kas bibliotekāram jāzina medijpratības jautājumos
TRANSCRIPT
M.Sci.Soc. Ilze DzintareLimbažu Galvenā bibliotēka
Kas bibliotekāram jāzina medijpratības jautājumos
27.04.2017.
Veinberga, Sandra. Masmediji : prese, radio un televīzija / Sandra Veinberga ; red. Kristīne Kupce ; māksl. Aigars Truhins ; fotogr. Jānis Deinats. - [Rīga] : Zvaigzne ABC, [2005] (Preses nams). - 358 lpp. : diagr., il., sh. ; 22 cm. - Bibliogr.: [343.]-352.lpp. attīstības veicināšanai. - Kopsav. angļu val.ISBN 9984368874 : ies. . - ISBN 9789984403465.
2016.gada 15.novembrī klajā nāca filozofu Maijas un Ģirta Jankovsku grāmata "Being There and Together. Media Habits of Teens in Latvia" (Esot tur un kopā. Pusaudžu mediju lietošanas paradumi Latvijā), kuras izdevējs ir mediju aģentūra "Creative Media Baltic".
Terminoloģija• Nav precīza, jo pielāgota IKT prasmēm,
kā darboties tiešsaistē• Nav terminoloģijas, kas ir medijpratība• Pratības pārklājas, cilvēki var nezināt,
kuru termiņu izmantot, kura pratība ir svarīgāka
• Jāvienojas par terminoloģiju, kas ir digitālāpratība, informācijpratība, medijpratība, akadēmiskā pratība
@Londonas Universitātes lektore un CILIP Informācijpratības grupas vadītāja Džeina Sekere (Jane Secker)
ASV 14 autori izdevuši šo grāmatu. Tā nav tikai pieredzes pārņemšana. Medijpratība jārisina katras valsts kontekstā.Grāmata sadalīta trīspadsmit nodaļās. Aptver vairākas tēmas. Informācijpratība, medijpratība, nākotnes redzējums u.c.
Kāpēc tas ir svarīgi?• Sarežģīta informācijas vide• Informācijas pārbagātība• Informācijas ātruma pieaugums• Milzīgs informācijas troksnis• Dezinformācija ir arvien vairāk• Nepatiesība izskatās pēc patiesības,
patiesība pēc nepatiesības• Publiski meli ir ikdiena• Nepieciešams pilnveidot arī
informācijas lietotāja saņēmēja prasmes
Tradicionālās prasmes20. gs. sākums
Medijpratība un informācijpratība21. gs. sākums
Medijpratībai daudz apakštēmu:
Privātums medijos Sociālie mediji un naida runa Dažādu sabiedrības grupu
medijpratība Propaganda Viltus ziņas, meli Digitālā identitāte Un daudzas citas
21. gadsimta informācijas un tehnoloģiju dinamiskajā laikmetā mēs mācāmies dzīvot divās
informācijas sistēmās – fiziskajā (starp grāmatām, dokumentiem un taustāmā formā fiksētu
informāciju) un virtuālajā vidē.
Zināšanu sabiedrībā ikvienam nepieciešamas pietiekamas kompetences, kas palīdz mērķtiecīgi navigēt (virzīt)
informācijas plūsmu, atšifrēt mediju vēstījumus, radīt un līdzdarboties mediju satura veidošanā, kā arī prast
mijiedarboties tiešsaistē, neatkarīgi no rases, dzimuma, vecuma, ticības, spējām vai atrašanās vietai.
UNESCO 5
medijpratības un
informācijpratības likumi
Dzīve tīkamas informācijas burbulī
Samazinās cilvēku īpatsvars, kuri informācijas iegūšanai nebaidās izmantot jaunas interneta vietnes un aplikācijas
Kā atklāt viltus ziņas?Kāpēc tas ir svarīgi?
Kā risināt viltus ziņu jautājumu?Kā risināt problēmu, kas patiešām ir
īsta problēma?
Viltus ziņas. Kā un kāpēc?
3 galvenie veidi, kā top viltus ziņas:•Tās tiek apzināti ražotas, lai realizētu konkrētas intereses;•Izmantojot sociālo mediju algoritmus un izdomājot ziņas, kas piesaista lielas auditorijas grupas - peļņas gūšanai;•Partizānu popularizēšanai medijos, kas pielāgo informāciju esošajiem uzskatiem.
1. «Ražota» ziņaKādā no pieminētajām publikācijām norādīts, ka ASV uz Eiropu sūta pat 3600 tankus. Patiesībā tie ir 3500 karavīri, 87 tanki un 144 kaujas mašīnas “Bradley”. Neskatoties uz maldinošo informāciju, trīs dienu laikā to pārpublicēja vairākas vietnes ASV, Kanādā, kā arī Eiropā. Tāpat dezinformācija tikusi pārtulkota citās valodās, kā arī vairākkārt pieminēta Krievijas medijos un mājaslapās.
Avots: http://www.protesti.lv
2. Algoritmu izmantošana
3. Partizānu mediji
Viltus ziņas
Neliels saraksts
•Zviedrijā aizliegti Ziemassvētku rotājumi, lai neaizvainotu islāmticīgos•Vācijā: Merkele ir bijusi Stasi biedre, viņa ir Ādolfa Hitlera meita•Vācijā: 13 gadīgu krievu pusaudzi Berlīnē izvaroja bēglis no Vidējiem Austrumiem•Utt.
Pēcpatiesības laikmets?
