tikai gadjum, ja augstka iestde ir prbaudjusi zemkas iestdes izdot administratv akta pamatotbu pc btbas, tdjdi zemkas iestdes viet izlemjot jautjumu par konkrtu tiesisko attiecbu nodibinanu, grozanu, konstatanu vai izbeiganu.

05.09.2012. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-651/2012Pavaldbas lmuma par Slavas alejas un paskuma Jaunais vilnis laukuma izveidi tiesisk daba

Jrmalas pavaldbas lmumi par Slavas alejas un paskuma Jaunais vilnis laukuma ierkoanu neatbilst administratv akta pazmm, t.i., tie nav vrsti tiei pret kdm konkrtm privtpersonm uz ru un nenodibina tiesiskas attiecbas ar tm. ie lmumi nav vrsti pret kdu noteiktu personu loku, bet pret publisku lietu. Tomr tie nenoteic o lietu visprjs lietoanas krtbas ierobeojumus, nemaina ldzinjo lietoanas krtbu. Tdjdi lmumiem nav uz ru vrstu tiesisku seku. du lmumu pamat ir nevis tiesbu apsvrumi, bet gan politiska izirans par piemias vietu vajadzbu, raksturu un veidu, tdjdi lmumiem ir politisku lmumu daba.

2011.gads

03.06.2011. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-65/2011Tiesas tiesbu uzdot izdot jaunu nelabvlgu administratvo aktu izmantoanas prieknoteikumi; noilguma termia tecjums administratv akta prsdzanas un jauna administratv akta izdoanas gadjum; lmuma par soda naudas uzlikanu atcelana da

1. Administratv procesa likuma 253.panta sest daa atauj tiesai, apmierinot pieteikumu par administratv akta atcelanu, uzdot iestdei izdot jaunu, ar nelabvlgu administratvo aktu. norma ir piemrojama tikai gadjum, ja faktiskie apstki ir tdi, ka situcija nevar iztikt bez attiecga tiesisk reguljuma nelabvlga administratv akta.

2. Tiesai uzdodot iestdei izdot jaunu administratvo aktu, tiek turpints tas pats process, kas iestd tika uzskts, ierosinot skotnj lmuma procesu. Proti, ja lmuma pieemanai noteikts noilguma termi, taj netiek ieskaitts administratv akta kontroles (apstrdanas un prsdzanas) periods.

3. Administratv akta atcelana da ir iespjama, ja administratvais akts satur vairkas daas. Administratvais akts, ar kuru uzlikta soda nauda par vienu prkpumu, nesatur vairkas daas, tdjdi du administratvo aktu tiesa nevar atcelt da.

31.01.2011. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-103/2011Personas tiesbas tikt uzklaustai

1. Tiesbas tikt uzklaustam, kas iekaujas taisngas tiesas jdzien un izriet no tiesisk taisnguma principa, citastarp nozm procesa dalbnieka iespju izteikt savu viedokli par visiem jautjumiem, faktiem un tiesbu normm pirms tiesas nolmuma pieemanas. Tau tiesbas tikt uzklaustam nav izprotamas tdjdi, ka tiesai pieteikums noteikti ir japmierina un pieteicja paustais viedoklis viennozmgi jpieem par pamatotu. is secinjums attiecas ar uz augstkas iestdes lmumu. Respektvi, sakar ar apstrdanas iesniegumu augstka iestde izskata lietu pc btbas. Personas viedoklis tiek uzklausts un apsvrts, bet tas nenozm, ka iestdei im viedoklim ir jpiekrt.

2. Administratv procesa likuma 67.panta otrs daas 4.punkt ietvert prasba rakstveid izdotaj administratvaj akt ietvert ar administratv procesa dalbnieku viedokus un argumentus nepiecieama, lai procesa dalbnieks redztu, ka via viedoklis un argumenti ir izvrtti. Tau administratvaj akt ir jnorda tikai tie argumenti, kuriem ir nozme liet, proti, kuri ir btiski un kuri spj ietekmt attiecgo tiesisko situciju

13.05.2011. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-210/2011Administratvo aktu spk esba laik; lmuma par ieraksta izdaranu komercreistr tiesisk daba; iestu kompetence administratv akta apstrdanas proces; administratv akta galgais noformjums

1. Noteikums, ka administratvais akts zaud spku ar izpildi, attiecas uz tdiem administratvajiem aktiem, kuri paredz kdas atsevias tiesiskas vai faktiskas darbbas (vai to kopuma) izpildi. Tomr pastv ar administratvie akti ar ilgstou iedarbbu, kuri nodibina kdu tiesisko attiecbu, kura ir spk tik ilgi, kamr ir spk administratvais akts, ar kuru attiecba nodibinta. Uz ilgstoo administratvo aktu pamata var tikt veiktas atsevias darbbas, tau ts nav uzskatmas par administratv akta izpildi td nozm, ka to veikana nozmtu administratv akta spka zaudanu.

2. Likuma Par Latvijas Republikas Uzmumu reistru 15.pant paredztais lmums par ieraksta izdaranu komercreistr ir administratvais akts ar ilgstou iedarbbu, jo tas paredz izdart komercreistr ierakstu, kas k aktulais ieraksts mintaj reistr atspoguojams noteiktu laika posmu ldz jauna ieraksta, kas savukrt izdarms uz jauna lmuma pamata, izdaranai. Ieraksts komercreistr ir tikai lmuma atspoguojums ieraksta form.

3. Atbilstoi Administratv procesa likuma 81.panta pirmajai daai augstka iestde izskata lietu vlreiz pc btbas. Saska ar panta otrs daas 2. un 4.punktu augstka iestde var citastarp atcelt administratvo aktu un izdot satura zi citdu administratvo aktu. Atbilstoi panta piektajai daai administratvais akts apstrdanas proces iegst savu galgo noformjumu td veid, kd tas noformts lmum par apstrdto administratvo aktu. Tdjdi apstrdana ir t paa administratv procesa turpinjums nkamaj stadij. Apstrdanas proces netiek izdots jauns administratvais akts, bet apstiprints vai maints skotnj administratv akta formuljums. Tpc apstrdanas proces nevar runt par vairkiem administratvajiem aktiem, bet tikai par vienu administratvo aktu dads procesa stadijs. Attiecgi augstkas iestdes kompetence izlemt lietu un izdot administratvo aktu apstrdanas stadij ir tda pati k skotnji zemkai iestdei (izemot, ja padotba tiek stenota prraudzbas form).

05.12.2011. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-395/2011Administratv akta izdoana par transportldzeku satiksmes aizlieganu vai ierobeoanu

1. Tiesbas un pienkumus jeb autocea lietoanas krtbu (aizliegumus, nordjumus u.tml.), kas personai ir saistoa attiecgaj cea posm, parasti persona uzzina tiei no izvietotajm cea zmm, nevis no atsevii noformta dokumenta par to izvietoanu. Tomr, atbilstoi Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumu Nr.456 Noteikumi par autoceu valsts aizsardzbu un krtbu, kd ievieami transportldzeku satiksmes aizliegumi un ierobeojumi 3.1. un 4.1.apakpunktam par transportldzeku satiksmes aizlieganu vai ierobeoanu valsts AS Latvijas Valsts cei pieem lmumu, bet atbilstoi 5.punktam par to noteikt krtb sniedz informciju, tdjdi aj gadjum administratv akta izdoanai ir noteikta atirga krtba, k tas var bt citos ceu satiksmes regulanas gadjumos.

2. Administratv akta rakstveida forma ir btisks elements, kura trkums ir pieaujams viengi objektvos likum paredztajos gadjumos vai t nevajadzba izriet no tiesbu normm (piemram, tiesbu norm nav paredzta pozitva lmuma izdoana personai labvlga noreguljuma gadjum, tiesisks sekas iestjas bez t).

3. Darjuma ietvaros, kas noslgts viengi starp lgumsldzjm pusm un noteic viengi o personu tiesbas un pienkumus, nevar tikt atrasts pakautbas attiecbs izdots tiesbu akts, kur adrests citm personm. Savukrt ar iestdes gribas veidoanos nav pietiekami, lai atztu, ka t ar izteikta, ar vism no t izrietoajm sekm.

16.11.2011. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-499/2011Zemes lietoanas mra maias iespjamba pc pavaldbas iniciatvas

1. Lmums, ar kuru pc pavaldbas iniciatvas tiek maints zemes lietoanas mris, jo tas neatbilst uz zemes esos kas funkcijai, ir iepriekjo lmumu aizstjos lmums, un t pieeman jem vr noteikumi par prettiesiska administratv akta atcelanu, kas ietverti Administratv procesa likuma 86.pant.

20.09.2011. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-937/2011Iestdes lmuma, ar kuru atteikts nodibint tiesisks attiecbas, tiesisk daba

1. Iestdes lmums, ar kuru atteikts nodibint tiesisks attiecbas, atzstams par administratvo aktu tikai tad, ja ar to atteikts radt tdas tiesiskas sekas, kuras visprgi atbilstoi spk esoajm tiesbu normm ir iespjamas, tau ts kdu iemeslu d atteikts nodibint konkrtaj gadjum. Savukrt, ja iestde atteikusies nodibint tiesiskas attiecbas, kdas atbilstoi spk esoajm tiesbu normm nav iespjamas, neprkpjot tiesisko krtbu, ne ar vienu privtpersonu, ds iestdes atteikums nav uzskatms par administratvo aktu.

2. Tiesbu normas (2007.gada 11.septembra saistoo noteikumu Nr.88 Nekustam pauma nodoka atvieglojumu pieiranas krtba Rg 4.punkts) neparedz pieirt privtpersonm nekustam pauma nodoka atvieglojumus sakar ar pavaldbas teritorijas bezatldzbas uzkopanu, ldz ar to prasjums par tda iestdes lmuma atzanu par prettiesisku, ar kuru atteikts pieirt nodoka atvieglojumu, k ar prasjums par da atvieglojuma pieiranu nav pakauts izskatanai administratv procesa krtb.

