Z I Ņ O J U M S

par publiskās apspriešanas rezultātiem

tematiskajam plānojumam “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija”

un tā Vides pārskata projektam

Ar Valmieras pilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) domes 2017.gada 28.septembra lēmumu Nr.367 (protokols Nr.13, 39.§) tika uzsākta tematiskā plānojuma “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” izstrāde, kā arī apstiprināts tematiskā plānojuma izstrādes vadītājs un darba uzdevums.

Tematiskā plānojuma izstrādes mērķis – izvērtēt esošo Valmieras pilsētas transporta infrastruktūru, identificēt problēmas, izstrādāt iespējamo attīstības koncepciju, izvirzot un definējot sasniedzamos mērķus, kā arī uzdevumus mērķu sasniegšanai.

Atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja izsniegtajiem noteikumiem – e-dokuments Nr.7-01/1146 (Pašvaldībā reģistrēts 07.11.2017. ar Nr.2.2.1.5/17/2212) tematiskajam plānojumam veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un sagatavots Vides pārskats.

Saskaņā ar Pašvaldības domes 2018.gada 27.septembra lēmumu Nr.307 (protokols Nr.11, 9.§) “Par tematiskā plānojuma “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” un tā Vides pārskata projekta nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai” tematiskais plānojums un tā Vides pārskata projekts no 2018.gada 15.oktobra līdz 2018.gada 13.novembrim tika nodots publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai (turpmāk – publiskā apspriešana).

Publiskās apspriešanas laikā 2018.gada 7.novembrī plkst.17:00 pašvaldības sanāksmju zālē (Lāčplēša ielā 2, Valmierā) tika organizēta publiskās apspriešanas sanāksme, kurā piedalījās gan tematiskā plānojuma izstrādātāju pārstāvji, gan pašvaldības pārstāvji, gan interesenti. Sanāksmē piedalījās 21 dalībnieks.

Publiskās apspriešanas laikā ar tematisko plānojumu un tā Vides pārskata projektu bija iespējams iepazīties:

- izdrukas formā Pašvaldības ēkas foajē Lāčplēša ielā 2, Valmierā; - elektroniskā formā Pašvaldības tīmekļa vietnē www.valmiera.lv sadaļā “Attīstība” –

“Teritorijas plānošana” – “Tematiskie plānojumi”, kā arī valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv.

Rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus bija iespējams iesniegt līdz 2018.gada 13.novembrim: - nosūtot pa pastu pašvaldībai Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV-4201; - nosūtot elektroniski parakstītu iesniegumu, adresējot pasts@valmiera.lv; - iesniedzot personīgi pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Pašvaldības darba

laikos.

Tika pieprasīti un saņemti atzinumi par tematisko plānojumu un tā Vides pārskata projektu no institūcijām: VAS “Latvijas Valsts ceļi” Valmieras nodaļas, Satiksmes ministrijas, Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvaldes, Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta Vidzemes kontroles nodaļas, Vidzemes plānošanas reģiona, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas.

Publiskās apspriešanas laikā saņemti arī priekšlikumi un iebildumi no divām fiziskām personām un SIA “VTU Valmiera” un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas, Vides un ilgtspējības pārvaldības pētniecības grupas speciālistiem Dr.geogr. Jāņa Kauliņa un M.vid.zin. Zandas Krūkles.

Pēc publiskās apspriešanas beigām 2018.gada 21.novembrī plkst.17:00 pašvaldības sanāksmju zālē (Lāčplēša ielā 2, Valmierā) tika organizēta publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un atzinumu izskatīšanas sanāksme, kuras protokolam pievienots apkopojums par saņemtajiem institūciju atzinumiem un apkopojums par saņemtajiem priekšlikumiem / iebildumiem un ietverta atzīme par priekšlikumu ņemšanu vērā vai noraidīšanu (sanāksmes protokols pielikumā). Sanāksmē tika izrunāti publiskās apspriešanas rezultāti un priekšlikumu vērā ņemšana vai noraidīšana. Sanāksmē piedalījās pašvaldības darbinieki un tematiskā plānojuma izstrādātāji, interesenti sanāksmē nebija ieradušies. Sanāksmē piedalījās 8 dalībnieki.

.

2

Izvērtējot tematiskā plānojuma redakciju, publiskās apspriešanas laikā saņemtos institūciju atzinumus un iesniegtos priekšlikumus / iebildumus, konstatēts, ka tematiskā plānojuma redakciju un tā vides pārskatu nepieciešams pilnveidot atbilstoši publiskās apspriešanas rezultātiem, ņemot vērā publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izskatīšanas 2018.gada 21.novembra sanāksmes protokolu. Jautājums par tematiskā plānojuma un vides pārskata pilnveidošanu virzāms izskatīšanai Valmieras pilsētas pašvaldības domē lēmuma pieņemšanai.

Pielikumā: 2018.gada 21.novembra tematiskā plānojuma “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” un tā Vides pārskata projekta publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izskatīšanas sanāksmes protokols Nr.2 ar pielikumiem uz 18 lpp.

Ziņojumu sagatavoja:

Tematiskā plānojuma izstrādes vadītāja, Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes Pilsētplānošanas nodaļas Ainavu arhitekte – teritorijas plānotāja Dace Elbrete 2018.gada 26.novembrī

LATVIJAS REPUBLIKA

VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBA

Reģistrācijas Nr.LV90000043403, Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV-4201 Tālrunis 64207120, fakss 64207125, e-pasts: pasts@valmiera.lv, www.valmiera.lv

Tematiskā plānojuma “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” un tā

Vides pārskata projekta publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izskatīšanas

SANĀKSMES PROTOKOLS

2018.gada 21.novembrī Nr.2 Sanāksmes norises vieta:

Valmieras pilsētas pašvaldības ēkas sanāksmju zāle, Lāčplēša iela 2, Valmiera

Sanāksme atklāta: 2018.gada 21.novembrī, plkst.17:00

Sanāksme noslēgta: 2018.gada 21.novembrī, plkst.18:15

Sanāksmi vada: Dace Elbrete, tematiskā plānojuma izstrādes vadītāja, Valmieras pilsētas pašvaldības iestādes Attīstības pārvalde struktūrvienības Pilsētplānošanas nodaļa ainavu arhitekte – teritorijas plānotāja

Sanāksmē piedalās: Skatīt sanāksmes protokola 3.pielikumu “Dalībnieku reģistrācijas lapa”

Sanāksmi protokolē: Dace Elbrete

Sanāksmes norise: D.Elbrete plkst.17:00 atklāj sanāksmi un iepazīstina sanāksmes dalībniekus ar sanāksmes mērķi un darba kārtību. Norāda, ka sanāksmes mērķis ir izskatīt tematiskā plānojuma un tā vides pārskata publiskās apspriešanas laikā saņemtos priekšlikumus, iebildumus un institūciju atzinumus.

D.Elbrete īsumā informē, ka tematiskā plānojuma un tā vides pārskata publiskā apspriešana norisinājās no 15.oktobra līdz 13.novembrim. 7.novembrī norisinājās publiskās apspriešanas sanāksme, kuras laikā bija iespējams klātienē uzdot jautājumus tematiskā plānojuma izstrādātājiem un saņemt atbildes par tā risinājumiem un tā vides pārskatu.

Informē, ka publiskās apspriešanas laikā saņemti atzinumi par tematisko plānojumu un tā vides pārskatu no institūcijām: VAS “Latvijas Valsts ceļi” Valmieras nodaļas, Satiksmes ministrijas, Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvaldes, Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta Vidzemes kontroles nodaļas, Vidzemes plānošanas reģiona, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācijas. Tiek izskatīts atzinumos ietvertais, kā arī ziņots par to nosacījumu ievērošanu vai noraidīšanu. Apkopojums par saņemtajiem institūciju atzinumiem un izdarītā atzīme par to nosacījumu ievērošanu vai noraidīšanu pievienots sanāksmes protokola 1.pielikumā.

