janvāris 2014

1www.anglobalticnews.co.uk

www.anglobalticnews.co.uk

Laikraksts latviešiem Apvienotajā Karalistē / Newspaper for Latvians living in the UK

Veiksmīgu Jauno 2014. gadu!Nr.2 / Janvāris / 2014

Ilust

rāci

ja: M

odris

Bra

sliņ

š

Anglo Baltic News

NUMURĀ:Latvijas prezidenta sveiciens Jaunajā gadāLASĪTĀJIEM 32013. gada spilgtākie notikumiLATVIJĀ 6Darbs Lielbritānijā: rokasgrāmata

TIESĪBAS 10«Bērzes Strazdu» dziesma AnglijāMĒS UZ SALAS 14Pīterboro «Dinamo» hokeju spēlēs arī šogadSPORTS 20

B E Z M A K S A S

Informācija par svarīgiem notikumiem un latviešu aktivitātēm Lielbritānijā kopā ar lielāko laikrakstu latviešu valodā Apvienotajā Karalistē – “ANGLO BALTIC NEWS”! “Anglo Baltic News” redakcija piedāvā laikraksta piegādi uz jebkuru pasta adresi Apvienotajā Karalistē un Latvijā. Lai pasūtītu laikrakstu nosūtiet savu pasta adresi, samaksājot “Paypal” kontā [email protected].

ABN redakcija

Piedāvājam saņemt jaunāko “Anglo Baltic News” laikraksta numuru savā pasta kastītē!

Laikraksta piegādes cena Lielbritānijā

GBP 3.00 Latvijā

EUR 3.50

Janvāris / 2014ABN

2 www.anglobalticnews.co.uk

IZDEVĒJA UZRUNAREDAKTORES SLEJA

Latvieši Lielbritānijā, viņu radi un draugi!

Tā es uzrunāju visus Latvi-jas iedzīvotājus, jo mājās būs grūti atrast kādu,

kurš neietilpst šajā kategorijā. Mēs visi vairākkārt savā dzīvē esam pārvarējuši savas bailes, nedrošību un uzdrošinājušies veikt lēcienu nezināmā nākotnē, piemēram atstāt savu valsti un doties svešatnē. Iemesli bijuši vairāki. Dažs vēlējās saņemt sevis cienīgu atalgojumu, cits apliecināt sevi profesionāli. Daudzi vēlējās vienkārši godīgi nokārtot kredītus, uzturēt savus sirmos vecākus vai nopelnīt naudu bērniem skolas burtnīcām. Visbiežāk, par pēdējo naudu mēs nopirkām biļetes un nonācām svešumā, kur mūs nemaz tik silti nesagaidīja. Nonākuši Lielbritānijā, daudzi no mums bija spiesti norīt aizvainojumu par to, ka Latvijai esam bijuši lieki, bet tomēr

Sveicināts, ABN lasītāj!

uzrocijām rokas un sākām strādāt. Daudzi esam Lielbritānijā sākuši savu darba karjeru no pašas apakšas, dzīvojuši pārblīvētos mitekļos un aizņēmušies viens no otra naudu, lai varētu izdzīvot. Un tomēr šeit, emigracijā, mēs esm saglabājuši ko ļoti vērtīgu – latvietību, darba tiku-mu, sīkstumu un dzīvesprieku, kā arī patriotismu. Iespējams stipri lielāku

Laikraksts latviešiem Apvienotajā Karalistē

Iznāk kopš 2010. gada jūlija

Izdevējs: Anglo Baltic News

Mājas lapa internetā : www.anglobalticnews.co.uk

Redaktore: Linda Burda

([email protected])

Korektore: Alise Rožukalne

Dizains un makets: Modris Brasliņš

Redakcija: Evija Marinska, Inese Trenča

([email protected])

Žurnālists:Andris Ozoliņš

([email protected])

ABN Vecāku klubs:

Jana Grieze ([email protected])

Reklāma un mārketings: [email protected]

Reklāma (LV): Raivis Maksis Malnačs

[email protected]

Iespiests Iliffe Print Cambridge Ltd

Winship Road

Milton, Cambridge

CB24 6PP

Iznāk reizi divos mēnešos

Metiens: 10 000 eksemplāri

©Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz Anglo Baltic News

obligāta. Pārpublicēšana tikai ar rakstisku

Anglo Baltic News atļauju

kā daudziem Latvijā dzīvojošajiem šodien. Kaut arī pārmaiņu un grūtību rezultātā dažs no mums ir saskumis un joprojām dzīvo ar nepamatoti pazeminātu pašnovērtējumu, tai pat laikā mēs esam visai pasaulei apliecinājuši ka vismaz tā saucamie “hardvorkeri” - smaga darba darītāji, latvieši ir labi, ja ne pat paši labākie. Tālākais ir atkarīgs no mūsu mērķiem un ambīcijām, uzdrošināšanās izrauties no jau ierastās vides šeit un iegūtās šķietamās materiālās labklājības. Dzīvojam 21. gadsimtā un jāiet līdzi laikam! Esmu pārliecināts un zinu droši, ka mūsējie jau nu no-teikti māk strādāt arī ar prātu, ne tikai lāpstu vien. Tai pat laikā visiem emigrācijā dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā vai viņi ir latviešu, krievu, vai lietuviešu izcelsmes, dvēseles mi-eram nepieciešams sajust visdziļāko saikni - piederību savai zemei un nacionālajai identitātei. Sirdī saudzīgi saglabāta māju un ģimeniskuma sajūta rada psiholoģisku komfortu un ātrāk vai vēlāk noteikti atnes arī veiksmi. Esmu par to parliecināts!

Veicināt svarīgo savstarpējo saikni ar dzimteni mediju un tehnoloģiju attīstības laikmetā ir Lielbritānijas latviešu emigrācijas medija “ Anglo Baltic News” galvenā misija. Aizvadītā gada vasarā ABN piedzīvoja īpašnieka un vadības maiņu. Šobrīd, līdztekus interneta portāla www.anglobal-ticnews.co.uk jaunajai versijai atkal uzdrošinajās izdot lielāko drukāto latviešu laikrakstu Lielbritānijā,

kas ir saistošs ne tikai Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem, bet arī viņu tuviniekiem.

ABN laikraksts ziņo par Lielbritānijā dzīvojošās latviešu diasporas aktivitātēm, dod praktiskus padomus un sniedz noderīgu informāciju par emigrācijai svarīgām lietām.

Saturā un jaunā izskatā veidotais laikraksts, kā arī www.anglobal-

Mēs esam visai pasaulei apliecinājuši ka vismaz tā saucamie “hardvorkeri” - smaga darba darītāji, latvieši ir labi, ja ne pat paši labākie. Tālākais ir atkarīgs no mūsu mērķiem un ambīcijām, uzdrošināšanās izrauties no jau ierastās vides šeit un iegūtās šķietamās materiālās labklājības

ticnews.co.uk mājas lapa, šobrīd dinamiski attīstās, pateicoties jaunai, profesionālai un uzticamai komandai.

Uzsākot jauno 2014. gadu, at-cerēsimies, ka mūsu spēks ir vie-notībā un tikai drošais uzvar!

Veiksmīgu un raženu gadu mums visiem! n

Anglo Baltic Newsizdevējs un īpašnieks

Lauris Lauskis

Foto

: Agi

ta M

āliņ

aLasītāj, Tu atradīsi daudz sveicienu un uzrunu jaunajā gadā, daudz laba vēlējumu. Nepāršķir tās lappuses velti, jo laba, pārfrāzējot tradicionālo teicienu “Laba daudz nevajag” - VAJAG!

Sveicināts, ABN lasītāj,

Ir iestājies jaunais, 2014. gads! Tā kā gada nogale mūs ar ziemīgiem laikapstākļiem latviskajā izpratnē uz Lielbritānijas salas nav īpaši lutinājusi, un piedzīvojām karalistē vētras un neskaitāmus

gada laikraksta numura tēmām ir DARBS, kas lielākoties visus mūs šeit ir arī atvedis, un šī tēma tiks turpināta arī nākamajos laikraksta numuros.

Gadu mijā ABN ir ļoti priecīgs pavēstīt un pateikties no sirds par fantastiski izdevušos «Shoebox» labdarības akciju. Mēs visu izdarījām labi, lieliski un pareizi. ABN pateicas visiem tiem simtiem pašaizliedzīgo un brīvprātīgo rūķu, nedaudzajiem sadarbības partneriem un vienkārši pašaizliedzīgajiem draugiem un radiniekiem, kuri piedalījās akcijā.

ABN kā medijs ir atdzimis! Par to liecina laika posms starp pirmā laikraksta izdošanu un otro: paldies par konstruktīvām kritikām, kļūdu labojumiem, lasītāju atsauksmēm un padomiem, kas lika pārliecināties par to, ka šāda mediju platforma Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem tomēr ir ļoti nepieciešama, jo mūsu uz salas ir tik daudz…

Tāpēc ir tik patīkami vēstīt par mūsu kopienas sasniegumiem avīzes lappusēs, lepoties par apvienībām, sadraudzības klubiem un to aktivitātēm līdz pat tālajai Sko-

tijai, sporta komandām un vispār, par mūsu dzīvi šeit. Prieks arī par dzimtenes nostāju, beidzot uz-tverot drukāta laikraksta iznākšanu vislielākajā latviešu kopienā ārzemēs nopietnāk, par dialoga, sarunu iespējamības rašanos starp valsti un mums svešatnē.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, jāsaka, ka Latvijas gada nogales traģiskie notikumi ir satraukuši ne vien Latviju, bet visu pasauli. Jau-najai LR valdībai būs nepieciešams daudz spēka un izturības, lai tā spētu iegūt Latvijas iedzīvotāju uzticību. ABN šobrīd gribētu ticēt, ka tas ir ieguvis kaut kādu Lielbritānijā dzīvojošo latviešu uzticamības «kredītreitingu». Tāpēc turpināsim to attīstīt, stāstīt par sevi un saviem panākumiem, arī grūtībām ceļā uz tiem, turpināsim draudzēties un iepazīt viens otru Apvienotajā Karalistē, lai mūs sadzirdētu ne tikai mājās, bet arī pasaulē!

Veiksmīgu visiem Jauno gadu! nLinda Burda

Anglo Baltic Newsredaktore

plūdu draudus, rītā, kad jānodod laikrakstu drukāšanai tipogrāfijai, piedzīvoju pavasarīgu sauli un kaut ko baltu uz jumtiem, sētu žogiem, uz ielas… Es nezinu, kas tas bija – salna, sarma, bet tas bija kaut kas mazliet balts… Un es iedomājos, atcerējos aizvadīto gadu, savu gadu Lielbritānijā, kurā šis baltums ir izrādījies Anglo Baltic News – medija atdzimšana, restarts, jauni plāni un padarītie darbi – jauna mājas lapa internetā, laikraksta atkalizdošana, grandiozā «Shoebox» labdarības ak-cija Latvijas bērniem no Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem.

Jaunajā ABN numurā, dārgais lasītāj, Tu atradīsi daudz sveicienu un uzrunu jaunajā gadā, daudz laba vēlējumu. Nepāršķir tās lappuses velti, jo laba, pārfrāzējot tradicionālo teicienu “Laba daudz nevajag” - VA-JAG! Vajag, lai mēs turpinātu, kaut caur laikraksta lappusēm, saglabāt vienotības apziņu, kopienas sajūtu, ar ABN portāla starpniecību esot informētiem par valsti, kurā šobrīd dzīvojam un strādājam, par savām tiesībām tajā. Tāpēc viena no jaunā

Foto

: Agi

ta M

āliņ

a

Janvāris / 2014ABN


LASĪTĀJIEM

Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa Jaungada sveiciens tautiešiem ārzemēsGodātie tautieši!

Pirms mijas gadi, ikviens no mums cenšas atsaukt atmiņā

aizejošā gada notikumus, vērtējot, kāds tas bijis katram pašam, tuvinie-kiem un draugiem, arī mūsu Latvijai. Neatkarīgi no tā, cik tālu dzīves ceļi katru no mums ir aizveduši, Latvija arvien paliek sirdī tiem, kam tā ir tuva un dārga. Mēs priecājamies par Lat-vijas veiksmēm un pārdzīvojam tās sāpes, vēlam labu un darām labu.

Kaut arī gada nogalē Latvija pie-dzīvoja vēl nebijušu traģēdiju, kurā atklājās gan cilvēcīgas sāpes, gan dziļa līdzjūtība un līdzcilvēku at-balsts cietušajiem, šis gads iezīmējas ar vairākiem pozitīviem notikumiem, kuri ir ievērojami veicinājuši dažādās zemeslodes vietās dzīvojošo latviešu tuvināšanos. Šai vasarā, uzrunājot Dziesmu un deju svētku Lielā kon-certa dalībniekus un skatītājus, es uzsvēru, ka «Dziesmu svētkos visas pasaules latvieši atkal ir kopā!».

Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni. Kā vienu no nozīmīgākajiem noteikti jāmin Pirmo pasaules latvie-šu ekonomikas un inovāciju forumu, ar kura dalībniekiem arī man bija liels gods un gandarījums tikties.

Savās ārvalstu vizītēs vienmēr un ikvienā pilsētā cenšos rast iespēju

Gadu mijas reizē vēlos uzsvērt arī to, ka, tikai apvienojot spēkus, zināšanas un prasmes, mēs stiprināsim Latviju neatkarīgi no tā, kāds attālums mūs šķir

Foto

: Val

sts

prez

iden

ta k

ance

leja

tikties ar tautiešiem, kas tur mīt. Šā-das tikšanās man kā Valsts preziden-tam ir ļoti nozīmīgas, jo tā varu nepa-starpināti uzzināt cilvēku domas, arī problēmas un vajadzības. Šādu pie-eju noteikti turpināšu arī nākamgad.

Priecājos, ka pozitīvā virzienā no 1.oktobra tiek risināts dubultpilsonī-bas jautājums, kas lielai daļai ārvalstīs dzīvojošo ir vitāli svarīgs. Izmantosim šo iespēju saglabāt ne tikai juridisku, bet arī emocionālu saikni ar Latviju, justies piederīgiem savai Dzimtenei.

Mūsdienu atvērtajā pasaulē ikviens meklē ceļus, kā apgūt pēc iespējas la-bākas zināšanas, rast kontaktus un ie-gūt pieredzi, lai kļūtu stiprāks un paš-apzinīgāks. Izmantot šo iespēju var ikviens, un neviens par to nav noso-dāms. Es ticu, ka stiprākie atgriezīsies

Latvijā, lai citās zemēs apgūto dotu savai dzimtenei un līdzcilvēkiem, lai dalītos ar zināšanām un darītu stip-rāku Latviju. Arī attālums vairs nav nepārvarams šķērslis, jo darboties Latvijas labā var ikviens, kas to patiesi vēlas. Esmu saticis neskaitāmi daudz tautiešu, kuri Latvijai vēlas palīdzēt arī no tāltālām zemēm un pašaizlie-dzīgi dara to. Paldies visiem!

Sveicot Jūs Jaunajā gadā un no-vēlot katram piepildīt lielāko daļu no iecerētā, gadu mijas reizē vēlos uzsvērt arī to, ka, tikai apvienojot spēkus, zināšanas un prasmes, mēs stiprināsim Latviju neatkarīgi no tā, kāds attālums mūs šķir. Laimīgu Jau-no gadu! n

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš

Vēlos izteikt sirsnīgus svētku sveicienus Ziemas saulgriežu laikā visiem Lielbritānijā dzī-

vojošajiem tautiešiem! 2013. gads ir bijis ļoti nozīmīgs un

aktīvs, stiprinot saikni ar tautiešiem un sadarbojoties ar Latvijas diasporu. Saeimā pieņemti Pilsonības likuma grozījumi, kas paver dubultpilsonī-bas iespējas. Globalizācijas laikā ir svarīgi saglabāt piederības apziņu, lai kur mēs katrs atrastos. Latvijas valsts ir radījusi iespēju nodrošināt pilsonisku saikni ar Latviju arī tiem, kurus vēsture ir aizvedusi projām un likusi mainīt pilsonību. Varam lepo-ties par šādu attieksmi!

Šogad Latvijā Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos piedalījās 1300 Latvijas diasporas pārstāvju. Svētku gājienā vērojām 47 latviešu diasporas ārvalstu kolektīvus. Tur-klāt, visplašāk pārstāvētas bija Ap-vienotās Karalistes, Ziemeļamerikas un Īrijas latviešu kopienas. Latvijas Republikas Saeimā šo svētku laikā Rīgā notika konference «Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai», kas pulcina arvien vairāk dalībnieku kat-ru gadu un turpina veidot dialogu starp valdību un diasporu. Latviešu nedēļas nogales skolu darbība tika veicināta, rīkojot pedagogu seminā-rus. Īpaši jāizceļ Latviešu Nacionālās

Padomes Lielbritānijā rīkotie reģio-nālie semināri Lielbritānijas un Īrijas pedagogiem. Tāpat arī finansējumu saņēmušas 36 latviešu nedēļas no-gales skolas pasaulē.

Viens no nozīmīgākajiem pasā-kumiem, kas veicināja sadarbību ar diasporu un stiprināja tās iesaisti

bu ar diasporu un sagatavos valdības dokumentu vienotai darbībai dia-sporas jomā. Darba grupas sastāvā nav tikai valdības institūciju, bet arī Pasaules brīvo latviešu apvienības un Eiropas latviešu apvienības pār-stāvji. 2014.gadā ar atvērtām rokām Latvijā tiks gaidīts katrs tautietis. Rīga būs Eiropas kultūras galvaspil-sēta, un vajadzēs vien sakrāt nelielu eiro summu, lai pilnībā baudītu šo plašo programmu! No visas sirds no-vēlu visiem laimīgu, gaišu un ražīgu Jauno gadu! n

ĀM speciālo uzdevumu vēstnieka Rolanda Lappuķes uzruna

Latvijas sabiedriskajos procesos, bija Pasaules brīvo latviešu apvienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpnie-cības kameras un Ārlietu ministri-jas Rīgā rīkotais pirmais Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kurā piedalījās vairāk nekā 350 dalībnieku. 2014. gadā gaidāmi

daudzi izaicinājumi un jauni projekti diasporas jomā.

Turpināsim uzsāktās iniciatīvas komunikācijas jomā, lai veicinātu informācijas pieejamību Latvijas diasporai ārzemēs un aktīvāk sadar-botos ar Latvijas diasporas medi-jiem, tostarp, ar portālu un drukāto laikrakstu «Anglo Baltic News», ar kuru jau izveidojusies veiksmīga sa-darbība.

Jāatzīmē, ka Ārlietu ministrijas va-dībā sākusi darboties starpinstitūciju darba grupa, kas koordinēs sadarbī-

Turpināsim uzsāktās iniciatīvas komunikācijas jomā, lai veicinātu informācijas pieejamību Latvijas diasporai ārzemēs un aktīvāk sadarbotos ar Latvijas diasporas medijiem, tostarp, ar portālu un drukāto laikrakstu «Anglo Baltic News»

Foto

: Ārli

etu

min

istri

ja

Janvāris / 2014ABN


LASĪTĀJIEM

Godātie Anglo Baltic News lasītāji,

Jaunais gads mums visiem būs bagāts ar pārmaiņām un no-tikumiem. Arī 2014.gadā viena no galvenajām vēstniecības darba prio-ritātēm būs sadarbība ar tautiešiem

Lielbritānijā, veicinot politisko un pil-sonisko līdzdalību, saglabājot saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arī stiprinot sadarbību ekonomikā, zi-nātnē, izglītībā un kultūrā un atbals-tot tos, kas vēlas atgriezties Latvijā. Šogad būtiski uzlabosim konsulārās nodaļas darbu, padarot vēstniecības pakalpojumus daudz pieejamākus. Turpināsim darbu Latvijas un Liel-britānijas sadarbības pilnveidošanai – gan ekonomisko kontaktu veicinā-šanā, gan sadarbībā kultūrā, izglītībā un citās jomās.

Šogad beidzot ir atrisināts vēstnie-cības konsulārās nodaļas telpu jau-tājums. Decembra beigās parakstīts īres līgums, šomēnes uzsākti pār-būves darbi. Jau pavasarī apmeklē-tājus pieņemsim atbilstošās darba telpās, nepilnu 10 minūšu gājiena attālumā no vēstniecības. Konsulā-rajā nodaļā būs papildus darbinieki. Tas ļaus krietni samazināt laiku, lai, piemēram, saņemtu jaunu pasi vai piereģistrētu bērnu. Arī šogad tur-pināsim sniegt pakalpojumus ārpus Londonas – brauksim pie jums tu-

Latvijas vēstnieka Andra Teikmaņa uzruna lasītājiem

Vēlu visiem ražīgu un izdevušos 2014. gadu!

vāk! Ieskatam statistika – 2013.gadā esam noformējuši teju 19 000 pases un ID kartes, tajā skaitā 3 559 ārpus Londonas 17 braucienos ar mobilo pasu darba staciju. Latvijas pilsonībā reģistrēti gandrīz 2 300 bērnu, nofor-mētas 4 100 atgriešanās apliecības.

Turpināsim palīdzēt latviešu bied-rībām īstenot dažādus projektus, cita starpā atbalstot arī biedrību ie-sniegtos projektus finansējuma pie-prasījumam Latvijā. Mūsu prioritāte vienmēr būs 18.novembra un 4.mai-ja, kā arī citu valstiski svarīgu svinību organizēšana, nedēļas nogales skolu uzturēšana un atbalstīšana valodas, vēstures un tradīciju apguvei, sadar-bībā ar Izglītības ministriju un Latvie-šu valodas aģentūru.

Šogad Rīga ir Eiropas Kultūras gal-vaspilsēta.

Tas uzliek arī mums patīkamu pie-nākumu stāstīt citiem par mūsu valsti un kultūrvēsturisko pilsētu. Maijā latviešu kultūras dienas tiek organizētas arī Pīterboro. Ceru, ka arī

citas latviešu biedrības iesaistīsies un atbalstīs ar savu klātbūtni šos pasā-kumus.

