SAEIMAS STRUKTŪRA

1. Kas ir Saeimas Prezidijs, frakcijas, komisijas?

2. Kā notiek Saeimas sēdes? 3. Kāds ir deputāta svinīgais solījums?

Jauniešu SaeimaGribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!

Saeima sastāv no 100 tautas pārstāvjiem – deputātiem, ko ievēl uz četriem gadiem.

Svarīgākos Saeimas darbības noteikumus atradīsi Latvijas Republikas pamatlikumā – Satversmē, bet

iekšējās darbības un kārtības noteikumi ir apkopoti Saeimas kārtības rullī.

Avots: http://saeima.lv/lv/likumdosana/satversme Avots : http://www.flickr.com/photos/saeima/6252669995/in/set-72157627787966221

SAEIMAS STRUKTŪRA I

SAEIMAS STRUKTŪRA II

SAEIMAS PREZIDIJSSaeimas darbību vada Saeimas Prezidijs. To uzreiz pēc ievēlēšanas ievēl pati Saeima. Prezidijs sastāv no pieciem deputātiem – Saeimas priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem, sekretāra un sekretāra biedra. Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu Saeimas vēlēšanās.

11.Saeimas priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa, Saeimas priekšsēdētājas biedri – Inga Bite un Andrejs Klementjevs. Saeimas sekretāra amatu ieņem Dzintars Rasnačs, bet Saeimas sekretāra biedrs ir Jānis Vucāns.

SAEIMAS PREZIDIJA FUNKCIJAS:• nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba gaitu,• dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas

kārtības rullī paredzētajos gadījumos, • sastāda Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par

komandējumiem,• pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību

vadītājus,• veic citus organizatoriskos darbus.

Prezidija sēdes parasti notiek divas reizes nedēļā – pirmdienāsun ceturtdienās. Tās sasauc Saeimas priekšsēdētājs vai viņa

prombūtnes laikā – viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem. Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā, tomērPrezidiju var sasaukt arī jebkurā citā laikā un vietā.

FRAKCIJASFrakciju var izveidot ne mazāk kā pieci vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti. Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas, viņš nezaudē deputāta mandātu un turpmāk tiek uzskatīts par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos, kuros var iesaistīties arī tie deputāti, kas pie frakcijām nepieder.

Lai Saeimā saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību un izlemtu lietas, kuras neregulē Saeimas kārtības rullis, tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ir Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un politiskā bloka. Frakciju padomes atzinumiem ir tikai ieteikuma raksturs.

KOMISIJAS I

Pēc Saeimas sanākšanas parlaments izveido komisijas, nosakot to uzdevumus un locekļu skaitu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā ir 16 dažādas komisijas. Tās tiek veidotas, ievērojot frakciju proporcionālu pārstāvību.

Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija un Nacionālās drošības komisija, kurās ir pa vienam pārstāvim no katras frakcijas.

2011.gada 15.novembris. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tiekas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un arodbiedrības „Latvijas izglītības vadītāju

asociācija” (LIVA) pārstāvjiem

Avots : http://www.flickr.com/photos/saeima/6346476541/in/set-72157628007703369

KOMISIJAS II•Komisija ievēl no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams - arī priekšsēdētāja biedru.

•Deputāts vienā un tajā pašā laikā drīkst strādāt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās un divās apakškomisijās.

•Priekšsēdētāja amatu viņš var ieņemt tikai vienā pastāvīgajā komisijā.

•Komisijas sēdes ir atklātas, taču komisija var lemt arī par aizklātu sēžu sasaukšanu.

•Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var izveidot apakškomisijas.

•Īpašos gadījumos Saeima var izveidot arī speciālas komisijas. Saeima ieceļ arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu.

KO KOMISIJAS DARA?! Komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, izskata deputātu pieprasījumus, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata iespējamos deputātu ētikas pārkāpumus vai izvērtē Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.

! Komisijas uzrauga izpildvaru. Tās organizē regulāras tikšanās ar ministriem vai ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem un apspriež komisijas pārziņā esošos jautājumus, kā arī sniedz ieteikumus izpildvaras darba uzlabošanai. Tādējādi parlaments kontrolē un ietekmē valdības darbu.

KOMISIJAS TIESĪBAS

Tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt no attiecīgā ministra, viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm vai pašvaldībām savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus.

Lai izvērtētu izpildvaras darbu un lemtu par atbalstu likumprojektiem, komisiju deputāti uzklausa atbildīgo ministriju argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokļus.

Tādējādi komisiju sēdēs sastopas dažādas intereses, atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas risinājums.

SAEIMAS SĒDES

Saeimas darbs ir organizēts sesijās. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija, bet kārtējo sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju.

Saeimas kārtējās sēdes ir atklātas un parasti notiek reizi nedēļā – ceturtdienās. Saeimas sēdes un atbildes uz deputātu jautājumiem tiešraidē pārraida Latvijas Radio, un tās var vērot arī Saeimas interneta mājas lapā.

Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka ar ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu atbalstu Saeima var nolemt noturēt

arī aizklātu sēdi, taču tas līdz šim vēl nekad nav noticis. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

2011.gada 10.novembris. Saeimas sēdē tiek apstiprināti vairāku starptautisko organizāciju pārstāvji.

Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6331472726/in/set-72157628095670442

DEPUTĀTA SVINĪGAIS SOLĪJUMS

Jaunievēlētie deputāti pirmajā Saeimas sēdē dod svinīgo solījumu un apliecina to ar parakstu:

“Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs

Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi

un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

2011.gada 17.oktobris. 11.Saeimas pirmajā sēdē deputāta svinīgo solījumu dod Jānis Reirs.

Avots: http://www.flickr.com/photos/saeima/6253141413/in/set-72157627913779132/

Nodaļu sagatavoja:

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs

Uzzini vairāk par Saeimas darbu:• www.saeima.lv/lv/sabiedrib

as-lidzdaliba/apmekletaju-pienemsana-un-ekskursijas

• Saeimas informatīvais tālrunis: 67087321

• e-pasts: info@saeima.lv• Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs atrodas Jēkaba ielā 16, Rīgā (ieeja no Trokšņu ielas), atvērts katru darba dienu no plkst.9.00 līdz 16.30

Jauniešu SaeimaGribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!