aktualitātes varam es fondu aktivitāšu ieviešanā
DESCRIPTION
Aktualitātes VARAM ES fondu aktivitāšu ieviešanā. Eduards Puriņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Investīciju departamenta direktors. Rīga, 2012.gada 14.novembrī. Prezentācijas saturs. 2007.-2013.g. ES fondu aktivitāšu ieviešana - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
Aktualitātes VARAM ES fondu aktivitāšu ieviešanā
Rīga, 2012.gada 14.novembrī
Eduards Puriņš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
Investīciju departamenta direktors
Prezentācijas saturs
1. 2007.-2013.g. ES fondu aktivitāšu ieviešana
2. Gatavošanās 2014.-2020.g. ES fondu plānošanas periodam
a) 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība”
b) 1.mērķis “Konverģence”
I. 2007.-2013.g. ES fondu aktivitāšu ieviešana
ES fondu finansējuma teritoriālais sadalījums, mlj. LVL
• Faktiskajos skaitļos - vislielāko finansējumu piesaistījis Rīgas reģions – 291,4 milj. latu, tam seko Kurzemes reģions ar 193,2 milj. latu, Latgales reģions - 181,7 milj. latu, Zemgales reģions – 148,6 milj. latu un Vidzemes reģions ar 146,2 milj. latu lielu finansējumu
• Uz vienu iedzīvotāju - lielāko finansējuma apjomu piesaistījis Kurzemes reģions – 652 lati, savukārt mazāko – Rīgas reģions – 267 lati. Vidzemes reģions, kas ir pēc iedzīvotāju skaita mazākais, uz vienu iedzīvotāju ir saņēmis 633 latus, bet Latgales un Zemgales reģioni ir saņēmuši attiecīgi 542 un 536 latus uz vienu iedzīvotāju
VARAM kompetence
Ieguldījumu jomas
II. Gatavošanās 2014.-2020.g. ES fondu plānošanas
periodam
ES budžeta aktualitātes
• Otrdien, 13.novembrī:– Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju Nr.5 par
Kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam
– Briselē „Kohēzijas politikas atbalstītāju valstu” sanāksmē 16 ES dalībvalstu valdību vadītāji vai to pārstāvji diskutēja par Kohēzijas politikas finansējumu ES daudzgadu budžetā
– Ministru prezidents V.Dombrovskis pārstāvēja Latvijas pozīciju - saglabāt vismaz esošo finansējuma līmeni
• Regulu projekti ir apspriesti ar dalībvalstīm un tiks izskatīti:– COREPER 14.11.2012. sanāksmē (dalībvalstu vēstnieku līmenis)
– Vispārējo lietu padomē pēc 20.11.2102. (Ārlietu vai Eiropas lietu ministru līmenis)
ES kohēzijas politikas 2014.– 2020. gadam mērķis
• Mērķis ir izpildīt Eiropas 2020. g. stratēģijas uzstādījumus:– panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu
izaugsmi– Koncentrēties uz rezultātiem– Maksimāli palielināt ES finansējuma ietekmi
│ 9
ES daudzgadu budžeta projekts 2014.–2020.gadam
“Ambiciozi, taču reālistiski” 2011. gada jūnija Komisijas priekšlikumi 2014.–2020.gada daudzgadu finanšu shēmai
Kohēzijas politika33 % (336 mljrd. EUR)
Eiropas infrastruktūrassavienošanas instruments
4 % (40 mljrd. EUR)
Citas politikas(lauksaimniecība, izpēte,
ārlietas u.c.)63 % (649 mljrd. EUR)
Galvenās izmaiņas
Koncentrēšanās uz rezultātiem• Vispārīgi un konkrētai programmai raksturīgi rādītāji, atskaites,
uzraudzība un vērtēšanaVisu programmu izpildes kritēriji (uzraudzības rādītāji)• Skaidri noteikti un pārbaudāmi atskaites punkti un mērķiIzpildes rezerve• 5 % no valsts piešķīruma (pēc dalībvalsts, fonda un reģiona
kategorijas)Ex-ante nosacījumi• Jābūt izveidotiem nosacījumiem, lai investīcijas būtu lietderīgasMakroekonomiskie nosacījumi• Saskaņotība ar jauno ekonomisko pārvaldību
Attīstības plānošana
Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes
2014.-2020.gadamEx-ante nosacījums (2013.g.)
Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes
2014.-2020.gadamEx-ante nosacījums (2013.g.)
Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģija «Latvija 2030»
Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģija «Latvija 2030»
Valdības deklarācija
un Valdības
rīcības plāns
Valdības deklarācija
un Valdības
rīcības plāns
Nozaru politikas attīstības
plānošanas dokumenti
Nozaru politikas attīstības
plānošanas dokumenti
Reģionu un pašvaldību attīstības
plānošanas dokumenti
Reģionu un pašvaldību attīstības
plānošanas dokumenti
Reģionālās politikas pamatnostādnes
2014.-2020.gadam
Reģionālās politikas pamatnostādnes
2014.-2020.gadam
2014.-2020.gadaVides politikas pamatnostādnes
Ex-ante nosacījums (2013.g.)
2014.-2020.gadaVides politikas pamatnostādnes
Ex-ante nosacījums (2013.g.)
VARAM kompetence
NAP2020 vadmotīvs un prioritātes
12
Latvija 2030 prioritātes
NAP2020 prioritātes
NAP2020 VADMOTĪVS
Ekonomikas izrāviens
NAP2020 prioritāšu
pamatojuma ziņojums
Statuss:
23.10.2012. NAP 2020 pirmā redakcija apstiprināta MK Notiek precizējumu veikšana Plānots apstiprināt Saeimā līdz 2012.g. beigām
│ 13
ES fondu plānošana
Darbības programmasPartnerības
LīgumsVienotais
ietvardokuments
│ 14
Tematisko mērķu saraksts
1. Pētniecība un inovācijas2. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)3. Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēja 4. Virzība uz ekonomiku, kam ir zems CO2 emisijas līmenis5. Pielāgošanās klimata pārmaiņām un risku novēršana un pārvaldība6. Vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana7. Ilgtspējīgs transports un vājo vietu likvidēšana svarīgākajās tīkla
infrastruktūrās8. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana10. Izglītība, prasmes un mūžizglītība11. Institucionālās kapacitātes veidošana un efektīva valsts pārvalde
3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība”
Eiropas teritoriālā sadarbība 2014.-2020.gadā: EK priekšlikumi
• Atsevišķā regula ETS mērķim + atsauces uz citām KP regulām
• Saglabāt teritoriālo sadarbību trīs līmeņos: pārrobežu (cross-border), transnacionālā (transnational), starpreģionu (inter-regional)
• Palielināt aploksni līdz 11,7 miljardiem eiro (finansējums ES-27), to sadalota) 73,24 % pārrobežu sadarbībai;b) 20,78 % transnacionālai sadarbībai;c) 5,98 % starpreģionu sadarbībai.
• Sekmēt sadarbību ar ES kaimiņvalstīm (atsauces uz IPA/ENI regulu projektiem)
• Piemērot vienoto līdzfinansējuma likmi – līdz 75% (turpinās diskusijas par līdzfinansējuma likmes 85% saglabāšanu)
• Ģeogrāfiskais pārklājums - NUTS II/III reģioni (<150 km) + pieguļoša teritorija pēc DV ierosinājuma
• Nodrošināt lielāko tematisko koncentrāciju un finanšu instrumentu koordināciju (sasaiste ar ES 2020),
– Pārrobežu/transnacionālai sadarbībai - līdz 4 tematiskiem mērķiem (vismaz 80% no ERAF piešķīruma programmai koncentrē ne vairāk kā 4 t.m.)