2010.gads

22.02.2010. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-101/2010Publiskas lietas pieejamba un ts nodoana seviajai izmantoanai; cea zmju tiesiskais statuss un izdevjiestde

1. Cea zmes ir paa veida administratvie akti, kas ietver visprju rkojumu. Proti, cea zmes regul nenoteikta skaita satiksmes dalbnieku rcbu nenoteikta skaita gadjumos. Atbilstoi Administratv procesa likuma 1.panta treajai daai da veida administratvie akti tiek dvti par visprgajiem administratvajiem aktiem lmumiem, kurus likum paredztajos gadjumos iestde izdod attiecb uz individuli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrtos un identificjamos apstkos.

2. Cea zmju gadjum par administratv akta izdevju atzstama iestde, kura uzrauga satiksmes organizciju un ts tehnisko ldzeku izvietojumu, k ar saskao o ldzeku izvietoanu, uzstdanu un noemanu.

3. Personai, kura nodarbojas ar taksometru pakalpojumu snieganu, un kas vlas, lai tiktu atztas ts tiesbas izmantot pieeju (publiskas taksometru stvvietas veid) Stacijas laukumam, ar attiecgu prasbu ir jvras pie iestdes, kuras kompetenc ir noteikt Stacijas laukumam sabiedriski izmantojamas lietas statusu vai sevii izmantojamas lietas statusu. Prasba cea zmju izdevjiestdei uzstdt cea zmi, kas atauj pieeju Stacijas laukumam publiskas taksometru stvvietas veid, d situcij nav pamatota, jo iestde nav kompetenta noteikt Stacijas laukuma k publiskas lietas pieejambas apmru.

05.01.2010. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-163/2010Valsts iemumu dienesta informcijas pieprasjuma, kas adrests privtpersonai, kas nav administratv procesa dalbnieks, tiesisk daba

1. Valsts iemumu dienesta informcijas pieprasjums nodoku makstjam administratv procesa dalbniekam nav uzskatms par atseviu, galgu darbbu, jo ir vrsts uz apstku noskaidroanu, kas savukrt ir pamats tlkai iestdes rcbai. Td ds informcijas pieprasjums nav prsdzams atsevii administratvaj ties.

2. Valsts iemumu dienesta informcijas pieprasjums privtpersonai kredtiestdei, kas nav administratv procesa dalbnieks, sniegt zias par ts klientu atbilst vism administratv akta pazm, tostarp rada tiesiskas sekas, jo informcijas pieprasjums ietiecas privtpersonas panoteikans tiesb pr savu informciju. Tpat k administratvais akts informcijas pieprasjums ir izpildms piespiedu krt, ja privtpersona (kredtiestde) to neizpilda labprtgi.

10.06.2010. Senta Administratvo lietu departamentaspriedums liet nr. SKA-188/2010 (SENTS MAINA JUDIKATRU)Korupcijas novranas un apkaroanas biroja brdinjuma tiesisk daba; citu biroja izdotu lmumu prbaude ties

1. Korupcijas novranas un apkaroanas birojam korupcijas novranas jom ir tiesbas nordt personai uz iespjamu prkpumu, informjot personu par attiecgo darbbu neatbilstbu tiesbu normm un atturot no prkpuma izdaranas (Korupcijas novranas un apkaroanas biroja likuma 10.panta pirms daas 8.punkts).

2. Korupcijas novranas un apkaroanas biroja brdinjums nav sods, bet norde amatpersonai turpmk no attiecgm darbbm atturties. Brdinjums nerada konkrtas tiesisks sekas, tpc tas nav administratvais akts, kas btu prbaudms administratv procesa krtb.

21.01.2010. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-208/2010Lmuma par personas ievlanu asocit profesora amat tiesisk daba

Profesoru padomes lmums par konkrtas personas ievlanu asocit profesora amat ir prieknoteikums tiesisko attiecbu starp asocito profesoru un augstskolu nodibinanai. ds lmums nav vrsts uz publiski tiesisko attiecbu nodibinanu, tas ir, netiek pieemts publisko tiesbu jom, jo uz profesoru padomes lmuma pamata ar asocito profesoru un augstskolu tiek slgts darba, tas ir, privttiesisks lgums. Tdjdi profesoru padomes lmuma tiesiskums nav prbaudms administratv procesa krtb.

12.02.2010. Senta Administratvo lietu departamentaspriedums liet nr. SKA-253/2010Ministru kabineta lmuma likvidt Latvijas Policijas akadmiju tiesisk daba; gadjumi, kad iekjs lmums atzstams par administratvo aktu

1. Lai konkrtu lmumu atztu par administratvo aktu, tam jatbilst vism administratv akta pazmm. Viena no administratv akta pazmm ir t, ka administratvajam aktam jbt vrstam uz ru. Tas nozm, ka administratvais akts skar personas rpus iestdes. Lmums, kuram nav das rjas ietekmes, ir iestdes iekjs lmums, nevis administratvais akts.

2. Izmuma gadjumi, kad ir pamats iekju lmumu atzt par administratvo aktu, ir di:

1) ja iestdei pai pakautai personai adrests lmums ietekm s personas tiesisko statusu, disciplinro sodanu vai btiski ierobeo s personas cilvktiesbas;

2) ja iekja lmuma ietekme izpleas rpus iestdes, aizskarot iestdei nepadotu personu cilvktiesbas. Tas, vai konkrts lmums aizskar kdas personas cilvktiesbas, izvrtjums katr konkrt gadjum, identificjot cilvktiesbu un novrtjot, vai t aizskarta.

3. Latvijas Policijas akadmijai ar likumu bija noteikts valsts prvaldes iestdes statuss. Ministru kabineta lmums reorganizt vai likvidt kdu iestdi ir ties prvaldes institucionls sistmas ietvaros pieemts iekjs lmums. Tdjdi ar Ministru kabineta lmums likvidt Latvijas Policijas akadmiju ir iekjs lmums.

16.04.2010. Senta Administratvo lietu departamentalmums liet nr. SKA-408/2010Administratvais akts attiecb uz skolnu k pai pakautu personu; izgltbas iestdes reorganizcija

1. Skolna un valsts attiecbs administratvie akti ir tdi lmumi, kas skar skolna un valsts attiecbu pamatus, tos nodibinot, grozot vai izbeidzot, piemro sodu skolnam vai btiski skar skolna cilvktiesbas.

2. Lmumi par skolna izgltbas ieganas organizanu, tostarp tdi, kas reorganiz izgltbas iestdes darbbu, ciktl tie btiski neskar skolna tiesbas iegt izgltbu, ir vrsti uz ieku, tpc nav administratvie akti.

12.10.2010. Senta Administratvo lietu departamentaspriedums liet nr. SKA-589/2010Administratvais akts par tiesnea neapstiprinanu; tiesnea tiesbas vrsties ties neapstiprinanas gadjum; tiesnea neatkarba

1. Viens no tiesas neatkarbas nodroinanas veidiem ir caurspdga tiesneu atlases krtba un karjeras virzba, kas ir balstta uz objektviem kritrijiem, gan lemjot par tiesnea iecelanu vai apstiprinanu amat, gan lemjot par via atcelanu.

2. Lmumam par tiesnea atcelanu ir jbt pakautam izskatanai neatkarg proces. Personas tiesbas uz neatkargu jautjuma izvrtanu nedrkst ietekmt apstklis, ka tiesnesis statusu zaud uz likuma, nevis paa lmuma pamata.

3. Administratvais akts, kur liedz tlku virzbu personas iecelanai, atkrtotai iecelanai vai apstiprinanai tiesnea amat, ir tieslietu ministra lmums par tiesnea nevirzanu. T tiesiskums ir prbaudms administratvaj ties neatkarg un objektv proces, kas nodroina iespju izvairties no tiesnea statusa zaudanas politisku iemeslu d un ir viena no garantijm tiesu varas neatkarbas nodroinanai.

21.12.2010. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-705/2010Pavaldbas lmuma par britiesas likvidanu tiesisk daba

Pavaldbas domes lmums par britiesas, kas ir pavaldbas iestde, likvidanu ir lmums par valsts pastarpints prvaldes institucionlo sistmu. Tas ir lmums, kas attiecas uz pavaldbas darba organizciju nolk nodroint attiecgs pavaldbas autonoms funkcijas izpildi, ttad iekjs lmums.

15.10.2010. Senta Administratvo lietu departamentalmums liet nr. SKA-742/2010Lmuma, kas pieemts attiecb uz amatpersonu, pakautba administratvo tiesu kontrolei; lmuma par disciplinrlietas izbeiganu tiesisk daba

1. Administratvo tiesu kontrolei ir pakauti lmumi par amatpersonas tiesisk statusa nodibinanu, maiu, izbeiganu vai par amatpersonas disciplinro sodanu, k ar citi lmumi, ja tie btiski ierobeo amatpersonas cilvktiesbas. Par cilvktiesbu btisku ierobeojumu nav atzstama iespjamba, ka lmum konstattie fakti un atzinums par disciplinrprkpuma izdaranu vartu tikt izmantoti cit liet.

2. Lai nolmums, kur konstatts prkpums, iegtu konstatjoa administratv akta pazmes un tdjdi tiktu pakauts administratvs tiesas kontrolei, prkpuma konstatjumam ir jbt ar saistou raksturu, jrada tiesiskas sekas.

3. Lmums par disciplinrlietas izbeiganu, kas ietver ar faktus un atzinumu par disciplinrprkpuma izdaranu, ir iestdes iekjs lmums, kas skar tikai pau iestdi un tdjdi nav administratvais akts, ja vien mintais atzinums nerada amatpersonai tiesiskas vai faktiskas sekas.

10.09.2010. Senta Administratvo lietu departamentalmums liet nr. SKA-749/2010Administratv prkpuma uzskaites punkti; ietekmanas ldzeki un to prsdzba administratv procesa krtb

1. Prkpumu uzskaites punkti nav atsevis administratv soda veids, tau rada papildu sekas izdartam administratvajam prkpumam. Prkpumu uzskaites punktu mris ir uzskaitt administratvos prkpumus ceu satiksm, lai atkarb no to skaita, vartu uzlikt transportldzeka vadtjam papildu ietekmanas ldzekus.