Turpināsim darbu arī reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenoša-nai. Šogad pirmo reizi valsts budžetā paredzēti līdzekļi plāna īstenošanai, pat ja ne vēlamajā apjomā. Tikai ta-gad gūstam pirmo pieredzi plāna īstenošanā, tāpēc turpināsim apko-pot un izvērtēt priekšlikumus plāna pilnveidošanai.

Šogad katram Latvijas pilsonim jābūt īpaši aktīvam, pildot savu pil-soņa pienākumu, piedaloties vēlēša-nās. Maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas – ārvalstīs balsot būs ie-spējams pa pastu. Savukārt oktobrī notiks Saeimas vēlēšanas – ar bied-rību un goda konsulu atbalstu orga-nizēsim vēlēšanu iecirkņus visā Liel-britānijā. Tikai piedaloties vēlēšanās varēsim apzināties savu atbildību un sagaidīt to arī no ievēlētajiem. Dalī-bai vēlēšanās lūdzu vēlreiz pārlieci-nāties par savas pases derīguma ter-miņu un aicinu neatlikt tās nomaiņu uz pēdējo brīdi. Vēstniecība arī turpi-nās sekot līdzi politiskajām norisēm Lielbritānijā. Debates par Eiropas politiku, migrāciju, ekonomiskajiem jautājumiem, drošības politika, kā arī Skotijas neatkarības referendums – tie ir tikai daži no aktuālajiem jau-tājumiem, kas skar katru Lielbritānijā dzīvojošo, arī katru no mums.

Vēlot visiem ražīgu un izdevušos 2014. gadu,

Andris Teikmanis,Vēstnieks

«Lāču» lieliskā Latvijas maize iekaro Lielbritānijas tirguSākot ar 2013. gada rudeni, Lāču īstā rupjmaize, baltmaize un augļu maizes ir nopērkamas «Monolith» veikalos visā Lielbritānijā

Ir apritējuši jau 20 gadi, kopš ceptuvē «Lāči» tika izcepts pir-mais īstas rudzu maizes klaips.

Šo gadu laikā «Lāču» rudzu maize ir tikusi tautā iemīlēta, cienīta un go-dāta, atrodot ceļu uz katra pircēja sir-di. Par to «Lāču» maizes meistariem ir lepnums un gods, jo katrā maizes klaipā ir ielikts sirds siltums un roku

spēks. Turot godā senās maizes cep-šanas tradīcijas, ceptuvē «Lāču» mai-zi gatavo tikai no dabiskām, Latvijā audzētām izejvielām, cep ar malku kurinātās krāsnīs un katru kukulīti veido ar rokām. Tieši tāpat, kā to da-rīja mūsu senči pirms gadu simtiem.

Tādu rudzu maizi, kā cep Latvijā, citur neatrast. Ikviens latvietis sve-

šumā zina, kā tas ir, ilgoties pēc īstas latviešu rupjmaizes, kas cepta kā vecmāmiņai laukos un smaržo pēc Latvijas zeltainās vasaras.

Ceptuve «Lāču» vienmēr ir meklē-jusi veidus, kā savu maizi nogādāt tuvāk saviem cienītājiem ārpus Lat-vijas, jo īpaši tiem daudzajiem tautie-šiem, kuri dzīvo Lielbritānijā. Tāpēc,

sākot ar 2013. gada rudeni, Lāču īstā rupjmaize, baltmaize un augļu mai-zes ir nopērkamas «Monolith» veika-los visā Lielbritānijā.

Mēs ceram, ka tādējādi spēsim iepriecināt daudzus mūsu cienī-tājus, un Lāču maize būs ne tikai kā īpašs gardums svētkos, bet arī ik-dienā. n

Janvāris / 2014ABN


REĢIONOS

«D ievs svētī Latviju, ak svē-tī jel to …» - ar Latvijas himnu iesākās Latvijas

proklamēšanas 95. gadadienas svinī-bas Pīterboro. Katru gadu Pīterboro latvieši šajos svētkos sanāk kopā, lai daudzinātu savu valsti.

Šie ir svētki Latvijai un latviešiem, tāpēc bija ļoti patīkami redzēt, ka latvieši, kas ieradās uz svinībām, bija īpaši saposušies. Dāmām bija skais-tas kleitas, frizūras, augstpapēžu kur-pes. Kungiem bija uzvalki, balti krekli, spodri nopucētas kurpes. Pie krūtīm visiem vizēja sarkanbaltsarkanās len-tītes. Mūsu bērni bija visvairāk saviļ-ņoti, jo viņiem bija tas gods ienest Latvijas karogu.

Pīterboro latviešu biedrības vadītā-ja Iveta Sūna visus sveica svētkos ar uzmundrinošu uzrunu. Pavisam nezi-nāmas lietas mums atklāja Pīterboro latviešu skoliņas skolotāja Mārīte Seņkova, kas stāstīja par vēsturis-kiem notikumiem un to, kā tad radās Latvijas valsts karogs.

Svētki ir svētki, kuros mēs dziedam un dejojam. Pīterboro darbību uzsā-cis ir deju kolektīvs pieaugušajiem.

Tu mūsu Latvija, Tu mūsu zemeLatvijas Republikas Neatkarības pasludināšanas 95. gadadienas svinības Pīterboro pilsētā

Inese Asermane Pīterboro latviešu skoliņas «Pūcītes Akadēmija» vadītāja

Latvijas Republikas proklamēša-nas 95. gadadienas 2013. gada svētki Edinburgā tika pavadīti

godam. Neskatoties uz to, ka bija ieradusies tikai maza daļiņa Skotijā mītošo latviešu, kas bija aptuveni 80 cilvēki, atsauksmes un uzslavas par pasākuma organizāciju saņemam vēl līdz pat šai dienai.

Slavētas svinības tiek, visticamāk, pateicoties mūsu īpašajam viesim – mūziķim Ivo Fominam un viņa gru-pas dalībniekam, ģitāristam Rober-tam Dinteram. Svinībās tautiešiem bija iespēja viņu ne tikai redzēt un klausīties dziedātajā, bet arī sajust to īpašo mājības sajūtu, ko Ivo bija spē-jīgs radīt ar savu klātbūtni un lielisko uzstāšanos.

Pasākumā bez Ivo un Roberta uz-stājās arī nesen izveidotais Skotijas Latviešu Koris Lindas Lāčkājas vadī-bā, kas vēl vairāk stiprināja draudzī-

Latvijai – 95! Valsts svētku svinības Edinburgā

Jānis Aumeisters

go un patriotisko atmosfēru. Pasā-kumā notika arī dažādas atrakcijas, izklaides, spēles un svētku loterija.

Īpašu paldies Skotijas latviešu ko-piena vēlas pateikt ļoti cienījamam goda konsulam Džonam Makgrego-ram (John McGregor), bez kura lielā atbalsta pasākuma organizācija ne-būtu izdevusies.

Personīgi vēlos piebilst, ka šāda veida pasākumi tikai vairo vēlmi pie sasniegtā neapstāties, turpināt rīkot pasākumus, kā arī nostiprina ideju par Latvijas biedrības izveidi, kurā visi būs laipni aicināti pieteikties.

2014. gadā Skotijā tiks rīkoti Latvie-šu kora koncerti, dažādi pasākumi, un popularizētas Bībeles un ticības mācības stundas, kuras pie mums Edinburgā tiek organizētas. Tāpat ai-cinu visus latviešu diasporas Skotijā interesentus un aktīvistus sazināties, rakstīt ieteikumus, ierosināt tematis-kus un interesējošus pasākumus, un aktīvi iesaistīties Skotijā dzīvojošās latviešu kopienas nostiprināšanā. No sirds ceru, ka visi «letiņi», patīkami sagaidījuši Ziemassvētkus un pava-dījuši Jaunā Gada svinības Apvieno-tajā Karalistē, ir gatavi sākt notiku-miem bagātu gadu Skotijā. n

Guntas Vasiļjevas vadībā deju kolek-tīvs sniedza savu pirmo koncertu.

Publika aiz sajūsmas aplaudēja un gavilēja, jo deja ir tā, kas vienmēr ienes īpašu gaisotni svētkos. Bija arī mazo bērnu tautas deju priekšne-sums, dziesmas un jauniešu bērnu

deju šovs. Lielāko daļu priekšnesu-mus gatavoja bērni un skolotāji no latviešu skoliņas «Pūcītes Akadēmi-ja».

Mēs dzīvojam internacionālā vidē, kurā mēs saskaramies ar dažādām tautībām, dzirdam dažādas valodas, dažas pazīstamas, citas nepazīsta-mas. Bet tas neliedz mums veidot draudzīgas attiecības vienam ar otru. Mūs apsveikt bija ieradies mūsu kai-miņvalsts pārstāvis no Lietuvas, un dāvāja mums dziesmu lietuviešu va-lodā. Publiku īpaši iekustināja un ar savu izpildījumu iepriecināja mūsu draugi no Afrikāņu biedrības. Viņi ie-skandināja telpas ar bungu rīboņu.

Pēc tik lustīga koncerta sekoja bal-le, kurā varēja izdejoties gan koncer-ta skatītāji, gan dalībnieki.

Notika dejas, rotaļas, iepazīšanās un fotografēšanās.

Paldies visiem, kas veltīja laiku un darbu šiem svētkiem, jo tas bija liels notikums mums katram. Svētki ir lieliska iespēja izrauties no ikdienas rutīnas, sapucēties, satikt citus latvie-šus, atcerēties latviešu dejas un kopā uzdziedāt latviešu dziesmas.

Ar 18.novembra svētkiem noslē-dzās arī labdarības akcija «Shoebox», kuras ietvaros Anglijā dzīvojošie lat-vieši vāca dāvaniņas Latvijas daudz-bērnu maznodrošinātām ģimenēm. Paldies ikvienam, kas piedalījās un atbalstīja «Anglo Baltic News» orga-nizēto labdarības akciju. Svētku sajū-ta ir ne tikai saņemot dāvanas, bet arī tās dāvājot. n

Svētki ir lieliska iespēja izrauties no ikdienas rutīnas

Janvāris / 2014ABN


LATVIJĀ

2013. gada nozīmīgākie 2013. gads atstājis nospiedumu Latvijas vēsturē ar dažādiem spilgtiem notikumiem politikā, ekonomikā, kultūrā, sportā, sadzīvē un citās jomās. «Anglo Baltic News» piedāvā atskatīties uz aizvadīto gadu tēvzemē un atsaukt atmiņā spilgtākos notikumus, kuri neatstāja vienaldzīgus arī mūs, tautiešus svešatnē.

Rīgas pils celta 1340. gadā kā Livonijas ordeņa mestra mītne, un vēlāk tā kļuva par Latvijas prezidenta rezidenci. Šosejas un Vanšu tilta radītās vibrācijas ēku pastāvīgi bojā. Kulmināciju pils nedienas

piedzīvoja 2013. gada 20. jūnija vakarā notikušajā ugunsgrēkā. Cieta pils jumts un bēniņi 2400 m2 platībā, 4.stāvs izdega 600 km2 un 3.stāvs - 200 kvadrāt-metru platībā. Izdega Valsts Prezidenta pils Sarkanā zāle, smagi postījumi tika nodarīti Baltajai zālei, Svētku zālei, Sūtņu zālei un Ģērboņu zālei. Ugunsgrēka liesmas naksnīgajās Latvijas debesīs skaidri ierakstīja – šeit neviens ne par ko neatbild, un slikti organizētie glābšanas darbi to tikai apstiprināja...

Saulaini un tradicionāli jauki bija 25. Vispārējie dziesmu un 15. Vispārējie deju svētki.

Kādreiz (arī rīdzinieka Johana Gotfrīda Herdera veicināta) nacionālās vieno-tības un kultūras kopšanas idejas vei-cinātie Dziesmu svētki bija populāri Eiropā un palīdzēja tur izveidoties vie-notām valstīm. Šobrīd Dziesmu svētki saglabājušies tikai Baltijas valstīs. Vai tās beidzot apvienosies?

Gads, «izgaismots» ar prezidenta pils degšanu, beidzās ar skumjāko ne-

gadījumu valsts vēsturē. Traģēdija Zolitūdē, kur, sabrūkot tirdznie-cības centra «Maxima» jumtam, gāja bojā 54 cilvēki, izrādījās kļūdu, kļūdiņu un lielas alkatības maisī-jums, kurā iesaistīti visi sabiedrī-bas slāņi, sākot ar valsts pirmajām personām. Notikušo izmeklē ap 70 izmeklētāju, un ticamāk, ka to

vairs neizmeklēs odiozā sabiedriskā komisija. Iespējams, pie vainas izrā-dīsies blakus uzceltās jaunās ēkas smaguma izraisītā zemes sašūpo-šanās, kas, kombinācijā ar pārsedžu konstrukciju palētināšanu, sadalot tās divās daļās (lielāka peļņa!), un nepiemērotu skrūvju izvēli (atkal peļņa), izraisīja ēkas sabrukšanu. Toties cilvēku upuru varēja nebūt, ja veikala darbība būtu tikusi pārtrauk-ta pēc vairākkārtējās signalizācijas

ieslēgšanās, kas beigās par drau-došajām briesmām ziņoja trīs va-lodās. Bet tas jau nestu veikalnie-kiem zaudējumus... Uzņēmīgi ju-risti, sajūtot pilsonisku aicinājumu kombinācijā ar iespēju nopelnīt, sākuši cietušo vārdā uzstādīt bar-gas finansiālās prasības, kas kopu-mā varētu sastādīt miljardu. Tā tas bieži notiek civilizētā pasaulē, un milzīgu kompensāciju izmaksas ir labas zāles pret alkatību.

Latvijā un arī visā plašajā diasporā pasaulē tika atzī-mēta Latvijas valsts dibinā-

šanas 95. gadadiena. Pats Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsek-retārs Bans Kimūns kopā ar kundzi Banu Sūn-Teku piedalījās konferencē «Latvijas valsts veidošana un atjau-nošana vēsturiskā skatījumā», kas tika veltīta Latvijas valsts dibināšanas 95.gadadienai.

Janvāris / 2014ABN


LATVIJĀ

Sākot ar 2014. gadu Latvijas finanšu norēķinu sistēmas pamats

būs eiro. Tā kā nauda ir ekonomikas asinsrite, un ekonomika valda pār pasauli, pievienošanās eirozonai mūs, iespējams, labāk pasargās no atkalnokļūšanas rubļu zonā, nostājoties zem NATO «lietussarga».

Sagaidāms, ka maiņa no lata uz eiro notiks viegli un nesāpīgi, tāpat kā pusaudzim izkrīt piena zobi. Vismaz, tā tas notika Igaunijā. Procesu Latvi-jā regulē Eiro ieviešanas kārtības li-kums. Visi lati Latvijas banku kontos pēc kursa 1 lats, - 1,42 eiro automā-tiski pārvērtīsies eiro. Divas nedēļas tirdzniecības vietās tiks pieņemti lati un eiro, atlikumu izdodot latos. Di-vus mēnešus eiro zonas valstu ban-kās varēs mainīt latus pret citu va-lūtu. Par latu kontiem bankās ārpus eiro zonas valstīm jāinteresējas pie šīm bankām. Tomēr viss, kas savlaicī-gi netika samainīts, mūžu mūžos tiks

samainīts Latvijas Bankā. Problēmu nav. Interesantiem ieteicams aplūkot www.bank.lv un www.eiro.lv. Toties no nākošā gada izzudīs valūtas risks darījumos starp Latviju un citām ES valstīm, nebūs jāmaksā par valūtas maiņu, samazināsies kredītprocentu likmes, kas aktivizēs ārējo tirdznie-cību un veicinās tautsaimniecības izaugsmi. Kā tas notika?

Lata laulībasKad 2003. gada 20. septembrī re-

ferendumā pieņēma lēmumu par Latvijas dalību ES. Iestāšanās notei-kumos bija paredzēta pievienošanās eiro zonai. Latvija no 2005. gada 1. janvāra piesaistīja latu eiro pēc 2004. gada 30. decembra tirgus kursa. Ja tiktu noteikts zemāks lata kurs, vi-siem iedzīvotāju un uzņēmumu latu iekrājumiem samazinātos vērtība. «Augsts lata kurss veicināja Latvi-jas iedzīvotāju pirktspēju ārvalstīs, jaunu tehnoloģiju importu no ES valstīm, un darbojas kā inflāciju ma-zinošs faktors. Zems lata kurss īster-miņā veicinātu valsts eksportu uz ES valstīm un kavētu importu. Tas sama-zinātu Latvijas iedzīvotāju relatīvo pirktspēju salīdzinājumā ar ES valstu iedzīvotājiem un būtu inflācijas spie-dienu pastiprinošs papildfaktors», tā Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Mo-netārās politikas pārvaldes Monetā-rās izpētes un prognozēšanas daļas

vadītājs. Pirms lata piesaistīšanas eiro kursam tas bija piesaistīts SDR valūtu grozam. Tas bija veiksmīgs so-lis. «Kā pierādījās, lata piesaiste SDR valūtu grozam bija optimāla no valū-tu kursu svārstību viedokļa. Igaunijā un Lietuvā, kuru nacionālās valūtas bija piesaistītas Vācijas markai un ASV dolāram, attiecīgo ārvalstu va-lūtu kursu svārstības dažādos laika periodos bija lielākas nekā Latvijas Bankas noteikto valūtu kursu svār-stības», norāda Kārlis Bauze, Latvijas Bankas Valūtas operāciju pārvaldes Darījumu un investīciju daļas ārval-stu rezervju portfeļa vadītājs.

Devalvācijas rēgs Smagākais pārbaudījums latam bija

masīvais spiediens uz Latvijas banku ar prasību latu devalvēt. Ekonomikas teorija māca, ka valūtas kursa pavāji-nāšana pozitīvi ietekmē eksportu lie-lās ekonomikās, kurām ir pašām savi resursi un kuras ir cenu noteicējas (price setters) globālajā tirgū. Mazas valstis globālajā tirdzniecības vidē ir tā saucamie cenu ņēmēji (price ta-ker). Pasaules pieredze rāda, ka ma-zas valstis ir atgriezušās uz ekonomis-kās attīstības ceļa, nevis devalvējot nacionālo valūtu, bet gan īstenojot mērķtiecīgas ekonomiskās politikas programmas. «Pēc tā saucamā Mar-šala-Lernera nosacījuma devalvācija pozitīvi ietekmē ārējās tirdzniecības

bilanci tad, ja eksporta un impor-ta cenu elastība pret valūtas kursu summu ir lielāka par 1. Ekonometris-kie rezultāti rāda, ka eksporta un im-porta cenu elastība Latvijā ir zema, mazāka nekā 1, Maršala-Lernera no-sacījums Latvijā neizpildās, un tādē-jādi pozitīva ietekme uz ārējās tirdz-niecības bilanci no devalvācijas nav sagaidāma», uzsvēra Santa Bērziņa, Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja. Lata deval-vācija noteikti nāktu par labu tiem, kuriem ir uzkrājumi ārzemju valūtās. Ieguvēji varētu būt arī uzņēmēji, kam ar devalvācijas starpniecību pārdalī-tu daļu no nodarbināto ienākumiem. Zaudētāju būtu krietni vairāk. Ap 80% no Latvijas iedzīvotājiem bija izsniegti eiro kredīti. Latu devalvējot pieaugtu šo kredītņēmēju saistību slogs, jo būtu jāatmaksā vairāk latu algai paliekot vecajā līmenī. Deval-vācijas pavadone ir augsta inflācija. Automātiski sadārdzinātos izejvielas un energoresursi. Algas un pensijas indeksētu stipri lēnāk. Nabadzīgu cilvēku skaits strauji palielinātos. Ti-cības zudums latam izraisītu jaunu cenu kāpuma vilni. Rastos problēmas finansējuma piesaistē, jo juku laikos bankas nevēlas riskēt. Tiktu atbaidīti ārvalstu investori un finansējums aiz-plūstu no valsts. «Pēc Latvijas Ban-kas novērtējuma, laikā no 2007. līdz 2011. gadam vairāk nekā puse - aptu-

Veiksmīgais latsSākot ar 2014. gadu Latvijas finanšu norēķinu sistēmas pamats būs eiro.

Andris Ozoliņš

veni 238 miljoni latu no 420 miljonu latu lielajiem latu/eiro konvertāciju izdevumiem saistāmi ar devalvācijas baumām, ne normālu saimniecisko aktivitāti. Citi devās nevis uz valūtas maiņas punktu, bet pieņēma sasteig-tus lēmumus iegādāties auto, nekus-tamo īpašumu. Galvenais bija iztērēt naudu pirms devalvācijas, kamēr tai ir vēl vērtība», atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola. Neticība latam īpaši augsta bija 2009.gadā. «Latvijas Banka katru dienu, dienu no dienas pārdeva ļoti lielas savas ārval-stu valūtas rezerves. Atsevišķās die-nās pat 100 un vairāk miljonus eiro. Šis process turpinājās faktiski astoņu mēnešu garumā, kad Latvijas Banka pārdeva vairāk nekā miljardu eiro; šis skaitlis tuvojās pusotram miljardam eiro. Mēs zaudējām gandrīz vai treš-daļu no visām savām ārvalstu valūtu rezervēm. Un, ticiet man, tā ir viena no nepatīkamākajām situācijām, kādu esam savā vēsturē piedzīvoju-ši,» savā laikā teica Latvijas Bankas prezidenta Ilmārs Rimšēvičs.