Norāda, ka saņemti arī priekšlikumi un iebildumi no divām fiziskām personām, SIA “VTU Valmiera” un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas, Vides un ilgtspējības pārvaldības pētniecības grupas speciālistiem Dr.geogr. Jāņa Kauliņa un M.vid.zin. Zandas Krūkles. Saņemtie priekšlikumi un iebildumi tiek izskatīti. Apkopojums par saņemtajiem

priekšlikumiem / iebildumiem, kur izdarīta atzīme par to vērā ņemšanu vai noraidīšanu un noraidīšanas pamatu, pievienots sanāksmes protokola 2.pielikumā.

D.Elbrete pateicas sanāksmes dalībniekiem par ierašanos un slēdz sanāksmi plkst.18:15.

Protokols sastādīts uz 2 lpp, kopā ar pielikumiem uz 18 lpp.

Pielikumā: 1. Apkopojums par saņemtajiem institūciju atzinumiem uz 6 lpp. 2. Apkopojums par saņemtajiem priekšlikumiem / iebildumiem uz 9 lpp. 3. Dalībnieku reģistrācijas lapa uz 1 lpp.

Sanāksmes vadītāja un protokoliste: Dace Elbrete

2

APKOPOJUMS PAR SAŅEMTAJIEM INSTITŪCIJU ATZINUMIEM

par tematisko plānojumu “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” un tā Vides pārskata projektu

Nr. p. k.

Institūcija/ Atzinuma

saņemšanas datums, Nr.

Atzinums Komentārs / darbība

1. VAS “Latvijas Valsts ceļi” Valmieras

nodaļa 24.10.2018.

Nr.4.5.1/12688

Iepazīstoties ar tematisko plānojumu “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija”' un tā Vides pārskata projektu, Latvijas Valsts ceļi Valmieras nodaļai ir sekojošas iebildes:

1. Nepiekrītam ātruma režīma samazināšanai pilsētas centra daļā un maģistrālās ielās (30 km/h) kā satiksmes mierināšanas pasākumam, jo pastāv paaugstināts risks palielināties sastrēgumiem un gaisa piesārņojumam.

2. Izmaiņas satiksmes infrastruktūras risinājumos plānot tikai pēc izejas datu savākšanas un apstrādes ievērojot LVS prasības.

3. Nekonkrēts ir pasākums atsevišķu brauktuvju sašaurināšana, nenorādot konkrētas vajadzīgās vietas. Praktiski tas ir jau īstenots Rīgas ielā.

4. Iesakām ātruma režīma kontroles uzlabošanu un paaugstināšanu. 5. Rūpīgi izvērtēt dzīvojamās zonas režīma paplašināšanu, vairāk plānojot un

īstenojot gājēju - riteņbraucēju celiņu izbūvi.

1. Paaugstināta riska faktors ir uzskatāms kā pieņēmums bez pamatojuma, savukārt satiksmes mierināšanas pasākums un ātruma samazināšana līdz 30 km/h ievērojami palielina gājēju izdzīvošanas iespējas dazādās sadursmēs, kā arī uzlabo kopējo pilsētvides kvalitāti.

(avots - Pasaules Veselības organizācija, un biedrība “Pilsēta cilvēkiem)

2. Tiks ņemts vērā, Rīcības plānā ir dažādas aktivitātes, kas pamatotas ar datiem, kas jāievāc un jāapstrādā.

3. Tiks risināts konkrētos gadījomos ar tehniskiem projektiem.

4. Pieņemts zināšanai. 5. Tiks izvērtēts katrā konkrētā gadījumā

atkarībā no teritorijas.

2. Satiksmes ministrija 06.11.2018.

Nr.15-01/3079

Satiksmes ministrija ir izskatījusi tematisko plānojumu “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” (turpmāk – tematiskais plānojums) un tā Vides pārskata projektu un sniedz sekojošus komentārus:

1. Tematiskā plānojuma sadaļā 3.3. “Velosatiksmes intensitāte” Valmieras velosipēdu skaitīšanā iegūtos datus (2015. un 2017.gadā) attēlot grafiskā un/vai tabulas veidā vieglākai uztveramībai un salīdzināšanai.

1. Priekšlikums tiks ņemts vērā. 2. Priekšlikums izvērtējams turpmākajā

plānošanas procesā. 3. Tiks ņemts vērā Vides pārskatā.

2. Tematiskā plānojuma sadaļā 9.1. “Priekšlikumi satiksmes infrastruktūras un organizācijas attīstībai” izvērtēt iespēju izveidot stāvparku (“Park & Ride”) Valmieras dzelzceļa stacijas tuvumā, lai šāds stāvparks varētu apkalpot tos autotransporta līdzekļu vadītājus, kuri vēlas atstāt savu autotransporta līdzekli Valmieras dzelzceļa stacijas tuvumā, lai tālāk pārvietotos ar pasažieru vilcienu.

3. Attiecībā uz Vides pārskata projekta sadaļā 3.2. “Atmosfēras gaisa kvalitāte” minēto nepieciešamību veikt regulāru trokšņu monitoringu, ko rada dzelzceļa pārvadājumi, iesakām vides pārskatā norādīt arī to, ka teritorijas plānošanas procesā ir būtiski izvērtēt teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus, dzelzceļa tuvumā paredzot tādu funkcionālo zonējumu, kas neprasa papildus pasākumus aizsardzībai pret troksni.

3. Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā

vides pārvalde 07.11.2018.

Nr.8.5.-08/2353

Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde (turpmāk tekstā - Pārvalde) ir saņēmusi iesniegumu par atzinuma sniegšanu tematiskajam plānojumam “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija”. Pārvalde ir iepazinusies ar minēto plānošanas dokumentu tīmekļvietnē: https://geolatvija.lv/geo/tapis3#document 12775. Ņemot vērā Pārvaldes 2017. gada 18. oktobrī izdotos nosacījumus Nr. 0250000-14 un ar tiem saistītos jaunatklātos faktus un apstākļus, secināms, ka izstrādātais tematiskais plānojums tikai daļēji atbilst izdoto nosacījumu prasībām.

1) Minētajā plānošanas dokumentā nav ietverts ar transporta infrastruktūru (tieši) saistītās vides (dabas vērtību, hidroloģisko apstākļu, ainaviskās kvalitātes) izvērtējums, teritoriju labiekārtojuma pasākumi (risinājumi), nav paredzēti virzieni (risinājumi) vides stāvokļa kvalitātes saglabāšanai/ uzlabošanai un transporta satiksmes radīto antropogēno slodžu ietekmes mazināšanai.

2) Tematiskais plānojums izstrādāts bez Dabas aizsardzības pārvaldes nosacījumiem vai cita veida viedokļa, kā arī plānojuma dokumentā nav iekļauts augošo koku novērtējums un ainaviskais izvērtējums.

Atzinums izsniegts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr.628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 56.3.apakšpunktu.

1.1. Atsevišķi risinājumi ietverti Vides pārskatā.

1.2. Tiks aprakstīta horizontālā prioritāte VIDE, pastiprinot vides nozīmību un ņemšanu vērā visās plānotajās rīcībās, kā arī iekļautas papildus rīcības.

2.1. Tiks ņemti vērā Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma (16.11.2018 Nr.4.8/5980/2018-N) priekšlikumi papildinot tematisko plānojumu un Vides pārskatu.

2.2. Šādas prasības un izvērtējum (augošo koku novērtējums un ainaviskais izvērtējums) nav iekļauts tematiskā plānojuma Darba uzdevumā.

4. Veselības inspekcijas Sabiedrības

veselības departamenta

Vidzemes kontroles nodaļa

26.10.2018.

Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta Vidzemes kontroles nodaļā (turpmāk - Inspekcija) ir saņemta un izskatīta vēstule ar lūgumu sniegt priekšlikumus vai atsauksmes par tematisko plānojumu “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” un ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros izstrādāto vides pārskata projektu. Tematiskais plānojums izstrādāts, pamatojoties uz Valmieras pilsētas pašvaldības domes 2017. gada 28. septembra sēdes lēmumu Nr.367 (protokols Nr.13, 39.§) “Par

Nr.2.3.8-1/28615/9583

tematiskā plānojuma “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” izstrādes uzsākšanu”. Attīstības mērķi: Nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos, efektīvi izmantojot esošās transporta sistēmas un infrastruktūru un veidojot jaunu, vienlaicīgi palielinot dažādu transporta veidu savienojamību; uzlabot pilsētvidi un vides pieejamību; veicināt iedzīvotāju labklājību, ekonomisko aktivitāti un investīciju piesaisti; veicināt pārvietošanās ieradumu maiņu. SIA “Reģionālie projekti’, reģ. Nr.40003404474 un SIA “E. Daniševska birojs”, reģ. Nr.40003231678 izstrādātajā Tematiskajā plānojumā apskatīta esošā transporta infrastruktūras situācija Valmierā un izstrādāti priekšlikumi un rīcības plāns tās uzlabošanai. Sniegti risinājumi satiksmes nomierināšanai, kas ietver ātruma ierobežošanu un dzīvojamo zonu ieviešanu pilsētas teritorijā, īpaši dzīvojamo rajonu, mācību iestāžu, kā arī pilsētas centrālajā daļā. Ieteicama pašreizējo ielu kategoriju maiņa atbilstoši ielu dominējošai funkcijai. Tematiskais plānojums paredz attīstīt dzīvojamo zonu principu iekškvartālos un savrupmāju rajonos, uzlabot ielu un ietvju segumu kvalitāti. Tāpat ieteicams uzlabot publiskās ārtelpas kvalitāti ielās ar dominējošu uzturēšanās funkciju - seguma kvalitāte, apgaismojums, soliņi, atkritumu tvertnes, atpūtas vietas ar nojumēm un pergolām, ielu kafejnīcas, apstādījumi un mākslas objekti, norādes un informācija, WI-FI, mobilo ierīču uzlādes punkti u.c. Izstrādāti priekšlikumi gājēju pārejām: regulējamu gājēju pāreju izveide vietās, kur gājēju un transportlīdzekļu summas ir lielākas par 500 vienībām; paredzot jaunas gājēju pārejas ierīkošanu, tās jāveido tā, lai būtu viegli pārredzamas, izgaismotas un ar atbilstošu infrastruktūru - ratiņu nobrauktuvēm, atbilstošu segumu un marķējumu; gājēju pārejas obligāti jāierīko pie mācību iestādēm vai to tuvumā; gājēju pārejas, kur ir ievērojami kritusies gājēju plūsma, ieteicams likvidēt. Izstrādāti priekšlikumi automašīnu stāvvietām: ierobežots transportlīdzekļu stāvēšanas ilgums; pilsētas teritorijā auto novietņu brīvo vietu navigācijas sistēmas uzstādīšana attiecībā uz publiskajām centra stāvvietām; jāizvērtē iespējas izbūvēt „kabatas" īslaicīgām stāvvietām; jāizvērtē iespējas par stāvparku ierīkošanu autoostas tuvumā. Satiksmes uzlabošanai ieteicams izbūvēt luksoforus vai apļveida krustojumus bīstamākajos krustojumos. Izstrādāti priekšlikumi veloinfrastruktūrai: veidojot veloinfrastruktūru, jāizvēlas kopīgs risinājums visiem veloceļiem, velojoslām; jāveido augstā tipa velonovietnes un tās jāizvieto pēc iespējas tuvāk piesaistes objektam; pārbūvējot ielas, tajās jāiekļauj veloinfrastruktūra. Ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros 2018. gadā ir izstrādāts vides pārskats, kur secināts, ka lietus kanalizācijas sistēmā nepieciešams uzstādīt cieto atkritumu, smilšu un naftas produktu atdalītājus, lai pēc iespējas vidē novadītu mazāk piesārņotus lietus ūdeņus; transporta radīto emisiju apjomu samazināšanu ietekmē sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošana. Īstenojot tematisko plānojumu var radīt īslaicīgu negatīvu ietekmi uz vidi (troksnis, vibrācijas, augsnes virskārtas izrakņāšana,

piesārņojums ar atkritumiem, blakus esošo koku bojāšana) būvdarbu laikā, tomēr kopumā uz vidi tiks atstāta ilglaicīga pozitīva ietekme. Vides pārskatā iekļauti pasākumi, lai novērstu vai samazinātu plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas būtisko ietekmi uz vidi, tai skaitā troksni, gaisa un ūdens kvalitāti. Balstoties uz augstāk minēto, izvērtējot higiēnas prasības, Veselības inspekcija piekrīt tematiskajam plānojumam “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” un vides pārskata projektam un vienlaikus rekomendē:

1. Plānojot transporta infrastruktūru, ieteicams kravas autotransportu pēc iespējas nevirzīt caur dzīvojamo māju rajoniem;

2. Izvērtēt ielu seguma kvalitāti un satiksmes drošību izglītības iestāžu tuvumā un Tematiskā plānojuma Rīcības plānā iekļaut uzdevumus piemērota risinājuma rašanai;

3. Plānojot sabiedriskā transporta pieejamību un elastību, izvērtēt tuvāko pašvaldību iedzīvotāju iespējas piekļūt un izmantot Valmieras pilsētas sabiedrisko transportu.

1. Paredzēti risinājumi jau šobrīd -

veiksmīgi izbūvēts Valmieras apvedceļš. Pilsētas centrā nav novērojama tranzīta kravas transporta klātbūtne, tāpēc šis jautājums nav īpaši apskatīts un izvērtēts.

2. Priekšlikums tiks izvērtēts un atsevišķos gadījumos informācija papildināta.

3. Sabiedriskā transporta pieejamība, izvērtējums un risinājumi nav šī tematiskā plānojuma Darba uzdevums, bet priekšlikums pieņemts zināšanai turpmākajā plānošanas procesā.

5. Vidzemes plānošanas reģions

23.10.2018. Nr.2.1/589

Pamatojoties uz Valmieras novada pašvaldības 23.10.2018. vēstuli nr. Nr. 2.2.1.7/18/1574, Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk - reģions) ir iepazinies ar tematisko plānojumu “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” (turpmāk tekstā - tematisko plānojumu) un tā Vides pārskata projektu. Reģions kopumā ļoti atzinīgi vērtē Valmieras pašvaldības izstrādāto tematisko plānojumu, kurā ietverts transporta infrastruktūras un satiksmes drošības esošā stāvokļa novērtējums Valmieras pilsētā, iezīmētas aktuālās problēmas, noteikta attīstības vīzija, mērķi, un uzdevumi to sasniegšanai. Izstrādātais tematiskais plānojums ir izstrādāts kvalitatīvi, reģions īpaši vēlētos akcentēt ietilpīgo esošās situācijas analīzi gan autostāvvietu, gan gājēju un velosatiksmes infrastruktūras jomā. Izstrādātais tematiskais plānojums ir līdz šim viens no detalizētākajiem materiāliem, ko kāda no Vidzemes pašvaldībām ir izstrādājusi transporta infrastruktūras jomā. Reģions norāda uz redakcionāliem labojumiem tematiskajā plānojumā (vairāki pēc būtības līdzīgi labojumi veicami arī Vides pārskata projektā):

1) 6.lpp. izņemt sadaļu par Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojumu, jo tas vairs nav spēkā esošs dokuments.

2) 7.lpp. izņemt teikumu “Praktiski nav izvirzīti sasniedzamības mērķi un transporta sistēmas kvalitatīvie rādītāji.”, jo reģiona Attīstības programmas 41.lpp. norādīti vairāki sasniedzamie rādītāji, kas liecinās par uzstādīto mērķu sasniegšanu.