2. Transportldzeka vadtjam iegstot noteiktu skaitu prkpumu uzskaites punktus, Ceu satiksmes drobas direkcija transportldzeka vadtjam piemro ietekmanas ldzekus, kas rada tiesiskas sekas. Paziojums par ietekmanas ldzeka piemroanu (izemot brdinjumu) atbilst administratv akta pazmm un tpc t tiesiskums ir prbaudms administratv procesa krtb.

20.12.2010. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-795/2010Administratv akta iekj un rj spk esba; iestdes lmuma apstrdanas termi lmuma nepazioanas gadjum

1. Administratvais akts var stties spk tad, kad iestde paziojusi visas t btisks sastvdaas

2. Naudas ieskaitanu pieteicja norinu kont nevar uzskatt par tdu, ar kuru pieteicjam btu paziots administratv akta saturs. Proti, administratv akta saturu veido ne tikai personai pieirts tiesbas, bet ar o tiesbu pieiranas pamatojums.

3. Ir nodalma administratv akta iekj un rj spk esba. Administratv akta izdoanas proces var izdalt brdi, kad administratvais akts ir pieemts, bet vl nav paziots adrestam, un brdi, kad tas tiek paziots adrestam. Laik, kad administratvais akts ir pieemts, bet vl nav paziots adrestam, tas jau ir saistos iestdei, iestde jau var gatavoties t izpildei un labvlgu administratvo aktu pat jau izpildt. Ldz ar to aj gadjum var runt par to, ka administratvais akts attiecb pret iestdi (iekji) ir stjies spk

4. Administratvais akts, kas vl nav paziots adrestam, nerada adrestam nekdas tiesbas vai pienkumus. Adrests nevar prast da administratv akta izpildi, adrestam nav pienkuma izpildt du administratvo aktu, tpat ar adrestam neskas termi, kur tam ir tiesbas apstrdt vai prsdzt administratvo aktu. Proti, ds nepaziots administratvais akts attiecb pret t adrestu vl nav stjies spk (rj spk esba).

5. Ja zemka iestde nepazio personai savu lmumu sakar ar ts iesniegumu, personai ir tiesbas vrsties augstk iestd gada laik no dienas, kad t vrsusies zemk iestd.

30.12.2010. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-1088/2010Administratv akta un politiska lmuma noirana; personas tiesbas uz taisngu tiesu

1. Btiska nozme administratv akta noiran no politiska lmuma ir lmuma pieemanas procedras izvrtjumam. Gadjum, ja lmums pieemts, balstoties uz amatpersonu iekjo prliecbu un subjektviem kritrijiem, un likum nav izvirzti nosacjumi, kuriem iestjoties, balsojams vien vai otr veid, lmums uzskatms par politisku.

2. Satversmes 92.pant mints tiesbas nav saprotamas k tdas, kas auj personai vrsties jebkur ties ar jebkdu prasjumu. Tiesai ir jrkojas likum pieirt pilnvarojuma ietvaros, neprkpjot tai noteikto kompetenci. Tiesai ir jpieem un jizskata pc btbas personas pieteikums tikai tad, ja pastv visi prieknoteikumi lietas ierosinanai. Tdjdi personas tiesbas uz taisngu tiesu iespjams prkpt tikai tad, ja tiesa atteiktos ierosint administratvo lietu, neskatoties uz to, ka pieteikums ir pakauts izskatanai administratv procesa krtb un ir ievroti citi likum noteiktie nosacjumi, kas attiecas uz pieteikuma pieaujambu.

2009.gads

16.02.2009. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-69/2009Par administratvo lgumu

1. Kredtam pieldzinto stipendiju zintnisk grda ieguvei studentam pieir, pamatojoties uz stipendiju pieiranas komisijas vai obrd augstks izgltbas iestdes vadtja vai via pilnvarots personas lmumu un augstskolas un studenta noslgta lguma pamata.

2. Administratvi tiesisks attiecbas starp augstks izgltbas iestdi un studentu, pieirot studentam subjektvs tiesbas saemt stipendiju, tiek nodibintas ar stipendiju pieiranas komisijas lmumu. Augstks izgltbas iestde, nosldzot lgumu par stipendijas saemanu, vairs nedibina ar personu ne jaunas publiski tiesisks, ne jaunas privttiesisks attiecbas, bet pc btbas papildina administratv akta lmuma par stipendijas pieiranu saturu. T k lgums par kredtam pieldzints stipendijas saemanu ir paredzts k palginstruments stipendijas saemanas procedr, lgums par das stipendijas saemanu ir administratvais lgums. Tdjdi jautjums par t izpildi ir skatms administratv procesa krtb.

24.03.2009. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-278/2009Lmuma anult specilo atauju pieejai valsts noslpumam prsdzba ties

1. Lmums, ar kuru amatpersonai ir liegta piekuve attiecga statusa informcijai, pats par sevi nenodibina, nemaina un neizbeidz amatpersonas tiesisko statusu. Tpc ds lmums nav administratvais akts.

26.05.2009. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-493/2009Par Naturalizcijas prvaldes iekju lmumu

Iestdes lmums vrsties visprjs jurisdikcijas ties ar prasbu privtpersonai atemt Latvijas pilsonbu nav administratvais akts, jo nerada privtpersonai tiesiskas sekas. Tas ir iestdes iekjs lmums un par to kontrole nav veicama administratvaj ties. Tiesiskas sekas privtpersonai rada visprjs jurisdikcijas tiesas nolmums.

29.06.2009. Senta Administratvo lietu departamentalmums liet nr. SKA-528/2009Tiesneu kvalifikcijas kolijas lmuma, ar kuru atzts, ka persona nav piemrota tiesnea amatam, tiesisk daba

1. Ce no tiesnea amata kandidta ldz tiesnesim, kur stjas pie pienkumu izpildes, ir iesaistti visi valsts varas atzari: valsts prvalde, likumdevjs un ar tiesu vara. aj proces novrojams, k izpildvara un likumdevjvara piedals pie tiesu varas atzara izveidoanas, tdjdi ldzsvarojot varas daljumu un nodroinot varas atzaru mrenbu.

2. Tiesneu kvalifikcijas kolijai, kura ir tiesneu profesionls paprvaldes institcija, pieirta kompetence tiesnea kandidta atlases procedr. Vrtjot tiesnea amata kandidta atbilstbu tiesnea amatam un pieemot kvalifikcijas eksmenu, Tiesneu kvalifikcijas kolija steno tiesu varas funkciju tiesneu sastva veidoan. Tiesneu kvalifikcijas kolijai nav pieirtas pilnvaras valsts prvaldes jom, un t nav atzstama par iestdi tiesneu amata kandidtu atlases procedr. Ts atzinumi par tiesnea amata kandidtu nav administratvie akti.

10.11.2009. Senta Administratvo lietu departamentaspriedums liet nr. SKA-759/2009Krtba brnu uzemanai rpus krtas pirmsskolas izgltbas iestd

1. Ne tikai brna uzemana pirmsskolas izgltbas iestd (pieeja publiskajam pakalpojumam), bet ar reistrcija rind ir administratvais akts, nevis starplmums, jo rada tiesisks sekas ar reistranu brnu visprgi atzst par tiesgu saemt pakalpojumu, turklt tiek nostiprinta via vieta rind, konkurjot ar citiem brniem.

2008.gads

25.03.2008. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-119/2008Privatizcijas aentras skaidrojoa rakstura vstule, kas potencilam privatizcijas pretendentam sniegta, pirms ir izstrdti privatizcijas noteikumi, pati par sevi nerada tiesiskas sekas un ldz ar to nav administratvais akts

1. Saemot pieteikumu ties, primri jnoskaidro, vai pieteikums iesniegts par kdu no Administratv procesa likum paredztajiem pieteikuma priekmetiem, proti, vai lmums vai rcba, par kuru iesniegts pieteikums, vispr ir pakauts administratvo tiesu kontrolei. Tikai tad, ja tiesa atzinusi, ka pieteikums par du lmumu vai rcbu visprji iekaujas administratvs tiesas kompetenc, tiesai jnoskaidro, vai konkrtajai personai, kura pieteikumu iesniegusi, ir tiesbas vrsties ties.

2. Viena no administratv akta obligtajm pazmm ir tiesisko seku radana. Tiesiskas sekas tiek radtas tad, ja ar attiecgo lmumu tiek saistoi ietekmtas tiesisks attiecbas, proti, ja ar o lmumu tiek saistoi ietekmts adresta subjektvo publisko tiesbu un pienkumu loks. Privtpersonas tiesbu loks attiecgi var tikt papildints vai ar samazints. Tiesbu loks tiek samazints, ja personai tiek atemtas kdas ldz im bijuas tiesbas.

Lai lmumu vartu atzt par administratvo aktu, tam paam par sevi jrada personai tiesiskas sekas. Tas nozm, ka lmumam ir jsatur galgs noreguljums (izemot gadjumu, kad starplmums pats par sevi rada btisku privtpersonas aizskrumu), proti, tam jbt tdam, kas attiecgaj administratvaj proces galgi noregul to jautjumu, kura d process bija uzskts.

3. Saska ar Privatizcijas likum noteikto valsts pauma objektu privatizcijas krtbu lmumu par valsts pauma privatizcijas tiesbu pieiranu konkrtiem pretendentiem iestde var pieemt tikai pc tam, kad ir apstiprinti privatizcijas noteikumi. Tdjdi ar saistou lmumu liegt kdam pretendentam piedalties privatizcijas proces iestde var pieemt tikai pc privatizcijas noteikumu apstiprinanas. Ldz ar to pirms tam Privatizcijas aentras potencilajiem privatizcijas pretendtiem sniegti skaidrojumi nerada tiesiskas sekas.

