Augu monitorings

Pirmie rezultāti 30.11.2012.

Rīga, VARAM

Valda Baroniņa Latvijas Dabas fonds

Direktīvas augu sugas Nr. Suga

Vērtējums datu formā Monitoringa vietas

1. Vienkāršā ķekarpaparde Botrychium simplex A 1 2. Sibīrijas mēlziede Ligularia sibirica A 1 3. Igaunijas rūgtlape Saussurea esthonica A 2 4. Purva mātsakne Angelica palustris A 3 5. Lokanā najāda Najas flexilis A 4 6. Pļavas linlape Thesium ebracteatum A 4 7. Lēzeļa vīrcele Linaria loeselii B 8 8. Spilvainais ancītis Agrimonia pilosa C 10 9. Smiltāja neļķe Dianthus arenarius C 10

10. Lēzela lipare Liparis loeselii C 10 11. Meža silpurene Pulsatilla patens C 10 12. Platlapu cinna Cinna latifolia B 12 13. Dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus B 12 14. Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus B 15

1. Zaļā buksbaumija Buxbaumia viridis A 1 2. Lapzemes āķīte Hamatocaulis lapponicus A 5 3. Zaļā divzobe Dicranum viride B 12 4. Spīdīgā āķīte Drepanocladus vernicosus B 21

Statistika ĪADT, kurās jāmonitorē augi 80

Apsekotās augu atradnes 140 (min!)

Pozitīvi rezultāti (suga konstatēta)

120

Negatīvi rezultāti (suga nav konstatēta)

20

Negatīvie rezultāti, iemesli Neprecīzs kartogrāfiskais materiāls, meklēts nepareizā vietā, tehnika pievīla

2

Apsekots nepiemērotā laikā 3

Biotops piemērots un labā stāvoklī, bet suga nav konstatēta

14

EMERALD projekta kļūda 2

Biotops izmainījies, iespējams, ka suga patiešām vairs nav

2

Kritiskās augu sugas

vaskulārie augi

1. Vienkāršā ķekarpaparde Botrychium simplex (1) 2. Sibīrijas mēlziede Ligularia sibirica (1) 3. Lokanā najāda Najas flexilis (4) 4. Igaunijas rūgtlape Saussurea esthonica (2)

1. Lapzemes āķīte Hamatocaulis lapponicus (5) 2. Zaļā buksbaumija Buxbaumia viridis (1)

sūnas

Vienkāršā ķekarpaparde Botrychium simplex

Vienīgajā atradnē ĪADT “Ances purvi un meži” vairs netika konstatēta. Biotops sliktā stāvoklī. DAP finansēts projekts 2009. gadā – nesekmīgi, netika konstatēts.

Foto: N.Priedītis

Sibīrijas mēlziede Ligularia sibirica

2 atradnes Latvijā: 1) Mazskaitlīga Krustkalnu DP 2) Bagātīga atradne Cēsu raj. Mores pagastā (Opmanis, 2006) – tiek veidota ĪADT, procesā).

Foto: V.Baroniņa

Igaunijas rūgtlape Saussurea esthonica

2 ĪADT Latvijā: 1) Dubļukrogs 2) Pope Monitorē 1x 6 gados (2008. gadā) Detalizēti zinātniski pētījumi par šo sugu Dubļukrogā – Nacionālajā Botāniskajā dārzā no 2005.g.: 2009.g. zied tikai 37% no iepr. 4 gados novērotā, bet 2011.g. 0%!

Foto: N.Priedītis

Lokanā najāda Najas flexilis

Tiek monitorēta 4 ĪADT ; pēdējo 10 gadu laikā konstatēts vēl 2 ezeros, kas ietilpst ĪADT: Silenes DP: Riču ez. (Evarts-Bunders, 2007) Baltais ez. (Suško, 2008) un 3 ezeros, kas ir ārpus ĪADT: Ārdava ez. (Suško, 2006) Salmejs (Evarts-Bunders, 2006) Sīvers (Suško, 2012)

Foto un karte: U.Suško Foto, karte: U. Suško

Zaļā buksbaumija Buxbaumia viridis tikai Slīteres NP

Lapzemes āķīte Hamatocaulis lapponicus

suga 2 no 5 atradnēm nav atrasta.

Foto: http://aa.ecn.cz/img_upload/e6ffb6c50bc1424ab...

