1 · web viewpatstāvīgais darbs, kura laikā studenti iemācās vākt, apkopot un analizēt...

1

Studiju programmas

„SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS”

akreditācijas dokumenti

Rīga, 2008

A L B E R T A K O L E D Ž A

___________________________________________________________________________

SIA “ALBERTA KOLEDŽA” reģ. Nr. 40003549193, Rīga, Skolas iela 22 - 5

A/S Latvijas UNIBANKA N/k LV09 UNLA 0050 0002 17581, tālr.7288824

fakss 7821692, e-pasts [email protected]

2008.g. 17. aprīlī

Izglītības un zinātnes ministrijai

Iesniegums koledžas akreditācijai

Lūdzam izskatīt jautājumu par iespēju akreditēt pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu „Sabiedriskas attiecības” (licence Nr. 041015-3 no 21.03.2007.).

Studiju programmas nosaukums:

Sabiedriskās attiecības

Studiju programmas kods Latvijas izglītības klasifikācijā:

41342

Studiju programmas ilgums:

Pilna laika studijas – 2 gadi

Nepilna laika studijas – 2,5 gadi

Studiju programmas apjoms:

80 KP

Studiju programmas īstenošanas vieta:

Rīga, Skolas iela 22 - 5

Studiju programmas īstenošanas veids un forma:

Pilna un nepilna laika studijas, klātienē

Piešķiramā kvalifikācija:

Sabiedrisko attiecību speciālists

Koledžas nosaukums:

Alberta koledža

Pilnvarota persona akreditācijas jautājumu kārtošanai:

Alberta koledžas direktore

Oksana Lentjušenkova

Alberta koledžas direktore


SATURS

ALBERTA KOLEDŽAS LĒMĒJINSTITŪCIJAS LĒMUMS PAR PAŠNOVĒRTĒŠANAS ZIŅOJUMA APSTIPRINĀŠANU……………………………………………………………...

4

1. STUDIJU PROGRAMMAS „SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS” MĒRĶI UN UZDEVUMI

5

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA UN IEKŠĒJĀ KVALITĀTES KONTROLES SISTĒMA………………………………………………………………………

7

2.1. Studiju programmas organizācija un struktūra…………………………………………

7

2.2. Studiju programmas iekšējā kvalitātes mehānisma darbība…………………………....

10

3. STUDIJU PROGRAMMAS UN TAJĀ IEKĻAUTO LEKCIJU KURSU, PRAKTISKO NODARBĪBU, SEMINĀRU UN CITU STUDIJU PASĀKUMU APRAKSTA ANOTĀCIJA

13

4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA…………………………………………………………………..

17

5. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA………………………………...

19

5.1. Izmantotās studiju metodes un formas…………………………………………………

19

5.2. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos…………………………………………………………..

21

6. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS………………………...

24

6.1. Studiju programmas atbilstība 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam un profesijas standartam…………………………………………………………………….

24

6.2. Absolventu perspektīvas darba tirgū nākamajos sešos gados…………………………..

25

7. STUDĒJOŠO RAKSTUROJUMS…………………………………………………………...

27

7.1. Studējošo skaits programmā……………………………………………………………

27

7.2. Studējošo aptaujas un to analīze………………………………………………………..

28

7.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā……………………………………

30

8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS…………………………………………

31

8.1. Akadēmiskā personāla skaits un kvalifikācija…………………………………………

31

8.2. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem…………………………………………………………………

32

9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS……………..

34

10. ĀRĒJIE SAKARI…………………………………………………………………………...

36

10.1. Sadarbība ar darba devējiem………………………………………………………….......

36

10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuras īsteno līdzīgas augstākās izglītības programmas …………………………………………………………………………………….

36

11. APLIECINĀJUMI PAR STUDIJU TURPINĀŠANAS IESPĒJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS PĀRTRAUKŠANAS GADĪJUMĀ …………………………………………

41

12. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪTĪBAS PLĀNS………………………………………..

41

PIELIKUMI

1. Pielikums. Apliecinājums par to, ka vismaz 50% no ievēlēta akadēmiskā personāla strādā koledžā…………………………………………………………………………………………..

44

2. Pielikums. Akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas un svarīgāko pēdēju gadu zinātnisko publikāciju sarakts …………………………………………………………………..

45

3. Pielikums. Akadēmiskā personāla saraksts, zinātniskie grādi, akadēmiskie amati un pasniedzamie studiju kursi……………………………………………………………………...

63

4. Pielikums. Studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” studiju kursu saraksts…………..

65

5. Pielikums. Par augstākās izglītības programmas apgūšanu izsniedzamā diploma paraugs….

66

6. Pielikums. Uzņēmumu saraksts, kuri nodrošina prakses vietas studējošiem ………………..

73

7. Pielikums. Studiju programmas salīdzinājums ar profesijas standartu………………………

74

8. Pielikums. Profesijas standarts „Sabiedrisko attiecību speciālists”………………………….

76

9. Pielikums. Studiju kursu apraksti…………………………………………………………….

80

10. Pielikums. Sadarbības līgumu ar augstskolām kopijas……………………………………...

152

11. Pielikums. Pārējo akreditācijai nepieciešamo dokumentu saraksts…………………………

157

Alberta koledžas

padomes lēmums

Rīga, 2008.g. 16. aprīlis

Nr. 02/08

Par 1.līmeņa profesionālās studiju

programmas „Sabiedriskās attiecības”

pašnovērtējuma ziņojumu

Saskaņā ar Alberta koledžas nolikumu, Alberta koledžas padome nolemj:

1. Apstiprināt pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” pašnovērtējuma ziņojumu ar pielikumiem 2008.g. 16. aprīļa redakcijā;

2. Pilnvarot Alberta koledžas direktori Oksanu Lentjušenkovu iesniegt visus nepieciešamos dokumentus Izglītības un zinātnes ministrijā, parakstīt un saņemt dokumentus, kārtot visus ar akreditācijas procesu saistītos jautājumus,

3. Publicēt Alberta koledžas mājas lapā pašnovērtējuma ziņojuma saīsināto variantu, t.i. bez pielikumiem.

Alberta koledžas padomes priekšsēdētāja

Anna Saltikova

Anna Saltikova

7288824

1. STUDIJU PROGRAMMAS „SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS” MĒRĶI UN UZDEVUMI

Alberta koledža dibināta 2001. gadā. Uz doto bīdi koledža īsteno trīs pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas. Divas studiju programmas ir akreditētas līdz 2011.g. 31. decembrim. Studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” (kvalifikācija „Sabiedrisko attiecību speciālists) īstenošanai licence tika iegūta 2007.g. 21.martā. Pirmā studentu uzņemšana notika 2007./2008. m.g.

Studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” mērķi:

· sagatavot speciālistus sabiedrisko attiecību jomā atbilstoši valsts izglītības un profesiju standartiem un darba tirgus prasībām, lai viņi varētu piemērot zināšanas un sapratni, parādot profesionālu pieeju darbam, un demonstrēt kompetenci, brīvi rast neapstrīdamus argumentus un risināt studiju jomas atbilstošās problēmas;

· radīt motivāciju profesionālai attīstībai, tālākizglītībai un sekmēt vispārizmantojamās prasmes.

Uzdevumi:

· nodrošināt mācību programmas nepārtrauktu realizāciju, īstenot ilgtermiņa atbilstības plānu saistībā ar mācību, personāla, administratīvajiem, materiāli tehniskiem un finansu uzdevumiem;

· nodrošināt studentu un akadēmiskā personāla mācību un praktisko vienotību, nodrošināt mācību procesu ar metodiskiem materiāliem, veidot mūsdienīgu materiāli tehnisko bāzi;

· sagatavot speciālistus, kas prot apkopot un interpretēt svarīgu informāciju studiju jomā, veidot spriedumus, kas atspoguļo būtiskus sociālos, zinātniskos un ētiskos aspektus;

· motivēt studentu darbam izvēlētajā profesijā.

Nepieciešamas zināšanas, prasmes un studiju rezultāti ir definēti, balstoties uz valsts 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu un profesijas standartu „Sabiedrisko attiecību speciālists”.

Zināšanas: sabiedrisko attiecību speciālists novēro savas organizācijas/uzņēmuma darbības ārējās vides un iekšējā stāvokļa attīstību. Informē, komunicē, pārliecina. Veicina saprašanos, rada un saglabā uzticēšanos. Sekmē dažādu publiku atbalstu organizācijas darbībai. Veicina darbinieku lojalitāti organizācijai.

Prasmes: Jāprot lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt un attīstīt.

Rezultāti. Sabiedrisko attiecību speciālista kvalifikāciju ieguvējiem jāprot:

· pielietot iegūtās zināšanas praktiskajā darbā;

· orientēties LR un ES ekonomiskās un politiskās dzīves procesos;

· pārzināt attiecīgajā nozarē notiekošos procesus un organizācijas perspektīvas saistībā ar tiem;

· pielietot datu apstrādei paredzētās datorprogrammas;

· sagatavot un sniegt prezentācijas;

· sagatavot un organizēt intervijas un preses konferences;

· komunicēt ar organizācijas iekšējām un ārējām publikām, izmantojot diferencētu pieeju un komunikatīvas stratēģijas;

· pielietot iegūtās zināšanas uzņēmuma komunikācijas procesu pilnveidošanai;

· ievērot likumu prasības un ētikas kodeksu normas.

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA UN IEKŠĒJĀ KVALITĀTES KONTROLES SISTĒMA

Studiju procesa organizācija SIA „Alberta koledža” notiek atbilstoši Izglītības likumam, Augstskolu likumam un Profesionālās izglītības likumam.

Studijas reglamentē studiju programma, studiju plāns, studiju kursu programmas un studiju kalendārais grafiks.

Koledžas mērķis: veidot studentos spēju būt sociāli aktīviem, tālāk izglītoties gribošiem, atbildīgiem, attīstīt studentos vēlmi un izpratni par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, tādējādi radot jaunas darba vietas, nevis vairojot konkurenci darba tirgū.

Ņemot vērā koledžas mērķi, studiju programmas struktūrā un studiju kursu programmās ir savienotas teorētiskās un praktiskās zināšanas. Studiju programma „Sabiedriskās attiecības” pilnība atbilst profesijas standartam „Sabiedrisko attiecību speciālists” un valsts izglītības standartam par 1.līmeņa profesionālo izglītību. Pielietotās studiju metodes ļauj nodrošināt ne tikai studiju programmu mērķu sasniegšanu, bet arī koledžas mērķa sasniegšanu un uzdevumu izpildi.

2.1. Studiju programmas organizācija un struktūra

Studijas tiek organizētas pilna laika klātienē un nepilna laika klātienē. Studiju ilgums: pilna laika studijas - 2 gadi, nepilna laika studijas - 2,5 gadi. Pilna laika un nepilna laika nodaļās mācību gads ir sadalīts divos semestros. Ir divas eksāmenu sesijas.

Studiju programmā ir iekļauti vispārizglītojošie studiju kursi, nozares studiju kursi (ieskaitot izvēles kursus), prakse un diplomdarbs.

Studijas organizētas tā, lai dotu iespēju studējošiem apgūt gan vispārizglītojošās prasmes, gan arī speciālās prasmes atbilstoši profesijas standartam un valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam. Programmas saturs pēc kredītpunktu apjoma ir sekojošs:

· Studiju kursi 56KP apjomā;

· Prakse 16 KP apjomā;

· Diplomdarbs 8 KP apjomā.