04.03.2008. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-140/2008Lmumi un darbbas, kas veikti noziedzgi iegtu ldzeku legalizcijas novranas procesa ietvaros, nav pakauti kontrolei administratv procesa krtb

1. Administratv akta un faktisks rcbas obligta pazme ir publisko tiesbu joma proti, lai kdu lmumu vai rcbu atztu par pakautu administratvs tiesas kontrolei, tam jbt stenotam publisko tiesbu jom, turklt ne jebkur, bet tiei valsts prvaldes jom. Tdjdi kriminlprocesula rakstura lmumi vai rcba nav ne administratvie akti, ne faktisk rcba.

2. Faktisk rcba atirb no administratv akta ir faktisku, nevis tiesisku seku radana privtpersonai. Pc prjm pazmm faktisk rcba atbilst administratv akta jdzienam.

3. Valsts publiski tiesiska mra (noziedzgi iegtu ldzeku legalizcijas novranas) nolk ir imperatvi noteikusi, ka atsevios gadjumos kredtiestdei ir jatturas veikt pienkumus, ko t uzmusies privttiesiskajs attiecbs. Imperatva rakstura normas, kuru mris ir publiski tiesisks, nereti var ietekmt un ierobeot privttiesisks attiecbas, tomr tas nemaina bankas un klienta attiecbu privttiesisko raksturu.

4. Banka, pieemot lmumu par atturanos no darjumu veikanas klienta kont, nepilda publisku funkciju. dos gadjumos banka ievro tai ar publisko tiesbu normm uzliktu pienkumu, tomr no t nav izdarms tlks secinjums, ka ldz ar to bankai btu deleti prvaldes uzdevumi, kas ietver prvaldes lmumu pieemanu.Bankas un klienta attiecbas jebkur gadjuma ir un paliek privttiesiskas.

5. Darbbas, ko Noziedzgi iegtu ldzeku legalizcijas novranas dienests veic saistb ar noziedzgi iegtu ldzeku identificanu, izsekoanu vai darbbu ierobeoanu ar tiem, ir tiei vrstas uz noziedzgu nodarjumu atklanu, novranu, noziedzg nodarjum vaingo personu sodanu. Citiem vrdiem, mints darbbas ir nesaraujami saistbas ar apstku noskaidroanu un noziedzg nodarjum vaingu personu sodanu kriminlproces.

Noziedzgi iegtu ldzeku legalizcijas novranas dienesta rkojums apturt finanu ldzeku debeta opercijas klienta kont vai citas mantas kustbu tdjdi ir vrsts uz kriminlprocesulu mru sasnieganu, pat ja kriminlprocess nav uzskts. Proti, kaut ar rkojuma izdoanas brd nav skaidri zinms, vai tiks uzskts kriminlprocess, td vien rkojumu nav pamata atzt par tdu, kas izdots valsts prvaldes attiecbu ietvaros (administratvaj proces).

6. Administratv procesa ietvaros galgais noreguljums tiesiskajs attiecbs starp privtpersonu un valsti ir administratvais akts vai galga rakstura (pabeigta) faktisk rcba. Noziedzgi iegtu ldzeku legalizcijas novranas dienesta rkojums, ar kuru kredtiestdei uzlikts pienkums apturt darbbas ar klienta naudas ldzekiem, pc btbas ir starplmums proces, kur var turpinties k kriminlprocess. Ldz ar to dienesta rcbai dos gadjumos nav administratv procesa rakstura, proti, t nav vrsta nedz uz administratv akta izdoanu, nedz faktisks rcbas veikanu.

03.06.2008. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-234/2008Faktisks rcbas noirana no starpdarbbm (starplmuma); administratv prkpuma lietas ietvaros pieemta lmuma par dokumentu izemanu tiesisk daba; cietuais administratv prkpuma liet muitas jom

1. Lai vartu vrsties ties administratv procesa krtb par kdu valsts rcbu, visprgs noteikums ir tds, ka sekm, kas no attiecgs rcbas (lmuma) ir radus, ir galg noreguljuma raksturs. Ldz ar to jautjums par valsts rcbas pareizbu var tikt nodots tiesas kontrolei tad, kad persona ir noskaidrojusi valsts galgo attieksmi konkrtaj jautjum (piemram, saemot lmumu, ar kuru personai uzlikts kds pienkums, un apstrdanas procesa ietvaros nepankot sev vlamo rezulttu).Procesa laik iestde var bt veikusi darbbas vai piemusi starplmumus, kas ir vrsti uz galg lmuma pieemanu, bet pai par sevi galga rakstura reguljumu konkrtaj jautjum nesatur. Starplmumi un starpdarbbas parasti nav atsevii prsdzami, bet ir prbaudmi k iespjami procesuli prkpumi pc tam, kad process ir nosldzies un ir prsdzts galgais lmums.

2. Faktisk rcba ir patstvgs galga rakstura administratv procesa instruments. Tdjdi administratv akta izdoanas procesa ietvaros veikta darbba, kaut ar t ir radjusi faktiskas sekas, nav uzskatma par faktisko rcbu.

3. Lmumam par dokumentu izemanu un dokumentu izemanai administratv prkpuma lietas ietvaros ir procesula starplmuma (starpdarbbas) raksturs. Ldz ar to jautjums par dokumentu izemanas tiesiskumu parasti nav vrtjams ties k patstvgs pieteikuma priekmets. Ja persona nav apmierinta ar administratv prkpuma lietas ietvaros veikto darbbu dokumentu izemanu, pieteikumu ties var iesniegt, kad sagaidts procesa noslgums, proti, pieemts gala lmums administratv prkpuma liet. Tiesa, lemjot par lmuma tiesiskumu (kaut vai tikai procesa da par dokumentu izemanu), tdjdi var pilnvrtgi izvrtt lietas apstkus un dot savu novrtjumu ai darbbai.

4. Gadjum, ja administratv prkpuma lieta ierosinta par muitas noliktavas panieka prkpumu muitas jom, un s prkpuma lietas ietvaros iestde no muitas noliktavas izem citai personai piederou preu pavaddokumentus, administratv prkpuma lietas gala lmums, k ar procesa gait pieemtie starplmumi var tiei skart ne tikai adrestu (administratvi sodmo personu), bet ar izemto dokumentu panieku. persona ldz ar to d administratv prkpuma liet atzstama par cietuo.

23.12.2008. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-603/2008Iestdes lmuma par transportldzeka prreistrcijas aizliegumu tiesisk daba

1. Lmums, ar kuru iestde uzlikusi Ceu satiksmes drobas direkcijai prreistrcijas aizliegumu vism darbbm ar vieglo automanu, kas pirms tam konfiscta administratv prkpuma liet un vairs neatrodas pieteicja paum, nenoteic pieteicja, tas ir, personas, kura tiek saukta pie administratvs atbildbas, tiesbas un pienkumus pc btbas administratv prkpuma liet, bet ir vrsts uz pieemt lmuma par automanas konfiskciju (lmuma pc btbas) izpildes nodroinanu. Tpc is lmums ir administratv akta izpildes lmums, bet tas nav administratvais akts.

2. Iestdes lmumi, kuri ir vrsti uz administratv akta izpildi, ties nav prsdzami td pa krtb k administratvie akti, bet gan to izpildi reglamentjos tiesbu norms noteikt krtb. Pieteicjam ir tiesbas prast veikt kontroli pr administratv akta par automanas konfiskciju izpildi skotnjai iestdei, kas piemusi lmumu.

26.11.2008. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-837/2008Administratv akta pazioana nav faktisk rcba

1.Ne katra normatvaj akt noteikt iestdes pienkuma neizpilde ir uzskatma par iestdes faktisko rcbu, kas ir prsdzama administratv procesa krtb. Lai iestdes rcbu, nepaziojot pieteicjai par izveidojus prmaksas novirzanu pieteicjas nodoka parda seganai, atztu par faktisko rcbu, tai paai par sevi jrada tieas faktisks sekas. Ja ir uzskts administratvais process, kura rezultt tiek izdots administratvais akts, atsevias iestdes darbbas vai bezdarbbas procesa ietvaros neveido patstvgu faktisko rcbu.

2. Likum noteiktais iestdes pienkums rakstveid informt nodoku makstju triju darba dienu laik pc lmuma par prmaksas novirzanu parda seganai izpildes, ir administratv akta nodoku prmaksu novirzanas nodoka parda seganai pazioanas process. Administratv akta pazioana ir procesula darbba, kd administratvais akts tiek darts zinms personai un kd tas stjas spk. Turklt, t k informana par prmaksas novirzanu notiek jau pc lmuma izpildes, t ir gan pazioana par administratvo aktu, gan t izpildi.

3.Administratv akta pazioana, t k tai nav patstvgs un galgs raksturs, nav faktisk rcba. Administratv akta pazioanas k procesulas darbbas tiesiskuma prbaude ir veicama kop ar administratvo aktu.

2007.gads

13.03.2007. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-11/2007Par KNAB brdinjuma tiesisko dabu, par valsts amatpersonas rcbu, izskatot privtpersonas sdzbu par attiecgs amatpersonas darjumu partneri, un par apdroinanas lgumattiecbu darjuma summu likuma Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb izpratn

1. Atbilstoi Korupcijas novranas un apkaroanas biroja likuma 10.panta 8.punktam izteikts brdinjums par likuma prkpuma nepieaujambu ir saistos t adrestam, proti, tas uzliek pienkumu adrestam atturties no konkrtas rcbas, kura Korupcijas novranas un apkaroanas biroja ieskat satur prettiesiskas darbbas pazmes. Tdjdi ds Korupcijas novranas un apkaroanas biroja lmums ir prbaudms ties k administratvais akts.

2. Apdroinanas lgumattiecbu gadjum, ja ir iestjies apdrointais risks, darjuma summa likuma Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb izpratn ir izmakst apdroinanas atldzba, proti, summa, ko amatpersona atbilstoi noslgt apdroinanas darjuma nosacjumiem ir reli samusi.Tdjdi, ja saemts apdroinanas atldzbas summa prsniedz 20 minimls mnealgas, amatpersonai informcija par konkrto apdroinanas darjumu ir jnorda valsts amatpersonas deklarcij, un secgi attiecgais apdrointjs uzskatms par darjumu partneri, kas savukrt nozm to, ka amatpersonai, pildot savus pienkumus, jizvairs no iespjamas intereu konflikta.

