Upload File

2015.gada janvāris (65) uzņēmums “akrona” uzsācis autogāzes tirdzniecību · 2015. 1....

  • Home
  • Documents
  • 2015.gada janvāris (65) Uzņēmums “Akrona” uzsācis autogāzes tirdzniecību · 2015. 1. 29. · 2015.gada janvāris (65) Uzņēmums “Akrona” uzsācis autogāzes tirdzniecību
12
2015.gada janvāris (65) Uzņēmums “Akrona” uzsācis autogāzes tirdzniecību A r lielām pārmaiņām jaunais gads iesācies degvielas uzpildes stacijā „Akrona” Ķoņu pagasta Eriņos. Tur no janvāra sākuma autobraucējiem ir iespēja iegādāties autogā- zi. Uzņēmuma īpašnieks Gundars Bergs stāsta, ka „ceļš” līdz autogāzes tirdzniecības uzsākšanai bijis garš un salīdzinoši sarežģīts. „2012.gada nogalē pieņēmām lēmumu virzī- ties uz autogāzes tirdzniecības uzsākšanu. Līdz tam nebija pārliecības, vai šai pusē būs pietiekami daudz patērētāju. Veicām aptauju un pētījām apkārt notiekošo. Tuvākā autogā- zes uzpildes stacija ir Valmierā. Autovadītāju skaits, kuri izvēlas braukt ar gāzi, pieaug. Dzirdējām dažādus stāstus no dzīves, piemē- ram, ja vienam kaimiņam jābrauc uz Valmie- ru, otrs kaimiņš dod savu automašīnu, lai tikai atpakaļceļā atved autogāzi. Turklāt ne- reti autovadītāji cenšas iepildīt pēc iespējas vairāk gāzes, nekā tas atļauts, tādējādi riskē- jot ar savu un apkārtējo drošību. Visi šie un vēl citi novērojumi deva pārliecību un iedro- šinājumu, ka jāvirzās uz priekšu”, nosaka uzņēmuma „Akrona” īpašnieks Gundars Bergs. Uzņēmuma vadītājs stāsta, ka pati būv- niecība noritējusi samērīgos termiņos, bet birokrātiskais slogs gan aizņēmis krietnu laiku, jo spēkā stājies jaunais Būvniecības likums ar stingrākām prasībām. Lai varētu veikt visus nepieciešamos saskaņojumus un saņemt atļaujas, bijis jārēķinās, ka katrā valsts iestādē tas prasīs aptuveni divas nedē- ļas. Pēc būvniecības darbu pabeigšanas pus- gads bijis vajadzīgs formalitātēm. Atskatoties uz paveikto, Gundars nosaka, ka gūta laba pieredze un, iespējams, otrreiz atsevišķas lietas darītu savādāk. Gundaram Bergam ir 22 gadu pieredze degvielas tirdzniecības jomā, bet pašu pirm- sākumu viņš atceras ar smaidu. „Lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība „Akrona” dibināta jau 1992.gadā. Privatizēju kolhoza degvielas uzpildes staciju, bija bāze, bet tirdzniecību tajā neuzsāku, jo tai laikā modē bija tirgot degvielu ielas malā. Mums bija mazs degvielas vedējs ar divu tonnu ietil- pību, kurā no Rīgas uz Rūjienu vedām deg- vielu. Galvenā tirdzniecības vieta bija Rūjie- nā pie viesnīcas „Tālava”. Lai tirdzniecība varētu notikt, bija nepieciešami divi cilvēki. Viens iedarbināja automašīnu, kā rezultātā sāka darboties sūknis, bet otrs tikmēr iepildī- ja degvielu un iekasēja naudu. Pie autoostas degvielu tirgoja mūsu konkurenti, tādēļ ik pēc laika kāds devās izlūkos, lai noskaidrotu viņu cenu. Ja viņiem bija zemāka, mēs nolai- dām vēl zemāku. Pagāja gads, un valdība sāka sakārtot šo jomu, izdeva likumu, kas aizliedza degvielas tirdzniecību ielu malās, kā rezultātā sāka veidot mazas degvielas uzpil- des stacijas”, par degvielas tirdzniecības pirmsākumiem atceras Gundars Bergs. 1994. gadā sākusi darboties degvielas uzpildes stacija „Akrona”. Sākotnēji pieticis ar kolhoza laika iekārtām un aprīkojumu, bet ar laiku prasības mainījušās un nekas vairs nav bijis atbilstošs. „Vajadzīgas bija jaunas cisternas, sūkņi, kas spēj atsūkt tvaiku, lai nepiesārņotu gaisu. Tā soli pa soli devāmies uz priekšu. Virs degvielas uzpildes vietām esam uzlikuši jumtu. Tā nav prasība, bet at- tieksme pret klientu, tā teikt, labāka servisa nodrošināšana. Parasti autogāzes pildnes ir novietotas pie tvertnes, bet mūsu stacijā viss atrodas atsevišķi. Autogāzes patērētāji var ērti uzpildīt savas automašīnas zem nojumes, turklāt divas vienlaicīgi. Klientiem, kuri paši vēl neprot vai baidās uzpildīt gāzi, palīdzēs operatori”, uzsver Gundars. Tomēr, lai varētu nodrošināt autogāzes uzpildi turpat, kur degvielas, nācies ieguldīt salīdzinoši lielus līdzekļus augstspiediena gāzes vada izbūvei. Gandrīz pusotru gadu ilgais būvniecības process noticis sadarbībā ar SIA „Latvijas propāna gāze”, bet iekārtas pasūtītas un izgatavotas Čehijā, tilpnes Vāci- jā. Degvielas uzpildes stacijas īpašnieks stās- ta, ka katru gadu ir jāmaksā nodoklis par gaisa piesārņošanu, bet interesanti, ka pie- sārņojums rodas tajā brīdī, kad klienti atver degvielas bākas vāciņus, lai uzpildītu degvie- lu. Nodokļa lielums esot atkarīgs no pārdotā apjoma. Strādājot šajā jomā, jārēķinās ar dažādām ikgadējām pārbaudēm. Izņēmums nav arī gruntsūdeņu analīzes, kuras tiek ņemtas vairākos urbumos degvielas uzpildes stacijas tuvumā. Uzņēmums pamazām sāk gatavoties arī jaunajām izmaiņām, kad no šī gada 1. aprīļa vairs nedrīkstēs tirgot vecā modeļa sarkanos gāzes balonus. Pēc šī datuma klientiem būs iespēja iegādāties divu lielumu balonus - ar 27 un 46 litru tilpumu. Mazākais maksās 35 eiro, bet lielākais, kas pielīdzināms vecā mo- deļa balona lielumam, maksās 70 eiro. To- mēr tā ir tikai jaunā - Eiropas standartiem atbilstošā gāzes balona cena, kas neiekļauj pašas gāzes izmaksas. Gāzi būs iespēja uzpildīt Valmierā un citās lielākajās pilsētās. Uzņēmums nodroši- nās gāzes balonu nogādāšanu uzpildīšanai, bet šis process ilgs aptuveni vienu nedēļu. Uzņēmums „Akrona” piedāvās arī izno- māt gāzes balonus, turklāt nomas maksā būs iekļautas arī apkopes izmaksas. Gundars Bergs sola, ka „Akrona” nodrošinās gāzes balonu piegādi mājās Naukšēnu un tuvāko novadu robežās. Tomēr šajā gadījumā jārēķi- nās, ka klientiem, kuri dzīvo tālāk, nāksies maksāt nedaudz vairāk nekā tiem, pie ku- riem jābrauc īsāks attālums. Degvielas uzpil- des stacijā „Akrona” būs iespēja vecos balo- nus nodot utilizācijai. Pie mūsu kaimiņiem Igaunijā jaunā stan- darta gāzes baloni ieviesti jau pagājušajā gadā, bet uzņēmuma vadītājs atklāj, ka pircē- ji no Igaunijas ļoti aktīvi izmanto iespēju iegādāties Latvijā vēl pieejamos sarkanos balonus. Uzņēmums „Akrona” nodrošina darba- vietu septiņiem apkārtnes iedzīvotājiem. Uzņēmuma vadītājs ar lepnumu stāsta, ka viens no tiem – Andis Vipulis uzņēmumā strādā kopš tā dibināšanas un strādās līdz laikam, kad dosies pensijā. Gundars uzsver, ka darbiniekam ir jājūtas stabili un droši savā darbavietā, pārliecinātam par nākotni. Neskatoties uz to, ka uzņēmumā strādā daiļā dzimuma pārstāves, arī viņām jāspēj pielāgo- ties un rast risinājumu jebkurā situācijā. Ikdienā nākoties saskarties ar dažādiem pār- pratumiem un pat kurioziem. „Reizēm mūsu darbiniekiem ir jāuzmin, ko klients vēlas. Veikaliņā piedāvājam ne tikai pirmās nepie- ciešamības preces automašīnām, bet arī mež- izstrādes un lauksaimniecības tehnikai, tai skaitā smērvielas. Tad nu klients atnāk uz saka, ka vajag uzliet eļļu, bet to, kādu eļļu vajag, mūsu operatoriem, tā teikt, jāuzmin. Pārdevējām jāspēj orientēties arī zāģu ķēžu klāstā. Ir gadījies, ka klients samaksā par degvielu, bet aizmirst to ieliet un aizbrauc. Tad operators man zvana un prasa, vai es pazīstu tādu un tādu cilvēku un, ja pazīstu, tad zvanu un saku, lai brauc atpakaļ. Tāpat ir klienti, kuri ikdienas steigā nepiedomā un ielej automašīnā ar dīzeļa motoru benzīnu un otrādi. Reizēm klienti paši savlaicīgi attopas, un nekāda skāde netiek nodarīta, bet, kad tomēr ir par vēlu, tad palīdzam mašīnu nogā- dāt līdz servisam”, par ikdienu degvielas uz- pildes stacijā stāsta uzņēmuma vadītājs. Lai piesaistītu klientus, uzņēmums „Akrona” sola nodrošināt zemākas autogāzes cenas nekā tās ir citviet. Gundars prognozē, ka cena kritīsies ne tikai degvielai, bet arī gāzei. Tas, savukārt, liek cerēt, ka ar laiku samazināsies citu produktu cenas un dos izrāvienu ekonomikai. Degvielu un autogāzi ir iespēja iegādāties visu diennakti. Diennakts tumšajā laikā tas izdarām ar priekšapmaksu. Par saviem klien- tiem Gundars saka, ka tie ir stabili, ilggadēji klienti. „Vieni no ilgākajiem ir mūsu kaimiņi – uzņēmums „Helda”. Tomēr skaita ziņā visvairāk mūsu klienti ir tieši lauksaimnieki. Līdz ar Krievijas tirgus krīzi jūtam, ka piena lopkopības saimniecības ir sākušas nedaudz kavēt maksājumus, bet gan jau ar laiku situ- ācija stabilizēsies. Vēlos paslavēt arī Naukšē- nu novada pašvaldības vadību par atbalstu savu iespēju robežās”, nosaka degvielas staci- jas īpašnieks. Agrāk Gundars darbojies arī lauksaim- niecības jomā, bet tad sapratis, ja kaut ko dara, tad jādara kārtīgi un no sirds, bet tas nav iespējams, ja darbojas vairākās jomās vienlaicīgi. Degvielas tirgotājam vislielākais gandarījums ir par to, ka 22 gadu laikā ir izdevies noturēties pašam par sevi un nav nācies savu biznesu pārdot kādam no tīk- liem. Gundars par sevi saka, ka viņš ir vietē- jais patriots un bez šīs apziņas nebūtu iespē- jams attīstīt savu uzņēmējdarbību pierobežā. Uzņēmēja godprātīgo un pašaizliedzīgo dar- bu novērtēja arī bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš. „Tas bija ļoti liels un patīkams pār- steigums, kad aizvadītā gada oktobrī ministrs personīgi ieradās vizītē pie Naukšēnu novada uzņēmējiem, turklāt ne tikai pie lielajiem, bet arī pie mazajiem, kāds esmu es. Ministrs pasniedza Atzinības rakstu par godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu uzņēmējdarbības attīs- tītībā Ķoņu pagastā”, atceras Gundars. Uzņēmums „Akrona” ik gadu finansiāli atbalsta arī Naukšēnu novada vidusskolas skolēnus, kuri svešvalodu olimpiādēs guvuši labus rezultātus. Runājot par nākotnes plāniem, uzņēmu- ma vadītājs atklāj, ka tuvākā gada laikā tiks uzstādīts izgaismots cenu tablo autoceļa brauktuves malā. Darbu sarakstā esot arī ēkas fasādes siltināšana un renovēšana. Gun- dars uzsver, ka viņam ir būtiski, lai klienti var atbraukt uz sakoptu un labiekārto vietu. Vārds „Akrona” latīņu valodā nozīmē virsot- ne. Gundars jokojot nosaka, ka varbūt izvēlē- tais uzņēmuma nosaukums arī ir palīdzējis veiksmīgi attīstīties.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa Nākamās «Naukšēnu Novada Vēstis» 27.februārī Autogāzes uzpildes stacijas atklāšana DUS “Akrona”. Attēlā no kreisās: Maruta Berga, Gundars Bergs un Daiga Cīrule.

Upload: others

Post on 29-Jan-2021

1 views

Category:

Documents


0 download

Report

TRANSCRIPT

  • 2015.gada janvāris (65)