Pirmajā semestrī studenti pārsvarā apgūst vispārizglītojošo kursu bloku, kura ietvaros tiek dota iespēja iegūt pamatzināšanas tādos priekšmetos kā socioloģija, politoloģija, sociālo pētījumu metodes, sociālā psiholoģija, profesionālā latviešu valoda, tautsaimniecība. Nākamos semestros studijas organizētas tā, lai nodrošinātu specifiskas zināšanas un iemaņas, kas atbilst profesijas standarta prasībām.

2.1.tabula

Nr

Studiju priekšmeti

Kopējais

studiju apjoms

I

kurss

II

kurss

Kontroles forma

I

kurss

II

kurss

KP

Stundu skaits

1

2

3

4

1

2

3

4

Aud

Kon

Pārb

Patst

Kopā

VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE STUDIJU KURSI: 20KP

I. Humanitārie, sociālie, ekonomiskie un informācijas tehnoloģijas studiju kursi.

1.

Sociālo pētījumu metodes

2

32

12

4

32

80

2/2

I

2.

Politoloģija

2

32

12

4

32

80

2/2

I

3.

Socioloģija

2

32

12

4

32

80

2/2

I

4.

Profesionālā latviešu valoda

3

48

18

6

48

120

3/3

E

5.

Lietišķā komunikācija un rakstība svešvalodā

3

48

18

6

48

120

3/3

E

6.

Lietišķā informātika

2

32

12

4

32

80

2/2

I

7.

Sociālā psiholoģija

2

32

12

4

32

80

2/2

I

8.

Tautsaimniecība

2

32

12

4

32

80

2/2

I

9.

Menedžments

2

32

12

4

32

80

2/2

I

NOZARES STUDIJU KURSI: 36KP

II. Obligātie studiju kursi 32 KP

1.


3

48

18

6

48

120

3/3

E

2.

Ievads komunikāciju teorijās

2

32

12

4

32

80

2/2

I

3.

Retorika un prezentācijas prasme

2

32

12

4

32

80

2/2

I

4.

Mārketings

3

48

18

6

48

120

3/3

E

5.

Mārketinga komunikācijas

3

48

18

6

48

120

3/3

E

6.

Reklāmas teorija un prakse

3

48

18

6

48

120

3/3

E

7.

Žurnālistikas pamati

3

48

18

6

48

120

3/3

E

8.

Masu komunikācijas

3

48

18

6

48

120

3/3

E

9.

Sabiedrisko attiecību tiesiskie aspekti

3

48

18

6

48

120

3/3

E

10.

Projektu vadība

2

32

12

4

32

80

2/2

I

11.

Sabiedrisko attiecību stratēģija un taktika

3

48

18

6

48

120

3/3

E

12.

Biznesa ētika

2

32

12

4

32

80

2/2

I

III Izvēles studiju kursi 4 KP

4

64

24

8

64

160

2

2

I

I

1.

Komunikācijas e-vidē

2

32

12

4

32

80

2.

Reputācijas vadība

2

32

12

4

32

80

3.

Verbālā un neverbālā komunikācija

2

32

12

4

32

80

4.

Organizāciju psiholoģija

2

32

12

4

32

80

5.

Lietišķā etiķete un protokols

2

32

12

4

32

80

6.

Otrā svešvaloda

2

32

12

4

32

80

IV. Prakse un diplom darbs: 24kp.

1.

Prakse I, II

16

640

6

10

I

I

2.

Diplomdarbs

8

320

8

A

Studiju programma „Sabiedriskās attiecības” pilna laika studijām

2.2.tabula

Studiju programma „Sabiedriskās attiecības” nepilna laika studijām

Nr

Studiju priekšmeti

Kop.

stud. apjoms

I

kurss

II

kurss

III

kurss

Kontroles forma

I

kurss

II

kurss

III

kurss

KP

Stundu skaits

1

2

3

4

5

1

2

3

4

5

Aud

Kon

Pārb

Patst

Kopā

VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE STUDIJU KURSI: 20 KP

I. Humanitārie, sociālie, ekonomiskie un informācijas tehnoloģijas studiju kursi.

1.


2

32

12

4

32

80

2/2

I

2.

Politoloģija

2

32

12

4

32

80

2/2

I

3.

Socioloģija

2

32

12

4

32

80

2/2

I

4.

Prof. latviešu valoda

3

48

18

6

48

120

3/3

E

5.

Lietišķā komunikācija un rakstība svešvalodā

3

48

18

6

48

120

3/3

E

6.


2

32

12

4

32

80

2/2

I

7.


2

32

12

4

32

80

2/2

I

8.

Tautsaimniecība

2

32

12

4

32

80

2/2

I

9.

Menedžments

2

32

12

4

32

80

2/2

I

NOZARES STUDIJU KURSI: 36KP

II. Obligātie studiju kursi 32 KP

1.


3

48

18

6

48

120

3/3

E

2.


2

32

12

4

32

80

2/2

I

3.


2

32

12

4

32

80

2/2

I

4.

Mārketings

3

48

18

6

48

120

3/3

E

5.


3

48

18

6

48

120

3/3

E

6.


3

48

18

6

48

120

3/3

E

7.


3

48

18

6

48

120

3/3

E

8.

Masu komunikācijas

3

48

18

6

48

120

3/3

E

9.


3

48

18

6

48

120

3/3

E

10

Projektu vadība

2

32

12

4

32

80

2/2

I

11


3

48

18

6

48

120

3/3

E

12

Biznesa ētika

2

32

12

4

32

80

2/2

I

III Izvēles studiju kursi 4 KP

4

64

24

8

64

160

4

I

1.


2

32

12

4

32

80

2.


2

32

12

4

32

80

3.


2

32

12

4

32

80

4.


2

32

12

4

32

80

5.


2

32

12

4

32

80

6.

Otrā svešvaloda

2

32

12

4

32

80

IV. Prakse un diplomdarbs: 24KP

1.

Prakse I, II

16

640

6

10

I

I

2.

Diplomdarbs

8

320

8

A

Pašnovērtējuma periodā ir izmainīts prakses plānojums: no trīs praksēm uz divām praksēm, nemainot prakses apjomu. Šīs izmaiņas ir veiktas balstoties uz pārrunām ar darba devējiem par prakses iespējām. Jaunais prakses plānojums: pirmā prakse (mācību prakse) 6KP un kvalifikācijas prakse 10 KP. Saskaņā ar šo plānojumu: pilna laika studējošiem pirmā prakse notiek 3.semetrī un kvalifikācijas prakse 4.semestrī, nepilna laika studējošiem pirmā prakse notiek 4. semestrī un kvalifikācijas prakse 5.semstrī.

Studiju beigās ir paredzēta diplomdarba izstrāde (8 KP) un aizstāvēšana ar vērtējumu ne zemāku par „4” ballēm. Materiāli diplomdarba izstrādāšanai tiek iegūti kvalifikācijas prakses laikā (10KP) 4.semestrī (pilna laika studijas) vai 5.semestrī (nepilna laika studijas).

2.2. Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība

Alberta koledžas vadība apzinās un novērtē kvalitātes vadības ieviešanas un nodrošināšanas nozīmi veiksmīga un mūsdienīga studiju procesa nodrošināšanā. Pateicoties kvalitātes nodrošināšanas un vadības sistēmas ieviešanai tiek panākta normatīvo aktu, studējošo un akadēmiskā personāla prasību maksimāla izpilde.

Alberta koledžas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu nosacīti var sadalīt divas daļas: administratīvas darbības kvalitātes nodrošināšana un studiju procesa kvalitātes nodrošināšana. Šī sistēma darbojas koledžā kopumā, nodrošinot koledžas darbības kvalitāti, gan arī studiju programmas īstenošanas kvalitāti. Abas daļas ir savstarpēji saistītas un ietekmē viena otru.

Administratīvās darbības kvalitātes nodrošināšanai ir veikti šādi pasākumi.

1) Ir pieņemts lēmums izstrādāt dokumentu „Alberta koledžas darbības pamats”. Šajā dokumentā būs aprakstīta visa koledžas darbība sākot no studentu imatrikulācijas un līdz studentu izlaidumam un no materiāla tehniskā nodrošinājuma līdz dokumentu noformēšanas prasībām. Šīs dokuments tiks sadalīts vairākās sadaļās, katra no tām ir atrunātas nepieciešamas darbības, noteikta atbildīgā persona un termiņi, kā arī izveidoti nepieciešamo dokumentu paraugi. Ir izveidota kopējā mape – Galvenā mape – kurā glabājas visi dokumentu paraugi. Visiem administrācijas darbiniekiem ir pieeja šai mapei. Katram koledžas administrācijas darbiniekam būs jāiepazīstas ar šī dokumenta saturu. Šajā dokumentā arī visa koledžas darbība tiks sadalīta funkcionālās darbības zonās un katrai zonai ir nozīmēts atbildīgais un ir izstrādāti kvalitātes novērtēšanas kritēriji. Uz doto brīdi ir aprakstītas funkcionālās darbības zonas, nozīmētas atbildīgās personas un izstrādāti kvalitātes novērtēšanas kritēriji. Pašlaik notiek darbs pie dokumenta sadaļu sagatavošanas.

2) Ir izstrādāta datorprogramma „Biznesa kalendārs”. Šī programma paredzēta visu procesu koordinēšanai un kontrolei. Programmā ir ievadītas visas darbības, kas saistītas ar studiju procesa organizāciju un saimniecisko darbību. Katrai darbībai ir nozīmēts izpildītājs un pārbaudītājs, kā arī darbības sākuma un beigu datums. Pārbaudītājs seko tam, lai katra darbība tiktu izpildīta laicīgi un atbilstošā kvalitātē.

3) Informācijas apmaiņas nodrošināšanai un lēmumu pieņemšanai katru mēnesi tiek organizētas sapulces, kurās piedalās visi administrācijas darbinieki.

4) Koledžas darbības efektīvākai plānošanai tiek izstrādāts darbības plāns, kuru apstiprina Padomes sēdē pirms jaunā mācību gada.

Studiju procesa kvalitātes nodrošināšanai ir veikti sekojoši pasākumi:

1) Regulāri organizētas aptaujas. Koledžā tiek organizētas četru veidu aptaujas: studējošo, darba devēju, absolventu un mācībspēku aptaujas. Studējošo aptaujā ir iekļauti jautājumi par studiju procesa organizāciju, par sadzīves apstākļiem un administrācijas darbību. Šajā aptaujā ir arī iekļauts pasniedzēju novērtējums no studējošo viedokļa. Darba devēju aptaujā galvenais akcents ir likts uz studentu iegūto zināšanu novērtējumu. Absolventi, pildot aptaujas, vērtē iegūtas izglītības rezultātus un pielietojamību, kā arī koledžas izglītības perspektīvas. Lai uzlabotu studiju programmu kvalitāti, paredzēts arī veikt prakses vadītāju uzņēmumos aptauju. Šīm nolūkam ir izstrādātas speciālas aptaujas formas atbilstoši katrai specializācijai. Prakses vadītājiem būs jānovērtē katra specializācijas priekšmeta nozīmi teorētiskā un praktiskā sagatavošanā.

