Apmācības juridiskajos jautājumos

“Administratīvais process un tā aktualitātes”

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Projekts „Jēkabpils pilsētas pašvaldības darbinieku kapacitātes stiprināšana” Līguma/vienošanās Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088/68; Projekta ID

Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/088

ADMINISTRATĪVO TIESĪBU IZPRATNE ECT UN EKT

JAUNĀKAJOS TIESU SPRIEDUMOS

Administratīvo procesu iestādē regulējošās normas

Administratīvā procesa likumu izmanto, ciktāl citu likumu

speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība.

Eiropas Kopienas tiesas kompetence

• EKT uzdevums ir nodrošināt tiesiskumu EK līguma interpretēšanā un piemērošanā.

• EKT cita starpā ir kompetenta sniegt prejudiciālus nolēmumus par EK līguma interpretāciju, kā arī par Kopienas institūciju pieņemto tiesību aktu interpretāciju un spēkā esamību.

• EKT sniedz vienīgi normas iztulkojumu, bet dalībvalsts tiesa piemēro šo iztulkojumu izskatāmajā lietā.

• EKT nav arī tiesību atzīt par spēkā neesošu nacionālu tiesību aktu vai tā normu. Tomēr jāņem vērā, ka EKT sniegtā interpretācija var novest pie rezultāta, kad kāda no nacionālo tiesību normām ir pretrunā ar Kopienas tiesību normu un līdz ar to nav piemērojama.

• EKT nav tiesību lemt par EK līguma vai tā normu spēkā esamību, taču tā var izvērtēt regulu, direktīvu, lēmumu, Kopienas noslēgto starptautisko līgumu ar trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām u. c., tajā skaitā nesaistošu Kopienas tiesību aktu vai to normu tiesiskumu. EKT var atzīt attiecīgo tiesību aktu vai tā daļu par spēkā neesošu, konstatējot tā neatbilstību primārajām Kopienas tiesību normām vai vai Kopienai saistošām un tieši piemērojamām starptautisko tiesību normām.

Pašvaldībās plašāk piemērojamā prakse

• Publisko iepirkumu joma;

• Darba tiesības.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi

• Gadījumos, kad ir šaubas par Satversmē ietverto cilvēktiesību normu saturu, tās tulkojamas pēc iespējas atbilstoši interpretācijai, kāda tiek lietota starptautisko cilvēktiesību normu piemērošanas praksē. Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, [..] ir obligāta attiecībā uz Konvencijas normu interpretāciju, un šī prakse izmantojama arī

attiecīgo Satversmes normu tulkošanai.

Prasības pret Latviju

• Domu, pārliecības un ticības brīvība• Vārda brīvība• Pulcēšanas un biedrošanās brīvība• Diskriminācijas aizliegums• Īpašumtiesību aizsardzība• Tiesības uz izglītību• Tiesības uz brīvām vēlēšanām

ADMINISTRATĪVO AKTU IZDOŠANAS UN

ATCELŠANAS, UN FAKTISKĀS RĪCĪBAS SEKAS

Iestādes jēdziens

IESTĀDE

Tiesību subjekts Struktūrvienība Amatpersona

Publisko tiesību līgums Normatīvais akts

iestāde — institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls (Valsts pārvaldes iekārtas likums 1.panta 3.punkts)

APL 1.panta pirmā daļa

Administratīvais process

Administratīvā procesa dalībniekiIesniedzējs Iestādē

Iestāde, kuras lietvedībā ir administratīvā lieta

Iestādē, tiesā

Adresāts Iestādē

Trešā persona Iestādē, tiesā

Tiesību subjekts, kuram ir tiesības būt par privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizstāvi

Iestādē, tiesā

Pieteicējs Tiesā

Atbildētājs Tiesā

Pārstāvis Iestādē, tiesā

APL 24.pants

IesniedzējsAPL 25.pants

Adresāts un trešā persona

Administratīvais akts vai faktiskā rīcība

ADRESĀTSTREŠĀ

PERSONA

Statusu iegūst automātiski

Statusu piešķir ar lēmumu

APL 27. un 28.pants

Privātpersonu pārstāvība administratīvajā procesā

APL 29.pantsAPL 29.pants

Pārstāvības noformēšana

APL 38.pants

Administratīvā procesa stadijas

APL 55.-70.pants

Informācijas iegūšana

Objektīvās izmeklēšanas princips

Pieprasa no citas institūcijas

Iegūst no dalībniekiem, ja tā

ir viņu rīcībā

Iegūst no lieciniekiem,

ekspertiem u.c.

