JAUNATNES POLITIKA UN LĪDZDALĪBA

1. Ko valsts dara jaunatnes labā? 2. Kas ir jaunatnes organizācijas? 3. Kā jaunieši var ietekmēt lēmumus Saeimā? 4. Kādas ir jauniešu tiesības?

Jauniešu SaeimaGribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!

JAUNATNES POLITIKA

Jaunieši, jaunatnes politika nav nekas šausmīgs, ierobežojošs vai nesaprotams. Tā ir patstāvīga valsts politikas joma, kura rūpējas par jūsu dzīves kvalitāti.

Valsts politikas dokumentos – likumā, pamatnostādnēs un programmās – ir noteikts, ko valsts institūcijas var darīt jūsu labā.

JAUNATNES POLITIKA

Jaunatnes politikas pamatā ir mērķis izmantot potenciālu, kas ir ikvienā no jums, jo tieši no jums ir atkarīga tuvāka un tālāka nākotne. Visai sabiedrībai ir svarīgi, lai jūs kļūtu par aktīviem sabiedrības locekļiem.

Latvijas jaunatnes politika rada nosacījumus, lai jums būtu iespēja iesaistīties jaunatnes organizācijās, iniciatīvu grupās, brīvprātīgajā darbā, fiziskās aktivitātēs, sportā un kultūras dzīvē, izkopt tādas spējas kā uzņemties iniciatīvu, pieņemt lēmumus un līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē.

Ko jaunatnes labā dara valsts?

Valsts rūpējas, lai jaunatnes politika darbotos „kā ieeļļots mehānisms”, t.i. veidotu izpratni par jauniešu spējām un vajadzībām, veicina sadarbību starp jums un pašvaldībām, rūpējas, lai tie, kas darbojas jaunatnes politikā, darbotos saskaņoti, kā arī lai jaunatnes politikā attīstītu starptautisko sadarbību.

Jaunatnes politikas pamatprincipi• iesaistīt jūs – jauniešus - apspriest un uzlabot tos

lēmumus, kas ietekmē jaunatnes politiku;līdzdalība

• rūpēties, lai jums būtu pieejama informācija par savām izaugsmes iespējām;

informācijas pieejamība

• nodrošināt, lai ikvienam no jums ir tiesības un iespējas piedalīties sabiedriskās, politiskās, kultūras un ekonomiskās aktivitātēs;

vienlīdzīgas iespējas

• plānojot jauniešu politiku, izvērtēt un ņemt vērā jūsu intereses, tiesības, vajadzības un iespējas;

jauniešu interešu ievērošana

• veicināt apstākļus, kuros jūs varat kļūt ekonomiski patstāvīgi Latvijas iedzīvotāji;

labvēlīgi ekonomiskie priekšnosacījumu

radīšana• veicināt starpkultūru dialogu visos jaunatnes

politikas izstrādes un īstenošanas posmos; jauniešu integrācija

• valsts līmenī gādāt par iespēju jums būt mobiliem, apgūt zināšanas un prasmes ārpus jūsu dzīvesvietas, rūpēties, lai Latvijas jaunatnes politikā iesaistītie mācītos no citu valstu labās pieredzes un nodotu to tālāk.

mobilitāte un starptautiskā sadarbība

Jauniešu līdzdalība politikā var izpausties:

• veicot brīvprātīgo darbu, • darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs, • pašiem vai ar pieredzējušu cilvēku atbalstu

izstrādājot un īstenojot projektus un pasākumus,

• piedaloties jaunatnes organizāciju vai citu biedrību darbā,

• iesaistoties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē valsts un pašvaldību jaunatnes politiku.

Jaunatnes politikas izstrādi un ieviešanu koordinē Izglītības un zinātnes ministrija

Ministrs Roberts Ķīlis

Foto: www.izm.gov.lv

Informācija par politiku

http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/jaunatne.html

Jaunatnes organizācijas I

Jaunatnes organizācija ir biedrība, kura darbojas jauniešu interesēs. Tās statūtos noteikts darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalību sabiedriskajos procesos. Jaunatnes organizācijā vai organizāciju apvienībā jābūt vismaz divām trešdaļām bērnu un jauniešu.