3. Apdroinanas lgumattiecbu gadjum, ja apdrointais risks nav iestjies, darjuma summa likuma Par intereu konflikta novranu valsts amatpersonu darbb izpratn ir apdroinanas prmija.

4. Lai uz personas iesnieguma pamata iestde ierosintu administratvo lietu un lietas ietvaros pieemtais lmums btu uzskatms par administratvo aktu, ir jpastv iesniedzja subjektvajm tiesbm prast attiecg administratv akta izdoanu.

5. Valsts iestdei, saemot sdzbu no privtpersonas jom, kas ir ts kompetenc vai par kuru t veic valsts uzraudzbu, ne vienmr ir jrealiz uzraudzba vai kontrole Intereu konflikta novranas likuma nozm. Privtpersonai jebkur gadjum ir tiesbas uz savu sdzbu sagaidt atbildi pc btbas, tau, ja prraugos iestdes rcb ir pietiekama informcija par to, ka nav pamata veikt kdas ar uzraudzbu vai kontroli saistts darbbas, tad atbildi uz sdzbu ne vienmr var uzskatt par uzraudzbas vai kontroles funkcijas veikanu (vai neveikanu tad, ja t bija jveic).

27.03.2007. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-90/2007Pc VID muitas iestu iniciatvas sniegtam preces identifikcijas atzinumam (par preu paraugu atbilstbu konkrtiem Latvijas kombints nomenklatras (LKN) kodiem) nepiemt galg noreguljuma raksturs, ldz ar to tas nav atsevii prsdzams administratv procesa krtb

1. Viena no administratv akta un faktisks rcbas pamatpazmm ir galg noreguljuma raksturs proti, par administratvajiem aktiem nav uzskatmi starplmumi un starpdarbbas (procesula rakstura lmums vai rcba).

2. Pc VID muitas iestu iniciatvas sniegtam preces identifikcijas atzinumam (par preu paraugu atbilstbu konkrtiem Latvijas kombints nomenklatras (LKN) kodiem) nepiemt galg noreguljuma raksturs. Proti, ds atzinums pats par sevi nerada tieas tiesisks sekas, bet gan ir tikai starpdarbba konkrts muitas procedras ietvaros veikts apstku konstatjums, kas var bt par pamatu galga rakstura lmumiem lmumam par administratv soda piemroanu par preu nepareizu deklaranu vai lmumam par muitas vrtbas laboanu un, iespjams, soda naudas piemroanu.

3. VID muitas iestu preu identifikcijas atzinums, ja tas sniegts pc privtpersonas lguma ar mri, lai privtpersona vartu attiecgi pareizi veikt muitas procedru un makst nodokus, savukrt ir uzskatms par konstatjoo administratvo aktu, jo tas atbilstoi Ministru kabineta noteikumiem Nr.597 Krtba, kd izsniedzams atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstbu Latvijas kombints nomenklatras kodam ir saistos gan personai, kas atzinumu pieprasjusi, gan iestdei.

05.02.2007. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-103/2007rsts, izsniedzot darbnespjas lapu, un rstniecbas iestdes vadtjs, anuljot izsniegto darbnespjas lapu, rkojas valsts prvaldes jom; rstniecbas iestdes vadtja lmums anult izsniegto darbnespjas lapu ir atzstams par administratvo aktu

1. Latvijas Republikas Satversme ikvienam paredz tiesbas uz socilo nodroinjumu darbnespjas gadjumos. Ar socilo nodroinjumu citstarp saprot socils drobas paskumus, ko organiz valsts, lai nodrointu personm iespju saemt pabalstu gadjum, ja socili apdroint persona zaud darba ienkumus sakar ar slimbu.Ievrojot, ka viens no slimbas pabalsta pieiranas prieknoteikumiem ir Ministru kabineta noteiktaj krtb izsniegta darbnespjas lapa, atzstams, ka darbnespjas lapas izsniegana ir viens no valsts organizto socils drobas paskumu kopuma elementiem. Tdjdi darbnespjas lapu izsnieganas nodroinana ir valsts prvaldes uzdevums.

2. Saska ar darbnespjas lapu izsnieganu reguljoajiem normatvajiem aktiem valsts prvaldes uzdevums darbnespjas lapu izsniegana - ir delets rstam (rstniecbas iestdei).

3. rsta izsniegto darbnespjas lapu normatvajos aktos noteikt krtb var anult ts rstniecbas iestdes vadtjs, kur izsniegta darbnespjas lapa. Ievrojot, ka rsts, izsniedzot darbnespjas lapu, veic valsts prvaldes uzdevumu, proti, darbojas publisko tiesbu jom, tad ar rstniecbas iestdes vadtja rkojums anult darbnespjas lapu ir pieemts publisko tiesbu jom.

Tdjdi rstniecbas iestdes vadtja rkojums anult izsniegto darbnespjas lapu ir administratvais akts, ar kuru tiek ietekmtas (izbeigtas) konkrtas tiesiskas attiecbas, proti, attiecgajai personai tiek liegtas tiesbas pretendt uz valsts garantto materilo nodroinjumu slimbas gadjum.

27.12.2007. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-253/2007Iestdes izsniegts rins par administratv akta izdoanu nav iestdes faktisk rcba, bet gan attiecg administratv akta nosacjums; administratv akta nosacjumi un to prsdzana

1. Valsts augu aizsardzbas dienesta izsniegts fitosanitrais sertifikts, ar kuru iestde apliecina augu vai augu produktu atbilstbu importtjvalst noteiktajm fitosanitrajm prasbm, ir konstatjos administratvais akts. Izdodot du administratvo aktu, Valsts augu aizsardzbas dienests steno valsts uzraudzbu augu aizsardzbas jom.

2. Ja likumdevjs par konstatjo administratv akta izdoanu noteicis iestdei tiesbas prast samaksu, da maksas prasana (rins par pakalpoja apmaksu) nav uzskatma par iestdes faktisko rcbu, jo t rada nevis faktiskas, bet gan tiesiskas sekas uzliek personai pienkumu veikt noteiktu maksjumu. Vienlaikus ds rins nav uzskatms par patstvgu administratvo aktu, jo tas ir vrsts uz attiecg konstatjo administratv akta izdoanas pakalpojuma apmaksu. Ldz ar to ds rins atzstams par attiecg administratv akta nosacjumu.

3. Izdodot personai labvlgu administratvo aktu, iestde atbilstoi tiesbu normu noteikumiem administratvaj akt var iekaut ierobeojous nosacjumus termius, prieknoteikumus, uzdevumus un atrunas. Administratv akta nosacjums nevar pastvt bez paa administratv akta.

4. Ja iestde k administratv akta nosacjumu noteikusi akta adrestam kdu pienkumu, is nosacjums atzstams par prieknoteikumu tad, ja konkrtais administratvais akts nestjas spk pirms attiecgais pienkums ir izpildts. Savukrt, ja attiecg pienkuma izpilde neietekm akta spk stanos, ds pienkums vrtjams k administratv akta nosacjums uzdevums.

5. emot vr, ka fitosanitr sertifikta izsnieganas pakalpojuma apmaksa netiek prasta pirms sertifikta izsnieganas, to nevar uzskatt par administratv akta prieknoteikumu. T k rins par sertifikta izsnieganas apmaksu personai tiek izsniegts vienlaikus ar pau sertifiktu, secinms, ka is administratv akta (sertifikta) nosacjums pienkums apmakst sertifikta izdoanu uzskatms par uzdevumu.

6. Administratv akta nosacjumam uzdevumam ir patstvgs raksturs, jo tas neietekm paa administratv akta spk stanos. Ldz ar to uzdevumu ir iespjams objektvi nodalt no administratv akta pamatreguljuma, un iemesla d pieaujama da nosacjuma kontrole administratv procesa krtb atsevii no paa administratv akta. Proti, apstrdot vai prsdzot administratv akta nosacjumu uzdevumu, prasjums ir administratv akta kontrole da, ar kuru noteikts nosacjums.

14.06.2007. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-255/2007Atteikums k negatvs administratvais akts

Atteikums ir negatvs administratvs akts, kas neko nemaina personas tiesiskaj stvokl un tam nav turpinoas iedarbbas. Ldz ar to nav iespjams runt par atteikuma k tda spka zaudanu vai atcelanu. Atceot atteikumu, personas tiesiskaj stvokl nekas nemains. Tpc ar atteikuma gadjum pieteikuma priekmets ties ir labvlga administratv akta izdoana. Ja labvlga administratv akta izdoana nav iespjama, tad tiesa var vrtt tikai atteikuma prettiesiskumu.

25.06.2007. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-294/2007Administratvais akts var sastvt no vairkiem dokumentiem, un akta pamatojumam nav obligti jbt taj pa dokument, kur ietverta lmuma rezolutv daa

1. No Administratv procesa likuma neizriet obligta prasba, ka administratvajam aktam ir jsastv no viena dokumenta. Tdjdi nav btiski, cik dokumenti veido administratvo aktu (t pamatojumu). Btiski ir, lai btu objektvi saprotams, ka iestde konkrtu dokumentu uzskata par administratv akta sastvdau, un lai iestde o dokumentu btu paziojusi (izsniegusi, nostjusi) adrestam, ja is dokuments jau iepriek nav bijis adresta rcb.

2. Ja rakstveid izdots administratvais akts neatbilst likum noteiktajm satura un formas prasbm, adrestam saska ar Administratv procesa likuma 69.panta otro dau viena mnea laik no administratv akta pazioanas dienas ir tiesbas pieprast, lai iestde divu nedu laik pc attiecg iesnieguma saemanas noform administratvo aktu atbilstoi likuma prasbm. Iestdei d gadjum nebtu obligti jizgatavo viss administratvais akts no jauna, iestde t viet var izsniegt adrestam papildu dokumentus, kuri satur trkstos administratv akta sastvdaas.