Lai nu kā, Latvijas vēsturē nav tik daudz (ja ir vispār) tik nevainojamu nacionālo simbolu, kā lats. Apaļš, smuks un stabils. Ne velti jau no-pērkama pieclatnieku šokolāde un latiņu cepumi. Drīz būs vēl viss kas cits, ko varēs nopirkt ... par eiro. Gal-venais, lai to Jaunajā gadā kabatās būtu vairāk! n

Kaislību ugunsgrēks uzvir-moja arī ap kādreizējo Vācu teātri, kas tagad nosaukts

par Nacionālo operu. Ar Kultūras mi-nistres Žanetes Jaunzemes - Grendes rīkojumu tika atstādināts ilggadējais (17 gadi) operas vadītājs Andrejs Ža-gars. Toties ar premjerministra rīko-jumu īsti nesaprotamu motīvu dēļ tika atstādināta pati Kultūras minis-tre... Mūsu operas teātris kādreiz bija viens no labākajiem bijušajā PSRS. Pēdējās desmitgades laikos tā slava, iespējams, vairs nebija tik spoža. Var-būt jaunas idejas ļaus operai spožāk iemirdzēties?

Viens no Latvijas «zelta» cilvēkiem ir daugavpilietis, ebreju izcelsmes latvie-

tis Marks Rotko. Tieši viņa gleznas ir visdārgāko starpā pasaulē. Rotko muzeja ēka ir ļoti gaumīgi izveidota Daugavpils cietokšņa ēkā. Par to lep-ni stāsta gandrīz ikviens Lielbritānijā iebraukušais, dzīvojošais un strādā-jošais daugavpilietis. Tikai tuvumā apskatot M.R. oriģinālus saprotams, kāpēc tie maksā tādu naudu.

notikumi Latvijā

Eiropas Savienības finanšu ministri 9.jūlijā oficiāli uz-aicināja Latviju 2014. gada

1. janvārī iestāties Eirozonā. Šī soļa reālais nozīmīgums tiks sajusts jau tuvāko gadu laikā.

jusi milzu līdzekļus. Cerams, izdosies tos atgūt...

Sarežģītā gada kulmi-nācija bija politiskās varas piramīdas sa-

šķobīšanās, kas izpaudās kā prem-jerministra Valda Dombrovska ne-gaidītā demisija. Vai pie vainas bija neglītās baumas no Krievijas admi-nistrācijas kontrolētā masu medija, vai personīga iniciatīva uzņemties politisko atbildību par bezatbildību, vai kas cits - kas to lai zina, bet tas viennozīmīgi bija «trekns punkts» gada izskaņai. n

ABN, Andra Ozoliņa foto

Latviešu tenisists Ernests Gulbis 8. augustā Monreā-las «Masters 1000» turnīra

3. kārtas spēlē sensacionāli uzveica britu «zelta puisēnu» tenisā - Endiju Mareju – tā brīža pirmo britu pasau-

les ranga tenisistu, Vimbldonas un olimpisko čempionu. Patiess prieks visiem šī elegantā sporta veida cie-nītājiem, it īpaši visiem latviešiem Lielbritānijā! Tagad angļi zina, kas ir latvieši!

Liepājas tiesā 12. novembrī tika iesākts vienīgā Baltijas metālliešanas uzņēmuma

- 1812. gadā dibinātā A/S «Liepājas metalurgs» maksātnespējas process. Uzņēmuma pilna bankrota gadīju-mā bez darba paliktu vairāki tūkstoši darbinieku, savukārt, valsts budže-tam tiktu nodarīti milzu zaudējumi. Valts privātajā uzņēmumā ir ieguldī-

Foto

: w

ww.

visi

tdau

gavp

ils.lv

Janvāris / 2014ABN


TĒMA

Darba vilinājumsReemigrācijas plāns ir ilgtermiņa pasākums, kuru soli pa solim realizēs vairāku gadu garumā. Šajā laikā jānodrošina diasporā dzīvojošos ar izsmeļošu informāciju par darba piedāvājumiem Latvijā un jāuzlabo darba devēju un darba ņēmēju savstarpējā saziņa

Atalgota darba vilināti, latvieši pameta savas dzimtas mājas, pie-

nācīgs darbs tos var atsaukt atpakaļ. Kā Latvijā tikt pie laba darba? Uzņēmējus ar nākošajiem darbiniekiem kopā saved aģentūras. Valsts mērogā Latvijā ar šiem jautā-jumiem nodarbojas Nodarbi-nātības Valsts aģentūra (NVA). Saruna ar NVA vadītāju Inesi Kalvāni.

ABN: Kā attīstās nupat pieņem-tais reemigrācijas plāns? Kā tas notiek?Inese Kalvāne: Reemigrācijas plāns ir ilgtermiņa pasākums, kuru soli pa solim realizēs vairāku gadu garu-mā. Šajā laikā jānodrošina diasporā dzīvojošos ar izsmeļošu informāciju par darba piedāvājumiem Latvijā un jāuzlabo darba devēju un darba ņē-mēju savstarpējā saziņa. Sagatavoti informatīvie materiāli par vakanču portāla lietošanu ārvalstīs. Papla-šinās dažādu NVA konsultāciju (arī e-konsultāciju) skaits, un 2013. gadā tās sasniegs ap 20 000. Pilnveidojam informāciju par valsts un pašvaldī-bu iestāžu un uzņēmumu vakan-cēm. Nodrošinām Latvijas vēstnesī publicēto vakanču pieejamību NVA mājas lapā un CV/ vakanču portālā. Pakāpeniski pārliecinām visus dar-ba devējus ievietot savas vakances mūsu portālā. Pilnveidojam aktuālās informācijas apriti diasporas interne-ta vietnēs un masu medijos. Izveido-jām NVA interneta sadaļu, kurā ievie-tojam ārvalstīs dzīvojošos tautiešus visbiežāk interesējošo informāciju, kuru apkopojam un iesniedzam Ekonomikas ministrijā, publicēšanai portālā www.latvija.lv. NVA pārstāv-ji regulāri piedalās ES valstu darba vakanču gadatirgos un informē par nodarbinātības iespējam Latvijā.ABN: Jūs nesen bijāt darba vizī-tē Anglijā. Kāds bija šī brauciena mērķis?Inese Kalvāne: NVA delegācija tieši vētras laikā (20. līdz 26. oktobris) ie-radās darba vizītē Portmundā. Brau-ciena mērķis bija iepazīties ar to, kā tur organizē darbu ar ilgstošajiem bezdarbniekiem, kā nodrošina sub-

Foto: Andris Ozoliņš

Andris Ozoliņš Foto

: And

ris O

zoliņ

š

sidēto nodarbinātību, brīvprātīgo darbu un apmācības. Visi šie pasā-kumi Lielbritānijā iekļauj apmācību elementus. Piemēram, uzņēmums, kas iesaistās darbinieku apmācībā, pēc noteiktas programmas apmāca darbiniekus individuāla mentora pa-vadībā. Pēc mācībām izsniedz sertifi-kātu, un darbinieku nodarbina uzņē-mumā. Formālo izglītību papildinot ar neformālo atvieglo oficiāli atzītas izglītības iegūšana.ABN: Kādi bija noderīgie secinājumi?Inese Kalvāne: Ņemot vērā pie-augušo neformālās izglītības un prasmju nozīmi NVA, bija svarīgi iz-

vērtēt, kā veicināt darbā (apmācībā pie darba devēja) apgūto prasmju atzīšanu. Pēc vizītē redzētā jāsecina, ka Latvijai vēl ir kur augt sociālās uz-ņēmējdarbības un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības jomā. Piemēram, Lielbritānijā nodarbinātības dienests cieši sadarbojas ar sociālajiem uzņē-mumiem, nevalstiskajām organizāci-jām un privātajiem partneriem, kas veicina veiksmīgāku bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū.ABN: Kāds šobrīd ir stāvoklis ar nodarbinātību, vai Latvijā ir viegli atrast darbu?Inese Kalvāne: Lielākais nodarbi-nāto skaita pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo gadu vērojams augstā-kas un vidējas kvalifikācijas grupās būvniecības, veselības un sociālās aprūpes, transporta un uzglabāša-nas, lauksaimniecības un enerģē-tikas nozarēs. Atbilstoši aptaujas rezultātiem, šobrīd darba devēji vis-biežāk plāno pieņemt kvalificētus strādniekus, amatniekus, iekārtu un mašīnu operatorus un izstrādājumu montierus, kā arī vienkāršu profesiju pārstāvjus. Lielāks pieprasījums gai-dāms būvnieku, pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāju, celšanas iekārtu operatoru, raktuvju, būvniecības, ražošanas un transporta strādnieku vidū. Sagaidāms, ka līdzīgas darba-spēka pieprasījuma tendences būs vērojamas arī turpmāk.ABN: Kādas izmaiņas Latvijā no-vērojamas darba algās?Inese Kalvāne: Vidējā mēneša bru-to (pirms nodokļiem) darba samaksa par slodzi bija ap Ls 508, kas ir par 5,1% vairāk kā pagājušā gadā. Aug-stākās strādājošo algas bija Finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē (Ls 1065), Informācijas un komunikā-cijas pakalpojumu nozarē, un Elek-troenerģijas, gāzes apgādes, siltum-apgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Lielākais algu pieaugums vērojams Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrā-dē, tad mākslas, izklaides un atpūtas sfērās. Diemžēl, salīdzinot ar Baltijas valstīm, Latvijā gada laikā vidējais bruto darba samaksas pieaugums bija viszemākais - 5,1%. Straujāk algas auga Igaunijā – 8,8%, Lietu-vā 6,2%. Skatoties pēc uzņēmumu piedāvājuma CV/ vakanču portālā, lielākas algas tiek piedāvātas infor-mācijas tehnoloģiju un telekomuni-kāciju nozarē (līdz Ls 5000), tam seko ražošana (līdz Ls 3500), vadība, admi-nistrēšana, transports, loģistika (līdz Ls 3000) un tirdzniecība, marketings (līdz Ls 2600).

NVA delegācijas darba vizītes Portmundā mērķis bija iepazīties ar to, kā organizē darbu ar ilgstošajiem bezdarbniekiem, kā nodrošina subsidēto nodarbinātību, brīvprātīgo darbu un apmācības

Nodarbinātības Valsts aģentūras vadītāja Inese Kalvāne

Janvāris / 2014ABN


TĒMAABN: Kādas kategorijas strād-niekiem šobrīd ir grūtāk atrast darbu?Viena no Latvijas bezdarbnieku lie-lākajām problēmām ir tā saucamie ilgstošie bezdarbnieki, cilvēki, kuri vairākus gadus pēc kārtas nevar at-rast darbu. Latvijā šo cilvēku skaits ir ļoti liels un sasniedz ap 40% no ko-pējā bezdarbnieku skaita. No tiem 40% ir cilvēki bez profesijas. Daudzi no viņiem ir nolaiduši rokas un ieslī-guši depresijā, citi izvēlas saņemt pa-balstus, nevis strādāt par zemu algu. Īpaši sarežģītā stāvoklī darba tirgū ir cilvēki ar veselības problēmām.

“NVA ir komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde. 2013. gadā pavisam tika veiktas 71 plānotās un trīs ārpuskārtas pārbaudes. Šogad anulēta 21 licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā 5 par neatbilstību izvirzītajam prasībām”, norāda NVA vadītāja Inese Kalvāne.

Vidējā mēneša bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa Latvijā par slodzi bija ap Ls 508, kas ir par 5,1% vairāk kā pagājušā gadā

ABN: Kā viņiem palīdzēt?Inese Kalvāne: Cilvēki ir atmetuši cerības, dažreiz alkoholisma no-mocīti. Lai viņus izkustinātu un at-jaunotu acīs cerību dzirksti, angļi aktīvi sadarbojas ar sabiedriskajām organizācijām un plaši izmanto brīvprātīgo darbu. Ar cilvēkiem ir jā-runā. Dažreiz pietiek tikai ar sabiedrī-bas atbalstu, dažreiz jāveic papildus pasākumi. Ilgstošie bezdarbnieki galu galā ir sabiedrības locekļi, un sabiedrība iegūs no viņu atgriešanās darba tirgū. Pirmkārt, tas uzlabos so-

ciālo mikroklimatu, otrkārt, nebūs jā-maksā pabalsti, treškārt, cilvēki pelnīs un viņu nopelnītie nodokļi nonāks valsts kasē. Ilgstošie bezdarbnieki ir īpaša problēma arī citur, kaut vai Liel-britānijā. Latvijā darbs ar šīs katego-rijas bezdarbniekiem attīstās līdzīgā virzienā, un Anglijā smeltās idejas būs ļoti noderīgas. Lai palīdzētu ilgstošajiem bezdarbniekiem, NVA piedāvā dažādas aktivitātes - gan kompleksos atbalsta pasākumus, gan algotos pagaidu sabiedriskos darbus, gan valsts līdzfinansēto nodarbinātību, gan profesionālo un neformālo apmācību, kā arī karjeras

speciālistu, psihologa un pat psiho-terapeita konsultācijas. Bezdarb-niekiem, kuriem jāatbrīvojas no alko-hola, narkotiku vai psihotropo vielu atkarības, NVA piedāvā ārstēšanu pēc Minesotas programmas, kas ap-vieno medicīnu, psiholoģiju, psiho-terapiju un anonīmo alkoholiķu 12 soļu programmu.ABN: Kā bezdarbniekiem iegūt konkurētspējīgu profesiju?Inese Kalvāne: Lai iegūtu jaunu profesiju vai pilnveidotu profesio-nālo meistarību, bezdarbnieki var

iesaistīties profesionālās tālākizglī-tības programmā, kas dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju un atbilstošu apliecību. Profesionālās pilnveides programma ļauj apgūt mainīgā darba tirgus prasībām at-bilstošas zināšanas un prasmes, tā-pat saņemot atbilstošu apliecību. Šīm programmām var pieteikties bezdarbnieki bez profesionālas kva-lifikācijas, bezdarbnieki, kuru kvalifi-kācija nav pieprasīta vai kuri veselī-bas dēļ vairs nevar strādāt savā pro-fesijā, bezdarbnieki, kuru kvalifikāci-jas dokuments neatbilst mūsdienu prasībām, un bezdarbnieki, kuri nav

strādājuši savā profesijā trīs gadus. Vispirms NVA darbinieks novērtēs kandidāta atbilstību kritērijiem un tad izsniegs kuponu. Tāpat NVA bez-darbniekiem un darba meklētājiem piedāvā neformālās izglītības pro-grammu apguves iespējas, prak-tisko apmācību pie darba devēja prioritārajās nozarēs, apmācību pēc darba devēja pieprasījuma, savukārt kon kurētspējas paaugstināšanas pa-sākumu ietvaros bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba ris-kam pakļautām personām ir iespēja apgūt dažādas darba meklējumos un profesionālajā darbībā noderīgas zināšanas, apmeklējot īsos kursus, lekcijas vai seminārus. NVA pakalpo-jumu klāsts ir ļoti plašs, detalizētāk ar to var iepazīties mūsu mājas lapā - www.nva.gov.lv.ABN: Kādas iespējas iegūt darbu ir vecāka gadagājuma ļaudīm?Inese Kalvāne: Strādājošos un ne-strādājošos iedzīvotājus sākot no 45 gadiem var iekļauties mūža izglī-tības programmā. Ja tas tiek veikts sadarbībā ar NVA, tad 75% atmaksā valsts, atlikušo sedz pats cilvēks.

Ja cilvēks palicis bez darba, alga ir ļoti maza, vai arī ir cits objektīvs ie-mesls nespējai iegūt jaunu profesiju vai papildināt kvalifikāciju, viņam jādodas uz tuvāko NVA pārstāvniecī-bu un jāaprunājas ar klientu speciā-listu. Vecuma grupā 50+ 2013. gadā 10. mēnešos profesionālās apmācī-bas kursos mācījās 1908 dalībnie-ki. Visvairāk apguva sociālo aprūpi (270), konditora palīga amatu (190), apsardzes darbinieka amatu(146), projektu vadību (111). 2013.gada 10 mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojās 4 435 aģentūrā reģistrētie bezdarb-nieki pirmspensijas vecumā, tas

ir - bezdarbnieki, kuru vecums bija 57 un vairāk gadu.Šī gada novembra sākumā NVA uzskaitē bija 12 474 bez-darbnieki pirmspensijas vecumā jeb 13,9% no bezdarbnieku kopskaita.ABN: Kā tiek kontrolēti darba aps-tākļi uzņēmumos, kur NVA ir no-sūtījusi strādniekus?Inese Kalvāne: VA filiāles izlases kārtībā veic pārbaudes pie darba devējiem. Ja tiek saņemta sūdzība par darba devēju, pārbaudi veic divu dienu laikā. Pārbauda, vai tikusi veik-ta instruktāža par darba drošību un aizsardzību. Pārrunās noskaidro dar-ba nodrošinājumu, darba apstākļus, nodrošinājumu ar specialo apģērbu un individuāliem aizsardzības lī-dzekļiem. Problemātiskos gadīju-mos sadarbojamies ar Valsts Darba inspekciju.ABN: Vai reemigrācijas plāns arī strādā?Inese Kalvāne: Reemigrācijas plā-na lietderīgumu apliecina jaunākie piemēri. Jelgavā atgriezās puisis, kas trīs gadus bija nostrādājis Norvēģijā. Viņš reģistrējās NVA un sāka aktīvi izmantot piedāvātos konkurētspējas

paaugstināšanas pasākumus, ap-meklējot nodarbības «Pārdotpras-mes pamati», «Kā gūt panākumus tīkla marketingā» un «Mikrouzņēmu-mu dibināšana, attīstība un tiesības», pie reizes saņemot arī individuālas konsultācijas uzņēmējdarbības jau-tājumos. Šobrīd vīrietis ir uzņēmējs – mikrouzņēmuma vadītājs. Ir vēl daudzi citi pozitīvi piemēri, kad no emigrācijas atgriezušies jaunieši, iz-mantojot NVA nodarbinātības pasā-kumus, veiksmīgi atrod darbu.ABN: Vai tiek kontrolētas darbā iekārtošanas aģentūras? Kā tās strādā?

Inese Kalvāne: Pēc pēdējiem da-tiem, ar NVA licencēto darbiekār-tošanas kompāniju starpniecību šī gada pirmajā pusgadā Latvijā darbā iekārtoti 1296 darba meklētāji, bet ārvalstīs – 1323. Izvēloties darbu ārpus Latvijas, visbiežāk cilvēki de-vušies strādāt uz Lielbritāniju (42%), Nīderlandi (22%) un Vāciju (16%). No tiem 52% uzsāka darbu lauksaimnie-cībā, mežsaimniecība un zivsaim-niecība, 13% bija izvēlējušies darbu transporta un uzglabāšanas nozarē, 10% apstrādes rūpniecībā, 7% izmi-tināšanas un ēdināšanas iestādēs, un 18% citas nozarēs. Saskaņā ar Minis-tru kabineta 2007. gada 3. jūlija no-teikumiem Nr. 458, NVA ir komersan-tu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde. 2013. gadā pavisam tika veiktas 71 plāno-tās un trīs ārpuskārtas pārbaudes. Šogad anulēta 21 licence darbiekār-tošanas pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā 5 par neatbilstību izvirzītajam prasībām un 2 par to, ka nav izpildīts lēmumā norādītais. 2013. gadā tika izsniegtas 19 licences, 9 kandidātiem atteikta licences saņemšana. n

0

1000

2000

3000

4000

5000

Lielākās algas Latvijā● pēc uzņēmumu piedāvājuma, Ls

Avots: CV/ vakanču portāls

tirdzniecība, mārketings

informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozare

ražošana vadība, administrēšana, transports, loģistika

> 5000> 3500

> 3000> 2600

Latvijas darba meklētāju skaits ārzemēs● %

Avots: NVA

Lielbritānija Nīderlande Vācija citas valstis

42

2216

20

0

10

20

30

40

50

Foto

: And

ris O

zoliņ

š

Janvāris / 2014ABN


TIESĪBAS

Darbs Lielbritānijā: rokasgrāmata

Laima Brencs FAQ & Support un ABN KonsultanteFAQ & Support Latvian, Russian translation services & advice 01775249273faq.lv@ consultant.com www.faqlv.org.uk

Ja tikko esat ieradies vai plānojat pārcelties uz dzīvi

Lielbritānijā, tad šī nelielā rokasgrāmata jums sniegs informāciju par to, ko der zināt, ierodoties šeit un meklējot darbu, iekārtojoties īslaicīgi vai ilgstoši, vai apmetoties uz dzīvi Anglijā pavisam. Noslēgumā atspoguļoti arī pastāvīgo likuma izmaiņu rezultāti un apkopotas dažas idejas, kā viesstrādniekiem stabili saglabāt savu rezidenta, pilsoņa statusu.

RezidentsJa esat ieradies Lielbritānijā un

jums ir pastāvīga adrese un darbs, ar to pilnīgi pietiek – jūs jau esat Lielbritānijas rezidents. Atbilstoši ES likumam, ikvienam ir tiesības brīvi pārvietoties un strādāt ES robežās. Tas jums piešķir «rights to reside» – tiesības uzturēties Lielbritānijā. Pat, ja jums nav darba, bet ir pie-tiekami līdzekļi, lai uzturētu sevi, un jūs esat deklarējis savu adresi Lielbritānijā (piemēram, uzrādījis savu vārdu vietējai pašvaldībai municipālo nodokļu «council tax» nolūkos vai pārņēmis uz sava vārda majokļa rēķinus), jūs esat pilntiesīgs Lielbritānijā dzīvojošs pilsonis, Lielbritānijas rezidents. Rezidenta reģistrācijas sertifikātu, ko varat saņemt pēc 12 nostrādātiem mēnešiem Lielbritānijā («registra-tion certificate») vai dokumentu, kas apliecina pastāvīgu uzturēšanos («certifying permanent residence»), kuru varat iegūt pēc pilniem 5 nostrādātiem gadiem Lielbritānijā, jūs varat pieprasīt, tomēr tā nav obligāta prasība. Abi šie doku-menti jums kalpos kā rakstisks apliecinājums, bet nemainīs jūsu rezidenta statusu.