2) Katru gadu Studiju programmas direktore sagatavo programmas pašnovērtējumu, kuru prezentē Padomes sēdē. Padomes sēde apstiprina pašnovērtējumu, pēc tam to izvieto koledžas mājas lapā.

3) Katru gadu mācībspēki pārskata studiju kursu aprakstus un papildina tos ar aktuālām tēmām un jaunāko literatūru, kā arī ar praktisko nodarbību saturu.

4) Gala pārbaudījumu (diplomdarbu aizstāvēšana) norise notiek, veidojot komisiju saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Lai nodrošinātu kvalitatīvu diplomdarbu izstrādāšanas procesu, ir izveidota šāda shēma:

· studējošajiem tiek organizēta ievada konsultācija par diplomdarbu sagatavošanu un aizstāvēšanu;

· studējošajiem jāuzraksta iesniegums par diplomdarbu tēmu, kura jāsaskaņo ar diplomdarba vadītāju;

· diplomdarba tēmas tiek apspriestas un apstiprinātas (vai noraidītas) Padomes sēdē. Pēc tam tiek gatavots rīkojums par atļauju strādāt pie diplomdarba. Tēmas noraidīšanas gadījumā vai gadījuma, ja tēma jāprecizē, Studiju daļas vadītāja informē par to studējošo. Studējošam tiek dots arī laiks, lai veiktu labojumus;

· aizstāvot kvalifikācijas prakses atskaiti studējošam ir jāsniedz īss izklāsts par diplomdarba saturu un izmantojamo informāciju. Šāda veidā programmas direktore var kontrolēt studējošā diplomdarba izstrādes gaitu;

· studējošais var būt pielaists pie diplomdarba aizstāvēšanas, ja viņam nav akadēmiskie un finanšu parādi un diplomdarbs ir sagatavots atbilstoši koledžas prasībām. Šīs prasības ir atrunātas Nolikumā par diplomdarba sagatavošanu un aizstāvēšanu. Nolikums ir pieejams koledžas mājas lapā un Studiju daļā;

· diplomdarbu recenzēšanai koledža piesaista speciālistus studiju programmas jomā, kuri darbojas ārpus koledžas.

5) Sadarbība ar Studējošo pašpārvaldi. Koledžas administrācija organizē tikšanas ar Studējošo pašpārvaldi ne retāk ka 2 reizes gadā, lai pārrunātu galvenos koledžas attīstības un pašpārvaldes darbības virzienus Ar 2006./2007.m.g. Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētājs sagatavo ziņojumu par koledžas darbību no studējošo viedokļa.

6) Lai kontrolētu studiju plānu izpildi, studējošo sekmību un studiju samaksas savlaicīgu veikšanu, koledža izmanto speciālu datorprogrammu „NEXUS”.

7) Studējošo sekmības kontrolei notiek akadēmisko parādu kontrole divas reizes gadā, pēdējiem kursiem četras reizes gadā. Katram studējošajam, kuram konstatēts parāds, tiek sagatavota akadēmisko parādu kontroles lapa, kuru izsniedz studējošajam, lai informēt par parādu esamību. Šajā lapā ir atrunāti arī parādu kārtošanas termiņi.

8) Lai nodrošinātu studējošajiem iespējas labāk apgūt mācību vielu, kā arī nokārtot akadēmiskos parādus, koledžas studiju daļa organizē konsultācijas. Konsultācijas tiek rīkotas šādā kārtībā: centralizēti (visiem studējošajiem) – sesiju laikā, individuāli – saskaņā ar izstrādāto grafiku.

9) Informācijas apmaiņas nodrošināšanai un lēmumu pieņemšanai ne retāk ka divas reizes gadā tiek organizētas sapulces, kurās piedalās visi administrācijas darbinieki un akadēmiskais personāls.

10) Par visiem jaunumiem koledžā studējošos informē izmantojot informācijas dēļus un paziņojumus Internetā.

3. STUDIJU PROGRAMMAS UN TAJĀ IEKĻAUTO LEKCIJU KURSU, PRAKTISKO NODARBĪBU, SEMINĀRU UN CITU STUDIJU PASĀKUMU APRAKSTA ANOTĀCIJA

Studiju programma ir izveidota saskaņā ar profesijas standarta „Sabiedrisko attiecību speciālists” un valsts izglītības standarta par pirmā līmeņa augstāko izglītību prasībām. Studiju programmas veidošanas princips ir līdzsvars starp teoriju un praksi. Studiju programmas apjoms ir 80 KP. Programmas sastāvdaļas un to īpatsvaru var redzēt 3.1. attēlā.

Vispārizglītojošie

kursi

25%

Nozares kursi

45%

Prakse

20%

Diplomdarbs

10%

3.1. att. Studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” struktūra

Vispārizglītojošie kursi 20KP apjomā iekļauj sevī humanitārus, sociālus, ekonomiskus un informācijas tehnoloģijas kursus.

Nozares kursi 36 KP apjoma iekļauj sevī kursus, kuri nepieciešami zināšanu apgūšanai izvēlētajai profesijai. Studiju kursu anotāciju var redzēt 3.1. tabulā.

3.1. tabula

Studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” studiju kursu anotācija

Studiju kursa nosaukums

Studiju kursa mērķis

Studiju kursa rezultāti

Vispārizglītojošie kursi


Sniegt studentiem zināšanas par pētījumu metodēm studiju un zinātnisko darbu rakstīšanā

Studentiem jāizprot pētījumu metodoloģija, kā arī jāprot pielietot pētījumu metodes sagatavojot studiju un zinātniskus darbus.

Politoloģija

Dot priekšstatu par galvenajiem politoloģijas jēdzieniem, kā arī apmācīt analizēt Latvijā un starptautiskajā arēnā notiekošos politiskos procesus. Sekmēt studējošo interesi un iesaistīšanos politiskajā dzīvē.

Studentiem jāzina politiskās sistēmas galvenās struktūras un procesi, jāprot analizēt politiskus procesus un paredzēt iespējamas sekas, jāorientējas Latvijas politisko partiju veidos un programmās.

3.1. tabulas turpinājums

Socioloģija

Gūt izpratni par socioloģiju kā zinātni no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām un tās teorētiskiem virzieniem.

Studentiem jāzina sabiedrības uzbūve un struktūra, cilvēka sociālās uzvedības pamati sabiedrībā, jāizprot sabiedrībā notiekošie procesi un parādības.

Profesionālā latviešu valoda

Sniegt zināšanas par latviešu valodas normēšanu un lietošanu dažādas runas / raksta situācijās, par latviešu valodas stilistisko sistēmu, tās lietošanu publicistikas tekstos.

Studentiem jāizprot latviešu literārās valodas jēdziens, jāveido lietišķie teksti, jāiegūst zināšanas par literārās valodas funkcionālo stilu un žanru veidu sistēmu un to pielietojumu.

Lietišķā rakstība un komunikācija svešvalodā

Attīstīt studentu spējas kontaktēties mutiski un rakstiski ar biznesu saistītās situācijās, paplašināt un uzlabot zināšanas un iemaņas lietišķajā rakstu svešvalodā.

Studentiem jāprot kontaktēties mutiski un rakstiski ar biznesu saistītās situācijās.


Iemācīt lietot informācijas tehnoloģijas daudzveidīgu uzdevumu risināšanā, datu prognozēšanā un rezultātu novērtēšanā.

Jāprot prognozēt datus un statistiski novērtēt prognozējamo rezultātu


Sniegt priekšstatu par sociālo psiholoģiju kā zinātni un tās praktisko pielietojumu savā profesijā; veidot izpratni par cilvēka kā sociālas būtnes izpausmēm; sniegt priekšstatu par grupu procesu norisēm.

Studentiem jāzina personības socializācijas procesa norise, tās īpatnības, galvenās grupu veidošanās un attīstības tendences, līderības procesu izpratne grupās.

Tautsaimniecība

Dot zināšanas par galvenajiem procesiem tautsaimniecībā, aplūkojot vispārējās ekonomiskās likumsakarības un to pielietošanas iespējas.

Studentiem jāzina pamatjēdzienus un jāprot orientēties ekonomiskos procesos un analizēt to ietekmi uz tautsaimniecības subjektiem.

Menedžments

Sagatavot studentus vadības darbam, sniegt viņiem vajadzīgos jēdzienus un zināšanas vadības teorijā.

Studentiem jāzina pamatjēdzienus un jāprot analizēt praktiskās situācijas no vadības aspektiem un izvēlēties optimālo risinājumu.

Nozares studiju kursi


Sniegt zināšanas par jēdziena “sabiedriskās attiecības” tādu definīciju, kurā būtu uzsvērta doma par nepieciešamību izveidot un uzturēt attiecības starp organizācijām un ar tām saistītajām sabiedrības grupām.

Studentiem jāsaprot jēdziens „sabiedriskās attiecības” un jāprot izanalizēt konkrēta uzņēmuma sabiedrisko attiecību nodaļas/speciālista darbību, prast aprakstīt sabiedrisko attiecību problēmu risināšanas procesu četros posmos


Sniegt zināšanas par komunikācijas konceptuāli teorētiskajiem pamatjautājumiem, lai students zinātniski orientētos sociālās un kulturālās komunikācijas problemātikā, kam ir būtiska nozīme SA jomā

Jāorientējas komunikāciju procesos, jāprot noteikt to galvenos komponentus, analizēt informācijas kanālus.



Sniegt teorētiskas zināšanas personas (organizācijas) imidža veidošanā, veidot klausītājiem praktiskās iemaņas personas pašprezentācijā, iemācīt pareizi un pārliecinoši runāt

Studentiem jāzina personas (organizācijas) prezentācijas teorētiskie nosacījumi un metodes, jāprot pareizi veidot un prezentēt runu.

Mārketings

Dot zināšanas un veidot izpratni par tirgzinības jēdzieniem un to būtību, tirgzinības procesiem,

sniegt zināšanas un iemaņas, kas saistītas ar produktu (pakalpojumu) pārdošanu.

Studentiem jābūt priekšstatam par uzņēmuma darbības analīzes izstrādi un tās rezultātu izmantošanu, jāpārzina tirgvedības stratēģija


Dod zināšanas un veidot izpratni par mārketinga komunikāciju vietu uzņēmuma darbībā, komunikāciju instrumentiem, komunikācijas līdzekļu efektivitāti.

Studentiem jāzina mārketinga komunikāciju instrumenti, jāprot sagatavot mārketinga komunikāciju programmu uzņēmumam.


Kursa mērķis ir panākt, lai studenti saprastu reklāmas veidošanas, plānošanas un izvietošanas noteikumus.

Studenti patstāvīgi izstrādā reklāmas koncepcijas, orientējas reklāmu veidos un apzinās katra veida priekšrocības, patstāvīgi sastāda reklāmas tekstus.


Kursa mērķis ir panākt, lai studenti saprastu nozīmīgākās problēmas Latvijas masu medijos globalizācijas izaicinājumu, demokrātiskas nacionālās valsts un multikulturālas sabiedrības konsolidācijas apstākļos, kā arī notikušās pārmaiņas, pārejot no slēgtas mediju sistēmas uz atvērtu, to cēloņus.