Pēcpatiesības laikmets
Mēs esam kļuvuši iecietīgāki pret nepatiesu,
melīgu informāciju
(Rīgas Stradiņa universitātes docents Ivars Neiders)
Viltus ziņas – kā tad Latvijā? Viltus ziņas arī profesionālajos medijos Daudz paņēmienu, kā pievērst cilvēku uzmanībuNav nekāda regulācijaJebkurš var izveidot tīmekļa vietniTrešās personas efekts – plaukst un zeļ visurVienkāršas patiesības
Kā var nopelnīt?
https://www.youtube.com/watch?v=Tjb4XgjuP4A
Vai video no Sīrijas?
Kā to skaidrot? Īsas un ātras atbildes ir ļoti pieprasītas!
Vienmēr
Fake news
Trollēšana. Ko darīt? Trollis – legāls iedzīvotājs
Ir vairāku veidu troļļi (hibrīdtroļļi)Trollis internetā apņirdz, apsaukā, pazemo, apsmej cilvēkus Troļļiem nav robežu, nav normālas diskusijas, neveicina diskusiju vidiGalvenais šūmēt sarunu, izraisīt konfliktus un izjaukt diskusijuTrollim ignorēšana ir nāve, nebaro trolli
Ilūzija, ka interneta vide ir ideāla diskusijām, viedokļu daudzveidībai, ir pilnībā sabrukusi
Kiberbullings. Ko darīt?
•Personīgi uzbrukumi, vajāšana, draudi •Uzbrukumi konkrētam cilvēkam•Ļoti izplatīts skolās•Cilvēki internetā lieto rupjus izteicienus•Notiek ņirgāšanās interneta vidē
Publiski meli ir ikdiena!
No tiesiskā viedokļa ir grūti kontrolēt interneta saturu, kur ir daudz iespēju apiet jebkuru likumu. Tāpēc svarīga ir lasītāju
kritiskā domāšana, kā arī publiska atmaskošana.
AIZLIEGUMI NELĪDZĒS!
Kritiskā domāšana Publiski meli ir ikdiena!
Jauni termini:
post faktuālā un
post patiesības sabiedrība
Kas ir un kas nav kritiskā domāšana?
Kritiskā domāšana
IR
Kritiskā domāšana
NAV
aprunāšana
meli
sistēmiska domāšana
Kritiskā domāšana • Medijpratības pamatā ir kritiskā
domāšana • Bez tās mēs netiksim galā ar
milzīgo informācijas gūzmu, kas gāžas pār mums
• Kritiskā domāšana ir zemāka nekā vajadzētu būt
Cilvēks, kuram ir vāji attīstīta kritiskā domāšana, var kļūt par upuri dažādām
radikālām kustībām, kas cenšas sagūstīt jauniešu prātus un pārliecināt
par savām idejām.
Arī informācijas karš jāuztver nopietni.
@ NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte Dace Kundrāte
Kritiskā domāšana
Veca digitālā plaisa
Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības rādītājs: iedzīvotāju dalījums divās grupās – tādos, kam ir nodrošināta piekļuve modernajām tehnoloģijām un informācijai (piem., telesakariem, televīzijai, internetam), un tādos, kam šī piekļuve liegta.
Jauna digitālā plaisa http://wave.umww.com/
Jauna digitālā plaisa http://wave.umww.com/
Jauni izaicinājumi – Ko darīt?
•Google roboti •Facebook jaunie algoritmi•Faktu pārbaude, vajadzīgi milzīgi resursi•Jaunie rīki sociālajos medijos, kur cilvēki var norādīt uz melīgu informāciju•Sabiedrības izglītošana
Jauni izaicinājumi – Ko darīt?
•Saprast, atšķirt kas ir informācijas sniedzējs•Novērtēt mediju•Kāda ir mediju kvalitāte•Kādi ir informācijas avoti•Izmantot pirmavotus
Kultūras ministrijas plāns medijpratības veicināšanai
• Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums
• Izglītot sabiedrību medijpratībā:– LNB lasītājus– Publisko bibliotēku bibliotekārus– Pedagogus– Skolēnus un studentus (debates, audiovizuāls
mācību līdzeklis)– Pašvaldību jaunatnes lietu speciālistus
• Iztulkot starptautiskās prakses paraugus par medijpratības jautājumiem
• u.c.
Izglītības un zinātnes ministrijas plāns medijpratības veicināšanai
«Mūsdienās skolas mērķis ir attīstīt skolēnu spēju mācīties mūža garumā, domāt un darboties
kompleksās situācijās, dzīvot daudzveidīgā pasaulē kā aktīvam, atbildīgam pilsonim.
Skolas absolventa veiksmes atslēga ir nevis iegūto zināšanu apjoms, bet gan, ko viņš spēj paveikt ar
savām zināšanām.»
(OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītājs Andreass Šleihers)
Izglītības un zinātnes ministrijas plāns medijpratības veicināšanai
#Skola2030 ir Valsts izglītības satura centra realizēts projekts "Kompetenču pieeja mācību saturā".
http://www.visc.gov.lv/aktualitates/dokumenti/2016_relizes/20161020_kompetencu_projekts_prezent.pdf
Izglītības un zinātnes ministrijas plāns medijpratības veicināšanai
Digitālā kompetence ir zināšanu, prasmju, attieksmju kopums darbā ar IKT, kas nodrošina
skolēna rīcībspēju informācijas sabiedrībā.
Izglītības un zinātnes ministrijas plāns medijpratības veicināšanai
Nākotnes profesijas
IKT prasmes rītdienai
Komunikācijaun IKT
prasmes
Veselība un attīstība
Paldies!
Lai droša pelde informācijas straumēs!