Nodarbinātība LielbritānijāGalvenie nodarbinātības statusa veidi ir:

l strādnieks - «darba ņēmējs», bal-stoties uz līgumu vai citu vienošanos darīt darbu vai sniegt pakalpojumus personīgi par atlīdzību (jūsu līgumam nav obligāti jābūt rakstiskam, arī mu-

Ko der zināt, ierodoties šeit un meklējot darbu, iekārtojoties īslaicīgi vai ilgstoši, vai apmetoties uz dzīvi Anglijā pavisam.

tisks līgums ir derīgs; tiklīdz jums tiek izsniegta pirmā algas lapiņa, jums ir pirmais pierādījums par abpusēju līgumu);

l darbinieks - kāds, kas strādā saskaņā ar darba līgumu;

l pašnodarbināta persona un uzņēmējs - persona ir pašnodarbināta persona, ja vada savu biznesu vai ir kontraktors, kas atbildīgs pats par savu nodokļu nomaksu;

l direktors - uzņēmuma vadītājs;l ierēdnis - persona, kas ir ie-

celta amatā kādā uzņēmumā vai organizācijā, bet nav noslēgts darba līgums; saņem regulārus maksājumus.

Jūsu darba tiesībasLielbritānijā ir noteikta minimālā algas likme (National Minimum Wage – NMW).

Tā atkarīga no jūsu vecuma. Ja strādājat lauksaimniecībā, piemēram, dārzeņu vai augļu ražas novākšanā, tad darba samaksas noteikumi nedaudz atšķiras salīdzinājumā ar citiem darba veidiem.

Jums ir tiesības saņemt algas lapu, kurā norādīts, cik naudas jums izmaksāts. Ja jūs to nesaņemat, jums to ir tiesības pieprasīt. Ja darba devējs atskaita

no algas maksu par mājvietu vai apmācību, vai ko citu, viņš to var darīt tikai ar jūsu rakstisku piekrišanu. Bet pat tad, ja esat devis savu piekrišanu, darba devējs nedrīkst maksāt jums mazāk par noteikto NMW. Ja uzskatāt, ka jums nemaksā visu jums pienākošos naudu, jums pašam jāvēršas pēc padoma. Ja jums nepieciešams padoms par minimālo algu, jūs varat zvanīt uz Apmaksas un darba tiesību («Pay and Work rights») līniju: tel. 0800 917 2368. Zvani ir konfidenciāli, un jūs varat lūgt arī tulka pakalpojumus.

Cik liela ir valsts noteiktā minimālā alga?

Uz šo dienu likumā noteiktie algas tarifi:

l No 21 gada vecuma - £6.31 stundā;

l No 18 līdz 20 gadu vecuma - £5.03 stundā;

l 16,17 gadīgajiem - £3.72 stundā;l Mācekļa, kas jaunāki par 19 ga-

diem, likme - £2.68 stundā.

Pieļaujamie atvilkumi no algas Darba devējs drīkst izdarīt atse-

višķus atvilkumus no algas. Šie atskaitījumi, saņemot algu, parasti jau būs izdarīti. Pie tiem pieder:

l nodokļu un sociālās apdrošinā-šanas iemaksas;

l mācību aizņēmumu atmaksa; l atvilkums saskaņā ar tiesas rīko-

jumu;l atvilkumi, par kuriem esat vieno-

jies ar darba devēju;l citi atvilkumi, par kuru veikšanu

esat devis rakstisku atļauju (piem: arodbiedrības ikmēneša maksājums vai ziedojumi labdarībai).

Gadījumi, kad esat aizgājis no darba, bet jums vēl pienākas alga:

Aizejot no darba, iespējams, ka jums vēl pienākas alga. Tā var būt:

l pamatalga;l kompensācija par štatu

samazināšanu;l kompensācija par neievērotu

iepriekšējās paziņošanas laiku.

Ko darīt, ja darba devējs ieturējis jūsu algu vai pārkāpj jebkuru citu likumā noteikto normu

Jums noteikti jābūt detalizētai al-gas lapiņai, kurā skaidri redzams, no kā sastāv jūsu alga un kādi atvil-kumi izdarīti. Ja uzskatāt, ka darba devējs ieturējis samaksu, kura jums pienākas, tad:

l vispirms vajadzētu censties atri-sināt šo problēmu pārrunu veidā ar darba devēju.

Ja sarunai ar darba devēju nav rezultātu, nākošais solis ir:

l rakstiska sūdzība, sīki izklāstot savas pretenzijas un prasības. Parak-stiet un datējiet šo vēstuli, un note-ikti saglabājiet tās kopiju, jo nereti darba devējam tā mēdz noklīst vai pat var izrādīties, ka tā nav saņemta.

Ieteicams šo vēstuli sūtīt kā ierakstītu sūtījumu, lai jums ir pierādījums par sūtījuma izdarīšanu. Ja arī tas nav līdzējis, nākamais solis ir:

l iesniegt prasību darba tiesā (ET - «employment tribunal»). Lai to izdarītu, ieteicama pieredzējuša kon-sultanta palīdzība, bet varat to darīt arī pats. Laika limits uz ET parasti ir trīs mēneši, lai iesniegtu prasību tiesā. Laika limits sākas no datuma, kad veikti ieturējumi.

Uz atsevišķiem nodarbinātajiemvalsts noteiktā minimālā alga nav attiecināma.

Tie ir:l strādājošie, kas jaunāki par 16

gadiem;l saimniecības palīgi;l aukles;l pašnodarbinātās personas; l brīvprātīgie.

Lai noskaidrotu, kuras personas nav tiesīgas saņemt NMW, sazinieties ar Apmaksas un darba tiesību («Pay and Work Rights») departamentu vai CAB («Citizen Advice Bureau»).

Darba laiki Vairākumam strādājošo nav

jāstrādā vairāk kā vidēji 48 stundas nedēļā, iekļaujot arī virsstundas. Jūs varat izvēlēties strādāt vairāk, ja esat par to vienojušies ar darba devēju, tomēr, ja jūs nepiekrītat, darba devējs nevar piespiest jūs strādāt vairāk kā 48 stundas. Jūs, protams, drīkstat izvēlēties strādāt 48+ stundas, bet šajā gadījumā jums vajadzētu vieno-ties par to rakstiski. Ja darba devējs mēģina piespiest jūs strādāt vairāk nekā 48 stundas nedēļā, tad tas ir li-kuma pārkāpums.

Uz jauniešiem, kas jaunāki par 18 gadiem, attiecas noteikums, ka viņi nedrīkst strādāt vairāk kā 40 stundas nedēļā.

Šie noteikumi neattiecas uz atsevišķu arodu strādniekiem, kā piemēram, tālbraucējiem - šoferiem, tālsatiksmes autobusu vadītājiem vai preču pārvadātājiem, policijas un arm-ijas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, ārstiem, mājkalpotājiem.

Ja jums nav skaidrības par šo 48 stundu darba nedēļu, dodieties uz zemāk norādītajām tīmekļa vietnēm.

Ko nozīmē 48 stundu darba nedēļa?

Atskaites periods (17 nedēļu dar-ba laiks) jādala ar 17, kā rezultātā iegūsiet vidējo aritmētisko.

Piemēram, 15 nedēļu laikā jūs esat nostrādājis jau 630 stundas: 630:15=42. Ja šis skaitlis nepārsniedz 48, tad jūsu darba laiks iekļaujas likumā atļautajās robežās. Bet, ja nostrādātais laiks pārsniedz 48 stun-das, kas noticis pret jūsu gribu, jums ir pamats sūdzībai.

Ja jūs nepiekrītat, darba devējs nevar piespiest jūs strādāt vairāk kā 48 stundas.

Foto

: http

://w

ww.

alla

bout

thei

dea.

co.u

k

Janvāris / 2014ABN


TIESĪBASJūsu darba laiks

Jūsu darba laikā ietilpst: l dienas, kad esat likumīgā atvaļi-

nājumā; l arī tās dienas, kas jūsu darba

līgumā atrunātas kā virs likumā noteiktajām obligātajām atvaļi-nājuma dienām;

l dienas, kad esat uz slimības lapas;

l maternitātes, paternitātes atvaļi-nājums;

l adopcijas vai vecākiem pare-dzētais atvaļinājums;

l pusdienu pārtraukumi;l ja darbu turpina mājās pēc ofi-

ciālās darba dienas beigām, tas no-tiek ar darba devēja piekrišanu.

Darba nespējaVai jums maksās par kavēto darba laiku slimības dēļ?

Ja neesat darbā četras vai vairāk dienas pēc kārtas un saņemat vairāk nekā 109 £ nedēļā, tad jums ir tiesības saņemt «Statutory Sick Pay» (SSP) (slimības algu). SSP ir nauda, ko maksā darba devējs. Iespējams, ka darba līgumā jums paredzētas papildu tiesības. Pārbaudiet savu dar-ba līgumu, lai parliecinātos, vai jums nepienākas kādi papildus maksājumi. SSP periods ir līdz 28 nedēļām. Ja pēc 28 nedēļām vēl joprojām nee-sat gatavs atgriezties darbā, darba devējs jums izsniegs formu SSP1, kas, savukārt, jūs kvalificēs slimības pa-balstam ESA (Employment and Sup-port Allowance ).

Slimības nauda var nebūt atbils-

toša parastajai algas likmei, ja jums līgumā paredzētas papildus samak-sas, taču tā nedrīkst būt mazāka par £86,70 nedēļā.

SSP nesaņemsiet par pirmajām 3 slimības dienām. Ja SSP ir jūsu vienīgais ienākumu avots slimības laikā, tad, iespējams, jūs kvalificēsieties citiem pabalstiem, piemēram, «Hous-ing Benefit» (mājokļa pabalsts) vai «Council Tax Support» (municipālo nodokļu atlaide).

Ja atvaļinājuma laikā esat saslimis tik nopietni, ka citos apstākļos nevarētu apmeklēt darbu slimības dēļ, varat lūgt darba devēju uzskatīt šo laiku par slimības periodu, uzrādot slimības lapu.

Tad jūs varat lūgt savu darba devēju piešķirt jums papildus brīvdienas par laika periodu, kad bijāt slims. Šajā gadījumā jums būs apmaksāts slimības periods ar SSP, nevis atvaļinājuma naudu.

jāņem vērā, ka šobrīd to atrast vairs nav tik viegli, kā tas bija agrāk. Iespējams, ka uzreiz jūs neatradīsiet sev vēlamo darbu savā amatā. Tomēr ieteicams pieņemt jebkādu darba piedāvājumu, paralēli meklējot vēlamo darbu.

Ja jums ir labas angļu valodas zināšanas, darba atrašana nav jūsu vienīgā izvēle. Jau ar pirmo dienu jūs varat sākt Lielbritānijā strādāt kā pašnodarbināta persona. Pat, ja jums pašam nav aroda vai uzņēmības, jūs viegli varat izmantot kādu no jau sen veiksmīgi izveidotajām pašnodarbināto shē-mām. Tādas ir katrā valstī un, protams, arī šeit, Lielbritānijā.

Šīs shēmas un darbi parasti ir ļoti labi pārdomāti, tajās ir iekļauta apmācība, ir ievēroti visi apdrošināšanas noteikumi, viss ir likumīgi, un jums pašam nekas vairs nav no jauna jaizdomā. Šis pašnodarbinātā stauss jūs jau no pirmās dienas kvalificēs kā pastāvīgo iedzīvotāju un nepadarīs jūs par «apgrūtinājumu» valsts līdzekļiem («unreasonable burden on public funds»), kas Lielbritānijā patlaban ir ļoti aktuāla problēma. Arī «triju mēnešu bez pabalstiem» likums, kas patlaban satrauc visus, ir ieviests ar mērķi samazināt jau minēto finansiālo apgrūtinājumu. Kļūstot par nodarbinātu personu, jūs jau demonstrēsiet savu spēju pastāvēt par sevi.

Kā jau katrā biznesā, iesākums mēdz būt lēns - jūs apgūsiet visas nepieciešamās iemaņas, kas jūs

kvalificēs jebkuram citam sociālajam atbalstam. Ja būsiet nodarbināta persona, nevis pabalstu tūrists, bez iztikas līdzekļiem šajā valstī jūs nepaliksiet. Ja jūs vēlaties uzzināt ko vairāk par šādu pašnodarbinātību, esat laipni lūgti sazināties ar mums (FAQ & Support).

Šī tēma tiks turpināta arī nākošajā publikācijā.

Papildu palīdzība «Citizens Advice Bureau»

(Iedzīvotāju konsultāciju birojs) «Citizens Advice Bureau» (CAB)

sniedz bezmaksas konfidenciālas, objektīvas un neatkarīgas konsul-tācijas, lai palīdzētu jums atrisināt problēmas.

Tuvākos «Citizens Advice Bureau» arī tos, kuri sniedz padomus pa e-pastu, atradīsiet, uzklikšķinot uz tuvākie CAB, vai telefonu grāmatā pie burta C.

«The Trades Union Congress» (TUC) (Arodbiedrību Kongress)

Informācija par viesstrādnieku dar-ba tiesībām pieejama TUC tīmekļa vietnē www.worksmart.org.uk.

GOV.UK tīmekļa vietne Šajā valdības tīmekļa vietnē atro-

dama informācija lauksaimniecības strādniekiem par viņu tiesībām uz minimālo algu lauksaimniecībā, Anglijā un Velsā. Dodieties uz www.gov.uk.

Pay and Work Rights Helpline (Apmaksas un darba tiesību palīdzības līnija)

tel. 0800 917 2368. n

Trauma darba vietā? Trauma ceļu satiksmes negadījumā?

Mūsu pieredzes bagātie juristi unlatviski runājošs klientu speciālists palīdzēs Jums gūt kompensācijugūto traumu gadījumos

Pieredzējuši juristi kompensācijas jautājumos!

tālr. 07753498895www.kompensacijas-uk.lv

Ja nevarat ierasties darbāslimības dēļ

Nekavējoties jāpaziņo darba devējam par nespēju ierasties darbā. Ja jūs to neziņojat savlaicīgi, varat zaudēt tiesības saņemt slimības at-maksu (SSP). Tādā gadījumā būs nepieciešams nopietns iemesls, kas darba devējam apliecinātu situācijas nopietnību (piemēram, autoavārija).Ja esat saslimis atvaļinājuma laikā

Dažas idejas, kā saglabāt savu statusu

Ļoti bieži cilvēki raizējas par likuma izmaiņām un to ietekmi uz viņu dzīvi un ikdienu. Tas ir saprotami, un šīm izmaiņām būtu vēlams sekot un pielāgot savus nodokļu darījumus, nodarbinātā statusu, iedzīvotāja statusu, rezidenta statusu, u.t.t.

Viens no veidiem, kā stabili noturēt savu rezidenta statusu, ir pašnodarbinātība. Ja esat atbraucis uz Lielbritāniju un meklējat darbu,

Pat, ja jums pašam nav aroda vai uzņēmības, jūs viegli varat izmantot kādu no jau sen veiksmīgi izveidotajām pašnodarbināto shēmām.

2011 2012 2013

Aberdeen

Edinburgh

Blackpool

Preston

Manchester

Hull

LeedsBradford

Bristol 69Bath

Bournemouth

Southampton

Portsmouth

London 147

Leicester

Wolverhampton 101 Cambridge

Harlow

Maidstone

Brighton

BostonSpalding

8 pilsētas

15 pilsētas

42 pilsētas

147 dāvanas

226 dāvanas

“Shoebox - piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem!” akcijas rezultāti

1116 dāvanas

Peterborough 491

Pilsētu TOP 5, kur visvairāk tika saziedotas dāvanas

Corby 68

Bedford Boscombe

Burton LatimerBurton Upton

Trent Earls Barton

Irthlingborough Ketterring Mansfield

Milton Keynes Northampton

Rushden Telford

Wakefield Wellingborough

Wilby

Pilsētu TOP 5, kur visvairāk tika saziedotas dāvanas

1. 2.

3.

4.

5. 6.

1. “Shoebox” aktīvie un darbīgie rūķi Londonas latviešu apvienības “LaLonda” pasākumā

2. Dāvināšanas prieks un kopā būšanas prieks ir acīmredzams! “LaLonda” pasākums Londonā

3. Iesaiņotās dāvanu kastītes Baltijas pārtikas veikalā “Rīga”, Mančesterā pirms tālā ceļa uz Latviju

4. “Shoebox” Ziemassvētku dāvanu izsniegšanas pasākums Neretas kultūras namā, 2013. gada 22. decembrī

5. Dāvaniņu kalni veidojās arī “Bērzes Strazdu” rīkotajos pasākumos “Shoebox” tūres ietvaros

6. Dāvanu kastītes nonākušas pie saviem lielajiem un mazajiem adresātiem, Ziemassvētku pasākums Neretas kultūras namā

Janvāris / 2014ABN


MĒS UZ SALAS

«Bērzes Strazdu» dziesma Jau divus gadus Anglijas pilsētā Korbijā mītošā uzņēmīgo latviešu apvienība «Bērzes

Vai tā būtu uzstāšanās, koncerts,

vai tematiskais deju vakars, «Strazdi» vienmēr spējuši saviem pasākumu apmeklētājiem dāvāt pozitīvismu un gādāt par lielisku garastāvokli.

Jaunā «Anglo Baltic News» redakcija labākos ballīšu rīkotājus Lielbritānijā, uzticamos sadarbības partnerus un palīgus labdarības akcijas «Shoe-box – Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem!», kā arī vienkārši draugus sveic apvienības divu gadu jubilejā, kas tiks atzīmēta februāra mēnesī. «Bērzes Strazdu» nepārprotamā un ar neapbruņotu aci pamanāmā stih-ija būt «neizārstējamiem» no azartis-kas jaunības un jautrām izklaidēm aizrauj daudzus, arī ABN. Tāpēc pēc vērienīgākajām latviešu sporta spēlēm Anglijas vidienes muižas īpašumā «Straumēni», kuras aizvadītā gada septembrī rīkoja «Bērzes Straz-di», redakcija aicināja «strazdēnus» – Tomu Zeltiņu (26), Ģirtu Auziņu (26), Veru Maliku (26), Artūru Šambaru (Ārčijs) (30), uz nostaļģisku sarunu par pavadīto laiku Lielbritānijā, mēģinot noskaidrot, kas tad īsti ir «Bērzes Strazdi», kādi ir viņu mērķi un sasnie-gumi, motivācija un apņēmība dar-boties ar Anglijā iebraukušo jauniešu sabiedrību, un vispār.

ABN: «Bērzes Strazdu» mājas lapā internetā atrodams apvienības moto: «Labiem cilvēkiem ir jāzina citi labi cilvēki». Kā tas radās, un vai tas ir spēkā arī šodien, tuvojo-ties divgades svinībām?Toms: Mans vectēvs vienmēr teica, ka harošije ļuģi dolžni znaķ drug druga. Mēs to moto ilgi un dikti muļļājām, bet man ļoti patīk tas teiciens. Latviski tas varbūt īsti gan neskan kā gribētos. Mēs «Stazdos» vienmēr strādājam atkārtoti ar labiem cilvēkiem. Mums ir prieks iepazīstināt cilvēkus vienam ar otru.ABN: Kad un kā radās «Bērzes Strazdi»?Toms: Pirmais pasākums bija Lesteras Valentīna dienas Latviešu karaokes vakars. 2012. gadā Lielajam Ģirtam, tam, kurš tagad reemigrējis uz Lat-viju, sieva strādāja frizētavā. Frizieris saka, ka jātaisa karaoke balle. «Lielais» saka, ka viņam nav nekādas aparatū-ras, nekā nav, bet viņš piekrīt kaut ko izdomāt. Tas bija laiks, kad mēs ar Ģirtu tik un tā tusējām katru nedēļas nogali, no piektdienas līdz svētdie-nai. Mēs abi aizbraucām uz to vietu, un radās ideja uztaisīt ne tikai karao-ki, bet arī sarīkot spēles, atrakcijas. Tā sākumā mēs izveidojām fantastisko duetu – «Toms un Ģirts». Pēc tam iz-domājām, ka vajag kaut ko prikolī-gāku. Toreiz tas pasākums bija vairāk oficiāls, piedalījās politiskās organi-zācijas, «Daugavas Vanagi»... Lesteras

«Daugavas vanagu» biedrība bija tā, ar kuru tas viss sākās, proti, uzaicināja Ģirtu uz karaoki. Mums uzreiz ienāca prātā ideja, ka varētu organizēt tā saucamās «pilna servisa ballītes» - ar spēlēm un atrakcijām. Apvienības nosaukums radās vēlāk, jo man šķi-ta, ka «Toms un Ģirts» skan tizli. Mēs esam maza latviešu organizācija. Ģirts nāk no Dobeles. Mazs putniņš ir strazds, un Bērze ir maza upe Dobelē. Raisījās asociācijas - lielie «Daugavas Vanagi» Lielbritānijā un mēs - mazie «Bērzes strazdi» – strazdiņi... Kaut arī sākotnēji izklausījāmies pēc kādas šlāgergrupas, paši domājam, ka esam taču maza latviešu organizācija, kas ir apolitiska, bet pastāv un darbojas kā lielās organizācijas.ABN: Sākumā jūs bijāt Toms un Ģirts. Kas notika pēc tam?Toms: Nebija jau gluži tā, ka bijām tikai mēs, divi vien. Korbijā visā lat-viešu - čomu kompānijā bija kādi 15 cilvēki, kas sanāca kopā house party piektdienās, sestdienās pie viena, pie otra, notika jubilejas, bērnu dzimša-nas dienas, pārgājieni, pārbraucieni. Sāka veidoties liela komanda. Visi pasākumi patiesībā izdevās tikai pa-teicoties tiem pārējiem cilvēkiem, kas nāca un taisīja to ballīti. Mēs ar Ģirtu varējām likt mūziku, ar mikrofoniem paņemties, bet patiesībā tie bija pā-rējie, mūsu draugi, arī otrs Ģirtiņš un Vera... un daudzi citi... Kaut gan Vera tobrīd vēl nebija mūsu «būrī»...Vera: Es vēl nebiju, nē....Toms: Ģirtiņš bija visaktīvākais, taču pārējie arī aktīvi piedalījās visā notie-košajā - taisīja balli. Saprotiet, ja 15 cilvēki vienkārši uz 60 cilvēku fona plosās, pārējie pavelkas līdzi. Mēs visur devāmies kopā, vienmēr visi maksāja dalības maksu, lai «Strazdi» varētu pirkt jaunu aparatūru, lai mēs varētu ņemties un darīties. Kaut ko mēs arī nopelnījām, kaut ko zaudē-jām, laikam vairāk zaudējām nekā nopelnījām. Tomēr fakts ir tāds, ka tie bija apkārtējie cilvēki, kas «Strazdus» izveidoja. Kādā brīdī ienāca prātā ide-ja, ka vajadzētu visus 15 cilvēkus par «Strazdiem» uztaisīt. Daudz domā-jām par organizācijas menedžmentu, piemēram, kurš publicēs aktivitātes draugiem.lv, kurš to varēs, kurš nē... Visi varēja, bet neviens reāli neko ne-darīja. Tad mēs izlēmām ļoti strikti, ka «Strazdi» būsim mēs – es, mans brālis - Pēteris, Ģirtiņš un Ģirts. Mēs bijām četri. Brālis vienmēr bija taisījis visas afišas, printējis un drukājis t- kreklus, izstrādājis dizainu un dažādas idejas. Viņš bija un ir mūsu morālais mugur-kauls. Un tad sekoja nākošie «strazdu pārlidojumi» - pirmie lielie pasākumi, Talantu ballīte, «Dzelzs Vilka» kon-certs, Vasaras ballīte, Līgo «Mūsmā-jās», esam ciemojušies Mansfīldā (Mansfield), Derbijā (Derby), Pavasara svētkos «Straumēnos», Northampto-nas (Northampton) Zoles kluba rīko-tajā pasākumā «Viena vasaras diena» un daudzos citos.