3) 37.lpp. ieteikums ceļiem ar melno segumu un pašvaldības robežas apzīmējumam izvēlēties izteikti atšķirīgākas krāsas, jo šobrīd abiem

Priekšlikumi tiks ņemti vērā un informācija precizēta gan tematiskajā plānojumā, gan Vides pārskatā. 1) Tiks ņemts vērā gan tematiskajā

plānojumā, gan Vides pārskatā. 2) Tiks veikts. 3) Tiks ņemts vērā.

apzīmējumiem izvēlētā pelēkā krāsa var apgrūtināt kartogrāfiskā materiāla uztveršanu.

4) 55.lpp. pirmajā rindkopā iekavās divreiz pieminēti veikali. 5) 68.lpp. tabulā par sasniedzamajiem rezultātiem un rādītājiem, kolonnu

“ilgtermiņā sasniedzamais rezultāts” pārsaukt par “ilgtermiņā sasniedzamā tendence” vai atstāt iepriekšējo formulējumu, bet pievienot konkrētas skaitliskas vērtības (absolūtās vērtības vai procentus), kā arī pievienot gadus, ar kuriem tiek saprasts jēdziens “ilgtermiņa” (piemēram, pēc 2026.gada; lai neaizņemtu vietu kolonas galvenē, skaidrojumu var veikt izmantojot zemsvītras piezīmi [*]).

Reģions atbalsta tematiskā plānojuma un tā Vides pārskata projekta apstiprināšanu, veicot augstāk minētos redakcionālos labojumus. Reģions arī atbalsta tematiskā plānojuma turpmāko izmantošanu, to integrējot pašvaldības ilgtspējīgās attīstības stratēģijā un attīstības programmā, izstrādājot jaunus vai aktualizējot esošos dokumentus. Reģions izsaka cerību, ka Valmieras pašvaldība nākotnē būs gatava dalīties tematiskā plānojuma izstrādes pieredzē ar citām pašvaldībām, tādā veidā sekmējot, ka arī citas pašvaldības izstrādā tematiskos plānojumus transporta infrastruktūras jomā, kurus pēc tam var integrēt pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos.

4) Tiks veikti labojumi. 5) Tiks ņemts vērā.

6. Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes

reģionālā administrācija

16.11.2018 Nr.4.8/5980/2018-N

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.628 „Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 56.3.apakšpunktu un Ministru kabineta 2009.gada 6.februāra noteikumu Nr.507 „Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” 3.15.apakšpunktu, Administrācija sniedz šādu atzinumu:

● Administrācija nav sniegusi nosacījumus Tematiskā plānojuma izstrādei, kā arī nav sniegusi konsultācijas pamatojoties uz Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumu Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” 5.punktu.

● Valmieras pilsētas teritorijā atrodas 1 īpaši aizsargājamā dabas teritorija – ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Valmieras stāvie krasti”.

● Valmieras pilsētas teritorijā atrodas 4 pašvaldības izveidotas dabas parku teritorijas: “Putriņu mežs”, “Kauguru vēris”, “Atpūtas parks” un “Pauku priedes”.

● Veicot Tematiskā plānojuma ieviešanu, lūdzu pievērst uzmanību koku parametriem. Informējam, ka par aizsargājamu uzskatāms jebkurš koks, kas sasniedzis Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2.pielikumā noteiktos parametrus. Informācija par dižkokiem

Priekšlikumi un ieteikumi tiks ņemti vērā papildinot gan tematisko plānojumu, gan Vides pārskatu.

pastāvīgi tiek reģistrēta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols” http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/dabas_datu_parvaldibas_sistema_ozols/ → viesa statusā. Veicot transporta infrastruktūras, tai skaitā ielu, stāvlaukumu vai gājēju un

● velosipēdu infrastruktūras būvniecības vai rekonstrukcijas darbus, jānodrošina koku pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi.

● Plānojot un izbūvējot jaunu ielu apgaismojumu pēc iespējas izvēlēties apgaismes ķermeņus, kas neizstaro gaismu virzienā uz augšu, tādējādi traucējot naktī lidojošiem putniem.

● Administrācija nesniedz papildu priekšlikumus vai ieteikumus Vides pārskata projekta papildināšanai.

APKOPOJUMS PAR SAŅEMTAJIEM PRIEKŠLIKUMIEM / IEBILDUMIEM

par tematisko plānojumu “Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija” un tā Vides pārskata projektu

Nr.p. k.

Priekšlikuma / iebilduma iesniedzējs

Iesniegtā priekšlikuma / iebilduma būtība Ņemts vērā / nav ņemts vērā Pamatojums, ja priekšlikums / iebildums nav ņemts vērā

1. Ilmārs Skādulis

1) 9.1. punktā pie shēmas Nr.21: a) Rūpniecības iela posmā starp Kauguru un Cēsu ielu- C3 kategoriju,

jo tā reāli tiek izmantota nokļūšanai pilsētas centrā no Cēsu puses. b) Tērbatas ielā 30 km. Zonu veidot no Beātes ielas krustojuma, līdz

tam C3 kat. attiecīgi paliek iespēja centru apbraukt pa Beātes un A.Upīša vai Kārļa ielu.

c) Rīgas ielā 30 km. zona no Upīša ielas.... Pamatojums tas pats kas 1.b. punktā. Attiecīgi līdz tam C3 kategorija.

d) Kārļa iela posmā no Beātes ielas līdz Rīgas ielai D4 kat. Pamatojums tas pats kas 1.b. punktā.

e) Vienības iela posmā no Brīvības līdz Loku ielai D4. kategorija, jo reāli to izmanto jau šobrīd kā savienojošo ielu.

f) Izvērtēt iespēju izveidot rotācijas apli uz Loka ielas krustojumā ar Vienības un Rūjienas ielu, ierobežojot bīstamās situācijas šajā krustojumā saistībā ar nepārredzamību un regulāru ātruma pārsniegšanu.

2) 9.2. punktā pie shēmas Nr.23: a) Loku ielas posmā starp Vienības un Burtnieku ielu šaura brauktuve,

tā vietā prioritāri izveidot gājēju un velosipēdistu ceļu no Valkas ielas pa Burtnieku ielu un tālāk pa Pļavas ielas teorētisko pagarinājumu gar grāvi līdz Vienības ielai un tālāk līdz krustojumam ar Loku ielu…. Šobrīd no Viesturskolas līdz burkānciemam nav velo celiņa un skolēni brauc pa šo ceļa daļu Loka ielā un pāri pļavai pa tumsu pie Burtnieku ielas radot bīstamas satiksmes situācijas. Kā arī izbūvēt gājēju ietvi vienā pusē vismaz Loka ielas posmā starp Vienības un Burtnieku ielu un uzstādīt spoguli Burtnieku un Loka ielas krustā.

b) Perspektīvajam Gaujas krasta promenādes gājēju un velo celiņam paredzēt pieslēgumu Jāņa Daliņa ielai un stadionam (gar memoriālu).

c) Semināra un Smilšu ielas posmā jānodrošina velo infrastruktūra piekļuvei Valmieras Valsts ģimnāzijai , kā arī pieslēgums no perspektīvās Gaujas krasta velo infrastruktūras.

1) 9.1. punktā pie shēmas Nr.21: a) uz Rūpniecības ielas posmā no Kauguru līdz Cēsu ielai

ir liels privātmāju īpatsvars, kā arī uz tās ir bērnudārzs un dažas daudzdzīvokļu ēkas. Šajā teritorijā nav vēlams virzīt tranzīta transportlīdzekļu satiksmi, tāpēc jau esošajā stāvoklī vietām ir uzstādītas zīmes, kuras regulē ātrumu;

b) tiks ņemts vērā un tiks iestrādāts tematiskajā plānojumā;

c) tiks ņemts vērā un tiks iestrādāts tematiskajā plānojumā;

d) tiks ņemts vērā un tiks iestrādāts tematiskajā plānojumā;

e) tiks ņemts vērā un tiks iestrādāts tematiskajā plānojumā;

f) nav iespējams izbūvēt rotācijas apli atbilstoši valsts standartam.