Jūsu iesaistīšanās kādā no jaunatnes organizācijām ir brīvprātīga. Jaunatnes organizācijas (tāpat kā jebkura cita biedrība) ir bezpeļņas organizācijas – to mērķis nav peļņas gūšana.

Kā var iesaistīties jaunatnes organizācijā? Par jaunatnes organizācijas biedru jūs varat kļūt

pavisam vienkārši. Vispirms ir nepieciešams saprast, kas jūs interesē, ko un kāpēc vēlaties darīt.

Nākamais solis: atveriet mājas lapu www.jaunatneslietas.lv un atrodiet visu jaunatnes organizāciju sarakstu. Šeit varēsiet atrast organizācijas no visas Latvijas. Ir tikai jāpameklē un jūs atradīsiet daudzas sev saistošas lietas arī savā pilsētā.

Pēc izvēles izdarīšanas uzmeklējiet izvēlēto organizāciju un uzrunājiet to, rakstot e-pastu, piezvanot vai aizejot uz kādu no organizācijas pasākumiem.

Jaunatnes organizācijas II

Jaunatnes organizācijas pasākumos var piedalīties un darboties, arī nekļūstot par biedru. Taču katras organizācijas biedram ir privilēģijas: iespējas piedalīties organizācijas attīstībā un gūt lielisku un aizraujošu pieredzi līderībā un pasākumu organizēšanā.

Iegūtās prasmes noteikti noderēs arī turpmāk, piemēram, piesakoties darbā. Ir vērts iepazīties ar organizācijas statūtiem, biedru tiesībām, pienākumiem un izvērtēt iespēju pašiem kļūt par biedru.

Jaunatnes organizācijas III

Lai jauniešu organizācijas sasniegtu savus mērķus, tām ir tiesības papildus veikt arī saimniecisko darbību un nodarbināt brīvprātīgos.

Tāpat arī tās drīkst izplatīt informāciju par savu darbību, veidot savus preses izdevumus, video, audio materiālus, organizēt sapulces, gājienus, piketus un citu publisko darbību.

Jauniešu organizācijas bieži iesaistās politisko jautājumu risināšanā par tēmām, kas konkrētajai organizācijai ir aktuālas.

Jaunatnes organizācijas IV

Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās organizācijas mērķi, tā var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

Savukārt, organizācijām, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību vai indivīda tiesību aizsardzību, ir tiesības ar aizskartās personas piekrišanu vērsties valsts iestādēs vai tiesā un aizstāvēt šīs personas tiesības vai likumiskās intereses lietās, kas saistītas ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

Jaunatnes organizācijas VDalība jaunatnes organizācijās ir tikai viens veids, kā jūs varat iesaistīties jaunatnes politikas īstenošanā. Tikpat labi jūs varat:• veikt arī brīvprātīgo darbu, • izstrādāt un īstenot projektus, • organizēt pasākumus, • darboties savas izglītības iestādes pašpārvaldē, • iesaistīties jauniešus ietekmējošu lēmumu

pieņemšanās procesā gan pašvaldību, gan valsts līmenī, kā arī

• piedalīties Jauniešu Saeimā.

Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu

Jaunieši Latvijas Republikas Saeimu var apmeklēt:

– norunājot satikšanos ar kādu no simts Saeimas deputātiem,

– piesakoties ikgadējām Atvērto durvju dienām vai Muzeju nakts pasākumam,

– piesakoties „Ēnu dienai”.

Starp citu, Saeimas deputāti labprāt atsaucas aicinājumam gan viesoties pie jauniešiem, gan uzstāties jauniešu organizētos pasākumos, atbalstot viņus ar savām zināšanām.