Ir pienācis laiks svinēt lielo «Bērzes Strazdu» dzimšanas dienu!

Šis priecīgais notikums netiks pavadīts bez pārsteigumiem, dejām un citām interesantām aktivitātēm.

8. februārī plkst. 20.00 «Bērzes Strazdu» 2 gadu jubilejas lielās svinības Korbijā, «Strazdu kultūras namā» - «Club2000» ar grupas «Bermudu Divstūris» un DJ Vento piedalīšanos.

Īpašā svētku programma, daudz viesu un dāvanu, lielākās dzimšanas dienas svinības ar spilgtākajām zvaigznēm no Latvijas. Nenokavē un pērc biļetes iepriekšpārdošanā.

Vairāk info: www.strazdi.co.uk

«Bērzes Strazdi» ir pusformāla bezpeļņas apvienība, kas radu-sies, sanākot kopā varākiem at-raktīviem un darboties gribošiem, Korbijā (Corby) dzīvojošiem lat-viešiem. Apvienības pamatmērķis ir organizēt kvalitatīvas ballītes latviešiem ar labāko latviešu mākslinieku piedalīšanos, lai lat-vieši varētu izbaudīt kopā būšanu svešumā!

Vairāk par rīkotajiem pasāku-miem: www.strazdi.co.uk vai pa tālr. 07503119418 (Toms).

Labiem cilvēkiem ir jāzina citi labi cilvēki!

Tie ir vārdi no manas tautasUn dziesma man arī no tās

Un es zinu, neviens manā vietā

to nedziedās(Renārs Kaupers,

Mana dziesma)

Bērzes Strazdudzimšanas diena

Foto

: Sofi

ja A

zano

va

Janvāris / 2014ABN


MĒS UZ SALAS

Atceroties pagātni jāsaka, ka sākumā bija kaut kādas trīs, četras balles, no kurām visas tika rīkotas kopā ar «Dau-gavas Vanagiem». Standarta ballītes sarīkošana šeit nozīmēja kaut ko līdzī-gu tam, ka ir kaut kāds maziņš maģītis vai, piemēram, dzīvā grupa, kas spē-lē šlāgermūziku. Un tad atbraucam mēs.... izkrāmējam savas tumbas un citu tehniku, un vienkārši noraujam tautai jumtu. Ar savu attieksmi, ar savu to, sauksim to par «strazdu dziesmu»? Mēs visur esam vienādi. Ģirts: Zīmols sāka veidoties jau pašā sākumā - uz jauniešiem orientētais. Cienījamā organizācija «Daugavas Vanagi» Lielbritānijā tolaik nekad nebija redzējuši savā pasākumu zālē tik daudz aktīvu latviešu jauniešu. Tādā veidā mēs piesaistījām viņu uzmanību un ar viņu palīdzību iegu-vām iespēju uzaicināt grupu «Dzelzs Vilks» uz Lielbritāniju, kas patiesī-bā bija pirmā latviešu grupa, kuras koncertu mēs sarīkojām Lesterā. Tas bija pirmais, lielākais pasākums. Pēc tam... Ufo. Viņa viesošanos Lielbritā-nijā palīdzēja noorganizēt tieši ABN, ar toreizējās redaktores Daces Gailes palīdzību. ABN: Kā «strazdu būrī» nonāca Vera? Vera: Es biju uz vasaras ballīti Leste-rā, un tagad sekos banālā standarta frāze par to, kā es iemīlējos «Straz-dos» tieši tajā dienā, tajā pasākumā. Es skatījos uz viņiem no malas, un re-dzētais mani fascinēja. Toreiz nodo-māju - kaut es būtu tur, tagad, kopā ar viņiem...Toms: Mēs viņai prasījām, vai ir ga-tava strādāt 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Viņa teica – jā! Mēs kaut ko par samaksu prasījām, vai gribi kaut ko? Viņa saka, ka nē. Mēs sakām - paga! Tu strādā, neņem nau-du... tas taču ir lieliski! Vera : Pēc tam es saņēmu zvanu no «Strazdiem», ka man jāuztaisa Jaunā gada pasākuma relīze.Toms: Jā, atceros, sākumā bija prob-lēmas ar tā saucamajām sabiedriska-jām attiecībām, pārsviedām preses relīžu rakstīšanu viens otram.Vera: Es, savukārt, atceros mirkli, kad Ģirts man pirmo reizi piezvanīja un lūdza uzrakstīt pirmo pasākuma ap-rakstu. Es sēdēju mājās ar trīcošām rokām un prieka asarām acīs, ka varu darboties šai apvienībai. Atvēru sirdi, uzrakstīju, aizsūtīju, viņiem patika. Pēc tam man bija dzimšanas dienas ballīte, un es palūdzu «Strazdiem», vai viņi nevar paspēlēt tajā. Puiši at-brauca, uzrīkoja ballīti, uzspēlēja. Tad kādā brīdī viņi mani sveica, deva ap-loksni ar brīvbiļeti uz Jaunā gada bal-li, un pateica, ka tas ir mūsu jaunais Strazds, Vera! Es gandrīz tajā mirklī noģību, tik emocionāli patīkami un pacilājoši tas bija. Labākā dzimšanas dienas dāvana!Toms: Lielais Ģirts, 2013. gada vasa-rā reemigrēja uz dzimteni, un tagad

Lielbritānijā - 2 gadu garumā!Strazdi» priecē savus fanus, sekotājus un draugus ar lieliskām ballītēm Lielbritānijā

No kreisās: “Bērzes Strazdi” - Toms Zeltiņš, Artūrs Šambars, Ģirts Auziņš un Vera Malika

ir Latvijas filiāles direktora vietnieks, es esmu Anglijas filiāles direktora vietnieks, Vera arī ir Anglijas filiāles direktora vietnieks. Mēs visi apvienī-bā esam direktora vietnieki.Ģirts : Toms ar Lielo Ģirtu bija gal-venie, bet viņi beigās uzsvēra, ka, lai mēs ar Veru...Vera : ...lai mēs sajūtamies kā «Straz-di» ne tikai no ārpuses, ka mēs varam, piemēram, pasākumu laikā lēkāt kā traki strazdi, bet arī iekšēji varētu justies kā strazdi. Un viņiem tas, man liekas, ir izdevies! Es šodien saku, ka esmu īsts Strazds.Toms: Tālāk sekoja ballīšu organizē-šana, viena pēc otras, un piedalīšanās dažādos pasākumos.ABN: Jūs stāstāt par vienu ballīti, otru ballīti, taču patiesībā darbo-jaties tikai no 2012. gada?Ģirts: Vairāk par 40 pasākumiem ir bijis «Bērzes Strazdu» nopelniem ba-gātajā mūžā.Toms: Patiesību sakot, mēs esam bi-juši diezgan aizņemti pa šiem diviem gadiem, nekad nav tā īsti bijusi ie-spēja mierīgi apsēsties un paskatīties uz «strazdu būri» no malas un laikā.Ģirts: Tieši tā, viens pasākums paiet, un mēs jau domājam par nākošo. Vera: Ar grupas «Transleiteri» vieso-šanos, aizsākās mūsu koncerttūres organizēšanas darbi, vai ne?!Toms: Jā, «Transleiteris» ir mūsu pir-mā grupa, ko uz Lielbritāniju dabū-jām paši. Paši visu izplānojām, visu pasākuma organizācijas ceļu... un pēc «Transleitera», tad jau tā profesionālā taciņa bija iemīta. Izveidojām beidzot mājas lapu internetā... Tas bija pār-steidzoši, jo mēs sevi joprojām par

neko neuzskatījām, mēs vienkārši labi pavadījām laiku. Goda vārds. Tā mēs vienmēr gatavojamies pasākumiem. Mēs izdarām tā, lai mums ir viss, ko vajag, bet mūsu galvenais mērķis ir labi pavadīt laiku, un, lai tie, kas atnākuši pie mums, arī labi pavada laiku, vienalga, kādu pasākumu rīko-jam – Sporta spēles latviešiem vasarā vai piedalāmies un palīdzam «Anglo Baltic News» rīkotajā Ziemassvētku labdarības akcijā «Shoebox – Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem!».ABN: Kas šodien ir «Bērzes Straz-di» Lielbritānijā?Ģirts: Draugi, letiņi, kas taisa ballītes un labi pavada laiku.Toms: Ja kāds Tev jautā, vai nezini kādu čomu, kuram ir tumbas?, tad mēs Anglijā esam tie čomi. Ārčij, kā tev šķiet, kas ir «Bērzes Strazdi»? (ABN: Ārčijs no grupas «Albert Road» apvienībai pievienojās vasarā.) Ārčijs: Jūs jau to ļoti labi pateicāt – cil-vēki, kuri organizē ballītes un iegulda šajos pasākumos visu savu enerģiju. Es, kā apvienības jaunākais dalīb-nieks, varu pateikt tikai vienu - pēc pasākumiem cilvēki nāk klāt, spiež roku un smaida. Sākumā vispār bija liels emocionāls pacēlums, taču no savām sajūtam vienīgi varu pateikt to, ka «Bērzes Strazdi» ir milzīgs enerģijas kamols, latviešu enerģijas un uzņēmī-bas, dzīvesprieka kamols uz salas. Vera: Mēs esam cilvēki, kuri ir un dzīvo uz līdzīga viļņa, ar līdzīgām emocijām, ko viņi atbrīvo citu cilvēku priekšā. Mēs vienkārši kā magnēts sa-vilkāmies kopā.Ārčijs: Mēs esam līdzīgi cilvēki. Teik-sim, pēc gara stāvokļa. Nevis pēc ga-

rastāvokļa, bet pēc «gara stāvokļa». Tā kā Vera saka, kā magnēts ap «Bērzes Strazdiem» veidojas milzīgs pozitīvās enerģijas un cilvēku mudžeklis.Ģirts: Tu dejo skatuves priekšā, tu lēkā smaidīgs, tu redzi – visi tevi redz un paliek smaidīgāki un priecīgi, un visi sāk lēkāt līdzi, rokas uz pleciem uzlikuši, šeit, Lielbritānijā, latviešu mūzikas pavadījumā. ABN: Kas ir jūsu organizēto pasā-kumu mērķauditorija?Toms: «Strazdi» ir tikai un vienīgi lat-viešu publikai...Ģirts: Tas nenozīmē, ka citi nevar nākt un labi pavadīt laiku. Visi, kas sirdī jūtas jauni...Toms: Mūsu mūzikas repertuārs ir, piemēram, sākot ar 60. gadu gaba-liem, Raimonda Paula popūriju un beidzot ar «Stampā grīdu». Tā kā jeb-kurš cilvēks var ļoti labi pavadīt laiku. Jebkuras paaudzes pārstāvis, un tas ir tieši tas, ko vēlamies. Mēs nekoncen-trējamies uz kādu īpašu grupu, teik-sim, tikai svešumā dzīvojošo jaunatni. Mūsu pasākumos atraisās visi, un ar vecumu tam nav nekāda sakara, bet, jā, tie ir latvieši. Tikai un vienīgi. ABN: Kāds ir tas latvietis, kas nāk uz jūsu pasākumiem?Toms: Tas latvietis mūsu rīkotajos pa-sākumos ir tāds, kurš nenormāli labi pavada laiku. To var redzēt, ka viņš ir priecīgs būt tur, kur viņš ir un darīt to, ko viņš dara. Un vēl ... Ģirts: ... var parunāt latviešu valodā un sajusties, ka esi mājās.Toms: Mūsu pasākumos cilvēki vien-kārši komunicē savā starpā. Mēs paši gūstam lielu prieku no tā, ka tur nav vietas nekādām negatīvām emo-

cijām. Labi, ir kautiņi, bet mums ir apsargi. Mēs baigi stingri kontrolē-jām šo lietu, jo pie mums nekaujas, ja kaujas, tad balle beidzas. Pama-tā ir tas, kā tu to cilvēku sagaidi pie sevis... Var jau atnākt uz pasākumu, sasveicināties, paprasīt ieejas maksu un iedot aproci, bet var arī paspiest roku, uzzināt, kā sauc, novēlēt foršu vakaru un atpūtu, sagaidīt kā draugu, un tas cilvēks jau zālē ieiet ar labu ga-rastāvokli. ABN: Kāpēc jums ir svarīgi latvie-šus Lielbritānijā kustināt, izklai-dēt, darboties viņiem? Vera: Es teiktu tā - ja mēs šitādus baļ-ļukus grieztu Latvijā, diez vai kāds to īsti saprastu, vai tie vispār būtu vaja-dzīgi. Es nezinu. Varbūt arī būtu.Ģirts: Latviešu mūzika tur laikam ne-skanētu.Vera: Tas nebūtu tik ļoti īpaši, kā tas ir šeit, jo laikā, kad cilvēki var aiziet un atpūsties uz jebkuru klubu, tas, ko dara «Strazdi», ir kaut kas. Es neteik-šu, ka tas kas ir unikāls, bet pagaidām to dara tikai «Strazdi».Toms: Es varu pateikt, ka nekad neesmu bijis tik ļoti patriotisks, kā atbraucot šeit, uz Angliju. Bet «Straz-diem» ar patriotismu un nacionālās identitātes meklējumiem ir, manu-prāt, tāda sekundāra saikne. Primārā tomēr ir labi pavadīt laiku, bet starp latviešiem, jo starp latviešiem ir forši. Gandarījumu, piemēram, dod situā-cija, kad redzam, kā mūsu baļļukā satikās divi klasesbiedri. Abi divi nāk no Ventspils, abiem šobrīd 29 gadi. Nebija redzējuši viens otru 13 gadus, un viņi satikās pasākumā, jo viens dzīvo Birmingemā, otrs dzīvo kaut kur Korbijā. Nebija nekādu kontaktu, bet pasākumā visu vakaru vienkārši kopā nopļāpāja. Tā es pats, mēs visi satiekam pazīstamus cilvēkus...Ģirts: Tāpat iepazīstam arī jaunus cilvēkus, savā starpā miksējamies, ar kontaktiem apmaināmies, drau-dzējamies un uzzinām daudz ko jaunu. ABN: «Bērzes Strazdi» februārī svin savu divu gadu jubileju. Kā-das ir kolektīvās nākotnes vīzijas, sapņi?Toms: Nopietni? Mēs ļoti gribētu «Prāta Vētru» atvest uz šejieni, uz Lielbritāniju. Tad, kad mēs viņus bū-sim atveduši, tad laikam sēdēsim un domāsim – eu, bet ko mēs tālāk darī-sim? Tālāk jau vairs nav kur. Ir daudz dažādu projektu, kuri top, pasākumi, kuros iesaistāmies, atbalstam, lab-darības akcijas... Gribas būt pašiem, tai pat laikā – arī neizmirst par sevi, kā vienkārši cilvēkiem, kas dzīvo un strādā Lielbritānijā. Gribas «Strazdu» projektu atstāt kā kaut ko, kur vien-mēr var ieguldīt savu enerģiju, par to neko nesaņemot, respektīvi, ka mēs atpelnām to, ko mēs tajā ieguldām, bet mēs arī neko daudz nenopelnām. Tas ir mūsu projektiņš, kuru mēs vien-kārši uzturēsim dzīvu. n

Foto

: Sofi

ja A

zano

va

Janvāris / 2014ABN


VECĀKU KLUBS

Atrodi 5 atšķirības!

Atjautības uzdevumi bērniem

Foto konkurss “Mani Ziemassvētki”Sūti “Anglo Baltic News” redakcijai ([email protected])fotogrāfiju līdz 26.janvārim, kurā redzams kā bērni ir sagaidījuši Ziemassvētkus vai Jauno gadu, un laimē dāvanu karti £10 apmērā no One Hall Post Office!!

Balsošana sāksies no 27. janvāra līdz 2. februārim.

Lai veicas!

Izkrāso pats!

Mācies alfabētu un izkrāso!

Atrodi vārdus!

Palīdzi sniegavīram atrast pareizo ieeju un nokļūt

līdz draugiem!

Z

I

E

M

Ļ

B

R

I

E

D

I

S

Z

U

B

U

I

V

V

C

S

Ū

S

A

E

E

N

D

P

N

S

P

E

E

D

D

Ķ

E

D

S

T

I

T

I

M

N

O

Z

M

R

F

I

T

F

D

M

E

K

P

E

I

T

B

R

A

G

C

I

G

R

S

G

A

A

I

E

V

C

T

T

S

V

L

U

I

L

B

M

R

D

G

A

V

P

U

H

S

G

C

M

S

A

A

K

C

A

I

B

U

I

V

B

E

I

G

D

L

N

Ū

N

V

N

N

I

E

J

V

D

T

H

I

T

A

K

S

Ī

A

M

C

O

A

N

U

L

K

E

Ī

S

A

A

R

G

E

O

L

K

M

I

N

Z

I

T

U

S

N

S

S

K

A

P

L

O

B

M

V

R

E

I

H

E

K

E

S

K

A

Z

P

R

Ū

D

I

S

O

M

P

L

O

L

N

D

Ā

V

A

N

A

S

I

P

J

U

R

A

G

A

V

A

S

M

E

M

A

O

L

K

K

DĀVANAS KAMANAS KUPENAS

PIPARKŪKAS RAGAVAS RŪDIS

RŪĶI SALAVECIS SNIEGAVĪRS

SNIEGBALTĪTE SVECE VAINAGS

ZIEMASSVĒTKI ZIEMEĻBRIEDIS

Janvāris / 2014ABN


VECĀKU KLUBS

Redaktores slejaAizvadītā gada otrā puse «Anglo

Baltic News» iesākās ar pārmai-ņām – medijs piedzīvoja īpašnieka un vadības maiņu, atjaunoja lielākā drukātā laikraksta latviešu valodā Liebritānijā «ABN» izdošanu, teh-niski mainīja un uzlaboja savu vi-etni internetā. Varētu teikt, ka «ABN» savu Jauno gadu piedzīvoja jau gada vidū.

Taču neskatoties uz visām pār-maiņām, tradicionālā labdarības akcija «Shoebox - Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem!» norisinājās arī šogad. Pati tautiešu Lielbritānijā rīkotajā labestības akcijā, kura daudziem jau kļuvusi par sava veida ģimenes tradīciju vai Ziemassvētku labo darbu draugu lokā, piedalījos jau otro reizi, taču šogad jau kā labdarības projekta vadītāja.

«ABN» organizētās akcijas mērķis 2013. gada nogalē bija sarūpēt dāvaniņas maznodrošinātajiem bēr-niem un ģimenēm 6 Latvijas pagas-tos. Akcijas sākumā tika pievienots vēl viens - Ķekavas novads. Kopumā Ziemassvētkos trūcīgajos pagastos dāvanu kastītes gaidīja 476 bērni, taču cilvēku atsaucība izrādījās ne-ticami liela, kā rezultātā 2013. gada akcijas ietvaros «Shoebox - Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem!» lat-viešu kopienai izdevies savākt 1116 Ziemassvētku dāvanu kastītes.

Koordinējot projektu un redzot no-tiekošo vairāk nekā 40 Lielbritānijas pilsētās, koordinatoru un brīvprātī-go mērķtiecību, rīkojot dāvanu sa-vākšanas pasākumus, tautiešu iein-teresētību un dāsnumu, brīžiem bija grūti noticēt acīm redzamajam. Šī gada «Shoebox» akcijas ietvaros no-tikušais tikai vēlreiz pierādīja to, ka neatkarīgi no tā, kur ir mūsu mītnes zeme, kopības sajūta un mīlestība pret dzimteni, apvienojoties cēlam mērķim, ir ļoti spēcīga.

Tā kā jaunajai «ABN» komandai vē-rienīgā «Shoebox» akcija bija pirm-reizējs notikums, lūdzam neņemt ļaunā misēkļus un nelielas kļūdas organizācijā, jo akcijas vēriens pār-steidza pat mūs pašus. Darbs pie «Shoebox» 2014.gada akcijas orga-nizēšanas un plānošanas sāksies jau jaunā gada sākumā, mācoties no gūtās praktiskās pieredzes. Jaunajā gadā strādāsim pie uzlabojumiem akcijas norisē, mēģināsim padarīt to vienkāršāku, ērtāku informācijas ap-maiņā un koordinēšanā, kā arī veik-smīgāku transporta loģistikā.