Dokumenti, ekspertīze,

liecības, apskate u.c.

Administratīvo aktu var pamatot

tikai ar tiem faktiem, kuri ir nepieciešami

lēmuma pieņemšanai

Paredzēta attiecīgajā

normatīvajā aktā

Tieši nepieciešama lietas izlemšanai

APL 59. un 60.pants

Procesa dalībnieku uzklausīšana

Ja personas viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā akta

pamatojumā norāda iemeslu.

Uzklausīšana nav nepieciešama:

Ja administratīvais akts varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde

noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli

un argumentus attiecīgajā lietā.

APL 62.pants

Lēmums administratīvajā lietā

Lēmumu par lietas izbeigšanu un tā motivāciju iestāde

paziņo iesniedzējam, kā arī citiem administratīvā procesa

dalībniekiem, kuri bijuši uzaicināti izteikt savu viedokli.

APL 63.pants

Administratīvā akta pazīmes

APL 1.panta 3.daļa

Individuāla persona konkrētā gadījumā

Vispārīgs administratīvais akts

APL 1.panta trešā daļa

Tiesisko seku veidiAPL 81.pants

Administratīvais akts nav:

APL 1.panta trešā daļa

Rakstveida administratīvā akta sastāvdaļas

Var neietvert, ja iestāde

pilnībā apmierina

iesniedzēja rasījumu un

citi administratīvā

procesa dalībnieki nav

izteikuši atšķirīgu viedokli

APL 67.panta otrā daļa

Administratīvā akta stāšanās spēkā un spēkā esamība

• Administratīvais akts stājas sēkā ar brīdi, kad tas ir paziņots adresātam, ja normatīvajos aktos vai pašā aktā nav noteikts citādi.

• Administratīvo aktu paziņo arī trešajai personai un iesniedzējam.

• Administratīvo aktu var paziņot:

– Rakstveidā,

– Mutvārdos,

– Ar publikāciju “Latvijas Vēstnesis”,

– Pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā,

– Citādi.

APL 70.pants

Spēkā neesošs administratīvs akts

Administratīvais akts NAV spēkā, ja

Nav saprotams, kas to izdevis

Izdevusi iestāde, kurai nav atbilstoša piekritība

Nelabvēlīgā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījums

Pieprasa no adresāta tiesību normu pārkāpumu vai rīcību, kas faktiski vai tiesiski nav iespējama

APL 74.pants

Administratīvā akta izpilde

IZPILDIESTĀDE

APL 358. un 359.pants

Apstrīdams administratīvais akts

Administratīvo aktu var apstrīdēt

Ja tas nav pieteikami skaidrs

Pieļautas procesuālās kļūdas

Pieļautas saturiskas kļūdas

Pretrunā ar tiesību normām

Nepareizi piemērotas tiesību

normasBalstās uz

nepatiesiem faktiem

Nav ievērota tiesību normu

hierarhija

Kļūdas lietderības apsvērumos

Nav ievērotas normatīvajos aktos

ietvertās procedūras

Nevar nepārprotami

izsecināt uzlikto tiesisko

pienākumu, piešķirtās,

apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

APL 75.pants

Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu

• Augstākā iestāde izskata lietu pēc būtības, kopumā vai daļā.

• Augstākā iestāde ar savu lēmumu var:

– Atstāt aktu negrozītu,

– Atcelt aktu,

– Atcelt aktu kādā daļā,

– Izdot satura ziņā citādu aktu,

– Konstatēt, ka spēku zaudējis akts ir bijis tiesisks vai prettiesisks.

Lēmums par administratīvo aktu nedrīkst būt iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumā, ja augstāka iestāde konstatē, ka ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas vai pārkāptas procesuālo tiesību normas.

APL 81.pants

Termiņa neievērošanas sekas

NEIZPILDA

Ja iespējams, darbības

uzskatāma par izpildītu

Ja nav iespējams, ir tiesības prasīt

atlīdzinājumu

APL 49. un 50.pants

Faktiskās rīcības jēdziens un veidi

• Faktiskā rīcība ir rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstams arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums.