Studentiem ir zināšanas un izpratne par nozīmīgākajām problēmām Latvijas masu medijos, iepazītas masu mediju funkcionēšanas pamatnostādnes atvērtā sabiedrībā, iegūtas spējas un iemaņas analītiski un kritiski spriest par masu mediju attīstību Latvijas sabiedrības kontekstā.

Masu komunikācijas

Izveidot priekšstatu par masu komunikācijas procesiem un to ietekmi sabiedrībā, iepazīstināt ar dažādiem mediju veidiem, to darbības pamatprincipiem.

Kursa apgūšanas rezultātā studējošie izprot masu komunikācijas procesus, zina dažādus mediju veidus un to specifiku.


Iepazīstināt studentus ar likumdošanu sabiedrisko attiecību jomā, radīt vispārējo priekšstatu par tiesību piemērošanu sabiedrisko attiecību jomā, izskaidrot juridiskās atbildības veidus par pārkāpumiem

Studenti orientējas likumdošanā, izprot plašsaziņas līdzekļu darbības juridiskos aspektus, apzinās atbildības pastāvēšanu, patstāvīgi sastāda elementārus un analizē vienkāršus līgumus.

Projektu vadība

Sniegt zināšanas par projekta vadības jēdzienu un projekta sagatavošanas un īstenošanas paņēmieniem.

Studentiem jāprot sagatavot projekta pieteikumu un jāsaprot projekta īstenošanas paņēmieni.


Iepazīstināt ar sabiedrisko attiecību stratēģijas un taktikas nozīmi un nepieciešamību sabiedrisko attiecību vadīšanas procesā un sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par sabiedrisko attiecību kampaņu veidošanu un īstenošanu.

Gūts priekšstats par sabiedrisko attiecību kampaņu veidošanu, organizācijas tēla veidošanos. Izprasts stratēģijas izstrādes modelis, īstenošanas process un tā novērtēšanas metodes. Iepazītas SA metodes un SA kampaņas organizēšana krīzes situācijās.


Biznesa ētika

Sniegt izpratni par ētikas priekšmeta būtību, iepazīstināt ar galvenajiem biznesa un sabiedrisko attiecību ētikas pamatprincipiem.

Iepazītas galvenās ētikas pamatkategorijas. Iegūtas zināšanas profesionālās darbības analīzei no ētiskā viedokļa.

Izvēles kursi


Nodrošināt studentu informētību par e-komercijas sniegtajām iespējām un priekšrocībām Interneta vidē, veicināt studentos apziņu par e-mārketinga plašajām iespējām preču virzīšanai tirgū.

Izvērtēt un izvēlēties piemērotāko e-komercijas modeli un e-mārketinga līdzekļus veiksmīgai komercdarbības veikšanai Interneta vidē, orientēties normatīvajos aktos.


Izskaidrot reputācijas nozīmi organizācijas (uzņēmuma) darbībā, apmācīt veidot, vadīt un aizsargāt reputāciju.

Studējošie patstāvīgi veic reputācijas novērtēšanu, ir spējīgi izstrādāt reputācijas stratēģiju, nosaka iespējamus reputācijas riskus.


Iepazīt lietišķas uzvedības noteikumus, kuru ievērošana atvieglo un padara pievilcīgu lietišķo saskarsmi.

Students zina lietišķas uzvedības noteikumus, māk ģērbties atbilstoši situācijai, prot pareizi organizēt korporatīvo uzņemšanu, zina, kā pareizi uzvesties viesībās.


Sniegt izpratni par organizāciju kā sabiedrības sociālās struktūras elementu.

Studentiem jāizprot organizācija kā sabiedrības sociālās struktūras elements.


Iemācīt analizēt ķermeņa valodu un efektīvi izmantot savu valodu un ķermeni komunikācijas procesā.

Zina verbālās saskarsmes simbolu sistēmu un to izpausmes, izprot, kā efektīvi izmantot savu valodu un ķermeni komunikācijas procesā

Otrā svešvaloda

Sniegt pamatzināšanas vācu vai angļu valodā.

Studējošiem jāspēj lasīt un tulkot vieglus un vidējas grūtības tekstus, jāprot orientēties tekstā un sameklēt vajadzīgo informāciju, jāprot gramatiski pareizi izteikt savas domas par ikdienas tēmām.

Studiju procesa laikā koledžas uzdevums ir ne tikai nodrošināt teorētisko zināšanu un prasmju apgūšanu, bet arī studējošo iesaistīšanu pētnieciskajā un praktiskajā darbībā. Studiju kursu ietvaros ir paredzēti semināri (piemēram, studiju priekšmetos „Tautsaimniecība”, „Socioloģija”), diskusijas (piemēram, studiju priekšmetos „Sabiedrisko attiecību tiesiskie aspekti”, „Žurnālistikas pamati”), grupu darbi un patstāvīgie darbi (piemēram, studiju priekšmetos „Menedžments”, „Projektu vadība”). Papildus tam, studējošiem ir iespēja iesaistīties konferencēs, lietišķās spēlēs un apmeklēt vieslekcijas. Uzdevumus semināriem un patstāvīgiem darbiem sagatavo studiju kursa vadītājs un izsniedz studējošajiem, norādot laiku, kad notiks seminārs vai kad jāiesniedz izpildīts patstāvīgais darbs.

Prakses galvenais mērķis iemācīt studentiem patstāvīgi strādāt, vākt, apkopot un analizēt informāciju, izmantojot lekcijās iegūtās zināšanas, kā arī attīstīt viņu prezentācijas prasmes. Prakses kopējais apjoms ir 16KP, tā sastāv no divām daļām: pirmā prakse (mācību prakse) 6KP un kvalifikācijas prakse 10KP. Pēdējā semestrī gan pilna laika studijās, gan nepilna laika studijās paredzēta kvalifikācijas prakse 10KP apjomā. Prakses nodrošināšanai ir noslēgti sadarbības līgumi un nodomi līgumi ar daudziem uzņēmumiem un organizācijām.

Studiju beigās ir paredzēta diplomdarba izstrāde (8 KP) un aizstāvēšana ar vērtējumu ne zemāku par „4” ballēm. Materiāli diplomdarba izstrādāšanai tiek iegūti kvalifikācijas prakses laikā (10KP) 4.semestrī (pilna laika studijas) vai 5.semestrī (nepilna laika studijas).

4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Studentu zināšanas vērtē nodarbībās, kārtējos un studiju kursa noslēguma pārbaudījumos. Katra atsevišķa priekšmeta kursa aprakstā ir norādītas iegūto zināšanu pārbaudes un vērtēšanas formas un kritēriji. Atsevišķos studiju priekšmetos mācībspēki sagatavo praktisko nodarbību plānu konkrētajam mācību gadam, norādot tajā arī vērtēšanas kritērijus (piemēram, studiju priekšmetā „Sabiedrisko attiecību tiesiskie aspekti”).

Kopumā studiju rezultātus vērtē trīs virzienos: studiju programmas teorētiskās daļas apguve, studiju programmas praktiskās daļas apguve, absolventu sasniegumi (absolventu skaits, kuri turpina studijas bakalaura grāda iegūšanai, bezdarbnieku skaits absolventu vidū, absolventu karjeras izaugsme).

Izglītības vērtēšanas pamatprincipi studiju programmā ir šādi:

1) pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – iegūtās zināšanas tiek vērtētas, summējot pozitīvos sasniegumus;

2) vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmu pamatdaļās ietvertā obligātā satura apguvi;

3) prasību atklātības un skaidrības princips – atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī mācību kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts pamatprasību kopums iegūtās izglītības vērtēšanai;

4) vērtēšanā izmantots pārbaudes veidu dažādības princips – programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus;

5) vērtējuma atbilstības princips – pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt analītiskās un radošās spējas, zināšanas, prasmes un iemaņas visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās. Pārbaudēs iekļaujamais satura apjoms atbilst kursu programmās noteiktajam saturam un profesiju standartā noteiktajām prasmju un zināšanu prasībām.

Koledžas mācībspēki pielieto dažādas zināšanu pārbaudes formas, t.sk. atraktīvas: prezentāciju sagatavošana, grupu darbs, lietišķās spēles. Šādas kursa apguves pārbaudījumu formas attīsta studentiem prasmi izteikt savu domu, argumentēt, meklēt risinājumus. Studiju programmas teorētiskās daļas apguves novērtēšanai mācībspēki izmanto šādus paņēmienus:

1) eksāmeni un ieskaites: mutiskās un rakstiskās aptaujas, atbildes uz jautājumiem, kuri noformēti biļetēs. Parasti students atbild uz 2-3 jautājumiem un izrēķina arī 1-2 praktiskus uzdevumus;

2) testi: atbilžu izvēles eksāmeni, kad studentiem tiek piedāvāti jautājumi ar atbilžu variantiem;

3) „atvērto grāmatu” eksāmeni vai ieskaites: studentiem tiek piedāvāts risināt kāzusus (reālās vai modelētas dzīvē situācijas), vai tiek prasīts atrast atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, atļaujot izmantot visus viņiem pieejamos informācijas avotus;

4) portfolio: ieskaites atzīme veidojas no atzīmēm par katras tēmas starpieskaitēm. Ieskaites formas ir dažādas: mutiskie un rakstiskie pārbaudes darbi, esejas, ziņojumi, referāti;

5) projekti: ieskaites vietā studenti sagatavo projektu, kura izstrādāšanai ir nepieciešama visu tēmu zināšana.

Studiju programmas praktiskās daļas apguvi pārbauda vērtējot esejas, mājas darbus, sagatavotas grupu darbu prezentācijas, darbu semināros un lietišķās spēlēs, prakses atskaites un to aizstāvēšanu, diplomdarbu un to aizstāvēšanu. Aizstāvot diplomdarbu, vērtēšanas kritēriji ir: diplomdarba noformējums un apjoms, diplomdarba aktualitāte un tās pamatojums, izvēlētās aktuālās problēmas analīze un piedāvātais risinājums, izmantotie informācijas avoti, izdarīto secinājumu kvalitāte un kvantitāte. Pārbaudījumos zināšanas, prasmes un iemaņas tiek vērtētas 10 baļļu sistēmā.

Dažādu vērtēšanas metožu izmantošana ļauj objektīvāk un vispusīgāk novērtēt katra studējošā zināšanas. Ir plānots pilnveidot vērtēšanas sistēmu, ņemot vērā citu Latvijas un Eiropas Savienības augstskolu un koledžu pieredzi, izstrādājot vienotus vērtēšanas kritērijus visiem studiju kursiem katrā studiju programmā.

5. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA

Studiju procesa organizācija SIA „Alberta koledža” notiek atbilstoši Izglītības likumam, Augstskolu likumam un Profesionālās izglītības likumam.

Studijas reglamentē studiju programma, studiju plāns, studiju kursu programmas un studiju kalendārais grafiks.

Studijas tiek organizētas pilna laika klātienē un nepilna laika klātienē. Studiju ilgums: pilna laika studijās 2 gadi, nepilna laika studijās 2,5 gadi. Pilna laika un nepilna laika nodaļās mācību gads ir sadalīts divos semestros. Ir divas eksāmenu sesijas.