«ABN» vārdā vēlos pateikt lielu paldies VISIEM, kuri piedalījās akcijā, jo tieši pateicoties Jums, un kopīgo pūļu un centības rezultātā, vairāk nekā 600 bērnu sejās Latvijas lauku pagastos atausīs smaids, bet sirsniņās iemājos Ziemassvētku prieks.n

Praktiski padomiStrādāt pašai sev, būt par priekš-

nieku un reizē algoto darbinieku ir brīnišķīga iespēja māmiņām, ku-ras meklē līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi. Tā ir arī iespēja strādāt mājās un pilnvērtīgi pavadīt laiku kopā ar saviem bērniem. Neapšaubāmi, darbs mājās prasa centību un apņēmību. Ja izvēlēsies dienas lielāko daļu pavadīt pie TV ekrāna, jāsaprot, ka tādā gadījumā no tevis, kā no pašnodarbinātas per-sonas uz peļņu un algu nav ko cerēt. Tāpēc arī strādājot mājās vajadzīga disciplīna.

Plānojiet savu dienuMāmiņa, kurai ir mazi bērni, la-

bāk par citiem zina, ka laika pa-rasti katastrofāli trūkst. Rūpīgi izplānota diena palīdzēs jums labāk koncentrēties darbam, kā arī tādā veidā jūs izvairīsieties no nevajadzīgajiem sānsoļiem.

Plānojiet savu nākamo darba di-enu katru vakaru. Pa dienu turiet plānu pie sava datora , lai neko neaiz-mirstu.

PārtraukumsIekļaujiet ikdienas grafikā arī pus-

dienas pārtraukumu un mazos pārtraukumus, tas palīdzēs izvairīties no nekontrolētas našķēšanas pie ledusskapja.

l Atturieties no TV ekrāna dienas laikā, kā arī no iegrimšanas sociālo komunikācijas tīklu valgos, atstājiet to vakarpusei - atpūtas laikam. To-mēr netērējiet darbam katru brīvo mirkli. Ļoti svarīgi ir atpūsties un at-slābināties.

l Ja vēlaties saprast, vai jums at-radīsies laiks, ko veltīt darbam, es-ot mājās, pierakstiet visu, ko darāt vismaz divas dienas pēc kārtas. Pēc tam sarēķiniet, cik daudz laika aiz-ņem tv skatīšanās, interneta lieto-šana, zvani draugiem. Tad noteikti sapratīsiet, ka daļu no šī laika varētu veltīt darbam.

l Uzturiet labas attiecības ar sa-viem darba kolēģiem un priekšniecī-bu. Tas palīdzēs jums justies kā daļai no komandas, un veicinās pārliecību savā darbā.

Kā savienot darbu ar mājas pienā-kumiem?

Ēst gatavošana un mājas darbi aiz-ņems maz no jūsu laika, ja vien visu labi pārdomāsiet un saplānosiet.

l Ieplānojiet ikdienas mājas pie-kārtošanu vienā noteiktā laikā vai arī sadaliet pienākumus pa dienām.

l Mācieties atšķirt OBLIGĀTOS mā-jas darbus no tiem, kas var pagaidīt. Nepakļaujiet sevi liekam stresam, cenšoties visu padarīt uzreiz.

l Mājas darbos iesaistiet arī citus ģimenes locekļus, tajā skaitā bērnus. Sadaliet pienākumus un izdomājiet «atalgojuma sistēmu» bērniem.

l Savlaicīgi izdomājiet, ko gata-vosiet, vienmēr noder saldētie augļi un dārzeņi. Arī sākt gatavot visu va-kariņām var jau pa dienu, lai tad, kad bērni atgriežas no bērnu dārza, ne-būtu kopā ar viņiem steigā un stresā jādomā, ko gatavot.

l Ietaupot laiku, izmantojiet ie-pirkšanos internetā.

Bērnu audzināšana ir apvienojama ar darbu mājāsStrādāt pašai sev, būt par priekšnieku un reizē algoto darbinieku ir brīnišķīga iespēja māmiņām, kuras meklē līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi

Jana Grieze,«ABN Vecāku klubs»vadītāja

Idejas vecākiem, izvēloties pašnodarbinātā statusuPieteikšanās ārštata darbam

Tīmeklī uz doto brīdi ir ļoti po-pulāri darbi, kurus var veikt no mājām. Piemēram: projektu vadī-tāji, rakstnieki, tulkotāji, mākslinie-ki, telefona operatori, un daudzi citi amati.

RokdarbiVai jums labi padodas adīšana,

tamborēšana, ir radošas idejas T-kreklu apdrukai? Ļoti labas biz-nesa idejas sākas tieši šādā veidā.

Bērnu ballītesJūs varētu piedāvāt ēdināšanu

bērnu svinībām. Kamēr mammas nodarbojas ar ēdināšanu, tēvi, savukārt, varētu izklaidēt bērnus ar dažādām joku un atjautības spēlēm, maģiskiem trikiem, u.t.ml.

Bērnu pieskatīšanaVairāk informācijas par bērnu

pieskatīšanu var atrast šeit : http://www.netmums.com/back-to-work/becoming-a-childminder

Produktu izplatīšanaVienmēr tiek meklēti izplatītāji

darbam tādās kosmētikas kom-pānijās, kā «Avon», «Body Shop», «Oriflame», utt. Kapēc gan nepa-mēģināt?

Darbs mājās un pašnodarbinātā jeb «self-employed» statusa iegūšana - tā ir iespēja nopelnīt naudu un tai pat laikā - pieskatīt bērnus. Viss, kas ne-pieciešams, lai tev veiktos, ir prast plānot savu laiku.

Būdama pašnodarbināta persona Lielbritānijā, varēsiet pavadīt daudz vairāk laika ar saviem bērniem

Darba vieta mājāsIr ļoti grūti efektīvi strādāt, ja jums

nav pašai savas vietas darbam. l Izvēlieties mājoklī sev piemērotu

vietu. Ja dzīvoklī nav brīvas telpas, varat iekārtot sev kādu stūrīti.

l Savu darba vietiņu jāiekārto tā, lai tajā būtu viss nepieciešamais: ērts krēsls, galds, galda lampa, papīrs, rakstāmie, dators, telefons, kalen-dārs vai plānotājs.

Komunikācija ar citiem

l Lūdziet draugus jums nezvanīt tad, kad strādājat, tas radīs jūsos ti-

kai lielāku satraukumu, jo šķitīs, ka ar sarunu esat iekavējusi darbu.

l Izturieties pret darbu nopiet-ni, un arī apkārtējie tā uztvers jūsu darbu.

l Viens no trūkumiem, ko rada darbs mājās, ir saskarsmes trūkums. Var mēģināt internetā iepazīties ar citām mammām, kas arī strādā mā-jās. Varat, piemēram, izveidot domu-biedru grupu forumā.

Pats galvenais - sadaliet savu laiku tā, lai varētu gan kvalitatīvi izpildīt pienākumus darbā, gan pavadīt lai-ku ar saviem mīļajiem.

Darbs ar bērniemBūdama pašnodarbināta persona

Lielbritānijā, varēsiet pavadīt daudz vairāk laika ar saviem bērniem. Mā-miņām ar bērniem līdz 2 gadu ve-cumam izpaliks dažādi tēriņi, proti, ietaupīsiet pusi vai pat visu algu par bērnudārzu, un nebūs jāsatraucas, vai bērns ir laicīgi pabarots un no-likts gulēt.n

Foto

: http

://w

ww.

ewea

lthto

day.

com

Foto

: http

://th

efre

elan

cepi

noy.

com

Janvāris / 2014ABN


IEPAZĪSTI SALU

Apceļojam Angliju: Kanterberija Kentā

Kanterberija atrodas apmēram 100 km attālumā no Lon-donas, jeb stundas brau-

ciena attālumā ar autobusu vai vilcienu. Kanterberija ir īstena studentu un tūristu pilsēta. Pašā pilsētas centrā slejas Kanterberijas katedrāle, ļoti skaista un izslavēta celtne, ap kuru izvietojusies jauka vecpilsēta, kas vienmēr ir pilna ar tūristiem. Apmēram 40% no pilsētas iedzīvotājiem ir studenti, tādēļ sabiedriskā dzīve pilsētā ir ļoti aktīva un interesanta. Kanterberija ir arī slavena ar savu senatnīgo arhitektūru un katedrāli, kurā apbedīts Edvarda III dēls Edvards, saukts arī par «Melno princi», kurš krita Simtgadu karā pret francūžiem. Kanterberija ir pilsēta, kurā saplūst pagātne ar tagadni, ikdi-ena ar svētkiem. Lieliski arhitektūras pieminekļi, laipni cilvēki, mazas ieliņas ar veikaliem, kuros atrast visu nepieciešamo – viss, ko vien vari vēlēties, lai pilnvērtīgi pavadītu laiku.

Kanterberijas tūrisms ir ideāls pilsētas, lauku un piekrastes sajau-kums, kā rezultātā cilvēkiem ir plašas izvēles iespējas. Dodieties uz šo pilsētu un izbaudiet skaisto krasta līniju, laukus, kā arī elpu aizraujošo kultūras mantojumu, jo Kanterberija ir iedvesmojoša. Lai arī pilsētas dzīve ir balstīta senās tradīcijās, tā ir arī moderna un mūsdienīga. Viena no apgabalā esošajām dabas vērtībām ir 14,5 jūdzes krasta līnijas.

15 minūšu garš ceļojums no Kanterberijas pilsētas centra jebkurā virzienā – un jūs jau būsiet laukos.

Pilsētas lepnums ir Kanterberi-jas katedrāle - CT1 2EH. Ir grūti iedomāties vēl varenāku anglikāņu baznīcu par šo gotisko katedrāli Anglijā. Lai arī no tās sienām dves-mo vardarbības un asiņu elpa, šī ir neatkārtojama celtne ar savu vēsturi, iespaidīgo arhitektūru un ļoti izteik-tu garīguma atmosfēru. Katedrāle

Marija Saldava

ir Anglijas lielākais nacionālo cīņu piemineklis, kas jau 800 gadus pie-saista tūkstošiem svētceļnieku. Ieeja kapenēs atrodas aiz altāra, un tieši kapenes ir lielākā ēkas «atrakcija», jo tikai tās palika neskartas postošajā katedrāles ugunsgrēkā 1174. gadā, kas pārējo ēku iznīcināja. Vairāk nekā 1400 gadus šeit katru dienu notiek dievkalpojumi, kas gadā sastāda aptuveni 2000 dievkalpojumus un privātas mises dažādās valodās.

Vecpilsētas centrālā iela un tās at-zarojumi ir paredzēti tikai gājējiem. Iebraucot centrā, neizbēgami jāizbrauc cauri pils mūru arkai, turklāt, labaja pusē ir atrodama autostāvvieta (Cena - 1.10£ stundā).

Pilsētu caurvij upe ar pasakaini dzidru un neticami tīru ūdeni. Tajā kursē laivas, kas vizina tūristus pa četriem dažādiem maršrutiem. Vienu no tādām laivu piestātnēm atradīsiet pretējā pusē pils autostāvvietai. Izbrauciena ar laivu izmaksas ir atkarīgas no brauciena ilguma. Es Kanterberijas apmeklējuma laikā izvēlējos 50 minūšu garo braucienu. Mani iesēdināja laivā uz aizmugurējā mīkstā sēdeklīša, un aiz manis, gluži kā Venēcijā gondoljērs, stāvēja airētājs. Dzirdot, ka esmu no Latvijas, laivas īpašnieks lepni man stāstīja, ka laiva, kurā tieku vizināta, ir pērn izga-tavota Latvijā, par ko es sajūtos īpaši lepna. Laivu izbraucieni Kanterberijā tiek organizēti kopš 1932 gada.

Turpinot pilsētas apskati, nonāku pie pilsētas kultūras objektiem – Kanterberijas pils kapenēm, Svētā Augustīna abatijas, Kanterberijas vēstures muzeja un bibliotēkas, bet šķērsieliņā paveras skats uz mūs-dienīgo, skandalozā Elizabetes laika dramaturga Mārlova vārdā nosauk-to teātri, kurš izveidots pagājušā gadsimta 20. gados un piedzīvojis dažādus attīstības un pārmaiņu posmus.

Tālāk pilsētā var aplūkot vēl dažas interesantas vietas. Katoļu svētais un moceklis, Kanterberijas arhibīskaps Tomass Bekets (St. Thomas Becket) katedrālē tika nogalināts 1170. gadā. Drīz vien pēc tam pilsētā sāka ier-asties svētceļotāji, lai apmeklētu viņa kapa vietu Kanterberijā, un radās nepieciešamība pēc vi-

etas, kur tos izmitināt. 1190. gadā pilsētas centrālajā ielā tika izvei-dots hospitālis, kas izdzīvojis cauri gadsimtiem. Pēdējo 400 gadu laikā šeit palīdzību un mājvietu atraduši ceļotāji, izbijušie kareivji, trūcīgo ģimeņu bērni, kā arī šobrīd te ar anglikāņu baznīcas palīdzību saim-nieko franciskāņu mūku ordenis, un šeit izvietots arī veco ļaužu pansionāts.n

InformācijaKanterberija (Canterbury) ir vēsturiska Anglijas katedrāles pilsēta, kas atrodas Kentas (Kent) grāfistē Anglijas dienvidaustrumos. Tā atrodas blakus Stouras (Stour) upei. Pēc Kentas grāfistes pāriešanas uz kristietību 597.gadā, Svētais Augustīns izveidoja šo pilsētu un kļuva par pirmo Kanterberijas arhibīskapu – šo amatu tagad ir pārņēmusi Anglijas Baznīca un vispasaules anglikāņu kopiena. Pilsētā dzīvo daudz studentu, tā ir mājvieta četrām universitātēm, kā arī vairākām citām augstākās izglītības iestādēm. 2001.gada tautas skaitīšanā noskaidrots, ka 22% Kanterberijas populācijas vecumā no 16-74 gadiem ir pilna laika studenti. Anglijā kopumā šis skaitlis ir 7%.

Februāra mēnesī tradicionāli nav iespējams izvairīties no brīža, kad visā pasaulē lielveikalu un

sīkpreču veikaliņi ir pilni ar Kupidona attēliem, vieglās mūzikas radiostaci-jas spēlē liegu popmūziku un visur ir rozes, rozes, rozes... Ikvienam ir skaidrs –Valentīna diena ir klāt.

Tāpēc sevis un savu mīļoto ieprieci-nāšanai šajā dienā, izvairoties no tra-dicionālajām klišejām, ABN kopā ar www. visitbritain.com aicina pievērst uzmanību romantisko ceļojumu ga-lamērķiem Lielbritānijā. Ceļojums būs neaizmirstams, ticiet mums!

Romantiskākie ceļojumu galamērķi LielbritānijāPirmais randiņšTrūkst ideju pirmajam randiņam?

Lielbritānijas pilsētas piedāvā virkni iespēju. Roku rokā varat pastaigāties pa Londonas karalisko parku un at-pūsties mājīgā bārā vai praktizēt lai-vu braukšanas prasmes Kembridžā (Cambridge).

Ja abi esat dabas mīļotāji, pastaiga pa «Arthur’s Seat» Edinburgā (Edin-burgh) liks jūsu sirdīm pukstēt strau-jāk. Savukārt, Velsā jums ir iespēja izpētīt «Brecon Beacons» nacionālo parku un skatīties zvaigznēs Lielbri-tānijas labākajā Tumšo Debesu vietā.

Valentīna dienaDodieties uz Londonas Kolumbijas

Ielas ziedu tirgu svētdienas rītā, lai atrastu ideālos ziedus savam mīļo-tajam cilvēkam, tad palutiniet sevi ar romantisku pastaigu pa debesskrāp-ja «Shard» jumtu, kas ir Eiropas aug-stākā celtne.

Ja jūs atrodaties Kornvolā (Cor-nwall), dodieties uz «Lizard Peninsu-la», lai aplūkotu piekrastes ciematus. Ja esat Mančesterā (Manchester), pavadiet dienu, iegādājoties jaunus mūzikas ierakstus veikalā «Northern Quarter».

Medusmēneša ceļojumsPēc kāzām dodieties ceļojumā

apkārt Lielbritānijai, braucot retro automašīnā vai «VolksWagen Cam-pervan». Apmeklējiet abus Jorkšīras (Yorkshire) nacionālos parkus un ap-stājieties, lai izbaudītu romantiskās vietas – piemēram, ēnaino, atmosfē-ras pilno «Fountain’s Abbey».

Ja ceļojums nav jūsu gaumē, dodie-ties uz Devonu (Devon) un palieciet Rožu kotedžā, kas ir 18.gadsimta ēka, kas atrodas Devonas ziemeļos. Jūs varat doties velosipēdu pārbraucie-nā un izpētīt Tarkas (Tarka) takas, ap-

stāties, lai baudītu pikniku vai doties uz vietējo klubu, kur pusdienas var pasūtīt uz mājām.

Lutināšana diviemNedēļas nogale «luksusa klases

lutināšanas» nevienam nenāk par ļaunu. Dodieties uz Bātu (Bath) un izbaudiet laiku Termālajā Bātas spa centrā vai izmēģiniet Čarltonas (Charlton) Spa viesnīcu Somersetā (Somerset). Atpūsties eksperti iesaka arī par “moderno svētnīcu” dēvētajā “Diena Ēdenes dārzā” spa kūrortā Stafordšīrā.n

Foto

: Mar

ija S

alda

va

uz šo pasākumu, daudzi no viņiem ir ģērbušies kā Elviss, lai vērotu dziedā-tājam veltītas uzstāšanās un vairāk, nekā 100 šovus. KAD: 26.-28. septembris, 2014Vairāk informācijas: http://www.elvies.co.uk/

Pasaules Akmeņu mešanas čempionāts, Argila (Argyll), SkotijaAkmeņu mešana pa ūdens virsmu, iespējams, ir jautrākais, ko ar akme-ņiem var darīt. Šāds festivāls Argilā notiek katru gadu. Akmeņi tiek īpaši izvēlēti, un, lai metienu ieskaitītu, ak-menim pret ūdens virsmu jāatduras vismaz trīs reizes. KAD: 28. septembris, 2014Vairāk informācijas: http://www.stoneskimming.com/ n

Janvāris / 2014ABN


IEPAZĪSTI SALU

Viens no populārākajiem britu tūrisma portāliem - www.visitbritain.com ir

apkopojis sarakstu ar intere-santākajiem pasākumiem, kas notiek Lielbritānijā.

«Up Helly Aa», Šetlande (Shat-land), Skotija«Up Helly Aa» ir lielākais viduslaiku festivāls Eiropā. Pasākuma ietvaros notiek lāpu gājieni, vietējie iedzīvo-tāji saģērbjas kā vikingi – ar ķiverēm, bruņām un pārējo atribūtiku, un vakara kulminācija ir vikingu kuģa dedzināšana. Tradicionālās svinības, kurās atzīmē ziemas beigas un pa-vasara sākumu, ir tiešām neaizmirs-tams pasākums. KAD: 28. janvāris, 2014Vairāk informācijas: http://www.uphellyaa.org/

Maldonas (Maldon) dubļu reiss, Eseksa (Essex), Anglija250 dalībnieki, tintes melni dubļi un cīņa par finiša līniju. Tas nav skaisti, un mēs iesakām sacensību beigās neap-skaut uzvarētāju. Sacenties kopā ar pārējiem, ja tev patīk sacīkstes, vai esi skatītājs, ja dod priekšroku palikšanai sausam un tīram – jebkurā gadījumā - tas ir jautri!

KAD: 25. maijs, 2014Vairāk informācijas: http://www.visitmaldon.co.uk/events/mudrace.php

«Cilvēks pret zirgu», Povijs (Powys), VelsaLielbritānijā diskusijas pie alus pintes var novest pie daudz kā. Viena šāda diskusija Povijā noveda pie sacen-sībām ar nosaukumu «Cilvēks pret zirgu». 22 jūdžu garajās sacīkstēs pāri kalniem un ielejām cilvēki sacenšas ar zirgiem, un zirgi ne vienmēr kļūst par sacensību uzvarētājiem. KAD: 14. jūnijs, 2014Vairāk informācijas: http://www.green-events.co.uk/

Pasaules Zirņu šaušanas sacensības, Kembridžšīra (Cambridgeshire), Anglija

Zirņu šaušanas sacensību laikā no-tiek zirņu šaušana, izmantojot cauruli un strauji pūšot tajā gaisu. Vičhemā (Witcham) sacensības ir pārvērtušās par ikgadēju notikumu, kas piesaista dalībniekus no visas pasaules. KAD: 12. jūlijs, 2014Vairāk informācijas: http://www.witcham.org.uk/_sgg/m1m6_1.htm

«Worthing Birdman», Rietumsaseksa (West Sussex), Anglija«Worthing Birdman» sacensības ir kombinācija, kas sastāv no krišanas skaistā kleitā un inženierijas. Lēcē-ji izmanto pašgatavotas ierīces, un cenšas aizlidot pēc iespējas tālāk, lai iegūtu 30 000 mārciņu naudas balvu. KAD: 12. – 13. jūlijs, 2014Vairāk informācijas: http://www.worthingbirdman.co.uk/

Pasaules Vistu Skriešanās sacensības, Derbijšīra (Derbyshire), AnglijaKuram pieder ātrākā vista? Tas ir sva-rīgs jautājums, uz kuru atbilde tiek meklēta ikgadējā pasākumā Der-bijšīrā. Bārā Bonsolā (Bonsall) tiek noskaidrota gada ātrākā vista – tās sacenšas 30 pēdas garā trasē. KAD: 2. augusts, 2014Vairāk informācijas: http://www.world-championship-hen-racing.com/

«Pārspēj vilcienu», Tivina (Tywyn), VelsaIkgadējās «Pārspēj Vilcienu» sacensī-bās cilvēks sacenšas ar mašīnu. Da-lībnieki skrien līdzās vilcienam, kurš dodas uz Aberginolvinu (Abergyno-lwyn) un atpakaļ. Skrējējiem nākas skriet pa dažādām vietām, sākot ar pilsētām, beidzot ar mežiem. Vilcienā bieži vien brauc viņu atbalstītāji. KAD: 16. augusts, 2014Vairāk informācijas: http://www.racethetrain.com/

Portkavlas (Portcawl) Elvisa festivāls, Portkavla, VelsaElvisa festivāls, iespējams, ir viens no dīvainākajiem festivāliem Lielbritā-nijā. Tūkstošiem Elvisa fanu ierodas

Ziema Apvienotajā Karalistē mēdz būt ļoti nepastāvīga. Taču neskatoties uz šo fak-

tu, ziemas mīļotājiem slidotavas ir kļuvušas par ļoti iecienītām aktīvā dzīvesveida piekritēju brīvā laika pavadīšanas vietām. Tāpēc ABN arī «pavasarīgajā» britu ziemas periodā piedāvā saviem lasītājiem iespēju uzzināt par publiskajām slidotavām Lielbritānijā - to atrašanās vietām, darba laikiem un cenām.