2) 9.2. punktā pie shēmas Nr.23: a) teritorijas plānojumā šajā vietā perspektīvā ir plānota

iela. Velosipēdu ceļš ir iespējams minētajā maršrutā; b) gar memoriālu speciāli apzīmēts veloceliņš netiks

paredzēts, šobrīd tur ir gājēju ceļš, pa kuru var pārvietoties arī ar velosipēdu. Tā kā celiņš šķērso memoriāla ansambli, ir jārespektē tā kultūrvēsturiskā nozīmība, un ansambļa arhitektonika. Iespējams var veidot kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu. Ieteikums tiks detalizētāk izvērtēts pilnveidojot tematiskā plānojuma redakciju;

c) Smilšu ielā un Semināra ielā paredzēta mierināta satiksme, veloinfrastruktūras nepieciešamība papildus tiks izvērtēta. Pieslēgums no Gaujas krasta promenādes atbalstāms;

d) Tas pats attiecībā par velo infrastruktūras pieslēgumu Valmieras

Tehnikumam, Olimpiskajam centram. e) Ūdens ielas posmā no Vanšu tilta līdz Brenguļu ielai vai Stacijas

ielai velo infrastruktūras izbūve veidojot nepārtrauktību velo infrastruktūrā.

f) Tērbatas un Rīgas ielā velo infrastruktūras izveide centrā īstenojama vidējā termiņā, veicinot lielāku velo izmantošanu biroja darbiniekiem, atslogojot centra stāvlaukumus no ilgstoši stāvoša autotransporta.

g) Jāņparka ielā velo infrastruktūras izveide līdz apvedceļam sekmējot tūrisma ceļa attīstību pa vecā bānīša maršrutu.

h) Jumaras ielas velo infrastruktūras izveide līdz pašam apvedceļam nodrošinot nepārtrauktību velo maršutam Valmiera-Cēsis.

d) atkārtoti tiks vērtēta veloinfrastruktūras nepieciešamība pie minētajiem objektiem, jo kopējā ielu struktūrā mierīgas satiksmes ielās nav paredzēts izdalīt veloinfrastrultūru. Tiks izvērtēta pamatotība un telpas iespējas;

e) Ūdens iela paredzēta kā mierīgas satiksmes iela, kurā nav atsevišķi jāizdala veloinfrastruktūra. Iela jāveido ar tādu dizainu, lai pa to ir droši pārvietoties ar velo bez nodalītas infrastruktūras. Nodalītu infrastruktūru jāveido maģistrālā ielā - Stacijas ielā;

f) pašlaik to ir paredzēts realizēt īstermiņā (īsākā laikā kā vidējā termiņā);

g) atbalstāmi, paredzot risinājumu drošai Rīgas ielas šķērsošanai, jo šobrīd to nav iespējams izdarīt;

h) atbalstāmi

2. SIA “VTU VALMIERA”

SIA “VTU VALMIERA”, iepazīstoties ar tematisko plānojumu “Valmieras pilsētas infrastruktūras attīstības koncepcija”, secina, ka:

1) Ieviesta ātruma režīma maiņa (30km/h) pilsētas centra daļā - Rīgas iela, Cēsu iela, Tērbatas iela, Lāčplēša iela - ▪ palielinās pasažiera ceļā pavadīto laiku ar sabiedrisko transportu, ▪ veicinās satiksmes sastrēgumus, ▪ pieaugs transportlīdzekļu skaits pilsētā, jo samazināsies pilsētas

maģistrālās ielas caurlaidības spēja, ▪ palielinās piesārņojumu un CO2 izmešu daudzumu pilsētas centrā; ▪ plānotā hibrīdautobusu iegāde nenodrošinās maksimālo

efektivitāti, jo pie ātruma režīma 30 km/h hibrīdsistēma darbosies nepilnvērtīgi un akumulatoru uzlādei pamatā tiks izmantots iekšdedzes (dīzeļa) dzinējs, kas savukārt palielinās degvielas patēriņu un izplūdes gāzu daudzumu.

2) Saskaņā ar šo plānojumu, Valmiera uz kopējā Latvijas pilsētu ceļu satiksmes fona izceļas ar augstiem satiksmes rādītājiem, līdz ar to nav nepieciešami arī tādi satiksmes mierināšanas pasākumi kā brauktuvju samazināšana un labiekārtojuma ieviešana, kas apgrūtina ielu pārredzamību, radot riskus drošai satiksmei.

1) Esošais satiksmes ātrums jau ir 30km/h, Mašīnu skaits samazināsies, jo ierobežojumi rosinās meklēt apkārtceļus. Satiksmes ātrums kļūst vienmērīgāks un autovadītājiem nevajadzēs sasniegt 50km/h un atkal nākamā krustojumā nobremzēt. CO2 izmešu daudzums nemainās. Ātruma ierobežojuma posms tiks samazināts.

2) Labiekārtojuma risinājumi (soliņi, atkritumu urnas u.c. elementi) nekādā mērā neietekmē satiksmes drošību. Tiek runāts par cilvēkam draudzīgākiem apstākļiem.

3. Nauris Lārmanis

1) Nodaļā Nr.9 “PLĀNOTAIS SATIKSMES ORGANIZĀCIJAS UN INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOJUMS” norādīts (84.lpp), ka gājēju pārejas uz Rīgas ielas pie T/C Valleta, uz Rīgas ielas pie Kultūras nama un uz Cēsu ielas pie Vidzemes Augstskolas nepieciešams “uzstādīt gājēju luksoforus ar

1) Latvijas Valsts standarts LVS 190-10 nosaka, ka neregulējamas gājēju pārejas var ierīkot vietās, kur transporta un gājēju attiecība nepārsniedz 500 vienības. Neregulējamās gājēju pārejās Rīgas ielā pie Kultūras centra, T/c Valleta, kā arī Cēsu ielā pie Vidzemes

izsaukuma pogu, lai gājējus koncentrētu un transportlīdzekļu vadītājiem nenāktos apstāties pie katra ielas šķērsojošā gājēja.” Šāds aicinājums ir klajā pretrunā ar Valmieras pilsētas plānošanas dokumentos noteikto vīziju un attīstības mērķiem! Tas ir arī pretrunā ar attēlu Nr.48 “Satiksmes dalībnieku vēlamā hierarhija”. Ja gājējiem jālūdz atļauja šķērsot brauktuvi pašā pilsētas centrā, tad šādu pilsētas centru nav iespējams uzskatīt par pievilcīgu pilsētvidi [M2], kādu to apraksta vīzijā. Tāpat šādi satiksmes risinājumi neveicinās ekonomisko aktivitāti un iedzīvotāju labklājību [M3] un pārvietošanās paradumu maiņu [M4], jo jebkādu autosatiksmes plūsmas šķēršļu mazināšana veicinās tieši privātā autotransporta izmantošanu, un pilsētas centru padarīs par vēl izteiktāku caurbraucamo vietu. Tas veicinās pilsētvides degradāciju, un degradētā pilsētvidē cilvēki uzturēties nevēlēsies. Turklāt visas šīs ielas, atbilstoši šajā plānojumā rakstītajam, kļūst par D3 kategorijas ielām. Jāatcerās, ka iepērkās cilvēki, nevis automašīnas.

2) 7. nodaļā minētajos sasniedzamajos rezultātos nav skaidrs, kādā laika un/vai telpas mērvienībā tiek plānots palielināt cilvēku skaitu, kuri izmanto divriteni. Vienā stundā, vienā punktā? Vienā stundā, vairākos punktos kopā? Nepieciešams precizēt.