    Uzņēmums “Akrona” uzsācis autogāzes tirdzniecību A r lielām pārmaiņām jaunais gads iesācies degvielas uzpildes stacijā „Akrona” Ķoņu pagasta Eriņos. Tur no janvāra sākuma autobraucējiem ir iespēja iegādāties autogā-zi. Uzņēmuma īpašnieks Gundars Bergs stāsta, ka „ceļš” līdz autogāzes tirdzniecības uzsākšanai bijis garš un salīdzinoši sarežģīts. „2012.gada nogalē pieņēmām lēmumu virzī-ties uz autogāzes tirdzniecības uzsākšanu. Līdz tam nebija pārliecības, vai šai pusē būs pietiekami daudz patērētāju. Veicām aptauju un pētījām apkārt notiekošo. Tuvākā autogā-zes uzpildes stacija ir Valmierā. Autovadītāju skaits, kuri izvēlas braukt ar gāzi, pieaug. Dzirdējām dažādus stāstus no dzīves, piemē-ram, ja vienam kaimiņam jābrauc uz Valmie-ru, otrs kaimiņš dod savu automašīnu, lai tikai atpakaļceļā atved autogāzi. Turklāt ne-reti autovadītāji cenšas iepildīt pēc iespējas vairāk gāzes, nekā tas atļauts, tādējādi riskē-jot ar savu un apkārtējo drošību. Visi šie un vēl citi novērojumi deva pārliecību un iedro-šinājumu, ka jāvirzās uz priekšu”, nosaka uzņēmuma „Akrona” īpašnieks Gundars Bergs. Uzņēmuma vadītājs stāsta, ka pati būv-niecība noritējusi samērīgos termiņos, bet birokrātiskais slogs gan aizņēmis krietnu laiku, jo spēkā stājies jaunais Būvniecības likums ar stingrākām prasībām. Lai varētu veikt visus nepieciešamos saskaņojumus un saņemt atļaujas, bijis jārēķinās, ka katrā valsts iestādē tas prasīs aptuveni divas nedē-ļas. Pēc būvniecības darbu pabeigšanas pus-gads bijis vajadzīgs formalitātēm. Atskatoties uz paveikto, Gundars nosaka, ka gūta laba pieredze un, iespējams, otrreiz atsevišķas lietas darītu savādāk. Gundaram Bergam ir 22 gadu pieredze degvielas tirdzniecības jomā, bet pašu pirm-sākumu viņš atceras ar smaidu. „Lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība „Akrona” dibināta jau 1992.gadā. Privatizēju kolhoza degvielas uzpildes staciju, bija bāze, bet tirdzniecību tajā neuzsāku, jo tai laikā modē bija tirgot degvielu ielas malā. Mums bija mazs degvielas vedējs ar divu tonnu ietil-pību, kurā no Rīgas uz Rūjienu vedām deg-vielu. Galvenā tirdzniecības vieta bija Rūjie-nā pie viesnīcas „Tālava”. Lai tirdzniecība varētu notikt, bija nepieciešami divi cilvēki. Viens iedarbināja automašīnu, kā rezultātā sāka darboties sūknis, bet otrs tikmēr iepildī-ja degvielu un iekasēja naudu. Pie autoostas degvielu tirgoja mūsu konkurenti, tādēļ ik pēc laika kāds devās izlūkos, lai noskaidrotu viņu cenu. Ja viņiem bija zemāka, mēs nolai-dām vēl zemāku. Pagāja gads, un valdība sāka sakārtot šo jomu, izdeva likumu, kas aizliedza degvielas tirdzniecību ielu malās, kā rezultātā sāka veidot mazas degvielas uzpil-des stacijas”, par degvielas tirdzniecības pirmsākumiem atceras Gundars Bergs. 1994. gadā sākusi darboties degvielas uzpildes stacija „Akrona”. Sākotnēji pieticis ar kolhoza laika iekārtām un aprīkojumu, bet ar laiku prasības mainījušās un nekas vairs nav bijis atbilstošs. „Vajadzīgas bija jaunas cisternas, sūkņi, kas spēj atsūkt tvaiku, lai nepiesārņotu gaisu. Tā soli pa soli devāmies uz priekšu. Virs degvielas uzpildes vietām esam uzlikuši jumtu. Tā nav prasība, bet at-tieksme pret klientu, tā teikt, labāka servisa nodrošināšana. Parasti autogāzes pildnes ir novietotas pie tvertnes, bet mūsu stacijā viss atrodas atsevišķi. Autogāzes patērētāji var ērti uzpildīt savas automašīnas zem nojumes, turklāt divas vienlaicīgi. Klientiem, kuri paši vēl neprot vai baidās uzpildīt gāzi, palīdzēs operatori”, uzsver Gundars. Tomēr, lai varētu nodrošināt autogāzes uzpildi turpat, kur degvielas, nācies ieguldīt salīdzinoši lielus līdzekļus augstspiediena

    gāzes vada izbūvei. Gandrīz pusotru gadu ilgais būvniecības process noticis sadarbībā ar SIA „Latvijas propāna gāze”, bet iekārtas pasūtītas un izgatavotas Čehijā, tilpnes Vāci-jā. Degvielas uzpildes stacijas īpašnieks stās-ta, ka katru gadu ir jāmaksā nodoklis par gaisa piesārņošanu, bet interesanti, ka pie-sārņojums rodas tajā brīdī, kad klienti atver degvielas bākas vāciņus, lai uzpildītu degvie-lu. Nodokļa lielums esot atkarīgs no pārdotā apjoma. Strādājot šajā jomā, jārēķinās ar dažādām ikgadējām pārbaudēm. Izņēmums nav arī gruntsūdeņu analīzes, kuras tiek ņemtas vairākos urbumos degvielas uzpildes stacijas tuvumā. Uzņēmums pamazām sāk gatavoties arī jaunajām izmaiņām, kad no šī gada 1. aprīļa vairs nedrīkstēs tirgot vecā modeļa sarkanos gāzes balonus. Pēc šī datuma klientiem būs iespēja iegādāties divu lielumu balonus - ar 27 un 46 litru tilpumu. Mazākais maksās 35 eiro, bet lielākais, kas pielīdzināms vecā mo-deļa balona lielumam, maksās 70 eiro. To-mēr tā ir tikai jaunā - Eiropas standartiem atbilstošā gāzes balona cena, kas neiekļauj pašas gāzes izmaksas. Gāzi būs iespēja uzpildīt Valmierā un citās lielākajās pilsētās. Uzņēmums nodroši-nās gāzes balonu nogādāšanu uzpildīšanai, bet šis process ilgs aptuveni vienu nedēļu. Uzņēmums „Akrona” piedāvās arī izno-māt gāzes balonus, turklāt nomas maksā būs iekļautas arī apkopes izmaksas. Gundars Bergs sola, ka „Akrona” nodrošinās gāzes balonu piegādi mājās Naukšēnu un tuvāko novadu robežās. Tomēr šajā gadījumā jārēķi-nās, ka klientiem, kuri dzīvo tālāk, nāksies maksāt nedaudz vairāk nekā tiem, pie ku-riem jābrauc īsāks attālums. Degvielas uzpil-des stacijā „Akrona” būs iespēja vecos balo-nus nodot utilizācijai. Pie mūsu kaimiņiem Igaunijā jaunā stan-darta gāzes baloni ieviesti jau pagājušajā gadā, bet uzņēmuma vadītājs atklāj, ka pircē-ji no Igaunijas ļoti aktīvi izmanto iespēju iegādāties Latvijā vēl pieejamos sarkanos balonus. Uzņēmums „Akrona” nodrošina darba-

    vietu septiņiem apkārtnes iedzīvotājiem. Uzņēmuma vadītājs ar lepnumu stāsta, ka viens no tiem – Andis Vipulis uzņēmumā strādā kopš tā dibināšanas un strādās līdz laikam, kad dosies pensijā. Gundars uzsver, ka darbiniekam ir jājūtas stabili un droši savā darbavietā, pārliecinātam par nākotni. Neskatoties uz to, ka uzņēmumā strādā daiļā dzimuma pārstāves, arī viņām jāspēj pielāgo-ties un rast risinājumu jebkurā situācijā. Ikdienā nākoties saskarties ar dažādiem pār-pratumiem un pat kurioziem. „Reizēm mūsu darbiniekiem ir jāuzmin, ko klients vēlas. Veikaliņā piedāvājam ne tikai pirmās nepie-ciešamības preces automašīnām, bet arī mež-izstrādes un lauksaimniecības tehnikai, tai skaitā smērvielas. Tad nu klients atnāk uz saka, ka vajag uzliet eļļu, bet to, kādu eļļu vajag, mūsu operatoriem, tā teikt, jāuzmin. Pārdevējām jāspēj orientēties arī zāģu ķēžu klāstā. Ir gadījies, ka klients samaksā par degvielu, bet aizmirst to ieliet un aizbrauc. Tad operators man zvana un prasa, vai es pazīstu tādu un tādu cilvēku un, ja pazīstu, tad zvanu un saku, lai brauc atpakaļ. Tāpat ir klienti, kuri ikdienas steigā nepiedomā un ielej automašīnā ar dīzeļa motoru benzīnu un otrādi. Reizēm klienti paši savlaicīgi attopas, un nekāda skāde netiek nodarīta, bet, kad tomēr ir par vēlu, tad palīdzam mašīnu nogā-dāt līdz servisam”, par ikdienu degvielas uz-pildes stacijā stāsta uzņēmuma vadītājs. Lai piesaistītu klientus, uzņēmums „Akrona” sola nodrošināt zemākas autogāzes cenas nekā tās ir citviet. Gundars prognozē, ka cena kritīsies ne tikai degvielai, bet arī gāzei. Tas, savukārt, liek cerēt, ka ar laiku samazināsies citu produktu cenas un dos izrāvienu ekonomikai. Degvielu un autogāzi ir iespēja iegādāties visu diennakti. Diennakts tumšajā laikā tas izdarām ar priekšapmaksu. Par saviem klien-tiem Gundars saka, ka tie ir stabili, ilggadēji klienti. „Vieni no ilgākajiem ir mūsu kaimiņi – uzņēmums „Helda”. Tomēr skaita ziņā visvairāk mūsu klienti ir tieši lauksaimnieki. Līdz ar Krievijas tirgus krīzi jūtam, ka piena lopkopības saimniecības ir sākušas nedaudz kavēt maksājumus, bet gan jau ar laiku situ-

    ācija stabilizēsies. Vēlos paslavēt arī Naukšē-nu novada pašvaldības vadību par atbalstu savu iespēju robežās”, nosaka degvielas staci-jas īpašnieks. Agrāk Gundars darbojies arī lauksaim-niecības jomā, bet tad sapratis, ja kaut ko dara, tad jādara kārtīgi un no sirds, bet tas nav iespējams, ja darbojas vairākās jomās vienlaicīgi. Degvielas tirgotājam vislielākais gandarījums ir par to, ka 22 gadu laikā ir izdevies noturēties pašam par sevi un nav nācies savu biznesu pārdot kādam no tīk-liem. Gundars par sevi saka, ka viņš ir vietē-jais patriots un bez šīs apziņas nebūtu iespē-jams attīstīt savu uzņēmējdarbību pierobežā. Uzņēmēja godprātīgo un pašaizliedzīgo dar-bu novērtēja arī bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš. „Tas bija ļoti liels un patīkams pār-steigums, kad aizvadītā gada oktobrī ministrs personīgi ieradās vizītē pie Naukšēnu novada uzņēmējiem, turklāt ne tikai pie lielajiem, bet arī pie mazajiem, kāds esmu es. Ministrs pasniedza Atzinības rakstu par godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu uzņēmējdarbības attīs-tītībā Ķoņu pagastā”, atceras Gundars. Uzņēmums „Akrona” ik gadu finansiāli atbalsta arī Naukšēnu novada vidusskolas skolēnus, kuri svešvalodu olimpiādēs guvuši labus rezultātus. Runājot par nākotnes plāniem, uzņēmu-ma vadītājs atklāj, ka tuvākā gada laikā tiks uzstādīts izgaismots cenu tablo autoceļa brauktuves malā. Darbu sarakstā esot arī ēkas fasādes siltināšana un renovēšana. Gun-dars uzsver, ka viņam ir būtiski, lai klienti var atbraukt uz sakoptu un labiekārto vietu. Vārds „Akrona” latīņu valodā nozīmē virsot-ne. Gundars jokojot nosaka, ka varbūt izvēlē-tais uzņēmuma nosaukums arī ir palīdzējis veiksmīgi attīstīties.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

    Nākamās «Naukšēnu Novada Vēstis»

    27.februārī

    Autogāzes uzpildes stacijas atklāšana DUS “Akrona”. Attēlā no kreisās: Maruta Berga, Gundars Bergs un Daiga Cīrule.

  • 2 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2015. gada janvāris (65)

    • Apstiprināja grozījumus Naukšēnu novada pašvaldības 2014.gada budžetā. • Palielināja amata likmes nekustamā īpašuma speciālistam no 0.6 uz 0.8 un sporta organizatoram no 0.5 uz 0.6. • Apstiprināja domes priekšsēdētāja, izpilddirektora un deputātu darba sa-maksu. • Izdarīja izmaiņas Naukšēnu novada pašvaldības iestāžu amatpersonu/darbinieku/ mēnešalgu likmēs. • Nolēma izmaksāt katram Naukšēnu novada pašvaldības un tās struktūrvienī-bas darbiniekam prēmiju EUR 110.-, ņemot vērā, ka prēmijas apmērs ne-drīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas. • Noteica pašvaldībai piederošo trans-porta līdzekļu degvielas patēriņa limitus un apstiprināja degvielas limitus perso-nīgajām automašīnām, kuras pašvaldī-bas darbinieki izmanto darba pienāku-mu veikšanai.

    • Noteica pašvaldības īpašumā esošo mobilo tālruņu limitus un darbinieku mobilo tālruņu izmaksu limitus darba pienākumu nodrošināšanai. • Apstiprināja grozījumus saistošos noteikumus Nr.16/2013 “Par materiālo atbalstu Naukšēnu novada iedzīvotā-jiem”. • Nolēma deleģēt pašvaldības funkcijas Kocēnu novada būvvaldei un Kocēnu novada Izglītības pārvaldei. • Nolēma izveidot komisiju Darījumu ar lauksaimniecības zemi izvērtēšanai (komisijas priekšsēdētājs -Māris Rušiņš, komisijas locekļi - Jānis Zuments, Antra Krievāne, Guna Reliņa, Kaspars Roķis). • Saskaņoja Valsts zemes dienesta sa-gatavoto pārskatu par zemi Naukšēnu novada lauku apvidū, iesniegšanai Mi-nistru kabinetā rīkojuma projekta par zemes reformas pabeigšanu Naukšēnu novadā sagatavošanai.

    • Atļāva uzsākt zemes ierīcības projek-ta izstrādi nekustamajiem īpašumiem Ķoņu pagasta “Kāpostiņi” un “Kļavas”. • Atļāva atdalīt no nekustamā īpašuma Naukšēnu pagasta “Jaunčumpji” zemes vienību , veidojot jaunu īpašumu “Čumpji”. • Nolēma mainīt zemes lietošanas mēr-ķus nekustamajiem īpašumiem Naukšē-nu pagasta “Udzēnu dīķi” un Ķoņu pa-gasta “Kļaviņas”. • Nolēma pagarināt līgumus par Ķoņu pagasta “Kalnkoņi”, Naukšēnu pagasta “Arāji”, “Arājiņi”, “Jaunarāji”, “Saules”, “Pirmsdārznieki”, “Piksāru krejotavas kūts” zemes nomu. • Nolēma pagarināt līgumus par nedzī-vojamo telpu Ķoņu pagasta “Smēde” un Naukšēnu pagasta “Ievkalnu garāžas” nomu un slēgt nomas līgumus par zemes iznomāšanu zem šīm ēkām. • Nolēma pagarināt līgumus ar biedrī-

    bu “Ziemeļvidzemes ģeoparks” un VAS “Latvijas pasts” par telpu nomu Ķoņu pagasta “Zirgu pasta stacijā”. • Nolēma pagarināt līgumu ar biedrību “Ķoņu kalna dzīves skola” par telpu pa-tapināšanu Ķoņu pagasta “Ausekļos”. • Izbeidza līgumu ar SIA “Nāras” par telpu nomu Naukšēnu pagasta “Naukšēnu vidusskolā”. • Nolēma pagarināt līgumu par dzīvok-ļa Naukšēnu pagasta “Priedes” -8 īri un slēgt līgumus par dzīvokļu “Uplejas”-10 un “Aldari”-8 īri. • Atļāva atsavināt dzīvokļu īpašumus Naukšēnu pagasta “Ievkalni”-9 un Ķoņu pagasta “Virši”-1 un “Virši”-2, īrniekiem izmantojot pirmpirkuma tiesības. • Anulēja deklarēto dzīvesvietu 1 perso-nai.◊ Ar domes sēžu lēmumiem var iepazī-ties Naukšēnu novada pašvaldībā pie sekretāres un mājas lapā

    Naukšēnu novada domes 2014.gada 17.decembra sēdes lēmumi

    Apstiprināti ar Naukšēnu novada domes 2014.gada 17.decembra sēdes lēmumu /protokols Nr.15, 9.§/ SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr.6/2014

    Grozījumi 2013.gada 9.decembra saistošajos noteikumos Nr.16/2013 „Par materiālo atbalstu

    Naukšēnu novada iedzīvotājiem” Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.panta 3.daļu 1.Izdarīt grozījumus Naukšēnu novada pašvaldības 2013.gada 9.decembra saistoša-jos noteikumos Nr.16/2013 „Par materiālo atbalstu Naukšēnu novada iedzīvotā-jiem”: 1.1.Grozīt saistošo noteikumu 19.1. punktu un izteikt to šādā redakcijā: „19.1. skolēniem, kuri mācās Naukšēnu novada vidusskolas 4.,5.un 6.klasē un ir sekmīgi, ievēro skolas iekšējās kārtības noteikumus, kuriem nav neattaisnotu stundu kavējumu un nav uzvedības pārkāpumu ārpus skolas.”