2006.gads

26.04.2006. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SA-2/2006Par izmumu no Administratv procesa likuma 67.panta noteikumiem par administratv akta sastvdam ("Berezovska lieta")

1. Ieklietu ministra lmum par rzemnieka iekauanu to personu sarakst, kurm ieceoana Latvijas Republik ir aizliegta, atbilstoi Imigrcijas likuma 61.1panta otrajai daai k specilajai tiesbu normai, nav jnorda Administratv procesa likuma 67.pant noteikts tdas rakstveid izdota administratv akta sastvdaas, k faktu konstatjums un administratv akta pamatojums.

2. Kdas personas, kurai ir rvalstnieka statuss, vlme ierasties cit valst pati par sevi nav atzstama par cilvktiesbu. Par cilvktiesbu, kura ir aizsargjama, t kst atbilstoi Cilvka tiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas 8.pant noteiktajm tiesbm uz privto un imenes dzvi.

07.02.2006. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-32/2006Par likuma Par invaldu medicnisko un socilo aizsardzbu normu piemroanu un par administratvo aktu ar divjdu iedarbbu

1. Atbilstoi likuma Par invaldu medicnisko un socilo aizsardzbu normm personas atzanai par invaldu nepiecieami divi prieknoteikumi: pirmkrt, jkonstat papildu medicnisks un socils paldzbas nepiecieamba sakar ar orgnu sistmas funkciju traucjumiem, kurus izraisjusi slimba, trauma vai iedzimts defekts (medicniskais kritrijs), un otrkrt, jkonstat invaliditte, proti, ilgstos vai neprejos ar vecuma prmaim cilvka organism nesaistts fizisko vai psihisko spju ierobeojums, kas apgrtina personas integrciju sabiedrb, pilngi atem vai daji ierobeo ts spju strdt un sevi apkopt (socilais kritrijs).

2. Konstatjot medicniskos kritrijus personas atzanai par invaldu, Veselbas un darbspju ekspertzes rstu komisijai ir individualizti jnosaka personas fizisko vai psihisko spju ierobeojumu pakpe. Lai noteiktu ierobeojumu pakpi, vispirms ir jnosaka, kdi ierobeojumi pastv. Tikai tad ir iespjams noteikt, vai fizisko un psihisko spju ierobeojumi ir atzstami par oti izteiktiem vai izteiktiem, kas ir noteicoais kritrijs attiecgi pirms vai otrs grupas invalidittes noteikanai.

3. Veselbas un darbspju ekspertzes rstu komisijas lmuma pamatojums nozm, ka lmum personai saprotam veid jbt nordtiem gan medicniskajiem kritrijiem (orgnu sistmu funkciju traucjumi), gan socilajiem kritrijiem (fizisko vai psihisko spju ierobeojumi), k ar jnovrt personas spju ierobeojumu pakpe atkarb no ts darba spju ierobeojuma (persona nav spjga strdt, lai saemtu darba ienkumus, vai ar tas ir iespjams, ievrojot noteiktus darba apstkus un darba remu, vai persona ir spjga izpildt mjsaimniecb nepiecieamos darbus un tml.) iespjas integrties sabiedrb ar vai bez citu personu paldzbas (izgltoans iespjas, brv laika pavadanas iespjas un tml.) un sevi apkopt.

4. Administratv procesa likums iedala administratvos aktus labvlgos un nelabvlgos atkarb no t, vai personai tiek pieirtas tiesbas vai uzlikti pienkumi. Taj pa laik ir administratvie akti ar divjdu iedarbbu: da tie ir labvlgi, jo pieir t adrestam kdu tiesbu, bet da nelabvlgi, jo nepieir to td apmr, k to vljies administratv akta adrests. dam administratvajam aktam da, kas attiecas uz noraidto tiesbu piemrojamas ts prasbas, ko normatvie akti ir attiecinjui uz nelabvlgu administratvo aktu.

07.02.2006. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-39/2006Par piemrojamm tiesbu normm liet par administratv akta ar ilgstou iedarbbu atcelanu; PMLP lmums par nepilsoa statusa atemanu k administratvais akts ar ilgstou iedarbbu

1. Ja tiesbu normas procesa laik ir mainjus, administratvaj proces ir pieaujams, ka tiesa piemro jaunko tiesbu normu. Tas tiek pamatots ar procesa ekonomiju un tiesbu aizsardzbas efektivittes nodroinanu. Minto noteikumu piemro tajos gadjumos, kad prsdztajam administratvajam aktam ir ilgstoa iedarbba, proti, tas pieteikuma izskatanas brd vl ir spk.

2. Pilsonbas un migrcijas lietu prvaldes lmums par nepilsoa statusa atemanu atzstams par administratvo aktu ar ilgstou iedarbbu. Ldz ar to, vrtjot da lmuma tiesiskumu, k ar pirms instances un apelcijas instances tiesas nolmuma tiesiskumu, tiesai jem vr lietas izskatanas brd spk esos tiesbu normas. Tdjdi, ja prsdztais lmums pamatots ar tiesbu normu, kas lietas izskatanas brd ties ar Satversmes tiesas spriedumu ir atzta par Satversmei neatbilstou un spk neesou, attiecgais lmums atzstams par prettiesisku.

09.05.2006. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-52/2006Par soda uzlikan piemrojamo principu, kas nosaka, ka tiesbu normai ar pietiekou skaidrbu ir jnosaka pienkums, par kura nepildanu personai var draudt sods, un par administratv akta ar ilgstou iedarbbu spk esbu gadjum, ja tiesbu norma, uz kuras pamata attiecgais akts izdots, zaudjusi spku

1.Iestdes privtpersonai izsniegts paziojums par termiu, kd uzmumam jveic valsts socils apdroinanas iemaksas, atbilst vism administratv akta pazmm: tas ir uz ru vrts tiesbu akts, ko publisko tiesbu jom izdevusi iestde attiecb uz konkrtu juridisko personu, nodibinot tiesisks attiecbas uzliekot par pienkumu veikt iemaksas ldz attiecgam datumam. dam administratvajam aktam ir ilgstoa iedarbba un tas tiek izdots bez nosacjuma, tostarp bez atrunas par t atcelanu vai spka zaudanu.

2. Ievrojot Administratv procesa likuma 70.panta treaj da ietvertos nosacjumus par administratv akta spka zaudanu, secinms, ka tas vien, ka spku ir zaudjusi tiesbu norma, pamatojoties uz kuru administratvais akts ir izdots, pats par sevi nevar bt par pamatu administratv akta spk neesambai.

19.05.2006. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-201/2006VID pieprasjuma iesniegt papildu deklarciju tiesisk daba; galj noreguljuma raksturs k vien no administratv akta pamatpazmm

1. VID mris, atbilstoi likuma Par iedzvotju ienkuma nodokli 22.panta tres daas 1.punktam pieprasot personai iesniegt papildu deklarciju, ir prbaudt skotnj deklarcij nordto datu ticambu un pareizbu. Proti, papildu deklarcijas pieprasjums ir viens no ldzekiem, k VID var prliecinties par skotnjs deklarcijas ticambu un pareizbu. Ldz ar to secinms, ka papildu deklarcijas pieprasjums pats par sevi un ts saemana nesasniedz mri, kura sakar VID uzscis konkrto procesu. Tdjdi VID papildu deklarcijas pieprasjumam iztrkst galj noreguljuma raksturs, tpc tas uzskatms par starplmumu, nevis administratvo aktu.

2. Kaut ar likuma Par iedzvotju ienkuma nodokli 22.panta tres daas 1.punkt lietots vrds pieprasa, kura gramatiskas iztulkoanas rezultt var izsecint papildu deklarcijas iesnieganas obligtumu, aplkojot o normu saistb ar citm tiesbu normm, secinms, ka papildu deklarcijas iesniegana ir personas tiesbas, nevis pienkums.

3. Valsts iemumu dienestam pieprasjum par papildu deklarcijas iesnieganu nav pamata nordt uz Latvijas Administratvo prkpumu kodeksa 175.2pant paredzto atbildbu par valsts institciju amatpersonu likumgo prasbu savlaicgu neizpildanu, bet gan t viet btu jizskaidro adrestam nelabvlgs sekas, kas personai papildu deklarcijas un informcijas neiesnieganas gadjum var iestties atbilstoi likumam Par iedzvotju ienkuma nodokli un citm tiesbu normm.

19.05.2006. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-207/2006Par studenta attiecbm ar iestdi, kur studiju programmas ietvaros students iziet praksi, un par lmumu, kas pieemti sakar ar praksi, juridisko dabu

1. Citas valsts prvaldes iestdes attiecbas ar Policijas akadmiju, nodroinot Policijas akadmijas studentus ar iespju iziet praksi, tdejdi vrtjamas k iestu sadarbba Valsts prvaldes iekrtas likuma izpratn.

2. No Ministru kabineta noteikumos Noteikumi par otr lmea profesionls augstks izgltbas valsts standartu ietvertajm normm izriet, ka bakalaura programmas obligtais saturs ietver das studiju programmas struktras pamatdaas: 1)studiju kursi; 2) prakse rpus izgltbas iestdes; 3) valsts prbaudjums.Tdjdi mcbu prakse tpat k jebkur studiju kurss vai valsts prbaudjums ir viena no trs savstarpji saisttm mcbu procesa sastvdam, kas veido vienotu mcbu procesu.

3. Izgltbas likuma 45.panta pirm daa, k ar Policijas akadmijas Satversme noteic, ka studiju programmas steno augstskola. Tdjdi par profesionls studiju programmas stenoanu, tostarp ar par mcbu prakses stenoanu atbild pati Policijas akadmija.