Faktiskās rīcības veidi:- Klasiskā faktiskā rīcība, tostarp bezdarbība (reālakts),- Neapzināta (beznodoma) faktiskā rīcība,- Izziņa.

Persona var iesniegt iesniegumu par plānoto vai jau iesāktu faktisko rīcību,

kā arī par notikušu faktisko rīcību.

APL 89.-91.pants

Uzziņa par tiesībām

Uzziņa

Informācija ar personas tiesībām

konkrētajā tiesiskajā situācijā

Adresātam nav saistoša

Iesniegumā par uzziņu

ietver

APL 98.pants

Uzziņas sagatavošana

Ja uzziņas adresāts ir rīkojies atbilstoši viņam izsniegtajai

uzziņai, tad iestādes vēlāk izdots administratīvais akts, kas attiecas uz jautājumu, par kuru šī uzziņa

sniegta, nevar būt adresātam nelabvēlīgāks arī tad, ja vēlāk

iestāde konstatē, ka uzziņa nav bijusi pareiza.

APL 99. un 100.pants

VALSTS PĀRVALDES IESTĀŽU NODARĪTO ZAUDĒJUMU

PIERĀDĪŠANA UN ATLĪDZINĀŠANA

Radīto

Atlīdzinājums par:

Prettiesiska administratīvā akta Prettiesiskas faktiskās rīcības

Mantiskais zaudējums

• Mantiski novērtējams pametums (arī CL 1770.p.).

• Pametums – mantisks samazinājums.

• Arī neiegūtā peļņa un juridiskās palīdzības izmaksas (max apmērs MK not.).

• Mantiskais zaudējums ≠ laiks un pūles.

Personisks kaitējums

• „Personisks” apzīmē visu, kas saistīts ar kādu personu individuāli, tai raksturīgām īpašībām un labumiem.

• Kaitējums fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm.

• Juridiskajai personai (komersantam) ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.

Morālais kaitējums

• Morālais kaitējums = personiskais kaitējums.

• Izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Cietušais

Prettiesiska rīcība ZaudējumiCēloņsakarība

Līdzatbildība

• Cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu.

• Cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja ar apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos.

Pierādīšana

• Mantiskā zaudējuma un personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

• Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums. Privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru.

Zaudējumu apmērs

• Nosakot neiegūtās peļņas apmēru, iestāde vai tiesa ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību.

• Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa novērtē zaudējumu kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārējo pieredzi un konkrētā gadījuma apstākļus.

• Ja privātpersonai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tad iestādes vai tiesas noteiktā zaudējuma atlīdzinājuma summa ietver nodokļus, kas tiek aprēķināti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma apmērs

Aprēķinātie zaudējumi Atlīdzinājuma apmērs

Līdz 100 000 LVL 100%

100 001 LVL līdz 1 000 000 LVL 50% - 100%

Virs 1 000 000 LVL Zem vai 50%

Personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmērs

Atlīdzinājuma apmērs

Personiskā kaitējuma atlīdzinājums līdz 5000 LVL

Smags personiskais kaitējums līdz 7000 LVL

Kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselība

līdz 20 000 LVL

Morālā kaitējuma atlīdzinājums līdz 3000 LVL

Smags morālais kaitējums līdz 5000 LVL

Iesniegums par zaudējumu atlīdzināšanu

Funkcionāli augstāka iestāde

Pašvaldības domeCitas pašvaldības

dome

KOPIJA VARAM

Tiešās pārvaldes funkcijas un uzdevumi

Pašvaldības autonomās funkcijas un uzdevumi

Citas pašvaldības autonomās funkcijas un uzdevumi

Prettiesiska rīcība

IESNIEGUMS

Iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Amatpersonas atbildība• Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko tiesību juridiskajai personai

nodarīto zaudējumu, ja šī amatpersona ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību.

• Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts.

• Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu rīcības dēļ, atlīdzinājuma summu, ko maksā katra attiecīgā amatpersona, nosaka, ievērojot tās vainas pakāpi.

• Amatpersonas civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu sauc pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

AT SENĀTA ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTA

JUDIKATŪRA

Jaunākās atziņas (1)

• Administratīvā akta pamatojuma pārbaude tiesā:

“Par administratīvā akta pamatojumu ir atzīstami apstākļi, uz kuriem administratīvais akts balstīts, nevis pierādījumi par šiem apstākļiem.”