Direktīvas II pielikuma augu sugas, kuras

savulaik ir bijušas Latvijā

1. Sānziedu mēringija Moehringia lateriflora 2. Zemā žodzene Sisymbrium supinum 3. Klinšu hornungija Hornungia petraea 4. Garsetas mēzija Meesia longiseta 5. Dramonda skrajlape Plagiomnium drumondii

Varbūt atkal atrodam?

Atrasta jauna Direktīvas suga!!!

!?!

Smalkā najāda Najas tenuissima

Konstatēta Ārdava ezerā Krāslavas raj. Kombuļu pagastā kopā ar lokano najādu N. flexilis (Suško, 2006). Dati publicēti Botanica Lithuanica (14)1:61-67. (Suško, 2008) VARAM informēta 2007. gadā. Situācija strauji pasliktinās ! – 2012. gadā N. flexilis vairs neizdodas atrast, bet N. tenuissima ievērojami mazāk (Suško, 2012).

Endēmiska ziemeļu suga – Eiropas terciāra relikts, kas aug saldūdens ezeros un iesāļās piejūras lagūnās. Kopumā visā pasaulē zināmas aptuveni tikai 10 – 15 šī auga atradnes!

Foto: U. Suško

Ko darīt?

Gaidīt, varbūt izzudīs …

Veikt padziļinātu izpēti, veidot ĪADT, saglabājot vienu no nedaudzajām atradnēm pasaulē…

Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus

Foto: V.Baroniņa

Monitorings 15 ĪADT. Apsekojam 3x monitoringa periodā. Apmēram pusē atradņu nepieciešami apsaimniekošanas pasākumi.

Dzeltenās dzegužkurpītes Cypripedium calceolus monitoringa rezultāti

Nr. Teritorija 2008 2009 2010 2011 2012

1. Ķemeru nacionālais parks I 766 944 1379

2. Katlešu meži II 640 388 986

3. Numernes valnis III 590 198 134

4. Slapjo salu purvs 118 95 103 5. Slīteres nacionālais parks 87 124 18

6. Vidzemes akmeņainā jūrmala 72 103 34 7. Teiču dabas rezervāts 53 57 33 8. Graviņas 100 0 33 9. Klāņu purvs 60 0 55

10. Lielie Kangari 37 31 45 11. Gaujas nacionālais parks 14 15 23 12. Silzemnieki 30 0 51 13. Zāgadu kalni 2 0 48 14. Visikums 0 47 0 15. Zebrus un Svētes ezers 0 5 0 1. Stiklu purvi 198 2. Ziemeļu purvi 84

Jaunas!

Nacionālā Botāniskā dārza pētījumi

0100200300400500600700800900

Klā

ņi

Stil

kiĶ

emer

i

Dun

duri

Slo

kaS

ilzem

niek

i

L. K

anga

riE

gļup

e

Zāg

adi

Zel

tiņi

Gul

bene

Num

erne

Kat

leši

Bej

aS

lapj

o s.

p.

Zie

meļ

u p.

Vid

zem

esV

idze

mes

Gra

viņa

s

Rametu skĢenerat ram

Rametu (kātu) un ģeneratīvo (ziedošo) dzinumu skaita attiecība; Ziedu skaits uz rameta, pogaļu skaits; Augsnes pH (4,4-7,2); Minerālelementu saturs augsnē un to attiecības u.c.

Pogaļu veidošanās Cypripedium calceolus Silzemnieku populācijā no 2005.-2012.

gadam (% no ziedu kopskaita)

0

10

20

30

40

50

1 2 3 4 5 6 7 8

Gads

%

LU Bioloģijas institūta ģenētikas laboratorijā sadarbībā ar NBD norit ekoģenētiski pētījumi par dzelteno dzegužkurpīti. NBD tiek veikti zinātniski pētījumi arī par citām Direktīvas II pielikuma sugām: Lēzeļa lipari, meža silpureni u.c.

Citi pētījumi

Datu nodošana DAP

1. Anketas par katru atradni 2. Kopējā anketa par populāc. lielumu teritorijā 3. Citas īpaši aizsargājamas augu sugas atradnē 4. Citas īpaši aizsargājamas augu sugas N 2000 teritorijā

Dabas datu pārvaldības sistēma

OZOLS

Paldies par uzmanību!