Jaunieši Ministru kabinetā

Foto: izm.gov.lv

Jaunieši diskutē Saeimas Sarkanajā zālē

Foto: saeima.lv

Ēnu diena Saeimā

Foto: saeima.lv

Konference par bērna interešu ievērošanu

Foto: saeima.lv

Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu

Jaunatnes organizāciju līdzdalība lēmumu pieņemšanā Saeimā var notikt dažādos veidos • rakstot vēstules, • izstrādājot priekšlikumus likumprojekta tekstam, • paužot viedokli sēdēs, • sadarbībā ar komisiju vai apakškomisiju, veidojot

seminārus un konferences.

Jauniešu pieredze sadarbībā ar Saeimu

Visbiežāk jaunatnes organizācijas sadarbojas ar Saeimas komisijām un apakškomisijām, taču ir arī citas iespējas, piemēram, sadarboties ar konkrētu deputātu, kas pārstāv attiecīgu reģionu.

Tāpat ir iespējams sadarboties ar kādu no Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām vai izmantot Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības iespējas – piedalīties Saeimas un NVO forumā.

Jaunatnes organizācijas izmanto arī lobēšanu. Tās deputātus informē par savu viedokli un aktīvi pārliecina personīgu tikšanos laikā vai ar vēstuļu un citu metožu palīdzību. Dažkārt organizācijas savā starpā vienojas par vienotu pozīciju.

Kā un ko jums izvēlēties par sadarbības partneri?

Vispirms noformulējiet savas intereses un vajadzības: ko gribat sasniegt vai panākt?

Tad atrodiet pamatojumu sava viedokļa skaidrošanai gan deputātiem, gan plašsaziņas līdzekļiem.

Tad atrodiet „visdzirdīgākās” ausis. Tās var meklēt to Saeimas deputātu vidū, kuriem ir zināšanas un iespējama saistība ar jūs interesējošo tēmu.

Tāpat ir vērts uzzināt, kurai komisijai vai apakškomisijai konkrētais jautājums būtu jārisina.

Ja rodas šaubas vai informācija nav pietiekami izsmeļoša, meklējiet padomu Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā.

JAUNATNES POLITIKABērniem un jauniešiem svarīgu jautājumu risināšanai svarīgākās komisijas ir:• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, • Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisija, • Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, • Darba un sociālo lietu komisija.

Tās atbild par tiem jautājumiem, kas vistiešāk ietekmē Latvijas bērnu un jauniešu dzīvi. Visbiežāk pēdējo gadu laikā jaunieši savu viedokli ir pauduši par Jaunatnes likumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijaCilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Sociālo un darba lietu komisija

Foto: saeima.lv

Lai veidotos sadarbība

1. par sevi vai savu organizāciju jāinformē atbilstošās komisijas priekšsēdētājs un/vai koordinators sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām: jums būs jāatklāj savas darbības joma un jāsniedz kontaktinformācija.

2. vēlāk pašiem jāinteresējas, kas notiek Saeimā gan sarakstoties elektroniskā veidā, gan sekojot līdzi Saeimas aktivitātēm mājas lapā www.saeima.lv.

Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti I

ANO Bērnu tiesību komiteja uzskata, ka iesaistīšanas jēdziens ir attīstījies un tas paredz savstarpēju informācijas apriti un dialogu starp bērniem/jauniešiem un pieaugušajiem. Šim dialogam starp jums un lēmumu pieņēmējiem jābalstās uz savstarpēju cieņu. Iesaistoties lēmumu pieņemšanā, jūs piedzīvot, kā jūsu domas tiek ņemtas vērā un kā tās ietekmē kopīgo rezultātu.

Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti II

Līdzdalība ir bērnu/jauniešu iespēja ietekmēt lēmumus un panākt izmaiņas.

Tā ir informēta un labprātīga visu bērnu iesaiste, jo ir svarīgi, lai šajā procesā piedalās arī tie bērni un jaunieši, kuru spējas un iespējas ir niecīgas. Līdz ar to arī viņi var piedalīties un risināt jautājumus, kas skar viņus pašus.