3) 9. nodaļā apskatītā stāvparku ideja ir patīkams pārsteigums, taču piedāvājums tādu veidot pie autoostas ir pretrunā ar plānošanas dokumentu mērķiem. Jebkurš privātajam autotransportam paredzēts objekts veicina privātā autotransporta satiksmes intensitātes pieaugumu ceļā uz šo objektu. Vēl viens magnēts automašīnām pilsētas centrā satiksmes situāciju tikai pasliktinās.

augstskolas, šī attiecība ir krietni virs normas, un LVS 190-10 nosaka, ka vajadzētu ierīkot pat divlīmeņu gājēju pāreju. Taču šādu elementu izbūve pilsētā ir arhaiska un degradē pilsētas ainavisko telpu. Tiltu vai tuneļu izbūve rada šķēršļus gājējiem, velosipēdistiem, kā arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem nokļūt no vienas ielas puses otrā. Lai gājēju plūsmu regulētu un optimizētu, nepieciešams uzstādīt luksoforu. Luksoforu ciklus ir iespējams regulēt un nepieciešamības gadījumā uzstādīt ilgākus cikla laikus gājējiem, kad to pieprasījums ir krietni lielāks (piemēram, rīta un vakara stundās) kā dienas normālstundās. Koncepcija paredz pilsētas centrā ieviest maksimālā ātruma ierobežošanu, sākotnēji posmā no Valmieras tirgus līdz rotācijas aplim Rīgas un Cēsu ielā, un laika gaitā ieviest ierobežojumus arī citviet. Līdz ar to autovadītāji, iespējams, izvēlēsies apbraukt pilsētas centru pa citām ielām. Koncepcija ir izstrādāta balstoties uz Valmieras Ceļu satiksmes negadījumu kartēm, kurās dati liecina, ka lielākais negadījumu skaits – uzbraukšana gājējiem vai cita veida sadursmes pilsētas centra teritorijā, ir palielināts, salīdzinot ar pārējo Valmieras pilsētas teritoriju. Rūpējoties par cilvēku drošību, uzsveram, ka luksoforu ierīkošana ir nepieciešama, lai maksimāli izslēgtu sadursmes riskus vai uzbraukšanu gājējiem.

2) Tiks precizēts. 3) Tiks piedāvāts veikt atbilstošu pieprasījuma izpēti.

Minētais arguments ņemams vērā pieņemot gala lēmumu par autostāvvietas ierīkošanu.

4. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas, Vides un

Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcija Izvērtējot Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcijas sabiedrības apspriešanai iesniegto versiju (turpmāk - Koncepciju), varam atzīmēt ļoti labo kartogrāfisko ilustrāciju materiālu. Tāpat pozitīvi var izcelt velosatiksmes infratruktūras un tās attīstības izvērtējumu un ar to saistīto attīstības pasākumu plānu. Tomēr Koncepcijā, mūsuprāt, ir arī nopietni trūkumi un šai sakarā izsakām sekojošus iebildumus. Kopēji visām sadaļām

ilgtspējības pārvaldības pētniecības grupas speciālisti Dr.geogr. Jānis Kauliņš un M.vid.zin. Zanda Krūkle

1. Nekur nav minēti nekādi datu avoti; vienīgi pie pilsētplānotāja Jana Gēla konceptiem pieminēts to autors. Ir nepieciešams nosaukt avotus visiem datiem, kas ir bijuši pamatā koncepcijas izstrādes situācijas analīzes daļā un vides pārskatā.

2. Nepieciešams izstrādāt pašvaldības budžetā bāzētus transporta infrastruktūras attīstības scenārijus. Šobrīd pilnīgi nav skaidras izstrādātā koncepta īstenošanas iespējas.

Situācijas analīze

3. Bez iedzīvotāju aptaujas par sabiedrības mērķgrupu (gājēju, riteņbraucēju, autobraucēju) par viņiem raksturīgajiem un vēlamajiem maršrutiem, velo un sabiedriskā transporta (ne)lietošanas motivāciju, transporta radītajām ietekmēm/traucējumiem pilsētvidē, transporta infrastruktūras attīstības koncepciju izstrādāt nav iespējams. Ierosinām veikt šādu aptauju un tās rezultātu izvērtēšanu.

4. Aicinām Koncepcijas izstrādē ņemt vērā vismaz vēl sekojošus plānošanas dokumentus:

● Latvijas elektromobilitātes plānu no 2014. līdz 2016.gadam. Neraugoties un to, ka dokuments formāli vairs nav spēkā, tajā noteikti ir atrodamas atziņas, kas šeit būtu noderīgas;

● Velosatiksmes attīstības valsts plānu (Nacionālo veloplānu);

● Valmieras vides deklarāciju un citus vides plānošanas dokumentus.

5. Aicinām iekļaut Koncepcijā elektromobilitātes un tās doto iespēju analīzi.

6. Nav analizēta ilgtspējīga mobilitāte, izņemot diagrammu par prioritārajiem pārvietošanās veidiem, kas atbilst tikai vienam no konceptiem: aizstāt vienu transporta veidu ar citu. Nav analizēti pārējie divi pamata koncepti - samazināt/izvairīties no lietošanas, efektivitātes uzlabošana. Ļoti ierobežoti izvērtēta dažādu transporta veidu savstarpējā saistība. Lūdzam veikt šāda veida analīzi un vismaz īsi raksturot abus pārējos konceptus, kas, iespējams, varētu veidot šeit trūkstošos attīstības scenārijus.

7. Pilsētas attīstību aicinām raksturot nevis ar attīstības indeksu, bet ar indeksa rangu un indeksa pieauguma rangu (10.lpp.).

1. Priekšlikums ņemts vērā un Tematiskā plānojuma sadaļas tiks papildinātas ar datu avotiem.

2. Priekšlikums daļēji ņemts vērā - Koncepcija un Rīcības

plāns īstenojams pakāpeniski, to integrējot citos attīstības plānošanas dokumentos, piemēram - Attīstības programmā un Teritorijas plānojumā. Tematiskā plānojuma ietvaros īstenošanas termiņi un finansēšanas avoti netiks noteikti

3. Priekšlikums netiks ņemts vērā Tematiskā plānojuma izstrādes procesā, šādas aptaujas nepieciešamība netika iekļauta darba uzdevumā. Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana var tikt veikta turpmākajā plānošanas procesā.

4. Priekšlikums tiks ņemts vērā daļēji. 5. Priekšlikums ņemts vērā daļēji, šāds uzdevums nav

iekļauts darba uzdevumā, bet izskatāms turpmākajā plānošanas procesā.

6. Priekšlikums tiks ņemts vērā daļēji, jau šobrīd ir paredzēti dažādi pasākumi, kas nodrošina ilgtspējīgu mobilitāti Valmieras pilsētā.

7. Tiks ņemts vērā.

8. 30.lpp. visi izdarītie secinājumi neizriet no iepriekš analizētās informācijas, kā arī nav saprotams, kā iegūti dati. Turklāt secinājumos vērojama ļoti liela vēlme satiksmes drošību uzlabot ar dažādiem kustības ierobežojumiem, nevis uzlabotu organizāciju. Lūdzam pamatot izdarītos secinājumus ar konkrētiem datiem, norādot to avotus, kā arī kustības ierobežojumu prioritāti, salīdzinot ar citiem iespējamiem paņēmieniem satiksmes drošības uzlabošanā.

9. Pie infrastruktūrai novirzītajiem izdevumiem (39.lpp.) lūdzam atšifrēt, kas ir “vispārējie izdevumi”. Tie pēc apjoma ir tikpat lieli, cik investīcijas un uzturēšanas izdevumi kopā un tāpēc pelna vairāk uzmanības.

10. Sadaļā ”Iedzīvotāju viedoklis par ceļu kvalitāti” par to pēc būtības netiek runāts. Ir tikai paviršas ziņas par to, kādu vietu šī problēma ieņem citu jautājumu vidū dažādās pilsētās. Aicinām noskaidrot iedzīvotāju faktisko viedokli par ielu un ceļu kvalitāti Valmierā. Veikt analīzi par iemesliem, kāpēc Valmierā ar automašīnu ikdienā pārvietojas visvairāk iedzīvotāju (61%), salīdzinot ar citiem nacionālas nozīmes attīstības centriem, savukārt Valmierā vismazāk iedzīvotāju pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Tieši šo iemeslu analīze var parādīt labāko un atbilstošāko risinājumu virzienu.