    1.2.Papildināt saistošos noteikumus ar 19.3. punktu: „19.3. bērniem, kuri apmeklē Naukšēnu novada vidusskolas pirmsskolas grupas. 1.3.Papildināt saistošos noteikumus ar 19.4. punktu „19.4. Naukšēnu novada vidusskolas skolēniem no ģimenēm, kurās ir trīs un vai-rāk bērni līdz 18 gadu vecumam, kuri ir sekmīgi, ievēro skolas iekšējās kārtības noteikumus, kuriem nav neattaisnotu stundu kavējumu un nav uzvedības pārkā-pumu ārpus skolas.”

    2.Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas informatīva-jā izdevumā "Naukšēnu Novada Vēstis". Domes priekšsēdētājs J. Zuments

    PASKAIDROJUMA RAKSTS Naukšēnu novada pašvaldības 2014.gada 17.decembra

    saistošajiem noteikumiem „Grozījumi 2013.gada 9.decembra saistošajos noteikumos Nr.16/2013

    „Par materiālo atbalstu Naukšēnu novada iedzīvotājiem” 1. Projekta nepieciešamības pamatojums

    Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sesto daļu, kas nosaka to, ka valsts pārval-de savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sa-biedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienā-kums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privāt-personas labā. Pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. 2. Īss projekta satura izklāsts

    Saistošie noteikumi tiek papildināti ar personu loku, kuriem tiek apmaksāti ēdināšanas izdevumi (brīvpusdienas izglītības iestādē). 3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

    Saistošo noteikumu izpilde tiek nodrošināta ikgadējā pašvaldības budžeta ietvaros. 4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

    Nav attiecināmas.

    5. Informācija par administratīvajām procedūrām Saistošo noteikumu piemērošanā persona var vērsties Naukšēnu novada pašvaldībā un Naukšēnu novada Sociālajā dienestā.

    6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Ir notikušas sarunas ar daudzbērnu ģimenēm, lai apzinātu materiālo nodrošinājumu un problēmas, audzinot vairākus bērnus.

    Domes priekšsēdētājs J. Zuments Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus aicina pieteikties

    elektroniskajiem pakalpojumiem P ašvaldības ir uzsākušas aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) 2015. gadam. Par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru kārtējam taksācijas gadam paš-valdības paziņo nodokļa maksātājam vai tā pilnvarotai personai līdz tā paša gada 15.februārim, nosūtot maksāšanas pazi-ņojumu viņam vai viņa pilnvarotai per-sonai pēc norādītās adreses. Lai iegūtu aktuālo informāciju par nekustamā īpašuma nodokli, nodokļa maksātāji var izmantot portālu www.epakalpojumi.lv. Lai nekrātu papīru kaudzes un nepie-sārņotu vidi, aicinām juridiskās un fizis-kās personas – NĪN nodokļa maksātājus – pieteikties maksāšanas paziņojumu saņemt savā e-pastā. Pieteikšanās elek-troniskai dokumentu saņemšanai - por-

    tālā www.epakalpojumi.lv. Vēlamies atgādināt, ka NĪN maksātā-jam – juridiskai personai – mēneša laikā no NĪN maksāšanas pienākuma rašanās brīža turpmākai saziņai ar NĪN adminis-tratoru ir jāpaziņo pašvaldībai sava elek-troniskā pasta adrese. Informējam, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem tiek nodrošināta iespēja pieteikties saņemt atgādinājumu par nekustamā īpašuma nodokļa apmak-sas termiņa tuvošanos e-pastā vai īsziņas veidā uz mobilo tālruni (SMS). Pieteikties pakalpojumam iespējams portālā www.epakalpojumi.lv. Atgādinā-juma vēstule uz norādīto e-pastu tiks izsūtīta septiņas dienas pirms maksāša-nas termiņa, bet SMS veidā – maksāša-nas termiņa samaksas dienā.◊ Epakalpojumi.lv

    N olietotu, neizjauktu elektroteh-niku privātpersonas bez maksas var nodot 19 EKO laukumos SIA ZAAO darbības teritorijā. Tuvākais EKO lau-kums Rūjienā, Ternejas ielā 12. Darba laiks: Pirmdiena 9-15 Otrdiena 9-15 Trešdiena brīvs Ceturtdiena 11-18 Piektdiena 11-18 Sestdiena 10-14 Svētdiena brīvs Turklāt ZAAO bez maksas savāc nolietotu, neizjauktu sadzīves elektro-tehniku arī pēc telefoniska vai rakstiska pieteikuma no privātpersonām, ie-priekš saskaņotā laikā izbraucot uz mā-jām.

    Nolietotas elektrotehnikas savākša-nu var pieteikt pa tālruni 642 81250 vai mob.tālr. 26132288, kā arī sūtot e-pastu ar pieteikumu uz [email protected].◊ SIA “ZAAO”

    Iespēja bez maksas atbrīvoties no nolietotas elektrotehnikas

  • 2015. gada janvāris (65) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 3

    Būvniecības procesa aktualitātes N aukšēnu novada pašvaldība in-formē, ka 2014. gada 1.oktobrī stājās spēkā jaunais Būvniecības likums un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”. Kocēnu novada būvvalde (Būvvalde), kurai Naukšēnu novada pašvaldība ir deleģējusi pašvaldības funkciju – būv-niecības procesa tiesiskuma nodrošinā-šanu Naukšēnu novada teritorijā, pa-skaidro, ka, ņemot vērā jauno Būvniecī-bas likumu, būvniecības iecerēm vairs netiks izsniegts plānošanas un arhitek-tūras uzdevums (PAU), bet tiks izsniegta būvatļauja. Savukārt, atbilstoši speciālajos būv-noteikumos noteiktajai kārtībai, līdzši-nējo būvniecības iesniegumu – uzskaites karšu vietā Būvvaldē jāiesniedz būvnie-cības iesniegums būvatļaujas saņemša-nai – ar klāt pievienotu būvprojektu mi-nimālā sastāvā. Pēc saņemto dokumentu izskatīšanas Būvvaldei viena mēneša laikā ir jāizdod būvatļauja, kurā uzreiz jānorāda projek-tēšanas nosacījumi detalizētai projekta izstrādāšanai un nosacījumi būvdarbu uzsākšanai. Par katra šā nosacījuma iz-pildi pasūtītājam būs nepieciešams sa-ņemt atbilstošu Būvvaldes atzīmi. Tikai pēc šādu atzīmju saņemšanas un tad, kad būvatļauja būs kļuvusi neapstrīda-ma, pasūtītājs varēs uzsākt būvdarbus. Būvniecības ierosinātājam, pamato-joties uz iepriekš jau izsniegtu PAU, būs tiesības turpināt uzsākto būvniecības

    procesu (izstrādāt skiču projektu, teh-nisko projektu). Saņemt būvatļauju atbilstoši jaunajam regulējumam būs atļauts PAU derīguma termiņā – 2 vai 4 gadu laikā, Tehniskā projekta (akceptēta tehniskā projekta, izvērstā skiču projek-ta, nulles cikla tehniskā projekta) derī-guma termiņā – 2 gadu laikā. Lai saņemtu būvatļauju gadījumos, kad būvniecības ierosinātājam ir iz-sniegts PAU, Būvvaldē jāiesniedz iesnie-gums un abilstošās būvju grupas speci-ālajos būvnoteikumos noteiktie doku-menti. Būvvalde izdos būvatļauju pro-jektēšanas nosacījumos norādot PAU noteiktās prasības un norādot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus. Lai saņemtu būvatļauju gadījumos, kad pasūtītājs iesniegs iesniegumu un skiču projektu, izvērsto skiču projektu (PAU derīguma termiņa laikā), Būvvalde izdos būvatļauju, projektēšanas nosacī-jumos norādot PAU noteiktās prasības un norādot būvdarbu uzsākšanas nosa-cījumus.Lai saņemtu būvatļauju gadīju-mos, kad pasūtītājs iesniegs iesniegumu un tehnisko projektu, Būvvalde izdos būvatļauju, projektēšanas nosacījumus norādot kā izpildītus un norādot būv-darbu uzsākšanas nosacījumus. Vēršu Jūsu uzmanību, ka turpmāk, iesniedzot būvprojektus to saskaņoša-nai /akceptēšanai, būvprojektam nepie-ciešams pievienot Ministru kabineta noteikumos noteiktās formas iesniegu-mu par būvatļaujas izsniegšanu, jo pēc 2014.gada 1.oktobra Būvvalde vairs ne-

    veic būvprojektu saskaņošanu/akceptēšanu. Tā vietā Būvvalde izsniedz būvatļauju ar atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi vai nosaka projektē-šanas nosacījumus, vai atsaka izsniegt būvatļauju. Gadījumos, kad iesniegtajam būvpro-jektam nebūs pievienots iesniegums par būvatļaujas izsniegšanu, tā izskatīšana Būvvaldē tiks atteikta. Ja līdz 2014. gada 1. oktobrim ir iz-sniegta būvatļauja, saņemt būvatļauju ar

    nosacījumiem nav nepieciešams. Detalizētu būvniecības procesu turpi-nāšanas un pabeigšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi „Vispārīgie būvnoteikumi”, kas stājās spēkā 2014. gada 1.oktobrī. Vairāk informācijas www.lvportals.lv skaidrojumu sadaļā.◊ Teksts un foto Kaspars Roķis, nekustamā īpašuma speciālists

    K ultūras pasākumu apmeklētāji noteikti ir pamanījuši, ka Naukšēnu kul-tūras namā pasākumi pēdējo trīsmēnešu laikā notiek ar jaunām gaismām un ska-ņas iekārtām. Jaunās iekārtas nodrošina ne tikai kvalitatīvāku, bet ērtāku pasāku-mu norisi. Gaismas iekārtām šī ir pirmā iepirkuma kārta, bet kopumā paredzētas turpmāko gadu laikā veikt vēl divas. Kultūras nama skaņu un gaismu ope-rators Jānis Dreimanis stāsta, ka pagai-dām iegādāti 40 prožektori, kuriem ir atšķirīgas funkcijas. Pašlaik ir uzstādīti 20 jauni prožektori, kas koncentrējas katrs uz savu vietu, bet kopā veido plašu izgaismojumu gan uz skatuves, gan ska-tuves pakāpieniem. Savukārt ar sešu LED prožektoru un datora kopdarbu iespējams nodrošināt praktiski jebkādas krāsas izgaismojumu. Tādā pašā skaitā iegādāti seši klājošie prožektori, kas ska-tuvi pilnībā pārklāj ar baltu gaismu. As-toņi jauni prožektori nodrošina indivi-duālu izgaismojumu skatuves priekšpu-sē. Iespēju gaismas padarīt tumšākas un spilgtākas nodrošina dimmerbloks. Pa-teicoties vadības pultij, ir iespēja gais-mas darbināt visas kopā vai arī atsevišķi, mainīt krāsas, kā arī ieprogrammēt gais-mas šovus. Papildināts un uzlabots arī skaņu iekārtu klāsts. Būtisks uzlabojums ir tumbu – monitoru iegāde. Šīs iekārtas

    paredzētas tam, lai mākslinieki uz skatu-ves dzird sevi. Līdz šim Naukšēnos šādas iekārtas nebija. Tagad uz skatuves vien-laicīgi būs iespēja izmantot četrus radio mikrofonus, līdz šim bija pieejami tikai

    divi. Par četriem papildināts arī parasto mikrofonu skaits. Trīs jauni mikrofoni nodrošinās mūzikas instrumentu apska-ņošanu, piemēram, ģitāras, akordeona, bungu un citu. Kondensatora tipa mikrofoni nodrošinās ansambļu, koru, teātra izrāžu apskaņošanu. Tāpat tagad ir pieejama mikserpults un duālais at-skaņotājs, kas nodrošina skaņas atska-ņošanu bez pauzes. Iegādāti arī dažādi statīvi un citas nepieciešamās lietas, lai jaunās iekārtas būtu iespējams lietot. Kultūras nama skaņu un gaismu ope-rators pateicas pašvaldībai par finansi-ālo atbalstu iekārtu iegādei, kā arī cer, ka būs iespēja nodrošināt finansējumu gaismas iekārtu otrajai un trešajai kār-tai. Publiskā iepirkumā par skaņas un gaismas iekārtu piegādi Naukšēnu kul-tūras namam uzvarēja SIA „Diogens audi”. Iepirkuma kopējā summa 13 266, 43 eiro, neietverot pievienotās vērtības nodokli. Visām iekārtām ir divu gadu garantija.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

    Kultūras pasākumi ar jaunām gaismām un skaņām

    Naukšēnu kultūras nama vadītāja Indra Jirgena pie jaunajām digitālajām klavierēm

    Š omēnes ar Valmieras novada fon-da Ziedotāju kluba atbalstu dota zaļā gaisma deviņām nozīmīgām iedzīvotāju iniciatīvām projektu konkursā “Sev, tev, novadam”, kas tiks realizētas Valmierā un Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Rū-jienas, kā arī Naukšēnu novadā. Ķoņu kalnā brīvprātīgie būvēs staci-onāro nojumi, kas pasākumu apmeklē-tājiem un dalībniekiem dos iespēju pa-

    tverties gan no lietus, gan saules. Noju-mes jumtiņš, tāpat kā skatuves jumti-ņam, būs no gaismu neaizturoša materi-āla. Savukārt Naukšēnu jaunās vecmā-miņas organizēs mazuļiem jeb “ripulīšiem” attīstošas nodarbības, ku-rās vecāki un vecvecāki kopā piedalīsies muzikāli ritmiskajā vingrošanā, izgata-vos mūzikas instrumentus, dalīsies sa-vās pieredzēs bērnu audzināšanas un

    attīstības jautājumos. Nodarbību mēr-ķis ir veicināt bērna fizisko un emoci-onālo attīstību, kā arī saņemt grupas atbalstu un iedrošinājumu. Pirmā iepa-zīšanās nodarbība notika jau 27.janvārī Naukšēnu Bērnu un jauniešu centra telpās. Informācija par nākamajām no-d a r b ī b ā m b ū s p u b l i c ē t a www.naukseni.lv un uz afišām.◊ Nora Kārkliņa

    Arī Naukšēnu novadā īstenos labos darbus

  • 4 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2015. gada janvāris (65)

    Izvērtē paveikto un pārrunā ieceres novada attīstībai J anvāra sākumā Ķoņu dzirnavās notika biedrības „No Salacas līdz Rūjai” realizēto projektu izvērtēšana, kuriem piesaistīts finansējums no LEADER. LEADER ir daļa no plašākas Eiropas Savienības attīstības politikas un tā būtī-ba ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos, domājot gan par ekonomiska-jiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām. Šajā reizē tika runāts par konkrētām Naukšēnu novada un Kārķu pagasta at-tīstības perspektīvām, realizējot projek-tus dažādām mērķgrupām. Apspriedē piedalījās biedrības „No Salacas līdz Rūjai” vadītāja Daiga Siliņa, kā arī biedrības pārstāvji, Naukšēnu no-vada pašvaldības darbinieki un deputāti, Kārķu pagasta pārvaldes darbinieki, biedrību pārstāvji, novada iedzīvotāji, pārstāvot dažādas vecuma grupas. Dis-kusiju vadīja Vidzemes augstskolas do-

    cents Andris Klepers. Vērtējot gan īstenotos projektus, gan runājot par nākotnes iecerēm, darba grupa nonāca pie secinājumiem, ka jāsa-mazina birokrātiskais slogs attiecībā uz projektu iesniegšanu un atskaišu sagata-vošanu pēc projekta realizācijas. Tāpat uzmanība jāpievērš finansējuma palieli-nāšanai tieši mājražošanas atbalstam, kā arī jānodala finansējums, kas paredzēts tieši uzņēmējdarbības atbalstam. Tika diskutēts arī par dažādiem organizato-riskiem jautājumiem, kas skar biedrības darbību, piemēram, iestāšanās maksu un ikgadējo biedru naudu.◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