Pirms doties uz kādu no izvēlētājām vietām, vēlams piezvanīt un pārlieci-nāties, vai trases un brīvdabas kom-pleksi darbojas. Tāpat atgādinām, ka lielākā daļa slidotavu pēc 5. janvāra pagarina savu darbību.

Londonas tornis, Londona, Anglija

Izbaudi iespēju slidot pie viena no Lielbritānijas zīmīgākajiem objek-tiem. Slido pie šī normāņu mantoju-ma, kas ir mājas karaliskajām dārg-lietām, vēstures liecībām un gandrīz 1000 gadiem britu vēstures. Cenas: no 11 – 13 mārciņām par stundu.

Vairāk info: http://www.toweroflon-donicerink.com/

Somersetas (Somerset) ēka, Londona, Anglija

Viena no skaistākajām slidošanas vietām Lielbritānijā ir Somersetas ēka, kas atrodas starp Temzas upi un pie-krasti. Šajā gadā slidošanas laikā ie-spējams izbaudīt arī karstvīnu, iepirk-šanos un pat atpūtu Ziemassvētku tematikā iekārtotos klubos. No 7.50 £.

Vairāk info: http://www.somerset-house.org.uk/ice-rink

Labākās brīvdabas slidotavas Lielbritānijā

«Ēdenes projekts», Kornvola (Cor-nwall), Anglija

Sasildies Ēdenes milzīgajā siltumnī-cā, tad dodies ārā slidot uz «Ēdenes projektu», kas ir viens no Lielbritā-nijas iespaidīgākajiem dārziem. Šajā gadā iespējams apmeklēt slidošanas nodarbības, ledus disko un baudīt garšīgus ēdienus un dzērienus. Ce-nas: 6 £.

Vairāk info: http://www.edenproject.com/visit-us/whats-on/kids-and-fa-milies/ice-skating

Vinčesteras (Winchester) katedrāle, Anglija

Vinčesteras slidotava atrodas netā-lu no Vinčesteras Ziemassvētku tir-gus, kas ir blakus 11.gadsimta kated-rālei. Slidojot izbaudi kalnu reģionu ēdienus, saldās un skābās strūdeles, mājās gatavotu zupu, karstvīnu un karsto šokolādi. Cenas: 7,60 £.

Vairāk info: http://winchester-

cathedral.org.uk/christmas/ice-rink/

Kārdifa (Cardiff), VelsaKārdifas brīvdabas slidotava ir cen-

trālais objekts Ziemassvētku svinībām pilsētā. Ja neesi slidošanas fans, vari izbaudīt atpūtu terasē, braukt karuse-ļos un dzert karstvīnu kafejnīcā.

Edinburgas (Edinburgh) pils, Skotija

Slido vienā no Eiropas lielākajām brīvdabas slidotavām, kas atrodas pie Edinburgas vēsturiskās pils. Vien-laikus vari izbaudīt arī citas ziemas

aktivitātes, piemēram, svētku mūzi-ku, teātri un sezonālos ēdienus un dzērienus.

Vairāk info: https://www.edinbur-ghschristmas.com/

Hemptonas (Hampton) tiesas pils, Sureja (Surrey), Anglija

Slidotavas nekur nav romantiskā-kas par to brīvdabas slidotavu, kas atrodas pie Hemptonas tiesas pils. Slido zem zvaigznēm pie Henrija VII mīļākās pils un izbaudi Temzas upes krasta ikonas vēsturisko garšu.

Vairāk info: http://www.hampton-courticerink.com/

Braitonas (Brighton) karaliskais paviljons, Saseksa (Sussex), Anglija

Karaliskais paviljons ir viena no Lielbritānijas neparastākajām ēkām. Eksotiskā pils tika uzbūvēta 18.gad-simtā.

Vairāk info: http://www.royalpavilio-nicerink.co.uk/

Pasākumi, kurus vērts apmeklēt Lielbritānijā 2014. gadā

Slidošanas vieta pie Somersetas ēkas un slidotava pie Londonas torņa (pa labi)

Foto

: ww

w.co

untry

life.

co.u

k

SPORTS Janvāris / 2014ABN


Komandas menedžeris un uzbrucējs Dainis Vilcāns ABN stāsta, ka ideja par hokeja

komandas izveidi radusies, ierodoties Anglijā kopā ar brālēnu, kurš jau bija spēlējis hokeju Latvijas amatieru līgā, kā arī pašam bijusi liela vēlme uzspēlēt hokeju. Iesākumā tika meklētas treniņu vietas, hallēs apzinātas ledus īres izmaksas, sakontaktējušies ar Juri Jansonu, kurš hokeju spēlēja angļu amatieru komandā «Peterborough Eagles», un pievienojušies šai komandai. Treniņi gan notikuši retu reizi, tapēc, tuvojoties septembrim, kad amatieru līgā sākas jauna sezona un notiek komandu reģistrācija, uzņēmīgie un hokeju spēlēt alkstošie latvieši saprata, ka jāveido pašiem sava komanda, jo Pīterboro dzīvojošā latviešu kopiena ir visai liela, un spēlētāji noteikti atradīsies. Pirmie treniņi esot bijuši grūti nepietiekamā spēlētāju skaita dēļ, bet pamazām ap «Pīterboro Dinamo» kodolu - Juri Jansonu, Andri Asermani un Daini Vilcānu komanda veidojās un auga. Tika izvirzīts mērķis – piedalīšanās Dienvidu Vasaras kausa izcīņā, un pirmajā pastāvēšanas gadā Pīterboro «Dinamo» pievienojās spēļu turnīram kā astotā komanda, bet Vasaras kausa kopvērtējumā latviešu amatieru hokejisti ierindojās 5. vietā.

Pērnā gada 24. martā par godu Pīterboro «Dinamo» latviešu hokeja komandai, kas ar 3:1 (1:1, 2:1, 3:1) guva uzvara pār Solihull «Viking» komandu, pirmo reizi Pīterboro ledus arēnā izskanēja arī Latvijas himna. Hokejistus toreiz uz vienu no pirmajām nopietnajām spēlēm bija ieradušies atbalstīt ne tikai viņu draugi un ģimenes locekļi, bet arī citi hokeja cienītāji un latviešu komandas atbalstītāji no tuvākām un tālākām pilsētām – Bostonas, Kingslinas, Kembridžas un Hantingtonas (Boston, Kings Lynn, Cambridge, Huntington). Kopumā bija sapulcējušies vairāk nekā 150 fanu ar attiecīgajiem fanu atribūtiem – Rīgas «Dinamo» krekliem, taurēm, bungām, svilpēm un, protams, Latvijas karogu.

Komandas menedžeris ABN gan atklāj, ka pēc Vasaras kausa spēlēm komanda gandrīz pajukusi, jo turnīrs ar regulāriem treniņiem, spēlēm, izbraukumiem ir sava veida pārbaudījums gan finansiāli, gan personiskai dzīvei. Taču pēc īslaicīga pārtraukuma Pīterboro «Dinamo» atsāka savu darbību aizvadītā gada novembrī. Lai gan tiek aktīvi meklēts komandas treneris, regulārie treniņi notiek katru ceturtdienu Pīterboro ledus hallē.

«Mūsu mērķis ir uzspēlēt hokeju, labi pavadīt laiku un, protams, piedalīties amatieru hokeja līgas turnīros. Gādāsim, lai arī hokeja faniem Anglijā būtu iespējams patīkami pavadīt brīvo laiku, apmeklējot mūsu spēles. Ceram, ka mums būs kupls fanu pulks. Aicinām piebiedroties komandā tos, kas grib un var spēlēt hokeju», saka Dainis Vilcāns.

Jauns gads ir iesācies ne tikai laikā un telpā, bet arī Pīterboro «Dinamo» darbībā, komandas vadība pozitīvi raugās nākotnē, jo aiz muguras ir pirmajā gadā gūtā, reizēm sūrā

Jaunajā, 2014.gadā savu otro gadskārtu varēs atzīmēt arī pirmā latviešu amatieru hokeja komanda «Peterborough DYNAMO» - Pīterboro «Dinamo», kas tika dibināta 2012. gada oktobrī

Latviešu komanda Pīterboro «Dinamo» hokeju Lielbritānijā spēlēs arī šogad

finansiālā komandas veidošanas un spēļu organizācijas pieredze, tomēr ir gūta pārliecība, ka jaunājā sezonā tiek iets pa pareizo attīstības ceļu. Latviešu pirmajai amatieru hokeja komandai top jauns logo, notiek mājas lapas internetā izstrāde, puiši regulāri trenējas, domā par spēlēm, komandas tēla publicitāti, fanu loka kuplināšanu un atbalstītāju piesaisti.

Taujāts par Pīterboro «Dinamo» nākotnes plāniem un komandas attīstības vīziju, menedžeris uzsver, ka svarīgākais būtu stabila komandas pamatsastāva izveide. Komandas

spēlētāju vidējais vecums ir 25 – 30 gadi, un tajā apvienojušies ne tikai Pīterboro dzīvojošie tautieši, bet arī no Kingslinas, Bostonas, Lesteras un citām Anglijas pilsētām. Tāpat komandā ir krievvalodīgi spēlētāji, pērn Vasaras kausa turnīra spēlēs piedalījās igauņu spēlētājs, tika piesaistīti arī spēlētāji no Slovākijas, un komandas sastāvā trenējas trīs kurlmēmi spēlētāji.

«Mēs priecājamies par katru spēlētāju, kas nāk un spēlē, jo komandai tas ir ļoti svarīgi. Ja nav spēlētāju, nekas nevar sanākt, jo

hokejs pāri visam ir komandu sporta veids», saka komandas menedžeris Dainis Vilcāns. n

ABN

Peterborough DYNAMOKomandas treniņi notiek ceturtdienās plkst. 23.00 Reģistrācijas maksa jaunajai sezonai: £50 Jaunās sezonas mēneša maksa: £40 Jaunais «Peterborough Dynamo» konts: Sort code: 206740 Account number: 43252558 Tiem, kas vēlas pievienoties «Peterborough Dynamo», lūdzu rakstīt uz [email protected]

Info: www.peterboroughdynamo.co.ukhttp://www.draugiem.lv/pd/#...

https://www.facebook.com/ peterboroughdinamo. peterboroughdinamo?fref=ts

Pīterboro “Dinamo” pēc pirmās spēles ar “Solihull Vikings”

Latviešu amatieru hokeja komanda spēlē ar “Solihull Vikings”

Juris Jansons

Foto

: no

Pete

rbor

ough

Dyn

amo

arhī

va

Janvāris / 2014ABN


AfišaKINO

KULTŪRA&IZKLAIDEAfišaIZSTĀDE

Izstāde «Viens Miljons Gadu Cilvēka Stāstā»

Dodieties uz izstādi «Viens Miljons Gadu Cilvēka Stāstā» Londonā, lai vērotu retas kaulu un darbarīku ko-lekcijas, kuru vecums ir viens miljons gadu.

Šajā izstādē apmeklētājiem būs iespēja doties pagātnē uz romāņu, anglosakšu un vikingu laikiem un izpētīt fascinējošo cilvēces vēsturi. Izstādē apskatāmi vairāki reti un ie-priekš neredzēti vēstures artefakti, piemēram, pirmā Lielbritānijas nean-dertālieša galvaskauss un Klaktonas (Clacton) šķēps, kas ir vecākais koka šķēps pasaulē.

Šie neticamie objekti apskatāmi izstādē, un tie ievākti 12 gadu laika posmā no tādām vietām kā Devona (Devon), Velsas ziemeļi un Norfolka (Norfolk). 50 arheologu un ģeologu komanda iesaistījās projektā, un viņu mērķis ir parādīt to, kā mēs varam mācīties no senajiem ieročiem, pie-mēram, rokas zāģiem un šķēpiem, kā arī cilvēku fosilijām.

Londonas Dabas un Vēstures mu-zejs izstādīs šo ekspozīciju, kas no-teikti piesaistīs lielu apmeklētāju skaitu. Tas jau ir viens no pieciem populārākajiem muzejiem Lielbri-tānijā, taču šī izstāde tikai vairos tā popularitāti.n

Izstāde apskatāma no 13.februāra līdz 28.septembrim, plkst.10.00-17.45 Londonas Dabas un Vēstures muzejā. Ieeja ir bez maksas.

Vairāk info: http://www.viewlondon.co.uk/whatson/one-million-years-of-the-human-story-london-article-12807.html

PASĀKUMS

Ķīniešu Jaunā gada svinības Lon-donā

Londonas Ķīniešu Jaunā gada svi-nības ir lielākās ārpus Āzijas. Katru gadu simtiem tūkstoši cilvēku dodas uz Vestendu (West End), lai vēlētu viens otram «Kung Hei Fat Choi» («Laimīgu Jauno gadu»).

Ķīniešu Jaunais 2014.gads iekrīt 31.janvārī.

Pasākums sāksies ar parādi pa Čē-ringkrossrodu (Charing Cross Road) un Šaftsburijas (Shaftesbury) avēni-ju plkst.10.00. Uz galvenās skatuves Trafalgera laukumā uzstāsies māks-linieki no Ķīnas. Pa Ķīniešu kvartālu pārvietosies trenēti cirkus zvēri, bet vietējie mākslinieki uzstāsies uz ska-tuves Dīna (Dean) ielas galā.

Svinību ietvaros notiks virkne dažā-du pasākumu. Kāpēc gan neapmek-lēt Ķīniešu kvartālu tieši šajā laikā?

Ķīniešu Jaunais gads ir milzīgs festi-vāls Londonas ķīniešu kopienu vidū un arī visā pasaulē.

Tas ir balstīts uz saules un mēness kalendāriem, tāpēc svinību diena at-šķiras, taču parasti tā ir laikā no jan-vāra līdz februāra vidum.

Katru gadu ķīniešu kalendāru pār-stāv viens no 12 ķīniešu zodiaka dzīv-niekiem. n

Vairāk info: http://www.visitlondon.com/things-to-do/event/4733685-chi-nese-new-year-2014-in-london

Latvijas elektropopa duets «Instrumenti» plāno janvārī at-griezties Lielbritānijā. Pirmais

grupas koncerts notiks 29.janvārī Londonā. Pēc tam grupa plāno uz-stāties Bostonā (Boston) 30.janvārī. Turpmākie iespējamie koncertu da-tumi tiks paziņoti nākamajā nedēļā.

Londonas naktsklubs «Radio Free Europe», kas iepriekšējo reizi uzņēma grupu «Instrumenti» kopā ar latviešu leģendu «Prāta Vētra», šoreiz sadar-bosies ar «Mama Group», lai noorga-nizētu grupas «Instrumenti» uzstāša-nos Hokstonas bārā (Hoxton bar) un klubā «Kitchen» 28.janvārī. Pēc tam grupa dosies uz Bostonu, kur tā uz-stāsies Mākslas centrā (Arts Centre). «Radio Free Europe» piesaista grupas un mūziķus no visas Eiropas un vēl

“Instrumenti” janvārī atgriezīsies Lielbritānijā

12 gadi verdzībā / 12 Years A Slave

Patiess stāsts par paverdzināta cilvēka cīņu par izdzīvošanu un brīvību. Filmas notikumi risinās Amerikas Savienotajās Valstīs laikā pirms pilsoņu kara. Ņujorkietis Solo-mons Nortaps (Čūitels Edžiofors) ir brīvs melnādains vīrietis, kurš iegu-vis labu izglītību, viņam ir sieva un bērni. Kādudien vīrietis tiek nolaupīts un pārdots verdzībā. Nebrīvē viņš pārcieš gan nežēlīgus pāridarījumus no vergtura Edvīna Epsa (Maikls Fas-benders) puses, gan arī saskaras ar negaidītu līdzcilvēku sirsnību. Solo-monam nākas cīnīties ne tikai par izdzīvošanu, bet arī par savu cieņu un godu. Nebrīves divpadsmitajā gadā Slomonam laimējas sastapt verdzības pretinieku Basu (Breds Pits), kurš uz visiem laikiem maina viņa dzīvi.

Filma «12 gadi verdzībā» nominēta gan «Zelta globusa», gan ASV ki-noaktieru ģildes balvām dažādās kategorijās, tostarp, «Labākā drāma», «Labākais aktieris» (Čūitels Edžiofors), «Labākais otrā plāna aktieris» (Maikls Fasbenders), «Labākā otrā plāna ak-trise» (Lupita Njongo).

«12 gadi verdzībā» tapusi pēc Solomona Nortona 1853. gadā sarakstītās tāda paša nosaukuma autobiogrāfijas. Filmas režisors ir Stīvs Makvīns, scenārija autors Džons Ridlijs. n

Filma kinoteātros Lielbritānijā skatāma no 10. janvāra.

Biļetes un sīkāku informāciju var meklēt interneta vietnē :

http://www.cineworld.co.uk

Trauslās sirdis / Labour Day

Romantiskās Valentīna dienas ne-dēļā Lielbritānijā pirmizrādi piedzīvos drāma «Labour Day» jeb «Trauslās sirdis». ASV Kinoakadēmijas bal-vas Oscar® ieguvēja, britu kino dīva Keita Vinsleta iejutusies galvenajā lomā stāstā par māti, viņas dēlu un abu nejaušo sastapšanos ar kādu svešinieku, kas uz visiem laikiem izmainīs viņu dzīvi.

Pērkot skolai nepieciešamās li-etas, Adele un viņas dēls Henrijs veikalā sastop Frenku. Viņš ir nonācis nelaimē un pārliecina Adeli dot viņam patvērumu. Viņu savstarpējās attiecībās notiek negaidīts pa-vērsiens, un situācija, kurā visi trīs atrodas, ar katru mirkli kļūst arvien riskantāka. Filmas režisors - Džeisons Reitmans.n

Filma kinoteātros Lielbritānijā skatāma no 7. februāra.

Biļetes un sīkāku informāciju var meklēt interneta vietnē :

http://http://www.cineworld.co.uk

Foto

: pub

licitā

tes

foto

Juris Jansons

MŪZIKA

tālāk, piedāvājot koncertus kā starp-tautiskai, tā vietējai britu auditorijai, lai sniegtu viņiem iespēju vērot tādu grupu uzstāšanos, kuras viņi pretējā gadījumā palaistu garām.

Šovs ir īpaši nozīmīgs tāpēc, ka gru-pa šajā gadā Latvijā un Lielbritānijā izlaiž albumu «Procrastination». Gru-pas «Instrumenti» «vēstnieks» Liel-britānijā – industrijas leģenda Pīters Dženers (Peter Jenner), un bijušie «Pink Floyd» menedžeri Īans Durijs (Ian Dury) un Billijs Bregs (Billy Bra-gg) ir pārliecināti, ka albums Lielbri-tānijā gūs panākumus. Viņi uzskata, ka šovi janvārī pavērs grupai lieliskas iespējas.

«Viņi nav vēl viens Deivids Bovijs, «The Smiths» vai «The Killers», kuri spēlē tos pašus akordus, imitējot

vecās roka leģendas», apgalvo Pī-ters Dženers. «Ikviens, kurš spēlē un dzied auditorijas priekšā, kā arī sa-skaras ar izaicinājumiem, uztur labu garu un sniedz aizraujošus šovus, lie-lus vai mazus, ir cilvēks, kurā es esmu ieinteresēts.»

«Mani neinteresē sekla imitācija, mani interesē tikai cilvēki, kuri spēj radīt unikālu skaņu. To saklausīju, kad pirmo reizi dzirdēju «Pink Floyd»».

Pagājušajā mēnesī grupa Latvijas galvaspilsētā Rīgā sniedza sešus koncertus, uzstājoties kopumā 8000 faniem – tas ir daudz, ņemot vērā to, ka pilsētā dzīvo tikai pusmiljons ie-dzīvotāju.

Grupa nesen ir iesildījusi koncer-tus tādām leģendām kā «Depeche Mode» un «Kasabian». n

Hokstonas bārs un «Kitchen» – 29.janvāris. Biļešu cena – 12 mārciņas.http://www.ticketweb.co.uk/event/95501?camefrom=CFC_UK_MAMA_HOXTON&brand=hoxtonsquare

«Blackfriars Theatre» un Mākslas centrs, Bostona – 30.janvāris. Biļešu cena – 10 mārciņas.www.musicglue.com/clubradiofreeeurope

Janvāris / 2014ABN


Krustvārdu mīkla

24

4

31

12

23

1

21

20

18

2

29

11

3

25

7

6 22 8

27

17

10

14

30

28

5

9

1913

16

15

26

Horizontāli 1. Lielākā upe Latvijā, dēvēta arī par tautas «likteņupi». 2. Sabiedriski nacionāla kustība Latvijā 19.gs. 2.pusē. 3. Režisors – inscenētājs, latviešu skatuves mākslas reformators. 6. Nīcgales Lielais akmens. 9. Latviešu rokgrupa, kas izpildī-ja Jāņa Lūsēna kompozīcijas. 10. Latviešu nacionālās ainavu glezniecības izveido-

(Atrisinājums nākamajā numurā!)