5.1. Izmantotās studiju metodes un formas

Studiju programmas realizācija notiek radoši, izmantojot dažādas metodes:

1) lekciju metode pamatā tiek izmantota studiju kursos, kuri nav pietiekamā daudzumā nodrošināti ar mācību literatūru vai kursos, kur šī metode ir visefektīvākā, piemēram, kuru apguve patstāvīgi ir sarežģīta;

2) patstāvīgais darbs, kura laikā studenti iemācās vākt, apkopot un analizēt nepieciešamo informāciju;

3) darbs nelielās grupās tēmu praktiskai izstrādāšanai un prezentācijai. Šajā gadījumā studenti iemācas strādāt komandās un pilnveido komunikatīvās un prezentēšanas prasmes;

4) dialoga metode tiek pielietota studiju kursos, kur blakus zināšanu apguvei tiek izkoptas arī komunikatīvās īpašības;

5) praktiskajām nodarbībām ir liels īpatsvars profesionālās specializācijas studiju kursu apguvē;

6) praksē studenti iegūst praktiskās iemaņas, iepazīstas ar darba operācijām;

7) semināri tiek praktizēti gandrīz visos studiju kursos. Tie ļauj studentiem izkopt runas kultūru, attīsta spējas argumentēti aizstāvēt savu viedokli un māku prezentēt ziņojumu;

8) vieslekcijas izmanto papildus zināšanu sniegšanai konkrētajā specializācijā, kā arī citu viedokļu iepazīšanai un apspriešanai;

9) studentu konferences izraisa lielu interesi. Studenti apspriež nozares aktualitātes un padziļina savas prezentācijas sagatavošanas un publiskās runas prasmes;

10) lietišķās spēles, kuru laikā studentiem ir iespēja pielietot praksē iegūtas zināšanas risinot dažādas problēmas un analizējot praktiskās situācijas.

Izmantojot dažādas studiju formas un metodes, ir iespējams panākt, ka studenti apgūst ne tikai studiju programmā definētās zināšanas un prasmes, bet attīsta un pilnveido darba tirgus definētās profesijai nepieciešamās specifiskās prasmes un spējas (piem. prezentācijas prasmes, argumentācijas prasmes, lēmumu pieņemšana, spēja strādāt komandā un sadarboties u.c. ). Liela uzmanība programmas realizācijā tiek pievērsta praktisko un teorētisko zināšanu integrēšanai praksē, tādēļ būtiska loma ir programmā realizētajām praksēm. Prakses ļauj pārbaudīt un pilnveidot apgūtās zināšanas un prasmes reālā darba vidē, kā arī iegūt jaunas iemaņas. Studiju procesā plaši tiek izmantotas mūsdienu informācijas tehnoloģijas. Nodarbību laikā docētājiem un studentiem ir iespēja izmantot multimedijus, kas ļauj studentiem paralēli studiju kursu satura apguvei iegūt prezentācijas un citas tehniskās prasmes.

Koledža organizē papildus bezmaksas konsultācijas studējošiem: centralizēti (visiem studējošajiem) – sesiju laikā, individuāli – saskaņā ar izstrādāto grafiku.

Katru gadu Alberta koledža organizē ikgadējās studentu praktiskās konferences. Pirmā konference norisinājās 2003.gadā un tās mērķis bija veicināt studējošo praktiskās iemaņas prezentācijas prasmē un spēju pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

2006./2007. mācību gadā notika V Studentu konference „E-komercijas aktuālās problēmas” (2007.g. 06.janvārī). Konference tika organizēta, balstoties uz Interneta veikalu pārstāvju aptaujas. Konferencē piedalījās 1., 2. un 3. kursa studenti: uzstājās ar referātiem un iesaistījās diskusijā.

2007./2008. mācību gadā koledža organizēja biznesa konferenci, kurā tika apspriestas aktuālās uzņēmējdarbības problēmas. Konferencē uzstājās valsts iestāžu pārstāvji, kredītiestāžu pārstāvji, starptautiskā eksperte merčendaizingā, koledžas un citu augstskolu mācībspēki. Konferenci apmeklēja aptuveni 100 dalībnieki: koledžas studenti un mācībspēki, sadarbības partneru pārstāvji, dažādu uzņēmumu pārstāvji.

2008.g. 30. aprīlī ir plānota starpkoledžu VI Studentu konference „Reklāma – biznesa virzītājspēks”, kurā piedalīsies studējošie un mācībspēki.

Praktisko iemaņu attīstībai un teorētisko zināšanu pārbaudei praksē koledža, sākot ar 2005.gadu, organizē lietišķās spēles par dažādām tēmām. 2005.g. 29. maijā notika spēle „Uzņēmuma „X” viena darba diena”, kurā studentiem bija jāpielieto iegūtās teorētiskās zināšanas vairākās sfērās – ekonomikā, menedžmentā, mārketingā, psiholoģijā, svešvalodā, tiesībās. Savas zināšanas studenti varēja pārbaudīt modelētā dzīves situācijā: „X” uzņēmuma dibināšana, ofisa darba organizēšana (telpu ierīkošanas projekts un darba līgumu noslēgšana), biznesa plāna izstrādāšana, reklāmas kampaņas plānošana, ārzemju biznesa partnera meklēšana, neapmierināta klienta sūdzības izskatīšana un problēmas risinājuma meklēšana.

Studentu motivācijas paaugstināšanai 2006.g. 27.maijā norisinājās lietišķā spēle „Karjeras dienas”, kuras laikā studentiem bija nepieciešams izveidot savu personāla atlases uzņēmumu, meklēt darbiniekus, ievietot sludinājumus par darbinieku meklēšanu, sastādīt un analizēt CV un pieteikuma vēstuli, novadīt interviju ar potenciālo darba ņēmēju.

2007.g. 12.maijā notika lietišķā spēle „Reklāma – biznesa virzītājspēks”. Spēles laikā studenti analizēja tirgu un izvēlējās mērķa auditoriju, izstrādāja mārketinga stratēģiju, sastādīja reklāmas kampaņas budžetu, izveidoja reklāmas rakstu un plakātu.

Plašāka informācija par konferencēm un lietišķām spēlēm pieejama koledžas mājas lapā www.alberta-koledza.lv.

Redzesloka paplašināšanai Alberta koledža organizē mācību ekskursijas. Piemēram, 2007./2008. mācību gadā studenti apmeklēja uzņēmumu „Timils”, kurā uzņēmuma īpašniece pastāstīja par uzņēmuma darbības īpatnībām, kā arī apmeklēja Latvijas bankas izstādi „Naudas pasaule”.

Papildus lekcijām, saskaņā ar studiju plānu, koledža organizē vieslekcijas. 2007./2008. mācību gadā notika vieslekcijas:

- 2007.g. 16. oktobrī „Pārrunas: kā gūt panākumus”, lekciju vadīja treneris un konsultants no Baltkrievijas Maksims Nedjakins;

- 2008.g. 01. aprīlī „Biznesa sākšana”, lekciju vadīja uzņēmēja Aiva Vīksna;

- 2008.g. 02. aprīlī „Izglītības turpināšanas iespējas Lielbritānijā”, lekciju vadīja Alan Hallet, uzņēmuma „English Oak Recruitment” pārstāvis;

- 2008.g. aprīlī plānota vieslekcija „Gods un cieņa: tiesību apjoms un aizsardzības mehānismi”, lekciju vadīs Jevgeņijs Zadorožnijs, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes 7.policijas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks.

Lai paplašinātu studējošo redzesloku un veicinātu sadarbību ar citām augstskolām, no 2008.g. 30. maija līdz 01.jūnijām studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” studējošie piedalīsies „Dinamiskās domas darbnīcas” darbībā, kuru organizē Biznesa augstskola „Turība”.

5.2. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu, studējošo iesaistīšana pētniecības projektos

Studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs vairumā gadījumu ir saistīts ar docētāju specializāciju programmas ietvaros, ar lasītajiem lekciju kursiem. Docētāju veiktie pētījumi ir nozīmīgs ieguldījums gan to pārstāvošās nozares attīstībā, gan arī studiju programmas attīstībā un studiju satura pilnveidošanā. Ar pētījumu starpniecību docētāji savos studiju kursos ienes aktuālākās nozares novitātes. Mācībspēki sagatavo zinātniskus rakstus, piedalās konferencēs un praktiskajos semināros, izstrādā mācību grāmatas un metodiskos materiālus. Plašāku informāciju par koledžas mācībspēku pētniecības darbību var redzēt 2. pielikumā.

Koledžas mācībspēki izmanto gūto pieredzi, lai motivētu studējošos iesaistīties dažādos projektos un citās aktivitātēs. Bez tam dažu studiju kursu ietvaros studentiem obligāti jāuzraksta pētnieciskais darbs – referāts vai eseja.

Piemēram, lekciju kursa „Sociālo pētījumu metodes” ietvaros studentiem ir iespēja realizēt praktiskus pētnieciskus darbus par dažādām sabiedrībā un koledžā aktuālām tēmām. Tā 2007./08. m.g. studenti izstrādāja pētnieciskos darbus par tēmu, kas saistīta ar nodarbinātības mobilitāti un veica pētījumu par Alberta koledžas studentu apmierinātību ar Sabiedrisko attiecību studiju programmu.

5.1. tabula

Studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” studējošo pētnieciskā darbība un jaunrades sasniegumi 2007./2008.m.g.

Aktivitātes nosaukums

Aktivitātes apraksts

Docētājs un studiju kurss

Laika posms

Grupu darbs „Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstības dinamika”

Studenti vāca informāciju par tautsaimniecības nozarēm un veica analīzi par tas attīstības dinamiku laika posmā no 1995.g. līdz 2007.g., sagatavoja prezentāciju par analīzes rezultātiem

Mag.oec., RTU doktorante


Studiju kurss: „Tautsaimniecība”

2007.g. septembris - oktobris

Pētījums „Alberta koledžas studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” studentu apmierinātības izvērtējums”

Sastādīta aptaujas anketa, novadīta studējošo aptauja un apkopoti tās rezultāti. Pētījumu veica 1.kursa pilna laika studējošie

Mag.soc., RSU doktorante

Velta Mazūre, studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” direktore

Studiju kursi: „Sociālo pētījumu metodes”, „Socioloģija”

2007.g. novembris – 2008.g. janvāris

Labdarības projekts „Ziemassvētku brīnumi: rotaļlietas un grāmatas bērniem”

Projekta mērķis ir savākt dāvanas bērniem, kuri dzīvo bērnu namos. Studenti izstrādāja bukletu un plakātu ar uzrunu projekta dalībniekiem, kurus izvietoja projekta dalībnieku telpās. Projekta ietvaros savāktas vairāk kā 1000 dāvanas.