11. 39.lpp daļa secinājumu neizriet no iepriekš analizētās informācijas, kā arī nav saprotams, kā iegūti dati. Nav sniegta konkrēta informācija tālākiem secinājumiem/ rekomendācijām (piemēram, kuri ir „atsevišķi nedroši krustojumi"). Dažiem secinājumiem ir izteikti subjektīvs raksturs (piemēram, par ielu pārslogotību). Aicinām pamatot izdarītos secinājumus ar konkrētiem datiem, norādot to avotus.

12. 4.nodaļas gala secinājumi pilnībā neatbilst analīzei, piemēram, nav analīzes, cik ielām savrupmāju teritorijās nav ietves, cik ielām ir nepietiekams apgaismojums un vai apgaismojuma kontekstā ir ievēroti normatīvi, piem., LUX klases, lai spriestu par nepietiekamo apgaismojumu, cik ielām savrupmāju teritorijās nav ūdens atvada sistēmas, u.tml. Aicinām iestrādāt šo informāciju un no tās izrietošos secinājumus.

13. 60.lpp. secinājumos par gājēju infrastruktūru nav pašu gājēju viedokļa. Aicinām veikt attiecīgu gājēju aptauju un iestrādāt tās rezultātus Koncepcijā.

8. Priekšlikums tiks ņemts vērā daļēji un Tematiskais plānojums tiks papildināts. Dati iegūti gan apsekojot teritoriju, gan izvērtējot Valmieras pilsētas pašvaldības sniegto informāciju, institūciju (piemēram, CSDD un Valsts policijas informācija) un datu bāzes.

9. Priekšlikums tiks ņemts vērā un informācija tiks papildināta.

10. Uzdevums nebija iekļauts darba uzdevumā, tika izmantoti pieejamā statistikas informācija

11. Priekšlikums tiks ņemts vērā daļēji. Daļa secinājumu

izrietēja no darba darba grupās, kuru dalībniekiem bija dažādi viedokļi.

12. Dzīvojamās zonās gājēju prioritāte dod iespēju netērēt

līdzekļus no brauktuves atdalīt ietvju izbūvei. Šeit akcents liekams uz satiksmes nomierināšanu un vides kvalitāti.

13. Uzdevums nebija iekļauts darba uzdevumā. Ideja par

aptauju veikšanu tiks iekļauta.

14. Jana Gēla koncepts ir pārsvarā orientēts uz veseliem, fiziski labi attīstītiem cilvēkiem, kuriem patīkamos klimatiskos apstākļos neko nav jāpārvieto pa pilsētu (kravu, bērnus u.c.). Reālos dzīves apstākļos šis koncepts ir stipri ierobežots, tādēļ obligāti būtu pieminami arī koncepta ierobežojumi un ar to saistītās pārmaiņas pārējā pilsētvidē, kas ļautu mazināt šo ierobežojumu darbību.

15. Vīzijā nav redzams videi draudzīgais transports un tā tīkls. Rodas iespaids, ka paredzam esošās sistēmas kvantitatīvu, nevis kvalitatīvu attīstību. Faktiski vīzija nesasaucas pat ar iepriekš minēto Jana Gēla konceptu. Aicinām pilnveidot vīziju, ievērojot Valmieras pilsētas Vides deklarācijas nostādnes un videi draudzīgas transporta infrastruktūras attīstību iekļaut:

● Koncepcijas prioritātēs, ● Koncepta mērķos,

un atspoguļot to rīcības virzienos. Uzraudzība un novērtēšana

16. Rezutatīvajiem rādītājiem ir jābūt saistītiem ar koncepcijas mērķiem, bet mērķim, savukārt, saskaņā ar stratēģiskās plānošanas pamatprincipiem, ir jābūt izmērāmam.

17. 68.lpp. Rādītājs Nr.4 - nav skaidra definīcija, kas ir „velobraucējs" un kā tiks iegūti salīdzināmi dati. Aicinām sniegt šādu definīciju un norādīt metodiku skaitlisko vērtību ieguvei.

RĪCĪBU PLĀNS

18. Nav pasākumu redzamības trīsstūru sakārtošanai. 19. Uzdevums “Uzlabota infrastruktūra ielās ar dominējošu

uzturēšanās funkciju - seguma kvalitāte, apgaismojums, soliņi, atkritumu tvertnes, atpūtas vietas ar nojumēm un pergolām, ielu kafejnīcas, apstādījumi un mākslas objekti, norādes un informācija, Wi-Fi, mobilo ierīču uzlādes punkti u.c.” šādā detalizācijā nav pietiekami pamatots, jo analīzes sadaļā nav izvērtēta publiskās ārtelpas kvalitāte.

20. Atsevišķi uzdevumi/rīcības ir ļoti specifiski, tāpēc nepieciešams izpildītāju viedoklis par to ieviešanu, piemēram, “Atbalstīta koplietošanas transporta līdzekļu lietošana”, “Regulēta gaisa telpas (droni utml.) izmantošana”

21. 70.lpp. 2.1.1. Nav faktos pamatota nepieciešamība braukšanas ātruma ierobežojumu kā labākā pasākuma ieviešanai minētajās

14. Priekšlikums netiks ņemts vērā un uzskatāms par iesnieguma iesniedzēju subjektīvu un nepamatotu viedokli.

15. Velotransports un idejas par kvalitatīvu pilsētas ārtelpu

aizņem lielāko daļu no atskaites, līdz ar to priekšlikums netiks ņemts vērā.

16. Priekšlikums daļēji tiks ņemts vērā un informācija tiks

papildināta 17. Tiks papildināts 18. Tiks papildināts. 19. Priekšlikums daļēji tiks ņemts vērā, taču izvērsta analīze

par esošo situāciju netiks veikta. Publiskās ārtelpas uzlabojumi ir viens no pilsētvides kvalitātes rādītājiem un ilgtspējīgas pilsētplānošanas pamatnosacījumiem, radot vidi, kas draudzīga kājāmgājējiem un velobraucējiem.

20. Priekšlikums netiks ņemts vērā, atsevišķu rīcību un

aktivitāšu ieviešana atkarīga no pašvaldības prioritātēm kopējā attīstība plānošanas procesa (piemēram, attīstības programmas izstrādes un tajā iekļaujamām aktivitātēm, kas būs sasaistītas ar pašvaldības finanšu plānošanu).

vietās. Izņēmums ir dzīvojamās zonas, taču to noteikšanai jābūt individuāli pamatotai.

22. 71., 72.lpp. U3.2. Aicinām izvērtēt sabiedriskā transporta ekonomisko efektivitāti vai arī norādīt, ka tas ir sabiedriskā transporta attīstības koncepcijas uzdevums.

23. 4.1.3. - kas ir “lietišķā velosatiksme”? Ja ar to domāti kurjeri un piegādātāji, tad jāpadomā, vai ekonomiski attaisnosies ievērojami izdevumi nedaudzu desmitu lietotāju ērtībai. Aicinām ekonomiski pamatot īpašu infrastruktūras risinājumu izveidi lietišķās velosatiksmes vajadzībām.

24. Valmieras autoostas tuvumā būtu mērķtiecīga Park&Ride sistēmas stāvvieta. Ir autovadītāji, kuri atstāj auto stāvvietā un dodas uz Rīgu u.c. ar autobusu - skat. 85.lpp. Aicinām to atspoguļot rīcību plānā!

Plānotais satiksmes organizācijas un infrastruktūras attīstības plānojums

25. 77.lpp. Nav saprotams, kā ielu kategoriju pazemināšana varētu mainīt to faktisko funkciju. Pieņemam, ka dažos gadījumos tas ir iespējams, bet tas nebūtu pasludināms par principu un veicams tikai pēc nopietnas individuālas situācijas analīzes.

26. 88.lpp. Velojoslu izveide: Rīgas iela posmā no Dārza ielas līdz Rīgas ielai - cik tālu tad? Droši vien, tehniska pārrakstīšanās kļūda; aicinām labot to.

