viss mans mūžs - burtu mozaīkā vīts
TRANSCRIPT
Viss mans mūžs - burtu mozaīkā
vītsStaicele
2016. gada 17. septembris
Sieviete drīkst slēpt savus gadus. Bet kas tā par biogrāfiju
- bez sākumpunkta? /M.Svīre/
Mani vecāku grūtības neskāra, es, tāpat kā pārējie bērni, tiku mīlēta un lutināta
/D.Avotiņa/
Dainas Avotiņas foto divu trīs gadu vecumā
Mēs dzīvojām skolā. Vai brīnums, ka mana kvēlākā vēlēšanās
bija kļūt par skolnieci?/M. Svīre/
Māra Svīre kopā ar vecāko māsu Liju Brīdaku
Ne sarežģītie sadzīves apstākļi, ne ļaužu samezglotie likteņi
man netraucēja izbaudīt jaunībai lemtos priekus
/D. Avotiņa/
Daina pie vīra Ulda jaunnopirktā vecā moskviča
Un tā es savu bailēs nosvīdušo roku ieliku
viņa siltajā, lielajā plaukstā/M. Svīre/
Māra savā kāzu dienā
Man ne prātā nenāca, ka arī es pati varētu radīt kādu grāmatu
/D. Avotiņa/
Daina pārdomu brīdī pirms nākošajām dzejas rindām
Rakstīsi, ko gribi, nevis ko liek,
būsi sava laika noteicēja/M.Svīre/
Māra savas prozas lasījumā
Bet vai gan es varēju , vai es drīkstēju netulkot lietuviešu autoru darbus,
tā stiprinot latviešu un lietuviešu literāros kontaktus/D. Avotiņa/
Lietuviešu dzejas dienās Daina kopā ar A. Sukovski,
A. Maldoni un A. Baltaķi
“U meņa dokumenti v porjadke” - nav vairs neviena latvieša,
kurš nezina tekstus no šīs filmas
Filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā komanda pēc divdesmit gadiem
Ar askētisku vāku – sarkanu uzrakstu „Raimonds Pauls”
uz dzeltena fona
Raimonda Paula skaņu plate ar Dainas Avotiņas vārdiem
Tā var notikt tikai Brazīlijā: mēs kļuvām par profesoriem bez doktorantūras un
disertācijām/M. Svīre/
Mācību procesā
Rakstnieku savienībā es jau nebiju no tiem galvenajiem
/D. Avotiņa/
Dainas runa goda rakstu izsniegšanā
Rakstnieku savienībā
Rakstnieku savienības valdes locekle, vada prozas sekciju
/M. Svīre/
E. Veidenbauma prēmijas laureāti, tai skaitā Māra,tiekas ar lasītājiem Cēsīs
Neļaujot iepelēt izdevniecību skapjos…
Abas mūsu literātes ir ieguvušas un vēl joprojām bauda nemainīgu lasītāju mīlestību
Lielās lasītāju balvas pasniegšanas ceremonija 2012. gadā Mālpilī
Savā 40. dzimšanas dienā pateicu: «Man ir četrdesmit, un pie tā mēs arī paliksim»
/M. Svīre/
Bet es esmu laimīga, ka varu staigāt pa savu senču iemītajām takām
/D. Avotiņa/
Paldies, ka bijāt kopā ar mums!