1) Mag.iur, LU doktorante

Anna Saltikova

Studiju kurss: „Sabiedrisko attiecību tiesiskie aspekti”;

2) Mag.soc., RSU doktorante

Velta Mazūre, studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” direktore

Studiju kursi: „Sociālo pētījumu metodes”, „Socioloģija”

2007.g. oktobris – novembris

Biedrības „Studentu apvienība „Alberti”” dibināšana

1.kursa pilna laika studenti nodibināja biedrību, kuras mērķi ir iesaistīt koledžas studentus un absolventus dažādu aktivitāšu organizēšanā un projektu īstenošanā, veidot jaunas tradīcijas, veicināt kontaktus ar Latvijas un ārvalstu koledžām un augstskolām

1) Mag.oec. Inese Gavričeva

Studiju kurss: „Menedžments”

2) Mag.iur, LU doktorante

Anna Saltikova

Studiju kurss: „Sabiedrisko attiecību tiesiskie aspekti”;

2008.g. 15. janvāris, biedrības reģ. Nr. 40008122740

Koledžas avīze

Biedrība „Studentu apvienība „Alberti” izveidoja koledžas avīzi

Ideja - Mag.oec., RTU doktorante

Oksana Lentjušenkova,

Studiju kurss: „Projektu vadība”

Pirmā numura izveidošanas posms: 2008.g. janvāris – marts

Pirmais numurs iznāca 2008.g. 02. aprīlī

Pētījums „Alberta koledžas reklāmas atbilstība normatīvo aktu prasībām”

Tiek analizēta koledžas reklāmas darbība un tās atbilstība spēkā esošiem normatīvajiem aktiem

Mag.iur, LU doktorante

Anna Saltikova

Studiju kurss: „Sabiedrisko attiecību tiesiskie aspekti”

2008.g. marts – maijs

Publikācija Latvijas presē

1. kursa studente Maija Voitehoviča publicēja raksts „Starp jūru un zemi” laikrakstā „Staburags”

Patstāvīgi (pildot mājas darbu „Intervijas sagatavošana un veikšana” studiju kursā „Žurnālistikas pamati”

2008. g. 10. aprīlī

Starpkoledžu studējošo konference „Reklāma – biznesa virzītājspēks”

Divi 1. kursa dienas nodaļas studējošie (D. Vetrov, A. Kalniņš) sagatavoja un prezentēja referātus

V. Kalniņš (Daugmalis), studiju kurss: „Žurnālistikas pamati”

2008.g. 30. aprīlis

Arī nākotnē ir plānots iesaistīt studentus pētnieciskos projektos, kas tieši ir saistīti ar studiju programmu un tās ietvaros apgūstamiem studiju kursiem.

6. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS

Alberta koledžā piedāvātās programmas adresētas tai sabiedrības daļai, kas pēc vidējās vai jau augstākās izglītības ieguves izjūt vajadzību pēc mūsdienīgas profesionālas izglītības, kas samērojama ar Eiropas Savienības standartiem un prasībām. Viens no Eiropas Savienības ekonomiskās attīstības virzieniem – mazā un vidējā uzņēmējdarbība. Tas nozīmē, ka koledžas programma speciālistu gatavošanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir perspektīva un Latvijas ekonomikai vajadzīga.

Alberta koledžas pieci darbības gadi un pieredze ļauj secināt, ka cilvēki izvēlas studijas koledžā divu apsvērumu dēļ: pirmkārt, kā lietišķu, praktiski izmantojamu profesionālu zināšanu iegūšanas centru; otrkārt, kā kultūras centru, kas dod iespēju studentiem paplašināt izpratni par sabiedrisko procesu norisēm un padziļināt savas komunikācijas prasmes. Alberta koledža piedāvā dažādas ievirzes kursus un programmu blokus, kuri dod iespēju strādājošiem speciālistiem celt savu profesionālo kvalifikāciju.

6.1. Studiju programmas atbilstība pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam un profesijas standartam

Akreditējamā studiju programma izstrādāta balstoties uz Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un standartiem, kuri pastāv izglītības jomā. 2003.gada 29.decembrī Izglītības un zinātnes ministrija ar rīkojumu Nr.649 apstiprināja profesijas standartu „Sabiedrisko attiecību speciālists”, kurā noteikti sabiedrisko attiecību speciālista pienākumi un uzdevumi, vispārējās, specialās un specifiskās prasmes, kā arī minimālais studiju priekšmetu apjoms un apgūšanas līmenis. Salīdzinot studiju programmas struktūru un saturu ar standarta prasībām, var secināt, ka studiju programma atbilst profesijas standarta prasībām: ir iekļauti visi studiju kursi, kuri nodrošina speciālista sagatavošanu noteikto pienākumu pildīšanai (sk. 7.pielikumu).

Studiju programmas kopējais apjoms ir 80 kredītpunkti. Studiju programma izveidota saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr.141 no 2001.gada 20. marta par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu:

· vispārizglītojošie studiju kursi - 20 kredītpunkti;

· nozares studiju kursi un izvēles kursi - 36 kredītpunkti;

· prakses - 16 kredītpunkti;

· diplomdarbs – 8 kredītpunkti.

Studiju programmas struktūra atbilst valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam.

6.1. tabula

Studiju programmas salīdzinājums ar valsts izglītības standartu

Kritērijs

Standarta prasības

Programma Alberta koledža

Kopējais programmas apjoms

80 – 120 KP

80 KP

Kopējais studiju ilgums profesionālās kvalifikācijas ieguvei

Vismaz divi gadi

2 gadi – pilna laika studijas

2,5 gadi – nepilna laika studijas

Studiju kursu kopējais apjoms

Vismaz 56 KP, bet ne vairāk kā 75% no programmas apjoma

56 KP, kas sastāda 70% no kopējā programmas apjoma

Vispārizglītojošo kursu apjoms

Vismaz 20 KP

20 KP

Nozares kursu apjoms

Vismaz 36 KP

36 KP

Prakses apjoms

Vismaz 16 KP

16 KP

Diplomdarba apjoms

Vismaz 8 KP, bet ne vairāk kā 10% no programmas apjoma

8 KP, kas sastāda 10% no kopējā programmas apjoma

6.2. Absolventu perspektīvas darba tirgū nākamajos sešos gados

Koledža sniedz iespēju iegūt augstāko izglītību un profesiju relatīvi īsā laika posmā. Darba tirgū vienmēr ir nepieciešami speciālisti ar labām zināšanām uzņēmuma darba organizēšanā un pārvaldē. Veicot studējošo aptauju, tika uzdots jautājums „Vai jūsu konkurētspēja paaugstināsies pēc studijām Alberta koledžā?” Analizējot atbildes uz šo jautājumu, tika secināts: lielākā daļa studējošo uzskata, ka viņu konkurētspēja paaugstināsies.

2007.gada vasarā tika veikta sabiedrības, t.sk. darba devēju, aptauja par to, kas ir koledža un vai speciālisti sabiedriskās attiecības būs pieprasīti tirgū tuvāko sešu gadu laikā. Kopējais respondentu skaits ir 1929. Apkopojot aptaujas rezultātus var secināt, lielāka daļa uzskata, ka tie būs nepieciešami: 83% aptaujāto atbildēja „jā”, 9% - atbildēja „nē”, 8% - atbildēja „nezinu”. Daudzi respondenti, kuri deva pozitīvas atbildes, pamato tās ar to, ka Latvijas uzņēmējiem jāmācas sevi prezentēt, informēt sabiedrību par sevi un saviem produktiem.

2007.g. no 01.novembra līdz 15.decembrim komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūra „A.W.Olsen&Partners” veica pētījumu par to, kā un cik bieži Latvijas uzņēmumi izmanto sabiedrisko attiecību instrumentus. Pētījumā tika iesaistīti 217 Latvijas uzņēmumi: ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, valsts un pašvaldības iestādes, nevalstiskais sektors. Pētījumā noskaidrots, ka skaitliski visvairāk ar apzinātu sabiedrisko attiecību instrumentu izmantošanu nodarbojas lielie uzņēmumi (77%), pārējie izmanto šos instrumentus mazāk: vidējie uzņēmumi 64%, mazie uzņēmumi 41%, mikrouzņēmumi 31%. Lielāka daļa respondentu (51%) norādīja, ka ar sabiedrisko attiecību jautājumu risināšanu nodarbojas kāds no darbiniekiem, kam tas ir papildus pienākums, savukārt 27% respondentu norādīja, ka izmanto specializēto uzņēmumu pakalpojumus. Jāatzīmē tas, ka divus gadus atpakaļ to uzņēmumu skaits, kuri nodarbojas ar apzinātu sabiedrisko attiecību instrumentu izmantošanu, bet kuriem nav atsevišķs darbinieks vai struktūrvienība, bija 74% (t.i. par 23% vairāk). No uzņēmumiem, kas pašlaik apzināti neizmanto sabiedrisko attiecību instrumentus, 19% plāno to darīt nākotnē. Tātad, šī pētījuma rezultāti liecina par to, ka pieprasījums pēc sabiedrisko attiecību speciālistiem pieaugs.

Studiju programmā „Sabiedriskās attiecības” vēl nebija neviena izlaiduma. Bet koledža veic citu studiju programmas absolventu aptauju. Pēc koledžas absolventu aptaujas rezultātiem var secināt, ka iegūtās izglītības pielietojamība ir augsta (61,76% aptaujāto atbildēja „augsta”). Tas liecina par to, ka viņi ir pārliecināti par iespēju pielietot iegūtas zināšanas praksē. Lielākai daļai absolventu (58,82%) pašreizējais darbs ir saistīts ar iegūtu specialitāti koledžā. Domājot par tālāko izglītību lielāka daļa absolventu plāno turpināt studijas bakalaura grāda iegūšanai – kopumā 70,59% absolventu.

Vērtējot iegūtās izglītības intelektuālo līmeni, lielākā daļa absolventu atzīmēja - izglītības līmenis ir augsts. Neviens absolvents nedeva zemu novērtējumu. Aptaujas laikā absolventi vērtēja arī koledžas pasniedzēju darba līmeni. Apkopojot aptaujas rezultātus, var secināt, ka 76,47% absolventu novērtēja pasniedzēju darba līmeni kā augstu un 25,53% absolventu kā vidēju. Neviens no absolventiem nedeva zemu novērtējumu. Tas ļauj secināt, kā Alberta koledžas izglītības līmenis ir augsts.

Aptaujas laikā absolventiem arī jautāts par to, kā koledža ietekmēja absolventu dzīvi. Daudzi absolventi atzīmēja, ka studijas koledžā palīdzēja paaugstināt pašnovērtējumu, kā arī veicināja darba kvalitāti un karjeras izaugsmi.

Vērtējot koledžas perspektīvas, lielākā daļa absolventu uzskata, ka tās ir ļoti labas (55,88%) un labas (44,12%). Neviens no absolventiem nenovērtē koledžas perspektīvas kā zemas.

Pēc darba devēju aptaujas rezultātiem var secināt, ka koledžas absolventi strādā mazajos, vidējos un lielajos uzņēmumos, kā arī valsts iestādēs. Darba devēji pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares: pašvaldība, tirdzniecība, nekustamais īpašums, izlietota iepakojuma apsaimniekošana, reģionālā prese, profesionālās apmācības, valsts pārvalde, banku sektors. Daudzi darba devēji (83%) atzīmē, ka darbinieka darba kvalitāte paaugstinājās pēc kvalifikācijas paaugstināšanās.