– Starpreģionu sadarbībai – visi tematiskie mērķi
• Vienotā indikatoru sistēma (kopīgi ERAF un ETS aktivitātēm)
• Noteikt izdevumu atbilstības noteikumu (eligibility of expenditure) hierarhiju
Kurzemes plānošanas reģiona iespējas Eiropas teritoriālā sadarbība 2014.-2020.gadā
TRĪS PĀRROBEŽU SADARBĪBAS PROGRAMMAS:• LATVIJA-LIETUVA;• LATVIJA-IGAUNIJA;• LATVIJA-IGAUNIJA-ZVIEDRIJA-SOMIJA
TRANSNACIONĀLĀS SADARBĪBAS PROGRAMMA (11 BALTIJAS JŪRAS REĢIONA VALSTĪM) • BALTIJAS JŪRAS REĢIONA PROGRAMMA
STARPREĢIONU SADARBĪBAS PROGRAMMA (ES 27 VALSTĪM)• INTERREG IVC
PILSĒTVIDES ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA URBACT II (ES 27 VALSTĪM)
PĀRROBEŽU SADARBĪBAS PROGRAMMAS EIROPAS KAIMIŅATTIECĪBU INSTRUMENTA IETVAROS:• LATVIJA-KRIEVIJA (notiek sarunas ar EK par programmas teritorijas paplašināšanas iespējām un KPR
piedalīšanos programmā)
2012.GADĀ IR UZSĀKTS ETS PROGRAMMU 2014.-2020.GADAM SAGATAVOŠANAS PROCESS: (statuss atšķiras katrā konkrētā programmā)
• Izveidotas Apvienotās Programmēšanas komitejas (tiek izstrādātas darba metodikas, darba plāns, ex-ante izvērtējuma uzdevumi)
• Uzsākta diskusija par tematisko koncentrāciju un iespējamiem tematiskajiem mērķiem (atbilstoši ETS regulas projekta nosacījumiem, saskaņā ar NAP 2020 projektu, EK pozīciju):
nacionālajā un reģionālajā līmenī apkopojot priekšlikumus par svarīgākajiem tematiskajiem mērķiem ETS programmām;
analizējot esošā perioda ETS programmu darbības un aktivitātes;
organizējot aptaujas (ETS programmu ieviesēju, starptautisko organizāciju u.c.) un tematiskos seminārus.
1.mērķis “Konverģence”
│ 19
Teritoriālā kohēzija
Lielāka uzmanība pievērsta pilsētu ilgtspējīgai attīstībai• Vismaz 5 % no ERAF resursiem
Pilsētvides attīstības platformas izveide• Sakaru veidošana starp pilsētām un informācijas apmaiņa par
pilsētvides politiku
Inovatīvi pasākumi, kas vērsti uz pilsētu ilgtspējīgu attīstību• Noteikta 0,2 % robeža no ikgadējā finansējuma
ESF atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai• Pasākumi ekonomisko, vides un sociālo izaicinājumu ietekmei,
ievērojot integrētās teritoriālās attīstības principus, kas definēti Partnerības līgumā
EK piedāvātie indikatori pilsētvides attīstībai (urban development)
Mērvienība Rādītājs
PersonasIedzīvotāju skaits, kas dzīvo teritorijās , kurās ir integrētas
teritorijas attīstības stratēģijas
KvadrātmetriIzveidotā vai atjaunotā publiskā telpa (open space) pilsētu
teritorijās (urban areas)
KvadrātmetriJaunbūvētās vai rekonstruētās publiskās vai komercbūves
pilsētu teritorijās (urban areas)
Kvadrātmetri Atjaunotie mājokļi pilsētu teritorijās (urban areas)
km Atjaunoto vai izbūvēto tramvaju vai metro līniju garums
Investīciju koncentrācija nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (9+21) – LIAS 2030 un NAP 2020
Pārējās mērķteritorijas:
•Lauku teritorijas (89 pašvaldības)
•Rīgas metropoles areāls
•Baltijas jūras piekraste
•Austrumu pierobeža
ES fondu ieguldījumu koncentrācija
VARAM priekšlikumi reģionālās attīstības pasākumiem 2014.-2020.g. perspektīvā
• Uzņēmējdarbības atbalsta (publiskās) infrastruktūras nacionālas un reģionālas nozīmes centros (9+21) izveide un/vai atjaunošana (ERAF)
• Reģionu un pašvaldību kapacitātes attīstīšana darbā ar uzņēmējiem (ESF)
• Pašvaldību publisko pakalpojumu infrastruktūras atjaunošana, balstoties uz integrētas pieejas prasībām nacionālas un reģionālas nozīmes centros (9+21)