Ietekmes uz vidi novērtējums Kopumā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskats tikai daļēji (un formāli) satur Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumu Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” 8.punktā prasīto informāciju. Saturiski tam piemīt būtiskas, sistēmiskas nepilnības, kā dēļ dokuments uzskatāms par neapmierinošu un ir pilnībā pārstrādājams. Zemāk pieminam tā galvenos trūkumus.

1) 4.lpp. minēts, ka nav alternatīvu izvēles. Piekrītam, var nebūt alternatīvas, bet attīstības scenārijiem ir jābūt kaut vai tāpēc, ka jāņem vērā finanšu līdzekļu pieejamības dažādas iespējas un atkarība no ārējiem finanšu avotiem. Būtiski šeit ir arī izvērtēt divus, situācijas analīzē neapskatītos, attīstības konceptus (skatīt 4.punktu).

2) 12.lpp. satiksmes infrastruktūra līdzās komunālās saimniecības un rūpniecības emisiju avotiem ir viens no galvenajiem atmosfēras gaisa kvalitāti ietekmējošiem faktoriem - un daudzos gadījumos pat

21. Priekšlikums daļēji ņemts vērā, braukšanas ātruma ierobežošana balstīta uz satiksmes negadījumu karti, vispārpieņemtiem faktiem par sadursmēm ar mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem,, teritorijas un objektu apsekošanu un citiem datiem. Dzīvojamo zonu noteikšana un aktivitāšu īstenošana tiks katrā konkrētā gadījumā izvērtēta.

22. Uzdevums nebija iekļauts darba uzdevumā 23. Lietišķā velosatiksme ir visi velosipēdu lietotāji, kas to

lieto kā ikdienas transportu, nevis rekreācijas vai sporta līdzekli. Braucieni uz izglītības iestādēm, darbu, uz veikalu utt.

24. Tiks papildināts ar nepieciešamību veikt atbilstošas aptaujas.

25. Priekšlikums netiks ņemts vērā. Ielu kategorijām

jāatbilst to faktiskajām funkcijām. Piemēram Rīgas iela pilsētas centrā ir izteikta uzturēšanās funkcija, tāpēc arī piedāvāts kategoriju samazinājums.

26. Tiks veikti precizējumi. Ietekmes uz vidi novērtējums: Vērtējums ir uzskatāms par iesniedzēju subjektīvu viedokli.

Vides pārskats iesniegts atbildīgajām institūcijām un saņemti atzinumi, kā arī tiks iesniegts atzinuma sniegšanai Vides pārraudzības valsts birojā, kur speciālisti vērtēs tā atbilstību normatīvajam regulējumam u.tml.

1) Priekšlikums daļēji tiks ņemts vērā, īpaši attīstības scenāriji netiks piedāvāti, turklāt Rīcības plānā un priekšlikumos izvirzītās aktivitātes tiks īstenotas pakāpeniski, atkarībā no finansējuma, tehniskām iespējām un sabiedrības vēlmēm un vajadzībām. Tiks ņemts vērā un papildināts.

2) Priekšlikums daļēji tiks ņemts vērā un Vides pārskats tiks papildināts pieejamo datu robežās.

nozīmīgākais. Satiksmes infrastruktūras attīstības koncepta vides aspektus nevar izstrādāt vismaz bez emisiju avotu izvērtējuma. Ir minēts, ka 44 uzņēmumi ir iesnieguši emisiju pārskatus, bet kur ir dati par šīm emisijām? Pastāv arī metodikas difūzo (transporta) emisiju izvērtēšanai. Plānojot pilsētas transportsistēmu attīstību, transporta emisiju izkliedes modelēšana ir absolūti nepieciešama - vai arī nepieciešams stingrs pamatojums, ka bez šādas modelēšanas var iztikt.

3) 13.lpp. Nozīmīgu informāciju par troksni, kas īpaši būtiski transporta koncepcijas izstrādei, un tā ietekmēm varētu sniegt iedzīvotāju aptauja, taču tāda nav veikta.

4) Pārējo vides sektoru apskats, ņemot vērā plānošanas dokumenta specifiku, uzskatāms par pietiekamu. Vienīgi lietus kanalizācijas sistēmai, kas ir cieši saistīta ar transporta apakšsistēmu, vajadzētu ilustratīvo materiālu, karti, līdzīgu pašā plānošanas dokumentā redzamajām.

5) Plānošanas dokumenta īstenošanas ietekmju izvērtējums, kā to prasa Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumu Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” 8.7.punkts, ir veikts tikai daļēji (nav izvērtētas visu veidu ietekmes) un ļoti neērti pārskatāms. Labā prakse apliecina, ka tabulas formā tas ir uzskatāmāk, bet teksta veidā, kur tas nepieciešams, pievienojami plašāki komentāri.

6) 32.lpp. Daļa piedāvāto risinājumu ir formāli un nav saistīti ar transportsistēmu attīstību Valmierā.

7) 37. lpp. Nav noteikta monitoringa veikšanas kārtība (ziņojuma periodiskums, atbildīgais par sastādīšanu, prasības ziņojumam). Nav saprotams, kādēļ iekļauta virszemes ūdeņu kvalitāte, atkritumu apsaimniekošana un aizsargājamās dabas teritorijas, bet nav neviena parametra par troksni un atmosfēras gaisu! Nav skaidrs, kā varētu tikt mērīti 1) satiksmes mierināšanas pasākumi, 2) ielu apzaļumošanas pasākumi (koku, krūmu stādījumi, vides objekti, u.c.), 3) prettrokšņa pasākumi.

Izsakām arī šādus priekšlikumus. 27. 39.lpp. norādīt, kādi ir vidējie izdevumi uz vienu kilometru ielas posma. 28. 45.-53.lpp. veloceliņu audits visumā ļoti labs, vienīgi nedaudz pietrūkst celiņu platuma neatbilstību cēloņa pieminēšana, t.i., vai minētie sašaurinājumi ir pamatoti ar kādām apvidus īpatnībām (ēkām, kokiem u.c.)

3) Priekšlikums daļēji tiks ņemts vērā un Vides pārskats tiks

papildināts pieejamo datu robežās. 4) Priekšlikums daļēji tiks ņemts vērā un Vides pārskats tiks

papildināts pieejamo datu robežās. 5) Priekšlikumi tiks ņemti vērā. 6) Priekšlikums daļēji tiks ņemts vērā un risinājumi tiks

pārskatīti. 7) Priekšlikumi tiks ņemti vērā. 27. Tiks papildināts

28. Tiks papildināts

vai arī nepareiza izbūve bez „fiziska" pamata (līdzekļu taupīšana, nepareiza projektēšana u.c.). 29. 66., 67.lpp. attīstības mērķus, kas orientēti uz transporta infrastruktūru, vajadzētu sakārtot citādā prioritārā secībā: M1-M4-M3-M2. Mērķi M3 un M2 kaut cieši, bet tomēr tikai pastarpināti ir saistīti ar transporta infrastruktūru un tāpēc norādāmi kā pēdējie. 30 4.2.1. Var ieviest kombinēto sistēmu - dalīt darba dienas/laiku un pārējo un kombinēt bezmaksas un maksas stāvēšanu. Lielākās noslodzes periodos varētu būt 1 - 2 h bez maksas un tālāk jāmaksā. 2 h ir jābūt pietiekami pat “Valletas” apmeklējumam! Pielikumā:

1) Ilgtspējīgas mobilitātes attīstība Valmierā: secinājumi un rīcībpolitikas priekšlikumi no Valsts pētījumu programmas projekta SUSTINNO studijām 2016. - 2017. gadā, 9 lpp.

2) Roberta Pūguļa maģistra darba par velomobilitāti Valmierā (2017.gads) galvenie secinājumi, 6 lpp.

29. Mērķi aptver visu jautājumu loku, kas saistīts ar mobilitātes attīstību.

30. Maksas stāvvietu ieviešana neatbilst pilsētas politiskajiem uzstādījumiem. Stāvvietas laika ierobežošana veicama pakāpeniski.

Informācija pieņemta zināšanai.