    J āturpina mācīties un jāmeklē al-gots darbs. Noturēt savu veselību kārtī-bā, no rītiem priecāties ka esi pamodies. Iziet veselības pārbaudi Rīgā un kopt tulpes, lilijas savā puķu dārzā. Paldies Dievam, ka esmu nodzīvojusi līdz rītam. Noteikti jānoada kāds zeķu un čībiņu pārītis bērniņiem. Nebaidīties no kon-sultācijām pie traumatologa par protezē-šanu un plānot operāciju. Šīs ir tikai da-žas no apņemšanās par rītdienu un sa-viem plāniem nākotnē ar kuriem Jauno gadu iesāka mūsu novada cilvēki ar īpa-šām vajadzībām (invaliditāti). Prieks par jau pazīstamām un intere-se par jaunām sejām mūsu ikmēneša tikšanās reizē “Jo Tu esi starp mums”. Šī gada pirmā tikšanās notika Naukšēnu Cilvēkmuzeja telpās. To, ka līdz šim mu-zejā nav būts, atzina pieci cilvēki. Paldies Unai par iedrošinājumu ie-sēsties stellēs un saņemt audēja apliecī-bu. Paldies par zāļu tēju un brīvo atmo-sfēru, to izbaudot. Šajā tikšanās reizē katram no grupas bija iespēja kļūt par mākslinieku un dzejnieku. Nebija nepareizu domu un padomu. Bija interesanti apzināties, ka radīt brīnumu varam katru dienu un priecāties par rezultātu—tik negaidīti,

    bet patiesi. Ezers. ūdens viļņo…. Viļņo. Sīkpilsonis. sīkpilsonis stāv… sīkpilsonis stāv, ja viņu neviens ne-paaicinās pulciņā apsēsties. Kvadrāts. Kvadrāts kustas, ja lapu uz kuras uz-zīmēts pārvieto, kvadrāts izdala siltumu saulītē… Kvadrāts. Kalns. Kalns domā, Prieks redzēt sauli spožo. Prieks! Zvaigzne. Zvaigzne spīd, zvaigzne spīd eglītes galā. Spīdi! Uz tikšanos, 17.februārī, kad tiksimies ar veselīga uztura speci-ālisti Ilonu. Gaidīti arī tie naukšēnieši un ķonieši, kuri vēl nav pie tējas tases tikušies, jo Tu esi starp mums, arī jaun-ajā Kazas gadā!◊

    Eva Gulbe, sociālā dienesta vadītāja

    Biedrības „No Salacas līdz Rūjai” vadītāja Daiga Siliņa klātesošos informē par paveiktajiem darbiem Naukšēnu novadā un Kārķu pagastā

    Ar jaunām apņemšanām un domām par rītdienu

    Ikmēneša tikšanās dalībniekiem dod iedrošinājumu, iespēju dalīties pieredzēs un noteikt sev jaunas apņemšanās. Attēlā: “Jo Tu esi starp mums” dalībnieki piedalās radošajā nodarbībā. Foto: Una Blaumane

    Skolēnu parlamenta organizētajā labdarības koncertā saziedo 134 eiro

    16 .janvāra vakarā Naukšēnu kul-tūras namā izskanēja labdarības kon-certs „No sirds uz sirdi”. Koncertu organizēja Naukšēnu nova-da vidusskolas skolēnu parlaments, lai iepriecinātu pašus mazākos naukšēnie-šus – rotaļu grupas bērnus. Pateicoties ziedotāju labajām sirdīm, rotaļu grupas bērniem būs iespēja iegādāties roku lel-les, lai visi kopā varētu izspēlēt pasakas un iepazītu to varoņus. Koncertā mūs ar dziesmām un dejām priecēja Naukšēnu novada vidusskolas dziedātājas Annija Lūse un Krista Belo-va, Naukšēnu vidējās paaudzes deju ko-lektīvs, Naukšēnu sieviešu ansamblis, dāmu deju kopa „Švunkas”, Rūjienas vēderdejotāju grupa „Haidar” un vies-mākslinieks Arturs Gruzdiņš. Tā ir patiesa atsaukšanās no sirdīm Jūsu uz sirdīm mūsu, kas visus mūs vie-

    no draudzīgās tikšanās reizēs un dāvā prieku sev un citiem. Paldies sakām vis-iem koncerta dalībniekiem un ziedotā-jiem, kā arī veikaliem „Mazais ELVI” un „Ievulīči” Naukšēnos, kuri veikala telpās ļāva izvietot ziedojumu kastītes. Kopā saziedoja 134.80 eiro, no tiem 117.80 eiro koncerta laikā un 17.00 eiro iepriekš veikalos.◊ Inga Gaile, Naukšēnu novada vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā

    Labdarības koncerta dalībnieki—Naukšēnu vidējās paaudzes deju kolektīvs Foto: Nora Kārkliņa

  • 2015. gada janvāris (65) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 5

    N aukšēnu novada vidusskola ko-pā ar jauniešiem no Smiltenes ģimnāzi-jas kā arī ar Varstu un Parksepa jaunie-šiem no Igaunijas īsteno projektu „Youth for Synergy”. Pilnā sparā rit fil-mēšanas nodarbības, kurās jaunieši ap-gūst pamatus kā filmēt, montēt, veidot scenāriju un intervēt. Kopīgiem spē-kiem, balsojot forumā, visas četras da-lībnieku grupas ir vienojušās par kopīgu tēmu filmai – Vai ir viegli būt jaunam? Pienācis laiks likt lietā iegūtās zinā-šanas filmēšanas nodarbībās. 14.janvāra rītā Naukšēnu novada vidusskolā lielāka rosība nekā ierasts, jo ciemos tiek gaidīti draugi no Varstu, Parksepā un Smilte-nes. Dienas kārtība sadalīta pa stundām, jo jāpaspēj safilmēt sižeti filmai un jāie-pazīst vietējie uzņēmēji, kuri ir gados jauni cilvēki, bet ar neatlaidīgu darbu ir daudz sasnieguši. Naukšēnos jaunieši dodas uz SIA „WEGA” pie Gata Vēvera, lai ieklausītos viņa stāstījumā par uzņēmumu un gūtu pieredzi. Tālāk ceļš ved uz Rūjienu, kur

    laipni sagaida skaistumkopšanas salona „Pauze skaistumam” īpašnieces. Šeit jauniešiem ir iespējams uzzināt kā mei-tenes pašas uzsākušas savu biznesu no paša sākuma – meklējot finansējumu, remontējot telpas salonam, iekārtojot tās un organizējot savu darba laiku, lai katrs klients būtu gaidīts. Lai mazliet būtu arī atpūta, iegriezā-mies ciemos pie Līgas Siliņas Rūjienas izstāžu zālē, kur mācījāmies runāt rūve-niski, uzdziedāt igauņu un latviešu dziesmas. Ieklausīties stāstos par sena-jām latviešu un igauņu kopīgajām gai-tām, jo robežas tuvums jūtams ik uz so-ļa. Spraigā diena noslēgusies, laiks atkal doties katram uz savām mājām, lai jau atkal satiktos pie jauniem uzņēmējiem, šoreiz Smiltenes pusē.◊ Inga Gaile

    R udens un ziemas periodā viena no aktuālākajām problēmām Pašvaldības policijai ir gājēji, kuri neapgaismotās vie-tās gar ceļa malām, nereti arī pa ceļa braucamo daļu, pārvietojas bez atstarojo-šiem elementiem. Reizēm gadoties arī kādi pārgalvīgi velosipēda vadītāji, kuru braucamajam un pašam vadītājam nav neviena atstarojoša vai izgaismojoša ele-menta. Šādas problēmas nav nekāds jau-nums, tās ilgst gadu no gada. Pašvaldības policijas aktīvākie kārtīb-nieki Vairis Začs un Kaspars Krastiņš stāsta, ka pirms pāris gadiem sapratuši, ka vienīgais ko viņi var izdarīt ir neapzi-nīgajiem gājējiem aizrādīt, lai tā nedara un ieteikt iegādāties atstarotāju. Tomēr šāds mutisks ieteikums nerisinātu pastā-vošo problēmu, tādēļ kārtībnieki nolē-muši rats risinājumu. Sākotnēji Kaspars pēc savas iniciatīvas, devies pie apdroši-nāšanas kompānijas BTA, ar jautājumu vai kopā viņi nevar paveikt kādu labu darbu. Kompānijas pārstāvji izrādījuši ieinteresētību un uzdāvinājuši atstarotā-jus, kurus dāvināt iedzīvotājiem. Nāka-majā gadā Vairim ar Valsts policijas at-balstu izdevies piesaistīt atstarojošos ele-mentus. Savukārt šajā gadā pašvaldības kārtībnieki ar Valmieras novada fonda un Naukšēnu novada pašvaldības atbal-stu neapzinīgajiem gājējiem jau var dāvi-nāt atstarojošās vestes, bet ar apdrošinā-šanas firmas Seesam atbalstu atstarotā-jus. Par tradīciju kļuvusi došanās uz Ķoņu skolu, kur abi kārtībnieki ik gadu skolē-niem dāvina atstarotājus, lai skolēni va-rētu droši mērot ceļu uz skolu un atpakaļ mājās. Kaspars un Vairis stāsta, ka skolā viņus vienmēr gaida ar prieku un novērtē viņu apciemojumu. Arī skolā Naukšēnos klases audzinātāja pamanot, ka vairāk kā pusei no skolēniem trūkst atstarotāju, vērsusies pie kārtībniekiem, lai rastu risi-nājumu. Kārtībnieki atklāj, ka līdz šim ir veikts gan izglītojošais darbs, gan mutis-ki brīdināti gājēji un velosipēdisti, kuri nelieto atstarotājus, bet ņemot vērā iz-teikto brīdinājumu un izdalīto atstarotāju skaitu, turpmāk tiks izrakstīti soda pro-tokoli par atstarotāju nelietošanu. Līdz šim tas nav darīt, jo kārtībnieku mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku atstarotāju lietotāju skaitu, nevis sodīt. Soda samak-sāšana nepalīdzēšot glāb cilvēku dzīvī-bas. Kaspars un Vairis stāsta, ka ir dažādi iemesli kādēļ atstarotājs, kas var paglābt no nelaimes vai pat bojāejas netiek lie-

    tots. Tā mēdzot būt arī vienkārši steiga, kad atstarojošais elements tiek piemirst, bet reizēm tā ir neizpratne par tā nepie-ciešamību. Gājēji nesaprotot, ka viņš diennakts tumšajā laikā ir grūti pama-nāms, tā teikt, ja automašīnai ir gaismas, tad jau viņš ir redzams. Mēdzot būt tā, ka uzdāvina gājējam atstarojošo vesti, bet tā tiek glabāta mājās skapī. Tomēr ne visi ir neapzinīgi un polici-jas darbinieki ar prieku stāsta, ka reiz Naukšēnos vairāku jauniešu kompānijai aizrādījuši par nepieciešamību lietot at-starotājus un viņi uzreiz devušies uz tu-vējo veikalu, lai tos iegādātos. „Ja doda-mies reidā un redzam, ka gājēji lieto at-starotājus un, ja vēl tie ir mūsu izdalītie, tad zinām, ka viss ir kārtībā un mūsu darba mērķis ir sasniegts”, uzsver abi kārtībnieki. Tomēr kārtībnieku uzdevums nav ti-kai rūpēties par gājēju drošību. Vairis stāsta, ja iedzīvotāji lūdz palīdzību kaut vai nakts laikā, nekad neesot atteikts. Iedzīvotāju starpā valdot arī uzskats, ka policiju nav vērts iesaistīt, jo tāpat jau risinājums netikšot rasts. Tomēr Vairis tam nepiekrīt. Viņš atzīst, ka pārkāpē-jiem mēdzot būt nesodāmības sajūta, bet visiem kopā sadarbojoties, risinājumu ir iespējams rast. Liels atbalsts esot iedzī-votāju sniegtā informācija. Tā nereti ir

    palīdzējusi atklāt zādzības un citus pār-kāpumus, lai sauktu pie atbildības neap-zinīgos pilsoņus. Kārtībnieki novērojuši, ka pilnmēnes laikā pārkāpumu skaits ir lielāks ne kā citā laikā. Vairis un Kaspars stāsta, ka viņu dar-bā ir nepieciešama intuīcija un loģiskā domāšana. Reizēm esot informācija, bet ar to ir par. No savas pieredzes viņi atce-ras gadījumu, kad meklējuši kādu iedzī-votāju. Šķitis, ka viss jau zaudēts, bet tomēr izdevies pēdējā brīdī viņu atrast - mīnus piecpadsmit grādu temperatūrā, apsarmojušu, guļam grāvī, bet pats gal-venais dzīvu. Pārmērīga alkohola lietošana ir ne tikai problēma pieaugušo vidū, bet arī bērnu un jauniešu. Kārtībnieki stāsta, ka nepilngadīgās personas, kas patiesībā vēl ir bērni, mēdz lietot alkoholi līdz komas stāvoklim. Bērni, kuri laiku pavada jaut-rās kompānijās uz ielām, lietojot alkoho-lu un smēķējot, parasti nākot no ģime-nēm, kurās vecāki piekopj tādu pašu dzī-vesveidu. Tad nu reizēm gadoties, ka nakts vidū pašvaldības kārtībnieki aizved uz mājām nepilngadīgo, bet no vecākiem nākoties uzklausīt pārmetumus, kā poli-cisti vispār uzdrošinoties aiztikt viņu at-vasi. Savukārt par to, ka bērns nakts vidū nav mājās, neviens pat nesatraucoties. Problēmas ar nepilngadīgajām perso-

    nām ir vairākas un ar tām ir samērā grūti cīnīties. Šeit Vairis uzsver, ka pašvaldības policijai un skolai vairāk ir jāsadarbojas un jāmeklē risinājumi sasāpējušām pro-blēmām. Kārtībnieki atklāj, ka esot gan tādi iedzīvotāji, kuri viņu darbu vērtē gan po-zitīvi, gan negatīvi. „Tie, kuri izrāda ne-patiku, ir tie, kuriem mēs kā teikt „maisāmies pa kājām”. Savās patruļās dodamies pa visu novadu, nekad nestā-vam vienuviet. Tas ļauj pamanīt pēc ie-spējas vairāk notikumus. Domājam, ka alkoholisko dzērienu lietošana publiskās vietās, huligānisms, zādzības un citi slik-tie darbi nav, tās lietas, ar kurām būtu jāsamierinās un šādā vidē jādzīvo citiem iedzīvotājiem”, nosaka Vairis un Kaspars. Abi kārtībnieki uzsver, ja reiz viņi ir uzņēmušies šādu darbu veikt, tad tas nav jāveic tikai tad, kad viņiem mugurā ir formas tērps vai atrodas dežūrā. Viņi at-klāj, ja redz kādu pārkāpumu, nekad ne-paies vai nepabrauks garām, arī ārpus novada teritorijas. Novadā esot arī tādi iedzīvotāji, kuri regulāri ir jāuzmana, bet policisti priecā-jas, ka reizēm cilvēki, kuri „nogājuši” no ceļa tomēr savlaicīgi attopas un ar lielu gribasspēku tomēr izmaina savu dzīvi. Abi kārtībnieki ļoti atzinīgus vārdus velta savam priekšniekam Pēterim Ķīku-lim. „Mēs esam rokas, bet Pēteris galva”, nosmej Vairis un Kaspars. Cienījamā po-licista profesionālā pieredze un zināšanas esot neatsveramas. Pēteris vienmēr pain-teresējoties kā viņiem veicas dežūrā, sa-vukārt pirms dežūras novēlot, lai tā ir mierīga. Naukšēnu novada pašvaldības policija esot liels atbalsts arī Valsts policijai. Paš-valdības policijas dežūras notiek sadar-bojoties ar Valsts policiju. Pašvaldības policijas kārtībnieki un palīgi rūpējas par sabiedrisko kārtību arī publiskajos pasā-kumos. Vairis un Kaspars atzinīgi vērtē Nauk-šēnu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Zumenta un izpilddirektora Egila Tente-ra patieso ieinteresētību un atbalstu da-žādās situācijās. Pašvaldība devusi arī iespēju četriem kārtībniekiem apmeklēt kursus, kas devuši zināšanas administra-tīvo protokolu sastādīšanā. Iespēju ap-meklēt kursus kārtībnieki vēlētos izman-tot arī nākotnē, lai viņi varētu kļūt profe-sionālāki savā darbībā. Tāpat kārtībnieki cer, ka tuvākā laikā pašvaldība radīs ie-spēju uzstādīt video novērošanas kame-ras Naukšēnu centrā, kas visnotaļ uzla-bos drošību. ◊ Teksts un foto Nora Kārkliņa