7. STUDĒJOŠO RAKSTUROJUMS

7.1. Studējošo skaits programmā

Studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” īstenošana uzsākta 2007.g. 01. septembrī. Kopējais uzņemto studentu skaits bija 334, no tiem 105 cilvēki studiju programmā „Sabiedriskās attiecības” (34 – pilna laika studijās, 71 – nepilna laika studijās). Uz 2008.g. 01. aprīli studējošo skaits programmā ir 70 studējošie. Tas nozīme, ka 35 cilvēki, ka iestājās koledžā, neturpina studijas izvēlētajā programmā. No tiem viens studējošais mainījis studiju programmu. Eksmatrikulācijas iemesli ir: personīgie iemesli (slodze darbā, ģimenes apstākļi, veselības problēmas) 23,5%, nenokārtotas finansiālās saistības 50%, akadēmiskie parādi un nenokārtotas finansiālās saistības 26,5%. Koledža nepieņem lēmumu par eksmatrikulāciju, neaprunājoties ar studējošo un brīdinot viņu par situāciju, kurā atrodas studējošais. Tiem studējošiem, kuriem ir finansiālie parādi, koledža piedāvā palīdzību studiju kredīta kārtošanā, kā arī piedāvā sastādīt citu maksājumu grafiku atbilstoši studējošā vajadzībām. Tiem studējošiem, kuriem ir akadēmiskie parādi, tiek dots laiks to kārtošanai, organizētas papildus konsultācijas.

Analizējot studējošo struktūru pēc dzimuma, var secināt, ka studiju programmā lielākais īpatsvars ir sievietēm 75,7% un mazākais vīriešiem 24,3%.

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

18-2021-3031-4041-50

Vecums, gados

Studējošo skaits

7.1. att. Studējošo vecuma struktūra

Vidējais studējošo vecums ir: pilna laika dienas grupā – 20,4 gadi, nepilna laika vakara grupā – 24 gadi, nepilna laika sestdienas grupā – 24,8 gadi.

Diviem studējošiem ir augstākā izglītība: maģistra grāds filoloģijā un sociālo zinātņu bakalaura grāds vadībzinātnē.

7.2. Studējošo aptaujas un to analīze

Studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” studējošo aptaujas tika organizētas divos veidos. Viena aptauja notika pētījuma „Alberta koledžas studiju programmas kvalitāte” ietvaros, kuru veica paši studējošie un otru aptauju veica koledžas administrācija.

Aptaujas rezultāti pēc studējošo datiem. Dienas grupā tika aptaujāti 22 studējošie, no kuriem 12 bija sievietes, bet 10 vīrieši. Respondentu vidējais vecums 20 gadi. Vakara grupā tika aptaujāti 20 studenti, no kuriem 18 bija sievietes un 2 vīrieši. Sestdienas grupā tika aptaujāti 16 studenti, no kuriem 15 bija sievietes un 1 vīrietis.

Uz jautājumu „Kāpēc izvēlējāties studēt Alberta koledžā?” studējošie atbildēja dažādi. Piemēram, dienas grupas studējošiem svarīgākais bija apmierinošā studiju maksa (30%), iestāšanās bez eksāmeniem (24%) un koledžas atpazīstamība (24%). Savukārt vakara grupas studējošiem svarīgākais bija koledžas atpazīstamība (23%), apmierinoša studiju maksa (20%) un studiju saistība ar esošo darbu (18%). Sestdienas grupas studentiem svarīgākais bija apmierinoša studiju maksa (36%), koledžas atpazīstamība (16%), iestāšanās bez eksāmeniem (13%). Studējošie atzīmēja arī to, ka koledžā var iegūt kvalitatīvu izglītību (11%).

13,30%

2,00%

2,00%

2,50%

11,00%

28,70%

21,00%

8,70%

10,80%

0%10%20%30%40%

Nav iestājeksāmenu

Darba vietai ir līgums ar koledžu

Apmaksā darba devējs

Koledžā mācās draugi

Koledžā var iegūt kvalitatīvu izglītību

Apmierina studiju maksa

Dzirdēta koledžas reklāma

Saistībā ar esošo darbu

Cits variants

7.2. att. Studējošo atbildes uz jautājumu „Kāpēc Jūs izvēlējaties Alberta koledžu?”

Studējošie vērtēja arī studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem: 48% ir pilnībā apmierināti ar nodrošinājumu, 40% daļēji apmierināti un 12% nav apmierināti.

Studentiem tika lūgts novērtēt studiju procesa organizāciju un telpu tehnisko aprīkojumu. Vairākums no dienas, vakara un sestdienas grupu studējošiem studiju procesa organizāciju vērtē kā labu: dienas grupa 72%, vakara grupa 70% un sestdienas grupa 70%. Studiju telpu tehnisko nodrošinājumu studējošie vērtē kā labu: dienas grupa 86%, vakara un sestdienas grupas 75% studējošo.

Studējošie vērtēja arī mācībspēku darba kvalitāti. Studējošie vērtēja tikai tos pasniedzējus, kuri strādāja ar viņiem pirmajā semestrī. Apkopojot vērtēšanas rezultātus var secināt: vidējās atzīmes ir augstas (bija jāvērtē pēc 5 baļļu sistēmas):

1) mācībspēku zināšanu līmenis – 4,4;

2) mācībspēku pasniegšanas stils – 4;

3) izdales materiālu pietiekamība un kvalitāte – 4;

4) mācībspēks kā personība – 4,1.

Kopumā var teikt, ka studējošie augstu novērtēja studiju programmas kvalitāti.

Aptaujas rezultāti pēc koledžas administrācijas datiem. Laika posmā no 2008.g. 02. februāra līdz 28. februārim koledžas administrācija veica studējošo aptauju. Aptaujā piedalījās 55,7% studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” studējošo.

Uz jautājumu „Kāpēc Jūs izvēlējāties Alberta koledžu?” studējošie kā svarīgāko atzīmēja (viņi varēja izvēlēties vairākus variantus):

1) ieinteresēja koledžā piedāvāta studiju programma – 97%;

2) koledžā ir profesionāli pasniedzēji – 94%;

3) koledžā ir pieņemama studiju maksa – 97%;

4) ērts studiju maksas maksāšanas grafiks (var maksāt pa mēnešiem) – 85%;

5) koledžā ir augsts studiju kvalitātes līmenis – 88%;

6) koledža nodrošina prakses vietu – 77%.

Koledžas atmosfēru studējošie vērtē kā patīkamu un 18% jūtas koledžā kā mājās. Studējošie vērtē koledžas darba administrācijas kvalitāti kā labu 64% un teicamu 18%.

0%10%20%30%40%50%60%70%80%90%

Iegūt diplomu

Paaugstināt savu

konkurētspēju darba tirgū

Iegūt zināšanas

Paaugstināt savu

pašnovērtējumu

Pārbaudīt savas spējas

mācīties

7.3. att. Studējošo studiju mērķis

Koledžai bija interesanti noskaidrot studējošo studiju mērķi. Studējošie varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus. Kā redzams, galvenie studiju mērķi ir iegūt diplomu un zināšanas. Liels studējošo skaits studē arī tādēļ, lai paaugstinātu savu konkurētspēju, kas liecina par viņu augsto studiju motivāciju.

Koledžas administrācija lūdza arī novērtēt mācībspēku darba kvalitāti pēc četriem kritējiem. Katrs kritērijs tika vērtēts pēc piecu baļļu sistēmas. Apkopojot rezultātus, var secināt, ka tie ir līdzīgi studējošo veiktās aptaujas rezultātiem:

1) nodarbību saturs, teorētiskais līmenis – 4,2;

2) pasniegšanas stils – 4,2;

3) mācībspēku zināšanas un erudīcija – 4,5;

4) objektivitāte, vērtējot studentu zināšanas – 4,2.

Apkopojot studējošo aptaujas rezultātus, var secināt, ka studējošie ir apmierināti ar koledžas darbību, studiju procesa organizāciju un mācībspēku darbu.

7.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Alberta koledžas nolikumos ir paredzēta studentu līdzdalība koledžas padomē, kas nodrošina studentu aktivitātes visos jautājumos, kas saistīti ar studiju procesa organizēšanu un uzlabošanu. Studējošie darbojas arī Studējošo pašpārvaldē. Koledžas administrācija regulāri tiekas ar Studējošo pašpārvaldi un apspriež jautājumus, kas saistīti ar studiju procesu un ārpusstudiju pasākumiem. Papildus tām, regulāri veiktas aptaujas, kuru rezultātus ņem vērā, pilnveidojot studiju procesa organizāciju un administrācijas darbību.

Tā kā lielākā daļa programmas studenti ir strādājoši, savu viedokli studiju procesa pilnveidošanai viņi pauž klātienes nodarbībās, tikšanās reizēs ar programmas direktoru, docētājiem, koledžas administrāciju. Studējošo ieteikumi tiek ņemti vērā, pilnveidojot koledžas darbību. Piemēram, mājas lapā katram pasniedzējam ir pierakstīts amats un zinātniskais grāds.

8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS

8.1. Akadēmiskā personāla skaits un kvalifikācija

Saskaņā ar Nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem par koledžas mācībspēku var strādāt personas ar augstāko izglītību un profesionālo pieredzi.

Studiju programmas īstenošanu (ieskaitot izvēles kursus) nodrošina 23 mācībspēki, no kuriem 13 mācībspēkiem koledžā ir pamatdarba vieta.

4,3%

30,4%

52,2%

13,1%

doktora grāds

maģistra grāds un studē

doktorantūrā

maģistra grāds

augstākā izglītība

8.1. att. Akadēmiskā personāla zinātniskie grādi

Kopumā akadēmiskā personāla sastāvā ir 1 docētājs ar doktora grādu, 19 – ar maģistra grādu un 3 ar augstāko izglītību. No visiem pasniedzējiem, kuriem ir maģistra grāds, 5 docētāji studē doktorantūrā un visiem Alberta koledžā ir pamatdarba vieta un 2 docētāji (Alberta koledžā ir pamatdarba vieta) izstrādā promocijas darbus (sk. 2. pielikumu).

Akadēmiskā personāla sadalījumu pēc akadēmiskiem amatiem var redzēt 8.1. tabulā.

8.1. tabula

Studiju procesa akadēmiskais nodrošinājums

Docētāju akadēmiskie amati

Skaits

Statuss koledžā

Profesors

1

Viesdocētājs

Docenti

2

2 – pamatdarbā

Lektori

20

11 – pamatdarbā, 9 - viesdocētāji

Kopumā pamatdarbā strādājošo mācībspēku skaits ir 13 cilvēki vai 56,5% no kopēja akadēmiskā personāla skaita. Pašlaik pamatdarbā strādājošie mācībspēki nodrošina vairāk nekā 50% no studiju programmas apjoma (sk. 4.pielikumu).

Visi mācībspēki veic metodisko, zinātnisko un pētniecisko darbību. Galvenie zinātniskie un pētnieciskie darbi, kā arī publikācijas ir atspoguļotas mācībspēku biogrāfijās (sk. 2. pielikumu).

Akadēmiskā personāla raksturojums pēc vecuma ir atspoguļots 8.2. attēlā.

0,0%

5,0%

10,0%

15,0%

20,0%

25,0%

30,0%

25-2930-3940-4950-5960 un vecāki

8.2. att. Akadēmiska personāla sadalījums pēc vecuma

Kā redzams 8.2. attēlā, lielākais akadēmiskā personāla skaits ir vecuma grupās no 40 līdz 49 un no 50 līdz 59 gadiem. Bet kopumā liels īpatsvars ir mācībspēkiem līdz 50 gadiem.