4. Ja iestu sadarbbas ietvaros Policijas akadmijas students atrodas praks kd valsts prvaldes iestd, via k studenta, ttad Policijas akadmijai pai pakautas personas statuss nemains proti, esot praks, students ir un paliek Policijas akadmijas students, kur iestu sadarbbas ietvaros ir nostts apgt dau mcbu procesa cit iestd, nevis pa Policijas akadmij. Tdjdi lmumi, kas tiek pieemti sakar ar praksi (piemram, rkojums par prakses laika grozanu), ir vrtjami k lmumi attiecb uz Policijas akadmijas pai pakauto personu, kas neietekm s personas statusu, un ldz ar to nav atzstami par administratvajiem aktiem.

11.04.2006. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-221/2006Ministru kabineta lmums, ar kuru atteikts personu uzemt Latvijas pilsonb, ir politisks lmums un nav prsdzams administratv procesa krtb

1. Ministru kabinets, lemjot par personu uzemanu Latvijas pilsonb, neveic valsts prvaldes funkciju, bet gan konstitucionlu funkciju, ldz ar to nav atzstams par iestdi Administratv procesa likuma izpratn.

2. Pilsonba naturalizcijas krtb tiek iegta ar diviem secgi pieemtiem lmumiem: 1) pirmo lmumu pc attiecgo juridisko faktu konstatanas pieem Naturalizcijas prvalde; 2) otro lmumu pieem Ministru kabinets.

3. Ar lmumu, kuru pieem Naturalizcijas prvalde, tiek konstatts, vai kandidts atbilst pilsonbas pieiranas juridiskajiem prieknoteikumiem. o prieknoteikumu pastvanas vai nepastvanas konstatanas pareizbu tiesa var prbaudt, ldz ar to Naturalizcijas prvaldes lmums atzstams par konstatjou administratvo aktu, kuru var prsdzt ties Administratv procesa likuma noteiktaj krtb.

4. Secgi otro lmumu, pamatojoties uz Naturalizcijas prvaldes sagatavoto rkojuma projektu, pieem Ministru kabinets balsojot. Likums nav devis nekdus saturiskus nordjumus attiecb uz Ministru kabineta lmumu un neprasa Ministru kabineta loceklim izpaust pamatojumu attiecgajam balsojumam. Tdjdi Ministru kabinetam ir pieirta neierobeota rcbas brvba pieirt vai nepieirt pilsonbu personm, attiecb uz kurm Naturalizcijas prvalde ir konstatjusi, ka ts atbilst naturalizcijas prieknoteikumiem, un Ministru kabinets lmumu pieem, balstoties uz Ministru kabinet prstvto politisko partiju mriem un nostjas pilsonbas jautjumos. Ldz ar to diem lmumiem piemt politiska lmuma raksturs.

5. Tas, ka uz personu neattiecas neviens naturalizcijas ierobeojums un t ir izpildjusi visas naturalizcijas prasbas, nerada personai subjektvs tiesbas uz uzemanu Latvijas pilsonb. d gadjum personai rodas subjektvs tiesbas tikai uz to, ka lmuma projekts par pilsonbas pieiranu tiek nodots Ministru kabinetam izlemanai.

6. Latvij nav visprpieemta prakse attiecb uz neprsdzamiem lmumiem normatv akta tekst expressis verbis nordt, ka attiecgais lmums nav prsdzams. Ldz ar to apstklis, ka likum nav atrunta lmuma prsdzanas krtba, nenozm, ka attiecgais lmums btu prsdzams k administratvais akts.

19.09.2006. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-523/2006Visprg administratv akta domes lmuma par konkrtas dzvojams mjas nenodoanu privatizcijai prsdzba

1. Visprgais administratvais akts ir tds administratvais akts, kas attiecas uz konkrtu tiesisko attiecbu, bet kura adresti nav individuli noteikti.

2. Domes lmums par konkrtas dzvojams mjas nenodoanu privatizcijai ir visprgais administratvais akts, ar kuru ir noteikts lietas dzvojams mjas publiski tiesiskais statuss.

3. T k visprg administratv akta adrestu loks nav individuli noteikts, tad da akta individula pazioana iesaisttajm personm nav iespjama, un Administratv procesa likums to arexpressis verbisneparedz. Ldz ar to visprg administratv akta prsdzbas termia aprinan nav piemrojami Administratv procesa likuma 70.panta pirms daas noteikumi, ka administratvais akts stjas spk ar brdi, kad tas paziots adrestam.

4. Tdjdi, konstatjot, ka visprgaj administratvaj akt nav nordta t prsdzbas krtba, atzstams, ka ldz ar to uz lmuma prsdzanu attiecas Administratv procesa likuma 188.panta tre daa, proti, domes lmums prsdzams gada laik no t spk stans dienas.

2005.gads

15.03.2005. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-55/2005Par pienkumu uzliekoajiem un konstatjoajiem administratvajiem aktiem (Administratv procesa likuma 1.panta tre daa)

1. Apstklis, ka lmum lietots vrds uzdodu, kas parasti liecina par pienkumu uzliekou administratvo aktu, pats par sevi nevar bt par pamatu tam, lai lmumu par tdu tiem uzskattu. Lai administratvo aktu uzskattu par pienkumu uzliekou administratvo aktu, tam jpapildina administratv akta adresta eksistjoo pienkumu loks.

2. Atcelt konstatjou administratvo aktu ir pamats tad, ja konstatjums ir prettiesisks un tdjdi aizskar pieteicja tiesbas.

15.03.2005. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-148/2005Par iekjiem un prvaldes lmumiem, par faktisks rcbas jdzienu un par tiesas pienkumu nordt iestdi, kuras kompetenc ir attiecgs lietas izskatana (Valsts prvaldes iekrtas likuma 1.panta 7.punkts, Administratv procesa likuma 1.panta tre daa, 89.pants un 121.panta tre daa)

1. No Valsts prvaldes iekrtas likuma 1. panta 7. punkta izriet, ka par iekjiem lmumiem tiek uzskatti nevis galgie gribas izteikumi, bet tikai procesula rakstura lmumi. Ja apstrdtais Ministru kabineta lmuma punkts satur galgu gribas izteikumu uzdevumu iestdes struktrvienbai, lmuma punkts nav iekjs lmums, bet ir prvaldes lmums, kas adrests s iestdes struktrvienbai. Tau mintais nenozm, ka ds lmums uzskatms par administratvo aktu.

2. Administratv procesa likuma 1. panta treaj da mint iestdes iekj lmuma izpratne ir plaka nek Valsts prvaldes iekrtas likum mint iekj lmuma izpratne. Administratv procesa likum mintais iekjais lmums ietver ar prvaldes lmumus, kas attiecas uz citu iestdi vai amatpersonu (rkojums u.c.). di lmumi nav administratvie akti.

3. Faktisks rcbas jdziens ir jinterpret saaurinti, jo pieteikumu pamat var iesniegt privtpersonas, kuras tiesbas vai tiesisks intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas, tas ir, jpastv personas subjektvajm tiesbm. Lai noteiktu, vai pastv subjektvs publisks tiesbas, apstiprinoi jatbild uz vienu no iem jautjumiem: (i) vai personai ir no objektvajm tiesbm izrietoas tiesbas no prvaldes kaut ko prast, (ii) vai konkrtaj gadjum personai ir tiesbas prast, lai valsts prvalde neiejauktos vias tiesbs.

4. Valsts kancelejas lgums ataut Valsts kancelejas juriskonsultam iepazties ar civillietas materiliem nevar tikt uzskatts par faktisko rcbu un tas nevar radt personai tiesbas to prsdzt ties. ds lgums nerada citas tiesiskas sekas k vien pienkumu tiesnesei to izskatt un lemt par t apmierinanu vai noraidanu, tas pats par sevi nevar radt personas tiesbu aizskrumu.

5. Administratv procesa likuma 121. panta treaj da tiesai noteiktais pienkums nordt iestdi, kuras kompetenc ir attiecgs lietas izskatana, ir izpildms viengi tad, ja pastv iestde, kur lieta ir izskatma. Gadjum, ja jautjums nav izskatms nevien iestd, tiesai tas nav jnorda.

03.05.2005. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-164/2005Par iestdes izdotu starplmumu galg administratv akta pieemanai un par tiesas pienkumu izbeigt tiesvedbu (Administratv procesa likuma 282.panta 1.punkts)

Finanu un kapitla tirgus komisijas lmums pieprast uzmjsabiedrbai informciju, nosakot termiu das informcijas iesnieganai, uzskatms par galg administratv akta sagatavoanas paskumu jeb starplmumu, kas parasti nav apstrdams vai prsdzams atsevii no administratv akta, jo tam nav galg dokumenta rakstura.

26.04.2005. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-199/2005Par tiesnea, izskatot administratv prkpuma lietu, pieemt lmuma juridisko dabu, k ar par Senta pilnvaru apjomu, izskatot blakus sdzbu

1. Izskatot administratvo lietu un piemrojot administratvo sodu vai uzliekot administratvo sodu par necieu pret tiesu kd tiesas procesa laik, tiesnesis realiz tiesas funkciju. tiesas sprieanas funkcija pilngi norobeo viu no iestdes vai amatpersonas, kas darbojas valsts prvaldes jom. Tdjdi tiesnea pieemtie lmumi administratvo prkpumu liets nav un nevar bt administratvie akti, uz ko tieiexpressis verbisir nordts Administratv procesa likuma 1.panta tres daas pdj teikum.

2. Faktisko rcbu var veikt tikai iestde, darbojoties publisko tiesbu jom, un ldz ar to nevar faktisko rcbu attiecint uz tiesas lmumu, kas tiek pieemts, tiesai (tiesnesim) veicot tiesas funkcijas.

3. Senta Administratvo lietu departaments, izskatot blakus sdzbu, var vrtt tiesiskos apstkus, k ar pavrtt zemkas tiesu instances atzinumus, izdarot pilngi patstvgus secinjumus, kas var atirties no prsdztaj lmum ietvertajiem argumentiem.