    Iepazīstam jaunos uzņēmējus

    Jaunais uzņēmējs Gatis Vēveris SIA “Wega” mēbeļu ražošanas uzņēmuma īpašnieks Foto: Dace Dālberga

    Pašvaldības policijas kārtībniekiem darba netrūkst

    Kārtējā piektdienas vakarā pašvaldības policijas kārtībnieki Kaspars Krastiņš (pa kreisi) un Vairis Začs ,“bruņojušies” ar atstarojošajām vestēm un atstarotā-jiem, dodas reidā pa novada ceļiem, lai neapzinīgajiem iedzīvotājiem skaidro-tu, ka atstarojošo elementu lietošana viņus paglābs no nelaimes.

  • 6 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2015. gada janvāris (65)

    R ūjienas mūzikas skola izsaka pateicību audzēkņiem Evelīnai Eglītei, Evelīnai Šīmanei, Gerdai Gulbei, Jetei Zumentei un Daniēlam Rudzītim par dalību Valsts konkursa II kārtā, kas no-tika Cēsīs 20. un 21. janvārī, pūšamins-trumentu specialitātēs. Viņu skolotāji Gunta Kalniņa, Jānis Lielbārdis un kon-certmeistares Antra Sloka un Inguna Podziņa. Īpaša pateicība skolotāja Gvido Brenčeva audzēkņiem Ričardam Krūmi-ņam un Eduardam Lūsim par 3. vietu konkursā un izcīnīto iespēju piedalīties Valsts konkursa finālā Rīgā februārī. Paldies koncertmeistarei Ingunai Podzi-ņai.◊

    N aukšēnu Cilvēkmuzejs aicina iesaistīties vairāku mēnešu akcijā «Naukšēnu novads fotogrāfijās». Aici-nām padalīties ar fotogrāfijām no sa-viem fotoalbumiem. Fotogrāfijās jābūt redzamai kādai mūsu novada ainavai, skaidri atpazīstamai. Tā var būt krāsai-na, melnbalta, veca, jauna. Jāteic, vairāk gan sliecamies uz senākām. Mūsu mēr-ķis – redzēt mūsu novadu no dažādiem skatupunktiem, salīdzināt šodienu ar senākiem laikiem, papildināt muzeja krājuma fotogrāfijas. No savāktajām fotogrāfijām tiks veidota izstāde, kura būs skatāma Naukšēnu novada svētku ietvaros. Jūsu iedotās fotogrāfijas tiks noskenētas un atdotas atpakaļ. Protams, varat arī uzdāvināt muzejam. Esiet atsaucīgi! Nepieciešamā infor-mācija pa telefonu: 26452037 (Diāna).◊ Diāna Glušonoka, muzeja vadītājas pienākumu izpildītāja

    Naukšēnu centrs. Iela pie “Strēlniekiem” 20.gs. septiņdesmitie gadi. Foto: no Naukšēnu Cilvēkmuzeja krājumiem

    Izsaka pateicību par dalību valsts mēroga mūzikas

    konkursā

    Muzejs aicina iesaistīties fotoakcijā

    23 .janvāra pēcpusdienā Gustava Kluča dzimtajā pagastā Ķoņos, skolas zālē pulcējās vecāko klašu skolēni, māk-slas pazinēji un interesenti, lai divu stundu garumā gūtu papildus informāci-ju vai gluži otrādi – apgūtu pirmo mācī-bu stundu vielu par pasaulslaveno lat-viešu izcelsmes mākslinieku, kuram svi-nama 120. dzimšanas diena. Gustavs Klucis dzimis 1895.gadā Val-mieras apriņķa Ķoņu pagasta „Induļos”. Mājvieta atrodas netālu no Unguriņu robežpunkta. Viņš mācījies Ķoņu pamat-skolā, Rūjienā, Valmieras skolotāju in-stitūtā un turpinājis Rīgas pilsētas māk-slas skolā, no kuras 1915.gadā tika ie-saukts Krievijas impērijas armijā un no-sūtīts uz Petrogradu. Pēc 1917.gada re-volūcijas viņš reizē ar jauno Padomju valdību pārceļas uz Maskavu. Iesaistās brīvprātīgi 9.Latviešu strēlnieku bataljo-nā, dienestu turpina Ļeņina apsardzē kā daudzi latvieši. Savu mākslinieka talantu turpina spodrināt Maskavas Vhutenas, Augstā-kajā Mākslinieciski tehniskajās darbnī-cās, kur mācījās pie izcilām personībām. G.Klucis neatlaidīgi alka radīt jaunus mākslas virzienus, kas vainagojās ar sa-sniegumiem konstruktīvisma, grafikas, plakātisma, cilvēkvides, fotomontāžas un citās jaunrades jomās. Totalitārais padomju režīms drīz sāk izmantot māk-slu kā vienu no iedarbīgākajiem propa-gandas ieročiem. Līdz ar to desmitiem tūkstošu tirāžā nodrukātie G.Kluča 1930.gadu politiskie plakāti ar monu-mentālajiem padomju līderu portretiem tiek izplatīti Maskavas ielās. Tomēr šo-dienas acīm raugoties, šie darbi tiek vēr-tēti visai pretrunīgi. G.Klucis tiek apcie-tināts un nošauts 1938.gada janvārī. Tā pati vara, kurai viņš kā mākslinieks kal-po, viņu nogalina. Viņa sieva, atraitne Valentīna Kulagina spējusi saglabāt vi-sus Gustava Kluča darbus, neskatoties un ļoti smago situāciju, dzīves vietas maiņām un dēla audzināšanu. Vīra darbi tika nodoti Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Pirmā G.Kluča izstāde notika 1958.gadā, nākamā 1970.gadā, kas sa-saucās ar V.I.Ļeņina simtgadi. Šis fakts kalpoja kā lielisks paklājs G.Kluča dar-biem, līdz ar to viņš tiek nodēvēts par Ļeņina tēmas mākslinieku. Runājot par G.Kluča rakstura īpatnī-bām, viņš bijis racionāls, mērķtiecīgs, darbspējīgs un konstruktīvi domājošs, kas visādā ziņā atspoguļojas viņa māk-slā. Viņš noteikti nebija pieticīgs, tādā

    ziņā, ka nekautrējās par savu izcelsmi, nokļūdams Maskavā. Viņš uzsvēra to, ka cēlies no laukiem, no tādas mazas valsts kā Latvija un nav par to kautrējies. Kluča darbi ir plaši pazīstami pasau-lē, Francijā, Vācijā, Itālijā, Amerikā, Austrālijā un citur, iespējams, ka Latvija šinī ziņā atpaliek, jo ilgu laiku viņš tika uzskatīts par Padomju Savienības „dēlu”. Gustava Kluča jubilejas svinībām ķonieši gatavojās jau gadu. Tika izveido-ta īpaša darba grupa, kura radoši strādā-ja un domāja, kā un ko darīt, lai pasaul-slaveno pašmāju izcelsmes mākslinieku padarītu vēl zināmāku un atpazīstamāku dzimtajā pusē. Skolotājas Aigas Stieres un Janas Dičas vadībā vecāko klašu sko-lēni veidoja G.Kluča darbu kopijas, iz-mantojot arī mūsdienu tehnoloģijas, bet saglabājot stilu, krāsas, kompozīciju. Zāles sienu rotāja Kluča raksturīgo pelēk-meln-sarkano krāsu pārvaldītās māk-slas darbu kopijas. Ar sirdi aizkustinošu montāžas mirkli, kurā imitēta mākslas lauka mērīšana, iepriecināja skolas zēni, Agritas Gruzdiņas vadībā. Ar savu skatījumu G.Kluča mākslā dalījās Rūjienas Mākslas skolas direk-tors Jānis Galzons, demonstrēdams un komentēdams savu audzēkņu telpiskos diplomdarbus. Lai mūs iedvesmotu, apgaismotu un iepazīstinātu vēl vairāk par to, kā top izstādes, kā tika iekārtota 2014.gada no-galē rīkotā G.Kluča darbu izstāde, stāstī-ja mākslas zinātniece, izstādes kuratore Iveta Derkusova. Viņa atzina, ka deviņ-desmitajos gados gājusi zudībā ļoti daudz informācijas par dažādiem māk-sliniekiem, jo pēkšņi viņi vairs neiederē-jās „jaunajā politikā”. Tāpēc mēs tiekam mudināti meklēt, taujāt, interesēties pie iespējamajiem radiem, kaimiņiem, ku-riem, varbūt neprecīzs, varbūt neīsts vai pabalojis, bet tomēr ir stāsts, atmiņa, pārstāsts par cilvēkiem, rakstniekiem, māksliniekiem, jo rakstos ir tikai tas, kas ir, pārējā informācija ceļo tikai no mu-tes mutē. Tāds varētu būt šīs vasaras uzdevums skolēniem – iegūt papildus informāciju par Gustavu Kluci vai kādu citu pagasta personību. Lai mācību stunda nepārvērstos mo-kās, A.Gruzdiņa izsludina dinamisko pauzi. Visi pieceļamies, izretojamies un ikurāt kā pirms gadiem 50, sākam rīta vingrošanu - viens, divi, marša ritmā. Jaunieši uzjautrinās, jo neko tādu viņi nav piedzīvojuši, bet vecākā paaudze cītīgi seko līdzi kustību maiņai. Aiz mu-

    guras dzirdams komentārs – Nu īsti Klu-ča stilā! Turpmāko daļu tiešām ir vieglāk nosēdēt, jo esam kaut nedaudz izkustē-jušies. Visbeidzot, pasākumu noslēdz kino-režisors Pēteris Krilovs, ļaujot ieskatīties filmas „Klucis-nepareizais latvietis” tap-šanas aizkulisēs. Skatoties fragmentus, top skaidrs, ka tā nav tikai filma par vie-na mākslinieka dzīvi, tā ir pamatīga vēs-tures stunda mūsdienu jauniešiem, kuri ar grūtībām atšķir Staļinu no Ļeņina,

    kur nu vēl viņu nodarīto ļaunumu tūk-stošiem cilvēku. Var tikai apbrīnot un apsveikt filmas veidotāju neatlaidību, izdomu, centību vairāku gadu garumā, līdz savākts nepieciešamais finansējums. Režisora šaubas ir liekas, ja runājam par personu līdzību G.Kluča un viņa sievas atveidotājiem – Mikam Mitrēvicam un Intai Klusajai. Brīnišķīgs ieguldījums mūsu pagastam, novadam, Latvijai, pa-saulei.◊ Agnese Auniņa-Linmeijere

    Nepareizais Gustavs Klucis

    Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons klātesošos iepazīstina ar telpiskajiem mākslas darbiem, radot priekšstatu par to daudzpusību

    Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments un Naukšēnu Cilvēk-muzeja vadītājas p.i. Diāna Glušonoka pateicas mākslas zinātniecei Ivetai Der-kusovai un režisoram Pēterim Krilovam par plašo un daudzpusīgo izklāstu, kas sniedza informāciju gan par mākslinieka profesionālo darbību, gan perso-nīgo dzīvi. Foto: Nora Kārkliņa

  • 2015. gada janvāris (65) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 7

    Pauls Ratnieks saņem Rotari kluba stipendiju K atru gadu Rotari klubs piešķir ap 1200 mācību stipendiju. Arī mūsu skolā katru gadu ir Rotari kluba stipen-diāts – pagājušo mācību gadu tas bija Otto Hincenbergs, šogad Pauls Ratnieks. Centība mācību darbā, vispusīgas ārpus stundu nodarbes, uzvedība, atsaucība pasākumu organizēšanā un dalība skolē-nu parlamentā – tie ir kritēriji stipendi-jas saņemšanai. Kas ir un kā radās Rotari kluba sti-pendija? Rotari kluba dibinātājs ir Pauls Hariss, un tas dibināts ASV Čikāgā 1905.gadā. Acīmredzot tieši tajā laikā cilvēkiem radās vajadzība dalīties ar sa-viem ideāliem. Tas bija laiks pirms Pirmā pasaules kara, kad pasaulē ļoti strauji attīstījās visdažādākās kapitāla formas, cilvēki kļuva arvien pragmatis-kāki un nežēlīgāki savās savstarpējās attiecībās. Varbūt šāds klubs bija kā pretspēks ar publiski paustu uzskatu, ka arī ētiskās vērtības jātur labā līmenī un jāattīsta tieši tāpat kā viss pārējais uz šīs pasaules. Joprojām tiek saglabāts moto – „labdarība pāri sev” - kā labāk kalpot

    sabiedrībai? Bagāts nav tas, kam ir daudz, bet bagāts ir tas, kam pietiek. Kad pārtikušajiem cilvēkiem sev pietika līdzekļu, viņi sāka domāt, kā nepalikt par naudas vergiem. Par Rotari kluba biedru nevar kļūt pēc iesnieguma uzrakstīšanas, par tādu kļūst pēc uzaicinājuma un godīguma pārbaudes testēšanas rezultātiem. Blēdī-bu pasaulē notiek tik daudz, bet Rotari emblēma pie žaketes atloka izsaka daudz par cilvēka goda prātu. Arī Latvijā valda mežonīgais kapitālisms, un ir diezgan viegli prognozējams, kur tas var novest, ja vien intelektuāli un godīgi cilvēki ne-liks pretī barjeru. Rotari stipendiju sa-ņem piecus mēnešus, un tā ir labs starta kapitāls, lai uzsāktu mācības kādā no augstskolām. Būtu patīkami, ja kāds no mūsu sti-pendiātiem kļūtu par Rotari kluba bied-ru.◊ Ingrīda Bērziņa, Naukšēnu novada vidusskolas direktores vietniece izglītības darbā Rotari kluba stipendiāts Pauls Ratnieks atzīst, ka stipendijas saņemšana bijis negaidīts pārsteigums