KULTŪRA&IZKLAIDE

Dailes teātrī iestudēta latviešu emigrantu hronika - izrāde “Izraidītie”Pazīstamais lietuviešu režisors Oskars Koršunovs (Oskaras Koršunovas) Dailes teātrī iestudējis izrādi „Izraidītie” – Marjusa Ivaškeviča luga latviešu versijā dēvēta par latviešu emigranta hroniku 3 cēlienos. Pirmizrāde paredzēta 10.janvārī

Novembra numurā publicētās krustvārdu mīklas atrisinājums

Ik gadu simtiem cilvēku pamet savas mājas, lai meklētu lai-mi svešās zemēs. Emigrācija

ir skārusi gandrīz katru latviešu ģimeni – mūsu radiniekus, mūsu draugus. ...Tas notika pirms padsmit gadiem. Toreiz Ņujorkā vēl stāvēja Dvīņu torņi, bet princese Diāna jau bija gājusi bojā. Toreiz Bens bija ļoti laimīgs un perspektīvs. Lipīgi, smirdīgi, šķībi, greizi un apdulluši no garā ceļa, bariņš emigrantu ierodas Londonā – apsolītajā zemē. Taču šī ir cita pasaule – kastēs zem Vaterlo tilta, bez mājām un draugiem. Un dzīve nav nekāds fiction, kur visu var izdaiļot. Kā lai saprot, kur bija kļūda? Un kurš zina, kā vajadzēja dzīvot? Varbūt vienīgi „Queen” vai Harijs Poters...

Marjus Ivaškevičs ir lietuviešu dramaturģijas zvaigzne, kura daiļradē īpaši svarīgs ir nacionālās identitātes

Foto

: Jān

is D

eina

ts, F

otoc

entrs

jautājums. Savukārt Oskars Koršunovs ir vadošais lietuviešu teātra režisors, kurš pēdējā desmitgadē daudz un

Lugu „Izraidītie” Oskars Koršunovs iestudējis arī Lietuvas Nacionālajā drāmas teātrī 2011.gadā, un šis iestudējums Viļņā jau paspējis ie-mantot „kulta izrādes” statusu.

Jauniestudējumā lomas atveidos Dainis Grūbe, Juris Žagars (Bens), Lauris Dzelzītis (Vandals), Elīna Dzelme (Dana), Vita Vārpiņa (Liza, policiste), Gints Andžāns (Edijs, hipijs / Kristus), Ieva Segliņa (Olga, krieviete / Skvotere), Dainis Gaidelis (Azims, pakistānietis), Artūrs Dīcis (Harijs / Kristus no koka), Raivis Vidzis (Su-persmagais), Ērika Eglija (Oksana, Supersmagā sieva), Aldis Siliņš (Sau-ļus, lietuvietis), Artis Robežnieks (latgalietis), Lilita Ozoliņa (Regīna, lietuviete), Pēteris Liepiņš (Zbigņevs / I kaste / I bezpajumtnieks), Pēteris Gaudiņš (Bārdainis / II kaste / II bez-pajumtnieks), Valdis Liepiņš (I šoferis), Juris Kalniņš (II šoferis) un Lauris Su-

regulāri iestudē izrādes Eiropas teātros. 1999.gadā viņš ir nodibinājis pats savu – Oskara Koršunova teātri.

batnieks (Puisis no Viktorijas parka). Izrādē piedalīsies grupa „RYGA” – Mārcis Judzis (vokāls, sitaminstru-menti), Rihards Lībietis (ģitāra), Kārlis Alviķis (bass) un Matīss Repsis (kla-vieres).

Līdz ar režisoru Oskaru Koršunovu radošajā komandā strādā lietuviešu mākslinieki - scenogrāfs Gintars Makarevičs (Gintaras Makarevičius), kostīmu māksliniece Agne Jagela-vičute (Agnė Jagelavičiūtė), muzikā-lais vadītājs Sauļus Prūsaitis (Sau-lius Prūsaitis), horeogrāfe Vesta Grabštaite (Vesta Grabštaitė) un gais-mu mākslinieks Eugenijs Sabaļausks (Eugenijus Sabaliauskas). Lugu no lietuviešu valodas tulkojusi Indra Brūvere. Izrādē smēķēs un tiks iz-mantota necenzēta leksika, Dailes teātris to neiesaka skatīties līdz 14 gadiem. n

ABN

tājs (1872-1945). 11. Instrumentālā opusa «Melanholiskais valsis» komponists. 12. Augstākā amatpersona Latvijas Repub-likā. 13. Latvijas folkmetāla grupa. 16. Dzejnieka Andreja Pumpura eposa (1888) galvenais varonis. 17. Personāžs brāļu Kau-dzīšu romānā «Mērnieku laiki» (1879). 24. Latvijas nacionālā puķe. 26. Augstākais

kalns Latvijā. 27. Latvijas lielākais ezers. 30. Latvijas Nacionālā teātra aktrise un prīma (1930. – 2000.). Vertikāli. 4. Darba «Latvieši, sevišķi Vid-zemē filozofiskā gadsimta beigās» (1796) autors. 5. Latviešu grafiķis un gleznotājs (1911. – 1940.). 7. Dievība latviešu mitolo-ģijā. 8. Režisores Lūcijas Ločmeles 1986.

gada filma. 22. Turaidas novada līvu vald-nieks. 14. Latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas autors (1933-2013). 15. Pirmais Bībeles tulkotājs (1652-1705) latviešu valo-dā. 18. Latviešu literāte un politiķe Johan-na Emīlija Lizete Rozenberga (1865-1943). 19. J. V. Gētes traģēdijas «Fausts» tulkotājs latviešu valodā. 20. Latvijas Republikas parlaments. 21. Latvijas Republikas pa-matlikums. 23. Latvijas nacionālais putns. 25. Otrā lielākā Latvijas pilsēta. 28. Lat-viešu komponists un pianists (1936.). 29. Filmas «Vella kalpi» režisors (1970.). 31. Latviešu rokgrupa, kuras pirmā skaņupla-te ar Imanta Kalniņa dziesmām iznāk 1979. gadā.n

Sadarbībā ar Baltijas pārtikas veikalu Mančesterā

Janvāris / 2014ABN


ATPŪTA JOKI

Horoskopi 2014. gadamAunsVisus būtiskos

lēmumus vēlams atlikt uz 2014.gada otro pusi. Īpaši

veiksmīgs posms no 2014.gada jūlija vidus, līdz pat gada beigām būs tiem auniem, kuri ir dzimuši no 21.marta līdz 14.aprīlim. Izmantojiet šo laiku mācībām, dažāda veida darījumiem, ceļošanai, kā arī lielākiem vai mazā-kiem pirkumiem.

Nelielu piesardzību ir vēlams ievē-rot no 1.janvāra līdz 20.maijam. Šajā laikā visiem zīmes pārstāvjiem ir pa-lielināts risks gūt traumu. Savukārt, pārdomāt dzīvi, plānot savas nākot-nes aktivitātes un veikt iekšējo re-sursu revīziju vēlams no 1.marta līdz 20.maijam.

VērsisSākot ar jūlija vidu

dzīve liks kļūt stip-ri piezemētākiem, pragmatiskākiem. Ie-

spējamas dažādas sarežģītas situāci-jas, kam par iemeslu būs pārmērī-bas. Tās var izpausties kā pārmērīgi daudz darba, kā arī iespēju realizē-ties dažādās dzīves sfērās vienlaicīgi, kas, savukārt, var novest pie neliela haosa. Gada otrajā pusē ir vēlams atturēties no būtiskiem darījumiem, finanšu investīcijām (izņemot īster-miņa investīcijas, kā arī investīcijas dārgmetālos), jo vēlamais var tikt uztverts par esošo. Īpaši tas attiecas uz zīmes pārstāvjiem, kuri ir dzimuši laika posmā no 21.04 līdz 14.05.

2014.gadā arī daudziem zīmes pār-stāvjiem mainīsies vērtību sistēma, kā arī būs jāatsakās no veciem aiz-spriedumiem, stereotipiem. Visvai-rāk to izjuties dzimušie laika posmā no 9. līdz 20.maijam.

DvīņiIzaugsmes posms,

dažādi ceļojumi, veik-smīgi darījumi un liktenīgas iespējas ir

gaidāmas sākot ar 2014.gada jūlija vidu, augustu. Akcents atlikušajā gada posmā ir liekams tieši uz vārdu «iespējas». Tās noteikti būs, bet iz-mantot tās vai nē - būs atkarīgs tikai no Jūsu vēlmes ņemt līdzdalību pro-cesos. Īpaši veiksmīgs atlikušais gads var būt laika posmā dzimušajiem no 20.maija līdz 13.jūnijam.

Savukārt, pārvērtēt dzīvi, padomāt par veicamajiem darbiem un atska-tīties padarītajā vēlams laika posmā no 06.02.-29.02, 7.06-01.07 un 04.10-15.10.

Vēzis Daļai zīmes pārstāv-

ju būs tieksme refor-mēt sev apkārt esošos cilvēkus, apstākļus,

graut iesīkstējušus stereotipus. Te nu būtu jāsaprot smalkā robeža

starp reformām un anarhismu. Īpa-ši aktuāls šis jautājums būs zīmes pārstāvjiem, kuri dzimuši posmā no 28.jūnija līdz 5.jūlijam. Īpaši asi šo stāvokli var izjust dzimušie no 2.jūlija līdz 5.jūlijam.

Savukārt, jāsakārto sava dzīve, jāsa-liek viss pa «plauktiņiem» būs zīmes pārstāvjiem, kuri dzimuši posmā no 11.-22.jūlijam. Šiem indivīdiem ir vē-lams rast laiku iedziļināties sevī, no-doties pašanalīzei un visu gadu pa-vadīt, plānojot savu dzīvi. Strādājiet un paļaujieties tikai uz materiālām, pārbaudītām vērtībām, attīstiet kon-taktu ar vecākiem cilvēkiem (iepriek-šējo paaudzi), kā arī apgūstiet tādus jēdzienus kā mērķtiecība un disciplī-na. Šis ir arī piemērots laiks aktivitā-tēm saistībā ar zemes elementu, tā-pēc droši nododieties lauksaimnie-cībai vai vienkāršai puķu stādīšanai uz balkona. Liktenīgi un nedaudz neprognozējami notikumi var būt gaidāmi zīmes pārstāvjiem, kuri dzi-muši no 2.jūlija līdz 5.jūlijam.

LauvaVisiem zīmes pār-

stāvjiem izaugsmes posms sāksies 2014.gada jūlijā. Skatī-

jums uz pasauli kļūs izteikti gaišs, optimistisks, pilns cerību un prieka. Viss šķitīs iespējams un sasniedzams. Būs sajūta, ka augat gan fiziski, gan garīgi. Tāpēc pievērsiet uzmanību ķermeņa svaram, jo tas var strauji augt! Pirms gala lēmumu pieņemša-nas ieturiet dažu dienu pauzi, kā arī savus plānus iedodiet izvērtēt kā-dam skeptiķim. Gada otrā puse var arī nest iemīlēšanos, vēlmi baudīt ro-mantiku, kā arī krist azartā. Šā vai tā, panākumi ir gandrīz garantēti. Laika posms jūlijs-decembris būs labvēlīgs dzimušajiem zīmes pārstāvjiem laika posmā no 24.jūlija līdz 17.augustam, bet īpaši var paveikties dzimušajiem 4. līdz 17.augustam.

JaunavaJa vēlaties šajā gadā

sasniegt jaunas kar-jeras virsotnes, piln-veidot sevi, doties

ceļojumos, rast izaugsmi visplašāka-jā šī jēdziena izpratnē, tad būtiskās aktivitātes vēlams uzsākt gada sāku-mā un realizēt līdz jūlija sākumam. Visvieglāk to būs realizēt tiem, kuri ir dzimuši/dzimušas posmā no 24.au-gusta līdz 10.septembrim.

Ņemot vērā šo zodiaka zīmi pārval-došo planētu - Merkūru, visā 2014.gada posmā vēlams arī rast laiku pārdomām par dzīves jēgu, iedzi-ļināties sevī, meklējot atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem. Vissek-mīgāk tas var izdoties laika posmos no 06.02.-29.02, 7.06-01.07 un 04.10-15.10. Šie ir arī piemēroti periodi savu sasniegumu izvērtēšanā, kā arī dzīves uzstādījumu pārplānošanai.

SvariSavukārt, daļai zīmes

pārstāvju, kuri dzimu-ši posmā no 1. līdz 7.oktobrim, dzīve var

nest nevienu vien pārsteigumu. Iek-šējais noskaņojums prasīs atbrīvoties no līdz šim aktuālām partnerattiecī-bu saitēm, būs vēlme saraut saites ar pagātni, neskatoties nākotnē. Ja nepārņemsiet kontroli pār situāciju, varat atrasties pie sasistas siles, kas, savukārt, jūsu maigajai dvēselei liks ciest ilgtermiņā. Tāpēc, pirms gala lēmumu pieņemšanas, ieturiet vai-rāku dienu pauzi, kā arī atstājiet sev atkāpšanās ceļu.

Laika posmā no 1.janvāra līdz 20.maijam jūsu zīmes pārstāvjiem ir paaugstināts traumatisma risks!

SkorpionsArī 2014. gadā turpināsies iekšē-jās izjūtas, ka

ar mērķtiecību un uzcītību var sasniegt gandrīz visu. Nostiprināsies gan rakstura labās īpašības, gan arī sliktās.

Interesants solās būt posms no 1.marta līdz 20.maijam. Šajā laikā vē-lams pievērsties savai pagātnei, pa-celt no zemapziņas pagātnes rēgus, notikumus, kā arī analizēt to sekas. Iespējams, ka atradīsiet sen aizmirs-tu informāciju, kura palīdzēs nākot-nē sasniegt jaunus panākumus. Šajā periodā vēlams arī pievērst uzmanī-bu savām attiecībām - tās analizēt, nospraust šajā sfērā sasniedzamos mērķus. Iespējams, ka šajā laikā at-jaunosies arī izjukušas attiecības, kā arī pagātne liks pati par sevi manīt.

StrēlnieksUz reformām, lie-

lākām izmaiņām būs tendēti dzimušie

posmā 30.11 līdz 5.de-cembrim. Šie zīmes pārstāvji spēs mūs aizraut ar savu plašo nākotnes redzējumu, kā arī var mūs iesaistīt visnotaļ avantūriskos pasākumos, aizraut līdzi jaunos piedzīvojumos.

Gada otrās puses prioritātes būs saistītas ar izklaidēm, bērniem, spe-kulācijām. Tieši šajā posmā var dzimt jaunas idejas par projektiem, kuri ir saistīti ar laba noskaņojuma radī-šanu cilvēkiem, bērnu apģērba un aksesuāru ražošanu, kā arī daži var iesaistīties finansiāla rakstura spe-kulācijās ar vērtspapīriem. Vislabāk šajos virzienos veiksies dzimušajiem no 23.novembra līdz 15.decebrim.

MežāzisNo izteikti ak-

tīvām darbībām līdz jūlija vidum vēlams atturēties

dzimušajiem laika posmā no 8. līdz 19.janvārim. Šiem zīmes pārstāvjiem vēlams arī uzmanīgi komunicēt ar

radiem, draugiem, partneriem ārval-stīs, jo šķietami nevainīgas darbības var novest pie dziļākiem konfliktiem. Šis varbūt arī nav labākais laiks lielu, ar finansēm saistītu lēmumu pie-ņemšanai. Savukārt, liktenīgi notiku-mi, kā arī iekšēja sajūta par šķietami nenovēršamā tuvošanos var piemek-lēt dzimušos no 2. līdz 4.janvārim. Lai atvieglotu iekšējo nolemtības sajū-tu, vēlams nodarboties ar vecu lietu restaurēšanu, kā arī ieteicams atbrī-voties no nevajadzīgām mantām, krāmiem. Šīs darbības var veikt visa gada garumā.

ŪdensvīrsLielos projektus,

idejas, kuras sais-tās ar investīcijām, līdzekļu apguvi,

vēlams realizēt gada pirmajā pusē, posmā no 1.marta līdz 1.jūlijam. Īpa-ši tas attiecas uz zīmes pārstāvjiem, kuri ir dzimuši posmā no 20.janvāra līdz 13.februārim. Savukārt, gada otro pusi vēlams veltīt dažādu pro-jektu plānošanai, jeb nelielu aktivitā-šu realizācijai.

Zīmes pārstāvjiem, kuri ir dzimu-ši no 9.februāra līdz 19.februārim, 2014.gads var nest daudzus pārbau-dījumus, kuri pārbaudīs jūsu spēju uzņemties atbildību, kā arī spēt sek-mīgi vadīt savu dzīvi.

Šeit vairs nav vieta dzīvošanai «urā-niskā stilā» bez plāna un mērķa, bet gan būs jāvadās pēc iepriekš izplāno-tu aktivitāšu saraksta. Šajos datumos dzimušajiem vēlams pieskatīt savu, kā arī vecāku veselību, un uzmanīgi komunicēt ar vecāka gadagājuma cilvēkiem.

ZivisGada pirmajā

pusē akcents tiks likts uz savas dzim-tas sakņu izpēti,

laiku veltot savai ģimenei un tuvā-kajiem. Izaugsme, t.sk. fiziskā līmenī, būs novērojama tiem, kas dzimuši posmā no 3. līdz 20.martam.

Savukārt, gada otrajā pusē būs jā-risina jautājumi, kuri ir bijuši aktuāli pagātnē. Iespējama pagātnes situā-ciju atkārtošanās, un dažbrīd var šķist, ka Zivs zīmes pārstāvji atrodas vāveres ritenī.

Īpaši aktuālās tēmas var būt sais-tītas ar ceļošanu, garīgām autoritā-tēm, ticības lietām. Ņemot vērā šo norādi, atbilde uz esošiem rēbusiem ir jāmeklē pagātnē, vadoties no prin-cipa, ka šodiena un nākotne ir pagāt-nes atspoguļojums.n

Jānis Bēniķis, [email protected],

skype: j.benikis, www.astronet.lv

Sadarbībā ar ASTRONET.LV “Sertificēta astrologa konsultācijas klātienē un caur Skype”

Jautājums Valsts ieņēmumu dienestam:- Vai, aizpildot nodokļu

deklarāciju, ailē «Apgādājamie» drīkst rakstīt «Valdības locekļi»?

- Kur tu biji, dēliņ?- Parīzē!- Kur tas ir?- Kādus 2000km no Preiļiem!- Jēziņ, ko tu tādā čuhņā darīji?

Vīrietis gados atnāk uz darba interviju.- Diemžēl, jūsu kandidatūra mums nav piemērota. Mums nepieciešami jauni cilvēki ar ambīcijām, kas spējīgi radoši augt!- Un tomēr pierakstiet manu telefona numuru. Kad noskaidrosies, ka visi tikai radoši aug, bet strādāt nav kam, piezvaniet...

- Hallo! Šeit no bērnudārza zvana... Jūsu rinda pienākusi!- Paldies, bet vakar mans dēls jau vidusskolu pabeidza...

Latviešu tautas paruna: vai nu tu pelni, vai strādā legāli!

Tautas ticējums: ja jau trešo dienu negribas strādāt, tad ir trešdiena.

Latvietis izdomāja pirmo televīzijas pulti, kur bija tikai 2 pogas: «mute» un «mute ciet!»

60 gadus pirms Gagarina kosmosā uzbrauca Maigonis Kūdrasgalva ar raķeti «Vairogs», tikai par to neviens nerunāja, jo latviešiem nepatīk lielīties.

Viss, kas ir sarežģītāks par «divreiz divi», ir latviešu izdomājums.

Latvieši izdomāja, ka ar ragavām var braukt ziemā un ar ratiem vasarā. No sākuma mēģināja otrādi, bet pēc kādiem simts gadiem saprata, ka nav lāga.

Dar ba ka vē tājs skaid ro še fam:- Es pa mo dos pirm dien, lai otr-dien do tos uz dar bu, bet treš dien uz zi nā ju, ka ce turt dien būs lie tus, tā pēc piekt dien ie do mā jos: kā pēc man iet uz dar bu sest dien, ja svēt-die na jau ir brīv die na?!

Uzņēmuma vadītājs:- Vai jums ir rekomendācijas no iepriekšējās darbavietas?- Jā! Tur man rekomendēja meklēt citu darbu!

Firmas direktors saka savam pakļautajam:- Tu visu dari lēnām: domā lēnām, strādā lēnām, runā lēnām, kusties lēnām. Vai ir kaut kas, ko Tu dari ātri?- Jā, es ātri nogurstu…

Direktors atvadās no darbinieka, kurš iet uz citu darbu:-Man ļoti žēl, ka aizejat. Biju pie jums pieradis. Jūs man bijāt kā paša dēls - tik pat bezatbildīgs, slinks un neorganizēts.n

Un visur, kur redzat MoneyGram logotipu

Saņemiet:

*Atkarīga no MoneyGram saņemošā aģenta pieejamības un darba laika, kā arī vietējiem noteikumiem. Visas minētās organizācijas ir MoneyGram International Limited aģenti, kas nodrošina naudas pārvedumu pakalpojumus. MoneyGram International Limited ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kura darbību Apvienotajā Karalistē reglamentē Finanšu pakalpojumu iestāde. MoneyGram un Globe ir MoneyGram preču zīmes. Visas citas zīmes pieder to īpašniekiem. © 2012 MoneyGram. Visas tiesības aizsargātas.

0800 026 0535moneygram.co.uk

Dodiet saviem tuviniekiem vairākNosūtiet naudu, izmantojot mūsu zemos tarifus un ātro piegādi 10 minūšu laikā*

Norint gauti papildomą informaciją skenuokite

CS55

81

CS5581_pstr_A3_P_lv_v2_aw.indd 1 05/07/2012 16:58

janvāris 2014

Documents