• Iestādes tiesības lūgt tiesu pārskatīt lēmumu par administratīvā akta darbības apturēšanu:

“Administratīvā akta darbības apturēšana tāpat kā pagaidu noregulējums ir pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļi. Pagaidu aizsardzības būtība ir taisnīguma, proti, tiesību uz efektīvu tiesas aizsardzību nodrošināšana. Taču pagaidu aizsardzības piemērošana attaisnojas tad, ja ir pamats pieņemt, ka tā saskan ar sagaidāmo tiesas spriedumu (ir pietuvināta lietas iznākumam).”

• Pašvaldības tiesības pārsūdzēt Valsts vides dienesta trešajai personai izsniegtu atļauju piesārņojošām darbībām:

“Piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanas procesā divi publisko tiesību subjekti – valsts un pašvaldība – izvērtē atļaujas izsniegšanas iespējamību, taču noteicošais viedoklis valsts pārvaldes ietvaros ir valsts tiešās pārvaldes iestādei, kas lemj par atļaujas izsniegšanu. Tā ir interešu saskaņošana valsts pārvaldes iekšienē, kurā pašvaldība nevis atrodas salīdzināmā situācijā ar privātpersonu iepretim valstij (kas ļautu pārsūdzēt valsts iestādes lēmumu administratīvajā tiesā), bet kā publisko tiesību subjekts dod savu ieguldījumu tiesiska administratīvā akta izdošanā.”

Jaunākās atziņas (2)• Privātpersonas tiesības prasīt iekšējo normatīvo aktu ievērošanu

“Iekšējs procedūras regulējums ir vērsts uz to, lai visas attiecīgajā lēmuma pieņemšanas procedūrā iesaistītās amatpersonas vai darbinieki rīkotos šīm personām saprotamā un vienveidīgā kārtībā. Tādējādi šāds regulējums ir pašas iestādes interese atvieglot, paātrināt, sistematizēt vai kā tamlīdzīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procedūru. Šāds regulējums nevar pārkāpt ārējās tiesību normās noteiktu procesuālo kārtību un nevar noteikt procesuālus pienākumus privātpersonai.”

• Administratīvā procesa uzsākšana no jauna un tās sekas

“Administratīvā procesa uzsākšana no jauna uz adresāta iesnieguma pamata ir divpakāpju process, kurā notiek iesnieguma pieļaujamības un iesnieguma pamatotības vērtēšana.”

• Uzraugošās institūcijas apsvērumi, piemērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas

“Katrā konkrētā gadījumā uzraugošajai institūcijai ir ne tikai jākonstatē valsts amatpersonas lēmuma attiecībā uz sevi pieņemšanas fakts, bet arī jāizvērtē iespējamā valsts amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā.”

• Indivīda tiesības prasīt amatpersonas viedokli

“Indivīdam likums nepiešķir tiesības ar tiesas starpniecību panākt, ka amatpersona pauž savu subjektīvo attieksmi vai nostāju kādā jautājumā. Viedokļa izteikšanas pārbaude neietilpst tiesas kontroles kompetencē, tādējādi tiesa nevar ne uzlikt pienākumu sniegt viedokli, ne pārbaudīt, vai amatpersonai vispār ir viedoklis, kā arī, vai sniegtais viedoklis ir pareizs vai patiess.”

DELEĢĒŠANAS LĪGUMA UN CITU PUBLISKO TIESĪBU

LĪGUMU SLĒGŠANA

Senāts maina judikatūru

• Kļūdaina tiesību normas interpretācija nevar liegt valstij labot savas kļūdas, un valsts iestādes var atteikties no nepareizas prakses. Taču šādos gadījumos, it īpaši, ja prakse ir bijusi ilgstoša un plaši izplatīta, ir jāņem vērā, ka ar stabilas prakses maiņu būtiski tiek iedragāta sabiedrības uzticība tiesībām un tiesiskai drošībai. (Lieta SKA–28/2012)

Deleģēšana

• Publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk.

• Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ņemot vērā iespējamos deleģēšanas ierobežojumus.

• Citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos.

• Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus.

• Deleģējot pārvaldes uzdevumu privātpersonai, priekšroka dodama pārvaldes uzdevuma deleģēšanai publiskās un privātās partnerības ietvaros.