    Foto: Nora Kārkliņa

    Ķonieši - KNAB fotokonkursa laureāti 17 .decembrī Korupcijas novērša-nas un apkarošanas birojs (KNAB) ap-balvoja korupcijas novēršanas tēmai veltītā foto konkursa „Mēs pret korupci-ju!” uzvarētājus. Laureāti tika noteikti divās vecumā grupās - skolēni no 7.līdz 9.klasei un vidusskolēni no 10.līdz 12.klasei, arodskolu un profesionālo vi-dusskolu audzēkņi un augstskolu vai koledžu studenti. Grupā „Skolēni no 7. līdz 9.klasei” 1.vietu un naudas balvu 100 EUR saņē-ma Naukšēnu novada vidusskolas fili-āles Ķoņu skolas 7./8.klase par darbu „Nē – kukuļdošanai!”. Darba autori ir Laila Bogdanoviča, Elvija Bogdanoviča, Dzintra Zariņa, Kristers Breicis, Gun-dars Murelis, Rolands Reiziņš, Dailis Breicis, Iļja Kvaks, Ričards Laizāns, Rū-dis Rūdolfs Linmeijers, Krists Renāts Mucenieks. Atzinības rakstu par ieguldījumu, izglītojot bērnus par pretkorupcijas jau-tājumiem, saņēma Ķoņu skolas 7./8.klases audzinātāja Aija Ilga Ozola. Ķoņu skolas foto konkursa dalīnieki saņēma arī Saeimas Aizsardzības, iekš-lietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova bal-vu. Visus konkursam iesniegtos darbus var redzēt sociālā tīkla „Facebook” lapā „Mēs pret korupciju”. Paldies audzinātājai par uzņēmību! Vēlam veiksmi arī citos konkursos! Paldies arī Rūda Rūdolfa Linmeijera mammai Agnesei par lielā maizes klaipa izcepšanu! Šoreiz kukulis tiešajā nozīmē palīdzēja ķoniešiem tikt pie 1.vietas.◊

    Agrita Gruzdiņa, direktores vietniece audzināšanas darbā Ķoņu skolā

    Foto konkursa laureāti—7./8.klase ar KNAB apbalvojumiem. Pirmajā rindā no kreisās: Iļja Kvaks,Rūdis Rūdolfs Linmeijers, Laila Bogdanoviča, otrajā rindā: Elvija Bogdanoviča, Dzinta Zariņa, klases audzinātāja Aija Ilga Ozola, Gundars Murelis, Rolands Reiziņš, Kristers Breicis, trešajā rindā Krists Renāts Mucenieks, Dailis Breicis, Ričards Laizāns.

    Foto: Inga Pūce

    N ovembra mēneša konkursa jau-tājumus sagatavoja Kaspars Roķis. Kon-kursa atbildes: attēlā redzamie gada skaitļi atrodas uz graudu kaltes Ķoņu pagasta Eriņos. Ēku būvēja kolhozs “Pionieris”. Kalti izmantoja graudu

    pirmsapstrādei: tīrīšanai, šķirošanai, kaltēšanai. Uz 2014.gada pēdējā konkursa jautā-jumiem atbildes iesūtīja četri dalībnieki. Izlozes kārtībā balvas saņem - Jānis Bielis, 2015.gada Naukšēnu novada ka-lendāru, Eva Reiziņa un Atis Mors, pie-

    zīmju blociņu ar Naukšēnu novada sim-boliku. 2014.gadā aktīvākie konkursa dalīb-nieki bija Eva Reiziņa, Jānis Eglītis, Jā-nis Podiņš un Aigars Putniņš. Turklāt Aigars sagatavoja arī konkursa jautāju-mus. Paldies arī aktīvākajiem konkursa

    jautājumu sagatavotājiem—Kasparam Roķim un Sarmītei Praudiņai. ◊ Nora Kārkliņa

    Konkurss “Izzini Naukšēnu novadu”

  • 8 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2015. gada janvāris (65)

    Ko par tevi saka tava seja? S eja ir dvēseles spogulis. Kad prie-cājas sirds, seja atplaukst. Galvenās emo-cijas, ko atspoguļo cilvēka seja, ir laime, izbrīns, bēdas, ciešanas, dusmas, rie-bums vai nicinājums un interese. Pavēro-jot mīmiku un sejas muskuļus, zināmā mērā rodas jautājums – Vai cilvēka dvē-seles stāvoklis ietekmē tieši seju? Tautā ļoti bieži dzirdam frāzi: «Šis cilvēks gan izskatās nodzēries». Tātad dzīvesveids jau tiek nolasāms sejā. Vai cilvēkam, at-gūstot harmoniju, sakārtojas viņa mīmi-ka, vaibsti un pat proporcijas? Prātā nāk pāris mani draugi. Viens no tiem, pēc visu domām – čalis, kuram ģe-nētiski nav paveicies ar seju, tomēr no viņa nāk tāds strāvojums, harmonija un viņa smaids drīzāk atstāj izskatīga čaļa iespaidu. Smaids un smiekli šo cilvēku atdzīvina, liek smaidīt arī citiem. Otrs cilvēks, kāda mana draudzene – klusējot ir klasiski glīta, ļoti glītas sejas proporcijas, bet tiklīdz sāk smieties, sejas vaibsti pārvēršas tādā jancīgā paskatā, kā izmocītā klaunā. Tad man gribas vilkt paralēles uz cilvēka iekšējām emocijām, labsajūtu. Jo, draudzene, neskatoties uz savu skaistumu, patiesībā ir vientuļa. Atceros, vasarā lasot meža zemenītes, kāda bija liela un salda, kāda liela un skā-ba, kāda maza un salda... Mēģināju sa-prast, kāpēc tā, un varēju to izskaidrot vienīgi ar to, ka tās, kuras ir saulē, ir sal-dākas. Tad kaut kā iedomājos par Raini un viņa teicienu – sasmēlies es esmu saules... Atliek tikai secināt, ka arī cilvēki ir skābi, mīļi un nemīļi, un, ka tas atka-rīgs no pavisam vienkārša iemesla – cik nu kurš dzīvē sasmēlies mīlestību – sauli. Iet pa dzīvi raibi, raibi, bet viss gan ma-nis, gan manas dzīves skaistums izsa-

    kāms vienā vārdā – mīlestība. Jo vairāk mīlam, jo vairāk starojam, skaistāki esam. Tādas pārdomas man radās, pētot muzejā izstādītās Raimonda Briča veido-tās sejas. Katra ir savādāka. Kāda dusmī-gāka, kāda priecīgāka. Tā skatoties, ne-gribot meklējam līdzības pēc kāda apkār-tējā cilvēka. Neviļus kādai sejai gribas iedot vārdu. Pats Raimonds par sevi stāsta: «Mana vectēva - skolotāja, mākslinieka radošās dzīves gaitas beidzās, kad biju trīs gadus jauns un, nepārprotami, asinis pa ma-nām dzīslām pārnēsā ne tikai skābekli, leikocītus un citus sarkanos ķermenīšus, bet arī «mākslu dzenošu līdzekli», kurš palīdz smadzenēm vadīt roku, trāpīt ar otu, zīmuli īstajā vietā... Lai arī zīmēt sāku «pirms vēl nācu pasaulē», tomēr skolotāju padomus ņē-mu vērā un apmeklēju dažādus radošo aktivitāšu pulciņus. Panākumi zīmēšanas olimpiādēs un dekoratīvās noformēšanas iemaņu apgūšana pie tēva darbnīcā (Valkas SPK) bija rezultāts tam, ka 1986.gadā veiksmīgi iestājos Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā un 1991.gadā saņēmu mākslinieka-dekoratora diplomu. Tā iemaņas daiļajās mākslās kļuva bez maz vai par vitālu ne-pieciešamību. Mans vectēvs, māte, tēvs, brālis, dzī-vesbiedre un es esam atstājuši vairāk vai mazāk redzamus nospiedumus «vizuālās mākslas pļavās». Izstāde «Sejas» ir vairāku gadu brīv-brīžu veidota kolekcija, kas ik pa brīdim papildinās, tie ir bezpersoniski tēli, jeb-kura līdzība ar reāliem cilvēkiem vai būt-nēm ir nejauša sagadīšanās...» Izrādās, Raimonds, bieži skatās zvaig-

    znēs, pārdomā dzīvi. Tādos pārdomu brīžos rodas dzejas rindas. Dzeja ir sa-rakstīta daudz, viena liela daļa par zvaig-znēm. Kāds arī par Raimonda dzimto pusi: .. es mēģināju dzīvot taisni.. ..mīlēt, priecāties par skaisto.. ..gan kavējos, gan gāju tālāk.. ..sapņos biju pasaul's malā.. ..gan kritu, gan degumu jutu.. ..neba jau tāpēc sirds salauzta būtu.. ..bija nauda, bija bads.. ..no dzīves izsvītrots kāds gads.. ..tagad to visu es pasaulei stāstu.. ..ar Valku jo patiesas atmiņas saistās..

    ..es apguvu un arī māku.. ..grebt karoti, kalt lādes vāku.. ..es atgriežos jo liktens teic; ..ar ko tu sāki, ar to ar beidz..! RB 2003. Izstāde tika atklāta 15.janvārī, skanot brīnišķīgam Andra Ziemaņa un Jāņa Dreimaņa muzikālajam izpildījumam. Vakara gaitā Raimonds pastāstīja par sevi, kā arī lasīja savas rakstītās dzejas rindas no kladītēm. Raimonda Briča izstāde Naukšēnu C i l vēkmuze jā apska tāma l īdz 13.februārim. Ieeja bez maksas.◊

    Mākslinieks Raimonds Bricis

    Foto: Una Blaumane

    15 . janvārī policijā saņemts ie-sniegums par sieviešu tipa velosipēda zādzību, kas izdarīta Naukšēnu novada Naukšēnu pagasta Naukšēnos no dzīvo-jamās mājas kāpņu telpas laika posmā no 13. janvāra plkst. 14:00 līdz 14. jan-vāra plkst. 03:00. Cietušajai personai nodarīts materiālais zaudējums, policijā par notikušo uzsākts kriminālprocess.◊ Sintija Virse, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja inspektore

    Valsts policijas informācija

    Aicina pieteikties motorzāģa īpašnieku Naukšēnu novada pašvaldības policija aicina

    pieteikties attēlā redzamā motorzāģa īpašnieku. Tālr: 64250953, mob. tālr: 29215867 (vecākais inspektors).◊

    21 .janvārī skolā uz kārtējo sko-las vecāku padomes sēdi sanāk tās pār-stāvji. Šoreiz darba kārtībā ļoti svarīgs jautājums – skolas budžets. Lai abās skolās spētu nodrošināt maksimāli labus apstākļus ikdienas darbam, ieplānots remonts divos kabinetos Naukšēnos un Ķoņu skolas matemātikas klasē, kā arī pabeigt remontu skolas internāta telpās. Lielas naudas summas paredzētas mācī-bu līdzekļiem – grāmatām, darba bur-tnīcām, kopējamam papīram un kance-lejas precēm. Būtu labi, ja vecāki pār-baudītu mācību grāmatu apvākošanu – tās neapvākotas nolietojas tik ātri. Sko-las orķestrim nepieciešams jauns pūša-mais instruments. Vajadzību ir tik

    daudz. Pašvaldības vadītājs Jānis Zuments iepazīstina ar lielāko projektu – pirms-skolas telpu izbūvi jaunās skolas nepa-beigtajā daļā. Beidzot visi mazie naukšē-nieši būs zem viena jumta. Priekšsēdē-tājs informē skolas padomi par papildus finansējumu pedagogu algām – skolēnu skaits nepaliek lielāks un valsts politika „nauda seko skolēnam” nemainās. Valsts vienam normētajam izglītojamam dod EUR 83,27 mēnesī un interešu izglītībā EUR 3,39. Ar to nepietiek un, salīdzinot ar kaimiņu novadiem, pašvaldības bu-džetā izglītībai ir krietnas izmaksas. Novadā viss tiek darīts, lai Naukšēnu novada vidusskola būtu laba. Bet kas ir laba skola – viedokļi ir tik dažādi. Divu

    bērnu māmiņas domas: „Labā skolā strādā labi skolotāji un mācās labi bērni, kuriem ir labi vecāki. Labs skolotājs - ieinteresēts savā darbā, bērnos, harmo-nisks, līdzsvarots, gudrs, zinātkārs, ra-došs, iejūtīgs, disciplinēts, atklāts, pie-tiekami stingrs, atbildīgs, gatavs sadar-bībai ar vecākiem. Labs skolotājs spēj saredzēt katru bērnu. Skolotājam ir jā-būt kā paraugam saviem skolēniem. Labs bērns - ieinteresēts, zinātkārs, dis-ciplinēts, draudzīgs, atbildīgs. Labi vecā-ki - atvērti sadarbībai ar skolu, ieintere-sēti, atbildīgi, arī paraugs savam bēr-nam. Labas skolas direktors, nevis atsēž, bet strādā attīstībai, skolotāju komfor-tam darbā (jo tas ir ļoti svarīgi), atrod iespējas skolēnu motivācijām, mērķiem,

    sadraudzības iespējām.” Vai pie mums tā ir? Katram ir tiesības uz savu viedokli. Skolas direktore, analizējot skolas attīstības plāna izpildi, uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir skolē-nu radošās darbības motivēšana, akcen-tējot darbu ar talantīgiem skolēniem. Laiks, ko skolotājs velta nesekmīgā sko-lēna pārtapšanai par sekmīgu, ir jāizvēr-tē. Un vēl viens būtisks visas sabiedrības uzdevums – pilnveidot darbu pie skolē-nu uzvedības kultūras uzlabošanas. Visi skolas vecāku padomē saprot, ka izglītība ir mūsu novada prioritāte.◊ Ingrīda Bērziņa

    Aizvadīta skolas vecāku padomes sēde

  • 2015. gada janvāris (65) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 9

    21 .decembra svētdienā Nauk-šēnu sporta hallē pulcējās kupls skaits galda tenisa cienītāji, jo norisinājās Naukšēnu novada Ziemassvētku kauss galda tenisā. Spēles vienlaicīgi varēja notikt pie sešiem galdiem. Dalībnieku vidū bija ari igauņu sportisti, kas cīņas sparu pie galdiem padarīja azartiskāku. Visi 22 spēlētāji pēc izlozes tika sada-līti trīs apakšgrupās, kurās bija no 7 līdz 8 spēlētāji. Tajās spēlētāji tikās katrs ar katru. Divi labākie no apakšgrupām tika "A" finālā, otri labākie "B" finālā, trešie labākie pēc punktiem cīņu turpināja "C" finālā. Kā vēlāk izrādījās igauņu sportisti bija diezgan „ciets rieksts”. Pirmo seši-nieku noslēdza Jānis Zuments, piekto vietu ieguva Kristaps Bērziņš, ceturtajā vietā ierindojās Gatis Kreilis, trešo vietu izcīnīja igauņu sportists Tarmo Talu no

    Karksi Nuijas, otro vietu izcīnīja Andris Upītis no Ķoņiem, nepārspēts palika Mats Tohk no Karksi Nuijas. Liels paldies SKII „Naukšēni”, Gun-daram Putniņam, Jānim Aģim, Paulam Ratniekam, Pēterim Skorohodovam par līdzdalību sacensību organizēšanā. Nā-kamās galda tenisa sacensības notiks Lieldienu laikā, bet līdz tam vietējie gal-da tenisa entuziasti piedalās turnīros Igaunijā, kā arī dažāda līmeņa sacensī-bās citviet Latvijā.◊ Teksts un foto Kaspars Eglītis, sporta organizators

    Noslēdzies Naukšēnu novada vidusskolas turnīrs florbolā

    N oslēdzies Naukšēnu novada vi-dusskolas turnīrs florbolā, kurā piedalī-jās 4. - 8.klases komandas. Vietu sadalī-jums: 1.vietā 7.klases komanda (Ilmārs Duncis, Daniels Rudzītis, Valdis Vikma-nis, Eduards Lūsis, Jurģis Engers, Kris-

    taps Miņickis, Edijs Šulga, Armands Jermacāns); 2.vietā 8.klases komanda (Arnis Grīnfelds, Dāvids Suzī, Kalvis Blauma-nis, Helvijs Šulga, Edgars Adamo-vičs,Tomas Šīravs); 3.vietā 6.klases komanda (Daniels Davidovs, Artūrs Valūjevs, Beatrise Mi-

    kuļonoka, Megija Pārupe, Antra Ivaško-va, Nate Puriņa); 4.vietā 4.klases komanda (Evelīna Eglīte, Elvis Laškovs, Daniels Gaidamo-vičs, Denijs Bošs, Kristaps Dālbergs); 5.vietā 5.klases komanda (Māris Parts, Linards Liepiņš, Rūdolfs Gailis, Mikus Seimanis, Alise Dunce, Markuss Krūmiņš). Turnīra rezultatīvākais spēlētājs Valdis Vik-manis ar 19 gūtajiem vārtiem.◊ Inese Grava, sporta skolotāja

    Naukšēnu novada Ziemassvētku kauss galda tenisā

    Godalgoto vietu ieguvēji: no kreisās 2.vietas ieguvējs Andris Upītis, 1.vieta Mats Tohk un 3.vieta Tarmo Talu.