17.08.2005. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-372/2005Par enerlprokurora atbildes juridisko dabu un tiesbm iesniegt par to pieteikumu administratvaj ties

Prokuratras darbbas var tikt veiktas valsts prvaldes jom un prokurora iesniegums var bt administratvais akts, ja tas konkrtaj gadjum satur visas Administratv procesa likuma 1.panta treaj da noteikts administratv akta pazmes.

2004.gads

11.06.2004. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-125/2004Par britiesas atzinuma juridisko dabu Administratv procesa likuma 1.panta tres daas izpratn

Britiesas atzinums, kas sniegts tiesai pc pieprasjuma par brna dzves vietu, nav administratvais akts.

03.08.2004. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-190/2004Par Valsts valodas centra atzinumu k administratvo aktu

Valsts valodas centra atzinums par personvrdu atveidoanu latvieu valod, kaut ar formli neietver tieas sekas, ir uzskatms par galgo atteikumu grozt nodibints tiesisks attiecbas un tdejdi atzstams par administratvo aktu.

07.09.2004. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-209/2004Par iestdes lmumiem, kas pieemti administratvs lietas izskatanas gait

Lmums par disciplinrlietas izmeklanas termia pagarinanu nav administratvs akts, jo tas nenodibina, negroza, nekonstat un neizbeidz kdas konkrtas tiesiskas saistbas.

26.10.2004. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-249/2004Par faktisko situciju konstatjoo administratvo aktu (APL 1.panta 3.daa)

Neskatoties uz to, ka atbilstoi likumam Par Valsts kontroli ties var prsdzt tikai uz revidjamo vienbu attiecoos Valsts kontroles padomes lmumu, ar Valsts kontroles struktrvienbas lmums, kas attiecas uz privtpersonu, konstatjot ts nenokrtots saistbas ar revidjamo vienbu, k faktisko situciju konstatjoais administratvais akts var tikt prsdzts ties.

Faktisk rcba 2015.gads

23.12.2015. Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-1527/2015Personas reistranas nodoku (nodevu) pardnieku reistr tiesisk daba

Personas reistrana nodoku (nodevu) pardnieku reistr ir vrsta uz faktisko seku radanu, kuru rezultt personai rodas vai var rasties subjektvo tiesbu vai tiesisko intereu aizskrums. Ldz ar to t veido iestdes faktisks rcbas sastvu Administratv procesa likuma 89.panta izpratn. Td da dienesta rcba k faktisk rcba ir prbaudma ties.

2014.gads

10.01.2014. Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-192/2014Iestdes bezdarbba, nepiemrojot tehnisks apskates liegumu, nav faktisk rcba

1. Privtpersonai nav subjektvo tiesbu prast lieguma veikt tehnisko apskati noteikanu, jo tiesbu norma, kas noteic du liegumu - Latvijas Administratvo prkpumu kodeksa299.1panta otr daa -, nav pieemta ar mri aizsargt privtpersonas tiesbas vai tiesisks intereses. Ldz ar to mint norma nepieir tiesbas privtpersonai prast ts izpildi sev vai citai privtpersonai par sliktu.

2. Ja iestdes rcba izpaudusies bezdarbb, nepiemrojot liegumu, un nav ierobeojusi personas tiesbas, tad nav konstatjams privtpersonas tiesbu aizskrums. Tdjdi iestdes rcba - neliegana veikt tehnisko apskati - nav faktisk rcba.

2011.gads

07.10.2011. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-957/2011Ceu uzturana tehnisk krtb nav darbba publisko tiesbu jom

1. Attiecb uz ceu satiksmi publisko tiesbu jom tiek veikti paie satiksmes drobas pienkumi, piemram, satiksmes regulana ar luksoforiem un cea zmm. ajos gadjumos valsts izmanto valsts varu, lai piespiedu (obligt) krt nodrointu vienveidgu ceu satiksmes dalbnieku rcbu noteikts situcijs.

2. Visprjie satiksmes drobas pienkumi, kuri ietver ceu tranu, kopanu un citus cea apsaimniekoanas paskumus, proti, kuru veikanai netiek izmantota valsts vara un kuru veikanas pienkums viendi attiecas uz jebkuru cea panieku vai valdtju, tiek veikti privto tiesbu jom, tdjdi zaudjumi, kas nodarti neatbilstoa cea stvoka d, piedzenami civilprocesul krtb, jo tie nodarti ar civiltiesisku deliktu.

2010.gads

11.05.2010. Senta Administratvo lietu departamentalmums liet nr. SKA-406/2010Faktisks rcbas veidi: apzinta iestdes rcba un nejaua rcba; personas tiesbu vai tiesisko intereu aizskruma noteikanas kritriji

1.Lai konstattu personas tiesbu vai tiesisko intereu aizskrumu, nepietiek ar piemumu, ka mintais aizskrums btu varjis rasties, tam jbt tie closakarb ar iestdes rcbu un vai nu jau esoam vai ar tdam, kas pamatoti iespjams nkotn.

2. Faktisk rcba ir gan tda iestdes rcba, kas ir vrsta uz konkrtu seku radanu, gan tda, kas ir nejaua (neparedzta), kurai ir gadjuma raksturs, proti, kas nav vrsta uz konkrtu seku radanu.

08.07.2010. Senta Administratvo lietu departamentalmums liet nr. SKA-635/2010Piekuves nodroinana personai ratikrsl pavaldbai piedero rstniecbas iestd; rstniecbas iestdes faktisk rcba

1. Sniedzot valsts apmaksts veselbas aprpes minimumu, rstniecbas iestde ir uzskatma par iestdi, kas darbojas publisko tiesbu jom.

2. Personai, nesaemot imenes rsta pakalpojumu, kas ir no valsts budeta ldzekiem apmaksta veselbas aprpe, tiek ierobeotas personas tiesbas uz veselbas aprpes minimumu, ko garant Latvijas Republikas Satversmes 111.pants. Tdjdi rstniecbas iestdes bezdarbba, nenodroinot personai iekanu rstniecbas iestd, ir faktisk rcba.

2009.gads

23.03.2009. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-3/2009Pilna tiesas sprieduma jdziens; administratv akta izpildes tiesisk daba

Administratv akta izpilde ir procesula darbba attiecg administratv akta izdoanas procesa ietvaros. Iestdes darbbas vai bezdarbba administratv akta izpildes sakar nav faktisk rcba.

13.02.2009. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-13/2009Policijas faktisk rcba, piespiedu krt nogdjot personu psihiatriskaj slimnc; atldzinjuma prasjums par o rcbu

1. Lai aizturtu personu, jpastv diviem prieknoteikumiem: 1) personai jkonstat neprprotami psihiski traucjumi un 2) jkonstat, ka persona ar savm darbbm rada acm redzamas briesmas. Atseviu personu vairkkrtjas nepamatotas sdzbas ir iestdes darbbu traucjoas, tomr tas nevar bt par pamatu personas aizturanai un nogdanai psihiatriskaj slimnc pret vias gribu. Vrdkopa acm redzamas briesmas sev vai apkrtjiem nevar tikt interpretta k traucjums vai nertba, bet gan k nopietns dzvbas, ermea vai mantas apdraudjums vai pietiekos pamats uzskatt, ka persona du apdraudjumu var radt.

2. Ja policija konstat, ka persona uzvedas dvaini, bet policisti k nespecilisti psihiatrijas jom nevar izvrtt, vai tas liecina par personas psihiskiem traucjumiem un vai persona ar diem traucjumiem var radt apdraudjumu sev vai citiem, policisti var pieaicint rstu un paauties uz t vrtjumu. Tau ar tad policistiem jspj paskaidrot (kaut vai atsaucoties uz rsta atzinumu), ka persona radja apdraudjumu sev vai citiem.

3. Vienas publisko tiesbu juridisks personas dadas iestdes ir pieaicinmas atbildtja pus, nevis uzskatmas par ldzatbildtjiem liet.

16.02.2009. Senta Administratvo lietu departamenta spriedums liet nr. SKA-16/2009Par pavaldbas faktisko rcbu; pienkums nodroint siltumapgdes pakalpojumus

1. Viena no pavaldbu pastvgajm funkcijm ir organizt iedzvotjiem komunlos pakalpojumus, ieskaitot siltumapgdi (likuma Par pavaldbm 15.panta pirms daas 1.punkts). Pienkums organizt siltumapgdi nozm, ka pavaldbai ir jnodroina iedzvotjiem iespja saemt siltumapgdes pakalpojumus. Tas, vai pavaldba mintos pakalpojumus sniedz pati vai dele to snieganu privtpersonai, ir pavaldbas izvle.

2. T k pavaldbai ir ar likumu uzlikts pienkums nodroint iedzvotjiem iespju saemt siltumapgdes pakalpojumus, pavaldbas bezdarbba, nepildot o pienkumu, ir saistta ar publisko tiesbu jomu. o funkciju nepildot, tiek aizskartas iedzvotju likum garantts tiesbas.

3. Vrtjot, vai pavaldbas rcba pakalpojumu snieganas gadjum ir publiski tiesiska vai privttiesiska, var tikt izmantota divpakpju teorija. Pirmaj pakp pavaldba lemj,vaiiedzvotjiem tiks nodrointa pieeja pakalpojumiem. Mintaj gadjum pavaldbas rcba ir publiski tiesiska. Savukrt otraj pakp tiek risints jautjums,kpakalpojumi tiks sniegti. aj gadjum rcba var bt publiski tiesiska vai privttiesiska.

30.01.2009. Senta Administratvo lietu departamenta lmums liet nr. SKA-49/2009Tehnisks inventarizcijas lietas tiesisk daba

1. Tehnisks inventarizcijas (kadastrls uzmranas) lietas mris ir apkopot informciju par bvi. dai lietai ir informatvs raksturs. Informcijas apkopoana tehnisks inventarizcijas liet nemaina bves panieka tiesbu vai pienkumu apjomu.

2. T k personai no tiesbu normm izriet tiesbas pastt tehnisks inventarizcijas (kadastrls uzmranas) darbu veikanu bv vai telpu grup un t k kdainu datu ierakstana tehnisks inventarizcijas (kadastrls uzmranas) li