Deleģēšanas ierobežojumi Nevar deleģēt šādus pārvaldes uzdevumus:

1) nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu; 2) nozares darbības koordināciju; 3) iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību; 4) publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finansu resursu kontroli.

Privātpersonai papildus minētajam nevar deleģēt: 1) administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā;

2) pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā; 3) Latvijas Republikas pārstāvību ekonomiskajās, militārajās un politiskajās savienībās un to institūcijās, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā; 4) pārvaldes uzdevumus, kas nodrošina Latvijas Republikas Satversmē garantēto cilvēktiesību īstenošanu un uzraudzību un kuru izpildes kārtību un institūciju ir noteicis likumdevējs; 5) citus pārvaldes uzdevumus, kuri pēc savas būtības ir valsts pārvaldes funkcijas pamats un kurus drīkst veikt tikai iestādes.

Deleģēšanas līgums1) līdzēji;

2) deleģētais pārvaldes uzdevums un normatīvais akts, ar kuru attiecīgais uzdevums nodots deleģētāja kompetencē;

3) deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes termiņš un kārtība;

4) līdzēju konkrēta atbildība, kā arī iespējamā atbildība līguma izbeigšanas gadījumā;

5) uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji, bet, ja līguma priekšmets ir vienreizējs uzdevums, — arī sasniedzamie rezultāti;

6) savstarpējo norēķinu kārtību, finansu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

7) regulāro pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtība;

8) pilnvarotās personas darbības uzraudzības kārtība;

9) līguma spēkā stāšanās kārtība;

10) līguma darbības termiņš;

11) citi būtiski līguma nosacījumi.

Līdzdarbības līgums

• Privātpersonu ar ārēju normatīvo aktu vai līdzdarbības līgumu var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu, ja: 1) to veic sabiedriskā labuma (nekomerciālos) nolūkos; 2) tas ir lietderīgi, lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē, un 3) to var veikt vismaz tikpat efektīvi.

• Līdzdarbības līguma slēgšanas mērķis ir veicināt sabiedrības iesaistīšanu valsts pārvaldē.

• Līdzdarbības līgumā var paredzēt samaksu!

• Ja paredzamā līdzdarbības līguma līgumcena pārsniedz 10000 latu, iestāde rīko konkursu par līdzdarbības līguma slēgšanu.

Sadarbības līgums• Publiskas personas sadarbojoties var slēgt sadarbības līgumu.

• Iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.

• Publiskas personas sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vismaz vienas līdzējas — publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu. Iestāžu sadarbība notiek bez maksas, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

• Sadarbības priekšmets:

– atsevišķas pārvaldes amatpersonas piedalīšanās konkrētu pārvaldes uzdevumu veikšanā nodrošināšana;

– informācijas apmaiņa;

– atzinumu sniegšana;

– cits sadarbības priekšmets kompetences ietvaros.

• Starpresoru vienošanās.

Administratīvais līgums

• Administratīvais līgums ir vienošanās starp publisku personu un privātpersonu par administratīvi tiesisko attiecību noteikšanu, grozīšanu, izbeigšanu vai konstatēšanu.

• Administratīvo līgumu slēdz: 1) lai izbeigtu tiesisku strīdu, it īpaši tiesas procesu;

2) ja piemērojamās tiesību normas piešķir iestādei rīcības brīvību attiecībā uz administratīvā akta izdošanu, tā saturu vai faktisko rīcību.

Administratīvais līgums ir valsts pārvaldes darbības pamatinstrumenta – administratīvā akta – alternatīva. Šo alternatīvu valsts pārvaldes iestāde var izmantot vienīgi tad, ja tiesību normas paredz šādai iestādei kompetenci noregulēt faktisko situāciju ar administratīvo aktu vai administratīvo līgumu. Tad, apsverot administratīvā akta izdošanu un izdarot lietderības apsvērumus, iestāde administratīvā akta izdošanas (vienpusējas rīcības) vietā var izvēlēties noslēgt administratīvo līgumu (panākt vienošanos).

Paldies par uzmanību!

Līga NeilandeJuridisko pakalpojumu departamenta vadītājaSIA “NK Konsultāciju birojs”Tālr.: +371 29228043, e-pasts: liga.neilande@nkconsulting.lv