8.2. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem

Akadēmiskā personāla atlasi nosaka nolikums „Par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem Alberta koledžā” un Latvijas Republikas normatīvie akti. Izvēloties docētāju studiju kursiem pievērsta uzmanība ne tikai atbilstošai izglītībai un zinātniskam grādam, bet arī docētāja profesionālai pieredzei: darba pieredze docētā studiju kursa jomā, pedagoģiskā pieredze, zinātniskā un pētnieciskā darbība.

Koledžas mācībspēki regulāri paaugstina kvalifikāciju apmeklējot seminārus un treniņus, piedaloties konferencēs un gatavojot zinātniskus darbus un publikācijas, kā arī studējot doktorantūrā (pašlaik studē 7 docētāji). Koledža cenšas atbalstīt kvalifikācijas celšanas pasākumus gan finansiāli, gan organizatoriski. 2007./2008.m.g. ir uzsākta projekta „Diskusijas pie kafijas tases” īstenošana. Projekta ietvaros koledžas mācībspēkiem tiek organizēti semināri par dažādām aktuālām tēmām. Līdz 2008.g. 01. martam notika divi semināri:

1) „Svarīgākais, kam jāpievērš uzmanība sagatavojot studentus diplomdarba izstrādei”, semināru vadīja RSU asoc.prof., Dr. phil. Lolita Vilka. Seminārā piedalījās 11 mācībspēki;

2) „Komandu darba metodes izglītībā”, semināru vadīja RPIVA lektore Rita Zālīte.

Katra mācību gada sākumā mācībspēkiem tiek organizēts seminārs par studiju procesa aktualitātēm. Mācībspēki pozitīvi novērtējuši šo semināru, tāpēc arī turpmāk plānots to darīt.

Nākamā mācību gada budžetā ir ieplānoti naudas līdzekļi mācībspēku kvalifikācijas paaugstināšanas finansiālām atbalstam sekojošās aktivitātēs:

1) dalība konferencē;

2) zinātnisko un pētniecisko darbu, kā arī mācību grāmatu sagatavošana;

3) kursi, semināri, treniņi;

4) pieredzes apmaiņas braucieni.

Daļai no šīm aktivitātēm ir plānots piesaistīt finansējumu no ES struktūrfondiem un atbalsta programmām.

Nākamos sešos gados akadēmiskā personāla politikas attīstības virzieni ir šādi:

1) turpināt piesaistīt profesionāļus dažādās jomās gan studiju kursu vadīšanai, gan arī vieslekciju vadīšanai no Latvijas un citām valstīm;

2) piesaistīt gados jaunus mācībspēkus (min. 3), kuri ar laiku varētu aizvietot tos mācībspēkus, kuri aizies pensijā;

3) motivēt akadēmisko personālu vairāk iesaistīties pētnieciskajā darbā, izstrādājot projektus ES struktūrfondu atbalstam, kā arī sadarbībā ar komerciālām organizācijām;

4) iesaistīties akadēmiskā personāla apmaiņas programmās Latvijā un ES.

9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

Koledžas finansiālos resursus veido studiju maksa (83%), īstenojamo projektu līdzekļi (ES struktūrfondu atbalsts) (6,5%), ieņēmumi no treniņiem un semināriem (10,5%). Studējošo studiju maksu un pārējos maksājumus saistītus ar studiju procesu nosaka Nolikums par Alberta koledžas studējošo studiju maksu un citiem maksājumiem. Ar katru studējošo tiek noslēgts studiju līgums, kurā ir uzrādītā studiju maksa par visu studiju laiku.

Izdevumu sadalījums par posteņiem ir attēlots 9.1. attēlā. Lielāko naudas līdzekļu daļu sastāda darba algas fonds un nodokļi.

42%

10%

20%

4%

3%

10%

7%

2%

2%

Algas fonds

Nodokļi

Nomas maksa

Sakari

Personāla apmācība

Infrastruktūras attīstība

Bibliotēka

Reklāma

Pārējie izdevumi

9.1. att. Izdevumu sadalījums

Studiju process notiek Rīgā. Pilna laika studijās studējošajiem nodarbības notiek koledžas telpās Skolas iela 22, 2. un 4. stāvos.

9.1. tabula

Alberta koledžas telpas

Telpu raksturojums

Līguma raksturojums

Rīga, Skolas iela 22

Alberta koledžas pastāvīgās telpas

Kopējā platība: 431,59 m2

· administratīvas telpas

· auditorijas

· datoru klase

· atpūtas telpas

· bibliotēka

Pastāvīgi līgumi no 2003.g. un 2007.g.: spēka līdz 2012. gada 28. februārim.

Rīga, Bruņinieku iela 75b - 2

Alberta koledžas pastāvīgas telpas

Kopējā platība: 127,09 m2

· administratīvās telpas

· noliktava

· arhīvs

Pastāvīgs līgums no 2007.g.10.septembra par 1.stāvu:

spēka no 2007.g. 01 novembra līdz 2009. gada 31.decembrim.

Rīga, Skolas iela 11

Rīgas Biznesa skola

Kopējā platība 2007. – 2008.m.g.: 250,9 m2

· auditorijas

· datoru klase

Katru gadu slēdzams jauns līgums (pēc vajadzības).

Studentiem ir iespējas strādāt koledžas datorklasē, izmantot internetu. 2007.g. tika atklātas jaunas izremontētas auditorijas 2. stāvā, veikts administratīvo telpu un kāpņu telpas kosmētiskais remonts. Visas auditorijas ir aprīkotas ar datortehniku, kas ļauj vadīt nodarbības, izmantojot multimediju projektorus.

Plānots 2008.g. noslēgt nomas līgumu par papildus telpām Rīgā, Skolas ielā 22, plānojama platība: 125 m2. Mērķis: papildus auditorijas, otra datoru klase, studējošo atpūtas telpas, bibliotēkas paplašināšana.

2006./2007.m.g. ir izveidota jauna bibliotēkas telpa: ir iegādātas jaunas mēbeles. Bibliotēkā ir Interneta pieslēgums un telpa patstāvīgam darbam. Alberta koledža nepārtraukti papildina bibliotēku ar jaunāko literatūru. Bibliotēkas fondā pārsvarā ir mācību līdzekļi latviešu valodā. Visus mācību līdzekļus studējošie var paņemt uz mājām, kā arī strādāt ar tiem uz vietas.

Kopumā bibliotēkas fondā ir 792 grāmatu nosaukumi vai 2398 eksemplāri, neskaitot periodiskos izdevumus, no tiem 170 grāmatu nosaukumi (vai 710 eksemplāri) ir grāmatas studiju kursos studiju programmā „Sabiedriskās attiecības”.

Koledža nodrošina iespēju studējošajiem izmantot 14 bibliotēkas, kas apvienotas tīklā, noformējot vienoto lasītāja karti.

Koledža uzsākusi darbu pie metodisko līdzekļu sagatavošanas un publicēšanas. 2007./2008.m.g. ir sagatavoti šādi metodiskie materiāli studiju programmas „Sabiedriskās attiecības” studējošiem:

- lekciju konspekts „Projektu vadība”;

- lekciju konspekts „SA tiesiskie aspekti”;

- tiek gatavota grāmata „Sociāla psiholoģija”, kuru gatavo koledžas lektori B.Briško un M.Zakriževska sadarbībā ar RSU docētāju I. J.Mihailovu;

- tiek gatavota mācību grāmata „Lietišķā svešvaloda”, kuru gatavo koledžas docente Ļ.Gorenšteina.

Nākamajos gados ir plānots sagatavot metodiskus līdzekļus vai grāmatas katrā studiju priekšmetā.

10. ĀRĒJIE SAKARI

10.1. Sadarbība ar darba devējiem

Alberta koledžai izveidojusies laba sadarbība ar uzņēmumiem, valsts iestādēm, pašvaldības uzņēmumiem, nevalstiskām organizācijām u.c.. Ir noslēgti sadarbības līgumi kopīgo projektu īstenošanai un studējošo prakses organizēšanai (sk. 6 .pielikumu). Darba devēju pārstāvji ir iesaistīti valsts noslēguma pārbaudījumu komisijā. Darba devēji iesaistās arī organizētajās konferencēs un lietišķās spēlēs.

Sagatavojot studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumu, tika aptaujāti dažu uzņēmumu pārstāvji (Aģentūra „Mediju tilts”, Valsts ieņēmumu dienests, „Rīgas satiksme u.c.) par to, kādas zināšanas būtu nepieciešamas sabiedrisko attiecību speciālistam. Visi atzīmēja gandrīz vienu un to pašu. Piemēram, kā atzīst vienas no lielākajām Latvijas SA aģentūrām „Mediju tilts” valdes priekšsēdētāja Laura Minskere, tad sabiedrisko attiecību speciālistiem jāapgūst zināšanas SA veidošanai Internetā, jo notiek lielas izmaiņas mediju tirgū , SA speciālistiem darba tirgū aizvien vairāk tiks prasītas zināšanas ekonomikā, jo SA sadaļas jāspēj integrēt biznesa un mārketinga plānos. Uzņēmēji prasa izmērāmus rezultātus, kas saskanētu ar izvirzīto biznesa stratēģiju, nevis vispārēju reputācijas veidošanu. SA speciālista uzdevums būtiski mainīsies – lielāks akcents būs uz īsas, dinamiskas informācijas sagatavošanu, kas galvenokārt būs domāta publicēšanai Internetā. Garās intervijas, korporatīvās relīzes nekur nepazudīs, taču to proporcija samazināsies.

10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuras īsteno līdzīgas augstākās izglītības programmas

Alberta koledža sadarbojas gan ar Latvijas, gan ar Eiropas Savienības augstskolām. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar Biznesa augstskolu „Turību”, Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, panāktas vienošanās ar sešām Lielbritānijas augstskolām: University of Huddersfield, University of Salford, University of Central Lancashire, University of Derby, Birmingham City Univercity, Coventry University. Pašlaik uzsāktas sarunas par sadarbību ar Lyngby Business Academy (Dānija) un the London Academy for Higher Education.

Sadarbība ar augstskolām notiek dažādos virzienos, piemēram:

1) koledža ir Latvijas koledžu asociācijas biedre. Asociācijas ietvaros notiek dažādas starpkoledžu aktivitātes;

2) koledžas mācībspēki un studējošie piedalās citu augstskolu organizētajās konferencēs;

3) citu augstskolu mācībspēki un studējošie piedalās koledžas organizētajās konferencēs un diskusijās;

4) koledža iesaistās kopēju projektu īstenošana ar citām augstskolām, piemēram, sabiedrisko attiecību studentu nometne, kuru organizē Biznesa augstskola „Turība”. Koledžas mācībspēki piedalīsies kā moderatori un studējošie kā aktīvie dalībnieki.

Studiju programma „Sabiedriskās attiecības” tika salīdzināta ar divām analoģiskām programmām, kuras tiek realizētas Dānijas un Beļģijas izglītības iestādēs.

Šo valstu izglītības iestādes tika izvelētas tāpēc, ka izglītības sistēmas Dānijā un Beļģijā ir tuvas Latvijas izglītības sistēmai un to programmas un iegūstamās kvalifikācijas ir tuvas Alberta koledžas studiju programmas iegūstamajai kvalifikācijai.

Salīdzinājums ar divām ārvalstu programmām tika veikts par pamatu ņemot līdzību.

1 · web viewpatstāvīgais darbs, kura laikā studenti iemācās vākt, apkopot un analizēt...

Documents