    Draudzības spēles florbolā starp Naukšēnu un

    Kārķu komandām 22 .janvārī Naukšēnu sporta hallē norisinājās draudzības spēle flor-bolā starp kaimiņu pagastu koman-dām—Naukšēniem un Kārķiem. Šoreiz Kārķus pārstāvēja divas, bet Naukšē-nus viena komanda. Katra komanda ar katru spēlēja trīs spēles. Rezultātā Kārķu komandas izrādī-jās veiklākas un pārspēja mājiniekus. Nākamās sadraudzības spēles norisi-nāsies Kārķos. ◊

    Kaspars Eglītis

    Volejbola aktivitātes J au otro gadu Rūjienas vidusskolas vecajā sporta zālē katru otrdienu un ce-turtdienu no plkst. 18.20 – 20.20 notiek volejbola treniņi jaunietēm un sievietēm. Dalībnieces ir no Naukšēnu un Rūjienas novadiem. Sportistes jūtas labi apguvu-šas volejbola iemaņas un atsaucoties uz Strenču volejbolistu piedāvājumu, pieda-lās Strenču novada turnīrā ar mainīgām sekmēm. 2014.gada 6.decembrī turnīrā (laukumā četras dalībnieces) izcīnīta 4. un 5.vieta. Jauktajā komandā spēlēja Madars Kalniņš, Amanda Bērziņa, Laura

    Siliņa un Sannija Kalniņa. Izcīnīta 2.vieta. 2015.gada 16.janvārī Strenčos nakts volejbola turnīrā no plkst. 20.00 līdz pat nākamās dienas plkst. 3.00 naktī pieda-lījās Madars Kalniņš, Edgars Roze, Jānis Zuments, Laura Siliņa un Amanda Bērzi-ņa. Izcīnīta 2.vieta. 16.janvārī piedaloties Strenču novada organizētajā volejbola turnīrā, komanda, kurā spēlēja Sannija Kalniņa, Laura Sili-ņa, Amanda Bērziņa, Rita Kalinovska, ierakstīja komandas vēsturē pirmo uzva-ru. Šoreiz tā bija pār Strenču vidusskolas komandu, bet otrajā spēlē pret Valmieras

    komandu, tomēr nācās piedzīvot zaudē-jumu. Regulāri treniņos pagaidām piedalās desmit jaunietes un sievietes, bet ko-manda gaida arī jaunas dalībnieces. Šo-brīd ar volejbolu nodarbojas Marika Kal-ve, Laura Siliņa, Laura Mellupe, Laura Cīrule, Sannija Kalniņa, Amanda Bērzi-ņa, Rita Kalinovska, Zane Melngaile, Daina Irbe un Linda Kalve. Volejbola aktivitātes noteikti turpināsies.◊ Pēteris Skorohodovs, volejbola treneris

    SPORTA SPĒĻU TRENIŅI NAUKŠĒNOS • Galda tenisa treniņu spēles katru svētdienu plkst. 13:00 SKII “Naukšēni” sporta zālē; • Volejbola treniņi katru piektdienu plkst. 18:00 sporta hallē; • Florbola treniņi katru ceturtdienu plkst. 20:00 sporta hallē Sīkāka informācija t. 20306316 (sporta organizators Kaspars Eglītis)

    Vingrošanas nodarbības Naukšēnu sporta hallē notiks 3., 9., 11., 17., 23. un 25.februārī plkst. 20.00. Izmaiņu gadījumā informācija būs publicēta www.naukseni.lv

    5.februārī plkst. 18.00 no Naukšēnu sporta halles izbraukšana uz peldbaseinu Abja—Paluoja Igaunijā.

    Pieteikšanās: tālr: 20306316 (Kaspars Eglītis)

    7. un 8.klases finālspēle Foto: Inga Gaile

  • 2014 . gads ātrā Zirga riksī aizskrējis gluži nemanot. Vairāki nozī-mīgi notikumi atgādinās – tas bija 2014. gadā. Vispirms nedaudz par laika apstāk-ļiem. Par sniegu priecāties pagājušajā gadā nesanāk. Mēs vairāk baudām lietu. Arī sals neviesojas ilgi. Barga ir tikai janvāra otrā puse, -210, un 29. un 30.decembris, -180, -200. Pirms Jāņiem gaisa temperatūra +13,30, septembra sākumā +15,70. Jūlijā un augusta sāku-mā sildāmies pie +300. Dažkārt drū-mais novembris ir silts. Gada pēdējā mēneša vēji ir brāzmaini, līdz 13.decembrī atnes vētru. Beidzot ir bal-ti Ziemassvētki, bet Jaunais gads atnāk „melns” un miglains. Turpretī ASV un Kanādā neparasti bargs sals un vētras. Sasalst Niagāras ūdenskritums. Skandināvijā -420, Krie-vijas Eiropas ziemeļos -520, Maskavā -260. Rumānijā sniega sega 38 cm, Zie-meļamerikā 60 cm. Bet vasarā vairākas Eiropas valstis piemeklē plūdi. Ir labi tā, kā Latvijā. Nav zemestrīču kā Zvied-rijā, Japānā, Ķīnā, neapdraud vulkāns kā Japānā, taifūns Filipīnās. Netrako sniega vētras kā Serbijā, Horvātijā, Uk-rainā, Japānā, Krievijā. Bet smagāki par dabas stihijām ir kara draudi. Ne mirkli nedrīkstējām un nedrīkstam aizmirst par Krievijas agre-siju Ukrainā. Ukrainu plosa nezvērs, neaprēķināms nezvērs. „Ukrainā nebija nedz 16. marta, nedz „pazemojošu” naturalizācijas eksāme-nu, nedz nepilsoņu, un vienalga Krievija atrada iemeslu, lai ievestu tur savu ka-raspēku.” (Edvīns Šnore) Arī turpmākās agresora darbības nav prognozējamas. Kopš pavasara Lat-vijas teritoriālo ūdeņu tuvumā regulāri tiek identificēti Krievijas bruņoto spēku kuģi un militārās lidmašīnas. „Ja kāds vēl dzīvoja naivās cerībās, ka mums kaimiņos ir normāla valsts, kura pret kaimiņiem izjūt, es pat ne-teikšu cieņu, bet elementāru respektu, tad šīs ilūzijas un naivums pēc visa pie-redzētā un tā, kas joprojām notiek, vairs nevarētu pastāvēt. Rodas iespaids, ka 1940.gads Latvijā nav bijis.” (Žanete Ozoliņa) Bet pirms 20 gadiem, 1994. gada 30.aprīlī, tiek parakstīts līgums par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. 23. augustā – Baltijas ceļa 25. gada-diena. Toreiz Latvijas Tautas Frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns teica: ”Jebkurai netaisnībai pienāk gals. Jeb-kurus melus izgaismo patiesība. Jeb-kurš agresors lai ar to rēķinās.” Atceres pasākumi 2014.gadā notiek daudzviet Latvijā, arī mūsu novadā. Uz Latvijas –Igaunijas robežas Unguriņu-Lilli robež-punktā. Pirms 25 gadiem krīt arī Berlīnes mūris Vācijā. Bet sākas 2014. gads ar eiro. 2013. gada 31. decembrī atvadījāmies no Lat-vijas naudas – lata. Ar 2014.gada 1.janvāri mūsu maciņos ir eiro. Pirmajā maijā paiet 10 gadi, kopš esam Eiropas Savienībā. No 2004. gada 26.marta Latvija ir NATO dalībvalsts. Bet Latvijas robežapsardzei 2014. – 95. 2014.gadā Latvijas pilsoņi divas rei-zes dodas pie vēlēšanu urnām. 24. maijā – Eiroparlamenta vēlēšanas, 4. oktobrī –Saeimas vēlēšanas. Vēlētāju aktivitāte zema - Saeimas vēlēšanās piedalās 58,78 %. Toties teātris ap Saeimas vēlē-šanām ir liels. Pirms oficiālo rezultātu paziņošanas „Vienotība” jau dala ama-tus, balsu pirkšanas skandāli, Solvita Āboltiņa viņai vien zināmā veidā tomēr iekļūst Saeimā, bet „suņu būdas” īpaš-nieks no saraksta pēdējās vietas nonāk

    pirmajā. Vai Inguna Sudraba tomēr at-pazīst sevi? Vai tā ir viņa, kura ievēlēta Saeimā? Premjerministre atkal ir Laimdota Straujuma, bet 12. Saeimu vada Ināra Mūrniece. Ekspremjers Valdis Dom-brovskis izvirzīts Eiropas Savienības komisāra amatam. 2014.gadā Latviju apmeklē vairāki pasaulē pazīstami cilvēki: Zviedrijas karalis Kārlis 16. Gustavs un karaliene Silvija, Vācijas kanclere Angela Merke-le, Turcijas prezidents, Norvēģijas premjerministre, NATO ģenerālsekre-tārs, Kirgizstānas ārlietu ministrs. Bijuši arī smagi atceres brīži, zaudē-jumi. 28. septembrī paiet 20 gadi, kopš Baltijas jūrā nogrimst prāmis „Estonia”. 21. novembris – gads kopš Zolitūdes traģēdijas. Bieži jo bieži saņemam sa-traucošas ziņas par narkotisko vielu izplatību Latvijā. Neviens nevar nosar-gāt Latviju no Āfrikas cūku mēra, kas rada lielus zaudējumus mājsaimniecī-bām. Negaidīti mūžībā aiziet advokāts Andris Grūtups un Latvijas Televīzijas raidījumu vadītājs Ēriks Niedra. Īpaši nozīmīgs 2014. gads Latvijai ir kultūras jomā. Diemžēl nākas zaudēt arī vairākus ievērojamus cilvēkus. Rīga – 2014. gads – Eiropas kultūras galvaspilsēta. 18. janvārī cilvēku ķēdē tiek pārnes-tas grāmatas no vecās Nacionālās bibli-otēkas uz jauno – Gaismas pili. Bet 29. augustā atklāj jauno Nacionālo bibliotē-ku. Gaismas pils sāk darbu. 6. jūlijā Lat-vijas iedzīvotājus priecē pasaules mūzi-kas zvaigžņu solokoncerts „Dzimuši Rigā”, bet no 9.-19 jūlijam Rīgā notiek pasaulē lielākais koru mūzikas festivāls. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspil-sētā 13. decembrī Eiropas Kinoakadē-mijas balvas pasniegšana, bet pirms tam Dailes teātrī godina labākos teātra mākslā un notiek Nacionālais kino festi-vāls „Lielais Kristaps”. Pie jaunas kon-certzāles 2014. gadā tiek Cēsis. Mēs visi kopā izvēlamies savu nāci-jas grāmatu. Balsojuma rezultātā par tādu kļūst Kārļa Skalbes „Kaķīša dzirna-vas”. Stāsts par ticību labajam, par ne-padošanos un nepieciešamību saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi jebkurā situācijā. Vairojot prieku, var tikt uz priekšu. Dižas jubilejas svin Latvijā plaši pa-zīstami dzejnieki. 30. jūnijā 75. dzimša-nas diena Jānim Peteram. „Soliet man pasauli – nederēs, man ir daudz vairāk dots – dzīvība mana un gods.” 16. decembrī uz 65 mūža gadiem atskatās Leons Briedis. „Līdz pat pēdējam zāļu stiebram, līdz pēdējam kukurznim laukā, Ar asi-nīm savām un sviedriem es mūžam par latvieti saukšos.” Dokumentālā kino vecmeistars Ivars Seleckis svin 80. dzimšanas dienu, an-sambļa „Dzeguzīte” vadītāja Daila Mar-tinsone -75. 60 gadi vienam no Čikāgas piecīšiem – Armandam Birkenam, 50 – Latvijas rokleģendai, līvam Aināram Virgam. Un 60. dzimšanas diena Latvi-jas Televīzijai. 2. februārī izcilā māksliniece Marga-rita Stāraste atzīmē 100 gadu jubileju, bet 18. februārī viņa no mums atvadās uz mūžu. 27. aprīlis. Mūžībā aiziet komponists, dziedātājs, mūziķis Niks Matvējevs. Nesagaidījis savu 91. dzim-šanas dienu (28. aprīlī) no mums pavi-sam aizlido Karlsons – aktrise Vera Sin-gajevska. 2014. gadā Latvija atvadās arī no folklorista, skandinieka, politiķa Daiņa Stalta, māksliniekiem Jāzepa Pīgožņa un Felicitas Pauļukas. 84 gadu vecumā mirst dzejnieks (daudz un mīļi rakstījis bērniem), rakstnieks, publicists