Bērnu un jauniešu līdzdalība ir vērtība, kas iespējama visos jautājumos un visos līmeņos – no ģimenes līdz starptautiskajām institūcijām.

Bērnu un jauniešu līdzdalības standarti II

Jūsu, bērnu un jauniešu, līdzdalībai jābūt nodrošinātai visur - skolās, pašvaldībās, dažādās organizācijās un iestādēs, arī valsts līmenī. Līdzdalībai jāparādās gan piedaloties šo iestāžu vadīšanā, gan to darbos, gan politikā, ko tās veido.

Šāda nopietna līdzdalība ar jums pašiem saistītajos procesos vairo jūsu pieredzi un spējas ietekmēt to, kas uz jums attiecas tiešā veidā. Tāpat arī pašas institūcijas, to darbs un politika kļūst efektīvāka.

ANO Konvencijas par bērna tiesībām.

Tas ir svarīgs pasaules līmeņa dokuments, kas varētu jūs interesēt!

Tā galvenā doma ir tāda: visam, kas ar bērnu tiek darīts, ir jāatbilst bērna patiesajām interesēm.

Tas nozīmē arī tiesības izteikties, kad kāds (pieaugušie) pieņem lēmumus par bērniem, paust savu viedokli un iesaistīties organizācijās, lai pārstāvētu savas intereses.

Kas lēmumu pieņēmējiem jums būtu jānodrošina?

Vispirms – droša un jēgpilna vide līdzdalībai. Tāpat visiem pieaugušajiem jābūt apveltītiem ar labās prakses standartiem atbilstošu attieksmi un prasmēm. Viņiem jāpazinās sava atbildība un no tās izrietošās sekas, ja labās prakses standarti netiek ievēroti.

Jums ir tiesības:piedalīties

tikt uzklausītiem

brīvi izteikt savu viedokli

būt brīviem savā izteiksmes veidā, domās, pulcējoties un iegūstot informāciju

iesaistīties ar jums saistītajos procesos un tajos līdzdarboties

Jebkāda diskriminācija ir izslēdzama. Jums ir jābūt pasargātiem no jebkādām manipulācijām, vardarbības un izmantošanas.

Kā nodrošināt līdzdalības labās prakses standartus? Lēmumu pieņēmējiem jeb pieaugušajiem ir jāļauj jums

brīvi izteikt savu viedokli un pret jums ir jāizturas ar cieņu. Tāpat jābūt skaidri noteiktiem jūsu līdzdalības mērķiem, kas ar jums tiek saskaņoti – jums ir jāzina, kāda būs jūsu ietekme uz lēmumu pieņemšanu un kas pieņems galīgo lēmumu.

Jābūt skaidri noteiktām atbildībām katrai no iesaistītajām pusēm – jums, pieaugušajiem un citiem iesaistītajiem, tās jāsaskaņo un jāievēro visā līdzdalības procesā. Jums jābūt pieejamai visai nepieciešamajai informācijai. Jums jādod arī laiks, lai izdarītu savu izvēli – iesaistīties vai nē.

Kā nodrošināt līdzdalības labās prakses standartus? Tāpat būtiski līdzdalības procesā ir nodrošināt

jūsu pārstāvību, kas balstās uz demokrātijas un nediskriminācijas principiem. Atstumto un citiem riskiem pakļauto jauniešu iesaistīšana ir daļa no patiesi demokrātiska procesa.

Lēmumu pieņēmējiem ir jārada apstākļi, lai jūs varētu pārvarēt materiālās, fiziskās vai psiholoģiskās barjeras un īstenot savas tiesības piedalīties norisēs, kas tieši vai netieši ietekmē jūsu ikdienu un labklājību.

Nodaļu sagatavoja:Latvijas Bērnu forumsTālrunis: + 371 67336543E-pasts: birojs@bernuforums.lvMājas lapa: http://www.bernuforums.lv Draugu grupa: http://www.draugiem.lv/group/84962/lbf-latvijas-bernu-forums

Jauniešu SaeimaGribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!