    Jāzeps Osmanis. Ne mazāk ievērojami kļuvuši Latvi-jas sportisti. Nozīmīgākais 2014. gada notikums sporta dzīvē – Ziemas olimpiskās spēles Sočos. Bet pirms tam skeletonists Mar-tins Dukurs iekļauts Ginesa rekordu grāmatā. Viņš četras reizes pēc kārtas uzvarējis pasaules kausa izcīņā. 7. feb-ruārī sākas 22. Ziemas olimpiskās spē-les. No Latvijas tajās piedalās 58 spor-tisti. Atklāšanas parādē Latvijas karogu nes hokejists Sandis Ozoliņš. Noslēgu-ma ceremonijā – bobslejists Daumants Dreiškens. Šis ir veiksmīgākais Latvijas Republikas sportistu starts Ziemas olimpiskajās spēlēs – 2 sudraba un 2 bronzas medaļas. Pasaules Vieglatlētikas slavas zālē uzņem Latvijas šķēpmetēju Jāni Lūsi. Pirmais un vienīgais no Latvijas. Jānim ir visas trīs – zelta, sudraba un bronzas - medaļas. Pasaules čempionātā veik-smīgi starti 2014. gadā ir bobsleja div-nieku un četrinieku ekipāžām, kā arī skeletonistiem brāļiem Dukuriem. Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokse-ris Mairis Briedis. Labākā Latvijas spor-tista tituls Martinam Dukuram (skeletonists) un Anastasijai Grigorjevai (cīkstone). Diemžēl ir arī zaudējumi. 85 gadu vecumā mūžībā aiziet slavenā basketbo-liste Dzidra Karamiševa un leģendārais hokeja treneris Viktors Tihonovs (Krievija, 84 gadi). No 1968. – 1977. gadam viņš ir treneris Rīgas „Dinamo”. Bet nu par Naukšēniem. Naukšēnu novads 2014.gadā kļuvis bagātāks ar 15 jaundzimušajiem. Trīs pāri teikuši viens otram „jā” vārdu. Nekad dzīvē vairs ne-satiksim Helēnu Kukaini, Veltu Balodi, Uldi Krastiņu, Ivaru Kauci, Robertu Ozolu, Andri Putniņu, Skaidrīti Lucavu, Maiju Vācieti, Aiju Zīli, Eduardu Pēter-sonu, Vladimiru Striku-Laivinieku, Ed-garu Breici, Martu Puriņu, Laimoni Landrātu, Olgu Putniņu, Annu Bērzupi, Andri Jēkabsonu, Māri Zāģeri, Zentu Strāķi, Zentu Roķi, Rutu Zandersoni, Jāni Jepifānovu, Veltu Judzi, Arvīdu Lezdkalnu, Annu Fiļipovu, Laslo Margi-tiču. Dižu jubileju 2014. gadā svin nauk-šēniete Marta Lāce. Viņai 101. Daudz mazāk ir pensionāru apvienībai „Sarma”, tikai 20. Naukšēnu novada pašvaldībā darbu sāk sporta darba organizators Kaspars Eglītis un sociālā dienesta vadītāja Eva Gulbe. 21.gadsimta līdumnieki arī Naukšē-nos. Piksāros. Pauls Vikmanis un Kris-taps Builis lauksaimnieciskajai ražoša-nai atgriež Latvijas neatkarības laikā ar kokiem un krūmiem aizaugušas platī-bas. Tagad tur viļņojas labības lauki un veidojas tīkama Latvijas ainava. Pie Doktorāta mums tagad ir ārst-niecisko augu dobe, bet lapenē novieto-ta lielizmēra grāmata, kurā ikvienam ir iespēja izlasīt teikas par Naukšēniem. No jūlija Naukšēnu doktorātā pieejami daudzveidīgi zobārstniecības un zobu higiēnista pakalpojumi. Kopš marta sākuma Naukšēnu spor-ta zālē divas reizes nedēļā notiek vin-grošanas nodarbības, kuras vada sporta darba organizators Kaspars Eglītis. Viņš arī organizē braucienus uz peldbaseinu Igaunijā, Abjā—Paluoja. Naukšēnos iespējams arī mācīties igauņu valodu. Interesanti pasākumi bērniem. Par tradīciju kļuvis „Mazais novadnieks”. Šajā gadā pēc Bērnu un jauniešu centra un sociālā dienesta ierosinājuma Nauk-šēnos notiek „Rudens ratu ripošana”. Mazie kopā ar vecākiem dodas pastaigā no kultūras nama uz muižu.

    Taču kā katru gadu ir Naukšēnu no-vada svētki. Kā katru gadu 1. septembrī bērni dodas uz skolu. Naukšēnu bērni savu mācību iestādi ierauga jaunā iz-skatā. Vasarā izdarīti fasādes uzlaboju-mi un skola siltināta. Zinības apgūst 208 skolēni (161 Naukšēnos, 47 Ķoņos). Pašvaldības vadītājs Jānis Zuments sa-ņem Izglītības un Zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīga darba ieguldījumu izglītības sistēmā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš pasniedz Atzinības rakstus veiksmīgā-kajiem uzņēmējiem: SIA „Naukšēni” vadītājam Imantam Kamzolam par daudznozaru saimniecības izveidi un darba v i e tu r ad ī š anu , S IA „Vega” (mēbeļu ražošana) vadītājam Gatim Vēverim par ieguldījumu ekspor-ta veicināšanā un uzņēmējdarbības at-tīstībā. Starptautiskajā brīvprātīgo die-nā naukšēnietes Regīna Jurgenovska un Una Blaumane saņem Atzinības rakstus par brīvprātīgā darba attīstību Latvijā. Bez Regīnas un Unas veidotajām ziedu kompozīcijām nav iedomājami svētki Naukšēnos. Par labāko Latvijā atzīta Diānas un Jāņa Bauņu vietējo augļu un ogu vīnu darītava. Latvijas čempionātā vieglatlētikā U-20 vecuma grupā Alvim Čākuram zelta medaļa 4x200 m stafetē. Kopā ar trim Valmieras Bērnu sporta skolas pārstāv-jiem Alvis kļūst par Latvijas čempionu 4x100 m stafetē. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests godina dienesta darbiniekus, kuri piedalījās Zolitūdes traģēdijas glābšanas darbos. Apbalvoju-mus saņem arī naukšēnieši Edvīns un Edvarts Meļņi, Kaspars Eglītis, Oskars Reiziņš, Līga Ratniece, Matīss Spalva. Naukšēnu florbolisti Starptautiskajā florbola turnīrā izcīna sudraba medaļas. 10. Pasaules čempionātā ugunsdzēsības sportā Latviju pārstāv astoņi dalībnieki, starp tiem arī naukšēnieši Oskars un Rihards Reiziņi. Autosportists Arnis Odiņš Baltijas čempionātā 2. vietā, Lat-vijas čempionātā 3. vietā VAZ klasē. Liela daļa naukšēniešu ir kopā 14. novembra vakarā Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā pa-sākumā „Mīļa mana tēvu zeme - divu roku siltumā”. Mājas. Latvija. Dzimte-ne. Tēvzeme. Miers. Mīlestība. Dzimtā valoda. Lepnums vārdos un sirdī. Lai-mīgs tas cilvēks, kurš mīl savu tēvzemi. Ja Latvijas rīt vairs nebūtu... Tas ir ne-iedomājami. Tāpēc nevajag noniecināt. Valdība ir cita lieta. Dzimtene ir dzimte-ne. Mājas. Mīlēt mājas un dzimteni va-jag katru dienu. „Maza mana tēvu zeme – divu plaukstu platumā. Mīļa mana tēvu zeme – divu plauk-stu siltumā. Dziļa mana tēvu zeme – visā mūža garumā.” K. Skujenieks Savos 2014. gada notikumu pierakstos ieskatījās Brigita Ceriņa

    10 NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 2015. gada janvāris (65)

    Pagājis 2014.gads

  • 2015. gada janvāris (65) NAUKŠĒNU NOVADA VĒSTIS 11

    Naukšēnu pagasta senioriem svētkus dāvina vietējie labvēļi

    Z iemassvētku laiks atnes brīnu-mus un dāvanas ne tikai cilvēkiem, bet arī meža iemītniekiem. Pirmsskolas gru-piņu bērni šogad iejutās meža zvēriņu tēlos un dāvināja viens otram dziesmas, dejas un dzejoļus. Dāvināšanas priekam pa vidu sākās putenis, kas visus aizveda pie sapostās svētku egles. Zvēriņi sapra-ta, ka prieks ir ne tikai dāvanas saņemt, bet tās arī gatavot un dāvināt citiem. Jautrās dziesmas un dejas bija sa-dzirdējis Ziemassvētku vecītis. Viņš nāca lūkoties jautros dziedātājus. Par jauko darbošanos jāsaņem dāvanas, taču atve-rot maisu-pārsteigums! Maisā dāvanu vietā-ģitāra. Rūķiem, gatavojot dāvanas, kaut kas sajucis. Ko nu darīt? Ziemas-svētku vecītis neapjūk un aicina visus uz kopēju dziesmu par eglīti, kas piedzi-musi mežā. Pēc tam kopīgi skaitīti bu-ramvārdi atbur atpakaļ gaidītās dāvanas. Ziemassvētku vecītis dalīja dāvanas, bēr-ni skaitīja dzejoļus un vēl viena kopīga dziesma raisīja svētku prieku. Lai Jaunais gads darbīgs, rosīgs un veselīgs!◊ Pirmsskolas skolotāja

    Eva Reiziņa

    Reiz Ziemassvētkos mežā

    Pirmsskolas grupiņu bērni kopā ar audzinātājām un auklītēm pie Ziemassvētku vecīša Foto: Inga Gaile

    N oslēdzies atkal viens laika posms – beidzies 2014.gads, sācies jauns. Aizvadīto gadu Naukšēnu pagasta seniori tradicionāli noslēdza ar Ziemas-svētku pasākumu 27.decembrī. Šī pasā-kuma realizēšanā kā vienmēr tika iegul-dīti gan līdzekļi, gan daudzu cilvēku darbs, par ko noteikti pienākas pateicī-ba. Lielu paldies, protams, pelnījuši tie mūsu atbalstītāji, kuri ziedoja naudu, kuru varam tērēt dažādiem senioru pa-sākumiem visa gada garumā. Un tā, lie-lais paldies SIA „Naukšēni” valdei un arodbiedrībai, Naukšēnu novada domei, SIA „A.D.”, SIA „Ratnieks”, SIA „Rostes”, SIA „Selgas” un SIA „Jaunlambikas”. Zemnieku saimniecī-bām „Saktas”, Lejaslimbas”, „Aires”, „Tiltgaļi”, „Sporas”, „Dukuri”, individu-āli Rimantam Gaidamovičam, Sonjai Muzikantei Zviedrijā un Didzim Čāku-ram. Par bagātīgi klāto galdu svētkos vis-lielākais paldies SIA „Kunturi”, veika-liem „Mazais ELVI”, „Ievulīči”, uzņēmu-mam „Nāras”, maiznīcai „Liepkalni”,

    Laimonim Niedrem. Liels paldies par saldumu paciņu sai-ņošanu veikala „Ievulīči” meitenēm Sil-vijai un Sandrai. Saldumu paciņas saņē-ma visi seniori, sākot no 62 gadu un trīs mēnešu vecuma, kā arī personas ar 1.grupas invaliditāti. Paldies par paciņu nogādāšanu līdz adresātiem. Šeit mūsu palīgi bija Anita Deičmane, Andris Lei-karts, Ramona Niedre, Pēteris Ķīkulis, Regīna Jurgenovska, Benita Lapsa, Sar-mīte Zāģere, Zintis Pētersons, Biruta Laizāne, Maruta Jakobsone, Maiga Bēr-ziņa un Rūta Pūce. Paldies Vairim Začam par transporta pakalpojum


2011. gada 13. janvāris

Sia Laflora Jelgavas novada uzņēmums

Alojas pilsētas bibliotēka janvāris, 2014

  · Web viewMazais uzņēmums ir uzņēmums, kurā nodarbinātas mazāk nekā 50 personas un kura gada apgrozījums un/vai gada bilance kopā nepārsniedz 10 miljonus euro; Vidējais

Nr. 1 (494) 2018. gada 12. janvāris Šajā OOskaru Kalpaku … · 2018-01-22 · PAŠVALDĪBĀ 2 ”LUBĀNAS ZIŅAS” 2018. gada 12. janvāris Domes sēde 28.12.2017. Sēdē piedalās

2021. gada JANVĀRIS 1 zeme2021. gada JANVĀRIS 1 zeme 20. janvāris 2021 Nr. 1 (166)Man visa kā diezgan, man visa kā gana – JANVĀRIS Tā noskaņa ir netverama, Ko janvāris mums

2015. gada 16. janvāris Nr.1._16.01.2015.lv_03.pdf

Cik efektīvs ir jūsu uzņēmums?

Kā uzņēmums var samazināt Savus izdevumus un nemaksāt dabas resursa nodokli par

20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena

LIAAENERĢĒTIKA | NOZĪMĪGĀKĀS IZSTĀDES . JANVĀRIS 2014 – DECEMBRIS 201 4 . . 5 . Izstādes. Izstādes

2011. gada 27. janvāris

Janvāris 2014

Mans šūšanas uzņēmums...Darbinieki. •Tā kā uzņēmums ir tikai pašā sākuma, pagaidām visus darbus veic viens cilvēks, kas ir gan menedžmentu, gan mārketinga speciālists,

Janvāris - ROJAS VIDUSSKOLArojasvidusskola.lv/wp-content/uploads/2015/01/kalendars_2015.pdf · Janvāris Ce 1 Laimnesis, Solvita, Solvija Jaungada diena Pk 2 Indulis, Ivo, Iva, Ivis

2011. gada 25. janvāris

Ilgtspējīgs uzņēmums mainīgajā pasaulē - vai iespējams?

GRIFS AG Darbinieku Avīze Nr. 19 Janvāris 2015 Uz jaunu ... · PDF fileUz jaunu mērķi caur mierīgu ikdienas darbu GRIFS AG Darbinieku Avīze Nr. 19 Janvāris 2015 Apsardzes sertifi

datubaze.files.wordpress.com · Web viewDarba ietvaros tiks apskatīts iedomāts uzņēmums X, kurš nodarbojas ar saimniecības preču mazumtirdzniecību. Uzņēmums jau kādu laiku

10 2018. gada 12. janvāris Piektdiena 2018. gada 12 ... · 10 Bauskas dzīve Ģimenei 2018. gada 12. janvāris Piektdiena 2018. gada 12. janvāris Piektdiena Ģimenei Bauskas dzīve

Kārsavas Novada Vēstis - janvāris

Amatu ziņas janvāris 2009.pdf

2016. GADA PĀRSKATS - LTAB...Pārskata gads 2016. gada 1. janvāris – 2016. gada 31. decembris Iepriekšējais pārskata gads 2015. gada 1. janvāris – 2015. gada 31. decembris

2011. gada 20. janvāris

2011. gada 6. janvāris

1 (522) ISSN 1407–1479 2017. gada 9. janvāris Ziemassvētku … · 1 (522) ISSN 1407–1479 2017. gada 9. janvāris Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes un

Nr. 1 (223) 2016.gada Janvāris Rundāles novada …Nr. 1 (223) 2016.gada Janvāris Rundāles novada ziņas 3 DOME LĒMUSI PAGARINA NOMAS LĪGUMA TERMIŅU NEDZĪVOJAMĀM TELPĀM Lai

Janvāris, 2015 KOPSOLĪ LATVIJAS NEDZIRDĪGO ...Janvāris, 2015 K OPSOLĪ KOPSOLĪ ISSN 1407 - 0170 Iznāk no 1954. gada LATVIJAS NEDZIRDĪGO SAVIENĪBAS IZDEVUMS 2015. gada janvāris

2011. gada 22. janvāris

Prakses vietu Darba vietu Nr.p.k. Uzņēmums/organizācija … · 2020. 3. 25. · Riga Technical University, Report 2019 Nr.p.k. Uzņēmums/organizācija Prakses vietu piedāvājums

Web viewAuthor: Sarmite : Created Date: 01/25/2016 05:16:00 : Last modified by: User : Company: Mazais uzņēmums ir uzņēmums, kurā nodarbinātas mazāk nekā 50 personas

februārī - astrologi.lv · 2017. 7. 21. · 34 • mājas VIESIS 2011. gada 21. janvāris 2011. gada 21. janvāris mājas VIESIS • 35 Skaisti mati – skaista dzīve! Austrumu

VPR Jaunumi - Janvāris/Februāris 2015

Nr. 01 (309) Ceturtdiena, 2020. gada 30. janvāris · 2020-01-27 · Nr. 01 (309) Ceturtdiena, 2020. gada 30. janvāris ŠAJĀ NUMURĀ: • Pensiju 2. līmeņa kapitālu var mantot

NR. 1 (139) janvāris 2019 Olaines novada pašvaldības